|
|
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |
|
[pic] | EUROOPA ÜHENDUSTE KOMISJON |
|
|
Briselē, 16.12.2008
|
Brüssel 16.12.2008
|
|
COM(2008) 876 galīgā redakcija
|
KOM(2008) 876 lõplik
|
|
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
|
KOMISJONI TEATIS EUROOPA PARLAMENDILE, NÕUKOGULE, EUROOPA MAJANDUS- JA SOTSIAALKOMITEELE NING REGIOONIDE KOMITEELE
|
|
Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā
|
Ühtekuuluvuspoliitika: investeerimine reaalmajandusse
|
|
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
|
KOMISJONI TEATIS EUROOPA PARLAMENDILE, NÕUKOGULE, EUROOPA MAJANDUS- JA SOTSIAALKOMITEELE NING REGIOONIDE KOMITEELE
|
|
Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā
|
Ühtekuuluvuspoliitika: investeerimine reaalmajandusse
|
|
1. Ievads
|
1. SISSEJUHATUS
|
|
Globālās finanšu krīzes un ekonomikas pašreizējās lejupslīdes kontekstā ES kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā[1]. Kā Kopienas lielākais ieguldījumu avots reālajā ekonomikā kohēzijas politika sniedz nozīmīgu atbalstu valsts ieguldījumiem, tostarp gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Tā ir svarīgākā Eiropas solidaritātes izpausme, kuras mērķis ir sniegt atbalstu tiem Eiropas iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam ar kohēzijas politikas starpniecību tiks ieguldīti 347 miljardi euro, lai stiprinātu izaugsmi un veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.
|
Ülemaailmse finantskriisi ja majanduse jahtumise taustal annab ELi ühtekuuluvuspoliitika olulise panuse Euroopa majanduse taastamise kavasse[1]. Ühtekuuluvuspoliitika on ühenduse suurim reaalmajandusse tehtavate investeeringute allikas, millest toetatakse märkimisväärselt avaliku sektori investeeringuid, muu hulgas piirkondliku ja kohaliku tasandi investeeringuid. Ühtekuuluvuspoliitika kui Euroopa solidaarsuse tähtsaima väljenduse eesmärk on aidata Euroopas kõige rohkem abi vajavaid kodanikke. Ajavahemikul 2007–2013 investeeritakse ühtekuuluvuspoliitika raames majanduskasvu edendamiseks ning majandusliku ja sotsiaalse ühtekuuluvuse suurendamiseks 347 miljardit eurot.
|
|
Kohēzijas politika ir paredzēta, lai nodrošinātu stratēģiskus ieguldījumus. No tās kopējā piešķīruma vairāk nekā 65 % jeb 230 miljardi euro ir “novirzīti” ieguldījumiem[2] Eiropas Savienības atjaunotās Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas četrās prioritārajās jomās - cilvēkiem, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai un enerģētikai, pētniecībai un inovācijai. Kohēzijas politika veicina saskaņotas attīstības stratēģijas un vidējā termiņā dod ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un sociālajā attīstībā. Tā nodrošina arī stabilu, drošu, mērķorientētu finansējuma avotu, ko var izmantot, lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos. Šis darbības virziens un stabilitāte ir būtiski svarīga uzticības veidošanā, paļāvības atjaunošanā un ieguldījumu veicināšanā.
|
Ühtekuuluvuspoliitika eesmärk on teha arukaid investeeringuid. Üle 65 % kõikidest eraldatud vahenditest ehk 230 miljardit eurot on ette nähtud sihtotstarbeliseks investeerimiseks[2] liidu majanduskasvu ja tööhõivet käsitleva uuendatud Lissaboni strateegia nelja esmatähtsasse valdkonda: inimesed, ettevõtted, infrastruktuur ja energia ning teadustegevus ja innovatsioon. Ühtekuuluvuspoliitikaga soodustatakse sidusaid arengustrateegiaid ning toetatakse majanduskasvu ja sotsiaalset arengut keskpikal perioodil. Samuti tagatakse sellega stabiilne, turvaline ja sihtotstarbeline rahastamisallikas, mida saab kasutada majanduse taastamise stimuleerimiseks. Selline sihipärasus ja stabiilsus on usalduse suurendamiseks, kindlustunde taastamiseks ja investeeringute hõlbustamiseks ülimalt oluline.
|
|
Kaut gan recesijas pilnais apmērs vēl nav zināms, iespējams, ka tās ietekme būs plaši jūtama. Dažās dalībvalstīs jau ir vērojama augoša bezdarba tendence un krasa negatīva uzņēmējdarbības rādītāju samazināšanās tendence. Dalībvalstis un reģioni tiks ietekmēti dažādi, un to atspoguļos nevienlīdzīgā ietekme uz cilvēkiem. Laikā, kad ekonomika ir grūtībās, visvairāk tiek ietekmētas visneaizsargātākās sabiedrības grupas, piemēram, sociāli atstumti cilvēki un bezdarbnieki.
|
Kuigi majanduslanguse täielik ulatus ei ole veel selge, avaldab see tõenäoliselt laialdast mõju. Mõnes liikmesriigis on töötute arv juba kasvamas ning ettevõtlusnäitajad liiguvad järsult negatiivses suunas. Erinev mõju liikmesriikidele ja piirkondadele kajastub ebaühtlases mõjus üksikisikutele. Majanduslikult raskete aegade mõju tunnetavad enim kõige haavatavamad inimesed, nagu näiteks ühiskonnas tõrjutud või töötud.
|
|
Šādās situācijās valsts sektoram ir būtiski svarīga loma solidaritātes nodrošināšanā un paļāvības atjaunošanā, galvenokārt nodrošinot valsts ieguldījumus, kas ir ļoti vajadzīgi, lai stimulētu iekšzemes pieprasījumu īstermiņā un novirzītu ekonomiku uz ilgtspējīgas attīstības ceļa vidējā termiņā. Šeit ievērojama nozīme var būt kohēzijas politikai. Atzīstot, ka nelabvēlīga ietekme uz valstu budžetiem var palēnināt plānoto ieguldījumu tempu, kohēzijas politikas fondu izmantošana un prioritāšu īstenošana būtu jāpaātrina un pat jāpārplāno finansējums, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, lai savlaicīgi stimulētu ekonomiku un sniegtu atbalstu cilvēkiem, kurus skārusi krīze. Kohēzijas politikas programmām ir potenciāls un elastīgums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šobrīd var sniegt mērķtiecīgu palīdzību, lai apmierinātu prioritārās vajadzības un paātrinātu līdzekļu izlietošanu tajās jomās, kurās ir lielākais izaugsmes potenciāls.
|
Sellisel ajal on avalikul sektoril äärmiselt tähtis roll solidaarsuse tagamisel ja usalduse taastamisel, tehes hädavajalikke avaliku sektori investeeringuid, et kasvatada lühemas perspektiivis sisenõudlust ning anda majandusele keskpikal perioodil jätkusuutlik arengusuund. Siinkohal võib ühtekuuluvuspoliitikal olla oluline roll. Tunnistades, et surve riigieelarvetele aeglustab kavandatud investeerimistempot, tuleks majanduse aegsaks taaselustamiseks kiirendada ühtekuuluvuspoliitika vahendite ja prioriteetide rakendamist ning need vahendid isegi enne tähtaja lõppu kasutusele võtta. Ühtekuuluvuspoliitika programmidel on potentsiaali ja vajalikku paindlikkust, et tagada praegu sihtotstarbelise abi andmine esmatähtsate vajaduste täitmiseks ning kulutuste suurendamiseks suurima kasvupotentsiaaliga valdkondades.
|
|
Kohēzijas politikas panākumu priekšnoteikums ir makroekonomiska stabilitāte un strukturālas reformas, kā arī atbilstīga organizatoriskā sistēma. Kopējie valsts ieguldījumi, kas plānoti laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, ir vidēji gandrīz 6 % no prognozētā IKP[3]. Dažās dalībvalstīs kohēzijas politikas salīdzinošais devums kopējos valsts ieguldījumos būs vairāk nekā 50 %. Atbilstīgi pielāgojot kohēzijas politikas finansējuma grafikus, varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā un vienlaikus turpināt pievērsties dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes potenciālam vidējā un ilgtermiņā.
|
Ühtekuuluvuspoliitika edukuse eeltingimus on makromajanduslik stabiilsus ja struktuurireformid koos asjakohase institutsionaalse raamistikuga. Ajavahemikuks 2007–2013 kavandatud avaliku sektori investeeringud moodustavad kokku keskmiselt ligi 6 % prognoositud SKPst[3]. Mõnes liikmesriigis ületab ühtekuuluvuspoliitika suhteline panus 50 % kõikidest avaliku sektori investeeringutest. Ühtekuuluvuspoliitika käigus toimuva rahastamise ajastuse asjakohane ümberkorraldamine võib anda lühemas perspektiivis olulise rahalise stiimuli, võimaldades samas jätkuvalt keskenduda liikmesriikide majanduse keskmise pikkusega ja pikaajalisele kasvule.
|
|
Dalībvalstis un reģioni, kam izdosies strauji sasniegt programmu mērķus, var mazināt ekonomikas lejupslīdi, jo īpaši tajos konverģences reģionos, kam pieejams lielāks atbalsts. Turpinot ievērot visās programmās noteiktās prioritātes attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, iespējams, ekonomika varēs ātrāk atgūties pēc tam, kad mazināsies šībrīža ekonomiskais šoks. Ņemot vērā to, ka kohēzijas politikas prioritātes un ES nozaru politikas mērķi cits citu savstarpēji papildina, konkurētspējai ilgtermiņā vēl svarīgāk ir ātri īstenot programmas.
