KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI,

KOMISJONI ARUANNE EUROOPA PARLAMENDILE, NÕUKOGULE, EUROOPA MAJANDUS- JA SOTSIAALKOMITEELE NING REGIOONIDE KOMITEELE

pamatojoties Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmuma par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, 29. panta 2. punktu

nõukogu 27. novembri 2008. aasta raamotsuse (kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames töödeldavate isikuandmete kaitse kohta) artikli 29 lõike 2 alusel

IEVADS

SISSEJUHATUS

Vispārēja informācija

Taust

Ar Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI[1] (Pamatlēmums) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir izveidots vispārējs regulējums datu aizsardzībai policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās. Tas stājās spēkā 2009. gada 19. janvārī[2].

Nõukogu 27. novembri 2008. aasta raamotsusega 2008/977/JSK[1] (edaspidi „raamotsus”) kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames töödeldavate isikuandmete kaitse kohta kehtestatakse üldine õigusraamistik kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames töödeldavate andmete kaitsmiseks. Raamotsus jõustus 19. jaanuaril 2009[2].

Pamatlēmums bija nepieciešams, jo tolaik Eiropas līmenī nepastāvēja vispārējs instruments, kas attiektos uz datu apstrādi, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[3]. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 3. pants paredz, ka direktīva "neattiecas uz personas datu apstrādi tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti, kā Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā paredzētie pasākumi un, jebkurā gadījumā, uz apstrādes operācijām attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību un uz valsts pasākumiem krimināltiesību jomā."

Raamotsust oli vaja, sest tol ajal puudus Euroopa tasandil üldine õigusakt, mille reguleerimisalasse oleks kuulunud andmete töötlemine kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames[3]. Direktiivi 95/46/EÜ artiklis 3 on sätestatud, et seda ei kohaldata „isikuandmete töötlemise suhtes, kui see toimub sellise tegevuse käigus, mis jääb väljapoole ühenduse õigust, nagu näiteks Euroopa Liidu lepingu V ja VI jaotises osutatud tegevused, ja igal juhul sellise töötlemise suhtes, mis on seotud avaliku korra, riigikaitse, riigi julgeoleku ja riigi toimingutega kriminaalõiguse valdkonnas”.

Pamatlēmuma mērķis ir ES līmenī nodrošināt fizisko personu pamattiesību un pamatbrīvību augsta līmeņa aizsardzību, apstrādājot personas datus, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās. Vienlaikus būtu jānodrošina augsts sabiedrības drošības līmenis[4]. Tas neliedz dalībvalstīm paredzēt stingrākus drošības pasākumus, lai aizsargātu personas datus, kas tiek vākti un apstrādāti valsts līmenī[5].

Raamotsuse eesmärk on pakkuda ELi tasandil füüsiliste isikute põhiõiguste ja -vabaduste kõrgetasemelist kaitset, kui kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames töödeldakse isikuandmeid. Samal ajal tuleb tagada avaliku julgeoleku kõrge tase[4]. Sellega ei takistata liikmesriike kehtestamast siseriiklikul tasandil kogutavate või töödeldavate isikuandmete kaitseks rangemaid kaitsemeetmeid[5].

Pamatlēmuma darbības joma[6] attiecas tikai uz personas datu apstrādi, kas veikta, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai veiktu kriminālvajāšanu par tiem, vai saistībā ar kriminālsodu izpildi, ja personas dati ir nosūtīti vai darīti pieejami:

Raamotsuse reguleerimisala[6] piirdub isikuandmete töötlemisega kuritegude tõkestamise, uurimise, avastamise või kuritegude eest vastutusele võtmise või kriminaalkaristuste täideviimise eesmärgil ning andmetega, mis on edastatud või tehtud kättesaadavaks:

- starp dalībvalstīm;

- liikmesriikide vahel,

- dalībvalstis tos ir nosūtījušas vai darījušas pieejamus iestādēm vai informācijas sistēmām, kas izveidotas, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību IV sadaļu ("Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās"); vai

- liikmesriigi poolt Euroopa Liidu lepingu VI jaotise (kriminaalasjades tehtav politsei- ja õigusalane koostöö) alusel loodud asutustele või infosüsteemidele või

- iestādes vai informācijas sistēmas, kas izveidotas, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, tos ir nosūtījušas vai darījušas pieejamus dalībvalstu kompetentām iestādēm.

- liikmesriikide pädevatele asutustele Euroopa Liidu lepingu või Euroopa Ühenduse asutamislepingu kohaselt loodud asutuste või infosüsteemide kaudu.

Personas datus, kas ir nosūtīti no vienas dalībvalsts uz otru, var arī pārsūtīt uz trešām valstīm vai starptautiskām struktūrām, ja ir izpildīti daži nosacījumi[7].

Ühelt liikmesriigilt teisele edastatud isikuandmeid võib edastada ka kolmandatele riikidele või rahvusvahelistele organitele, kui on täidetud teatavad tingimused[7].

Pamatlēmums ir pilnībā piemērojams Apvienotajai Karalistei un Īrijai, jo tas ir Šengenas acquis pilnveidošana. Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šajā pamatlēmumā saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis , kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes Lēmumu 2000/365/EK un Padomes Lēmumu 2002/192/EK.

Raamotsust kohaldatakse täies ulatuses Ühendkuningriigi ja Iirimaa suhtes, sest tegemist on Schengeni acquis ’ edasiarendamisega. Ühendkuningriik ja Iirimaa osalevad raamotsuses Euroopa Liidu lepingule ja Euroopa Ühenduse asutamislepingule lisatud Schengeni acquis ’ Euroopa Liidu raamistikku integreerimist käsitleva protokolli artikli 5 ning nõukogu otsuste 2000/365/EÜ ja 2002/192/EÜ kohaselt.

Attiecībā uz Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu Pamatlēmums ir Šengenas acquis pilnveidošana saskaņā ar nolīgumu un protokoliem, ko Eiropas Savienības Padome vai Eiropas Savienība noslēgusi ar Islandi, Norvēģiju, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinu, un Padomes lēmumiem 1999/437/EK, 2008/149/TI un 2008/262/TI.

Islandi, Norra, Šveitsi ja Liechtensteini puhul kujutab raamotsus endast Schengeni acquis ’ edasiarendamist kas Euroopa Liidu Nõukogu või Euroopa Liidu ning Islandi ja Norra, Šveitsi Konföderatsiooni ja Liechtensteini vahel sõlmitud lepingu ja protokollide ning nõukogu otsuste 1999/437/EÜ, 2008/149/JSK ja 2008/262/JSK tähenduses.

Pamatlēmuma 2008/977/TI saturs

Raamotsuse 2008/977/JSK sisu

Pamatlēmuma darbības joma neattiecas uz personas datu apstrādi datu izcelsmes dalībvalstī, ko veic kompetentās tiesu iestādes vai policijas iestādes (1. panta 2. punkts).

Raamotsuse reguleerimisalasse ei kuulu isikuandmete riigisisene töötlemine pädevate õigus- ja politseiasutuste poolt liikmesriikides (artikli 1 lõige 2).

