[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

[pic] | COMMISSIONE EUROPEA |

Briselē, 23.9.2010

Bruxelles, 23.9.2010

COM(2010) 450 galīgā redakcija

COM(2010) 450 definitivo

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

COMUNICAZIONE DELLA COMMISSIONE AL CONSIGLIO, AL PARLAMENTO EUROPEO, AL COMITATO ECONOMICO E SOCIALE EUROPEO E AL COMITATO DELLE REGIONI

Devītais paziņojums par Direktīvas 89/552/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK un Direktīvu 2007/65/EK, 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam(Eiropas un neatkarīgu audiovizuālo darbu popularizēšana)

Nona comunicazione relativa all ’applicazione degli articoli 4 e 5 della direttiva 89/552/CEE, quale modificata dalla direttiva 97/36/CE e dalla direttiva 2007/65/CE, per il periodo 2007-2008 (Promozione delle opere audiovisive europee e indipendenti)

SEC(2010) 995

SEC(2010) 995

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

COMUNICAZIONE DELLA COMMISSIONE AL CONSIGLIO, AL PARLAMENTO EUROPEO, AL COMITATO ECONOMICO E SOCIALE EUROPEO E AL COMITATO DELLE REGIONI

Devītais paziņojums par Direktīvas 89/552/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK un Direktīvu 2007/65/EK, 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam(Eiropas un neatkarīgu audiovizuālo darbu popularizēšana)

Nona comunicazione relativa all ’applicazione degli articoli 4 e 5 della direttiva 89/552/CEE, quale modificata dalla direttiva 97/36/CE e dalla direttiva 2007/65/CE, per il periodo 2007-2008 (Promozione delle opere audiovisive europee e indipendenti)

IEVADS

INTRODUZIONE

Šis paziņojums izstrādāts saskaņā ar 4. panta 3. punktu Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos[1] (direktīva “Televīzija bez robežām”), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36/EK[2] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK (“ Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva ”)[3], (turpmāk — direktīva)[4]. Ar šo paziņojumu Komisija devīto reizi pēc direktīvas pieņemšanas ziņo par tās 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam. Paziņojuma pamatā ir dalībvalstu statistikas ziņojumi, kuros sniegtas ziņas par to, kā sasniegta minētajos pantos noteiktā proporcionālā attiecība katrā no televīzijas programmām, kas ir to jurisdikcijā, un paziņojumā izklāstīts Komisijas atzinums par minēto noteikumu piemērošanu, tostarp galvenie secinājumi, kas izriet no dalībvalstu ziņojumiem.

La presente comunicazione è elaborata in applicazione dell’articolo 4, paragrafo 3, della direttiva 89/552/CEE del Consiglio, del 3 ottobre 1989, relativa al coordinamento di determinate disposizioni legislative, regolamentari e amministrative degli Stati membri concernenti l’esercizio delle attività televisive[1] (direttiva “Televisione senza frontiere”), modificata dalla direttiva 97/36/CE del Parlamento europeo e del Consiglio del 30 giugno 1997[2] e dalla direttiva 2007/65/CE del Parlamento europeo e del Consiglio dell’11 dicembre 2007 (direttiva “servizi media audiovisivi”)[3] (in appresso “la direttiva”)[4]. Mediante la presente comunicazione la Commissione riferisce, per la nona volta dall’adozione della direttiva, sull’applicazione degli articoli 4 e 5 in riferimento al periodo 2007-2008. La comunicazione è basata sulle rilevazioni statistiche presentate dagli Stati membri per quanto riguarda il rispetto delle proporzioni di cui agli articoli 4 e 5 dei programmi televisivi che rientrano nel loro ambito di competenza e presenta il parere della Commissione sull’applicazione dalle disposizioni in questione, oltre alle conclusioni principali che si ricavano dalle relazioni degli Stati membri.

Šā divgadu ziņojuma mērķis ir divējāds. Pirmkārt, saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu Komisija dalībvalstu statistikas ziņojumus dara zināmus pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Otrkārt, tā mērķis ir pārbaudīt, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi Eiropas darbu un neatkarīgo darbu popularizēšanai ir pienācīgi īstenoti.

La relazione biennale ha un duplice obiettivo. In primo luogo, a norma dell’articolo 4, paragrafo 3, della direttiva, la Commissione porta a conoscenza degli altri Stati membri, del Parlamento europeo, del Consiglio, del Comitato economico e sociale europeo e del Comitato delle regioni le rilevazioni statistiche degli Stati membri. In secondo luogo, la relazione intende verificare se le misure adottate dagli Stati membri per promuovere le opere europee e le produzioni indipendenti sono state attuate correttamente.

Šī paziņojuma sagatavošanas vajadzībām Komisija visām dalībvalstīm sniedza iepriekš noteiktu televīzijas kanālu sarakstu, ko ieguva no Eiropas Audiovizuālās observatorijas MAVISE datubāzes[5]. Mērķis bija izmantot vienotu pamatu, lai palielinātu dalībvalstu sniegto statistikas datu konsekvenci un salīdzināmību. Saskaņā ar direktīvas noteikumiem vietējie kanāli tika svītroti no saraksta, jo tie neietilpst 4. un 5. panta darbības jomā (saskaņā ar 9. pantu), tāpat arī kanāli, kas neraida dalībvalstu valodā (Direktīvas 97/36/EK 29. apsvērums), un kanāli, kas raida tikai uztveršanai ārpus ES un ko neuztver auditorija ES (2. panta 6. punkts). Līdzīgi kā iepriekšējā ziņojumā visi attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošie kanāli bija jāizvērtē neatkarīgi no to auditorijas daļas. Detalizēta papildu informācija atrodama šim paziņojumam pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta pamatdokumentos.

Per la presente relazione la Commissione ha trasmesso a tutti gli Stati membri un elenco predefinito di canali estratto dalla banca dati MAVISE[5] dell’Osservatorio audiovisivo europeo. L’obiettivo era usare una base uniforme per migliorare la coerenza e la comparabilità dei dati statistici forniti dagli Stati membri. Conformemente alle disposizioni della direttiva, sono stati eliminati dall’elenco i canali locali in quanto esclusi dall’ambito di applicazione degli articoli 4 e 5 (a norma dell’articolo 9), così come i canali che non trasmettono in una lingua UE (considerando 29 della direttiva 97/36/CE) e i canali che trasmettono esclusivamente per la ricezione al di fuori dell’UE e che non possono essere ricevuti nell’UE (articolo 2, paragrafo 6). Come è già nella relazione precedente, tutti i canali che rientrano sotto la giurisdizione di un determinato Stato membro dovevano essere considerati indipendentemente dalla quota di pubblico. Ulteriori informazioni sono reperibili nei documenti generali acclusi al documento di lavoro dei servizi della Commissione allegato alla presente comunicazione.

Pirmo reizi Bulgārija un Rumānija, kas pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī un brīvprātīgi sniedza statistikas datus par 2005.–2006. gada periodu, ir izpildījušas pienākumu ziņot par 4. un 5. panta piemērošanu 2007.–2008. gada periodā. Tādējādi šī ir pirmā reize, kad paziņojumā ietverti visu 27 ES dalībvalstu obligātie ziņojumi.

Per la prima volta la Bulgaria e la Romania, che hanno aderito all’UE il 1° gennaio 2007 e che hanno fornito dati statistici su base volontaria per il periodo 2005-2006, hanno adempiuto all’obbligo di presentare una relazione sull’applicazione degli articoli 4 e 5 nel periodo 2007-2008. È quindi la prima volta che la presente comunicazione include le relazioni obbligatorie di tutti i 27 Stati membri dell’UE.