|
Liikmesriigid ja piirkonnad, kel õnnestub programmide eesmärgid kiiresti saavutada, suudavad leevendada majanduse jahtumist, eelkõige suuremat toetust saavates lähenemispiirkondades. Kokkulepitud kasvu- ja tööhõiveprioriteetide järgimine kõikide programmide puhul aitab pärast praeguse majandusvapustuse taandumist kiiremini taastuda. Arvestades ühtekuuluvuspoliitika prioriteetide ning ELi valdkondlike tegevuspõhimõtete vastastikust täiendavust, on programmide kiire rakendamine pikaajalist konkurentsivõimet silmas pidades veelgi tähtsam.
|
|
Šā paziņojuma, kas papildina Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, mērķis ir uzsvērt, cik svarīgi reālajai ekonomikai ir ieguldījumi, kas plānoti kohēzijas politikā, un apkopot pasākumu klāstu, ko ierosināt, lai ātrāk sasniegtu kohēzijas politikas ieguldījumu rezultātus.
|
Käesoleva Euroopa majanduse taastamise kava toetuseks esitatud teatise eesmärk on rõhutada ühtekuuluvuspoliitika kaudu kavandatud investeeringute tähtsust reaalmajandusele ning sõnastada rida meetmeid, mis pakutakse välja ühtekuuluvuspoliitika raames tehtavate investeeringute kiirendamiseks.
|
|
2. Kohēzijas politikas ieguldījumu pieaugošais nozīmīgums reālajā ekonomikā
|
2. ÜHTEKUULUVUSPOLIITIKA RAAMES REAALMAJANDUSSE TEHTAVATE INVESTEERINGUTE KASVAV TÄHTSUS
|
|
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ieguldījumi var dot īstermiņa stimulu, vienlaikus turpinot pievērsties ilgtermiņā risināmiem un pastāvīgiem reālās ekonomikas uzdevumiem – ieguldījumiem prioritāros infrastruktūras projektos un enerģētikā, uzņēmumu ražošanas jaudā un cilvēkresursu potenciālā. Šī virzība uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem joprojām ir ļoti svarīga.
|
Praeguses majandusolukorras võib investeeringutega anda lühiajalisi stiimuleid, pöörates samas jätkuvalt tähelepanu reaalmajanduse püsivatele pikaajalistele probleemidele: investeeringud esmatähtsatesse infrastruktuuridesse ja energiavarustusse, ettevõtete tootmisvõimsusesse ja inimkapitali potentsiaali. Keskendumine investeerimise püsivusele on endiselt määrava tähtsusega.
|
|
2.1. Cilvēki
|
2.1. Inimesed
|
|
Ekonomikas atveseļošanas plānā bija pausts atbalsts svarīgajai “Eiropas nodarbinātības atbalsta iniciatīvai”, un tajā bija ierosināts vienkāršot Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta kritērijus un no 2009. gada sākuma paātrināt avansa maksājumus. Ja priekšlikums tiks atbalstīts, dalībvalstīm būs ātrāk pieejami līdz 1,8 miljardiem euro, ko izlietot turpmāk aprakstītajām īstermiņa prioritātēm. Paredzams, ka šāda ātra naudas plūsma ļaus ātrāk saņemt palīdzību apmēram 1,5 miljoniem bezdarbnieku.
|
Taastamiskavas on ette nähtud käivitada suurejooneline Euroopa algatus tööhõive edendamiseks ning soovitatud lihtsustada Euroopa Sotsiaalfondiga seotud kriteeriume ja teha alates 2009. aasta algusest ettemakseid senisest kiiremini. Kui selles kokku lepitakse, saavad liikmesriigid varem kasutada kuni 1,8 miljardit eurot, et tegeleda allpool kirjeldatud lühiajaliste prioriteetidega. Hinnanguliselt võib selle aegsa rahavoo kaudu varem toetust saada ligikaudu 1,5 miljonit töötut.
|
|
- Elastdrošības stratēģiju aktivizēšana un aktīva personu integrācija tajās . Elastdrošības pieejas pamatdoma ir aizsargāt nodarbinātību un ilgtermiņa nodarbinātības iespējas, nevis konkrētas darbavietas. Šīs koncepcijas pamatmērķi, t.i., pielāgošanās izmaiņām un pārejas no viena darba uz citu atvieglošana, ir jo īpaši svarīgi šībrīža ekonomiskajos apstākļos. Vairākas dalībvalstis jau ievieš elastdrošības stratēģijas, un tās visas ir apņēmušās izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas.Strauji politiski reaģēt var ar līgumu elastīguma un aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanas palīdzību. Ekonomikas lejupslīde bieži vispirms skar tos darbiniekus, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā, un viņiem ir visgrūtāk atgriezties darbā. Politikas veidotājiem ir jāstiprina aktīvi un preventīvi darba tirgus pasākumi, lai pasargātos no ilgstoša bezdarba, veltot īpašu uzmanību neaizsargātajām grupām, galvenokārt gados vecākiem darbiniekiem, mazkvalificētam darbaspēkam vai minoritātēm. ESF var ātri iejaukties, lai atvieglotu pāreju no vienas darbavietas uz citu, nodrošinot specializētas mācības, personīgas karjeras izvēles konsultācijas, mācekļa laiku, subsidētas darbavietas, kā arī dotācijas un mazos kredītus pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem, kuri sāk darbību. Lai uzlabotu šādu darba iespēju pieejamību, jau ir pieejami 21,7 miljardi euro papildus 10 miljardiem euro, kas ir paredzēti, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku aktīvu integrāciju. Lai mazinātu krīzes sekas un veicinātu sociālo integrāciju, ESF iejaukšanās varētu būt galvenokārt vērsta uz darbībām nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku atbalstam.Sekmīga pāreja uz citu darbu pēc darba zaudēšanas ir atkarīga arī no nodarbinātības dienestu ātras un kvalitatīvas darbības. Kohēzijas politikā darba tirgus institūciju stiprināšanai ir atvēlēti 2,2 miljardi euro, un, iespējams, drīz būs vajadzīgs vairāk līdzekļu. Ja prognozes par situāciju nodarbinātības jomā ir negatīvas, dalībvalstīm būtu papildus jāstiprina valsts nodarbinātības dienestu kā galveno dalībnieku loma aktīvu nodarbinātības pasākumu mērķtiecīgā virzībā un pieejamo prasmju un darbavietu labākā saskaņošanā.Efektīvi reaģēt uz sekām, ko krīze radīs nodarbinātībai un sociālajai sfērai, un plašākā mērogā efektīvi īstenot ar elastdrošību saistītas darba tirgus reformas varēs tikai tad, ja aktīvi piedalīsies sociālie partneri. ESF sniedz finansiālu atbalstu, lai stiprinātu sociālo dialogu, un sociālo partneru īstenotai vienotai rīcībai.
|
- Tööturule tagasitoomine ja aktiivne kaasamine turvalise paindlikkuse strateegiate raames. Turvalise paindlikkuse põhiidee on kaitsta pigem tööhõivet ja pikaajalist tööalast konkurentsivõimet kui konkreetseid töökohti. Selle kontseptsiooni põhieesmärgid, st muutustega kohanemine ja töökoha vahetamise hõlbustamine, on praeguses majandusolukorras eriti asjakohased. Mitmes liikmesriigis on juba koostatud turvalise paindlikkuse strateegiaid ning nad kõik on võtnud kohustuse kasutada ühtekuuluvuspoliitikat tööalase konkurentsivõime parandamiseks.Lepingute paindlikkuse ja tugevama aktiivse tööturupoliitika ühendamine võib anda kiiret poliitilist tagasisidet. Sageli tabab majanduslangus esmalt just kõige ebasoodsamas olukorras olevaid töötajaid ning neil on ka kõige raskem uuesti tööle asuda. Poliitikakujundajad peavad tugevdama aktiivseid ja ennetavaid tööturumeetmeid, et tagada kaitse pikaajalise töötuse eest, pöörates erilist rõhku haavatavatele rühmadele, täpsemalt eakatele või madala kvalifikatsiooniga töötajatele või vähemustele. Euroopa Sotsiaalfond suudab ülemineku lihtsustamiseks kiirelt sekkuda, pakkudes erikoolitust, individuaalset töönõustamist, praktikat ja subsideeritud tööhõivet, aga ka toetust ja väikelaene füüsilisest isikust ettevõtjana töötamiseks ning ettevõtete asutamiseks. Juba praegu on sel viisil töö saamise hõlbustamiseks kasutada 21,7 miljardit eurot, lisaks 10 miljardile eurole, mis on ette nähtud vähem soodsas olukorras olevate inimeste aktiivse kaasamise parandamiseks. Kriisi mõju vähendamiseks ning sotsiaalse kaasamise edendamiseks peaks Euroopa Sotsiaalfondi sekkumine olema suunatud eeskätt vähem soodsas olukorras olevaid isikuid toetavatele meetmetele.Uue töö leidmine pärast töökoha kaotust sõltub ka kiirest ja kvaliteetsest tööturuteenuste osutamisest. Ühtekuuluvuspoliitika raames toetatakse tööturuasutuste tõhustamist 2,2 miljardi euroga, mis võib lähiajal lisa vajada. Negatiivsete tööhõiveprognooside korral peaksid liikmesriigid veelgi tugevdama oma riiklike tööhõiveametite rolli, kes on olulised osalejad aktiivsete tööturumeetmete otstarbekal suunamisel ning oskuste ja töökohtade paremal kooskõlastamisel.Tõhus vastus kriisi mõjule tööhõive- ja sotsiaalvaldkonnas ning – suures plaanis – turvalise paindlikkusega seotud tööturureformide tõhus rakendamine on võimalik üksnes tööturu osapoolte aktiivse osalemise korral. Euroopa Sotsiaalfond toetab rahaliselt sotsiaalse dialoogi tugevdamist ja tööturu osapoolte ühismeetmeid.
