[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

[pic] | COMISIÓN DE LAS COMUNIDADES EUROPEAS |

Briselē, 16.12.2008

Bruselas, 16.12.2008

COM(2008) 876 galīgā redakcija

COM(2008) 876 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

COMUNICACIÓN DE LA COMISIÓN AL PARLAMENTO EUROPEO, AL CONSEJO, AL COMITÉ ECONÓMICO Y SOCIAL EUROPEO Y AL COMITÉ DE LAS REGIONES

Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā

Política de cohesión: invertir en la economía real

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

COMUNICACIÓN DE LA COMISIÓN AL PARLAMENTO EUROPEO, AL CONSEJO, AL COMITÉ ECONÓMICO Y SOCIAL EUROPEO Y AL COMITÉ DE LAS REGIONES

Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā

Política de cohesión: invertir en la economía real

1. Ievads

1. Introducción

Globālās finanšu krīzes un ekonomikas pašreizējās lejupslīdes kontekstā ES kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā[1]. Kā Kopienas lielākais ieguldījumu avots reālajā ekonomikā kohēzijas politika sniedz nozīmīgu atbalstu valsts ieguldījumiem, tostarp gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Tā ir svarīgākā Eiropas solidaritātes izpausme, kuras mērķis ir sniegt atbalstu tiem Eiropas iedzīvotājiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Laikā no 2007. līdz 2013. gadam ar kohēzijas politikas starpniecību tiks ieguldīti 347 miljardi euro, lai stiprinātu izaugsmi un veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju.

En el contexto de la crisis financiera mundial y de la actual ralentización económica, la política de cohesión de la UE contribuye de manera importante al Plan Europeo de Recuperación Económica[1]. La política de cohesión, como principal fuente de inversiones comunitarias en la economía real, proporciona un considerable apoyo a las inversiones públicas, también a nivel regional y local. Es la expresión más importante de la solidaridad europea y su objetivo es ayudar a los ciudadanos europeos más necesitados. Durante el período 2007-2013, la política de cohesión invertirá 347 000 millones de euros para estimular el crecimiento y contribuir a la cohesión económica y social.

Kohēzijas politika ir paredzēta, lai nodrošinātu stratēģiskus ieguldījumus. No tās kopējā piešķīruma vairāk nekā 65 % jeb 230 miljardi euro ir “novirzīti” ieguldījumiem[2] Eiropas Savienības atjaunotās Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas četrās prioritārajās jomās - cilvēkiem, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai un enerģētikai, pētniecībai un inovācijai. Kohēzijas politika veicina saskaņotas attīstības stratēģijas un vidējā termiņā dod ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un sociālajā attīstībā. Tā nodrošina arī stabilu, drošu, mērķorientētu finansējuma avotu, ko var izmantot, lai stimulētu ekonomikas atveseļošanos. Šis darbības virziens un stabilitāte ir būtiski svarīga uzticības veidošanā, paļāvības atjaunošanā un ieguldījumu veicināšanā.

La política de cohesión está concebida para realizar inversiones «inteligentes». Más del 65 % de su dotación total, es decir, 230 000 millones de euros, se destina a las inversiones[2] en los cuatro ámbitos prioritarios de la Estrategia renovada de Lisboa para el crecimiento y el empleo: capital humano, empresas, infraestructura y energía, e investigación e innovación. La política de cohesión favorece la preparación de estrategias coherentes de desarrollo y contribuye al crecimiento económico y al desarrollo social a medio plazo. Asimismo, representa una fuente estable, segura y focalizada de financiación que puede utilizarse para estimular la recuperación económica. Esta focalización y estabilidad resultan esenciales para crear un clima de confianza, restaurar la confianza y facilitar la inversión.

Kaut gan recesijas pilnais apmērs vēl nav zināms, iespējams, ka tās ietekme būs plaši jūtama. Dažās dalībvalstīs jau ir vērojama augoša bezdarba tendence un krasa negatīva uzņēmējdarbības rādītāju samazināšanās tendence. Dalībvalstis un reģioni tiks ietekmēti dažādi, un to atspoguļos nevienlīdzīgā ietekme uz cilvēkiem. Laikā, kad ekonomika ir grūtībās, visvairāk tiek ietekmētas visneaizsargātākās sabiedrības grupas, piemēram, sociāli atstumti cilvēki un bezdarbnieki.