Nozares tiesību aktiem, kas attiecas uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri satur noteikumus par personas datu aizsardzību un kuri ir pieņemti pirms Pamatlēmuma stāšanās spēkā, pamatā ir "lielāks juridiskais spēks" nekā Pamatlēmumam (28. pants). Pamatlēmums neskar instrumentus, kas tiek uzskatīti par "pilnīgu un saskaņotu noteikumu kopumu" attiecībā uz datu aizsardzību (39. apsvērums). Citi nozares pasākumi, kas ietver datu aizsardzības noteikumus, kuru darbības joma ir ierobežotāka, ir piemērojami Pamatlēmuma vietā, ja šie noteikumi ir stingrāki nekā Pamatlēmuma noteikumi. Pretējā gadījumā ir piemērojams Pamatlēmums (40. apsvērums).

Kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö kohta vastuvõetud valdkonnapõhised õigusaktid, mis sisaldavad isikuandmete kaitset käsitlevaid sätteid ja mis on vastu võetud enne raamotsuse jõustumise kuupäeva, on selle suhtes ülimuslikud (artikkel 28). Raamotsus ei mõjuta õigusakte, mis moodustavad andmekaitset käsitleva „täieliku ja tervikliku eeskirjade kogumi” (põhjendus 39). Muud valdkonnapõhised meetmed, mis sisaldavad piiratuma reguleerimisalaga andmekaitse-eeskirju, on raamotsuse suhtes ülimuslikud ainult siis, kui nende eeskirjadega nähakse ette rohkem piiranguid kui raamotsusega. Muudel juhtudel kohaldatakse raamotsust (põhjendus 40).

Pamatlēmumā ir precizēti datu aizsardzības mērķi policijas un tiesu iestāžu darbības kontekstā. Tas paredz noteikumus par personas datu apstrādes likumību, lai nodrošinātu, ka jebkāda informācija, ar kuru var apmainīties, tiek apstrādāta likumīgi un saskaņā ar datu kvalitātes pamatprincipiem.

Raamotsusega määratakse kindlaks isikuandmete kaitse eesmärgid politsei- ja õigusalase koostöö raames. Sellega nähakse ette isikuandmete töötlemise seaduslikkuse eeskirjad, mis tagaksid mis tahes vahetatava teabe seadusliku töötlemise kooskõlas andmete kvaliteedi põhimõtetega.

Tas nosaka arī datu subjektu tiesības, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, neapdraudot kriminālizmeklēšanas intereses. Šajā nolūkā datu subjekti ir jāinformē un tiem ir jāpiešķir piekļuve saviem personas datiem.

Samuti nähakse sellega ette andmesubjekti õigused, et tagada isikuandmete kaitse ja mitte ohustada eeluurimise eesmärki. Selleks tuleb andmesubjekti teavitada ja tal peab olema võimalus oma isikuandmetega tutvuda.

Valsts uzraudzības iestādēm, īstenojot tām uzticētos uzdevumus pilnīgi neatkarīgi, ir jāuzrauga to pasākumu piemērošana, kurus dalībvalstis ir pieņēmušas, lai transponētu Pamatlēmumu, un jāsniedz padomi saistībā ar to.

Riiklikud järelevalveasutused, kes tegutsevad neile usaldatud ülesannete täitmisel täiesti sõltumatult, peavad raamotsuse ülevõtmiseks liikmesriigis vastu võetud meetmete kohaldamisel nõu andma ja selle üle järelevalvet teostama.

Komisijas pienākums ziņot par īstenošanu

Komisjoni kohustus rakendamise kohta aru anda

Saskaņā ar Pamatlēmuma 29. panta 1. punktu dalībvalstīm līdz 2010. gada 27. novembrim ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

Raamotsuse artikli 29 lõike 1 kohaselt peavad liikmesriigid võtma raamotsuse järgimiseks vajalikud meetmed enne 27. novembrit 2010.

Saskaņā ar 29. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jānosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu teksts, ar kuriem tām uzliktās saistības, ir transponētas valsts tiesību aktos, kā arī informācija par Pamatlēmuma 25. pantā minētajām uzraudzības iestādēm.

Artikli 29 lõike 2 kohaselt peavad nad edastama nõukogu peasekretariaadile ja komisjonile nende sätete teksti, millega võetakse siseriiklikku õigusse üle asjaomased kohustused, ning raamotsuse artiklis 25 osutatud järelevalveasutust käsitleva teabe.

Komisijai ir jāsagatavo ziņojums, izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju. Padomei līdz 2011. gada 27. novembrim ir jānovērtē, kā dalībvalstis panākušas atbilstību šim pamatlēmumam.

Komisjon peab liikmesriikide esitatud teabe põhjal koostama aruande. Nõukogu peab enne 27. novembrit 2011 andma hinnangu, mil määral liikmesriigid on kõnealust raamotsust järginud.

Informācijas avoti, uz kuriem balstās šis ziņojums

Aruande aluseks olevad teabeallikad

Līdz 2011. gada 9. novembrim 26 no 27 dalībvalstīm, kā arī Lihtenšteina, Norvēģija, Islande un Šveice ir nosūtījušas Komisijai informāciju par Pamatlēmuma īstenošanu.

9. novembriks 2011 olid 26 liikmesriiki 27st ning Liechtenstein, Norra, Island ja Šveits saatnud komisjonile teabe raamotsuse rakendamise kohta.

No šīm 26 dalībvalstīm 14 dalībvalstis norādīja, ka Pamatlēmums ir īstenots to spēkā esošajos tiesību aktos (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Austrija, Slovākija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste). Vācija, Īrija, Igaunija un Zviedrija paziņoja, ka tās vēl joprojām pārbauda, vai ir nepieciešami turpmāki īstenošanas pasākumi.

26 liikmesriigist 14 teatasid, et nende kehtivate õigusaktidega rakendatakse raamotsust (Austria, Belgia, Eesti, Iirimaa, Leedu, Luksemburg, Läti, Rootsi, Saksamaa, Slovakkia, Taani, Tšehhi Vabariik, Ungari ja Ühendkuningriik). Saksamaa, Iirimaa, Eesti ja Rootsi teatasid, et nad veel uurivad, kas rakendamiseks on vaja võtta lisameetmeid.

Ir uzskatāms, ka deviņas dalībvalstis Pamatlēmumu ir īstenojušas daļēji, jo tās ziņo, ka tiesību akti tā īstenošanai vēl ir jāpieņem.

Võib väita, et 9 liikmesriiki on raamotsuse osaliselt rakendanud, sest nad teatavad, et otsuse rakendamiseks vajalikud õigusaktid tuleb veel vastu võtta.

Četras dalībvalstis vai nu nav reaģējušas uz Komisijas informācijas pieprasījumu (Rumānija), vai ir norādījušas, ka tās Pamatlēmumu nav īstenojušas (Grieķija, Itālija[8], Kipra).

4 liikmesriiki kas ei ole komisjoni teabenõudele vastanud (Rumeenia) või on teatanud, et nad ei ole raamotsust rakendanud (Kreeka, Itaalia,[8] Küpros).