|
|
- Prasmju saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām . Prasmju neatbilstība darba tirgū kļūst par aktuālu problēmu lielākajā daļā dalībvalstu, un finansiālais satricinājums līdzsvara trūkumu darba tirgū īstermiņā palielinās vēl vairāk. Kaut gan nav ieteicams atstāt novārtā vidējā termiņa un ilgāka termiņa mērķus šajā jomā, ir svarīgi arī pievērst uzmanību tūlītējai prasmju uzlabošanai, jo īpaši nozarēs, kurās trūkst darbaspēka. Jaunu prasmju apgūšana var būt nozīmīga proaktīva rīcība, lai saglabātu un palielinātu nodarbinātības drošumu, kā arī sniegtu labāku aizsardzību pret darba zaudēšanu.Lai ES novirzītu atpakaļ uz atveseļošanas ceļa, stātos pretī demogrāfiskās situācijas izmaiņām un spētu iegūt no pārejas uz energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, liela nozīme būs centieniem uzlabot prasmes visos kvalifikācijas līmeņos, cilvēkresursu attīstīšanai un efektīviem ieguldījumiem izglītībā. Atzīstot ievērojamo devumu ekonomikai no ieguldījumiem izglītībā, 2007.-2013. plānošanas periodā ESF resursi, kas paredzēti cilvēkresursu uzlabošanai, ir palielināti līdz apmēram 25 miljardiem euro. Turklāt saskaņā ar kohēzijas politiku 13,5 miljardi euro ir paredzēti darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas atbalstam, kas aptver arī sistēmu izstrādi ekonomikas pārmaiņu un nākotnes vajadzību paredzēšanai darbavietu un prasmju ziņā. Šāda spēja paredzēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē, būs ļoti nozīmīga arī, lai sagatavotos ekonomikas augšupejai. Šo mērķi palīdzēs sasniegt iniciatīva „Jaunas prasmes jaunām darbavietām”[4].
|
- Oskuste kooskõlastamine tööturu vajadustega. Oskuste ja vajaduste ebakõla tööturul on enamikus liikmesriikides kasvav probleem ja heitlik finantsolukord suurendab lühemas perspektiivis tööturu tasakaalustamatust. Kuigi kõnealuse valdkonna keskmise pikkusega ja pikaajalisi eesmärke ei tohiks jätta tähelepanuta, on siiski tähtis keskenduda oskuste viivitamatule parandamisele, seda eeskätt tööjõupuuduse all kannatavates sektorites. Uute pädevuste omandamine võib osutuda oluliseks ennetavaks vahendiks, mille abil säilitada ja suurendada tööga kindlustatust ning end töökaotuse eest paremini kaitsta.Suured jõupingutused oskuste parandamiseks igal kvalifikatsioonitasemel, inimkapitali arendamine ning tõhusad investeeringud haridusse on äärmiselt olulised, et tuua EL taastumise teele, tulla toime demograafiliste muutustega ja saada kasu vähem süsihappegaasiheiteid tekitavale energiatõhusale majandusele üleminekust. Sedastades haridusse tehtavate investeeringute suurt majanduslikku kasu, suurendati inimkapitali arendamisele suunatud Euroopa Sotsiaalfondi vahendeid programmitöö perioodil 2007–2013 ligikaudu 25 miljardi euroni. Peale selle on ühtekuuluvuspoliitika raames ette nähtud 13,5 miljardit eurot töötajate, ettevõtete ja ettevõtjate kohanemisvõime parandamiseks, mis hõlmab ka majandusmuutuste ning töökohtade ja oskustega seotud tulevaste vajaduste prognoosimise süsteemide väljatöötamist. Selline tulevaste oskustega seotud vajaduste prognoosimine on määrava tähtsusega ka majanduslikuks tõusuks valmistumisel. Seda eesmärki aitab saavutada algatus „Uued kutseoskused uute töökohtade jaoks”[4].
|
|
Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:
|
Seepärast julgustatakse liikmesriike:
|
|
- ieguldīt attiecīgajos elastdrošības elementos, jo īpaši stiprinot aktivizēšanas shēmas, lai nodrošinātu štatu samazināšanas dēļ atlaisto darbinieku strauju integrāciju darba tirgū;
|
- investeerima asjaomastesse turvalise paindlikkuse komponentidesse eelkõige töötajate tööturule tagasitoomise tugevdatud kavade kaudu, et tagada töö kaotanud töötajate kiire naasmine tööturule;
|
|
- vajadzības gadījumā mainīt akcentus ESF programmās, kas attiecas uz grupām, ko krīze ietekmē visvairāk;
|
- vajaduse korral suunama Euroopa Sotsiaalfondi programmid ümber kriisist enim mõjutatud rühmadele;
|
|
- turpināt ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā un vispārējo prasmju līmeņu paaugstināšanā, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētu darbaspēku un grupām, kuras ir visnelabvēlīgākajā situācijā;
|
- jätkama investeeringuid hariduse kvaliteedi ja üldise oskuste taseme tõstmisesse, eelkõige madala kvalifikatsiooniga ja ebasoodsas olukorras rühmade puhul;
|
|
- izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu mehānismus, ar ko paredz pieprasījumu pēc prasmēm un saskaņo pieejamās prasmes ar esošām un paredzamajām brīvajām darbavietām.
|
- kasutama ühtekuuluvuspoliitikat, et tõhustada prognoosimismehhanisme ning oskuste vastavusse viimist olemasolevate ja oodatavate vabade töökohtadega.
|
|
2.2. Uzņēmējdarbība
|
2.2. Ettevõtted
|
|
Likumsakarīgi, ka, lai atgūtos no ekonomikas lejupslīdes, ir jāpasargā darboties spējīgi, novatoriski un dinamiski uzņēmumi, kas ir arī viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsdienu globālajā ekonomikā. Visneaizsargātākie ir MVU, jo ir grūtāk saņemt kredītus. Var uzskatīt, ka ierobežoto kredītu pieejamību sākotnēji rada krīze banku sektorā, taču šo tendenci saasina kredītiestāžu lielāki centieni izvairīties no riska. Pieprasījuma samazināšanās rezultātā uzņēmumi sašaurinās savu darbību un samazinās ieguldījumus, jo īpaši inovācijās, kuru pamatā lielākoties ir ilgtermiņa “nemateriālie” ieguldījumi.
|
Elujõuliste uuenduslike ja dünaamiliste ettevõtete toimimise tagamine on ilmselgelt majanduslangusest taastumise võti ning üks praeguse maailmamajanduse suurimaid proovikive. Krediidi kättesaadavuse vähenedes on kõige haavatavamad VKEd. Krediidi üha suurema nappuse algpõhjuseks võib pidada pangandussektori kriisi, kuid veel olulisemana halvendab seda krediidiasutuste soov riske vältida. Väiksema nõudluse tulemusel piiravad ettevõtted oma tegevust ja investeerivad vähem eeskätt innovatsiooni, mis põhineb suuresti pikaajalistel mittemateriaalsetel investeeringutel.
|
|
- Likumsakarīgi, ka finansējuma pieejamība ir vissvarīgākā situācijā, kad uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kuri tikko sāk darbību, un MVU, finanšu vidē ar nevēlēšanos riskēt ir aizvien grūtāk atrast finansējumu. Komisija aktīvi atbalsta tādu atjaunojamu instrumentu lietošanu papildinošā veidā kā aizdevumi, ieguldījumi akciju kapitālā un garantijas gan Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā, gan kohēzijas politikā. Lai palielinātu ES ieguldījumu rezultativitāti šajā plānošanas periodā Komisija un Eiropas Investīciju fonds (EIF) sāka programmu JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), kas paredzēta jaunu uzņēmumu izveidei un MVU paplašināšanai. Turklāt, tā kā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ierobežo valsts budžeta resursus, šobrīd vairāk nekā jebkad ir jāpāriet no tradicionālajiem dotāciju veida finansēšanas modeļiem uz atmaksājamiem instrumentiem.
|
- Juurdepääs rahastamisele on loomulikult kõige olulisem praeguses olukorras, kus ettevõtetel, eelkõige alustavatel ettevõtetel ja VKEdel on riskide vältimisele suunatud finantskeskkonnas üha raskem rahastamist leida. Komisjon on aktiivselt toetanud selliste uuendatavate rahastamisvahendite nagu võlgade, omakapitali ja tagatiste kasutamist täiendaval viisil nii konkurentsivõime ja uuendustegevuse raamprogrammi kui ka ühtekuuluvuspoliitika elluviimisel. Komisjon ning Euroopa Investeerimisfond algatasid ELi investeeringute juhtimiseks käimasoleval programmitöö perioodil uute ettevõtete loomisele ja VKEde laienemisele suunatud algatuse JEREMIE („Euroopa ühisressursid mikro-, väikestele ja keskmise suurusega ettevõtetele”). Kuna finantskriis piirab avalikke eelarvevahendeid, vajame varasemast enam üleminekut üksnes toetustel põhinevatelt traditsioonilistelt rahastamismudelitelt uuendatavatele rahastamisvahenditele.
|
|
- Mikrokredīts. Komisija arvien vairāk pievērš uzmanību mikrouzņēmumu un to vajadzībām pielāgota finansējuma svarīgajai lomai[5]. Komisija un EIB grupa 2008. gada 10. septembrī sāka JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā), lai virzītu dažāda veida tehnisko un finansiālo palīdzību ar mērķi palīdzēt pirmkārt mikrokredīta sniedzējiem, kas nav bankas, lai uzlabotu to darbības kvalitāti, palīdzētu paplašināties un kļūt ilgtspējīgiem. Projektam būs paredzēts trīs gadu ilgs sagatavošanās posms no 2009. līdz 2011. gadam un aplēstais kopējais budžets apmēram 50 miljoni euro.
|
- Mikrokrediit. Komisjon on pööranud üha enam tähelepanu mikroettevõtete olulisele rollile ning nende vajadustele kohandatud rahastamisvormidele[5]. 10. septembril 2008 käivitasid komisjon ja Euroopa Investeerimispanga Grupp ühisalgatuse JASMINE Euroopa väikerahastamisasutuste toetamiseks, et suunata mitmesugust tehnilist ja finantsabi peamiselt muudele pangandusvälistele mikrokrediiti pakkuvatele asutustele, et nad saaksid parandada oma tegevuse kvaliteeti, laieneda ning saavutada jätkusuutlikkus. Projekt hõlmab kolmeaastast ettevalmistusetappi (aastad 2009–2011) ja selle hinnanguline kogueelarve moodustab ligikaudu 50 miljonit eurot.
