|
|
Padomes Lēmums
|
Deċiżjoni tal-Kunsill
|
|
( 2006. gada 20. februāris)
|
ta' l- 20 ta' Frar 2006
|
|
par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas laikposms)
|
dwar il-linji gwida strateġiċi Komunitarji għall-iżvilupp rurali (Perjodu ta' programmazzjoni 2007-2013)
|
|
(2006/144/EK)
|
(2006/144/KE)
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
|
IL-KUNSILL TA' L-UNJONI EWROPEA,
|
|
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
|
Wara li kkunsidra t-Trattat li jistabbilixxi l-Komunità Ewropea,
|
|
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ( 2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [1], un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta pirmo teikumu,
|
Wara li kkunsidra r-Regolament tal-Kunsill (KE) Nru 1698/2005 ta' l- 20 ta' Settembru 2005 dwar sostenn għall-iżvilupp rurali mill-Fond Agrikolu Ewropew għall-iżvilupp rurali (EAFARD) [1], u b'mod partikolari l-ewwel sentenza ta' l-Artikolu 9(2) tiegħu,
|
|
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
|
Wara li kkunsidra l-proposta mill-Kummissjoni,
|
|
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],
|
Wara li kkunsidra l-opinjoni tal-Parlament Ewropew [2],
|
|
tā kā:
|
Billi:
|
|
(1) Regulas (EK) Nr. 1698/2005 9. panta 1. punktā paredzēts, ka Kopienas mērogā jāpieņem lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes plānošanas laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, lai noteiktu prioritātes lauku attīstībā.
|
(1) L-Artikolu 9(2) tar-Regolament (KE) Nru 1698/2005 jipprovdi li l-linji gwida strateġiċi għall-iżvilupp rurali għall-perjodu ta' programmazzjoni mill- 1 ta' Jannar 2007 sal- 31 ta' Diċembru 2013 għandhom jiġu adottati fuq livell Komunitarju sabiex jiġu jiġu stabbiliti l-prijoritajiet għall-iżvilupp rurali.
|
|
(2) Šīm stratēģiskajām pamatnostādnēm būtu jāatspoguļo tā daudzfunkcionālā nozīme, kāda lauksaimniecībai Kopienā ir ainavu, pārtikas produktu, kā arī kultūras un dabas mantojuma bagātībā un daudzveidībā.
|
(2) Dawn il-linji gwida strateġiċi għandhom jirriflettu r-rwol multifunzjonali li l-biedja għandha fir-rikkezza u d-diversità tal-pajsaġġi, tal-prodotti ta' l-ikel u tal-patrimonju kulturali u naturali fil-Komunità kollha.
|
|
(3) Šajās stratēģiskajās pamatnostādnēs būtu jānosaka jomas, kas ir svarīgas Kopienas prioritāšu īstenošanai, jo īpaši saistībā ar Gēteborgas ilgtspējības mērķiem un atjaunoto Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, ko pieņēma attiecīgi Eiropas Padomes sanāksmēs Gēteborgā ( 2001. gada 15. un 16. jūnijā) un Salonikos ( 2003. gada 20. un 21. jūnijā).
|
(3) Dawn il-linji gwida għandhom jidentifikaw is-setturi importanti għar-realizzazzjoni tal-prijoritajiet Komunitarji, b'mod partikolari fir-rigward ta' l-għanijiet ta' Göteborg ta' sostenibbiltà u ta' l-istrateġija mġedda ta' Lisbona għat-tkabbir u għall-impjiegi stabbiliti mill-Kunsilli Ewropej ta' Göteborg (fil- 15 u 16 ta' Ġunju 2001) u Tessalonika (fl-20 u 21 ta' Ġunju 2003) rispettivament.
|
|
(4) Pamatojoties uz šīm stratēģiskajām pamatnostādnēm, katrai dalībvalstij būtu jāsagatavo valsts lauku attīstības stratēģija, kas veido pamatprincipu kopumu lauku attīstības programmu sagatavošanai,
|
(4) Abbażi ta' dawn il-linji gwida strateġiċi, kull Stat Membru għandu jipprepara l-pjan strateġiku nazzjonali tiegħu bħala l-qafas ta' riferiment għall-preparazzjoni tal-programmi ta' l-iżvilupp rurali,
|
|
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
|
IDDEĊIEDA KIF ĠEJ:
|
|
Vienīgais pants
|
Artikolu Uniku
|
|
Ar šo pieņem šā lēmuma pielikumā izklāstītās Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes plānošanas laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.
|
Il-linji gwida strateġiċi Komunitarji għall-perjodu ta' programmazzjoni 2007-2013 għall-iżvilupp rurali, kif esposti fl-Anness, huma b'dan adottati.
|
|
|
|
|
Briselē, 2006. gada 20. februārī
|
Magħmul fi Brussell, nhar l- 20 ta' Frar 2006.
|
|
Padomes vārdā —
|
Għall-Kunsill
|
|
priekšsēdētājs
|
Il-President
|
|
J. Pröll
|
J. Pröll
|
|
[1] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.
|
[1] ĠU L 277, 21.10.2005, p. 1.
|
|
[2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
|
[2] Għadha mhijiex pubblikata fil-Ġurnal Uffiċjali.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|
|
PIELIKUMS
|
ANNEX
|
|
Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes (2007.–2013. gada plānošanas laikposms)
|
Linji gwida strateġiċi Komunitarji għall-iżvilupp rurali (Perjodu ta' programmazzjoni 2007-2013)
|
|
1. IEVADS
|
1. INTRODUZZJONI
|
|
Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteikts ELFLA sniegtās palīdzības mērķis un jomas. Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs saskaņā ar minēto regulu noteiktas jomas, kas ir svarīgas Kopienas prioritāšu īstenošanai, jo īpaši saistībā ar Gēteborgas ilgtspējības mērķiem un aktualizēto Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju.
|
Ir-Regolament (KE) Nru 1698/2005 jiddefinixxi l-għan u l-ambitu ta' l-assistenza mill-EAFRD. Il-linji gwida strateġiċi Komunitarji jidentifikaw f'dan il-qafas is-setturi importanti għar-realizzazzjoni tal-prijoritajiet Komunitarji, b'mod partikolari fir-rigward ta' l-għanijiet ta' Göteborg ta' sostenibbiltà u ta' l-istrateġija mġedda ta' Lisbona għat-tkabbir u għall-impjiegi.
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai palīdzēs:
|
Il-linji gwida strateġiċi Komunitarji għall-iżvilupp rurali jgħinu sabiex:
|
|
- apzināt jomas, kurās iespējams panākt vislielāko papildu vērtību ES mērogā, izmantojot ES atbalstu lauku attīstībai, kā arī vienoties par šīm jomām,
|
- jiġu identifikati u jkun hemm qbil dwar is-setturi fejn is-sostenn mill-UE għall-iżvilupp rurali joħloq l-aktar valur miżjud fuq il-livell ta' l-UE;
|
|
- izveidot saikni ar galvenajām ES prioritātēm (Lisabona, Gēteborga) un pārņemt tās lauku attīstības politikā,
|
- issir ir-rabta mal-prijoritajiet prinċipali ta' l-UE (Lisbona, Göteborg) u dawn jiġu tradotti f'politika għall-iżvilupp rurali;
|
|
- nodrošināt saskanību ar citām ES politikām, jo īpaši kohēzijas un vides jomā,
|
- tiġi żgurata l-konsistenza ma' linji politiċi oħrajn ta' l-UE, b'mod partikolari fil-qasam tal-koeżjoni u ta' l-ambjent;
|
|
- īstenot jauno tirgus orientēto kopīgo lauksaimniecības politiku (KLP) un no tās izrietošo nepieciešamo pārstrukturēšanu jaunajās un vecajās dalībvalstīs.
|
- tiġi gwidata l-implementazzjoni tal-Politika Agrikola Komuni (CAP) l-ġdida, orjentata lejn is-suq u fir-ristrutturazzjoni meħtieġa li din iġġib magħha fl-Istati Membri l-qodma u l-ġodda.
|
|
2. LAUKU ATTĪSTĪBA UN KOPIENAS VISPĀRĒJIE MĒRĶI
|
2. L-IŻVILUPP RURALI U L-GĦANIJIET GLOBALI TAL-KOMUNITÀ
|
|
2.1. KLP un lauku attīstība
|
2.1. Il-CAP u l-iżvilupp rurali
|
|
Lauksaimniecības nozare joprojām ir lielākais lauku zemes izmantotājs, kā arī noteicošais lauku vides un apkārtējās vides kvalitātes faktors. Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos ir pieaugusi KLP un lauku attīstības nozīme un svarīgums.
|
L-agrikoltura tibqa' tkun is-settur li juża l-aktar l-art rurali, kif ukoll settur ċentrali li jiddetermina l-kwalità tal-kampanja u ta' l-ambjent. L-importanza u r-relevanza tal-CAP u ta' l-iżvilupp rurali żdiedu bit-tkabbir reċenti ta' l-Unjoni Ewropea.
|
|
Ja nebūtu divu KLP balstu, proti, tirgus politikas un lauku attīstības, daudzi lauku apvidi Eiropā saskartos ar pieaugošām saimnieciskām, sociālām un vides problēmām. Eiropas lauksaimniecības modelis atspoguļo to daudzfunkcionālo nozīmi, kāda lauksaimniecībai ir ainavu, pārtikas produktu, kā arī kultūras un dabas mantojuma bagātības un daudzveidības saglabāšanā [1].
|
Mingħajr iż-żewġ pilastri tal-CAP, il-politika tas-suq u l-politika ta' l-iżvilupp rurali, ħafna żoni rurali ta' l-Ewropa jħabbtu wiċċhom ma' problemi ekonomiċi, soċjali u ambjentali li jiżdiedu. Il-mudell agrikolu Ewropew jirrifletti r-rwol multifunzjonali li l-biedja għandha fir-rikkezza u d-diversità tal-pajsaġġi, tal-prodotti ta' l-ikel u tal-patrimonju kulturali u naturali [1].
|
|
KLP, tirgus politikas un lauku attīstības politikas pamatprincipus noteica Eiropadomes sanāksmē Gēteborgā ( 2001. gada 15 un 16. jūnijā). Atbilstīgi tās secinājumiem, ievērojamiem ekonomiskiem sasniegumiem jābūt saskaņā ar ilgtspējīgu dabas resursu un radīto atkritumu daudzumu izmantošanu, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību, aizsargājot ekosistēmas un nepieļaujot tālāku pārtuksnesošanos. Lai risinātu šos jautājumus, vienam no KLP un tās turpmākās attīstības mērķiem vajadzētu būt ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai, īpaši uzsverot, cik nozīmīgi ir veselīgi, augstvērtīgi produkti, videi draudzīgas ražošanas metodes, tostarp bioloģiskā ražošana, atjaunojamās izejvielas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.
|
Il-prinċipji gwida għall-CAP, għall-politika tas-suq u għall-politika ta' l-iżvilupp rurali, ġew stabbiliti mill-Kunsill Ewropew ta' Göteborg (fil- 15 u 16 ta' Ġunju 2001). Skond il-konklużjonijiet tiegħu, il-prestazzjoni ekonomika b'saħħitha trid timxi id f'id ma' l-użu sostenibbli tar-riżorsi naturali u mal-livelli ta' skart, maż-żamma tal-bijodiversità, mal-preżervazzjoni ta' l-ekosistemi u mal-ħarsien mid-deżertifikazzjoni. Sabiex nilqgħu għal dawn l-isfidi, il-CAP u l-iżvilupp futur tagħha għandhom, fost l-objettivi tagħha, jikkontribwixxu sabiex jintlaħaq l-iżvilupp sostenibbli billi hija żżid l-enfasi tagħha fuq l-inkoraġġiment ta' prodotti sani, ta' kwalità għolja, ta' metodi ta' produzzjoni li jkunu ambjentalment sostenibbli, inkluża l-produzzjoni organika, il-materji primi rinnovabbli u l-protezzjoni tal-bijodiversità.
|
|
Šos pamatprincipus apstiprināja Lisabonas stratēģijas secinājumos Eiropadomes sanāksmē Salonikos ( 2003. gada 20 un 21. jūnijā). Reformētā KLP un lauku attīstība turpmākajos gados var dot nozīmīgu ieguldījumu konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.
