[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

[pic] | KOMISIJA EVROPSKIH SKUPNOSTI |

Briselē, 21.3.2007

Bruselj, 21.3.2007

COM(2007) 127 galīgā redakcija

COM(2007) 127 konč.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

SPOROČILO KOMISIJE

Turpmākie pasākumi pēc zaļās grāmatas „Eiropas pārredzamības iniciatīva”

Nadaljnji ukrepi po objavi Zelene knjige „Pobuda za preglednost v Evropi“

{SEC(2007) 360}

{SEC(2007) 360}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

SPOROČILO KOMISIJE

Turpmākie pasākumi pēc zaļās grāmatas „Eiropas pārredzamības iniciatīva”

Nadaljnji ukrepi po objavi Zelene knjige „Pobuda za preglednost v Evropi“

1. IEVADS

1. UVOD

Komisija 2006. gada 3. maijā pieņēma zaļo grāmatu[1], lai turpinātu „Eiropas pārredzamības iniciatīvu”[2] (EPI).

Komisija je 3. maja 2006 sprejela Zeleno knjigo[1], da bi spodbudila svojo „pobudo za preglednost v Evropi“[2] (PPE).

Zaļās grāmatas mērķis bija uzsākt plašu sabiedrisko apspriešanu par EPI galvenajiem elementiem:

Cilj Zelene knjige je bil začeti široko javno posvetovanje o naslednjih ključnih sestavnih delih PPE:

- vajadzība pēc sīkāk strukturētas interešu pārstāvju (lobiju) darbības sistēmas;

- potrebi po bolj strukturiranemu okviru za dejavnosti zastopnikov interesov (lobistov);

- atsauksmes par Komisijas noteiktajām apspriešanu pamata prasībām[3] ( apspriešanu prasības );

- povratnih informacijah o minimalnih standardih Komisije za posvetovanje[3] („standardi za posvetovanje“) ;

- obligāta prasība atklāt informāciju par labuma guvējiem no kopīgi pārvaldītiem ES līdzekļiem.

- obveznem razkritju informacij o upravičencih do sredstev EU v okviru deljenega upravljanja.

Komisija no 2006. gada maija līdz augustam piedalījās plašās un vispusīgās apspriedēs, pamatojoties uz atklātu apspriešanos internetā. Turklāt Komisijas pārstāvniecības organizēja apspriežu sanāksmes vairākās dalībvalstīs. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2006. gada jūnijā organizēja atklātu izskatīšanu, kurā piedalījās vairāk nekā 60 Eiropas interešu grupas un citas ieinteresētās personas; šis pasākums bija vēl viena noderīga iespēja apmainīties ar viedokļiem par Komisijas priekšlikumiem[4].

Od maja do avgusta 2006 je Komisija opravila obsežna in široka posvetovanja, zlasti na podlagi odprtega spletnega posveta. Poleg tega so predstavništva Komisije organizirala posvetovalna srečanja v številnih državah članicah. Junija 2006 je Evropski ekonomsko-socialni odbor (EESO) organiziral posvetovanje z več kot 60 evropskimi interesnimi skupinami in drugimi zainteresiranimi stranmi, ki je pomenilo še eno dobro priložnost za izmenjavo pogledov o predlogih Komisije[4].

Pēc apspriešanas internetā Komisija saņēma komentārus no vairāk kā 160 ieinteresētajām personām. Tie tika saņemti no vairākām dalībvalstīm, privātā sektora interešu grupām, nevalstiskajām organizācijām un daudziem pilsoņiem. Apspriešanā iesaistījās gan Eiropas līmeņa, gan valstu un reģionālās organizācijas. Atbilstoši Komisijas apspriešanu standartiem visus komentārus publicēja EPI apspriešanas tīmekļa vietnē[5].

V odgovor na spletno posvetovanje je Komisija prejela prispevke več kot 160 zainteresiranih strani. Ti so vključevali prispevke nekaterih držav EU, interesnih skupin v zasebnem sektorju, skupnosti nevladnih organizacij in številnih posameznih državljanov. V postopku posvetovanja so sodelovale ne zgolj evropske, temveč tudi nacionalne in regionalne organizacije. V skladu s standardi Komisije za posvetovanje so vsi prispevki objavljeni na spletišču za posvetovanje o PPE[5].

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[6] un Reģionu komiteja[7] kā ES padomdevējas iestādes sagatavoja katra savu atzinumu par Komisijas zaļo grāmatu.

Kar zadeva reakcijo posvetovalnih organov EU sta Evropski ekonomsko-socialni odbor[6] in Odbor regij[7] pripravila svoji mnenji o Zeleni knjigi Komisije.

Komisijas zaļā grāmata izraisīja plašu sabiedrības interesi. EPI apspriešanas tīmekļa vietnē katru mēnesi tika reģistrēti vairāki tūkstoši apmeklējumu. Ar šo paziņojumu Komisija tagad vēlas izteikt savu viedokli par apspriešanas gaitā izteiktajiem argumentiem un lemt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar zaļo grāmatu.

Zelena knjiga Komisije je spodbudila široko zanimanje javnosti. Vsak mesec je bilo zabeleženih več tisoč obiskov spletišča za posvetovanje o PPE. S tem sporočilom želi Komisija zdaj zagotoviti povratne informacije v odgovor na argumente, predložene v postopku posvetovanja, in za odločitev o nadaljnjih ukrepih po objavi Zelene knjige.

2. ATGRIEZENISKā INFORMāCIJA UN TURPMāKIE PASāKUMI

2. POVRATNE INFORMACIJE IN NADALJNJI UKREPI

2.1. Interešu pārstāvēšana (lobēšana)

2.1. Zastopanje interesov (lobiranje)

2.1.1. Vispārējā pieeja, terminoloģija un darbības joma

2.1.1. Splošni pristop, terminologija in obseg

Iespēja Eiropas līmenī apspriest interešu pārstāvēšanas jautājumu kopumā tika atbalstīta, tomēr vairāki dalībnieki apspriešanas gaitā kritizēja terminu „lobēšana”, ko Komisija izmantojusi šīs parādības aprakstīšanai. Tāpēc atkārtoti jāuzsver, ka Komisijas lietotā termina „lobēšana” definīcija nesatur negatīvu vērtējumu. Lobēšana tika aprakstīta kā „ darbības, ko veic ar mērķi ietekmēt Eiropas Savienības iestāžu politikas formulēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus ”. Komisija īpaši uzsvēra, ka demokrātiskā sistēma lobēšana ir likumīga un tai ir lietderīga loma. Tomēr Komisijas jaunā reģistra (skatīt turpmāk) nosaukums būs „Interešu pārstāvju reģistrs”.

Priložnost za razpravo o zastopanju interesov na evropski ravni je bila na splošno sprejeta pozitivno, čeprav je bilo več udeležencev postopka posvetovanja kritičnih do Komisije zaradi uporabe termina „lobiranje“ za opis tega pojava. Zato je treba še enkrat poudariti, da izraz „lobiranje“, kot ga je opredelila Komisija, ni vključeval nikakršne negativne vrednostne sodbe. Lobiranje je bilo opredeljeno kot „dejavnosti, ki se opravljajo z namenom vplivati na oblikovanje politike in odločanje v evropskih institucijah“ . Komisija je posebej poudarila legitimno in koristno vlogo dejavnosti lobiranja v demokratičnem sistemu. Kljub temu pa bo novi register Komisije (glej spodaj) naslovljen z „Register zastopnikov interesov“.

Sabiedrisko attiecību konsultāciju firmas, korporatīvās lobiju grupas („iekšējie pārstāvji”), nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes un juridiskās firmas aicinās reģistrēties, un tiem tiks piedāvāta iespēja norādīt kategoriju, pie kuras tie pieder.

