KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SPOROČILO KOMISIJE EVROPSKEMU PARLAMENTU, SVETU, EVROPSKEMU EKONOMSKO-SOCIALNEMU ODBORU IN ODBORU REGIJ

Akts par vienoto tirgu Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”

Akt za enotni trg Dvanajst pobud za okrepitev rasti in zaupanja „Skupaj za novo rast“

SATURS

KAZALO

1. Ievads 2

1. Uvod 2

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos 5

2. 12 pobud za okrepitev rasti in zaupanja 5

2.1. MVU piekļuve finansējumam 5

2.1. Dostop MSP do financiranja 5

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte 6

2.2. Mobilnost državljanov 6

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības 8

2.3. Pravice intelektualne lastnine 8

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki 9

2.4. Potrošniki, akterji na enotnem trgu 9

2.5. Pakalpojumi 10

2.5. Storitve 10

2.6. Tīkli 11

2.6. Omrežja 11

2.7. Digitālais vienotais tirgus 12

2.7. Enotni digitalni trg 12

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība 14

2.8. Socialno podjetništvo 14

2.9. Nodokļi 16

2.9. Obdavčitev 16

2.10. Sociālā kohēzija 17

2.10. Socialna kohezija 17

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide 18

2.11. Regulativno okolje podjetij 18

2.12. Publiskie iepirkumi 19

2.12. Javna naročila 19

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus 20

3. Pogoji za uspeh, okrepljeno upravljanje enotnega trga 20

4. Turpmākais posms un secinājumi 22

4. Naslednji koraki in sklep 22

1. Ievads

1. UVOD

Eiropas kopējais tirgus, kas jau vairāk nekā 50 gadus , kopš pašiem tās pirmsākumiem, ir bijis Eiropas ieceres pamatā un tagad ir tās iekšējais tirgus , stipra vienotības saites starp Eiropas sievietēm un vīriešiem, vienlaikus paverot jaunas izaugsmes iespējas vairāk nekā 21 miljonam Eiropas uzņēmumu. Šo brīvās preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites telpu, respektīvi, iekšējo tirgu, kopš 1993. gada ir bagātinājusi ekonomiskās integrācijas konsolidācija, vienotās valūtas ieviešana, kā arī solidaritātes un kohēzijas politikas pilnveidošanās. Pašlaik lielākā mērā nekā jebkad iepriekš iekšējais tirgus ne vien ir kļuvis par iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu (iedzīvotāji no šā tirgus var gūt labumu savās nodarbēs, profesionālajā darbībā, privātajā un patēriņa telpā), bet tas ir arī reāls Eiropas ekonomiskās izaugsmes un uzņēmumu attīstības dzinējspēks .

Skupni trg, pozneje preimenovan v notranji trg , je bil zmeraj v osrčju evropskega projekta. Že petdeset let tke vezi solidarnosti med Evropejkami in Evropejci ter ponuja nove možnosti za rast 21 milijonom evropskim podjetij. Notranji trg pomeni prosti pretok ljudi, blaga, storitev in kapitala in je bil od leta 1993 okrepljen z utrditvijo gospodarskega povezovanja, uvedbo enotne valute in razvojem politik solidarnosti in kohezijske politike. Danes notranji trg bolj kot kadar koli doslej sooblikuje vsakdanje življenje državljanov , ki uživajo njegove koristi pri svojih dejavnostih, v poklicnem in zasebnem življenju ali kot potrošniki. Notranji trg je resnična gonilna sila evropske gospodarske rasti in razvoja podjetij.

Tomēr iekšējam tirgum ir zināmi trūkumi , kurus izcēlis Mario Monti savā ziņojumā „Jauna vienotā tirgus stratēģija”, kā arī Eiropas Parlaments Louis Grech sagatavotajā ziņojumā „Par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem”[1].

Vendar ima nekatere pomanjkljivosti , na katere sta opozorila tako Mario Monti v svojem poročilu o novi strategiji za evropski enotni trg kot Evropski parlament v poročilu Luisa Grecha o uresničitvi enotnega trga za potrošnike in državljane[1].

Rīcības plāns, kā stimulēt izaugsmi un pastiprināt uzticēšanos

Akcijski načrt za oživitev rasti in ponovno vzpostavitev zaupanja

Rast paņēmienus minēto trūkumu novēršanai vienlaikus nozīmē dot vienotajam tirgum iespēju pilnībā izvērst savu potenciālu , kas, savukārt, ļautu iedzīvotājiem no jauna pielāgot kopējās dzīves telpu un vairotu publisko un privāto tirgus dalībnieku iniciatīvu veiksmes izredzes. Tālab ir jāizstrādā proaktīva un transversāla stratēģija . Proti, ir jādara gals tirgus sadrumstalotībai, jālikvidē šķēršļi un ierobežojumi, kas apgrūtina pakalpojumu brīvu apriti, inovāciju un radoša gara izpausmi. Ir jāpastiprina iedzīvotāju uzticēšanās pašiem savam iekšējam tirgum un jāsniedz patērētājiem visas priekšrocības, ko iekšējais tirgus ietver. Vienotajam tirgum ir jābūt sekmīgāk integrētam, tā, lai tas varētu pilnībā pildīt savas funkcijas, respektīvi, kalpot par platformu , uz kuras veidojas visu Eiropas iedzīvotāju (gan sieviešu, gan vīriešu), uzņēmumu, teritoriju (tostarp attālāko un mazāk attīstīto teritoriju[2]) kolektīvā konkurētspēja. Ir jārīkojas ; kavēties vairs nav laika. Lai gan Eiropas Savienība, reaģējot uz krīzi, rīkojās operatīvi, kā arī sekmīgi aizsāka reformas — jo īpaši finanšu tirgu un ekonomikas pārvaldības jomā —, krīze var ilgtermiņā iedragāt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, saasināt bezdarbu, tādējādi ietekmējot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus un viņu nākotni[3]. Eiropas Savienība , cenzdamās rast risinājumus šīm problēmām, pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020” , izvirzot vērienīgus mērķus jaunā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes [4] perspektīvā. Tomēr šos mērķus izdosies sasniegt vienīgi tad, ja Savienība un dalībvalstis steidzamā kārtā uzsāks strukturālās reformas . Prioritāra nozīme ir jāpiešķir pasākumiem, kas var sekmēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Komisija savā ikgadējā pārskatā par izaugsmi[5] ir akcentējusi, cik ļoti nepieciešams ir rast visaptverošu atbildi uz krīzi, un šajā atbildē vienotā tirgus uzdevums ir sniegt izšķirošu ieguldījumu, mobilizējot visu savu potenciālu izaugsmes veicināšanai. Šo vienotā tirgus funkciju akcentēja Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos: „Vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme izaugsmes un nodarbinātības, un konkurētspējas sekmēšanā. Lielākā mērā būtu jāuzsver pasākumi, kas veido izaugsmi un nodarbinātību un kurus īstenojot rodas taustāms labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”[6] Vienotais tirgus nodrošina šo reformu īstenošanai nepieciešamo satvaru un instrumentus.

Odprava teh pomanjkljivosti bo omogočila sprostitev celotnega potenciala enotnega trga . Tako si bodo lahko državljani prilastili svoj skupni življenjski prostor, javne in zasebne pobude pa bodo imele več možnosti za uspeh. Zato je treba oblikovati proaktivno in horizontalno strategijo . Treba je odpraviti razcepljenost trga ter ovire, ki preprečujejo prost pretok storitev, inovacij in stvaritev . Treba je okrepiti zaupanje državljanov v njihov notranji trg, potrošnikom pa omogočiti, da bodo imeli koristi od vseh njegovih prednosti . Cilj je bolj povezan trg, ki bo resnična platforma , na kateri se bo gradila skupna konkurenčnost žensk in moških, podjetij ter evropskih ozemelj, vključno z najbolj oddaljenimi in najmanj razvitimi[2]. Nujno je treba ukrepati . Kljub hitremu odzivu Evropske unije na krizo ter reformam, ki se zdaj že intenzivno izvajajo, zlasti na področju finančnih trgov in gospodarskega upravljanja, je možno, da bodo učinki krize na potencialno rast in brezposelnost dolgoročni, kar pa bo vplivalo na življenje Evropejcev in njihovo prihodnost[3]. Da bi se odzvala na te izzive, je Evropska unija sprejela strategijo Evropa 2020 in si zastavila ambiciozne cilje na poti k pametni, trajnostni in vključujoči rasti [4]. Vendar teh ciljev ne bo mogoče doseči brez nujnih strukturnih reform , ki jih morajo izvesti tako Unija kot države članice. Najprej je treba sprejeti ukrepe, ki lahko spodbudijo rast in ustvarjanje delovnih mest . V letnem pregledu rasti[5] je Komisija poudarila potrebo po globalnem odzivu na krizo, h kateremu naj prispeva enotni trg s sprostitvijo vsega njegovega potenciala za rast. To vlogo enotnega trga je poudaril Evropski svet v sklepih zasedanj s 24. in 25. marca 2011: „Enotni trg ima osrednjo vlogo pri spodbujanju rasti in zaposlovanja ter konkurenčnosti … Še zlasti se je treba osredotočiti na ukrepe, ki ustvarjajo rast in delovna mesta ter vodijo do konkretnih rezultatov za državljane in podjetja“.[6] Enotni trg daje na razpolago okvir in orodja za izvedbo navedenih reform.

Bagātinošas un rosinošas publiskās debates

Bogata in spodbudna javna razprava

Komisija, cenšoties rast risinājumus minētajām problēmām, uzticēja publiskai apspriešanai piecdesmit priekšlikumus , kas tika izklāstīti Komisijas Paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” [7].

Kot odziv na navedene izzive je Komisija odprla razpravo o petdesetih predlogih , ki jih je predstavila v svojem sporočilu „ K aktu za enotni trg “[7].

Publiskās debates norisinājās Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Publiskajās debatēs par Aktu par vienoto tirgu tika saņemts vairāk nekā 800 atsauksmju; tās atspoguļoja visdažādākos viedokļus, ko bija paudušas dalībvalstis, nevalstiskās organizācijas, gan valsts, gan Eiropas mēroga darba devēju un darbinieku organizācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības, rūpniecības un profesionālās federācijas, arodbiedrības, uzņēmumi, patērētāju apvienības, ideju laboratorijas, universitātes un iedzīvotāji[8]. Šīs apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība no vienotā tirgus sagaida daudz : gan tādā ziņā, ka ir jāpilnveido vienotā tirgus sniegtās iespējas, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību , gan arī saistībā ar iekšējā tirgus sociālo dimensiju un sabiedrisko pakalpojumu aizsardzību. Prioritātes, ko izvirza tirgus dalībnieki, apliecina vispārēju atbalstu izvirzītajam mērķim — sociālai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju .

Javna razprava je potekala na evropski, nacionalni in lokalni ravni. Gradivo za javno razpravo o Aktu za enotni trg je dalo več kot 800 prispevkov, ki so odražali mnenje držav članic, nevladnih organizacij, socialnih partnerjev tako na nacionalni kot evropski ravni, lokalnih in regionalnih organov, panožnih in poklicnih združenj, organizacij sindikatov, podjetij, potrošniških združenj, skupin za razmislek, akademikov ter številnih državljanov[8]. Posvetovanje je pokazalo, da ima civilna družba velika pričakovanja tako glede razvoja potenciala enotnega trga za spodbujanje rasti in ustvarjanja delovnih mest kot glede socialne razsežnosti notranjega trga in zaščite javnih storitev. Prednostne naloge, ki so jih poudarile zainteresirane strani iz gospodarstva, potrjujejo močno zavzetost za dosego skupnega cilja visoko konkurenčnega socialnega tržnega gospodarstva .

Padome 2010. gada 10. decembra secinājumos[9] piekrita vispārējai Aktā par vienoto tirgu paustai nostādnei, kurai atbilstoši ir paredzēts, ka vienotā tirgus pamatā ir jābūt stabilai ekonomiskajai un sociālajai bāzei, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu ekonomiku. Padome apņēmās turpināt caurlūkot Aktu par vienoto tirgu, lai vistuvākajā laikā, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, definētu prioritāros pasākumus, kuriem būtu jākonkretizējas līdz 2012. gada beigām. Eiropas Parlaments 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijās, pamatojoties uz parlamentāriešu Sandras Kalnietes, Cristian Silviu Busoi un Antonio Fernando Correia de Campos [10] sagatavotajiem ziņojumiem, nāca klajā ar savām prioritātēm tāda vienotā tirgus izveidei, kas partnerības aspektā un pārvaldības jomā kalpotu Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un izaugsmei.

V sklepih zasedanja z dne 10. decembra 2010[9] je Svet sprejel splošno usmeritev Akta za enotni trg, v skladu s katero naj bi enotni trg temeljil na trdnih gospodarskih in socialnih temeljih, ki bi omogočili razvoj visoko konkurenčnega gospodarstva. Svet se je zavezal, da bo nadaljeval s pregledom Akta za enotni trg ter v sodelovanju z Evropskim parlamentom in Komisijo čim prej določil prednostne ukrepe, ki naj bi se uresničili pred iztekom leta 2012. Evropski parlament je v resolucijah z dne 6. aprila 2011, ki temeljijo na poročilih poslancev Sandre Kalniete, Cristiana Silviuja Busoija in Antonia Fernanda Correie de Camposa[10], predstavil prednostne naloge za vzpostavitev enotnega trga za Evropejce, podjetja in rast na podlagi partnerstva in upravljanja.

Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot iedzīvotāju uzticēšanos

Dvanajst pobud za okrepitev rasti in zaupanja državljanov

Pamatojoties uz publiskajās debatēs apkopotajiem viedokļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumiem un secinājumiem, kā arī Reģionu komitejas[11] un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[12] atzinumiem, Komisija ir formulējusi divpadsmit mehānismus . Nolūkā sekmēt izaugsmi un pastiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Komisija ierosina, ka par katru no šiem mehānismiem līdz 2012. gada beigām ES mērogā tiek pieņemta pamatdarbība.

Na podlagi prispevkov, zbranih med javnim posvetovanjem, mnenj in sklepov Evropskega parlamenta in Sveta ter mnenj Odbora regij[11] in Evropskega ekonomsko-socialnega odbora[12] je Komisija opredelila dvanajst pobud . Komisija predlaga, da EU za vsako izmed njih do konca leta 2012 sprejme ključni ukrep za spodbuditev rasti in okrepitev zaupanja državljanov.

Komisija 2011. gadā nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuri nepieciešami šo pamatdarbību īstenošanai, lai Parlaments un Padome varētu atbildēt uz Eiropadomes aicinājumu — līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu vienotā tirgus iedzīvināšanai [13].

Leta 2011 bo Komisija predložila zakonodajne predloge, potrebne za izvajanje ključnih ukrepov. To bo Parlamentu in Svetu omogočilo, da se odzoveta na poziv Evropskega sveta in do izteka leta 2012 sprejmeta prvi sveženj prednostnih ukrepov za ponovni zagon enotnega trga [13].

Tomēr šīs izvirzītās prioritātes nebūt nenozīmē, ka Komisija vairs neturpinās darbu citās darba jomās, kas identificētas Komisijas paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” un kuras īstenojot izdosies panākt, ka iekšējais tirgus kļūst par izaugsmes un darbvietu veidošanas platformu. Izaugsmes un nodarbinātības labā ir steidzami jārīkojas, un ierosinātais pasākumu plāns ir tikai pirmais solis šajā ceļā .

Vendar izbor prednostnih ukrepov ne pomeni, da bo Komisija zapostavila ukrepe na drugih področjih, opredeljenih v sporočilu „K aktu za enotni trg“; ti ukrepi naj bi enotni trg preoblikovali v platformo za rast in ustvarjanje delovnih mest. Nujno je treba ukrepati za rast in delovna mesta: predloženi načrt ukrepov je prvi korak na tej poti .

Iesāktajam darbam ir jāturpinās, un jau tagad ir jāsagatavojas nākamajam darba cēlienam. Komisija nāks klajā arī ar citiem pasākumiem, kas atbildīs tām pašām izvirzītajām prasībām un sniegs būtisku ieguldījumu šā projekta — vienotā tirgus iedzīvināšanas — īstenošanā. 2012. gada beigās Komisija sagatavos pārskatu par to, kā norit šā pasākumu plāna īstenošana, un iesniegs programmu turpmākajam darbam. Kopīgiem spēkiem tiks rasta konsekventa politiska atbilde uz iekšējā tirgus darbībā konstatētajiem trūkumiem, ierosinot ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmes modeli stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros.

Potrebna pa bodo nadaljnja prizadevanja, zato je treba že zdaj pripraviti naslednje korake. Komisija bo predstavila še druge ukrepe, ki bodo namenjeni doseganju istih ciljev in bodo pomembno prispevali k ponovnemu zagonu enotnega trga. Konec leta 2012 bo ocenila napredek tega načrta ukrepov in predstavila program za naslednjo fazo. Skupek vseh ukrepov bo omogočil dosleden odziv politike na pomanjkljivosti notranjega trga, saj bo na podlagi strategije Evropa 2020 omogočil izdelavo vzorca za trajnostno, pametno in vključujočo rast.

Ilgtspējīga izaugsme

Trajnostna rast

Īstenojot šīs reformas, ir jāveido tāda ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir sociāla tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju [14]. Šīm reformām jāsekmē sociālais progress un nodarbinātība , kā arī vides uzlabojumi un cīņa pret klimata pārmaiņām . Tām jāpilnveido iekšējā tirgus ārējā dimensija. Šīm reformām jādod taustāms labums iedzīvotājiem , kuru interesēs tās patiesībā ir iecerētas. No tā ir atkarīgs iedzīvotāju atbalsts Eiropas integrācijas redzējumam, kā arī iedzīvotāju uzticēšanās.

Skupek navedenih reform mora prispevati k trajnostnemu razvoju, ki bo temeljil na visoko konkurenčnem socialnem tržnem gospodarstvu [14]. Z reformami je treba spodbuditi socialni napredek in ustvarjanje delovnih mest ter prispevati k izboljšanju okolja in boju proti podnebnim spremembam . Prav tako naj reforme okrepijo zunanjo razsežnost notranjega trga . Prinesti morajo konkretne koristi državljanom , saj so namenjene prav njim. V igri je podpora državljanov projektu evropskega povezovanja in njihovo zaupanje.

Gudra izaugsme

Pametna rast

Šīs reformas pilnveidos un reformēs vienoto tirgu, to pielāgojot 21. gadsimta izaicinājumiem, it sevišķi digitālajai ekonomikai , nodrošinot mūsu rūpniecībai līdzekļus, no kā ir atkarīga tās konkurētspēja starptautiskajos tirgus, un dodot Eiropai tādu infrastruktūru, bez kuras tā nevarētu nodrošināt personu un preču brīvu apriti. Šīm reformām ir jāsekmē arī inovācija un radošums, kas ir viens no priekšnosacījumiem stabilas industriālās bāzes izveidei Eiropā un konkurētspējīgas pakalpojumu sabiedrības veidošanai.

Reforme bodo enotni trg dopolnile in preoblikovale ter pripravile na izzive 21. stoletja, zlasti digitalno gospodarstvo. Naši industriji bodo omogočile, da bo bolj konkurenčna na mednarodnih trgih, ter Evropi zagotovile infrastrukturo, ki je nujna za prosti pretok oseb in blaga. Reforme naj prav tako spodbudijo inovacije in ustvarjanje, ki bodo prispevali k oživitvi trdne industrijske podlage v Evropi in razvoju konkurenčne družbe storitev .

Integrējoša izaugsme

Vključujoča rast

Mazi un ļoti mazi uzņēmumi ir patiesais valstu un Eiropas ekonomikas stūrakmens ; šīs reformas atvieglinās šādu (mazu un ļoti mazu) uzņēmumu veidošanos un paplašināšanos. Šo reformu īstenošanā neatņemama sastāvdaļa būs centieni, kurus turpinās ieguldīt, lai regulējums būtu „viedāks” un lai mazinātos administratīvais slogs. Šo reformu īstenošana paredz konkrētu Eiropas iedzīvotāju grūtību risināšanu un uzmanības pievēršanu tam, lai integrācija nenorisinātos uz sociālo tiesību rēķina, bet tieši pretēji — sniegtu ieguldījumu solidārākas sabiedrības veidošanā.