Informācijas saturs, jo īpaši detalizētības pakāpe, kuru dalībvalstis sniegušas, atbildot uz Komisijas anketu, ir atšķirīgs. Pirmā tabula sniedz pārskatu par atbildēm: tā atspoguļo dalībvalstu novērtējumu par Pamatlēmuma īstenošanas statusu.

Liikmesriikide poolt vastusena komisjoni küsimustikule esitatud teabe sisu on erinev, eelkõige teabe põhjalikkuse osas. 1. tabelis antakse ülevaade vastustest: see peegeldab liikmesriikide hinnangut raamotsuse rakendamise olukorrale.

PAMATLēMUMA TRANSPONēšANA

RAAMOTUSE ÜLEVÕTMINE

Pamatlēmums (Līguma par Eiropas Savienību bijušais 34. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Raamotsuse tuginemine Euroopa Liidu asutamislepingu artikli 34 lõike 2 punktile b

Šis pamatlēmums balstās uz Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 30. pantu, 31. panta e) punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Raamotsus tugineb Euroopa Liidu asutamislepingule (edaspidi „ELi asutamisleping”) ning eelkõige selle artiklile 30, artikli 31 punktile e ja artikli 34 lõike 2 punktile b.

Pamatlēmumi kā tiesību akti ir līdzīgi direktīvām, jo tie saista dalībvalstis attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, taču atstāj dalībvalstu iestādēm iespēju izvēlēties formu un metodes. Tomēr pamatlēmumiem nav tiešas ietekmes[9].

Raamotsust kui õigusakti võib võrrelda direktiiviga, sest need on liikmesriikidele siduvad saavutatava tulemuse seisukohalt, kuid vormi ja meetodite valik jäetakse riigi ametiasutustele. Samas ei ole raamotsustel otsest mõju[9].

Balstoties uz 10. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem attiecībā uz aktiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību V un VI sadaļu, pirms stājas spēkā Lisabonas līgums (Nr. 36), kas pievienots Līgumiem, Komisijas pilnvaras, kas noteiktas LESD 258. pantā, piecu gadu pārejas periodā no Lisabonas līguma stāšanās spēkā (t.i., līdz 2014. gada 1. decembrim) nav piemērojamas "bijušā trešā pīlāra" aktiem (un Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras paliek ierobežotas).

Aluslepingutele lisatud protokolli nr 36 artikli 10 alusel, milles käsitletakse üleminekusätteid enne Lissaboni lepingu jõustumist Euroopa Liidu lepingu V ja VI jaotise alusel vastuvõetud õigusaktide kohta, ei kohaldata Euroopa Liidu toimimise lepingu artiklil 258 põhinevaid komisjoni volitusi (ja Euroopa Kohtu volitused on piiratud) endiste kolmanda samba õigusaktide suhtes viieaastase üleminekuperioodi jooksul alates Lissaboni lepingu jõustumisest (st kuni 1. detsembrini 2014).

Turpmāk ir izklāstīta sīkāka informācija par Pamatlēmuma četru būtisku noteikumu īstenošanu, balstoties uz dalībvalstu atbildēm, kas sniegtas uz Komisijas 2011. gada 9. decembra lūgumu.

Allpool on esitatud üksikasju raamotsuse nelja peamise sätte rakendamise kohta, nagu liikmesriigid need komisjonile vastusena 9. detsembri 2010. aasta küsimustikule esitasid.

Valsts īstenošanas pasākumu darbības joma

Siseriiklike rakendusmeetmete reguleerimisala

Pamatlēmumu piemēro tikai personas datu apstrādei, kas nosūti vai darīti pieejami starp dalībvalstīm (1. panta 2. punkts). Personas datu apstrāde, ko policija un tiesu iestādes veic krimināllietās valsts līmenī, neietilpst Pamatlēmuma darbības jomā.

Raamotsust kohaldatakse ainult liikmesriikide vahel edastatud või kättesaadavaks tehtud isikuandmete töötlemise suhtes (artikli 1 lõige 2). Kui isikuandmeid töödeldakse kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames liikmesriigi tasandil, siis ei kuulu töötlemine raamotsuse reguleerimisalasse.

Pielikuma 2. tabulā sniegts pārskats par dalībvalstu īstenošanas pasākumiem. Lielākā daļa dalībvalstu atsaucās uz vispārējiem datu aizsardzības tiesību aktiem kā vienu no Pamatlēmuma īstenošanas pasākumiem un pievienoja atsauci uz piemērojamiem nozares tiesību aktiem, kas attiecas uz policiju, tiesu iestādēm, muitas un nodokļu iestādēm. Dažas dalībvalstis nolēma nepieņemt leģislatīvus aktus, bet īstenot lēmumu, izdodot administratīvus apkārtrakstus (piemēram, Vācija un Apvienotā Karaliste).

Lisas esitatud 2. tabelis antakse ülevaade liikmesriikide rakendusmeetmetest. Enamik liikmesriike viitas üldistele andmekaitset käsitlevatele õigusaktidele kui raamotsuse rakendusmeetmetele ja lisas viite kohaldatavatele valdkondlikele õigusaktidele politsei-, kohtu- ja tolliasutuste ja maksuhalduri valdkonnas. Osa liikmesriike otsustas õigusakte vastu mitte võtta ja rakendada raamotsust haldusringkirjade väljaandmise abil (nt Saksamaa ja Ühendkuningriik).

Lielākā daļa dalībvalstu norādīja, ka vispārējie datu aizsardzības tiesību akti ir piemērojami datu apstrādei, ko veic policijas iestādes gan valsts līmenī, gan pārrobežu kontekstā[10] , tomēr bieži tie ir piemērojami līdztekus kriminālprocesa likumiem un policijas (datu) likumiem[11] . Trīspadsmit dalībvalstis (Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Igaunija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija) minēja kriminālprocesa likumus vai līdzīgus tiesību aktus. Septiņas dalībvalstis (Čehijas Republika, Vācija, Ungārija, Nīderlande, Slovēnija, Somija un Zviedrija) paziņoja par īpaša policija (datu) likuma pastāvēšanu[12]. Trīs dalībvalstis (t.i., Bulgārija, Polija, Lietuva) paziņoja, ka tās ir arī pieņēmušas īpašus tiesību aktus, lai īstenotu dažus Pamatlēmuma noteikumus, kas nebija iekļauti vispārējos tiesību aktos, kuri ir piemērojami tikai personas datu pārrobežu apstrādei[13].

Enamik liikmesriike märkis, et üldisi andmekaitset käsitlevaid õigusakte kohaldatakse isikuandmete edastamisel politsei- ja kohtuasutuste poolt nii riigisisestes kui ka piiriülestes olukordades[10] sageli kõrvuti kriminaalmenetluse seadustiku ja politseiseadusega (mis käsitleb andmekaitset)[11]. 13 liikmesriiki (Belgia, Tšehhi Vabariik, Saksamaa, Eesti, Itaalia, Luksemburg, Ungari, Malta, Madalmaad, Sloveenia, Slovakkia, Soome ja Rootsi) viitas kriminaalmenetluse seadustikule või muudele samalaadsetele õigusaktidele. Seitse liikmesriiki (Tšehhi Vabariik, Saksamaa, Ungari, Madalmaad, Sloveenia, Soome ja Rootsi) teatas, et kohaldatakse politseiseadust (mis käsitleb andmekaitset)[12]. Kolm liikmesriiki (Bulgaaria, Portugal ja Leedu) lisas, et nad on vastu võtnud konkreetseid õigusakte, et rakendada raamotsuse teatavaid sätteid, mida üldistes õigusaktides ei käsitleta ning mida kohaldatakse ainult isikuandmete piiriülese töötlemise suhtes[13].