|
Dawk il-prinċipji gwida ġew konfermati fil-konklużjonijiet dwar l-istrateġija ta' Lisbona, tal-Kunsill Ewropew ta' Tessalonika (fl- 20 u 21 ta' Ġunju 2003. Il-CAP kif ġiet riformata u l-iżvilupp rurali jistgħu jagħtu kontribut essenzjali għall-kompetittività u għall-iżvilupp sostenibbli fis-snin li ġejjin.
|
|
2.2. Ceļā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību – KLP 2003. un 2004. gada reformas
|
2.2. Lejn agrikoltura sostenibbli: ir-riformi fil-CAP ta' l-2003 u l-2004
|
|
KLP 2003. un 2004. gada reformas bija liels solis uz priekšu, lai veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību ES, kā arī izveidotu nākotnes reformu pamatu. Secīgas reformas ir stiprinājušas Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, samazinot cenu atbalsta garantijas un veicinot struktūru pielāgošanu. Savstarpēji nesaistītu tiešo maksājumu ieviešana rosina lauksaimniekus rīkoties atbilstīgi tirgus signāliem, ko rada patērētāju pieprasījums, nevis vadīties no politikas stimuliem, kas atkarīgi no saražotā daudzuma. Vides, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un labturības standartu iekļaušana un savstarpējas atbilstības nodrošināšana stiprina patērētāju uzticību lauksaimniecībai un tās ekoloģisko ilgtspējību.
|
Ir-riformi fil-CAP ta' l-2003 u l-2004 jirrappreżentaw pass maġġur 'il quddiem sabiex jitjiebu l-kompetittività u l-iżvilupp sostenibbli ta' l-attività tal-biedja fl-UE u jiġi stabbilit il-qafas għal riformi futuri. Riformi suċċessivi kkontribwixxew għall-kompetittività ta' l-agrikoltura Ewropea bit-tnaqqis tal-garanziji ta' sostenn għall-prezzijiet u bl-inkoraġġiment ta' l-aġġustament strutturali. L-introduzzjoni tal-ħlasijiet diretti sseparati tinkoraġġixxi l-bdiewa jirrispondu għas-sinjali tas-suq ġenerati pjuttost mid-domanda tal-konsumatur milli minn inċentivi ta' politika ibbażata fuq il-kwantità. L-inklużjoni ta' standards dwar l-ambjent, dwar is-sigurtà ta' l-ikel u dwar is-saħħa u l-kondizzjoni tajba ta' l-annimali f'konformità reċiproka ssaħħaħ il-kunfidenza tal-konsumatur u żżid is-sostenibbiltà ambjentali tal-biedja.
|
|
2.3. Lauku attīstība 2007.–2013. gadā
|
2.3. L-iżvilupp rurali 2007-2013
|
|
Turpmākajā lauku attīstības politikā galvenā uzmanība pievērsta trīs pamatjomām: lauksaimniecības pārtikas ekonomikai, videi, kā arī lauku ekonomikai un lauku iedzīvotājiem plašākā nozīmē. Jaunās lauku attīstības stratēģijas un programmas būs izvērstas galvenokārt attiecībā uz četrām asīm, proti: 1. ass – lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības konkurētspēja, 2. ass – vide un lauku apsaimniekošana, 3. ass – dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana, un 4. ass – Leader pieeja.
|
Il-politika futura għall-iżvilupp rurali tiffoka fuq tliet setturi ċentrali: is-settur ta' l-ekonomija ta' l-ikel agrikolu, is-settur ta' l-ambjent u s-settur usa' ta' l-ekonomija u l-popolazzjoni rurali. Il-ġenerazzjoni l-ġdida ta' l-istrateġiji u l-programmi ta' żvilupp rurali sejra tinbena madwar erba' assi, jiġifieri: 1. fuq -titjib tal-kompetittività tas-settur ta' l-agrikoltura u tal-forestrija; 2. fuq it-titjib ta' l-ambjent u tal-kampanja; 3. fuq il-kwalità tal-ħajja f'żoni rurali u d-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija rurali; u 4. fuq il-Leader.
|
|
1. ass galvenie mērķi virknei pasākumu būs cilvēkkapitāls un fiziskais kapitāls lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē (zināšanu nodošanas un inovāciju veicināšana), kā arī kvalitatīvu produktu ražošana. 2. ass paredz pasākumus, lai aizsargātu un bagātinātu dabas resursus, kā arī saglabātu ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmas un kultūrainavas Eiropas lauku apvidos. 3. ass palīdzēs attīstīt vietējo infrastruktūru un cilvēkkapitālu lauku apvidos, lai uzlabotu apstākļus izaugsmei un darbavietu radīšanai visās nozarēs, kā arī veicinātu saimnieciskās darbības dažādošanu. 4. ass, kuras pamatā ir Kopienas lauku attīstības iniciatīvas (Leader) pieredze, paredz iespējas ieviest jauninājumus pārvaldībā, izmantojot vietējā sabiedrībā balstītu augšupvērstu pieeju lauku attīstībai.
|
Taħt l-assi Nru 1, hemm medda ta' miżuri li sejrin jimmiraw lejn il-kapital uman u fiżiku fis-setturi ta' l-agrikoltura, ta' l-ikel u tal-forestrija (permezz tal-promozzjoni tat-trasferiment tal-konoxxenza u l-innovazzjoni) u l-produzzjoni ta' kwalità. L-assi Nru 2 jipprovdi miżuri li jipproteġu u jtejbu r-riżorsi naturali, kif ukoll jippreżervaw il-biedja ta' valur naturali għoli u s-sistemi ta' forestrija u pajsaġġi kulturali fiż-żoni rurali ta' l-Ewropa. L-assi Nru 3 jgħin sabiex jiġu żviluppati l-infrastruttura lokali u l-kapital uman f'żoni rurali sabiex jitjiebu l-kondizzjonijiet għat-tkabbir u għall-ħolqien ta' l-impjiegi fis-setturi kollha u d-diversifikazzjoni ta' l-attivitajiet ekonomiċi. L-assi Nru 4, ibbażat fuq l-esperjenza tal-Leader jintroduċi possibbiltajiet għal tmexxija innovattiva permezz ta' approċċi ibbażati lokalment, indirizzati minn isfel għal fuq, għall-iżvilupp rurali.
|
|
2.4. Problēmu risinājumi
|
2.4. Nilqgħu għall-isfidi
|
|
Lauku apvidiem raksturīga liela situāciju daudzveidība, sākot no nomaļiem lauku reģioniem, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz piepilsētu reģioniem, kuros arvien intensīvāk jūtama blīvi apdzīvoto pilsētu ietekme.
|
Iż-żoni rurali huma karatterizzati minn diversità kbira ta' sitwazzjonijiet, li jmorru minn żoni rurali remoti li jbatu min-nuqqas ta' popolazzjonijiet u mid-deklin għal żoni peri-urbani taħt pressjoni miċ-ċentri urbani li dejjem tiżdied.
|
|
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) definīciju, kas pamatojas uz iedzīvotāju blīvumu, lauku apvidi [2] veido 92 % no ES teritorijas. 19 % iedzīvotāju dzīvo reģionos ar dominējošu laukos dzīvojošo īpatsvaru, savukārt 37 % – reģionos ar būtisku laukos dzīvojošo īpatsvaru. Minētajos reģionos tiek radīti 45 % no bruto pievienotās vērtības (BPV) ES un tie nodrošina 53 % darbavietu, taču parasti šie reģioni atpaliek no pārējiem reģioniem attiecībā uz vairākiem sociālekonomiskiem rādītājiem, tostarp strukturāliem rādītājiem. Lauku apvidos ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni par trešdaļu mazāki [3], sieviešu aktivitātes līmenis ir zemāks, pakalpojumu nozares ir mazāk attīstītas, tajos parasti ir mazāk iedzīvotāju ar augstāko izglītību, kā arī mazākam skaitam mājsaimniecību ir piekļuve platjoslas internetam. Nošķirtība un nomaļā atrašanās vieta ir lielākās problēmas dažos lauku reģionos. Minētie trūkumi parasti ir īpaši izteikti reģionos ar dominējošu laukos dzīvojošo īpatsvaru, lai gan kopējā aina ES mērogā var būtiski atšķirties atkarībā no dalībvalsts. Īpaša problēma sievietēm un jauniešiem nomaļos lauku apvidos ir iespēju, kontaktu un mācību infrastruktūras trūkums.
|
Skond id-definizzjoni ta' l-OECD, li hija bbażata fuq id-densità tal-popolazzjoni, ir-reġjuni rurali [2] jirrappreżentaw 92 % tat-territorju ta' l-UE. Barra minn hekk, 19 % tal-popolazzjonijiet jgħixu f'reġjuni prevalentement rurali u 37 % f'reġjuni sinifikattivament rurali. Dawn ir-reġjuni jiġġeneraw 45 % ta' Valur Miżjud Gross (VMG) fl-UE u jipprovdu 53 % ta' l-impjiegi, iżda għandhom it-tendenza li jibqgħu wara ż-żoni mhux rurali fir-rigward ta' numru ta' indikaturi soċjo-ekonomiċi, inklużi indikaturi strutturali. F'żoni rurali, id-dħul per capita huwa madwar terz inqas [3], ir-rati ta' attività għan-nisa huma inqas, is-settur tas-servizzi huwa żviluppat inqas, il-livelli ta' l-edukazzjoni superjuri huma ġeneralment aktar baxxi, u l-perċentwali ta' djar li għandhom aċċess għall-'broadband' internet hija aktar baxxa. F'ċerti reġjuni rurali, id-distanza u l-periferiċità huma problemi prinċipali. Dawn l-iżvantaġġi għandhom tendenza jkunu aktar sinifikattivi f'reġjuni prevalentement rurali, għalkemm l-istampa ġenerali fuq il-livell ta' l-UE tista' tvarja b'mod sostanzjali bejn l-Istati Membri. In-nuqqas ta' opportunitajiet, ta' kuntatti u ta' l-infrastruttura neċessarja għat-taħriġ huma problema partikolari għan-nisa u għaż-żgħażagħ f'żoni rurali remoti.
|
|
Paplašināšanās ir izmainījusi lauksaimniecības karti. Lauksaimniecība vecajās dalībvalstīs veido 2 % no IKP, jaunajās dalībvalstīs – 3 %, savukārt Rumānijā un Bulgārijā – vairāk nekā 10 %. Jaunajās dalībvalstīs lauksaimniecības īpatsvars nodarbinātībā ir trīs reizes lielāks (12 %) nekā vecajās dalībvalstīs (4 %). Bulgārijā un Rumānijā nodarbinātības līmenis lauksaimniecībā ir ievērojami lielāks.
|
It-tkabbir ta' l-UE biddel il-mappa agrikola. Fl-Istati Membri l-qodma l-agrikoltura tirrappreżenta 2 % tal-PGD, fl-Istat Membri l-ġodda 3 % u aktar minn 10 % fir-Rumanija u l-Bulgarija. Fl-Istati Membri l-ġodda s-sehem fl-impjieg ta' l-agrikoltura huwa tliet darbiet ogħla (12 %) minn dak fl-Istati Membri l-qodma (4 %). Fil-Bulgarija u r-Rumanija l-livelli ta' impjieg fl-agrikoltura huma ogħla sew.
|
|
Lauksaimniecības un pārtikas nozares kopā veido ievērojamu ES ekonomikas daļu; tās nodrošina 15 miljonus darbavietu (8,3 % no kopējā darbavietu skaita) un veido 4,4 % no iekšzemes kopprodukta. ES ir lielākais pārtikas un dzērienu ražotājs pasaulē, abu nozaru kopējā produkcijas vērtība ir aptuveni 675 miljardi EUR. Tomēr nozarei raksturīga izteikta polarizācija un sadrumstalotība izņēmuma lieluma ziņā, kas uzņēmumiem paver gan nozīmīgas iespējas, gan rada draudus. Mežsaimniecībā un ar to saistītās ražošanas nozarēs nodarbināti 3,4 miljoni cilvēku; kopējais apgrozījums veido 350 miljardus EUR, kaut arī pašlaik tiek izmantoti 60 % no ikgadējā meža resursu pieauguma.
|
Is-settur ta' l-agrikoltura u ta' l-ikel flimkien jikkostitwixxi parti importanti mill-ekonomija ta' l-UE, bi 15-il miljun impjieg (8,3 % ta' l-impjiegi totali) u 4,4 % tal-PGD. L-UE hija l-akbar produttur ta' ikel u xorb fid-dinja, bi produzzjoni globali stmata għal EUR 675 biljun. Madankollu, is-settur jibqa' ferm polarizzat u frammentat f'termini ta' daqs, b'opportunitajiet u perikli sinifikattivi għad-ditti. Il-forestrija u l-industriji marbutin magħha jimpjegaw madwar 3,4 miljun persuna b'bejgħ gross ta' EUR 350 biljun, iżda 60 % biss tat-tkabbir forestali annwali huwa attwalment sfruttat.
