[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

[pic] | IL-KUMMISSJONI EWROPEA |

Briselē, 5.4.2011

Brussel 5.4.2011

COM(2011) 173 galīgā redakcija

KUMM(2011) 173 finali

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KOMUNIKAZZJONI MILL-KUMMISSJONI LILL-PARLAMENT EWROPEW, LILL-KUNSILL, LILL-KUMITAT SOĊJALI U EKONOMIKU EWROPEW U LILL-KUMITAT TAR-REĠJUNI

ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam

Qafas tal-UE għall-Istrateġiji Nazzjona li għall-Integrazzjoni tar-Roma fl-2020

1. Romu stāvokļa uzlabošana: Savienības un tās dalībvalstu sociālais un ekonomikas pienākums

1. It- TITJIB TAS-SITWAZZJONI TAR-ROMA: IMPERATTIV SOċJALI U EKONOMIKU GħALL-UNJONI U L-ISTATI MEMBRI TAGħHA

Daudzi no aptuveni 10-12 miljoniem[1] romu savā ikdienas dzīvē Eiropā saskaras ar aizspriedumiem, neiecietību, diskrimināciju un sociālo atstumtību. Viņi tiek marginalizēti un dzīvo ļoti trūcīgos sociālekonomiskos apstākļos. Eiropas Savienībā (ES) 21. gadsimta sākumā tas ir nepieņemami.

Bosta mill-għadd stmat ta’ 10 sa 12-il miljun Roma[1] fl-Ewropa jiffaċċjaw preġudizzji, intolleranza, diskriminazzjoni u esklużjoni soċjali fil-ħajja tagħhom ta’ kuljum. Huma nies emarġinati u jgħixu f’kundizzjonijiet soċjo-ekonomiċi foqra ħafna. Dan mhux aċċettabbli fl-Unjoni Ewropea (UE) fil-bidu tas-seklu 21.

ES "Eiropa 2020" stratēģija jaunai izaugsmei – gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei – nepieļauj pastāvīgo ekonomisko un sociālo marginalizāciju attiecībā pret Eiropas lielāko minoritāti. Gan valstu, gan ES līmenī, risinot aktīvu dialogu ar romiem, ir nepieciešama apņēmīga rīcība. Kaut arī galvenā atbildība par šo rīcību ir valsts iestādēm, tā joprojām ir problēma, ņemot vērā to, ka romu sociālā un ekonomiskā integrācija ir divvirzienu process, kam nepieciešama lielākās daļas iedzīvotāju, kā arī romu kopienu locekļu attieksmes maiņa[2].

L-istrateġija Ewropa 2020 tal-UE għal pjan ġdid ta’ tkabbir – tkabbir intelliġenti, sostenibbli u inklużiv – ma tħallix lok għall-emarġinazzjoni ekonomika u soċjali persistenti tal-ikbar komunità f’minorità fl-Ewropa. Jeħtieġ li tittieħed azzjoni determinata, bi djalogu attiv mar-Roma, kemm fuq il-livell nazzjonali kif ukoll fuq il-livell tal-UE. Filwaqt li l-awtoritajiet pubbliċi għandhom ir-responsabilità primarja għal dik l-azzjoni, xorta tibqa’ sfida peress li l-integrazzjoni soċjali u ekonomika tar-Roma hija proċess li jieħu żewġ direzzjonijiet u li jeħtieġ bidla fil-mentalità tal-maġġoranza tan-nies, kif ukoll tal-membri tal-komunitajiet Roma[2].

Pirmkārt, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka romi netiek diskriminēti un attieksme pret viņiem ir tāda pati kā pret jebkuriem citiem ES pilsoņiem ar vienlīdzīgu piekļuvi visām pamattiesībām, kā noteikts ES Pamattiesību hartā. Turklāt ir jārīkojas, lai pārrautu no paaudzes uz paaudzi pārmantotās nabadzības apburto loku. Daudzās dalībvalstīs romi veido būtisku un pieaugošu iedzīvotāju daļu skolas vecumā, un tādējādi viņi ir turpmākais darbaspēks. Romi ir gados jauni: 35,7 % ir jaunāki par 15 gadiem, salīdzinot ar 15,7 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita. Romu vidējais vecums ir 25 gadi salīdzinājumā ar 40 gadiem visā ES[3]. Lielākajai daļai romu darbspējas vecumā trūkst izglītības, kas vajadzīga labu darbavietu atrašanai. Tādējādi ir vitāli svarīgi ieguldīt romu bērnu izglītībā, lai ļautu viņiem vēlāk sekmīgi iekļauties darba tirgū. Dalībvalstīs ar vērā ņemamu romu skaitu tas jau ir radījis ekonomisku ietekmi. Saskaņā ar aplēsēm Bulgārijā aptuveni 23 % no jaunā darbaspēka ir romi, bet Rumānijā – aptuveni 21 %[4].

L-ewwel u qabel kollox jeħtieġ li l-Istati Membri jiżguraw li r-Roma ma jiġux diskriminati imma jiġu ttrattati daqs kwalunkwe ċittadin ieħor tal-UE u jingħataw aċċess indaqs għad-drittijiet fundamentali stipulati fil-Karta tad-Drittijiet Fundamentali tal-UE. Barra minn hekk, jeħtieġ li tittieħed azzjoni biex jitwaqqaf il-moviment taċ-ċiklu vizzjuż tal-faqar minn ġenerazzjoni għal oħra. F’ħafna Stati Membri r-Roma jirrappreżentaw proporzjon sinifikanti u li dejjem qed jikber ta’ popolazzjoni ta' tfal tal-iskola u li għalhekk huma l-ħaddiema futuri. Il-popolazzjoni tar-Roma hija popolazzjoni żagħżugħa: 35.7% għandhom inqas minn 15-il sena meta mqabbel ma' 15.7% tal-popolazzjoni globali tal-UE. L-età medja tar-Roma hija 25, mqabbla mal-età medja ta' 40 madwar l-UE[3]. Il-biċċa l-kbira tal-popolazzjoni Roma li għandha l-età biex taħdem m’għandhiex l-edukazzjoni meħtieġa għal xogħlijiet tajbin. Għaldaqstant huwa ta' importanza kruċjali li jsir investiment fl-edukazzjoni tat-tfal Roma sabiex iktar 'il quddiem ikollhom l-opportunità li jidħlu b’suċċess fis-suq tax-xogħol. Dan diġà għandu impatt ekonomiku fi Stati Membri li għandhom popolazzjoni Roma sinifikanti. Skont l-istimi, fil-Bulgarija, madwar 23% tal-ħaddiema li jidħlu fis-suq tax-xogħol għall-ewwel darba huma Roma, filwaqt li fir-Rumanija huma madwar 21%[4].

Vērā ņemams skaits romu, kas dzīvo ES, ir trešo valstu valstspiederīgie, kas ES uzturās legāli. Viņiem ir tikpat smagi dzīves apstākļi, kā daudziem romiem ar ES pilsonību, bet vienlaikus viņi saskaras arī ar problēmām, kas skar migrantus no valstīm ārpus ES. Šīs problēmas tiek risinātas ES politikas kontekstā, lai stimulētu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, vienlaikus ņemot vērā īpaši neaizsargātu grupu vajadzības[5].

Għadd sinifikanti ta’ Roma li jgħixu fl-UE huma ċittadini ta’ pajjiżi terzi li jirrisjedu b’mod legali. Huma jikkondividu l-istess kundizzjonijiet ta’ ħajja ħarxa bħal ħafna Roma li għandhom iċ-ċittadinanza tal-UE, filwaqt li jiffaċċjaw ukoll l-isfidi li jirriżultaw b'konsegwenza tal-immigrati li jiġu minn barra l-UE. Dawn l-isfidi qed jiġu indirizzati f'kuntest ta' politka tal-UE biex tiġi stimulata l-integrazzjoni ta' ċittadini ta' pajjiżi terzi, filwaqt li jitqiesu l-ħtiġijiet tal-gruppi partikolarment vulnerabbli[5].

Romu tautas integrācija dos ne vien sociālu labumu, bet arī ekonomiski nāks par labu gan romiem, gan tām kopienām, kurām tie pieder. Saskaņā ar Pasaules Bankas nesenu pētījumu[6], piemēram, pilnīga romu integrācija darba tirgū varētu dot ekonomisku ieguvumu, kas dažām valstīm tiek lēsts aptuveni 0,5 miljardu euro apmērā gadā. Lielāka romu līdzdalība darba tirgū uzlabotu ekonomisko ražīgumu, samazinātu valsts sociālās palīdzības maksājumus un palielinātu ieņēmumus no ienākumu nodokļiem. Saskaņā ar to pašu Pasaules Bankas pētījumu no romu integrācijas darba tirgū izrietošais ieguvums nodokļu jomā tiek lēsts aptuveni 175 miljonu euro apmērā gadā katrā valstī. Visas šīs romu integrācijas būtiskās ekonomiskās un finanšu sekas savukārt varētu veicināt lielāku sabiedrības atvērtību pret romu tautu un tādējādi sekmētu viņu netraucētu integrāciju kopienās, kurām viņi pieder.

L-integrazzjoni tal-poplu Roma mhux biss se ġġib magħha benefiċċji soċjali, imma se tkun ta’ benefiċċju ekonomiku kemm għall-poplu Roma kif ukoll għall-komunitajiet li tagħhom huma jagħmlu parti. Pereżempju, skont riċerka reċenti magħmula mill-Bank Dinji[6], l-integrazzjoni kompleta tar-Roma fis-suq tax-xogħol tista’ tirriżulta f'benefiċċji ekonomiċi stmati għal mill-inqas EUR 0.5 biljun fis-sena għal xi pajjiżi. B’iktar parteċipazzjoni tar-Roma fis-suq tax-xogħol se titjieb il-produttività ekonomika, jitnaqqsu l-ħlasijiet mill-gvern għall-għajnuna soċjali u jiżdied id-dħul mit-taxxi. Skont l-istudju tal-Bank Dinji msemmi hawn fuq, il-benefiċċji fiskali tal-integrazzjoni tar-Roma fis-suq tax-xogħol huma stmati għal mill-inqas EUR 175 miljun fis-sena, għal kull pajjiż. Dawn il-konsegwenzi kollha, ekonomiċi u finanzjarji, importanti li jirriżultaw mill-integrazzjoni tar-Roma jistgħu jrawmu klima iktar miftuħa għall-poplu Roma mal-pubbliku ġenerali u għaldaqstant jikkontribwixxu biex ikun hemm integrazzjoni mingħajr diffikultajiet fil-komunitajiet li tagħhom jagħmlu parti.

Romu ekonomiskā integrācija sekmēs arī sociālo kohēziju un uzlabos pamattiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu un palīdzēs likvidēt diskrimināciju, kuras pamatā ir personas rase, ādas krāsa, etniskā, sociālā izcelsme vai piederība minoritātei[7].

L-integrazzjoni ekonomika tar-Roma għandha tikkontribwixxi wkoll fil-koeżjoni soċjali u ttejjeb ir-rispett għad-drittijiet fundamentali, inklużi d-drittijiet ta’ persuni li jagħmlu parti minn minorità u tgħin fil-qerda tad-diskriminazzjoni fuq il-bażi tar-razza, tal-kulur, tal-orġini etnika jew soċjali ta’ persuna jew għax tkun tagħmel parti minn minorità[7].

ES ir izvirzījusi vairākus priekšlikumus dalībvalstīm par romu sociālās un ekonomiskās integrācijas veicināšanu, un pavisam nesen – savā 2010. gada aprīļa paziņojumā[8]. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2000/43/EK jau ir pienākums piešķirt romiem (tāpat kā citiem ES pilsoņiem) nediskriminējošu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, arodapmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un mājokļiem. Šīs direktīvas īstenošanas stingrā uzraudzība var būt noderīgs instruments romu integrācijas mērīšanai[9].

L-UE għamlet diversi proposti lill-Istati Membri biex jippRomawovu l-integrazzjoni soċjali u ekonomika tar-Roma, reċentement permezz tal-Komunikazzjoni tagħha ta' April 2010[8]. L-Istati Membri diġà għandhom l-obbligu li jagħtu lir-Roma (l-istess bħaċ-ċittadini l-oħra tal-UE) aċċess bla diskriminazzjoni għall-edukazzjoni, għall-impjiegi, għat-taħriġ vokazzjonali, għall-kura tas-saħħa, għall-protezzjoni soċjali u għad-djar permezz tad-Direttiva 2000/43/KE. Il-monitoraġġ strett tal-implimentazzjoni ta' din id-Direttiva jista' jkun strument utli biex titkejjel l-integrazzjoni tar-Roma[9].

Neskatoties uz pēdējo gadu laikā dalībvalstu un ES līmenī panākto nelielo progresu[10], lielākās daļas romu ikdienas dzīvē pārmaiņu ir bijis maz. Saskaņā ar Komisijas darba grupas romu jautājumos konstatējumiem[11] joprojām nav ieviesti stingri un samērīgi pasākumi, lai risinātu lielas daļas ES romu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās problēmas.

Minkejja li fis-snin li għaddew sar xi progress kemm fl-Istati Membri kif ukoll fuq il-livell tal-UE[10], ftit li xejn kien hemm tibdil fis-sitwazzjoni ta’ kuljum ta’ ħafna mir-Roma. Skont il-konklużjonijiet tar-Roma Task Force[11], għad mhemmx miżuri b'saħħithom u proporzjonati biex jiġu ffaċċjati l-problemi soċjali u ekonomiċi tal-biċċa l-kbira tal-popolazzjoni Roma tal-UE.

Lai risinātu šo problēmu, un tā kā ar nediskriminēšanu vien nepietiek, lai apkarotu romu sociālo atstumtību, Komisija lūdz ES iestādes atbalstīt šo ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Tas ir līdzeklis, lai papildinātu un nostiprinātu ES tiesību aktus un politiku līdztiesības jomā, valstu, reģionālā, vietējā līmenī un ar dialoga ar romiem un viņu līdzdalības palīdzību risinot romu īpašās vajadzības attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, mājoklim un veselības aprūpei.