Reforme bodo olajšale ustanavljanje in razvoj malih in mikro podjetij , ki so nosilni steber nacionalnih gospodarstev in evropskega gospodarstva . Sestavni del reform bodo nadaljnja prizadevanja za pametnejšo pripravo zakonodaje in zmanjšanje upravnega bremena . Reforme naj bi odpravile konkretne težave Evropejcev ter poskrbele za to, da integracija ne bo škodovala socialnim pravicam, pač pa prispevala k oblikovanju bolj solidarne družbe.

Tāpēc Komisija, sagatavojot ietekmes novērtējumus, ko pievieno visiem tiesību aktu priekšlikumiem iekšējā tirgus jomā, turpinās padziļināt šo novērtējumu sociālo aspektu. Komisija gādās par to, lai šajos tiesību aktu priekšlikumos būtu iekļauta atsauce uz sociālo politiku un sociālajām tiesībām, kad vien, ņemot vērā ietekmes novērtējumu, tas būtu pamatoti. Komisija pienācīgā mērā ņems vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 9. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar šīm pamattiesībām darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses[15].

V ta namen bo Komisija pri študijah učinka, ki bodo spremljale vsak zakonodajni predlog na področju notranjega trga, še naprej poglobljeno preučevala socialno razsežnost. . V svoje zakonodajne predloge bo vključila sklicevanje na socialne politike in pravice, če bo študija pokazala, da je to potrebno. Dosledno bo upoštevala člena 8 in 9 Pogodbe o delovanju Evropske unije (PDEU) in Listino o temeljnih pravicah Evropske unije. Temeljne pravice zlasti določajo, da imajo delavci in delodajalci ali njihove organizacije v skladu s pravom Unije ter nacionalnimi zakonodajami in običaji v primeru nasprotja interesov pravico do kolektivnih ukrepov, vključno s stavko, za obrambo svojih interesov[15].

Integrējoša izaugsme — tas nozīmē arī īpašu vērību piešķirt personu ar invaliditāti vajadzībām, lai arī šīs personas varētu baudīt vienotā tirgus sniegtās priekšrocības: piemēram, lai vienkāršāk noritētu ceļojumi pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai arī lai vājredzīgajiem tiktu nodrošināta plašāka pieeja lasīšanai.

Vključujoča rast pomeni tudi, da je treba posebno pozornost nameniti invalidnim osebam, da bodo lahko uživale koristi od enotnega trga: potnikom z omejeno mobilnostjo je treba na primer olajšati potovanja, slabovidnim pa razširiti dostop do branja.

Integrēta stratēģija

Integrirana strategija

Komisija jau ir iesaistījusies vairākos vērienīgos pasākumos, īstenojot Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētās septiņas pamatiniciatīvas. Iniciatīvas, kas pieņemtas visās tajās jomām, no kurām ir atkarīga ekonomikas atveseļošanās (tādas kā 2011. gada energoefektivitātes plāns[16] vai, piemēram, pārskats par Eiropas „mazās uzņēmējdarbības aktu”[17] ), pakāpeniski sagatavo augsni jaunai izaugsmei. Šajā sakarībā svarīga nozīme ir finanšu tirgiem, un turpinās arī to reformu īstenošana, kas sāktas finanšu pakalpojumu regulējuma jomā ilgtspējīgai izaugsmei[18].

Na podlagi sedmih vodilnih pobud strategije EU 2020 je Komisija že dejavna na več pomembnih področjih ukrepanja. Pobude, ki jih je sprejela na vseh področjih, pomembnih za oživitev gospodarstva, kot sta Načrt za energetsko učinkovitost 2011[16] ali preučitev „Akta za mala podjetja“ za Evropo[17], postopoma polagajo temelje za novo rast. Pri tem bodo ključno vlogo igrali finančni trgi in nadaljevale se bodo reforme na področju regulacije finančnih storitev za trajnostno rast[18].

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos

2. 12 POBUD ZA OKREPITEV RASTI IN ZAUPANJA

2.1. MVU piekļuve finansējumam

2.1. Dostop MSP do financiranja

Pamatdarbība: Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. Mērķis — lai MVU, kas vēlas izmantot riska kapitālu, var vērsties pie fondiem, kuriem ir attiecīgajā sektorā nepieciešamās specifiskās zināšanas un kuri var piedāvāt kapitālu par piesaistošām cenām[19]. |

Ključni ukrep: zakonodaja, ki bo skladom tveganega kapitala s sedežem v eni državi članici olajšala naložbe brez ovir ali dodatnih zahtev v kateri koli drugi državi članici. Cilj tega ukrepa je MSP, ki se odločajo za tvegani kapital, omogočiti dostop do skladov s potrebnim strokovnim znanjem in izkušnjami ter zmogljivostjo za ponudbo kapitala po konkurenčni ceni[19]. |

21 miljons Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir neatsverama priekšrocība ilgtspējīgai izaugsmei un jaunām darbvietām. Apgrūtināta piekļuve finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras MVU un kas tiem liedz laist tirgū jaunus produktus, pilnveidot infrastruktūru un pieņemt darbā vairāk darbinieku[20]. Šīs grūtības ir raksturīgas gan tādiem MVU, kas ir nostabilizējušies, gan MVU, kas rada inovācijas, gan arī MVU, kas strauji attīstās.

Evropska unija ima z 21 milijoni MSP veliko prednost pri doseganju trajnostne rasti in ustvarjanju delovnih mest. Težave pri dostopu do financiranja so ena glavnih ovir, ki MSP preprečuje, da bi dala na trg nove izdelke, izboljšala svojo infrastrukturo in okrepila zaposlovanje[20]. S takimi težavami se srečujejo tako dobro ustaljena MSP kot hitro rastoča in inovativna MSP.

Eiropā lielākajai daļai MVU, kas ir nostabilizējušies, ir piekļuve banku finansējumam, ievērojot nosacījumus, kuri finanšu krīzes dēļ ir kļuvuši ierobežojošāki. Tāpēc Komisija, pārskatīdama mazās uzņēmējdarbības aktu , kas tika pieņemts februārī, apņēmās izvērtēt, kāda ir visu finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz MVU (tādu kā bankām noteiktās prasības attiecībā uz kapitālu), un atbilstīgi tos kalibrēt.

Večina dobro ustaljenih MSP ima v Evropi dostop do bančnih kreditov, ki pa se je zaradi finančne krize skrčil. Zato se je Komisija v februarja sprejetem Aktu za mala podjetja zavezala, da bo ocenila vpliv vseh predlogov za regulacijo finančnih storitev (na primer kapitalskih zahtev, ki jih morajo spoštovati banke) na MSP, in jih ustrezno naravnala.

Atvieglināt to MVU piekļuvi finansējumam, kas strauji attīstās, ir pamata prasība, jo tieši šiem uzņēmumiem un jo īpaši MVU, kas rada inovācijas, ir izšķiroša nozīme inovatīvas un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā. Šie uzņēmumi, cenšoties iegūt līdzekļus, kuri tiem tik ļoti nepieciešami, lai to radītās inovācijas varētu laist tirgū, nereti meklē iespējas piekļūt kapitāla tirgiem, lai saņemtu citu finansējumu, kas nav bankas kredīts. Riska kapitāla tirgi var sniegt kapitālu, bet tie Eiropā vēl nav pietiekami attīstīti. Valstu dažādā regulējuma, kā arī nodokļu radīto šķēršļu dēļ riska kapitāla fondi saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, cenšoties rast kapitālu ārvalstīs un cenšoties sekmīgi darboties pāri robežām. Šo konkrēto pamatdarbību īstenos ciešā sadarbībā ar MVU finansēšanas forumu.

Hitro rastoča in zlasti inovativna MSP imajo osrednjo vlogo pri razvoju inovativnega in trajnostnega gospodarstva, zato je bistveno, da se jim poenostavi dostop do financiranja. Taka podjetja pri iskanju finančnih sredstev prizadevajo za dostop do drugih oblik kapitala, ne le bančnih kreditov, da bi lahko tržila svoje inovacije. Trgi tveganega kapitala lahko zagotovijo potrebna sredstva, vendar v Evropi še niso dovolj razviti. Zaradi različnosti nacionalnih sistemov regulacije in fiskalnih ovir se skladi tveganega kapitala srečujejo s številnimi težavami pri zbiranju kapitala v tujini in čezmejnih poslih. Ta ključni ukrep se bo izvajal v tesnem sodelovanju s forumom o financiranju MSP.

Par MVU finansējumu tiks sagatavots rīcības plāns, kas attieksies ne vien uz piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, bet arī vistiešākajā veidā uz MVU rīcībā esošajiem finansējuma mehānismiem un tādas vides veidošanu, kas labvēlīgi ietekmē MVU izaugsmi un attīstību.

Financiranje MSP bo obravnavano v načrtu ukrepov, ki bo preučil dostop do različnih virov financiranja in neposredno obravnaval tudi orodja za financiranje MSP in ustvarjanje okolja, ki bo spodbujalo razvoj in rast MSP.

Ir jāgroza arī direktīva par pārredzamību, Prospektu direktīvas piemērošanas regula un direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu , lai kotētiem MVU piemērojamie pienākumi būtu samērīgāki, vienlaikus nodrošinot vienādu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Turklāt, pārskatot finanšu tirgu direktīvu ( MiFID ) , ir jāievieš īpaši un samērīgi nosacījumi MVU paredzētām sarunu platformām, lai veidotu šo tirgu kvalitātes zīmolu un atvieglinātu tīkla veidošanu starp tiem.

Prav tako je treba spremeniti direktivo o preglednosti, izvedbeno uredbo direktive o prospektu in direktivo o zlorabi trga , da bodo obveznosti za MSP, ki kotirajo na borzi, bolj uravnotežene, hkrati pa ohranjena ista stopnja zaščite vlagateljev. Poleg tega je treba pri pregledu direktive o trgih finančnih instrumentov (MiFID) določiti posebne in prilagojene pogoje za pogajalske platforme, namenjene MSP, da se omogoči uvedba oznake kakovosti za te trge in olajša njihovo mreženje.

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte

2.2. Mobilnost državljanov

Pamatdarbība: Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu[21]. Šīs pamatdarbības mērķis ir vienkāršot savstarpējās atzīšanas procedūras, ar kurām jāsaskaras mobiliem darbiniekiem, modernizēt normatīvo satvaru, atkārtoti pārskatīt reglamentēto profesiju sarakstu un pastiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un sadarbību. Līdz ar Eiropas „profesionālās kartes” ieviešanu tiktu jo īpaši sekmēta speciālistu mobilitāte; šāda karte kļūtu par dalībvalstu attiecīgo iestāžu savstarpējās uzticēšanās garantu un — galu galā — nestu labumu patērētājiem un darba devējiem. |

Ključni ukrep: zakonodaja v zvezi s posodobljenim sistemom priznavanja poklicnih kvalifikacij[21]. Cilj je poenostaviti postopke medsebojnega priznavanja kvalifikacij mobilnih delavcev, posodobitev zakonodajnega okvira, preučitev reguliranih poklicnih dejavnosti ter okrepitev zaupanja in sodelovanja med državami članicami. Uvedba evropske poklicne izkaznice bi prispevala zlasti k spodbujanju mobilnosti strokovnjakov, hkrati pa bi bila podlaga za zaupanje med organi zadevnih držav članic. Od take izkaznice bi navsezadnje imeli koristi tudi potrošniki in delodajalci. |

Darbinieku mobilitāte un kvalifikācija ir priekšnosacījums ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Eiropā. Kvalificēta darbaspēka labāka mobilitāte veicinās Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas neļauj Eiropas iedzīvotajiem strādāt tur Eiropas Savienībā, kur tie vēlas, un šā iemesla pēc daudzi amati, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija, joprojām ir vakanti. Ekonomika varētu gūt lielāku labumu no darbinieku pagaidu mobilitātes, ja šādai mobilitātei būtu piešķirta lielāka vērtība un ja to atvieglinātu skaidrāks regulējums. Līdztekus minētajam jomā, kas nav saistīta ar reglamentētajām profesijām, būtu svarīgi turpināt centienus, kas tiek ieguldīti, lai nodrošinātu nacionālo sertifikācijas sistēmu atbilstību, izmantojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu, un lai darbinieka mobilitātes gadījumā kvalifikācija būtu iespējami salīdzināma.

Mobilnost in kvalifikacije delavcev so potrebne za ponovni zagon rasti v Evropi. Okrepljena mobilnost kvalificirane delovne sile bo povečala konkurenčnost evropskega gospodarstva. Še vedno je preveč regulativnih ovir, ki Evropejcem preprečujejo, da bi se v Evropski uniji zaposlili, kjer želijo, medtem ko so številna visoko kvalificirana delovna mesta nezasedena. Gospodarstvo bi imelo večje koristi od začasne mobilnosti delavcev, če bi bila ta bolj uveljavljena in temeljila na jasnejšem okviru, ki bi spodbujal tako obliko mobilnosti. Na nezakonodajnem področju je treba nadaljevati prizadevanja za uskladitev nacionalnih sistemov kvalifikacij na podlagi evropskega ogrodja kvalifikacij, da se izboljša primerljivost kvalifikacij pri mobilnosti.

Pašreizējo situāciju darba tirgū, kuru ir iedragājusi ekonomikas krīze un sabiedrības novecošanās, raksturo darbaspēka trūkums un grūtības, ar kurām saskaras darba devēji, cenšoties atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Šajos apstākļos iedzīvotājiem ir jābūt iespējai raiti pāriet darbā uz citu dalībvalsti. Lai tas būtu iespējams, to kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei ir jābūt atzītai visās dalībvalstīs.

Trg dela, ki je pod vplivom gospodarske krize in staranja prebivalstva, označujejo pomanjkanje delovne sile in težave delodajalcev pri iskanju zaposlenih z zahtevanim znanjem in spretnostmi. Zaradi tega mora biti državljanom omogočeno, da se hitro zamenjajo službo in se zaposlijo v drugi državi članici. To pa zahteva medsebojno priznavanje kvalifikacij in delovnih izkušenj med vsemi državami članicami.

Lai vienkāršotu mobilitāti, iedzīvotājiem ir jābūt iespējai veidot un saglabāt savas papildpensijas tiesības (tām ir jābūt pārvedamām) pat tad, ja vēlāk notiek darbvietas maiņas uz citu dalībvalsti. Lai līdz 2012. gadam rastu atbildes uz jautājumiem, kas iedzīvotājiem ir tik ļoti sasāpējuši, izšķiroši svarīga būs Parlamenta un Padomes pilnīga iesaistīšanās.

Za spodbujanje mobilnosti je treba državljanom zagotoviti, da bodo lahko izračunali in ohranili svoje dodatne pokojninske pravice (prenosljivost) , tudi v primeru poznejše zaposlitve v drugi državi članici. Da se bo do leta 2012 mogoče odzvati na velika pričakovanja državljanov, bo odločilnega pomena popolna zavzetost Parlamenta in Sveta.

Tālab Komisija, pamatojoties uz 2010. gada zaļo grāmatu[22], publicēs balto grāmatu par pensijām, kurā cita starpā tiks aplūkoti tādi jautājumi kā tiesību uz pensiju aizsardzība un kurā tiks pausts aicinājums dalībvalstīm darīt pieejamus pensiju izsekošanas pakalpojumus, kas palīdzētu iedzīvotājiem sekot līdzi savu pensijas tiesību attīstībai. Pēc tam, 2012. gadā, tiks ierosināti likumdošanas pasākumi tiesību uz pensiju aizsardzības uzlabošanai. Līdztekus minētajam Komisija arī pārskatīs direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, lai gan darbinieki, gan to darba devēji gūtu lielāku labumu no vienotā tirgus.

V ta namen bo Komisija na podlagi zelene knjige iz leta 2010[22] objavila belo knjigo o pokojninah, ki bo med drugim obravnavala vprašanje zaščite pokojninskih pravic ter države članice spodbudila k vzpostavitvi storitev spremljanja pokojnin za pomoč državljanom pri spremljanju razvoja svojih pokojninskih pravic. Nato bodo v letu 2012 predlagani zakonodajni ukrepi za spodbujanje zaščite pravic do pokojnine. Komisija bo sočasno tudi pregledala direktivo o institucijah, ki zagotavljajo poklicne pokojnine, da bi delavci in delodajalci imeli večje koristi od enotnega trga.

Komisija ir arī ierosinājusi virkni pasākumu mobilitātes veicināšanai savā pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darba vietu programma”, kurā ir paredzēta „Eiropas kvalifikāciju apliecības” izveide, kas ļaus ikvienam precīzi piereģistrēt savas prasmes un kvalifikāciju, kas dzīves laikā iegūta[23].

Komisija je predlagala tudi vrsto ukrepov za spodbujanje mobilnosti v okviru vodilne pobude „Program za nova znanja in spretnosti ter delovna mesta“, na primer uvedbo „ evropskega potnega lista znanj in spretnosti“ , ki bo vsakomur omogočil, da podrobno opiše svoje pridobitve, znanja in spretnosti, osvojene skozi vse življenje[23].

Ir jāatvieglina arī jauniešu mobilitāte, jo īpaši to jauniešu, kas pabeiguši skolas izglītību, bet kuriem nav kvalifikācijas. Šajā nolūkā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikuma projektam, lai sekmētu un apstiprinātu apmācību, kas iegūta ārpus tradicionālā izglītības satvara [24].

Prav tako je treba olajšati mobilnost mladih, zlasti tistih, ki so zapustili šolanje brez pridobitve kvalifikacij. V ta namen bo Komisija Svetu predložila predlog priporočila za spodbujanje in priznanje usposabljanja zunaj šole [24].

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības

2.3. Pravice intelektualne lastnine

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā[25]. |

Ključni ukrep: zakonodaja za uvedbo enotnega patentnega varstva za čim več držav članic in enotnega sistema reševanja patentnih sporov. Cilj je leta 2013 podeliti prve patente v okviru enotnega varstva[25]. |

Intelektuālais īpašums ir tiesības uz īpašumu, kas atzītas Pamattiesību hartā[26]. Šis īpašums ir tikpat svarīgs, cik svarīgas ir izejvielas vai rūpnieciskā bāze: 45 līdz 75 % lielāko uzņēmumu resursu ir saistīti ar to intelektuālā īpašuma tiesībām[27]. Rūpniecības nozarēm, kurās intelektuālo īpašumu izmanto intensīvi, ir stratēģiska nozīme mūsu ekonomikas ilgtspējīgā izaugsmē. Tās ir ne tikai inovāciju avots, bet tās veido arī nozīmīgu ekonomisko vērtību un piedāvā stabilas un augsti kvalificētas darbvietas. Šajās nozarēs atalgojums ir vidēji par 60 % augstāks nekā citos sektoros.

Pravica intelektualne lastnine je v Listini o temeljnih pravicah[26]priznana kot lastninska pravica. Je ravno tako pomembna kot surovine ali industrijska osnova: med 45 in 75 % virov velikih podjetij je povezanih s pravicami intelektualne lastnine teh podjetij[27]. Tiste industrijske panoge, ki dobro izkoriščajo pravice intelektualne lastnine, ima strateško vlogo pri trajnostni rasti naših gospodarstev. Te panoge prinašajo inovacije, poleg tega pa ustvarjajo pomembno gospodarsko dodano vrednost ter zagotavljajo varna in visoko kvalificirana delovna mesta. Plače v takih panogah so v povprečju za 60 % višje od plač v drugih sektorjih.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība veicina ieguldījumus inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādē, nodrošinot šiem ieguldījumiem pienācīgu peļņu. Tiks izveidots tāds regulatīvais satvars, kas efektīvi, ievērojot pamattiesības, aizsargās šīs intelektuālā īpašuma tiesības. Šim satvaram, kam jānodrošina gan informācijas, gan produktu un pakalpojumu izplatīšana, kā arī konkurences tiesību ievērošana, ir jābūt par vienu no ES svarīgākajam prioritātēm.