|
|
Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmanto 77 % zemes platību ES. Lauksaimniecības ekoloģiskais ieguldījums dabas resursu saglabāšanā un bagātināšanā pēdējos gados nav bijis vienāds. Attiecībā uz ūdens kvalitāti, kopējais slāpekļa virsnormas daudzums vairumā veco dalībvalstu kopš 1990. gada ir nedaudz samazinājies, lai arī dažas valstis un reģioni joprojām cieš no ievērojamas barības vielu izskalošanas. Amonjaka emisija, eitrofikācija, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir problēmas, kas pastāv daudzos apvidos. Tomēr arvien lielāka daļa lauksaimniecības zemju tiek atvēlēta bioloģiskai ražošanai (5,4 miljoni ha ES) un atjaunojamiem resursiem (pēc aplēsēm, 2004. gadā bioenerģijas ražošanai izmantoja 1,4 milj. ha, no kuriem 0,3 milj. ha – atbilstīgi piemaksām par enerģijas augiem un 0,6 milj. ha – uz atmatā atstātās zemes). Ilgstošas klimata pārmaiņu tendences arvien vairāk ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības struktūras. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā būtisks sasniegums ir Natura 2000 teritoriju tīkla izveidošana – tajā iekļauti aptuveni 12–13 % lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantotās platības. Ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības sistēmas ir nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības un biotopu saglabāšanā, kā arī ainavu aizsardzībā un augsnes kvalitātes nodrošināšanā. Lielākajā daļā dalībvalstu šādas lauksaimniecības sistēmas izmanto, apsaimniekojot no 10 % līdz 30 % lauksaimniecības zemju. Dažos apvidos atteikšanās no lauksaimniecības nozīmētu būtiskus draudus videi.
|
L-agrikoltura u l-forestrija jirrappreżentaw 77 % ta' l-użu ta' l-art fl-UE. Il-prestazzjoni ambjentali ta' l-agrikoltura fil-preżervazzjoni u t-titjib tar-riżorsi naturali fi snin reċenti kienet waħda mħallta. Fir-rigward tal-kwalità ta' l-ilma, l-eċċess totali ta' nitroġenu naqas bi ftit mill-1990 'l hawn fil-biċċa l-kbira ta' l-Istati Membri, għalkemm xi pajjiżi u reġjuni għadhom taħt pressjoni sinifikattiva marbuta ma' lissija ta' nutrijenti. Għadhom jippersistu f'ħafna żoni problemi ta' emissjonijiet ta' ammonja, ta' ewtrofikazzjoni, ta' degrad tal-ħamrija u ta' deklin tal-bijodiversità. Madankollu, parti, li qiegħda tiżdied, miż-żona agrikola hija dedikata għall-produzzjoni organika (5,4 miljun ettaru fl-UE) u għar-riżorsi rinnovabbli (ġie stmat li 1,4 miljun ettaru intużaw għall-produzzjoni tal-bijoenerġija fl-2004 - 0,3 miljun ettaru taħt il-premium taż-żrieragħ enerġetiċi u 0,6 miljun ettaru fuq art imwarrba). It-tendenzi fit-tul fil-bidla tal-klima sejrin ikomplu jsawru l-biedja u l-forestrija. Saru avvanzi fil-protezzjoni tal-bijodiversità bl-implementazzjoni ta' Natura 2000 - ġiet indikata parti ta' madwar 12-13 % ta' żoni agrikoli u forestrija. Is-sistemi ta' biedja b'valur naturali għoli għandhom rwol importanti fil-preżervazzjoni tal-bijodiversità u ta' l-abitats, kif ukoll fil-ħarsien tal-pajsaġġ u tal-kwalità tal-ħamrija. Fil-biċċa l-kbira ta' l-Istati Membri, dawn is-sistemi ta' biedja jirrappreżentaw bejn 10 % u 30 % taż-żona agrikola. F'xi żoni l-abbandun tal-biedja jista' jwassal għal riskji ambjentali serji.
|
|
Tādēļ lauku apvidiem turpmākajos gados būs jārisina īpašas problēmas, kas saistītas ar izaugsmi, darbavietām un ilgtspēju. Taču šie apvidi piedāvā lieliskas iespējas saistībā ar jauno nozaru izaugsmes potenciālu, lauku ērtību piedāvājumu un tūrisma iespējām, pievilcību šeit apmesties uz dzīvi un strādāt, kā arī ar savu lomu dabas resursu un vērtīgu ainavu saglabāšanā.
|
Għalhekk iż-żoni rurali jħabbtu wiċċhom ma' sfidi partikolari fir-rigward tat-tkabbir, ta' l-impjiegi u tas-sostenibbiltà fis-snin li ġejjin. Iżda joffru opportunitajiet veri fis-sens tal-potenzjal tagħhom li jikbru f'setturi ġodda, fil-provvediment ta' faċilitajiet rurali u fit-turiżmu, fl-attrazzjoni tagħhom bħala postijiet fejn tgħix u taħdem, u fir-rwol tagħhom bħala riżerva ta' riżorsi naturali u pajsaġġi ta' preġju għoli.
|
|
Lauksaimniecības un pārtikas nozarei jāizmanto tās iespējas, ko piedāvā jaunas pieejas, tehnoloģijas un inovācijas, lai apmierinātu pieaugošo tirgus pieprasījumu gan Eiropā, gan visā pasaulē. Tomēr galvenokārt investīcijas vienā no svarīgākajiem resursiem, proti, cilvēkkapitālā, ļaus lauku apvidiem un lauksaimniecības pārtikas nozarei bez bažām raudzīties nākotnē.
|
Is-setturi ta' l-agrikoltura u ta' l-ikel għandhom jaħtfu l-opportunitajiet offruti minn approċċi, teknoloġiji u innovazzjoni ġodda sabiex jilqgħu għad-domanda tas-suq li qiegħda tevolvi kemm fl-Ewropa kif ukoll globalment. Fuq kollox, l-investiment fir-riżorsa ċentrali tal-kapital uman tippermetti li ż-żoni rurali u s-settur ta' l-ikel agrikolu jħarsu 'l quddiem b'kunfidenza.
|
|
Atkārtoti izvēršot Lisabonas stratēģiju, Eiropadome ir no jauna apstiprinājusi, ka Lisabonas stratēģija jāvērtē plašāk saistībā ar ilgtspējīgas attīstības prasību, ka pašreizējās vajadzības nedrīkst apmierināt, nerespektējot nākamo paaudžu iespējas apmierināt to vajadzības [4]. Jaunais plānošanas laikposms paver vienreizējas iespējas jaunā lauku attīstības fonda atbalstu novirzīt tādām jomām kā izaugsme, darbavietas un ilgtspējība. Šajā sakarā tas pilnībā atbilst Ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu deklarācijai [5] un atjaunotajai Lisabonas darbības programmai, kurās paredzēta mērķtiecīga resursu izmantošana, lai padarītu Eiropu par pievilcīgu vietu darbam un investīcijām, veicinātu zināšanas un inovācijas izaugsmei, kā arī radītu vairāk jaunu darbavietu un uzlabotu pastāvošās.
|
Fl-okkażjoni tar-rilanċ ta' l-istrateġija ta' Lisbona, il-Kunsill Ewropew reġa' afferma li l-istrateġija ta' Lisbona għandha tiġi kunsidrata fil-kuntest usa' tar-rekwiżit ta' l-iżvilupp sostenibbli li l-ħtiġijiet attwali jridu jintlaħqu mingħajr ma' tiġi kompromessa l-kapaċità ta' ġenerazzjonijiet futuri li jissodisfaw il-ħtiġijiet tagħhom [4]. Il-perjodu l-ġdid ta' programmazzjoni jipprovdi opportunità unika sabiex is-sostenn mill-EAFRD jerġa' jiġi ffukat fuq it-tkabbir, l-impjiegi u s-sostenibbiltà. F'dan is-sens, huwa jikkonforma bis-sħiħ mad-Dikjarazzjoni dwar il-Prinċipji Gwida għall-Iżvilupp Sostenibbli [5] u mal-Programm imġedded ta' l-Azzjoni ta' Lisbona li jimmira lejn dawk ir-riżorsi li jagħmlu lill-Ewropa aktar attraenti bħala post ta' investiment u ta' xogħol, bil-promozzjoni tal-konoxxenza u ta' l-innovazzjoni għat-tkabbir u għall-ħolqien ta' aktar impjiegi u ta' impjiegi itjeb.
|
|
Lauku attīstības politikai jāpalīdz lauku apvidiem sasniegt šos mērķus laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tam savukārt nepieciešama stratēģiskāka pieeja konkurētspējai, jaunu darbavietu izveidošanai un inovācijām lauku apvidos, kā arī uzlabota programmu īstenošanas pārvaldība. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē arvien lielāka uzmanība jāpievērš progresīvām investīcijām cilvēkos, zinātībā un kapitālā, jauniem veidiem, kā piedāvāt veiksmīgus vides pakalpojumus, kā arī iespējām, veicinot dažādošanu, radīt jaunas darbavietas un uzlabot esošās, jo īpaši sievietēm un jauniešiem. Palīdzot ES lauku apvidiem attīstīties kā potenciāli izdevīgām investīciju, darbavietām un dzīvesvietām, lauku attīstības politika var būtiski sekmēt Eiropas teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
|
Il-politika għall-iżvilupp rurali għandha tgħin iż-żoni rurali jilħqu dawn l-objettivi fil-perjodu 2007-2013. Dan jirrikjedi approċċ aktar strateġiku lejn il-kompetittività, il-ħolqien ta' l-impjiegi u l-innovazzjoni f'żoni rurali u lejn it-titjib fit-tmexxija ta' l-attwazzjoni tal-programmi. Għandu jkun hemm aktar attenzjoni fuq investimenti progressisti fin-nies, fil-kapaċitajiet u fil-kapital fis-setturi tal-biedja u tal-forestrija, fuq modi ġodda kif jiġu attwati servizzi abjentali li permezz tagħhom jirbaħ kulħadd u fuq il-ħolqien ta' aktar impjiegi u ta' impjiegi itjeb permezz tad-diversifikazzjoni, b'mod partikolari għan-nisa u għaż-żgħażagħ. Billi tgħin liż-żoni rurali ta' l-UE sabiex jilħqu l-potenzjal tagħhom bħal postijiet attraenti fejn tinvesti, taħdem u tgħix, il-politika għall-iżvilupp rurali tista' tagħti sehemha fl-iżvilupp sostenibbli tat-territorju Ewropew.
|
|
3. KOPIENAS PRIORITĀTES LAUKU ATTĪSTĪBAI 2007.–2013. GADAM
|
3. ID-DETERMINAZZJONI TAL-PRIJORITAJIET TAL-KOMUNITÀ GĦALL-PERJODU TA' PROGRAMMAZZJONI 2007-2013 GĦALL-IŻVILUPP RURALI
|
|
Saistībā ar Regulā (EK) Nr. 1698/2005 noteiktajiem mērķiem turpmāk izklāstītās stratēģiskās pamatnostādnes nosaka Kopienas prioritātes saskaņā ar tās 9. pantu. Pamatnostādņu mērķis ir galveno politikas prioritāšu integrācija, kā izklāstīts Lisabonas un Gēteborgas Eiropadomes sanāksmju secinājumos. Katrai prioritāšu grupai ir paredzēti ilustratīvi galvenie pasākumi. Pamatojoties uz šīm stratēģiskajām pamatnostādnēm, katra dalībvalsts sagatavo valsts lauku attīstības stratēģiju, kas veido pamatprincipu kopumu lauku attīstības programmu sagatavošanai.
|
Fil-qafas ta' l-objettivi stabbiliti fir-Regolament (KE) Nru 1698/2005, il-linji gwida strateġiċi esposti hawn taħt jidentifikaw prijoritajiet għall-Komunità skond l-Artikolu 9 tiegħu. Il-linji gwida jimmiraw għall-integrazzjoni tal-prijoritajiet ta' politika prinċipali kif affermati fil-konklużjonijiet tal-Kunsilli Ewropej ta' Lisbona u ta' Göteborg. Għal kull sett ta' prijoritajiet huma preżentati l-azzjonijiet prinċipali illustrattivi. Abbażi ta' dawn il-linji gwida strateġiċi, kull Stat Membru għandu jipprepara l-pjan ta' l-istrateġija nazzjonali tiegħu, bħala l-qafas ta' riferiment għall-preparazzjoni tal-programmi ta' żvilupp rurali.
