KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

COMUNICAÇÃO DA COMISSÃO AO PARLAMENTO EUROPEU, AO CONSELHO, AO COMITÉ ECONÓMICO E SOCIAL EUROPEU E AO COMITÉ DAS REGIÕES

Akts par vienoto tirgu Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos „Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”

Acto para o Mercado Único Doze alavancas para estimular o crescimento e reforçar a confiança mútua «Juntos para um novo crescimento»

SATURS

ÍNDICE

1. Ievads 2

1. Introdução 2

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos 5

2. Doze alavancas para estimular o crescimento e reforçar a confiança 5

2.1. MVU piekļuve finansējumam 5

2.1. Acesso ao financiamento para as PME 5

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte 6

2.2. Mobilidade dos cidadãos 6

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības 8

2.3. Direitos de propriedade intelectual 8

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki 9

2.4. Consumidores, agentes do mercado único 9

2.5. Pakalpojumi 10

2.5. Serviços 10

2.6. Tīkli 11

2.6. Redes 11

2.7. Digitālais vienotais tirgus 12

2.7. Mercado único digital 12

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība 14

2.8. Empreendedorismo social 14

2.9. Nodokļi 16

2.9. Fiscalidade 16

2.10. Sociālā kohēzija 17

2.10. Coesão social 17

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide 18

2.11. Quadro normativo das empresas 18

2.12. Publiskie iepirkumi 19

2.12. Contratos públicos 19

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus 20

3. Condições de êxito, uma governação mais criteriosa do mercado único 20

4. Turpmākais posms un secinājumi 22

4. Próxima etapa e conclusão 23

1. Ievads

1. INTRODUÇÃO

Eiropas kopējais tirgus, kas jau vairāk nekā 50 gadus , kopš pašiem tās pirmsākumiem, ir bijis Eiropas ieceres pamatā un tagad ir tās iekšējais tirgus , stipra vienotības saites starp Eiropas sievietēm un vīriešiem, vienlaikus paverot jaunas izaugsmes iespējas vairāk nekā 21 miljonam Eiropas uzņēmumu. Šo brīvās preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprites telpu, respektīvi, iekšējo tirgu, kopš 1993. gada ir bagātinājusi ekonomiskās integrācijas konsolidācija, vienotās valūtas ieviešana, kā arī solidaritātes un kohēzijas politikas pilnveidošanās. Pašlaik lielākā mērā nekā jebkad iepriekš iekšējais tirgus ne vien ir kļuvis par iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu (iedzīvotāji no šā tirgus var gūt labumu savās nodarbēs, profesionālajā darbībā, privātajā un patēriņa telpā), bet tas ir arī reāls Eiropas ekonomiskās izaugsmes un uzņēmumu attīstības dzinējspēks .

No cerne do projecto europeu, desde a sua fundação, o mercado comum, tornado mercado interno, constrói, há mais de 50 anos, a solidariedade entre os cidadãos europeus, homens e mulheres, ao mesmo tempo que abre novos caminhos de crescimento a mais de 21 milhões de empresas europeias . Espaço de livre circulação de mercadorias, pessoas, serviços e capitais, o mercado interno tem vindo a enriquecer-se, desde 1993, através da consolidação da integração económica, da criação de uma moeda única e do desenvolvimento de políticas de solidariedade e de coesão. Hoje, mais do que nunca, faz parte do quotidiano dos cidadãos , que dele beneficiam nas suas actividades, quer na sua vida profissional quer na esfera privada ou no âmbito do consumo, e constitui o verdadeiro motor de crescimento da economia europeia e de desenvolvimento das empresas.

Tomēr iekšējam tirgum ir zināmi trūkumi , kurus izcēlis Mario Monti savā ziņojumā „Jauna vienotā tirgus stratēģija”, kā arī Eiropas Parlaments Louis Grech sagatavotajā ziņojumā „Par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem”[1].

No entanto, o mercado interno apresenta algumas insuficiências , identificadas por Mario Monti no seu relatório sobre «Uma nova estratégia para o mercado único» e pelo Parlamento Europeu, no relatório de Louis Grech intitulado «Um mercado único ao serviço dos consumidores e cidadãos»[1].

Rīcības plāns, kā stimulēt izaugsmi un pastiprināt uzticēšanos

Um plano de acção para relançar o crescimento e restaurar a confiança

Rast paņēmienus minēto trūkumu novēršanai vienlaikus nozīmē dot vienotajam tirgum iespēju pilnībā izvērst savu potenciālu , kas, savukārt, ļautu iedzīvotājiem no jauna pielāgot kopējās dzīves telpu un vairotu publisko un privāto tirgus dalībnieku iniciatīvu veiksmes izredzes. Tālab ir jāizstrādā proaktīva un transversāla stratēģija . Proti, ir jādara gals tirgus sadrumstalotībai, jālikvidē šķēršļi un ierobežojumi, kas apgrūtina pakalpojumu brīvu apriti, inovāciju un radoša gara izpausmi. Ir jāpastiprina iedzīvotāju uzticēšanās pašiem savam iekšējam tirgum un jāsniedz patērētājiem visas priekšrocības, ko iekšējais tirgus ietver. Vienotajam tirgum ir jābūt sekmīgāk integrētam, tā, lai tas varētu pilnībā pildīt savas funkcijas, respektīvi, kalpot par platformu , uz kuras veidojas visu Eiropas iedzīvotāju (gan sieviešu, gan vīriešu), uzņēmumu, teritoriju (tostarp attālāko un mazāk attīstīto teritoriju[2]) kolektīvā konkurētspēja. Ir jārīkojas ; kavēties vairs nav laika. Lai gan Eiropas Savienība, reaģējot uz krīzi, rīkojās operatīvi, kā arī sekmīgi aizsāka reformas — jo īpaši finanšu tirgu un ekonomikas pārvaldības jomā —, krīze var ilgtermiņā iedragāt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, saasināt bezdarbu, tādējādi ietekmējot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus un viņu nākotni[3]. Eiropas Savienība , cenzdamās rast risinājumus šīm problēmām, pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020” , izvirzot vērienīgus mērķus jaunā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes [4] perspektīvā. Tomēr šos mērķus izdosies sasniegt vienīgi tad, ja Savienība un dalībvalstis steidzamā kārtā uzsāks strukturālās reformas . Prioritāra nozīme ir jāpiešķir pasākumiem, kas var sekmēt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību. Komisija savā ikgadējā pārskatā par izaugsmi[5] ir akcentējusi, cik ļoti nepieciešams ir rast visaptverošu atbildi uz krīzi, un šajā atbildē vienotā tirgus uzdevums ir sniegt izšķirošu ieguldījumu, mobilizējot visu savu potenciālu izaugsmes veicināšanai. Šo vienotā tirgus funkciju akcentēja Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos: „Vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme izaugsmes un nodarbinātības, un konkurētspējas sekmēšanā. Lielākā mērā būtu jāuzsver pasākumi, kas veido izaugsmi un nodarbinātību un kurus īstenojot rodas taustāms labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem.”[6] Vienotais tirgus nodrošina šo reformu īstenošanai nepieciešamo satvaru un instrumentus.

Corrigir estas insuficiências é dar ao mercado interno a possibilidade de desenvolver plenamente o seu potencial , permitindo aos cidadãos reaverem o seu espaço de vida comum e dando às iniciativas dos intervenientes públicos e privados maiores perspectivas de sucesso. Para isso, convém desenvolver uma estratégia pró - activa e transversal . É necessário acabar com a fragmentação do mercado, a eliminação dos obstáculos e barreiras à livre circulação dos serviços, à inovação e à criatividade . Trata-se de restabelecer a confiança dos cidadãos no seu mercado interno e de proporcionar aos consumidores todos os benefícios que ele oferece . Um mercado mais integrado e que desempenhe plenamente o seu papel como plataforma em que assenta a competitividade colectiva das mulheres e dos homens, das empresas e dos territórios europeus, incluindo os territórios mais remotos e menos desenvolvidos[2]. É necessário agir com urgência . Apesar da reacção rápida da União Europeia à crise e das reformas actualmente postas em prática com êxito, nomeadamente nos mercados financeiros e a nível de governança económica, a crise poderá ter um impacto duradouro no crescimento potencial e no desemprego, afectando as condições de vida dos europeus e o seu futuro[3]. Para dar resposta a estes problemas, a União Europeia adoptou a estratégia «Europa 2020» com objectivos ambiciosos para o novo percurso de crescimento inteligente, sustentável e inclusivo [4]. Contudo, estes objectivos só poderão ser alcançados se a União e os Estados-Membros procederem a reformas estruturais urgentes . Deve ser dada prioridade às medidas que possam favorecer o crescimento e o emprego. No sua análise anual do crescimento[5], a Comissão sublinhou a necessidade de uma resposta global à crise, para a qual o mercado único deve dar um contributo decisivo mobilizando todo o seu potencial a favor do crescimento. Este papel foi sublinhado nas conclusões do Conselho Europeu de 24/25 de Março de 2011: «O mercado único tem um papel fundamental a desempenhar na criação de crescimento e de emprego e na promoção da competitividade (...) A tónica deverá ser posta em especial na definição de medidas geradoras de crescimento e emprego e que permitam obter resultados concretos para os cidadãos e as empresas»[6]. O mercado único proporciona o enquadramento e os instrumentos necessários para executar essas reformas.

Bagātinošas un rosinošas publiskās debates

Um debate público rico e estimulante

Komisija, cenšoties rast risinājumus minētajām problēmām, uzticēja publiskai apspriešanai piecdesmit priekšlikumus , kas tika izklāstīti Komisijas Paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” [7].

Em resposta a estes desafios, a Comissão submeteu a debate cinquenta propostas apresentadas na sua Comunicação intitulada «Um Acto para o Mercado Único» [7].

Publiskās debates norisinājās Eiropas, valstu un vietējā līmenī. Publiskajās debatēs par Aktu par vienoto tirgu tika saņemts vairāk nekā 800 atsauksmju; tās atspoguļoja visdažādākos viedokļus, ko bija paudušas dalībvalstis, nevalstiskās organizācijas, gan valsts, gan Eiropas mēroga darba devēju un darbinieku organizācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības, rūpniecības un profesionālās federācijas, arodbiedrības, uzņēmumi, patērētāju apvienības, ideju laboratorijas, universitātes un iedzīvotāji[8]. Šīs apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība no vienotā tirgus sagaida daudz : gan tādā ziņā, ka ir jāpilnveido vienotā tirgus sniegtās iespējas, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību , gan arī saistībā ar iekšējā tirgus sociālo dimensiju un sabiedrisko pakalpojumu aizsardzību. Prioritātes, ko izvirza tirgus dalībnieki, apliecina vispārēju atbalstu izvirzītajam mērķim — sociālai tirgus ekonomikai ar augstu konkurētspēju .

O debate público realizou-se a nível europeu, nacional e local. Foram recebidos mais de 800 contributos que alimentaram a consulta pública sobre o Acto para o Mercado Único, reflectindo as opiniões dos Estados-Membros, das organizações não governamentais, dos parceiros sociais, tanto a nível nacional como a nível europeu, das entidades locais e regionais, das organizações industriais e profissionais, das organizações sindicais, das empresas, das associações de consumidores, de grupos de reflexão, de académicos e de um grande número de cidadãos[8]. A consulta revelou uma grande expectativa por parte da sociedade civil , tanto em termos de desenvolvimento do potencial do mercado único para apoiar o crescimento e o emprego como da dimensão social do mercado interno e da protecção dos serviços públicos. As prioridades evidenciadas pelos agentes económicos confirmam uma forte adesão ao objectivo comum de uma economia social de mercado altamente competitiva .

Padome 2010. gada 10. decembra secinājumos[9] piekrita vispārējai Aktā par vienoto tirgu paustai nostādnei, kurai atbilstoši ir paredzēts, ka vienotā tirgus pamatā ir jābūt stabilai ekonomiskajai un sociālajai bāzei, lai izveidotu augsti konkurētspējīgu ekonomiku. Padome apņēmās turpināt caurlūkot Aktu par vienoto tirgu, lai vistuvākajā laikā, sadarbojoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, definētu prioritāros pasākumus, kuriem būtu jākonkretizējas līdz 2012. gada beigām. Eiropas Parlaments 2011. gada 6. aprīļa rezolūcijās, pamatojoties uz parlamentāriešu Sandras Kalnietes, Cristian Silviu Busoi un Antonio Fernando Correia de Campos [10] sagatavotajiem ziņojumiem, nāca klajā ar savām prioritātēm tāda vienotā tirgus izveidei, kas partnerības aspektā un pārvaldības jomā kalpotu Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un izaugsmei.

Nas suas conclusões de 10 de Dezembro de 2010[9], o Conselho concordou com a orientação geral do Acto para o Mercado Único, que consiste em fazer assentar o mercado único numa base económica e social sólida, com vista a desenvolver uma economia altamente competitiva. Comprometeu-se a prosseguir a revisão do Acto para o Mercado Único, a fim de definir o mais rapidamente possível, em parceria com o Parlamento Europeu e a Comissão, as acções prioritárias que devem ser concretizadas até ao final de 2012. O Parlamento Europeu, nas suas resoluções de 6 de Abril de 2011, com base nos relatórios apresentados pelos deputados Sandra Kalniete, Cristian Silviu Busoi e António Fernando Correia de Campos[10], apresentou as suas prioridades para o desenvolvimento de um mercado único ao serviço dos cidadãos europeus, para as empresas e para o crescimento, no contexto de um quadro de parceria e de boa governação.

Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot iedzīvotāju uzticēšanos

Doze alavancas para estimular o crescimento e reforçar a confiança dos cidadãos

Pamatojoties uz publiskajās debatēs apkopotajiem viedokļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumiem un secinājumiem, kā arī Reģionu komitejas[11] un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[12] atzinumiem, Komisija ir formulējusi divpadsmit mehānismus . Nolūkā sekmēt izaugsmi un pastiprināt iedzīvotāju uzticēšanos Komisija ierosina, ka par katru no šiem mehānismiem līdz 2012. gada beigām ES mērogā tiek pieņemta pamatdarbība.

Com base nas contribuições recebidas no âmbito da consulta pública, nos pareceres e nas conclusões do Parlamento Europeu e do Conselho, assim como nos pareceres do Comité das Regiões[11] e do Comité Económico e Social Europeu[12], a Comissão identificou doze alavancas . Para cada uma delas, a Comissão propõe que a UE adopte, até ao final de 2012, uma acção fundamental destinada a estimular o crescimento e reforçar a confiança dos cidadãos.

Komisija 2011. gadā nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuri nepieciešami šo pamatdarbību īstenošanai, lai Parlaments un Padome varētu atbildēt uz Eiropadomes aicinājumu — līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu vienotā tirgus iedzīvināšanai [13].

Em 2011, a Comissão apresentará as propostas legislativas necessárias à execução das acções para que o Parlamento e o Conselho possam dar resposta ao convite do Conselho Europeu no sentido de adoptar um conjunto de medidas prioritárias para o relançamento do mercado único até ao final de 2012 [13].

Tomēr šīs izvirzītās prioritātes nebūt nenozīmē, ka Komisija vairs neturpinās darbu citās darba jomās, kas identificētas Komisijas paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” un kuras īstenojot izdosies panākt, ka iekšējais tirgus kļūst par izaugsmes un darbvietu veidošanas platformu. Izaugsmes un nodarbinātības labā ir steidzami jārīkojas, un ierosinātais pasākumu plāns ir tikai pirmais solis šajā ceļā .

Este estabelecimento de prioridades não significa que a Comissão renuncie a prosseguir os trabalhos sobre outras acções identificadas na sua Comunicação «Um Acto para o Mercado Único», que permitirão fazer do mercado único a plataforma para o crescimento e a criação de empregos. Embora responda à necessidade urgente de actuar a favor do crescimento e do emprego, o plano de acção apresentado é apenas um primeiro passo nessa direcção .

Iesāktajam darbam ir jāturpinās, un jau tagad ir jāsagatavojas nākamajam darba cēlienam. Komisija nāks klajā arī ar citiem pasākumiem, kas atbildīs tām pašām izvirzītajām prasībām un sniegs būtisku ieguldījumu šā projekta — vienotā tirgus iedzīvināšanas — īstenošanā. 2012. gada beigās Komisija sagatavos pārskatu par to, kā norit šā pasākumu plāna īstenošana, un iesniegs programmu turpmākajam darbam. Kopīgiem spēkiem tiks rasta konsekventa politiska atbilde uz iekšējā tirgus darbībā konstatētajiem trūkumiem, ierosinot ilgtspējīgu, gudru un integrējošu izaugsmes modeli stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros.

Os trabalhos deverão prosseguir e convém preparar desde já a fase seguinte. A Comissão apresentará outras medidas, que respondem às mesmas necessidades e que darão um contributo significativo para o seu projecto de relançamento do mercado único. No final de 2012, a Comissão fará o balanço da evolução do presente plano de acção e apresentará o seu programa para a fase seguinte. Este pacote proporá uma resposta política coerente às insuficiências do mercado interno, apresentando um modelo de crescimento sustentável, inteligente e inclusivo, no contexto da estratégia «Europa 2020».

Ilgtspējīga izaugsme

Crescimento sustentável

Īstenojot šīs reformas, ir jāveido tāda ilgtspējīga attīstība, kuras pamatā ir sociāla tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju [14]. Šīm reformām jāsekmē sociālais progress un nodarbinātība , kā arī vides uzlabojumi un cīņa pret klimata pārmaiņām . Tām jāpilnveido iekšējā tirgus ārējā dimensija. Šīm reformām jādod taustāms labums iedzīvotājiem , kuru interesēs tās patiesībā ir iecerētas. No tā ir atkarīgs iedzīvotāju atbalsts Eiropas integrācijas redzējumam, kā arī iedzīvotāju uzticēšanās.

No seu conjunto, estas reformas devem contribuir para um desenvolvimento sustentável baseado numa economia social de mercado altamente competitiva [14]. Devem contribuir para o progresso social e o emprego , bem como para a melhoria do ambiente e para a luta contra as alterações climáticas . Devem reforçar a dimensão externa do mercado interno e comportar benefícios palpáveis para os cidadãos a quem se destinam. Disso depende o apoio dos cidadãos ao projecto de integração europeia e a sua confiança.

Gudra izaugsme

Crescimento inteligente

Šīs reformas pilnveidos un reformēs vienoto tirgu, to pielāgojot 21. gadsimta izaicinājumiem, it sevišķi digitālajai ekonomikai , nodrošinot mūsu rūpniecībai līdzekļus, no kā ir atkarīga tās konkurētspēja starptautiskajos tirgus, un dodot Eiropai tādu infrastruktūru, bez kuras tā nevarētu nodrošināt personu un preču brīvu apriti. Šīm reformām ir jāsekmē arī inovācija un radošums, kas ir viens no priekšnosacījumiem stabilas industriālās bāzes izveidei Eiropā un konkurētspējīgas pakalpojumu sabiedrības veidošanai.

Estas reformas vêm completar e proceder à reforma do mercado único, adaptando - o aos desafios do século XXI , nomeadamente da economia digital , dando às nossas empresas meios para serem mais competitivas nos mercados internacionais e dotando a Europa de infra-estruturas que lhe são indispensáveis para garantir a livre circulação de pessoas e mercadorias. Deverão igualmente apoiar a inovação e a criação que contribuem para o relançamento de uma base industrial sólida na Europa, bem como para o desenvolvimento de uma sociedade de serviços competitiva .

Integrējoša izaugsme

Crescimento inclusivo

Mazi un ļoti mazi uzņēmumi ir patiesais valstu un Eiropas ekonomikas stūrakmens ; šīs reformas atvieglinās šādu (mazu un ļoti mazu) uzņēmumu veidošanos un paplašināšanos. Šo reformu īstenošanā neatņemama sastāvdaļa būs centieni, kurus turpinās ieguldīt, lai regulējums būtu „viedāks” un lai mazinātos administratīvais slogs. Šo reformu īstenošana paredz konkrētu Eiropas iedzīvotāju grūtību risināšanu un uzmanības pievēršanu tam, lai integrācija nenorisinātos uz sociālo tiesību rēķina, bet tieši pretēji — sniegtu ieguldījumu solidārākas sabiedrības veidošanā.