KOMISIJAS ATZINUMS PAR 4. UN 5. PANTA PIEMĒROŠANU

PARERE DELLA COMMISSIONE SULL’APPLICAZIONE DEGLI ARTICOLI 4 E 5

Vispārīgas piezīmes

Osservazioni generali

Direktīvas 4. un 5. pants Eiropas audiovizuālās jomas kontekstā

Gli articoli 4 e 5 nel contesto del paesaggio audiovisivo europeo

Aplūkojamajā periodā Eiropas audiovizuālajā jomā bija vērojama augšupejoša tendence, ko jau konstatēja arī 2005.–2006. gada periodā. Raidorganizāciju un kanālu skaits palielinās katru gadu, jo īpaši saistībā ar pāreju uz ciparu tehnoloģiju, kas veicina jaunu platformu un liela skaita specializētu “nišas” kanālu rašanos. Šī parādība ir izraisījusi arvien lielāku auditorijas daļu fragmentāciju, kas jau ir uzsvērts astotajā paziņojumā[6]. Saskaņā ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas datiem ES-27 kanālu skaits palielinājās no 5151 kanāliem 2006. gadā līdz 6067 kanāliem 2008. gadā, kas ir 17,8 % pieaugums. Kanālu skaits ar valsts pārklājumu palielinājās no 1967 kanāliem 2006. gadā līdz 2702 kanāliem 2008. gadā, kas ir 37,36 % pieaugums.

Nel periodo in esame il paesaggio audiovisivo europeo ha continuato a far registrare la tendenza al rialzo già evidenziata nel periodo 2005-2006. Ogni anno aumenta il numero di emittenti e di canali, in particolare a seguito del passaggio alla tecnologia digitale che favorisce lo sviluppo di nuove piattaforme e di numerosi canali “di nicchia” specialistici. Questo fenomeno ha favorito un’ulteriore frammentazione della quota di pubblico, un fenomeno già sottolineato nell’ottava comunicazione[6]. In base ai dati forniti dall’Osservatorio audiovisivo europeo, il numero di canali nell’UE-27 è salito da 5 151 nel 2006 a 6 067 nel 2008, con un aumento del 17,8%. Il numero di canali a copertura nazionale è passato da 1 967 nel 2006 a 2 702 nel 2008, pari a un aumento del 37,36%.

Tajā pašā periodā dalībvalstu ziņojumos iekļauto kanālu kopskaita pieaugums[7] pārsniedza tirgū reģistrēto pieaugumu: to skaits pieauga no 1107 kanāliem 2006. gadā (ES-27[8]) līdz 1590 kanāliem 2007. gadā un 1679 kanāliem 2008. gadā. Tātad 2008. gada kanālu skaits salīdzinājumā ar 2006. gadu ir pieaudzis par 51,6 %.

Nello stesso periodo l’aumento registrato del numero totale di canali considerati[7] dalle relazioni degli Stati membri ha superato quello registrato sul mercato: il loro numero è passato da 1 107 nel 2006 (UE-27[8]) a 1 590 nel 2007 e a 1 679 nel 2008. Il dato relativo al 2008 rappresenta un aumento del 51,6% rispetto al 2006.

Šo atšķirību starp tirgu reģistrēto pieauguma tempu un ziņojumos iekļauto televīzijas kanālu skaita pieauguma tempu var saistīt ar iepriekš noteiktā kanālu saraksta izmantošanu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārskata periodiem sniedz plašāku pamatu darbam.

La differenza fra il tasso di crescita registrato sul mercato e il tasso di crescita del numero di canali considerati può essere attribuita all’uso di un elenco predefinito di canali, che costituisce una base di lavoro più ampia di quella utilizzata nei periodi di riferimento precedenti.

Dalībvalstīs izmantotās īstenošanas un uzraudzības metodes

Modalità di attuazione e controllo da parte degli Stati membri

Uzraudzības metodes nav saskaņotas un dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Līdzīgi kā iepriekšējos ziņojumos lielākajā daļā dalībvalstu raidorganizācijas sniedz datus kompetentajām iestādēm. Dažās no tām savāktos datus analizē valsts iestādes vai privāti pētniecības uzņēmumi. Vienā gadījumā datus iegūst no ikdienas programmu uzraudzības, izmantojot kompetentās iestādes datubāzi. Metodes var atšķirties atkarībā no attiecīgās raidorganizācijas veida (sabiedriskās raidorganizācijas vai komerciālās). Uzraudzība tiek veikta vai nu izlases veidā, vai pamatojoties uz kopējo raidlaiku. Vienā valstī[9] statistikas datu vākšana tiek veikta tikai zemes apraides kanāliem, jo tiesību akti neļauj valsts iestādēm pieprasīt datus no citu kategoriju kanāliem.

La metodologia di monitoraggio non è armonizzata e varia sensibilmente da uno Stato membro all’altro. Come è già stato rilevato nelle relazioni precedenti, nella maggior parte degli Stati membri le emittenti trasmettono dati alle autorità competenti. In alcuni Stati membri i dati raccolti sono analizzati dalle autorità nazionali o da studi di ricerca privati. In un caso i dati provengono dal monitoraggio della programmazione giornaliera mediante la banca dati dell’autorità competente. I metodi possono variare anche in funzione del tipo di emittenti considerate (emittenti pubbliche o commerciali). Il monitoraggio è effettuato sulla base di un campione o del tempo totale di trasmissione. In un paese[9] la raccolta di dati statistici è stata limitata ai canali terresti in quanto la legislazione non consente alle autorità nazionali di richiedere dati riguardanti altre categorie di canali.

Ir vērts atzīmēt, ka 2008. gadā viena valsts iestāde (Portugālē) uzlaboja savu uzraudzības metodi, atsakoties no paraugiem un kanālu darbības novērtēšanai ņemot vērā kopējo apraides apjomu visa gada laikā.

È opportuno notare che nel 2008 un’autorità nazionale (in Portogallo) ha migliorato il metodo di monitoraggio impiegato passando dalla campionatura alla quantità totale di trasmissioni durante l’anno per valutare le prestazioni dei canali.

Iepriekš noteiktā saraksta izmantošana šā ziņojuma sastādīšanai nozīmēja, ka gandrīz visās dalībvalstīs bija nepieciešami paskaidrojumi pēc tam, kad valsts iestādes no saraksta svītroja vairākus kanālus. Rīcība dažādu kanālu kategoriju gadījumā norādīta saskaņā ar Komisijas Pamatnostādnēm par direktīvas 4. un 5. panta īstenošanas uzraudzību[10]. Divos īpašos gadījumos[11] Komisija oficiāli atkārtoti uzsvēra, ka ziņošanas pienākums saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu attiecas uz “katru televīzijas programmu”, kas ietilpst attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā, izņemot gadījumos, kas skaidri minēti 4. panta 1. punktā[12].

Con l’uso di un elenco predefinito per la presente relazione è stato necessario apportare chiarimenti in quasi tutti gli Stati membri a seguito della cancellazione di un certo numero di canali dall’elenco da parte delle autorità nazionali. Il trattamento da riservare alle varie categorie di canali è stato indicato conformemente agli orientamenti della Commissione per il monitoraggio dell’attuazione degli articoli 4 e 5 della direttiva[10]. In due casi specifici[11] la Commissione ha ribadito ufficialmente che l’obbligo di trasmettere una relazione di cui all’articolo 4, paragrafo 3, della direttiva si applica a “ciascuno dei programmi televisivi” soggetti alla giurisdizione dello Stato membro interessato, tranne nei casi espressamente menzionati all’articolo 4, paragrafo 1[12].

Kopumā tādu valstu ziņojumu skaits, kas satur datus par visiem iekļautajiem televīzijas kanāliem, ir nedaudz samazinājies: no 25 ziņojumiem[13] 12 sniedz statistikas datus par Eiropas darbiem visos iekļautajos televīzijas kanālos 2007. gadā un 11 — 2008. gadā[14] salīdzinājumā ar 14 ziņojumiem no 25 iepriekšējā pārskata periodā. Daudz nozīmīgāks ir to televīzijas kanālu skaita pieaugums, par kuriem nav ziņojušas tās dalībvalstis, kuras neiesniedza visus datus. Saskaņā ar astoto paziņojumu dati par Eiropas darbiem 2005. gadā nebija paziņoti par 13 kanāliem Čehijā un 2006. gadā par 10 kanāliem Itālijā. Pārskata periodā dati par Eiropas darbiem trūka par 97 kanāliem Itālijā 2007. gadā (83 kanāliem 2008. gadā), par 47 kanāliem Vācijā 2007. gadā un 2008. gadā un par 34 kanāliem Francijā 2007. gadā (35 kanāliem 2008. gadā). Šo tendenci var izraisīt tas, ka tirgū rodas liels skaits mazu kanālu, kas apgrūtina datu vākšanu, kā arī tas, ka tiek izmantos iepriekš noteikts kanālu saraksts.

