Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006

Euroopa Parlamendi ja nõukogu määrus (EÜ) nr 1080/2006,

( 2006. gada 5. jūlijs)

5. juuli 2006,

par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu

mis käsitleb Euroopa Regionaalarengu Fondi ja millega tunnistatakse kehtetuks määrus (EÜ) nr 1783/1999

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

EUROOPA PARLAMENT JA EUROOPA LIIDU NÕUKOGU,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 162. panta pirmo daļu un 299. panta 2. punkta otro daļu,

võttes arvesse Euroopa Ühenduse asutamislepingut, eriti selle artikli 162 esimest lõiku ja artikli 299 lõike 2 teist lõiku,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

võttes arvesse komisjoni ettepanekut,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [1],

võttes arvesse Euroopa Majandus- ja Sotsiaalkomitee arvamust [1],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [2],

võttes arvesse Regioonide Komitee arvamust [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

toimides asutamislepingu artiklis 251 sätestatud korras [3]

tā kā:

ning arvestades järgmist:

(1) Līguma 160. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Kopienas reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības. Tādēļ ERAF palīdz mazināt atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un apmēru, kādā mazāk labvēlīgi reģioni, tostarp lauku apvidi un pilsētas, rūpnieciskie reģioni, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, apgabali ar ģeogrāfiskiem vai dabiskiem trūkumiem, piemēram, salas, kalnaini apvidi, mazapdzīvoti apvidi un pierobežas apvidi, atpaliek attīstībā.

(1) Asutamislepingu artiklis 160 sätestatakse, et Euroopa Regionaalarengu Fond (ERF) on ette nähtud selleks, et olla abiks põhiliste regionaalsete ebavõrdsuste korvamisel ühenduses. Sellest tulenevalt soodustab ERF eri piirkondade arengutasemete erinevuse ja ebasoodsate piirkondade, sealhulgas maa- ja linnapiirkondade, taandarenevate tööstuspiirkondade, geograafiliselt või looduslikult ebasoodsate piirkondade, näiteks saared, mägipiirkonnad, hõredalt asustatud piirkonnad ja piirialad, mahajäämuse vähendamist.

(2) Struktūrfondiem un Kohēzijas fondam kopēji noteikumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 ( 2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu [4]. Būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz darbību veidiem, kurus var finansēt no ERAF saskaņā ar minētajā regulā noteiktajiem mērķiem.

(2) Euroopa Regionaalarengu Fondi, Euroopa Sotsiaalfondi ja Ühtekuuluvusfondi üldsätteid käsitlevas nõukogu 11. juuli 2006. aasta määruses (EÜ) nr 1083/2006 on ette nähtud ühised sätted struktuurifondide ja Ühtekuuluvusfondi kohta [4]. Tuleks kehtestada erisätted tegevusliikide kohta, mida ERF võib finantseerida nimetatud määruses kindlaks määratud eesmärkide kohaselt.

(3) ERAF būtu jāsniedz atbalsts, ievērojot kohēzijas politikas vispārējo stratēģiju, kas nodrošina lielāku atbalsta koncentrēšanu uz Kopienas prioritātēm.

(3) ERF peaks andma abi ühtekuuluvuspoliitika üldstrateegia raames, mis aitaks paremini tagada ühenduse prioriteetide toetamist.

(4) Regulā (EK) Nr. 1083/2006 noteikts, ka noteikumus par izdevumu atbilstību paredzēs valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, attiecībā uz kuriem ir jāparedz īpaši nosacījumi. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi par izņēmumiem, kas saistīti ar ERAF.

(4) Määruses (EÜ) nr 1083/2006 nähakse ette, et kulude abikõlblikkuse eeskirjad kehtestatakse riigisisesel tasandil, välja arvatud teatavad erandid, mille puhul on vaja kehtestada erisätted. Seega tuleks sätestada ERFiga seotud erandid.

(5) Saistībā ar integrētas pilsētvides attīstības darbību uzskata par vajadzīgu atbalstīt ierobežotas darbības mājokļu atjaunošanai apgabalos, kur vērojama vai draud fiziska deģenerācija un sociāla atstumtība dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk.

(5) Linnade integreeritud arendamise raames peetakse vajalikuks toetada 1. mail 2004 või pärast seda Euroopa Liiduga ühinenud liikmesriikides teatavaid meetmeid eluasemete renoveerimiseks piirkondades, kus valitseb või mida ohustab olukorra füüsiline halvenemine ja sotsiaalne tõrjutus.

(6) Ir jānosaka, ka ERAF piešķirtajiem līdzekļiem mājokļu izdevumiem vajadzētu būt saistītiem ar labas kvalitātes mājokļu nodrošināšanu iedzīvotāju grupām ar mazākiem ienākumiem, iekļaujot nesen privatizēto mājokļu fondu, kā arī mājokļus īpaši neaizsargātām sociālajām grupām.

(6) On vaja sätestada, et ERFi panus elamuehitusega seotud kulude katteks oleks suunatud hea kvaliteediga eluaseme, sealhulgas hiljuti erastatud eluruumid, võimaldamiseks madalama sissetulekuga elanikerühmadele ning samuti majutuse võimaldamiseks sotsiaalselt kaitsetutele elanikerühmadele.

(7) Efektīva un mērķtiecīga ERAF atbalstītās darbības īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visām attiecīgajām teritoriālajām un sociālekonomiskajiem partneriem un jo īpaši reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citām atbilstīgām struktūrām ERAF līdzfinansēto darbības programmu īstenošanas dažādos posmos.

(7) ERFi toetatavate meetmete tõhus rakendamine põhineb heal valitsemistaval ja kõikide asjaomaste territoriaalsete ja sotsiaalmajanduslike partnerite, eriti piirkondlike ja kohalike asutuste, samuti mis tahes muude asjaomaste organite partnerlusel ERFi poolt kaasfinantseeritavate rakenduskavade elluviimise erinevatel etappidel.

(8) Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai ERAF līdzfinansēto darbības programmu īstenošanas dažādos posmos nenotiktu diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(8) Liikmesriigid ja komisjon peaksid tagama, et ERFi poolt kaasfinantseeritavate rakenduskavade elluviimise eri etappidel ei esineks diskrimineerimist soo, rassi või etnilise päritolu, usutunnistuse või veendumuse, puude, vanuse või seksuaalse orientatsiooni põhjal.

(9) Balstoties uz pieredzi un priekšrocībām, kas gūtas saistībā ar Kopienas iniciatīvu URBAN, kas noteikta 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999 ( 1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem [5], ilgtspējīga pilsētvides attīstība būtu jāstiprina, pilnībā integrējot šīs jomas pasākumus ERAF līdzfinansētajās darbības programmās, īpašu uzmanību pievēršot vietējai attīstībai un ar nodarbinātību saistītām iniciatīvām un to potenciālu saistībā ar inovācijām.

(9) Toetudes nõukogu 21. juuni 1999. aasta määruse (EÜ) nr 1260/1999 (millega nähakse ette üldsätted struktuurifondide kohta) [5] artikli 20 lõike 1 punktis b ette nähtud ühenduse algatuse URBAN kogemustele ja tugevatele külgedele, tuleks linnade säästvat arengut tugevdada selle valdkonna meetmete täieliku integreerimisega ERFi poolt kaasfinantseeritavatesse rakenduskavadesse, pöörates erilist tähelepanu kohaliku arengu ja tööhõivealastele algatustele ning nende innovatsioonisuutlikkusele.

(10) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu papildināmību un saskaņotību ar citām Kopienas politikas jomām, jo īpaši ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrācijai, kā arī ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Turklāt vajadzētu būt sinerģijai starp ERAF sniegto atbalstu, no vienas puses, un atbalstu no Eiropas Sociālā fonda saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 ( 2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu [6], no Kohēzijas fonda saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 ( 2006. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Kohēzijas fondu [7], no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ( 2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) [8] un no Eiropas Zivsaimniecības fonda, no otras puses.

(10) Erilist tähelepanu tuleks pöörata vastastikuse täiendavuse ja kooskõla tagamisele ühenduse muu poliitikaga, eelkõige teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse seitsmenda raamprogrammi ning konkurentsivõime ja innovatsiooni raamprogrammiga. Lisaks sellele tuleks tagada sünergia ühelt poolt ERFist antava abi ning teiselt poolt Euroopa Sotsiaalfondist vastavalt Euroopa Parlamendi ja nõukogu 5. juuli 2006. aasta määrusele (EÜ) nr 1081/2006 (Euroopa Sotsiaalfondi kohta), [6] Ühtekuuluvusfondist vastavalt nõukogu 11. juuli 2006. aasta määrusele (EÜ) nr 1084/2006 (Ühtekuuluvusfondi loomise kohta), [7] Maaelu Arengu Euroopa Põllumajandusfondist vastavalt nõukogu 20. septembri 2005. aasta määrusele (EÜ) nr 1698/2005 (Maaelu Arengu Euroopa Põllumajandusfondist (EAFRD) antavate maaelu arengu toetuste kohta) [8] ning Euroopa Kalandusfondist antava abi vahel.

(11) Ir jānodrošina, lai ERAF atbalstītā darbība mazo un vidējo uzņēmumu labā ņemtu vērā un atbalstītu Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu hartas īstenošanu, kas ir pieņemta Eiropadomes Santamarija de Feiras sanāksmē 2000. gada 19. un 20. jūnijā.

(11) On vaja tagada, et meetmete puhul, mida ERF toetab väikeste ja keskmise suurusega ettevõtete arengu soodustamiseks, võetakse arvesse ja edendatakse 19. ja 20. juuni 2000. aasta Euroopa Ülemkogu poolt Santa Maria da Feiras vastu võetud Euroopa väikeettevõtluse harta elluviimist.

(12) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visattālākajiem reģioniem, jo īpaši, izņēmuma kārtā paplašinot ERAF darbības jomu, lai finansētu darbības atbalstu, kas saistīts ar tādu papildu izmaksu kompensāciju, kas izriet no to ekonomiskās un sociālās situācijas, ko pastiprina tas, ka šie reģioni atrodas tālu, tie ir salas, tie ir mazi, tiem piemīt sarežģīta topogrāfija un klimats un tie ir ekonomiski atkarīgi no dažiem ražojumiem, un šie apstākļi ir pastāvīgi un to kombinācija stipri ierobežo šo reģionu attīstību. Šādiem īpašiem pasākumiem par juridisku pamatu jāizmanto Līguma 299. panta 2. punkts.

(12) Eraldi tuleks pöörata tähelepanu äärepoolseimatele piirkondadele, laiendades erandkorras ERFi rakendusala selliste konkreetsest majanduslikust ja sotsiaalsest olukorrast tulenevate lisakulude hüvitamisega seotud tegevusabi finantseerimisele, mida tingivad nende piirkondade kaugus, isoleeritus, väike pindala, rasked loodusolud ja majanduslik sõltuvus mõnedest toodetest, mille püsivus ja koosmõju piiravad oluliselt nende arengut. Selliste erimeetmete puhul tuleb õigusliku alusena kasutada asutamislepingu artikli 299 lõiget 2.

(13) ERAF būtu jārisina problēmas saistībā ar piekļuvi lieliem tirgiem un attālinātību no tiem, ar ko saskaras apgabali ar īpaši zemu iedzīvotāju blīvumu, kā ir minēts Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akta 6. protokolā par īpašiem noteikumiem 6. mērķim saistībā ar struktūrfondiem Somijā un Zviedrijā. ERAF būtu jārisina arī īpašās grūtības, kuras izjūt dažas salas, kalnaini apgabali, pierobežas apgabali un mazapdzīvoti apvidi, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis palēnina to attīstību, lai atbalstītu to ilgtspējīgu attīstību.

(13) ERF peaks käsitlema 1994. aasta ühinemisakti protokollis nr 6 struktuurifondide raames eesmärgiga 6 seotud erisätete kohta Rootsis ja Soomes osutatud probleeme, mis on seotud äärmiselt väikese rahvastikutihedusega piirkondade juurdepääsetavusega ja suurtest turgudest kaugel asumisega. Säästva arengu toetamiseks peaks ERF käsitlema ka eriomaseid raskusi, millega seisavad silmitsi teatavad saared, mägipiirkonnad, piirialad ja hõredalt asustatud alad, mille arengut aeglustab nende geograafiline asend.