Sabiex tiġi indirizzata din l-isfida, u peress li n-nuqqas ta’ diskriminazzjoni waħehda mhix biżżejjed biex tiġi miġġielda l-esklużjoni soċjali tar-Roma, il-Kummissjoni qed tistieden lill-Istati Membri biex jappoġġjaw dan il-Qafas tal-UE għall-Istrateġiji Nazzjonali għall-Integrazzjoni tar-Roma. Dan huwa metodu ta' kif tiġi kkumplimentata u msaħħa l-leġiżlazzjoni u l-politika tal-UE fil-qasam tal-ugwaljanza billi jiġu indirizzati l-ħtiġijiet tar-Roma fuq il-livell nazzjonali, reġjonali u lokali, iżda wkoll permezz tad-djalogu mar-Roma u l-parteċipazzjoni tagħhom, fir-rigward tal-aċċess indaqs għall-impjiegi, l-edukazzjoni, id-djar u l-kura tas-saħħa.

Šīs ES programmas mērķis ir reāli uzlabot romu tautas dzīvi. Tā ir ES reakcija uz pašreizējo situāciju un neaizstāj dalībvalstu primāro atbildību šajā jomā. Ar šo ES programmu Eiropas Komisija rosina dalībvalstis proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam, kas dzīvo to teritorijās[12], un ņemot vērā šo valstu dažādās izejas pozīcijas, pieņemt vai tālāk izstrādāt visaptverošu pieeju romu integrācijai un atbalstīt turpmāk minētos mērķus.

Dan il-Qafas tal-UE jfittex li jagħmel differenza tanġibbli fil-ħajja tal-poplu Roma. Hija t-tweġiba tal-UE għas-sitwazzjoni attwali u ma jiħux post ir-responsabbiltà primarja tal-Istati Membri f’dan ir-rigward. Permezz ta’ dan il-Qafas tal-UE, il-Kummissjoni Ewropea tinkoraġġixxi lill-Istati Membri, dejjem skont il-proporzjon ta’ popolazzjoni Roma li tgħix fit-territorju tagħhom[12] u billi jqisu l-punti ta’ tluq differenti tagħhom, biex jadottaw jew jiżviluppaw ulterjorment, metodu komprensiv għall-integrazzjoni tar-Roma u jappoġġjaw l-għanijiet li ġejjin.

2. Mērķtiecīgas pieejas nepieciešamība: ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām

2. Il-Ħtieġa ta’ Metodu FFukat: Qafas tal-UE għall-Istrateġiji Nazzjonali għall-Integrazzjoni tar-Roma

Lai panāktu vērā ņemamu progresu attiecībā uz romu integrāciju, tagad ir būtiski kāpināt tempu un nodrošināt, ka valstu, reģionālajā un vietējā integrācijas politikā skaidri un konkrēti uzmanība tiek pievērsta romiem un tiek risinātas romu vajadzības ar skaidri noteiktiem pasākumiem , lai novērstu un kompensētu trūkumus, ar kuriem viņi saskaras. Mērķtiecīga pieeja nabadzības un atstumtības apkarošanas plašākas stratēģijas ietvaros, kura citām neaizsargātām un trūcīgām iedzīvotāju grupām neliedz atbalstu, ir saderīga ar nediskriminācijas principu gan ES, gan valstu līmenī. Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar rasu vai etnisko izcelsmi[13]. Dažas dalībvalstis jau ir sekmīgi izmantojušas pozitīvus pasākumus romu labā, ņemot vērā to, ka klasiskie sociālās integrācijas pasākumi nebija pietiekami, lai apmierinātu romu īpašās vajadzības[14].

Biex isir progress sinifikanti fl-integrazzjoni tar-Roma, issa huwa kruċjali li l-ħidma tiġi intensifikata biex jiġi żgurat li l-politiki nazzjonali, reġjonali u lokali jiffukaw b’mod ċar u speċifiku fuq ir-Roma , u jindirizzaw il-ħtiġijiet tar-Roma permezz ta’ miżuri espliċiti li jevitaw u jikkumpensaw għall-iżvantaġġi li jiffaċċjaw. Metodu ffukat, fil-qafas tal-istrateġija iktar wiesgħa għall-ġlieda kontra l-faqar u l-esklużjoni – li ma jeskludix mill-appoġġ gruppi oħrajn li huma vulnerabbli u mċaħħda – huma kompatibbli mal-prinċipju ta’ non-diskriminazzjoni kemm fuq il-livell tal-UE kif ukoll fuq il-livell nazzjonali. Il-prinċipju ta' trattament indaqs ma jwaqqafx lill-Istati Membri milli jżommu jew jadottaw miżuri speċifiċi biex jevitaw jew jikkompensaw għall-iżvantaġġi marbuta mar-razza jew mal-oriġini etnika[13]. Xi Stati Membri diġà ħadu azzjoni pożittiva b’suċċess favur ir-Roma, minħabba li qiesu li l-miżuri klassiċi favur l-inklużjoni soċjali ma kinux biżżejjed biex jissodisfaw il-ħtiġijiet speċifiċi tar-Roma[14].

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek īstenota efektīva politika, Komisija ierosina romu integrācijas valsts stratēģijas izstrādāt vai – kur tās jau pastāv – pielāgot tā, lai tās sasniegtu ES romu integrācijas mērķus , paredzot mērķtiecīgus pasākumus un pietiekamu finansējumu (valsts, ES un citu) to īstenošanai. Komisija ierosina risinājumus, lai novērstu pašreizējos šķēršļus efektīvākai ES līdzekļu izmantošanai, un izveido pamatu spēcīgam uzraudzības mehānismam , lai romiem nodrošinātu konkrētus rezultātus.

Bil-għan li jiġi żgurat li jkun hemm politiki effettivi fl-Istati Membri, il-Kummissjoni qed tipproponi li l-istrateġiji għall-integrazzjoni tar-Roma ikunu mfassla, jew fejn dawn diġà jeżistu, jiġu adattati biex jilħqu l-għanijiet tal-UE għall-integrazzjoni tar-Roma, permezz ta’ azzjoni ffukata u fondi suffiċjenti (nazzjonali, tal-UE u oħrajn) biex ikunu jistgħu jitwettqu. Hija tipproponi soluzzjonijiet biex tindirizza l-ostakli attwali għall-użu iktar effikaċi tal-fondi tal-UE u tistabbilixxi s-sisien ta’ mekkaniżmu b’saħħtu ta’ monitoraġġ biex tiżgura li jkun hemm riżultati konkreti għar-Roma.

3. ES centienu izpausme: romu integrācijas mērķu noteikšana

3. L-Espressjoni tal-ambizzjoni tal-UE: l-istipular tal-għanijiet tal-integrazzjoni tar-Roma

Eiropas Komisijas Gada izaugsmes pētījums[15] parādīja, ka dalībvalstīm un ES ir daudz darāmā, lai īstenotu "Eiropa 2020" stratēģiju un panāktu tās pamatmērķus, kurus atbalsta ar pamatiniciatīvām[16]. Vairākām dalībvalstīm romu stāvokļa risināšana saistībā ar nodarbinātību, nabadzību un izglītību sekmēs progresu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanā nodarbinātības, sociālās integrācijas un izglītības jomā.

L-Istħarriġ Annwali tal-Kummissjoni Ewropea dwar it-Tkabbir[15] wera li għad hemm ħafna xi jsir min-naħa tal-Istati Membri u tal-Unjoni biex tiġi implimentata l-istrateġija Ewropa 2020 u biex jintlaħqu l-għanijiet prinċipali tagħha, appoġġjati mill-inizjattivi prinċipali[16]. Fir-rigward ta’ ħafna Stati Membri, il-fatt li jindirizzaw is-sitwazzjoni tar-Roma f'termini ta' impjiegi, faqar u edukazzjoni se jikkontribwixxi biex isir progress fl-għanijiet tal-Ewropa 2020 fil-qasam tal-impjiegi, l-inklużjoni soċjali u l-edukazzjoni.

ES romu integrācijas mērķiem proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam ir jāaptver četras vitāli svarīgas jomas : piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem . Šo obligāto standartu pamatā jābūt kopīgiem, salīdzināmiem un ticamiem rādītājiem. Šo mērķu sasniegšana ir būtiska, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt vispārējos "Eiropa 2020" stratēģijas mērķus.

L-għanijiet tal- UE għall-intergrazzjoni tar-Roma għandhom ikopru, fi proporzjoni mad-daqs tal-popolazzjoni Roma, erba’ oqsma kruċjali : aċċess għall-edukazzjoni, l-impjiegi, il-kura tas-saħħa u d-djar . Dawn l-istandards minimi għandhom ikunu msejsa fuq indikaturi komuni li jistgħu jitqabblu u affidabbli. L-ilħuq ta’ dawn l-għanijiet huwa importanti biex jgħin lill-Istati Membri jilħqu l-objettivi ġenerali tal-istrateġija Ewropa 2020.

- Piekļuve izglītībai : nodrošināt, ka visi romu bērni pabeidz vismaz pamatskolu

- Aċċess għall-edukazzjoni : Biex ikun żgurat li kull tifel u tifla Roma itemm mill-inqas l-iskola primarja

Izglītības sasniegumi romu iedzīvotāju vidū ir daudz zemāki nekā pārējo iedzīvotāju vidū, kaut gan situācija dalībvalstu starpā ir atšķirīga[17].

Fost il-poplu Roma, il-kisbiet fil-qasam edukattiv huma ħafna inqas minn dawk tal-kumplament tal-popolazzjoni, minkejja li s-sitwazzjonijiet ivarjaw fost l-Istati Membri[17].

Lai arī pamatskolas apmeklēšana ir obligāta visās dalībvalstīs, dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka pamatskolas izglītība ir pieejama visiem bērniem obligātajā skolas vecumā. Saskaņā ar 2009. gada Darbaspēka apsekojumā[18] pieejamajiem labākajiem pierādījumiem, vidēji 97,5 % bērnu pabeidz pamatskolu visā ES.

Filwaqt li l-iskola primarja hija obbligatorja fl-Istati Membri kollha, l-Istati Membri għandhom id-dmir li jiżguraw li l-edukazzjoni primarja tkun disponibbli għat-tfal kollha li jkollhom l-età li fiha l-iskola tkun obbligtorja. Skont l-aħjar evidenza disponibbli mill-Istħarriġ dwar il-Popolazzjoni li Taħdem 2009[18], medja ta’ 97.5% tat-tfal fl-UE jtemmu l-edukazzjoni primarja.

Apsekojumi liecina, ka dažās dalībvalstīs tikai neliels skaits romu bērnu beidz pamatskolu[19]. Romu bērni parasti ir īpaši daudz pārstāvēti speciālās izglītības un nodalītās skolās. Ir jāpastiprina saiknes ar kopienām, izmantojot kultūras/skolu vidutājus, baznīcas, reliģiskās apvienības vai kopienas un romu bērnu vecāku aktīvu līdzdalību, lai uzlabotu skolotāju starpkultūru zināšanas, samazinātu segregāciju un nodrošinātu to, ka tiek ievērots pienākums apmeklēt pamatskolu. Komisija plāno rīkoties kopā ar Eiropas Padomi, lai divu gadu laikā apmācītu aptuveni 1000 vidutājus. Vidutāji var informēt vecākus un dot padomus par vietējās izglītības sistēmas darbību, kā arī palīdzēt nodrošināt, ka bērni spēj pielāgoties katram savu skolas gaitu posmam.

Minn xi stħarriġ jidher li f’xi Stati Membri huwa biss għadd limitat ta’ tfal Roma li jtemmu l-iskola primarja[19]. Hemm it-tendenza li jkun hemm għadd kbir ta’ tfal Roma fl-iskejjel li joffru edukazzjoni speċjali u fi skejjel issegregati. Jeħtieġ li jissaħħu r-rabtiet mal-komunitajiet permezz ta’ medjaturi kulturali/fl-iskejjel, tal-knejjes, ta’ assoċjazzjonijiet jew komunitajiet reliġjużi u ta' parteċipazzjoni attiva tal-ġenituri Roma, biex jittejbu l-kompetenzi interkulturali tal-għalliema, biex titnaqqas is-segregazzjoni u biex ikun żgurat li jkun hemm konformità mad-dmir ta’ attendenza tal-iskola primarja. Il-Kummissjoni għandha fil-ħsieb li tieħu azzjoni konġunta mal-Kunsill tal-Ewropa biex fi żmien sentejn tħarreġ madwar 1000 medjatur. Il-medjaturi jistgħu jinfurmaw u jagħtu parir lill-ġenituri dwar il-funzjonament tas-sistema edukattiva lokali u jgħinu biex ikun żgurat li t-tfal jimxu minn stadju għall-ieħor tal-karriera skolastika tagħhom.

Ir labi zināms, ka bērni, kuri neapmeklē skolu, iekļaujas skolu sistēmā novēloti vai pamet to pāragri, vēlāk saskaras ar būtiskām grūtībām – no analfabētisma un valodas problēmām līdz atstumtības un nepilnvērtības sajūtām. Rezultātā viņiem būs grūtāk iestāties tālākizglītības iestādēs, universitātēs vai iegūt labu darbu. Tādējādi tiek rosinātas iniciatīvas par otrās iespējas programmām mācības pārtraukušajiem jauniešiem, tostarp par programmām, kurās īpaša uzmanība pievērsta romu bērniem. Jāsniedz atbalsts arī, lai reformētu skolotāju mācību programmu un izstrādātu inovatīvas mācību metodes. Lai nodrošinātu skolas apmeklēšanu starp daudzējādā ziņā neizdevīgā stāvoklī esošiem bērniem, ir vajadzīga pārnozaru sadarbība un atbilstīgas atbalsta programmas. Augsta līmeņa grupa rakstpratības jautājumā un rakstpratības kampaņa, ko Komisija uzsāk kā ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas "Jaunu prasmju un darbavietu" pamatiniciatīvā, uzsvērs romu tautības bērnu un pieaugušo analfabētisma apkarošanas nozīmi.