Aunque todavía no está del todo claro el alcance de la recesión, es probable que tenga consecuencias importantes. En algunos Estados miembros, el desempleo va en aumento y los indicadores empresariales muestran tendencias sumamente negativas. De igual forma que la crisis no afectará por igual a todos los Estados miembros y regiones, sus efectos en los ciudadanos serán diversos. En períodos de adversidad económica, los más vulnerables, como los excluidos socialmente y los desempleados, son los más afectados.

Šādās situācijās valsts sektoram ir būtiski svarīga loma solidaritātes nodrošināšanā un paļāvības atjaunošanā, galvenokārt nodrošinot valsts ieguldījumus, kas ir ļoti vajadzīgi, lai stimulētu iekšzemes pieprasījumu īstermiņā un novirzītu ekonomiku uz ilgtspējīgas attīstības ceļa vidējā termiņā. Šeit ievērojama nozīme var būt kohēzijas politikai. Atzīstot, ka nelabvēlīga ietekme uz valstu budžetiem var palēnināt plānoto ieguldījumu tempu, kohēzijas politikas fondu izmantošana un prioritāšu īstenošana būtu jāpaātrina un pat jāpārplāno finansējums, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, lai savlaicīgi stimulētu ekonomiku un sniegtu atbalstu cilvēkiem, kurus skārusi krīze. Kohēzijas politikas programmām ir potenciāls un elastīgums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka šobrīd var sniegt mērķtiecīgu palīdzību, lai apmierinātu prioritārās vajadzības un paātrinātu līdzekļu izlietošanu tajās jomās, kurās ir lielākais izaugsmes potenciāls.

En estos períodos, el sector público tiene un papel esencial que desempeñar para garantizar la solidaridad y restaurar la confianza, en particular realizando las inversiones públicas tan necesarias para impulsar la demanda interna a corto plazo y para situar a la economía en una senda de desarrollo sostenible a medio plazo. En ese contexto, la política de cohesión puede desempeñar una función importante. Habida cuenta de que la presión sobre los presupuestos nacionales puede ralentizar el ritmo de las inversiones previstas, el recurso a los fondos de la política de cohesión y la realización de sus prioridades deben acelerarse e incluso concentrarse al principio del período de programación, con el fin de dinamizar oportunamente la economía y ofrecer ayuda a las personas afectadas por la crisis. Los programas de la política de cohesión disponen del potencial y de la flexibilidad necesarias para ofrecer de inmediato una asistencia específica que responda a las necesidades prioritarias y acelere el ritmo de gasto en los ámbitos que presentan un mayor potencial de crecimiento.

Kohēzijas politikas panākumu priekšnoteikums ir makroekonomiska stabilitāte un strukturālas reformas, kā arī atbilstīga organizatoriskā sistēma. Kopējie valsts ieguldījumi, kas plānoti laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, ir vidēji gandrīz 6 % no prognozētā IKP[3]. Dažās dalībvalstīs kohēzijas politikas salīdzinošais devums kopējos valsts ieguldījumos būs vairāk nekā 50 %. Atbilstīgi pielāgojot kohēzijas politikas finansējuma grafikus, varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā un vienlaikus turpināt pievērsties dalībvalstu ekonomiskās izaugsmes potenciālam vidējā un ilgtermiņā.

La estabilidad macroeconómica y las reformas estructurales, junto con un marco institucional adecuado, son indispensables para el éxito de la política de cohesión. El total de inversiones públicas contempladas para el período 2007-2013 representa por término medio cerca del 6 % del PIB previsto[3]. En algunos Estados miembros, la contribución relativa de la política de cohesión al total de inversiones públicas superará el 50 %. Una modulación apropiada del calendario de financiación de la política de cohesión podría suponer un estímulo financiero importante a corto plazo, sin perder de vista el objetivo de desarrollar el potencial de crecimiento de las economías de los Estados miembros a medio y largo plazo.

Dalībvalstis un reģioni, kam izdosies strauji sasniegt programmu mērķus, var mazināt ekonomikas lejupslīdi, jo īpaši tajos konverģences reģionos, kam pieejams lielāks atbalsts. Turpinot ievērot visās programmās noteiktās prioritātes attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, iespējams, ekonomika varēs ātrāk atgūties pēc tam, kad mazināsies šībrīža ekonomiskais šoks. Ņemot vērā to, ka kohēzijas politikas prioritātes un ES nozaru politikas mērķi cits citu savstarpēji papildina, konkurētspējai ilgtermiņā vēl svarīgāk ir ātri īstenot programmas.