Trīs dalībvalstis uzskatīja, ka Pamatlēmuma ierobežotā darbības joma ir problemātiska. Itālija un Nīderlande ziņoja par grūtībām praksē nošķirt datu pārrobežu apstrādi, pamatojoties uz Pamatlēmumu 2008/977/TI, un apstrādi valsts līmenī un saistītās grūtības tiesībaizsardzības iestādēm dalībvalstīs dažādo apstrādes noteikumu dēļ, kas piemērojami vieniem un tiem pašiem personas datiem. Polija norādīja uz Pamatlēmuma trūkumiem kopumā un jo īpaši uzsvēra savu atbalstu Komisijas mērķim izveidot visaptverošu regulējumu un attiecināt vispārīgos datu aizsardzības noteikumus uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietas[14].

Kolme liikmesriigi arvates tekitab raamotsuse piiratud reguleerimisala probleeme. Itaalia ja Madalmaad teatasid, et neil on praktikas raske eristada piiriülest andmetöötlust vastavalt raamotsusele 2008/977 andmete töötlemisest liikmesriigi tasandil ning sellega on seotud liikmesriigi õiguskaitseasutuste jaoks keerulised olukorrad, kus samade isikuandmete töötlemise suhtes tuleb kohaldada erinevaid eeskirju. Poola viitas raamotsuse üldistele puudustele ning rõhutas eelkõige, et toetab komisjoni eesmärki kehtestada ulatuslik raamistik ja üldiste andmekaitse-eeskirjade reguleerimisala laiendamist kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö valdkonnale[14].

Informācija par datu subjektiem (16. pants, 26. – 27. apsvērums)

Teave andmesubjektile (artikkel 16, põhjendused 26 ja 27)

Saskaņā ar Pamatlēmumu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to kompetentās iestādes informē datu subjektus par to, ka personas dati tiek vākti, apstrādāti vai nosūtīti citai dalībvalstij, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un veiktu kriminālvajāšanu par tiem, vai izpildītu kriminālsodus. Forma, saturs, metode un izņēmumi (t.i., informācijas nesniegšana vai ierobežota informācijas sniegšana), ko izmanto, lai to darītu, būtu jānosaka valsts tiesību aktos. Tas var notikt vispārīgā formā, pieņemot likumu vai publicējot apstrādes darbību sarakstu. Ja datus nosūta citai dalībvalstij, katra dalībvalsts var lūgt otru dalībvalsti neinformēt datu subjektu.

Raamotsuse kohaselt peavad liikmesriigid tagama, et pädev ametiasutus teavitab andmesubjekti sellest, et tema isikuandmeid töödeldakse või edastatakse teisele liikmesriigile kuritegude tõkestamise, uurimise, avastamise või kuritegude eest vastutusele võtmise või kuritegude eest määratud karistuste täitmisele pööramise eesmärgil. Vorm, sisu, viis ja erandid (st teavet ei anta või antakse piiratud määral) tuleks ette näha siseriiklikus õiguses. Seda võib teha üldises vormis, võttes vastu seaduse või avaldades töötlemistoimingute loetelu. Kui andmed edastatakse teisele liikmesriigile, võib iga liikmesriik esitada taotluse, et andmesubjekti ei teavitata.

Trešā tabula atklāj, ka gandrīz visas dalībvalstis ir norādījušas, ka tās sniedz datu subjektiem kādu informāciju par to personas datu apstrādi. Francija norādīja, ka tā to nedara. Arī Dānija nepiešķir šādas tiesības, bet ziņoja, ka personas datu apstrādātājam ir jāuztur reģistrs un jāinformē sabiedrība.

3. tabelist selgub, et peaaegu kõik liikmesriigid edastavad andmesubjektile mingisugust teavet nende isikuandmete töötlemise kohta. Prantsusmaa teatas, et tema seda ei tee. Ka Taanis ei ole seda õigust, kuid Taani teatas, et vastutav töötleja peab pidama registrit ja teavitama avalikkust.

Lielākajā daļā dalībvalstu tiesībām uz informāciju tiek piemēroti ierobežojumi . Valsts tiesību akti vai nu ierobežo šīs tiesības, lai novērstu, izmeklētu, atklātu un veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, vai nodrošina, ka šīs tiesības neattiecas uz datu apstrādi, ko veic īpaši personas datu apstrādātāji (policija un/vai tiesu iestādes). Dažos gadījumos ierobežojumi/izņēmumi ir noteikti, neprecizējot uz kādām darbībām tie attiecas. Vairākas dalībvalstis ziņo par šādu ierobežojumu pastāvēšanu attiecībā uz policiju, militāro policiju, tiesām, muitas un nodokļu iestādēm.

Õigus teabele on piiratud enamikus liikmesriikides . Siseriiklike õigusaktidega piiratakse kõnealust õigust kas kuritegude tõkestamise, uurimise, avastamise või kuritegude eest vastutusele võtmise eesmärgil või nähakse ette, et andmete töötlemise suhtes konkreetsete vastutavate töötlejate poolt (politsei ja/või õigusasutused) kõnealust õigust ei kohaldata. Teatavatel juhtudel on kehtestatud piirangud või erandid, kuid ei täpsustata, milliste tegevuste korral. Märkimisväärne arv liikmesriike teatas niisuguste piirangute olemasolust politsei, sõjaväepolitsei, kohtute, tolliasutuste ja maksuhalduriga seoses.

Nīderlande paziņoja, ka vispārējs pienākums informēt datu subjektus nebija pilnībā atbilstošs policijas un tiesu iestāžu darba raksturam, bet pastāv daži pasākumi, lai nodrošinātu datu subjektu pietiekamu informēšanu par policijas un tiesu iestāžu veiktu datu apstrādi (t.i., no tiesību aktiem var iegūt informāciju par datu apstrādes gadījumiem un nosacījumiem; prokurors informē datu subjektu par īpašu izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu, ja izmeklēšanas intereses to atļauj). Nīderlande paziņoja arī, ka šī tiesību norma nav jāīsteno, jo 16. panta 1. punktā ir ietverta tikai atsauce uz dalībvalstu valsts tiesību aktiem.

Madalmaad teatasid, et üldine kohustus teavitada andmesubjekti ei ole täielikult kooskõlas politsei ja õigusasutuste töö iseloomuga, kuid kohaldatakse teatavaid meetmeid, et andmesubjekti piisavalt teavitada, nagu nõutud andmete töötlemise korral politsei ja õigusasutuste poolt (nt seaduses teavitatakse andmete töötlemise juhtumitest ja tingimustest, prokurör teavitab andmesubjekti konkreetsete uurimisvolituste kasutamisest, kui see on lubatud uurimise huvides). Madalmaad teatasid ka, et seda sätet ei tule rakendada, sest artikli 16 lõikes 1 peaaegu ei osutata liikmesriikide siseriiklikele õigusaktidele.