Huwa magħruf li t-tfal li ma jirċevux edukazzjoni, li jidħlu fis-sistema skolastika jew joħorġu minnha kmieni wisq, sussegwentement jiffaċċjaw diffikulatjiet sinifikanti, li jvarjaw minn problemi ta’ litteriżmu u ta' lingwa sa sens ta’ esklużjoni u inadegwatezza. B’riżultat ta’ dan ikun iktar diffiċli għalihom li jkomplu bl-edukazzjoni tagħhom, li jmorru l-università jew li jsibu impjieg tajjeb. Għalhekk huma mħeġġa inizjattivi ta' programmi li jagħtu ċans ieħor lil żgħażagħ li telqu mill-iskola kmieni, inklużi programmi li jiffukaw b'mod espliċitu fuq it-tfal Roma. Għandu jingħata appoġġ ukoll biex jiġu rriformulati mill-ġdid il-kurrikuli ta’ taħriġ tal-għalliema u biex jiġu elaborati metodi ta' tagħlim innovattivi. L-attendenza ta’ tfal li jbatu minn żvantaġġi multipli teħtieġ koperazzjoni transettorjali u programmi ta’ appoġġ xierqa. Il-Grupp ta’ Livell Għoli dwar il-Litteriżmu u l-Kampanja tal-Kummissjoni favur il-Litteriżmu, li l-Kummissjoni qed tniedi bħala kontribut fil-inizjattiva prinċipali Ewropa 2020 "Ħiliet u Impjiegi ġodda”, se jenfasizzaw l-importanza tal-ġlieda kontra l-illitteriżmu fost it-tfal u l-adulti Roma.

Komisija pieņēma paziņojumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi[20], kurā uzsvērts, ka romu bērnu līdzdalības līmenis ir būtiski zemāks, kaut gan viņu vajadzības pēc atbalsta ir lielākas. Lielākai piekļuvei augstas kvalitātes nenodalītai agrīnajai pirmsskolas izglītībai var būt būtiska nozīme, lai pārvarētu izglītības trūkumus, ar kuriem saskaras romu bērni, kā uzsvērts dažās dalībvalstīs jau notiekošos izmēģinājuma pasākumos attiecībā uz romu integrāciju, kuros iemaksas veiktas no ES budžeta[21].

Il-Kummissjoni adottat Komunikazzjoni dwar il-Kura u l-Edukazzjoni Bikrija tat-Tfal[20] li enfasizzat li r-rati ta’ parteċipazzjoni tat-tfal Roma huma sinifikatament iktar baxxi, għalkemm huma akbar il-ħtiġijiet tagħhom għall-appoġġ. Aċċess imtejjeb għal edukazzjoni ta’ kwalità għolja u mhux segregata fit-tfulija bikrija jista’ jkollha rwol ċentrali fl-eliminazzjoni tal-iżvantaġġ edukattiv li jiffaċċjaw it-tfal Roma, kif enfasizzat mill-azzjonijiet pilota fl-integrazzjoni tar-Roma li bħalissa qed jitwettqu f’xi Stati Membri b’kontribuzzjonijiet mill-baġit tal-UE[21].

Tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visiem romu bērniem ir piekļuve kvalitatīvai izglītībai un ka viņi netiek pakļauti diskriminācijai vai segregācijai neatkarīgi no tā, vai viņi pastāvīgi uzturas vienā vietā vai nē. Dalībvalstīm kā minimums ir jānodrošina, ka bērni pabeidz pamatskolu. Tām arī jāpaplašina piekļuve kvalitatīvai agrīnās pirmskolas izglītībai un aprūpei, kā arī saskaņā ar "Eiropa 2020" stratēģiju jāsamazina to skolnieku skaits, kas priekšlaicīgi pārtrauc vidusskolas izglītību. Romu jaunieši ir stingri jārosina iesaistīties arī vidusskolas un augstākajā izglītībā[22].

Għal din ir-raġuni, l-Istati Membri għandhom jiżguraw li t-tfal kollha Roma ikollhom aċċess għal edukazzjoni ta' kwalità u li ma jkunux suġġetti għal diskriminazzjoni jew segregazzjoni, indipendentement minn jekk humiex sedentarji jew le. Bħala livell minimu, l-Istati Membri għandhom jiżguraw li tintemm l-iskola primarja. Skont l-istrateġija Ewropa 2020, għandhom iwessgħu l-aċċess għal edukazzjoni u kura bikrija tat-tfal ta’ kwalita u jnaqqsu l-għadd ta’ tfal li jitilqu l-iskola sekondarja kmieni. Iż-żgħażagħ Roma għandhom jitħeġġu bis-sħiħ biex jipparteċipaw ukoll fl-edukazzjoni sekondarja u terzjarja[22].

- Piekļuve nodarbinātībai : samazināt nodarbinātības atšķirību starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem

- Aċċess għall-impjiegi : Biex titnaqqas id-differenza bejn l-impjegar tar-Roma u l-impjegar tal-kumplament tal-popolazzjoni

Stratēģijā "Eiropa 2020" ir noteikts pamatmērķis – panākt, ka ir nodarbināti 75 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem (vidēji nodarbinātības līmenis ES sasniedz 68,8 %[23]). 2011. gada izaugsmes pētījumā izklāstīts, kā dalībvalstis nosaka valsts nodarbinātības mērķus savās reformu programmās, attiecībā pret kuriem var izmērīt gūto progresu. Empīriskie pierādījumi un pētījumi par romu sociālekonomisko stāvokli liecina, ka pastāv vērā ņemamas atšķirības starp romu nodarbinātības līmeni un pārējo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni.

L-istrateġija Ewropa 2020 tistipula l-għan ewlieni li jkun hemm rata ta' impjieġ ta' 75% tal-popolazzjoni fl-età ta' bejn 20 u 64 sena (ir-rata medja tal-impjieg fl-UE hija ta’ 68.8%[23]). L-Istħarriġ Annwali dwar it-Tkabbir tal-2011 spjega fil-qosor kif l-Istati Membri qed jistipulaw għanijiet fir-rigward tal-impjiegi fil-programmi nazzjonali ta’ riforma li jistgħu jintużaw biex jitkejjel il-progress. L-evidenza empirika u r-riċerka dwar is-sitwazzjoni soċjo-ekonomika tar-Roma juru li hemm qabża sinifikanti bejn ir-rata ta' impjieg tar-Roma u r-rata ta' impjieg tal-kumplament tal-popolazzjoni.

Pasaules Banka konstatēja, ka romu nodarbinātības līmenis (īpaši sievietēm) krietni atpaliek no nodarbinātības līmeņa vairākumam iedzīvotāju bez romu izcelsmes[24]. Eiropas Pamattiesību aģentūras pētījums septiņās dalībvalstīs arī izceļ būtiskas plaisas un norāda, ka romi uzskata, ka nodarbinātības jomā viņi tiek ļoti diskriminēti[25].

Il-Bank Dinji kkonkluda li r-rati ta’ impjieg tar-Roma (speċjalment tan-nisa) huma ħafna inqas minn dawk tal-maġġoranza mhux Roma[24]. Minn stħarriġ tal-Aġenzija Ewropea għad-Drittijiet Fundamentali li sar f’seba’ Stati Membri wkoll jidher li hemm differenzi sinifikanti u jindika li r-Roma iqisu li jiġu diskriminati ħafna fid-dinja tax-xogħol[25].

Tāpēc dalībvalstīm ir bez diskriminācijas jāpiešķir romiem pilnīga piekļuve arodapmācībai, darba tirgum un pašnodarbinātības līdzekļiem un iniciatīvām. Jārosina arī piekļuve mikrokredītiem. Publiskajā sektorā ir jāpievērš atbilstīga uzmanība kvalificētu romu tautības civildienesta ierēdņu nodarbinātībai. Valsts Nodarbinātības dienesti var palīdzēt romiem, sniedzot konkrētai personai piemērotus pakalpojumus un nodrošinot starpniecību. Tas var palīdzēt piesaistīt romus darba tirgum un tādējādi palielināt nodarbinātības līmeni.

Huwa għalhekk li l-Istati Membri għandhom jagħtu lill-popolazzjoni Roma aċċess sħiħ, b’mod li ma jiddiskriminax, għat-taħriġ vokazzjonali, għas-suq tax-xogħol u għall-għodda u l-inizjattivi maħsuba għal dawk li jixtiequ jaħdmu għal rashom. Għandu jitħeġġeġ l-aċċess għall-mikrokreditu. Fis-settur pubbliku għandha tingħata l-attenzjoni xierqa biex fost il-ħaddiema tal-gvern jiġu impjegati persuni Roma ikkwalifikati. Is-Servizz Pubbliku tal-Impjiegi jista’ jgħin lir-Roma billi jipprovdi servizzi personalizzati u medjazzjoni. Dan jista’ jgħin biex ir-Roma jinġibdu lejn is-suq tax-xogħol u b'hekk tiżdied ir-rata ta' impjieg tagħhom.

- Piekļuve veselības aprūpei : samazināt veselības stāvokļa atšķirības starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem

- Aċċess għall-kura tas-saħħa : Biex titnaqqas id-differenza bejn il-qagħda tas-saħħa tar-Roma u dik tal-kumplament tal-popolazzjoni

Paredzamais dzīves ilgums ES ir 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm[26]. Romiem tas tiek lēsts par 10 gadiem mazāks[27]. Turklāt, kamēr bērnu mirstības līmenis ES ir 4,3 uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem[28], ir pierādījumi, ka šis līmenis ir daudz augstāks romu kopienās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ziņojumā par piecām valstīm teikts, ka romu bērnu mirstības līmenis atkarībā no valsts ir divas līdz sešas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju bērnu mirstības līmenis. Citās valstīs tiek ziņots par augstu bērnu mirstības līmeni romu kopienās[29].

Fl-UE l-għomor mistenni mat-twelid huwa ta’ 76 sena għall-irġiel u ta’ 82 sena għan-nisa[26]. Għar-Roma dan huwa stmat li huwa 10 snin inqas[27]. Barra minn hekk, filwaqt li r-rata ta’ mwiet fl-UE hija ta’ 4.3 kull elf tarbija mwielda ħajja[28], hemm evidenza li r-rata hija ferm ogħla fost il-komunitajiet Roma. Minn rapport tal-Programm ta’ Żvilupp tan-Nazzjonijiet Uniti jidher li r-rati ta’ mwiet fost it-tfal Roma huma minn darbtejn sa sitt darbiet ogħla minn dawk tal-popolazzjoni ġenerali, u dan jiddependi mill-pajjiż. Ġew irrappurtati rati għoljin ta’ mwiet fost it-tfal fil-komunitajiet Roma anki f'pajjiżi oħrajn[29].

Šī starpība atspoguļo vispārējo atšķirību veselības jomā starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem. Šī atšķirība ir saistīta ar viņu trūcīgajiem dzīves apstākļiem, mērķtiecīgas informācijas kampaņas trūkumu, ierobežotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un lielāku pakļautību veselības apdraudējumiem. Pamattiesību aģentūras pētījumā tika secināts, ka veselības aprūpes personāla diskriminējošā attieksme pret romu iedzīvotājiem arī ir īpaša problēma[30]: 17 % norādīja, ka pēdējos 12 mēnešos ir saskārušies ar diskrimināciju šajā jomā. Profilaktisko pakalpojumu izmantošana romu iedzīvotāju vidū ir zema, un saskaņā ar dažiem pētījumiem vairāk nekā 25 % romu bērnu nav pilnībā vakcinēti[31].

Din id-diskrepanza tirrifletti l-qabża globali fis-saħħa li hemm bejn ir-Roma u oħrajn mhux Roma. Din id-differenza hija marbuta mas-sitwazzjonijiet ta’ għajxien foqra tagħhom, man-nuqqas ta’ aċċess għal kura tas-saħħa ta’ kwalità u ma' kemm ikunu esposti għal riskji ogħla tas-saħħa. Fl-istħarriġ tal-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali, deher ukoll li d-diskriminazzjoni mill-persuni li jaħdmu fil-qasam tal-kura tas-saħħa hija problema partikolari għar-Roma[30]: 17% indikaw li kellhom esperjenza ta' diskriminazzjoni ta’ dan it-tip fit-12-il xahar ta’ qabel. L-użu ta’ servizzi ta’ prevenzjoni fost il-popolazzjoni Roma huwa baxx u, skont xi studji li saru, iktar minn 25% tat-tfal Roma ma ħadux it-tilqim kollu[31].

Tāpēc dalībvalstīm jānodrošina piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei, jo īpaši bērniem un sievietēm, kā arī profilaktiskā aprūpe un sociālie pakalpojumi romiem līdzīgā līmenī un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem iedzīvotājiem. Ja iespējams, kvalificēti romu iedzīvotāji ir jāiesaista veselības aprūpes programmās, kas ir paredzētas viņu kopienām.

Huwa għalhekk li l-Istati Membri għandhom jipprovdu lir-Roma b’aċċess għal kura tas-saħħa ta’ kwalità, speċjalment għat-tfal u n-nisa kif ukoll għal kura maħsuba għall-prevenzjoni u għal servizzi soċjali ta’ livell simili u bl-istess kundizzjonijiet tal-bqija tal-popolazzjoni. Il-persuni Roma ikkwalifikati għandhom jiġu involuti fi programmi maħsuba għall-komunitajiet tagħhom, meta dan ikun possibbli.

- Piekļuve mājokļiem un būtiskajiem pakalpojumiem : novērst atšķirību starp to romu daļu, kuriem ir piekļuve mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, ūdenim, elektrībai un gāzei), un attiecīgo daļu pārējo iedzīvotāju

- Aċċess għal djar u għas-servizzi essenzjali : Biex titnaqqas id-differenza bejn l-għadd ta’ Roma li għandhom aċċess għad-djar u għas-servizzi pubbliċi (bħall-ilma, l-elettriku u l-gass) u l-kumplament tal-popolazzjoni li għandhom is-servizzi pubbliċi.

No 72 % līdz 100 % mājsaimniecību visā ES ir pieslēgtas sabiedriskajai ūdensapgādei[32]. Tomēr romu situācija ir daudz sliktāka. Viņu nereti trūcīgie sadzīves apstākļi ietver nepietiekamu piekļuvi tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā ūdens, elektrība vai gāze, un tiem romiem, kuri neuzturas vienā vietā, bieži ir grūti atrast apmešanās vietas ar piekļuvi ūdenim[33]. Tas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību un vispārējo integrāciju sabiedrībā.