Los Estados miembros y las regiones que consigan alcanzar rápidamente los objetivos de los programas podrán atenuar la ralentización económica, en especial en las regiones incluidas en el objetivo de convergencia, que se benefician de niveles de ayuda más elevados. Para todos los programas, mantener las prioridades acordadas en materia de crecimiento y empleo puede contribuir a acelerar la recuperación cuando la crisis económica actual empiece a remitir. Habida cuenta de la complementariedad existente entre las prioridades de la política de cohesión y los objetivos de las políticas sectoriales de la UE, la rápida ejecución de los programas adquiere una importancia añadida para la competitividad a largo plazo.

Šā paziņojuma, kas papildina Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, mērķis ir uzsvērt, cik svarīgi reālajai ekonomikai ir ieguldījumi, kas plānoti kohēzijas politikā, un apkopot pasākumu klāstu, ko ierosināt, lai ātrāk sasniegtu kohēzijas politikas ieguldījumu rezultātus.

La presente Comunicación, que pretende apoyar el Plan Europeo de Recuperación Económica, tiene como objetivo destacar la importancia que revisten para la economía real las inversiones previstas a través de la política de cohesión y proponer una serie de medidas para acelerar la contribución de las inversiones realizadas en el marco de la política de cohesión.

2. Kohēzijas politikas ieguldījumu pieaugošais nozīmīgums reālajā ekonomikā

2. Importancia creciente de las inversiones de la política de cohesión para la economía real

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ieguldījumi var dot īstermiņa stimulu, vienlaikus turpinot pievērsties ilgtermiņā risināmiem un pastāvīgiem reālās ekonomikas uzdevumiem – ieguldījumiem prioritāros infrastruktūras projektos un enerģētikā, uzņēmumu ražošanas jaudā un cilvēkresursu potenciālā. Šī virzība uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem joprojām ir ļoti svarīga.

En la situación económica actual, las inversiones pueden suponer un estímulo a corto plazo, sin perder de vista los importantes retos a largo plazo de la economía real: las inversiones en infraestructuras prioritarias y energía, en la capacidad productiva de las empresas y en el potencial del capital humano. Sigue siendo esencial mantener como prioridad las inversiones sostenibles.

2.1. Cilvēki

2.1. Capital humano

Ekonomikas atveseļošanas plānā bija pausts atbalsts svarīgajai “Eiropas nodarbinātības atbalsta iniciatīvai”, un tajā bija ierosināts vienkāršot Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta kritērijus un no 2009. gada sākuma paātrināt avansa maksājumus. Ja priekšlikums tiks atbalstīts, dalībvalstīm būs ātrāk pieejami līdz 1,8 miljardiem euro, ko izlietot turpmāk aprakstītajām īstermiņa prioritātēm. Paredzams, ka šāda ātra naudas plūsma ļaus ātrāk saņemt palīdzību apmēram 1,5 miljoniem bezdarbnieku.

El Plan de Recuperación promueve una amplia «iniciativa europea de apoyo al empleo» y propone simplificar los criterios para la concesión de ayudas del Fondo Social Europeo (FSE), así como intensificar los pagos anticipados desde principios de 2009. Si se aprueba, los Estados miembros podrán acceder más rápidamente a un importe de hasta 1 800 millones de euros con vistas a responder a las prioridades a corto plazo que se describen más adelante. Se estima que alrededor de un millón y medio de desempleados podrían beneficiarse antes de ayudas gracias a la rápida disponibilidad de estos recursos.