Svetovalne službe o javnih zadevah, podjetniške lobistične enote („notranji zastopniki“), nevladne organizacije, strokovne enote, poslovna združenja in odvetniške družbe se bo spodbujalo, da se vključijo v register in ponujena jim bo možnost, da izberejo, v katero kategorijo spadajo.

2.1.2. Zaļās grāmatas priekšlikumi

2.1.2. Predlogi v Zeleni knjigi

EPI zaļajā grāmatā Komisija ierosināja lobēšanas darbībām izmantot jaunu sistēmu, kuras pamatā būtu šādi principi.

V svoji Zeleni knjigi o PPE je Komisija predlagala nov okvir za dejavnosti lobiranja, ki bi temeljil na:

- Brīvprātīga reģistrācijas sistēma, kas motivē lobētājus reģistrēties. Motivācija ietver automātiskus brīdinājumus par tādu jautājumu apspriešanām, par kuriem ir zināms, ka tie atrodas ieinteresēto personu interešu lokā.

- prostovoljnem sistemu registracije z jasnimi spodbudami lobistom, naj se registrirajo; te spodbude bi vključevale prejemanje samodejnih opozoril glede posvetovanj v zvezi z zadevami, ki so v interesu interesnih skupin;

- Kopīgs rīcības kodekss vai vismaz kopīgas pamata prasības visiem lobistiem.

- enotni kodeks ravnanja za vse lobiste, ali vsaj enotne minimalne zahteve;

- Uzraudzības un sankciju sistēma, kuru piemēro nepareizas reģistrācijas gadījumā un/vai tad, ja tiek pārkāpts rīcības kodekss.

- sistem spremljanja in sankcij za uporabo v primeru nepravilne registracije in/ali kršitve kodeksa ravnanja.

2.1.3. Interešu pārstāvju reģistrs

2.1.3. Register zastopnikov interesov

Daudzos komentāros tika atbalstīta brīvprātīgas reģistrācijas izveide. Tomēr ievērojams skaits apspriešanās dalībnieku, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, aizstāvēja obligātas reģistrācijas pieeju kā vienīgo veidu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai.

Številni prispevki so podpirali vzpostavitev prostovoljnega registra. Vendar pa je večje število udeležencev posvetovanj, zlasti nevladne organizacije, zagovarjalo obvezno registracijo kot edini način, s katerim bi se zagotovila popolna preglednost.

Komisija pilnīgu pārredzamību galvenokārt izprot kā pēc iespējas vispusīgāku priekšstatu par interešu pārstāvju darbību Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ierosināja pieeju, kuras pamatā ir brīvprātība un ieinteresētība. Lobistiem, kas reģistrē par sevi konkrētu informāciju, būs iespēja norādīt savas specifiskās intereses, pretī saņemot informāciju par apspriešanām minētajās konkrētajās interešu jomās.

Za Komisijo popolna preglednost pomeni predvsem in zlasti oblikovanje kar najbolj celovite slike evropskih zastopnikov interesov. Za dosego tega cilja je Komisija predlagala prostovoljni pristop, ki temelji na spodbudah. Lobisti, ki se registrirajo z navedbo določenih podatkov o sebi, bi imeli možnost navesti svoje posebne interese in bi bili opozorjeni glede posvetovanj na področjih, ki jih posebej zanimajo.

Tomēr tika pausts uzskats, ka brīvprātīgas reģistrācijas motivācija vēl aizvien ir relatīvi vāja. Apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka automātisko brīdinājumu funkcija, iespējams, neveidos pietiekamu reģistrācijas stimulu, jo īpaši interešu grupām, kas darbojas Briselē un seko Komisijas darbībai katru dienu.

Izraženo je bilo mnenje, da je to razmeroma šibka spodbuda za prostovoljno registracijo. Iz postopka posvetovanja je mogoče razbrati, da možnost samodejnega opozorila verjetno ne bo zagotovila zadostne spodbude za registracijo, zlasti za bruseljske interesne skupine, ki dnevno spremljajo dejavnosti Komisije.

Tāpēc sistēma jāpapildina ar stimulu, kas vienlaikus stiprinās Komisijas apspriešanas politikas piemērošanu un izpildi (skatīt 2.2. nodaļu). Komisijas apspriešanu prasības paredz, ka ieinteresētajām personām, kas interneta apspriešanas kontekstā vēlas iesniegt savus komentārus, jābūt gatavām informēt Komisiju un plašāku sabiedrību par saviem mērķiem un struktūru. Komisija ir noteikusi politikas principu, saskaņā ar kuru „ ja šo informāciju nesniedz, izteiktās piezīmes tiks uzskatītas par individuālu viedokli ”[8].

Zato je treba v sistem vključiti dodatno spodbudo, ki bi hkrati okrepila uporabo in izvajanje obstoječe politike Komisije o posvetovanjih (glej tudi poglavje 2.2.). Standardi za posvetovanje Komisije zahtevajo, da morajo biti zainteresirane strani, ki želijo podati pripombe v okviru spletnega posvetovanja, pripravljene Komisiji in širši javnosti zagotoviti informacije o svojih ciljih in zgradbi. Ustaljena politika Komisije je, da „ če te informacije niso zagotovljene, se predlogi obravnavajo kot prispevki posameznikov “[8].

Tāpēc Komisija ir paredzējusi apvienot brīvprātīgu reģistrāciju ar jaunu standarta veidni apspriešanām internetā. Ja organizācijas iesniegs savus komentārus šādu apspriešanu kontekstā, tās sistemātiski aicinās lietot reģistru, lai sniegtu informāciju par to, ko tās pārstāv, kāds ir to uzdevums un kas finansē to darbību.

Komisija zato namerava združiti prostovoljni register z novo standardno predlogo za spletno posvetovanje. Če bodo organizacije podale svoje prispevke v okviru takšnega posvetovanja, bodo sistematično povabljene, da uporabijo register za objavo, koga zastopajo, kaj je njihova naloga in kako se financirajo.

Tas ir pamatoti, jo pietiekama informācija par apspriešanā iesaistītajām organizācijām acīmredzami ir priekšnosacījums to iesniegto komentāru būtiskuma un lietderīguma izvērtēšanai.

To je utemeljeno s tem, da so zadostne informacije o organizacijah, ki sodelujejo v posvetovanjih, nujni predpogoj za kakršno koli smiselno oceno pomembnosti in uporabnosti prispevkov, ki jih podajo.

Jaunā sistēma ne tikai palielinās vispārējo pārredzamību, bet arī veicinās Komisijas „labāka regulējuma” mērķu sasniegšanu. Atklāta un visaptveroša ieinteresēto personu apspriešanās ir svarīgs instruments, lai sagatavotu ietekmes novērtējumus un stiprinātu uz zināšanām balstītu pieeju politikas veidošanā.

Ta novi sistem ne bo zgolj povečal splošne preglednosti, temveč bo prispeval tudi k doseganju ciljev Komisije v zvezi z „boljšo pravno ureditvijo“. Odprta in vključujoča posvetovanja interesnih skupin so osnovno orodje za izvajanje presoj vpliva in krepitev na znanju temelječega pristopa do oblikovanja politik.

Attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, kas tiek prasīta reģistrējoties, Komisija uzskata, ka prasība reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem sniegt informāciju par attiecīgajiem budžeta skaitļiem, kas iedalīti pēc galvenajiem klientiem un/vai finansējuma avotiem, ir nepieciešama un samērīga. Galvenais mērķis, kādēļ jāsniedz informācija par interešu pārstāvju finansējumu, ir pārliecināties par to, ka lēmumu pieņēmēji un sabiedrība var noteikt konkrētas lobēšanas darbības veicējus un novērtēt tās nozīmīgāko virzītājspēku ietekmi.