|
|
- Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi . Saskaņā ar kohēzijas politiku laikā no 2007. līdz 2013. gadam uzņēmējdarbības atbalstam ir piešķirti apmēram 55 miljardi euro, no kuriem liela daļa ir paredzēti inovāciju atbalstam tieši mazos un vidējos uzņēmumos, tostarp kopu atbalstam. Daudzas no plānotajām darbībām atbilst vajadzībai pēc tūlītējas rīcības, lai reaģētu uz šībrīža ekonomisko situāciju, pievēršot uzmanību jo īpaši ilgtermiņa uzdevumiem, kas jāveic uzņēmumiem reālajā ekonomikā. Pie šīm prioritātēm pieder IKT lietojumu, tehnoloģiju ar zemu oglekļa emisiju līmeni un ekoloģiski drošu produktu, ražošanas paņēmienu un energoefektīvu procesu potenciāla izmantošana.
|
- Ettevõtete toetamise meetmed. Aastateks 2007–2013 on ühtekuuluvuspoliitika raames eraldatud ettevõtete toetuseks ligikaudu 55 miljardit eurot, millest suur osa on suunatud otse VKEde innovatsiooni, sealhulgas klastrite toetamisele. Mitu kavandatud tegevust on kooskõlas vahetumate meetmetega, mis on vajalikud praegusele majandusolukorrale reageerimiseks, ja nendes pööratakse tähelepanu eeskätt ettevõtete peamistele pikaajalistele probleemidele reaalmajanduses. Esmatähtsad valdkonnad on info- ja sidetehnoloogia rakenduste potentsiaali kasutamine, vähem süsihappegaasiheiteid tekitavad tehnoloogiad ning keskkonnasõbralikud tooted ja tootmistehnoloogiad ning energiatõhusad protsessid.
|
|
- Resursu attīstīšana . Lai valsts politika būtu efektīva, ir vajadzīga kompetenta un efektīva, objektīva un uz klientu orientēta pārvalde. Jo īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā strukturālas korekcijas veikt var palīdzēt un izaugsmi un darbavietu izveidi var sekmēt, stiprinot institucionālos un administratīvos resursus, kuru uzdevums ir radīt stabilu uzņēmējdarbības vidi. Samazinot uzņēmumu normatīvo un administratīvo slogu, tiek palielināts ražīgums un stiprināta konkurētspēja. Institucionālo resursu attīstīšanai un administratīvajai reformai ir paredzēti 2 miljardi euro ESF līdzekļu. Darbības šajā jomā var ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku kļūt par uzņēmējiem. Tas nozīmē arī iespēju nodrošināt uzņēmuma darbības sākšanu jebkur ES teritorijā trīs dienu laikā bez izdevumiem, izmantojot vienoto piekļuves vietu.
|
- Suutlikkuse arendamine. Tulemuslik avalik poliitika nõuab erapooletut ja kliendikeskset pädevat ja tõhusat juhtimist. Stabiilse ettevõtluskeskkonna loomisele suunatud institutsionaalse ja haldussuutlikkuse tugevdamine toetab eriti majanduslanguse ajal struktuurilist kohanemist ning soodustab majanduskasvu ja tööhõivet. Ettevõtete regulatiivse ja halduskoormuse vähendamine aitab tõsta tootlikkust ja tugevdada konkurentsivõimet. Euroopa Sotsiaalfondi vahenditest toetatakse institutsionaalse suutlikkuse arendamist ja haldusreformi 2 miljardi euroga. Selles valdkonnas võetavad meetmed võivad märkimisväärselt vähendada ettevõtete halduskoormust ning aidata suuremal arvul inimestel hakata tegelema ettevõtlusega. See hõlmab ka võimalust tagada ettevõtte loomine terve ELi piires kolme päeva jooksul ilma mingite kuludeta, kasutades ühte kontaktpunkti.
|
|
Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:
|
Seepärast julgustatakse liikmesriike:
|
|
- censties nodrošināt ieguldījumus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtermiņa konkurētspējā, un iespēju robežās paātrināt šādus ieguldījumus;
|
- püüdma tagada ettevõtete, eriti VKEde pikaajalisse konkurentsivõimesse tehtavaid investeeringuid ning võimaluse korral selliseid investeeringuid kiirendada;
|
|
- stiprināt atbalstu tiem cilvēkiem, kas šajā krīzē zaudē darbu, tostarp ar nelielām dotācijām vai kredītiem sava uzņēmuma izveidei, nodrošinot viņiem uzņēmējdarbības un elementāras vadības prasmes;
|
- tugevdama toetust praeguse kriisi ajal töö kaotanud inimestele, sealhulgas oma ettevõtte alustamiseks ettenähtud väiketoetuste või -krediidi kujul ning ettevõtlus- ja peamiste juhtimisoskuste õpetamise teel;
|
|
- ātri palielināt iniciatīvas JEREMIE pieejamību un paātrināt tās īstenošanu, parakstot līdzdalības fondu līgumus ar EIF un/vai citām finanšu iestādēm;
|
- kiiresti suurendama algatuse JEREMIE vahendite kasutamist ja kiirendama selle rakendamist, sõlmides Euroopa Investeerimisfondi ja/või muude finantsasutustega haldusfondilepinguid;
|
|
- izmantot finanšu instrumentu sinerģiju MVU, ko finansē, izmantojot kohēzijas politiku un konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu;
|
- tõhusalt rakendama sünergiat, mis tekib väikeste ja keskmise suurusega ettevõtete toetamisel konkurentsivõime ja uuendustegevuse raamprogrammi ning ühtekuuluvuspoliitika rahastamisvahendite koostoimel.
|
|
- uzlabot valstīs apstākļus, kas ļauj izstrādāt mikrokredīta iniciatīvas un izmantot atbalstu tehniskās palīdzības veidā, ko mikrokredīta iniciatīvām piedāvā ar JASMINE instrumentu;
|
- parandama riigisisest keskkonda, et teha võimalikuks mikrokrediidialgatuste arendamine ja kasutada algatuse JASMINE raames mikrokrediidialgatuste toetuseks pakutavat tehnilist abi;
|
|
- saglabāt apņemšanos attīstīt institucionālos resursus, jo tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidi un paātrinās valsts pārvaldes modernizāciju.
|
- täitma oma kohustusi institutsionaalse suutlikkuse arendamisel, kuna see avaldab soodsat mõju ettevõttesõbraliku keskkonna loomisele ning kiirendab riiklike haldusasutuste moderniseerimist.
|
|
N
|
N
|
|
Komisija:
|
Komisjon:
|
|
- ar EIF palīdzību ievērojami palielinās finansiālās un tehniskās palīdzības pieejamību, lai palīdzētu uzlabot piekļuvi finanšu instrumentiem;
|
- suurendab koos Euroopa Investeerimisfondiga märkimisväärselt finants- ja tehnilise abi kättesaadavust, et aidata luua juurdepääs rahastamisvahenditele;
|
|
- ir ierosinājusi grozījumus normatīvo aktu noteikumos, lai uzlabotu JEREMIE tipa instrumentu izveidei labvēlīgu vidi.
|
- on teinud reguleerivate sätete muudatusettepanekuid, et parandada keskkonda algatusel JEREMIE põhinevate ja samalaadsete instrumentide loomiseks.
|
|
2.3. Infrastruktūra un enerģētika
|
2.3. Infrastruktuur ja energeetika
|
|
Ņemot vērā lejupslīdes iespējamību, vēl svarīgāk ir turpināt iesākto attiecībā uz ieguldījumiem Eiropas enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūrā un tīklos. Ieguldījumu atpalicība no plānotā šajā jomā atstātu negatīvu ietekmi uz ekonomiku īstermiņā un radītu šķēršļus turpmākas izaugsmes ilgtermiņa iespējām. Piemēram, lejupslīde var saasināt to reģionu problēmas, kam ir mazāk attīstīta enerģētikas infrastruktūra, kā arī saasināt piegādes drošības risku jau problemātiskajos reģionos. Laba infrastruktūras politika un pastiprināta uzmanība, kas pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas ražošanai no atjaunojamiem avotiem un ilgtspējīgam transportam, palīdzēs Eiropai pārciest šo ekonomikas vētru. Tā palīdz pildīt arī citus uzdevumus – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, aizsargāt rūpniecības nozari un patērētājus pret degvielas cenu nepastāvību un uzlabot vietējo vidi. Šāds atbalsts piedāvā arī iespējas arī nodrošināt nodarbinātību, aizsargāt darbavietas un uzņēmumus.
|
Euroopa energeetikasse, transporti ning info- ja sidetehnoloogia infrastruktuuri ja -võrkudesse investeerimise jätkamine omandab majanduslanguse võimalusega silmitsi seistes veelgi suurema tähtsuse. Selles valdkonnas kavandatud investeeringutega viivitamine avaldab kahjulikku lühiajalist majandusmõju ning ohustab pikaajalisi väljavaateid tulevase majanduskasvu osas. Näiteks võib majanduslangus veelgi halvendada vähemarenenud energiainfrastruktuuriga piirkondade ebasoodsat olukorda ja suurendada tarnekindlusega seotud riske piirkondades, kus see on juba praegu ebakindel. Hea infrastruktuur ning energiatõhususele, taastuvenergia tootmisele ja säästvale transpordile keskendumine aitab Euroopal praegustest majandusraskustest üle saada. Samuti aitab see lahendada muid probleeme: vähendada kasvuhoonegaaside heitkoguseid, kaitsta tööstust ja tarbijaid kütusehindade muutlikkuse eest ning säästa keskkonda. Selline toetus pakub ka võimalusi tööhõive tagamiseks, kaitstes töökohti ja ettevõtteid.