|
|
Resursi, kas paredzēti Kopienas lauku attīstības prioritātēm (ievērojot katras ass obligātā finansējuma minimumu), būs atkarīgi no katras programmas sfēras stiprajām un vājajām pusēm un iespējām, kā arī no katras atsevišķās situācijas. Katra Kopienas prioritāte un to devums Lisabonas un Gēteborgas mērķu sasniegšanā jāpārņem valsts stratēģiskajos plānos un lauku attīstības programmās atbilstīgi situācijai katrā dalībvalstī. Daudzos gadījumos būs jāizvirza valstiskas vai reģionālas prioritātes, lai risinātu īpašas problēmas, kas saistītas ar lauksaimniecības pārtikas ķēdi vai vides, klimata un ģeogrāfiskās situācijas ietekmi uz lauksaimniecību un mežsaimniecību. Lauku apvidiem, iespējams, būs jārisina citi īpaši jautājumi, piemēram, pieaugoša pilsētu ietekme, bezdarbs, nošķirtība vai mazs iedzīvotāju blīvums.
|
Ir-riżorsi dedikati għall-prijoritajiet ta' l-iżvilupp rurali tal-Komunità (fi ħdan il-limiti minimi regolatorji ta' finanzjament għal kull assi) jiddependu fuq is-sitwazzjoni, is-saħħa, id-dgħjufija u l-opportunitajiet speċifiċi ta' kull settur tal-programm. Kull waħda mill-prijoritajiet tal-Komunità, u l-kontribuzzjoni tagħhom għall-objettivi ta' Lisbona u ta' Göteborg, ikunu jeħtieġu li jiġu riflessi fil-livell ta' l-Istat Membru fil-pjan ta' strateġija nazzjonali u fil-programmi ta' żvilupp rurali. F'ħafna każijiet, ser ikun hemm prijoritajiet nazzjonali jew reġjonali għal problemi speċifiċi relatati mal-katina agro-alimentari jew mas-sitwazzjoni ambjentali, klimatika u ġeografika ta' l-agrikoltura u l-forestrija. Jista' jkun il-każ li ż-żoni rurali jkollhom jittrattaw kwistjonijiet oħra speċifiċi bħall-pressjoni peri-urbana, il-qgħad, id-distanza jew id-densità baxxa tal-popolazzjoni.
|
|
3.1. Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšana
|
3.1. Titjib fil-kompetittività tas-setturi ta' l-agrikoltura u tal-forestrija
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Eiropas lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības pārtikas pārstrādes nozarei ir liels potenciāls, lai tālāk ražotu produktus ar augstu kvalitāti un lielu pievienoto vērtību, kas apmierinātu daudzveidīgo un arvien pieaugošo Eiropas patērētāju un pasaules tirgus pieprasījumu.
|
Is-settur agrikolu, forestali u ta' l-ipproċessar ta' l-ikel ta' l-Ewropa għandhom potenzjal kbir sabiex jiżviluppaw aktar il-prodotti ta' kwalità għolja u ta' valur miżjud li jissodisfaw id-domanda diversifikata u li qiegħda tikber tal-konsumaturi Ewropej u tas-swieq mondjali.
|
|
Resursiem, kuri paredzēti 1. asij, būtu jāveicina spēcīgas un dinamiskas Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares attīstība, galveno uzmanību veltot tādām prioritātēm, kā zināšanu, inovāciju un kvalitātes nodošana pārtikas ķēdē, un tādām prioritārām sfērām, kā investīcijas fiziskajā un cilvēkkapitālā.
|
Ir-riżorsi dedikati għall-assi 1 għandhom jikkontribwixxu għal settur agro-alimentari Ewropew b'saħħtu u dinamiku billi jiffukaw fuq il-prijoritajiet tat-trasferiment tal-konoxxenza, il-modernizzazzjoni, l-innovazzjoni u l-kwalità fil-katina ta' l-ikel, u fuq is-setturi ta' prijorità għall-investiment fil-kapital fiżiku u uman.
|
|
Lai īstenotu šīs prioritātes, dalībvalstīm ieteicams atbalstu novirzīt šādām galvenajām darbībām. Šādas galvenās darbības varētu būt:
|
Sabiex jilħqu dawn il-prijoritajiet, l-Istati Membri huma mħeġġa jiffukaw is-sostenn fuq azzjonijiet ċentrali. Tali azzjonijiet ċentrali jistgħu jinkludu:
|
|
i) lauksaimniecības nozares restrukturizēšanai un modernizēšanai, aizvien ir nozīmīga loma daudzu lauku apvidu attīstībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Veiksmīga lauksaimniecības pielāgošana var būt viens no galvenajiem nosacījumiem, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares konkurētspēju un vides ilgtspējību, kā arī veicinātu jaunu darba vietu izveidošanu saistītajās tautsaimniecības nozarēs un to izaugsmi. Tas ietver arī veicināšanu attiecībā uz prasmi savlaicīgi paredzēt ar pārstrukturēšanu saistītās pārmaiņas lauksaimniecības nozarē, kā arī jāveido aktīva pozitīva attieksme pret lauksaimnieku izglītošanu un pārkvalifikāciju, īpaši attiecībā uz plaši izmantojamām prasmēm;
|
(i) ir-ristrutturazzjoni u l-modernizzazzjoni tas-settur ta' l-agrikoltura, li jibqgħu jkollhom sehem importanti fl-iżvilupp ta' ħafna żoni rurali, b'mod partikolari fl-Istati Membri l-ġodda. Is-suċċess fl-adattament agrikolu jista' jkun iċ-ċavetta għall-iżvilupp tal-kompetittività u tas-sostenibbiltà ambjentali tas-settur agrikolu u għal żieda fl-impjiegi u għat-tkabbir f'setturi relatati ta' l-ekonomija. Dan jinkludi l-promozzjoni ta' l-antiċipazzjoni tal-bidla fis-settur agrikolu fil-kuntest tar-ristrutturazzjoni u ta' l-immodernizzazzjoni u ta' l-iżvilupp ta' approċċ pro-attiv għat-taħriġ u t-taħriġ mill-ġdid tal-bdiewa, b'mod partikolari fir-rigward tal-ħiliet trasferibbli;
|
|
ii) lauksaimniecības pārtikas ķēdes integrācijas uzlabošana. Eiropas pārtikas rūpniecība ir viena no konkurētspējīgākajām un novatoriskākajām pasaulē, tomēr tai nākas saskarties ar pieaugošu globālu konkurenci. Lauku ekonomikā paveras plašas iespējas, izveidot un laist pārdošanā jaunus produktus, ar dažādu kvalitātes programmu palīdzību piesaistīt lielāku vērtību lauku apvidiem, kā arī nostiprinātu Eiropas produktu vietu ārpus ES teritorijas. Konsultatīvo dienestu pakalpojumu izmantošana un to sniegtais atbalsts Kopienas standartu ievērošanā sekmēs šo integrācijas procesu. Tirgus orientēta lauksaimniecības nozare palīdzēs tālāk nostiprināt Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari – vienu no lielākajiem darba devējiem un ekonomiskās izaugsmes avotiem;
|
(ii) titjib fl-integrazzjoni fil-katina agro-alimentari. L-industrija ta' l-ikel ta' l-Ewropa hija waħda mill-aktar kompetittivi u innovattivi fid-dinja, iżda qiegħda tħabbat wiċċha ma' kompetizzjoni dinjija li qed tikber. Hemm skop konsiderevoli fl-ekonomija rurali sabiex jinħolqu u jitqegħdu fis-suq prodotti ġodda, sabiex jinżamm aktar valur f'żoni rurali permezz ta' skemi ta' kwalità u sabiex jiġi elevat il-profil tal-prodotti Ewropej lil hinn minn xtutna. L-użu ta' servizzi ta' konsulenza u s-sostenn sabiex jintlaħqu l-istandards Komunitarji jikkontribwixxi għal dan il-proċess ta' inegrazzjoni. Settur agrikolu orjentat lejn is-suq jgħin sabiex jikkonsolida ulterjorment il-pożizzjoni s-settur agro-alimentari Ewropew bħala sors maġġur ta' impjieg u sors ta' tkabbir ekonomiku;
|
|
iii) inovāciju veicināšana un brīvāka piekļuve pētniecībai un izstrādei. Eiropas lauksaimniecības, lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarē inovācijas ir īpaši nozīmīgas. Lai arī Eiropas lielie lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi nereti ir līderi jaunu tendenču ieviešanā, jaunu produktu un procesu ienākšana arī mazajos pārstrādes uzņēmumos un lauku saimniecībās būtiski veicinātu to darbību. Īpaši jauna veida sadarbība veicinātu piekļuvi pētniecībai un izstrādei, inovācijas un pasākumus, kas paredzēti 7. pamatprogrammā [6];
|
(iii) il-faċilitazzjoni ta' l-innovazzjoni u ta' l-aċċess għar-riċerka u għall-iżvilupp (R&D). L-innovazzjoni qiegħda dejjem issir iżjed importanti għas-setturi Ewropej tal-biedja, ta' l-ikel mill-agrikoltura u tal-forestrija. Waqt li l-kumpanniji agro-alimentari kbar Ewropej huma ta' spiss il-pijunieri ta' tendenzi ġodda, l-introduzzjoni ta' prodotti u proċessi ġodda tista' tikkontribwixxi b'mod sinifikattiv għall-prestazzjoni ta' proċessuri iżgħar u ta' azjendi agrikoli. B'mod partikolari, forom ġodda ta' koperazzjoni jistgħu jiffaċilitaw aċċess għal R&D, innovazzjoni u azzjonijiet meħuda taħt is-Seba' Programm Kwadru [6];
|
|
iv) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (ICT) ieviešanas un izplatīšanas sekmēšana. Ir atzīts, ka lauksaimniecības pārtikas nozare kopumā atpaliek ICT ieviešanā. Galvenokārt tas attiecas uz mazākiem uzņēmumiem. E-komercijas izmantošana vēl joprojām ir maz izplatīta šajā nozarē, izņemot lielos, daudznacionālos uzņēmumus un to lielākos piegādātājus. Lauku attīstības fondiem turpmāk jāpapildina tādas Komisijas ierosmes kā i2010 vairākās jomās, piemēram, e-komercija (īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem), e-prasmes un e-mācības;
|
(iv) l-inkoraġġiment tal-varar u tad-diffużjoni ta' teknoloġiji ta' l-informazzjoni u tal-komunikazzjoni (ICT). Is-settur agro-alimentari in ġenerali ġie identifikat bħala wieħed li għadu lura fil-varar ta' teknoloġiji ta' l-ICT. Dan hu partikolarment il-każ għal negozji iżgħar. L-adozzjoni ta' applikazzjonijiet ta' kummerċ elettroniku għadha f'livell baxx barra mill-kumpanniji multinazzjonali kbar u mill-fornituri ikbar tagħhom. Il-fondi għall-iżvilupp rurali għandhom jikkomplementaw l-inizjattivi futuri tal-Kummissjoni bħall-i2010 fl-oqsma tal-kummerċ elettroniku (b'mod partikolari fir-rigward ta' intrapriżi żgħar u ta' daqs medju), ħiliet elettroniċi u tagħlim elettroniku;
|
|
v) dinamiskas uzņēmējdarbības veicināšana. Nesenās reformas ir sekmējušas tirgus orientētas vides izveidi Eiropas lauksaimniecībai. Tā paver jaunas iespējas lauksaimniecības uzņēmējiem. Taču šā ekonomiskā potenciāla realizēšana būs atkarīga no stratēģisko un organizatorisko prasmju pilnveidošanas. Šajā sakarā būtiska nozīme var būt jauno lauksaimnieku mudināšanā strādāt šajā profesijā;
|
(v) it-trawwim ta' intraprenditorija dinamika Ir-riformi reċenti ħolqu għall-biedja Ewropea ambjent orjentat lejn is-suq. Dan iġib opportunitajiet ġodda għall-azjendi agrikoli. Iżda r-realizzazzjoni ta' dan il-potenzjal ekonomiku sejra tiddependi fuq l-iżvilupp ta' ħiliet strateġiċi u organizzattivi. L-inkoraġġiment tad-dħul ta' bdiewa żgħażagħ fil-professjoni jista' jkollu rwol importanti f'dan ir-rigward;
|
|
vi) jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu noieta tirgu apgūšana. Jauni noieta tirgi var piedāvāt lielāku papildu vērtību, jo īpaši kvalitatīviem produktiem. Atbalsts ieguldījumiem un mācībām nepārtikas produktu ražošanas jomā atbilstīgi lauku attīstības programmai var papildināt pasākumus, ko veic saistībā ar pirmo pīlāru, radot novatoriskus jaunus produktu noieta tirgus vai palīdzot rast jauna veida atjaunojamās enerģijas izejvielas, biodegvielas un kāpināt pārstrādes jaudas;
|
(vi) l-iżvilupp ta' opportunitajiet kummerċjali ġodda għal prodotti agrikoli u ta' forestrija. L-opportunitajiet kummerċjali ġodda jistgħu joffru valur miżjud ogħla, b'mod partikolari għal prodotti ta' kwalità. Is-sostenn għal investiment u għal taħriġ fil-qasam tal-produzzjoni li mhijiex relatata ma' l-ikel taħt żvilupp rurali jista' jikkomplementa miżuri meħuda taħt l-ewwel pilastru billi jinħolqu opportunitajiet kummerċjali innovattivi ġodda għall-produzzjoni jew billi jgħinu l-iżvilupp ta' materji rinnovabbli ta' enerġija, ta' biofuels u tal-kapaċità ta' proċessar;
|
|
vii) lauksaimniecības un mežsaimniecības ekoloģisko īpašību uzlabošana. Ilgtermiņa noturīga attīstība būs atkarīga no spējas ražot produktus, kurus vēlas pirkt patērētājs, vienlaicīgi nodrošinot atbilstību augstiem vides standartiem. Ieguldot līdzekļus ekoloģisko īpašību uzlabošanā, iespējams panākt augstāku ražošanas efektivitāti, radot situāciju, kurā ieguvējas ir visas iesaistītās puses.