Glede finančnega razkritja, ki se zahteva za vključitev v register, Komisija meni, da je potrebno in sorazmerno, da prijavitelji objavijo ustrezne proračunske podatke in razčlenitev glede na glavne stranke in/ali vire financiranja. Glavni cilj razkritja načina, kako poteka financiranje zastopnikov interesov je, da nosilci odločanja in širša javnost lahko prepoznajo in ocenijo moč najpomembnejših gonilnih sil za določenimi dejavnostmi lobiranja.

Atbilstoši pašregulējošai pieejai reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji arī turpmāk būs atbildīgi par finansējuma precīzu un objektīvu aprēķināšanu un informācijas sniegšanu attiecībā uz tā avotiem. Uz šā pamata, vērtējot iesniegtās informācijas pietiekamību reģistrācijai, Komisija piemēros šādus obligātos kritērijus.

V skladu s pristopom samoregulacije bo odgovornost za točnost in objektivnost izračuna in prikaza svojega financiranja ostala v pristojnosti prijaviteljev. Na osnovi tega bo Komisija pri ocenjevanju, ali so posredovane informacije zadostne za vključitev v register, uporabljala naslednja minimalna merila:

- Konsultāciju uzņēmējsabiedrībām un juridiskām sabiedrībām, kuras nodarbojas ar lobēšanu ES iestādēs, jānorāda apgrozījums, kas saistīts ar lobēšanu ES iestādēs, kā arī attiecīgo klientu relatīvais īpatsvars apgrozījumā.

- Poklicne svetovalne službe in odvetniške družbe, ki lobirajo v institucijah EU bodo morale objaviti obsega prometa, povezanega z lobiranjem v institucijah EU, ter relativni posameznih delež strank v tem prometu.

- „Iekšējiem” lobistiem un tirdzniecības asociācijām, kas darbojas lobēšanas jomā, jāsniedz aplēse par izmaksām, kas saistītas ar tiešu lobēšanu ES iestādēs.

- „Notranji“ lobisti in poslovna združenja, ki delujejo na področju lobiranja, bodo morali zagotoviti oceno stroškov, povezanih z neposrednim lobiranjem v institucijah EU.

- Nevalstiskajām organizācijām un pētniecības iestādēm jāsniedz informācija par vispārējo budžetu un tā sadalījumu pēc galvenajiem finansējuma avotiem (valsts finansējuma apjoms un avoti, ziedojumi, biedru naudas u.c.).

- Nevladne organizacije in strokovne enote bodo morale objaviti skupni proračun in razčlenitev glede na glavne vire financiranja (višino in vire javnega financiranja, donacije, članarine, itd.).

Regulā 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm piemērot Orhūsas Konvenciju, ir paredzēts, ka nevalstiskajām organizācijām (ja tās izpilda vairākas konkrētas prasības) ir tiesības pieprasīt iekšēju pārskatīšanu konkrētiem administratīviem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā. Tāpēc Komisija kā iespējamu stimulu reģistrācijai izskatīs to, kādā mērā paredzētais reģistrs var kalpot par instrumentu tādu nevalstisko organizāciju noteikšanai (piemēram, labākas atpazīšanas veidā), kuras ir tiesīgas uzsākt šādu procedūru.

Uredba 1367/2006 o uporabi določb Aarhuške konvencije v institucijah Skupnosti določa, da bodo nevladne organizacije (ob izpolnjevanju vrste posebnih zahtev) lahko zahtevale notranji pregled določenih upravnih aktov v okviru okoljske zakonodaje. Zato bo Komisija, kot obliko morebitne dodatne spodbude za registracijo, proučila v kolikšnem obsegu bi bil prihodnji register lahko uporaben kot orodje za prepoznavanje nevladnih organizacij, ki bi bile upravičene sprožiti takšen postopek (npr. v obliki predhodnega prepoznavanja).

2.1.4. Rīcības kodekss

2.1.4. Kodeks ravnanja

Zaļajā grāmatā ir teikts, ka reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem „ būs jāievēro arī uzvedības kodekss , kuru īsteno uzticamā un pārredzamā veidā ”.

Zelena knjiga je določala, da morajo prosilci za vpis v register „sprejeti tudi kodeks ravnanja , ki se izvaja na verodostojen in pregleden način“ .

Jautājumi par šāda kodeksa izstrādāšanu un ievērošanu praksē sīkāk netika izskatīti. Notika diskusija par to, vai brīvprātīgs kopējs kodekss, ko izstrādā un kontrolē paši lobisti (tostarp arī sodu uzlikšana), ir vēlamākā iespēja. Tomēr atbildes uz zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem liecina, ka dažādām lobistu organizācijām, jo īpaši privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām, būs visai grūti apvienoties šādam pasākumam.

Vprašanji, kako naj bi se kodeks pripravil in kako bi se ga dejansko nadzorovalo v praksi, nista bili podrobneje pojasnjeni. Nekaj razprave je bilo tudi na temo, ali ne bi bila primernejša možnost prostovoljni skupni kodeks, ki bi ga pripravili in nadzorovali lobisti sami (vključno z določanjem kazni). Vendar je bilo v odgovorih na Zeleno knjigo mogoče razbrati, da bi bilo v takšnem projektu dokaj težko povezati skupaj različne dele lobistične skupnosti, še zlasti kar zadeva sodelovanje med zasebnim sektorjem in nevladnimi organizacijami.

Saprotams, ka Komisija vienmēr būs atbildīga par korektām attiecībām ar dažādu ārējo interešu pārstāvjiem. Tāpēc būtu grūti iedomāties, ka Komisija varētu nodot ārējām organizācijām atbildību par kodeksa definēšanu un uzraudzību. Lobistu pašregulācija netiek uzskatīta par reālu iespēju. Tā vietā Komisijai būtu jāpārskata un jāatjaunina obligātās prasības, ko tā pieņēma 1992. gadā. Pārstrādā kodeksa saturs tiks apspriests ar ieinteresētajām personām. Apņemšanās ievērot kodeksu jānosaka kā prasība lobistiem, kas vēlas reģistrēties jaunajā reģistrā atbilstoši Eiropas Parlamenta demonstrētajam piemēram.

Jasno je, da bo Komisija vedno odgovorna za ustreznost svojih odnosov s predstavniki zunanjih interesov. Zato si je težko zamisliti, da bi Komisija odgovornost za opredelitev in spremljanje kodeksa ravnanja prepustila zunanjemu organu. Samoregulacija lobistov se ne zdi sprejemljiva možnost. Namesto tega bi morala Komisija pregledati in posodobiti obstoječe minimalne zahteve, ki jih je sprejela leta 1992. O vsebini tega spremenjenega kodeksa bo potekala razprava z interesnimi skupinami. Sprejem kodeksa bi moral postati zahteva za lobiste, ki bi se želeli vključiti v novi register, v skladu z zgledom, ki ga daje Evropski parlament.

Pats par sevi saprotams, ka visiem faktiem, ko ieinteresētās personas paziņo reģistrācijas nolūkos, vienmēr ir jābūt precīziem. Reģistrācijas pieteikuma iesniedzējus, kas ir paziņojuši nepareizu informāciju, lūgs šo informāciju labot, šo lūgumu iespējami izsakot publiski. Lietojot to kā pēdējo līdzekli, Komisija var izslēgt no reģistra lobistus, kas ir snieguši nepareizu informāciju. Līdzīgu procedūru piemēros attiecībā uz iespējamiem rīcības kodeksa pārkāpumiem.

Ni treba posebej poudarjati, da morajo biti vse informacije zainteresiranih strank, ki se želijo registrirati, vedno točne. Prijavitelji, za katere se bo ugotovilo, da so predložili netočne informacije, bodo pozvani, verjetno na javen način, da jih popravijo. Kot zadnji ukrep lahko Komisija registrirane lobiste, ki posredujejo netočne informacije, izključi iz registra. Podoben postopek bi veljal za domnevne kršitve kodeksa ravnanja.