Bejn 72% u 100% tad-djar fl-UE għandhom is-servizz pubbliku tal-ilma[32]. Madankollu, is-sitwazzjoni tar-Roma hija ħafna agħar. Il-kundizzjoni spiss ħżiena tad-djar tagħhom jinkludu aċċess inadegwat għas-servizzi pubbliċi bħall-ilma, l-elettriku jew il-gass, u huwa spiss diffiċli għar-Roma mhux sedentarji li jsibu żoni b'aċċess għall-ilma[33]. Dan għandu impatt negattiv fuq is-saħħa tagħhom u fuq l-integrazzjoni ġenerali tagħhom fis-soċjetà.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāveicina nediskriminējoša piekļuve mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Rīcībai attiecībā uz mājokļa vajadzībām ir jābūt integrētas pieejas daļai, ietverot jo īpaši izglītības, veselības, sociālo lietu, nodarbinātības un drošības, kā arī segregācijas novēršanas pasākumus. Dalībvalstīm arī jārisina to romu īpašās vajadzības, kuri neuzturas vienā vietā (piem., jānodrošina viņiem piekļuve piemērotām apmešanās vietām). Tām ir aktīvi jāpiedāvā mērķtiecīgas programmas, kurās ir iesaistītas reģionālās un vietējās iestādes.

Huwa għalhekk li l-Istati Membri għandhom jippRomawovu aċċess bla diskriminazzjoni għad-djar, inkluż aċċess għall-iskemi soċjali tad-djar. L-aċċess għad-djar għandu jkun parti minn metodu integrat li jinkludi, b’mod partikolari l-edukazzjoni, is-saħħa, l-affarijiet soċjali, l-impjiegi u s-sigurtà u miżuri kontra s-segregazzjoni. L-Istati Membri għandhom jindirizzaw ukoll il-ħtiġijiet tar-Roma mhux sedentarji (pereżempju billi jipprovdulhom aċċess għal żoni xierqa fejn huma jistgħu jieqfu). Għandhom jintervjenu b’mod attiv permezz ta' programmi mmirati li jinvolvu l-awtoritajiet reġjonali u lokali.

4. Romu integrācijas valstu stratēģijas: dalībvalstu skaidra politikas apņemšanās

4. Strateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma: Impenn ta’ politika ċara mill-Istati Membri

Ņemot par pamatu dalībvalstu pieredzi, tostarp to dalībvalstu pieredzi, kuras piedalās Romu desmitgadē[34], Komisija aicina dalībvalstis saskaņot savas romu integrācijas valsts stratēģijas ar mērķtiecīgo pieeju, kas izklāstīta iepriekš, un pagarināt savu plānošanas periodu līdz 2020. gadam. Dalībvalstīm, kurām vēl nav romu integrācijas valsts stratēģiju, tiek aicinātas noteikt līdzīgus mērķus proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo to teritorijās[35], un ņemt vērā šo valstu dažādās izejas pozīcijas, kā arī šo iedzīvotāju specifiku.

Biex tkompli tibni fuq l-esperjenza tal-Istati Membri inkluża ta’ dawk li jipparteċipaw fid-Deċennju tar-Roma[34], il-Kummissjoni tistieden lill-Istati Membri biex jallinjaw l-istrateġiji nazzjonali tagħhom għall-integrazzjoni tar-Roma mal-metodu ffukat imsemmi hawn fuq u jestendu l-perjodu ta’ ppjanar sas-sena 2020. L-Istati Membri li għad m’għandhomx strateġiji nazzjonali dwar ir-Roma huma mistiedna biex jistabbilixxu objettivi simili, fi proporzjon mad-daqs tal-popolazzjoni Roma li tgħix fit-territorju tagħhom[35], u billi iqisu l-punti ta’ tluq differenti tagħhom u l-fatturi partikolari ta’ popolazzjonijiet bħal dawn.

Dalībvalstu stratēģijās jācenšas īstenot mērķtiecīga pieeja, kas saskaņā ar Kopējiem romu iekļaušanas pamatprincipiem [36] aktīvi sekmē romu sociālo integrāciju pārējā sabiedrībā un likvidē segregāciju tur, kur tāda pastāv . Tiem ir jāiekļaujas un jāsekmē stratēģijas "Eiropa 2020" plašāks ietvars un tādējādi jāatbilst valsts reformu programmām.

L-istrateġiji nazzjonali tal-Istati Membri għandhom isegwu metodu ffukat li jikkontribwixxi b’mod attiv fl-integrazzjoni soċjali tar-Roma fis-soċjetà ġenerali u fit- tneħħija tas-segregazzjoni fejn din teżisti , skont il-Prinċipji Bażiċi Komuni tal-Inklużjoni tar-Roma[36] . Għandhom ikunu adattati u jikkontribwixxu għall-qafas iktar wiesa’ tal-istrateġija Ewropa 2020 u għaldaqstant għandhom ikunu konsistenti mal-programmi nazzjonali ta’ riforma.

Izstrādājot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstīm jāņem vērā turpmāk minētās pieejas.

Meta jiżviluppaw l-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma, l-Istati Membri għandhom iżommu f’moħħhom il-metodi li ġejjin:

- Jānosaka sasniedzami romu integrācijas valsts mērķi , lai likvidētu atšķirības ar pārējiem iedzīvotājiem. Šiem mērķiem jārisina vismaz četri ES romu integrācijas mērķi saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājoklim.

- Jistabbilixxu objettivi nazzjonali li jistgħu jintlaħqu għall-integrazzjoni tar-Roma biex titnaqqas id-differenza li hemm bejn ir-Roma u l-popolazzjoni ġenerali. Bħala minimu, dawn l-objettivi għandhom jindirizzaw l-erba’ għanijiet tal-UE għall-integrazzjoni tar-Roma marbuta mal-aċċess għall-edukazzjoni, l-impjiegi, il-kura tas-saħħa u l-akkomodazzjoni.

- Vajadzības gadījumā jānosaka tie neizdevīgā stāvoklī esošie mikroreģioni vai nodalītie rajoni , kuros kopienas ir vistrūcīgākās, izmantojot jau pieejamos sociālekonomiskos un teritoriālos rādītājus (t.i., ļoti zems izglītības līmenis, ilgtermiņa bezdarbs utt.).

- Jidentifikaw, fejn ikun rilevanti, dawk il- mikroreġjuni żvantaġġjati jew iż-żoni residenzjali ssegregati , fejn il-komunitajiet huma l-iktar imċaħħda, bl-użu ta' indikaturi soċjoekonomiċi u territorjali diġà disponibbli (jiġifieri livell baxx ħafna ta' edukazzjoni, qgħad persistenti, etc...)

- Jāpiešķir pietiekams finansējums no valsts budžeta , kuru vajadzības gadījumā papildina ar starptautisko un ES finansējumu.

- Jallokaw ammont suffiċjenti ta’ fondi mill-baġits nazzjonali, li għandhom jiġu ssuplimentati mill-iffinanzjar internazzjonali u tal-UE, meta dan ikun xieraq.

- Jāietver stingras uzraudzības metodes , lai novērtētu romu integrācijas pasākumu ietekmi, un pārskata mehānismu stratēģijas pielāgošanai.

- Jinkludu metodi stretti ta’ monitoraġġ biex jevalwaw l-impatt tal-azzjonijiet għall-integrazzjoni tar-Roma u mekkaniżmu ta’ reviżjoni għall-adattazzjoni tal-istrateġija.

- Šīm stratēģijām jābūt izstrādātām, īstenotām un uzraudzītām ciešā sadarbībā un pastāvīgā dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību, reģionālajām un vietējām iestādēm .

- Ikkunu mfassla, implimentati u sorveljati b’koperazzjoni mill-qrib u bi djalogu kontinwu mas-soċjetà ċivili tar-Roma, mal-awtoritajiet reġjonali u lokali.

- Jāieceļ valsts kontaktpersona jautājumos par romu integrācijas valsts stratēģiju ar pilnvarām koordinēt stratēģijas izstrādi un īstenošanu vai vajadzības gadījumā jāizmanto piemērotas pastāvošās administratīvās struktūras.

- Jaħtru punt ta’ kuntatt nazzjonali għall-istrateġija nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma mal-awtorità biex jiġu kkoordinati l-iżvilupp u l-implimentazzjoni tal-istrateġija jew, fejn ikun rilevanti, biex iserrħu fuq strutturi amministrattivi eżistenti xierqa.

Dalībvalstis tiek lūgtas sagatavot vai pārskatīt romu integrācijas valsts stratēģijas un iesniegt tās Komisijai līdz 2011. gada decembra beigām. Pirms ikgadējās Romu platformas sanāksmes 2012. gada pavasarī Komisija novērtēs šīs valstu stratēģijas un ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto progresu.

L-Istati Membri huma mitluba li jħejju jew jirrevedu l-istrateġiji nazzjonali tagħhom għall-integrazzjoni tar-Roma u jippreżentawhom lill-Kummissjoni sal-aħħar ta’ Diċembru 2011. Fir-Rebbiegħa tal-2012, qabel il-laqgħa annwali tal-Pjattaforma tar-Roma, il-Kummissjoni se tevalwa l-istrateġiji nazzjonali u tħejji rapport lill-Parlament Ewropew u lill-Kunsill dwar il-progress li jkun sar.

5. Konkrētu rezultātu panākšana romu tautai

5. Niksbu riżultati konkreti għall-poplu Roma

Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošana un sekmes būs ļoti atkarīgas no valsts līdzekļu efektīvas un pietiekamas piešķiršanas. ES finansējums vien nekādā ziņā nevar atrisināt romu problēmas, bet Komisija atgādina, ka pašreiz ir ieplānots ES finansējums līdz pat 26,5 miljardu euro apmērā, lai atbalstītu dalībvalstu centienus sociālās integrācijas jomā, tostarp, lai atbalstītu centienus palīdzēt romiem[37].

L-implimentazzjoni u s-suċċess tal-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma se jiddependu ħafna fuq l-allokazzjoni effettiva u suffiċjenti tar-riżorsi nazzjonali. L-iffinanzjar waħdu tal-UE żgur mhux se jsolvi s-sitwazzjoni tar-Roma, imma l-Kummissjoni tfakkar li bħalissa hemm programmati sa EUR 26.5 biljuni f’fondi tal-UE maħsuba biex jgħinu lill-Istati Membri fl-isforzi tagħhom fil-qasam tal-inklużjoni soċjali, kif ukoll biex jappoġġjaw l-isforzi li qed isiru biex tingħata għajnuna lir-Roma[37].

Komisija[38] 2010. gada aprīlī aicināja dalībvalstis nodrošināt, ka pastāvošie ES finanšu instrumenti, jo īpaši struktūrfondi un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, ir pieejami romiem. Padome šo pieeju atbalstīja 2010. gada jūnijā[39]. Tomēr vairums dalībvalstu pašreiz vēl nav pietiekami izmantojušas pieejamos ES līdzekļus, lai risinātu romu vajadzības.

F’April 2010, il-Kummissjoni[38] stiednet lill-Istati Membri biex jiżguraw li l-istrumenti finanzjarji eżistenti tal-UE, speċjalment il-Fondi Strutturali u l-Fond Agrikolu Ewropew għall-Iżvilupp Rurali, ikunu aċċessibbli biex jintużaw għar-Roma. Il-Kunsill approva din l-istrateġija f’Ġunju 2010[39]. Madankollu, bosta mill-Istati Membri bħalissa ma jużawx biżżejjed il-fondi tal-UE disponibbli biex jiġu indirizzati l-ħtiġijiet tar-Roma.

Progress pašreizējā plānošanas periodā (2007.-2013. gads)...

Nagħmlu progress fil-perjodu ta’ programmazzjoni attwali (2007-2013)...

- Lai pārvarētu trūkumus, izstrādājot atbilstīgas stratēģijas un efektīvus pasākumus to īstenošanai, kur tādas pastāv, dalībvalstis tiek aicinātas labot savas darbības programmas, kuras līdzfinansē no struktūrfondiem un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, lai labāk atbalstītu romiem paredzētus projektus un saskaņotu tās ar romu integrācijas valsts stratēģijām.

- Sabiex jingħelbu d-dgħjufijiet, fejn jeżistu, fl-iżvilupp ta’ strateġiji xierqa u ta’ miżuri effettivi li jimplimentawhom, l-Istati Membri huma mistiedna jemendaw il-programmi operattivi tagħhom li huma kofinanzjati mill-Fondi Strutturali u mill- Fond Agrikolu Ewropew għall-Iżvilupp Rurali , sabiex ikunu jistgħu jappoġġjaw aħjar il-proġetti li jiffukaw fuq ir-Roma, u biex jallinjawhom mal-istrateġiji nazzjonali tagħhom għall-integrazzjoni tar-Roma.

- Komisija kopā ar dalībvalstīm izskatīs izmaiņas to darbības programmās, lai risinātu jaunas vajadzības, vienkāršotu izpildi un paātrinātu prioritāšu īstenošanu, tostarp ar mājokli saistītās integrētās pieejas izmantošanu, kas paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda labotajā regulā[40]. Komisija ātri izskatīs pieprasījumus par programmu labojumiem, kas ir saistīti ar romu integrācijas valsts stratēģijām.

- Il-Kummissjoni flimkien mal-Istati Membri se teżamina t-tibdil fil-programmi operazzjonali tagħhom sabiex jiġu indirizzati l-ħtiġijiet il-ġodda, jiġu simplifikati r-riżultati u titħaffef l-implimentazzjoni tal-prijoritajiet, inkluż l-użu ta' metodu integrat fil-qasam tad-djar maħsub mir-Regolament modifikat dwar il-Fond Ewropew għall-Iżvilupp Reġjonali[40]. Il-Kummissjoni se tevalwa b'ħeffa t-talbiet għal modifiki fil-programm li jkunu marbuta mal-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma.

- Dalībvalstu rīcībā ir vērā ņemamas ES tehniskās palīdzības summas (4 % no visiem struktūrfondiem), no kurām līdz 2009. gada beigām dalībvalstis vidēji izmantoja tikai 31 % no visiem plānotajiem piešķīrumiem. Šīs summas tiks zaudētas, ja netiks izmantotas. Izstrādājot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstīm tāpēc ir vairāk jāizmanto ES tehniskā palīdzība[41], lai uzlabotu savu pārvaldības, uzraudzības un vērtēšanas kapacitāti arī attiecībā uz projektiem, kuru mērķgrupa ir romi. Dalībvalstis potenciāli varētu izmantot šo instrumentu, lai iegūtu reģionālo, valsts un starptautisko organizāciju pieredzi un zināšanas intervenču sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā.