Pamatlēmumā ir noteiktas datu subjekta tiesības uz informāciju, bet metodes vai iespējamie izņēmumi sīkāk nav noteikti. Pat ja saskaņā ar dalībvalstu apgalvoto tiesības uz informāciju parasti tiek nodrošinātas, to īstenošana būtiski atšķiras.

Raamotsuses nähakse ette andmesubjekti õigus teabele, kuid see ei sisalda meetodite või võimalike erandite üksikasju. Isegi kui liikmesriikide esitatud teabe kohaselt on õigus teabele üldiselt tagatud, erineb rakendamine märkimisväärselt.

Datu subjektu piekļuves tiesības (17. pants)

Andmesubjekti õigus tutvuda andmetega (artikkel 17)

Pamatlēmums nosaka, ka datu subjektam ir tiesības bez ierobežojumiem, pārmērīgas kavēšanās vai izmaksām saņemt:

Raamotsuses on sätestatud, et andmesubjektil on õigus saada piiranguteta ja liigsete viivituste või kulutusteta:

a) vismaz apstiprinājumu, ko sniedz personas datu apstrādātājs vai valsts uzraudzības iestāde, vai uz viņu attiecināmie dati ir pārsūtīti vai atklāti, un informāciju par saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kuriem dati atklāti, un paziņojumu par apstrādē esošiem datiem; vai

a) volitatud töötajalt või siseriiklikult järelevalveasutuselt vähemalt kinnitust selle kohta, kas teda puudutavad andmed on edastatud või tehtud kättesaadavaks, ning teavet vastuvõtjate või vastuvõtjate kategooriate kohta, kellele andmeid on avalikustatud, ning teavet selle kohta, milliseid andmeid töödeldakse, või

b) vismaz apstiprinājumu, ko sniedz valsts uzraudzības iestāde, ka ir izdarītas visas vajadzīgās pārbaudes.

b) siseriiklikult järelevalveasutuselt vähemalt kinnitust, et on teostatud kõik vajalikud kontrollid.

Dalībvalstis var tiesību aktos noteikt šo piekļuves tiesību ierobežojumus, lai izvairītos no oficiālas vai tiesiskas izmeklēšanas vai procedūru kavēšanas; lai izvairītos no noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas un atklāšanas un kriminālvajāšanas kavēšanas; lai aizsargātu sabiedrības drošību; lai aizsargātu valsts drošību; lai aizsargātu datu subjektu vai citu personu tiesības un brīvības (17. panta 2. punkts). Personas datu apstrādātāja atteikums sniegt šo informāciju ir jāpaziņo rakstiski (17. panta 3. punkts).

Liikmesriik võib oma õiguses sätestada piirangud õigusele andmetega tutvuda, et hoida ära teenistuslike või õiguslike uurimiste, uuringute või menetluste takistamist; vältida kuritegude ennetamise, uurimise, avastamise või kuritegude eest vastutusele võtmise või kriminaalkaristuste täideviimise kahjustamist; kaitsta avalikku korda; kaitsta riigi julgeolekut ning kaitsta andmesubjekti või teiste isikute õigusi ja vabadusi (artikli 17 lõige 2). Vastutav töötleja peab teatama juurdepääsu võimaldamisest keeldumisest või juurdepääsu piiramisest kirjalikult (artikli 17 lõige 3).

Dalībvalstu sniegtā informācija par piekļuves tiesībām, kas apkopota 4. tabulā , atspoguļo situāciju attiecībā uz informācijas sniegšanu datu subjektam. Secināms, ka visas dalībvalstis[15] datu subjektam piešķir noteikta veida piekļuves tiesības . Šīs tiesības parasti ir noteiktas valsts vispārīgajos datu aizsardzības tiesību aktos. Daudzas dalībvalstis piekļuves tiesības sīkāk nosaka nozares tiesību aktos (piemēram, policijas likumos).

Liikmesriikide edastatud teave andmetega tutvumise õiguse kohta (esitatud 4. tabelis ) peegeldab andmesubjekti teavitamise olukorda. Võib järeldada, et kõik liikmesriigid[15] annavad andmesubjektile teatava õiguse tutvuda andmetega . Kõnealune õigus on üldiselt tagatud riigi üldiste andmekaitsealaste õigusaktidega. Paljud liikmesriigid reguleerivad andmetega tutvumise õiguse üksikasju ka valdkondlike õigusaktidega (nt politseiseadused).

Tāpat visas dalībvalstis paredz izņēmumus no piekļuves tiesībām . Visbiežāk minētie iemesli piekļuves tiesību nepiešķišanai ir:

Samuti näevad kõik liikmesriigid ette erandid õigusest andmetega tutvuda . Sagedamini mainitud põhjused on järgmised:

- noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana un kriminālvajāšana par tiem;

- tõkestada, uurida ja avastada kuritegusid ning nende eest vastutusele võtta;

- valsts drošība, aizsardzība un sabiedrības drošība;

- riigi julgeolek, kaitse ja avalik julgeolek;

- ES un dalībvalsts ekonomikas un finanšu interešu aizsardzība (tai skaitā monetārie, budžeta un nodokļu jautājumi)[16];

- liikmesriigi või ELi majanduslikud ja finantshuvid (sealhulgas raha-, eelarve- ja maksuküsimused)[16];

- datu subjektu un citu personu tiesību un brīvību aizsardzība.

- andmesubjekti või teiste isikute õiguste ja vabaduste kaitse.

Attiecībā uz veidu, kādā tiek piešķirta piekļuve personas datiem – dažas dalībvalstis ir īpaši pievērsušās šim jautājumam, savukārt citas to nav darījušas. Dažas dalībvalstis norādīja, ka tās piešķir datu subjektiem tiesības nosūtīt pieprasījumu par piekļuvi saviem datiem tieši kompetentajai iestādei (t.i., Austrija, Vācija, Bulgārija, Somija, Īrija, Latvija, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste), savukārt citas atļauj tikai "netiešu" piekļuvi (Beļģija, Francija). Otrajā gadījumā valsts uzraudzības iestādei ir tiesības datu subjekta vietā piekļūt visiem personas datiem, kas attiecas uz datu subjektu. Somijā un Lietuvā datu subjektiem tiek dota iespēja izvēlēties. Portugālē tieša piekļuve ir pamatnoteikums, taču netieša piekļuve tiek nodrošināta gadījumos, kad personas datu apstrādei ir ietekme uz valsts drošību vai noziedzīga nodarījuma novēršanu vai izmeklēšanu. Līdzīga situācija ir Luksemburgā, kur pamatā piekļuve tiek piešķirta tieši, bet, ja ir piemērojams izņēmums, piekļuves pieprasījums ir jāadresē valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādei.