2.1.5. Iespējamā starpiestāžu sadarbība

2.1.5. Možnosti medinstitucionalnega sodelovanja

Daudzi no tiem, kas piedalījās EPI zaļās grāmatas apspriešanā, aizstāvēja starpiestāžu pieeju lobēšanas jautājumos. Tie aicināja izveidot tādu reģistru un rīcības kodeksu, kas būtu kopējs vismaz Komisijai un Eiropas Parlamentam.

Številni udeleženci posvetovanja o Zeleni knjigi o PPE so bili naklonjeni medinstitucionalnemu pristopu do lobiranja. Zavzeli so se, da bi bila prihodnji register in kodeks ravnanja skupna Komisiji in vsaj še Evropskemu parlamentu.

Komisija pilnībā atbalsta šo viedokli un uzskata, ka iespēja reģistrēties vienā vietā ieinteresētajām personām būs papildus stimuls reģistrācijai. Komisija tāpēc aicina Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izskatīt iespēju ciešāk sadarboties šajā jomā.

Enakega mnenja je tudi Komisija in meni, da bi registracija vrste „vse na enem mestu“ pomenila dodatno spodbudo interesnim skupinam, da se registrirajo. Zato Komisija vabi Evropski parlament, Odbor regij in Ekonomsko-socialni odbor, da proučijo možnost tesnejšega sodelovanja na tem področju.

2.1.6. Termiņi un pārskatīšana

2.1.6. Časovni razpored in pregled

Komisija uzskata, ka šajā paziņojumā aprakstītie jaunie pasākumi veidos līdzsvarotu un samērīgu sistēmu, kas veicinās labāku pārredzamību lobēšanas jomā. Komisija līdz 2007. gada vasarai uzsāks diskusijas ar ieinteresētajām personām par kopēju rīcības kodeksu un 2008. gada pavasarī atvērs Interešu pārstāvju reģistru. Pēc reģistra darbības uzsākšanas Komisijas dienesti saņems norādījumus par to, kā aktīvi veicināt reģistrāciju un kā rīkoties attiecībā uz nereģistrētiem interešu pārstāvjiem. Komisija 2009. gada septembrī sagatavos pārskatu par to, vai jaunā sistēma ir devusi cerētos rezultātus, tostarp reģistrācijas mērķa grupu aptveršanu. Ja rezultātu nebūs, tiks apsvērti stingrāki pasākumi – obligāta reģistrācija un ziņošana.

Komisija meni, da novi ukrepi, ki so opisani v tem sporočilu, pomenijo uravnotežen in ustrezen okvir, ki bo pripomogel k večji preglednosti pri lobiranju. Komisija bo začela razpravo z interesnimi skupinami o skupnem kodeksu ravnanja pred poletjem 2007, spomladi 2008 pa bo odprla Register zastopnikov interesov. Po odprtju registra bodo službe Komisije prejele smernice, kako aktivno spodbujati registracijo in kako obravnavati neregistrirane zastopnike interesov. Spomladi leta 2009 bo Komisija izvedla pregled, s katerim bo ugotovila, ali je novi sistem dosegel želene rezultate, vključno glede obsega ciljne skupine za registracijo. Če ne, bo treba proučiti strožje ukrepe v obliki obvezne registracije in poročanja.

2.2. Apspriešanu prasības

2.2. Standardi za posvetovanje

Par zaļās grāmatas nodaļu, kas izskatīja pamata prasības, tika saņemti vairāk nekā 100 komentāri[9], ko galvenokārt iesūtīja dažādas uzņēmējdarbības interešu grupas un nevalstiskās organizācijas.

Prejetih je bilo več kot 100 prispevkov[9] o poglavju Zelene knjige o „minimalnih standardih“, večino so poslale različne poslovne interesne skupine in nevladne organizacije.

Apspriešanas dalībnieki kopumā atbalstīja Komisijas apspriešanu prasības un Komisijas īstenotos centienus uzlabot apspriešanu procedūras. Vienlaikus apspriešanas dalībnieki norādīja uz atsevišķām vājajām vietām apspriešanu prasību piemērošanā. Jo īpaši pastāv trūkumi tādas vispārējas atgriezeniskās informācijas nodrošināšanā, ar kuru tiktu skaidrots, kā un kādā mērā Komisija ir ņēmusi vērā iesniegtos komentārus, un obligātā 8 nedēļu termiņa ievērošanā, kas noteikts atklātai sabiedriskai apspriešanai (piemēram, ja šajā periodā ir vairākas brīvdienas). Ir radies iespaids, ka mērķtiecīgas apspriešanas ne vienmēr ir pietiekami līdzsvarotas starp attiecīgajām nozarēm.

Udeleženci posvetovanja so večinoma pozdravili standardne Komisije za posvetovanje in prizadevanja Komisije za izboljšanje svojega postopka posvetovanja. Hkrati so udeleženci pokazali na določena šibka področja pri uporabi standardov za posvetovanje. Slabosti so zlasti pri zagotavljanju splošnih povratnih informacij pri obrazložitvi kako in v kolikšnem obsegu je Komisija upoštevala pripombe in tudi glede upoštevanja časovne omejitve 8 tednov za odprto javno posvetovanje (na primer, kadar to obdobje vključuje daljše obdobje počitnic). Razumeti je bilo, da ciljno usmerjena posvetovanja niso vedno ustrezno uravnotežena med zadevnimi sektorji.

Kaut arī šajā posmā nav paredzēts pārskatīt apspriešanu prasību saturu[10], ir nepieciešams nostiprināt to piemērošanu, lai vēl vairāk paaugstinātu Komisijas organizēto apspriešanu vispārējo kvalitātes līmeni. Šāda pastiprināta piemērošana galvenokārt pievērsies labākas atgriezeniskās informācijas sniegšanai, precīzāk koordinētai pieejai apspriešanu jomā un nepieciešamībai nodrošināt apspriešanā izteikto viedokļu un interešu daudzveidību. Šāda pieeja palīdzēs uzlabot Komisijas sagatavoto ietekmes novērtējumu kvalitāti, tādējādi sekmējot „labāka regulējuma” politiku, ko īsteno Komisija.

Čeprav na tej stopnji ni namena pregledati vsebine standardov za posvetovanja[10], pa je treba okrepiti njihovo izvajanje, da se tako še bolj dvigne splošna raven kakovosti posvetovanj Komisije. Ta okrepljena uporaba bo usmerjena zlasti na zagotavljanje boljših povratnih informacij, bolj usklajen pristop do posvetovanja in potrebo po zagotavljanju pluralnosti pogledov in interesov, podanih v posvetovanjih. Ta pristop bo pomagal izboljšati kakovost presoj vpliva Komisije in tako pripomogel k izvajanju politike Komisije o „boljši pravni ureditvi“.

Tāpēc Komisija vairāk pievērsīsies šādiem pasākumiem:

Zato bo Komisija namenila večji poudarek ukrepom, kot so:

- personāla apmācība un informētības palielināšana;

- usposabljanje in ustrezno ozaveščanje zaposlenih;

- ģenerāldirektorātu apmaiņa ar informāciju un labas prakses pieredzi attiecībā uz apspriešanām ar ieinteresētajām personām;

- izmenjava informacij in dobre prakse o posvetovanjih z interesnimi skupinami med generalnimi direktorati;

- praktisko nostādņu pārskatīšana attiecībā uz apspriešanām ar ieinteresētajām personām;

- pregled praktičnih smernic za posvetovanja z interesnimi skupinami;

- jaunas apspriešanās veidnes izstrādāšana, lai uzlabotu atklātu sabiedrisko apspriešanu konsekvenci.

- oblikovanje nove standardne predloge za posvetovanje za večjo doslednost odprtih javnih posvetovanj.

Komisija ir paredzējusi nodot savu apspriešanu politiku ārējam novērtējumam, tiklīdz šie jaunie pasākumi būs izstrādāti un pārbaudīti.