(14) Ir jānosaka īpaši noteikumi saistībā ar darbības programmu plānošanu, vadību, uzraudzību un kontroli saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi.

(14) On vaja kehtestada Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi kohaste rakenduskavade koostamist, haldamist, seiret ja kontrolli käsitlevad erisätted.

(15) Ir jāatbalsta efektīva pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbība ar Kopienas kaimiņ valstīm, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu to dalībvalstu reģionu attīstībai, kas robežojas ar trešām valstīm. Tādēļ ir piemēroti izņēmuma kārtā atļaut finansēt no ERAF atbalstu projektiem, kas atrodas trešo valstu teritorijā, ja tie sniedz labumu Kopienas reģioniem.

(15) Tuleb soodustada tulemuslikku piiriülest, riikidevahelist ja piirkondadevahelist koostööd ühenduse naaberriikidega, kusjuures on vaja tagada, et oleks võimalik tõhusalt toetada liikmesriikide kolmandate riikidega piirnevate piirkondade arengut. Vastavalt sellele on vaja erandkorras lubada ERFist finantsabi andmist kolmandate riikide territooriumil asuvatele projektidele, kui need aitavad kaasa ühenduse piirkondade arengule.

(16) Tādēļ būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1783/1999 ( 1999. gada 12. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu [9],

(16) Euroopa Parlamendi ja nõukogu 12. juuli 1999. aasta määrus (EÜ) nr 1783/1999 Euroopa Regionaalarengu Fondi kohta [9] tuleb seetõttu kehtetuks tunnistada,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

ON VASTU VÕTNUD KÄESOLEVA MÄÄRUSE:

I NODAĻA

I PEATÜKK

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

ÜLDSÄTTED

1. pants

Artikkel 1

Priekšmets

Sisu

1. Ar šo regulu nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) uzdevumus, tā atbalsta jomas attiecībā uz konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 3. panta 2. punktā, un noteikumus par atbilstību atbalsta saņemšanai.

1. Käesoleva määrusega määratakse kindlaks Euroopa Regionaalarengu Fondi (ERF) ülesanded, ERFist antava abi ulatus seoses määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 3 lõikes 2 määratletud lähenemise, piirkondliku konkurentsivõime ja tööhõive ning Euroopa territoriaalse koostöö eesmärkidega ning samuti abikõlblikkuse eeskirjad.

2. ERAF darbību reglamentē Regula (EK) Nr. 1083/2006 un šī regula.

2. ERFi tegevust reguleeritakse määrusega (EÜ) nr 1083/2006 ning käesoleva määrusega.

2. pants

Artikkel 2

Mērķis

Eesmärk

Saskaņā ar Līguma 160. pantu un Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ERAF līdzfinansē ekonomikas un sociālās kohēzijas stiprināšanu, lai novērstu reģionu galvenās atšķirības, atbalstītu attīstību un reģionālo ekonomiku strukturālu pielāgošanu, tostarp pārveidojot rūpniecības reģionus, kuros vērojama ekonomiskā lejupslīde, un atpalikušus reģionus, kā arī atbalstot pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbību.

Vastavalt asutamislepingu artiklile 160 ja määrusele (EÜ) nr 1083/2006 aitab ERF kaasa abi rahastamisele selleks, et tugevdada majanduslikku ja sotsiaalset ühtekuuluvust, korvates põhilisi regionaalseid ebavõrdsusi piirkondade majanduse arengu ja struktuurilise kohandamise, sealhulgas taandarenevate tööstuspiirkondade ja mahajäävate piirkondade ümberkorraldamise ja piiriülese, riikidevahelise ja piirkondadevahelise koostöö toetamise kaudu.

To darot, ERAF īsteno Kopienas prioritātes un jo īpaši vajadzību stiprināt konkurētspēju un inovācijas, izveidot un saglabāt pastāvīgas darba vietas un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Seejuures järgib ERF ühenduse prioriteete, eelkõige vajadust tugevdada konkurentsivõimet ja innovatsiooni, luua ja säilitada püsivaid töökohti ja tagada säästev areng.

3. pants

Artikkel 3

Atbalsta jomas

Abi ulatus

1. ERAF koncentrē savu atbalstu uz tematiskām prioritātēm. Saskaņā ar katru prioritāti finansēto darbību veids un apjoms atspoguļo konverģences, reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķu atšķirīgo būtību saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu.

1. ERF koondab oma abi valdkondlikele prioriteetidele. Iga prioriteedi raames finantseeritavate meetmete liigid ja ulatus kajastavad artiklite 4, 5 ja 6 kohaste lähenemise, piirkondliku konkurentsivõime ja tööhõive ning Euroopa territoriaalse koostöö eesmärkide erinevat iseloomu.

2. ERAF līdzfinansē:

2. ERF aitab kaasa järgmiste valdkondade finantseerimisele:

a) produktīvas investīcijas, kas veicina pastāvīgu darbavietu radīšanu un saglabāšanu, galvenokārt tiešas palīdzības veidā investīcijām galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumos (MVU);

a) tootlik investeerimine, mis aitab kaasa püsivate töökohtade loomisele ja säilitamisele, eelkõige andes otsest abi väikestesse ja keskmise suurusega ettevõtetesse (VKEd) investeerimiseks;

b) investīcijas infrastruktūrā;

b) investeerimine infrastruktuuri;

c) iekšējā potenciāla attīstību ar pasākumiem, kas atbalsta reģionālo un vietējo attīstību. Šie pasākumi ietver atbalstu un pakalpojumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tādu finanšu instrumentu izveidi un attīstību kā, piemēram, riska kapitāla, aizdevumu un garantiju fondi, vietējās attīstības fondi, procentu subsīdijas, tīklošana, sadarbība un pieredzes apmaiņa starp reģioniem, pilsētām, kā arī sociālajiem, ekonomiskajiem un vides aizsardzības partneriem;

c) sisemise potentsiaali arendamine meetmete abil, mis toetavad piirkondlikku ja kohalikku arengut. Selliste meetmete hulka kuulub ettevõtete, eelkõige VKEde toetamine ja neile teenuste osutamine, selliste rahastamisvahendite loomine ja arendamine nagu riskikapital, laenu- ja tagatisfondid, kohaliku arengu fondid, intressitoetused, võrgustik ning piirkondade, linnade ja asjaomaste sotsiaal-, majandus- ja keskkonnavaldkonnas tegutsejate vaheline koostöö ja kogemuste vahetamine;

d) tehnisko palīdzību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 45. un 46. pantā.

d) määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklites 45 ja 46 osutatud tehniline abi.

Dažādās investīcijas un pasākumi, kas uzskaitīti a) līdz d) apakšpunktā, ir pieejami tematisko prioritāšu īstenošanai saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu.

Eespool punktides a kuni d loetletud investeeringud ja meetmed on kättesaadavad valdkondlike prioriteetide elluviimiseks kooskõlas artiklitega 4, 5 ja 6.

4. pants

Artikkel 4

Konverģence

Lähenemine

Saskaņā ar konverģences mērķi, ERAF koncentrē savu atbalstu ilgtspējīgas integrētas reģionālās un vietējās ekonomikas attīstības un nodarbinātības atbalstam, mobilizējot un stiprinot iekšējo kapacitāti ar tādu darbības programmu palīdzību, kuru mērķis ir ekonomikas struktūru modernizēšana un dažādošana, kā arī pastāvīgu darbavietu radīšana un saglabāšana. To sasniedz, galvenokārt ievērojot turpmāk minētās prioritātes un izmantojot īsto pasākumu kopumu, atkarībā no katras dalībvalsts īpatnībām:

Lähenemiseesmärgi raames koondab ERF oma abi integreeritud piirkondliku ja kohaliku majanduse säästva arengu ja tööhõive toetamisele, mobiliseerides ja tugevdades piirkondade sisemist suutlikkust rakenduskavade abil, mis on suunatud majandusstruktuuride ajakohastamisele ja mitmekesistamisele ning püsivate töökohtade loomisele ja säilitamisele. Seda tuleks eelkõige saavutada järgmiste prioriteetide kaudu, kusjuures konkreetne poliitika sõltub iga liikmesriigi eripärast:

1) pētniecība un tehnoloģiju attīstība (PTA), inovācijas un uzņēmējdarbība, tostarp pētniecības un tehnoloģiju attīstības spēju stiprināšana un to integrēšana Eiropas pētniecības telpā, iekļaujot arī infrastruktūru; atbalsts PTA, jo īpaši MVU, kā arī tehnoloģiju pārnesei; sadarbības uzlabošana starp MVU, augstākās izglītības iestādēm, pētniecības iestādēm un pētniecības un tehnoloģiju centriem; uzņēmējdarbības tīklu attīstība; publiskās un privātās partnerības un klasteru attīstība; atbalsts ar uzņēmējdarbību un tehnoloģiju saistītu pakalpojumu sniegšanai MVU grupām; kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju finansējuma veicināšana MVU ar finansēšanas vadības instrumentu palīdzību;

1) teadusuuringud ja tehnoloogiaarendus, innovatsioon ja ettevõtlus, sealhulgas teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse suutlikkuse suurendamine ja nende integreerimine Euroopa teadusruumi, sealhulgas infrastruktuuridesse; abi teadusuuringutele ja tehnoloogiaarendusele, eelkõige VKEdes, ja tehnosiirdele, sidemete tugevdamine VKEde, kolmanda taseme haridusasutuste, teadusasutuste ning uurimis- ja tehnoloogiakeskuste vahel, ärivõrgustike arendamine; avaliku ja erasektori vahelise partnerluse ja rühmituste arendamine, VKEde gruppidele äri- ning tehnoloogiateenuste osutamise toetamine, VKEde ettevõtluse ja innovatsiooni rahastamise edendamine finantskorraldusvahendite abil;

2) informācijas sabiedrība, tostarp elektroniskās komunikācijas infrastruktūras, vietēja satura, pakalpojumu un lietojumu attīstība, drošas pieejas uzlabošana un tiešsaistes publisko pakalpojumu attīstība; palīdzība un pakalpojumi MVU, lai pieņemtu un efektīvi izmantotu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) vai izmantotu jaunas idejas;

2) infoühiskond, kaasa arvatud elektroonilise side infrastruktuuri, kohaliku osaluse, teenuste ja rakenduste arendamine, avalike sidusteenuste arendamine ja neile turvalise juurdepääsu parandamine, abi ja teenused VKEdele info- ja sidetehnoloogiate rakendamiseks ja tõhusaks kasutamiseks või uute ideede juurutamiseks;

3) vietējas attīstības ierosmes un atbalsts struktūrām, kas sniedz kaimiņattiecību pakalpojumus, lai radītu jaunas darbavietas, ja šādas darbības nav ietvertas Regulas (EK) Nr. 1081/2006 darbības jomā;

3) kohalikud arengualgatused ning abi lähikonnas teenuseid osutavatele struktuuridele, mis loovad uusi töökohti, kui sellised meetmed on väljaspool määruse (EÜ) nr 1081/2006 kohaldamisala;

4) vide, tostarp investīcijas saistībā ar ūdens piegādi un ūdens un atkritumu apsaimniekošanu; notekūdeņu attīrīšana un gaisa kvalitāte; pārtuksnešošanās novēršana, kontrole un apkarošana; integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole; atbalsts klimata izmaiņu radīto seku mazināšanai; fiziskas vides, tostarp piesārņotu vietu un zemes atkalatjaunošana un industriālo platību atjaunošana; bioloģiskās dažādības un dabas aizsardzības veicināšana, tostarp investīcijas NATURA 2000 teritorijās; palīdzība MVU, lai sekmētu ilgtspējīgus ražošanas modeļus, ieviešot rentablas vides apsaimniekošanas sistēmas un pieņemot un izmantojot piesārņojumu novērsošas tehnoloģijas;