Zaščita pravic intelektualne lastnine spodbuja naložbe v razvoj inovativnih izdelkov in storitev ob zagotavljanju primerne donosnosti naložb. Vzpostavljen bo zakonodajni okvir za učinkovito zaščito teh pravic ob upoštevanju temeljnih pravic. Tak okvir mora biti ena prednostnih nalog EU ter mora zagotavljati razširjanje informacij, izdelkov in storitev ter spoštovanje konkurenčnega prava.

Pašreizējā situācija, ko raksturo gan patentu, gan strīdu izšķiršanas valsts sistēmu dažādība, ir dārga, neefektīva un rada tiesisku nenoteiktību; tāpēc vienotas patentaizsardzības un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide šajā jomā ir absolūti prioritāra. Vienotā aizsardzība samazinātu izmaksas par 80 %.

Številni patenti in različni nacionalni sistemi reševanja sporov povzročajo velike stroške, zmanjšujejo učinkovitost in ustvarjajo pravno negotovost. Zato je nujno vzpostaviti zaščiti na podlagi enotnega patenta in enoten sistem reševanja sporov. Z enotno zaščito bi se stroški zmanjšali za 80 %.

Līdzīgā veidā, izveidojot intelektuālā īpašuma tiesību izvērtēšanas instrumentu, tiktu atvieglināta reāla Eiropas patentu un licenču tirgus veidošanās. Turklāt ir vēlams, lai nemateriālie aktīvi, kuri kā intelektuālā īpašuma tiesības pieder kādam uzņēmumam, tiktu pilnībā atzīti par aizņēmuma garantiju.

Enako bi oblikovanje instrumenta za ovrednotenje pravic intelektualne lastnine olajšalo vzpostavitev resničnega evropskega trga patentov in licenc. Zaželeno je, da bi se nematerialno premoženje podjetij v obliki pravic intelektualne lastnine v celoti priznalo kot jamstvo za posojilo.

Turklāt pašlaik darbojošās autortiesību licenču piešķiršanas sistēmas likumīgiem piedāvājumiem tiešsaistē ir jāvienkāršo, un tām ir jābūt pārredzamām[28]. Interneta laikmetā kolektīvai pārvaldībai ir jāattīstās un jākļūst par Eiropas modeļiem, kas atvieglina tādu licenču piešķiršanu, kas attiecas uz vairākām teritorijām un vairākiem tiešsaistes pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot augstu tiesību turētāju aizsardzības līmeni. Šī jaunā elastība, kas raksturos atjaunināto regulatīvo satvaru, darīs iespējamus jaunus saimnieciskos modeļus, kas sekmēs radošā satura plašāku un mērķtiecīgāku izplatīšanu mobilākiem patērētājiem. Ir jāatvieglina arī Eiropas kultūras iestāžu fondu, tostarp nezināmu autoru darbu , digitālo versiju veidošana.

Treba je tudi poenostaviti sedanje sisteme za podeljevanje licenc avtorskih pravic za zakonite spletne ponudbe in zagotoviti njihovo preglednost[28]. V dobi interneta mora skupno upravljanje vse bolj temeljiti na evropskih modelih za spodbujanje licenc, ki pokrivajo več ozemelj in številne spletne storitve, hkrati pa zagotavljajo visoko raven zaščite imetnikov pravic. Tako preoblikovan zakonodajni okvir bi bil prožen in bi omogočil razvoj novih komercialnih modelov, kar bi spodbudilo obsežno in usmerjeno razširjanje ustvarjalnih vsebin vse bolj mobilnim potrošnikom. Treba je olajšati tudi uvedbo digitalne različice virov evropskih kulturnih ustanov, vključno z osirotelimi deli .

Likumiskā piedāvājuma sekmēšanai jāiet kopsolī ar tādu Eiropas likumdošanu, kas jāpieņem, lai pastiprinātu cīņu pret pirātismu un viltošanu , jo īpaši pastiprinot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbību un uzlabojot iestāžu sadarbību[29]. Ir jāpārskata tiesību akti, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ko nodrošina muitas iestādes. Atbilstīgi aplēsēm pirātisma un viltošanas radītās izmaksas Eiropas uzņēmumiem ir 250 miljardi euro gadā[30].

Spodbujanje zakonodajne ponudbe je treba podpreti s sprejetjem evropske zakonodaje, da se okrepi boj proti piratstvu in ponarejanju , zlasti s povečanjem vloge Evropske opazovalnice ponarejanja in piratstva ter z izboljšanjem sodelovanja med organi[29]. Treba je tudi pregledati zakonodajo na področju zaščite pravic intelektualne lastnine s strani carinskih organov. Letni stroški evropskih podjetij zaradi piratstva in ponarejanja so ocenjeni na 250 milijard EUR[30].

Ir jāmodernizē arī Eiropas preču zīmju sistēma , lai uzlabotu preču zīmju aizsardzību un lai nodrošinātu lielāku koherenci starp Eiropas sistēmu un nacionālajām sistēmām, kā rezultātā izdotos vienkāršot procedūras, samazināt izmaksas, bet pati sistēma varētu gūt pilnīgu labumu no jaunajām tehnoloģijām, kuras atvieglina pētījumus.

Prav tako je treba posodobiti sistem znamk v Evropi za izboljšanje zaščite znamk in povečanje koherentnosti evropskega sistema in nacionalnih sistemov. To bo poenostavilo postopke in zmanjšalo stroške, hkrati pa bo celoten sistem imel koristi od novih tehnologij, ki olajšujejo raziskave.

Šos jautājumus aplūkos paziņojumā par intelektuālā īpašuma stratēģiju, kuru Komisija pieņems 2011. gadā.

Ta vprašanja bo Komisija obravnavala v sporočilu o strategiji na področju intelektualne lastnine, ki ga bo sprejela v letu 2011.

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki

2.4. Potrošniki, akterji na enotnem trgu

Pamatdarbība: Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Mērķis — nodrošināt, lai tiktu ieviesti tādi ārpustiesas pārsūdzības līdzekļi, kas varētu garantēt vienkāršu, ātru un nedārgu risinājumu patērētājiem un kas ļautu saglabāt uzņēmumu attiecības ar to klientiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. |

Ključni ukrep: Zakonodaja za alternativno reševanje sporov. Cilj je zagotoviti oblikovanje zunajsodnih pravnih sredstev, ki bodo potrošnikom omogočala enostavno, hitro in poceni reševanje sporov tre bodo spodbujala ohranitev odnosov med podjetji in njihovimi strankami. Ta ukrep bo vključeval sklop, namenjen elektronskemu trgovanju. |

Vienotais tirgus ir patērētāju ikdienas dzīves realitāte — gan tad, kad viņi ceļo, gan tad, kad iepērkas vai veic maksājumus, — tomēr pārāk bieži viņiem joprojām nākas saskarties ar daudziem šķēršļiem, un viņiem vēl joprojām nav pietiekamas pārliecības, ka problēmu gadījumā būs iespējams saņemt kompensāciju. Lai veicinātu vienoto tirgu, jo īpaši digitālo vienoto tirgu, tātad ir svarīgi pastiprināt patērētāju uzticēšanos tam, ka tiem būs iespēja izmantot savas tiesības. Ja tiesības būtu sekmīgāk piemērotas, patērētāji varētu izvairīties no būtiskiem zaudējumiem, kuri saskaņā ar aplēsēm atbilst 0,16 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja patērētāju uzticēšanās elektroniskajai pārrobežu tirdzniecībai būtu lielāka, rastos papildu ietaupījumi, kas atbilstoši aprēķiniem veidotu līdz pat aptuveni 0,02 % no Eiropas Savienības IKP jeb 2,50 miljardus euro[31].

Enotni trg je danost, s katero se potrošniki srečujejo v vsakdanjem življenju: na potovanjih, pri nakupih ali plačilih. Vendar vse prepogosto naletijo na številne ovire, poleg tega pa ne verjamejo zmeraj, da se bo morebitne in ne verjamejo zmeraj, da bodo v primeru težav dobili povračilo. Za ponovni zagon enotnega trga in zlasti digitalnega enotnega trga je zato bistveno, da se okrepi zaupanje potrošnikov pri izvajanju njihovih pravic. Boljše izvajanje prava bi preprečilo pomembne izgube, ki jih imajo potrošniki in ki po ocenah štejejo za 0,16 % bruto notranjega proizvoda Evropske unije. Okrepljeno zaupanje potrošnikov v čezmejno elektronsko trgovino bi omogočilo dodatne prihranke, ocenjene na približno 0,02 % BNP Evropske unije oz 2,50 milijarde EUR[31].

Līdztekus alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem Komisija turpinās iesākto darbu arī tādēļ, lai, pamatojoties uz aizsākto konsultāciju rezultātiem, rastu eiropeisku pieeju attiecībā uz kolektīvajām prasībām.

Poleg alternativnega reševanja sporov so bo Komisija nadalje prizadevala za oblikovanje evropskega pristopa do skupnih pritožb na podlagi rezultatov posvetovanja, ki ga je organizirala v ta namen.

Lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum, ir jāīsteno vēl citi konkrēti pasākumi. Patērētājiem jābūt drošiem, ka preces, ko tie iegādājas, ir uzticamas neatkarīgi no tā, kur tās ražotas. Tālab ir svarīgi pārskatīt direktīvu par produktu vispārējo nekaitīgumu . Līdzīgi arī uzņēmumi sagaida, ka dalībvalstis piemēros visā ES vienādus nekaitīguma noteikumus. Šajā nolūkā Komisija saistībā ar muitas un tirgus uzraudzības dienestiem sagatavos, bet dalībvalstis īstenos daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzības jomā , tostarp (attiecībā uz uzraudzību) uz tirgus ārējām robežām. Gādājot par to, lai patērētāji saņemtu uzticamu informāciju par produktu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, Komisija, īstenodama ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu, nāks klajā ar priekšlikumu iniciatīvai par produktu ekoloģisko „pēdu” .

Za okrepitev zaupanja potrošnikov v enotni trg so potrebni še drugi praktični ukrepi. Potrošniki morajo biti prepričani, da je blago, ki ga kupijo, zanesljivo ne glede na kraj njegovega porekla. Zato je bistveno pregledati direktivo o splošni varnosti proizvodov . Prav tako podjetja pričakujejo, da bodo države članice uporabljale enake predpise za zaščito po vsej EU. Zato bo Komisija v sodelovanju s carinskimi službami in službami za nadzor nad trgom izdelala večletni akcijski načrt za nadzor nad trgom , vključno z zunanjimi mejami. Akcijski načrt bodo nato izvajale države članice. Da bi potrošnikom zagotovili zanesljive informacije o okoljskih značilnostih proizvodov, bo Komisija v okviru akcijskega načrta o trajnostnem potrošništvu in proizvodnji pripravila pobudo o ekološki sledi proizvodov .

Ir arī jāgādā par to, lai visos transporta veidos tiktu pareizi piemērotas pasažieru tiesības , tostarp personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Publicēs paziņojumu, kurā tiks sniegts kopsavilkums visiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem visu transporta veidu — lidmašīnu, vilcienu, kuģu un autobusu — pasažieru tiesību jomā. Nolūkā uzlabot patērētāju aizsardzību Komisija drīzumā ierosinās pārskatīt direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem, jo īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kad šādi ceļojumi iegādāti tiešsaistē.

Zagotoviti je treba tudi pravilno izvajanje pravic potnikov pri vseh načinih prevoza, vključno pri osebah z omejeno mobilnostjo. Objavljeno bo sporočilo, ki bo povzemalo vse veljavne predpise v Evropski uniji na področju pravic potnikov pri vseh načinih prevoza: letalskem, železniškem, pomorskem in avtobusnem. Za boljšo zaščito potrošnikov bo Komisija v kratkem predlagala pregled direktive o pavšalnih potovanjih, zlasti tistih, ki se prodajajo na spletu.

Visbeidzot, turpināsies darbs saistībā ar privātpersonām paredzēto finanšu produktu patērētāju aizsardzību, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz banku maksājumu pārredzamību un aizdevuma ņēmēju lielāku aizsardzību hipotekāro aizdevumu tirgū.

Nadaljevala se bodo tudi dela v zvezi z zaščito potrošnikov maloprodajnih finančnih proizvodov , zlasti glede preglednosti bančnih stroškov in izboljšanja zaščite posojilojemalcev na trgu hipotekarnih posojil.

2.5. Pakalpojumi

2.5. Storitve

Pamatdarbība: Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu[32]. |

Ključni ukrep: pregled zakonodaje o evropskem sistemu standardizacije za spremembo postopkov standardizacije, da bodo učinkovitejši, uspešnejši in bolj vključujoči ter se uporabljali tudi za storitve[32]. |

Standartizācija ir svarīgākais instruments, ar ko iespējams nodrošināt preču brīvu apriti, garantējot produktu sadarbspēju, drošumu un kvalitāti. Standartizāciju arvien vairāk izmanto arī pakalpojumu nozarē; tomēr tā galvenokārt notiek valsts mērogā. Tas, savukārt, var apgrūtināt pakalpojumu vienotā tirgus integrāciju. Lai izvairītos no jaunu šķēršļu rašanās un lai atvieglinātu pakalpojumu plūsmu pāri robežām, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem (tādiem kā loģistika vai uzņēmumu atbalsta pakalpojumu pārvaldība („facility management”)), ir svarīgi izstrādāt tādus Eiropas mēroga pakalpojumu standartus, kuros pilnībā būtu ņemtas vērā tirgus vajadzības. Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas gaitā šādu Eiropas standartu izstrāde būs svarīgs uzdevums. Līdztekus šim uzdevumam tiks izvirzīts vēl viens — proti, izveidot efektīvāku, iedarbīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Standartizācijas sistēmai jābūt tādai, ka standartus var pieņemt ātri un ka tos var pielāgot jaunajām tehnoloģijām (ne tikai informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā), lai darītu iespējamu MVU un citu ieinteresēto aprindu aktīvāku iesaistīšanos, kā arī lai nodrošinātu, ka standarti joprojām ir pieejami visiem ieinteresētajiem lietotājiem.

Standardizacija je eden ključnih pogojev za prost pretok blaga, saj zagotavlja interoperabilnost proizvodov ter njihovo varnost in kakovost. Vse bolj se uporablja v sektorju storitev, vendar zlasti na nacionalni ravni. To lahko ovira integracijo enotnega trga storitev. Ob celovitem upoštevanju potreb trga je treba razviti standardizacijo storitev na evropski ravni, da se prepreči nastajanje novih ovir in olajša čezmejni pretok storitev, zlasti poslovnih storitev , kot je logistika ali upravljanje objektov ( facility management). To bo eden pomembnih ciljev spremembe evropskega sistema standardizacije. Drug pomemben cilj bo vzpostavitev sistema, ki bo učinkovitejši, uspešnejši in bolj vključujoč. Sistem standardizacije mora omogočiti hitro sprejemanje standardov ter njihovo prilagajanje novim tehnologijam, zlasti na področju informacijskih in komunikacijskih tehnologij, okrepitev sodelovanja MSP in drugih zainteresiranih strani ter stalno dostopnost standardov vsem zainteresiranim uporabnikom.

Vispārīgi runājot, vienotā pakalpojumu tirgus sekmīga darbība ir viens no priekšnosacījumiem izaugsmes un darbvietu ģenerēšanai Eiropā. Lai gan laikā no 1998. līdz 2008. gadam ES izaugsme vidēji bija 2,1 % gadā, izaugsme pakalpojumu nozarē bija vidēji 2,8 % gadā. Nodarbinātības līmenis šajā sektorā pieauga par 2 % gadā salīdzinājumā ar 1 % visā tautsaimniecībā kopumā[33]. Lai garantētu šādu sekmīgu pakalpojumu nozares darbību, nekavējoties un prioritārā kārtā ir jāgādā par to, lai visas dalībvalstis visā pilnībā īstenotu „pakalpojumu” direktīvu , tostarp ieviestu tā sauktās „vienas pieturas” aģentūras. Paralēli šim īstenošanas procesam un saskaņā ar Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumiem Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzsāks „veiktspējas pārbaudes” , lai detalizētāk pārbaudītu, kā praksē darbojas Kopienas regulatīvais satvars, ko piemēro dažām tādām nozarēm, no kurām ir atkarīga ekonomiskā izaugsme, kā, piemēram, uzņēmumiem sniegtie pakalpojumi, būvniecības un tūrisma nozares. Komisija jo īpaši pārbaudīs tādus aspektus kā darbību rezerves, īpašumtiesības uz kapitālu, juridiskā forma un apdrošināšanas prasības, jo visi šie minētie aspekti joprojām liek šķēršļus pakalpojumu tirgus sekmīgākai integrācijai[34]. Pamatojoties uz šo dažādo iniciatīvu rezultātiem, Komisija 2012. gadā pieņems lēmumu par to, kas darāms tālāk. Tā kā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarei ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu veidošanā, tai būs veltīta īpaša uzmanība. Vēl viena iniciatīva, ko pieņems, būs veltīta cīņai pret negodīgu komercpraksi starp uzņēmējiem , lai identificētu to problēmu veidu un ietekmes mērogu, kas saistītas ar negodīgu komercpraksi starp uzņēmējdarbības aprindu profesionāļiem visos apgādes ķēdes posmos, lai uzskaitītu dalībvalstīs spēkā esošos valsts nacionālos tiesību aktus, izvērtētu, kā notiek to īstenošana, kā arī lai identificētu dažādus paredzamos risinājumus. Izvirzītais mērķis būs šāds: izbeigt negodīgu praksi, kas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju, un sekmēt dažādo, apgādes ķēdē iesaistīto uzņēmēju konkurētspēju tāda mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vienotā tirgus vidē, kas darbojas efektīvāk un ir taisnīgāks, vienlaikus atbildot uz patērētāju un ražotāju prasībām attiecībā uz konkurētspējīgām cenām. Saistībā ar uzņēmumiem sniegto pakalpojumu lielo nozīmi Komisija izveidos augsta līmeņa grupu, kuras uzdevums būs izpētīt tirgus nepilnības šajā jomā.

Na splošno je dobro delovanje enotnega trga storitev eden bistvenih pogojev za ustvarjanje rasti in delovnih mest v Evropi. Medtem ko je evropsko gospodarstvo med letoma 1998 in 2008 v povprečju raslo za 2,1 % letno, je bila povprečna letna rast storitvenega sektorja 2,8 %. Zaposlovanje v storitvenem sektorju je naraščalo za 2 % letno v primerjavi z enoodstotno rastjo celotnega gospodarstva[33]. Za dobro delovanje enotnega trga storitev morajo vse države članice takoj zagotoviti celovito izvajanje direktive o storitvah , vključno z vzpostavitvijo enotnih okenc. Poleg tega bo Komisija v sodelovanju z državami članicami v skladu s sklepi zasedanja Evropskega sveta s 24. in 25. marca 2011 izvedla „ preskuse zmogljivosti “, da bi čim bolje preučila konkretno delovanje zakonodajnega okvira Skupnosti, ki se uporablja v nekaterih sektorjih, kot so sektor poslovnih storitev, gradbeni ali turistični sektor. Komisija bo podrobneje ocenila rezervacije, zadržanje kapitala, pravno obliko in zahteve na področju zavarovalništva. Vse to postavlja ovire za nemoteno integracijo trga storitev[34]. Na podlagi rezultatov vseh teh pobud bo Komisija v letu 2012 razmislila o nadaljnjih korakih. Posebno pozornost bo treba nameniti tudi trgovini in distribuciji, saj prispevata k ustvarjanju rasti in delovnih mest. Izdelana bo pobuda za boj proti nepoštenim poslovnim praksam med podjetji , ki naj omogoči opredelitev vrste in obsega težav, povezanih z nepoštenimi poslovnimi praksami med vsemi členi dobavne verige, popis obstoječe zakonodaje v državah članicah in ugotovitev stanja njenega izvajanja ter določitev različnih možnosti ukrepanja. Cilj ukrepov bo odprava nepoštenih praks, ki ogrožajo sposobnost preživetja podjetij, in spodbujati konkurenčnost različnih subjektov dobavnih verig v okviru učinkovitejšega in pravičnejšega enotnega trga trgovine in distribucije in ob upoštevanju pričakovanj potrošnikov in proizvajalcev glede konkurenčnosti cen. Zaradi pomembnosti poslovnih storitev bo Komisija oblikovala skupino na visoki ravni, ki bo zadolžena za preučitev pomanjkljivosti trga.