Ko bodo ti ukrepi vzpostavljeni in preizkušeni, bo Komisija svojo politiko posvetovanj predložila v zunanje ocenjevanje.

2.3. ES līdzekļu saņēmēju publiskošana

2.3. Objava prejemnikov sredstev EU

2.3.1. Likumdošanas process

2.3.1. Zakonodajni postopek

Zaļās grāmatas par pārredzamību publicēšana pievērsa plašsaziņas līdzekļu uzmanību jautājumam par informācijas publicēšanu attiecībā uz kopīgi pārvaldītu līdzekļu saņēmējiem. Tāpēc Komisija uzsāka konstruktīvas diskusijas ar dalībvalstīm, Parlamentu, interešu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un šo diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par attiecīgo datu publiskošanas vēlamību. Komisijai pozitīvu ierosmi deva vairāku dalībvalstu atkāpšanas no kategoriskiem iebildumiem par labu sadarbībai ar Komisiju šajā jautājumā, tādējādi bija iespējams ātri pieņemt pamatprasību sistēmas ieviešanai, tas ir, iekļaut šo prasību Finanšu regulā, kura kopš tās stāšanās spēkā 2003. gadā pirmo reizi tika pārskatīta, kā paredzēts, pēc trīs gadiem.

Objava Zelene knjige o preglednosti je sprožila veliko zanimanje medijev za vprašanje objave informacij o prejemnikih sredstev deljenega upravljanja. To je Komisiji omogočilo, da je začela konstruktivne razprave z državami članicami, Parlamentom, zastopniki interesov in organizacijami civilne družbe, ki so na koncu pripeljale do soglasja o zaželenosti objave ustreznih podatkov. Za Komisijo je bilo zelo spodbudno, da je več držav članic opustilo svoje izrecno nasprotovanje in so se opredelile za sodelovanje s Komisijo o tem vprašanju, s čimer so omogočile hitro sprejetje osnovnih zahtev za uvedbo sistema, zlasti za vključitev zahteve v finančno uredbo, ki je bila od začetka veljave v letu 2003 ravno v prvem postopku triletne revizije.

Attiecīgo tiesību aktu grozījumu apraksts ir sniegts pielikumā.

Spremembe različnih zadevnih pravnih aktov so opisane v Prilogi.

2.3.2. Praktiska ieviešana

2.3.2. Praktično izvajanje

Noteikumu iekļaušana attiecīgajos tiesību aktos ir tikai pirmais solis pasākumu kopumā, kas neapšaubāmi būs sarežģīti un kuriem būs nepieciešama plaša sadarbība starp īstenojošām organizācijām visā ES un pakāpeniska pieeja.

Uvedba določb v ustrezni zakonodaji je zgolj prvi korak v procesu, ki bo zagotovo zapleten in bo zahteval pomembno sodelovanje z najrazličnejšimi izvajalskimi organi EU, hkrati s postopnim pristopom.

Atsevišķi komentāri, kas saņemti zaļās grāmatas apspriešanas gaitā, liecina par to, ka vēlams izveidot centralizētu datu bāzi ar meklēšanas iespējām, kuru pārvaldītu Komisija un kas saturētu visu attiecīgo informāciju par saņēmējiem.

Nekatere pripombe, prejete med postopkom posvetovanja o Zeleni knjigi, kažejo, da bi bilo zaželeno imeti osrednjo zbirko podatkov, ki bi jo upravljala Komisija, v kateri bi bili vse ustrezne informacije o prejemnikih in po kateri bi bilo mogoče iskati podatke.

Šobrīd datus par saņēmējiem ievāc dalībvalstu īstenošanas iestādes, kurām ir uzticēta pārvaldība. KLP tiešā atbalsta un tirgus pasākumu jomā datus nosūta Komisijai, par to ir atbildīgas šīs iestādes, un Komisijai nav iespēju pārbaudīt katras informācijas ticamību. Tomēr Komisija nesen ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 grozījumiem, lai noteiktu dalībvalstīm pienākumu publicēt šos datus, tostarp arī datus par lauku attīstības izdevumiem. Struktūrfondu jomā Komisijas Regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, nepārprotami nosaka dalībvalstu atbildību par saņēmēju datu ievākšanu un publicēšanu, Komisija attiecīgos datu kopumus pat nesaņem. Turklāt Komisija pieliek mērķtiecīgas pūles, lai no Eiropas Revīzijas palātas saņemtu pozitīvu ticamības deklarāciju, kā tas paredzēts EK Līguma 248. pantā. Tas prasa Komisijas dienestu rūpīgu darbu, jo īpaši attiecībā uz tiešo pārvaldību, savukārt dalībvalstīm ir izšķiroša loma to trūkumu novēršanā, ko Revīzijas palāta ir atzīmējusi kopīgās pārvaldības jomā. Tāpēc Komisija vēlētos uzsvērt, cik nozīmīga ir dalībvalstu atbildība par kopīgas pārvaldības pasākumu īstenošanu.

Vendar pa v resnici podatke o prejemnikih zbirajo izvajalski organi držav članic, na katere je preneseno upravljanje. Na področju neposredne pomoči in tržnih ukrepov skupne kmetijske politike so za podatke, poslane Komisiji, odgovorni ti organi in Komisija nima možnosti preverjati zanesljivosti prav vseh prejetih podatkov. Vendar pa je Komisija ravnokar sprejela predlog spremembe Uredbe Sveta (ES) št. 1290/2005, s katero bodo države članice morale objaviti ta podatke, vključno s porabo za razvoj podeželja. Na področju strukturnih skladov Uredba Komisije (ES) št. 1828/2006, ki določa pravila za izvajanje Uredbe Sveta (ES) št. 1083/2006 o strukturnih skladih in Kohezijskem skladu, odgovornost za zbiranje in objavo podatkov o prejemnikih jasno nalaga državam članicam, Komisija pa ne prejme niti ustreznih naborov podatkov. Poleg tega si Komisija odločno prizadeva pridobiti „izjavo o zanesljivosti“ od Evropskega računskega sodišča, kot določa člen 248 ES. To od Komisije zahteva odločno prizadevanje, zlasti glede neposrednega upravljanja, vendar pa bodo države članice imele ključno vlogo pri reševanju pomanjkljivosti na področju deljenega upravljanja, ki jih je ugotovilo Sodišče. Zato Komisija želi poudariti pomen odgovornosti držav članic za izvajanje ukrepov v okviru deljenega upravljanja.

Lai sasniegtu mērķi attiecībā uz datu publicēšanu no 2008. gada, vispiemērotākā būtu turpmāk aprakstītā procedūra, kas paredz sadarbību ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju.

Za dosego cilja o objavi podatkov v letu 2008 se zato, v sodelovanju z evropskim nadzornikom za varstvo podatkov, zdi najprimernejši naslednji postopek:

1. posms: Datu publicēšana to pašreizējā formā

Korak 1: Objava podatkov v njihovi sedanji obliki

Saskaņā ar grozītās Finanšu regulas noteikumiem un nozarēs piemērojamiem tiesību aktiem dalībvalstis, kas vēl to nav darījušas, nodrošinās publisku piekļuvi datiem par visām kopīgas pārvaldības programmām, šim nolūkam izmantojot valstīs izveidotas tīmekļa vietnes un citus līdzekļus pēc to ieskatiem.

V skladu z določbami spremenjene finančne uredbe in veljavne sektorske zakonodaje, bodo tiste države članice, ki tega še niso storile, omogočile javni dostop do podatkov preko svojih nacionalnih spletišč ali na druge načine, ki se jim zdijo primerni, za vse programe deljenega upravljanja.