Mis puudutab viisi, kuidas antakse juurdepääs isikuandmetele , siis osa liikmesriike käsitles seda küsimust põhjalikult, osa mitte. Osa liikmesriike märkis, et nad annavad andmesubjektile õiguse saata oma andmetega tutvumise taotlus otse pädevale asutusele (Austria, Saksamaa, Bulgaaria, Soome, Iirimaa, Läti, Malta, Madalmaad, Poola, Slovakkia, Rootsi, Ühendkuningriik), teised teatasid, et nad võimaldavad ainult „kaudset” juurdepääsu (Belgia, Prantsusmaa). Viimasel juhul on juurdepääs andmesubjekti isikuandmetele liikmesriigi järelevalveasutusel, mitte andmesubjektil. Soomes ja Leedus võib andmesubjekt nende kahe võimaluse vahel valida. Portugalis on reeglina tagatud otsene juurdepääs, kuid kaudne juurdepääs antakse siis, kui isikuandmete töötlemine on seotud riigi julgeoleku või kuritegude tõkestamise või uurimisega. Samalaadne olukord on Luksemburgis, kus tavaliselt antakse otsene juurdepääs, kuid juhul, kui kohaldatakse erandit, tuleb andmetele juurdepääsu taotlus esitada andmekaitsega tegelevale järelevalveametile.

Pamatlēmumā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kas nodrošina datu subjektiem tiesības piekļūt to datiem. Tas sīkāk neprecizē, kāda informācija ir jāsniedz datu subjektam. Tas ļauj arī dalībvalstīm izlemt, vai datu subjekti var īstenot savas piekļuves tiesības tieši, vai tiem ir jāizmanto netiešais ceļš.

Raamotsus sisaldab üldeeskirju andmesubjekti õiguse kohta oma andmetele juurde pääseda. Selles ei täpsustata üksikasjalikult, millist teavet tuleb andmesubjektile anda. Samuti jäetakse liikmesriigile õigus otsustada, kas andmesubjekt võib oma õigust kasutada otse või peab ta seda tegema kaudselt.

Valsts uzraudzības iestādes (25. pants)

Riiklikud järelevalveasutused (artikkel 25)

Pamatlēmumā 2008/977/TI ir atzīts, ka uzraudzības iestāžu izveide dalībvalstīs, kuras darbojas pilnīgi neatkarīgi, ir "būtiska aizsardzības sastāvdaļa attiecībā uz personas datiem, ko apstrādā, sadarbojoties dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm" (33. apsvērums). Tas nosaka arī, ka uzraudzības iestādēm, kas dalībvalstīs jau izveidotas saskaņā ar direktīvu "būtu jāspēj veikt arī" šādas funkcijas (34. apsvērums). Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. pants atspoguļo būtisku Direktīvas 95/46/EK 28. panta daļu par uzraudzības iestādēm (1. – 4. punktu, 7. punktu) attiecībā uz iestādes pilnvarām, tās pienākumu rīkoties pilnīgi neatkarīgi un pienākumu aizsargāt dienesta noslēpumu. Katrai iestādei ir jāpiešķir virkne pilnvaru, kas sastāv no izmeklēšanas pilnvarām (tai skaitā piekļuves datiem un pilnvarām vākt nepieciešamo informāciju), efektīvām iejaukšanās pilnvarām (piemēram, sniegt un publicēt atzinumus pirms datu apstrādes darbību veikšanas; liegt piekļuvi datiem, dzēst vai iznīcināt datus, noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei, brīdināt vai izteikt aizrādījumu personas datu apstrādātājam vai nodot jautājumu izskatīšanai valstu parlamentiem vai citām politiskām iestādēm) un pilnvaras uzsākt procesuālas darbības.

Raamotsuses 2008/977 tunnistatakse, et täielikult sõltumatute järelevalveasutuste loomine liikmesriikides on oluline tegur üksikisikute kaitsmisel seoses isikuandmete töötlemisega liikmesriikide vahelise politsei- ja õigusalase koostöö raames (põhjendus 33). Samuti märgitakse seal, et direktiivi kohaselt liikmesriikides juba loodud järelevalveasutused peaksid samuti oma kõnealust ülesannet täitma (põhjendus 34). Raamotsuse 2008/977 artikkel 25 peegeldab suures osas direktiivi 95/46/EÜ artiklit 28 (lõiked 1–4, 7), millega nähakse ette järelevalveasutuse loomine, tema volitused, kohustus tegutseda täiesti sõltumatult ning ametisaladuse hoidmise kohustus. Igal asutusel peavad olema teatavad volitused, mis koosnevad uurimisvolitustest (sealhulgas juurdepääs andmetele ja vajaliku teabe kogumine), tõhusast sekkumisvolitusest (arvamuse esitamine ja avaldamine enne töötlemise alustamist; korralduse andmine andmete blokeerimiseks, kustutamiseks või hävitamiseks; töötlemise keelamine ajutiselt või alaliselt, vastutava töötleja hoiatamine või talle märkuse tegemine või küsimuse suunamine riigi parlamenti või teistesse poliitilistesse institutsioonidesse) ning volitusest olla kohtus menetlusosaline.

Piektā tabula atklāj, ka lielākajā daļā gadījumu valsts uzraudzības iestādes, kas atbild par vispārīgo datu aizsardzības noteikumu īstenošanas uzraudzību un piemērošanu, parasti ir atbildīgas arī par Pamatlēmuma 2008/977/TI īstenošanu un piemērošanu.

5. tabelist selgub, et enamikul juhtudel vastutavad andmekaitse üldeeskirjadega seotud järelevalve ning nende rakendamise ja kohaldamise eest vastutavad riiklikud järelevalveasutused ka raamotsuse 2008/977 rakendamise ja kohaldamise järelevalve eest.

Zviedrija norādīja, ka tās Datu inspekcijas valde ( Data Inspection Board ) vēl ir jānosaka par atbildīgo uzraudzības iestādi saskaņā ar Pamatlēmuma 25. pantu.

Rootsi teatas, et andmekaitsenõukogu tuleb alles määrata raamotsuse artikli 25 kohaselt pädevaks järelevalveasutuseks.

Dažas dalībvalstis īpaši pievērsās jautājumam par datu apstrādes uzraudzību, ko veic tiesu iestādes[17]. Dānija norādīja, ka Tiesu administrācija ir atbildīga par tiesu iestāžu veiktās datu apstrādes uzraudzību, un Austrija norādīja, ka datu aizsardzības uzraudzības iestādei nav kompetences lemt par sūdzībām, kas attiecas uz tiesu iestāžu izdarītiem datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Luksemburgā datu apstrādes uzraudzība kopumā ir Datu aizsardzības komisijas kompetencē. Apstrādes darbības, kas tiek veiktas, pamatojoties uz valsts tiesību normu, ar kuru tiek īstenota starptautiska konvencija, uzrauga iestāde, kuras sastāvā ir Procureur Général d’Etat vai viņa pārstāvis un divi Datu aizsardzības komisijas locekļi, kurus pēc šīs komisijas ierosinājuma ieceļ ministrs.