Estas reformas facilitarão a criação e o desenvolvimento de pequenas e muito pequenas empresas, que são a espinha dorsal das economias nacionais e europeia . A prossecução dos esforços para uma regulamentação mais inteligente e para a redução dos encargos administrativos é uma parte integrante das reformas. Elas procurarão resolver as dificuldades concretas dos cidadãos europeus , e tentarão que a integração não se faça em detrimento dos direitos sociais mas que, pelo contrário, as reformas contribuam para uma sociedade mais solidária.

Tāpēc Komisija, sagatavojot ietekmes novērtējumus, ko pievieno visiem tiesību aktu priekšlikumiem iekšējā tirgus jomā, turpinās padziļināt šo novērtējumu sociālo aspektu. Komisija gādās par to, lai šajos tiesību aktu priekšlikumos būtu iekļauta atsauce uz sociālo politiku un sociālajām tiesībām, kad vien, ņemot vērā ietekmes novērtējumu, tas būtu pamatoti. Komisija pienācīgā mērā ņems vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 9. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Saskaņā ar šīm pamattiesībām darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses[15].

Para o efeito, a Comissão continuará a aprofundar o aspecto social dos estudos de impacto que acompanham qualquer proposta legislativa no domínio do mercado interno . e esforçar-se-á para que as suas propostas legislativas integrem, quando tal se justificar à luz dos resultados destes estudos, uma referência às políticas e aos direitos sociais. A Comissão terá devidamente em conta os artigos 8.º e 9.º do Tratado sobre o Funcionamento da União Europeia (TFUE) e a Carta dos Direitos Fundamentais da União Europeia. Estes direitos fundamentais prevêem nomeadamente que os trabalhadores e os empregadores, ou as respectivas organizações, tenham, em conformidade com o direito da União e com as legislações e práticas nacionais, o direito de recurso, em caso de conflito de interesses, à acção colectiva para defender os seus interesses, incluindo o recurso à greve[15].

Integrējoša izaugsme — tas nozīmē arī īpašu vērību piešķirt personu ar invaliditāti vajadzībām, lai arī šīs personas varētu baudīt vienotā tirgus sniegtās priekšrocības: piemēram, lai vienkāršāk noritētu ceļojumi pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai arī lai vājredzīgajiem tiktu nodrošināta plašāka pieeja lasīšanai.

Crescimento inclusivo significa também dar especial atenção às necessidades das pessoas com deficiência, para que possam tirar partido do mercado único, por exemplo, os passageiros com mobilidade reduzida deverão poder viajar com mais facilidade e os deficientes visuais devem ter maior acesso à leitura.

Integrēta stratēģija

Uma estratégia integrada

Komisija jau ir iesaistījusies vairākos vērienīgos pasākumos, īstenojot Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētās septiņas pamatiniciatīvas. Iniciatīvas, kas pieņemtas visās tajās jomām, no kurām ir atkarīga ekonomikas atveseļošanās (tādas kā 2011. gada energoefektivitātes plāns[16] vai, piemēram, pārskats par Eiropas „mazās uzņēmējdarbības aktu”[17] ), pakāpeniski sagatavo augsni jaunai izaugsmei. Šajā sakarībā svarīga nozīme ir finanšu tirgiem, un turpinās arī to reformu īstenošana, kas sāktas finanšu pakalpojumu regulējuma jomā ilgtspējīgai izaugsmei[18].

A Comissão está já empenhada em várias acções importantes, através das sete iniciativas emblemáticas da estratégia «Europa 2020». As iniciativas adoptadas, que afectam todos os sectores envolvidos na recuperação económica, como o Plano de Eficiência Energética de 2011[16] ou a análise do «Small Business Act» para a Europa[17] , lançam gradualmente as bases de um novo crescimento. Os mercados financeiros terão um papel fundamental a este respeito e serão prosseguidas as reformas realizadas no domínio da regulamentação dos serviços financeiros ao serviço de um crescimento sustentável[18].

2. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos

2. Doze alavancas para estimular o crescimento e reforçar a confiança

2.1. MVU piekļuve finansējumam

2.1. Acesso ao financiamento para as PME

Pamatdarbība: Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. Mērķis — lai MVU, kas vēlas izmantot riska kapitālu, var vērsties pie fondiem, kuriem ir attiecīgajā sektorā nepieciešamās specifiskās zināšanas un kuri var piedāvāt kapitālu par piesaistošām cenām[19]. |

Acção-chave: Legislação destinada a facilitar que os fundos de capital de risco estabelecidos num Estado-Membro possam investir em qualquer outro Estado-Membro, sem entraves ou requisitos adicionais. O objectivo é que as PME que pretendam recorrer ao capital de risco possam dirigir-se aos fundos com as competências necessárias para o seu sector de actividade específico e que têm capacidade para oferecer financiamento a um preço atraente[19]. |

21 miljons Eiropas Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir neatsverama priekšrocība ilgtspējīgai izaugsmei un jaunām darbvietām. Apgrūtināta piekļuve finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras MVU un kas tiem liedz laist tirgū jaunus produktus, pilnveidot infrastruktūru un pieņemt darbā vairāk darbinieku[20]. Šīs grūtības ir raksturīgas gan tādiem MVU, kas ir nostabilizējušies, gan MVU, kas rada inovācijas, gan arī MVU, kas strauji attīstās.

Os 21 milhões de PME da União Europeia constituem um trunfo essencial para o crescimento sustentável e a criação de emprego. A dificuldade de acesso ao financiamento é um dos principais obstáculos que impedem as PME de lançar novos produtos, reforçar as suas infra-estruturas e empregar mais trabalhadores[20]. Esta situação caracteriza tanto as PME bem implantadas como as inovadoras e em pleno crescimento.

Eiropā lielākajai daļai MVU, kas ir nostabilizējušies, ir piekļuve banku finansējumam, ievērojot nosacījumus, kuri finanšu krīzes dēļ ir kļuvuši ierobežojošāki. Tāpēc Komisija, pārskatīdama mazās uzņēmējdarbības aktu , kas tika pieņemts februārī, apņēmās izvērtēt, kāda ir visu finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz MVU (tādu kā bankām noteiktās prasības attiecībā uz kapitālu), un atbilstīgi tos kalibrēt.

Na Europa, a maior parte das PME bem implantadas recorre ao crédito bancário, que se contraiu devido à crise financeira. Por isso, a Comissão, na sua análise do «Small Business Act» , adoptada em 25 de Fevereiro, assumiu o compromisso de avaliar o impacto sobre as PME de todas as propostas de regulamentação dos serviços financeiros (como os requisitos de fundos próprios impostos às instituições bancárias) e de calibrá-las adequadamente.

Atvieglināt to MVU piekļuvi finansējumam, kas strauji attīstās, ir pamata prasība, jo tieši šiem uzņēmumiem un jo īpaši MVU, kas rada inovācijas, ir izšķiroša nozīme inovatīvas un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā. Šie uzņēmumi, cenšoties iegūt līdzekļus, kuri tiem tik ļoti nepieciešami, lai to radītās inovācijas varētu laist tirgū, nereti meklē iespējas piekļūt kapitāla tirgiem, lai saņemtu citu finansējumu, kas nav bankas kredīts. Riska kapitāla tirgi var sniegt kapitālu, bet tie Eiropā vēl nav pietiekami attīstīti. Valstu dažādā regulējuma, kā arī nodokļu radīto šķēršļu dēļ riska kapitāla fondi saskaras ar būtiskiem sarežģījumiem, cenšoties rast kapitālu ārvalstīs un cenšoties sekmīgi darboties pāri robežām. Šo konkrēto pamatdarbību īstenos ciešā sadarbībā ar MVU finansēšanas forumu.

Facilitar o acesso ao financiamento por parte das PME em pleno desenvolvimento constitui um requisito essencial, dado que estas empresas e, em particular, as PME inovadoras têm um papel fundamental para o desenvolvimento de uma economia inovadora e sustentável. A fim de obter as verbas necessárias para tornar as inovações comercializáveis, estas empresas procuram muitas vezes obter acesso aos mercados de capitais através do crédito bancário. Os mercados de capital de risco podem oferecer capital, mas ainda não estão suficientemente desenvolvidos na Europa. Os fundos de capital de risco enfrentam grandes dificuldades para mobilizar capital no estrangeiro e para operar além-fronteiras, dada a multiplicidade dos sistemas nacionais de regulação, além das barreiras fiscais. Esta acção fundamental será executada em estreita colaboração com o Fórum sobre o Financiamento das PME.

Par MVU finansējumu tiks sagatavots rīcības plāns, kas attieksies ne vien uz piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, bet arī vistiešākajā veidā uz MVU rīcībā esošajiem finansējuma mehānismiem un tādas vides veidošanu, kas labvēlīgi ietekmē MVU izaugsmi un attīstību.

O financiamento das PME será objecto de um plano de acção que envolve não só o acesso às diversas fontes de financiamento, como também directamente aos instrumentos de financiamento das PME, e a criação de um ambiente propício ao desenvolvimento e ao crescimento das PME.

Ir jāgroza arī direktīva par pārredzamību, Prospektu direktīvas piemērošanas regula un direktīva par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu , lai kotētiem MVU piemērojamie pienākumi būtu samērīgāki, vienlaikus nodrošinot vienādu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Turklāt, pārskatot finanšu tirgu direktīvu ( MiFID ) , ir jāievieš īpaši un samērīgi nosacījumi MVU paredzētām sarunu platformām, lai veidotu šo tirgu kvalitātes zīmolu un atvieglinātu tīkla veidošanu starp tiem.

A directiva «transparência», o regulamento de aplicação da directiva «prospectos» e a directiva «abusos de mercado» devem igualmente ser alterados, de forma a torná-los mais proporcionais às obrigações das PME cotadas, garantindo o mesmo nível de protecção dos investidores. Além disso, devem ser introduzidas condições especiais e adaptadas para as plataformas de negociação destinadas às PME na revisão da directiva relativa aos mercados financeiros (MiFID) , a fim de criar um rótulo de qualidade para os mercados e facilitar a sua articulação em rede.

2.2. Iedzīvotāju mobilitāte

2.2. Mobilidade dos cidadãos

Pamatdarbība: Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu[21]. Šīs pamatdarbības mērķis ir vienkāršot savstarpējās atzīšanas procedūras, ar kurām jāsaskaras mobiliem darbiniekiem, modernizēt normatīvo satvaru, atkārtoti pārskatīt reglamentēto profesiju sarakstu un pastiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un sadarbību. Līdz ar Eiropas „profesionālās kartes” ieviešanu tiktu jo īpaši sekmēta speciālistu mobilitāte; šāda karte kļūtu par dalībvalstu attiecīgo iestāžu savstarpējās uzticēšanās garantu un — galu galā — nestu labumu patērētājiem un darba devējiem. |

Acção-chave: Legislação relativa ao reconhecimento mútuo das qualificações profissionais modernizada[21]. O objectivo consiste em simplificar os procedimentos de reconhecimento mútuo para os trabalhadores móveis, modernizar o quadro legislativo, analisar o âmbito das profissões regulamentadas e reforçar a confiança e a cooperação entre os Estados-Membros. A criação de uma carteira profissional europeia poderia, muito especialmente, incentivar a mobilidade dos profissionais, constituindo também uma garantia de confiança entre as autoridades competentes dos Estados-Membros em causa e, por último, em prol dos consumidores e dos empregadores. |

Darbinieku mobilitāte un kvalifikācija ir priekšnosacījums ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Eiropā. Kvalificēta darbaspēka labāka mobilitāte veicinās Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, kas neļauj Eiropas iedzīvotajiem strādāt tur Eiropas Savienībā, kur tie vēlas, un šā iemesla pēc daudzi amati, kuros nepieciešama augsta kvalifikācija, joprojām ir vakanti. Ekonomika varētu gūt lielāku labumu no darbinieku pagaidu mobilitātes, ja šādai mobilitātei būtu piešķirta lielāka vērtība un ja to atvieglinātu skaidrāks regulējums. Līdztekus minētajam jomā, kas nav saistīta ar reglamentētajām profesijām, būtu svarīgi turpināt centienus, kas tiek ieguldīti, lai nodrošinātu nacionālo sertifikācijas sistēmu atbilstību, izmantojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu, un lai darbinieka mobilitātes gadījumā kvalifikācija būtu iespējami salīdzināma.

A mobilidade e as qualificações dos trabalhadores respondem à necessidade de retoma do crescimento na Europa. Uma maior mobilidade da mão-de-obra qualificada permitirá que a economia europeia se torne mais competitiva. Demasiados obstáculos regulamentares impedem ainda os cidadãos europeus de trabalhar onde desejam na União Europeia, ao mesmo tempo que vários postos altamente qualificados não são preenchidos. A economia poderia beneficiar de uma mobilidade temporária dos trabalhadores, se esta fosse mais valorizada e facilitada por um quadro mais claro. Além disso, no domínio não regulamentado, é importante prosseguir os esforços de correspondência entre os sistemas de certificação nacionais, por meio do quadro europeu de qualificações, a fim de facilitar a comparabilidade das qualificações, em caso de mobilidade profissional.

Pašreizējo situāciju darba tirgū, kuru ir iedragājusi ekonomikas krīze un sabiedrības novecošanās, raksturo darbaspēka trūkums un grūtības, ar kurām saskaras darba devēji, cenšoties atrast darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm. Šajos apstākļos iedzīvotājiem ir jābūt iespējai raiti pāriet darbā uz citu dalībvalsti. Lai tas būtu iespējams, to kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei ir jābūt atzītai visās dalībvalstīs.

A actual situação no mercado do trabalho, marcada pela crise económica e pelo envelhecimento demográfico, é caracterizada por uma escassez de mão-de-obra e de dificuldades para os empregadores encontrarem os trabalhadores com as competências necessárias. Neste contexto, os cidadãos devem ter a possibilidade de mudar de emprego rapidamente noutro Estado-Membro. Devem, para isso, ver as suas habilitações e experiência profissional reconhecidas em todos os Estados-Membros.

Lai vienkāršotu mobilitāti, iedzīvotājiem ir jābūt iespējai veidot un saglabāt savas papildpensijas tiesības (tām ir jābūt pārvedamām) pat tad, ja vēlāk notiek darbvietas maiņas uz citu dalībvalsti. Lai līdz 2012. gadam rastu atbildes uz jautājumiem, kas iedzīvotājiem ir tik ļoti sasāpējuši, izšķiroši svarīga būs Parlamenta un Padomes pilnīga iesaistīšanās.

Para facilitar a mobilidade, os cidadãos devem também poder estabelecer e manter os seus direitos a pensão complementar (transferibilidade) , mesmo em caso de mudanças subsequentes de emprego noutro Estado-Membro. O empenhamento do Parlamento Europeu e do Conselho é primordial para responder às grandes expectativas dos cidadãos até 2012.

Tālab Komisija, pamatojoties uz 2010. gada zaļo grāmatu[22], publicēs balto grāmatu par pensijām, kurā cita starpā tiks aplūkoti tādi jautājumi kā tiesību uz pensiju aizsardzība un kurā tiks pausts aicinājums dalībvalstīm darīt pieejamus pensiju izsekošanas pakalpojumus, kas palīdzētu iedzīvotājiem sekot līdzi savu pensijas tiesību attīstībai. Pēc tam, 2012. gadā, tiks ierosināti likumdošanas pasākumi tiesību uz pensiju aizsardzības uzlabošanai. Līdztekus minētajam Komisija arī pārskatīs direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām, lai gan darbinieki, gan to darba devēji gūtu lielāku labumu no vienotā tirgus.

Para o efeito, e com base no Livro Verde de 2010[22], a Comissão publicará um Livro Branco sobre pensões, que abordará, entre outros temas, a questão da protecção dos direitos a pensão, que apoiará os Estados-Membros na criação de serviços de controlo dos regimes de pensões que ajudem os cidadãos a acompanhar a evolução dos seus direitos a pensão. Serão então propostas medidas legislativas para fomentar a protecção dos direitos a pensão, ao longo do ano de 2012. Paralelamente, a Comissão irá rever a directiva relativa às instituições de realização de planos de pensões profissionais, a fim de permitir que os trabalhadores e a entidade patronal tirem melhor partido do mercado único.

Komisija ir arī ierosinājusi virkni pasākumu mobilitātes veicināšanai savā pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darba vietu programma”, kurā ir paredzēta „Eiropas kvalifikāciju apliecības” izveide, kas ļaus ikvienam precīzi piereģistrēt savas prasmes un kvalifikāciju, kas dzīves laikā iegūta[23].

A Comissão propôs ainda uma série de medidas a favor da mobilidade, no âmbito da iniciativa emblemática «Agenda para Novas Competências e Empregos», das quais faz parte a criação de um «passaporte europeu de competências» que permitirá a cada indivíduo enumerar os seus activos e as suas competências adquiridas ao longo da vida[23].

Ir jāatvieglina arī jauniešu mobilitāte, jo īpaši to jauniešu, kas pabeiguši skolas izglītību, bet kuriem nav kvalifikācijas. Šajā nolūkā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikuma projektam, lai sekmētu un apstiprinātu apmācību, kas iegūta ārpus tradicionālā izglītības satvara [24].

A mobilidade dos jovens, em especial daqueles que abandonaram o sistema educativo sem qualificações, deve igualmente ser facilitada. Para esse efeito, a Comissão proporá um projecto de recomendação do Conselho no sentido de promover e validar a formação fora da escola [24].

2.3. Intelektuālā īpašuma tiesības

2.3. Direitos de propriedade intelectual

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā[25]. |

Acção-chave: Legislação que estabeleça uma protecção unitária por patente para o maior número possível de Estados-Membros e um sistema único para a resolução de litígios, com o objectivo de emitir as primeiras patentes que beneficiarão dessa protecção unitária em 2013[25]. |

Intelektuālais īpašums ir tiesības uz īpašumu, kas atzītas Pamattiesību hartā[26]. Šis īpašums ir tikpat svarīgs, cik svarīgas ir izejvielas vai rūpnieciskā bāze: 45 līdz 75 % lielāko uzņēmumu resursu ir saistīti ar to intelektuālā īpašuma tiesībām[27]. Rūpniecības nozarēm, kurās intelektuālo īpašumu izmanto intensīvi, ir stratēģiska nozīme mūsu ekonomikas ilgtspējīgā izaugsmē. Tās ir ne tikai inovāciju avots, bet tās veido arī nozīmīgu ekonomisko vērtību un piedāvā stabilas un augsti kvalificētas darbvietas. Šajās nozarēs atalgojums ir vidēji par 60 % augstāks nekā citos sektoros.

A propriedade intelectual é um direito de propriedade reconhecido pela Carta dos Direitos Fundamentais[26] e é tão importante como as matérias-primas ou a base industrial: entre 45 % e 75 % dos recursos das grandes empresas estão ligados aos seus direitos de propriedade intelectual[27]. Os sectores que utilizam intensivamente os direitos de propriedade intelectual têm um papel estratégico para o crescimento sustentável das nossas economias. Não só são inovadores, como também geram uma mais-valia económica significativa e oferecem empregos estáveis e altamente qualificados. Os salários são, em média, cerca de 60 % mais elevados que nos outros sectores.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība veicina ieguldījumus inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādē, nodrošinot šiem ieguldījumiem pienācīgu peļņu. Tiks izveidots tāds regulatīvais satvars, kas efektīvi, ievērojot pamattiesības, aizsargās šīs intelektuālā īpašuma tiesības. Šim satvaram, kam jānodrošina gan informācijas, gan produktu un pakalpojumu izplatīšana, kā arī konkurences tiesību ievērošana, ir jābūt par vienu no ES svarīgākajam prioritātēm.

A protecção dos direitos de propriedade intelectual incentiva o investimento no desenvolvimento de produtos e serviços inovadores, garantindo um justo retorno do investimento. Será estabelecido um quadro regulamentar que proteja esses direitos de modo eficaz e que respeite os direitos fundamentais. Esse quadro, que deve igualmente assegurar a divulgação de informações, produtos e serviços, bem como o respeito do direito da concorrência, deverá constituir uma das prioridades da UE.

