KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SPOROČILO KOMISIJE EVROPSKEMU PARLAMENTU, SVETU, EVROPSKEMU EKONOMSKO-SOCIALNEMU ODBORU IN ODBORU REGIJ

Privātuma nodrošināšana saistītā pasaulē Eiropas datu aizsardzības regulējums 21. gadsimtam

Varovanje zasebnosti v povezanem svetu Evropski okvir varstva podatkov za 21. stoletje

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Besedilo velja za EGP)

1. Aktuālās datu aizsardzības problēmas

1. DANAŠNJI IZZIVI VARSTVA PODATKOV

Straujās tehnoloģiskās pārmaiņas un globalizācija ir būtiski pārveidojušas veidu, kādā aizvien lielāks personas datu apjoms tiek vākts, izmantots un nosūtīts. Jauni informācijas apmaiņas veidi, izmantojot sociālos tīklus, un liela datu apjoma uzglabāšana attālināti ir kļuvuši par daudzu no Eiropas 250 miljonu interneta lietotāju dzīves daļu. Vienlaikus personas dati ir kļuvuši par daudzu uzņēmumu aktīvu. Potenciālo klientu datu vākšana, apkopošana un analizēšana bieži ir būtiska to saimnieciskās darbības daļa[1].

Hitri razvoj tehnologije in globalizacija sta močno spremenila način vse bolj obsežnega zbiranja osebnih podatkov, dostopanja do njih, njihove uporabe in njihovega prenosa. Novi načini izmenjave informacij preko družabnih omrežij in oddaljeno shranjevanja velikih količin podatkov so postali del življenja mnogih od 250 milijonov uporabnikov interneta v Evropi. Hkrati pa so osebni podatki postali izjemno pomembni za številna podjetja. Zbiranje, združevanje in analiziranje podatkov potencialnih strank je pogosto zelo pomemben del njihovih gospodarskih dejavnosti[1].

Šajā jaunajā digitālajā vidē personām ir tiesības efektīvi kontrolēt savu personisko informāciju. Tiesības uz datu aizsardzību Eiropā ir pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punktā, un tās ir nepieciešams atbilstoši aizsargāt.

V tem novem digitalnem okolju imajo posamezniki pravico do učinkovitega nadzora nad svojimi osebnimi podatki. Varstvo podatkov je temeljna pravica v Evropi, vsebovana v členu 8 Listine Evropske unije o temeljnih pravicah in tudi v členu 16(1) Pogodbe o delovanju Evropske unije (PDEU), zato jo je treba ustrezno zaščititi.

Uzticēšanās trūkuma dēļ pircēji vilcinās iepirkties tiešsaistē un saņemt jaunus pakalpojumus. Tādēļ augsts personas datu aizsardzības līmenis ir būtisks arī, lai palielinātu uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem un īstenotu digitālās ekonomikas potenciālu, tādējādi veicinot ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Zaradi pomanjkanja zaupanja potrošniki oklevajo pri spletnih nakupih in pri sprejemanju novih storitev. Zato je visoka raven varstva podatkov bistvena tudi za krepitev zaupanja v spletne storitve ter za izpolnitev potenciala digitalnega gospodarstva, s čimer se spodbujata gospodarska rast in konkurenčnost industrijskih panog EU.

Visā ES ir nepieciešami mūsdienīgi, saskaņoti noteikumi datu apritei starp dalībvalstīm. Uzņēmumiem ir nepieciešami vienoti noteikumi, kas nodrošina tiesisko noteiktību un līdz minimumam samazina administratīvo slogu. Tas ir būtiski vienotā tirgus darbībai un ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un inovāciju veicināšanai[2]. ES datu aizsardzības noteikumu modernizācija, ar ko nostiprina to iekšējā tirgus dimensiju, personām nodrošina augstu datu aizsardzības līmeni un veicina tiesisko noteiktību, skaidrību un konsekvenci, tādējādi tai ir centrāla loma Eiropas Komisijas Stokholmas rīcības plānā[3], Eiropas digitalizācijas programmā[4] un plašākā nozīmē – ES izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020"[5].

Potrebna so sodobna, skladna pravila za vso EU za prost pretok podatkov iz ene države članice v drugo. Podjetja potrebujejo jasna in enotna pravila, ki bodo zagotavljala pravno varnost in zmanjševala upravno breme. To je bistvenega pomena za delovanje enotnega trga ter za spodbujanje gospodarske rasti, ustvarjanje novih delovnih mest in spodbujanje inovacij[2]. Posodobitev evropskih predpisov o varstvu podatkov, ki krepi razsežnost varstva podatkov na enotnem trgu, zagotavlja visoko raven varstva podatkov za posameznike ter spodbuja pravno varnost, jasnost in doslednost, zato ima varstvo podatkov osrednjo vlogo v stockholmskem akcijskem načrtu Evropske komisije[3] in v Evropski digitalni agendi[4] ter, v širšem smislu, prispeva k strategiji EU za rast (Evropa 2020[5]).

ES 1995. gada direktīva[6] – galvenais leģislatīvais instruments personas datu aizsardzībai Eiropā – bija būtisks pavērsiens datu aizsardzības vēsturē. Tās mērķi – nodrošināt funkcionējošu vienoto tirgu un personu pamattiesību un pamatbrīvību efektīvu aizsardzību – vēl joprojām ir aktuāli. Tomēr tā tika pieņemta pirms 17 gadiem, kad internets vēl bija savas attīstības sākumstadijā. Mūsdienu jaunajā, izaicinājumiem pilnajā digitālajā vidē pastāvošie noteikumi nesniedz ne vajadzīgo saskaņotības pakāpi, ne vajadzīgo efektivitāti, lai nodrošinātu tiesības uz personas datu aizsardzību. Tādēļ Eiropas Komisija ierosina veikt fundamentālu Eiropas datu aizsardzības regulējuma reformu.

Evropska direktiva iz leta 1995[6], osrednji zakonodajni akt varstva osebnih podatkov v Evropi, je pomenila prelomnico v zgodovini varstva podatkov Njena cilja, zagotoviti delujoč enotni trg ter učinkovito zaščito temeljnih pravic in svoboščin posameznikov, veljata tudi danes. Vendar pa je bila ta direktiva sprejeta pred 17 leti, ko je bil internet še v povojih. V današnjem novem digitalnem okolju, polnem izzivov, veljavna pravila ne zagotavljajo niti potrebnega usklajevanja niti potrebne učinkovitosti za zagotavljanje pravice do varstva osebnih podatkov. Evropska komisija zato zdaj predlaga korenito reformo evropskega okvira varstva podatkov.

Turklāt ar Lisabonas līgumu ir radīts jauns tiesisks pamats (LESD 16. pants) mūsdienīgai un visaptverošai pieejai datu aizsardzībai un personas datu brīvai apritei, iekļaujot arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās[7]. Šī pieeja ir atspoguļota Eiropas Komisijas paziņojumos par Stokholmas programmu un Stokholmas rīcības plānu[8], kuros uzsvērta nepieciešamība Savienībai "[izveidot] visaptveroš[u] personas datu aizsardzības režīm[u], kas attiektos uz visām ES kompetences jomām." un "[nodrošināt], lai tiktu konsekventi piemērotas pamattiesības uz datu aizsardzību."

Poleg tega je Lizbonska pogodba s členom 16 PDEU ustvarila novo pravno podlago za posodobljen in celovit pristop k varstvu podatkov in prostemu pretoku osebnih podatkov, tudi na področju policijskega sodelovanja in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah[7]. Ta pristop se odraža v sporočilu Evropske komisije o stockholmskem programu in stockholmskem akcijskem načrtu[8], ki poudarja, da mora Unija „vzpostaviti celovit sistem varstva osebnih podatkov, v katerem bodo zajete vse pristojnosti Unije“, in „zagotoviti dosledno uporabo pravice do varstva podatkov“.

Lai sagatavotu ES datu aizsardzības regulējuma reformu pārredzamā veidā, Komisija kopš 2009. gada ir uzsākusi sabiedriskas apspriešanas par datu aizsardzību[9] un iesaistījusies intensīvā dialogā ar ieinteresētajām personām[10]. Komisija 2010. gada 4. novembrī publicēja paziņojumu par vispusīgu pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā[11], kurā tika izklāstīti reformas galvenie punkti. No 2011. gada septembra līdz decembrim Komisija iesaistījās padziļinātā dialogā ar Eiropas valsts datu aizsardzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izpētītu iespējas konsekventākai ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanai visās ES dalībvalstīs[12].

Da bi na pregleden način pripravila reformo evropskega okvira varstva podatkov, Komisija že od leta 2009 organizira javna posvetovanja o varstvu podatkov[9] in se intenzivno dogovarja z zainteresiranimi stranmi.[10] Komisija je 4. novembra 2010 objavila sporočilo z naslovom „Celovit pristop k varstvu osebnih podatkov v Evropski uniji“[11], ki navaja glavne poudarke reforme. Od septembra do decembra 2011 je vodila tudi poglobljeno razpravo z evropskimi nacionalnimi organi za varstvo podatkov in evropskim nadzornikom za varstvo podatkov, da bi proučila možnosti za doseganje doslednejše uporabe evropskih predpisov o varstvu podatkov v vseh državah članicah EU[12].