4) keskkond, sealhulgas investeeringud, mis on seotud veevarustuse, veemajanduse ja jäätmekäitlusega, reovee töötlemise ja õhu kvaliteedi, kõrbestumise vältimise, kontrollimise ja selle vastu võitlemisega, saastuse kompleksse vältimise ja kontrollimisega, abiga kliimamuutuste kahjulike mõjude leevendamiseks, keskkonna, sealhulgas saastunud alade ja maa tervendamise ning varasema tööstustegevuse käigus saastatud maade taasarendamisega, bioloogilise mitmekesisuse ja looduskaitse edendamisega, sealhulgas investeeringud NATURA 2000 objektidesse, abiga VKEdele selleks, et tasuvate keskkonnajuhtimissüsteemide kasutuselevõtmise ning saastamist vältivate tehnoloogiate juurutamise ja kasutamise abil edendada säästvaid tootmisviise;

5) risku novēršana, tostarp plānu izstrāde un ieviešana dabisko un tehnoloģisko risku novēršanai un uzveikšanai;

5) ohtude vältimine, kaasa arvatud looduslike ja tehnoloogiliste ohtude ärahoidmiseks ja nendega toimetulemiseks ette nähtud tegevuskavade väljatöötamine ja elluviimine;

6) tūrisms, tostarp dabas vērtību popularizēšana ilgtspējīgai tūrisma attīstībai; dabas mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociāli ekonomisko attīstību; palīdzība tūrisma pakalpojumu nodrošinājuma uzlabošanai ar jauniem, labākiem pakalpojumiem un jaunu, ilgtspējīgāku tūrisma modeļu sekmēšana;

6) turism, kaasa arvatud säästva turismi arendamiseks vajalike loodusobjektide edendamine, looduspärandi kaitse ja kasvatamine sotsiaal-majandusliku arengu toetamiseks, abi turismiteenuste parandamiseks uute suurema lisandväärtusega teenuste osutamise kaudu ning uute ja säästlikumate turismiliikide edendamiseks;

7) investīcijas kultūrā, tostarp kultūras mantojuma aizsardzība, popularizēšana un saglabāšana; kultūras infrastruktūras attīstība sociālekonomiskās attīstības, ilgtspējīga tūrisma atbalstam un reģionālās pievilcības veicināšanai; kā arī palīdzība kultūras pakalpojumu piedāvājuma uzlabošanai ar jauniem augstākas pievienotās vērtības pakalpojumiem;

7) investeeringud kultuuri, sealhulgas kultuuripärandi kaitse, edendamine ja säilitamine, kultuuri infrastruktuuri arendamine sotsiaal-majandusliku arengu, säästva turismi ja piirkonna kasvava atraktiivsuse toetamiseks, abi kultuuriteenuste parandamiseks uute suurema lisandväärtusega teenuste osutamise kaudu;

8) investīcijas transportā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu un to savienojumu ar TEN-T tīklu uzlabošana; integrētas stratēģijas tīram transportam, kas veicinātu labāku piekļuvi pasažieru un preču pakalpojumiem, kā arī to kvalitāti, līdzsvarotāku modālā sadalījuma sasniegšanu un intermodālu sistēmu veicināšanu un ietekmes samazināšanu uz vidi;

8) investeeringud transporti, sealhulgas üleeuroopaliste võrkude parandamine ja ühenduse parandamine TEN-T transpordivõrkudega, integreeritud puhta transpordi strateegiad, mis aitavad parandada reisijate- ja kaubaveoteenuste kvaliteeti ning nendele teenustele juurdepääsu, et saavutada paremini tasakaalustatud veoliikide suhe, soodustada ühendveosüsteeme ja vähendada keskkonnamõjusid;

9) investīcijas enerģijā, tostarp Eiropas komunikāciju tīklu uzlabošana, kas sekmē piegādes drošības uzlabošanu, ar vidi saistītu apsvērumu integrēšana, energoefektivitātes uzlabošana un neizsīkstošās enerģijas attīstība;

9) investeeringud energeetikasse, sealhulgas üleeuroopaliste võrkude parandamisse, mis aitab kaasa energiavarustuse ohutuse parandamisele, keskkonnakaalutluste integreerimisele, energiakasutuse tõhususe parandamisele ja taastuvate energialiikide väljatöötamisele;

10) investīcijas izglītībā, jo īpaši profesionālajā apmācībā, kas sekmē dzīves pievilcības un kvalitātes celšanos;

10) investeeringud haridusse, sealhulgas kutseõppesse, mis aitavad kaasa atraktiivsuse suurendamisele ja elukvaliteedi parandamisele;

11) investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sekmē reģionālo un vietējo attīstību un dzīves līmeņa paaugstināšanu.

11) investeeringud tervisesse ja sotsiaalsesse infrastruktuuri, mis aitavad kaasa piirkondlikule ja kohalikule arengule ning elukvaliteedi parandamisele.

5. pants

Artikkel 5

Reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība

Piirkondlik konkurentsivõime ja tööhõive

Saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi ERAF, veicinot nodarbinātību, savu atbalstu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijām koncentrē galvenokārt uz šādām trim prioritātēm:

Piirkondliku konkurentsivõime ja tööhõive eesmärgi alusel koondab ERF oma abi tööhõive edendamisel säästva arengu strateegiate raames peamiselt järgmisele kolmele prioriteedile.

1) inovācijas un uz zināšanām balstīta ekonomika, tostarp izveidojot un stiprinot efektīvas uz inovācijām balstītas reģionālās ekonomikas, sistēmiskas attiecības starp privāto un valsts sektoru, universitātēm un tehnoloģiju centriem, kas ņemtu vērā vietējās vajadzības, un jo īpaši:

1) Innovatsioonile ja teadmistepõhisele majandusele, sealhulgas tõhusate piirkondlike innovaatiliste majanduste, avaliku ja erasektori, ülikoolide ja tehnoloogiakeskuste vaheliste süsteemsete suhete loomise ja tugevdamise kaudu, mille juures võetakse arvesse kohalikke vajadusi, ning eelkõige järgmisele:

a) tādu reģionālās PTA un inovāciju spēju sekmēšana, kas ir tieši saistīta ar reģionālās ekonomikas attīstības mērķiem, atbalstot īpašas kompetences centrus ražošanai vai tehnoloģijai, sekmējot industriālo PTA, MVU un tehnoloģiju nodošanu, un attīstot tehnoloģiju prognozējamību un starptautisko politikas aspektu vērtēšanu, lai sekmētu inovāciju, kā arī atbalstot uzņēmumu sadarbību un kopēju PTA un inovāciju politiku;

a) piirkondliku majandusliku arengu eesmärkidega otseselt seotud regionaalsete teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduste ning innovatsiooni suutlikkuse suurendamisele selle abil, et toetatakse tööstus- ja tehnospetsiifilisi ekspertkeskusi, edendatakse tööstusalaseid teadusuuringuid ja tehnoloogiaarendusi, VKEsid ja tehnosiiret, arendatakse tehnoloogilist prognoosimist ja innovatsiooni edendamise poliitikate rahvusvahelisi võrdlusuuringuid ning toetatakse ettevõtetevahelist koostööd, ühiseid teadusuuringuid, ühist tehnoloogiaarendust ning innovatsioonipoliitikat;

b) inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšana visās reģionālās un vietējās ekonomikas nozarēs, sniedzot atbalstu MVU, tiem laižot tirgū jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus, atbalstot uzņēmējdarbības tīklus un klasterus, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam, attīstot sadarbības tīklus starp uzņēmumiem un attiecīgajām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, sekmējot MVU piekļuvi uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, kā arī atbalstot tīrāku un inovatīvāku tehnoloģiju ieviešanu MVU;

b) innovatsiooni ja ettevõtluse ergutamisele kõikides piirkondliku ja kohaliku majanduse sektorites selle abil, et toetatakse uute või täiustatud toodete, protsesside ja teenuste turule toomist VKEde poolt, toetatakse ärivõrgustikke ja rühmitusi, parandatakse VKEde juurdepääsu rahastamisele, edendatakse koostöövõrgustikke ettevõtete vahel ning asjaomaste kolmanda taseme haridusasutuste ja teadusasutuste vahel, soodustatakse VKEde juurdepääsu ettevõtlust toetavatele teenustele ning toetatakse puhtamate ja innovatiivsete tehnoloogiate integreerimist VKEdesse;

c) uzņēmējdarbības sekmēšana, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju ekonomisku izmantošanu, kā arī rosinot jaunu uzņēmumu izveidi ar atbilstīgu augstākās izglītības un pētniecības iestāžu un pastāvošu uzņēmumu palīdzību;

c) ettevõtluse edendamisele eelkõige selle abil, et soodustatakse uute ideede kasutuselevõtmist majanduses ning uute ettevõtjate loomist asjaomaste kolmanda taseme haridusasutuste ja uurimisasutuste ning olemasolevate ettevõtjate poolt;

d) tādu finansēšanas vadības instrumentu un inkubatoru izveide, kas veicina MVU kapacitāti pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā un sekmē uzņēmējdarbību un jaunu uzņēmumu veidošanos, īpaši saistībā ar zināšanu ietilpīgiem MVU;

d) finantskorraldusvahendite ja inkubatsioonivahendite loomisele, mis soodustavad VKEde teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse alast suutlikkust ning edendavad ettevõtlust ja uute ettevõtete, eelkõige teadmismahukate VKEde moodustamist.

2) vide un risku novēršana, un jo īpaši:

2) Keskkonnale ja riskide ennetamisele, eelkõige järgmisele:

a) veicinot investīcijas fiziskas vides atkalatjaunošanā, tostarp piesārņotu, pārtuksnešotu un industriālu vietu un zemju atkalatjaunošanā;

a) investeeringute ergutamisele keskkonna, sealhulgas saastunud, kõrbestunud ja tööstustegevuse käigus saastatud alade ja maa tervendamiseks;

b) tādas infrastruktūras attīstības veicināšana, kas saistīta ar bioloģisko daudzveidību un investīcijām NATURA 2000 teritorijās, ja tas sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un/vai lauku reģionu dažādošanu;

b) bioloogilise mitmekesisusega ja NATURA 2000 objektidesse tehtud investeeringutega seotud infrastruktuuri arendamise soodustamisele, kui see aitab kaasa säästvale majandusarengule ja/või maapiirkondade mitmekesistamisele;

c) energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ražošanas sekmēšana un efektīvas enerģijas pārvaldības sistēmu izveide;

c) energiakasutuse tõhususe ja taastuva energia tootmise ning tõhusate energiamajanduse juhtimissüsteemide stimuleerimisele;

d) tīra un ilgtspējīga sabiedriskā transporta sekmēšana, jo īpaši pilsētās;

d) puhta ja säästva ühistranspordi edendamisele, eelkõige linnapiirkondades;

e) plānu un pasākumu izstrāde, lai novērstu un uzveiktu dabiskos (piemēram, pārtuksnešošanās, izkalšana, ugunsgrēki un plūdi) un tehnoloģiskos riskus;

e) kavade ja meetmete väljatöötamisele looduslike (nt kõrbestumine, põud, tulekahjud ja üleujutused) ja tehnoloogiliste ohtude vältimiseks ning nendega toimetulekuks;

f) dabas un kultūras mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociālekonomisko attīstību un veicinot dabas un kultūras vērtības kā ilgtspējīga tūrisma potenciālu;

f) loodus- ja kultuuripärandi kaitsmisele ja laiendamisele sotsiaalmajandusliku arengu soodustamiseks ning säästva turismi arendamiseks vajalike loodus- ja kultuuriobjektide edendamisele.