|
|
- Transports . Lai atbalstītu ilgtspējīgas transporta infrastruktūras veidošanu, saskaņā ar kohēzijas politiku apmēram 38 miljardi euro periodā no 2007. līdz 2013. gadam tiks piešķirti Eiropas tīklu ( TEN-T ) projektiem un nodrošinās finansējumu sekundārajiem ceļu posmiem, lai uzlabotu piekļuvi TEN-T . Kohēzijas politikas programmās ir plānots arī ieguldīt no vides aspekta ilgtspējīgās transporta sistēmās, tostarp tīrā pilsētas transportā.
|
- Transport. Ajavahemikus 2007–2013 eraldatakse ühtekuuluvuspoliitika raames säästva transpordiinfrastruktuuri arendamise toetamiseks üleeuroopaliste transpordivõrkude (TEN-T) projektidele ligikaudu 38 miljardit eurot ning rahastatakse lisaühendusi, et parandada juurdepääsu TEN-T võrgustikele. Ühtekuuluvuspoliitika programmide alusel kavandatakse investeerida ka keskkonda säästvatesse transpordisüsteemidesse, sealhulgas keskkonnasäästlikku linnatransporti.
|
|
- Enerģētika . Kā uzsvērts Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, šībrīža finanšu krīze pastiprina vajadzību modernizēt Eiropas enerģētikas nozari un dažādot piegādes avotus, lai pasaules tirgus svārstīgajos apstākļos garantētu pietiekami daudz enerģijas par pieņemamu cenu. ES paplašināšanās rezultātā ir pārņemti vāji enerģijas savienojumi austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienā, kas kaitē apgādes drošībai un solidaritātei visā iekšējā enerģijas tirgū. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, kohēzijas politikā 2007.-2013. gada periodā ir paredzēts atbalsts prioritāriem TEN-E projektiem 675 miljonu euro apmērā, un 4,8 miljardi euro tiks atvēlēti atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai, tostarp atbalsts decentralizētai enerģijas ražošanai un centralizētai siltumapgādei. Papildus kohēzijas politikas piešķirtajiem līdzekļiem ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir minētais 4 miljardu euro ieguldījums enerģētikas tīklu savienošanai.
|
- Energia. Nagu Euroopa majanduse taastamise kavas rõhutatakse, suurendab praegune finantskriis vajadust Euroopa energeetikasektori moderniseerimise ning tarneallikate mitmekesistamise järele, et tagada muutliku maailmaturu tingimustes küllaldane ja taskukohane energia. Laienenud EL sai päranduseks ebapiisavad ida-lääne ja põhja-lõuna suunalised energiaühendused, mis õõnestavad terve energia siseturu tarnekindlust ja solidaarsust. Et aidata kaasa selle probleemi lahendamisele, toetatakse ajavahemikus 2007–2013 ühtekuuluvuspoliitika raames esmatähtsaid üleeuroopaliste energiavõrkude (TEN-E) projekte 675 miljoni euroga ning suunatakse 4,8 miljardit eurot taastuvate energiaallikate arendamisele, sealhulgas detsentraliseeritud energiatootmise ja kaugküttesüsteemide toetamisele. Sellele lisandub täiendavalt 4 miljardit eurot energiavõrkude sidumise investeeringuteks, nagu on nimetatud Euroopa majanduse taastamise kavas.
|
|
- Energoefektivitātes uzlabošanai būs izšķiroša nozīme Eiropas konkurētspējā, un cīņā pret klimata pārmaiņām tā ir izvēle, kurā visas puses būs ieguvējas. Ieguldot energoefektivitātes pasākumos, var tūlīt iegūt pozitīvus rezultātus: samazinās mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumi; tiek rosināta izaugsme un izveidotas darbavietas un sekmēta pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Saskaņā ar kohēzijas politiku 2007.-2013. gada periodā dažādiem energoefektivitātes uzlabojumiem jau ir piešķirti apmēram 4,2 miljardi euro.
|
- Energiatõhususe parandamine. See Euroopa konkurentsivõime jaoks otsustava tähtsusega valik aitab samal ajal võidelda kliimamuutuste vastu. Energiatõhususe meetmetesse investeerimine annab kohe kasu, vähendades majapidamiste ja ettevõtete kulusid, edendades majanduskasvu ja tööhõivet ning soodustades üleminekut vähem süsihappegaasiheiteid tekitavale majandusele. Ajavahemikuks 2007–2013 on ühtekuuluvuspoliitika alusel mitmesuguste energiatõhusust parandavate meetmete toetamiseks juba eraldatud ligikaudu 4,2 miljardit eurot.
|
|
- Visiem ES iedzīvotājiem pieejams ātrgaitas internets . Attiecīgajās kohēzijas politikas 2007.-2013. gada perioda programmās IKT infrastruktūrām jau ir piešķirti 2,2 miljardi euro. Atveseļošanas plānā minētais 1 miljards euro ātrgaitas internetam papildina šos piešķīrumus.
|
- Interneti kiirühendus kõikidele ELi kodanikele . Ajavahemikuks 2007–2013 on asjakohaste ühtekuuluvuspoliitika programmide käigus eraldatud info- ja sidetehnoloogia infrastruktuuridele juba 2,2 miljardit eurot. Nendele eraldistele lisandub taastamiskavas viidatud 1 miljard eurot interneti kiirühenduseks.
|
|
- Prasmes, kas vajadzīgas ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni . Vienlaikus ar pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni būs jāapzina un jānodrošina jaunas prasmes jaunām darbavietām, tostarp “zaļajām” darbavietām. Lai šajā jomā atbalstītu dalībvalstu centienus, būtu jāizmanto kohēzijas politikas programmu cilvēkresursu elementi.
|
- Vähem süsihappegaasiheiteid tekitava majandusega seotud oskused. Vähem süsihappegaasiheiteid tekitava ühiskonna poole liikumisega peab kaasnema uuteks töökohtadeks, sh „rohelisteks” töökohtadeks vajalike uute oskuste kindlaksmääramine ja õpetamine. Liikmesriikide jõupingutuste toetamiseks selles valdkonnas tuleks kasutada ühtekuuluvuspoliitika programmide inimkapitali komponente.
|
|
Lai kohēzijas politikā uzlabotu un paātrinātu liela apmēra projektu sagatavošanu šajās un citās prioritārās jomās, Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir izstrādājušas JASPERS (Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos)[6]. Tā sniedz palīdzību vadošajām iestādēm ES 12 dalībvalstīs lielu projektu sagatavošanai prioritāriem ieguldījumiem ES infrastruktūrā.
|
Nende ja muude esmatähtsate valdkondadega seotud suurte ühtekuuluvuspoliitika projektide ettevalmistamise parandamiseks ning kiirendamiseks töötasid komisjon ja Euroopa Investeerimispank välja algatuse JASPERS – Ühine abi projektide toetuseks Euroopa piirkondades[6]. Selle alusel antakse EL 12 korraldusasutustele abi, et valmistada ette ELi esmatähtsate infrastruktuuriinvesteeringutega seotud suuri projekte.
|
|
Atsevišķa Komisijas, EIB un Eiropas Padomes bankas ( CEB ) iniciatīva JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) ir paredzēta, lai paātrinātu un veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus energoefektivitātē, pilsētas transportā, IKT infrastruktūrā, reģenerācijā utt. pilsētās.
|
Komisjoni, Euroopa Investeerimispanga ja Euroopa Nõukogu Arengupanga (CEB) eraldi algatuse JESSICA (Euroopa ühine toetus linnapiirkondade jätkusuutlikele investeeringutele) eesmärk on kiirendada ja tõhustada jätkusuutlikke investeeringuid energiatõhususse, linnatransporti, info- ja sidetehnoloogia infrastruktuuridesse, taastamisse ja muudesse linnapiirkondadega seotud küsimustesse.
|
|
- Tāpēc attiecībā uz infrastruktūru un enerģētiku dalībvalstis tiek mudinātas:
|
Seoses infrastruktuuri ja energeetikaga julgustatakse liikmesriike seepärast:
|
|
- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantojuma nepārtrauktu palielināšanu;
|
- kasutama maksimaalselt riiklikke ja piirkondlikke programme, et tagada taastuvate energiaallikate kasutamise suurenemine;
|
|
- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu, ka jauno ēku plānojumā tiek paredzēts un esošās ēkās tiek ieviests (“atbilstības nodrošināšana”) augsts energoefektivitātes līmenis, iekļaujot arī mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem;
|
- kasutama maksimaalselt riiklikke ja piirkondlikke programme, et tagada energiatõhususe oluline arvessevõtmine uute hoonete projekteerimisel ning selle rakendamine olemasoleva elamufondi puhul (moderniseerimine), sealhulgas väikese sissetulekuga majapidamiste puhul;
|
|
- izmantot finansējumu, lai pārkvalificēšanās vajadzībām vai kvalifikācijas celšanai apmācītu darbiniekus potenciālajām jaunajām darbavietām ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni;
|
- kasutama vahendeid, et töötajaid ümber koolitada ja parandada nende oskusi vähem süsihappegaasiheiteid tekitava majanduse tingimustes loodavate uute töökohtade jaoks;
|
|
- pilnvērtīgi izmantot JASPERS iniciatīvu, lai sagatavotu stratēģiskas infrastruktūras, un pēc iespējas vairāk izmantot kohēzijas politikas palīdzību lieliem projektiem;
|
- kasutama täielikult ära algatuses JASPERS pakutavaid vahendeid, et valmistada ette strateegilisi infrastruktuure ning kasutada parimal võimalikul viisil ühtekuuluvuspoliitika alusel suurtele projektidele antavat toetust;
|
|
- pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā JESSICA iniciatīva attiecībā uz finansējumu integrētai pilsētu attīstībai;
|
- kasutama täielikult ära algatuses JESSICA pakutavaid võimalusi integreeritud linnaarenduse rahastamiseks;
|
|
- izmantot dažādu infrastruktūru un dažādu Kopienas finansējuma avotu sinerģiju (kohēzijas politikas finansējums, TEN-T , TEN-E , Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma un EIB) un ERAB.