Visbeidzot, neatkarīgi no diplomu atzīšanas jautājuma, būs svarīgi noskaidrot, kā nodrošināt pakalpojumu brīvas aprites apstākļos sniegtas izglītības kvalitāti, ņemot vērā to, ka izglītības kontekstā arvien pieaug franšīzes fenomens.

Brez poseganja v priznavanje diplom bo treba tudi razmisliti, kako zaradi vse pogostejšega pojava oprostitve davkov v izobraževanju zagotoviti kakovost storitev izobraževanja v okviru prostega pretoka storitev.

2.6. Tīkli

2.6. Omrežja

Pamatdarbība: Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. |

Ključni ukrep: Zakonodaja na področju energetske in prometne infrastrukture za določitev in razvoj strateških projektov evropskega interesa ter zagotovitev interoperabilnosti in intermodalnosti. |

Eiropas enerģētikas, transporta un sakaru tīkli ir vienotā tirgus mugurkauls. Proti, jaudīga infrastruktūra veicina personu, preču, dažādu veidu enerģijas un datu (turklāt tiem atvēlot piemērotu radiofrekvenču spektru) brīvu apriti, kas notiek raiti un par sabiedrībai pieņemamu cenu. Sekmīgas ekonomikas integrācijas pamatā ir jaudīgu infrastruktūras tīklu integrācija.

Energetska, prometna in elektronska komunikacijska omrežja so temeljni steber enotnega trga. Učinkovita infrastruktura spodbuja hiter pretok oseb, blaga, različnih vrst energije in podatkov (z dodelitvijo ustreznega radioelektričnega spektra) po razumni ceni. Uspešnost gospodarske integracije je odvisna od integracije omrežij učinkovite infrastrukture.

Lai mainītu veidu, kā Eiropas Savienībā notiek tīklu plānošana un izstrāde, ir nepieciešama jauna Eiropas enerģētikas infrastruktūras [35] politika. Ir jārod risinājumi svarīgos ķēdes posmos, un tīkliem ir jākļūst viedākiem, lai enerģijas transportēšana notiktu labāk. Ir jāizstrādā jauni tiesību akti, lai atvieglinātu tāda vienota un vieda tīkla izveidi , kas ne vien palielinātu energoapgādes drošību un tirgu integrāciju, bet arī uzlabotu energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu patēriņu. Lai sekmīgi izdotos nacionālo energotīklu integrēšana vienā Eiropas tīklā, ir būtiski paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru gaitu un uzlabot to pārredzamību. Šajā jomā ir vajadzīga steidzama rīcība, ņemot vērā to, kādi, kā novērots, ir termiņi atļaujas piešķiršanai jauniem projektiem (nereti vairāk nekā 10 gadu).

Nova evropska politika za energetske infrastrukture [35] je nujna za spremembo načina načrtovanja in razvoja omrežij v EU. Treba je poiskati rešitve za manjkajoče člene, omrežja pa posodobiti v inteligentna omrežja, da se izboljša prenos energije. Nova zakonodaja naj olajša vzpostavljanje enotnega in inteligentnega omrežja , ki bo povečalo varnost oskrbe in pospešilo integracijo trgov, hkrati pa izboljšalo energetsko učinkovitost in spodbudilo potrošnjo obnovljive energije. Za uspešno integracijo nacionalnih energetskih omrežij in vzpostavitev enotnega evropskega omrežja je bistvenega pomena, da se pospešijo postopki za pridobitev dovoljenj in poveča njihova preglednost. Zaradi dolgih rokov za pridobitev dovoljenja za izvedbo novih projektov (pogosto več kot 10 let) to področje zahteva nujno ukrepanje.

Transporta jomā ir jāīsteno pasākumi, kas izdaudzināti baltajā grāmatā par transporta politiku 2050. gada perspektīvā[36] un kas jo īpaši paredzēti, lai novērstu šķēršļus patiesi vienota tirgus izveidei, aptverot visus transporta veidus un visu valstu transporta sistēmas, tostarp intelektiskās transporta sistēmas, un lai attīstītu mūsdienīgu kabotāžas un multimodālo pārvadājumu tīklu. Konkrēti, ES joprojām nav pietiekami sekmīgi savstarpēji savienota, savstarpēji izmantojama un efektīva pārrobežu infrastruktūras tīkla. Ir paredzams, ka tad, kad 2011. gadā tiks grozītas kopīgās pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla ( TEN-T ) pilnveidei, izdosies likvidēt galvenos sastrēgumu segmentus, izveidot trūkstošos posmus un savienot transporta veidus, pateicoties tam, ka būs sekmīgāk identificēti projekti un būs sekmīgāk nodrošināta pieņemto lēmumu īstenošanas uzraudzība. Līdzīgi tiks pieņemtas jaunas pamatnostādnes, kas definēs Eiropas stratēģiskās infrastruktūras pamata tīklu, kas sevī ietvers Eiropas Savienības austrumu un rietumu daļu, tādējādi veidojot satvaru Eiropas mobilitātes tīklam un Eiropas vienotajai transporta telpai.

Na področju prevoza bo treba izvesti ukrepe, predlagane v Beli knjigi o prometni politiki za leto 2050[36]. Ti ukrepi so namenjeni odpravi ovir za vzpostavitev resničnega enotnega trga za vse načine prevoza in vse nacionalne sisteme, vključno z inteligentnimi prometnimi sistemi, ter razvoju sodobnega omrežja kabotaže in multimodalnega prevoza. EU še vedno nima medsebojno povezanega, interoperabilnega in učinkovitega omrežja čezmejne infrastrukture. Sprememba skupnih smernic za razvoj vseevropskega prometnega omrežja (TEN–T) do leta 2011 naj bi z boljšo določitvijo projektov in izboljšanim spremljanjem odločitev omogočila odpravo glavnih ozkih grl, vzpostavitev manjkajočih členov ter povezavo med načini prevoza. Na podlagi novih smernic bo zasnovana osnovna mreža evropske strateške infrastrukture, ki bo povezovala vzhodne in zahodne dele Evropske unije ter bila neke vrste podlaga evropskemu omrežju mobilnosti ter enotnemu evropskemu prometnemu prostoru.

Visbeidzot, radiofrekvenču spektram ir svarīga nozīme digitālajai sabiedrībai, ātriem bezvadu pakalpojumiem, ekonomikas atlabšanai, izaugsmei, augstas kvalitātes darbvietu veidošanai un ES ilgtermiņa konkurētspējai. Ņemot vērā, cik svarīgi ir, lai radiofrekvenču spektrs būtu pieejams un lai tas tiktu efektīvi izmantots elektrosakaru iekšējā tirgus izveidei un citās ES politikas jomās, Parlaments un Padome ir aicināti nekavējoties pieņemt priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Eiropā.

Radioelektrični spekter je bistvenega pomena za digitalno družbo, hitre brezžične storitve, gospodarsko okrevanje, rast, ustvarjanje visokokakovostnih delovnih mest in dolgoročno konkurenčnost EU. Glede na pomen razpoložljivosti in učinkovite uporabe spektra za vzpostavitev notranjega trga elektronskih komunikacij in za druga področja politike EU, sta Parlament in Svet pozvana, da hitro sprejmeta predlog sklepa o programu strateškega načrtovanja in uskladitvi uporabe radioelektričnega spektra v Evropi.

2.7. Digitālais vienotais tirgus

2.7. Enotni digitalni trg

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu, lai darītu iespējamu drošu elektronisko saziņu bez šķēršļiem starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un sabiedrisko administrāciju, tādējādi stimulējot pakalpojumu un publisko iepirkumu efektivitāti, pakalpojumu sniegšanu un e-tirdzniecību, tostarp pārrobežu dimensijā. |

Ključni ukrep: zakonodaja, ki bo zagotovila medsebojno priznavanje elektronske identifikacije in avtentifikacije po vsej EU ter pregled direktive o elektronskem podpisu, da se omogoči varna in nemotena elektronska interakcija med podjetji, državljani in javnimi upravami, s čimer se bo izboljšala učinkovitost storitev in javnih naročil, opravljanja storitev in elektronskega poslovanja, vključno z mednarodno razsežnostjo. |

Pastiprināt uzticēšanos elektroniskajos darījumos — tas ir obligāts priekšnosacījums vienotā digitālā tirgus izveidei, no kura varēs pilnīgu labumu gūt iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes struktūras. Šajā nolūkā būtisks elements ir uzticami elektroniskie pakalpojumi, kuros tiek ievērota privātās dzīves aizsardzība, garantēta tiesiskā noteiktība, garantēti droši darījumi, kas darbojas pāri robežām, kurus atzīst visi attiecīgās darbības sektori, bet kuri vienlaikus ir lietošanas ziņa vienkārši, ekonomiski un kurus stingri uzrauga darījuma puses.

Okrepitev zaupanja v elektronsko poslovanje je predpogoj za razvoj digitalnega notranjega trga, katerega prednosti bodo lahko državljani, podjetja in uprave v celoti izkoriščali. Bistven za dosego tega cilja je razvoj zaupniških elektronskih storitev, ki bodo spoštovale varstvo zasebnega življenja, zagotavljale pravno varnost in varnost izmenjav, delovale prek meja, se bodo uveljavile v vseh sektorjih dejavnosti, njihova uporaba pa bo enostavna, ekonomična in pod strogim nadzorom strani, vključenih v posel.

Tālab Komisija ierosinās jaunu tiesisko satvaru, lai nodrošinātu uzticēšanos elektroniskajiem darījumiem. Minētajā satvarā ir paredzēts pārskatīt e-paraksta direktīvu , lai ieviestu skaidrību tajā lietotajos jēdzienos, vienkāršotu e-paraksta izmantošanu un likvidētu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai. Šis satvars garantēs arī e-identifikācijas un e-autentifikācijas pakalpojumu savstarpēju atzīšanu . Tas attieksies arī uz dažu citu uzticamības pakalpojumu pārrobežu darbību. Ir paredzams, ka šajā satvarā ierosinātie instrumenti būs vispārēja rakstura, nevis saistīti ar konkrētu darbības nozari, jo īpaši, ciktāl tas attieksies uz e-identitāti (e-ID). Tehnoloģiskā ziņā šis satvars būs neitrāls un atvērts visiem sakaru kanāliem, tādiem kā internets vai mobilie sakari.

Za okrepitev zaupanja v elektronsko poslovanje bo Komisija oblikovala nov zakonodajni okvir. V njem bo predlagala pregled direktive o elektronskem podpisu , da se pojasnijo pojmi, poenostavi uporaba elektronskega podpisa in odpravijo ovire za interoperabilnost. Okvir bo zagotovil tudi medsebojno priznavanje storitev elektronske identifikacije in avtentifikacije . Poleg tega bo obravnaval tudi čezmejno delovanje nekaterih drugih zaupniških storitev. Instrumenti, predlagani na podlagi okvira, bodo splošni in ne bodo vezani na določen sektor dejavnosti, zlasti glede elektronske identitete . Okvir bo tehnološko nevtralen in odprt za vsa komunikacijska sredstva, kot so internet in mobilne komunikacije.

Ciparu tehnoloģiju izstrāde ir viens no svarīgākajiem mehānismiem, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību ES to visdažādākajās šķautnēs , piemēram, šādās: informācijas un sakaru tehnoloģiju rūpniecība (kuras pievienotā vērtība Eiropas ekonomikā 2007. gadā bija 600 miljardi euro[37]); arvien pieaugošais to Eiropas iedzīvotāju skaits, kas regulāri vai pat ik dienas izmanto internetu (attiecīgi 65 % un 53 % iedzīvotāju 2010. gadā[38]); platjoslas tīkls, kurš 2010. gadā ieņēma vadošās pozīcijas pasaulē[39]; publiskā sektora informācijas tirgus, kura vērtība atbilstoši aprēķiniem ir 27 miljardi euro[40], u. c. Pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai”[41] ir iekļauts visaptverošs pasākumu bloks, kurus īstenojot ir paredzēts panākt, ka galu galā vienotais digitālais tirgus pastāv.

Razvoj digitalne tehnologije v vseh svojih vidikih je eden glavnih vzvodov za pospešitev rasti in ustvarjanja delovnih mest v EU. Nekaj primerov: industrija informacijskih in komunikacijskih tehnologij (dodana vrednost te industrije v evropskem gospodarstvu je bila leta 2007 približno 600 milijard EUR[37]), vse bolj razširjena redna in tudi dnevna uporaba interneta med Evropejci (leta 2010 je internet redno uporabljalo 65 % vseh uporabnikov interneta med evropskimi državljani, dnevno pa 53 %[38]), trg širokopasovnih povezav, ki je v letu 2010 vodil v svetovnem merilu[39], trg informacij javnega sektorja, vreden 27 milijard EUR[40]. Vodilna pobuda „Evropska digitalna agenda“[41] vključuje sveženj ukrepov za vzpostavitev enotnega digitalnega trga.

Visiem Eiropas iedzīvotājiem balss un datu nosūtīšanas pakalpojumi kļūst arvien svarīgāki. Kas attiecas uz maksu par viesabonēšanas pakalpojumiem („roaming”), pateicoties pasākumiem, kuri īstenoti kopš 2007. gada, ir izdevies samazināt maksu par tālruņa lietošanu un patērētājiem uzlabot pārredzamību. Tomēr datu nosūtīšanas pakalpojumu maksa viesabonēšanā joprojām ir pārāk liela, kā dēļ vairums privātpersonu un pat liela daļa uzņēmumu šos pakalpojumus ārvalstīs neizmanto.

Storitve prenosa glasu in podatkov imajo vse bolj ključno vlogo v življenju Evropejcev. Na področju cen gostovanja ( roaming ) so regulativni ukrepi, ki jih je Unija sprejela od leta 2007, nedvomno prispevali k zmanjšanju stroškov telefonske komunikacije in povečanju preglednosti za potrošnike. Vendar so maloprodajne cene storitev prenosa podatkov v gostovanju še vedno veliko previsoke, zaradi česar se večina posameznikov in velik del podjetij ne odloča za uporabo teh storitev v tujini.

Digitālā vienotā tirgus attīstību kavē patērētāju neuzticēšanās, kuras iemesli pirmām kārtām ir saistīti ar maksājumu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību pārrobežu darījumos[42], jo īpaši produktu nekaitīguma un viltojumu ziņā[43]. Šī neuzticēšanās un grūtības, kas rodas, cenšoties veikt pirkumu tiešsaistē citās dalībvalstīs, ir cēlonis, kāpēc tiešsaistes tirdzniecība veido mazāk nekā 5 % mazumtirdzniecības un tikai 9 % Eiropas iedzīvotāju ir jau veikuši pirkumus internetā kādā citā dalībvalstī[44]. Mērķis, kas jāsasniedz, ir izveidot tādu patiesi vienotu tirgu, kas darbotos visu iedzīvotāju labā, tostarp to sabiedrības daļu labā, kas ir visneaizsargātākās vai kuru dzīvesvieta ir izolētos apgabalos. Šajā nolūkā Komisija iesniegs rīcības plānu e-tirdzniecības attīstībai. Attiecīgajā paziņojumā aplūkos, kā norit e-tirdzniecības direktīvas piemērošana, un analizēs tādus problēmjautājumus kā mikromaksājumi, maksājumu drošums tiešsaistē, personas datu aizsardzība, cīņa pret viltošanu, pasūtījumu piegāde, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja atbildība, konsekvence Eiropas tiesību aktos, kuri ietekmē e-tirdzniecību[45]. Komisija ierosinās pasākumus nolūkā sekmēt maksājumu karšu vienotas telpas izveidi, kā arī citus inovatīvus maksājumu veidus.

Razvoj enotnega digitalnega trga ovira pomanjkanje zaupanja potrošnikov: ti so zaskrbljeni zlasti glede varnosti spletnega plačevanja in spoštovanja pravic potrošnikov pri čezmejnih poslih[42], zlasti v zvezi z varnostjo proizvodov in ponarejanjem[43]. Pomanjkanje zaupanja in težave pri spletnih nakupih v drugih državah članicah pojasnjujejo majhen delež spletne trgovine v trgovini na drobno (manj kot 5 %) drobno in dejstvo, da je doslej le 9 % Evropejcev uporabilo storitve spletnega kupovanja v drugi državi članici[44]. Treba je zagotoviti, da bodo vsi državljani, vključno z najranljivejšimi ali tistimi, ki živijo na odročnih ozemljih, imeli dostop do resničnega enotnega trga. Komisija bo v ta namen pripravila načrt ukrepov za razvoj spletne trgovine . V sporočilu o načrtu bo ocenila izvajanje direktive o elektronskem poslovanju in preučila izzive, s katerimi se je treba spoprijeti: mikroplačila, varnost spletnega plačevanja, varstvo osebnih podatkov, boj proti ponarejanju, dostava naročil, odgovornost ponudnikov spletnih storitev, koherentnost evropske zakonodaje z učinkom na elektronsko poslovanje[45]. Komisija bo predlagala tudi ukrepe za spodbujanje razvoja integriranega prostora za plačilne kartice in druge inovativne oblike plačevanja.

It sevišķi tiešsaistes tirdzniecībā ir jālikvidē diskriminācija, kuras pamatā ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Komisija nāks klajā ar vadlīnijām [46], lai likvidētu nepamatotu diskrimināciju valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībā.

Odpraviti je treba diskriminacijo na podlagi geografske lokacije, zlasti pri elektronskem poslovanju. Komisija bo oblikovala smernice [46] za odpravo neutemeljenih diskriminacij na podlagi nacionalnosti ali kraja stalnega prebivališča, zlasti pri elektronskem poslovanju.

Visbeidzot, ar direktīvu par publiskā sektora informācijas ( PSI ) atkalizmantošanu[47] tika ieviesti priekšnosacījumi visu to daudzo, vispārējās pārvaldes radīto datu atkārtotai izmantošanai, kuri var stimulēt satura un pakalpojumu tirgus, ja vien tie ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejami[48]. Kad būs pabeigta šīs direktīvas pārskatīšana, daudziem inovatīviem tirgus dalībniekiem publiskā sektora informācija kļūs par svarīgu iespēju un izaugsmes avotu.

Direktiva o ponovni uporabi informacij javnega sektorja (PSI[47]) je uvedla osnovne pogoje za ponovno uporabo številnih podatkov, ki jih proizvedejo javne uprave ter lahko spodbudijo trge vsebin in storitev, če so na voljo v preglednem in nediskriminatornem okolju[48]. Pregled te direktive bo omogočil, da bodo informacije javnega sektorja pomemben vir možnosti in rasti za številne druge inovativne sektorje.