Pašreizējā situācija, ko raksturo gan patentu, gan strīdu izšķiršanas valsts sistēmu dažādība, ir dārga, neefektīva un rada tiesisku nenoteiktību; tāpēc vienotas patentaizsardzības un vienotas strīdu izšķiršanas sistēmas izveide šajā jomā ir absolūti prioritāra. Vienotā aizsardzība samazinātu izmaksas par 80 %.

A actual situação, caracterizada por uma profusão de patentes e de sistemas nacionais de resolução de litígios, é dispendiosa, pouco eficaz e implica uma insegurança jurídica que torna a criação de uma protecção unitária por patente e de um sistema único para a resolução de litígios uma prioridade absoluta neste domínio. Uma protecção unitária reduziria os custos em 80 %.

Līdzīgā veidā, izveidojot intelektuālā īpašuma tiesību izvērtēšanas instrumentu, tiktu atvieglināta reāla Eiropas patentu un licenču tirgus veidošanās. Turklāt ir vēlams, lai nemateriālie aktīvi, kuri kā intelektuālā īpašuma tiesības pieder kādam uzņēmumam, tiktu pilnībā atzīti par aizņēmuma garantiju.

Além disso, o desenvolvimento de um instrumento de valorização dos direitos de propriedade intelectual facilitaria a criação de um verdadeiro mercado europeu de patentes e licenças . Por outro lado, convém que os bens imateriais que uma empresa possui sob a forma de direitos de propriedade intelectual possam ser plenamente reconhecidos como garantias em caso de empréstimo.

Turklāt pašlaik darbojošās autortiesību licenču piešķiršanas sistēmas likumīgiem piedāvājumiem tiešsaistē ir jāvienkāršo, un tām ir jābūt pārredzamām[28]. Interneta laikmetā kolektīvai pārvaldībai ir jāattīstās un jākļūst par Eiropas modeļiem, kas atvieglina tādu licenču piešķiršanu, kas attiecas uz vairākām teritorijām un vairākiem tiešsaistes pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot augstu tiesību turētāju aizsardzības līmeni. Šī jaunā elastība, kas raksturos atjaunināto regulatīvo satvaru, darīs iespējamus jaunus saimnieciskos modeļus, kas sekmēs radošā satura plašāku un mērķtiecīgāku izplatīšanu mobilākiem patērētājiem. Ir jāatvieglina arī Eiropas kultūras iestāžu fondu, tostarp nezināmu autoru darbu , digitālo versiju veidošana.

Ademais, os actuais sistemas de concessão de licenças de direitos de autor para as ofertas legais em linha devem igualmente ser simplificados e tornar-se transparentes[28]. Com o advento da Internet, a gestão colectiva deve poder evoluir para padrões europeus que facilitem licenças abrangendo vários territórios, para uma vasta gama de serviços em linha, assegurando simultaneamente um elevado nível de protecção para os titulares dos direitos. Esta nova flexibilidade de um quadro jurídico renovado permitirá novos modelos comerciais que implicam uma divulgação ampla e direccionada de conteúdos criativos junto de consumidores com maior mobilidade. Além disso, deve ser facilitada a criação de uma versão digitalizada dos fundos das instituições culturais europeias, incluindo as obras órfãs .

Likumiskā piedāvājuma sekmēšanai jāiet kopsolī ar tādu Eiropas likumdošanu, kas jāpieņem, lai pastiprinātu cīņu pret pirātismu un viltošanu , jo īpaši pastiprinot Eiropas Viltošanas un pirātisma novērošanas centra darbību un uzlabojot iestāžu sadarbību[29]. Ir jāpārskata tiesību akti, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, ko nodrošina muitas iestādes. Atbilstīgi aplēsēm pirātisma un viltošanas radītās izmaksas Eiropas uzņēmumiem ir 250 miljardi euro gadā[30].

A promoção de ofertas legais deve ser acompanhada por uma legislação europeia que seja adoptada para reforçar a luta contra a pirataria e a contrafacção , designadamente através do reforço do Observatório Europeu da Contrafacção e da Pirataria, e melhorando a cooperação entre as autoridades[29]. A protecção dos direitos de propriedade intelectual pelas autoridades aduaneiras deve ser reforçada através de uma legislação revista. A pirataria e a contrafacção representam um custo anual para as empresas europeias estimado em 250 mil milhões de euros[30].

Ir jāmodernizē arī Eiropas preču zīmju sistēma , lai uzlabotu preču zīmju aizsardzību un lai nodrošinātu lielāku koherenci starp Eiropas sistēmu un nacionālajām sistēmām, kā rezultātā izdotos vienkāršot procedūras, samazināt izmaksas, bet pati sistēma varētu gūt pilnīgu labumu no jaunajām tehnoloģijām, kuras atvieglina pētījumus.

O sistema de marcas na Europa também tem de ser modernizado, a fim de reforçar a protecção das marcas e tornar o sistema europeu e os sistemas nacionais mais coerentes, o que simplificará os procedimentos, reduzirá os custos e permitirá que o sistema beneficie plenamente das novas tecnologias que facilitam a investigação.

Šos jautājumus aplūkos paziņojumā par intelektuālā īpašuma stratēģiju, kuru Komisija pieņems 2011. gadā.

Estas questões serão objecto da comunicação sobre a estratégia em matéria de direitos de propriedade intelectual, que a Comissão adoptará em 2011.

2.4. Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki

2.4. Consumidores, agentes do mercado único

Pamatdarbība: Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Mērķis — nodrošināt, lai tiktu ieviesti tādi ārpustiesas pārsūdzības līdzekļi, kas varētu garantēt vienkāršu, ātru un nedārgu risinājumu patērētājiem un kas ļautu saglabāt uzņēmumu attiecības ar to klientiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. |

Acção-chave: Legislação em matéria de resolução alternativa de litígios. O objectivo consiste em assegurar a criação de meios de recurso extrajudiciais capazes de garantir uma solução fácil, rápida e barata para os consumidores, que seja susceptível de manter as relações das empresas com os seus clientes. Esta acção incluirá uma vertente para o comércio electrónico. |

Vienotais tirgus ir patērētāju ikdienas dzīves realitāte — gan tad, kad viņi ceļo, gan tad, kad iepērkas vai veic maksājumus, — tomēr pārāk bieži viņiem joprojām nākas saskarties ar daudziem šķēršļiem, un viņiem vēl joprojām nav pietiekamas pārliecības, ka problēmu gadījumā būs iespējams saņemt kompensāciju. Lai veicinātu vienoto tirgu, jo īpaši digitālo vienoto tirgu, tātad ir svarīgi pastiprināt patērētāju uzticēšanos tam, ka tiem būs iespēja izmantot savas tiesības. Ja tiesības būtu sekmīgāk piemērotas, patērētāji varētu izvairīties no būtiskiem zaudējumiem, kuri saskaņā ar aplēsēm atbilst 0,16 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja patērētāju uzticēšanās elektroniskajai pārrobežu tirdzniecībai būtu lielāka, rastos papildu ietaupījumi, kas atbilstoši aprēķiniem veidotu līdz pat aptuveni 0,02 % no Eiropas Savienības IKP jeb 2,50 miljardus euro[31].

O mercado único é uma realidade no dia-a-dia dos consumidores, quando viajam, fazem compras ou efectuam pagamentos, mas os consumidores confrontam-se muitas vezes com vários obstáculos e não têm total confiança na possibilidade de obter reparação em caso de problemas. Para a retoma do mercado único e, nomeadamente, do mercado único digital, é, pois, fundamental aumentar a confiança dos consumidores na aplicação dos seus direitos. Uma melhor aplicação do direito permitirá aos consumidores evitar perdas consideráveis, avaliadas em 0,16 % do produto interno bruto (PIB) da União Europeia. Aumentar a confiança dos consumidores no comércio electrónico transfronteiras permitiria poupanças suplementares, avaliadas em cerca de 0,02 % do PIB da União Europeia, ou seja, 2,5 mil milhões de euros[31].

Līdztekus alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem Komisija turpinās iesākto darbu arī tādēļ, lai, pamatojoties uz aizsākto konsultāciju rezultātiem, rastu eiropeisku pieeju attiecībā uz kolektīvajām prasībām.

Além da resolução alternativa de litígios, a Comissão prosseguirá igualmente os seus trabalhos relativamente a uma abordagem europeia das acções colectivas com base nos resultados do processo de consulta lançado por esta Instituição.

Lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos vienotajam tirgum, ir jāīsteno vēl citi konkrēti pasākumi. Patērētājiem jābūt drošiem, ka preces, ko tie iegādājas, ir uzticamas neatkarīgi no tā, kur tās ražotas. Tālab ir svarīgi pārskatīt direktīvu par produktu vispārējo nekaitīgumu . Līdzīgi arī uzņēmumi sagaida, ka dalībvalstis piemēros visā ES vienādus nekaitīguma noteikumus. Šajā nolūkā Komisija saistībā ar muitas un tirgus uzraudzības dienestiem sagatavos, bet dalībvalstis īstenos daudzgadu rīcības plānu tirgus uzraudzības jomā , tostarp (attiecībā uz uzraudzību) uz tirgus ārējām robežām. Gādājot par to, lai patērētāji saņemtu uzticamu informāciju par produktu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, Komisija, īstenodama ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu, nāks klajā ar priekšlikumu iniciatīvai par produktu ekoloģisko „pēdu” .

Para reforçar a confiança dos consumidores no mercado único, devem ser empreendidas outras acções concretas. Os consumidores devem poder confiar que os produtos que adquirem são fiáveis, independentemente do seu local de produção. Para isso, é essencial rever a directiva relativa à segurança geral dos produtos . Do mesmo modo, as empresas esperam que os Estados-Membros apliquem regras de protecção idênticas em toda a UE. Para tal, um plano de acção plurianual para a supervisão do mercado , inclusive nas fronteiras externas, será elaborado pela Comissão em ligação com os serviços aduaneiros e de supervisão do mercado e posto em prática pelos Estados-Membros. Para assegurar que os consumidores dispõem de informações fiáveis sobre o desempenho ambiental dos produtos, a Comissão proporá, no quadro do Plano de Acção para um Consumo e Produção Sustentáveis, uma iniciativa sobre a pegada ecológica dos produtos .

Ir arī jāgādā par to, lai visos transporta veidos tiktu pareizi piemērotas pasažieru tiesības , tostarp personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Publicēs paziņojumu, kurā tiks sniegts kopsavilkums visiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem visu transporta veidu — lidmašīnu, vilcienu, kuģu un autobusu — pasažieru tiesību jomā. Nolūkā uzlabot patērētāju aizsardzību Komisija drīzumā ierosinās pārskatīt direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem, jo īpaši attiecībā uz tiem gadījumiem, kad šādi ceļojumi iegādāti tiešsaistē.

É igualmente necessário assegurar uma aplicação correcta dos direitos dos passageiros , nomeadamente das pessoas com mobilidade reduzida, em todos os modos de transporte. Será publicada uma comunicação com uma síntese de todas as regras existentes na União Europeia em matéria de direitos dos passageiros em todos os meios de transporte: avião, comboio, barco e autocarro. Para promover a protecção dos consumidores, a Comissão apresentará em breve uma proposta de revisão da directiva relativa às viagens organizadas, especialmente quando adquiridas em linha.

Visbeidzot, turpināsies darbs saistībā ar privātpersonām paredzēto finanšu produktu patērētāju aizsardzību, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz banku maksājumu pārredzamību un aizdevuma ņēmēju lielāku aizsardzību hipotekāro aizdevumu tirgū.

Por último, os trabalhos relativos à protecção dos consumidores de produtos financeiros de retalho prosseguirão, em especial no que se refere à transparência dos encargos bancários e a uma maior protecção dos mutuários no mercado dos empréstimos hipotecários.

2.5. Pakalpojumi

2.5. Serviços

Pamatdarbība: Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu[32]. |

Acção-chave: Revisão da legislação relativa ao sistema europeu de normalização, a fim de a alargar aos serviços e tornar os procedimentos de normalização mais eficazes, eficientes e inclusivos[32]. |

Standartizācija ir svarīgākais instruments, ar ko iespējams nodrošināt preču brīvu apriti, garantējot produktu sadarbspēju, drošumu un kvalitāti. Standartizāciju arvien vairāk izmanto arī pakalpojumu nozarē; tomēr tā galvenokārt notiek valsts mērogā. Tas, savukārt, var apgrūtināt pakalpojumu vienotā tirgus integrāciju. Lai izvairītos no jaunu šķēršļu rašanās un lai atvieglinātu pakalpojumu plūsmu pāri robežām, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem (tādiem kā loģistika vai uzņēmumu atbalsta pakalpojumu pārvaldība („facility management”)), ir svarīgi izstrādāt tādus Eiropas mēroga pakalpojumu standartus, kuros pilnībā būtu ņemtas vērā tirgus vajadzības. Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanas gaitā šādu Eiropas standartu izstrāde būs svarīgs uzdevums. Līdztekus šim uzdevumam tiks izvirzīts vēl viens — proti, izveidot efektīvāku, iedarbīgāku un iekļaujošāku sistēmu. Standartizācijas sistēmai jābūt tādai, ka standartus var pieņemt ātri un ka tos var pielāgot jaunajām tehnoloģijām (ne tikai informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā), lai darītu iespējamu MVU un citu ieinteresēto aprindu aktīvāku iesaistīšanos, kā arī lai nodrošinātu, ka standarti joprojām ir pieejami visiem ieinteresētajiem lietotājiem.

A normalização é um instrumento fundamental para permitir a liberdade de circulação de mercadorias, assegurando a interoperabilidade dos produtos, bem como a sua segurança e qualidade. É também cada vez mais utilizada no sector dos serviços, mas sobretudo a nível nacional. Isso pode tornar mais difícil a integração do mercado único dos serviços. Para evitar o aparecimento de novos obstáculos e facilitar os fluxos transfronteiras de serviços, em especial nos serviços às empresas , como a logística e a gestão dos serviços de apoio às empresas (gestão de instalações), é importante desenvolver a normalização dos serviços ao nível europeu, tendo inteiramente em conta as necessidades do mercado. Este será um importante objectivo da revisão do sistema europeu de normalização. Um outro objectivo importante será estabelecer um sistema mais eficaz, eficiente e inclusivo. Deve ser possível que o sistema de normalização permita a rápida adopção de normas, bem como a sua adaptação às novas tecnologias, designadamente às tecnologias da informação e da comunicação, uma maior participação das PME e de outras partes interessadas, a fim de assegurar que as normas continuam a ser acessíveis para todos os utilizadores interessados.

Vispārīgi runājot, vienotā pakalpojumu tirgus sekmīga darbība ir viens no priekšnosacījumiem izaugsmes un darbvietu ģenerēšanai Eiropā. Lai gan laikā no 1998. līdz 2008. gadam ES izaugsme vidēji bija 2,1 % gadā, izaugsme pakalpojumu nozarē bija vidēji 2,8 % gadā. Nodarbinātības līmenis šajā sektorā pieauga par 2 % gadā salīdzinājumā ar 1 % visā tautsaimniecībā kopumā[33]. Lai garantētu šādu sekmīgu pakalpojumu nozares darbību, nekavējoties un prioritārā kārtā ir jāgādā par to, lai visas dalībvalstis visā pilnībā īstenotu „pakalpojumu” direktīvu , tostarp ieviestu tā sauktās „vienas pieturas” aģentūras. Paralēli šim īstenošanas procesam un saskaņā ar Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumiem Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzsāks „veiktspējas pārbaudes” , lai detalizētāk pārbaudītu, kā praksē darbojas Kopienas regulatīvais satvars, ko piemēro dažām tādām nozarēm, no kurām ir atkarīga ekonomiskā izaugsme, kā, piemēram, uzņēmumiem sniegtie pakalpojumi, būvniecības un tūrisma nozares. Komisija jo īpaši pārbaudīs tādus aspektus kā darbību rezerves, īpašumtiesības uz kapitālu, juridiskā forma un apdrošināšanas prasības, jo visi šie minētie aspekti joprojām liek šķēršļus pakalpojumu tirgus sekmīgākai integrācijai[34]. Pamatojoties uz šo dažādo iniciatīvu rezultātiem, Komisija 2012. gadā pieņems lēmumu par to, kas darāms tālāk. Tā kā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarei ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu veidošanā, tai būs veltīta īpaša uzmanība. Vēl viena iniciatīva, ko pieņems, būs veltīta cīņai pret negodīgu komercpraksi starp uzņēmējiem , lai identificētu to problēmu veidu un ietekmes mērogu, kas saistītas ar negodīgu komercpraksi starp uzņēmējdarbības aprindu profesionāļiem visos apgādes ķēdes posmos, lai uzskaitītu dalībvalstīs spēkā esošos valsts nacionālos tiesību aktus, izvērtētu, kā notiek to īstenošana, kā arī lai identificētu dažādus paredzamos risinājumus. Izvirzītais mērķis būs šāds: izbeigt negodīgu praksi, kas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju, un sekmēt dažādo, apgādes ķēdē iesaistīto uzņēmēju konkurētspēju tāda mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vienotā tirgus vidē, kas darbojas efektīvāk un ir taisnīgāks, vienlaikus atbildot uz patērētāju un ražotāju prasībām attiecībā uz konkurētspējīgām cenām. Saistībā ar uzņēmumiem sniegto pakalpojumu lielo nozīmi Komisija izveidos augsta līmeņa grupu, kuras uzdevums būs izpētīt tirgus nepilnības šajā jomā.

De um modo mais geral, o bom funcionamento do mercado único dos serviços é essencial para gerar crescimento e emprego na Europa. Enquanto o crescimento da economia europeia foi, em média, de 2,1 % por ano entre 1998 e 2008, o sector dos serviços aumentou, em média, 2,8 % por ano. O emprego no sector aumentou 2 % por ano, em comparação com 1 % no total da economia[33]. Para esse efeito, a prioridade imediata é a plena aplicação da directiva «serviços» por todos os Estados-Membros, incluindo a criação de balcões únicos. Para além dessa aplicação e em conformidade com as conclusões do Conselho Europeu de 24/25 de Março de 2011, a Comissão, em colaboração com os Estados-Membros, irá realizar «testes de desempenho», com o objectivo de analisar, em particular, o funcionamento prático do quadro regulamentar da União Europeia aplicável a certos sectores inovadores, como os serviços prestados às empresas , a construção e o turismo . A Comissão procederá a avaliações mais pormenorizadas sobre as reservas de actividades, a propriedade, a forma jurídica e os requisitos em matéria de seguros, todos eles obstáculos persistentes a uma maior integração do mercado dos serviços[34]. Sur la base du résultat de ces diverses initiatives, la Commission décidera en 2012 des prochaines étapes Le commerce et la distribution devront aussi faire l'objet d'une attention particulière en raison de leur contribution à la croissance et à la création d'emplois. Será adoptada uma iniciativa para lutar contra as práticas comerciais desleais entre empresas , de modo a identificar a natureza e o alcance dos problemas ligados às práticas comerciais desleais entre profissionais ao longo da cadeia de abastecimento, compilar a regulamentação existente a nível dos Estados-Membros, avaliar a sua aplicação e ainda identificar as diferentes opções possíveis. O objectivo consiste em pôr termo às práticas desleais que põem em risco a viabilidade das empresas e estimular a competitividade dos vários operadores da cadeia de abastecimento, no quadro de um mercado único mais eficaz e mais equitativo do comércio e da distribuição, satisfazendo as expectativas dos consumidores e dos produtores relativamente a preços competitivos. Tendo em conta a importância dos serviços prestados às empresas , a Comissão criará um grupo de alto nível para estudar as deficiências do mercado.

Visbeidzot, neatkarīgi no diplomu atzīšanas jautājuma, būs svarīgi noskaidrot, kā nodrošināt pakalpojumu brīvas aprites apstākļos sniegtas izglītības kvalitāti, ņemot vērā to, ka izglītības kontekstā arvien pieaug franšīzes fenomens.