- Elastdrošības stratēģiju aktivizēšana un aktīva personu integrācija tajās . Elastdrošības pieejas pamatdoma ir aizsargāt nodarbinātību un ilgtermiņa nodarbinātības iespējas, nevis konkrētas darbavietas. Šīs koncepcijas pamatmērķi, t.i., pielāgošanās izmaiņām un pārejas no viena darba uz citu atvieglošana, ir jo īpaši svarīgi šībrīža ekonomiskajos apstākļos. Vairākas dalībvalstis jau ievieš elastdrošības stratēģijas, un tās visas ir apņēmušās izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas.Strauji politiski reaģēt var ar līgumu elastīguma un aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanas palīdzību. Ekonomikas lejupslīde bieži vispirms skar tos darbiniekus, kuri ir visnelabvēlīgākajā situācijā, un viņiem ir visgrūtāk atgriezties darbā. Politikas veidotājiem ir jāstiprina aktīvi un preventīvi darba tirgus pasākumi, lai pasargātos no ilgstoša bezdarba, veltot īpašu uzmanību neaizsargātajām grupām, galvenokārt gados vecākiem darbiniekiem, mazkvalificētam darbaspēkam vai minoritātēm. ESF var ātri iejaukties, lai atvieglotu pāreju no vienas darbavietas uz citu, nodrošinot specializētas mācības, personīgas karjeras izvēles konsultācijas, mācekļa laiku, subsidētas darbavietas, kā arī dotācijas un mazos kredītus pašnodarbinātajiem un uzņēmumiem, kuri sāk darbību. Lai uzlabotu šādu darba iespēju pieejamību, jau ir pieejami 21,7 miljardi euro papildus 10 miljardiem euro, kas ir paredzēti, lai uzlabotu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku aktīvu integrāciju. Lai mazinātu krīzes sekas un veicinātu sociālo integrāciju, ESF iejaukšanās varētu būt galvenokārt vērsta uz darbībām nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku atbalstam.Sekmīga pāreja uz citu darbu pēc darba zaudēšanas ir atkarīga arī no nodarbinātības dienestu ātras un kvalitatīvas darbības. Kohēzijas politikā darba tirgus institūciju stiprināšanai ir atvēlēti 2,2 miljardi euro, un, iespējams, drīz būs vajadzīgs vairāk līdzekļu. Ja prognozes par situāciju nodarbinātības jomā ir negatīvas, dalībvalstīm būtu papildus jāstiprina valsts nodarbinātības dienestu kā galveno dalībnieku loma aktīvu nodarbinātības pasākumu mērķtiecīgā virzībā un pieejamo prasmju un darbavietu labākā saskaņošanā.Efektīvi reaģēt uz sekām, ko krīze radīs nodarbinātībai un sociālajai sfērai, un plašākā mērogā efektīvi īstenot ar elastdrošību saistītas darba tirgus reformas varēs tikai tad, ja aktīvi piedalīsies sociālie partneri. ESF sniedz finansiālu atbalstu, lai stiprinātu sociālo dialogu, un sociālo partneru īstenotai vienotai rīcībai.

- Activación e inclusión activa en el marco de estrategias de flexiguridad : La idea principal que subyace en el concepto de flexiguridad es la protección del empleo y la empleabilidad a largo plazo, más que los puestos de trabajo concretos. Sus objetivos básicos, a saber: adaptarse a los cambios y facilitar la transición entre puestos de trabajo, son especialmente pertinentes en la coyuntura económica actual. Varios Estados miembros ya están implantando estrategias de flexiguridad y todos ellos se han comprometido a utilizar la política de cohesión para mejorar la empleabilidad.Combinar la flexibilidad contractual con políticas activas del mercado de trabajo reforzadas puede constituir una respuesta rápida. Los trabajadores más desfavorecidos son con frecuencia las primeras víctimas de las recesiones económicas y son también los que encontrarán mayores dificultades para reintegrarse al mundo laboral. Los responsables políticos deben reforzar las medidas activas y preventivas del mercado de trabajo con el fin de evitar el desempleo de larga duración, atendiendo en particular a los grupos vulnerables, sobre todo los trabajadores de más edad, las personas poco cualificadas y las minorías. El FSE puede intervenir rápidamente para facilitar las transiciones entre puestos de trabajo, proporcionando formación especializada, asesoramiento laboral personalizado, aprendizaje, empleo subvencionado, subvenciones y pequeños créditos destinados a apoyar el trabajo por cuenta propia y la creación de empresas. Ya se dispone de 21 700 millones de euros para mejorar el acceso al empleo, que se suman a los 10 000 millones de euros previstos para mejorar la inclusión activa de las personas menos favorecidas. A fin de mitigar los efectos de la crisis e impulsar la integración social, las medidas en favor de las personas desfavorecidas podrían ocupar un lugar prioritario en las intervenciones del FSE.El éxito de la transición después de la pérdida de un empleo depende también de la rapidez y la calidad de la intervención de los servicios de empleo. La política de cohesión aporta 2 200 millones de euros para reforzar las instituciones del mercado de trabajo y es posible que próximamente se precisen nuevos fondos. en caso de previsiones de empleo negativas, los Estados miembros deberán seguir potenciando el papel de sus servicios públicos de empleo, actores clave para orientar eficazmente las medidas activas del mercado de trabajo y mejorar la adecuación entre cualificaciones y empleos.Para hacer frente con eficacia a las consecuencias laborales y sociales de la crisis, y, para, en un contexto más amplio, aplicar eficazmente las reformas del mercado laboral relacionadas con la flexiguridad, será indispensable contar con la participación activa de los interlocutores sociales. El FSE proporciona apoyo financiero para intensificar el diálogo social y para las acciones conjuntas emprendidas por los interlocutores sociales.