Complessivamente, il numero di relazioni nazionali contenenti dati riguardanti tutti i canali interessati è leggermente diminuito: 12 relazioni su 25[13] forniscono dati statistici riguardanti le opere europee per tutti i canali presi in considerazione nel 2007 e 11 per il 2008[14]; nel periodo di riferimento precedente le relazioni erano state 14 su 25. Più significativo è l’aumento del numero di canali per cui non sono stati trasmessi dati negli Stati membri che non hanno fornito tutti i dati. Secondo l’ottava comunicazione, per 13 canali nella Repubblica ceca relativamente al 2005 e per 10 canali in Italia relativamente al 2006 non sono stati trasmessi dati sulle opere europee. Nel periodo di riferimento mancavano dati sulle opere europee per 97 canali in Italia nel 2007 (83 per il 2008), 47 in Germania nel 2007 e 2008 e 34 in Francia nel 2007 (35 nel 2008). Questa tendenza può essere dovuta alla comparsa sul mercato di molti canali di piccole dimensioni, il che complica la raccolta di dati, ma anche all’utilizzo di un elenco predefinito di canali.

Var konstatēt citus atšķirīgus elementus direktīvas 4. un 5. panta piemērošanā dalībvalstīs. Kā jau uzsvērts astotajā paziņojumā, neatkarīgu darbu minimālā proporcija, kas jāsasniedz saskaņā ar direktīvas 5. pantu, var attiekties vai nu uz televīzijas kanālu raidlaiku, vai uz to programmu budžetu[15]. Aprēķinu bāze var būt dažāda arī atkarībā no kanāla veida[16]. Turklāt vairākas dalībvalstis ir izveidojušas sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas (vai nu attiecībā uz visām raidorganizācijām, vai tikai sabiedriskajām organizācijām), izmantojot iespēju, kas ir skaidri izklāstīta direktīvas 3. panta 1. punktā.

Altri elementi di divergenza possono essere identificati nell’applicazione degli articoli 4 e 5 della direttiva negli Stati membri. Come è già stato sottolineato nell’ottava comunicazione, la proporzione minima di opere indipendenti da realizzare conformemente all’articolo 5 della direttiva può fare riferimento al tempo di trasmissione dei canali o al bilancio destinato alla programmazione[15]. La base di calcolo può essere diversa in funzione del tipo di canale[16]. Inoltre, un certo numero di Stati membri ha fissato regole più particolareggiate o più rigorose (per tutte le emittenti o soltanto per quelle del servizio pubblico), esercitando la facoltà espressamente prevista dall’articolo 3, paragrafo 1, della direttiva.

Elastība, ko direktīva pieļauj tās īstenošanā, apgrūtina dalībvalstu datu novērtēšanu pilnīgi salīdzināmā veidā. Tomēr, pamatojoties uz šajā paziņojumā iesniegtajiem rezultātiem, Komisija no valstu ziņojumiem var izdarīt ticamus secinājumus par 4. un 5. panta piemērošanu ES līmenī.

Il margine di flessibilità in materia di attuazione permesso dalla direttiva rende difficile il rilevamento dei dati nazionali secondo metodologie completamente paragonabili. Nonostante ciò, in base ai risultati illustrati nella presente comunicazione, la Commissione può trarre conclusioni affidabili dalle relazioni nazionali riguardanti l’applicazione degli articoli 4 e 5 a livello di UE.

Analīzes un novērtējuma līdzekļi

Strumenti di analisi e di valutazione

Saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu Komisija nodrošina 4. un 5. panta piemērošanu saskaņā ar Līguma noteikumiem. Lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt uzraudzības un ziņošanas pienākumus, ir izstrādāts dokuments, kas ietver pamatnostādnes[17]. Šis dokuments definē vairākus terminus un precizē dažus jēdzienus. Turklāt ir noteikti vairāki rādītāji[18], lai dalībvalstu sniegtos statistikas datus varētu izvērtēt, izmantojot objektīvu analīzes rīku.

In virtù dell’articolo 4, paragrafo 3, della direttiva, la Commissione vigila sull’applicazione degli articoli 4 e 5 conformemente alle disposizioni del trattato. Per aiutare gli Stati membri a rispettare gli obblighi in materia di monitoraggio e informazione è stato elaborato un documento che presenta una serie di orientamenti[17]. Il documento definisce una serie di termini e chiarisce determinati concetti. È stata inoltre predisposta una serie di indicatori[18] per fornire uno strumento di analisi obiettivo atto a valutare i dati statistici trasmessi dagli Stati membri.

Direktīvas 4. panta piemērošana

Applicazione dell’articolo 4

Šajā iedaļā analizēts, kā izpildīts direktīvas 4. pantā noteiktais pienākums — ja vien iespējams un ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošināt, lai lielākoties raidītu Eiropas darbus.

La presente sezione fornisce un’analisi della conformità all’obbligo di riservare – laddove possibile e con mezzi adeguati – la maggior parte del tempo di trasmissione ad opere europee, come previsto dall’articolo 4 della direttiva.

ES vidējais raidlaiks, ko Eiropas darbiem atvēlēja visi ziņojumos iekļautie televīzijas kanāli visās ES-27 dalībvalstīs, 2007. gadā bija 62,64 % un 2008. gadā — 63,21 %, kas atsauces laika posmā ir samazinājums par 0,57 procentu punktiem[19]. Lai gan iepriekšējā pārskata periodā reģistrēta augšupejoša tendence, 2008. gadā Eiropas darbiem rezervētā raidlaika daļa atkal samazinājās līdz tādam pašam līmenim kā 2005. gadā — vidēji 63,21 %. Attīstība vidējā termiņā (2004.[20]–2008.) liecina par relatīvi stabilu tendenci ar ļoti nelielu samazinājumu -0,12 procentu punktu apjomā starp 2004. gadā sasniegto vidējo rādītāju (63,52 %) un 2008. gadā sasniegto (63,40 %).

Il tempo medio di trasmissione nell’UE dedicato alle opere europee da parte di tutti i canali disciplinati in tutti gli Stati membri dell’UE-27 è stato pari al 62,64% nel 2007 e al 63,21% nel 2008, con un aumento dello 0,57% nel periodo di riferimento[19]. Mentre nell’ultimo periodo di riferimento si è registrata una tendenza al rialzo, nel 2008 la proporzione di tempo di trasmissione riservata alle opere europee è scesa ai livelli del 2005, raggiungendo una media del 63,21%. L’evoluzione a medio termine (2004[20]-2008) presenta una tendenza relativamente stabile, con un calo molto leggero, pari allo 0,12%, fra la media del 2004 (63,52%) e quella del 2008 (63,40%).

Aplūkojot trīs dažādas dalībvalstu grupas[21], gūti šādi secinājumi: 15 dalībvalstu ziņotajiem vidējiem rādītājiem četru gadu periodā ir augšupejoša tendence (64,19 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 63,10 % 2005. gadā, kas ir palielinājums par 1,09 procentu punktiem), bet ES-10 reģistrētie vidējie rādītāji šajā pašā periodā ir samazinājušies par -2,04 procentu punktiem (62,11 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 64,15 % 2005. gadā). Abas dalībvalstis, kas pievienojās ES 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija), ziņo par Eiropas darbu vidējo rādītāju palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu: 61,40 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 59,40 % 2005. gadā (2 procentu punkti). Ņemot vērā, ka tās nesen pievienojās ES, šo dalībvalstu veikums ir slavējams un apstiprina, ka to pilnīga integrācija direktīvas režīmā ir noritējusi bez problēmām attiecībā uz Eiropas darbu popularizēšanu. Tāpēc visā 2005.–2008. gada periodā kopējie skaitļi ir palikuši relatīvi stabili un krietni virs 50 % sliekšņa, kas prasīts 4. pantā.