Por último e sem prejuízo do reconhecimento de diplomas, será importante determinar como garantir a qualidade da educação e da formação prestadas num contexto de livre circulação de serviços, face ao aumento do fenómeno das franquias no ensino.

2.6. Tīkli

2.6. Redes

Pamatdarbība: Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. |

Acção-chave: Legislação em matéria de infra-estruturas de energia e de transportes, a fim de identificar e desenvolver os projectos estratégicos de interesse europeu, bem como garantir a interoperabilidade e a intermodalidade |

Eiropas enerģētikas, transporta un sakaru tīkli ir vienotā tirgus mugurkauls. Proti, jaudīga infrastruktūra veicina personu, preču, dažādu veidu enerģijas un datu (turklāt tiem atvēlot piemērotu radiofrekvenču spektru) brīvu apriti, kas notiek raiti un par sabiedrībai pieņemamu cenu. Sekmīgas ekonomikas integrācijas pamatā ir jaudīgu infrastruktūras tīklu integrācija.

As redes de energia, de transportes e de comunicações electrónicas constituem a espinha dorsal do mercado único. Com efeito, a existência de infra-estruturas eficientes favorece a livre circulação rápida e a um custo razoável de pessoas, mercadorias, diferentes energias e dados (com a atribuição de um espectro de radiofrequências adequado). Uma integração económica eficiente assenta na integração de infra-estruturas de redes eficazes.

Lai mainītu veidu, kā Eiropas Savienībā notiek tīklu plānošana un izstrāde, ir nepieciešama jauna Eiropas enerģētikas infrastruktūras [35] politika. Ir jārod risinājumi svarīgos ķēdes posmos, un tīkliem ir jākļūst viedākiem, lai enerģijas transportēšana notiktu labāk. Ir jāizstrādā jauni tiesību akti, lai atvieglinātu tāda vienota un vieda tīkla izveidi , kas ne vien palielinātu energoapgādes drošību un tirgu integrāciju, bet arī uzlabotu energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu patēriņu. Lai sekmīgi izdotos nacionālo energotīklu integrēšana vienā Eiropas tīklā, ir būtiski paātrināt atļauju piešķiršanas procedūru gaitu un uzlabot to pārredzamību. Šajā jomā ir vajadzīga steidzama rīcība, ņemot vērā to, kādi, kā novērots, ir termiņi atļaujas piešķiršanai jauniem projektiem (nereti vairāk nekā 10 gadu).

É indispensável definir uma nova política europeia para as infra - estruturas energéticas [35], de modo a rever a forma de planificar e desenvolver as redes na UE. Devem também ser encontradas soluções no que respeita a importantes pontos de ligação ainda em falta, devendo as redes tornar-se mais inteligentes, de forma a melhorar o transporte de energia. Uma nova legislação deve facilitar a criação de uma rede unificada e inteligente, que aumente a segurança do aprovisionamento e a integração dos mercados, mas também a eficiência energética e o consumo de energias renováveis. A aceleração e a transparência dos processos de licenciamento são essenciais para o sucesso da integração das redes energéticas nacionais numa única rede europeia. É urgente tomar medidas neste domínio, dados os prazos determinados para a autorização de novos projectos (frequentemente mais de 10 anos).

Transporta jomā ir jāīsteno pasākumi, kas izdaudzināti baltajā grāmatā par transporta politiku 2050. gada perspektīvā[36] un kas jo īpaši paredzēti, lai novērstu šķēršļus patiesi vienota tirgus izveidei, aptverot visus transporta veidus un visu valstu transporta sistēmas, tostarp intelektiskās transporta sistēmas, un lai attīstītu mūsdienīgu kabotāžas un multimodālo pārvadājumu tīklu. Konkrēti, ES joprojām nav pietiekami sekmīgi savstarpēji savienota, savstarpēji izmantojama un efektīva pārrobežu infrastruktūras tīkla. Ir paredzams, ka tad, kad 2011. gadā tiks grozītas kopīgās pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla ( TEN-T ) pilnveidei, izdosies likvidēt galvenos sastrēgumu segmentus, izveidot trūkstošos posmus un savienot transporta veidus, pateicoties tam, ka būs sekmīgāk identificēti projekti un būs sekmīgāk nodrošināta pieņemto lēmumu īstenošanas uzraudzība. Līdzīgi tiks pieņemtas jaunas pamatnostādnes, kas definēs Eiropas stratēģiskās infrastruktūras pamata tīklu, kas sevī ietvers Eiropas Savienības austrumu un rietumu daļu, tādējādi veidojot satvaru Eiropas mobilitātes tīklam un Eiropas vienotajai transporta telpai.

No sector dos transportes, deverão ser postas em prática as acções defendidas no Livro Branco sobre a política de transportes no horizonte 2050[36], tendo em vista, nomeadamente, eliminar os entraves à realização de um verdadeiro mercado único que abranja todos os modos de transporte e todos os sistemas nacionais, incluindo os sistemas de transporte inteligentes, e o desenvolvimento de uma rede moderna de cabotagem e de transporte multimodal. Em especial, a UE ainda não dispõe de uma rede de infra-estruturas transfronteiras que seja suficientemente interligada, interoperável e eficiente. A alteração de orientações comuns para o desenvolvimento da rede transeuropeia de transportes (RTE-T) em 2011 deverá permitir eliminar os principais congestionamentos, criar os pontos de ligação necessários e interligar os diferentes modos de transporte, graças a uma melhor identificação dos projectos e a um melhor acompanhamento das decisões. Deste modo, as novas orientações definirão uma rede de base de infra-estruturas estratégicas europeias que integrará as partes orientais e ocidentais da UE, dando corpo a uma rede europeia de mobilidade e ao espaço único europeu dos transportes.

Visbeidzot, radiofrekvenču spektram ir svarīga nozīme digitālajai sabiedrībai, ātriem bezvadu pakalpojumiem, ekonomikas atlabšanai, izaugsmei, augstas kvalitātes darbvietu veidošanai un ES ilgtermiņa konkurētspējai. Ņemot vērā, cik svarīgi ir, lai radiofrekvenču spektrs būtu pieejams un lai tas tiktu efektīvi izmantots elektrosakaru iekšējā tirgus izveidei un citās ES politikas jomās, Parlaments un Padome ir aicināti nekavējoties pieņemt priekšlikumu lēmumam, ar ko izveido programmu radiofrekvenču spektra stratēģiskai plānošanai un izmantošanas saskaņošanai Eiropā.

Por último, o espectro de radiofrequências desempenha um papel fundamental para a sociedade da informação, os serviços sem fios de elevado débito, a recuperação económica, o crescimento, o emprego de elevada qualidade e a competitividade da UE a longo prazo. Tendo em conta a importância que têm a disponibilidade e a utilização eficaz do espectro para o estabelecimento de um mercado interno das comunicações electrónicas e para as outras áreas de intervenção política da UE, o Parlamento e o Conselho são convidados a adoptar rapidamente a proposta de decisão que estabelece um programa para o planeamento estratégico e a harmonização da utilização do espectro de radiofrequências na Europa .

2.7. Digitālais vienotais tirgus

2.7. Mercado único digital

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu, lai darītu iespējamu drošu elektronisko saziņu bez šķēršļiem starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un sabiedrisko administrāciju, tādējādi stimulējot pakalpojumu un publisko iepirkumu efektivitāti, pakalpojumu sniegšanu un e-tirdzniecību, tostarp pārrobežu dimensijā. |

Acção-chave: Legislação que garanta o reconhecimento mútuo da identificação e da autenticação electrónicas em toda a UE e revisão da directiva relativa à assinatura electrónica, a fim de permitir uma interacção por via electrónica segura e sem entraves entre empresas, cidadãos e órgãos da administração pública, em benefício da eficácia dos serviços e dos contratos públicos, da prestação de serviços e do comércio electrónico, inclusive na sua dimensão transfronteiras. |

Pastiprināt uzticēšanos elektroniskajos darījumos — tas ir obligāts priekšnosacījums vienotā digitālā tirgus izveidei, no kura varēs pilnīgu labumu gūt iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes struktūras. Šajā nolūkā būtisks elements ir uzticami elektroniskie pakalpojumi, kuros tiek ievērota privātās dzīves aizsardzība, garantēta tiesiskā noteiktība, garantēti droši darījumi, kas darbojas pāri robežām, kurus atzīst visi attiecīgās darbības sektori, bet kuri vienlaikus ir lietošanas ziņa vienkārši, ekonomiski un kurus stingri uzrauga darījuma puses.

O aumento da confiança nas transacções electrónicas é um requisito essencial para o desenvolvimento de um mercado interno digital de que os cidadãos, as empresas e a administração pública poderão tirar o máximo partido. Os elementos essenciais neste contexto são os serviços de confiança electrónicos que respeitem a privacidade, garantam a segurança jurídica e das transacções comerciais, funcionem além-fronteiras, sejam reconhecidos por todos os sectores de actividade, mas de utilização simples, económica e estritamente controlados pelas partes numa transacção.

Tālab Komisija ierosinās jaunu tiesisko satvaru, lai nodrošinātu uzticēšanos elektroniskajiem darījumiem. Minētajā satvarā ir paredzēts pārskatīt e-paraksta direktīvu , lai ieviestu skaidrību tajā lietotajos jēdzienos, vienkāršotu e-paraksta izmantošanu un likvidētu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai. Šis satvars garantēs arī e-identifikācijas un e-autentifikācijas pakalpojumu savstarpēju atzīšanu . Tas attieksies arī uz dažu citu uzticamības pakalpojumu pārrobežu darbību. Ir paredzams, ka šajā satvarā ierosinātie instrumenti būs vispārēja rakstura, nevis saistīti ar konkrētu darbības nozari, jo īpaši, ciktāl tas attieksies uz e-identitāti (e-ID). Tehnoloģiskā ziņā šis satvars būs neitrāls un atvērts visiem sakaru kanāliem, tādiem kā internets vai mobilie sakari.

Para esse efeito, a Comissão proporá a adopção de um novo quadro legislativo para garantir o nível de confiança nas transacções electrónicas. Este quadro irá propor a revisão da directiva relativa à assinatura electrónica para clarificar conceitos, simplificar a utilização de assinaturas electrónicas e derrubar os obstáculos à interoperabilidade. O quadro assegurará igualmente o reconhecimento mútuo dos serviços de identificação e de autenticação electrónicas . Este quadro legislativo abordará igualmente o funcionamento transfronteiras de outros serviços de confiança. Os instrumentos propostos por este quadro serão genéricos, sem ligação a um sector de actividade específico, nomeadamente no que se refere à identidade electrónica . O quadro será tecnologicamente neutro e estará aberto a todos os meios de comunicação, como a Internet ou as comunicações móveis.

Ciparu tehnoloģiju izstrāde ir viens no svarīgākajiem mehānismiem, lai stimulētu izaugsmi un nodarbinātību ES to visdažādākajās šķautnēs , piemēram, šādās: informācijas un sakaru tehnoloģiju rūpniecība (kuras pievienotā vērtība Eiropas ekonomikā 2007. gadā bija 600 miljardi euro[37]); arvien pieaugošais to Eiropas iedzīvotāju skaits, kas regulāri vai pat ik dienas izmanto internetu (attiecīgi 65 % un 53 % iedzīvotāju 2010. gadā[38]); platjoslas tīkls, kurš 2010. gadā ieņēma vadošās pozīcijas pasaulē[39]; publiskā sektora informācijas tirgus, kura vērtība atbilstoši aprēķiniem ir 27 miljardi euro[40], u. c. Pamatiniciatīvā „Digitālā programma Eiropai”[41] ir iekļauts visaptverošs pasākumu bloks, kurus īstenojot ir paredzēts panākt, ka galu galā vienotais digitālais tirgus pastāv.

O desenvolvimento das tecnologias digitais constitui uma das principais alavancas para estimular o crescimento e o emprego na União Europeia, nos seus diferentes aspectos: indústria das tecnologias da informação e das comunicações (cujo valor acrescentado para a economia europeia era de cerca de 600 mil milhões de euros em 2007[37]), número crescente de cidadãos europeus que utilizam a Internet regularmente ou mesmo diariamente (respectivamente 65 % e 53 % do total, em 2010[38]), um mercado de banda larga que, em 2010[39], era o melhor do mundo e um mercado para as informações do sector público estimado em 27 mil milhões de euros[40], para apenas citar alguns. A iniciativa emblemática «Uma Agenda Digital para a Europa»[41] apresenta um conjunto completo de acções que deverão conduzir, em última análise, ao mercado único digital.

Visiem Eiropas iedzīvotājiem balss un datu nosūtīšanas pakalpojumi kļūst arvien svarīgāki. Kas attiecas uz maksu par viesabonēšanas pakalpojumiem („roaming”), pateicoties pasākumiem, kuri īstenoti kopš 2007. gada, ir izdevies samazināt maksu par tālruņa lietošanu un patērētājiem uzlabot pārredzamību. Tomēr datu nosūtīšanas pakalpojumu maksa viesabonēšanā joprojām ir pārāk liela, kā dēļ vairums privātpersonu un pat liela daļa uzņēmumu šos pakalpojumus ārvalstīs neizmanto.

O transporte de voz e de dados constitui, cada vez mais, um serviço essencial para todos os europeus. No que diz respeito às tarifas de itinerância ( roaming ), as medidas de regulamentação da UE desde 2007 têm contribuído, claramente, para uma redução dos custos telefónicos e maior transparência para o consumidor. No entanto, os preços de retalho para os serviços de transmissão de dados em roaming permanecem ainda demasiado elevados, levando a maioria dos particulares e uma grande parte das empresas a não utilizar esses serviços além-fronteiras.

Digitālā vienotā tirgus attīstību kavē patērētāju neuzticēšanās, kuras iemesli pirmām kārtām ir saistīti ar maksājumu drošību un patērētāju tiesību aizsardzību pārrobežu darījumos[42], jo īpaši produktu nekaitīguma un viltojumu ziņā[43]. Šī neuzticēšanās un grūtības, kas rodas, cenšoties veikt pirkumu tiešsaistē citās dalībvalstīs, ir cēlonis, kāpēc tiešsaistes tirdzniecība veido mazāk nekā 5 % mazumtirdzniecības un tikai 9 % Eiropas iedzīvotāju ir jau veikuši pirkumus internetā kādā citā dalībvalstī[44]. Mērķis, kas jāsasniedz, ir izveidot tādu patiesi vienotu tirgu, kas darbotos visu iedzīvotāju labā, tostarp to sabiedrības daļu labā, kas ir visneaizsargātākās vai kuru dzīvesvieta ir izolētos apgabalos. Šajā nolūkā Komisija iesniegs rīcības plānu e-tirdzniecības attīstībai. Attiecīgajā paziņojumā aplūkos, kā norit e-tirdzniecības direktīvas piemērošana, un analizēs tādus problēmjautājumus kā mikromaksājumi, maksājumu drošums tiešsaistē, personas datu aizsardzība, cīņa pret viltošanu, pasūtījumu piegāde, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja atbildība, konsekvence Eiropas tiesību aktos, kuri ietekmē e-tirdzniecību[45]. Komisija ierosinās pasākumus nolūkā sekmēt maksājumu karšu vienotas telpas izveidi, kā arī citus inovatīvus maksājumu veidus.

O desenvolvimento do mercado único digital defronta-se com a falta de confiança dos consumidores, que se deve principalmente a causas relacionadas com a segurança dos pagamentos e o respeito dos direitos dos consumidores nas transacções transfronteiras[42], em especial em termos de segurança dos produtos e de contrafacção[43]. Esta falta de confiança e as dificuldades nas aquisições em linha noutros Estados-Membros explicam que o comércio electrónico represente menos de 5 % das vendas a retalho e que apenas 9 % dos europeus tenham feito compras pela Internet noutro Estado-Membro[44]. O desafio consiste em colocar um verdadeiro mercado único ao alcance de todos os cidadãos, incluindo os grupos mais vulneráveis ou os residentes em territórios isolados. Nesse sentido, a Comissão apresentará um plano de acção para o desenvolvimento do comércio electrónico . A comunicação avaliará a aplicação da directiva relativa ao comércio electrónico e analisará os obstáculos a superar: micro-pagamentos, segurança dos pagamentos em linha, protecção dos dados pessoais, luta contra a contrafacção, entrega de encomendas, responsabilidade dos prestadores de serviços da Internet, coerência do direito europeu com impacto sobre o comércio electrónico[45]. A Comissão vai também propor medidas para fomentar o desenvolvimento de um espaço integrado para os cartões de pagamento, bem como as outras formas inovadoras de pagamento.

It sevišķi tiešsaistes tirdzniecībā ir jālikvidē diskriminācija, kuras pamatā ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Komisija nāks klajā ar vadlīnijām [46], lai likvidētu nepamatotu diskrimināciju valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, jo īpaši tiešsaistes tirdzniecībā.

A discriminação em função da situação geográfica, em especial no comércio electrónico, deve ser eliminada. A Comissão apresentará directrizes [46] para eliminar a discriminação injustificada quando for baseada na nacionalidade ou no lugar de residência, em especial no comércio electrónico.

Visbeidzot, ar direktīvu par publiskā sektora informācijas ( PSI ) atkalizmantošanu[47] tika ieviesti priekšnosacījumi visu to daudzo, vispārējās pārvaldes radīto datu atkārtotai izmantošanai, kuri var stimulēt satura un pakalpojumu tirgus, ja vien tie ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejami[48]. Kad būs pabeigta šīs direktīvas pārskatīšana, daudziem inovatīviem tirgus dalībniekiem publiskā sektora informācija kļūs par svarīgu iespēju un izaugsmes avotu.

Por último, a directiva relativa à reutilização de informações do sector público (ISP[47]) introduziu as condições de base para a reutilização da riqueza dos dados produzidos pelas administrações públicas que podem estimular os mercados de conteúdos e de serviços, se estiverem disponíveis em condições de transparência e não discriminação[48]. A sua revisão permitirá que as informações do sector público se tornem uma fonte importante de oportunidades e de crescimento para muitos outros sectores inovadores.

2.8. Sociālā uzņēmējdarbība

2.8. Empreendedorismo social

Pamatdarbība: Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi, kas, savukārt, daudzkāršotu valsts iniciatīvu ietekmi, paverot šiem fondiem vienotā tirgus sniegtās iespējas (piekļuve ieguldījumu iespējām un ieguldītājiem visās dalībvalstīs). |

Acção-chave: Legislação que dê origem a um quadro europeu tendente a facilitar o desenvolvimento de fundos de investimento solidário, que aumentará o impacto das iniciativas nacionais, abrindo a esses fundos as oportunidades do mercado único (acesso a oportunidades de investimento e a investidores estabelecidos em todos os Estados-Membros). |

Iekšējā tirgus pamatā ir „tirgus sociālā ekonomika ar augstu konkurētspēju”, kas atspoguļo virzību uz iekļaujošu izaugsmi, kas sociāli būtu taisnīgāka, bet ekoloģiskā ziņā — ilgtspējīgāka. Pašlaik izplatās jauni ekonomiskie modeļi, kuros šie ar sabiedrību saistītie apsvērumi ir svarīgāki par vienkāršu finansiāla labuma gūšanas loģiku. Šai tendencei ir jāizpaužas arī vienotajā tirgū. Proti, ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un jāatbalsta tādas eksperimentālas iniciatīvas, ar kurām ekonomikā tiek ienests vairāk taisnīguma kultūras un kas sniedz ieguldījumu cīņā pret atstumtību. Ir jāizmanto vērienīgais Eiropas aktīvu pārvaldības nozares instruments (7000 miljardi euro 2009. gadā), lai sekmētu tādu uzņēmumu paplašināšanos, kuri ir izdarījuši šādu izvēli — ne vien censties gūt finansiālu labumu, kas ir absolūti pamatoti, bet arī censties sasniegt tādus vispārējas nozīmes mērķus kā sociālā, ētiskā izaugsme vai vides pilnveidošana. Lai noteikumi visiem būtu vienādi, Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumu par uzņēmumu sniegtās sociālās un vides informācijas pārredzamību visās nozarēs.