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība

2.8. Socialno podjetništvo

Pamatdarbība: Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi, kas, savukārt, daudzkāršotu valsts iniciatīvu ietekmi, paverot šiem fondiem vienotā tirgus sniegtās iespējas (piekļuve ieguldījumu iespējām un ieguldītājiem visās dalībvalstīs). |

Ključni ukrep: zakonodaja za oblikovanje evropskega okvira, ki bo olajšal razvoj skladov za solidarnostne naložbe. Tak okvir bi povečal učinek nacionalnih pobud, saj bi skladom omogočil dostop do priložnosti, ki jih nudi enotni trg (dostop do priložnosti za naložbe in do vlagateljev s sedežem v kateri koli državi članici). |

Iekšējā tirgus pamatā ir „tirgus sociālā ekonomika ar augstu konkurētspēju”, kas atspoguļo virzību uz iekļaujošu izaugsmi, kas sociāli būtu taisnīgāka, bet ekoloģiskā ziņā — ilgtspējīgāka. Pašlaik izplatās jauni ekonomiskie modeļi, kuros šie ar sabiedrību saistītie apsvērumi ir svarīgāki par vienkāršu finansiāla labuma gūšanas loģiku. Šai tendencei ir jāizpaužas arī vienotajā tirgū. Proti, ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un jāatbalsta tādas eksperimentālas iniciatīvas, ar kurām ekonomikā tiek ienests vairāk taisnīguma kultūras un kas sniedz ieguldījumu cīņā pret atstumtību. Ir jāizmanto vērienīgais Eiropas aktīvu pārvaldības nozares instruments (7000 miljardi euro 2009. gadā), lai sekmētu tādu uzņēmumu paplašināšanos, kuri ir izdarījuši šādu izvēli — ne vien censties gūt finansiālu labumu, kas ir absolūti pamatoti, bet arī censties sasniegt tādus vispārējas nozīmes mērķus kā sociālā, ētiskā izaugsme vai vides pilnveidošana. Lai noteikumi visiem būtu vienādi, Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumu par uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamību visās nozarēs.

Notranji trg temelji na „na visoko konkurenčnem socialnem tržnem gospodarstvu“, ki odraža razvoj v smeri vključujoče rasti, ki bo socialno pravičnejša in ekološko trajnostna. Razvijajo se novi gospodarski modeli, ki dajejo prednost družbenim vidikom pred golim finančnim dobičkom. Ta razvoj mora priti do izraza tudi na enotnem trgu. Treba je zagotoviti enake konkurenčne pogoje, podpreti prakse, ki v gospodarstvo uvajajo več pravičnosti in tako prispevajo k boju proti izključenosti. Izkoristiti je treba odličen finančni vzvod, ki ga nudi evropska panoga upravljanja premoženja (v letu 2009 vredna 7 000 milijard EUR), da se spodbudi razvoj podjetij, ki se poleg legitimnega iskanja finančnega dobička zavzemajo tudi za doseganje ciljev splošnega interesa, socialnega razvoja in etičnih ali okoljskih ciljev. Da bi bila pravila enaka za vse, bo Komisija predložila zakonodajni predlog o preglednosti socialnih in okoljskih informacij, ki jih dajejo na voljo podjetja v vseh sektorjih.

Lai sociālās ekonomikas nozare iekšējā tirgū varētu attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, tai būs nepieciešama īpaša juridiskā statusa organizācija. Eiropas kooperatīvais sektors, piemēram, ir dinamiskāks nekā jebkad iepriekš[49], lai gan ir jāizvērtē, kāpēc ir vērojama tāda pasivitāte saistībā ar pievienošanos Eiropas korporatīvo sabiedrību statūtiem. Savstarpējās sabiedrības darbojas sektoros, kas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi (veselība, bankas, apdrošināšana u. c.), bet tikai pavisam retos gadījumos šīs sabiedrības savus pakalpojumus piedāvā vairākās dalībvalstīs. Tomēr vienotajā tirgū par tām aizmirst nedrīkst: šīs sabiedrības veido 25 % apdrošināšanas tirgu un 70 % nozares uzņēmumu kopskaita. Nodibinājumi sniedz lielu ieguldījumu inovatīvu vispārējas nozīmes iniciatīvu finansēšanā. Tomēr nodibinājumi joprojām saskaras ar grūtībām, kad tos nodibina citās dalībvalstīs vai cenšoties apkopot līdzekļus arī pāri robežām. Šo grūtību novēršanai Komisija nāks klajā ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas nodibinājumu statūtus.

Sektor socialnega gospodarstva na notranjem trgu bo moral imeti na voljo oblike organizacije s posebnim pravnim statusom, da se bo lahko razvijal in dosegal zastavljene cilje. Zadružni sektor je na primer bolj dinamičen kot kadar koli doslej[49], vendar je treba preučiti razloge za majhno uporabo statuta evropske zadruge. Družbe za vzajemno zavarovanje so dejavne v sektorjih, ki so bistveni za državljane (zdravstveni, bančni, zavarovalniški), vendar le redko ponujajo storitve v več državah članicah. Te družbe predstavljajo 25 % zavarovalniškega trga in 70 % skupnega števila podjetij tega sektorja, zato jih je treba upoštevati kot akterje enotnega trga. Ustanove pomembno prispevajo k financiranju inovativnih pristopov in pobud splošnega interesa. Vendar se srečujejo s težavami pri ustanavljanju v drugih državah članicah ali pri združevanju svojih sredstev prek meja. Za odpravo teh težav bo Komisija oblikovala predlog uredbe o statutu evropske ustanove.

Turklāt daži uzņēmumi kā vienu no saviem uzdevumiem līdztekus peļņai ir izvirzījuši cīņu pret atstumtību. Nereti šādu darbības mērķi ir izvirzījuši ļoti mazi uzņēmumi, kuri darbojas vietējā mērogā, bet kuriem neapšaubāmi piemīt patiess izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls[50]. Ar tiesiskiem līdzekļiem[51] jāpanāk, lai vienotais tirgus kļūtu gan par to attīstības augsni, gan par izaugsmes perspektīvu, un nevis tie jāattiecina vienīgi uz valstu teritorijām.

Nekatera podjetja so se poleg tega zavezala k boju proti izključenosti, ne da bi se pri tem odpovedala dobičku. Pogosto so to zelo mala podjetja, dejavna na lokalni ravni, ki pa imajo močan potencial za rast in ustvarjanje delovnih mest[50]. Z ustreznimi pravnimi sredstvi[51] je treba zagotoviti, da bodo taka podjetja imela možnosti za razvoj na enotnem trgu, kar mora biti njihov cilj, namesto, da so omejena na nacionalna ozemlja.

Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[52] ietvaros Komisija atbalstīs tādas sociālās ekonomikas veidošanos, kas kalpotu par aktīvas iekļautības instrumentu, un šajā sakarā 2011. gadā ierosinās „sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu” un vienkāršos piekļuvi Savienības finanšu programmām, ko var šajā jomā izmantot.

Evropska komisija bo v letu 2011 predložila „ pobudo za socialno podjetništvo“ in tako na podlagi evropske platforme proti revščini in socialni izključenosti[52] podpirala razvoj socialnega gospodarstva kot instrumenta dejavnega vključevanja. Poleg tega bo olajšala dostop do finančnih programov Unije, primernih za uporabo na tem področju.

2011. gadā Komisija pieņems arī paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību ( RSE ) — jēdzienu, kas aptver vairāk, ne tikai sociālo uzņēmējdarbību, un kas aicina visus uzņēmumus savā ikdienas darbībā īstenot pasākumus, kuru mērķis ir sociāls vai saistīts ar vidi.

Prav tako leta 2011 bo sprejela sporočilo o družbeni odgovornosti podjetij. Družbena odgovornost podjetij je širši pojem od socialnega podjetništva in spodbuja vse vrste podjetij, da si pri vsakdanjih dejavnostih prizadevajo za doseganje socialnih in okoljskih ciljev.

2.9. Nodokļi

2.9. Obdavčitev

Pamatdarbība: Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. |

Ključni ukrep: pregled direktive o obdavčitvi energije za zagotovitev dosledne obravnave različnih virov energije, da bi se bolj upoštevale energijska vsebnost proizvodov in emisije CO2. |

ES spēkā esošie tiesību akti nodokļu jomā vairs nav pielāgoti ne tādai vienotā tirgus realitātei, kāda tā ir 21. gadsimtā, ne arī ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem. Ar šo regulējumu vairs nav iespējams nodrošināt vienādu attieksmi pret galapatērētājiem iekšējā tirgū, un tas pienācīgā mērā nesekmē energotaupību vai videi draudzīgu energopatēriņu. Pašlaik ir svarīgi, lai nodokļu politika būtu tāda, kas patēriņu orientē uz energoresursu sekmīgāku izmantojumu, dodot priekšroku tīras enerģijas avotiem.

Davčna ureditev EU ni prilagojena enotnemu trgu 21. stoletja niti izzivom trajnostnega razvoja. Ne omogoča enake obravnave končnih potrošnikov na notranjem trgu, hkrati pa ne spodbuja dovolj praks, ki so najbolj varčne z energijo, ali ki najbolj upoštevajo okolje. Sodobna davčna politika mora omogočiti usmerjanje potrošništva k boljši uporabi virov energije, pri čemer je treba prednost nameniti čistim virom energije.

Bez tam uzņēmumiem, kuru darbība reģistrēta vairākās dalībvalstīs, ir jāsagatavo vairākas nodokļu deklarācijas par savu peļņu un attiecīgi jāvēršas vairākās nodokļu administrācijas iestādēs. Kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) Komisija ierosinājusi, paredzot harmonizēt nodokļa bāzes aprēķina metodes, lai uz attiecīgajiem uzņēmumiem attiektos vienādi noteikumi, neraugoties uz to, kurā dalībvalstī konkrētie nodokļi ir noteikti[53]. Izveidojot „vienas pieturas” aģentūru nodokļu jautājumos, vienkāršosies uzņēmumu un nodokļu administrācijas iestāžu attiecības un veidosies dalībvalstu nodokļu iestāžu administratīvā sadarbība. Ik gadu ar KKUINB palīdzību uzņēmumi visā ES ietaupīs 700 miljonus eiro, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un 1,3 miljardus eiro, veicot konsolidāciju. Turklāt uzņēmumi, kuri tiecas paplašināt pārrobežu darbību, iegūs ietaupījumu līdz 1 miljardam euro. Gada izaugsmes stratēģijā jautājums par KKUINB tika izcelts kā viens no izaugsmi stimulējošiem pasākumiem, kam jāpiešķir prioritāra nozīme, lai līdz 2012. gada beigām to pieņemtu. Šajā sakarā, lai apmierinātu uzņēmumu akūtās vajadzības regulatīvās vides ziņā, kurā tie darbojas, Parlamenta un Padomes pilnīgai līdzdalībai būs izšķiroša nozīme.

Podjetja z enotami v različnih državah članicah Unije morajo oddati različne prijave za davek od dobička pri različnih davčnih upravah. Komisija namerava z uvedbo konsolidirane davčne osnove za podjetja (CCCTB) uskladiti načine izračuna obdavčljivega dobička, da bi za zadevna podjetja veljala enaka pravila ne glede na državo članico obdavčitve[53]. Vzpostavitev enotne kontaktne točke za davčne zadeve bo olajšala odnose med podjetji in davčno upravo z razvojem upravnega sodelovanja med davčnimi organi držav članic. Konsolidirana davčna osnova za podjetja bi podjetjem po vsej EU z zmanjšanjem stroškov usklajevanja letno prihranila 700 milijonov EUR, s konsolidacijo pa še nadaljnje 1,3 milijarde EUR. Poleg tega bi podjetja, ki razmišljajo o čezmejni širitvi, skupaj prihranila do eno milijardo EUR. Letni pregled rasti konsolidirano davčno osnovo za podjetja obravnava kot enega od ukrepov, ki spodbujajo rast, zato si je treba prednostno prizadevati za njeno uvedbo do izteka leta 2012. Bistveno je, da sta pri teh prizadevanjih dejavno vključena Parlament in Svet, da se bo možno odzvati na velika pričakovanja podjetij glede poenostavitve regulativnega okolja.

Ir jāpārskata arī PVN sistēma, lai pirmām kārtām definētu galīgo režīmu, kas piemērojams pārrobežu darījumiem, kā arī ar tiem saistīto nodokļu piemērošanas kārtību atbilstoši izvirzītajam mērķim — samazināt īpašo, ar šiem darījumiem saistīto administratīvo slogu un nostabilizēt visus tirdzniecības ķēdes posmus (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem). Komisija paredz līdz 2011. gada beigām precizēt tos PVN stratēģijas elementus, saistībā ar kuriem tiks eventuāli sagatavotas tiesību aktu iniciatīvas. Pēc tam šīs iniciatīvas izanalizēs nākamajā vienotā tirgus nostiprināšanas posmā pēc 2012. gada.

Prav tako je treba pregledati sistem DDV za oblikovanje končnega sistema, ki se bo uporabljal za čezmejne posle in načine njihove obdavčitve, da bi se zmanjšali posebni upravni stroški, ki nastajajo pri teh poslih, hkrati pa povečala varnost celotne trgovske verige, zlasti za MSP. Komisija namerava pred iztekom leta 2011 opredeliti sestavne dele strategije za DDV, ki bodo podlaga poznejšim zakonodajnim predlogom. Ti predlogi bodo preučeni v okviru naslednje faze okrepitve enotnega trga po letu 2012.

Problēmas saistībā ar pārrobežu nodokļu politiku ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar kuriem nākas saskarties iedzīvotājiem . Šīs problēmas ir jāatrisina. Komisijas paziņojumā par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu iedzīvotājiem[54] tika izceltas visvairāk sasāpējušās problēmas, jo īpaši nodokļu dubultā uzlikšana, fiskālā diskriminācija, kā arī apgrūtinātā piekļuve informācijai un citu valstu nodokļu pārvaldēm. Šajā paziņojumā tika arī paziņoti pasākumi, ko īstenos šo konkrēto problēmu risināšanai. Iespējamie risinājumi cita starpā ir šādi: saistošs strīdu izšķiršanas mehānisms nodokļu dubultās uzlikšanas jomā, „vienas pieturas” kontaktpunktu izveide, kas nodrošinātu piekļuvi attiecīgajām iestādēm, kā arī nodokļu piemērošana mantojuma pārrobežu saņemšanas gadījumā.

Čezmejno obdavčenje za državljane predstavlja številne probleme, ki jih je treba odpraviti. Sporočilo Komisije o odstranjevanju čezmejnih davčnih ovir za državljane[54] je izpostavilo najpomembnejše probleme, zlasti dvojno obdavčitev, davčno diskriminacijo in otežen odstop do informacij in davčnih uprav drugih držav članic. Komisija je napovedala ukrepe za odpravo značilnih problemov. Možne rešitve vključujejo zlasti zavezujoči mehanizem za reševanje sporov na področju dvojnega obdavčenja, vzpostavitev enotnih točk dostopa do uprav in davčno obravnavo čezmejnega dedovanja.

2.10. Sociālā kohēzija

2.10. Socialna kohezija

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[55] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē un kuros paredzēti pasākumi, kā novērst piemērojamo noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no tiem un kā nosakāmas sankcijas to pārkāpšanas gadījumā, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. |

Ključni ukrep: Zakonodaja za izboljšanje in okrepitev prenosa, uporabe in dejanskega upoštevanja Direktive o napotitvi delavcev[55], ki vsebuje ukrepe za preprečevanje in kaznovanje kakršne koli zlorabe veljavnih pravil, in zakonodaja za razjasnitev uveljavljanja pravic do ustanavljanja in opravljanja storitev v povezavi s temeljnimi socialnimi pravicami. |

Tirgus sociālajā ekonomikā vienotāks Eiropas pakalpojumu tirgus ir tāds tirgus, kas, nedegradējot vispārējo sistēmu, nodrošina nepieciešamos nosacījumus, lai uzņēmumiem būtu vienkāršāk sniegt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, jo īpaši izmantojot iespēju norīkot savus darbiniekus darbā, bet vienlaikus un arvien lielākā mērā nodrošinot kvalitatīvākas darbvietas un paaugstinot darbinieku un to sociālo tiesību aizsardzības līmeni.

V socialnem tržnem gospodarstvu naj bi enotnejši evropski trg storitev brez izravnavanja navzdol zagotovil, da lahko podjetja enostavneje opravljajo storitve v celotni Evropski uniji, zlasti z napotitvijo svojih delavcev, ter hkrati zagotovil več boljših delovnih mest in visoko raven zaščite delavcev in njihovih socialnih pravic.

Šajā sakarā ir jāpārliecinās, vai juridiskais satvars, kas regulē darba ņēmēju norīkošanu darbā, tiek pareizi piemērots, jo tādējādi izdosies uzlabot informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, pastiprināt kontroli un cīnīties pret noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem.

V tem pogledu je treba izboljšati uporabo zakonodajnega okvira o napotitvi delavcev, da se olajša kroženje informacij med podjetji in organi držav članic, okrepi nadzor in bojuje proti zlorabam, zlasti na področju pravic delavcev.

Vienotā tirgus tiesību aktos ir pienācīgi jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 9. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kurai tagad ir tāda pati tiesiskā vērtība kā Līgumam. Attiecīgi, Komisija ierosinās visās nozarēs piemērojamus tiesību aktus, ar ko tiks ieviesta skaidrība attiecībā uz to, kā izmantojamas tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, ievērojot sociālās tiesības, tostarp tiesības uz kolektīvu rīcību, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un ievērojot Eiropas Savienības tiesības[56].

V zakonodaji o enotnem trgu je treba dosledno upoštevati člena 8 in 9 Pogodbe o delovanju Evropske unije in Listino o temeljnih pravicah Evropske unije, ki ima sedaj enako pravno veljavo kot Pogodba. Komisija bo torej predlagala horizontalno zakonodajo, ki bo omogočala razjasnitev uveljavljanja pravic do ustanavljanja in opravljanja storitev v povezavi s temeljnimi socialnimi pravicami, vključno s pravico do kolektivnega ukrepanja, v skladu z zakonodajo in nacionalnimi praksami ter ob upoštevanju prava Unije[56].

Plašākā nozīmē Eiropas integrācijas uzmanības centrā ir sociālā un teritoriālā kohēzija. Tādējādi tiek atzīts, ka tirgus spēki vieni paši visas kolektīvās vajadzības apmierināt nevar. Vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumi (VTNP) ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas veido Eiropas sociālo modeli — t. i., ekonomiku, kas vienlaikus ir gan konkurētspējīga, gan sociālā ziņā iekļaujoša.

Poleg tega evropski projekt v središče svojih prizadevanj postavlja socialno in ozemeljsko kohezijo Unije ter priznava, da sama tržna dinamika ne prinaša primernega odgovora na vse skupne potrebe. Storitve splošnega gospodarskega interesa so bistvena sestavina evropskega socialnega modela, t.j. visoko konkurenčnega in socialno vključujočega gospodarstva.

Eiropas Savienība atzīst (jo īpaši LESD 14. pantā un Līgumiem pievienotajā protokolā Nr. 26), cik liela ir VTNP nozīme Savienības un tās dalībvalstu sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā, kā arī cik būtiska ir valsts, reģionālo un pašvaldības iestāžu loma un plašā rīcības brīvība, kura tām ļauj — atbilstīgi subsidiaritātes principam — nodrošināt, likt sniegt un organizēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus tā, lai cik vien iespējams apmierinātu izmantotāju vajadzības.

Evropska unija zlasti v členu 14 PDEU in v Protokolu št. 26, ki je priložen pogodbam, priznava pomen storitev splošnega gospodarskega interesa za spodbujanje socialne in ozemeljske kohezije Unije in njenih držav članic ter osrednjo vlogo in diskrecijsko pravico nacionalnih, regionalnih in lokalnih organov, da v skladu z načelom subsidiarnosti zagotavljajo, naročajo izvajanje in organizirajo storitve splošnega gospodarskega interesa na način, ki v največji meri ustreza potrebam uporabnikov.

Publiskā iepirkuma jomā Komisija pavisam nesen ir aizsākusi diskusijas, lai noskaidrotu, kāda mijiedarbība veidojas starp valsts atbalsta noteikumiem un noteikumiem, kuriem atbilstoši tiek organizēti publiskie iepirkumi, kā arī kārtību, ko piemēro pašu sniegtiem pakalpojumiem.