Komisija uzturēs centrālu tīmekļa portālu ar saitēm uz attiecīgajām dalībvalstu tīmekļa vietnēm. Šī tīmekļa vietne savukārt būs saistīta ar tīmekļa vietni, ko Komisija izveidoja 2006. gadā un kas satur informāciju par ES līdzekļu tiešo pārvaldību. Tas nodrošinās vienādu procedūru attiecībā uz tiešās un kopīgās pārvaldības programmām.

Komisija bo gostila osrednji spletni portal s povezavami do ustreznih spletišč v državah članicah. To spletišče bo hkrati povezano s spletiščem o sredstvih EU pod neposrednim upravljanjem, ki ga je Komisija vzpostavila v letu 2006. To bo zagotovilo enakopravno obravnavo programov neposrednega in deljenega upravljanja.

2. pasākums: Datu salīdzināšanas un meklēšanas nodrošinājums

Korak 2: Zagotoviti primerljivost podatkov in možnost iskanja po podatkih

Komisija pilnībā atzīst meklēšanai pieejamu un salīdzināmu datu nepieciešamību un kā nākamo pasākumu 2007. gada rudenī ierosinās kopēju standartu kopīgas pārvaldības datu publicēšanai, lai ieinteresētajām personām dotu iespēju veikt konsekventu analīzi visā ES, Komisijas centrālajā portālā izmantojot piekļuvi dalībvalstu publicētajiem datiem. Izstrādājot kopējo standartu, tiks ņemtas vērā specifiskās īpatnības tām politikām, kurām piemēro kopīgu pārvaldību.

Komisija v celoti priznava potrebo po podatkih, ki bi jih bilo mogoče primerjati in po njih iskati, in bo, kot naslednji korak, jeseni leta 2007 predlagala skupni standard za objavo podatkov o deljenem upravljanju ter s tem omogočila zainteresiranim stranem, da izvajajo dosledne analize za celotno EU in dostopajo do podatkov, ki jih objavijo države članice, skozi osrednji portal Komisije. Ta skupni standard bo upošteval posebne značilnosti različnih politik v okviru deljenega upravljanja.

3. SECINāJUMI

3. SKLEPNE UGOTOVITVE

Saistībā ar zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu Komisija plāno veikt šādus pasākumus.

Za nadaljnje ukrepanje po objavi svoje Zelene knjige o „pobudi za preglednost v Evropi“ bo Komisija:

- Izstrādāt un 2008. gada pavasarī uzsākt izmantošanu jaunam brīvprātīgam interešu pārstāvju reģistram ar brīdinājuma funkciju (šobrīd lietotās datu bāzes CONECCS izmantošana tiks pakāpeniski pārtraukta).

- Oblikovala in spomladi leta 2008 odprla novi prostovoljni register za zastopnike interesov s funkcijo „opozarjanja“ (sedanja zbirka podatkov CONECCS bo postopoma ukinjena).

- Palielināt pārredzamību, pastiprināti piemērojot Komisijas apspriešanu prasības, izmantojot šim nolūkam standartizētu tīmekļa vietni apspriešanām internetā un paredzot dalībnieku pārbaudi. Šis instruments būs saistīts ar reģistru.

- Povečala preglednost z okrepljeno uporabo standardov Komisije za posvetovanje, ki bodo temeljili zlasti na standardnem spletišču za spletno posvetovanje, ter s preverjanjem udeležencev. To orodje bi bilo povezano z registrom.

- Diskusijas ar ieinteresētajām personām par rīcības kodeksu notiks 2007. gadā. Kodekss tiks noteikts kā reģistrācijas prasība, un tā ievērošanu uzraudzīs Komisija.

- V letu 2007 pripravila osnutek kodeksa ravnanja, o katerem bo potekala razprava z interesnimi skupinami. Kodeks bo pogoj za vpis v register in ga bo spremljala Komisija.

- Pastiprināt Komisijas apspriešanu prasību piemērošanu, izmantojot vairākus praktiskus iekšējus pasākumus (skatīt 2.2. punktu).

- Z različnimi praktičnimi notranjimi ukrepi okrepila uporabo standardov Komisije za posvetovanje (glej 2.2.).

- Turpināt un īstenot Komisijas politiku attiecībā uz ES līdzekļu saņēmēju publiskošanu.

- Si prizadevala za izvajanje svoje politike o objavi upravičencev do sredstev EU.

PIELIKUMS

PRILOGA

ES līdzekļu saņēmēji – Tiesību aktu grozījumi

Upravičenci do sredstev EU – spremembe pravnih aktov

1. Finanšu regulas grozījumi

1. Sprememba finančne uredbe

Regulas 1995/2006, ar kuru groza Finanšu regulu Nr. 1605/2002, ievadā ir teikts:

Uredba 1995/2006, ki spreminja finančno Uredbo št. 1605/2002, v svojem uvodu navaja:

„Tā kā:

„Ob upoštevanju naslednjega: (6) Za zagotovitev preglednosti uporabe sredstev, ki izhajajo iz proračuna, je treba, z določenimi omejitvami, potrebnimi za zavarovanje legitimnih javnih in zasebnih interesov, omogočiti dostop do informacij o upravičencih do teh sredstev in pri tem upoštevati posebno proračunsko obdobje za Evropski kmetijski jamstveni sklad.“

(6) Lai nodrošinātu pārredzamību budžeta līdzekļu izmantošanā, ir jādara pieejama informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot noteiktus ierobežojumus, kas vajadzīgi nolūkā sargāt sabiedrības un personu likumīgas intereses, un ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda īpašo pārskata periodu.”

Novi odstavek 3 v členu 30 določa objavo informacij o upravičencih ne glede na vrsto upravljanja programov:

Regulas 30. pantam ir pievienots jauns 3. punkts, kas paredz informācijas publiskošanu attiecībā uz saņēmējiem neatkarīgi no programmas pārvaldības veida:

„Komisija na ustrezen način omogoči dostop do svojih informacij, … ki zadevajo upravičence sredstev in jih je prejela od subjektov, na katere so prenesene naloge izvrševanja proračuna v okviru drugih načinov upravljanja.

„Komisija .. dara pieejamu informāciju .. par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

Dostop do teh informacij se omogoči ob ustreznem upoštevanju zahtev zaupnosti, zlasti varovanja osebnih podatkov iz Direktive 95/46/ES Evropskega parlamenta in Sveta z dne 24. oktobra 1995 o varstvu posameznikov pri obdelavi osebnih podatkov in o prostem pretoku takih podatkov; in Uredbe (ES) št. 45/2001 Evropskega parlamenta in Sveta z dne 18. decembra 2000 o varstvu posameznikov pri obdelavi osebnih podatkov v institucijah in organih Skupnosti in o prostem pretoku takih podatkov, in varnostnih zahtev ob upoštevanju posebnosti posameznih načinov upravljanja iz člena 53 ter po potrebi v skladu z ustreznimi pravili posameznih sektorjev.“

Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padome s Regulā (EK) Nr. 45/2001 ( 2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus.”

Novi člen 53b določa pogostost objave in dejstvo, da se praktične ureditve določijo v ustreznih predpisih posameznih sektorjev:

Regulas jaunajā 53.b pantā ir noteikts publiskošanas biežums un apstāklis, ka praktisko kārtību nosaka ar katrai nozarei paredzētajiem noteikumiem:

„Člen 53b

„53.b pants

1. Kadar Komisija izvršuje proračun z deljenim upravljanjem, so naloge izvrševanja prenesene na države članice. Ta metoda velja zlasti za ukrepe iz naslovov I in II drugega dela.

1. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu vadību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi pielieto darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

2. Brez poseganja v dopolnilne določbe, vključene v ustrezne predpise posameznih sektorjev, in da bi pri deljenem upravljanju zagotovile, da se sredstva uporabijo v skladu z veljavnimi pravili in načeli, države članice (…)

2. Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic (..)

(d) z ustreznimi predpisi posameznih sektorjev in v skladu s členom 30(3) zagotovijo primerne naknadne letne objave upravičencev sredstev, ki izhajajo iz proračuna.“

d) piemērojot attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.”