O mercado interno baseia-se numa «economia social de mercado altamente competitiva», reflectindo a evolução para um crescimento inclusivo, mais justo do ponto de vista social e ecologicamente sustentável. Estão a desenvolver-se novos modelos económicos, em que estas considerações da sociedade ganham importância relativamente à lógica exclusiva do lucro financeiro. Esta tendência deve poder traduzir-se no mercado único. É necessário garantir condições de concorrência iguais, apoiar as experiências que introduzam mais igualdade na economia e participar na luta contra a exclusão. É necessário utilizar a poderosa alavanca financeira fornecida pelo sector europeu da gestão de activos (7 biliões de euros em 2009), para fomentar o desenvolvimento das empresas que tenham optado, além da procura legítima de lucros financeiros, por prosseguir igualmente objectivos de interesse geral e de desenvolvimento social, ético ou ambiental. Para garantir que as normas são iguais para todos, a Comissão apresentará uma proposta legislativa sobre a transparência da informação social e ambiental fornecida pelas empresas de todos os sectores.

Lai sociālās ekonomikas nozare iekšējā tirgū varētu attīstīties un sasniegt izvirzītos mērķus, tai būs nepieciešama īpaša juridiskā statusa organizācija. Eiropas kooperatīvais sektors, piemēram, ir dinamiskāks nekā jebkad iepriekš[49], lai gan ir jāizvērtē, kāpēc ir vērojama tāda pasivitāte saistībā ar pievienošanos Eiropas korporatīvo sabiedrību statūtiem. Savstarpējās sabiedrības darbojas sektoros, kas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi (veselība, bankas, apdrošināšana u. c.), bet tikai pavisam retos gadījumos šīs sabiedrības savus pakalpojumus piedāvā vairākās dalībvalstīs. Tomēr vienotajā tirgū par tām aizmirst nedrīkst: šīs sabiedrības veido 25 % apdrošināšanas tirgu un 70 % nozares uzņēmumu kopskaita. Nodibinājumi sniedz lielu ieguldījumu inovatīvu vispārējas nozīmes iniciatīvu finansēšanā. Tomēr nodibinājumi joprojām saskaras ar grūtībām, kad tos nodibina citās dalībvalstīs vai cenšoties apkopot līdzekļus arī pāri robežām. Šo grūtību novēršanai Komisija nāks klajā ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas nodibinājumu statūtus.

Para se desenvolver e cumprir os seus objectivos, o sector da economia social no mercado interno deve poder beneficiar de formas de organização com estatuto jurídico específico. O sector cooperativo , por exemplo, está mais activo que nunca[49], mas é necessário avaliar a reduzida adesão ao estatuto de cooperativa europeia. As mútuas operam em sectores essenciais para o cidadão (saúde, banca, seguros, etc.), mas é raro oferecerem os seus serviços em vários Estados-Membros. No entanto, como constituem 25 % do mercado dos seguros e 70 % do total das empresas do sector, não podem ser ignoradas pelo mercado único. As fundações dão um importante contributo para o financiamento de acções inovadoras e de interesse geral. Enfrentam, no entanto, dificuldades em estabelecer-se noutros Estados-Membros ou em mutualizar os seus meios além-fronteiras. Para fazer face a estas dificuldades, a Comissão apresentará uma proposta de regulamento que estabelece um estatuto da fundação europeia.

Turklāt daži uzņēmumi kā vienu no saviem uzdevumiem līdztekus peļņai ir izvirzījuši cīņu pret atstumtību. Nereti šādu darbības mērķi ir izvirzījuši ļoti mazi uzņēmumi, kuri darbojas vietējā mērogā, bet kuriem neapšaubāmi piemīt patiess izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls[50]. Ar tiesiskiem līdzekļiem[51] jāpanāk, lai vienotais tirgus kļūtu gan par to attīstības augsni, gan par izaugsmes perspektīvu, un nevis tie jāattiecina vienīgi uz valstu teritorijām.

Por outro lado, certas empresas empenham-se em lutar contra as exclusões, sem que, para isso, renunciem ao objectivo de lucro. Trata-se, frequentemente, de empresas muito pequenas, que actuam a nível local, embora algumas tenham um verdadeiro potencial de crescimento e de criação de emprego[50]. Os instrumentos jurídicos[51] devem garantir que o mercado único seja a sua base de desenvolvimento e mesmo o seu horizonte de crescimento, em vez de os limitar apenas aos territórios nacionais.

Eiropas platformas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību[52] ietvaros Komisija atbalstīs tādas sociālās ekonomikas veidošanos, kas kalpotu par aktīvas iekļautības instrumentu, un šajā sakarā 2011. gadā ierosinās „sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu” un vienkāršos piekļuvi Savienības finanšu programmām, ko var šajā jomā izmantot.

No quadro da Plataforma Europeia contra a Pobreza e a Exclusão Social[52], a Comissão apoiará o desenvolvimento da economia social enquanto instrumento de inclusão activa, propondo, em 2011, uma «iniciativa de empreendedorismo social» e facilitando o acesso aos programas financeiros da União Europeia neste domínio.

2011. gadā Komisija pieņems arī paziņojumu par uzņēmumu sociālo atbildību ( RSE ) — jēdzienu, kas aptver vairāk, ne tikai sociālo uzņēmējdarbību, un kas aicina visus uzņēmumus savā ikdienas darbībā īstenot pasākumus, kuru mērķis ir sociāls vai saistīts ar vidi.

A Comissão adoptará igualmente em 2011 uma comunicação sobre a responsabilidade social das empresas (RSE), conceito mais abrangente que o empreendedorismo social, que incentiva todas as empresas a prosseguir acções com objectivos sociais e ambientais nas suas actividades regulares.

2.9. Nodokļi

2.9. Fiscalidade

Pamatdarbība: Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. |

Acção-chave: Revisão da directiva relativa à fiscalidade energética para assegurar um tratamento coerente das diferentes fontes de energia, a fim de melhor ter em conta o teor energético dos produtos, bem como o seu teor de emissões de CO2. |

ES spēkā esošie tiesību akti nodokļu jomā vairs nav pielāgoti ne tādai vienotā tirgus realitātei, kāda tā ir 21. gadsimtā, ne arī ilgtspējīgas attīstības dzinējspēkiem. Ar šo regulējumu vairs nav iespējams nodrošināt vienādu attieksmi pret galapatērētājiem iekšējā tirgū, un tas pienācīgā mērā nesekmē energotaupību vai videi draudzīgu energopatēriņu. Pašlaik ir svarīgi, lai nodokļu politika būtu tāda, kas patēriņu orientē uz energoresursu sekmīgāku izmantojumu, dodot priekšroku tīras enerģijas avotiem.

A legislação fiscal da UE deixou de estar adaptada à realidade do mercado único do século XXI, nem aos desafios do desenvolvimento sustentável. Não permite garantir a igualdade de tratamento dos consumidores finais no mercado interno e não incentiva suficientemente as práticas mais eficientes do ponto de vista energético e mais ecológicas. Importa, hoje, que a fiscalidade permita orientar o consumo para uma melhor utilização dos recursos energéticos, privilegiando as fontes de energia não poluentes.

Bez tam uzņēmumiem, kuru darbība reģistrēta vairākās dalībvalstīs, ir jāsagatavo vairākas nodokļu deklarācijas par savu peļņu un attiecīgi jāvēršas vairākās nodokļu administrācijas iestādēs. Kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) Komisija ierosinājusi, paredzot harmonizēt nodokļa bāzes aprēķina metodes, lai uz attiecīgajiem uzņēmumiem attiektos vienādi noteikumi, neraugoties uz to, kurā dalībvalstī konkrētie nodokļi ir noteikti[53]. Izveidojot „vienas pieturas” aģentūru nodokļu jautājumos, vienkāršosies uzņēmumu un nodokļu administrācijas iestāžu attiecības un veidosies dalībvalstu nodokļu iestāžu administratīvā sadarbība. Ik gadu ar KKUINB palīdzību uzņēmumi visā ES ietaupīs 700 miljonus eiro, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un 1,3 miljardus eiro, veicot konsolidāciju. Turklāt uzņēmumi, kuri tiecas paplašināt pārrobežu darbību, iegūs ietaupījumu līdz 1 miljardam euro. Gada izaugsmes stratēģijā jautājums par KKUINB tika izcelts kā viens no izaugsmi stimulējošiem pasākumiem, kam jāpiešķir prioritāra nozīme, lai līdz 2012. gada beigām to pieņemtu. Šajā sakarā, lai apmierinātu uzņēmumu akūtās vajadzības regulatīvās vides ziņā, kurā tie darbojas, Parlamenta un Padomes pilnīgai līdzdalībai būs izšķiroša nozīme.

Além disso, as empresas com vários estabelecimentos na União têm de acumular as declarações de impostos sobre o rendimento e de tratar com várias administrações fiscais. O projecto da matéria colectável comum consolidada do imposto sobre as sociedades (MCCCIS) é uma acção no âmbito da qual a Comissão propõe uma harmonização dos métodos de cálculo do rendimento tributável, para que as empresas em causa respeitem as mesmas regras, independentemente do Estado-Membro de tributação[53]. A criação de um balcão fiscal único facilitará as relações entre as empresas e a administração fiscal e organizará a cooperação administrativa entre as administrações fiscais dos Estados-Membros. Anualmente, a MCCCIS contribuirá para que as empresas da UE economizem cerca de 700 milhões de euros no que se refere aos custos de conformidade e 1,3 mil milhões de euros graças à consolidação. Por outro lado, as empresas que pretendam expandir-se além-fronteiras poderão poupar cerca de mil milhões de euros. A MCCCIS foi identificada na estratégia de crescimento anual como uma das medidas que favorecem o crescimento e a cuja adopção é essencial dar prioridade até ao final de 2012. Neste contexto, a participação plena do Parlamento e do Conselho será crucial para responder às grandes expectativas das empresas em matéria de simplificação do seu quadro regulamentar.

Ir jāpārskata arī PVN sistēma, lai pirmām kārtām definētu galīgo režīmu, kas piemērojams pārrobežu darījumiem, kā arī ar tiem saistīto nodokļu piemērošanas kārtību atbilstoši izvirzītajam mērķim — samazināt īpašo, ar šiem darījumiem saistīto administratīvo slogu un nostabilizēt visus tirdzniecības ķēdes posmus (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem). Komisija paredz līdz 2011. gada beigām precizēt tos PVN stratēģijas elementus, saistībā ar kuriem tiks eventuāli sagatavotas tiesību aktu iniciatīvas. Pēc tam šīs iniciatīvas izanalizēs nākamajā vienotā tirgus nostiprināšanas posmā pēc 2012. gada.

O sistema do IVA deve também ser revisto para definir um regime definitivo aplicável às transacções transfronteiras, em especial, e às respectivas modalidades de tributação, com o objectivo de reduzir a carga administrativa que pesa sobre as transacções específicas e assegurar toda a cadeia comercial, em especial para as PME. A Comissão pretende identificar, até ao final de 2011, os elementos de uma estratégia para o IVA que deverão dar lugar a novas iniciativas legislativas. Essas iniciativas deverão ser examinadas no âmbito da próxima fase de desenvolvimento do mercado interno, para além de 2012.

Problēmas saistībā ar pārrobežu nodokļu politiku ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, ar kuriem nākas saskarties iedzīvotājiem . Šīs problēmas ir jāatrisina. Komisijas paziņojumā par pārrobežu nodokļu šķēršļu novēršanu iedzīvotājiem[54] tika izceltas visvairāk sasāpējušās problēmas, jo īpaši nodokļu dubultā uzlikšana, fiskālā diskriminācija, kā arī apgrūtinātā piekļuve informācijai un citu valstu nodokļu pārvaldēm. Šajā paziņojumā tika arī paziņoti pasākumi, ko īstenos šo konkrēto problēmu risināšanai. Iespējamie risinājumi cita starpā ir šādi: saistošs strīdu izšķiršanas mehānisms nodokļu dubultās uzlikšanas jomā, „vienas pieturas” kontaktpunktu izveide, kas nodrošinātu piekļuvi attiecīgajām iestādēm, kā arī nodokļu piemērošana mantojuma pārrobežu saņemšanas gadījumā.

Os problemas fiscais transfronteiras constituem um importante obstáculo com que os cidadãos se defrontam. É necessário resolver estes problemas. A Comunicação da Comissão «Eliminar os obstáculos fiscais transfronteiras em benefício dos cidadãos da UE»[54] identificou as questões mais prementes, em especial, a dupla tributação, a discriminação fiscal e o difícil acesso à informação e às administrações fiscais de outros Estados-Membros. A comunicação anunciou medidas para resolver os problemas específicos. As soluções possíveis incluirão, nomeadamente, um mecanismo obrigatório de resolução de litígios em matéria de dupla tributação, a criação de pontos únicos de acesso à administração pública e o tratamento fiscal das sucessões transfronteiras.

2.10. Sociālā kohēzija

2.10. Coesão social

Pamatdarbība: Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[55] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē un kuros paredzēti pasākumi, kā novērst piemērojamo noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no tiem un kā nosakāmas sankcijas to pārkāpšanas gadījumā, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. |

Acção-chave: Legislação destinada a melhorar e reforçar a transposição, a aplicação e o cumprimento da directiva «destacamento de trabalhadores»[55], incluindo medidas para prevenir e sancionar as infracções e a utilização abusiva das regras aplicáveis, acompanhada de uma legislação tendente a clarificar o exercício das liberdades de estabelecimento e de prestação de serviços, com os direitos sociais fundamentais. |

Tirgus sociālajā ekonomikā vienotāks Eiropas pakalpojumu tirgus ir tāds tirgus, kas, nedegradējot vispārējo sistēmu, nodrošina nepieciešamos nosacījumus, lai uzņēmumiem būtu vienkāršāk sniegt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, jo īpaši izmantojot iespēju norīkot savus darbiniekus darbā, bet vienlaikus un arvien lielākā mērā nodrošinot kvalitatīvākas darbvietas un paaugstinot darbinieku un to sociālo tiesību aizsardzības līmeni.

Numa economia social de mercado, um mercado de serviços europeu mais unificado pressupõe garantir, sem nivelamento por baixo, que as empresas possam prestar mais facilmente os seus serviços em toda a União Europeia, em especial através do destacamento do seu pessoal, assegurando simultaneamente um maior número de empregos de melhor qualidade e um nível elevado de protecção dos trabalhadores e de defesa dos seus direitos sociais.

Šajā sakarā ir jāpārliecinās, vai juridiskais satvars, kas regulē darba ņēmēju norīkošanu darbā, tiek pareizi piemērots, jo tādējādi izdosies uzlabot informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm, pastiprināt kontroli un cīnīties pret noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši pret darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem.

Neste contexto, deve melhorar-se a aplicação do quadro jurídico em matéria de destacamento dos trabalhadores, para facilitar a circulação da informação entre as empresas e as autoridades dos Estados-Membros, reforçar os controlos e combater os abusos, em especial no que respeita aos direitos dos trabalhadores.

Vienotā tirgus tiesību aktos ir pienācīgi jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 9. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kurai tagad ir tāda pati tiesiskā vērtība kā Līgumam. Attiecīgi, Komisija ierosinās visās nozarēs piemērojamus tiesību aktus, ar ko tiks ieviesta skaidrība attiecībā uz to, kā izmantojamas tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, ievērojot sociālās tiesības, tostarp tiesības uz kolektīvu rīcību, saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un ievērojot Eiropas Savienības tiesības[56].

Há que ter devidamente em conta as normas respeitantes ao mercado único, constantes dos artigos 8.º e 9.º do Tratado sobre o Funcionamento da União Europeia e da Carta dos Direitos Fundamentais da União Europeia, que tem actualmente o mesmo valor jurídico que o Tratado. Por conseguinte, a Comissão proporá a adopção de legislação horizontal para clarificar o exercício das liberdades de estabelecimento e de prestação de serviços, incluindo os direitos sociais fundamentais, tais como o direito de acção colectiva, em conformidade com a legislação e as práticas nacionais, e no respeito do direito da União[56].

Plašākā nozīmē Eiropas integrācijas uzmanības centrā ir sociālā un teritoriālā kohēzija. Tādējādi tiek atzīts, ka tirgus spēki vieni paši visas kolektīvās vajadzības apmierināt nevar. Vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumi (VTNP) ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas veido Eiropas sociālo modeli — t. i., ekonomiku, kas vienlaikus ir gan konkurētspējīga, gan sociālā ziņā iekļaujoša.

Além disso, é de um modo global que o projecto europeu coloca no centro das suas preocupações a coesão social e territorial da União. Reconhece, assim, que o simples funcionamento do mercado não dá resposta satisfatória a todas as necessidades colectivas. Os serviços de interesse económico geral (SIEG) constituem uma componente essencial do modelo social europeu, designadamente uma economia que seja ao mesmo tempo altamente competitiva e socialmente inclusiva.

Eiropas Savienība atzīst (jo īpaši LESD 14. pantā un Līgumiem pievienotajā protokolā Nr. 26), cik liela ir VTNP nozīme Savienības un tās dalībvalstu sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanā, kā arī cik būtiska ir valsts, reģionālo un pašvaldības iestāžu loma un plašā rīcības brīvība, kura tām ļauj — atbilstīgi subsidiaritātes principam — nodrošināt, likt sniegt un organizēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus tā, lai cik vien iespējams apmierinātu izmantotāju vajadzības.

A União Europeia reconhece, nomeadamente, no artigo 14.º do TFUE e no Protocolo 26 anexo aos tratados, a importância dos SIEG para promover a coesão social e territorial da União e dos seus Estados-Membros, bem como o papel essencial e a grande autonomia das autoridades nacionais, regionais e locais para prestar, mandar executar e organizar os serviços de interesse económico geral, de modo a satisfazer, tanto quanto possível, as necessidades dos utilizadores, em conformidade com o princípio da subsidiariedade.

Publiskā iepirkuma jomā Komisija pavisam nesen ir aizsākusi diskusijas, lai noskaidrotu, kāda mijiedarbība veidojas starp valsts atbalsta noteikumiem un noteikumiem, kuriem atbilstoši tiek organizēti publiskie iepirkumi, kā arī kārtību, ko piemēro pašu sniegtiem pakalpojumiem.

No domínio dos contratos públicos, a Comissão acaba de encetar uma reflexão com o objectivo de clarificar a articulação das regras que regem os auxílios estatais com as que regulam os contratos públicos, assim como o regime aplicável aos serviços prestados a nível interno.

Līdztekus minētajam Komisijas ekskluzīvā kompetencē — atbilstoši LESD 106. pantam — ir gādāt par to, lai VTNP sniegšanas un finansēšanas kārtība atbilstu Līguma principiem un noteikumiem konkurences jomā. Ir aizsāktas arī diskusijas par pasākumu kopuma gaidāmo pārskatīšanu attiecībā uz valsts atbalstu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) (šo pasākumu kopumu mēdz saukt arī par „post-Altmark” bloku)[57]. Reforma ir iecerēta ar divējādu mērķi — sniegt skaidrojumus un nodrošināt diferencētu un samērīgu pieeju. Komisija ir arī paredzējusi vajadzības gadījumā ieviest precizējumus attiecībā uz dažiem pamata jēdzieniem. No otras puses, Komisija centīsies arī nodrošināt, lai tas, cik padziļināti tiek izvērtēti valsts atbalsti, būtu proporcionāli sniegto pakalpojumu veidam un mērogam.

Além disso, é da competência exclusiva da Comissão, nos termos do artigo 106.º do TFUE, garantir que as modalidades de aplicação e de financiamento dos SIEG são compatíveis com os princípios e as disposições do Tratado em matéria de concorrência. Acaba de ser lançado um exercício de reflexão sobre a próxima revisão do pacote de medidas em matéria de auxílios estatais a favor dos SIEG (também conhecido por «pacote pós-Altmark»[57]). A futura reforma deve ter dois objectivos: clarificação e abordagem diferenciada e proporcionada. A Comissão pretende assim, caso seja necessário, clarificar alguns conceitos fundamentais. Por outro lado, a Comissão pretende certificar-se de que a profundidade da análise dos auxílios estatais é proporcional à natureza e à dimensão dos serviços prestados.