3) piekļuve transportam un vispārējas ekonomiskas intereses telekomunikāciju pakalpojumiem, un jo īpaši:

3) Juurdepääsule üldist majandushuvi pakkuvatele transpordi- ja telekommunikatsiooniteenustele, eelkõige järgmisele:

a) sekundāro transporta tīklu uzlabošana, uzlabojot sakarus ar TEN-T tīkliem, reģionālajiem dzelzceļu satiksmes mezgliem, lidostām un ostām vai daudzmodālām platformām, nodrošinot radiālās saites ar galvenajām dzelzceļa līnijām, kā arī veicinot reģionālos un vietējos iekšzemes ūdensceļus un īsos jūras pārvadājumus;

a) teiseste võrkude tugevdamisele selle abil, et parandatakse ühendusi TEN-T transpordivõrkudega, regionaalsete raudteesõlmedega, lennujaamade ja sadamatega või multimodaalsete terminalidega, luuakse radiaalühendused peamiste raudteeliinidega ning edendatakse piirkondlikke ja kohalikke siseveeteid ning merelühisõite;

b) piekļuves veicināšana IKT, to pārņemšanai un efektīvai izmantošanai MVU, atbalstot piekļuvi tīkliem, veidojot sabiedriskos interneta piekļuves punktus, iekārtas, kā arī attīstot pakalpojumus un programmatūru, tostarp, jo īpaši, rīcības plānu izstrādi ļoti maziem un amatniecības uzņēmumiem.

b) VKEde info- ja sidetehnoloogiatele juurdepääsu, nende tehnoloogiate kasutuselevõtu ja tõhusa kasutamise soodustamisele selle abil, et soodustatakse juurdepääsu võrkudele, rajatakse avalikke Interneti-punkte, varustatakse need seadmetega, arendatakse teenuseid ja rakendusi, sealhulgas töötatakse eelkõige välja tegevuskavad väga väikestele ja käsitööndusettevõtetele.

Turklāt ERAF atbalstītajām darbības programmām reģionos, kas ir atbilstīgi īpaša un pārejas posma finansējuma saņemšanai, kurš minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 8. panta 2. punktā, dalībvalstis un Komisija var pieņemt lēmumu paplašināt atbalstu prioritātēm, kas minētas šīs regulas 4. pantā.

Lisaks võivad liikmesriigid ja komisjon otsustada laiendada toetuse andmist käesoleva määruse artiklis 4 nimetatud prioriteetidele seoses rakenduskavadega, mida ERF toetab piirkondades, mis on abikõlblikud määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 8 lõikes 2 osutatud eri- ja üleminekutoetuse saamiseks.

6. pants

Artikkel 6

Eiropas teritoriālā sadarbība

Euroopa territoriaalne koostöö

Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi ERAF koncentrē atbalstu uz šādām prioritātēm:

Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi alusel koondab ERF oma abi järgmistele prioriteetidele.

1) ekonomikas, sociālo un vides pārrobežu darbību attīstība, piemērojot kopējas ilgtspējīgas teritoriālās attīstības stratēģijas, un vispirms:

1) Piiriülese majandus-, sotsiaal- ja keskkonnaalase tegevuse arendamisele säästva territoriaalse arengu ühisstrateegiate abil peamiselt järgmiste tegevuste kaudu:

a) sekmējot uzņēmējdarbību, jo īpaši MVU, tūrisma, kultūras un pārrobežu tirdzniecības attīstību;

a) ettevõtluse ergutamine, eelkõige VKEde, turismi, kultuuri ja piiriülese kaubanduse arendamine;

b) sekmējot un uzlabojot vides un kultūras resursu kopējo aizsardzību un pārvaldību, kā arī vides un tehnoloģisku risku novēršanu;

b) loodus- ja kultuurivarade ühise kaitse ja haldamise ergutamine ja parandamine ning samuti looduslike ja tehnoloogiliste ohtude ennetamine;

c) atbalstot sasaisti starp lauku un pilsētu teritorijām;

c) linna- ja maapiirkondade vaheliste sidemete edendamine;

d) samazinot izolētību, uzlabojot piekļuvi transportam, informācijai un komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kā arī pārrobežu ūdens, atkritumu un enerģētikas sistēmām un iekārtām;

d) eraldatuse vähendamine transpordile, info- ja sidevõrkudele ning -teenustele ja piiriülestele vee-, jäätmekäitlus- ning energiasüsteemidele ja vahenditele juurdepääsu parandamise abil;

e) pilnveidojot sadarbību, kapacitāti un attīstot infrastruktūras kopēju izmantošanu, jo īpaši veselības, kultūras, tūrisma un izglītības nozarēs.

e) infrastruktuuride koostöövõimaluste, suutlikkuse ja ühiskasutuse võimaluste arendamine, eriti sellistes sektorites nagu tervis, kultuur, turism ja haridus.

Turklāt ERAF var atbalstīt tiesisko un administratīvo sadarbību, pārrobežu darba tirgu integrāciju, ar nodarbinātību saistītas vietējas ierosmes, dzimumu līdztiesību un vienādas iespējas, apmācības un sociālo iekļaušanu, kā arī cilvēkresursu un PTA iekārtu kopīgu lietošanu;

Lisaks sellele võib ERF aidata kaasa õigus- ja halduskoostöö, piiriüleste tööturgude integreerimise, kohalike tööhõivealaste algatuste, meeste ja naiste võrdõiguslikkuse ning võrdsete võimaluste, koolituse ja sotsiaalse kaasamise edendamisele ning inimressursside ja teadusuuringute ning tehnoloogiaarenduse vahendite jagamisele.

Attiecībā uz PEACE programmu starp Ziemeļīriju un Īrijas robežrajoniem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 II pielikuma 22. punktā, ERAF papildus minētajām darbībām piešķir līdzekļus sociālās un ekonomiskās stabilitātes veicināšanai attiecīgajos reģionos, jo īpaši kohēzijas sekmēšanai starp kopienām;

Määruse (EÜ) nr 1083/2006 II lisa lõikes 22 ette nähtud Põhja-Iirimaa ja Iirimaa piirimaakondade vahelise programmi PEACE osas aitab ERF lisaks eespool nimetatud meetmetele kaasa sotsiaalse ja majandusliku stabiilsuse edendamisele kõnealustes piirkondades, seda eelkõige kohalike omavalitsuste vaheliste sidusust edendavate meetmetega.

2) starpvalstu sadarbības dibināšana un attīstība, tostarp divpusēja sadarbība starp jūras reģioniem, uz kuriem neattiecas 1. punkts, finansējot sadarbības tīklus un integrētai teritoriālai attīstībai labvēlīgas darbības, koncentrējoties galvenokārt uz šādām prioritārajām jomām:

2) Riikidevahelise koostöö sisseseadmine ja arendamine terviklikku territoriaalset arengut soodustavate võrgustike ja meetmete rahastamise abil, sealhulgas ka meresõidupiirkondade vaheline koostöö, mida punkt 1 ei hõlma. Need keskenduvad peamiselt järgmistele prioriteetidele:

a) inovācijas: zinātnisku un tehnoloģisku tīklu izveide un attīstība, kā arī reģionālās PTA un inovāciju kapacitātes uzlabošana, ja tā tieši veicina līdzsvarotu ekonomisko attīstību starpvalstu apgabalos. Tās var būt arī šādas darbības: tīklojumu izveide starp atbilstīgām augstākās izglītības un pētniecības iestādēm un MVU; kontakti, uzlabojot piekļuvi zinātniskiem datiem un tehnoloģiju nodošanai no PTA iestādēm un starptautiskajiem PTA zināšanu centriem; cieša sadarbība ar tehnoloģiju nodošanas iestādēm; kā arī kopēju finansēšanas vadības instrumentu izstrāde, kuri vērsti uz PTA atbalstīšanu MVU;

a) innovatsioon: uurimis- ja tehnovõrkude loomine ja arendamine ning piirkondlike teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduste ning innovatsiooni võimaluste suurendamine, kui need aitavad otseselt kaasa riikidevaheliste piirkondade tasakaalustatud majandusarengule. Meetmete hulka võivad kuuluda asjaomaste kolmanda taseme haridusasutuste ja uurimisasutuste ning VKEde vaheliste võrgustike rajamine, teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse üksuste ja rahvusvaheliste teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse keskuste vaheliste sidemete loomine teaduslikele andmetele ja tehnosiirdele juurdepääsu parandamiseks, tehnosiirdeasutuste mestimine ning ühendatud finantskorraldusvahendite arendamine teadusuuringute ja tehnoloogiaarenduse toetamiseks VKEdes;

b) vide: ar ūdeņu apsaimniekošanu, energoefektivitāti, risku novēršanu un vides aizsardzību saistītas darbības ar skaidru starpvalstu dimensiju. Tās var būt arī šādas darbības: upju baseinu, piekrastes zonu, jūras resursu, ūdensapgādes pakalpojumu un mitrāju aizsardzība un apsaimniekošana; ugunsgrēku, sausuma un plūdu novēršana; jūras satiksmes drošības veicināšana un aizsardzība no dabas un tehnoloģiskajiem riskiem; kā arī dabas mantojuma aizsardzība un uzlabošana, atbalstot sociāli ekonomisko attīstību un ilgtspējīgu tūrismu;

b) keskkond: ilmse rahvusvahelise mõõtmega veemajanduse, energiakasutuse tõhususe, ohtude ennetamise ja keskkonnakaitsega seotud tegevused. Meetmete hulka võivad kuuluda vesikondade, rannikualade, mereressursside, veevarustusteenuste ja märgalade kaitse ja haldamine, tulekahjude, põudade ja üleujutuste ärahoidmine, meresõiduohutuse edendamine ja kaitse loodus- ja tehnoloogiliste ohtude eest ning looduspärandi kaitse ning kasvatamine sotsiaal-majandusliku arengu ja säästva turismi soodustamiseks;

c) pieejamība: darbības, lai uzlabotu pieeju kvalitatīviem transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem, ja tiem piemīt skaidri izteikta starpvalstu dimensija. Tās var būt arī šādas darbības: investīcijas Eiropas komunikāciju tīklu pārrobežu posmos; vietējas un reģionālas pieejas uzlabošana valsts un starpvalstu tīkliem; valstu un reģionālo sistēmu uzlabota savstarpēja savietojamība; kā arī modernu IKT veicināšana;

c) juurdepääs: tegevused, mille eesmärk on parandada juurdepääsu ilmse rahvusvahelise mõõtmega transpordi- ja telekommunikatsiooniteenustele ning nende teenuste kvaliteeti. Meetmete hulka võivad kuuluda investeeringud üleeuroopaliste võrkude piiriülestesse osadesse, riiklikele ja rahvusvahelistele võrkudele juurdepääsu parandamine kohalikul ja piirkondlikul tasandil, riiklike ja piirkondlike süsteemide koostalitlusvõime suurendamine ning täiustatud info- ja sidetehnoloogiate edendamine;

d) ilgtspējīga pilsētu attīstība: policentriskas attīstības stiprināšana starpvalstu, valstu un reģionālajā līmenī, ar skaidri izteiktu starpvalstu ietekmi. Tās var būt arī šādas darbības: pilsētu tīklu un saiknes starp pilsētām un lauku apvidiem izveide un uzlabošana; stratēģijas, lai risinātu pilsētām un lauku apvidiem kopējas problēmas; kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana, kā arī attīstības zonu stratēģiska starpvalstu integrēšana.

d) linnade säästev areng: ilmse riikidevahelise mõjuga polütsentrilise arengu tugevdamine riikidevahelisel, riiklikul ja piirkondlikul tasandil. Meetmete hulka võivad kuuluda linnade võrgustike ning linnade ja maapiirkondade vaheliste sidemete loomine ja parandamine, strateegiad linnasid ja maapiirkondi puudutavate ühiste probleemide lahendamiseks, kultuuripärandi säilitamine ja edendamine ning arengupiirkondade strateegiline integreerimine riikidevahelisel tasandil.

Atbalstu divpusējai sadarbībai starp jūras reģioniem var attiecināt arī uz prioritātēm, kas minētas 1. punktā;

Abi meresõidupiirkondade vahelisele kahepoolsele koostööle võib laiendada punktis l osutatud prioriteetidele.