V skladu s pogoji posebnih prehodnih določb se prejemnike pomoči Evropskega kmetijskega jamstvenega sklada (EKJS) razkrije le za plačila iz proračuna od leta 2008 naprej:

Saskaņā ar īpašu pārejas noteikumu informācija par saņēmējiem, kuriem ir piešķirti līdzekļi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), tiks publiskota tikai attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta.

„Člen 181

„181. pants.

4. Člen 30(3) se prvič uporablja za sklad iz člena 148(1) za plačila, ki gredo v breme proračuna za leto 2008."

4. Šīs regulas 148. panta 1. punktā minētajam fondam 30. panta 3. punktu pirmo reizi piemēro attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta.”

2. Sektorska zakonodaja

2. Nozaru tiesību akti

2.1 Evropski sklad za ribištvo (ESR)

2.1. Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)

Uredba Sveta (ES) št. 1198/2006 o Evropskem skladu za ribištvo je bila sprejeta 27. julija 2006. Obveznost organa za upravljanje, da organizira objavo seznama prejemnikov, imen operacij in zneska javnega financiranja, namenjenega vsaki operaciji, je jasno navedena v osnutku izvedbene uredbe (člen 31), ki jo bo Komisija predvidoma sprejela do konca marca 2007. O tem že obstaja politični dogovor držav članic v Odboru ESR.

EZF Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 tika pieņemta 2006. gada 27. jūlijā. Pārvaldības iestādes pienākums organizēt saņēmēju saraksta publiskošanu, pasākumu nosaukumus un katram pasākumam piešķirto sabiedriskā finansējuma summu ir skaidri noteikts īstenošanas regulas projektā (31. pants); minēto regulu Komisija ir paredzējusi pieņemt 2007. gada beigās. Jāpiemin, ka dalībvalstis jau ir panākušas politisku vienošanos EZF komitejā.

2.2 Strukturni skladi – ESRR, Evropski socialni sklad in Kohezijski sklad

2.2. Struktūrfondi – ERAF, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds

Uredba Sveta (ES) št. 1083/2006 opredeljuje splošne določbe o Evropskem skladu za regionalni razvoj, Evropskem socialnem skladu in Kohezijskem skladu. Uredba Komisije (ES) št. 1828/2006 z dne 8. decembra 2006, ki določa pravila za izvajanje Uredbe Sveta o teh treh skladih, v členu 7(2)(d) določa, da je organ za upravljanje pristojen za organizacijo … „ elektronske ali drugačne objave seznama upravičencev, imen operacij in zneska javnih sredstev, ki so dodeljena operacijam. Udeleženci operacije ESS niso imenovani. “

Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 ir paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenie noteikumi. Komisijas 2006. gada 8. decembra Regulas Nr. 1828/2006, kurā ir izklāstīti īstenošanas noteikumi Padomes regulai par šiem trīs fondiem, 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka pārvaldības iestādes ir pienākums ir organizēt „atbalsta saņēmēju saraksta, darbību nosaukumu un darbībām piešķirtā valsts finansējuma apjoma publicēšanu elektroniskā vai citā veidā . ESF darbībās iesaistījušos dalībnieku vārdi nav jāuzrāda .”

2.3 Skupna kmetijska politika (neposredna pomoč in tržni ukrepi; razvoj podeželja)

2.3. Kopējā lauksaimniecības politika (tiešais atbalsts un tirgus pasākumi, lauku attīstība)

Komisija je zaradi vključitve določbe o obvezni objavi nazivov prejemnikov ravnokar sprejela predlog spremembe Uredbe Sveta (ES) št. 1290/2005, ki določa pravila o financiranju skupne kmetijske politike, tako glede neposrednih plačil, tržnih ukrepov in razvoja podeželja. Ko bo spremembe odobril Svet, bo Uredbo treba dopolniti z ustreznimi izvedbenimi pravili.

Komisija nesen pieņēma priekšlikumu par grozījumiem Padomes Regulā EK Nr. 1290/2005, kas paredz noteikumus kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, tirgus pasākumiem un lauku attīstību; šā priekšlikuma mērķis ir iekļaut regulā noteikumu, saskaņā ar kuru saņēmēju vārdu publicēšana būs obligāta. Pēc regulas apstiprināšanas Padomē, to būs jāpapildina ar attiecīgiem īstenošanas noteikumiem.

IZKAZ VPLIVA NA PRORAČUN (glej člen 16 notranjih pravil)

PĀRSKATS PAR IETEKMI UZ BUDŽETU(skat. iekšējo noteikumu 16. pantu)

PODROčJE: USKLAJEVANJE POLITIKE KOMISIJE IN PRAVNO SVETOVANJE DEJAVNOST: ODNOSI S CIVILNO DRUžBO, ODPRTOST IN INFORMACIJE |

POLITIKAS JOMA: KOMISIJAS POLITIKAS KOORDINāCIJA UN JURIDISKāS KONSULTāCIJAS DARBīBA: ATTIECīBAS AR PILSONISKO SABIEDRīBU, ATKLāTUMS UN INFORMāCIJA |

Delovni program za: 2007-2008 |

Darba programma: 2007.-2008. GADS |

1. ZADEVNE PRORAČUNSKE POSTAVKE IN NASLOV

1. ATTIECĪGĀS BUDŽETA POZĪCIJAS UN SADAĻA

- 25.02.04.02 Splošne publikacije

- 25.02.04.02 Vispārīgas publikācijas

- in proračunska vrstica, ki krije pomožno in pogodbeno osebje.

- budžeta postenis, kas attiecas uz palīgdarbiniekiem un līgumdarbiniekiem.

2. PRAVNA PODLAGA

2. JURIDISKAIS PAMATS

Naloge na podlagi institucionalnih pooblastil Komisije.

Uzdevumi, kas izriet no Komisijas prerogatīvām iestāžu līmenī.

3. SKUPNI ZNESKI ZA PRORAČUNSKO LETO (V EURIH)

3. FINANŠU GADA VISPĀRĒJIE RĀDĪTĀJI (EUR)

◘ 3.a – Tekoče leto: 2007

◘ 3.a – Kārtējais gads: 2007. gads

OPO |

Saistību apropriācijas |

Začetne odobritve za proračunsko leto (proračun) | 2 200 000 |

Sākotnējās finanšu gada apropriācijas (budžets) | 2 200 000 |

Prenosi | --- |

Pārvietojumi | --- |

Dodatne odobritve | --- |

Papildu apropriācijas | --- |

Skupna odobritev | 2 200 000 |

Apropriācijas kopā | 2 200 000 |

Odobritve, že namenjene za drugi delovni program | 2 200 000 (POP 2007) |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai | 2 200 000 (2007. gada regulāro publikāciju programmā) |

Razpoložljiva sredstva |

Pieejamais atlikums |

Znesek za predlagani ukrep | 75 000 (že vključen v POP 2007) +300 000 |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | 75 000 (jau iekļauts 2007. gada regulāro publikāciju programmā +300 000 |

◘ 3.b – Prenosi

◘ 3.b – Pārnesumi

OPO |

Saistību apropriācijas |

Prenosi | --- |

Pārnesumi | --- |

Odobritve, že namenjene za drugi delovni program | --- |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai | --- |

Razpoložljiva sredstva | --- |

Pieejamais atlikums | --- |

Znesek za predlagani ukrep | --- |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | --- |

◘ 3.c – Naslednje proračunsko leto: 2008

◘ 3.c – Nākamais finanšu gads: 2008. gads

Znesek, ki se vključi v pripravo PPP za leto 2008

Summa, kas jāiekļauj, sagatavojot 2008. gada PBP

OPO |

Saistību apropriācijas |

Začetne odobritve za proračunsko leto (proračun) | PPP za leto 2008 bo pripravljen |

Sākotnējās finanšu gada apropriācijas (budžets) | Paredzamais 2008. gada PBP |

Prenosi |

Pārvietojumi |

Dodatne odobritve |

Papildu apropriācijas |

Skupna odobritev |

Apropriācijas kopā |

Odobritve, že namenjene za drugi delovni program |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Razpoložljiva sredstva |

Pieejamais atlikums |

Znesek za predlagani ukrep | 450 000 |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | 450 000 |

4. OPIS UKREPA:

4. DARBīBAS APRAKSTS

Komisija je 3. maja 2006 sprejela Zeleno knjigo – COM(2006) 194, da bi spodbudila svojo „pobudo za preglednost v Evropi“ (PPE). Cilj je bil začeti široko javno posvetovanje, zlasti o potrebi po bolj strukturiranem okviru za dejavnosti zastopnikov interesov (lobistov). Po teh posvetovanjih bo Komisija oblikovala novi prostovoljni register za lobiste s funkcijo „opozarjanja“.