- Hemm kwantità sinifikanti ta' assistenza teknika tal-UE disponibbli għall-Istati Membri (4% tal-Fondi Strutturali kollha), li minnhom, sa tmiem l-2009, l-istess Stati Membri użaw biss medja ta’ 31% tal-allokazzjonijiet ippjanati għalihom. Dawn l-ammonti se jintilfu jekk ma jintużawx. L-Istati Membri għandhom għalhekk jużaw iktar l-assistenza teknika tal-UE[41] meta jfasslu l-istrateġiji nazzjonali tagħhom għall-integrazzjoni tar-Roma, biex itejbu l-immaniġġjar, il-monitoraġġ u l-kapaċitajiet ta’ valutazzjoni tagħhom fil-proġetti maħsuba għar-Roma. Hemm il-potenzjal li dan l-istrument jintuża mill-Istati Membri biex jiksbu l-għarfien li għandhom l-organizzazzjonijiet reġjonali, nazzjonali u internazzjonali fil-preparazzjoni, l-implimentazzjoni u l-monitoraġġ ta' interventi.

- Lai pārvarētu kapacitātes problēmas, piemēram, zinātības un administratīvās kapacitātes trūkumu pārvaldes iestādēs un grūtības apvienot līdzekļus, lai atbalstītu integrētos projektus, Komisija aicina dalībvalstis apsvērt iespēju dažu to programmu daļu pārvaldību un īstenošanu uzticēt staprniekstruktūrām, piemēram starptautiskām organizācijām, reģionālām attīstības struktūrām, baznīcām un reliģiskām organizācijām vai kopienām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kurām ir pierādīta pieredze romu integrācijas jomā un zināšanas par vietējiem dalībniekiem[42]. Šajā saistībā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tīkls būtu noderīgs līdzeklis[43].

- Biex jingħelbu l-kwistjonijiet ta’ kapaċità, bħan-nuqqas ta’ għarfien u ta' kapaċità amministrattiva tal-awtoritajiet li jmexxu u d-diffikultajiet li hemm biex il-fondi jingħaqdu biex jiġu appoġġjati proġetti integrati, il-Kummissjoni tistieden lill-Istati Membri biex jikkunsidraw jagħtu t-tmexxija u l-implimentazzjoni ta’ parti mill-programmi tagħhom lil korpi intermedjarji bħall-organizzazzjonijiet internazzjonali, il-korpi għall-iżvilupp reġjonali, il-knejjes u organizzazzjonijiet jew komunitajiet reliġjużi kif ukoll l-organizzazzjonijiet mhux governattivi li għandhom esperjenza ppruvata fl-integrazzjoni tar-Roma u għarfien tal-partijiet involuti fil-proċess[42]. F’dan ir-rispett, in-netwerk tal-Kumitat Ekonomiku u Soċjali Ewropew jista' jkun għodda utli[43].

- Dalībvalstīm būtu jāapsver arī Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumenta[44] izmantošana, kuram laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam ir pieejams ES finansējums 100 miljonu euro apmērā. Komisija lēš, ka šo summu var turpmāko astoņu gadu laikā papildināt ar mikrokredītiem vairāk nekā 500 miljonu euro apmērā. Romu kopienas ir viena no instrumenta mērķgrupām[45]. Dodot romu kopienām iespēju uzsākt autonomas produktīvas darbības, cilvēki tiktu motivēti aktīvi iesaistīties regulārā darbā, samazinātos atkarība no pabalstiem un tiktu iedvesmotas turpmākās paaudzes.

- L-Istati Membri għandhom iqisu wkoll l-użu ta’ Faċilità Ewropea ta’ Mikrofinanzjament Progress[44], li għaliha hemm disponibbli EUR 100 miljun f’iffinanzjar tal-UE għas-snin 2010-2013. Il-Kummissjoni tistima li dan l-ammont jista’ jiġġenera iktar minn EUR 500 miljun f’mikrokreditu fit-tmien snin li ġejjin. Il-komunitajiet Roma huma wieħed mill-gruppi fil-mira tal-istrument[45]. Jekk lill-komunitajiet Roma tingħatalhom il-possibilità li jibdew attivitajiet produttivi awtonomi, dan jista’ jfisser li tingħata l-motivazzjoni lin-nies li jipparteċipaw b’mod attiv fix-xogħol regolari, titnaqqas id-dipendenza fuq il-benefiċċji u tingħata ispirazzjoni lill-ġenerazzjonijiet futuri.

- Izstrādājot un īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstis tiek rosinātas izmantot Eiropas iniciatīvu par sociālo inovāciju, kuru Komisija plāno uzsākt 2011. gadā, kā paredzēts galvenajā iniciatīvā "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". Šī uz inovāciju balstītā pieeja var veicināt sociālās integrācijas politikas efektivitātes uzlabošanos.

- Meta jfasslu u jimplimentaw l-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma, l-Istati Membri huma mħeġġa biex jużaw l-Inizjattiva Ewropea dwar l-Innovazzjoni Soċjali, li l-Kummissjoni Ewropea għandha l-intenzjoni li tniedi fl-2011, kif stabbilit fl-Inizjattiva Prinċipali “Pjattaforma Ewropea kontra l-Faqar u l-Esklużjoni Soċjali”. Dan il-metodu msejjes fuq l-innovazzjoni jista’ jikkontribwixxi fit-titjib tal-effettività tal-politiki soċjali ta’ inklużjoni.

…un pēc 2013. gada

...u lil hinn mill-2013

Tā kā romu integrācijas valsts stratēģijām ir jāaptver laikposms no 2011. līdz 2020. gadam, ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot finansējumu, kas būs pieejams saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu. Daudzgadu finanšu shēmā tiks paredzēts veids, kādā turpmākais ES budžets atbalstīs stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus.

L-istrateġiji Nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma għandhom ikopru l-perjodu mill-2011 sal-2020 għalhekk huwa importanti li l-fondi disponibbli fil-Qafas Finanzjarju Multiannwali (MFF) jintużaw bl-aħjar mod. Il-Qafas Finanzjarju Multiannwali se jfassal il-metodu li bih il-baġit futur tal-UE se jappoġġja l-għanijiet tal-Ewropa 2020.

Jau no paša sākuma stratēģijā "Eiropa 2020" ir ņemts vērā romu iedzīvotāju stāvoklis[46]. Pasākumi, lai atbalstītu romu integrāciju, būs daļa no attiecīgajiem ES finanšu instrumentiem, jo īpaši kohēzijas politikas līdzekļiem. Sagatavojot priekšlikumus turpmākajam kohēzijas politikas normatīvajam regulējumam, balstoties uz budžeta pārskatīšanā[47] un piektajā Kohēzijas ziņojumā izvirzītajiem orientējošajiem norādījumiem, Komisija centīsies risināt pašreizējos potenciālos šķēršļus kohēzijas politikas līdzekļu efektīvai izmantošanai, lai atbalstītu romu integrāciju.

Sa mill-bidu, l-istrateġija Ewropa 2020 qieset is-sitwazzjoni tal-poplu Roma[46]. L-azzjonijiet li jappoġġjaw l-integrazzjoni tar-Roma se jkunu parti mill-istrumenti finanzjarji rilevanti tal-UE, b’mod partikolari l-fondi għall-politika ta' koeżjoni. Meta jitħejjew il-proposti għall-qafas regolatorju futur dwar il-politika ta’ koeżjoni, imsejsa fuq l-orjentazzjonijiet fir-Reviżjoni tal-Baġit[47] u fil-konklużjonijiet tal-Ħames Rapport ta' Koeżjoni, il-Kummissjoni se tistinka biex tindirizza l-ostakli potenzjali ta’ bħalissa biex il-fondi għall-politika ta' koeżjoni jintużaw b'mod effettiv fl-appoġġ tal-integrazzjoni tar-Roma.

Būs svarīgi nodrošināt, ka to dažādo līdzekļu, kurus var izmantot sociālās integrācijas jomā un nabadzības apkarošanai, ieguldījumu prioritātes ir valsts reformu programmu un romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanas pamatā. Tajās arī jānosaka vajadzīgie priekšnosacījumi efektīvam un uz rezultātiem orientētam atbalstam, tostarp izmantojot labāku vērtēšanu. Turklāt tiks izskatīta iespēja izmantot pozitīvus stimulus, lai kompensētu nevienlīdzību. Vienlaikus procedūru vienkāršošana programmas izmantotāju labā būs viens no galvenajiem elementiem, ko Komisija ņems vērā, sagatavojot turpmākos priekšlikumus. Tas ir jo īpaši būtiski projektiem, kas attiecas uz romu vajadzībām.

Se jkun importanti li jiġi żgurat li l-prijoritajiet ta’ investiment tal-fondi varji, li jkunu jistgħu jintużaw fil-qasam tal-inklużjoni soċjali u l-ġlieda kontra l-faqar, ikunu fil-bażi tal-implimentazzjoni tal-programmi nazzjonali ta’ riforma u tal-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma. Għandhom jistipulaw ukoll il-kundizzjonijiet meħtieġa minn qabel biex ikun hemm appoġġ effettiv u mmirat lejn ir-riżultati, anki permezz ta' valutazzjoni aħjar. Barra minn hekk, se tiġi esplorata l-possibilità li jintużaw inċentivi pożittivi biex jingħata rimedju għall-inugwaljanza. Fl-istess ħin, is-simplifikazzjoni tal-proċeduri għall-benefiċċju tal-utenti tal-programm se tkun waħda mill-elementi prinċipali li se tqis il-Kummissjoni waqt li tħejji l-proposti futuri. Dan huwa ta’ importanza partikolari għal proġetti li jindirizzaw il-ħtiġijiet tar-Roma.

6. Romu integrācijas veicināšana ārpus ES: paplašināšanās valstu īpašā situācija

6. I L-PROMOZZJONI TAL-INTEGRAZZJONI TAR-ROMA LIL HINN MILL-UE: IS-SITWAZZJONI PARTIKOLARI TAL-PAJJIżI LI SE JISSIEħBU

Komisijas Paplašināšanās stratēģijā[48] tika uzsvērts daudzu romu nedrošais stāvoklis Rietumbalkānos un Turcijā. Eiropas Padome lēš, ka viņu skaits sasniedz 3,8 miljonus.

L-Istrateġija tal-Kummissjoni għat-Tkabbir[48] enfasizzat is-sitwazzjoni prekarja ta’ ħafna Roma fil-Balkani tal-Punent u fit-Turkija. Il-Kunsill tal-Ewropa jistma li hemm 3.8 miljuni.

Paplašināšanās valstīs romi saskaras ar līdzīgām vai pat smagākām problēmām nekā daudzās ES dalībvalstīs: sociālo atstumtību, segregāciju un marginalizāciju, kas noved pie izglītības trūkuma, hroniska bezdarba, ierobežotas piekļuves veselības aprūpei, mājoklim un būtiskajiem pakalpojumiem, kā arī pie plaši izplatītas nabadzības. Turklāt Balkānu reģiona karu dēļ daudzām romu ģimenēm kā pārvietotām personām nācās pārcelties uz citām valstīm reģionā vai uz Rietumeiropu. Turcijā romu grupas ir atšķirīgas, bet liela daļa saskaras ar daudzdimensionālu sociālo atstumtību.

Ir-Roma fil-pajjiżi li se jissieħbu għandhom l-istess problemi jew problemi iktar serji minn dawk li għandhom f'ħafna Stati Membri tal-UE: l-esklużjoni soċjali, is-segregazzjoni u l-emarġinazzjoni li jwasslu għal nuqqas ta’ edukazzjoni, qgħad kroniku, aċċess limitat għall-kura tas-saħħa, għad-djar u għas-servizzi essenzjali kif ukoll faqar mifrux. Barra minn hekk, minħabba l-gwerer fir-reġjun tal-Balkani, ħafna familji Roma kellhom imorru f’pajjiżi oħra fir-reġjun jew fl-Ewropa tal-Punent u ma setgħux immorru lura f’pajjiżhom. Fit-Turkija, il-gruppi Roma huma differenti, imma l-parti l-kbira minnhom ibatu minn esklużjoni soċjali multidimensjonali.

Iepriekšējās pievienošanās kārtās gūtā pieredze liecina, ka romu integrācijas veicināšanai ir nepieciešama lielāka politiskā apņēmība iekļaut romus, atbilstošu resursu piešķiršana no valsts budžeta, labāka koordinācija ar visiem attiecīgajiem līdzekļu devējiem, sistemātiska vērtēšana un pastiprināta uzraudzība. ES romu integrācijas mērķi šīm valstīm ir tikpat svarīgi. Šo valstu romu integrācijas valsts stratēģijas un rīcības plāni (vairumā gadījumu izstrādāti 2005.-2015. gada Romu integrācijas desmitgades ietvaros) ir jāpārskata atbilstoši minētajiem mērķiem. Turcijai vēl ir jāpieņem valsts programma romu integrācijas risināšanai.

Il-lezzjonijiet li ħadna mis-sħubijiet fil-passat wrew li l-promozzjoni tal-integrazzjoni tar-Roma teħtieġ impenn politiku mtejjeb lejn l-inklużjoni tar-Roma, l-allokazzjoni tar-riżorsi xierqa fil-baġits nazzjonali, koordinazzjoni aħjar mad-donaturi kollha rilevanti u valutazzjoni sistematika u monitoraġġ imsaħħaħ. L-għanijiet tal-integrazzjoni tar-Roma għandhom l-istess rilevanza għal dawn il-pajjiżi. L-istrateġiji nazzjonali tagħhom għall-integrazzjoni tar-Roma u l-Pjanijiet ta’ Azzjoni (f’ħafna mill-każijiet żviluppati fi ħdan il-qafas tad-Deċennju tal-Inklużjoni tar-Roma 2005-2015) għandhom jiġu riveduti skont dawn l-għanijiet. It-Turkija għadha trid tadotta qafas nazzjonali biex tindirizza l-inklużjoni tar-Roma.