|
- kasutama eri infrastruktuuride arendamisel tekkivat ja ühenduse mitmesuguste rahastamisallikate (ühtekuuluvuspoliitika, TEN-T, TEN-E, teadusuuringute, tehnoloogiaarenduse ja tutvustamistegevuse seitsmes raamprogramm, konkurentsivõime ja uuendustegevuse raamprogramm ja Euroopa Investeerimispank) ning Euroopa Rekonstruktsiooni- ja Arengupanga vahelist sünergiat.
|
|
;
|
;
|
|
Komisija ierosina:
|
Komisjon teeb järgmised ettepanekud:
|
|
- no 2009. gada palielināt JASPERS tehniskās palīdzības apmēru par 25 %. Šis būtu nozīmīgs ieguldījums lielu projektu sagatavošanas paātrināšanā. Lai veicinātu šo palielinājumu, Komisija cieši sadarbosies ar citiem JASPERS iniciatīvas partneriem;
|
- suurendada algatuse JASPERS alusel antava tehnilise abi mahtu alates 2009. aastast 25 % võrra. See aitaks märkimisväärselt kiirendada suurte projektide ettevalmistamist. Kõnealuse suurenemise hõlbustamiseks teeb komisjon tihedat koostööd algatuses JASPERS osalevate partneritega;
|
|
- grozīt Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai paredzētu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas nodrošināšanai mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem visās dalībvalstīs;
|
- muuta Euroopa Regionaalarengu Fondi, et võimaldada toetuse andmist energiatõhususe parandamiseks ning taastuvate energiaallikate kasutamiseks elamumajanduses, toetamaks väikese sissetulekuga majapidamisi kõikides liikmesriikides;
|
|
- grozīt normatīvo aktu noteikumus, lai uzlabotu JESSICA iniciatīvas instrumentu vidi attiecībā uz finansēšanu natūrā valsts mērogā.
|
- muuta reguleerivaid sätteid, et parandada algatuse JESSICA vahendite riiklikku mitterahalist toetamist soodustavat keskkonda.
|
|
2.4. Pētniecība un inovācija
|
2.4. Teadustegevus ja innovatsioon
|
|
Neraugoties uz šībrīža ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar kohēzijas politiku plānotiem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā aptuveni 86 miljardu euro jeb 25 % apmērā no kopējā apjoma[7] joprojām būtu jābūt prioritātei. Tā kā privātie kapitālieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir cieši saistīti ar ekonomikas stāvokli kopumā, lai ekonomikā veltītu pietiekamu uzmanību pētniecībai un inovācijai un liktu pamatus ilgtermiņa izaugsmei, ir īpaši nozīmīgi saglabāt valsts sektora izdevumu stabilitāti un izveidot spēcīgu Eiropas pētniecības telpu. Eiropa nevar atļauties pieņemt izvairīgu nostāju attiecībā uz ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un inovācijā, jo īpaši šobrīd.
|
Ühtekuuluvuspoliitika raames kavandatud investeeringud teadmistepõhisesse majandusse, mis moodustavad hinnanguliselt 86 miljardit eurot ehk 25 % kõikidest vahenditest,[7] peaksid jääma prioriteetseks olenemata praegusest majanduslangusest. Kuna erakapitali investeerimine teadus- ja arendustegevusse on tihedalt seotud üldiste majandustulemustega, on avaliku sektori kulutuste tasakaalu säilitamine ning tugeva Euroopa teadusruumi loomine eriti olulised, et tagada majanduselus piisav tähelepanu teadustegevusele ja innovatsioonile, mis on pikaajalise kasvu aluseks. Eriti praegusel ajal ei või Euroopa karta riske uute teadmiste loomise ja innovatsiooni valdkonnas.
|
|
Spēcīgai Eiropas pētniecībai un attīstībai un inovācijām visās nozarēs būs svarīga nozīme Lisabonas mērķu sasniegšanā attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību un aktuālu vides problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu, ilgtspējīgu risinājumu atrašanā. Kohēzijas politikā ir noteikti stabili nosacījumi pētniecības un attīstības un inovācijas stratēģiju ilgstošai finansēšanai. Atzīstot to, cik svarīgi ir palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un pievērst uzmanību kohēzijas politikas stratēģiskajām vadlīnijām, 2007-2013. gada periodā tiek plānots krasi palielināt kohēzijas politikas ieguldījumus šajās jomās visās dalībvalstīs.
|
Selleks et saavutada Lissaboni majanduskasvu ja tööhõive eesmärgid ning lahendada jätkusuutlikult sellised pakilised keskkonnaküsimused nagu kliimamuutused ja energiaprobleemid, on tugev Euroopa teadus- ja arendustegevus ning innovatsioon kõigis sektorites äärmiselt tähtsad. Ühtekuuluvuspoliitikaga on kehtestatud püsivad tingimused teadus- ja arendustegevuse ning innovatsioonistrateegiate jätkuvaks rahastamiseks. Tunnistades teadus- ja arendustegevuse investeeringute suurendamise keskset rolli ning ühtekuuluvuspoliitika strateegiliste suuniste rõhuasetust, kavandatakse ühtekuuluvuspoliitika raames kõikides liikmesriikides nendesse valdkondadesse tehtavaid investeeringuid ajavahemikul 2007–2013 oluliselt suurendada.
|
|
No iepriekš gūtās pieredzes ir skaidrs, ka, lai gūtu panākumus, pētniecības un inovācijas politikas pasākumiem ir jābūt vērstiem uz konkrētām prioritārām darbībām un tie konsekventi jāīsteno. Centieniem saglabāt plānoto ieguldījumu līmeni būs izšķiroša nozīme, ja Eiropa vēlas sekmīgi uzlabot tās spēju būt novatoriskai visplašākajā nozīmē, tostarp laižot tirgū jaunus produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā šībrīža kredīta lūzumu un konkurenci valsts finansējuma iegūšanai, saglabāt konsekvenci attiecībā uz valstu apņemšanos par labu pētniecībai, attīstībai un inovācijai var būt grūti, taču valsts sektoram ir jāuzņemas vadoša loma stabila ieguldījumu klimata veidošanā attiecībā uz pētniecību, attīstību un inovāciju un jābūt gatavam nākamajam pārmaiņu posmam.
|
Kogemuste põhjal on selge, et edu saavutamiseks peavad teadus- ja innovatsioonipoliitika meetmed olema suunatud kindlale prioriteetsele tegevusele ning neid tuleb järjekindlalt ellu viia. Kui Euroopa soovib oma üldist innovatsioonisuutlikkust edukalt tõsta, sealhulgas tuua turule uusi tooteid ja teenuseid, on jõupingutused kavandatud investeerimistaseme säilitamiseks määrava tähtsusega. Teadus- ja arendustegevuse ning innovatsiooniga seotud riiklikest kohustustest kinnipidamine võib olla praeguse krediidi- ja riigi rahanduse kriisi tingimustes probleemne, kuid avalik sektor peab võtma endale juhtrolli, et tagada teadus- ja arendustegevuse ning innovatsiooni vallas stabiilne investeerimiskliima ning olla järgnevaks majanduskasvuks võimalikult hästi ette valmistatud.
|
|
Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas:
|
Seepärast kutsutakse liikmesriike üles:
|
|
- savās kohēzijas politikas programmās turpināt atbalstīt ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā, attīstot pētniecības un attīstības resursus, kā arī attiecīgās nozares virzītas nelielas infrastruktūras zinībietilpīgās kopās, un atbalstīt cilvēkresursus jomās, kurās ir ievērojams izaugsmes potenciāls (piemēram, IKT, energoefektivitāte un enerģētikas tehnoloģijas ar zemu oglekļa emisiju līmeni);
|
- jätkama oma ühtekuuluvuspoliitika programmide kaudu investeerimist teadus- ja arendustegevuse suutlikkust arendavasse teadusuuringute infrastruktuuri, väikesemastaabilistesse tööstuse juhitud teadus- ja arendustegevuse infrastruktuuridesse teadmisemahukates klastrites ning samuti inimkapitali (sellistes olulise kasvupotentsiaaliga valdkondades nagu info- ja sidetehnoloogia, energiatõhusus ja vähese süsinikdioksiidiheitega energiatehnoloogiad);
|
|
- pilnībā izmantot dažādu pētniecības un inovācijas darbību Kopienas, valsts un privātā finansējuma avotu sinerģiju, lai nodrošinātu, ka prioritātes šajās jomās turpina saņemt finansējumu.
|
- kasutama täiel määral mitmesuguste teadustegevuse ja innovatsiooni era- ja avaliku rahastamise allikate vahelist sünergiat, et tagada nende valdkondade prioriteetide jätkuv rahastamine.
|
|
3. PRIEKšLIKUMI UN IETEIKUMI
|
3. ETTEPANEKUD JA SOOVITUSED
|
|
Komisijas ierosinātajā visaptverošajā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir dots pamatojums liela apjoma fiskālam stimulam, apvienojot valstu un Kopienas rīcību. Atzīstot, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā gan privātajam finansējumam, gan valsts budžetiem var rasties problēmas, ir ierosināts ar kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanu saistītu pasākumu kopums, lai izmantotu šīs politikas mērķus un stabilitāti. Pie šiem pasākumiem varēja minēt tiesību aktu priekšlikumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi attiecīgajām iestādēm pieņemt steidzamības kārtā, un aicinājumus pilnībā izmantot spēkā esošus instrumentus.