|
(vii) it-titjib tal-prestazzjoni ambjentali ta' azjendi agrikoli u tal-forestrija. Is-sostenibbiltà fit-tul tiddependi fuq l-abbiltà li jiġu prodotti l-prodotti li l-konsumaturi jixtiequ jixtru, waqt li jintlaħqu standards ambjentali għolja. L-investiment f'żieda ta' prestazzjoni ambjentali jista' jwassal ukoll għal vantaġġi ta' effiċjenza fil-produzzjoni, u tinħoloq sitwazzjoni fejn jirbaħ kulħadd;
|
|
Lai sekmētu jaunu paaudžu ienākšanu lauksaimniecībā, jāizvērtē, kā pareizāk apvienot pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar 1. asi, lai tie atbilstu jauno lauksaimnieku vajadzībām.
|
Sabiex tissaħħaħ ir-rinnovazzjoni ġenerazzjonali fl-agrikoltura jistgħu jiġu kunsidrati kombinazzjonijiet ta' miżuri disponibbli taħt l-assi Nru 1, proġettati għall-bżonnijiet ta' bdiewa żgħażagħ.
|
|
3.2. Apkārtējās vides un lauku vides uzlabošana
|
3.2. It-titjib ta' l-ambjent u tal-kampanja
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Lai aizsargātu un bagātinātu ES dabas resursus un ainavas lauku apvidos, resursiem, kuri paredzēti 2. asij, jāveicina trīs ES līmeņa prioritārās sfēras: bioloģiskā daudzveidība un ekoloģiski vērtīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības sistēmu un tradicionālo lauksaimniecības ainavu saglabāšana, ūdens, kā arī klimata pārmaiņas.
|
Sabiex jipproteġu u jtejbu r-riżorsi naturali u l-pajsaġġi f'żoni rurali, ir-riżorsi dedikati għall-assi Nru 2 għandhom jikkontribwixxu għal tliet żoni ta' prijorità ta' l-UE: Il-bijodiversità u l-preżervazzjoni u l-żvilupp ta' biedja ta' valur naturali għoli u ta' sistemi ta' forestrija u ta' pajsaġġi agrikoli tradizzjonali; l-ilma; u l-bidla fil-klima.
|
|
Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar 2. asi, jāizmanto, lai īstenotu šos ekoloģiskos mērķus un sekmētu Natura 2000 lauksaimniecības un mežsaimniecības tīkla izveidošanu, veicinātu Gēteborgas saistību izpildi, proti, apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, palīdzētu sasniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ( 2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā [7], mērķus un Kioto protokola mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu.
|
Il-miżuri disponibbli taħt l-assi Nru 2 għandhom jiġu użati sabiex jintegraw dawn l-objettivi ambjentali u jikkontribwixxu għall-implementazzjoni tan-network tan-Natura 2000 ta' l-agrikoltura u l-forestrija, għall-impenn ta' Göteborg għal proċess li jneħħi l-effetti tad-deklin fil-bijodiversità sa l-2010, għall-objettivi stabbiliti fid-Direttiva 2000/60/KE tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill tat- 23 ta' Ottubru 2000 li tistabbilixxi qafas għal azzjoni Komunitarja fil-qasam tal-politika ta' l-ilma [7], u għall-miri tal-Protokoll ta' Kyoto għall-mitigazzjoni tal-bidla fil-klima.
|
|
Lai īstenotu šīs prioritātes, dalībvalstīm ieteicams atbalstu novirzīt šādām galvenajām darbībām. Šādas galvenās darbības varētu būt:
|
Sabiex jilħqu dawn il-prijoritajiet, l-Istati Membri huma mħeġġa jiffukaw is-sostenn fuq azzjonijiet ewlenin. Tali azzjonijiet ewlenin jinkludu:
|
|
i) vides pakalpojumu un dzīvnieku labturībai atbilstīgas lauksaimniecības prakses veicināšana. Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniekiem jāievēro obligātie standarti. Tomēr daudzi arī piekrīt, ka lauksaimniekiem būtu jāsaņem kompensācijas, ja tie uzņemas saistības, kas pārsniedz obligātās prasības, piemēram, piedāvājot pakalpojumus, kurus parasti tirgū nepiedāvā, sevišķi tad, ja tie saistīti ar konkrētiem īpaši svarīgiem resursiem saistībā ar lauksaimniecību un mežsaimniecību, piemēram, ūdeni un augsni;
|
(i) il-promozzjoni ta' servizzi ambjentali u ta' prattiċi ta' biedja li ma jagħmlux ħsara lill-annimali. Iċ-ċittadini Ewropej jistennew li l-bdiewa jirrispettaw standards obbligatorji. Iżda ħafna jaqblu wkoll li l-bdiewa għandhom jiġu rimunerati jekk jidħlu għal impenji li jmorru lil hinn, meta jagħtu servizzi li s-suq waħdu ma jipprovdix, b'mod partikolari meta l-emfażi tkun fuq riżorsi speċifiċi ta' importanza partikolari fil-kuntest ta' l-agrikoltura u tal-forestrija bħall-ilma u l-ħamrija;
|
|
ii) lauksaimniecības un mežu ainavas saglabāšana. Lielākā daļa vērtīgās lauku ainavas Eiropā ir radusies no lauksaimniecības darbības. Ilgtspējīga zemes lietošana var palīdzēt samazināt riskus, kas saistīti ar pamestību, pārtuksnešošanos un mežu ugunsgrēkiem, jo īpaši mazāk labvēlīgos apvidos. Atbilstīgas lauksaimniecības sistēmas palīdz saglabāt ainavas un biotopus, kuru daudzveidība sniedzas no mitrzemēm līdz sausieņu pļavām un kalnu ganībām. Daudzos apvidos šī ir būtiska kultūras un dabas mantojuma daļa un galvenais faktors, kas nosaka lauku apvidu kā darba un dzīves vietas pievilcību;
|
(ii) il-preżervazzjoni tal-pajsaġġ u l-foresti maħduma. Fl-Ewropa, ħafna mill-ambjent rurali preġjat huwa r-riżultat ta' l-agrikoltua. Il-prattiċi tal-ġestjoni sostenibbli ta' l-art jistgħu jgħinu jnaqqsu r-riskji marbuta ma' l-abbandun, mad-deżertifikazzjoni u man-nirien fil-foresti, b'mod partikolari f'żoni anqas favorevoli. Sistemi xierqa ta' biedja jgħinu jippreżervaw pajsaġġi u abitats mifruxa minn artijiet imxarrba sa mergħat niexfa u muntanjużi. F'ħafna żoni, din tkun parti importanti mill-wirt kulturali u naturali u mill-attrazzjoni ġenerali ta' żoni rurali bħala postijiet fejn tgħix u taħdem;
|
|
iii) klimata pārmaiņu apturēšana. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir galvenās nozares, kurās tiek radīti jauni atjaunojamās enerģijas veidi un izejvielas bioenerģijas ražošanas iekārtām. Atbilstīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības prakses var palīdzēt samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas un piesaistīt oglekli, kā arī samazināt augsnes sastāvā esošās organiskās vielas; un var arī palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņu radītām sekām;
|
(iii) il-ġlieda kontra l-bidla fil-klima. L-agrikoltura u l-forestrija huma fuq quddiem nett ta' l-iżvilupp ta' sorsi rinnovabbli ta' enerġija u ta' sorsi ta' materjali għal stallazzjonijiet ta' bijo-enerġija. Il-prattiċi xierqa ta' agrikoltura u forestrija jistgħu jikkontribwixxu għat-tnaqqis ta' emissjonijiet ta' gassijiet bl-effett ta' serra u għall-preżervazzjoni ta' l-effett ta' tal-carbon sink u tas-sustanzi organiċi fil-ħamrija, u jistgħu jgħinu wkoll fl-adattament għall-impatti ta' bidla fil-klima;
|
|
iv) bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījuma konsolidācija. Bioloģiskā saimniekošana veido vienotu pieeju ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Šajā sakarā arī turpmāk būtu jāpalielina tās ieguldījums vides un dzīvnieku labturības mērķu sasniegšanā;
|
(iv) il-konsolidament tal-kontribuzzjoni tal-biedja organika. Il-biedja organika tirrappreżenta approċċ olistiku għall-agrikoltura sostenibbli. F'dan ir-rigward, tista' tiġi rafforzata iżjed il-kontribuzzjoni tagħha għall-objettivi ambjentali u tal-benesseri ta' l-annimali;
|
|
v) veiksmīgu vides un ekonomikas ierosmju atbalstīšana. Vides pakalpojumu sniegšana, īpaši veicot agrovides pasākumus, var palīdzēt saglabāt lauku apvidu un tiem raksturīgo pārtikas produktu identitāti. Tie var būt pamats izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, piedāvājot tūrisma iespējas un lauku ērtības, īpaši tad, ja tie saistīti ar tūrisma, amatniecības, mācību vai nepārtikas ražošanas nozaru dažādošanu;
|
(v) l-inkoraġġiment ta' inizjattivi ambjentali jew ekonomiċi li bihom jirbaħ kulħadd. Il-provvista ta' prodotti ambjentali, b'mod partikolari permezz ta' miżuri agro-ambjentali, tista' tikkontribwixxi għall-identità ta' żoni rurali u tal-prodotti ta' l-ikel tagħhom. Huma jistgħu jiffurmaw bażi għat-tkabbir u għal impjiegi permezz ta' turiżmu u l-fornitura ta' faċilitajiet rurali, b'mod partikolari meta marbuta mad-diversifikazzjoni fit-turiżmu, fis-snajja', fit-taħriġ jew fis-settur mhux relatat ma' l-ikel;
|
|
vi) teritoriālā līdzsvara veicināšana. Lauku attīstības programmas var būtiski sekmēt lauku apvidu pievilcību. Tās arī var nodrošināt to, ka konkurētspējīgas, uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas apstākļos tiek saglabāts noturīgs līdzsvars starp pilsētu un lauku apvidiem. Kopā ar citām programmu jomām, lauku apsaimniekošanas pasākumi var pozitīvi ietekmēt ekonomiskās aktivitātes un teritoriālās kohēzijas vienmērīgu sadalījumu.
|
(vi) il-promozzjoni ta' bilanċ territorjali. Il-programmi ta' żvilupp rurali jistgħu jagħmlu kontribut vitali għall-attrazzjoni ta' żoni rurali. Jistgħu wkoll jgħinu sabiex jiżguraw li f'ekonomija kompetittiva, ibbażata fuq il-konoxxenza, jinżamm bilanċ sostenibbli bejn żoni urbani u rurali. Flimkien ma' assi ta' programmi oħra, il-miżuri tal-ġestjoni ta' l-art jistgħu jagħmlu kontribut pożittiv għad-distribuzzjoni spazjali ta' l-attività ekonomika u tal-koeżjoni territorjali.