Paziņojumā, kuru paredzēts pieņemt līdz 2011. gada beigām, Komisija izklāstīs pasākumus, ar kuriem ir paredzēts nodrošināt, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP), tostarp vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem (VNSP), būtu nodrošināts tāds regulējums, kas dod iespēju pildīt to uzdevumu.

No âmbito de uma comunicação que será adoptada até final de 2011, a Comissão apresentará acções com o objectivo de garantir que os SIEG, incluindo os serviços sociais de interesse geral (SSIG), beneficiem de um quadro que lhes permita cumprir as suas funções.

Tāpēc Komisija aplūkos arī nepieciešamos pasākumus, kas jāīsteno, lai saistībā ar 14. pantu un protokolu Nr. 26 visiem iedzīvotājiem par pieņemamām izmaksām būtu pieejami viņu ikdienas dzīvē tik ļoti nepieciešamie pakalpojumi, no kuriem ir atkarīga to iekļautība ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, pienācīgu nozīmi piešķirot dalībvalstu pienākumam šos pakalpojumus nodrošināt, likt tos sniegt un organizēt. Šajā nolūkā būs jāņem vērā, ka Eiropas iedzīvotāju vajadzības mainās.

A Comissão examinará, por exemplo, as medidas necessárias para assegurar, em ligação com o artigo 14.º e com o Protocolo 26, o acesso de todos os cidadãos, a preços acessíveis, aos serviços essenciais ao seu quotidiano, bem como à sua integração na vida económica e social, respeitando o papel essencial dos Estados-Membros para prestar, mandar executar e organizar esses serviços. Nessa resposta convém ter em conta o carácter evolutivo das necessidades dos cidadãos europeus.

Komisija vērš uzmanību uz to, ka ne visiem iedzīvotājiem ir iespējams aktīvi piedalīties vienotajā tirgū. Piemēram, nav pilnībā garantēta piekļuve banku pakalpojumiem (lai gan šie pakalpojumi ir kļuvuši par priekšnosacījumu aktīvai dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē). Komisija attiecīgi ierosinās iniciatīvu, lai garantētu, ka visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas ES, būtu par pieņemamām izmaksām pieejams pamatmaksājumu konts.

A Comissão salienta que nem todos os cidadãos têm a possibilidade de participar de forma activa no mercado único. Por exemplo, o acesso aos serviços bancários de base, que se tornou uma condição indispensável para a participação na vida económica e social, não está totalmente garantido. Por conseguinte, a Comissão proporá uma iniciativa em matéria de acesso a uma conta de pagamento de base, a um custo razoável, para todos os cidadãos, independentemente do respectivo local de residência na UE.

2.11. Uzņēmumu regulatīvā vide

2.11. Quadro normativo das empresas

Pamatdarbība: Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem, ciktāl tas attiecas uz finanšu pārskatu sniegšanas prasībām, un mazināt administratīvos šķēršļus, jo īpaši tos, kuri rada slogu MVU. |

Acção-chave: Simplificação das directivas sobre as normas de contabilidade, no que respeita às obrigações de informação financeira e à redução dos encargos administrativos, em particular, dos que pesam sobre as PME. |

Eiropadome savos 2011. gada 24.–25. marta secinājumos uzsvēra, ka gan Eiropas, gan valstu līmenī ir jāmazina regulatīvie šķēršļi, jo īpaši tie, kuri rada slogu MVU. Par šo jautājumu Komisija Eiropadomei sagatavos ziņojumu[58]. Vienotā tirgus sniegto priekšrocību palete ir atkarīga no tā, cik raiti no vienas dalībvalsts uz otru notiek personu, preču, pakalpojumu un kapitāla aprite. Vienotā tirgus politikas mērķis ir atvieglināt šo apriti, ne vien likvidējot šķēršļus, bet arī veidojot tādu regulatīvo vidi, kas, cik vien iespējams, mazina administratīvo slogu.

Nas suas conclusões de 24/25 de Março de 2011, o Conselho Europeu sublinhou a necessidade de reduzir as exigências regulamentares, nomeadamente as que se aplicam às PME, tanto a nível europeu como a nível nacional, devendo a Comissão apresentar um relatório ao Conselho Europeu sobre esta matéria[58]. A amplitude das vantagens do mercado único depende da facilidade com que as pessoas, os produtos, os serviços e os capitais puderem circular livremente entre Estados-Membros. O objectivo das políticas do mercado único é facilitar esses movimentos, não só através da abolição de entraves, mas também da criação de um quadro normativo que reduza ao mínimo os encargos administrativos.

Pārskatīt direktīvas par grāmatvedības standartiem ir ierosināts galvenokārt tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu, kas rodas mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem (akciju sabiedrībām vai sabiedrībām ar ierobežoto atbildību) noteikto grāmatvedības prasību dēļ. Ja šo priekšlikumu īstenos, iespējams, veidosies šādi ietaupījumi: 1,5 miljardi euro gadā 1,1 miljonam mazo uzņēmumu, savukārt 5,2 miljardi euro gadā — 5,9 miljoniem mikrouzņēmumu[59]. Šie ietaupījumi galvenokārt veidosies tāpēc, ka mazināsies šiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem noteiktās prasības saistībā ar finanšu pārskatiem. Papildus minētajiem vienkāršošanas centieniem direktīvas pārskatīs arī tādēļ, lai visā ES uzlabotu skaidrību attiecībā uz mazu, vidēju un lielu uzņēmumu finanšu stāvokli un to salīdzināmību. Turklāt Padomei un Parlamentam ir jāpieņem Komisijas priekšlikums par mikrouzņēmumu atbrīvošanu no grāmatvedības direktīvu noteikumu piemērošanas.

A proposta de revisão das directivas em matéria de contabilidade tem como principal objectivo reduzir os encargos administrativos devidos às obrigações contabilísticas para as micro-empresas e as pequenas empresas que sejam sociedades anónimas ou sociedades de responsabilidade limitada. As economias potenciais decorrentes desta proposta representam 1 500 milhões de euros por ano para 1,1 milhões de pequenas empresas e 5 200 milhões de euros por ano para 5,9 milhões de microempresas[59]. As economias ficarão a dever-se essencialmente a uma diminuição dos requisitos de informação financeira para as micro e pequenas empresas. Para além desta simplificação, a revisão das directivas terá igualmente por objectivo a melhoria da clareza e da comparabilidade em toda a UE das demonstrações financeiras de empresas de pequena a grande dimensão. Além disso, deve ser adoptada pelo Conselho e pelo Parlamento a proposta da Comissão de isentar as microempresas das disposições das directivas em matéria de contabilidade.

Ieviešot harmonizētus Eiropas noteikumus, tiek aizstāti 27 valstu noteikumu kopumi, un tādējādi — jau šādā veidā vien — mazinās regulatīvais slogs. Turklāt tiek darīts viss, lai vēl lielākā mērā mazinātu to administratīvo slogu, kas izriet no Eiropas noteikumu piemērošanas[60]. Šajā nolūkā Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas privātā uzņēmuma statūtus , ar ko joprojām iepazīstas ES Padome. Padomes ziņā ir dot zaļo gaismu šā priekšlikuma īstenošanai.

A introdução de regras harmonizadas substitui um conjunto de 27 regras nacionais, constituindo, por isso, uma redução dos encargos administrativos. Além disso, realizam-se esforços para continuar a reduzir os encargos administrativos decorrentes das normas europeias[60]. Para este efeito, foi apresentada uma proposta da Comissão no sentido de criar um estatuto das sociedades privadas europeias , que ainda aguarda uma decisão do Conselho da UE, mas que deverá ser desbloqueada pelo Conselho.

Lai vienkāršotu MVU darbību, Komisija pieņēmusi „Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu” [61]. Ar šo aktu visās Eiropas politikas jomās iedibina tā dēvēto „vispirms domāt par mazākajiem” („Think Small First”) principu un ievieš dažāda veida konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot MVU konkurētspēju vienotajā tirgū.

Para facilitar a actividade das PME, a Comissão adoptou o «Small Business Act», [61] que introduz o princípio «Think Small First» em todas as políticas europeias e inclui uma série de medidas concretas destinadas a melhorar a competitividade das PME no seio do mercado único.

Lai vienotajā tirgū atvieglinātu pārrobežu darījumus, jāievieš alternatīvs Eiropas līgumtiesību instruments . Ir jāpieņem arī regula, ar ko tiek vienkāršota pārrobežu parādu piedziņa . Tādējādi izdosies vēl vairāk vienkāršot spēkā esošos noteikumus to iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, kuri šajā jomā vēlas baudīt lielāku tiesisko noteiktību.

Deve ser introduzido um instrumento facultativo de direito europeu dos contratos para facilitar as operações transfronteiras no mercado único. Deve igualmente ser introduzido um regulamento para facilitar a cobrança transfronteiras de créditos, o que simplificaria ainda mais as regras em vigor, para benefício dos cidadãos e das empresas que desejam maior segurança jurídica neste domínio.

2.12. Publiskie iepirkumi

2.12. Contratos públicos

Pamatdarbība: Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars, lai izdotos izveidot līdzsvarotu politiku, kura atbalsta pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību un kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Šīs pārskatīšanas rezultātā publiskā iepirkuma rīkotāju rīcībā jābūt vienkāršākām un elastīgākām procedūrām, bet uzņēmumiem, jo īpaši MVU, jānodrošina vieglāka piekļuve[62]. |

Acção-chave: Quadro normativo no domínio dos contratos públicos revisto e modernizado, com o objectivo de obter uma política equilibrada que apoie a procura de bens, serviços e obras respeitadores do ambiente, socialmente responsáveis e inovadores. Esta revisão deve igualmente proporcionar procedimentos mais simples e mais flexíveis para as entidades adjudicantes e garantir um acesso mais fácil às empresas, nomeadamente às PME[62]. |

Valsts iestādes aptuveni 18 % ES IKP tērē precēs, pakalpojumos un būvdarbos. Ar Eiropas un valstu tiesību aktiem publiskie iepirkumi ir atvērti taisnīgai konkurencei nolūkā piedāvāt iedzīvotajiem labāku kvalitāti par labāku cenu.

As entidades públicas gastam cerca de 18 % do PIB da UE em bens, serviços e obras. As legislações europeias e nacionais abriram os contratos públicos à concorrência leal, o que teve por consequência facultar aos cidadãos uma melhor qualidade ao melhor preço.

Tā kā to preču, pakalpojumu un būvdarbu klāsts, par kuriem tiek slēgti pakalpojumu līgumi, ir ļoti plašs, publiskais pasūtījums dod iespējas palielināt pieprasījumu pēc tādām precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem, kas ievēro prasības attiecībā uz dabas aizsardzību, kas ir sociālā ziņā atbildīgi un novatoriski. Citiem vārdiem izsakoties, publiskie iepirkumi var kalpot kā līdzeklis, lai attīstītu „zaļāku”, sociālu un inovatīvu iekšējo tirgu. Ir arī jāapsver iespējas, kā vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, un tādējādi paaugstināt publiskā pasūtījuma efektivitāti. Tajā pašā laikā šai vienkāršošanai jānorisinās tā, lai piekļuve publiskā pasūtījuma līgumiem netiktu ierobežota, proti, lai tie neizslēgtu pārrobežu konkurences iespēju. Tieši pretēji, piekļuvei publiskā pasūtījuma līgumiem ir jākļūst vēl vienkāršākai (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem), tostarp kopīgiem iepirkumiem, ko veic dažādi publiskā iepirkuma rīkotāji. Patiešām, to publisko līgumu procentuālā daļa, kurus piešķir citas dalībvalsts uzņēmumiem, joprojām ir ļoti neliela, jo īpaši salīdzinājumā ar importēto pakalpojumu līmeni privātā iepirkuma jomā.

Tendo em conta o grande número de bens, serviços e obras que são objecto de contrato, os contratos públicos oferecem oportunidades de aumentar a procura de bens, serviços e obras respeitadores do ambiente, socialmente responsáveis e inovadores. Por outras palavras, os contratos públicos podem servir de ferramenta para fomentar o desenvolvimento de um mercado interno mais ecológico, social e inovador. Também é necessário analisar de que modo se podem simplificar e flexibilizar os procedimentos, a fim de aumentar a eficácia dos contratos públicos. Ao mesmo tempo, essa simplificação não deverá conduzir a uma limitação do acesso aos mercados, à escala europeia. Pelo contrário, o acesso ao mercado deve tornar-se ainda mais fácil, em particular para as PME e para o comércio transfronteiras, inclusive nas aquisições comuns por diferentes entidades adjudicantes. Com efeito, a percentagem de contratos públicos atribuídos a empresas de outro Estado-Membro continua a ser relativamente baixa, em especial quando comparada com a taxa de penetração nos mercados privados.

Pakalpojumu koncesijas veido būtisku tautsaimnieciskās darbības daļu[63] un lielāko daļu publiskā un privātā sektora partnerību. Pieņemot šajā jomā īpašu regulatīvo satvaru, palielināsies šāda veida partnerībās nepieciešamā tiesiskā noteiktība.

As concessões de serviços representam um peso económico considerável[63] e constituem a maior parte das parcerias entre o sector público e o privado. Um quadro jurídico permitirá uma maior segurança jurídica para acompanhar essas parcerias.

Atverot publiskos iepirkumus konkurencei, veidojas gan pasaules, gan Eiropas līmeņa labums. Gādājot par to, lai šī atvēršana norisinātos vispusīguma un savstarpējā labuma garā un lai Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas un garantēta taisnīga konkurence, ir jāpieņem Eiropas tiesību akti arī par trešo valstu uzņēmumu piekļuvi Eiropas publiskā iepirkuma līgumiem, tādējādi pildot saistības, ko Eiropa uzņēmusies.

A abertura dos contratos públicos à concorrência traz vantagens tanto a nível mundial como a nível europeu. Para assegurar que a abertura se faz num espírito de reciprocidade e de benefício mútuo, proporcionando às empresas europeias e estrangeiras oportunidades iguais e garantindo uma concorrência leal, deve igualmente ser adoptada legislação europeia sobre o acesso das empresas de países terceiros aos contratos públicos europeus, permitindo traduzir os compromissos assumidos no contexto europeu.

3. Izdošanās priekšnosacījumi, pastiprināta pārvaldība un vienotais tirgus

3. Condições de êxito, uma governação mais criteriosa do mercado único

Lai ierosinātie pasākumi nestu cerētos augļus ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbvietu izteiksmē, ir jāapvieno to izstrādei un faktiskai īstenošanai nepieciešamie nosacījumi. Ir četri šādi priekšnosacījumi: 1) sekmīgāks dialogs ar visu pilsonisko sabiedrību kopumā; 2) tuvākas partnerattiecības starp dažādiem iesaistīto aprindu pārstāvjiem; 3) informācijas pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un 4) vienotā tirgus noteikumu piemērošanas aktīvāka kontrole.

Para que as acções propostas produzam os efeitos esperados em termos de crescimento e de emprego, é necessário que estejam satisfeitas as condições para o seu desenvolvimento e a sua execução efectiva. Trata-se de quatro condições: 1) melhor diálogo com a sociedade civil; 2) um parceria mais intensa com os vários intervenientes; 3) a disponibilização eficaz de informação para os cidadãos e para as empresas; 4) um controlo mais rigoroso da aplicação das regras do mercado único.

Iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sekmēt vērtējoša gara kultūru

Envolver a sociedade civil e promover uma cultura da avaliação

Sabiedriskās apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka pilsoniskā sabiedrība vēlas būt ciešāk iesaistīta vienotā tirgus pilnveidošanas procesā ; līdz šim tas tā nav bijis[64]. Komisija, ar apņēmību dodoties šajā virzienā, regulāri publicēs sarakstu, kurā tiks atspoguļotas 20 svarīgākās vēlmes, ko no vienotā tirgus, pamatojoties uz savu pieredzi, sagaida iedzīvotāji un uzņēmumi. Šo sarakstu, kas kalpos kā reāls vienotā tirgus darbības barometrs , Komisija iesniegts Vienotā tirgus forumam . Minētajā forumā laiku pa laikam tiksies tirgus dalībnieki — uzņēmumi, darba devēji un darba ņēmēji, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, dažāda līmeņa valdības sabiedriskās iestādes un valstu parlamenti. Forumā tiks aplūkots iekšējā tirgus stāvoklis un jo īpaši tas, kā notiek direktīvu transponēšana un piemērošana, un norisināsies paraugprakses apmaiņa. Šāds forums palīdzēs veidot politikas izvērtēšanas kultūru un tādējādi pilnībā iesaistīsies Akta par vienoto tirgu īstenošanas pārraudzībā, izvērtējot šā akta īstenošanas rezultātus praksē. Šā izvērtējuma procesā ieguldījumu sniegs arī Eiropas ombuda darbs. Lai minētos aspektus pastiprinātu, Komisija izmantos konkrētus darbības rādītājus, kas izklāstīti šā dokumenta 2. pielikumā.

A consulta pública deixou bem claro que a sociedade civil deseja uma participação mais intensa no desenvolvimento do mercado único do que tem tido[64]. Para se empenhar activamente neste caminho, a Comissão passará a publicar regularmente uma lista das 20 expectativas mais importantes dos cidadãos e das empresas relativamente ao mercado único, com base em experiências concretas. Essa lista será um verdadeiro barómetro do funcionamento do mercado único , que a Comissão apresentará ao Fórum do Mercado Único , o qual reunirá periodicamente os intervenientes neste mercado: empresas, parceiros sociais, organizações não governamentais e representantes dos cidadãos, das entidades públicas a diferentes níveis da administração e parlamentos. O Fórum examinará a situação do mercado interno, nomeadamente a transposição e a aplicação das directivas, e procederá ao intercâmbio de boas práticas. Ajudará a desenvolver uma cultura de avaliação de políticas e, enquanto tal, terá um papel no seguimento do Acto para o Mercado Único, contribuindo para a aferição dos seus efeitos na prática. A actividade do Provedor também contribuirá para esta avaliação. Para reforçar este aspecto, a Comissão utilizará uma série limitada de indicadores que constam do anexo 2.

Ir jāpastiprina arī sociālo partneru loma, un jādod tiem iespēja paust savu nostāju jautājumos saistībā ar ekonomisko un sociālo kohēziju.

Os parceiros sociais devem igualmente ver o seu papel reforçado, com a possibilidade de apresentarem os seus pontos de vista sobre as questões relativas à coesão económica e social.

Veidot partnerības un sekmēt sadarbību

Criar parcerias e incentivar a cooperação

Pastiprināt un padziļināt partnerību starp visiem vienotā tirgus dalībniekiem un jo īpaši starp dalībvalstīm un Komisiju — šādu vajadzību uzsvēra teritoriālās iestādes, kas arī ar apņēmību pauda savu vēlmi pilnībā piedalīties vienotā tirgus politikas izstrādē. Šī līdzdalība izpaudīsies divējādi: tās gan aktīvāk iesaistīsies apspriedēs par konkrētiem Komisijas priekšlikumiem, gan arī pastiprinās to rīcībā esošos līdzekļus sadarbības vienkāršošanai un uzlabošanai starp valsts administrācijas iestādēm atsevišķu lēmumu pieņemšanas līmenī (proti, nereti teritoriālā līmenī). Šajā nolūkā tiks pastiprināta elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas ( IMI ) tiesiskā noteiktība (šī sistēmā jau tagad apvieno 6000 administrācijas iestāžu). Šī sistēma būtu jāuzskata par svarīgāko partnerattiecību rīku, kā īstenot vienotā tirgus noteikumus turpmākajos Komisijas priekšlikumos. Visbeidzot, lai atvieglinātu informācijas apriti starp pārvaldes iestādēm, ir jāpilnveido automātiskās tulkošanas tehnoloģiju sniegtās iespējas.