Prendendo in considerazione i tre gruppi diversi di Stati membri[21], i risultati sono i seguenti: le medie complessive trasmesse dai 15 Stati membri rappresentano una tendenza al rialzo sul periodo di 4 anni (64,19% nel 2008 rispetto a 63,10% nel 2005, pari a un aumento di 1,09 punti percentuali), mentre nello stesso periodo le medie registrate dall’UE-10 hanno mostrato un calo di 2,04 punti percentuali (62,11% nel 2008 rispetto a 64,15% nel 2005). I due Stati membri che hanno aderito all’UE nel 2007 (Bulgaria e Romania) hanno fatto registrare un aumento della media di opere europee rispetto al periodo precedente: 61,40% nel 2008 rispetto al 59,40% nel 2005 (2%). Considerando che hanno aderito di recente all’UE, i risultati sono encomiabili e confermano che la loro piena integrazione nel regime della direttiva non ha posto problemi quanto alla promozione delle opere europee. Pertanto, in tutto il periodo 2005-2008 le cifre globali sono rimaste relativamente stabili e sono risultate decisamente superiori alla soglia del 50% imposta dall’articolo 4.

Aplūkojot atsevišķi katru dalībvalsti pārskata periodā, Eiropas darbiem rezervētā raidlaika vidējais apjoms 2007. gadā bija robežās no 27,90 % (Kipra) līdz 85,00 % (Polija) un 2008. gadā no 30,00 % (Kipra) līdz 83,11 % (Polija). Attiecībā uz raidlaika daļas vidējā apjoma pieaugumu tajā pašā periodā tendence bija pozitīva 14, negatīva 11 un palika stabila divās dalībvalstīs. Vidējā termiņā, salīdzinot 2008. gada rezultātus ar 2005. gada rezultātiem, 16 dalībvalstis uzrādīja pieaugumu, lai gan vairumā gadījumu salīdzinoši pieticīgu (11 dalībvalstīs vienādu vai mazāku par 5 %). No otras puses, 11 dalībvalstīs reģistrēts samazinājums (8 dalībvalstīs mazāk nekā 10 %). Eiropas darbiem atvēlētā raidlaika tendences četru gadu laikā (2005.–2008.) ir parādītas diagrammās, kas ir izstrādātas katrai dalībvalstij[22].

Prendendo in considerazione i dati a livello di Stati membri nel periodo di riferimento, la media della quota di tempo di trasmissione riservato alle opere europee è variata fra il 27,90% (Cipro) e l’85,00% (Polonia) nel 2007 e fra il 30,00% (Cipro) e l’83,11% (Polonia) nel 2008. Per quanto riguarda l’aumento della quota media di tempo di trasmissione nello stesso periodo, la tendenza è risultata positiva in 14 Stati membri, negativa in 11 e stabile in 2. In un’ottica di medio termine, confrontando i risultati del 2008 con quelli del 2005, in 16 Stati membri si è registrato un aumento, anche se relativamente modesto nella maggior parte dei casi (pari o inferiore al 5% in 11 Stati membri). D’altra parte, in 11 Stati membri si è riscontrato un calo (inferiore al 10% in 8 Stati membri). Le tendenze registrate nel tempo di trasmissione dedicato alle opere europee nel periodo di quattro anni (2005-2008) sono riprodotte nei grafici elaborati per ogni Stato membro[22].

Dalībvalstu līmenī gan 2007. gadā, gan 2008. gadā visu iekļauto televīzijas kanālu atbilstība bija robežās no 12,5 % (Kipra) līdz 100 % (Igaunija). Pārskata periodā atbilstības līmenis pieauga 12 dalībvalstīs, nemainījās deviņās un samazinājās sešās. Ir vērts norādīt, ka atbilstības līmenis ne tikai atspoguļo kanālu sasniegumus vai sasniegumu trūkumu saistībā ar Eiropas darbu proporcijām, kas izklāstītas 4. pantā, bet arī datu paziņošanas/nepaziņošanas līmeni[23].

I tassi di conformità di tutti i canali presi in considerazione a livello di Stati membri sono risultati fra il 12,5% (Cipro) e il 100% (Estonia) sia nel 2007 che nel 2008. Nel periodo di riferimento i tassi di conformità sono aumentati in dodici Stati membri, rimasti invariati in altri nove e diminuiti nei restanti sei. Occorre ricordare che i tassi di conformità non rispecchiano semplicemente il rispetto – o il mancato rispetto – da parte dei canali delle proporzioni di opere europee stabilite all’articolo 4, ma anche il livello di dati comunicati/non comunicati[23].

Trim dalībvalstīm[24] bija grūtības sasniegt nepieciešamo Eiropas darbu proporciju visā pārskata periodā, tomēr visos trijos gadījumos vissliktākie reģistrētie rezultāti bija 2007. gadā un tiem sekoja uzlabojumi 2008. gadā, lai gan divos gadījumos tie bija ļoti nelieli. Divām[25] no tām jau nebija izdevies sasniegt nepieciešamo Eiropas darbu proporciju vienā no diviem iepriekšējā pārskata perioda gadiem. Komisija aicina attiecīgās dalībvalstis atbalstīt to jurisdikcijā esošo kanālu centienus uzlabot savu sniegumu un nākamajos gados sasniegt pastāvīgu augšupeju.

Tre Stati membri[24] hanno incontrato difficoltà a conseguire la proporzione richiesta di opere europee lungo l’intero periodo di riferimento, anche se in questi tre casi i risultati peggiori sono stati registrati nel 2007 e sono stati seguiti da alcuni miglioramenti nel 2008, seppur molto lievi in due casi. Già in uno dei due anni del precedente periodo di riferimento due[25] Stati membri non erano riusciti a conseguire la proporzione richiesta di opere europee. La Commissione invita gli Stati membri interessati a sostenere gli sforzi dei canali soggetti alla loro giurisdizione per migliorare i loro risultati e favorirne un miglioramento costante negli anni a venire.

Šie rezultāti liecina, ka pārskata periodā kopējais veikums ir saglabājies relatīvi stabils salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, un atspoguļo kopumā stabilu 4. panta piemērojumu visā ES. Tiesa, ES-10 2007.–2008. gada periodā konstatēja lejupejošu tendenci, ko daļēji var izskaidrot ar lielu skaitu nesen izveidotu specializētu kanālu ar nelielu auditoriju, kuriem var būt vajadzīgs pielāgošanās periods, pirms tie sasniegs Eiropas darbu nepieciešamās proporcijas. Tomēr dalībvalstis tiek aicinātas rūpīgi uzraudzīt visu to jurisdikcijā esošo kanālu sasniegumus un mudināt tos visus panākt Eiropas darbu proporciju, kas noteikta 4. pantā.

Questi dati dimostrano che i risultati globali sono rimasti relativamente stabili nel periodo di riferimento rispetto a quello precedente, riflettendo un’applicazione generalmente corretta dell’articolo 4 in tutta l’UE. È vero che una tendenza al ribasso è stata riscontrata nell’UE-10 nel periodo 2007-2008, la quale tuttavia può essere spiegata in parte con il numero elevato di canali specialistici attivati di recente che hanno un pubblico ridotto e che probabilmente hanno bisogno di un periodo di adattamento prima di conseguire le proporzioni richieste di opere europee. Tuttavia, gli Stati membri sono invitati a monitorare attentamente i risultati di tutti i canali soggetti alla loro giurisdizione e a incoraggiarli a raggiungere la proporzione di opere europee stabilita all’articolo 4.

Direktīvas 5. panta piemērošana

Applicazione dell’articolo 5

Šā paziņojuma otrajā daļā sniegti Eiropas līmenī panāktie rezultāti attiecībā uz tādu Eiropas darbu proporciju, kurus veidojuši no raidorganizācijām neatkarīgi veidotāji (neatkarīgie darbi), kā noteikts direktīvas 5. pantā.

La seconda parte della presente comunicazione presenta i risultati conseguiti a livello europeo per quanto concerne il rispetto della proporzione di opere europee di produttori indipendenti (produzioni indipendenti) di cui all’articolo 5 della direttiva.