Mõned liikmesriigid tõstatasid küsimuse õigusasutuste poolt andmete töötlemise üle teostatava järelevalve kohta[17]. Taani teatas, et õigusasutuste poolt andmete töötlemise üle teostatava järelevalve eest vastutab kohtuadministratsioon ja Austria teatas, et andmekaitse järelevalveasutus ei ole pädev tegema otsuseid kaebuste kohta, mis käsitlevad andmekaitse-eeskirjade rikkumist õigusasutuste poolt. Luksemburgis kuulub järelevalve andmete töötlemise üle andmekaitsekomisjoni pädevusse. Töötlemistoimingute üle, mis tehakse sellise siseriikliku õigusnormi kohaselt, millega rakendatakse mõnda rahvusvahelist konventsiooni, teostab järelevalvet amet, mis koosneb riigi peaprokurörist ( Procureur Général d’Etat ) või tema esindajast ning kahest andmekaitsekomisjoni liikmest, kelle ametisse nimetamiseks teeb ettepaneku kõnealune komisjon ja kelle nimetab ametisse minister.

Citas dalībvalstu izvirzītās problēmas

Muud liikmesriikide tõstatatud küsimused

No 26 dalībvalstīm 20 dalībvalstis neziņoja par īpašām problēmām saistībā ar Pamatlēmumu; astoņas no šīm valstīm vispār neatbildēja uz šo jautājumu (Beļģija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Luksemburga, Kipra un Austrija). Kā norādīts 6. tabulā , sešas dalībvalstis iesniedza komentārus par problēmjautājumiem, ar kuriem tās saskārušās:

26 liikmesriigist 20 ei teatanud probleemidest seoses raamotsusega, kaheksa neist 20 liikmesriigist ei vastanud sellele küsimusele (Belgia, Taani, Eesti, Kreeka, Ungari, Luksemburg, Küpros ja Austria). Nagu selgub 6. tabelist , tegi kuus liikmesriiki märkusi neile muret tekitavate küsimust kohta, nagu näiteks järgmised küsimused:

- Polija uzskatīja, ka Pamatlēmumam ir vairāki trūkumi, kurus būtu jālabo, un izteica atbalstu reformai, lai izveidotu visaptverošu un saskaņotu datu aizsardzības sistēmu ES līmenī;

- Poola märkis, et raamotsuses on mitmeid puudusi, mis tuleks kõrvaldada, ning väljendas reformile toetust, et luua ELi tasandil terviklik ja ühtne andmekaitsesüsteem;

- Itālija un Nīderlande ziņoja par grūtībām praksē nošķirt datu pārrobežu apstrādi, pamatojoties uz Pamatlēmumu 2008/977/TI, un apstrādi valsts līmenī un saistītās grūtības tiesībaizsardzības iestādēm dalībvalstīs dažādo apstrādes noteikumu dēļ, kas piemērojami vieniem un tiem pašiem personas datiem;

- Itaalia ja Madalmaad teatasid, et neil on praktikas raske eristada piiriülest andmetöötlust vastavalt raamotsusele 2008/977 andmete töötlemisest liikmesriigi tasandil ning sellega on seotud liikmesriigi õiguskaitseasutuste jaoks keerulised olukorrad, kus samade isikuandmete töötlemise suhtes tuleb kohaldada erinevaid eeskirju;

- Itālija, Čehijas Republika un Nīderlande kritizēja Pamatlēmuma noteikumus par starptautisku pārsūtīšanu. Jo īpaši Itālija apgalvoja, ka ir nepieciešams nodrošināt atbilstošāku un vienotāku datu aizsardzības līmeni datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm. Nīderlande uzskatīja, ka problēma ir kritēriju trūkums Pamatlēmumā, lai noteiktu, vai trešā valstī pastāv pienācīgs aizsardzības līmenis, kā rezultātā īstenošana dalībvalstīs ir atšķirīga. Visbeidzot, Čehijas Republika uzskatīja, ka Pamatlēmuma noteikumi par starptautisku pārsūtīšanu nav "reālistiski";

- Itaalia, Tšehhi Vabariik ja Madalmaad kritiseerisid raamotsuses sisalduvaid eeskirju andmete rahvusvahelise edastamise kohta; Eelkõige Itaalia märkis, et tuleb ette näha andmekaitse piisav ja ühtsem tase andmete edastamisel kolmandatele riikidele. Madalmaade arvates tekitab probleeme see, et raamotsuses puuduvad kriteeriumid, mille alusel määrata kindlaks kolmanda riigi andmekaitse piisav tase, mistõttu raamotsust rakendatakse liikmesriigiti erinevalt. Tšehhi Vabariik märkis, et raamotsuses sisalduvad eeskirjad andmete rahvusvahelise edastamise kohta on „ebareaalsed”;

- Francija atsaucās uz īpašu problēmu valsts līmenī attiecībā uz tādu personas datu uzglabāšanas periodiem, kas nosūtīti uz trešo valsti vai no tās, attiecībā uz ko pastāv atšķirīgas prasības;

- Prantsusmaa teavitas konkreetsest riigisisesest probleemist seoses kolmandale riigile ja kolmandalt riigilt edastatud isikuandmete säilitusajaga, sest sellega seoses kehtivad erinevad nõuded; - Slovakkia sõnul tuleb teha suuremat vahet andmete töötlemisel politsei ja õigusasutuste poolt (kohtumenetlus);

- Slovākija apgalvoja, ka ir nepieciešams vairāk nošķirt datu apstrādi, ko veic policija, un datu apstrādi, ko veic tiesu iestādes (tiesvedību);

- nii Tšehhi Vabariik kui ka Madalmaad teatasid, et õigusaktide täitmise tagamise seisukohalt on segadust tekitav järgida rahvusvahelisel (nagu Euroopa Nõukogu), ELi ja liikmesriigi tasandil erinevaid andmekaitse-eeskirju.

- gan Čehijas Republika, gan Nīderlande norādīja, ka tiesībaizsardzības iestādes mulsina nepieciešamība ievērot vairākus datu aizsardzības noteikumus, starptautiskā (piemēram, Eiropas Padomes), ES un valsts līmenī.

EES OOTAV TÖÖ

TURPMĀKAIS DARBS

Käesolevas aruandes tehakse kokkuvõte raamotsuse (kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö raames töödeldavate isikuandmete kaitse kohta) rakendamisest ja toimimisest.

Šajā ziņojumā ir izvērtēta Pamatlēmuma par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, īstenošana un darbība.

Riigisisese ja piiriülese andmete töötlemise eeskirjade eristamisega seotud praktilised probleemid, millest teatas mitu liikmesriiki, saaks lahendada ühiste õigusnormidega, mis käsitleks andmete töötlemist nii riigisiseses kui ka piiriüleses kontekstis. Reguleerimisala ja võimalikud erandid ELi tasandil seoses andmesubjekti õigusega saada teavet tuleks veel täpsustada. Minimaalsed ühtlustatud kriteeriumid seoses andmesubjekti õigusega andmetega tutvuda võiksid tugevdada andmesubjekti õigusi, kuid samas tuleks sätestada erandid, et politsei ja õigusasutused saaksid nõuetekohaselt täita oma tööülesandeid.