|
|
3.3. Dzīves kvalitātes uzlabošana un dažādošanas veicināšana lauku apvidos
|
3.3. It-titjib tal-kwalità tal-ħajja f'żoni rurali u l-inkoraġġiment tad-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija rurali
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Resursiem, kas saskaņā ar 3. asi paredzēti lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku apvidos, būtu jāveicina galvenā prioritāte – jaunu darba iespēju un izaugsmes nosacījumu radīšana. Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar 3. asi, būtu jāīsteno galvenokārt tādēļ, lai sekmētu resursu palielināšanu, prasmju apguvi un vietējo attīstības stratēģiju izstrādāšanu, kā arī nodrošinātu to, ka lauku apvidi piesaista arī nākamās paaudzes. Sekmējot mācības, informētību un uzņēmējdarbību, jāņem vērā īpašās sieviešu, jauniešu un vecāku darba ņēmēju vajadzības.
|
Ir-riżorsi dedikati għall-oqsma tad-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija rurali u tal-kwalità tal-ħajja f'żoni rurali taħt l-assi Nru 3 għandhom jikkontribwixxu għall-prijorità prevalenti tal-ħolqien ta' opportunitajiet ta' xogħol u ta' kondizzjonijiet għat-tkabbir. Il-firxa ta' miżuri disponibbli taħt l-assi Nru 3 għandha b'mod partikolari tintuża sabiex tippromwovi l-bini tal-kapaċitajiet, l-iżvilupp tal-ħiliet u l-organizzazzjoni għall-iżvilupp ta' strateġiji lokali u wkoll tgħin sabiex tiżgura li ż-żoni rurali jibqgħu attraenti għal ġenerazzjonijiet futuri. Fil-promozzjoni ta' taħriġ, ta' l-informazzjoni u ta' l-intraprenditorija, għandhom jiġu kunsidrati l-ħtiġijiet partikolari ta' ħaddiema nisa, ħaddiema żgħażagħ u ta' ħaddiema li jkunu akbar fl-età.
|
|
Lai īstenotu šīs prioritātes, dalībvalstīm ieteicams atbalstu novirzīt šādām galvenajām darbībām. Šādas galvenās darbības var ietvert:
|
Sabiex jilħqu dawn il-prijoritajiet, l-Istati Membri huma mħeġġa jiffukaw is-sostenn fuq azzjonijiet ċentrali. Tali azzjonijiet ċentrali jistgħu jinkludu:
|
|
i) ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmeņa paaugstināšana lauku ekonomikā plašākā nozīmē. Izaugsmei, nodarbinātībai un ilgtspējīgai attīstībai lauku apvidos ir nepieciešama dažādošana, tā sekmē labāku teritoriālo līdzsvaru gan ekonomiskā, gan sociālā nozīmē. Tūrisms, amatniecība un lauku ērtību piedāvājums ir tās nozares, kurās daudziem apvidiem ir izaugsmes iespējas un kuras paver iespējas gan lauku saimniecību dažādošanai, gan mikrouzņēmumu dibināšanai lauku ekonomikā tās plašākajā nozīmē;
|
(i) it-tiżjid ta' l-attività ekonomika u tar-rati ta' impjiegi fl-ekonomija rurali usa'. Id-diversifikazzjoni hija meħtieġa għat-tkabbir, għall-impjiegi u għall-iżvilupp sostenibbli f'żoni rurali, u għalhekk tikkontribwixxi għall-bilanċ territorjali aħjar, kemm f'termini ekonomiċi kif ukoll f'dawk soċjali. It-turiżmu, is-snajja' u l-provvista ta' faċilitajiet rurali huma setturi ta' tkabbir f'ħafna reġjuni u joffru opportunitajiet kemm għal diversifikazzjoni on-farm barra l-agrikoltura kif ukoll għall-iżvilupp ta' mikro-negozji fl-ekonomija rurali usa';
|
|
ii) sieviešu aktīva iesaistīšana darba tirgū. Daudzos lauku apvidos īpašus šķēršļus rada bērnu aprūpes nepiemērotība. Vietējās ierosmes ar mērķi izveidot bērnu aprūpes iestādes var veicināt piekļuvi darba tirgum. Tās var būt saistītas ar bērnu aprūpes infrastruktūras izveidi, iespējams, līdztekus ierosmēm, kas veicina mazo uzņēmumu dibināšanu, kuru darbība saistīta ar pasākumiem laukos un vietējiem pakalpojumiem;
|
(ii) l-inkoraġġiment tad-dħul tan-nisa fis-suq tax-xogħol. F'ħafna żoni rurali in-nuqqas ta' servizz adegwat ta' kura tat-tfal joħloq ostakoli speċifiċi. L-inizjattivi lokali sabiex jiġu żviluppati faċilitajiet ta' kura tat-tfal jistgħu jiffaċilitaw l-aċċess għas-suq tax-xogħol. Dan jista' jinkludi l-iżvilupp ta' infrastruttura ta' kura tat-tfal, potenzjalment flimkien ma' inizjattivi sabiex jinkoraġġixxu l-ħolqien ta' negozji żgħar relatati ma' attivitajiet rurali u servizzi lokali;
|
|
iii) uzplaukuma veicināšana ciematos. Integrētas ierosmes apvienojumā ar dažādošanu, uzņēmumu radīšanu, ieguldījumu kultūras mantojumā, infrastruktūra vietējiem pakalpojumiem un atjaunošana var uzlabot gan ekonomiskās izredzes, gan dzīves kvalitāti;
|
(iii) l-għoti tal-ħajja mill-ġdid lill-villaġġi. L-inizjattivi integrati flimkien mad-diversifikazzjoni, il-ħolqien ta' kummerċ, l-investiment fil-wirt kulturali, l-infrastruttura għal servizzi lokali u r-rinnovazzjoni jistgħu jikkontribwixxu għal titjib kemm ta' prospetti ekonomiċi kif ukoll tal-kwalità tal-ħajja;
|
|
iv) mikrouzņēmumu dibināšanas un amatniecības veicināšana var būt balstīta gan uz tradicionālajām prasmēm, gan arī jaunām kompetencēm, jo īpaši, ja tā saistīta ar iekārtu iegādi, teorētiskajām un praktiskajām mācībām, uzņēmējdarbības veicināšanu un saimnieciskās darbības struktūras izveidi;
|
(iv) l-iżvilupp tal-mikro-kummerċ u tas-snajja', li jista' jibni fuq il-ħiliet tradizzjonali jew jintroduċi kompetenzi ġodda, b'mod partikolari meta jsir flimkien max-xiri ta' tagħmir, mat-taħriġ u mat-tagħlim, u li jgħin sabiex tiġi promossa l-intraprenditorija u l-iżvilupp tat-tessut ekonomiku;
|
|
v) veicinot prasmju apguvi jauniešu vidū, kas nepieciešamas vietējās tautsaimniecības dažādošanai, iespējams savlaicīgi apmierināt pieprasījumu tūrisma, vides pakalpojumu, tradicionālo lauku prasmju un kvalitatīvu produktu ražošanas jomās;
|
(v) it-taħriġ taż-żgħażagħ f'ħiliet meħtieġa għad-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija lokali, li jista' jtejjeb id-domanda għat-turiżmu, għar-rikreazzjoni, għas-servizzi ambjentali, għall-prattiċi rurali tradizzjonali u għall-prodotti ta' kwalità;
|
|
vi) ICT ieviešanas un izplatīšanas sekmēšana. ICT ieviešana un izplatīšana lauku apvidos ir būtiska tieši dažādošanas dēļ, vienlaikus tā sekmē vietējo attīstību, vietējo pakalpojumu piedāvājumu un e-integrāciju. Mēroga priekšrocības iespējams panākt ar ciematu ierosmēm ICT jomā, kurās apvienota IT iekārtu iegāde, vienota informācijas tīkla izveide un e-prasmju mācīšana, izmantojot pašvaldības struktūras. Šādas ierosmes var lieliski sekmēt informācijas tehnoloģiju ieviešanu vietējās lauku saimniecībās un lauku uzņēmumos, kā arī e-uzņēmējdarbības un e-komercijas izplatīšanos. Ir pilnībā jāizmanto tās iespējas, ko piedāvā internets un platjoslas sakari, piesaistot arī struktūrfondu reģionālo programmu atbalstu, lai novērstu atrašanās vietas trūkumus;
|
(vi) l-inkoraġġiment għall-użu u għad-diffużjoni ta' l-ICT. L-użu u d-diffużjoni ta' l-ICT huwa essenzjali f'żoni rurali għad-diversifikazzjoni, kif ukoll għall-iżvilupp lokali, għall-provvista ta' servizzi lokali u għall-promozzjoni ta' l-inklużjoni elettronika. Jistgħu jinkiseb benefiċċju ekonomiku mit-tkabbir tal-produzzjoni permezz ta' l-inizjattivi ICT fil-villaġġi li jikkombinaw tagħmir ta' l-IT, networking u taħriġ f'eSkills permezz ta' strutturi Komunitarji. Tali inizjattivi jistgħu jiffaċilitaw ħafna l-użu ta' l-IT minn impriżi agrikoli lokali u negozji rurali u l-adozzjoni ta' n-negozju elettroniku u l-kummerċ elettroniku. Jeħtieġ li jittieħed vantaġġ sħiħ mill-possibbiltajiet li jagħti l-internet u l-komunikazzjoni broadband, per eżempju bl-għajnuna ta' programmi reġjonali taħt il-Fondi Strutturali, sabiex jingħelbu l-iżvantaġġi tal-post;
|
|
vii) atjaunojamās enerģijas avotu apzināšanas un novatoriskas izmantošanas veicināšana var sekmēt jaunu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu noieta tirgu apgūšanu, vietējo pakalpojumu attīstību un lauku ekonomikas dažādošanu;
|
(vii) l-iżvilupp tal-provvista u ta' l-użu innovattiv ta' sorsi rinnovabbli ta' enerġija jista' jikkontribwixxi għall-ħolqien ta' opportunitajiet ġodda għal prodotti agrikoli u ta' forestrija, għall-provvista ta' servizzi lokali u għad-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija rurali;
|
|
viii) tūrisma attīstības veicināšana. Tūrisms ir nozare ar lielākajām izaugsmes iespējām daudzos lauku apvidos un to var balstīt uz kultūras un dabas mantojumu. Arvien vairāk izmantojot ICT tūrisma nozarē, piemēram, vietu rezervēšanai, reklāmai, pārdošanai, pakalpojumu izveidei un atpūtai, iespējams sekmēt tūristu skaita un uzturēšanās ilguma pieaugumu, īpaši, ja tādējādi tiek nodrošinātas norādes uz mazākām lauku saimniecībām un veicināts lauku tūrisms;
|
(viii) l-inkoraġġiment ta' l-iżvilupp tat-turiżmu. It-turiżmu huwa settur maġġuri ta' tkabbir f'ħafna żoni rurali u jista' jibni fuq il-wirt kulturali u naturali. Iż-żieda fl-ICT fit-turiżmu għall-prenotazzjonijiet, promozzjoni, marketing, proġettazzjoni ta' servizz u attivitajiet rikreattivi tista' tgħin sabiex jiżdiedu n-numru ta' viżitaturi u tat-tul tal-waqfiet tagħhom, b'mod partikolari fejn dan l-użu jipprovdi kollegamenti ma' faċilitajiet iżgħar u jinkoraġġixi l-agro-turiżmu;
|
|
ix) vietējās infrastruktūras uzlabošana, īpaši jaunajās dalībvalstīs. Turpmākajos gados paredzēti būtiski ieguldījumi telekomunikāciju, transporta, enerģijas un ūdens infrastruktūrā. Struktūrfondi sniegs ievērojamu atbalstu projektiem, sākot no Eiropas mēroga tīklu izveides līdz savienojumiem ar uzņēmumiem un zinātnes parkiem. Lai panāktu daudzkāršošanas efektu gan darbavietu, gan izaugsmes jomās, neliela mēroga vietējā infrastruktūra ar lauku attīstības programmu palīdzību var būtiski palīdzēt saskaņot šos galvenos ieguldījumus ar vietējām stratēģijām, lai sekmētu dažādošanu un lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozaru potenciālu.