Šajās diskusijās tika noskaidrots, ka gan pilsoņi, gan uzņēmēji vēlas, lai Eiropas Komisija reformētu ES datu aizsardzības noteikumus visaptverošā veidā. Pēc dažādu politikas risinājumu ietekmes novērtēšanas[13] Eiropas Komisija ierosina stingru un konsekventu tiesisko regulējumu, kas aptver dažādus Savienības politikas virzienus, palielina personas tiesības, datu aizsardzības vienotā tirgus dimensiju un samazina birokrātiskās procedūras uzņēmējiem[14]. Komisija ierosina, ka jaunajam regulējumam vajadzētu sastāvēt no:

Ti pogovori so jasno pokazali, da državljani in podjetja od Evropske komisije pričakujejo korenito reformo evropskih predpisov o varstvu podatkov. Po oceni učinka različnih političnih možnosti[13] Evropska komisija zdaj predlaga trden in dosleden zakonodajni okvir politik Unije, ki krepi pravice posameznikov in razsežnost varstva podatkov na enotnem trgu ter zmanjšuje birokracijo za podjetja[14]. Komisija predlaga, naj novi okvir sestavljata:

– regulas (ar kuru aizstāj Direktīvu 95/46/EK), ar ko nosaka vispārīgo ES datu aizsardzības regulējumu[15];

– uredba (ki bo nadomestila Direktivo 95/46/ES) o splošnem okviru EU za varstvo podatkov[15];

– un direktīvas (ar ko aizstāj Pamatlēmumu 2008/977/TI[16]), ar kuru paredz noteikumus par personas datu aizsardzību, kas apstrādāti, lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem un veiktu saistītas juridiskas darbības.

– in direktiva (ki bo nadomestila Okvirni sklep 2008/977/PNZ[16]) o pravilih varstva osebnih podatkov, ki se obdelujejo za namene preprečevanja, odkrivanja, preiskovanja ali pregona kaznivih dejanj in povezanih pravosodnih dejavnosti.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti galvenie ES datu aizsardzības regulējuma reformas elementi.

To sporočilo navaja glavne elemente reforme evropskega okvira varstva podatkov.

2. Kontroles piešķiršana personām pār to personas datiem

2. POSAMEZNIKI NAJ IMAJO NADZOR NAD SVOJIMI OSEBNIMI PODATKI

Pamatojoties uz Direktīvu 95/46/EK – kas pašlaik ir galvenais ES leģislatīvais akts datu aizsardzības jomā – veidi, kādos personas var izmantot savas tiesības uz datu aizsardzību, starp dalībvalstīm nav pietiekami saskaņoti. Tāpat to dalībvalstu iestāžu pilnvaras, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzību, nav pietiekami saskaņotas, lai nodrošinātu noteikumu konsekventu un efektīvu piemērošanu. Tas nozīmē, ka dažās dalībvalstīs šīs tiesības ir grūtāk izmantot nekā citās, jo īpaši tiešsaistē.

Na podlagi Direktive 95/46/ES, ki je danes glavni evropski zakonodajni akt na področju varstva podatkov, načini, ki so posameznikom na voljo za izvajanje njihove pravice do varstva podatkov, niso dovolj usklajeni v vseh državah članicah. Prav tako niso dovolj usklajena pooblastila nacionalnih organov za varstvo podatkov, da bi omogočala dosledno in učinkovito uporabo predpisov. To pomeni, da je dejansko izvajanje teh pravic težje v nekaterih državah članicah kot v drugih, še zlasti na spletu.

Šīs grūtības rodas arī lielā datu apjoma dēļ, kas ik dienu tiek savākts, kā arī tādēļ, ka lietotājiem bieži nav zināms, ka viņu dati tiek vākti. Lai gan daudzi eiropieši uzskata, ka personas datu izpaušana arvien vairāk kļūst par mūsdienu dzīves sastāvdaļu[17], 72 % interneta lietotāju Eiropā vēl joprojām uztraucas, ka tiem tiešsaistē tiek pieprasīts pārlieku daudz personas datu[18]. Viņiem šķiet, ka viņi nespēj kontrolēt savus datus. Viņi nav pienācīgi informēti par to, kas notiek ar viņu personisko informāciju, kam un kādos nolūkos tā tiek nodota. Bieži vien viņiem nav zināms, kādā veidā izmantot savas tiesības tiešsaistē.

Te težave je moč pripisati tudi ogromni količini podatkov, ki se zberejo vsak dan, in pa dejstvu, da se uporabniki ne zavedajo popolnoma, da se njihovi podatki zbirajo. Čeprav je veliko Evropejcev mnenja, da je razkritje osebnih podatkov vedno bolj del sodobnega življenja[17], 72 % uporabnikov interneta v Evropi še vedno meni, da morajo na spletu navesti preveč osebnih podatkov[18]. Pesti jih občutek, da nimajo nadzora nad svojimi podatki. Ne dobijo namreč dovolj informacij o tem, kaj se zgodi z njihovimi osebnimi podatki, komu vse se ti posredujejo in v kakšne namene. Pogosto sploh ne vedo, kako lahko na spletu uveljavijo svoje pravice.

"Tiesības tikt aizmirstam"

„Pravica biti pozabljen“

Students Eiropā, kurš ir tiešsaistes sociālā tīkla dalībnieks, izlemj pieprasīt piekļuvi visiem personas datiem, ko šis tīkls glabā par viņu. To darot, viņš atklāj, ka tīkls vāc daudz vairāk datu nekā viņš domāja un daži personas dati, kurus viņš uzskatīja par dzēstiem, vēl joprojām tiek glabāti.

Nek evropski študent, uporabnik spletne storitve družabnega mreženja, se je odločil, da bo zahteval dostop do vseh svojih osebnih podatkov, ki jih ima to spletno omrežje. Pri tem je odkril, da družabno omrežje zbira precej več podatkov, kot je mislil, in da so nekateri osebni podatki, ki jih je bil izbrisal, še vedno shranjeni.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka tas vairs nenotiks, ieviešot:

Reforma evropskih predpisov o varstvu podatkov bo zagotovila, da se to ne bo več dogajalo, in sicer z uvedbo:

- skaidri noteiktu prasību, kas uzliek pienākumu tiešsaistes sociālajiem tīkliem (un citiem personas datu pārziņiem) līdz minimumam samazināt lietotāju personas datu apjomu, ko tie vāc un apstrādā;

– izrecne zahteve, ki spletne storitve družabnega mreženja (in vse druge upravljavce obdelave podatkov) obvezuje, naj zmanjšajo obseg osebnih podatkov uporabnikov, ki jih zbirajo in obdelujejo;

- prasību, lai standartiestatījumi nodrošinātu, ka dati netiek publiskoti;

– zahteve, da privzete nastavitve ne omogočajo javnega dostopanja do podatkov;

- skaidri noteiktu pienākumu datu pārziņiem dzēst kādas personas datus, ja šī persona skaidri pieprasa dzēšanu un ja nepastāv likumīgi iemesli saglabāt šos datus. Šajā konkrētajā gadījumā tas uzliktu pienākumu sociālā tīkla pakalpojuma sniedzējam dzēst studenta datus nekavējoties un pilnībā.

– izrecne obveznosti za upravljavce obdelave podatkov, da izbrišejo osebne podatke posameznika, če zadevni posameznik izrecno zahteva izbris in ko ni drugega utemeljenega razloga za hrambo teh podatkov. V zadevnem primeru bi moral ponudnik družabnega omrežja takoj in v celoti izbrisati vse študentove podatke.

Kā uzsvērts Eiropas digitalizācijas programmā, bažas par privātās dzīves aizsardzību ir viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem, kādēļ cilvēki neiegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistē. Ņemot vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares ieguldījumu kopējā produktivitātes izaugsmē Eiropā – 20 % tieši no IKT nozares un 30 % no IKT ieguldījumiem[19] – uzticēšanās šādiem pakalpojumiem ir būtiska, lai stimulētu ES ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

Kot je poudarjeno v Evropski digitalni agendi, so pomisleki v zvezi z zasebnostjo med najpogostejšimi razlogi, zakaj ljudje ne kupujejo blaga in storitev na spletu. Glede na prispevek sektorja informacijske in komunikacijske tehnologije (IKT) k splošni rasti produktivnosti v Evropi – 20 % neposredno iz sektorja IKT in 30 % iz naložb v IKT[19] – je zaupanje v take storitve izredno pomembno za spodbujanje rasti v gospodarstvu EU in za konkurenčnost evropske industrije.

Paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem

Obvestila o kršitvi varnosti podatkov

Hakeri uzbruka spēļu pakalpojumam, kuru izmanto lietotāji ES. Pārkāpums ietekmēja datu bāzes, kas satur desmitiem miljonu lietotāju personas datus visā pasaulē (tai skaitā vārdus, adreses un, iespējams, kredītkaršu datus). Uzņēmums nogaidīja nedēļu, pirms tas par uzbrukumu paziņoja skartajiem lietotājiem.

Hekerji so vdrli v igralno storitev, namenjeno uporabnikom v EU. Kršitev se je nanašala na podatkovne zbirke osebnih podatkov (tudi imena, naslove in morda celo podatke o kreditnih karticah) več deset milijonov uporabnikov po vsem svetu. Podjetje je prizadete uporabnike o tem obvestilo šele po enem tednu.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka tas vairs nevarēs notikt. Jaunie noteikumi uzliks pienākumu uzņēmumiem:

Reforma evropskih predpisov o varstvu podatkov bo zagotovila, da se to ne bo več dogajalo. Nova predpisa bosta podjetja zavezovala:

- stiprināt savus drošības pasākumus, lai novērstu un izvairītos no pārkāpumiem;

- k boljšim varnostnim ukrepom za preprečevanje kršitev in izogibanje kršitvam;

- paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem gan valsts datu aizsardzības iestādei – ja iespējams, 24 stundu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas –, gan attiecīgajām personām bez nepamatotas kavēšanās.