ES vidējā proporcija, ko neatkarīgiem darbiem atvēlēja visi ziņojumos iekļautie televīzijas kanāli, visās dalībvalstīs 2007. gadā bija 35,26 % un 2008. gadā — 34,90 %, kas ir samazinājums par -0,36 procentu punktiem pārskata periodā. Šis nelielais samazinājums seko augšupejošai tendencei, kuru reģistrēja kopš 2003. gada. Aplūkojot 2005.–2008. gada četru gadu periodu[26], vidējie rādītāji, kas sasniegti 2008. gadā, ir par -0,83 procentu punktiem mazāki salīdzinājumā ar 2005. gadā sasniegtajiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina, lai to jurisdikcijā esošās raidorganizācijas palielinātu neatkarīgo darbu raidlaiku ar nolūku sasniegt vismaz iepriekšējā pārskata perioda līmeni.

La proporzione media nell’UE riservata alle produzioni indipendenti da parte di tutti i canali disciplinati in tutti gli Stati membri è stata pari al 35,26% nel 2007 e al 34,90% nel 2008, con una riduzione dello 0,36% nel periodo di riferimento. Questa lieve flessione fa seguito a un rialzo registrato a partire dal 2003. Prendendo in esame il periodo 2005-2008[26], le medie conseguite nel 2008 rappresentano un calo di 0,83 punti percentuali rispetto a quelle del 2005. Gli Stati membri dovrebbero pertanto incoraggiare le emittenti soggette alla loro giurisdizione ad aumentare il tempo di trasmissione dedicato alle produzioni indipendenti per conseguire almeno il livello raggiunto nel periodo di riferimento precedente.

Periodā no 2007. līdz 2008. gadam 13 dalībvalstis reģistrēja pozitīvu attīstību, bet 14 dalībvalstis — negatīvu. Pārskata periodā attiecībā uz neatkarīgiem darbiem visas dalībvalstis sasniedza 10 % slieksni. Iepriekšējā pārskata periodā[27] šo slieksni nebija sasniegusi viena dalībvalsts. Četru gadu periodā no 2005. līdz 2008. gadam astoņas dalībvalstis reģistrēja pieaugumu robežās no 1,40 procentu punktiem (Apvienotā Karaliste) līdz 32,20 procentu punktiem (Kipra). Kopumā 19 dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2005. gadu bija samazinājums robežās no -0,20 procentu punktiem (Portugālē) līdz -16,80 procentu punktiem (Zviedrijā). Attiecībā pret 2005. gada skaitļiem 2008. gadā reģistrēto neatkarīgo darbu proporcija ES-15 samazinājās par -4,36 procentu punktiem, ES-10 pieauga par 4,56 procentu punktiem un divās jaunākajās dalībvalstīs samazinājās par -1,35 procentu punktiem. Vidējā 2008. gadā ES-10 reģistrētā proporcija (35,10 %) nav tālu no tajā pašā gadā ES-15 sasniegtā līmeņa (36,02 %).

Nel periodo 2007-2008 in tredici Stati membri i risultati sono stati positivi, mentre negli altri quattordici si sono registrati risultati negativi. Nel periodo di riferimento tutti gli Stati membri hanno raggiunto la soglia del 10% di produzioni indipendenti. Nel periodo di riferimento precedente[27] uno Stato membro non aveva raggiunto tale soglia. Nel periodo di quattro anni dal 2005 al 2008 in otto Stati membri si è registrato un aumento, compreso fra l’1,40% nel Regno Unito e il 32,20% a Cipro. Complessivamente, 19 Stati membri hanno mostrato un calo rispetto al 2005, compreso fra lo 0,20% del Portogallo e il 16,80% della Svezia. Quanto alle cifre del 2005, la proporzione di produzioni indipendenti registrata nel 2008 rappresenta un calo di 4,36 punti percentuali per l’UE-15, un aumento di 4,56 punti percentuali per l’UE-10 e una diminuzione di 1,35 punti percentuali nei due Stati membri più recenti. La media registrata dall’UE-10 nel 2008 (35,10%) non è lontana dal livello conseguito dall’UE-15 nello stesso anno (36,02%).

Televīzijas kanālu vidējais atbilstības līmenis visās ES dalībvalstīs 2007. gadā bija 70,39 % un 2008. gadā — 72,35%. ES-25[28] četru gadu periodā no 2005. līdz 2008. gadam atbilstības līmenis kritās par -1,06 procentu punktiem. Salīdzinājumā ar 2004. gada rezultātiem samazinājums bija -7,06 procentu punkti. Šo samazinājuma tendenci daļēji var saistīt ar Eiropas iekļauto televīzijas kanālu skaita pieaugumu pārskata perioda laikā un nepaziņotiem datiem par neatkarīgo darbu pārraidēm[29].

Il tasso medio di conformità dell’UE per i canali in tutti gli Stati membri è stato del 70,39% nel 2007 e del 72,35% nel 2008. Nel corso di quattro anni – fra il 2005 e il 2008 – il tasso di conformità per l’UE-25[28] è sceso di 1,06 punti percentuali. Rispetto ai risultati del 2004, il calo è stato di 7,06 punti percentuali. Questo calo può essere in parte attribuito all’aumento del numero di canali considerati durante il periodo di riferimento e alla quantità di dati non comunicati sulla trasmissione di produzioni indipendenti[29].

Vidējais atbilstības līmenis 2007. gadā katrā dalībvalstī bija robežās no 35,13 % (Bulgārijā) līdz 100 % četrās dalībvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā un Maltā) un 2008. gadā no 35,12 % (Itālijā) līdz 100 % trīs dalībvalstīs (Igaunijā, Lietuvā un Maltā). Pārskata periodā vidējais atbilstības līmenis pieauga 10 dalībvalstīs, nemainījās astoņās dalībvalstīs un samazinājās deviņās dalībvalstīs. ES-10 2007. gadā vidējais atbilstības līmenis bija 78,67 % un 2008. gadā — 83,30 %, kas bija augstāks atbilstības līmenis nekā ES-15 68,92 % un 69,24 % attiecīgi 2007. gadā un 2008. gadā, kas apliecina sekmīgu 5. panta īstenošanu ES-10 dalībvalstīs.

Il tasso medio di conformità in ogni Stato membro è risultato fra il 35,13% (Bulgaria) e il 100% in quattro Stati membri (Estonia, Lituania, Lussemburgo e Malta) nel 2007 e fra il 35,12% (Italia) e il 100% in tre Stati membri (Estonia, Lituania e Malta) nel 2008. Nel periodo di riferimento i tassi medi di conformità sono aumentati in dieci Stati membri, sono rimasti invariati in otto Stati membri e sono invece diminuiti in nove Stati membri. L’UE-10, con un tasso medio di conformità del 78,67% nel 2007 e dell’83,30% nel 2008, ha mostrato un tasso superiore a quello dell’UE-15, che ha fatto registrare il 68,92% e il 69,24% rispettivamente nel 2007 e 2008, confermando la corretta attuazione dell’articolo 5 negli Stati membri dell’UE-10.

Eiropas neatkarīgo producentu nesen veidoto darbu vidējā daļa ES (nesen veidotie darbi[30]) 2007. gadā bija 62,99 % un 2008. gadā — 63,88 % no visiem neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas darbiem, tātad pārskata periodā bija neliels palielinājums (0,89 procentu punkti). Tomēr, salīdzinot ar 2005. gadā vidējo sasniegto[31] (68,75 %), 2008. gadā samazinājums bija vidēji par -4,87 procentu punktiem. Vidējā termiņā skaitļi rāda pastāvīgu lejupejošu tendenci, kad 2008. gadā ES-25[32] sasniegtais vidējais rādītājs 64,88 % ir samazinājies par -4,21 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2004. gada rezultātu (69,09 %). Šo samazināšanās tendenci jāsalīdzina ar pieaugumu par 4,97 procentu punktiem 2001.–2006. gada periodā, par ko tika ziņots astotajā paziņojumā. Ja ņem vērā 2005.–2008. gada periodu, ES-10 grupā 2008. gadā reģistrētais nesen veidotu darbu vidējais skaits (65,39 %) bija samazinājies par -6,90 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2005. gada skaitu (72,29 %). ES-15 grupa sasniedza zemākus vidējos skaitļus nekā ES-10 grupa gan 2008. gadā (64,53 %), gan 2005. gadā (66,23 %), bet 2005.–2008. gada periodā reģistrētais samazinājums (-1,69 procentu punkti) bija mazāks nekā ES-10. Tāpēc ES-10 sasniegtie rezultāti vēlreiz apliecina, ka šajās valstīs 5. pants ir sekmīgi īstenots, lai gan jācenšas labot jūtamo lejupejošo tendenci, līdzīgi arī ES-15.