|
Komisjoni väljapakutud laiahaardelises Euroopa majanduse taastamise kavas toetatakse fiskaalpoliitika olulist stimuleerimist, mis ühendab endas riigisisese ja ühenduse tegevuse. Tunnistades, et praeguses majandusolukorras satuvad tõenäoliselt surve alla nii erarahastamine kui ka riigieelarved, esitatakse selles meetmete pakett ühtekuuluvuspoliitika raames tehtavate investeeringute kiirendamiseks, et tugineda selle poliitika keskpunktidele ja stabiilsusele. Kõnealused meetmed hõlmavad mitmesuguseid ettepanekuid õigusnormide kohta, mis komisjon on soovitanud asjaomastel institutsioonidel kiirelt vastu võtta, ning algatusi olemasolevate vahendite täieulatuslikuks kasutamiseks.
|
|
Priekšlikumus par tiesību aktu mērķtiecīgiem grozījumiem[8] var raksturot šādi:
|
Sihipäraste õiguslike muudatuste ettepanekuid[8] võib iseloomustada järgmiselt:
|
|
- pasākums to valsts iestāžu naudas plūsmas uzlabošanai, kas atbild par valstu un reģionālo programmu izpildi. Pie šiem noteikumiem pieder priekšfinansējuma papildu daļas izmaksa 2009. gadā un pasākumi, kas varētu paātrināt valsts atbalsta shēmās un lielos projektos radušos izdevumu atlīdzināšanu;
|
- riiklike ja piirkondlike programmide rakendamise eest vastutavate ametiasutuste rahavoogude parandamise meetmed. Kõnealused sätted hõlmavad täiendavaid eelrahastamise osamakseid aastal 2009 ja meetmeid, mis võivad kiirendada suurte projektide ja riigiabi kavade käigus kantud kulude hüvitamist;
|
|
- noteikumu skaidrošana, kas veicinātu finansēšanas tehnikas instrumentu paredzēšanu ar mērķi paātrināt piekļuves izmantošanu finanšu pasākumiem;
|
- finantskorraldusvahendite kasutuselevõttu hõlbustavate sätete selgitamine, et kiirendada finantsmeetmete kasutamist;
|
|
- vienkāršošana attiecībā uz izmaksām vienotu likmju un vienreizēju maksājumu veidā, lai valsts iestādes varētu ātrāk sagatavot projektus un pasākumus;
|
- kindlasummaliste ja ühekordsete kulude laialdasem kasutamine, mis teeb ametiasutustel projektide ja meetmete kiirema ettevalmistamise lihtsamaks.
|
|
- paplašināt iespējas atbalstīt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamos energoresursos attiecībā uz mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem ES 27 dalībvalstīs.
|
- investeerimistoetuse saamise võimaluste laiendamine energiatõhususele ja taastuvate energiaallikate kasutamisele EL 27 madala sissetulekuga majapidamistes.
|
|
Papildus ierosinātajām izmaiņām tiesību aktos Komisija ierosina dalībvalstīm ievērot šādus principus un iesaka tām šādu rīcību, lai tās pilnībā izmantotu esošās iespējas un sagatavotos izmantot ierosinātos tiesību aktu grozījumus.
|
Kavandatud õiguslike muudatuste täiendusena pakub komisjon välja järgmised põhimõtted ja meetmed, mis võimaldavad liikmesriikidel olemasolevaid võimalusi täiel määral kasutada ning valmistuda kavandatud õiguslike muudatuste kasutamiseks.
|
|
- Rīcības virzīšana uz stratēģiskiem ieguldījumiem . Pastāvošajos ārkārtas apstākļos dalībvalstis un Komisija var pārbaudīt darbības programmu mērķu un prioritāšu iespējamās izmaiņas, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību ieguldījumiem jomās, kurās ir tūlītējas izaugsmes potenciāls un/vai kurās ir steidzami jārīkojas. Tas attiecas, piemēram, uz ieguldījumiem energoefektivitātē, tīrās tehnoloģijās, vides pakalpojumos, infrastruktūrā, starpsavienojumos, platjoslas tīklos, nākotnes darba tirgum vajadzīgo prasmju paredzēšanā un saskaņošanā vai jauna finansējuma piešķiršanu MVU, tostarp pētījumietilpīgiem un novatoriskiem MVU, kam ir augstāks riska līmenis Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju tiek aicinātas esošajās programmās nekavējoties piešķirt prioritāti šādiem ražīgumu veicinošiem ieguldījumiem.
|
- Tegevuse suunamine arukale investeerimisele. Praegustes erakorralistes oludes saavad liikmesriigid ja komisjon kaaluda rakenduskavade eesmärkide ja prioriteetide võimalikke muudatusi, et pöörata veelgi enam tähelepanu kohese kasvupotentsiaaliga ja/või pakilisi meetmeid vajavatesse valdkondadesse investeerimisele. Näiteks võib tuua investeeringud energiatõhususse, keskkonnasäästlikesse tehnoloogiatesse, keskkonnateenustesse, infrastruktuuri ja võrkude sidususse, lairibavõrkudesse või tööturu tulevikuvajadustele vastavate oskuste prognoosimisse ja ettevalmistamisse või VKEdele, sealhulgas kõrgema riskiprofiiliga teadusmahukatele ja innovaatilistele VKEdele uute rahastamisallikate loomisesse. Liikmesriike kutsutakse üles tegema tihedat koostööd komisjoniga, et selliseid tootlikkust edendavaid investeeringuid olemasolevate kavade käigus otsekohe eelistada.
|
|
- MVU inovatīvas finansēšanas iespēju izmantošana. Būtu pilnībā jāizmanto tādu JEREMIE tipa instrumentu potenciāls, kuri nodrošina MVU piekļuvi finansējumam. Dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi piedalīties sadarbības platformā, ko Komisija sadarbībā ar EIF sāks 2009. gadā.
|
- VKEde uuenduslike rahastamisvõimaluste kasutamine. JEREMIE-laadsete, VKEdele rahastamise kättesaadavust võimaldavate vahendite potentsiaali tuleks täiel määral kasutada. Liikmesriike kutsutakse üles aktiivselt osalema võrguplatvormis, mille komisjon 2009. aastal koos Euroopa Investeerimisfondiga käivitab.
|
|
- Esošo iespēju izmantošana . Arī esošo programmu stratēģiskā pieeja un plašā darbības joma piedāvā nozīmīgas pielāgošanas iespējas. Principā programmu vadītāji var ar papildu pasākumiem koriģēt dažādo prioritāšu un atbalsta saņēmēju kategoriju līdzekļu izlietošanas un īstenošanas salīdzinošo tempu. Komisija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm, un mudina pilnībā izmantot šo pielāgošanas iespēju atbilstīgi tiesiskajam regulējumam.
|
- Olemasolevate võimaluste kasutamine. Olemasolevate kavade strateegiline lähenemisviis ja lai rakendusala pakuvad juba praegu suurt paindlikkust. Põhimõtteliselt võivad kavade juhid kohandada eri prioriteetide ja abisaajate kategooriate raames kulutuste tegemise ja rakendamise suhtelist kiirust või asendada sekkumise lisameetmetega. Komisjon teeb kõik endast oleneva liikmesriikide abistamiseks ning julgustab neid paindlikkust õigusraamistiku piires täiel määral kasutama.
|
|
- Programmu īstenošanas paātrināšana. Lai paātrinātu programmu īstenošanu, Komisija mudina dalībvalstis pabeigt definēt savas vadības un kontroles sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvo aktu noteikumiem un principiem. Tas ļaus paātrināt starpposma finanšu darījumus kopumā, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu vadības principu.
|
- Kavade rakendamise kiirendamine. Kavade rakendamise kiirendamiseks julgustab komisjon liikmesriike viima kooskõlas asjakohaste reguleerivate sätete ja põhimõtetega lõpule oma riiklike juhtimis- ja kontrollisüsteemide määratlemine. See võimaldab vahepealseid finantstehinguid üldiselt kiirendada, järgides samas usaldusväärse finantsjuhtimise põhimõtet.
|
|
- Valsts ieguldījumu saglabāšana. Ņemot vērā grūtības nodrošināt pietiekamu līdzfinansējumu, dalībvalstis var dažādot Kopienas un valsts ieguldījumu attiecībā uz programmā ietilpstošiem atsevišķiem projektiem, piemēram, 2009. gadā dažas darbības varētu pilnībā finansēt par kohēzijas politikas līdzekļiem. Šāda finansējuma pārplānošana, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, jālīdzsvaro ar darbībām, ko finansē tikai par valsts līdzekļiem vai kam plānošanas perioda beigās paredz lielāku valsts finansējuma īpatsvaru.
|
- Avaliku sektori investeeringute säilitamine. Piisava kaasrahastamise tagamisel esinevaid probleeme silmas pidades võivad liikmesriigid programmi üksikute projektide puhul ühenduse ja riigi osamakseid muuta: näiteks võib 2009. aastal rahastada mõne toimingu sajaprotsendiliselt ühtekuuluvusfondi vahenditest. Selline ühenduse vahendite kiirem kasutuselevõtt tuleb programmitöö perioodi lõpuks tasakaalustada üksnes riigi vahenditest rahastatavate toimingutega või riiklike vahendite suuremate määradega.