3) reģionālās politikas efektivitātes stiprināšana, veicinot:

3) Regionaalpoliitika tõhususe suurendamine, edendades järgmist:

a) reģionu sadarbību, koncentrējoties uz inovācijām un uz zināšanām balstītu ekonomiku un vidi, un riska novēršanu 5. panta 1. un 2. punkta nozīmē;

a) piirkondadevahelist koostööd, keskendudes innovatsioonile ja teadmistepõhilisele majandusele ning keskkonnale ja ohtude ennetamisele artikli 5 punktide 1 ja 2 tähenduses;

b) pieredzes apmaiņu saistībā ar labākās prakses noteikšanu, nodošanu un izplatīšanu, tostarp saistībā ar labāko praksi pilsētu attīstības jomā, kā minēts 8. pantā; un

b) parimate tavade, sealhulgas artiklis 8 osutatud linnade säästvat arengut käsitlevate parimate tavade kindlaksmääramise, ülevõtmise ja levitamise alaste kogemuste vahetamist ning

c) darbības saistībā attīstības tendenču pētījumiem, datu vākšanu par tām un šo tendenču novērošanu un analīzi Kopienā.

c) ühenduse arengusuundi käsitlevate uurimiste, andmete kogumise, vaatluste ning analüüsidega seotud meetmeid.

7. pants

Artikkel 7

Izdevumu atbilstība

Kulude abikõlblikkus

1. Šādi turpmāk uzskaitītie izdevumi nav atbilstīgi finansējuma saņemšanai no ERAF:

1. Järgmised kulud ei ole abikõlblikud ERFist toetuse saamiseks:

a) procenti par parādiem;

a) laenuintress;

b) zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem. Izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos pārvaldes iestāde var noteikt augstāku procenta likmi darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

b) maa ostusumma, mis moodustab üle 10 % asjaomase toimingu abikõlblikest kogukuludest. Nõuetekohaselt põhjendatud erandjuhtudel võib korraldusasutus lubada keskkonnakaitsemeetmete puhul kõrgemat protsendimäära;

c) kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana;

c) tuumajõujaamade tegevuse lõpetamine;

d) atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis.

d) tagastatav käibemaks.

2. Mājokļu izdevumi ir atbilstīgi tikai dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai pēc tam, un šādos gadījumos:

2. Kulutused elamuehituseks on abikõlblikud ainult nende liikmesriikide osas, kes ühinesid Euroopa Liiduga 1. mail 2004 või hiljem, ja seda järgmistel tingimustel:

a) izdevumi ir plānoti saistībā ar integrētu pilsētu attīstības darbību vai prioritāru virzienu apgabaliem, kurās vērojama vai draud fiziska stāvokļa pasliktināšanās un sociāla atstumtība;

a) kulutused kavandatakse linnade integreeritud arendamise või prioriteetse suuna raames piirkondades, kus valitseb või mida ohustab olukorra füüsiline halvenemine ja sotsiaalne tõrjutus;

b) līdzekļi mājokļu izdevumiem ir vai nu, augstākais, 3 % no ERAF piešķīruma attiecīgajām darbības programmām vai 2 % no kopējā ERAF piešķīruma;

b) elamuehitusele tehtavateks kulutusteks eraldatakse kas maksimaalselt 3 % asjakohase rakenduskava jaoks ERFist eraldatavast kogusummast või 2 % ERFist eraldatavast kogusummast;

c) izdevumi attiecas vienīgi uz:

c) kulutused hõlmavad ainult järgmist:

- vairāku ģimeņu mājokļiem; vai

- mitmepereelamud või

- ēkām, kuras pieder valsts iestādēm vai bezpeļņas organizācijām un kuras paredzētas tam, lai izmitinātu ģimenes ar nelieliem ienākumiem vai cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

- avalikule sektorile või mittetulundusühistutele kuuluvad hooned, mida kasutatakse madala sissetulekuga majapidamistele või erivajadustega isikutele mõeldud eluasemetena.

Komisija pieņem sarakstu ar kritērijiem, kas vajadzīgi, lai noteiktu apgabalus, kas minēti a) apakšpunktā, un sarakstu ar atbilstīgiem intervences pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru.

Komisjon koostab loetelu kriteeriumitest, mida on vaja punktis a osutatud valdkondade kindlaksmääramiseks, ning loetelu abikõlblikest sekkumistest vastavalt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 103 lõikes 3 osutatud korrale.

3. ERAF līdzfinansētajām darbībām, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1081/2006 3. pants, piemēro tās 11. pantā izklāstītos atbilstības noteikumus.

3. Määruse (EÜ) nr 1081/2006 artiklis 11 sätestatud abikõlblikkuse eeskirju kohaldatakse ERFi poolt kaasfinantseeritavatele meetmetele, mis kuuluvad nimetatud määruse artikli 3 reguleerimisalasse.

II NODAĻA

II PEATÜKK

ĪPAŠI NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR ATSEVIŠĶĀM TERITORIĀLĀM ĪPATNĪBĀM

TERRITOORIUMIDE ERIPÄRA KÄSITLEMISE ERISÄTTED

8. pants

Artikkel 8

Ilgtspējīga pilsētu attīstība

Linnade säästev areng

Papildus šīs regulas 4. un 5. pantā uzskatītajām darbībām, ja darbība attiecas uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 37. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ERAF attiecīgos gadījumos var atbalstīt integrētu un ilgtspējīgu līdzdalības stratēģiju izveidi, lai risinātu daudzās ekonomikas, vides un sociālās problēmas, kas skar pilsētas.

Lisaks käesoleva määruse artiklites 4 ja 5 loetletud tegevustele võib määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 37 lõike 4 punktis a osutatud linnade säästva arenguga seotud meetmete puhul ERF vajaduse korral toetada laia osalusega, integreeritud ja säästvaid strateegiaid linnapiirkondades kuhjuvate majanduslike, keskkonna- ja sotsiaalsete probleemide lahendamiseks.

Šīs stratēģijas sekmē pilsētu attīstību, piemēram, ar šādu darbību palīdzību: ekonomiskās izaugsmes stiprināšana, fiziskās vides atveseļošana, industriālo platību atjaunošana, dabas un kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana, uzņēmējdarbības veicināšana, vietējās nodarbinātības un kopienas attīstības sekmēšana, kā arī pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, ņemot vērā izmaiņas demogrāfiskajā struktūrā.

Need strateegiad peavad edendama linnade säästvat arengut järgmiste tegevuste kaudu: majanduskasvu tugevdamine, keskkonna tervendamine, varasema tööstustegevuse käigus saastatud maade taasarendamine, loodus- ja kultuuripärandi konserveerimine ja arendamine, ettevõtluse edendamine, kohaliku tööhõive ja kogukonna edendamine, samuti elanikkonnale pakutavate teenuste edendamine, võttes arvesse demograafilisi muutusi.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 34. panta 2. punkta, un ja šīs darbības īsteno ar īpašu darbības programmu vai darbības programmas prioritāro virzienu, ERAF finansējumu saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi tādiem pasākumiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 1081/2006, var paaugstināt līdz 15 % no attiecīgās programmas vai prioritārā virziena apjoma.

Erandina määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 34 lõikest 2 ja juhul, kui need tegevused viiakse läbi konkreetse rakenduskava või selle prioriteetse suuna kaudu, võib määruse (EÜ) nr 1081/2006 reguleerimisalasse kuuluvate meetmete ERFi poolset finantseerimist piirkondliku konkurentsivõime ja tööhõive eesmärgi raames suurendada 15 %ni asjakohasest programmist või prioriteetsest suunast.

9. pants

Artikkel 9

Koordinācija ar ELFLA un EZF

Maaelu Arengu Euroopa Põllumajandusfondi ja Euroopa Kalandusfondiga koordineerimine

Ja ERAF atbalstītā darbības programmā ir paredzētas darbības, kas arī ir tiesīgas saņemt atbalstu saskaņā ar kādu citu Kopienas atbalsta instrumentu, tostarp saskaņā ar ELFLA 3. virzienu un piekrastes zvejas zonu ilgtspējīgu attīstību no EZF, dalībvalstis katrā darbības programmā nosaka demarkācijas kritērijus starp ERAF atbalstītām darbībām un darbībām, ko atbalsta cits Kopienas atbalsta instruments.

Kui ERFi poolt toetatava rakenduskava toimingud on abikõlblikud saama toetust ka ühenduse muudest rahastamisvahenditest, sealhulgas EAFRDi prioriteetne 3. suund ja EFFi rannapüügipiirkondade säästev areng, kehtestavad liikmesriigid igas rakenduskavas ERDFi ja muude ühenduse toetusvahendite poolt toetatavate toimingute piiritlemise kriteeriumid.

10. pants

Artikkel 10

Teritorijas, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai dabas apstākļi

Geograafiliselt või looduslikult ebasoodsamad piirkonnad

ERAF līdzfinansētās reģionālajās programmās, kas attiecas uz teritorijām, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski un dabas apstākļi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 52. panta f) punktā, pievērš īpašu uzmanību šo teritoriju īpašām grūtībām.

ERFist kaasrahastatavate regionaalprogrammide puhul, mis hõlmavad määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 52 punktis f osutatud geograafiliselt ja looduslikult ebasoodsamaid piirkondi, tuleb pöörata erilist tähelepanu nendele piirkondadele iseloomulike probleemide käsitlemisele.

Neskarot 4. un 5. pantu, ERAF jo īpaši var līdzfinansēt tās investīcijas, kas ir paredzētas pieejamības uzlabošanai, ar kultūras un dabas mantojumu saistīto ekonomisko darbību veicināšanai un attīstībai, ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas sekmēšanai un ilgtspējīga tūrisma veicināšanai.

Ilma et see piiraks artiklite 4 ja 5 kohaldamist, aitab ERF eriti kaasa selliste investeeringute finantseerimisele, mille eesmärk on juurdepääsu parandamine, kultuuri- ja looduspärandiga seotud majandustegevuse edendamine ja arendamine, loodusvarade säästva kasutamise edendamine ja säästva turismi ergutamine.

11. pants

Artikkel 11

Visattālākie reģioni

Äärepoolseimad piirkonnad

1. Regulas (EK) Nr. 1083/2006 II pielikuma 20. punktā noteikto īpašo papildu piešķīrumu izmanto, lai kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar Līguma 299. panta 2. punktā definētajām grūtībām, ko izjūt visattālākie reģioni, atbalstot:

1. Määruse (EÜ) nr 1083/2006 II lisa punktis 20 osutatud konkreetseid lisaeraldisi kasutatakse asutamislepingu artikli 299 lõikes 2 määratletud ebasoodsamate piirkondadega seotud täiendavate kulude hüvitamiseks äärepoolseimates piirkondades, toetades järgmisi meetmeid:

a) attiecīgi, 4. un/vai 5. pantā minētās prioritātes;

a) vajaduse korral artiklis 4 ja/või 5 osutatud prioriteedid;

b) kravas pārvadājumu pakalpojumus un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem;

b) kaubaveoteenused ja tegevuse alustamise abi veoteenuste puhul;

c) darbības, kas ir saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, ražošanas līdzekļu pārmērīgu izmēru un uzturēšanu, kā arī ar cilvēkkapitāla trūkumu vietējā darba tirgū.

c) tootmisvahendite ladustamispiirangutega, nende ülemääraste mõõtmete ja hooldusega ning kohalikul tööturul inimkapitali puudusega seotud tegevused.

2. Saskaņā ar 3. panta darbības jomu ar īpašo papildu piešķīrumu var finansēt investīciju izmaksas. Turklāt īpašo papildu piešķīrumu izmanto vismaz līdz 50 %, lai palīdzētu finansēt darbības atbalstu un izdevumus, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus visattālākajos reģionos.

2. Artikli 3 kohaldamisalas võidakse konkreetseid täiendavaid eraldisi kasutada investeerimiskulutuste rahastamiseks. Lisaks kasutatakse vähemalt kuni 50 % konkreetsetest lisaeraldistest äärepoolseimates piirkondades tegevusabi ning avaliku teenindamise kohustuse ja lepingutega seotud kulutuste rahastamise toetamiseks.