- k obveščanju o kršitvah varnosti podatkov tako nacionalnih organov za varstvo podatkov – po možnosti v 24 urah od odkritja kršitve – kot tudi prizadetih posameznikov, in sicer nemudoma.

Jauno Komisijas ierosināto leģislatīvo aktu mērķis ir stiprināt tiesības, sniegt cilvēkiem efektīvus un iedarbīgus līdzekļus, kas nodrošinātu, ka tie ir pilnībā informēti par to, kas notiek ar viņu personas datiem, un ļautu tiem efektīvāk izmantot savas tiesības.

Cilj novih zakonodajnih aktov, ki jih predlaga Komisija, je okrepiti pravice, dati ljudem na voljo učinkovita in delujoča orodja, ki jim bodo zagotavljala, da bodo v celoti seznanjeni s tem, kaj se dogaja z njihovimi osebnimi podatki, in jim omogočali učinkovitejše uveljavljanje pravic.

Lai stiprinātu personu tiesības uz datu aizsardzību, Komisija ierosina jaunus noteikumus, kuri:

Komisija za okrepitev pravice posameznikov do varstva podatkov predlaga nova predpisa, ki bosta:

uzlabos personas spēju kontrolēt savus datus:

izboljšala zmožnost posameznikov, da nadzorujejo svoje podatke, in sicer z:

-        nodrošinot, ka gadījumos, kad ir nepieciešama personas piekrišana, tā tiek sniegta nepārprotami, proti, tā balstās vai nu uz izteikumu, vai attiecīgās personas skaidru apstiprinošu rīcību, un tā tiek sniega brīvi;

–        zagotavljanjem, da je njihovo soglasje, ko se to zahteva, podano izrecno, kar pomeni, da temelji bodisi na izjavi bodisi na jasnem konkludentnem ravnanju zadevne osebe in je podano prostovoljno;

-        piešķirot interneta lietotājiem tiesības tikt aizmirstiem tiešsaistes vidē: tiesības, lai to dati tiktu dzēsti, ja tie atsauc savu piekrišanu un ja nav citu likumīgu iemeslu datu saglabāšanai;

–        dajanjem uporabnikom interneta učinkovito pravico biti pozabljen v spletnem okolju: pravico, da se njihovi podatki izbrišejo, če uporabniki svoje soglasje umaknejo in če ni drugih utemeljenih razlogov za hrambo podatkov;

-        nodrošinot vienkāršu piekļuvi saviem personas datiem un tiesības uz datu pārnesamību: tiesības iegūt saglabāto datu kopiju no datu pārziņa un brīvība bez šķēršļiem pārvietot tos no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita;

–        zagotavljanjem posamezniku enostavnega dostopa do lastnih podatkov in pravice do prenosljivosti podatkov: pravice do pridobitve kopije shranjenih podatkov od upravljavca in možnosti, da uporabnik podatke prenese od enega ponudnika storitev k drugemu, brez kakršnih koli ovir;

-         nostiprinot tiesības uz informāciju, lai personas pilnībā saprastu, kā notiek rīcība ar to personas datiem, jo īpaši, kad datu apstrāde attiecas uz bērniem;  uzlabos personu iespējas izmantot savas tiesības:

–        krepitvijo pravice do obveščenosti, tako da posamezniki v celoti razumejo, kako se njihovi osebni podatki obdelujejo, zlasti takrat, ko se dejavnosti obdelave nanašajo na otroke; izboljšala načine, na katere bodo posamezniki uveljavljali svoje pravice, in sicer s:

-        stiprinot valsts datu aizsardzības iestāžu neatkarību un pilnvaras, lai tām būtu pienācīgi līdzekļi sūdzību efektīvai apstrādāšanai, pilnvaras veikt efektīvu izmeklēšanu, pieņemt saistošus lēmumus un piemērot efektīvas un atturošas sankcijas;

–        krepitvijo neodvisnosti in pooblastil nacionalnih organov za varstvo podatkov, tako da bodo ti lahko ustrezno in učinkovito obravnavali pritožbe, imeli pooblastila za izvajanje učinkovitih preiskav, sprejemali zavezujoče odločitve ter nalagali učinkovite in odvračilne sankcije;

-        uzlabojot administratīvos un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja datu aizsardzības tiesības ir pārkāptas. Jo īpaši attiecīgi kvalificētas asociācijas varēs iesniegt prasības tiesā personas vārdā;

–        krepitvijo upravnega in sodnega varstva, kadar so kršene pravice do varstva podatkov. Zlasti bodo lahko strokovna združenja v imenu posameznika vložila tožbo pri sodišču;

nostiprinās datu drošību:

okrepila varnost podatkov, in sicer s:

-        atbalstot privātuma aizsardzību veicinošu tehnoloģiju izmantošanu (tehnoloģijas, kas aizsargā informācijas privātumu, līdz minimumam samazinot personas datu uzglabāšanu), privātumam labvēlīgus standartiestatījumus un privātuma sertifikācijas shēmas;

–        spodbujanjem uporabe tehnologij za boljše varovanje zasebnosti (tehnologij, ki varujejo zasebnost informacij z zmanjševanjem obsega shranjevanja osebnih podatkov), privzetih nastavitev, ki upoštevajo spoštovanje zasebnosti, in shem potrjevanja zasebnosti;

-        ieviešot vispārēju pienākumu[20] datu pārziņiem bez nepamatotas kavēšanās paziņot par datu aizsardzības pārkāpumiem gan datu aizsardzības iestādēm (kas, ja iespējams, būtu jāveic 24 stundu laikā), gan skartajām personām;

–        uvedbo splošne obveznosti[20] upravljavcev obdelave podatkov, da morajo o kršitvah varnosti podatkov nemudoma obvestiti tako organe za varstvo podatkov (ki jih je treba po možnosti obvestiti v 24 urah), kot tudi prizadete posameznike;

uzlabos datu apstrādātāju pārskatatbildību, jo īpaši:

povečala odgovornost tistih, ki obdelujejo podatke, zlasti na naslednje načine:

-         uzliekot pienākumu iecelt datu aizsardzības inspektoru uzņēmumos, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, un uzņēmumos, kas ir iesaistīti apstrādes darbībās, kuras pēc to būtības, jomas vai mērķa rada īpašus riskus personu tiesībām un brīvībām ("riskanta apstrāde");

–        upravljavci obdelave podatkov bodo morali imenovati uradno osebo za varstvo podatkov v podjetjih z več kot 250 zaposlenimi in v podjetjih, ki se ukvarjajo z dejavnostmi obdelave, ki zaradi svoje narave, obsega in namenov pomenijo posebno tveganje za pravice in svoboščine posameznikov („tvegana obdelava“);

-        ieviešot "integrētas datu aizsardzības" principu, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības pasākumi tiek ņemti vērā sistēmu un procedūru plānošanas posmā;

–        uvedeno bo načelo „vgrajene zasebnosti“, s čimer bo zagotovljeno upoštevanje zaščitnih ukrepov za varstvo podatkov v fazi načrtovanja postopkov in sistemov;

-        ieviešot pienākumu organizācijām, kas iesaistītas riskantā apstrādē, veikt datu aizsardzības ietekmes novērtējumus.

–        uvedena bo obveznost izvajanja ocen učinka varstva podatkov za organizacije, ki se ukvarjajo s tvegano obdelavo.

3. digitālajam vienotajam tirgum piemēroti datu aizsardzības noteikumi

3. PREDPISA O VARSTVU PODATKOV, PRIMERNA ZA DIGITALNI ENOTNI TRG

Par spīti pašreizējās direktīvas mērķim nodrošināt vienādu datu aizsardzības līmeni visā ES, vēl joprojām starp dalībvalstu noteikumiem pastāv būtiskas atšķirības. Rezultātā datu pārziņiem var nākties saskarties ar 27 dažādiem valstu tiesību aktiem un prasībām. Iznākums ir sadrumstalota tiesiskā vide, kura ir radījusi tiesisko nenoteiktību un personu nevienlīdzīgu aizsardzību. Tas ir izraisījis nevajadzīgas izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem un bremzējis uzņēmumus, kas darbojas vienotajā tirgū un vēlas paplašināt savu darbību pāri robežām.

Kljub veljavnemu cilju Direktive v zvezi z zagotavljanjem enake ravni varstva podatkov v EU se predpisi v različnih državah članicah še vedno precej razlikujejo. Posledično se morajo upravljavci obdelave podatkov ukvarjati s 27 različnimi nacionalnimi zakonodajami in zahtevami. Rezultat tega je razdrobljeno pravno okolje, ki je ustvarilo pravno negotovost in neenako zaščito za posameznike. To je podjetjem povzročilo nepotrebne stroške in upravna bremena ter deluje odvračilno na podjetja, ki delujejo na enotnem trgu in morda želijo svojo dejavnost razširiti preko nacionalnih meja.