Komisija ir apņēmusies reģionālā un valsts līmenī atbalstīt šo valstu centienus uzlabot romu sociālo un ekonomisko integrāciju:

Kemm fuq il-livell reġjonali kif ukoll fuq il-livell nazzjonali, il-Kummissjoni ħadet impenn li tgħin fl-isforzi ta’ dawn il-pajjiżi biex titjieb l-inklużjoni soċjali u ekonomika tar-Roma permezz ta’:

- uzlabojot atbalsta sniegšanu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, lai panāktu stratēģisku un uz rezultātiem orientētu valsts un daudzvalstu sadarbības plānošanu, kurā uzmanība vērsta uz nozares mēroga pieeju sociālajai attīstībai. Komisija pašreiz īsteno vai plāno projektus, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 50 miljoni euro un kuri var ekskluzīvi vai daļēji nākt par labu arī romu kopienām;

- titjib fl-għoti ta’ appoġġ, skont l-Istrument għall-Assistenza ta’ qabel l-Adeżjoni, għal programmar nazzjonali strateġiku u orjentat lejn ir-riżultati u li jkun ta’ benefiċċju multiplu, b’iffukar fuq metodu ta' żvilupp soċjali li jolqot is-settur kollu. Bħalissa l-Kummissjoni qed timplimenta jew tippjana proġetti b’valur totali ta’ iktar minn EUR 50 miljun li jistgħu jkunu ta’ benefiċċju esklussiv jew parzjali għall-komunitajiet Roma.

- stiprinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, rosinot institucionalizētu dialogu ar romu pārstāvjiem, lai viņi iesaistītos un uzņemtos atbildību par politikas formulēšanu, īstenošanu un uzraudzību reģionālā, valsts un vietējā līmenī;

- it-tisħiħ tal-involviment tas-soċjetà ċivili billi jitħeġġu d-djalogi istituzzjonalizzati mar-rappreżentanti tar-Roma biex jinvolvu ruħhom u jieħdu r-responsabilità tat-tfassil, l-implimentazzjoni u l-monitoraġġ tal-politika fuq il-livelli reġjonali, nazzjonali u lokali.

- cieši uzraugot katras valsts panākto progresu attiecībā uz romu ekonomisko un sociālo stāvokli un ik gadu iesniedzot savus secinājumus paplašināšanās progresa ziņojumos.

- monitoraġġ mill-qrib tal-progress li jkun sar minn kull pajjiż fir-rigward tas-sitwazzjoni ekonomika u soċjali tar-Roma u l-preżentazzjoni annwali tal-konklużjonijiet fir-Rapporti ta’ Progress marbuta mat-tkabbir.

7. Pilsoniskās sabiedrības iespēju uzlabošana: lielākas lomas piešķiršana Eiropas platformai romu iekļaušanai

7. Nagħtu s-setgħa lis-Soċjetà Ċivili: Rwol imsaħħaħ għall-Pjattaforma Ewropea għall-Inklużjoni tar-Roma

Eiropas platforma romu iekļaušanai[49] ir noderīgs forums visu būtisko iesaistīto personu diskusijām un saskaņotai rīcībai: ES iestādēm, valstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Platforma ir būtiski veicinājusi to, ka gan Eiropas, gan valstu politikā ir vairāk ņemtas vērā romu vajadzības.

Il-Pjattaforma Ewropea għall-Inklużjoni[49] tar-Roma hija forum utli għad-dibattitu u għal azzjoni konġunta tal-partijiet interessati kollha rilevanti: l-istituzzjonijiet tal-UE, il-gvernijiet nazzjonali, l-organizzazzjonijiet internazzjonali, l-akkademiċi u r-rappreżentanti tas-soċjetà ċivili Roma. Il-Pjattaforma kkontribwixxiet b’mod sinifikanti sabiex kemm il-politiki Ewropej kif ukoll nazzjonali jkunu iktar sensittivi lejn il-ħtiġijiet tar-Roma.

Komisija ir nolēmusi uzņemties būtiskāku lomu platformā un stiprināt platformas nozīmi, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un sasaistot savu darbu ar romu integrācijas valsts stratēģiju četrām prioritārajām jomām.

Il-Kummissjoni ħadet impenn biex ikollha rwol iktar b'saħħtu fil-Pjattaforma u biex issaħħaħ ir-rwol tal-Pjattaforma, billi tibni fuq l-esperjenza tal-passat u torbot il-ħidma tagħha mal-erba' oqsma ta' prijorità tal-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma.

Ar platformas palīdzību attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši romu kopienu pārstāvjiem, jābūt iespējai piedalīties Eiropas programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Pastiprinātā platforma var sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai rastu attiecīgos politikas risinājumus, apmainoties ar labāko praksi un apspriežot to starptautisko organizāciju pieejas, kurām ir pieredze romu integrācijas veicināšanā. Ar romu pilsoniskās sabiedrības pausto viedokļu palīdzību tā arī sniegs Komisijai informāciju par valstu centienu rezultātiem uz vietas.

Permezz tal-Pjattaforma, il-partijiet interessati kkonċernati, speċjalment ir-rappreżentanti tal-komunitajiet Roma, għandu jkollhom il-possibilità ta' rwol fil-Qafas Ewropew għall-Istrateġiji Nazzjonali għall-Integrazzjoni tar-Roma. Il-Pjattaforma msaħħa tista’ tkun ta’ appoġġ għall-Istati Membri biex isibu soluzzjoni ta’ politika rilevanti permezz tal-iskambju ta’ prattiki tajba u diskussjoni dwar il-metodi ma' organizzazzjonijiet internazzjonali li għandhom esperjenza fil-promozzjoni tal-inklużjoni tar-Roma. Se tipprovdi wkoll lill-Kummissjoni bir-reazzjonijiet għar-riżultati tal-isforzi nazzjonali li jkunu qed isiru fil-post permezz tal-vuċi tas-soċjetà ċivili Roma.

8. Progresa novērtēšana: stingras uzraudzības sistēmas ieviešana

8. Il-kejl tal-progress: it-twaqqif ta’ sistema soda ta’ monitoraġġ

Šobrīd ir grūti iegūt precīzus, sīkus un pilnīgus datus par romu stāvokli dalībvalstīs un konstatēt konkrētus pasākumus, kas ir ieviesti, lai risinātu romu atstumtības un diskriminācijas jautājumu. Nav iespējams novērtēt, vai šādi pasākumi ir devuši cerētos rezultātus. Tāpēc ir būtiski savākt ticamus datus.

Bħalissa huwa diffiċili li tinkiseb dejta preċiża, dettaljata u kompleta dwar is-sitwazzjoni tar-Roma fl-Istati Membri u li jiġu identifikati miżuri konkreti li jkunu twaqqfu apposta biex jittrattaw l-esklużjoni u d-diskriminazzjoni tar-Roma. Mhux possibbli li jiġi vvalutat jekk dawn il-miżuri tawx ir-riżultati mistennija jew le. Għalhekk huwa importanti li tinġabar dejta affidabbli.

Tāpēc ir jāievieš stingrs uzraudzības mehānisms ar skaidriem kritērijiem, kuri nodrošinās, ka tiek mērīti taustāmi rezultāti, ka romu integrācijai paredzētā nauda ir sasniegusi savus saņēmējus, ka tiek gūts progress attiecībā uz ES romu integrācijas mērķu sasniegšanu un ka romu integrācijas valsts stratēģijas ir īstenotas.

Huwa proprju għalhekk li jeħtieġ li jitwaqqaf mekkaniżmu sod ta’ monitoraġġ b’punti ta’ referenza ċari, li jiżgura li r-riżultati tanġibbli jkunu jistgħu jitkejlu, li l-fondi maħsuba għall-integrazzjoni tar-Roma ikunu waslu għand il-benefiċjarji aħħarija, li jkun sar progress lejn l-ilħuq tal-għanijiet tal-UE għall-integrazzjoni tar-Roma u li l-istrateġiji għall-integrazzjoni tar-Roma ikunu ġew implimentati.

Komisija ik gadu ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu attiecībā uz romu iedzīvotāju integrāciju dalībvalstīs un mērķu sasniegšanu.

Il-Kummissjoni se tħejji rapport darba fis-sena lill-Parlament Ewropew u lill-Kunsill dwar il-progress fl-integrazzjoni tal-popolazzjoni Roma fl-Istati Membri u dwar l-ilħuq tal-għanijiet.

Komisija to veiks, par pamatu izmantojot romu mājsaimniecību apsekojuma izmēģinājuma projektu, kuru veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, īpaši sadarbojoties ar Pasaules Banku un Pamattiesību aģentūru[50]. Komisija lūdz Pamattiesību aģentūru attiecināt šo apsekojumu par romiem uz visām dalībvalstīm un veikt to regulāri, lai novērtētu progresu uz vietas. Pamattiesību aģentūra sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, vāks datus par romu stāvokli attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un mājoklim. Dati tiks vākti arī no īpaša pētījuma, kuru finansē Septītās pamatprogrammas Sociālekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu programma. Šā procesa gaitā Komisija, Pamattiesību aģentūra un citas Savienības struktūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu respektēs dalībvalstu nacionālo identitāti, kas izpaužas to politiskajā un konstitucionālajā pamatstruktūrā, ietverot to reģionālo un pašpārvaldi.

Dan se jsir billi l-Kummissjoni tibni fuq il-proġett pilota ta’ stħarriġ dwar il-ħajja domestika tar-Roma li kien sar mill-Programm ta’ Żvilupp tan-Nazzjonijiet Uniti b’koperazzjoni partikolari mal-Bank Dinji u mal-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali[50]. Il-Kummissjoni tistieden lill-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali biex twessa’ dan l-istħarriġ dwar ir-Roma fl-Istati Membri kollha u tagħmlu regolarment biex jitkejjel il-progress li jkun sar fil-post. Permezz ta’ ħidma ma’ korpi oħra rilevanti, bħall-Fondazzjoni Ewropea għat-titjib tal-Kundizzjonijiet tal-għajxien u tax-xogħol, l-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali se tiġbor dejta dwar is-sitwazzjoni tar-Roma fir-rigward tal-aċċess għall-impjiegi, għall-edukazzjoni, għall-kura tas-saħħa u għad-djar. Il-ġbir tad-dejta se jsir ukoll minn riċerka speċifika ffinanzjata mill-Programm tax-Xjenzi Soċjo-Ekonomiċi u l-Umanistika tas-Seba' Programm Kwadru għar-Riċerka. Matul dan il-proċess, il-Kummissjoni, l-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali u korpi oħrajn tal-Unjoni, skont tal-Artikolu 4(2)TUE, se jirrispettaw l-identitajiet nazzjonali tal-Istati Membri li huma parti integrali mill-istrutturi fundamentali tagħhom, politiċi u kostituzzjonali, u inklużi fit-tmexxija reġjonali u fit-tmexxija tagħhom stess.

Komisija ņems vērā arī notiekošo darbu atklātās koordinācijas metodes ietvaros sociālās politikas jomā un citu dalībvalstu ieguldījumu, kas balstīts uz šo valstu romu integrācijas uzraudzības sistēmām. Dalībvalstu un ieinteresēto personu padziļinātā uzraudzība tam, kā tiek īstenotas romu integrācijas valsts stratēģijas, ir atbilstoša metode pārredzamības un atbildības uzlabošanai, lai nodrošinātu romu integrācijas visefektīvāko ietekmi.

Il-Kummissjoni se tqis ukoll il-ħidma kontinwa fi ħdan il-Metodu Miftuħ ta’ Koordinazzjoni fil-qasam tal-politiki soċjali u l-kontributi ta' Stati Membri oħra msejsa fuq is-sistemi tagħhom ta' monitoraġġ tal-integrazzjoni tar-Roma. Monitoraġġ fil-fond tal-implimentazzjoni tal-istrateġiji nazzjonali għall-integrazzjoni tar-Roma mill-Istati Membri u mill-partijiet interessati, huwa metodu sod biex tiżdied it-trasparenza u r-responsabilità sabiex ikun żgurat li l-integrazzjoni tar-Roma ikollha impatti mill-iktar pożittivi.

Valsts reformu programmām kopā ar stratēģijas "Eiropa 2020" uzraudzību un salīdzinošo vērtēšanas procesu ir jābūt papildu informācijas avotam progresa novērtēšanai un norāžu sniegšanai dalībvalstīm.

Il-programmi ta’ riforma nazzjonali flimkien mal-proċessi ta’ monitoraġġ u ta’ reviżjoni inter pares tal-istrateġija Ewropa 2020 għandhom ikunu għajn addizzjonali ta’ informazzjoni biex jiġi valutat il-progress u għandhom iservu ta’ gwida għall-Istati Membri.

Lai ilgtermiņā iegūtu noderīgus datus, Komisija arī sekmēs sadarbību starp valsts statistikas birojiem un Eurostat , lai kā pirmo soli varētu noteikt metodes to ES vismazāk attīstīto mikroreģionu atzīmēšanai kartē, kuros dzīvo visvairāk marginalizētās grupas, jo īpaši romi. Šī teritoriālā pieeja datu vākšanai ir tieši saistīta ar romu nabadzības un atstumtības jautājuma risināšanu. Turklāt Pamattiesību aģentūrai jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu uzraudzības metodes, kuras var sniegt salīdzinošu analīzi par romu stāvokli visā Eiropā.

Sabiex il-Kummissjoni tikseb dejta utli fuq tul ta’ żmien, hija se trawwem ukoll il-koperazzjoni bejn l-uffiċċji nazzjonali għall-istatistika u l-Eurostat sabiex ikun possibbli li jinstabu metodi biex jiġu identifikati l-mikroreġjuni l-inqas żviluppati tal-UE, fejn jgħixu l-gruppi l-iktar emarġinati, b'mod partikolari r-Roma. Dan il-metodu territorjali għall-ġbir tad-dejta għandu rilevanza diretta għall-ittrattar tal-faqar u l-esklużjoni tar-Roma. Barra minn hekk, l-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali għandha taħdem mill-qrib mal-Istati Membri biex jiġu żviluppati metodi ta’ monitoraġġ li jistgħu jipprovdu analiżi komparattiva tas-sitwazzjoni tar-Roma madwar l-Ewropa.

9. Secinājums: 10 gadi, lai panāktu uzlabojumu

9. Konklużjoni: 10 snin biex tinħass id-differenza

Šī ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām dod iespēju apvienot spēkus visos līmeņos (ES, valstu, reģionālā) un ar visām ieinteresētajām personām, tostarp romiem, lai risinātu vienu no smagākajām sociālajām problēmām Eiropā: pārtraukt romu atstumtību. Tā papildina pastāvošos ES tiesību aktus un politiku nediskriminācijas, pamattiesību, personu brīvas pārvietošanās un bērnu tiesību jomās[51]. Programmā ir izklāstīti ES līmeņa mērķi attiecībā uz romu integrāciju, kas jāsasniedz valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Šie vērienīgie mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja dalībvalstis un valsts, reģionālās un vietējās iestādes parādīs skaidru apņēmību apvienojumā ar romu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos.