|
|
- Dalībvalstis tiek mudinātas:
|
Liikmesriike julgustatakse:
|
|
- izmantot visas iespējas paātrināt vajadzīgo iejaukšanos, kas parādās saskaņotajos programmu mērķos;
|
- kasutama kõiki võimalusi kavade kokkulepitud eesmärkides sisalduvate vajalike investeeringute kiirendamiseks;
|
|
- izmantot 2009. gadam paredzēto un piedāvāto papildu avansa finansējumu, lai priekšfinansētu prioritāras iejaukšanās un straujāk sāktu 2007.-2013. gada perioda programmas;
|
- võtma kasutusele olemasolevaid ja 2009. aastaks kavandatud lisaettemakseid, et eelrahastada esmatähtsaid sekkumisi ning käivitada ajavahemiku 2007–2013 kavad;
|
|
- pārbaudīt, vai programmās nav vajadzīgas steidzamas izmaiņas, lai paātrinātu to drīzu īstenošanu, papildus jau pieejamām pielāgošanas iespējām;
|
- uurima, kas lisaks olemasolevatele paindlikele võimalustele on kavasid vaja kiiresti muuta, et nende täitmist kiirendada;
|
|
- izmantot valstu stratēģiskos ziņojumus[9], kas jāiesniedz līdz 2009. gada beigām, kā iespēju ziņot par jaunās programmu kārtas īstenošanas pirmstermiņa rezultātiem. Šie ziņojumi ir vēl jo svarīgāki, ņemot vērā jaunos ekonomikas apstākļus. Vajadzības gadījumā tajos varētu rast izsvērtākus un visaptverošākus programmu un to mērķu stratēģiskas pārskatīšanas priekšlikumus, jo būs radusies lielāka skaidrība par šīs lejupslīdes ietekmi.
|
- kasutama oma riiklikke strateegilisi aruandeid[9], mis tuleb esitada 2009. aasta lõpuks, võimalusena teavitada uue vooru kavade täitmise esimestest tulemustest. Muutunud majandustingimustes omandavad kõnealused aruanded veelgi suurema tähtsuse. Kui praeguse majanduslanguse mõju selgemaks saab, võiks aruannetes vajaduse korral esitada kaalutletumaid ja põhjalikumaid ettepanekuid kavade ja nende eesmärkide strateegiliseks läbivaatamiseks.
|
|
.
|
.
|
|
Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu:
|
Komisjon teeb liikmesriikidega koostööd, et:
|
|
- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu tajās jaunas vajadzības, vienkāršotu izpildi un paātrinātu izvirzīto prioritāšu ieviešanu;
|
- kaaluda rakenduskavade võimalikku aegsat muutmist, et käsitleda uusi vajadusi, lihtsustada nende täitmist ja kiirendada kehtestatud prioriteetide rakendamist;
|
|
- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu finansējumu energoefektivitātei un ieguldījumus atjaunojamas enerģijas izmantošanā mājokļos ES 15 dalībvalstu programmās un šo ieguldījumu nostiprināšanā ES 12 dalībvalstīs;
|
- kaaluda rakenduskavade võimalikku aegsat muutmist, et kehtestada elamute energiatõhususse ja taastuvatesse energiaallikatesse investeerimise rahastamine EL 15 kavades ning toetada selliseid investeeringuid EL 12-s;
|
|
- visbeidzot, Komisija ātri pārbaudīs nelielu slēgšanas termiņa pagarinājumu pieprasījumus par 2000.-2006. gada programmām, lai ļautu maksimāli izmantot jau veiktās apņemšanās un mazinātu kapitāla piesaistes grūtības 2008. gada beigās.
|
- lõpuks kiirelt läbi vaadata ajavahemiku 2000–2006 kavade lõpetamistähtaegade lühiajalise pikendamise taotlused, et võimaldada juba võetud kohustusi maksimaalselt täita ning leevendada raskusi, mis on seotud kapitali hankimisega 2008. aasta lõpul.
|
|
4. Secinājums
|
4. KOKKUVÕTE
|
|
Kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu reālajā ekonomikā, sasniedzot ES izaugsmes un darbavietu izveides mērķus un risinot ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Kohēzijas politika ar ievērojamiem finanšu ieguldījumiem un decentralizētu vadību, kurā uzmanība pievērsta valsts politikas veidošanas, atbildīguma un kontroles uzlabošanai, ir nozīmīgs izaugsmes un darbavietu izveides balsts vietējā un reģionālā līmenī, kur finanšu un ekonomikas krīzes sekas Eiropas iedzīvotāji izjutīs vispirms. Kohēzijas politikas mērķis jau tagad ir atbalstīt tās dalībvalstis un reģionus, kuriem tas visvairāk nepieciešams, lai mazinātu atšķirības, veicinātu izaugsmi un stiprinātu ES ekonomisko un sociālo kohēziju.
|
Ühtekuuluvuspoliitika annab reaalmajandusse olulise panuse ELi majanduskasvu ja tööhõive ning säästva arengu tegevuskavade elluviimise kaudu. Märkimisväärsete finantsinvesteeringute ja detsentraliseeritud juhtimisega, mis on suunatud avaliku sektori poliitika kujundamise ning vastutuse ja kontrolli parandamisele, toetab ühtekuuluvuspoliitika oluliselt majanduskasvu ja tööhõivet kohalikul ning piirkondlikul tasandil, kus finants- ja majanduskriis end Euroopa kodanikele tunda annab. Ühtekuuluvuspoliitika on juba praegu suunatud suuremat abi vajavate liikmesriikide ja piirkondade toetamisele, et vähendada erinevusi, stimuleerida majanduskasvu ja tugevdada ELi majanduslikku ja sotsiaalset ühtekuuluvust.
|
|
Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, šajā paziņojumā izklāstīto likumdošanas un citu pasākumu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanai un pārplānošanai var būt pozitīva ietekme, radot pieprasījumu tautsaimniecības galvenajās nozarēs, un tā varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā, vienlaikus sniedzot palīdzību tiem, uz ko tas tieši attiecas. Ir svarīgi pievērst uzmanību noteiktajām Lisabonas ieguldījumu prioritātēm, jo šīs prioritātes var veicināt ātrāku ekonomikas atgūšanos un risināt tādus ilgtermiņa uzdevumus kā konkurētspējas uzlabošana un piemērošanās ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni.
|
Majanduslanguse kontekstis on käesolevas teatises kirjeldatud õigusnormide ja muude meetmete kehtestamine oluliseks panuseks Euroopa majanduse taastamise kava rakendamisse. Ühtekuuluvuspoliitika raames tehtavate investeeringute kiirendamine ja rahaliste vahendite varasem eraldamine võib positiivselt mõjutada nõudlust peamistes majandussektorites, anda lühemas perspektiivis olulise rahalise stiimuli, aidates seeläbi neid, keda majanduslangus otseselt mõjutab. Äärmiselt oluline on hoida pideva tähelepanu keskmes Lissaboni strateegia neid investeerimisprioriteete, mis on esile tõstetud kui kiiremale taastumisele ja selliste pikaajaliste probleemide lahendamisele kaasa aitavad prioriteedid nagu konkurentsivõime parandamine ja üleminek vähem süsihappegaasiheiteid tekitavale majandusele.
|
|
Šos pasākumu īstenošanai vajadzīga cieša sadarbība starp pārējām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm, programmu ieinteresētajām pusēm un Eiropas Komisiju.
|
Kõnealuste meetmete kiireks rakendamiseks on vaja tihedat koostööd Euroopa institutsioonide, liikmesriikide, programmides osalevate huvigruppide ja komisjoni vahel.
|
|
[1] COM(2008)800, 26.11.2008., Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.
|
[1] KOM(2008) 800, 26.11.2008, „Euroopa majanduse taastamise kava”.
|
|
[2] COM(2007)798, 11.12.2007., Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.-2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.
|
[2] KOM(2007) 798, 11.12.2007, „Majanduskasvu ning tööhõivet käsitleva Lissaboni strateegia rakendamine liikmesriikides ja piirkondades ELi ühtekuuluvuspoliitika kaudu ajavahemikus 2007–2013”.
|
|
[3] Skatīt gaidāmo Komisijas paziņojumu par papildināmības principa ex ante novērtējumu par 2007.-2013. gadu.
|
[3] Vt peagi ilmuvat komisjoni teatist täiendavuse põhimõtte eelhindamise kohta ajavahemikus 2007–2013.
|
|
[4] COM(2008) 868, 16.12.2008.
|
[4] KOM(2008) 868, 16.12.2008.
|
|
[5] COM(2007)708, 13.11.2007., “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību”.
|
[5] KOM(2007) 708, 13.11.2007, „Euroopa algatus mikrokrediidi arendamiseks, et toetada majanduskasvu ja tööhõivet”.
|
|
[6] JASPERS ir Komisijas, EIB, ERAB un KfW tehniskās palīdzības iniciatīva, kas piedāvā palīdzību visos projektu sagatavošanas posmos.
|
[6] JASPERS on komisjoni, EIPi, Euroopa Rekonstruktsiooni- ja Arengupanga ja rahandusasutuse KfW tehnilise abi rahastu, mille käigus pakutakse abi kõikides projekti ettevalmistamise etappides.
|
|
[7] SEC(2007)1547, 14.11.2007., Kohēzijas politika paver inovāciju iespējas reģionos.
|
[7] SEK(2007) 1547, 14.11.2007 (Regions delivering innovation through Cohesion Policy).
|
|
[8] COM(2008)803, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1083/2006 par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu.COM(2008)838, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par ERAF.COM(2008)813, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par ESF.
|
[8] KOM/2008/803, ettepanek muuta määrust (EÜ) nr 1083/2006 Euroopa Regionaalarengu Fondi, Euroopa Sotsiaalfondi ja Ühtekuuluvusfondi kohta.KOM/2008/838, ettepanek muuta määrust (EÜ) nr 1080/2006 Euroopa Regionaalarengu Fondi kohta.KOM/2008/813, ettepanek muuta määrust (EÜ) nr 1081/2006 Euroopa Sotsiaalfondi kohta.
|
|
[9] Saskaņā ar EK Regulas(EK) Nr. 1083/2006 29. pantu šajos ziņojumos būtu jāapskata tādi jautājumi kā tas, kāds ir programmu ieguldījums kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā un konkurētspējas un darbavietu izveides veicināšanā, kā arī sociāli ekonomiskās situācijas risināšanā.
|
[9] Määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 29 alusel tuleb nendes aruannetes käsitleda selliseid küsimusi nagu kavade toetus ühtekuuluvuspoliitika eesmärkide saavutamisele ning konkurentsivõime ja töökohtade loomise edendamisele, samuti sotsiaal-majanduslikku olukorda.
|