La quota media dell’UE riservata alle opere europee recenti da parte dei produttori indipendenti (opere recenti[30]) è stata del 62,99% nel 2007 e del 63,88% nel 2008 rispetto al totale delle opere create da produttori indipendenti: queste cifre equivalgono a un lieve incremento di 0,89 punti percentuali nel periodo di riferimento. Tuttavia, rispetto alla media del 2005[31] (68,75%), nel 2008 si è registrato un calo di 4,87 punti percentuali. In un’ottica di medio termine le cifre continuano a calare, con una media del 64,88% nel 2008 nell’UE-25[32], equivalente a una diminuzione di 4,21 punti percentuali rispetto ai risultati del 2004 (69,09%). Questa diminuzione può essere comparata con l’aumento di 4,97 punti percentuali registrato nel periodo 2001-2006 e descritto nell’ottava comunicazione. Considerando il periodo 2005-2008, la media delle opere recenti registrata dall’UE-10 nel 2008 (65,39%) ha rappresentato una diminuzione di 6,90 punti percentuali rispetto alla cifra del 2005 (72,29%). L’UE-15 ha conseguito una media inferiore a quella dell’UE-10, sia nel 2008 (64,53%) che nel 2005 (66,23%), ma la diminuzione riscontrata fra il 2005 e il 2008 (1,69%) è risultata inferiore a quella registrata per l’UE-10. I risultati conseguiti dall’UE-10 confermano pertanto nuovamente che l’articolo 5 è stato attuato correttamente in questi paesi, anche se dovrebbero essere compiuti sforzi per correggere un calo tendenziale, anche nell’UE-15.

Divas jaunākās dalībvalstis pārskata periodā ir reģistrējušas ļoti labus sasniegumus (2007. gadā vidēji 56,7 % un 2008. gadā — 51,35 %), kas apliecina, ka integrācija 5. panta režīmā ir noritējusi bez problēmām.

Nei due Stati membri più recenti si sono registrati ottimi risultati (una media del 56,7% nel 2007 e del 51,35% nel 2008) nel periodo di riferimento, a conferma della loro buona integrazione nel regime dell’articolo 5.

Rezultāti liecina, ka 5. panta prasības ES līmenī bez grūtībām tiek ievērotas attiecībā uz neatkarīgo darbu raidīšanu, ietverot nesen veidoto darbu atbilstošu daļu, lai gan attiecībā pret 2005. gadā sasniegto līmeni ir novērota lejupejoša tendence. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas uzraudzīt, kā dalībvalsts jurisdikcijā esošās raidorganizācijas piemēro 5. pantu, un veicināt pozitīvu attīstību, atvēlot raidlaiku Eiropas neatkarīgajiem darbiem un nesen veidotiem darbiem.

I risultati dimostrano che i requisiti dell’articolo 5 sono rispettati agevolmente a livello di UE per quanto riguarda la trasmissione di produzioni indipendenti, compresa un’adeguata proporzione di opere recenti, anche se nell’ultimo periodo di riferimento si è osservato un calo tendenziale rispetto al livello del 2005. Gli Stati membri sono pertanto invitati a monitorare l’applicazione dell’articolo 5 da parte delle emittenti soggette alla loro giurisdizione e a incoraggiare uno sviluppo positivo della programmazione di produzioni europee indipendenti e di opere recenti.

SECINĀJUMS

CONCLUSIONI

Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem statistikas datiem kārtējā pārskata periodā ES līmenī reģistrēts ļoti neliels Eiropas darbiem atvēlētā raidlaika pieaugums. Attīstība 2005.–2008. gada periodā bija stabila, lai gan dažas izmaiņas tika reģistrētas no 2005. līdz 2007. gadam (augšupejoša tendence, kam seko samazinājums 2007. gadā). Tomēr 2008. gadā Eiropas darbiem paredzētais laiks ir atkal tādā pašā līmenī kā 2005. gadā (63,2 % ES-27). Tas norāda, ka stabilizācija ir salīdzinoši augstā līmenī, ievērojami pārsniedzot 4. pantā izklāstīto nepieciešamo proporciju. Turklāt šis rezultāts jāinterpretē, ņemot vērā pastāvīgo kanālu skaita palielināšanos tirgū, un mazu specializēto kanālu rašanos, kam darbības sākumā var būt grūti sasniegt vajadzīgo Eiropas darbu proporciju. Šis aspekts jau tika uzsvērts astotajā paziņojumā un jāņem vērā, novērtējot vispārējos sasniegumus attiecībā uz Eiropas darbiem atvēlēto raidlaiku ES pašreizējā pārskata periodā.

In base ai dati statistici forniti dagli Stati membri, la programmazione delle opere europee a livello di EU ha registrato un lieve aumento nell’attuale periodo di riferimento. Nel periodo 2005-2008 lo sviluppo è stato stabile, anche se si sono registrate alcune variazioni fra il 2005 e il 2007 (tendenza al rialzo seguita da un calo nel 2007). Tuttavia, nel 2008 la programmazione delle opere europee si è attestata sullo stesso livello del 2005 (63,2% per l’UE-27). Questo dimostra una stabilizzazione a un livello relativamente elevato, ben al di sopra della proporzione stabilita dall’articolo 4. Inoltre, questo risultato deve essere interpretato tenendo conto del continuo aumento del numero di canali sul mercato, con la comparsa di piccoli canali specialistici per i quali può risultare difficile ottenere la proporzione richiesta di opere europee fin dall’inizio della programmazione. Questo aspetto è già stato sottolineato nell’ottava comunicazione e dovrebbe essere preso in considerazione per valutare le prestazioni globali della programmazione di opere europee nell’UE nell’attuale periodo di riferimento.

Lai gan kopumā situācija ir apmierinoša, ir iespējami vēl daži uzlabojumi. Pirmkārt, trīs dalībvalstīm, kuras 2007. un 2008. gadā nesasniedza vajadzīgo Eiropas darbu proporciju, vairāk jācenšas uzlabot savu sniegumu un palielināt pieaugumu (vienā gadījumā ļoti nelielu), kas jau sasniegts 2008. gadā. Tā kā divas no šīm dalībvalstīm, kas nesasniedza vajadzīgo proporciju, ir ES-10 dalībvalstis, tad to Eiropas darbu vidējās proporcijas palielināšana pozitīvi ietekmētu lejupejošo tendenci, kas no 2005. līdz 2008. gadam reģistrēta ES-10 un kas arī jāmaina.

La situazione, seppure in generale soddisfacente, può essere ancora migliorata. In primo luogo, i tre Stati membri che non sono riusciti a conseguire le proporzioni stabilite di opere europee nel 2007 e 2008 dovrebbero incrementare gli sforzi per migliorare le loro prestazioni e rafforzare l’aumento (molto lieve, in un caso) già registrato nel 2008. Visto che due di questi Stati membri con risultati insoddisfacenti appartengono all’UE-10, l’aumento delle loro medie riguardanti le opere europee avrebbe un impatto positivo sul calo registrato dall’UE-10 fra il 2005 e il 2008, una tendenza che dovrebbe essere corretta.

Visbeidzot, ir vērts pievērst uzmanību divu jaunāko dalībvalstu sasniegtajam Eiropas darbiem paredzētā raidlaika augstajam līmenim pārskata periodā un palielinājumam, ko tās reģistrēja 2005.–2008. gada periodā.

Infine, è opportuno attirare l’attenzione sul livello elevato di programmazione di opere europee conseguito dai due Stati membri più recenti durante il periodo di riferimento e sull’aumento che hanno fatto registrare nel periodo 2005-2008.