|
(ix) it-titjib ta' infrastruttura lokali, b'mod partikolari fl-Istati Membri l-ġodda. Sejjer isir investiment sinifikattiv fl-infrastruttura maġġura ta' telekomunikazzjoni, trasport, enerġija u ilma tul is-snin li ġejjin. Sejjer ikun disponibbli sostenn konsiderevoli mill-Fondi Strutturali li jinteressa medda minn networks trans-Ewropej sa l-iżvilupp ta' kollegamenti ma' parks kummerċjali jew xjentifiċi. Sabiex jiġi realizzat bi sħiħ il-multiplier effect f'termini ta' mpjiegi u ta' tkabbir, l-infrastruttura lokali ta' skala żgħira, sostnuta fil-kuntest ta' programmi ta' żvilupp rurali, tista' tassumi rwol vitali bħala mezz ta' kollegament bejn dawn l-investimenti maġġuri u strateġiji lokali għad-diversifikazzjoni u l-iżvilupp tal-potenzjal agrikolu u tas-settur ta' l-ikel.
|
|
3.4. Vietējo nodarbinātības un dažādošanas iespēju palielināšana
|
3.4. Il-bini tal-kapaċità lokali għall-impjiegi u għad-diversifikazzjoni
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Resursiem, kas paredzēti saskaņā ar 4. asi (Leader), būtu jāsekmē 1. un 2. ass, bet jo īpaši 3. ass prioritāšu sasniegšana, kā arī būtiski jāveicina labākas pārvaldības horizontāla prioritāte un lauku apvidu endogēnā attīstības potenciāla mobilizācija.
|
Ir-riżorsi dedikati għall-assi Nru 4 (Leader) għandhom jikkontribwixxu għall-prijoritajiet ta' l-assi Nru 1 u Nru 2 u b'mod partikolari għall-assi Nru 3, iżda jkollhom ukoll rwol importanti fil-prijorità orizzontali ta' titjib fit-tmexxija u l-mobilizzazzjoni ta' potenzjal ta' żvilupp endoġenu ta' żoni rurali.
|
|
Atbalsts, ko sniedz atbilstīgi 4. asij, paver iespēju apvienot visus trīs mērķus – konkurētspēju, vidi un dzīves kvalitāti un dažādošanu, saistībā ar vietējās attīstības stratēģiju, kas balstīta uz vietējām vajadzībām un potenciālu. Integrētā pieeja, iesaistot lauksaimniekus, mežsaimniekus un citus lauku ekonomikas dalībniekus, var aizsargāt un bagātināt vietējo dabas un kultūras mantojumu, paaugstināt vides apziņu, kā arī veicināt īpašu produktu ražošanu, tūrismu, atjaunojamos resursus un enerģiju.
|
Is-sostenn taħt l-assi Nru 4 joffri, fil-kuntest tal-bini ta' strateġija ta' żvilupp lokali, immexxija mill-Komunità, li tkompli tibni fuq bżonnijiet u forzi lokali, il-possibbiltà li jiġu kombinati t-tlett objettivi - il-kompetittività, l-ambjent u l-kwalità tal-ħajja/diversifikazzjoni. L-approċċi integrati li jinvolvu bdiewa, ħaddiema fil-forestrija u atturi rurali oħra jistgħu jissalvagwardaw u jtejbu l-wirt naturali u kulturali lokali, ikabbru l-kuxjenza ambjentali u jinvestu fi prodotti ta' speċjalità, fit-turiżmu u fir-riżorsi rinnovabbli ta' l-enerġija, u jippromwovuhom.
|
|
Lai īstenotu šīs prioritātes, dalībvalstīm ieteicams atbalstu koncentrēt uz šādām galvenajām darbībām. Šādas galvenās darbības var būt:
|
Sabiex jilħqu dawn il-prijoritajiet, l-Istati Membri huma mħeġġa jiffukaw is-sostenn fuq azzjonijiet ċentrali. Tali azzjonijiet ċentrali jistgħu jinkludu:
|
|
i) vietējo partnerību iespēju veidošana, rosināšana un prasmju apguves veicināšana var palīdzēt mobilizēt vietējo potenciālu;
|
(i) il-bini ta' kapaċità ta' sħubija lokali, l-animazzjoni u l-promozzjoni ta' l-iżvilupp ta' ħiliet, li jistgħu jgħinu sabiex jagħtu spinta lill-potenzjal lokali;
|
|
ii) privātā un valsts sektora partnerības veicināšana. Leader arī turpmāk dos nozīmīgu ieguldījumu, veicinot novatoriskas pieejas lauku attīstībai un privātā un valsts sektora saskarsmi;
|
(ii) il-promozzjoni ta' sħubija bejn is-settur privat u s-settur pubbliku. B'mod partikolari, il-Leader sejjerr jibqa' jkollu rwol importanti fl-inkoraġġiment ta' approċċi innovattivi għall-iżvilupp rurali u fit-tressiq lejn xulxin tas-settur privat u s-settur pubbliku;
|
|
iii) sadarbības un inovāciju veicināšana. Vietējām ierosmēm, piemēram, Leader, un dažādošanas atbalstam var būt izšķirošā nozīme, piesaistot cilvēkus jaunām idejām un pieejām, veicinot inovācijas un uzņēmējdarbību, kā arī sekmējot iekļautību un vietējo pakalpojumu piedāvājumu. Tiešsaistes diskusiju forumi var palīdzēt izplatīt zināšanas, apmainīties ar informāciju par labu praksi un jaunumiem lauku produktu un pakalpojumu jomā;
|
(iii) il-promozzjoni tal-koperazzjoni u l-innovazzjoni. L-inizjattivi lokali bħal-Leader u s-sostenn tad-diversifikazzjoni jistgħu jassumu rwol essenzjali fil-kollegament bejn nies u ideat u approċċi ġodda, billi jinkoraġġixxu l-innovazzjoni u l-intraprenditorija, u jistgħu jippromwovu l-inklussività u l-provvista ta' servizzi lokali. Il-komunitajiet on-line jistgħu jgħinu fit-tixtrid tal-konoxxenza, fl-iskambju ta' prattiċi tajba u fl-innovazzjoni fi prodotti u servizzi rurali;
|
|
iv) vietējās pārvaldības uzlabošana. Leader var palīdzēt sekmēt novatorisku pieeju, kas saistītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un vietējo ekonomiku, tādējādi palīdzot dažādot ekonomisko pamatu un stiprināt lauku apvidu sociāli ekonomisko struktūru.
|
(iv) it-titjib fit-tmexxija lokali. Il-Leader jista' jgħin irawwem approċċi innovattivi li jgħaqdu flimkien l-agrikoltura, il-forestrija u l-ekonomija lokali, u b'hekk jgħin jiddiversifika l-bażi ekonomika u jsaħħaħ it-tessut soċjo-ekonomiku taż-żoni rurali.
|
|
3.5. Saskaņotas programmēšanas nodrošināšana
|
3.5. L-assigurazzjoni tal-konsistenza fil-programmazzjoni
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Izstrādājot valsts stratēģijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina iespējami liela sinerģija atsevišķajās asīs un starp tām, kā arī jāizvairās no iespējamām pretrunām. Nepieciešamības gadījumā tās var izveidot integrētas pieejas. Dalībvalstīm vajadzētu arī pārdomāt, kā ņemt vērā arī citas ES līmeņa stratēģijas, piemēram, Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānu, apņemšanos palielināt atjaunojamo enerģiju izmantošanu [8], nepieciešamību izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa ES stratēģiju cīņai pret klimata pārmaiņām [9] un nepieciešamību paredzēt iespējamu ietekmi uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, ES mežsaimniecības stratēģiju un rīcības plānu (kas var palīdzēt sasniegt gan izaugsmes un nodarbinātības, gan ilgtspējības mērķus) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK [10] noteiktajā Sestajā Kopienas vides rīcības programmā izklāstītās prioritātes, īpaši tās, par kurām atzīts, ka tām nepieciešamas tematiskās vides stratēģijas (augsnes aizsardzība, jūras vides aizsardzība un saglabāšana, ilgtspējīga pesticīdu izmantošana, gaisa piesārņojums, pilsētvide, ilgtspējīga resursu izmantošana un atkritumu pārstrāde).
|
Fit-tfassil ta' l-istrateġiji nazzjonali tagħhom, l-Istati membri għandhom jiżguraw li sinerġiji bejn u fi ħdan l-assi ikunu massimizzati u li jiġu evitati l-kontradizzjonijiet potenzjali. Fejn xieraq, huma jistgħu jiżviluppaw approċċi integrati. Ikunu jixtiequ jirriflettu dwar kif għandhom jieħdu kont ta' strateġiji oħra fil-livell ta' l-UE, bħall-Pjan ta' Azzjoni għall-Ikel u l-Biedja Organiċi, l-impenn għal użu mkabbar ta' riżorsi rinnovabbli ta' enerġija [8], il-bżonn li tiġi żviluppata strateġija ta' l-UE fuq terminu medju u fuq terminu twil kontra l-bidla fil-klima [9] u l-bżonn li jiġu antiċipati l-effetti probabbli fuq il-biedja u l-forestrija, l-Istrateġija ta' Forestrija ta' l-UE u l-Pjan ta' Azzjoni (li jistgħu jgħinu fil-kisba ta' l-objettivi ta' tkabbir, ta' impjieg u ta' sostenibbiltà) u l-prijoritajiet stabbiliti fis-Sitt Programm ta' Azzjoni Ambjentali Komunitarju stabbilit fid-Deċiżjoni Nru 1600/2002/KE tal-Parlament Ewropew u tal-Kunsill tat- 22 ta' Lulju 2002 [10], b'mod partikolari dawk il-prijoritajiet identifikati bħal tali li jeħtieġu strateġiji ambjentali tematiċi (il-protezzjoni tal-ħamrija, il-protezzjoni u l-konservazzjoni ta' l-ambjent tal-baħar, l-użu sostenibbli ta' pestiċidi, it-tniġġis fl-arja, l-ambjent urban, l-użu sostenibbli ta' riżorsi, u r-riċiklaġġ ta' l-iskart).
|
|
ES un dalībvalstu līmenī ir pieejami vairāki pasākumi, lai uzlabotu pārvaldību un politikas jomu īstenošanu. Tehnisko palīdzību var izmantot, lai izveidotu Eiropas un valsts līmeņa tīklus lauku attīstībai, kā atbalsta platformu, lai ieinteresētās personas apmainītos ar informāciju par labu praksi un pieredzi visos politikas izstrādāšanas, pārvaldības un īstenošanas aspektos. Jāņem vērā nepieciešamā informācija un publicitāte, lai nodrošinātu visu dalībnieku iesaistīšanu valsts stratēģiju sagatavošanā un vēlākajos to īstenošanas posmos.
|
Diversi mezzi huma disponibbli fil-livell ta' l-UE u ta' l-Istati Membri sabiex titjieb it-tmexxija u titwettaq il-politika. L-assistenza teknika tista' tintuża sabiex jinbnew networks Ewropej u nazzjonali għall-iżvilupp rurali, bħala pjattaforma għall-iskambju ta' l-aqwa prattika u kompetenza mill-aspetti kollha tat-tfassil ta' politika, ta' ġestjoni u implementazzjoni bejn dawk kollha involuti. Ikun hemm bżonn li jittieħed kont ta' l-informazzjoni u l-pubbliċità sabiex jiġi żgurat involviment bikri ta' l-atturi differenti fit-tħejjija ta' l-istrateġiji nazzjonali u jkun hemm bżonn li l-użu ta' dawn jiġi determinat għall-istadji sussegwenti ta' l-implementazzjoni.
|
|
3.6. Kopienas instrumentu savstarpējā papildinātība
|
3.6. Il-komplementarjetà bejn strumenti Komunitarji
|
|
Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes
|
Linja gwida strateġika Komunitarja
|
|
Jāveicina strukturālās, nodarbinātības un lauku attīstības politikas sinerģija. Šajā sakarā dalībvalstīm jānodrošina to pasākumu papildinātība un saskanība noteiktā teritorijā un noteiktā darbības jomā, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Valsts stratēģiskajā pamatprincipu kopumā/valsts stratēģiskajā plānā būtu jānosaka galvenie principi, kas attiecas uz dažādu fondu atbalstīto pasākumu robežlīnijām un koordinēšanas mehānismiem.