Par datu aizsardzību atbildīgo valsts iestāžu resursi un pilnvaras dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas[21]. Dažos gadījumos tās nav spējīgas apmierinoši veikt savas aizsardzības funkcijas. Sadarbība starp šīm iestādēm Eiropas līmenī, izmantojot pastāvošo konsultatīvo grupu (tā saukto 29. panta darba grupu)[22], ne vienmēr nodrošina konsekventu aizsardzību un to arī ir nepieciešams uzlabot.

Viri in pooblastila nacionalnih organov za varstvo podatkov se med državami članicami močno razlikujejo[21]. V nekaterih primerih svojih nalog ne morejo zadovoljivo opraviti. Sodelovanje med temi organi na evropski ravni – preko obstoječe svetovalne skupine (tako imenovane delovne skupine iz člena 29)[22] – ne privede vedno do doslednega izvajanja nalog in ga je prav tako treba izboljšati.

Konsekventa datu aizsardzības noteikumu piemērošana visā Eiropā

Dosledno izvajanje predpisov o varstvu podatkov v Evropi

Daudznacionāls uzņēmums ar vairākām atrašanās vietām ES izmanto tiešsaistes kartēšanas sistēmu visā Eiropā, ar kuru tiek vākti privātu un publisku ēku attēli un ar kuru var tikt uzņemti arī cilvēku attēli uz ielas. Vienā dalībvalstī tādu personu attēlu iekļaušana, kuru sejas nav aizklātas un kurām nav zināms, ka tās tiek fotografētas, tika uzskatīta par nelikumīgu, kamēr citās dalībvalstīs šāda rīcība netika uzskatīta par datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu. Rezultātā nebija konsekventas valsts datu aizsardzības iestāžu reakcijas, lai labotu šo situāciju.

Multinacionalno podjetje z več poslovalnicami v EU je v Evropi začelo uporabljati sistem spletnega kartiranja, ki zbira posnetke vseh zasebnih in javnih zgradb, lahko pa posname tudi ljudi na ulici. V neki državi članici je vključitev nezamegljenih slik oseb, ki niso vedele, da so jih fotografirali, veljala za nezakonito, v drugi državi članici pa ni šlo za tako kršitev predpisov s področja varstva podatkov. Posledično ni bilo skladnega odziva nacionalnih organov za varstvo podatkov za odpravo posledic tega dejanja.

ES datu aizsardzības noteikumu reforma nodrošinās, ka nākotnē tas nevarēs notikt, jo:

Reforma evropskih predpisov o varstvu podatkov bo zagotovila, da se to v prihodnosti ne bo več dogajalo, saj:

- datu aizsardzības prasības un aizsardzības pasākumi tiks noteikti ES regulā, kas ir tieši piemērojama visā Savienībā;

– bodo zahteve v zvezi z varstvom podatkov in zaščitni ukrepi določeni z uredbo EU z neposredno uporabo v vsej Uniji;

- tikai datu aizsardzības iestāde vietā, kur atrodas uzņēmuma galvenā atrašanās vieta, lems par to, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar tiesību aktiem;

– bo le tisti organ za varstvo podatkov, ki je pristojen na območju sedeža matičnega podjetja, pristojen za odločanje o tem, ali je ravnanje podjetja v zakonodajnih okvirih;

- ātra un efektīva koordinācija starp valsts datu aizsardzības iestādēm, ja pakalpojums ir vērsts uz personām dažādās dalībvalstīs, palīdzēs nodrošināt, ka jaunie ES datu aizsardzības noteikumi visās dalībvalstīs tiks konsekventi piemēroti un izpildīti.             

– bo hitro in učinkovito usklajevanje med nacionalnimi organi za varstvo podatkov – glede na to, da je storitev usmerjena na posameznike v več državah članicah – pomagalo zagotoviti, da bosta nova evropska predpisa o varstvu podatkov veljala dosledno v vseh državah članicah in se tako tudi izvajala.

Jānostiprina valstu iestādes un to sadarbība, lai nodrošinātu konsekventu izpildi un galarezultātā – noteikumu vienotu piemērošanu visā ES.

Pristojnosti nacionalnih organov je treba okrepiti in izboljšati njihovo sodelovanje, da se zagotovita dosledno izvajanje in, ne nazadnje, enotna uporaba predpisov v vsej EU.

Stingrs, skaidrs un vienots regulējums ES līmenī palīdzēs atraisīt digitālā vienotā tirgus potenciālu un veicināt ekonomikas izaugsmi, inovācijas un darbavietu izveidi. Ar regulu tiks novērsta tiesisko regulējumu sadrumstalotība 27 dalībvalstīs un novērsti šķēršļi ienākšanai tirgū – tas ir faktors, kas ir īpaši būtisks mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Trden, jasen in enoten zakonodajni okvir na evropski ravni bo pomagal razviti potencial digitalnega enotnega trga ter spodbudil gospodarsko rast, inovacije in ustvarjanje novih delovnih mest. Uredba bo odpravila razdrobljenost pravnih ureditev v 27 državah članicah in odstranila ovire za vstop na trg, kar je še posebej pomembno za mikro, mala in srednje velika podjetja.

Jaunie noteikumi sniegs priekšrocības ES uzņēmumiem globālajā konkurencē. Saskaņā ar reformēto tiesisko regulējumu tiem būs iespējams garantēt klientiem, ka vērtīga informācija par personu tiks apstrādāta ar nepieciešamo uzmanību un rūpību. Uzticēšanās saskaņotam ES regulējumam būs būtiska priekšrocība pakalpojumu sniedzējiem un stimuls investoriem, kas meklē optimālus nosacījumus, lemjot par pakalpojumu sniegšanas vietu.

Nova predpisa bosta evropskim podjetjem dala tudi globalno konkurenčno prednost. V okviru reformiranega pravnega okvira bodo lahko svojim strankam zagotovila, da bodo dragoceni osebni podatki obdelani s potrebno skrbnostjo in previdnostjo. Zaupanje v skladno evropsko pravno ureditev bo za ponudnike storitev ključnega pomena, za vlagatelje, ki med umeščanjem storitev iščejo optimalne pogoje, pa dobra spodbuda.

Lai uzlabotu datu aizsardzības vienotā tirgus dimensiju, Komisija ierosina:

Za okrepitev razsežnosti varstva podatkov na enotnem trgu Komisija predlaga naslednje:

-        noteikt datu aizsardzības noteikumus ES līmenī ar regulu, kas tieši piemērojama visās dalībvalstīs[23], kura izbeigs dažādu valstu datu aizsardzības tiesību aktu kumulatīvu un vienlaicīgu piemērošanu. Tas tikai attiecībā uz administratīvo slogu vien uzņēmumiem gadā radīs neto ietaupījumus aptuveni 2,3 miljardu eiro apmērā;

–        določitev pravil varstva podatkov na evropski ravni s pomočjo uredbe, ki se bo neposredno uporabljala v vseh državah članicah[23], kar bo preprečilo nadaljnjo kumulativno in sočasno uporabo različnih nacionalnih predpisov s področja varstva podatkov. To bo že z vidika upravnih bremen podjetjem prineslo okoli 2,3 milijarde EUR neto prihrankov letno;

-        vienkāršot regulatīvo vidi, drastiski samazinot birokrātiju un atceļot formalitātes, piemēram, vispārējās paziņošanas prasības (kas gadā radīs ietaupījumus 130 miljonu euro apmērā tikai attiecībā uz administratīvo slogu vien). Ņemot vērā to svarīgumu Eiropas ekonomikas konkurētspējai, īpaša uzmanība ir pievērsta mikrouzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu specifiskajām vajadzībām;

–        poenostavitev zakonodajnega okolja z drastičnim zmanjšanjem birokracije in odpravo formalnosti, kot so splošne zahteve glede obveščanja (kar bo privedlo do neto prihrankov v višini 130 milijonov EUR na leto že samo z vidika upravnih bremen). Zaradi pomena mikro, malih in srednje velikih podjetij za konkurenčnost evropskega gospodarstva je posebna pozornost posvečena njihovim posebnim potrebam;

-        nostiprināt valsts datu aizsardzības iestāžu (DAI) neatkarību un pilnvaras, lai ļautu tām veikt izmeklēšanu, pieņemt saistošus lēmumus un piemērot efektīvas un atturošas sankcijas, un uzlikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt tām pietiekamus resursus šo uzdevumu veikšanai;

–        nadaljnjo krepitev neodvisnosti in pristojnosti nacionalnih organov za varstvo podatkov, tako da bodo ti lahko izvajali preiskave, sprejemali zavezujoče odločitve ter nalagali učinkovite in odvračilne kazenske sankcije, države članice pa jim bodo morale za to zagotoviti zadostna sredstva;

-        izveidot "vienas pieturas aģentūras" sistēmu datu aizsardzībai ES: personas datu pārziņiem ES būs jāsadarbojas tikai ar vienu valsts datu aizsardzības iestādi, proti, tās dalībvalsts datu aizsardzības iestādi, kurā atrodas uzņēmuma galvenā atrašanās vieta;

–        vzpostavitev sistema „vse na enem mestu“ za varstvo podatkov v EU: upravljavci obdelave podatkov v EU se bodo obračali na le en organ za varstvo podatkov, in sicer na organ v tisti državi članici, v kateri je sedež matičnega podjetja;