Il-Qafas tal-UE għall-Istrateġiji Nazzjonali għall-Integrazzjoni tar-Roma jipprovdi l-opportunità li l-forzi jingħaqdu fil-livelli kollha (UE, nazzjonali, reġjonali) u mal-partijiet interessati kollha, inklużi r-Roma, biex tiġi indirizzata waħda mill-iktar sfidi soċjali serji fl-Ewropa: it-tmiem tal-esklużjoni tar-Roma. Dan jikkomplimenta l-leġiżlazzjoni u l-politiki eżistenti tal-UE fl-oqsma tan-non-diskriminazzjoni, tad-drittijiet fundamentali, tal-moviment ħieles tal-persuni u tad-drittijiet tat-tfal[51]. Il-qafas jispjega l-għanijiet fuq il-livell tal-UE għall-integrazzjoni tar-Roma li għandhom jintlaħqu fuq il-livell nazzjonali, reġjonali u lokali. Dawk l-għanijiet ambizzjużi jistgħu jintlaħqu biss jekk jittieħed impenn ċar mill-Istati Membri u mill-awtoritajiet nazzjonali, reġjonali u lokali flimkien mal-involviment tal-organizzazzjonijiet tas-soċjetà ċivili Roma.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, Padomi, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju atbalstīt ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Vairāk nekā desmit gadus ES iestādes ir regulāri aicinājušas dalībvalstis un kandidātvalstis uzlabot romu sociālo un ekonomisko integrāciju. Tagad ir laiks pārvērst labos nodomus konkrētā rīcībā.

Il-Kummissjoni tistieden lill-Parlament Ewropew, lill-Kunsill Ewropew, lill-Kunsill, lill-Kumitat tar-Reġjuni u lill-Kumitat Ekonomiku u Soċjali Ewropew biex japprovaw il-Qafas tal-UE għall-Istrateġiji Nazzjonali għall-Integrazzjoni tar-Roma. Għal iktar minn għaxar snin, l-istituzzjonijiet tal-UE appellaw b’mod regolari lill-Istati Membri u lill-pajjiżi li se jissieħbu biex itejbu l-integrazzjoni soċjali u ekonomika tar-Roma. Issa huwa ż-żmien biex l-intenzjonijiet tajba jinbidlu f’azzjonijiet iktar konkreti.

Pielikums — Tabula izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Padomes datiem (http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_en.asp)

Anness — Tabella miġbura u msejsa fuq dejta tal-Kunsill tal-Ewropa (http://www.coe.int/t/dg3/Romatravellers/default_en.asp)

Skaitļi iegūti no Eiropas Padomes Romu un trevelleru nodaļas sagatavota dokumenta |

Il-figuri ttieħdu minn dokument imħejji mit-Taqsima Roma u Travellers tal-Kunsill tal-Ewropa |

(valstis ārpus ES) |

(Pajjiżi mhux Stati Membri tal-UE) |

[1] Termins "romi" tiek lietots – līdzīgi kā citos Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes politiskajos dokumentos – kā visaptverošs termins, kurš ietver iedzīvotāju grupas, kuriem ir vairāk vai mazāk līdzīgas kultūras iezīmes, piemēram, Sinti , Travellers , Kalé , Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai viņi pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā; tiek lēsts, ka aptuveni 80 % romu pastāvīgi uzturas vienā vietā (SEC(2010)400).

[1] It-terminu “Roma” jintuża - bl-istess mod ta’ dokumenti politiċi oħrajn tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill Ewropew - bħala terminu ġenerali li jinkludi gruppi ta' persuni li għandhom bejn wieħed u ieħor l-istess karatteristiċi, bħas-Sinti, it-Travellers, il-Kalé, il-Gens du voyage, eċċ, kemm jekk huma sedentarji jew le; huwa stmat li madwar 80% tar-Roma huma sedentarji (SEC(2010)400).

[2] COM(2010) 133, 5. lpp.

[2] COM(2010) 133, p.5.

[3] Fundación Secretariado Gitano , " Health and the Roma community, analysis of the situation in Europe" , 2009. gads. Pētījumā aplūkota Bulgārija, Čehija, Grieķija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

[3] Fundación Secretariado Gitano, Is-saħħa u l-komunità tar-Roma, analiżi tas-sitwazzjoni fl-Ewropa, 2009 . Dan l-istudju jagħti ħarsa lejn il-Bulgarija, ir-Repubblika Ċeka, il-Greċja, il-Portugal, ir-Rumanija, is-Slovakkja u Spanja.

[4] Pasaules Banka, Roma Inclusion : An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , 2010.gada septembris.

[4] Bank Dinji, l-Inklużjoni tar-Roma: Opportunità Ekonomika għall-Bulgarija, għar-Repubblika Ċeka u għas-Serbja, Settembru 2010.

[5] Paziņojums par Eiropas programmu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ir paredzēts 2011. gadā.

[5] Fl-2011 hemm il-ħsieb li ssir Komunikazzjoni dwar Aġenda Ewropea għall-Integrazzjoni ta’ Ċittadini ta’ Pajjiżi Terzi.

[6] Pasaules Banka, Roma Inclusion : An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , 2010.gada septembris.

[6] Bank Dinji, l-Inklużjoni tar-Roma: Opportunità Ekonomika għall-Bulgarija, għar-Repubblika Ċeka u għas-Serbja, Settembru 2010.

[7] Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants.

[7] It-Trattat dwar l-Unjoni Ewropea, l-Artikolu 2 u l-Karta tad-Drittijiet Fundamentali tal-Unjoni Ewropea, l-Artikolu 21.

[8] Romu sociālā un ekonomiskā integrācija Eiropā, COM (2010) 133.

[8] COM (2010) 133, L-integrazzjoni soċjali u ekonomika tar-Roma fl-Ewropa.

[9] Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000.).

[9] Id-Direttiva tal-Kunsill 2000/43/KE tad-29 ta' Ġunju 2000 li timplimenta l-prinċipju tat-trattament ugwali bejn il-persuni irrespettivament mill-oriġini tar-razza jew l-etniċità (ĠU L 180, 19.07.2009).

[10] COM(2010) 133, 2. sadaļa.

[10] COM(2010) 133, Taqsima 2.

[11] Komisijas darba grupa romu jautājumos tika izveidota 2010. gada 7. septembrī, lai racionalizētu, izvērtētu un izmērītu ES līdzekļu izmantojumu (tostarp efektivitāti) visās dalībvalstīs saistībā ar romu integrāciju, un konstatētu galvenos trūkumus līdzekļu izmantošanā.

[11] Ir-Roma Task Force tal-Kummissjoni twaqqfet fis-7 ta' Settembru 2010 biex jiġi simplifikat, evalwat u mkejjel l-użu (inkluża l-effettività) tal-fondi tal-UE mill-Istati Membri kollha għall-integrazzjoni tar-Roma u biex jiġu identifikati d-dgħjufijiet li hemm fil-bażi tal-użu ta' dawn il-fondi.

[12] Skatīt Eiropas Padomes aplēses http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp, kas ir ietvertas šā paziņojuma pielikumā.

[12] Ara l-istimi tal-Kunsill tal-Ewropa inklużi fl-Anness ta’ din il-Komunikazzjoni fil-paġna http://www.coe.int/t/dg3/Romatravellers/default_EN.asp.

[13] Padomes Direktīva 2000/43/EK (OV L 180, 19.7.2000.).

[13] Direttiva tal-Kunsill 2000/43/KE (ĠU L 180, 19.7.2000).

[14] Piemēram, Apvienotās Karalistes vietējais Traveller Education Support Services ( TESS ) ir īpašs dienests, lai panāktu vienlīdzīgu pieeju izglītībai un līdztiesīgus izglītības rezultātus Traveller un romu bērniem. Vēl viens piemērs ir "Darbavietas romiem" ( JOBS for Roma ) projekts Bulgārijā, kas piedāvā palīdzību romu bezdarbniekiem un atbalstu uzņēmējiem. Citi piemēri ir atrodami Komisijas ziņojumā "Sociālās integrācijas un romu nediskriminācijas līdzekļu uzlabošana ES" ( Improving the tools for the social inclusion and non-discrimination of Roma in the EU ), 2010. gads. Skatīt arī Eiropas Komisija, "Starptautiskie viedokļi par pozitīvās rīcības pasākumiem" ( International perspectives on positive action measures ), 2009. gads.

[14] Pereżempju, it-Traveller Education Support Services (TESS) lokali tar-Renju Unit huwa servizz imfassal biex jintlaħaq livell ta' aċċess għall-edukazzjoni u ta' riżultati edukattivi indaqs għat-tfal Traveller u Roma. Eżempju ieħor huwa l-proġett JOBS for Roma fil-Bulgarija li joffri assistenza lir-Roma bla impjieg u appoġġ lin-negozjanti. Hemm eżempji oħra fir-Rapport tal-Kummissjoni “Intejbu l-għodda għall-inklużjoni soċjali u n-non-diskriminazzjoni tar-Roma fl-UE”, 2010. Ara wkoll il-Kummissjoni Ewropea, "Perspettivi internazzjonali dwar miżuri ta’ azzjoni pożittiva”, 2009.

[15] COM (2011) 11, Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide.

[15] COM (2011) 11, Stħarriġ Annwali dwar it-Tkabbir: l-avvanz tar-rispons komprensiv tal-UE għall-kriżi.

[16] No septiņām pamatiniciatīvām vissvarīgākās šajā kontekstā ir "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību", "Jaunu prasmju un darbavietu programma" un "Inovācijas Savienība".

[16] Minn seba’ inizjattivi prinċipali, l-iktar rilevanti f’dan il-kuntest huma l-Pjattaforma Ewropea kontra l-Faqar u l-Esklużjoni Soċjali, l-Aġenda għal Ħiliet u Impjiegi ġodda u l-Unjoni ta’ Innovazzjoni.

[17] Attiecībā uz vidusskolas izglītību aptuveni 10 % romu apmeklē vidusskolu, kā aplēsts, pamatojoties uz Atvērtās sabiedrības institūta ( Open Society Institute – OSI ) 2008. gada pētījumu (dati pieejami par septiņām dalībvalstīm).

[17] Fir-rigward tal-edukazzjoni sekondarja, kif stmat fuq il-bażi tal-Istħarriġ tal-2008 tal-Open Society Institute (OSI), l-attendenza tar-Roma huwa ta’ madwar 10% (hemm dejta disponibbli biss fir-rigward ta’ seba’ Stati Membri).

[18] Darbaspēka apsekojums, 2009. gads – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/microdata/lfs

[18] Stħarriġ dwar il-popolazzjoni li taħdem, 2009 - http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/microdata/lfs

[19] Atvērtās sabiedrības institūts ( Open Society Institute ), International Comparative Data Set on Roma Education , 2008. gads. Dati par pamatskolas izglītību ir pieejami par 6 dalībvalstīm: Bulgāriju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju un Slovākiju. Vidējais svērtais rādītājs šīm dalībvalstīm ir 42 %.

[19] Open Society Institute, International Comparative Data Set on Roma Education , 2008. Id-Dejta dwar l-edukazzjoni primarja hija disponibbli għal 6 Stati Membri: il-Bulgarija, l-Ungerija, il-Latvja, ir-Romanija u s-Slovakkja. il-medja kkalkulata għal dawn l-Istati Membri hija 42%.

[20] COM(2011) 66.

[21] Izmēģinājuma projekts: "Labs sākums: pieejas palielināšana kvalitatīviem pakalpojumiem romu bērniem".

[21] Proġett pilota: “Bidu tajjeb: inżidu l-aċċess għal servizzi ta’ kwalità għat-tfal Roma”.

[22] Šajā saistībā ir aktīvi jāizskata tādu inovatīvu pieeju izmantošana kā, piemēram, uz IKT balstīta pieeja zināšanu un prasmju ieguvei.

[22] F’dan il-kuntest, għandu jiġi esplorat b’mod attiv l-użu potenzjali ta’ metodi innovattivi bħal aċċess għat-tagħlim u għall-iżivlupp ta’ ħiliet imsejjes fuq ICT.

[23] COM (2011) 11, 3. pielikums, Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts . Skatīt arī Darbaspēka apsekojumu, 2009. gads.: 2009. gadā nodarbinātības līmenis bija 62,5 % sievietēm un 75,8 % vīriešiem –http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=t2020_10.

[23] COM(2011) 11, Anness 3, Abbozz ta’ Rapport Konġunt dwar l-Impjiegi. Ara wkoll Stħarriġ dwar il-Popolazzjoni li Taħdem, 2009: fl-2009 ir-rata tal-impjiegi kienet 62.5% għan-nisa u 75.8% għall-irġiel -http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=t2020_10

[24] Pasaules Banka, op.cit .

[24] Bank Dinji, op.cit.

[25] Pamattiesību aģentūra ( Fundamental Rights Agency ), European Union Minorities and Discrimination Survey , Main Results Report , 2009. gads.

[25] Aġenzija għad-Drittijiet tal-Bniedem, Stħarriġ dwar il-Minoritajiet fl-Unjoni Ewropea u d-Diskriminazzjoni, Rapport tar-Riżultati Prinċipali, 2009.

[26] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/dataset?p_product_code=TSDPH100

[27] COM (2009) 567, Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES. Skatīt arī Fundación Secretariado Gitano , op cit . un Sepkowitz K , "Health of the World's Roma population", 2006. gads, kas ir balstīts uz situāciju Čehijā, Īrijā, Slovākijā un Bulgārijā.

[27] COM(2009) 567, Is-Solidarjetà fis-Saħħa : it-Tnaqqis tal-Inugwaljanzi fis-Settur tas-Saħħa fl-UE . Ara wkoll Fundacion Secretariado Gitano, op cit. u Sepkowitz K, ‘Health of the World’s Roma population’, 2006, imsejjes fuq is-sitwazzjoni fir-Repubblika Ċeka, fl-Irlanda, fis-Slovakkja u fil-Bulgarija.