Na področju javnih naročil je Komisija pred nedavnim začela razpravo za pojasnitev odnosa med pravili o državnih pomočeh, pravili o javnih naročilih in shemi, ki se uporablja za interne storitve.

Līdztekus minētajam Komisijas ekskluzīvā kompetencē — atbilstoši LESD 106. pantam — ir gādāt par to, lai VTNP sniegšanas un finansēšanas kārtība atbilstu Līguma principiem un noteikumiem konkurences jomā. Ir aizsāktas arī diskusijas par pasākumu kopuma gaidāmo pārskatīšanu attiecībā uz valsts atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) (šo pasākumu kopumu mēdz saukt arī par „post-Altmark” bloku)[57]. Reforma ir iecerēta ar divējādu mērķi — sniegt skaidrojumus un nodrošināt diferencētu un samērīgu pieeju. Komisija ir arī paredzējusi vajadzības gadījumā ieviest precizējumus attiecībā uz dažiem pamata jēdzieniem. No otras puses, Komisija centīsies arī nodrošināt, lai tas, cik padziļināti tiek izvērtēti valsts atbalsti, būtu proporcionāli sniegto pakalpojumu veidam un mērogam.

V skladu s členom 106 PDEU je spremljanje združljivosti izvajanja in financiranja storitev splošnega gospodarskega interesa z načeli in določbami Pogodbe na področju konkurence v izključni pristojnosti Komisije. Prav tako se je začela razprava tudi o prihodnji reviziji paketa ukrepov o državnih pomočeh za storitve splošnega gospodarskega interesa (imenovan tudi „paket pravil, sprejet po sodbi v zadevi Altmark“)[57]. Cilj prihodnje reforme bi moral biti dvojen, in sicer zagotovitev pojasnil ter diferenciran in proporcionalen pristop. Komisija zato namerava po potrebi zagotoviti pojasnila glede več ključnih pojmov. Ob tem želi tudi zagotoviti, da bo raven natančnosti pregleda državnih pomoči sorazmerna z naravo zagotovljenih storitev in njihovim obsegom.

Paziņojumā, kuru paredzēts pieņemt līdz 2011. gada beigām, Komisija izklāstīs pasākumus, ar kuriem ir paredzēts nodrošināt, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP), tostarp vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem (VNSP), būtu nodrošināts tāds regulējums, kas dod iespēju pildīt to uzdevumu.

Komisija bo v sporočilu, ki bo sprejeto do konca leta 2011, predstavila ukrepe, katerih cilj je zagotoviti, da bo za storitve splošnega gospodarskega interesa, vključno s socialnimi storitvami splošnega interesa, vzpostavljen okvir za izvajanje njihovega poslanstva.

Tāpēc Komisija aplūkos arī nepieciešamos pasākumus, kas jāīsteno, lai saistībā ar 14. pantu un protokolu Nr. 26 visiem iedzīvotājiem par pieņemamām izmaksām būtu pieejami viņu ikdienas dzīvē tik ļoti nepieciešamie pakalpojumi, no kuriem ir atkarīga to iekļautība ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, pienācīgu nozīmi piešķirot dalībvalstu pienākumam šos pakalpojumus nodrošināt, likt tos sniegt un organizēt. Šajā nolūkā būs jāņem vērā, ka Eiropas iedzīvotāju vajadzības mainās.

Komisija bo preučila tudi ukrepe, ki so nujni, da se v povezavi s členom 14 in Protokolom št. 26 zagotovi, da bodo imeli vsi državljani za primerno ceno dostop do storitev, ki so bistvene za njihovo vsakdanje življenje, da se lahko vključujejo v gospodarsko in socialno življenje, pri čemer bo upoštevana vloga držav članic pri zagotavljanju, naročanju izvajanja in organiziranju teh storitev. Pri tem bo treba upoštevati spreminjajoče se potrebe Evropejcev.

Komisija vērš uzmanību uz to, ka ne visiem iedzīvotājiem ir iespējams aktīvi piedalīties vienotajā tirgū. Piemēram, nav pilnībā garantēta piekļuve banku pakalpojumiem (lai gan šie pakalpojumi ir kļuvuši par priekšnosacījumu aktīvai dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē). Komisija attiecīgi ierosinās iniciatīvu, lai garantētu, ka visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas ES, būtu par pieņemamām izmaksām pieejams pamatmaksājumu konts.

Komisija ugotavlja, da nimajo vsi državljani možnosti za aktivno sodelovanje na enotnem trgu. Tako na primer ni v celoti zagotovljen dostop do osnovnih bančnih storitev, ki je ključni pogoj za vključenost v gospodarsko in socialno življenje. Komisija bo zato predlagala pobudo o dostopu do osnovnega plačilnega računa po sprejemljivi ceni za vse državljane, ne glede na kraj prebivališča v EU.

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide

2.11. Regulativno okolje podjetij

Pamatdarbība: Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem, ciktāl tas attiecas uz finanšu pārskatu sniegšanas prasībām, un mazināt administratīvos šķēršļus, jo īpaši tos, kuri rada slogu MVU. |

Ključni ukrep: Poenostavitev direktiv o računovodskih pravilih glede obveznosti finančnega poročanja in zmanjšanje upravnih ovir, zlasti za MSP. |

Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos uzsvēra, ka gan Eiropas, gan valstu līmenī ir jāmazina regulatīvie šķēršļi, jo īpaši tie, kuri rada slogu MVU. Par šo jautājumu Komisija Eiropadomei sagatavos ziņojumu[58]. Vienotā tirgus sniegto priekšrocību palete ir atkarīga no tā, cik raiti no vienas dalībvalsts uz otru notiek personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite. Vienotā tirgus politikas mērķis ir atvieglināt šo apriti, ne vien likvidējot šķēršļus, bet arī veidojot tādu regulatīvo vidi, kas, cik vien iespējams, mazina administratīvo slogu.

Evropski svet je v sklepih zasedanj s 24. in 25. marca 2011 poudaril potrebo po zmanjšanju regulativnih omejitev, zlasti za MSP, tako na evropski kot nacionalni ravni; o dokumentu bo Komisija poročala Evropskemu svetu[58]. Obseg prednosti enotnega trga je odvisen od enostavnosti, s katero se lahko osebe, proizvodi, storitve in kapital prosto gibajo med državami članicami. Cilj politik enotnega trga je spodbujati to gibanje z odstranitvijo ovir in oblikovanjem regulativnega okolja, ki v največji možni meri zmanjša upravno breme.

Pārskatīt direktīvas par grāmatvedības standartiem ir ierosināts galvenokārt tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu, kas rodas mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem (akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežoto atbildību) noteikto grāmatvedības prasību dēļ. Ja šo priekšlikumu īstenos, iespējams, veidosies šādi ietaupījumi: 1,5 miljardi euro gadā 1,1 miljonam mazo uzņēmumu, savukārt 5,2 miljardi euro gadā — 5,9 miljoniem mikrouzņēmumu[59]. Šie ietaupījumi galvenokārt veidosies tāpēc, ka mazināsies šiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem noteiktās prasības saistībā ar finanšu pārskatiem. Papildus minētajiem vienkāršošanas centieniem direktīvas pārskatīs arī tādēļ, lai visā ES uzlabotu skaidrību attiecībā uz mazu, vidēju un lielu uzņēmumu finanšu stāvokli un to salīdzināmību. Turklāt Padomei un Parlamentam ir jāpieņem Komisijas priekšlikums par mikrouzņēmumu atbrīvošanu no grāmatvedības direktīvu noteikumu piemērošanas.

Glavni cilj predloga revizije direktiv o računovodskih pravilih je zmanjšati to upravno breme, ki je posledica računovodskih obveznosti, naloženih mikro in malim podjetjem, ki so delniške družbe ali družbe z omejeno odgovornostjo. S tem predlogom lahko pride do prihrankov v višini 1,5 milijarde EUR letno za 1,1 milijona malih podjetij ter v višini 5,2 milijarde EUR letno za 5,9 milijona mikro podjetij[59]. Do prihrankov bi prišlo zlasti zaradi zmanjšanja obveznosti finančnega poročanja za mikro in mala podjetja. Poleg poenostavitve je cilj revizije direktiv tudi izboljšati jasnost in primerljivost finančnega stanja malih in velikih podjetij v EU. Predlog Komisije za izvzetje mikro podjetij iz določb direktiv o računovodskih pravilih mora biti sprejet v Svetu in Parlamentu.

Ieviešot harmonizētus Eiropas noteikumus, tiek aizstāti 27 valstu noteikumu kopumi, un tādējādi — jau šādā veidā vien — mazinās regulatīvais slogs. Turklāt tiek darīts viss, lai vēl lielākā mērā mazinātu to administratīvo slogu, kas izriet no Eiropas noteikumu piemērošanas[60]. Šajā nolūkā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas privātā uzņēmuma statūtus , ar ko joprojām iepazīstas ES Padome. Padomes ziņā ir dot zaļo gaismu šā priekšlikuma īstenošanai.

Uvedba harmoniziranih evropskih pravil nadomešča 27 nacionalnih pravil in tako sama po sebi pomeni zmanjšanje regulativnega bremena. Poleg tega obstajajo prizadevanja za dodatno zmanjšanje upravnega bremena, ki nastane zaradi evropskih pravil[60]. V ta namen je Komisija predložila predlog za oblikovanje statuta evropskih zasebnih podjetij , ki ga še vedno obravnava Svet EU, ki bi mu moral dati zeleno luč.

Lai vienkāršotu MVU darbību, Komisija pieņēmusi „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” [61]. Ar šo aktu visās Eiropas politikas jomās iedibina tā dēvēto „vispirms domāt par mazākajiem” („Think Small First”) principu un ievieš dažāda veida konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot MVU konkurētspēju vienotajā tirgū.

Komisija je za spodbujanje dejavnosti MSP sprejela Akt za mala podjetja [61]. Ta v vse evropske politike uvaja načelo „najprej pomisli na male“ in vključuje sklop konkretnih ukrepov za povečanje konkurenčnosti MSP na enotnem trgu.

Lai vienotajā tirgū atvieglinātu pārrobežu darījumus, jāievieš alternatīvs Eiropas līgumtiesību instruments . Ir jāpieņem arī regula, ar ko tiek vienkāršota pārrobežu parādu piedziņa . Tādējādi izdosies vēl vairāk vienkāršot spēkā esošos noteikumus to iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, kuri šajā jomā vēlas baudīt lielāku tiesisko noteiktību.

Za enostavnejše čezmejne posle na enotnem trgu je treba uvesti neobvezni instrument evropskega pogodbenega prava . Prav tako bi bilo treba sprejeti uredbo za poenostavitev čezmejne izterjave dolgov . S tem bi se obstoječa pravila še dodatno poenostavila, kar bo koristilo državljanom in podjetjem, ki si na tem področju želijo več pravne varnosti.

2.12. Publiskie iepirkumi

2.12. Javna naročila

Pamatdarbība: Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars, lai izdotos izveidot līdzsvarotu politiku, kura atbalsta pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību un kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Šīs pārskatīšanas rezultātā publiskā iepirkuma rīkotāju rīcībā jābūt vienkāršākām un elastīgākām procedūrām, bet uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jānodrošina vieglāka piekļuve[62]. |

Ključni ukrep: Revidiran in posodobljen zakonodajni okvir o javnih naročilih s ciljem oblikovanja uravnotežene politike, ki podpira povpraševanje po blagu, storitvah in delu, ki so okolju prijazni, družbeno odgovorni in inovativni. Rezultat revizije morajo biti tudi enostavnejši in bolj prožni postopki za naročnike in enostavnejši dostop za podjetja, zlasti MSP[62]. |

Valsts iestādes aptuveni 18 % ES IKP tērē precēs, pakalpojumos un būvdarbos. Ar Eiropas un valstu tiesību aktiem publiskie iepirkumi ir atvērti taisnīgai konkurencei nolūkā piedāvāt iedzīvotajiem labāku kvalitāti par labāku cenu.

Javni organi porabijo okoli 18 % BDP Evropske unije za blago, storitve in delo. Evropska in nacionalna zakonodaja je javna naročila odprla lojalni konkurenci, da se državljanom ponudi boljša kakovost za primernejšo ceno.

Tā kā to preču, pakalpojumu un būvdarbu klāsts, par kuriem tiek slēgti pakalpojumu līgumi, ir ļoti plašs, publiskais pasūtījums dod iespējas palielināt pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību, kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Citiem vārdiem izsakoties, publiskie iepirkumi var kalpot kā līdzeklis, lai attīstītu „zaļāku”, sociālu un inovatīvu iekšējo tirgu. Ir arī jāapsver iespējas, kā vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, un tādējādi paaugstināt publiskā pasūtījuma efektivitāti. Tajā pašā laikā šai vienkāršošanai jānorisinās tā, lai piekļuve publiskā pasūtījuma līgumiem netiktu ierobežota, proti, lai tie neizslēgtu pārrobežu konkurences iespēju. Tieši pretēji, piekļuvei publiskā pasūtījuma līgumiem ir jākļūst vēl vienkāršākai (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem), tostarp kopīgiem iepirkumiem, ko veic dažādi publiskā iepirkuma rīkotāji. Patiešām, to publisko līgumu procentuālā daļa, kurus piešķir citas dalībvalsts uzņēmumiem, joprojām ir ļoti neliela, jo īpaši salīdzinājumā ar importēto pakalpojumu līmeni privātā iepirkuma jomā.

Glede na velik obseg blaga, storitev in dela, ki so predmet naročil, javno naročanje omogoča povečanje povpraševanja po blagu, storitvah in delu, ki so okolju prijazni, družbeno odgovorni in inovativni. To pomeni, da so lahko javna naročila način za oblikovanje bolj ekološkega, socialnega in inovativnega notranjega trga. Treba je tudi preučiti, kako poenostaviti postopke in jih narediti bolj prožne, da se poveča učinkovitost javnega naročanja. Vendar pa taka poenostavitev ne sme povzročiti omejevanja dostopa do trga na evropski ravni, pač pa mora postati dostop do naročil še enostavnejši, zlasti za MSP in čezmejno trgovino, vključno s skupnimi nakupi različnih naročnikov. Odstotek javnih naročil, ki so dodeljena podjetjem iz druge države članice, je še vedno relativno nizek, zlasti v primerjavi s stopnjo prodora pri zasebnih naročilih.

Pakalpojumu koncesijas veido būtisku tautsaimnieciskās darbības daļu[63] un lielāko daļu publiskā un privātā sektora partnerību. Pieņemot šajā jomā īpašu regulatīvo satvaru, palielināsies šāda veida partnerībās nepieciešamā tiesiskā noteiktība.

Koncesije za storitve imajo veliko gospodarsko težo[63] in predstavljajo večino javno-zasebnih partnerstev. Zakonodajni okvir bo omogočil, da bo ta partnerstva spremljala večja pravna varnost.

Atverot publiskos iepirkumus konkurencei, veidojas gan pasaules, gan Eiropas līmeņa labums. Gādājot par to, lai šī atvēršana norisinātos vispusīguma un savstarpējā labuma garā un lai Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un garantēta taisnīga konkurence, ir jāpieņem Eiropas tiesību akti arī par trešo valstu uzņēmumu piekļuvi Eiropas publiskā iepirkuma līgumiem, tādējādi pildot saistības, ko Eiropa uzņēmusies.

Odprtje javnih naročil konkurenci prinaša koristi tako na svetovni kot evropski ravni. Da se zagotovi, da bo to odprtje opravljeno v duhu vzajemnosti in vsestranske koristi ter bo evropskim in tujim podjetjem omogočalo enake možnosti in zagotovilo lojalno konkurenco, je treba oblikovati tudi evropsko zakonodajo o dostopu podjetij iz tretjih držav do javnih naročil, ki bo omogočila oblikovanje zavez na evropski ravni.

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus

3. POGOJI ZA USPEH, OKREPLJENO UPRAVLJANJE ENOTNEGA TRGA

Lai ierosinātie pasākumi nestu cerētos augļus ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu izteiksmē, ir jāapvieno to izstrādei un faktiskai īstenošanai nepieciešamie nosacījumi. Ir četri šādi priekšnosacījumi: 1) sekmīgāks dialogs ar visu pilsonisko sabiedrību kopumā; 2) tuvākas partnerattiecības starp dažādiem iesaistīto aprindu pārstāvjiem; 3) informācijas pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un 4) vienotā tirgus noteikumu piemērošanas aktīvāka kontrole.

Da bodo imeli predlagani ukrepi pričakovani učinek na rast in delovna mesta, je treba izpolniti pogoje za njihov razvoj in dejansko izvajanje. Ti pogoji so štirje: (1) uspešnejši dialog s celotno civilno družbo; (2) tesnejše partnerstvo z različnimi akterji; (3) učinkovito obveščanje državljanov in podjetij ter (4) učinkovitejši nadzor izvajanja pravil enotnega trga.

Iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sekmēt vērtējoša gara kultūru

Vključiti civilno družbo in spodbujati redno ocenjevanje

Sabiedriskās apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība vēlas būt ciešāk iesaistīta vienotā tirgus pilnveidošanas procesā ; līdz šim tas tā nav bijis[64]. Komisija, ar apņēmību dodoties šajā virzienā, regulāri publicēs sarakstu, kurā tiks atspoguļotas 20 svarīgākās vēlmes, ko no vienotā tirgus, pamatojoties uz savu pieredzi, sagaida iedzīvotāji un uzņēmumi. Šo sarakstu, kas kalpos kā reāls vienotā tirgus darbības barometrs , Komisija iesniegts Vienotā tirgus forumam . Minētajā forumā laiku pa laikam tiksies tirgus dalībnieki — uzņēmumi, darba devēji un darba ņēmēji, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, dažāda līmeņa valdības sabiedriskās iestādes un valstu parlamenti. Forumā tiks aplūkots iekšējā tirgus stāvoklis un jo īpaši tas, kā notiek direktīvu transponēšana un piemērošana, un norisināsies paraugprakses apmaiņa. Šāds forums palīdzēs veidot politikas izvērtēšanas kultūru un tādējādi pilnībā iesaistīsies Akta par vienoto tirgu īstenošanas pārraudzībā, izvērtējot šā akta īstenošanas rezultātus praksē. Šā izvērtējuma procesā ieguldījumu sniegs arī Eiropas ombuda darbs. Lai minētos aspektus pastiprinātu, Komisija izmantos konkrētus darbības rādītājus, kas izklāstīti šā dokumenta 2. pielikumā.

Javno posvetovanja je jasno izpostavilo, da želi biti civilna družba bolj vključena v razvoj enotnega trga kot v preteklosti[64]. Komisija bo, da pokaže svojo trdno zavezo, redno objavljala seznam 20 glavnih pričakovanj, ki jih imajo državljani in podjetja na podlagi dejanskih izkušenj z enotnim trgom. Ta seznam, ki ga bo Komisija predložila forumu o enotnem trgu , bo dejanski pokazatelj stanja delovanja enotnega trga . V forumu se bodo redno zbirali akterji na tem trgu: podjetja, socialni partnerji, nevladne organizacije in organizacije, ki predstavljajo državljane, javni organi različnih vladnih ravni in parlamenti. Raziskal bo stanje enotnega trga, zlasti prenos in izvajanje direktiv, ter služil izmenjavi dobrih praks. Prispeval bo k razvoju rednega ocenjevanja politik in bo imel vlogo pri spremljanju akta o enotnem trgu ter bo pomagal pri merjenju učinka akta na terenu. K tej oceni bodo prispevala tudi prizadevanja varuha človekovih pravic. Za okrepitev tega zadnjega vidika bo Komisija uporabila omejeni niz kazalnikov, ki so navedeni v Prilogi 2.

Ir jāpastiprina arī sociālo partneru loma, un jādod tiem iespēja paust savu nostāju jautājumos saistībā ar ekonomisko un sociālo kohēziju.

Prav tako je treba okrepiti vlogo socialnih partnerjev in jim dati možnost, da predstavijo svoje mnenje o vprašanjih gospodarske in socialne kohezije.