-        radīt apstākļus ātrai un efektīvai sadarbībai starp valsts datu aizsardzības iestādēm, tai skaitā noteikt pienākumu vienai valsts datu aizsardzības iestādei veikt izmeklēšanu un pārbaudes pēc citas valsts datu aizsardzības iestādes pieprasījuma un noteikt pienākumu savstarpēji atzīt lēmumus;

–        ustvarjanje pogojev za hitro in učinkovito sodelovanje med organi za varstvo podatkov, vključno z obveznostjo organa za varstvo podatkov v zvezi z izvedbo preiskav in inšpekcijskih pregledov, če to od njega zahteva drug organ za varstvo podatkov, ter za medsebojno priznavanje odločitev organov;

-        izveidot konsekvences mehānismu ES līmenī, lai nodrošinātu, ka valsts datu aizsardzības iestāžu lēmumos, kam ir plašāka Eiropas ietekme, tiktu ņemts vērā citu skarto valsts datu aizsardzības iestāžu viedoklis un ka tie ir pilnībā atbilstoši ES tiesību aktiem;

–        vzpostavitev mehanizma usklajenosti na ravni EU, da se zagotovi, da so v odločitvah organa za varstvo podatkov, ki imajo širši učinek v Evropi, v celoti upoštevana mnenja drugih zadevnih organov za varstvo podatkov in da so odločitve popolnoma skladne z zakonodajo EU;

-        pārveidot 29. panta darba grupu par neatkarīgu Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, lai uzlabotu tās devumu konsekventai datu aizsardzības tiesību piemērošanai un nodrošinātu stingru pamatu sadarbībai starp datu aizsardzības iestādēm, ieskaitot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un uzlabotu sinerģiju un efektivitāti, paredzot, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sekretariātu nodrošina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

–        nadgraditev delovne skupine iz člena 29 v neodvisni evropski odbor za varstvo podatkov, da bi se izboljšal njen prispevek k dosledni uporabi zakonodaje s področja varstva podatkov in da bi se zagotovila močna podlaga za sodelovanje med organi za varstvo podatkov, vključno z evropskim nadzornikom za varstvo podatkov, ter da bi se izboljšale sinergije in učinkovitost, z napovedjo, da bo evropski nadzornik za varstvo podatkov zagotovil sekretariat evropskemu odboru za varstvo podatkov.

Jaunā ES regula nodrošinās pamattiesību uz datu aizsardzību stingru ievērošanu visā Eiropas Savienībā un uzlabos vienotā tirgus darbību. Vienlaikus – ņemot vērā, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas lemtajam[24] tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūtas tiesības, bet tās ir jāskata saistībā ar šo tiesību funkciju sabiedrībā[25] un tām ir jābūt līdzsvarā ar citām pamattiesībām, ievērojot proporcionalitātes principu[26] – ar regulu paredzēs skaidrus noteikumus, kuri nodrošinās citu pamattiesību, piemēram, vārda un informācijas brīvības, tiesību uz aizstāvību, kā arī dienesta noslēpuma (piemēram, juridiskajām profesijām), ievērošanu, neskarot baznīcu statusu dalībvalstu tiesību aktos.

Nova uredba EU bo zagotovila trdno zaščito temeljne pravice do varstva podatkov v vsej Evropski uniji in okrepila delovanje enotnega trga. Hkrati bodo – glede na dejstvo, da (kot je poudarilo Sodišče EU[24]), pravica do varstva osebnih podatkov ni absolutna, temveč jo je treba obravnavati glede na vlogo, ki jo ima v družbi,[25] in jo uravnotežiti z drugimi temeljnimi pravicami v skladu z načelom sorazmernosti[26] – v Uredbi izrecne določbe, ki bodo zagotovile spoštovanje drugih temeljnih pravic, kot so pravica do svobode izražanja in obveščanja ter pravica do obrambe, pa tudi pravica do poklicne molčečnosti (kot velja za pravno stroko), brez poseganja v status cerkva po zakonih držav članic.

4. Datu izmantošana policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās

4. UPORABA PODATKOV V POLICIJSKEM SODELOVANJU IN PRAVOSODNEM SODELOVANJU V KAZENSKIH ZADEVAH

Lisabonas līguma stāšanās spēkā un jo īpaši jauna tiesiskā pamata ieviešana (LESD 16. pants), ļauj izveidot visaptverošu datu aizsardzības regulējumu, kas nodrošina personas datu augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus ievērojot policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās īpašo raksturu. Tas jo īpaši ļauj pārskatīto ES datu aizsardzības regulējumu attiecināt gan uz pārrobežu, gan valsts līmeņa personas datu apstrādi. Tas samazinās atšķirības starp tiesību aktiem dalībvalstīs, kas palīdzēs personas datu aizsardzībai kopumā. Tā rezultātā varētu notikt arī raitāka informācijas apmaiņa starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, tādējādi uzlabojot sadarbību smagas noziedzības apkarošanā Eiropā. Uz datu apstrādi, ko krimināllietās veic policija un tiesu iestādes, pašlaik principā attiecas Pamatlēmums 2008/977/TI, kas tika pieņemts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tā kā tas ir pamatlēmums, Komisijai nav pilnvaru izpildīt tā noteikumus, un tādējādi tā izpildē pastāv atšķirības. Turklāt pamatlēmuma darbības joma attiecas tikai uz pārrobežu apstrādes darbībām[27]. Tas nozīmē, ka tādai personas datu apstrādei, ar kuriem neapmainās, nav piemērojami ES noteikumi, kas regulē šādu apstrādi un nodrošina pamattiesības uz datu aizsardzību. Dažos gadījumos tas rada arī praktiskas grūtības policijai un citām iestādēm, kurām var nebūt skaidrs, vai datu apstrāde notiek tikai valsts līmenī, vai pārrobežu līmenī; vai paredzēt, ka "valsts līmeņa dati" vēlāk varētu kļūt par pārrobežu apmaiņas objektu[28].

Začetek veljavnosti Lizbonske pogodbe in zlasti uvedba nove pravne podlage (člen 16 PDEU) omogočata vzpostavitev celovitega okvira varstva podatkov, ki bo zagotavljal visoko raven varstva podatkov posameznikov, obenem pa bo upošteval posebno naravo področij policijskega sodelovanja in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah. Zlasti omogoča, da prenovljeni okvir varstva podatkov EU ureja čezmejno in nacionalno obdelavo osebnih podatkov. To bi zmanjšalo razlike v zakonodaji držav članic, kar bi verjetno prispevalo k vsesplošnemu varstvu osebnih podatkov. Lahko bi tudi pripomoglo k lažji izmenjavi informacij med policijskimi in pravosodnimi organi držav članic ter s tem izboljšalo sodelovanje na področju boja proti težjim oblikam kriminala v Evropi. Obdelavo podatkov s strani policijskih in pravosodnih organov v kazenskih zadevah trenutno ureja predvsem Okvirni sklep 2008/977/PNZ, ki pa je začel veljati pred Lizbonsko pogodbo. Komisija ne more uveljavljati njegovih pravil, saj gre za okvirni sklep, to pa je prispevalo k zelo neenakomernemu izvajanju. Poleg tega je področje uporabe tega okvirnega sklepa omejeno na čezmejne dejavnosti obdelave.[27] To pomeni, da evropski predpisi, ki urejajo tako obdelavo in varujejo temeljno pravico do varstva podatkov, trenutno ne zajemajo obdelave osebnih podatkov, ki niso predmet izmenjav. To v nekaterih primerih za policijske in druge organe pomeni praktične težave, saj morda ne vedo, ali gre za obdelavo podatkov na nacionalni ali čezmejni ravni; prav tako pa ne morejo predvideti, ali bodo „nacionalni“ podatki postali predmet poznejše čezmejne izmenjave.[28]

ES jaunā reformētā datu aizsardzības regulējuma mērķis ir nodrošināt konsekventu un augsta līmeņa datu aizsardzību, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos starp policijas un tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs, tādējādi turpmāk veicinot datu brīvu apriti un efektīvu sadarbību starp policijas un tiesu iestādēm.

Cilj novega, reformiranega evropskega okvira varstva podatkov je torej zagotoviti dosledno in visoko raven varstva podatkov, da se izboljša medsebojno zaupanje med policijskimi in pravosodnimi organi različnih držav članic ter s tem še okrepita prosti pretok podatkov in učinkovito sodelovanje med policijskimi in pravosodnimi organi.

Lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un veicinātu personas datu apmaiņu starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, Komisija datu aizsardzības reformu paketes ietvaros ierosina direktīvu, ar kuru:

Komisija za zagotovitev boljšega varstva osebnih podatkov na področjih policijskega sodelovanja in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah ter pospešitev izmenjave osebnih podatkov med policijskimi in pravosodnimi organi držav članic v okviru svežnja reform varstva podatkov predlaga direktivo, ki bo:

-         policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās tiks piemēroti vispārīgie datu aizsardzības principi un noteikumi, vienlaikus ievērojot šo jomu īpatnības;[29]

–        določila splošna načela varstva podatkov za policijsko sodelovanje in pravosodno sodelovanje v kazenskih zadevah, ob upoštevanju posebne narave teh področij;[29]

-        tiks paredzēti harmonizēti minimuma kritēriji un nosacījumi attiecībā uz vispārīgo noteikumu iespējamajiem ierobežojumiem. Tas jo īpaši attiecas uz personu tiesībām tikt informētām, kad policija un tiesu iestādes piekļūst to datiem vai rīkojas ar tiem. Šādi ierobežojumi ir nepieciešami noziedzīgu nodarījumu efektīvai novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai vai saukšanai pie atbildības par tiem;

–        zagotavljala minimalna usklajena merila in pogoje za morebitne omejitve splošnih pravil. To se nanaša zlasti na pravice posameznikov do obveščenosti, kadar policijski in pravosodni organi obravnavajo njihove podatke ali dostopajo do njih. Take omejitve so potrebne za učinkovito preprečevanje, preiskovanje, odkrivanje ali pregon kaznivih dejanj;

-        tiks paredzēti īpaši noteikumi, kuros tiks ņemts vērā tiesībaizsardzības pasākumu īpašais raksturs, tai skaitā, nošķirot starp dažādām datu subjektu kategorijām, kuru tiesības var būt atšķirīgas (piemēram, liecinieki un aizdomās turētie).