KOMISIJA 2006. GADA 3. maijā pieņēma Zaļo grāmatu (COM(2006) 194), lai turpinātu „Eiropas pārredzamības iniciatīvu” (EPI). Tās mērķis bija uzsākt plašu sabiedrisko apspriešanu, jo īpaši par labāk strukturētu sistēmu interešu pārstāvju (lobistu) darbībai. Pēc šīs apspriešanas Komisija izveidos jaunu brīvprātīgu reģistru ar brīdinājuma fiunkciju.

Ta ukrep ustvarja dve vrsti stroškov:

Šis pasākums radīs divu veidu izmaksas.

- Stroški po proračunski vrstici 25.02.04.02 za kritje oblikovanja registra (na spletu) in njegovo vzdrževanje.

- Izmaksas saskaņā ar budžeta 25.02.04.02. posteni, lai segtu reģistra izveidošanu (internetā) un tā uzturēšanu.

- Stroški dveh pogodbenih uslužbencev na stopnji, enaki stopnji A. To so dodatni stroški, ki jih odobritve, dodeljene generalnemu sekretariatu, še ne krijejo.

- Izmaksas par diviem A līmeņa līgumdarbiniekiem. Tās ir papildu izmaksas, kuras pagaidām nav segtas ar ģenerālsekretariātam piešķirtajām apropriācijām.

- En uslužbenec za podporo nalog zasnove, usklajevanja in spremljanja celotnega projekta.

- Viens darbinieks, kura uzdevums būs atbalstīt projekta izstrādi, koordinēšanu un uzraudzību

- En strokovnjak za vse posebne naloge projekta, povezane z informacijsko tehnologijo.

- Viens speciālists, kas risinās visus specifiskos IT jautājumus projektā

5. SPREJETA METODA IZRAČUNA (V EURIH)

5. PIEŅEMTĀ APRĒĶINU METODE (EUR)

Osebje |

Personāls |

2007 | 8 mesecev | 2 uslužbenca | 84 376 |

2007. g. | 8 mēneši | 2 darbinieki | 84 376 |

2008 | Celo leto | 2 uslužbenca | 127 104 |

2008. g. | Viss gads | 2 darbinieki | 127 104 |

2009 | 1 za 6 mesecev, 1 za 12 mesecev | 95 328 |

2009. g. | 1 darbinieks uz 6 mēnešiem, 1 darbinieks uz 12 mēnešiem | 95 328 |

Priprave in razvoj registra |

Reģistra sagatavošana un izstrādāšana |

2007 | Analiza, dokument o viziji, študija primernosti itd 1 pogodba | 75 000 |

2007. g. | Analīze, nākotnes perspektīva, priekšizpēte, u.tml. 1 līgums | 75 000 |

Razvoj upravljavskega modula, modula za razširjanje: prva faza | 300 000 |

Vadības moduļa un izplatīšanas moduļa izstrāde: pirmais posms | 300 000 |

2008 | Razvoj druge faze (vključno z izdelavo različice 1 in pripravo različice 2): pogodba | 450 000 |

2008. g. | Otrā posma izstrāde (ieskaitot 1. versijas izveidi un 2. versijas sagatavošanu): līgums | 450 000 |

2009 in po | Stroški vzdrževanja | 50 000 na leto |

2009. g. un turpmākie gadi | Uzturēšanas izmaksas | 50 000 gadā |

SKUPAJ |

KOPĀ |

Leto | Uslužbenci | Razvoj |

Gads | Darbinieki | Izstrāde |

2007 | 84 376 | 375 000 |

2007. g. | 84 376 | 375 000 |

2008 | 127 104 | 450 000 |

2008. g. | 127 104 | 450 000 |

2009 | 95 328 | 50 000 |

2009. g. | 95 328 | 50 000 |

6. RAZPORED PLAČIL (V EURIH)

6. MAKSĀJUMU GRAFIKS (EUR)

Postavka | Odobritve | Plačila |

Pozīcija | Apropriācijas | Maksājumi |

2007 | 2008 |

2007. g. | 2008. g. |

25.02.04.02 | 2007 | 375 000 | 375 000 |

25.02.04.02 | 2007. g. | 375 000 | 375 000 |

2008 | 450 000 | 450 000 |

2008. g. | 450 000 | 450 000 |

Skupaj | 825 000 | 375 000 | 450 000 |

Kopā | 825 000 | 375 000 | 450 000 |

Uslužbenci | 2007 | 84 376 | 84 376 |

Darbinieki | 2007. g. | 84 376 | 84 376 |

2008 | 127 104 | 127 104 |

2008. g. | 127 104 | 127 104 |

Skupaj | 211 480 | 84 376 | 127 104 |

Kopā | 211 480 | 84 376 | 127 104 |

Zahtevani človeški in upravni viri bodo kriti s sredstvi, dodeljenimi zadevni službi v okviru postopka letne dodelitve sredstev.

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no ikgadējās asignēšanas procedūrā atvēlētā piešķīruma vadības dienestam.

Glede na dejstvo, da sta bila proračun za leto 2007 in LSP za leto 2008 že sprejeta, je treba nove zahteve po človeških virih kriti s prerazporeditvijo ali z izkoriščanjem obstoječih odobritev za zunanje osebje.

Ņemot vērā, ka 2007. gada budžets un 2008. gada IPS jau ir pieņemta, jaunas vajadzības pēc cilvēkresursiem jāsedz ar pārcelšanu citā amatā vai no esošajām apropriācijām ārštata darbiniekiem.

[1] COM(2006) 194.

[1] COM(2006) 194.

[2] SEC(2005) 1300.

[2] SEC(2005) 1300.

[3] COM(2002) 704.

[3] COM(2002) 704.

[4] http://eesc.europa.eu/sco/events/11_07_06_transparency/minutes-en.pdf.

[4] http://eesc.europa.eu/sco/events/11_07_06_transparency/minutes-en.pdf.

[5] http://ec.europa.eu/transparency/eti/index_en.htm.

[5] http://ec.europa.eu/transparency/eti/index_en.htm.

[6] CESE 1373/2006.

[6] CESE 1373/ 2006.

[7] CoR 235/2006.

[7] CoR 235/2006.

[8] COM(2002) 704.

[8] COM(2002) 704.

[9] Prispevki so na voljo na: http://ec.europa.eu/comm/eti/contributions.htm.

[9] Komentārus skatīt: http://ec.europa.eu/comm/eti/contributions.htm

[10] Brez poseganja v morebitne ukrepe, potrebne za izvajanje Uredbe št. 1367/2006 Evropskega parlamenta in Sveta o uporabi določb Aarhuške konvencije o dostopu do informacij, udeležbi javnosti pri odločanju in dostopu do pravnega varstva v okoljskih zadevah v institucijah in organih Skupnosti.

[10] Neskarot iespējamos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.