Attiecībā uz direktīvas 5. panta īstenošanu pārskata periodā novērotā vispārējā attīstība rāda nelielu lejupejošu tendenci attiecībā uz neatkarīgajiem darbiem. Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem statistikas ziņojumiem pašreizējā pārskata periodā bija reģistrēts samazinājums tāpat kā 2005.–2008. gada periodā. Lai gan samazinājums nav būtisks (-0,83 procentu punkti no 2005. līdz 2008. gadam), tas maina pozitīvo tendenci, kas bija reģistrēta iepriekšējā periodā. Attiecībā uz neatkarīgajiem darbiem jāatzīmē, ka ES-10 ir uzlabojusi savu sniegumu.

Quanto all’applicazione dell’articolo 5 della direttiva, lo sviluppo globale osservato durante il periodo di riferimento mostra un leggero calo nelle produzioni indipendenti. In base alle dichiarazioni statistiche fornite dagli Stati membri, si è registrata una diminuzione nell’attuale periodo di riferimento così come nel periodo 2005-2008. Il calo, seppur non significativo (-0,83 punti percentuali fra il 2005 e il 2008), inverte la tendenza positiva registrata nel periodo precedente. Per quanto riguarda le produzioni indipendenti, occorre notare che l’UE-10 ha prodotto risultati migliori.

Attiecībā uz neatkarīgo producentu nesen veidotiem darbiem 2005.–2008. gada periodā ir nedaudz straujāka lejupejoša tendence. Dalībvalstis tiek aicinātas rosināt to jurisdikcijā esošos kanālus vairāk censties palielināt neatkarīgo darbu un nesen veidoto darbu iekļaušanu programmā.

Nel periodo 2005-2008 si è registrato un calo leggermente più marcato per quanto riguarda le opere recenti di produttori indipendenti. Gli Stati membri sono invitati a incoraggiare le emittenti soggette alla loro giurisdizione a incrementare gli sforzi per aumentare la programmazione di produzioni indipendenti e di opere recenti.

Tomēr pārskata periodā sasniegtie rezultāti liecina par apmierinošu 5. panta īstenošanu ar sasniegumu līmeni krietni virs šajos noteikumos pieprasītās proporcijas.

Tuttavia, i risultati conseguiti durante il periodo di riferimento dimostrano un’applicazione soddisfacente dell’articolo 5 e i risultati conseguiti sono sensibilmente superiori alle proporzioni stabilite.

Kā jau minēts astotajā paziņojumā, dalībvalstu iesniegto ziņojumu analīzes[33] rezultāti liecina, ka 2007.–2008. gada periodā direktīvas 4. un 5. pantā noteiktās prasības tiek ievērotas bez grūtībām, kas turpmāk atspoguļots diagrammās.

Come è già stato rilevato nell’ottava comunicazione, i risultati dell’analisi delle relazioni trasmesse dagli Stati membri[33] indicano che i requisiti fissati dagli articoli 4 e 5 della direttiva sono stati ampiamente rispettati nel periodo 2007-2008, come è illustrato dal grafico riprodotto di seguito.

Galveno rādītāju dinamika no 2005. līdz 2008. gadam (ES-27)

Evoluzione dei principali indicatori nel periodo 2005-2008 (livello UE-27)

[pic]

[pic]

[1] OV L 298, 17.10.1989.

[1] GU L 298 del 17.10.1989.

[2] OV L 202, 30.07.1997.

[2] GU L 202 del 30.7.1997.

[3] OV L 332, 18.12.2007.

[3] GU L 332 del 18.12.2007.

[4] Direktīvas 2007/65/EK transponēšanas perioda beigās minētās trīs direktīvas kodificēja kā Direktīvu 2010/13/ES. Kodificēšana ietvēra pantu numerācijas maiņu. Tagad 16. un 17. pants aizstāj bijušo 4. un 5. pantu, bet to būtība nav mainīta.

[4] Queste tre direttive sono state codificate come direttiva 2010/13/EU dopo la conclusione del periodo di recepimento della direttiva 2007/65/CE. A seguito della codificazione gli articoli sono stati rinumerati. Gli articoli 16 e 17 sostituiscono gli articoli 4 e 5 precedenti, anche se la sostanza rimane inalterata.

[5] http://mavise.obs.coe.int/.

[5] http://mavise.obs.coe.int/.

[6] http://ec.europa.eu/avpolicy/reg/tvwf/implementation/promotion/index_en.htm.

[6] http://ec.europa.eu/avpolicy/reg/tvwf/implementation/promotion/index_en.htm.

[7] “Iekļauto” kanālu definīciju sk. 1. rādītāju Komisijas dienestu darba dokumenta 1. pielikumā: no kopējā identificēto kanālu skaita atņem nedarbojošos kanālu skaitu un to kanālu skaitu, uz kuriem attiecas izņēmumi (to programmu rakstura dēļ), vai izslēgto kanālu skaitu (juridisku izņēmumu dēļ).

[7] Per la definizione di canali "considerati cfr. l’indicatore 1 all’allegato 1 — Documento di lavoro dei servizi della Commissione: il numero totale dei canali identificati, meno il numero dei canali non operativi e il numero dei canali esonerati (in virtù della natura dei programmi) o dei canali esclusi (in virtù di eccezioni previste dalla legislazione).

[8] Salīdzinājuma labad Bulgārijas un Rumānijas par 2005. un 2006. gadu brīvprātīgi paziņotie dati tika ņemti vērā, lai aprēķinātu kanālu kopējo skaitu abos gados.

[8] Ai fini della comparabilità, i dati trasmessi dalla Bulgaria e dalla Romania su base volontaria per il 2005 e il 2006 sono stati presi in considerazione per calcolare il numero totale di canali in entrambi gli anni.

[9] Sk. 3. pielikuma 120. lpp. (Kipra). Paredzams, ka tuvākajos mēnešos tiesību akti tiks mainīti.

[9] Cfr. l’allegato 3, pag. 120 (Cipro). La legislazione dovrebbe essere modificata nei prossimi mesi.

[10] Sk. http://ec.europa.eu/avpolicy/docs/reg/tvwf/eu_works/controle45_en.pdf.

[10] Cfr. http://ec.europa.eu/avpolicy/docs/reg/tvwf/eu_works/controle45_en.pdf.

Tikai vietējie (apakšreģionu) kanāli ir izslēgti no 4. un 5. panta darbības jomas, kā arī kanāli, kas neraida ES valodā, un kanāli, kas paredzēti tikai raidīšanai ārpus ES un ko neuztver auditorija ES.

Solo i canali locali (subregionali) sono esclusi dall’ambito di applicazione degli articoli 4 e 5, così come i canali che trasmettono in una lingua diversa da quelle dell’UE o quelli destinati alla trasmissione al di fuori dell’UE e che non possono essere ricevuti nell’UE.

[11] Komisija nosūtīja vēstules Vācijai un Portugālei attiecībā uz nepieciešamību piemērot 4. un 5. pantu attiecīgi reģionālajiem kanāliem un kino kanāliem, jo valsts iestādes tos uzskata par atbrīvotiem. Komisijas vēstules saņemšanas laikā Portugāle jau bija iesniegusi datus, kas attiecas uz kino kanāliem 2008. gadā, un Vācija ir apņēmusies apkopot reģionālo kanālu statistikas datus par nākamo ziņošanas periodu.

[11] La Commissione ha inviato una lettera alla Germania e al Portogallo sottolineando la necessità di applicare gli articoli 4 e 5 rispettivamente ai canali regionali e ai canali dedicati al cinema, in quanto questi tipi di canali sono considerati esonerati dalle autorità nazionali. Dopo aver ricevuto la lettera della Commissione, il Portogallo ha già trasmesso i dati relativi ai canali dedicati al cinema nel 2008 e la Germania si è impegnata a raccogliere i dati statistici concernenti i canali regionali per il prossimo periodo di riferimento.

[12] Tikai kanāli, kas raida vienīgi ziņas, sporta pasākumus, spēles, reklāmu, televeikalu un teleteksta pakalpojumus, ir atbrīvoti no pienākuma piemērot 4. un 5. pantu.