–        določila posebna pravila, ki bodo zajemala posebno naravo dejavnosti pregona, vključno z razlikovanjem med različnimi vrstami oseb, na katere se nanašajo osebni podatki in katerih pravice se lahko razlikujejo (kot so priče in osumljenci).

5. Datu aizsardzība globalizētā pasaulē

5. VARSTVO PODATKOV V GLOBALIZIRANEM SVETU

Jāturpina nodrošināt personas tiesības gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti no ES uz trešām valstīm, un visos gadījumos, kad tiek skartas personas dalībvalstīs un to datus izmanto vai analizē pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs. Tas nozīmē, ka ES aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no uzņēmuma vai tā datu apstrādes struktūrvienības ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Pravice posameznikov morajo biti zaščitene, kadar se osebni podatki prenesejo iz EU v tretje države ter kadar so posamezniki iz držav članic tarče in njihove podatke uporabljajo ali analizirajo ponudniki storitev iz tretjih držav. To pomeni, da morajo evropski standardi za varstvo podatkov veljati ne glede na zemljepisno lego podjetja ali njegove poslovalnice, ki obdeluje podatke.

Mūsdienu globalizētajā pasaulē personas dati tiek nosūtīti, šķērsojot arvien lielāku skaitu virtuālu un ģeogrāfisku robežu, un uzglabāti serveros, kas atrodas dažādās valstīs. Daudzi uzņēmumi piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus, kas ļauj klientiem piekļūt un saglabāt datus attālinātos serveros. Šo faktoru dēļ ir nepieciešama pašreizējo mehānismu uzlabošana datu nosūtīšanai uz trešām valstīm. Tas ietver lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību, t.i., lēmumus, kas apliecina, ka trešā valstī ir "pietiekami" datu aizsardzības standarti, un piemēroti aizsardzības pasākumi, piemēram tipveida līgumu noteikumi vai saistošie uzņēmuma noteikumi[30], lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni starptautiskās apstrādes darbībās un veicinātu datu plūsmas pāri robežām.

V današnjem globaliziranem svetu se osebni podatki prenašajo prek vedno večjega števila virtualnih in zemljepisnih meja ter shranjujejo na strežnikih v različnih državah. Več podjetij nudi storitve računalništva v oblaku, ki strankam omogočajo dostop do podatkov in njihovo shranjevanje na oddaljenih strežnikih. Ti dejavniki so vzrok za izboljšave obstoječih mehanizmov za prenos podatkov v tretje države. To vključuje odločitve o ustreznosti – tj. odločitve, ki potrjujejo „ustrezne“ standarde za varstvo podatkov v tretjih državah – in ustrezne zaščitne ukrepe, kot so standardne pogodbene klavzule ali zavezujoča poslovna pravila[30], da se zagotovi visoka raven varstva podatkov v mednarodnih postopkih obdelave in pospešijo čezmejni tokovi podatkov.

Saistošie uzņēmuma noteikumi

Zavezujoča poslovna pravila

Uzņēmumu grupai regulāri ir nepieciešams nosūtīt personas datus no grupas dalībniekiem, kuri atrodas ES, dalībniekiem, kuri atrodas trešās valstīs. Grupa vēlētos ieviest Saistošus uzņēmuma noteikumus (BCR), lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, vienlaikus ierobežojot administratīvās prasības katram nosūtīšanas gadījumam. Praksē saistošie uzņēmuma noteikumi nodrošina, ka viens noteikumu kopums ir piemērojams visā grupā dažādu iekšēju līgumu vietā.

Neka poslovna skupina mora redno posredovati osebne podatke iz svojih odvisnih podjetij v EU v svoja odvisna podjetja v tretjih državah. Skupina želi uvesti niz zavezujočih poslovnih pravil, da bi delovala skladno z zakonodajo EU, hkrati pa omejiti upravne zahteve za vsak posamezen prenos. V praksi zavezujoča poslovna pravila zagotavljajo, da za celotno skupino velja en niz pravil, in ne različne notranje pogodbe.

Balstoties uz pašreizējo praksi, par kuru notikusi vienošanās 29. panta darba grupā, atzinums, ka šī uzņēmuma saistošie noteikumi sniedz pietiekamas garantijas, nozīmē, ka trīs valsts datu aizsardzības iestādes ir veikušas rūpīgu pārskatīšanu (viena "vadošā iestāde" un divas "pārskatošās iestādes", bet arī citas iestādes var iesniegt komentārus). Turklāt daudzu dalībvalstu tiesību akti nosaka, ka nosūtīšanai, uz kuru attiecas saistošie uzņēmuma noteikumi, ir nepieciešamas arī citas valsts līmeņa atļaujas, kas padara to pieņemšanas procesu ļoti apgrūtinošu, dārgu, ilgu un sarežģītu.

Na podlagi veljavnih praks, dogovorjenih na ravni delovne skupine iz člena 29, priznanje, da zavezujoča poslovna pravila podjetja zagotavljajo ustrezne zaščitne ukrepe, pomeni temeljit pregled s strani treh organov za varstvo podatkov (vodje in dveh revizorjev), vendar lahko pripombe podajo tudi drugi. Poleg tega veliko predpisov držav članic zahteva dodatna nacionalna dovoljenja za prenose, ki jih zajemajo zavezujoča poslovna pravila, zaradi česar je postopek njihovega sprejetja močno otežen, drag, dolgotrajen in zapleten.

Pēc datu aizsardzības reformas:

Po reformi varstva podatkov:

- šis process būs vienkāršāks;

– bo ta postopek poenostavljen in racionalnejši;

- saistošos uzņēmuma noteikumus apstiprinās tikai viena valsts datu aizsardzības iestāde, pastāvot mehānismiem, kā nodrošināt citu attiecīgo valsts datu aizsardzības iestāžu iesaistīšanos;

– bo zavezujoča poslovna pravila potrjeval samo en organ za varstvo podatkov, z mehanizmi za zagotavljanje hitre vključitve drugih pristojnih organov za varstvo podatkov;

- līdzko viena iestāde būs apstiprinājusi saistošos uzņēmuma noteikumus, tie būs spēkā visā ES bez vajadzības saņemt jebkādas papildu atļaujas valsts līmenī.

– bodo zavezujoča poslovna pravila, ko jih bo organ odobril, veljala po vsej EU, dodatna dovoljenja na nacionalni ravni pa ne bodo potrebna.

Lai pievērstos globalizācijas izraisītajām problēmām, ir nepieciešami elastīgi instrumenti un mehānismi, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību, kurā nav robu. Komisija ierosina šādus pasākumus:

Za obravnavo izzivov globalizacije so potrebni prilagodljiva orodja in mehanizmi – še zlasti za podjetja, ki poslujejo po vsem svetu – hkrati pa je treba zagotoviti zaščito podatkov posameznikov brez kakršnih koli pravnih praznin. Komisija predlaga naslednje ukrepe:

-         skaidrus noteikumus, kas nosaka, kad ES tiesību akti ir piemērojami personas datu pārziņiem, kuru atrašanās vieta ir trešās valstīs, jo īpaši precizējot, ka visos gadījumos, kad preces un pakalpojumi tiek piedāvāti personām ES, vai, kad to uzvedība tiek uzraudzīta, ir piemērojami Eiropas noteikumi;

–        jasna pravila, ki bodo določala, kdaj se zakonodaja EU uporablja za upravljavce obdelave podatkov s sedežem v tretjih državah, zlasti z določitvijo veljavnosti evropskih pravil, kadar se blago in storitve ponujajo posameznikom v EU ali kadar se spremlja njihovo vedenje;

-        visus lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību Eiropas Komisija pieņems, balstoties uz īpaši noteiktiem un skaidriem kritērijiem, tai skaitā attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

–        vse sklepe o ustreznosti sprejme Evropska komisija na podlagi izrecnih in jasnih meril, tudi na področju policijskega sodelovanja in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah;

-        likumīgas datu plūsmas uz trešām valstīm tiks atvieglotas, nostiprinot un vienkāršojot noteikumus par starptautisku nosūtīšanu uz valstīm, par kurām nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, jo īpaši, vienkāršojot un paplašinot tādu instrumentu izmantošanu kā saistošie uzņēmuma noteikumi tā, lai tos var attiecināt uz personas datu apstrādātājiem un uzņēmumu grupām, tādējādi labāk atspoguļojot aizvien lielāko uzņēmumu skaitu, kuri ir iesaistīti datu apstrādes darbībās, jo īpaši mākoņdatošanā;

–        zakoniti tokovi podatkov v tretje države bodo tekli bolj nemoteno zaradi okrepitve in poenostavitve pravil o mednarodnih prenosih v države, ki jih ne zajema nobena odločitev o ustreznosti, zlasti z racionalizacijo in razširitvijo uporabe orodij, kot so zavezujoča poslovna pravila, tako da jih bo mogoče uporabiti za obdelovalce podatkov in znotraj skupin podjetij, s čimer se bo bolje odražalo vedno večje število podjetij v dejavnostih obdelave podatkov, zlasti pri računalništvu v oblaku;

-        iesaistīšanos dialogā un, ja nepieciešams, atbilstošas sarunas ar trešām valstīm, jo īpaši ES stratēģiskajiem partneriem un Eiropas Kaimiņattiecības politikas valstīm, un attiecīgām starptautiskām organizācijām (piemēram, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizāciju), lai veicinātu augstus un savietojamus datu aizsardzības standartus visā pasaulē.