Veidot partnerības un sekmēt sadarbību

Oblikovati partnerstva in spodbujati sodelovanje

Pastiprināt un padziļināt partnerību starp visiem vienotā tirgus dalībniekiem un jo īpaši starp dalībvalstīm un Komisiju — šādu vajadzību uzsvēra teritoriālās iestādes, kas arī ar apņēmību pauda savu vēlmi pilnībā piedalīties vienotā tirgus politikas izstrādē. Šī līdzdalība izpaudīsies divējādi: tās gan aktīvāk iesaistīsies apspriedēs par konkrētiem Komisijas priekšlikumiem, gan arī pastiprinās to rīcībā esošos līdzekļus sadarbības vienkāršošanai un uzlabošanai starp valsts administrācijas iestādēm atsevišķu lēmumu pieņemšanas līmenī (proti, nereti teritoriālā līmenī). Šajā nolūkā tiks pastiprināta elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ( IMI ) tiesiskā noteiktība (šī sistēmā jau tagad apvieno 6000 administrācijas iestāžu). Šī sistēma būtu jāuzskata par svarīgāko partnerattiecību rīku, kā īstenot vienotā tirgus noteikumus turpmākajos Komisijas priekšlikumos. Visbeidzot, lai atvieglinātu informācijas apriti starp pārvaldes iestādēm, ir jāpilnveido automātiskās tulkošanas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Teritorialni organi so poudarili potrebo po okrepitvi in poglobiti partnerstev med vsemi akterji enotnega trga, zlasti med državami članicami in s Komisijo, ter jasno izrazili svojo pripravljenost, da so v celoti vključeni v oblikovanje politik enotnega trga. To pomeni, da bodo v večji meri vključeni v posvetovanja o posebnih predlogih Komisije, izboljšali pa se bodo tudi načini spodbujanja sodelovanja med nacionalnimi upravami na ravni sprejemanja posameznih odločitev, kar je pogosto na teritorialni ravni. V ta namen bo okrepljena pravna varnost elektronskega sistema za izmenjavo informacij (IMI), v katerega je vključenih že 6 000 uprav . V prihodnjih predlogih Komisije bi bilo ta sistem treba uporabljati prednostno kot partnersko orodje za izvajanje pravil enotnega trga. Za spodbujanje izmenjav med upravami bi bilo treba razviti tehnološke možnosti strojnega prevajanja.

Labāka informētība labākai iekšējā tirgus noteikumu īstenošanai

Boljša obveščenost za boljše izvajanje pravil o notranjem trgu

Ja viss acquis (jeb spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti) būtu piemēroti visās dalībvalstīs, vienotais tirgus varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā, un uzņēmumi un iedzīvotāji gūtu no tā pilnīgu labumu . Tieši uzņēmēji un iedzīvotāji ir tie, kas var iestāties par savām tiesībām. Tomēr, lai tas būtu iespējams — lai uzņēmumi un iedzīvotāji savas tiesības varētu izmantot, bet gadījumā, ja tās tiek pārkāptas, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības —, tiem savas tiesības ir jāzina. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nostiprinās savu vienoto datu ievades punktu („Tava Eiropa”), lai tas gan Eiropas, gan valstu līmenī kļūtu par vienotu informācijas un palīdzības punktu. Tikpat svarīgi ir arī uzlabot nosacījumus, ar kuriem iespējams operatīvi piedāvāt konkrētus risinājumus un kas nerada izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuru tiesības nav pilnībā ievērotas. Šādi veidojas uzticēšanās vienotajam tirgum un attiecīgi arī vēlēšanās tajā iesaistīties. Šajā nolūkā Komisija un dalībvalstis pastiprinās valsts administrācijas iestāžu tīkla „Solvit” darbību.

Poleg navedenega bi lahko enotni trg, če bi vse države članice v celoti izvajale pravni red (zlasti veljavno evropsko zakonodajo), prispeval k rasti ter zagotavljal celovite koristi podjetjem in državljanom . Ti so prvi, ki lahko dosežejo spoštovanje svojih pravic. Pogoj za to je poznavanje lastnih pravic, saj jih lahko le tako uveljavljajo in v primeru nespoštovanja teh pravic poiščejo pomoč. Komisija bo v sodelovanju z državami članicami utrdila tudi enotno vstopno točko („ Tvoja Evropa “), da ta postane enotna točka za zagotavljanje informacij in pomoči na evropski in nacionalni ravni. Nujno je treba izboljšati tudi razmere, v katerih se lahko najde konkretne rešitve hitro in brez stroškov za državljane in podjetja, katerih pravice se ne spoštujejo v celoti. To je pomembno, če naj ljudje zaupajo v enotni trg in imajo s tem željo na njem zavzeti svoje mesto. V ta namen bodo Komisija in države članice v mrežo „ Solvit “ trdneje povezale nacionalne organe .

Līdzvērtīgi un vienādi piemēroti „spēles noteikumi”

Pravila o zagotavljanju enakih pogojev in njihova enotna uporaba

Pat tad, ja sistemātiski tiek izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas līdzekļi[65], gadījumos, kad grūtības joprojām ir vērojamas, un it sevišķi, kad tās ir saistītas ar strukturālāka rakstura problēmām, kuru cēloņi meklējami valstu likumdošanā, Komisijai ir pilnībā jāizmanto Līguma (LESD) 258. pantā paredzētās procedūras. Apspriežu gaitā ieinteresētās personas uzstāja, ka ir svarīgi vienotajā tirgū nodrošināt visiem vienādus spēles noteikumus , un pauda kritisku attieksmi pret bezizejas situācijām. Tālab šajā jomā Komisija veidos mērķtiecīgākas politiskās iestrādes un, izvirzot konkrētus skaitliski izsakāmus mērķus, skubinās dalībvalstis uzlabot situāciju saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanu un valsts tiesību aktu atbilstības nodrošināšanu. Šāda pieeja jau ir ļāvusi samazināt transponēšanas deficītu līdz 1 %, tomēr iesāktais darbs ir jāturpina. Lai atbilstoši Eiropas Parlamenta izvirzītajai prasībai visas dalībvalstis līdz 2012. gadam būtu sekmīgi un pilnīgi iestrādājušas savos valsts tiesību aktos vienotā tirgus noteikumus, ir nepieciešamas turpmākās darbības: i) dalībvalstīm jāpaziņo publiskošanai paredzētās korelācijas tabulas; ii) ir jāizvirza skaitliskā izteiksmē izsakāmi mērķi attiecībā uz transponēšanas deficītu un valsts tiesību aktu atbilstības deficītu, respektīvi, 0,5 %[66] transponēšanas deficīta gadījumā un 0,5 %[67] — attiecībā uz valsts tiesību aktu atbilstības deficītu; iii) ir efektīvāk jāpiemēro pienākumu neizpildes procedūras, attiecīgajos procedūras posmos paredzot skaitliski izsakāmus mērķus.

Uporaba alternativnih načinov reševanja sporov mora biti sistematična[65], a ko prihaja do težav, ki so zlasti posledica bolj strukturnih problemov, ki izhajajo iz nacionalne zakonodaje, mora Komisija na celovit način uporabiti postopke iz člena 258 Pogodbe (PDEU). Med posvetovanjem so zainteresirane strani vztrajale, da je pomembno zagotavljati enake pogoje za vse udeležence na enotnem trgu, in pokazale na več mrtvih točk. Komisija bo zato na tem področju izvajala odločnejšo politiko in bo države članice pozvala, naj izboljšajo prenos v nacionalno pravo in njegovo prilagajanje ob uporabi številčnih ciljev. S tem pristopom se je nedoseganje prenosa že zmanjšalo na 1 %, vendar je zdaj treba še povečati prizadevanja. Za dobro in celovito uporabo pravil o enotnem trgu s strani vseh držav članic je do leta 2012 po zahtevah Evropskega parlamenta treba izpolniti naslednje: (i) države članice morajo dati na voljo korelacijske tabele, namenjene za objavo; (ii) določiti je treba številčne cilje, ki omejujejo nedoseganje prenosa na 0,5 %[66] in primanjkljaj skladnosti nacionalnega prava na 0,5 %[67]; (iii) bolj učinkovito je treba uporabljati postopke za ugotavljanje kršitev ob uporabi številčnih ciljev v vezi s fazami postopka.

Visbeidzot, Komisija, iespējams, ierosinās „savstarpējā novērtējuma” instrumentu to direktīvu transponēšanai, kas attiecas uz kādu svarīgu nozari, kuru regulē daudz un dažādi valsts tiesību akti.

Tako bo Komisija lahko predlagala instrument vzajemnega vrednotenja po parih, kadar bo direktiva za prenos zadevala ključni sektor, v katerem je zakonodaja na nacionalni ravni posebno obsežna.

„Spēles noteikumi” globālā mērogā

Pravila na svetovni ravni

Vispasaules konkurences apstākļos iekšējā tirgus un Eiropas uzņēmumu panākumi ir atkarīgi no Eiropas Savienības spējas garantēt savas iekšpolitikas un ārpolitikas konsekvenci un to, lai šīs politikas viena otru savstarpēji papildinātu. Komisija, par to gādājot, turpinās īstenot savu politiku regulatīvās konverģences uzlabošanai un iestāsies par starptautisko standartu plašāku pieņemšanu. Komisija risinās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, īpaši uzsverot ne vien piekļuvi tirgiem, bet arī regulatīvo konverģenci. Uzmanības lokā ir jābūt ne vien valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un kurām savos valsts tiesību aktos ir jāpārņem Eiropas Savienības tiesību akti, bet arī tām valstīm, attiecībā uz kurām Eiropas Savienība īsteno kaimiņattiecību un stratēģisko partnerattiecību politiku, lai, slēdzot padziļinātus brīvās tirdzniecības nolīgumus, veicinātu ekonomisko integrāciju un uzlabotu savstarpējo piekļuvi tirgum un tiesību aktu tuvināšanu.

Uspešnost notranjega trga in evropskih podjetij v okviru svetovne konkurence je odvisna od sposobnosti Evropske unije, da zagotavlja usklajenost in vzajemnost svojih notranjih in zunanjih politik. V ta namen bo Komisija izvajala politiko spodbujanja zbliževanja zakonodaje in se bo zavzemala za širše sprejetje mednarodnih standardov. Pogajala se bo o trgovinskih sporazumih s posebnim poudarkom na dostopu do trgov, pa tudi na zbliževanju zakonodaje. Posebno pozornost bi bilo treba posvetiti državam kandidatkam za pristop k Evropski uniji, ki morajo sprejeti pravni red Skupnosti, pa tudi sosednjim državam in strateškim partnericam Unije, da se spodbudi gospodarsko povezovanje in izboljša vzajemni dostop do trgov ter zbliža zakonodaja, zlasti na podlagi poglobljenih sporazumov o prosti trgovini.

4. TURPMāKAIS POSMS UN SECINāJUMI

4. NASLEDNJI KORAKI IN SKLEP

Lai gan mēs esam izvirzījuši prioritātes, uz kurām tiekties turpmākajos 18 mēnešos, tas mūs nekādā gadījumā neatbrīvo no atbildības jau tagad gatavoties turpmākajam posmam pēc 2012. gada. Respektīvi, ir jāmaina vienotā tirgus orientācija un jāuzlabo tā dinamika, lai tas varētu kalpot stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanai, kura ir kļuvusi par atsauces scenāriju turpmākajiem 10 gadiem. Vienotajam tirgum ir jābūt tādam, kas veicina turpmāko mērķu sasniegšanu: resursu ilgtspēju un efektīvāku izmantošanu, inovāciju, sociālo iekļautību un teritoriālo kohēziju, kā arī nodarbinātības stratēģiju.

Določitev prednostnih nalog, na katere se bomo osredotočili v naslednjih 18 mesecih, nas ne omejuje pri načrtovanju korakov po letu 2012. Enotni trg je treba resnično preusmeriti in aktivirati, da bo izpolnjeval cilje strategije Evropa 2020, ki bo naslednjih 10 let naša referenčna točka. Enotni trg bi moral prispevati k doseganju ciljev trajnosti in bolj učinkovite uporabe virov, k inovativnosti, socialnemu vključevanju in ozemeljski koheziji ter k razvoju strategije zaposlovanja.

2012. gada beigās būs jārod stimuls jaunam darba cēlienam vienotā tirgus pilnveidošanā. Šos apsvērumus papildinās padziļināts ekonomisks pētījums, kura rezultātā izdarītie slēdzieni ļaus identificēt tās jomas, kurās ir vēl neizmantots izaugsmes potenciāls, un vajadzības gadījumā radīt jaunus stimulējošus mehānismus ekonomiskajai izaugsmei. Komisija, izmantojot savus jaunos pārvaldības instrumentus, arī iesaistīsies apspriedēs ar pilsonisko sabiedrību un visiem vienotā tirgus darbībā iesaistīto aprindu pārstāvjiem.

Konec leta 2012 se bo odvijala nova faza v razvoju enotnega trga. Razprave bodo temeljile na obsežni ekonomski študiji, katere rezultati naj bi omogočili ugotoviti, kje obstajajo vrzeli z neizkoriščenimi možnostmi za rast, in po potrebi opredeliti nove spodbude za rast. Komisija se bo z uporabo svojih novih instrumentov upravljanja posvetovala tudi s civilno družbo in vsemi akterji enotnega trga.

Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt pilnīgu labumu no vienotā tirgus tikai tad, ja Akts par vienoto tirgu un tajā paredzētās prioritārās darbības tiks īstenotas nekavējoties un ar vērienu . Šī pasākumu programma ir svarīgs ieguldījums centienos uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un tāpēc tai ir jāpiešķir vislielākā prioritārā nozīme. Šajā nolūkā būs jāmobilizē visas Eiropas institūcijas, dalībvalstis un iesaistīto aprindu pārstāvji.

Državljani in podjetja ne bodo mogli v celoti izkoristiti prednosti enotnega trga, če se Akt za enotni trg in z njim povezani prednostni ukrepi ne bodo začeli izvajati hitro in ambiciozno . Program ukrepov je temeljni prispevek k prizadevanjem za krepitev konkurenčnosti evropskega gospodarstva in mu je zato treba nameniti najvišjo stopnjo prednostne obravnave. K sodelovanju bo treba pritegniti vse evropske institucije, države članice in zainteresirane strani.

Tāpēc Komisija:

Komisija zato:

- aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pilnībā atbalstīt Aktu par vienoto tirgu;

- poziva Evropski parlament, Evropski svet, Svet, Evropski ekonomsko-socialni odbor in Odbor regij, da v celoti podprejo Akt za enotni trg;

- aicina Eiropadomi sniegt atbalstu divpadsmit prioritārās darbības jomām, kas noteiktas Aktā par vienoto tirgu, kā arī to īstenošanai prioritārā kārtā;

- poziva Evropski svet, da podpre dvanajst prednostnih nalog, ki jih določa Akt za enotni trg, in njihovo prednostno izvajanje;

- aicina Eiropas Parlamentu un Padomi likumdošanas izstrādes procesā vislielāko prioritāti piešķirt Aktā par vienoto tirgu iekļautajiem galvenajiem pasākumiem un vienoties par to pieņemšanu bez kavēšanās ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām;

- poziva Evropski parlament in Svet, da ključnim ukrepom iz Akta za enotni trg v zakonodajnem postopku namenita prednostno obravnavo najvišje stopnje in se sporazumeta o njihovem hitrem sprejetju, najpozneje do konca leta 2012;

- Komisija Eiropas Pusgada ietvaros, gatavojoties pavasara Eiropadomē paredzētajai pārskatīšanai, sagatavos ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par rezultātiem, kas sasniegti Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu īstenošanā;

- bo v okviru evropskega semestra in ob upoštevanju pregleda med pomladanskim zasedanjem Evropskega sveta Evropskemu parlamentu, Evropskemu svetu in Svetu poročala o napredku pri izvajanju Akta za enotni trg in njegovih ključnih ukrepov;

- sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atvieglinātu Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu raitu īstenošanu;

- bo sodelovala z državami članicami pri omogočanju hitrega izvajanja Akta za enotni trg in njegovih ključnih ukrepov;

- aicina dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un to ievērošanu;

- poziva nacionalne, regionalne in lokalne organe držav članic, da zagotovijo izvajanje in spoštovanje pravil enotnega trga;

- aicina visas iesaistītās aprindas — Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu locekļus, valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, kā arī visas citas iesaistītās personas — aktīvi piedalīties „vienotā tirgus dienā”, kuras laikā gan valstu, gan Eiropas mērogā (jo īpaši Vienotā tirgus foruma ietvaros) tiks diskutēts par sasniegto progresu un problēmām, kas vēl jārisina.

- poziva vse zainteresirane strani, poslance Evropskega parlamenta in nacionalnih parlamentov, predstavnike nacionalnih, regionalnih in lokalnih organov ter druge udeležence, da dejavno sodelujejo na „dnevu enotnega trga“, v okviru katerega bodo na nacionalni in evropski ravni potekale razprave o doseženem napredku in izzivih, s katerimi se je treba soočiti, zlasti v okviru foruma o enotnem trgu.

1. pielikums: Tabula ar pamatdarbībām

Priloga 1: Preglednica ključnih ukrepov

Pamatdarbība | Mehānisms | Komisijas priekšlikums |

Ključni ukrep | Vzvod | Predlog Komisije |

1 | Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. | MVU piekļuve finansējumam | 2011. gada 4. ceturksnis |

1 | Zakonodaja, ki bo skladom tveganega kapitala s sedežem v eni državi članici olajšala naložbe brez ovir ali dodatnih zahtev v kateri koli drugi državi članici. | Dostop MSP do financiranja | Zadnje četrtletje leta 2011 |

2 | Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. | Iedzīvotāju mobilitāte | 2011. gada 4. ceturksnis |

2 | Zakonodaja v zvezi s posodobljenim sistemom priznavanja poklicnih kvalifikacij. | Mobilnost državljanov | Zadnje četrtletje leta 2011 |

3 | Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā. | Intelektuālā īpašuma tiesības | 2011. gada 2. ceturksnis |

3 | Zakonodaja za uvedbo enotne zaščite s patentom za čim več držav članic in poenoten sistem reševanja sporov, katere cilj je leta 2013 podeliti prve patente enotne zaščite. | Pravice intelektualne lastnine | Drugo četrtletje leta 2011 |

4 | Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. | Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki | 2011. gada 4. ceturksnis |

4 | Zakonodaja za alternativno reševanje sporov. Ta ukrep bo vključeval sklop, namenjen elektronskemu trgovanju. | Potrošniki, akterji na enotnem trgu | Zadnje četrtletje leta 2011 |

5 | Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu. | Pakalpojumi | 2011. gada 2. ceturksnis |

5 | Pregled zakonodaje o evropskem sistemu standardizacije za spremembo postopkov standardizacije, da bodo učinkovitejši, uspešnejši in bolj vključujoči ter se bodo uporabljali tudi za storitve. | Storitve | Drugo četrtletje leta 2011 |

6 | Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. | Tīkli | 2011. gada 4. ceturksnis 2011. gada 3. ceturksnis |

6 | Zakonodaja na področju energetske in prometne infrastrukture za določitev in razvoj strateških projektov evropskega interesa ter zagotovitev interoperabilnosti in intermodalnosti. | Omrežja | Zadnje četrtletje leta 2011 Tretje četrtletje leta 2011 |

7 | Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu. | Digitālais vienotais tirgus | 2012. gada 1. ceturksnis |

7 | Zakonodaja, ki bo zagotovila medsebojno priznavanje elektronske identifikacije in avtentifikacije po vsej EU ter pregled direktive o elektronskem podpisu. | Enotni digitalni trg | Prvo četrtletje leta 2012 |

8 | Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi. | Sociālā uzņēmējdarbība | 2011. gada 4. ceturksnis |

8 | Zakonodaja za oblikovanje evropskega okvira, ki bo olajšal razvoj skladov za solidarnostne naložbe. | Socialno podjetništvo | Zadnje četrtletje leta 2011 |

9 | Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. | Nodokļi | 2011. gada 2. ceturksnis |

9 | Pregled direktive o obdavčitvi energije za zagotovitev dosledne obravnave različnih virov energije, da bi se bolj upoštevale energijska vsebnost proizvodov in emisije CO2. | Obdavčitev | Drugo četrtletje leta 2011 |

10 | Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[68] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. | Sociālā kohēzija | 2011. gada 4. ceturksnis |

10 | Zakonodaja za izboljšanje in okrepitev prenosa, uporabe in dejanskega upoštevanja direktive o napotitvi delavcev[68] in zakonodaja za pojasnitev uveljavljanja pravic do ustanavljanja in opravljanja storitev s temeljnimi socialnimi pravicami. | Socialna kohezija | Zadnje četrtletje leta 2011 |

11 | Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem. | Uzņēmumu regulatīvā vide | 2011. gada 2. ceturksnis |

11 | Poenostavitev direktiv o računovodskih pravilih | Regulativno okolje podjetij | Drugo četrtletje leta 2011 |

12 | Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars. | Publiskie iepirkumi | 2011. gada 4. ceturksnis |

12 | Revidiran in posodobljen zakonodajni okvir o javnih naročilih | Javna naročila | Zadnje četrtletje leta 2011 |

2. pielikums: Vienotā tirgus darbības rādītāji

Priloga 2: Kazalniki za enotni trg

- Preču un pakalpojumu tirdzniecība ES iekšienē: 2009. gadā preču tirdzniecība ES iekšienē atbilda 37 % IKP (jeb 4 320 miljardi euro), bet pakalpojumu tirdzniecība — 10,5 % (jeb 1 233 miljardi euro)[69].