A necessidade de reforçar e alargar a parceria entre todos os intervenientes no mercado único, em especial entre os Estados-Membros e com a Comissão, foi sublinhada pelas autoridades territoriais, que manifestaram uma grande vontade de integrar plenamente a elaboração de políticas do mercado único. Este aspecto passa por uma maior participação dos intervenientes no processo de consulta sobre as propostas específicas da Comissão e pelo reforço dos meios disponibilizados para facilitar e promover a cooperação entre as administrações nacionais, ao nível em que as decisões são tomadas, ou seja, frequentemente a nível territorial. Com esta finalidade, será reforçada a segurança jurídica do sistema electrónico de intercâmbio de informações (IMI), que reúne já 6 000 órgãos da administração pública . O recurso a este sistema deve ser privilegiado como instrumento de parceria para a aplicação das regras do mercado único nas futuras propostas da Comissão. Para facilitar os intercâmbios entre órgãos da administração pública, é conveniente desenvolver as possibilidades tecnológicas da tradução automática.

Labāka informētība labākai iekšējā tirgus noteikumu īstenošanai

Melhor informação para melhorar a aplicação das regras do mercado interno

Ja viss acquis (jeb spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti) būtu piemēroti visās dalībvalstīs, vienotais tirgus varētu sniegt vēl lielāku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā, un uzņēmumi un iedzīvotāji gūtu no tā pilnīgu labumu . Tieši uzņēmēji un iedzīvotāji ir tie, kas var iestāties par savām tiesībām. Tomēr, lai tas būtu iespējams — lai uzņēmumi un iedzīvotāji savas tiesības varētu izmantot, bet gadījumā, ja tās tiek pārkāptas, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības —, tiem savas tiesības ir jāzina. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nostiprinās savu vienoto datu ievades punktu („Tava Eiropa”), lai tas gan Eiropas, gan valstu līmenī kļūtu par vienotu informācijas un palīdzības punktu. Tikpat svarīgi ir arī uzlabot nosacījumus, ar kuriem iespējams operatīvi piedāvāt konkrētus risinājumus un kas nerada izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuru tiesības nav pilnībā ievērotas. Šādi veidojas uzticēšanās vienotajam tirgum un attiecīgi arī vēlēšanās tajā iesaistīties. Šajā nolūkā Komisija un dalībvalstis pastiprinās valsts administrācijas iestāžu tīkla „Solvit” darbību.

Além disso, o mercado único poderia contribuir mais para o crescimento, se todo o acervo (nomeadamente as legislações europeias em vigor) fosse aplicado pelo conjunto dos Estados-Membros e beneficiasse plenamente as empresas e os cidadãos . Estes são os primeiros que podem proceder de forma a que os seus direitos sejam respeitados. Para que o possam fazer, é necessário que conheçam os seus direitos, que estejam em condições de os exercer e que possam beneficiar de apoio, caso esses direitos não sejam respeitados. Por outro lado, a Comissão vai reforçar o seu ponto de entrada único ( A sua Europa ), em parceria com os Estados-Membros, para que se torne o ponto único de informação e de ajuda, a nível europeu e nacional. É também fundamental melhorar as condições em que se podem introduzir rapidamente soluções concretas, sem encargos para os cidadãos e as empresas cujos direitos não são plenamente respeitados. Isso é importante para que as pessoas confiem no mercado único e, por conseguinte, tenham vontade de assumir o seu papel. Para tal, a Comissão e os Estados - Membros vão reforçar a rede «Solvit» entre administrações nacionais .

Līdzvērtīgi un vienādi piemēroti „spēles noteikumi”

Regras iguais e aplicadas de forma homogénea

Pat tad, ja sistemātiski tiek izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas līdzekļi[65], gadījumos, kad grūtības joprojām ir vērojamas, un it sevišķi, kad tās ir saistītas ar strukturālāka rakstura problēmām, kuru cēloņi meklējami valstu likumdošanā, Komisijai ir pilnībā jāizmanto Līguma (LESD) 258. pantā paredzētās procedūras. Apspriežu gaitā ieinteresētās personas uzstāja, ka ir svarīgi vienotajā tirgū nodrošināt visiem vienādus spēles noteikumus , un pauda kritisku attieksmi pret bezizejas situācijām. Tālab šajā jomā Komisija veidos mērķtiecīgākas politiskās iestrādes un, izvirzot konkrētus skaitliski izsakāmus mērķus, skubinās dalībvalstis uzlabot situāciju saistībā ar ES tiesību aktu transponēšanu un valsts tiesību aktu atbilstības nodrošināšanu. Šāda pieeja jau ir ļāvusi samazināt transponēšanas deficītu līdz 1 %, tomēr iesāktais darbs ir jāturpina. Lai atbilstoši Eiropas Parlamenta izvirzītajai prasībai visas dalībvalstis līdz 2012. gadam būtu sekmīgi un pilnīgi iestrādājušas savos valsts tiesību aktos vienotā tirgus noteikumus, ir nepieciešamas turpmākās darbības: i) dalībvalstīm jāpaziņo publiskošanai paredzētās korelācijas tabulas; ii) ir jāizvirza skaitliskā izteiksmē izsakāmi mērķi attiecībā uz transponēšanas deficītu un valsts tiesību aktu atbilstības deficītu, respektīvi, 0,5 %[66] transponēšanas deficīta gadījumā un 0,5 %[67] — attiecībā uz valsts tiesību aktu atbilstības deficītu; iii) ir efektīvāk jāpiemēro pienākumu neizpildes procedūras, attiecīgajos procedūras posmos paredzot skaitliski izsakāmus mērķus.

Para que o recurso a meios alternativos de resolução seja sistemático[65], quando as dificuldades persistem e resultam particularmente de problemas mais estruturais com origem na legislação nacional, compete à Comissão fazer pleno uso dos procedimentos previstos no artigo 258.º do Tratado (TFUE). Durante a consulta, as partes interessadas salientaram a importância de assegurar que as regras sejam iguais para todos no mercado único e denunciaram várias situações de impasse. Por isso, a Comissão tenciona lançar uma política mais enérgica neste domínio e contará com os Estados-Membros para melhorar a situação em termos de transposição e de aplicação, em conformidade com o respectivo direito nacional, recorrendo a objectivos quantitativos que deverão ser atingidos. Esta abordagem permitiu já reduzir o défice de transposição para 1 %, embora sejam agora necessários mais esforços. A correcta e completa aplicação das regras do mercado único por todos os Estados-Membros exige, até 2012, conforme foi solicitado pelo Parlamento Europeu, i) a notificação, pelos Estados-Membros, de quadros de correspondência destinados a publicação; ii) a fixação de objectivos quantitativos, limitando o défice de transposição a 0,5 %[66] e o défice de compatibilidade do direito nacional a 0,5 %[67]; iii) a aplicação mais eficaz dos processos por infracção, através de objectivos quantitativos para as fases do processo.

Visbeidzot, Komisija, iespējams, ierosinās „savstarpējā novērtējuma” instrumentu to direktīvu transponēšanai, kas attiecas uz kādu svarīgu nozari, kuru regulē daudz un dažādi valsts tiesību akti.

Por último, o instrumento de avaliação mútua interpares poderá ser proposto pela Comissão, nos casos em que a directiva a transpor disser respeito a um sector-chave único em que as legislações nacionais sejam particularmente numerosas.

„Spēles noteikumi” globālā mērogā

Regras a nível global

Vispasaules konkurences apstākļos iekšējā tirgus un Eiropas uzņēmumu panākumi ir atkarīgi no Eiropas Savienības spējas garantēt savas iekšpolitikas un ārpolitikas konsekvenci un to, lai šīs politikas viena otru savstarpēji papildinātu. Komisija, par to gādājot, turpinās īstenot savu politiku regulatīvās konverģences uzlabošanai un iestāsies par starptautisko standartu plašāku pieņemšanu. Komisija risinās sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, īpaši uzsverot ne vien piekļuvi tirgiem, bet arī regulatīvo konverģenci. Uzmanības lokā ir jābūt ne vien valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un kurām savos valsts tiesību aktos ir jāpārņem Eiropas Savienības tiesību akti, bet arī tām valstīm, attiecībā uz kurām Eiropas Savienība īsteno kaimiņattiecību un stratēģisko partnerattiecību politiku, lai, slēdzot padziļinātus brīvās tirdzniecības nolīgumus, veicinātu ekonomisko integrāciju un uzlabotu savstarpējo piekļuvi tirgum un tiesību aktu tuvināšanu.

O êxito do mercado interno e das empresas europeias entre a concorrência mundial depende da capacidade da União Europeia para garantir a coerência e a complementaridade das suas políticas internas e externas. Nesse sentido, a Comissão prosseguirá a sua política de promoção da convergência regulamentar e defenderá uma adopção mais ampla das normas internacionais. Negociará acordos comerciais com uma tónica particular não só no acesso aos mercados, mas também na convergência normativa. Deverá ser dada especial atenção aos países em vias de adesão à União Europeia, que possam adoptar o acervo comunitário, mas também aos países vizinhos e aos parceiros estratégicos da UE, a fim de promover a integração económica e melhorar o acesso recíproco ao mercado e a aproximação regulamentar, designadamente com base em acordos de comércio livre mais alargados.

4. TURPMāKAIS POSMS UN SECINāJUMI

4. PRÓXIMA ETAPA E CONCLUSÃO

Lai gan mēs esam izvirzījuši prioritātes, uz kurām tiekties turpmākajos 18 mēnešos, tas mūs nekādā gadījumā neatbrīvo no atbildības jau tagad gatavoties turpmākajam posmam pēc 2012. gada. Respektīvi, ir jāmaina vienotā tirgus orientācija un jāuzlabo tā dinamika, lai tas varētu kalpot stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanai, kura ir kļuvusi par atsauces scenāriju turpmākajiem 10 gadiem. Vienotajam tirgum ir jābūt tādam, kas veicina turpmāko mērķu sasniegšanu: resursu ilgtspēju un efektīvāku izmantošanu, inovāciju, sociālo iekļautību un teritoriālo kohēziju, kā arī nodarbinātības stratēģiju.

Definir as prioridades para os próximos 18 meses não invalida que se planifique desde já a próxima etapa para além de 2012. Com efeito, o mercado único deve ser reorientado e dinamizado para promover os objectivos da estratégia «Europa 2020», que fixou como horizonte os próximos 10 anos. O mercado único deverá contribuir para os objectivos de sustentabilidade e utilização mais eficaz dos recursos, para a inovação, a inclusão social e a coesão territorial, bem como para a estratégia de emprego.

2012. gada beigās būs jārod stimuls jaunam darba cēlienam vienotā tirgus pilnveidošanā. Šos apsvērumus papildinās padziļināts ekonomisks pētījums, kura rezultātā izdarītie slēdzieni ļaus identificēt tās jomas, kurās ir vēl neizmantots izaugsmes potenciāls, un vajadzības gadījumā radīt jaunus stimulējošus mehānismus ekonomiskajai izaugsmei. Komisija, izmantojot savus jaunos pārvaldības instrumentus, arī iesaistīsies apspriedēs ar pilsonisko sabiedrību un visiem vienotā tirgus darbībā iesaistīto aprindu pārstāvjiem.

Até ao final de 2012, é necessário entrar numa nova etapa para o desenvolvimento do mercado único. As reflexões serão alimentadas por um grande estudo económico, cujos resultados deverão permitir identificar os nichos em que exista um potencial de crescimento por explorar e identificar, se for caso disso, novas alavancas de crescimento. A Comissão consultará igualmente a sociedade civil e todos os intervenientes no mercado único, através dos seus novos instrumentos de governação.

Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs gūt pilnīgu labumu no vienotā tirgus tikai tad, ja Akts par vienoto tirgu un tajā paredzētās prioritārās darbības tiks īstenotas nekavējoties un ar vērienu . Šī pasākumu programma ir svarīgs ieguldījums centienos uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, un tāpēc tai ir jāpiešķir vislielākā prioritārā nozīme. Šajā nolūkā būs jāmobilizē visas Eiropas institūcijas, dalībvalstis un iesaistīto aprindu pārstāvji.

Os cidadãos e as empresas só poderão beneficiar plenamente do mercado único se o Acto para o Mercado Único e as suas acções prioritárias forem objecto de uma aplicação rápida e ambiciosa . Este programa de acção é uma contribuição fundamental para os esforços no sentido de aumentar a competitividade da economia europeia, devendo, por isso, ter prioridade máxima, o que implica a mobilização de todas as instituições europeias, dos Estados-Membros e das partes interessadas.

Tāpēc Komisija:

Por conseguinte, a Comissão:

- aicina Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pilnībā atbalstīt Aktu par vienoto tirgu;

- convida o Parlamento Europeu, o Conselho Europeu, o Conselho, o Comité Económico e Social Europeu e o Comité das Regiões a dar o seu total apoio ao Acto para o Mercado Único;

- aicina Eiropadomi sniegt atbalstu divpadsmit prioritārās darbības jomām, kas noteiktas Aktā par vienoto tirgu, kā arī to īstenošanai prioritārā kārtā;

- convida o Conselho Europeu a dar o seu apoio às 12 prioridades estabelecidas pelo Acto para o Mercado Único e à sua aplicação prioritária;

- aicina Eiropas Parlamentu un Padomi likumdošanas izstrādes procesā vislielāko prioritāti piešķirt Aktā par vienoto tirgu iekļautajiem galvenajiem pasākumiem un vienoties par to pieņemšanu bez kavēšanās ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām;

- convida o Parlamento Europeu e o Conselho a darem a máxima prioridade, no âmbito do processo legislativo, às acções-chave que constam do Acto para o Mercado Único, decidindo a rápida adopção das mesmas, o mais tardar até ao final de 2012;

- Komisija Eiropas Pusgada ietvaros, gatavojoties pavasara Eiropadomē paredzētajai pārskatīšanai, sagatavos ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par rezultātiem, kas sasniegti Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu īstenošanā;

- apresentará um relatório ao Parlamento Europeu, ao Conselho Europeu e ao Conselho sobre os progressos realizados a nível da aplicação do Acto para o Mercado Único e das suas acções-chave, no âmbito do semestre europeu e com vista à sua análise pelo Conselho Europeu da Primavera;

- sadarbosies ar dalībvalstīm, lai atvieglinātu Akta par vienoto tirgu un tajā paredzēto galveno pasākumu raitu īstenošanu;

- trabalhará em conjunto com os Estados-Membros, no sentido de facilitar a aplicação rápida do Acto para o Mercado Único e das suas acções-chave;

- aicina dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes nodrošināt vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un to ievērošanu;

- convida as autoridades nacionais, regionais e locais dos Estados-Membros a assegurar a aplicação e o cumprimento das regras do mercado único;

- aicina visas iesaistītās aprindas — Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu locekļus, valsts, reģionālo un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, kā arī visas citas iesaistītās personas — aktīvi piedalīties „vienotā tirgus dienā”, kuras laikā gan valstu, gan Eiropas mērogā (jo īpaši Vienotā tirgus foruma ietvaros) tiks diskutēts par sasniegto progresu un problēmām, kas vēl jārisina.

- convida todas as partes interessadas, os deputados do Parlamento Europeu e dos parlamentos nacionais, os representantes das autoridades nacionais, regionais e locais, assim como todas as partes interessadas a participar activamente num «dia do mercado único», em que os progressos realizados e os desafios a enfrentar serão debatidos a nível nacional e europeu, em especial no seio do Fórum do Mercado Único.

1. pielikums: Tabula ar pamatdarbībām

Anexo 1: Quadro das acções-chave

Pamatdarbība | Mehānisms | Komisijas priekšlikums |

Acção-chave | Alavanca | Proposta pela Comissão |

1 | Tāda likumdošana, kas izstrādāta ar nolūku atvieglināt vienā dalībvalstī veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumus jebkurā citā dalībvalstī — bez jebkādiem šķēršļiem vai papildu prasībām. | MVU piekļuve finansējumam | 2011. gada 4. ceturksnis |

1 | Legislação destinada a facilitar que os fundos de capital de risco estabelecidos num Estado-Membro possam investir em qualquer outro Estado Membro, sem entraves ou requisitos adicionais | Acesso ao financiamento para as PME | 4.º trimestre de 2011 |

2 | Atjaunināti tiesību akti par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. | Iedzīvotāju mobilitāte | 2011. gada 4. ceturksnis |

2 | Legislação relativa ao reconhecimento mútuo das qualificações profissionais modernizada | Mobilidade dos cidadãos | 4.º trimestre de 2011 |

3 | Tiesību akti, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību vairākumam dalībvalstu un vienotu strīdu risināšanas sistēmu; ir izvirzīts mērķis — pirmos patentus, kas saņem šādu vienotu aizsardzību, izdot 2013. gadā. | Intelektuālā īpašuma tiesības | 2011. gada 2. ceturksnis |

3 | Legislação que estabeleça uma protecção unitária por patente para o maior número possível de Estados-Membros e um sistema único para a resolução de litígios, com o objectivo de emitir as primeiras patentes que beneficiarão dessa protecção unitária em 2013 | Direitos de propriedade intelectual | 2.º trimestre de 2011 |

4 | Tiesību akti par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem. Šajā pamatdarbībā ir paredzēts pasākumu bloks attiecībā uz tirdzniecību tiešsaistē. | Patērētāji — vienotā tirgus dalībnieki | 2011. gada 4. ceturksnis |

4 | Legislação em matéria de resolução alternativa de litígios. Esta acção incluirá uma vertente para o comércio electrónico | Consumidores, agentes do mercado único | 4.º trimestre de 2011 |

5 | Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu, lai to paplašinātu, to attiecinot arī uz pakalpojumiem, un lai uzlabotu standartizācijas procedūru efektivitāti, iedarbīgumu un to iekļaujošo raksturu. | Pakalpojumi | 2011. gada 2. ceturksnis |

5 | Revisão da legislação relativa ao sistema europeu de normalização, a fim de a alargar aos serviços e tornar os procedimentos de normalização mais eficazes, eficientes e inclusivos | Serviços | 2.º trimestre de 2011 |

6 | Tiesību akti par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai identificētu un izvērstu stratēģiskos viseiropas nozīmes projektus un lai nodrošinātu to savstarpējo izmantojamību un intermodālo raksturu. | Tīkli | 2011. gada 4. ceturksnis 2011. gada 3. ceturksnis |

6 | Legislação em matéria de infra-estruturas de energia e de transportes, a fim de identificar e desenvolver os projectos estratégicos de interesse europeu, bem como garantir a interoperabilidade e a intermodalidade | Redes | 4.º trimestre de 2011 3.º trimestre de 2011 |

7 | Tiesību akti, ar ko nodrošinātu e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpējo atzīšanu ES un pārskatītu direktīvu par e-parakstu. | Digitālais vienotais tirgus | 2012. gada 1. ceturksnis |

7 | Legislação que garanta o reconhecimento mútuo da identificação e da autenticação electrónicas em toda a UE e revisão da directiva relativa à assinatura electrónica | Mercado único digital | 1.º trimestre de 2012 |

8 | Tiesību akti tāda Eiropas normatīvā satvara izveidei, kas vienkāršotu solidaritātes ieguldījumu fondu izveidi. | Sociālā uzņēmējdarbība | 2011. gada 4. ceturksnis |

8 | Legislação que dê origem a um quadro europeu tendente a facilitar o desenvolvimento de fundos de investimento solidário | Empreendedorismo social | 4.º trimestre de 2011 |

9 | Pārskatīt enerģijas nodokļu direktīvu nolūkā nodrošināt konsekventu regulējumu dažādiem enerģijas avotiem, lai sekmīgāk ņemtu vērā enerģijas saturu dažādos ražojumos un to CO2 emisiju līmeni. | Nodokļi | 2011. gada 2. ceturksnis |

9 | Revisão da directiva relativa à fiscalidade energética para assegurar um tratamento coerente das diferentes fontes de energia, a fim de melhor ter em conta o teor energético dos produtos, bem como o seu teor de emissões de CO2 | Fiscalidade | 2.º trimestre de 2011 |

10 | Tiesību akti, ar ko uzlabot un pastiprināt direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā[68] transponēšanu, piemērošanu un tās ievērošanu praksē, līdztekus tiesību aktiem, ar ko paredzēts ieviest skaidrību tajā, kā saistībā ar sociālajām pamattiesībām izmantojama uzņēmējdarbības veikšanas brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība. | Sociālā kohēzija | 2011. gada 4. ceturksnis |

10 | Legislação destinada a melhorar e reforçar a transposição, a aplicação e o cumprimento da directiva «destacamento de trabalhadores»[68], acompanhada de uma legislação tendente a clarificar o exercício das liberdades de estabelecimento e de prestação de serviços, com os direitos sociais fundamentais | Coesão social | 4.º trimestre de 2011 |

11 | Vienkāršot direktīvas par grāmatvedības standartiem. | Uzņēmumu regulatīvā vide | 2011. gada 2. ceturksnis |

11 | Simplificação das directivas sobre as normas de contabilidade | Quadro normativo das empresas | 2.º trimestre de 2011 |

12 | Pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars. | Publiskie iepirkumi | 2011. gada 4. ceturksnis |

12 | Quadro normativo no domínio dos contratos públicos revisto e modernizado | Contratos públicos | 4.º trimestre de 2011 |

2. pielikums: Vienotā tirgus darbības rādītāji

Anexo 2: Indicadores para o mercado único

- Preču un pakalpojumu tirdzniecība ES iekšienē: 2009. gadā preču tirdzniecība ES iekšienē atbilda 37 % IKP (jeb 4 320 miljardi euro), bet pakalpojumu tirdzniecība — 10,5 % (jeb 1 233 miljardi euro)[69].