|
Hemm bżonn li tiġi mħeġġa s-sinerġija bejn il-politika strutturali, il-politika ta' l-impjiegi u l-politika ta' l-iżvilupp rurali. F'dan il-kuntest, l-Istati Membri għandhom jiżguraw il-komplementarjetà u l-koerenza bejn l-azzjonijiet li jridu jiġu finanzjati mill-Fond Ewropew għall-Iżvilupp Reġjonali, mill-Fond ta' Koeżjoni, mill-Fond Soċjali Ewropew, mill-Fond Ewropew għas-Sajd u mill-EAFRD fuq territorju partikolari u f'qasam partikolari ta' attività. Il-prinċipji ewlenin ta' gwida għal dak li jirrigwarda l-linja ta' demarkazzjoni u l-mekkaniżmi ta' koordinazzjoni bejn l-azzjonijiet sostnuti mill-Fondi differenti għandhom jiġu definiti fil-qafas ta' referenza strateġiku nazzjonali u fil-pjan strateġiku nazzjonali.
|
|
Investīcijām infrastruktūrā pamatprincips varētu būt intervences apjoms. Piemēram, investīcijām transportā un citās infrastruktūrās dalībvalstu, reģionālā vai apakšreģionālā mērogā jāizmanto kohēzijas politikas instrumenti, savukārt vietējā mērogā labāk izmantot 3. asī paredzētos pamatpakalpojumu pasākumus, tādējādi nodrošinot saikni starp vietējo un reģionālo līmeni.
|
Għal investimenti infrastrutturali, l-iskala ta' l-intervent tista' tkun prinċipju ta' gwida. Per eżempju, għal investimenti fit-trasport u f'infrastruttura oħra fil-livell ta' l-Istati Membri jew fil-livell reġjonali jew fil-livell subreġjonali jiġu użati strumenti ta' politika ta' koeżjoni, filwaqt li fil-livell lokali tista' tiġi użata l-miżura ta' servizzi bażiċi taħt l-assi Nru 3, u b'hekk jiġi żgurat il-kollegament bejn il-livelli lokali u reġjonali.
|
|
Kas attiecas uz cilvēkkapitāla attīstību, atbalsts saistībā ar lauku attīstību ir paredzēts lauksaimniekiem un citiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti lauku ekonomikas dažādošanā. Lauku apvidu iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu kā daļu no integrētās, augšupvērstās pieejas. Darbības šajās jomās jāveic pilnīgā saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas mērķiem, kas izklāstīti Izaugsmes un darba vietu integrētajās pamatnostādnēs, un saskaņā ar pasākumiem, ko veic atbilstīgi Lisabonas procesa valsts reformu programmām. Darba programma "Izglītība un mācības 2010" cenšas sasniegt tos Lisabonas stratēģijas mērķus, kas saistīti ar izglītību un mācībām. Mūžizglītība ir šīs programmas uzmanības lokā, tā attiecas uz visiem izglītības un mācību līmeņiem un veidiem, tostarp lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozari.
|
Fir-rigward ta' l-iżvilupp tal-kapital uman, is-sostenn taħt l-iżvilupp rurali jkun immirat lejn il-bdiewa u l-atturi ekonomiċi involuti fid-diversifikazzjoni ta' l-ekonomija rurali. Il-popolazzjoni ta' żoni rurali tista' tirċievi sostenn bħala parti minn approċċ integrat, minn isfel għal fuq. L-azzjonijiet f'dawn l-oqsma għandhom jiġu implementati f'konformità sħiħa ma' l-objettivi ta' l-Istrateġija Ewropea ta' l-Impjiegi, kif esposta fil-Linji Gwida Integrati għat-Tkabbir u għall-Impjiegi, u għandhom ikunu koerenti ma' l-azzjonijiet meħuda taħt il-programmi ta' riforma nazzjonali fil-qafas tal-proċess ta' Lisbona. Il-programm ta' xogħol "Edukazzjoni u Taħriġ 2010" jimmira li jikseb il-partijiet ta' l-edukazzjoni u tat-taħriġ fil-miri ta' Lisbona. It-tagħlim tul il-ħajja jinsab fil-qalba ta' dan il-programm u japplika għal-livelli u t-tipi kollha ta' edukazzjoni u taħriġ, inklużi s-settur agrikolu, is-settur tal-forestrija u s-settur agro-alimentari.
|
|
4. ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS SISTĒMA
|
4. IS-SISTEMA TA' RAPPURTAR
|
|
Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēta Kopienas un valsts līmeņa stratēģiju mērķtiecīga uzraudzība. Progresa ziņojumu pamatā būs vienota uzraudzības un izvērtēšanas sistēma, ko izveidos sadarbībā ar dalībvalstīm.
|
Ir-Regolament (KE) Nru 1698/2005 jipprevedi l-monitoraġġ strateġiku ta' l-istrateġiji Komunitarji u nazzjonali. Il-bażi għar-rappurtar dwar il-progress sejra tkun il-qafas komuni għall-monitoraġġ u l-valutazzjoni, li jrid jiġi stabbilit f'koperazzjoni ma' l-Istati Membri.
|
|
Sistēma nodrošinās ierobežotu skaitu vienotu rādītāju un vienotas metodes. To papildinās katrai programmai raksturīgie rādītāji, kas nepieciešami, lai atspoguļotu katras programmas sfēras specifiku.
|
Il-qafas sejjer jipprovdi numru limitat ta' indikaturi komuni u metodoloġija komuni. Sejjer ikun supplementat b'indikaturi speċifiċi ta' programmi sabiex jirrifletti l-karattru ta' kull qasam tal-programm.
|
|
Vienoto rādītāju kopums ļaus summēt rezultātus un efektivitāti ES mērogā un palīdzēs novērtēt panākumus Kopienas prioritāšu sasniegšanā. Sākumposma rādītāji, kas noteikti plānošanas laikposma sākumā, ļaus novērtēt sākotnējo situāciju un veidot pamatu programmas stratēģijas tālākai attīstībai.
|
Sett komuni ta' indikaturi jippermetti l-aggregazzjoni ta' produzzjoni, riżultati u impatti fil- livell ta' l-UE u jgħin fil-valutazzjoni tal-progress fil-kisba ta' prijoritajiet Komunitarji. Indikaturi bażilari definiti fil-bidu tal-perjodu ta' programmazzjoni jippermettu l-valutazzjoni tas-sitwazzjoni tal-bidu u jiffurmaw il-bażi għall-iżvilupp ta' l-istrateġija tal-programm.
|
|
Tiks veikta pastāvīga novērtēšana, kas aptvers programmas līmeņa iepriekšējo novērtējumu, vidusposma novērtējumu un pēcnovērtējumu, ka arī citas novērtēšanas darbības, ko uzskatīs par lietderīgām, lai uzlabotu programmas pārvaldību un efektu. Līdztekus tam tiks veikti Kopienas līmeņa tematiskie pētījumi un sintēzes novērtēšana, kā arī dažādi pasākumi, lai pilnveidotu Eiropas lauku attīstības tīklu kā atbalsta platformu informācijas apmaiņai un resursu palielināšanai saistībā ar novērtējuma pasākumiem dalībvalstīs. Daloties informācijā par labu praksi un novērtējuma rezultātiem, iespējams būtiski veicināt lauku attīstības efektivitāti. Šajā sakarā Eiropas tīklam jābūt galvenajam kontaktu veicinātājam.
|
L-attivitajiet ta' valutazzjoni sejrin isiru fuq bażi kontinwa, u jkunu jikkonsistu f'valutazzjonijiet fil-livelli ex-ante, mid-term, u ex-post kif ukoll f'attività oħra ta' valutazzjoni kunsidrata utili għat-titjib fil-ġestjoni u fl-impatt tal-programm. Dawn ikunu akkumpanjati minn studji tematiċi u minn valutazzjonijiet-sinteżi fil-livell Komunitarju, kif ukoll minn attivitajiet tan-network Ewropew għall-iżvilupp rurali bħala pjattaforma għall-iskambju u l-bini ta' kapaċitajiet għall-valutazzjoni fl-Istati Membri. L-iskambju ta' prattiċi tajba u l-kondiviżjoni tar-riżultati ta' valutazzjoni jistgħu jikkontribwixxu b'mod sinifikattiv għall-effikaċja ta' l-iżvilupp rurali. F'dan ir-rigward, in-network Ewropew għandu jkollu rwol ċentrali fil-faċilitazzjoni tal-kuntatti.
|
|
[1] Eiropas Padomes Luksemburgas sanāksmes ( 1997. gada 12. un 13. decembris), Berlīnes sanāksmes ( 1999. gada 24. un 25. marts) un Briseles sanāksmes ( 2002. gada 24. un 25. oktobris) prezidentvalsts secinājumi.
|
[1] Konklużjonijiet tal-Presidenza tal-Kunsilli Ewropej tal-Lussemburgu (fit- 12 u 13 ta' Diċembru 1997), Berlin (fl- 24 u 25 ta' Marzu 1999) u ta' Brussell (fl- 24 u 25 ta' Ottubru 2002).
|
|
[2] ESAO definīcija pamatojas uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvo lauku pašvaldību teritorijā (t.i., pašvaldībās, kurās iedzīvotāju blīvums mazāks par 150 iedzīvotājiem uz km2) noteiktā NUTS III reģionā. Skatīt paplašināto ietekmes novērtējumu SEC(2004) 931. Šī ir vienīgā starptautiski atzītā lauku apvidu definīcija. Tomēr dažos gadījumos tajā nav pilnībā ņemti vērā iedzīvotāji, kas dzīvo blīvāk apdzīvotos lauku apvidos, īpaši piepilsētu zonā. Saistībā ar šīm pamatnostādnēm to izmanto tikai statistiskiem un aprakstošiem nolūkiem.
|
[2] Id-definizzjoni ta' l-OECD hija bbażata fuq il-parti tal-popolazzjoni li tgħix f'unitajiet amministrattivi rurali (jiġifieri b'inqas minn 150 abitant kull km2) f'reġjun NUTS III li jkun. Ara Valutazzjoni Estiża ta' l-Impatt — SEC(2004) 931. Din hija l-unika definizzjoni ta' żoni rurali li hija rikonoxxuta internazzjonalment. Madankollu, f'xi każi, ma tieħux kont sħiħ tal-popolazzjoni li tgħix f'żoni rurali b'popolazzjoni aktar densa, b'mod partikolari f'żoni peri-urbani. Fil-kuntest ta' dawn il-linji gwida, qiegħda tiġi użata biss għal skopijiet statistiċi u deskrittivi.
|
|
[3] Aprēķināts, pamatojoties uz IKP, vadoties pēc pirktspējas paritātes.
|
[3] Kif imkejjel mill-PGD f'parità ta' saħħa ta' akkwist.
|
|
[4] Prezidentvalsts secinājumi, Eiropadomes sanāksme Briselē ( 2005. gada 22. un 23. martā).
|
[4] Konklużjonijiet tal-Presidenza tal-Kunsill Ewropew ta' Brussell ( 22 u 23 ta' Marzu 2005).
|
|
[5] Prezidentvalsts secinājumi, Eiropadomes sanāksme Briselē ( 2005. gada 16. un 17. jūnijā).
|
[5] Konklużjonijiet tal-Presidenza tal-Kunsill Ewropew ta' Brussell ( 16 u 17 ta' Ġunju 2005).
|
|
[6] Šajā sakarā jāņem vērā arī Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgās komitejas darbs.
|
[6] F'dan il-kuntest għandu jittieħed ukoll kont tax-xogħol tal-Kumitat Permanenti dwar ir-Riċerka Agrikola.
|
|
[7] OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
|
[7] ĠU L 327, 22.12.2000, p. 1. Direttiva kif emendata l-aħħar bid-Direttiva Nru 2455/2001/KE (ĠU L 331, 15.12.2001, p. 1).
|
|
[8] Prezidentvalsts secinājumi, Eiropas Padomes sanāksme Briselē ( 2004. gada 25. un 26. martā).
|
[8] Konklużjonijiet tal-Presidenza tal-Kunsill Ewropew, ta' Brussell ( 25 u 26 ta' Marzu 2004).
|
|
[9] Prezidentvalsts secinājumi, Eiropas Padomes sanāksme Briselē ( 2005. gada 22. un 23. martā).
|
[9] Konklużjonijiet tal-Presidenza tal-Kunsill Ewropew, ta' Brussell ( 22 u 23 ta' Marzu 2005).
|
|
[10] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
|
[10] ĠU L 242, 10.9.2002, p. 1.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|