3. Summa, kurai piemēro līdzfinansēšanas likmi, ir proporcionāla 1. punktā minētajām papildu izmaksām, kas rodas saņēmējam, vienīgi attiecībā uz darbības atbalstu un izdevumiem, ar ko sedz sabiedrisko pakalpojumu saistības un līgumus, un attiecībā uz investīciju izdevumiem ar to var segt atbilstīgo izdevumu kopsummu.

3. Summa, mille suhtes kaasrahastamise määra kohaldatakse, on proportsionaalne üksnes lõikes 1 mainitud toetusesaaja lisakuludega tegevusabile ning avaliku teenindamise kohustuse ja lepingutega seotud kulutustega, kuid investeerimiskulutuste korral võib hõlmata kõiki abikõlblikke kulusid.

4. Finansējumu saskaņā ar šo pantu nedrīkst izmantot:

4. Käesoleva artikli alusel toimuva rahastamisega ei või toetada

a) darbībām, kas saistītas ar produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums;

a) tegevusi, mis on seotud asutamislepingu I lisas käsitletud toodetega;

b) pasažieru pārvadājumu atbalstam, kas atļauts saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b) asutamislepingu artikli 87 lõike 2 punktis a lubatud abi reisijateveoks;

c) atbrīvojumiem no nodokļiem un atbrīvojumiem no sociālajiem maksājumiem.

c) maksuvabastusi ja vabastust sotsiaalmaksudest.

III NODAĻA

III PEATÜKK

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS TERITORIĀLĀS SADARBĪBAS MĒRĶI

EUROOPA TERRITORIAALSE KOOSTÖÖ EESMÄRGIGA SEOTUD ERISÄTTED

1. IEDAĻA

1. JAGU

Darbības programmas

Rakenduskavad

12. pants

Artikkel 12

Saturs

Sisu

Visās Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās ir šāda informācija:

Iga Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi kohane rakenduskava peab sisaldama järgmist teavet:

1) sadarbības teritorijas situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un atbilstīgi izvēlēto stratēģiju;

1) koostööpiirkonna tugevate ja nõrkade külgede analüüs ning olukorra lahendamiseks valitud strateegia;

2) atbilstīgo teritoriju saraksts, kas ir programmas darbības teritorijā, tostarp – attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām – blakusreģioni, kā minēts 21. panta 1. punktā;

2) nimekiri abikõlblikest piirkondadest programmiga hõlmatud piirkonnas, sealhulgas piiriülest koostööd käsitlevate programmide puhul artikli 21 lõikes 1 osutatud paindlikud piirkonnad;

3) izvēlēto prioritāšu pamatojums, ņemot vērā Kopienas Stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijas jomā, valsts stratēģisko ietvardokumentu, kurā dalībvalsts ir iekļāvusi darbības, ko finansē saskaņā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, kā arī Regulas (EK) Nr. 1083/2006 48. panta 2. punktā minētās sākotnējās izvērtēšanas rezultātus;

3) valitud prioriteetide põhjendus, võttes arvesse ühenduse strateegilisi ühtekuuluvusalaseid suuniseid, riiklikku strateegilist raamistikku, kui liikmesriik on otsustanud lisada sellesse Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi raames rahastatavad meetmed, ning määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 48 lõikes 2 osutatud eelhindamise tulemused;

4) informācija par prioritārajiem virzieniem un to īpašiem mērķiem. Šos mērķus norāda skaitliski, izmantojot noteiktu iznākuma un rezultātu rādītāju skaitu, ievērojot proporcionalitātes principu. Rādītāji ir tādi, kas nodrošina iespēju izmērīt panākumus salīdzinājumā ar sākuma situāciju un prioritāro virzienu mērķu sasniegšanu;

4) teave prioriteetsete suundade ja nende konkreetsete eesmärkide kohta. Kõnealuseid eesmärke, tulemusi ja mõju peab olema võimalik mõõta piiratud arvu näitajate abil, võttes arvesse proportsionaalsuse põhimõtet. Näitajad peavad võimaldama mõõta edasiminekut, võrreldes esialgse olukorraga, ja prioriteedisuundade eesmärkide saavutamist;

5) informācijai – indikatīvs sadalījums pēc kategorijām par ERAF ieguldījumu darbības programmās atbilstīgi īstenošanas noteikumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru;

5) ainult teabeks – rakenduskava jaoks ERFist antava panuse kavandatava kasutuse soovituslik jaotus kategooriate kaupa vastavalt komisjoni poolt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 103 lõikes 3 osutatud menetlust järgides vastu võetud rakenduseeskirjadele;

6) atsevišķs finanšu plāns, kas nav sadalīts pa dalībvalstīm un kas sastāv no divām tabulām:

6) ühtne rahastamisplaan, mida ei liigendata liikmesriikide kaupa ja mis sisaldab kaht tabelit:

a) tabula, kurā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 52., 53. un 54. pantu katram gadam atspoguļots finanšu apropriācijas kopapjoms, kas paredzēts līdzfinansējumam no ERAF. Kopējais ikgadējais ERAF līdzfinansējums ir saderīgs ar attiecīgo finanšu shēmu;

a) tabel, milles ERFist saadavaks toetuseks kavandatavate rahaliste assigneeringute kogusumma on esitatud aastate kaupa vastavalt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklitele 52, 53 ja 54. Igal aastal ERFist eraldatav kogupanus peab olema kooskõlas kohaldatava finantsperspektiiviga;

b) tabula, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts kopējais apropriāciju apjoms Kopienas un valstu ieguldījumam, kā arī ERAF līdzfinansējuma likme. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 53. pantu valsts ieguldījumu veido publiskie un privātie izdevumi, tabulā norāda indikatīvu sadalījumu publiskajiem un privātajiem izdevumiem. Ja saskaņā ar minēto pantu valsts ieguldījumu veido publiskie izdevumi, tabulā norāda valsts publiskā ieguldījuma indikatīvu apjomu;

b) tabel, mis hõlmab kogu programmiperioodi ning milles esitatakse rakenduskava ja iga prioriteetse suuna kohta ühendusepoolse panuse ja sellele vastava riikliku panuse rahaliste assigneeringute kogusumma ning ERFi toetuse määr. Vastavalt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklile 53, kui riikliku panuse moodustavad avaliku ja erasektori kulud, tuleb tabelis ära näidata avaliku ja erasektori vaheline soovituslik jaotus. Vastavalt nimetatud artiklile, kui riikliku panuse moodustavad avaliku sektori kulud, tuleb tabelis ära näidata riigi avaliku sektori panus;

7) informācija par papildināmību ar pasākumiem, ko finansē attiecīgi no ELFLA un no EZF;

7) teave EAFRDi ja EFFi poolt rahastatavate meetmete vastastikuse täiendavuse kohta, kui see on asjakohane;

8) darbības programmas īstenošanas noteikumi, tostarp:

8) rakenduskava rakendussätted, mis sisaldavad järgmist:

a) visu 14. pantā minēto iestāžu norīkošana dalībvalstīs;

a) kõigi artiklis 14 osutatud asutuste määramine liikmesriikide poolt;

b) uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu apraksts;

b) seire- ja hindamissüsteemide kirjeldus;

c) informācija par kompetento struktūru, kas saņem Komisijas veiktos maksājumus, un vienu vai vairākām struktūrām, kas ir atbildīgas par maksājumu veikšanu atbalsta saņēmējiem;

c) teave pädeva asutuse kohta, kes võtab vastu komisjonilt laekuvaid makseid, ning organi või organite kohta, kes vastutavad toetusesaajatele maksete tegemise eest;

d) finanšu plūsmas mobilizācijas un apgrozības procedūru noteikšana, kas paredzētas, lai nodrošinātu to pārskatāmību;

d) finantsvoogude kasutuselevõtu- ja kasutamismenetluse määratlus, et tagada nende läbipaistvus;

e) elementi, kas paredzēti, lai nodrošinātu darbības programmas publicitāti un informāciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 69. pantā;

e) tegevused, mille eesmärk on tagada rakenduskava avalikustamine ja sellest teavitamine vastavalt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklile 69;

f) to procedūru apraksts, par kurām Komisija un dalībvalstis ir vienojušās, ka tās ir vajadzīgas elektronisku datu apmaiņai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1083/2006 maksāšanas, uzraudzības un izvērtēšanas prasībām;

f) komisjoni ja liikmesriikide vahel kokku lepitud elektroonilise andmevahetuse korra kirjeldus, mille eesmärk on täita määruses (EÜ) nr 1083/2006 sätestatud makse-, seire- ja hindamisnõudeid;

9) indikatīvs galveno projektu saraksts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 39. panta nozīmē, ko ir paredzēts iesniegt Komisijai apstiprināšanai plānošanas periodā.

9) määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 39 tähenduses suurprojektide soovituslik loetelu, mis programmiperioodi jooksul tuleb esitada komisjonile kinnitamiseks.

2. IEDAĻA

2. JAGU

Atbilstība

Abikõlblikkus

13. pants

Artikkel 13

Noteikumi par izdevumu atbilstību

Kulude abikõlblikkust käsitlevad eeskirjad

Izņemot gadījumus, kad ir paredzēti Kopienas noteikumi, izdevumu atbilstības noteikšanai piemēro attiecīgos valstu noteikumus, par kuriem iesaistītās dalībvalstis vienojušās darbības programmā atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim.

Kulutuste abikõlblikkuse kindlaksmääramisel kohaldatakse asjakohaseid riigisiseseid eeskirju, mille osalevad liikmesriigid on kokku leppinud Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi kohase rakenduskava raames, välja arvatud juhul, kui on kehtestatud ühenduse eeskirjad.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006, 103. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 4. punktam un neskarot šīs regulas 7. pantu pieņem kopējus noteikumus par izdevumu atbilstību.

Kooskõlas määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 56 lõikega 4 ja ilma, et see piiraks käesoleva määruse artikli 7 kohaldamist, kehtestab komisjon vastavalt määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 103 lõikele 3 ühised eeskirjad kulutuste abikõlblikkuse kohta.

Ja 7. pantā dalībvalstīm, kas piedalās darbības programmā saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, noteikti atšķirīgi izdevumu atbilstības noteikumi, programmas darbības apgabalā piemēro visplašākos atbilstības noteikumus.

Kui artikkel 7 näeb erinevatele Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi raames rakenduskavas osalevatele liikmesriikidele ette erinevad kulude abikõlblikkuse eeskirjad, kohaldatakse kogu programmiga hõlmatud piirkonnas kõige ulatuslikumaid kulude abikõlblikkuse eeskirju.

3. IEDAĻA

3. JAGU

Vadība, uzraudzība un kontrole

Korraldus, seire ja kontroll

14. pants

Artikkel 14

Iestāžu norīkošana

Ametiasutuste määramine

1. Dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā, nosaka vienu vadošo iestādi, vienu sertifikācijas iestādi un vienu revīzijas iestādi, un revīzijas iestāde atrodas vadošās iestādes dalībvalstī. Sertifikācijas iestāde saņem Komisijas izdarītos maksājumus un parasti veic maksājumus vadošajam atbalsta saņēmējam.

1. Rakenduskavas osalevad liikmesriigid määravad ühe korraldusasutuse, ühe sertifitseerimisasutuse ja ühe auditeerimisasutuse, viimati nimetatu asub korraldusasutusega samas liikmesriigis. Sertifitseerimisasutus võtab vastu komisjoni poolt tehtud makseid ja üldreeglina teeb makseid peamisele toetusesaajale.

Vadošā iestāde, apspriedusies ar programmas teritorijā pārstāvētajām dalībvalstīm, izveido kopēju tehnisko sekretariātu. Tas palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai, un — attiecīgā gadījumā — revīzijas iestādei veikt to pienākumus.