- Comércio intra-UE de bens e serviços: em 2009, o comércio intra-EU de bens representava 37 % do PIB (4 320 mil milhões de euros) e o de serviços 10,5 % do PIB (1 233 mil milhões de euros)[69].

- ES iekšējā e-tirdzniecība: 2010. gadā 9 % Eiropas iedzīvotāju ir izdarījuši pirkumu no citās dalībvalstīs reģistrētiem piegādātājiem[70].

- Comércio electrónico intra-UE: em 2010, 9 % dos cidadãos europeus fizeram compras a fornecedores estabelecidos noutros Estados-Membros[70].

- Eiropas patenta saņemšanai iesniegto pieteikumu un piešķirto patentu skaits: 2010. gadā (pagaidu dati) — Eiropas Patentu iestāde saņēma 235 029 pieteikumus Eiropas patenta saņemšanai; piešķirti — 58 108 Eiropas patenti[71].

- Número de pedidos apresentados e concedidos no sentido da obtenção da patente europeia: em 2010 (números provisórios) – foram apresentados ao Instituto Europeu de Patentes 235 029 pedidos de patente europeia; foram concedidas 58 108 patentes europeias[71].

- ES publiskās administrācijas iestāžu pārrobežu sadarbība (izmantojot IMI ): 2010. gada beigās IMI ir reģistrētas 5737 kompetentās iestādes[72].

- Cooperação transfronteiras entre administrações públicas na UE (IMI): no final de 2010, estavam registadas no IMI 5 737 autoridades competentes[72].

- Eiropas tiesību aktu transponēšanas deficīts iekšējā tirgus jomā: 2010. gada beigās visā ES transponēšanas deficīts bija 0,9 %[73].

- Défice de transposição da legislação europeia em matéria de mercado interno: no final de 2010, o défice de transposição para o conjunto da UE era de 0,9 %[73].

- To ES iedzīvotāju skaits, kas strādā kādā citā dalībvalstī: 2009. gadā 5,8 miljoni iedzīvotāju, respektīvi, 2,5 % ekonomiski aktīvās ES iedzīvotāju daļas[74].

- Número de cidadãos da UE que trabalham noutro Estado-Membro: 5,8 milhões de cidadãos em 2009, o que equivale a 2,5 % da população activa da UE[74].

[1] A7-0132/2010.

[1] A7-0132/2010.

[2] Komisija ir uzticējusi Pedro Solbes sagatavot ziņojumu par stāvokli minētajos reģionos.

[2] A Comissão solicitou a Pedro Solbes a elaboração de um relatório sobre a situação destas regiões.

[3] Atbilstoši vidēja termiņa aplēsēm, ir paredzams, ka potenciālās izaugsmes rādītājs līdz 2020. gadam būs 1,5 %. 9,6 % ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas skar bezdarbs. Komisijas paziņojums „Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”, 2. un 3. lpp.

[3] O crescimento potencial a médio prazo foi estimado em 1,5 % até 2020. 9,6 % da população activa encontra-se em situação de desemprego. Comunicação da Comissão intitulada «Análise Anual do Crescimento: uma resposta global da UE à crise», páginas 2 e 3.

[4] COM(2010) 2020.

[4] COM(2010) 2020.

[5] Paziņojums „Gada izaugsmes pētījums”, COM(2011) 11.

[5] Comunicação «Análise Anual do Crescimento» - COM(2011) 11.

[6] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, EUCO 10/11, § Nr. 7.

[6] Conclusões do Conselho Europeu de 24/25 de Março de 2011, EUCO 10/11, n.º 7.

[7] COM(2010) 608.

[7] COM(2010) 608.

[8] Sk. pielikumā Ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar Aktu par vienoto tirgu.

[8] Ver em anexo o Relatório da consulta pública sobre o Acto para o Mercado Único.

[9] Padomes secinājumi attiecībā uz Aktu par vienoto tirgu (17799/10).

[9] Conclusões do Conselho sobre o Acto para o Mercado Único (17799/10).

[10] Attiecīgi, „par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū” (P7TA-PROV(2011)0144), „par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem” (P7TA-PROV(2011)0145) un „par vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei” (P7TA-PROV(2011)0146).

[10] Respectivamente, «Governação e parceria no mercado único» P7TA-PROV(2011)0144, «Um mercado único para os europeus» P7TA-PROV(2011)0145 e «Um mercado único para as empresas e o crescimento» P7TA-PROV(2011)0146.

[11] CdR 330/2010 - ECOS-V-009.

[11] CdR 330/2010 - ECOS-V-009.

[12] CESE 525/2011 – INT/548.

[12] CESE 525/2011 - INT/548.

[13] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[13] Conclusões do Conselho Europeu de 24/25 de Março, EUCO 10/11, de 25 de Março, n.º 7.

[14] Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkts.

[14] Artigo 3.º, n.º 3, do Tratado da União Europeia.

[15] Pamattiesību hartas 28. pants.

[15] Artigo 28.º da Carta.

[16] COM(2011) 109.

[16] COM(2011) 109.

[17] COM(2011) 78.

[17] COM(2011) 78.

[18] Sk. 2010. gada 2. oktobra paziņojumu: „Finanšu pakalpojumu regulēšana ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2010) 301) un progresa ziņojumu, kas publicēts 2011. gada februārī (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/110209_progress_report_financial_issues_fr.pdf).

[18] Ver a comunicação da Comissão, de 2 de Outubro de 2010: «Regulamentar os Serviços Financeiros para um Crescimento Sustentável» - COM(2010) 301 - e o relatório de progresso, publicado em Fevereiro de 2011 (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/110209_progress_report_financial_issues_fr.pdf).

[19] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546).

[19] Ver igualmente a iniciativa emblemática «Uma União da inovação» - COM(2010) 546.

[20] No pētījuma, kuru 2009. gadā veica Eirobarometrs, izriet, ka grūtības piekļūt finansējumam ir otrais visbiežāk minētais šķērslis uzņēmumu izaugsmei.http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_271_en.pdf.

[20] De acordo com um estudo Eurobarómetro de 2009, as dificuldades de acesso às fontes de financiamento são indicadas como o segundo obstáculo mais importante que impede o crescimento das empresas.http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_271_en.pdf.

[21] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[21] Ver também a iniciativa emblemática «Agenda para Novas Competências e Empregos» - COM(2010) 682.

[22] „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” (COM(2010) 365).

[22] «Regimes europeus de pensões adequados, sustentáveis e seguros» - COM(2010) 365.

[23] Sk. COM(2010) 682.

[23] Ver COM(2010) 682.

[24] Sk. arī pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā” (COM(2010) 477).

[24] Ver também a iniciativa emblemática «Juventude em movimento» - COM(2010) 477.

[25] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[25] Ver igualmente as iniciativas emblemáticas «Uma União da inovação» - COM(2010) 546 – e «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614.

[26] Pamattiesību hartas 17. pants.

[26] Artigo 17.º da Carta dos Direitos Fundamentais.

[27] Avots: http://www.wipo.int/sme/en/documents/valuing patents.htm

[27] Fonte: http://www.wipo.int/sme/en/documents/valuing patents.htm.

[28] Sk. arī pamatiniciatīvu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[28] Ver igualmente a iniciativa emblemática «Uma Agenda Digital para a Europa» - COM(2010) 245.

[29] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika” (COM(2010) 614).

[29] Ver ainda a iniciativa emblemática «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614.

[30] ESAO: „Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products” — 2009. gada novembra atjauninātā versija; http://www.oecd.org.

[30] OCDE: «Magnitude of counterfeiting and piracy of tangible products - November 2009 update»; http://www.oecd.org.

[31] Darba dokuments „Patērētāju tiesību pastiprināšana Eiropas Savienībā”, kas pieņemts 2011. gada 7. aprīlī (SEC(2011) 469) un kura pamatā ir Eirobarometrs 342; kā arī Komisijas dienestu aplēses, kas pamatojas uz datiem, kuri publicēti YouGovPsychonomics (2009) veiktajā pētījumā „Mystery Shopping Evaluation of Cross-Border E-Commerce in the EU”.

[31] Documento de trabalho da Comissão «Consumer Empowerment in the EU», de 7 de Abril de 2011 [SEC (2011, 469], baseado no Eurobarómetro 342; e estimativa dos serviços da Comissão, com base em dados publicados no estudo realizado por YouGovPsychonomics (2009) «Mystery Shopping Evaluation of Cross-Border E-Commerce in the EU».

[32] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546), „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614) un „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245).

[32] Ver igualmente as iniciativas emblemáticas «União da Inovação» - COM(2010) 546 -, «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614 - e «Uma Agenda Digital para a Europa» - COM(2010) 245.

[33] Eurostat dati.

[33] Eurostat.

[34] Komisijas paziņojums (COM(2011) 20) „Virzībā uz funkcionālāku pakalpojumu vienoto tirgu”.

[34] Comunicação da Comissão COM(2011) 20 - «Para um melhor funcionamento do mercado único dos serviços».

[35] Sk. arī paziņojumu „Enerģētikas infrastruktūras prioritātes 2020. gadam un pēc tam — Projekts integrētam Eiropas enerģētikas tīklam” (COM(2010) 677), Eiropas 2011. gada 4. februāra sammita secinājumus, pamatiniciatīvu „Resursu ziņā efektīvāka Eiropa” (COM(2011) 21) un 2011. gada energoefektivitātes plānu (COM(2011) 109).

[35] Ver também a Comunicação «Prioridades em infra-estruturas energéticas para 2020 e mais além - Matriz para uma rede europeia integrada de energia» - COM(2010) 677 -, as conclusões da cimeira europeia de 4.2.2011, a iniciativa emblemática «Uma Europa eficiente em termos de recursos» - COM(2011) 21 – e o Plano de Eficiência Energética de 2011 – COM(2011) 109.

[36] Sk. arī pamatiniciatīvu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[36] Ver também a iniciativa emblemática «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614.

[37] Ziņojums par Eiropas digitālo konkurētspēju (SEC(2010) 627).

[37] «Europe’s Digital Competitiveness Report» - SEC(2010) 627.

[38] Eurostat dati.

[38] Eurostat.

[39] Sakaru komitejas darba dokuments „Piekļuve platjoslai ES: situācija 2010. gada 1. jūlijā”.

[39] Communications Committee Working Document — «Broadband Access in the EU: situation at 1 July 2010».

[40] Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais pētījums „MEPSIR — Measuring European Public Sector Information Resources” (2006), HELM Group of Companies with Zenc .

[40] Estudo «MEPSIR – Measuring European Public Sector Information Resources» (2006), HELM Group of Companies with Zenc, para a Comissão Europeia.

[41] COM(2010) 245.

[41] COM(2010) 245.

[42] Eirobarometra zibensaptauja Nr. 299 „Pārrobežu tirdzniecība un patērētāju aizsardzība”, 2010. gada septembris, analītisks ziņojums, 30. lpp.

[42] Eurobarómetro Flash n.º 299 — Cross - border trade and consumer protection , de Setembro de 2010, relatório analítico, p. 30.

[43] Sk. arī Komisijas paziņojumu par pārrobežu elektronisko komerciju uzņēmumu attiecībās ar patērētājiem ES (COM(2009)557);http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/COM_2009_0557_4_lv.pdf

[43] Ver também as conclusões da Comunicação sobre o comércio electrónico transfronteiras entre empresas e consumidores na UE – COM(2009) 557;http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/COM_2009_0557_4_pt.pdf.

[44] Patēriņa tirgus rezultātu piektais apkopojums — http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/5th_edition_scoreboard_en.pdf.

[44] 5th Consumer Scoreboard - http://ec.europa.eu/consumers/strategy/docs/5th_edition_scoreboard_en.pdf.

[45] Iniciatīva Eiropas līgumtiesību jomā būs viens no pasākumiem, kas iecerēti, lai mazinātu regulatīvos šķēršļus e-tirdzniecībai.

[45] A iniciativa relativa ao direito europeu dos contratos fará parte das acções previstas, a fim de reduzir os entraves regulamentares ao comércio electrónico.

[46] Pakalpojumu direktīvas 20. panta piemērošanas nolūkā.

[46] Para a aplicação do artigo 20.° da directiva «serviços».

[47] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK.

[47] Directiva 2003/98/CE do Parlamento Europeu e do Conselho, de 17 de Novembro de 2003.

[48] Piemēram, kartes un maršruti, kas pieejami tiešsaistē vai GPS, nebūtu tik pilnīgi, ja PSI direktīva nebūtu izveidojusi vajadzīgos nosacījumus, lai šāda publiskā sektora informācija būtu ieejama.

[48] A título de exemplo, os mapas e itinerários disponíveis em linha ou nos GPS não estariam tão desenvolvidos se a Directiva ISP não tivesse criado as condições para que a informação do sector público esteja disponível.

[49] Kooperatīvie uzņēmumi vien nodrošina vairāk nekā 4,8 miljonus darbvietu.

[49] As cooperativas representam, por si sós, mais de 4,8 milhões de empregos.

[50] Ir novērtēts, ka sociālos uzņēmumos un „trešajā” sektorā ir aptuveni 7 miljoni darbinieku jeb 4 % algoto darbinieku Eiropā.

[50] O número de empregados das empresas sociais e do sector terciário foi avaliado em sete milhões, ou seja, 4 % do emprego por conta de outrem na Europa.

[51] Publiskā iepirkuma noteikumi, uzņēmumu savstarpējās attiecības, jo īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā („ B to B ”), finansējuma pieejamība (bankas kredīts, īpaši ieguldījumu fondi, privāto iekrājumu novirzīšana, izmantojot tādas iniciatīvas kā Big Society Bank (Apvienotā Karaliste)).

[51] Regras em matéria de contratos públicos, de relações entre empresas, nomeadamente no que diz respeito ao comércio e à distribuição ( B to B ), de acesso ao financiamento (empréstimos bancários, fundos de investimento dedicados, orientação da poupança privada através de iniciativas do tipo Big Society Bank (Reino Unido).

[52] COM(210) 758.

[52] COM(210) 758.

[53] Ir aprēķināts, ka, ieviešot kopēju, konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi, administratīvās izmaksas, ar kurām nākas saskarties MVU, samazinātos par 67 %.

[53] Estima-se em 67 % a redução dos custos administrativos fiscais que pesam sobre as PME que resultaria de uma matéria colectável comum consolidada do imposto sobre as sociedades.

[54] COM(2010) 769.

[54] COM(2010) 769.

[55] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[55] Ver a iniciativa emblemática «Agenda para Novas Competências e Empregos» - COM(2010) 682.

[56] Šajā iniciatīvā, iespējams, izmantos risinājumus, kas piedāvāti Padomes 1998. gada 7. decembra Regulā (EK) Nr. 2679/98 par iekšējā tirgus darbību attiecībā uz brīvu preču apriti starp dalībvalstīm.

[56] A iniciativa poderia inspirar-se nas soluções do Regulamento (CE) n.º 2679/98 do Conselho, de 7 de Dezembro de 1998, sobre o funcionamento do mercado interno em relação à livre circulação de mercadorias entre os Estados-Membros.

[57] Komisijas 2011. gada 23. marta paziņojums „ES valsts atbalsta noteikumu reforma attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem” (COM(2011) 146).

[57] Comunicação da Comissão, de 23 de Março de 2011, «Reforma das regras da UE em matéria de auxílios estatais aplicáveis aos serviços de interesse económico geral» - COM(2011) 146.

[58] Eiropadomes 2011. gada 24.–25. marta secinājumi, 25. marta EUCO 10/11, § Nr. 7.

[58] Conclusões do Conselho Europeu de 24/25 de Março, EUCO 10/11, de 25 de Março, n.º 7.

[59] Šādi skaitļi aprēķināti, pamatojoties uz pētījumu, ko 2010. gada oktobrī veica Center of Strategy & Evaluation Services (CSES), un 2009. gada februārī Capgemini, Deloitte un Ramboll sagatavoto ziņojumu par Eiropas Savienības projektu attiecībā uz atsauces elementiem un administratīvo izmaksu samazināšanu.

[59] Valores calculados com base num estudo realizado pelo Center of Strategy & Evaluation Services (CSES), em Outubro de 2010, e num relatório sobre o projecto da União Europeia relativo às medidas de referência e à redução dos custos administrativos, elaborado por Capgemini, Deloitte e Ramboll, em Fevereiro de 2009.

[60] Sk. arī Eiropas stratēģiju normatīvās vides vienkāršošanai (COM(2005) 535).

[60] Ver ainda a Estratégia de simplificação do quadro regulador - COM(2005) 535.

[61] Sk. arī „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[61] Ver também a Comunicação «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614.

[62] Sk. arī pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība” (COM(2010) 546) un „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[62] Ver igualmente as iniciativas emblemáticas «Uma União da inovação» - COM(2010) 546 – e «Uma política industrial integrada para a era da globalização» - COM(2010) 614.

[63] Atbilstīgi piesardzīgām aplēsēm — laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam — vismaz 138 miljardi euro.

[63] Uma estimativa prudente prevê, pelo menos, 138 mil milhões de euros entre 2000 e 2006.

[64] Lielākajā daļā tiešsaistē sniegto atbilžu (312 no 740) tika pausts viedoklis, ka šīs apspriedes un dialogs ar pilsonisko sabiedrību ir vissvarīgākais temats no 50 pasākumiem, kas ierosināti Aktā par vienoto tirgu.

[64] A consulta e o diálogo com a sociedade civil foi o tema considerado mais importante entre as 50 acções do SMA pelo maior número de respostas dadas em linha (312 de 740).

[65] Eksperimentālais ES tīkls starp Komisiju un dažām dalībvalstīm ir efektīvs veids, kā censties atrisināt strīdus pirms pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanas. Komisija šo tīklu izmanto sistemātiski un vēlas to paplašināt, iekļaujot tā darbībā visas dalībvalstis.

[65] A rede «EU Pilot» entre a Comissão e certos Estados-Membros constitui um meio eficaz de resolução de litígios antes do recurso a um processo por infracção. É utilizada sistematicamente pela Comissão, que pretende alargá-la a todos os Estados-Membros.

[66] 2010. gadā vidējais deficīts ir 0,9 %, bet lielākajā daļā valstu ir sasniegts jau 0,5 % deficīts.

[66] Em 2010, o défice médio foi de 0,9 %, tendo um quarto dos Estados-Membros atingido já 0,5 %.

[67] 2010. gadā šis deficīts bija vidēji 0,7 %.

[67] Em 2010, o défice médio foi de 0,7 %.

[68] Sk. pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darba vietu programma” (COM(2010) 682).

[68] Ver a iniciativa emblemática «Agenda para Novas Competências e Empregos» - COM(2010) 682.

[69] Eurostat dati.

[69] Eurostat.

[70] Eurostat dati.

[70] Eurostat.

[71] Eiropas Patentu iestāde ( OEB ).

[71] Instituto Europeu de Patentes.

[72] Eiropas Komisija.

[72] Comissão Europeia.

[73] Eiropas Komisija.

[73] Comissão Europeia.

[74] Eurostat dati.

[74] Eurostat.