–        začetek dialoga in, kjer je to primerno, pogajanj s tretjimi državami – zlasti strateškimi partnerji EU in državami evropske sosedske politike – in zadevnimi mednarodnimi organizacijami (kot so Svet Evrope, Organizacija za gospodarsko sodelovanje in razvoj ter Združeni narodi) za spodbujanje visokih in interoperabilnih standardov za varstvo podatkov po vsem svetu.

6. SECINĀJUMI

6. SKLEPNA UGOTOVITEV

ES datu aizsardzības reformas mērķis ir izveidot mūsdienīgu, stingru, konsekventu un visaptverošu datu aizsardzības regulējumu Eiropas Savienībā. Personas pamattiesības uz datu aizsardzību tiks nostiprinātas. Tiks respektētas citas tiesības, piemēram, tiesības uz vārda un informācijas brīvību, bērna tiesības, darījumdarbības brīvība, tiesības uz aizstāvību un dienesta noslēpumu (piemēram, juridiskajām profesijām), kā arī baznīcas statuss dalībvalstu tiesību aktos.

Cilj reforme evropskih predpisov o varstvu podatkov je vzpostaviti sodoben, trden, dosleden in celovit okvir varstva podatkov za Evropsko unijo. Temeljna pravica posameznikov do varstva podatkov bo okrepljena. Spoštovane bodo tudi druge pravice, kot so pravica do svobode izražanja in obveščanja, pravice otrok, svoboda gospodarske pobude, pravica do nepristranskega sodišča ter pravica do poklicne molčečnosti (kot velja za pravno stroko), ter status cerkva po zakonih držav članic.

Reforma pirmkārt sniegs labumu personām, nostiprinot to tiesības uz datu aizsardzību un uzticēšanos digitālajai videi. Šī reforma arī būtiski vienkāršos tiesisko regulējumu gan uzņēmējiem, gan publiskajam sektoram. Ir gaidāms, ka tas savukārt stimulēs digitālās ekonomikas attīstību visā ES vienotajā tirgū un ārpus tā saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un Eiropas digitalizācijas programmu. Visbeidzot, reforma uzlabos uzticēšanos starp tiesībaizsardzības iestādēm, lai veicinātu datu apmaiņu starp tām un sadarbību cīņā ar smagu noziedzību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību personām.

Reforma bo v prvi vrsti koristila posameznikom zaradi okrepitve njihovih pravic do varstva podatkov in njihovega zaupanja v digitalno okolje. Reforma bo poleg tega znatno poenostavila pravno okolje za podjetja in javni sektor. Pričakuje se, da bo to spodbudilo razvoj digitalnega gospodarstva na celotnem enotnem trgu EU in zunaj njegovih meja v skladu s cilji strategije Evropa 2020 in Evropske digitalne agende. Poleg tega bo reforma okrepila zaupanje med organi pregona za hitrejšo izmenjavo podatkov med njimi in sodelovanje na področju boja proti hudim kaznivim dejanjem, hkrati pa bo zagotovila visoko raven varstva posameznikov.

Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu vienošanos par ES jauno datu aizsardzības regulējumu līdz 2012. gada beigām. Pieņemšanas procesa laikā un pēc tā, jo īpaši jauno juridisko instrumentu īstenošanas procesā, Komisija uzturēs ciešu un pārredzamu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, iesaistot pārstāvjus no publiskā un privātā sektora. Tajā tiks iesaistīti pārstāvji no policijas un tiesu iestādēm, elektronisko sakaru regulatoriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, datu aizsardzības iestādēm un akadēmiskajām aprindām, kā arī no specializētām ES aģentūrām, piemēram, Eurojust, Eiropas Policijas biroja, Pamattiesību aģentūras, kā arī Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras.

Evropska komisija bo tesno sodelovala z Evropskim parlamentom in Svetom za zagotovitev soglasja o novem evropskem okviru varstva podatkov do konca leta 2012. Med postopkom sprejemanja in pozneje, zlasti v okviru izvajanja novih pravnih aktov, bo Komisija vodila poglobljen in pregleden dialog z vsemi zainteresiranimi stranmi, ki vključujejo predstavnike iz zasebnega in javnega sektorja. To bo zajemalo predstavnike policijskih in pravosodnih organov, regulatorjev na področju elektronskih komunikacij, organizacij civilne družbe, organov za varstvo podatkov in akademikov, pa tudi predstavnike specializiranih agencij EU, kot so Eurojust, Europol, Agencija za temeljne pravice ter Evropska agencija za varnost omrežij in informacij.

Informācijas tehnoloģiju pastāvīgas attīstības kontekstā un attīstoties sabiedriskajai uzvedībai, šādam dialogam ir būtiska nozīme, lai gūtu labumu no informācijas, kas nepieciešama, lai nodrošinātu personu datu aizsardzības augstu līmeni, ES ekonomikas izaugsmi un attīstību, kā arī publiskā sektora (tai skaitā policijas un tiesu iestāžu) darbības efektivitāti un zemu administratīvā sloga līmeni.

V luči nenehnega razvoja informacijskih tehnologij in razvijajočega se socialnega vedenja je tak dialog izjemno pomemben za izkoristek vložka, potrebnega za zagotovitev visoke ravni varstva podatkov posameznikov, rasti in konkurenčnosti industrijskih panog EU, operativne učinkovitosti javnega sektorja (vključno s policijo in sodstvom) ter nizke ravni upravnega bremena.

[1]               Ļoti lielu datu kopu analīzes tirgus visā pasaulē aug par 40 % gadā: http://www.mckinsey.com/mgi/publications/big_data/.

[1]               Trg za analizo zelo velikih količin podatkov se v svetu letno poveča za 40 odstotkov: http://www.mckinsey.com/mgi/publications/big_data/.

[2]               Skat. arī Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra secinājumus, kuros ir uzsvērta vienotā tirgus "būtiskā nozīme" "izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā", kā arī nepieciešamība pabeigt digitālo vienoto tirgu līdz 2015. gadam.

[2]               Glej tudi sklepe Evropskega sveta z dne 23. oktobra 2011, v katerih sta poudarjeni „ključna vloga“ enotnega trga „pri zagotavljanju rasti in zaposlovanja“ ter potreba po oblikovanju digitalnega enotnega trga do leta 2015.

[3]               COM(2010) 171 galīgā redakcija.

[3]               COM(2010) 171 konč.

[4]               COM(2010) 245 galīgā redakcija.

[4]               COM(2010) 245 konč.

[5]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[5]               COM(2010) 2020 konč.

[6]               Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[6]               Direktiva 95/46/ES o varstvu posameznikov pri obdelavi osebnih podatkov in o prostem pretoku takih podatkov (UL L 281, 23.11.1995, str. 31).

[7]               Īpašus noteikumus apstrādei, ko veic dalībvalstis Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padome noteiks Padomes lēmumā, kas balstīsies uz LES 39. pantu.

[7]               Posebna pravila za obdelavo s strani držav članic na področju skupne zunanje in varnostne politike bodo določena s sklepom Sveta na podlagi člena 39 PEU.

[8]               Attiecīgi COM(2009)262 un COM(2010)171.

[8]               COM(2009) 262 oziroma COM(2010) 171.

[9]               Par datu aizsardzības reformu ir uzsāktas divas sabiedriskas apspriešanas: viena – no 2009. gada jūlija līdz decembrim (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0003_en.htm), otra – no 2010. gada novembra līdz 2011. gada janvārim (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0006_en.htm).

[9]               Organizirani sta bili dve javni posvetovanji o reformi varstva podatkov: eno posvetovanje je potekalo od julija do decembra 2009 (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0003_en.htm), drugo pa od novembra 2010 do januarja 2011 (http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0006_en.htm).

[10]             Mērķorientēta apspriešanās ar dalībvalstu iestādēm un privātā sektora ieinteresētajām personām tika rīkota 2010. gadā. ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga 2010. gadā organizēja apaļā galda diskusiju par datu aizsardzības reformu. Tāpat 2011. gadā tika rīkoti arī specializēti darbsemināri un semināri par īpašiem jautājumiem (piemēram, paziņojumiem par datu aizsardzības pārkāpumiem).

[10]             Usmerjena posvetovanja so v letu 2010 potekala z organi držav članic in zainteresiranimi stranmi iz zasebnega sektorja. Novembra 2010 je evropska komisarka za pravosodje Viviane Reding organizirala okroglo mizo o reformi varstva podatkov. V letu 2011 so potekali tudi delavnice in seminarji o posebnih temah (npr. obvestila o kršitvi varstva podatkov).