- Trgovina z blagom in storitvami znotraj EU: leta 2009 je trgovina z blagom znotraj EU znašala 37 % BDP (4 320 milijard EUR), trgovina s storitvami pa 10,5 % BDP (1 233 milijard EUR)[69].

- ES iekšējā e-tirdzniecība: 2010. gadā 9 % Eiropas iedzīvotāju ir izdarījuši pirkumu no citās dalībvalstīs reģistrētiem piegādātājiem[70].

- Elektronsko trgovanje znotraj EU: leta 2010 je 9 % evropskih državljanov kupovalo pri dobaviteljih s sedežem v drugih državah članicah[70].

- Eiropas patenta saņemšanai iesniegto pieteikumu un piešķirto patentu skaits: 2010. gadā (pagaidu dati) — Eiropas Patentu iestāde saņēma 235 029 pieteikumus Eiropas patenta saņemšanai; piešķirti — 58 108 Eiropas patenti[71].

- Število vloženih in odobrenih zahtevkov za podelitev evropskega patenta: leta 2010 (ocena) je bilo pri Evropskem patentnem uradu vloženih 235 029 zahtevkov za evropski patent; podeljenih je bilo 58 108 evropskih patentov[71].

- ES publiskās administrācijas iestāžu pārrobežu sadarbība (izmantojot IMI ): 2010. gada beigās IMI ir reģistrētas 5737 kompetentās iestādes[72].

- Čezmejno sodelovanje med javnimi upravami v EU (IMI): konec leta 2010 je bilo v sistemu IMI registriranih 5 737 pristojnih organov[72].

- Eiropas tiesību aktu transponēšanas deficīts iekšējā tirgus jomā: 2010. gada beigās visā ES transponēšanas deficīts bija 0,9 %[73].

- Nedoseganje prenosa evropske zakonodaje o notranjem trgu: nedoseganje prenosa je za celotno EU konec leta 2010 znašalo 0,9 %[73].

- To ES iedzīvotāju skaits, kas strādā kādā citā dalībvalstī: 2009. gadā 5,8 miljoni iedzīvotāju, respektīvi, 2,5 % ekonomiski aktīvās ES iedzīvotāju daļas[74].

- Število državljanov EU, ki so delali v eni od drugih držav članic: leta 2009 5,8 milijona državljanov, kar znaša 2,5 % aktivnega prebivalstva EU[74].

[1] A7-0132/2010.

[1] A7-0132/2010.

[2] Komisija ir uzticējusi Pedro Solbes sagatavot ziņojumu par stāvokli minētajos reģionos.

[2] Komisija je Pedru Solbesu naročila pripravo poročila o stanju teh regij.

[3] Atbilstoši vidēja termiņa aplēsēm, ir paredzams, ka potenciālās izaugsmes rādītājs līdz 2020. gadam būs 1,5 %. 9,6 % ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas skar bezdarbs. Komisijas paziņojums „Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”, 2. un 3. lpp.

[3] Evropsko gospodarstvo naj bi po ocenah do leta 2020 raslo za 1,5 % letno. 9,6 % aktivnega prebivalstva je brezposelnega. Sporočilo Komisije „Letni pregled rasti: spodbujanje ukrepov EU za celovit odziv na krizo“, str. 2 in 3.

[4] COM(2010) 2020.

[4] COM(2010) 2020.

[5] Paziņojums „Gada izaugsmes pētījums”, COM(2011) 11.

[5] Sporočilo „Letni pregled rasti“ – COM(2011) 11.

[6] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, EUCO 10/11, § Nr. 7.

[6] Sklepi zasedanja Evropskega sveta s 24. in 25. marca 2011, EUCO 10/11, točka 7.

[7] COM(2010) 608.

[7] COM(2010) 608.

[8] Sk. pielikumā Ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar Aktu par vienoto tirgu.

[8] Glej Poročilo o javnem posvetovanju o Aktu za enotni trg, priloženo temu dokumentu.

[9] Padomes secinājumi attiecībā uz Aktu par vienoto tirgu (17799/10).

[9] Sklepi Sveta glede Akta za enotni trg (17799/10).

[10] Attiecīgi, „par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū” (P7TA-PROV(2011)0144), „par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem” (P7TA-PROV(2011)0145) un „par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei” (P7TA-PROV(2011)0146).

[10] Poročila „Upravljanje in partnerstvo na enotnem trgu“ P7TA-PROV(2011)0144, „Enotni trg za Evropejce“ P7TA-PROV(2011)0145 in „Enotni trg za podjetja in rast“ P7TA-PROV(2011)0146.

[11] CdR 330/2010 - ECOS-V-009.

[11] CdR 330/2010 – ECOS-V-009.

[12] CESE 525/2011 – INT/548.

[12] CESE 525/2011 – INT/548.

[13] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[13] Sklepi zasedanja Evropskega sveta s 24. in 25. marca, EUCO 10/11, točka 7.

[14] Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts.

[14] Člen 3(3) Pogodbe o Evropski uniji.

[15] Pamattiesību hartas 28. pants.

[15] Člen 28 Listine.

[16] COM(2011) 109.

[16] COM(2011) 109.

[17] COM(2011) 78.

[17] COM(2011) 78.

[18] Sk. 2010. gada 2. oktobra paziņojumu: „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2010) 301) un progresa ziņojumu, kas publicēts 2011. gada februārī (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/110209_progress_report_financial_issues_fr.pdf).

[18] Glej Sporočilo z dne 2. oktobra 2010: „Reguliranje finančnih storitev za trajnostno rast“ – COM(2010) 301 – in poročilo o napredku iz februarja 2011 (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/110209_progress_report_financial_issues_fr.pdf).

[19] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546).

[19] Glej tudi vodilno pobudo „Unija inovacij“ – COM(2010) 546.

[20] No pētījuma, kuru 2009. gadā veica Eirobarometrs, izriet, ka grūtības piekļūt finansējumam ir otrais visbiežāk minētais šķērslis uzņēmumu izaugsmei.http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_271_en.pdf.

[20] V skladu s študijo Eurobarometer iz leta 2009 so težave pri dostopu do financiranja druga največja ovira za rast podjeij.http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_271_en.pdf.

[21] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[21] Glej tudi vodilno pobudo „Program za nova znanja in spretnosti ter delovna mesta“ – COM(2010) 682.

[22] „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” (COM(2010) 365).

[22] Zelena knjiga za ustrezne, vzdržne in varne evropske pokojninske sisteme, COM(2010) 365.

[23] Sk. COM(2010) 682.

[23] Glej COM(2010) 682.

[24] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” (COM(2010) 477).

[24] Glej tudi vodilno pobudo „Mladi in mobilnost“ – COM(2010) 477.

[25] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[25] Glej tudi vodilni pobudi „Unija inovacij“ – COM(2010) 546 in „Celostna Industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614.

[26] Pamattiesību hartas 17. pants.

[26] Člen 17 Listine o temeljnih pravicah.

[27] Avots: http://www.wipo.int/sme/en/documents/valuing patents.htm

[27] Vir: http://www.wipo.int/sme/en/documents/valuing patents.htm.

[28] Sk. arī pamatiniciatīvu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[28] Glej tudi vodilno pobudo „Evropska digitalna agenda“ – COM(2010) 245.

[29] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika” (COM(2010) 614).

[29] Glej tudi vodilno pobudo „Celostna industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614.

[30] ESAO: „Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products” — 2009. gada novembra atjauninātā versija; http://www.oecd.org.

[30] OECD: Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products – posodobljeno novembra 2009; http://www.oecd.org.

[31] Darba dokuments „Patērētāju tiesību pastiprināšana Eiropas Savienībā”, kas pieņemts 2011. gada 7. aprīlī (SEC(2011) 469) un kura pamatā ir Eirobarometrs 342; kā arī Komisijas dienestu aplēses, kas pamatojas uz datiem, kuri publicēti YouGovPsychonomics (2009) veiktajā pētījumā „Mystery Shopping Evaluation of Cross-Border E-Commerce in the EU”.

[31] Delovni dokument „Okrepitev moči potrošnikov v Evropski uniji“, sprejet 7. aprila 2011. Dokument temelji na raziskavi Eurobarometra št. 342; ter ocena služb Komisije, ki temelji na podatkih, objavljenih v študiji Mystery Shopping Evaluation of Cross-Border E-Commerce in the EU , ki jo je leta 2009 izvedel institut za tržne raziskave YouGovPsychonomics.

[32] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546), „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614) un „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[32] Glej tudi vodilne pobude „Unija inovacij“ – COM(2010) 546, „Celostna Industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614 in „Evropska digitalna agenda“ – COM(2010) 245.

[33] Eurostat dati.

[33] Eurostat.

[34] Komisijas paziņojums (COM(2011) 20) „Virzībā uz funkcionālāku pakalpojumu vienoto tirgu”.

[34] Sporočilo Komisije COM(2011) 20 – „Boljšemu delovanju enotnega trga za storitve naproti“.

[35] Sk. arī paziņojumu „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam — Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” (COM(2010) 677), Eiropas 2011. gada 4. februāra sammita secinājumus, pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīvāka Eiropa” (COM(2011) 21) un 2011. gada energoefektivitātes plānu (COM(2011) 109).

[35] Glej tudi sporočilo Prednostne naloge glede energetske infrastrukture za leto 2020 in pozneje – Načrt za integrirano evropsko energetsko omrežje – COM(2010) 677 konč., sklepe Evropskega vrha z dne 4.2.2011, vodilno pobudo „Evropa, gospodarna z viri“ – COM(2011) 21 in Načrt za energetsko učinkovitost 2011 – COM(2011) 109.

[36] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[36] Glej tudi vodilno pobudo „Celostna industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614.

[37] Ziņojums par Eiropas digitālo konkurētspēju (SEC(2010) 627).

[37] „Poročilo o digitalni konkurenčnosti Evrope“ – SEC(2010) 627.

[38] Eurostat dati.

[38] Eurostat.

[39] Sakaru komitejas darba dokuments „Piekļuve platjoslai ES: situācija 2010. gada 1. jūlijā”.

[39] Delovni dokument odbora za komunikacije – „Širokopasovni dostop v EU: stanje na 1. julij 2010“.

[40] Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais pētījums „MEPSIR — Measuring European Public Sector Information Resources” (2006), HELM Group of Companies with Zenc .

[40] Študija „MEPSIR – Measuring European Public Sector Information Resources“ (2006), HELM Group of Companies with Zenc, ki jo je naročila Evropska komisija.

[41] COM(2010) 245.

[41] COM(2010) 245.

[42] Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299 „Pārrobežu tirdzniecība un patērētāju aizsardzība”, 2010. gada septembris, analītisks ziņojums, 30. lpp.

[42] Raziskava Flash Eurobarometer št. 299 o čezmejnem trgovanju in varstvu potrošnikov, september 2010, analitično poročilo, str. 30.

[43] Sk. arī Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)557);http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/COM_2009_0557_4_lv.pdf

[43] Glej tudi sklepe Sporočila o čezmejnem e-trgovanju med podjetji in potrošniki v EU – COM(2009) 557,http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/COM_2009_0557_4_fr.pdf .

[44] Patēriņa tirgus rezultātu piektais apkopojums — http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/5th_edition_scoreboard_en.pdf.

[44] Peta točkovna tabela potrošniških trgov – http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/5th_edition_scoreboard_en.pdf.

[45] Iniciatīva Eiropas līgumtiesību jomā būs viens no pasākumiem, kas iecerēti, lai mazinātu regulatīvos šķēršļus e-tirdzniecībai.

[45] Med načrtovanimi ukrepi je pobuda o evropskem pogodbenem pravu, da bi se zmanjšale regulativne ovire za elektronsko poslovanje.

[46] Pakalpojumu direktīvas 20. panta piemērošanas nolūkā.

[46] Za izvajanje člena 20 direktive o storitvah.

[47] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK.

[47] Direktiva 2003/98/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 17. novembra 2003.

[48] Piemēram, kartes un maršruti, kas pieejami tiešsaistē vai GPS, nebūtu tik pilnīgi, ja PSI direktīva nebūtu izveidojusi vajadzīgos nosacījumus, lai šāda publiskā sektora informācija būtu ieejama.

[48] Primer: karte in poti, ki so na voljo na spletu ali prek naprav GPS ne bi bile tako dobro razvite brez direktive PSI, ki je omogočila, da so informacije javnega sektorja na voljo.

[49] Kooperatīvie uzņēmumi vien nodrošina vairāk nekā 4,8 miljonus darbvietu.

[49] V zadrugah je zaposlenih 4,8 milijona oseb.

[50] Ir novērtēts, ka sociālos uzņēmumos un „trešajā” sektorā ir aptuveni 7 miljoni darbinieku jeb 4 % algoto darbinieku Eiropā.

[50] Po ocenah je število zaposlenih v socialnih podjetjih in terciarnem sektorju 7 milijonov, kar je 4 % plačanih zaposlitev v Evropi.

[51] Publiskā iepirkuma noteikumi, uzņēmumu savstarpējās attiecības, jo īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā („ B to B ”), finansējuma pieejamība (bankas kredīts, īpaši ieguldījumu fondi, privāto iekrājumu novirzīšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā Big Society Bank (Apvienotā Karaliste)).

[51] Ureditev javnih naročil, odnosov med podjetji, zlasti v trgovini in distribuciji (podjetje podjetju), dostop do financiranja (bančni krediti, namenski naložbeni skladi, usmeritev zasebnega varčevanja s pobudami, kot je Big Society Bank (Združeno kraljestvo)).

[52] COM(210) 758.

[52] COM(210) 758.

[53] Ir aprēķināts, ka, ieviešot kopēju, konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi, administratīvās izmaksas, ar kurām nākas saskarties MVU, samazinātos par 67 %.

[53] Uvedba konsolidirane davčne osnove za podjetja bi po ocenah prispevala k 67-odstotnem zmanjšanju upravnih stroškov, povezanih z obdavčitvijo, ki jih imajo MSP.

[54] COM(2010) 769.

[54] COM(2010) 769.

[55] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[55] Glej vodilno pobudo „Program za nova znanja in spretnosti ter delovna mesta“ – COM(2010) 682.

[56] Šajā iniciatīvā, iespējams, izmantos risinājumus, kas piedāvāti Padomes 1998. gada 7. decembra Regulā (EK) Nr. 2679/98 par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm.

[56] Pobuda bo lahko uporabila rešitve iz Uredbe Sveta (ES) št. 2679/98 z dne 7. decembra 1998 o delovanju notranjega trga glede prostega pretoka blaga med državami članicami.

[57] Komisijas 2011. gada 23. marta paziņojums „ES valsts atbalsta noteikumu reforma attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem” (COM(2011) 146).

[57] Sporočilo Komisije z dne 23. marca 2011 „Preoblikovanje pravil EU o državni pomoči za storitve splošnega gospodarskega pomena“ – COM(2011) 146.

[58] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[58] Sklepi zasedanja Evropskega sveta s 24. in 25. marca, EUCO 10/11, točka 7.

[59] Šādi skaitļi aprēķināti, pamatojoties uz pētījumu, ko 2010. gada oktobrī veica Center of Strategy & Evaluation Services (CSES), un 2009. gada februārī Capgemini, Deloitte un Ramboll sagatavoto ziņojumu par Eiropas Savienības projektu attiecībā uz atsauces elementiem un administratīvo izmaksu samazināšanu.

[59] Zneski so izračunani na podlagi študije centra Center of Strategy & Evaluation Services (CSES) iz oktobra 2010 in poročila družb Capgemini, Deloitte in Ramboll o projektu Evropske unije o referenčnih meritvah in znižanju upravnih stroškov iz februarja 2009.

[60] Sk. arī Eiropas stratēģiju normatīvās vides vienkāršošanai (COM(2005) 535).

[60] Glej tudi evropsko strategijo za poenostavitev zakonodajnega okolja – COM(2005) 535.

[61] Sk. arī „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[61] Glej tudi pobudo „Celostna industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614.

[62] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[62] Glej tudi vodilni pobudi „Unija inovacij“ – COM(2010) 546, in „Celostna industrijska politika za dobo globalizacije“ – COM(2010) 614.

[63] Atbilstīgi piesardzīgām aplēsēm — laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam — vismaz 138 miljardi euro.

[63] Po previdni oceni najmanj 138 milijard EUR med letoma 2000 in 2006.

[64] Lielākajā daļā tiešsaistē sniegto atbilžu (312 no 740) tika pausts viedoklis, ka šīs apspriedes un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir vissvarīgākais temats no 50 pasākumiem, kas ierosināti Aktā par vienoto tirgu.

[64] Največ spletnih anketirancev (312 od 740) je menilo, da sta izmed 50 ukrepov akta o enotnem trgu najpomembnejša posvetovanje in dialog s civilno družbo.

[65] Eksperimentālais ES tīkls starp Komisiju un dažām dalībvalstīm ir efektīvs veids, kā censties atrisināt strīdus pirms pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanas. Komisija šo tīklu izmanto sistemātiski un vēlas to paplašināt, iekļaujot tā darbībā visas dalībvalstis.

[65] Pilotna mreža EU, ki povezuje Komisijo in nekatere države članice, je učinkovit način, s katerim se lahko poskuša reševati spore, preden se zatečemo k postopkom za ugotavljanje kršitev. Komisija jo sistematično uporablja in jo želi razširiti na vse države članice.

[66] 2010. gadā vidējais deficīts ir 0,9 %, bet lielākajā daļā valstu ir sasniegts jau 0,5 % deficīts.

[66] Leta 2010 je bilo povprečno nedoseganje 0,9 %, četrtina držav članic pa že dosega 0,5 %.

[67] 2010. gadā šis deficīts bija vidēji 0,7 %.

[67] Leta 2010 je bil povprečni primanjkljaj 0,7 %.

[68] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[68] Glej vodilno pobudo „Program za nova znanja in spretnosti ter delovna mesta“ – COM(2010) 682.

[69] Eurostat dati.

[69] Eurostat.

[70] Eurostat dati.

[70] Eurostat.

[71] Eiropas Patentu iestāde ( OEB ).

[71] Evropski patentni urad.

[72] Eiropas Komisija.

[72] Evropska komisija.

[73] Eiropas Komisija.

[73] Evropska komisija.

[74] Eurostat dati.

[74] Eurostat.