Korraldusasutus loob pärast programmiga hõlmatud piirkonnas esindatud liikmesriikidega konsulteerimist ühise tehnilise sekretariaadi. Tehniline sekretariaat abistab korraldusasutust, seirekomiteed ja vajaduse korral auditeerimisasutust nende kohustuste täitmisel.

2. Darbības programmas revīzijas iestādei palīdz revidentu grupa, kurā ir pārstāvis no katras darbības programmā iesaistītās dalībvalsts un kura veic Regulas (EK) Nr. 1083/2006 62. pantā paredzētos uzdevumus. Revidentu grupu izveido, vēlākais, trīs mēnešus pēc tā lēmuma pieņemšanas, ar ko apstiprina darbības programmu. Tā izstrādā savu reglamentu. To vada darbības programmas revīzijas iestāde.

2. Rakenduskava auditeerimisasutust abistab määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklis 62 sätestatud kohustuste täitmisel audiitorgrupp, kuhu kuulub esindaja igast rakenduskavas osalevast liikmesriigist. Audiitorgrupp luuakse hiljemalt kolme kuu jooksul alates rakenduskava heaks kiitva otsuse tegemisest. Audiitorgrupp koostab oma töökorra. Audiitorgruppi juhib tegevusprogrammi auditeerimisasutus.

Iesaistītās dalībvalstis var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ka revīzijas iestādei ir pilnvaras tieši veikt Regulas (EK) Nr. 1083/2006 62. pantā noteiktos uzdevumus visā teritorijā, uz ko attiecas programma, un nav jāizveido revidentu grupa, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā.

Osalevad liikmesriigid võivad ühehäälselt otsustada, et auditeerimisasutusel on lubatud määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklis 62 sätestatud ülesandeid otseselt täita kogu kavaga hõlmatud territooriumil, ilma et oleks vaja moodustada esimeses lõigus määratletud audiitorgruppi.

Revidenti nav atkarīgi no 16. panta 1. punktā minētās kontroles sistēmas.

Audiitorid on oma tegevuses sõltumatud artikli 16 lõikes 1 osutatud kontrollisüsteemist.

3. Ikviena dalībvalsts, kas piedalās darbības programmā, ieceļ savus pārstāvjus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 63. pantā minētajā Uzraudzības komitejā.

3. Iga rakenduskavas osalev liikmesriik määrab esindajad määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklis 63 osutatud seirekomiteesse.

15. pants

Artikkel 15

Vadošās iestādes funkcijas

Korraldusasutuse ülesanded

1. Vadošā iestāde pilda Regulas (EK) Nr. 1083/2006 60. pantā noteiktos pienākumus, izņemot tos, kas attiecas uz darbību un izdevumu pareizību attiecībā uz valsts un Kopienas noteikumiem, kā izklāstīts minētā panta b) punktā. Šajā sakarā tā pārliecinās, ka šīs regulas 16. panta 1. punktā minētais kontrolieris ir apstiprinājis katra programmā iesaistītā atbalsta saņēmēja izdevumus.

1. Korraldusasutus täidab määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklis 60 sätestatud kohustusi, välja arvatud kohustusi, mis on seotud toimingute ja kulutuste nõuetekohasuse tagamisega vastavalt riiklikele ja ühenduse eeskirjadele, mis on sätestatud nimetatud artikli punktis b. Sellega seoses korraldusasutus veendub, et iga tegevuses osaleva toetusesaaja kulud oleksid kinnitatud nimetatud määruse artikli 16 lõikes 1 osutatud kontrolöri poolt.

2. Vadošā iestāde nosaka katras darbības īstenošanas noteikumus, attiecīgos gadījumos, vienojoties ar vadošo atbalsta saņēmēju.

2. Korraldusasutus kehtestab iga tegevuse jaoks rakenduskorra, vajaduse korral kokkuleppel peamise toetusesaajaga.

16. pants

Artikkel 16

Kontroles sistēma

Kontrollisüsteem

1. Lai apstiprinātu izdevumus, katra dalībvalsts izveido kontroles sistēmu, kas ļauj pārliecināties par līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādi, saistībā ar tās teritorijā īstenotajām darbībām vai darbības daļām deklarēto izdevumu pareizību un šādu izdevumu un saistītu darbību vai šo darbību daļu atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem.

1. Kulude kinnitamiseks loob iga liikmesriik kontrollisüsteemi, mis võimaldab kontrollida kaasrahastatavate toodete tarnimist ja teenuste osutamist, liikmesriigi territooriumil läbi viidud tegevuste või tegevuste etappide puhul deklareeritud kulude põhjendatust ning selliste kulude ja nendega seotud tegevuste või tegevuste etappide vastavust ühenduse ja selle liikmesriigi õigusaktidele.

Šajā nolūkā katra dalībvalsts ieceļ kontrolierus, kas atbild par katra darbībā iesaistītā saņēmēja deklarēto izdevumu likumības un pareizības pārbaudi. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu iecelt vienu kontrolieri visai programmas darbības teritorijai.

Selleks määrab iga liikmesriik kontrolörid, kes vastutavad iga tegevuses osaleva toetusesaaja deklareeritud kulude õiguspärasuse ja nõuetekohasuse kontrollimise eest. Liikmesriigid võivad määrata ühe kontrolöri kogu programmiga hõlmatud piirkonna kohta.

Ja līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādes pārbaudi var īstenot vienīgi attiecībā uz visu darbību, pārbaudi veic tās dalībvalsts kontrolieris, kurā atrodas vadošais atbalsta saņēmējs, vai vadošā iestāde.

Kui kaasrahastatavate toodete tarnimist või teenuste osutamist saab kontrollida ainult seoses kogu tegevusega, viib sellise kontrolli läbi kas peamise toetusesaaja asukohaliikmesriigi kontrolör või korraldusasutus.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kontrolieri var pārbaudīt izdevumus trīs mēnešu laikā.

2. Liikmesriigid tagavad, et kontrolörid saavad kulud kinnitada kolme kuu jooksul.

17. pants

Artikkel 17

Finanšu pārvaldība

Finantsjuhtimine

1. ERAF līdzfinansējumu iemaksā vienā kontā bez valsts apakškontiem.

1. ERFi panus makstakse ühele kontole, kusjuures riigisiseseid alamkontosid ei kasutata.

2. Neskarot dalībvalstu atbildību konstatēt un labot noteikumu pārkāpumus un atgūt nepareizi izmaksātas summas, sertifikācijas iestāde nodrošina, ka jebkuru summu, kas izmaksāta, izdarot pārkāpumu, atgūst no vadošā atbalsta saņēmēja. Atbalsta saņēmēji saskaņā ar savstarpēju vienošanos atmaksā vadošajam atbalsta saņēmējam nepareizi izmaksātās summas.

2. Ilma et see piiraks liikmesriikide kohustust avastada eeskirjade eiramisi ja need kõrvaldada ning tagasi nõuda põhjendamatult makstud summad, tagab sertifitseerimisasutus, et peamiselt toetusesaajalt nõutakse tagasi kõik eeskirjade eiramise tõttu makstud summad. Toetusesaajad maksavad peamisele toetusesaajale tagasi põhjendamatult makstud summad nendevahelise kokkuleppe alusel.

3. Ja vadošajam atbalsta saņēmējam neizdodas atgūt maksājumu no cita atbalsta saņēmēja, tad dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgais saņēmējs atrodas, atmaksā sertifikācijas iestādei šim saņēmējam nepareizi izmaksāto summu.

3. Juhul kui peamine toetusesaaja ei saa toetusesaajalt tagasimakset, hüvitab sertifitseerimisasutusele sellele toetusesaajale põhjendamatult makstud summa liikmesriik, kelle territooriumil kõnealune toetusesaaja asub.

18. pants

Artikkel 18

Eiropas teritoriālās sadarbības grupa

Euroopa territoriaalse koostöö rühmitus

Dalībvalstis, kas piedalās darbības programmā saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, var izmantot Eiropas teritoriālās sadarbību grupu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 ( 2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) [10], lai minēto grupu padarītu atbildīgu par darbības programmas vadību, piešķirot tai vadošās iestādes un kopējā tehniskā sekretariāta pienākumus. Šajā sakarā katra dalībvalsts joprojām uzņemas finansiālo atbildību.

Liikmesriigid, kes osalevad Euroopa territoriaalse koostöö eesmärgi kohases rakenduskavas, võivad kasutada Euroopa Parlamendi ja nõukogu 5. juuli 2006. aasta määrusega (EÜ) nr 1082/2006 (Euroopa territoriaalse koostöö rühmituse (ETKR) kohta) [10] sätestatud Euroopa territoriaalse koostöö rühmitust, et teha see rühmitus vastutavaks rakenduskava juhtimise eest, pannes talle korraldusasutuse ja ühise tehnilise sekretariaadi ülesanded. Sellisel juhul jääb finantsvastutus igale liikmesriigile.

4. IEDAĻA

4. JAGU

Darbības

Tegevused

19. pants

Artikkel 19

Darbību atlase

Tegevuste valik

1. Darbībās, kas atlasītas darbības programmām, kuru mērķis ir attīstīt pārrobežu darbības, kā minēts 6. panta 1. punktā, un izveidot un attīstīt starpvalstu sadarbību, kā minēts 6. panta 2. punktā, iekļauj atbalsta saņēmējus, kas ir no vismaz divām valstīm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts, un kas katrā darbībā sadarbosies vismaz divos no šādiem veidiem: kopīga attīstība, kopīga īstenošana, kopīga personāla komplektēšana un kopīga finansēšana.

1. Artikli 6 punktis 1 osutatud piiriülese tegevuse edendamiseks ning artikli 6 punktis 2 osutatud riikidevahelise koostöö loomiseks ja arendamiseks valitud tegevuste puhul peab toetusesaajaid olema vähemalt kahest riigist, millest vähemalt üks on liikmesriik, ning nad peavad iga tegevuse puhul tegema koostööd vähemalt kahel järgmisel viisil: ühine arendustegevus, ühine rakendustegevus, ühine personalitöö ja ühine finantseerimine.

Atlasītās darbības, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, var īstenot vienā valstī, ja tās iesniegušas struktūras, kas pieder vismaz divām valstīm.

Valitud tegevused, mis vastavad eespool nimetatud tingimustele, võib ellu viia ühesainsas riigis tingimusel, et need on esitatud vähemalt kahte riiki kuuluvate üksuste poolt.

Minētie nosacījumi neattiecas uz tām darbībām saskaņā ar PEACE programmu, kas minētas 6. panta 1. punkta trešajā daļā.

Eespool nimetatud tingimused ei kehti artikli 6 punkti 1 kolmandas lõigus nimetatud programmi PEACE meetmete suhtes.

2. Darbības programmām atlasītās darbībās, kuras ietver starpreģionu sadarbību, kā minēts 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā, iesaista reģionālā vai vietējā līmeņa atbalsta saņēmējus vismaz no:

2. Artikli 6 punkti 3 alapunktis a osutatud piirkondadevahelist koostööd hõlmavatesse rakenduskavadesse valitud tegevustes peavad osalema toetusesaajad piirkondlikul või kohalikul tasemel vähemalt

a) trim dalībvalstīm; vai

a) kolmest liikmesriigist või

b) ja ir iesaistīts atbalsta saņēmējs no trešās valsts – no trim valstīm, tostarp vismaz no divām dalībvalstīm.

b) kolmanda riigi toetusesaaja kaasatuse korral kolmest riigist, millest vähemalt kaks peavad olema liikmesriigid.

Darbībām, kas atlasītas darbības programmām, kā minēts 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ja vien iespējams atbilstīgi darbības veidam, piemēro nosacījumus, kas izklāstīti šā punkta pirmajā daļā.

Artikli 6 punkti 3 alapunktis b osutatud rakenduskavadesse valitud tegevuste suhtes kohaldatakse käesoleva lõike esimeses lõigus kirjeldatud tingimusi, kui see on tegevuse liiki arvesse võttes võimalik.

Šie atbalsta saņēmēji sadarbojas šādos veidos katrā darbībā: kopīga attīstība, kopīga īstenošana, kopīga personāla komplektēšana un kopīga finansēšana.