[28] Bērnu, kas jaunāki par vienu gadu, nāves gadījumu skaita gadā attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu attiecīgajā gadā. Eurostat dati, 2009. gads –http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_minfind&lang=en

[28] Il-proporzjon tal-għadd ta’ mwiet kull sena ta’ tfal taħt l-età ta’ sena mal-għadd ta’ twelid ta’ trabi ħajjin fl-istess sena. Data Eurostat, 2009 -http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_minfind&lang=en

[29] UNDP , The Roma in Central and Eastern Europe , Avoiding the Dependency Trap , 2003. gads. Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Čehija. Vienlīdzības un cilvēktiesību komisija, Inequalities Experienced by Gypsy and Traveller Communities : A review , 2009. gads.

[29] UNDP, Ir-Roma fl-Ewropa Ċentrali u tal-Lvant, Nevitaw id-Dipendenza, 2003. Il-Bulgarija, ir-Rumanija, is-Slovakkja, l-Ungerija u r-Repubblika Ċeka. Equality and Human Rights Commission, Inequalities Experienced by Gypsy and Traveller Communities: A review, 2009.

[30] Pamattiesību aģentūra ( Fundamental Rights Agency ), European Union Minorities and Discrimination Survey , Main Results Report , 2009. gads.

[30] Aġenzija għad-Drittijiet tal-Bniedem, Stħarriġ dwar il-Minoritajiet fl-Unjoni Ewropea u d-Diskriminazzjoni, Rapport tar-Riżultati Prinċipali, 2009.

[31] Fundación Secretariado Gitano , op.cit . Skatīt arī University of Sheffield , The Health Status of Gypsies and Travellers in England, 2004. gads.

[31] Fundacion Secretariado Gitano, op.cit. Ara wkoll University of Sheffield, The Health Status of Gypsies and Travellers in England, 2004.

[32] Eurostat dati, 2002. gads – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/8-21032006-AP/EN/8-21032006-AP-EN.PDF

[32] Dejta tal-Eurostat, 2002 - http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/8-21032006-AP/EN/8-21032006-AP-EN.PDF )

[33] Pamattiesību aģentūra, Housing conditions of Roma and Travellers in the European Union , Comparative Report , 2009. gads.

[33] Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali, Il-kundizzjonijiet tad-djar tar-Roma u tat-Travellers fl-Unjoni Ewropea, Rapport Komparattiv, 2009.

[34] Romu integrācijas desmitgade no 2005. līdz 2015. gadam ir starptautiska iniciatīva, kurā apvienojas valdības, starptautiskās partnerorganizācijas un pilsoniskā sabiedrība, lai paātrinātu progresu virzībā uz romu integrāciju un pārskatītu šo progresu pārredzamā un izmērāma veidā. Divpadsmit valstis, kuras pašreiz piedalās šajā desmitgadē, ir Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Spānija, kā arī Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ( FYROM ), Melnkalne un Serbija. Slovēnijai ir novērotājas statuss. Desmitgades starptautiskās partnerorganizācijas ir Pasaules Banka, OSI , UNDP , Eiropas Padome, Eiropas Padomes Attīstības banka, EDSP, ERIO , ERTF , ERRC , UN-HABITAT , UNHCR un UNICEF .

[34] Id-Deċennju tal-Inklużjoni tar-Roma 2005-2015 huwa inizjattiva internazzjonali li jgħaqqad il-gvernijiet, l-organizzazzjonijiet internazzjonali msieħba u s-soċjetà ċivili biex jitħaffef il-progress fl-inklużjoni tar-Roma u biex issir reviżjoni tal-istess progress b’mod trasparenti u kwantifikabbli. It-12-il pajjiż li bħalissa qed jipparteċipaw fid-Deċennju huma l-Bulgarija, ir-Repubblika Ċeka, l-Ungerija, ir-Rumanija, is-Slovakkja, Spanja kif ukoll l-Albanija, il-Bożnja u l-Ħerżegovina, il-Kroazja, dik li kienet ir-Repubblika Jugożlava tal-Maċedonja, il-Montenegro u s-Serbja. Is-Slovenja għandha status ta’ osservatur. L-organizzazzjonijiet internazzjonali msieħba tad-Deċennju huma l-Bank Dinji, l-OSI, il-UNDP, il-Kunsill tal-Ewropa, il-Bank tal-Iżvilupp tal-Kunsill tal-Ewropa, l-OSCE, l-ERIO, il-UN-HABITAT, il-UNHCR u l-UNICEF.

[35] Skatīt Eiropas Padomes aplēses http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp, kas ir ietvertas šā paziņojuma pielikumā.

[35] Ara l-istimi tal-Kunsill tal-Ewropa inklużi fl-Anness ta’ din il-Komunikazzjoni fil-paġna http://www.coe.int/t/dg3/Romatravellers/default_EN.asp.

[36] Desmit kopējie romu iekļaušanas pamatprincipi tika izklāstīti pirmajā platformas sanāksmē 2009. gada 24. aprīlī. Tie tika pievienoti Padomes 2009. gada 8. jūnija secinājumiem. Pamatprincipi ir šādi: 1) konstruktīva, pragmātiska un nediskriminējoša politika; 2) skaidri formulētas, bet ne ierobežotas mērķgrupas noteikšana; 3) starpkultūru pieeja; 4) mērķis panākt romu iekļaušanu plašākā sabiedrībā; 5) dzimumu līdztiesības aspekta apzināšanās; 6) uz pierādījumiem balstītas politikas pārcelšana; 7) ES instrumentu izmantošana; 8) reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalība; 9) pilsoniskās sabiedrības iesaiste; 10) aktīva romu līdzdalība.

[36] L-10 Prinċipji Bażiċi tal-Inklużjoni tar-Roma ġew ippreżentati fl-ewwel lagħqa tal-Pjattaforma fl-24 ta’ April 2009. Kienu annessi mal-konklużjonijiet tal-Kunsill tat-8 ta’ Ġunju 2009. Dawn jinkludu: 1) politiki kostruttivi, prammatiċi u mhux diskriminatorji 2) iffukar espliċitu imma mhux esklużiv 3) metodu interkulturali 4) iffukar fuq l-issimplifikar u l-ġeneralizzazzjoni 5) kuxjenza dwar il-ġens 6) trasferiment ta’ politiki msejsa fuq l-evidenza 7) l-użu ta’ strumenti tal-UE 8) l-involviment tal-awtoritajiet reġjonali u lokali 9) l-involviment tas-soċjetà ċivili 10) il-parteċipazzjoni attiva tar-Roma.

[37] Eiropas Sociālajam fondam laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķirti 9,6 miljardi euro, lai veiktu pasākumus, kuru mērķis ir neizdevīgā stāvoklī esošu iedzīvotāju, tostarp marginalizētu romu iedzīvotāju, sociālekonomiskā integrācija, un 172 miljoni euro ir nepārprotami piešķirti pasākumiem, kuru mērķis ir integrēt romus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gadījumā sociālajai infrastruktūrai ir ieplānoti vairāk nekā 16,8 miljardi euro.

[37] Fir-rigward tal-Fond Soċjali Ewropew, ġew allokati EUR 9.6 biljuni fil-perjodu mill-2007 sal-2013 għal miżuri iffukati fuq l-inklużjoni soċjo-ekonomika ta’ persuni żvantaġġjati – fosthom ir-Roma emarġinati – u EUR 172 miljun allokati b'mod espliċitu għal azzjonijiet li jiffukaw fuq l-integrazzjoni tar-Roma. Fir-rigward tal-Fond Ewropew għall-Iżvilupp Reġjonali (FEŻR), hemm iktar minn EUR 16.8 biljun maħsuba għall-infrastruttura soċjali.

[38] COM(2010) 133.

[39] Padomes 2010. gada 7. jūnija secinājumi, 10058/10+COR 1.

[39] Konklużjonijiet tal-Kunsill tas-7 ta’ Ġunju 2010, 10058/10+COR 1.

[40] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 437/2010 (OV L 132, 29.5.2010.). Komisija 2011. gada 9. februārī publicēja norādījumus par integrēto mājokļu intervenču īstenošanu marginalizētu kopienu labā saskaņā ar ERAF, ko apstiprināja Līdzekļu koordinācijas komiteja.

[40] Ir-Regolament tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill Nru 437/2010, (ĠU L 132, 29.5.2010). Fid-9 ta’ Frar 2011 il-Kummissjoni ħarġet nota ta’ gwida dwar l-implimentazzjoni ta’ interventi integrati fil-qasam tad-djar favur il-komunitajiet emarġinati taħt il-FEŻR, li ġiet approvata mill-Kumitat għall-Koordinazzjoni tal-Fondi.

[41] COM(2010) 110, Kohēzijas politika – 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.-2013. gadā un SEC(2010) 360; tiek ziņots, ka dalībvalstis ir izmantojušas vidēji tikai 31 % no piešķīrumiem, lai atbalstītu kohēzijas politikas sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

[41] COM(2010) 110, Il-politika ta’ koeżjoni: Rapport Strateġiku 2010 dwar l-implimentazzjoni tal-programmi 2007-2013 u SEG(2010) 360, irrapporta li l-Istati Membri użaw biss medja ta' 31% tal-allokazzjonijiet tagħhom biex jappoġġjaw il-preparazzjoni, l-implimentazzjoni u l-monitoraġġ tal-politika ta' koeżjoni.

[42] Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1083/2006 42. un 43. pantu saistībā ar vispārējiem piešķīrumiem (OV L 210, 31.7.2006.).

[42] Skont ir-Regolament tal-Kunsill Nru 1083/2006, l-Artikoli 42 u 43 relatati mal-għotjiet globali, (ĠU L 210, 31.7.2006).

[43] Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ar valstu ekonomikas un sociālo lietu komiteju un līdzīgu organizāciju starpniecību ir valstu kontaktpersonu tīkls organizētajā pilsoniskajā sabiedrībā.

[43] Il-Kumitat Ekonomiku u Soċjali Ewropew għandu netwerk ta’ punti ta’ kuntatt nazzjonali fis-soċjetà organizzata ċivili permezz ta’ kumitati nazzjonali Ekonomiċi u Soċjali u organizzazzjonijiet simili.

[44] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Lēmums Nr. 283/2010/ES.

[44] Ir-Regolament tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill Nru 283/2010/UE tal-25 ta’ Marzu 2010.

[45] Komisija, piemēram, jau atbalsta Kiútprogram – maza mēroga izmēģinājuma projektu, kura mērķgrupa ir romu kopiena Ungārijā un kas sniedz relatīvi mazus mikroaizdevumus.

[45] Pereżempju, il-Kummissjoni diġà tappoġġja l-Kiútprogram, proġett pilota żgħir li għandu fil-mira tiegħu l-komunità Roma fl-Ungerija, li jipprovdi mikrokreditu relattivament żgħir.

[46] Integrētajās ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (Nr. 10) ir minēta nepārprotama atsauce uz romiem. Turklāt galvenajā iniciatīvā "Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību" ir izklāstīts, kā risināt romu integrāciju nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas kopējās politikas ietvaros. Citās nodarbinātības politikas pamatnostādnēs ir veicināta nodarbināmība veidā, kas sekmē romu tautas sociālekonomisko integrāciju.

[46] Fil-Linji gwida Integrati dwar il-politika ekonomika u tal-impjiegi (nru 10) hemm referenza espliċita għar-Roma. Barra minn hekk, l-inizjattiva prinċipali “Pjattaforma kontra l-Faqar u l-Esklużjoni Soċjali” tispjega l-metodu ta' kif għanda tiġi indirizzata l-integrazzjoni tar-Roma fil-politika globali tal-ġlieda kontra l-faqar u l-esklużjoni soċjali. Linji gwida oħrajn fil-qasam tal-politiki dwar l-impjieg, jippromwovu l-impjegabilità li tgħin fl-integrazzjoni soċjo-ekonomika tal-poplu Roma.

[47] COM(2010) 700, ES budžeta pārskatīšana.

[47] COM (2010) 700, Ir-Reviżjoni tal-Baġit tal-UE.

[48] COM (2010) 660, Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.-2011. gadā.

[48] COM (2010) 660, L-Istrateġija ta’ Tkabbir u l-Isfidi Ewlenin 2010-2011.

[49] Pirmā platformas sanāksme notika 2009. gadā pēc Vispārējo lietu padomes 2008. gada 8. decembra secinājumiem, kuros Komisija tika aicināta rīkot labākās prakses un pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā saistībā ar romu integrāciju, sniegt analītisko atbalstu un stimulēt sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm, kurām rūp romu problēmas, tostarp romus pārstāvošajām organizācijām, integrētas Eiropas platformas kontekstā. Vispārējo lietu padomes secinājumi 15976/1/08 REV 1.

[49] L-ewwel laqgħa tal-Pjattaforma saret fl-2009, wara l-konklużjonijiet tal-Kunsill Affarijiet Ġenerali tat-8 ta’ Diċembru 2008, li stieden lill-Kummissjoni biex torganizza skambju ta’ prattiki tajba u ta’ esperjenzi bejn l-Istati membri fil-qasam tal-inklużjoni tar-Roma, biex tipprovdi appoġġ analitiku u tistimula l-koperazzjoni bejn il-partijiet kollha milquta mill-kwistjonijiet tar-Roma, inklużi l-organizzazzjonijiet li jirrappreżentaw ir-Roma, fil-kuntest ta’ pjattaforma Ewropea integrata. Il-konklużjonijiet tal-Kunsill Affarijiet Ġenerali 15976/1/08 REV 1.

[50] UNDP apsekojums, kuru līdzfinansē REGIO ģenerāldirektorāts un kurš ir izstrādāts sadarbībā ar REGIO ģenerāldirektorātu, Pamattiesību aģentūru, Pasaules Banku un OSI (2011. gada pavasaris – rezultāti rudenī): tiks aptvertas 11 dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Francija, Itālija, Spānija un Portugāle).

[50] Stħarriġ UNDP, kofinanzjat mid-DĠ REGIO u żviluppat b’koperazzjoni mad-DĠ REGIO, mal-Aġenzija għad-Drittijiet Fundamentali, mal-Bank Dinji u mal-OSI (Rebbiegħa 2011 - ir-riżultati fil-Ħarifa): ġie kopert 11-il Stat Membru (il-Bulgarija, ir-Repubblika Ċeka, il-Greċja, l-Ungerija, il-Polonja, ir-Romanija, is-Slovakkja, Franza, l-Italja, Spanja u l-Portugall).

[51] COM (2011) 60, ES plāns par bērnu tiesībām.

[51] COM (2011) 60, Aġenda tal-UE dwar id-Drittijiet tat-Tfal.

Augša

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
lv	mt

Teksta attēlojums divās valodās

lv

mt