Praktiskās grūtības, ar kurām saskārušās dalībvalstis, nošķirot noteikumus, kas attiecas uz valsts līmeņa apstrādi un pārrobežu apstrādi, varētu atrisināt ar vienotu noteikumu kopumu, kas attiektos gan uz valsts līmeni, gan pārrobežu kontekstu. Būtu nepieciešams turpmāk precizēt datu subjektu tiesību uz informāciju darbības jomu un iespējamos izņēmumus ES līmenī. Harmonizēti minimuma noteikumi par datu subjekta piekļuves tiesībām varētu nostiprināt datu subjektu tiesības, vienlaikus paredzot izņēmumus, lai ļautu policijas un tiesu iestādēm pienācīgi veikt savus uzdevumus.

Euroopa Liidu toimimise lepingu artikli 16 kohaselt, millega nähakse ette õigus isikuandmete kaitsele, on olemas võimalus luua terviklik andmekaitseraamistik, mis tagaks nii üksikisiku andmete kaitse kõrge taseme kriminaalasjades tehtava politsei- ja õigusalase koostöö valdkonnas kui ka sujuvama isikuandmete vahetamise liikmesriikide politsei- ja õigusasutuste vahel, austades täielikult subsidiaarsuse põhimõtet.

Balstoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, kurā noteiktas tiesības uz personas datu aizsardzību, tagad pastāv iespēja izveidot visaptverošu datu aizsardzības regulējumu, nodrošinot gan personas datu augsta līmeņa aizsardzību policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, gan personas datu raitāku apmaiņu starp dalībvalstu policijas un tiesu iestādēm, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

[1] ELT L 350, 30.12.2008, lk 60.

[1] OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[2] Artikkel 30.

[2] Pamatlēmuma 30. pants.

[3] Põhjendus 5, Euroopa Parlamendi ja nõukogu direktiiv 95/46/EÜ, 24. oktoober 1995, üksikisikute kaitse kohta isikuandmete töötlemisel ja selliste andmete vaba liikumise kohta, EÜT L 281, 23.11.1995, lk 31.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti piektais apsvērums, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[4] Artikkel 1.

[4] Pamatlēmuma 1. pants.

[5] Artikli 1 lõige 5.

[5] Pamatlēmuma 1. panta 5. punkts.

[6] Artikli 1 lõige 2.

[6] Pamatlēmuma 1. panta 2. punkts.

[7] Artikkel 13.

[7] Pamatlēmuma 13. pants.

[8] Itaalia teatas komisjonile, et rakendamiseks vajalikke õigusakte ei ole veel ametlikult vastu võetud. Ta viitab isikuandmete kaitse seadustikule, kriminaalmenetluse seadustikule ja muudele õigusaktidele, mis sisaldavad nendes valdkondades isikuandmete töötlemise suhtes kohaldatavaid sätteid. Teised liikmesriigid kasutavad teistsugust lähenemisviisi ja teatavad, et kehtivaid andmekaitse-eeskirju kohaldatakse ka isikuandmete töötlemisel politsei- ja kohtuasutuste poolt siseriiklikul tasandil ning kriminaalasjades andmete töötlemise korral politsei- ja kohtuasutuste poolt. Lisaks sellele on nad teatanud komisjonile täiendavatest rakendusmeetmetest, mida nad praegu ette valmistavad.

[8] Itālija informēja Komisiju, ka īpaši īstenojošie instrumenti vēl nav formāli pieņemti. Tā atsaucas uz Personas datu aizsardzības kodeksu, Kriminālprocesa kodeksu un citiem aktiem, kas satur tiesību normas, kas piemērojamas apstrādei šajās jomās. Citas dalībvalstis ir izvēlējušas atšķirīgu pieeju un norāda, ka spēkā esošie datu aizsardzības noteikumi ir piemērojami arī personas datu apstrādei, ko policija un tiesu iestādes veic valsts līmenī, kā arī datu pārrobežu apstrādei, ko policija un tiesu iestādes veic krimināllietās. Turklāt tās ir informējušas Komisiju par papildu īstenošanas pasākumiem, kas pašlaik tiek sagatavoti.

[9] Vt 16. mai 2005. aasta kohtuotsus kohtuasjas C-105/03, Pupino, punktid 34, 43–45, 47, 61; Euroopa Kohus on seisukohal, et liikmesriigi kohus peab püüdma tagada siseriiklike õigusaktide kooskõlalise tõlgendamise, sealhulgas kehtib see põhimõte raamotsuste suhtes.

[9] Skat. 2005. gada 16. maija spriedumu lietā C-105/03 Pupino , 34., 43. – 45., 47., 61. punkts, kurā Tiesa lēma, ka valstu tiesām, interpretējot valsts tiesību aktus, ir pienākums censties panākt atbilstīgu interpretāciju, ieskaitot pamatlēmumus.

[10] Nii oli see juba enne raamotsuse vastuvõtmist (vt komisjoni talituste töödokument, mõjuhinnang, SEK (2005) 1241, 4.10.2005, punkt 5.1.2).

[10] Šāda situācija bija jau pirms Pamatlēmuma pieņemšanas (skat. Komisijas darba dienestu dokumentu, Ietekmes novērtējumu, SEC(2005)1241, 4.10.2005., 5.1.2. punkts).

[11] Vt 2. tabel.

[11] Skat. 2. tabulu.

[12] Vt 2. tabel.

[12] Skat. 2. tabulu.

[13] Vt Madalmaade märkused.

[13] Skat. Nīderlandes komentārus.

[14] Vt ka Poola panus (siseministeerium) 2010. aasta lõpus komisjoni algatatud avalikku arutellu (sellele viitab Poola oma vastustes küsimustikule): http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/0006/contributions/public_authorities/pl_min_pl.pdf.

[14] Skat. arī Polijas komentārus (Iekšlietu ministrija) sabiedriskajā apspriešanā, ko Komisija uzsāka 2010. gadā (minēti atbildē uz anketu): http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/0006/contributions/public_authorities/pl_min_pl.pdf.

[15] Seda võib järeldada vaatamata sellele, et osa liikmesriike ei täpsustanud esitatud teavet (vt üksikasjad 3. tabelis).

[15] Šo secinājumu var izdarīt, lai gan dažas dalībvalstis nesniedza sīkāku informāciju (skat. 3. tabulu).

[16] Seda erandit ei ole sõnaselgelt nimetatud raamotsuse 2008/977 artiklis 17. See viitab siiski erandile, mis on esitatud direktiivi 95/46/EÜ artikli 13 lõikes 1.

[16] Šis nav izņēmums, kas īpaši minēts Pamatlēmuma 2008/977/TI 17. pantā. Tomēr tas atspoguļo izņēmumu, kas minēts Direktīvas 95/46/EK 13. panta 1. punktā.

[17] Raamotsuse põhjenduse 35 viimases lauses märgitakse, et järelevalveasutuse pädevus „ei tohi […] mõjutada kriminaalmenetluse erisätteid ega kohtunike sõltumatust”.

[17] Skat. Pamatlēmuma 35. apsvēruma pēdējo teikumu, kas nosaka, ka uzraudzības iestāžu pilnvarām "nevajadzētu būt pretrunā īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti kriminālprocesā, un tām nebūtu jāietekmē tiesu neatkarība".