Kõnealused toetusesaajad teevad iga tegevuse puhul järgmist koostööd: ühine arendustegevus, ühine rakendustegevus, ühine personalitöö ja ühine finantseerimine.

3. Papildus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 65. pantā minētajiem uzdevumiem, uzraudzības komiteja vai tai pakļauta vadības komiteja atbild par darbību atlasi.

3. Lisaks määruse (EÜ) nr 1083/2006 artiklis 65 osutatud ülesannetele vastutab seirekomitee või talle alluv juhtkomitee ka tegevuste valimise eest.

20. pants

Artikkel 20

Vadošā atbalsta saņēmēja un pārējo atbalsta saņēmēju pienākumi

Peamise toetusesaaja ja teiste toetusesaajate kohustused

1. Katrai darbībai atbalsta saņēmēji no sava vidus ieceļ vadošo atbalsta saņēmēju. Vadošais atbalsta saņēmējs uzņemas šādus pienākumus:

1. Iga tegevuse jaoks määravad toetusesaajad enda seast peamise toetusesaaja. Peamine toetusesaaja täidab järgmisi ülesandeid:

a) nosaka mehānismu savām attiecībām ar atbalsta saņēmējiem, kas piedalās darbībā, izstrādājot līgumu, kurā, inter alia, ir noteikumi, kas nodrošina darbībai paredzēto līdzekļu pareizu finanšu vadību, tostarp noteikumi nepareizi izmaksātu summu atgūšanai;

a) kehtestab tegevuses osalevate toetusesaajatega suhtlemise korra lepingus, mis sisaldab muu hulgas sätteid, mis tagavad tegevuse jaoks eraldatud vahendite usaldusväärse finantsjuhtimise, sealhulgas põhjendamatult makstud summade sissenõudmise korra;

b) atbild par visas darbības īstenošanas nodrošināšanu;

b) tagab kogu tegevuse elluviimise;

c) nodrošina, ka darbībā iesaistīto atbalsta saņēmēju iesniegtie izdevumi ir izlietoti, lai īstenotu darbību un atbilst pasākumiem, par ko ir vienojušies minētie atbalsta saņēmēji;

c) tagab, et tegevuses osalevate toetusesaajate kulutused on tehtud vastavalt tegevuse elluviimise eesmärkidele ja vastavad nende toetusesaajate poolt kokku lepitud tegevustele;

d) pārbauda, ka darbībā iesaistīto saņēmēju iesniegtos izdevumus ir apstiprinājuši kontrolieri;

d) kontrollib, kas tegevuses osalevate toetusesaajate kulud on kontrolöride poolt kinnitatud;

e) atbild par ERAF iemaksu nodošanu atbalsta saņēmējiem, kas piedalās darbībā.

e) vastutab ERFi panuse ülekandmise eest tegevuses osalevatele toetusesaajatele.

2. Katrs atbalsta saņēmējs, kas piedalās darbībā:

2. Iga tegevuses osalev toetusesaaja

a) uzņemas atbildību par jebkādiem pārkāpumiem savos deklarētajos izdevumos;

a) kannab vastutust deklareeritud kuludega seotud eeskirjade eiramise korral;

b) informē dalībvalsti, kurā tas atrodas, par savu dalību darbībā, ja šī dalībvalsts pati nepiedalās attiecīgajā darbības programmā.

b) teavitab oma asukohaliikmesriiki oma osalemisest tegevuses, juhul kui kõnealune liikmesriik ise vastavas rakenduskavas ei osale.

21. pants

Artikkel 21

Īpaši nosacījumi saistībā ar darbības atrašanās vietu

Tegevuste läbiviimise asukohta reguleerivad eritingimused

1. Saistībā ar pārrobežu sadarbību un attiecīgi pamatotos gadījumos ERAF var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies darbību vai darbību daļu īstenošanā, nepārsniedzot 20 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā NUTS 3. līmeņa teritorijām, kuras atrodas blakus Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punktā minētajiem šai programmai atbilstīgajiem apgabaliem vai ko ieskauj šādi blakus esoši apgabali. Izņēmuma gadījumos, par ko vienojušās Komisija un dalībvalstis, šo elastības noteikumu var piemērot arī NUTS 2. līmeņa teritorijām, kurās atrodas Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punktā minētie apgabali.

1. Piiriülese koostöö raames ja nõuetekohaselt põhjendatud juhtudel võib ERF kuni 20 % ulatuses tema panusest asjakohasele rakenduskavale finantseerida kulusid, mis on seotud toimingu või toimingu etappide elluviimisega NUTS 3. tasandi piirkondades, mis külgnevad määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 7 lõikes 1 osutatud nimetatud programmi kohaselt abikõlblike piirkondadega või on ümbritsetud sellistest külgnevatest piirkondadest. Komisjoni ja liikmesriikide kokku lepitud erandjuhtudel laiendatakse seda paindlikku võimalust NUTS 2. tasandi piirkondadele, kus paiknevad määruse (EÜ) nr 1083/2006 artikli 7 lõikes 1 osutatud piirkonnad.

Projekta līmenī izdevumi, kas radušies partneriem, kas atrodas ārpus šā punkta pirmajā daļā noteiktā programmas apgabala, var būt atbilstīgi, ja bez šā partnera dalības projektam būtu grūtības sasniegt savus mērķus.

Projekti tasandil võivad väljaspool esimeses lõigus kirjeldatud programmipiirkonda asuvate partnerite tehtud kulutused olla abikõlblikud, kui projekt ei ole suuteline ilma nimetatud partnerite osalemiseta oma eesmärke saavutama.

2. Saistībā ar starpvalstu sadarbību attiecīgi pamatotos gadījumos ERAF, nepārsniedzot 20 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā, var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies tiem partneriem, kas atrodas ārpus apgabala, kuri piedalās darbībās, ja šādi izdevumi nāk par labu reģioniem sadarbības apgabalā.

2. Riikidevahelise koostöö raames ja nõuetekohaselt põhjendatud juhtudel võib ERF kuni 20 % ulatuses tema poolt rakenduskava jaoks antavast toetusest finantseerida väljaspool tegevustes osalevat piirkonda asuvate partnerite tehtud kulutusi, kui need kulutused toovad kasu koostööeesmärgiga hõlmatud piirkondadele.

3. Saistībā ar pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbību ERAF, nepārsniedzot 10 % no tā līdzfinansējuma apjoma attiecīgajā darbības programmā, var līdzfinansēt izdevumus, kas radušies darbību vai darbību daļu īstenošanā to valstu teritorijā, kuras nav Eiropas Kopienas valstis, ja minētās darbības dod labumu Kopienas reģioniem.

3. Piiriülese, riikidevahelise ja piirkondadevahelise koostöö raames võib ERF kuni 10 % ulatuses oma panusest rakenduskava jaoks finantseerida kulusid, mis on seotud väljaspool Euroopa Ühendust asuvate riikide territooriumidel läbi viidavate tegevuste või tegevusetappidega, juhul kui see tegevus või need tegevusetapid on kasulikud ühenduse piirkondadele.

4. Dalībvalstis nodrošina šo izdevumu likumību un pareizību. Vadošā iestāde apstiprina darbību atlasi ārpus atbilstīgajiem apgabaliem, kā minēts 1., 2. un 3. punktā.

4. Liikmesriigid peavad tagama nende kulude õiguspärasuse ja nõuetekohasuse. Korraldusasutus kinnitab toimingute valimise väljaspool lõigetes 1, 2 ja 3 osutatud abikõlblikke piirkondi.

IV NODAĻA

IV PEATÜKK

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

LÕPPSÄTTED

22. pants

Artikkel 22

Pārejas noteikumi

Üleminekusätted

1. Šī regula neliedz turpināt vai grozīt – tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt – atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1783/1999 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus 2006. gada 31. decembrī piemēro minētajam atbalstam un kurus tādēļ pēc šā termiņa turpina piemērot minētajam atbalstam vai attiecīgajiem projektiem līdz to noslēgumam.

1. Käesolev määrus ei mõjuta komisjoni poolt määruse (EÜ) nr 1783/1999 alusel või mis tahes muude õigusaktide alusel, mida kohaldatakse sellisele abile 31. detsembri 2006. aasta seisuga ja mida kohaldatakse sellisele abile või projektidele jätkuvalt ka pärast seda kuni nende lõpetamiseni, heakskiidetud abi jätkamist või muutmist, sealhulgas täielikku või osalist tühistamist.

2. Pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1783/1999, paliek spēkā.

2. Määruse (EÜ) nr 1783/1999 alusel esitatud taotlused jäävad jõusse.

23. pants

Artikkel 23

Atcelšana

Kehtetuks tunnistamine

1. Neskarot šīs regulas 22. pantu, ar šo Regula (EK) Nr. 1783/1999 tiek atcelta ar 2007. gada 1. janvāri.

1. Ilma et see piiraks käesoleva määruse artikli 22 sätete kohaldamist, tunnistatakse määrus (EÜ) nr 1783/1999 kehtetuks alates 1. jaanuarist 2007.

2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2. Viiteid kehtetuks tunnistatud määrusele tõlgendatakse viidetena käesolevale määrusele.

24. pants

Artikkel 24

Pārskatīšanas klauzula

Läbivaatamissäte

Saskaņā ar Līguma 162. pantā noteikto procedūru Eiropas Parlaments un Padome līdz 2013. gada 31. decembrim pārskata šo regulu.

Euroopa Parlament ja nõukogu vaatavad käesoleva määruse läbi 31. detsembriks 2013 asutamislepingu artiklis 162 sätestatud korras.

25. pants

Artikkel 25

Stāšanās spēkā

Jõustumine

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Käesolev määrus jõustub järgmisel päeval pärast selle avaldamist Euroopa Liidu Teatajas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Käesolev määrus on tervikuna siduv ja vahetult kohaldatav kõikides liikmesriikides.

Strasbūrā, 2006. gada 5. jūlijā

Strasbourg, 5. juuli 2006

Eiropas Parlamenta vārdā –

Euroopa Parlamendi nimel

priekšsēdētājs

president

J. Borrell Fontelles

J. Borrell Fontelles

Padomes vārdā–

Nõukogu nimel

priekšsēdētāja

eesistuja

P. Lehtomäki

P. Lehtomäki

[1] OV C 255, 14.10.2005., 91. lpp.

[1] ELT C 255, 14.10.2005, lk 91.

[2] OV C 231, 20.9.2005., 19. lpp.

[2] ELT C 231, 20.9.2005, lk 19.

[3] Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 12. jūnija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

[3] Euroopa Parlamendi 6. juuli 2005. aasta arvamus (Euroopa Liidu Teatajas seni avaldamata), nõukogu 12. juuni 2006. aasta ühine seisukoht (Euroopa Liidu Teatajas seni avaldamata) ja Euroopa Parlamendi 4. juuli 2006. aasta seisukoht (Euroopa Liidu Teatajas seni avaldamata).

[4] Sk. šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

[4] Vt käesoleva Euroopa Liidu Teataja lk 25.

[5] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 173/2005 (OV L 29, 2.2.2005., 3. lpp.).

[5] EÜT L 161, 26.6.1999, lk 1. Määrust on viimati muudetud määrusega (EÜ) nr 173/2005 (ELT L 29, 2.2.2005, lk 3).

[6] Sk. šā Oficiālā Vēstneša 12. lpp.

[6] Vt käesoleva Euroopa Liidu Teataja lk 12.

[7] Sk. šā Oficiālā Vēstneša 79. lpp.

[7] Vt käesoleva Euroopa Liidu Teataja lk 79.

[8] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

[8] ELT L 277, 21.10.2005, lk 1.

[9] OV L 213, 13.8.1999., 1. lpp.

[9] EÜT L 213, 13.8.1999, lk 1.

[10] Sk. šā Oficiālā Vēstneša 19. lpp.

[10] Vt käesoleva Euroopa Liidu Teataja lk 19.

--------------------------------------------------

--------------------------------------------------