[11]             COM(2010)609.

[11]             COM(2010) 609.

[12]             Skat. ES tieslietu komisāres Viviānas Redingas 2011. gada 19. septembra vēstuli 29. panta darba grupai, kas publicēta http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/other-document/index_en.htm.

[12]             Glej dopis evropske komisarke za pravosodje Viviane Reding z dne 19. septembra 2011 članom delovne skupine iz člena 29, objavljen na naslovu http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/other-document/index_en.htm.

[13]             Skat. ietekmes novērtējumu SEC(2012)72.

[13]             Glej oceno učinka SEC(2012)72

[14]             Tas vēlākā posmā iekļaus arī grozījumus, lai pielāgotu īpašos un nozares instrumentus, piemēram, Regulu (EK) Nr. 45/2001, OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[14]             To bo pozneje vključevalo spremembe za prilagoditev posebnih in sektorskih pravnih aktov, na primer Uredbe ES št. 45/2001 (UL L 8, 12.1.2001, str. 1).

[15]             Ar regulu tiek veikti arī daži tehniski pielāgojumi E-privātuma direktīvā (Direktīva 2002/58/EK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/136/EK – OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.), lai ņemtu vērā Direktīvas 95/46/EK pārveidi par regulu. Materiāltiesiskās sekas, ko jaunā regula un jaunā direktīva radīs attiecībā uz E-privātuma direktīvu, drīzumā būs Komisijas pārskata objekts, kurā tiks ņemtas vērā sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi par pašreizējiem priekšlikumiem.

[15]             Uredba uvaja tudi omejeno število tehničnih sprememb Direktive o e-zasebnosti (Direktiva 2002/58/ES, kakor je bila nazadnje spremenjena z Direktivo 2009/136/ES, UL L 337, 18.12.2009, str. 11), da se bo upoštevala pretvorba Direktive 95/46/ES v uredbo. Materialnopravne posledice nove uredbe in nove direktive za Direktivo o e-zasebnosti bodo pravočasno predmet pregleda Komisije, ki bo upoštevala rezultate pogajanj o pripravljenih predlogih z Evropskim parlamentom in Svetom.

[16]             2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp. Ziņojums par to, kā dalībvalstis ieviesušas Pamatlēmumu (COM(2012)12), ir pieņemts kā daļa no datu aizsardzības reformu paketes

[16]             Okvirni sklep 2008/977/PNZ z dne 27. novembra 2008 o varstvu osebnih podatkov, ki se obdelujejo v okviru policijskega in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah (UL L 350, 30.12.2008, str. 60). Poročilo o izvajanju Okvirnega sklepa s strani držav članic (COM(2012)12) se sprejme kot del svežnja reform varstva podatkov.

[17]             Skat. Īpašais Eirobarometrs 359 – Attitudes on Data Protection and Electronic Identity in the European Union (Attieksme pret datu aizsardzību un elektronisko identitāti ES), 2011. gada jūnijs, 23. lpp.

[17]             Glej posebno raziskavo Eurobarometra 359 – Odnosi do varstva podatkov in elektronske identitete v Evropski uniji (Attitudes on Data Protection and Electronic Identity in the European Union), junij 2011, str. 23.

[18]             Ibidem, 54. lpp.

[18]             Prav tam, str. 54.

[19]             Skat. Eiropas digitalizācijas programmu, cit. 4. lpp.

[19]             Glej Evropsko digitalno agendo, citat, str. 4.

[20]             Tas pašlaik ir obligāti tikai telekomunikāciju nozarē, pamatojoties uz E-privātuma direktīvu.

[20]             To je trenutno obvezno samo v telekomunikacijskem sektorju na podlagi Direktive o e-zasebnosti.

[21]             Sīkākai informācijai par šo aspektu skatīt tiesību aktu priekšlikumiem pievienoto ietekmes novērtējumu, SEC(2012)72.

[21]             Več podrobnosti v zvezi s tem je mogoče najti v oceni učinka, priloženi pravnim predlogom, SEC(2012) 72.

[22]             29. panta darba grupa tika izveidota 1996. gadā (pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 29. pantu), tai ir padomdevēja statuss un to veido valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes (DPA), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) un Komisija. Sīkākai informācijai par tās darbību skat.: http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[22]             Delovna skupina iz člena 29 je bila ustanovljena leta 1996 (s členom 29 Direktive 95/46/ES). Ima svetovalno vlogo ter je sestavljena iz predstavnikov nacionalnih nadzornih organov za varstvo podatkov, evropskega nadzornika za varstvo podatkov in Komisije. Več informacij o njenih dejavnosti je mogoče najti na naslovu http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[23]             Tiek ierosināta direktīva, ar kuru paredz noteikumus policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (skat. 4. punktu), kas šajā specifiskajā jomā piešķirs vairāk elastības dalībvalstīm.

[23]             Predlagana direktiva naj bi določila pravila, veljavna na področjih policijskega sodelovanja in pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah (glej točko 4), kar bo državam članicam omogočilo večjo prožnost na tem področju.

[24]             Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. novembra spriedums apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09 Volker un Markus Schecke un Eifert (2010., Krājumā vēl nav publicēts).

[24]             Sodba Sodišča EU z dne 9. novembra 2010 v združenih zadevah C-92/09 in C-93/09, Volker und Markus Schecke in Eifert, ZOdl. 2010,še ni uradno objavljena.

[25]             Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu tiesības uz datu aizsardzību var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti tiesību aktos, tajos ir respektēta šo tiesību un brīvību būtība un, ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumi ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai tie ir vajadzīgi, lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

[25]             V skladu s členom 52(1) Listine mora biti kakršno koli omejevanje uresničevanja pravice do varstva podatkov predpisano z zakonom ter mora spoštovati bistveno vsebino pravice in svoboščin, ob upoštevanju načela sorazmernosti pa je dovoljeno samo, če je potrebno in če dejansko ustreza ciljem splošnega interesa, ki jih priznava Evropska unija, ali če je potrebno zaradi zaščite pravic in svoboščin drugih.

[26]             Eiropas Savienības Tiesas 2003. gada 6. novembra spriedums lietā C-101/01 Lindqvist (Recueil 2003., I-33. lpp., 82. – 90. punkts; 2008. gada 16. decembra spriedums lietā C-73/07 Satamedia (Krājums 2008., I-9831. lpp., 50. – 62. punkts).

[26]             Sodba Sodišča EU z dne 6. novembra 2003 v zadevi C-101/01, Lindqvist, Recueil 2003, str. I-12971, točke 82–90; sodba z dne 16. decembra 2008 v zadevi C-73/07, Satamedia, ZOdl. 2008, str. I-9831, točke 50–62.

[27]             Precīzāk sakot, pamatlēmums ir piemērojams personas datiem, kas ir pārsūtīti vai darīti pieejami starp dalībvalstīm vai ar kuriem apmainījušās dalībvalstis un ES iestādes vai struktūras (skat. 1. panta 2. punktu).

[27]             Natančneje, Okvirni sklep se uporablja za osebne podatke, ki se posredujejo oziroma so se že posredovali ali bili dani na voljo drugim državam članicam ali bili izmenjani med državami članicami in institucijami ali organi EU (glej člen 1(2)).

[28]             To apstiprināja dažas dalībvalstis, atbildot uz Komisijas anketu saistībā ar ziņojumu par pamatlēmuma īstenošanu (COM(2012)12).

[28]             To je potrdilo več držav članic v odgovorih na vprašalnik Komisije v zvezi s Poročilom o izvajanju Okvirnega sklepa (COM(2012)12).

[29]             Cf. 21. deklarācijā par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam.

[29]             Primerjaj izjavo št. 21 o varstvu osebnih podatkov na področju pravosodnega sodelovanja v kazenskih zadevah in policijskega sodelovanja, priloženo Sklepni listini medvladne konference, na kateri je bila sprejeta Lizbonska pogodba.

[30]             Saistošie uzņēmuma noteikumi (BCR) ir profesionālās ētikas kodeksi, kas pamatojas uz Eiropas datu aizsardzības standartiem, ko apstiprinājusi vismaz viena valsts datu aizsardzības iestāde un ko organizācijas brīvprātīgi izstrādā un ievēro, lai nodrošinātu atbilstīgus aizsardzības pasākumus dažādiem personas datu nosūtīšanas veidiem starp uzņēmumiem, kas pieder pie vienas uzņēmumu grupas un ko saista šie noteikumi. Tie nav skaidri iekļauti Direktīvas 95/46/EK darbības jomā, bet ir izveidojušies valsts datu aizsardzības iestāžu savstarpējās prakses rezultātā ar 29. panta darba grupas atbalstu.

[30]             Zavezujoča poslovna pravila (BCR) so kodeks praks na podlagi evropskih standardov za varstvo podatkov, ki jih odobri vsaj en organ za varstvo podatkov ter ki jih organizacije pripravijo in upoštevajo prostovoljno, da zagotovijo ustrezne zaščitne ukrepe za vrste prenosov osebnih podatkov med podjetji, ki spadajo v isto poslovno skupino in jih ta pravila zavezujejo. Direktiva 95/46/ES jih izrecno ne zajema, vendar so se razvila v praksi med organi za varstvo podatkov, s podporo delovne skupine iz člena 29.