[12] Soltanto i canali che trasmettono esclusivamente notiziari, eventi sportivi, giochi, pubblicità, televendite e servizi di televideo sono esonerati dall’obbligo di applicare gli articoli 4 e 5.

[13] Šajā gadījumā 2007.–2008. gada periodā ir ņemta vērā ES-25, lai datus varētu salīdzināt ar iepriekšējo pārskata periodu datiem. Katrā ziņā 2007.–2008. gada periodā ES-27 ir tie paši skaitļi.

[13] In questo caso per il periodo 2007-2008 è stata presa in considerazione l’UE-25 in modo da poter confrontare i dati con quelli del periodo di riferimento precedente. In ogni caso, le cifre sono identiche per il periodo 2007-2008 nell’UE-27.

[14] Tas attiecas uz Igauniju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Austriju, Poliju, Somiju un Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste 2007. gadā sniedza datus par visiem 396 iekļautajiem televīzijas kanāliem, un 2008. gadā — par visiem, izņemot divus.

[14] Si tratta di Estonia, Irlanda, Grecia, Cipro, Lettonia, Lituania, Lussemburgo, Malta, Austria, Polonia, Finlandia e Regno Unito. Il Regno Unito ha trasmesso dati per tutti i 396 canali presi in considerazione nel 2007 e per tutti i canali tranne 2 nel 2008.

[15] Francija un Itālija jau iepriekšējā pārskata periodā paziņoja, ka izvēlas otro iespēju. Sk. astoto paziņojumu.

[15] La Francia e l’Italia avevano già annunciato nel periodo di riferimento precedente di avere optato per la seconda possibilità. Cfr. l’ottava comunicazione.

[16] Tas attiecas uz ciparu zemes apraides kanāliem Francijā. Procents ir aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā gada apgrozījumu, kas ir augstāka novērtējuma bāze, nekā noteikts direktīvā. Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots astotajam paziņojumam, Komisija jau aicināja Franciju iesniegt datus tādā veidā, kas precīzi atspoguļo Francijas kanālu atbilstību direktīvas 5. pantam.

[16] È quanto succede in Francia con i canali digitali terrestri. La percentuale è calcolata sul fatturato dell’anno precedente, che rappresenta una base di valutazione superiore rispetto a quella stabilita dalla direttiva. Nel documento di lavoro dei servizi della Commissione che accompagna l’ottava comunicazione la Commissione aveva già invitato la Francia a trasmettere i dati in modo che riflettessero la conformità dei canali francesi all’articolo 5 della direttiva.

[17] Sk. iepriekš 11. zemsvītras piezīmi.

[17] Cfr. nota 10.

[18] Sk. dienestu darba dokumenta 1. pielikumu.

[18] Cfr. l’allegato 1 del documento di lavoro.

[19] ES līmenī sniegtie rādītāji izriet no visu valstu vidējo rādītāju matemātiska aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem statistikas datiem. Tie nav svērtie rādītāji, jo visi pareizam svērumam vajadzīgie parametri visiem kanāliem nav pieejami.

[19] Le cifre fornite a livello di UE sono il risultato della media matematica di tutte le medie nazionali calcolata in base ai dati statistici trasmessi dagli Stati membri. I valori non sono stati ponderati, visto che non tutti i parametri necessari per la ponderazione non sono disponibili per tutti i canali.

[20] Pirmais gads, kura datus (ES-25) var salīdzināt ar 2007.–2008. gada perioda datiem, ir 2004. gads. Salīdzināmībai 2008. gada vidējos rādītājus aprēķina ES-25 (bez Bulgārijas un Rumānijas).

[20] Il 2004 è il primo anno in cui i dati (UE-25) possono essere confrontati con quelli del periodo 2007-2008. A fini comparativi, la media per il 2008 è calcolata per l’UE-25 (senza Bulgaria e Romania).

[21] ES-15 (sākotnējās dalībvalstis), ES-10 (dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gadā) un divas jaunākās dalībvalstis (Bulgārija un Rumānija), kuras pievienojās ES 2007. gadā.

[21] UE-15 (Stati membri iniziali), UE-10 (Stati membri che hanno aderito all’UE nel 2004) e i due Stati membri più recenti (Bulgaria e Romania) che hanno aderito all’UE nel 2007.

[22] Sk. dienestu darba dokumenta 2. punktā iekļauto diagrammu: Direktīvas 4. panta un 5. panta piemērošanas sīka analīze.

[22] Cfr. i grafici di cui al punto 2 del documento di lavoro dei servizi della Commissione: Applicazione degli articoli 4 e 5: analisi dettagliata.

[23] Sk. dienestu darba dokumenta 1. pielikuma 3. rādītāju.

[23] Cfr. l’allegato 1 – indicatore 3 - del documento di lavoro dei servizi della Commissione.

[24] Kipra (2007. gadā 27,9 % raidlaika bija veltīti Eiropas darbiem, 2008. gadā — 30 %), Zviedrija (2007. gadā 45,1 % raidlaika bija veltīts Eiropas darbiem, 2008. gadā — 45,5 %) un Slovēnijā (2007. gadā 34,1 % raidlaika bija veltīts Eiropas darbiem, 2008. gadā — 44,6 %).

[24] Cipro (27,9% del tempo di trasmissione dedicato a opere europee nel 2007, 30% nel 2008), Svezia (45,1% del tempo di trasmissione dedicato a opere europee nel 2007, 45,5% nel 2008) e Slovenia (34,1% del tempo di trasmissione dedicato alle opere europee nel 2007, 44,6% nel 2008).

[25] Slovēnijai 2005. gadā un Zviedrijai 2006. gadā.

[25] La Slovenia nel 2005 e la Svezia nel 2006.

[26] Salīdzināmībai 2005. un 2006. gada vidējos rādītājos ir ietverti Bulgārijas un Rumānijas (kuras pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī) brīvprātīgi sniegtie dati.

[26] A fini comparativi, le medie considerate per il 2005 e il 2006 includono i dati forniti su base volontaria dalla Bulgaria e dalla Romania, che hanno aderito all’UE il 1° gennaio 2007.

[27] Kiprā 2005. gadā reģistrēja vidēji 9,7 % neatkarīgo darbu un 2006. gadā — 6,5 %, bet pārskata periodā vidējie rādītāji 2007. gadā bija 39,6 % un 2008. gadā — 41,9 %.

[27] Cipro ha registrato una media di produzioni indipendenti del 9,7% nel 2005 e del 6,5% nel 2006, mentre nel periodo di riferimento le medie sono state del 39,6% nel 2007 e del 41,9% nel 2008.

[28] Salīdzinājuma pamatā ir ES-25, lai varētu salīdzināt ar 2004.–2008. gada periodu.

[28] Per poter effettuare un confronto con il periodo 2004-2008 l’UE-25 è stata considerata come base di riferimento.

[29] Šā rādītāja nolūkiem kanāli, par kuriem dati nav paziņoti, tiek uzskatīti par neatbilstošiem — sk. 1. pielikumu: snieguma rādītāji — 5. rādītājs.

[29] Ai fini del presente indicatore, i canali per cui non sono stati trasmessi dati sono considerati non conformi – cfr. l’allegato 1: Indicatori di prestazione – Indicatore 5.

[30] T.i., darbi, ko pārraida piecu gadu laikā pēc to veidošanas.

[30] Vale a dire, opere trasmesse entro cinque anni dalla loro produzione.

[31] Salīdzināmībai skaitļus aprēķināja, pamatojoties uz ES-27.

[31] A fini comparativi, le cifre sono state calcolate prendendo come riferimento l’UE-27.

[32] Par pamatu ņemts ES-25, lai būtu iespējams salīdzināt ar 2004. gada skaitļiem.

[32] Per consentire un confronto con le cifre del 2004 l’UE-25 è presa come base di riferimento.

[33] Sk. dienestu darba dokumenta 2. punktu: direktīvas 4. panta un 5. panta piemērošanas sīka analīze.

[33] Cfr. l’allegato 2 del documento di lavoro dei servizi della Commissione. Applicazione degli articoli 4 e 5: analisi dettagliata.