- Prasmju saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām . Prasmju neatbilstība darba tirgū kļūst par aktuālu problēmu lielākajā daļā dalībvalstu, un finansiālais satricinājums līdzsvara trūkumu darba tirgū īstermiņā palielinās vēl vairāk. Kaut gan nav ieteicams atstāt novārtā vidējā termiņa un ilgāka termiņa mērķus šajā jomā, ir svarīgi arī pievērst uzmanību tūlītējai prasmju uzlabošanai, jo īpaši nozarēs, kurās trūkst darbaspēka. Jaunu prasmju apgūšana var būt nozīmīga proaktīva rīcība, lai saglabātu un palielinātu nodarbinātības drošumu, kā arī sniegtu labāku aizsardzību pret darba zaudēšanu.Lai ES novirzītu atpakaļ uz atveseļošanas ceļa, stātos pretī demogrāfiskās situācijas izmaiņām un spētu iegūt no pārejas uz energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, liela nozīme būs centieniem uzlabot prasmes visos kvalifikācijas līmeņos, cilvēkresursu attīstīšanai un efektīviem ieguldījumiem izglītībā. Atzīstot ievērojamo devumu ekonomikai no ieguldījumiem izglītībā, 2007.-2013. plānošanas periodā ESF resursi, kas paredzēti cilvēkresursu uzlabošanai, ir palielināti līdz apmēram 25 miljardiem euro. Turklāt saskaņā ar kohēzijas politiku 13,5 miljardi euro ir paredzēti darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas atbalstam, kas aptver arī sistēmu izstrādi ekonomikas pārmaiņu un nākotnes vajadzību paredzēšanai darbavietu un prasmju ziņā. Šāda spēja paredzēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē, būs ļoti nozīmīga arī, lai sagatavotos ekonomikas augšupejai. Šo mērķi palīdzēs sasniegt iniciatīva „Jaunas prasmes jaunām darbavietām”[4].

- Adecuación entre cualificaciones y necesidades del mercado de trabajo: La inadecuación de las cualificaciones en el mercado laboral constituye una preocupación creciente en la mayoría de los Estados miembros y las turbulencias financieras agravarán estos desequilibrios a corto plazo. Si bien no deben descuidarse los objetivos a medio y largo plazo en este ámbito, es importante también atender a la mejora inmediata de las cualificaciones, sobre todo en sectores en los que escasea la mano de obra. La adquisición de nuevas competencias puede ser un medio proactivo importante para mantener y aumentar la seguridad del empleo y para protegerse mejor contra las pérdidas de puestos de trabajo.Será esencial realizar un esfuerzo intenso de mejora de las cualificaciones a todos los niveles, desarrollar el capital humano e invertir eficazmente en educación para devolver a la UE a la senda de la recuperación, afrontar el cambio demográfico y beneficiarse de la transición a una economía con baja emisión de carbono y eficiente en términos energéticos. Habida cuenta de la alta rentabilidad de las inversiones en educación, los recursos del FSE destinados a la mejora del capital humano durante el período 2007-2013 se han incrementado hasta los 25 000 millones de euros aproximadamente. Además, está previsto destinar 13 500 millones de euros de la política de cohesión a apoyar la adaptabilidad de los trabajadores, las empresas y los empresarios, lo que implica particularmente el desarrollo de sistemas para anticipar los cambios económicos y las futuras necesidades en términos de empleos y cualificaciones. Esta previsión de las competencias necesarias es fundamental, especialmente para preparar la recuperación económica. La iniciativa «Nuevas cualificaciones para nuevos empleos»[4] contribuirá a la realización de este objetivo.

Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:

Por consiguiente, se anima a los Estados miembros a:

- ieguldīt attiecīgajos elastdrošības elementos, jo īpaši stiprinot aktivizēšanas shēmas, lai nodrošinātu štatu samazināšanas dēļ atlaisto darbinieku strauju integrāciju darba tirgū;

- invertir en los componentes pertinentes de la flexiguridad, en particular a través de programas reforzados de activación que garanticen la reinserción laboral rápida de los trabajadores que hayan perdido sus puestos de trabajo;

- vajadzības gadījumā mainīt akcentus ESF programmās, kas attiecas uz grupām, ko krīze ietekmē visvairāk;

- reorientar, en caso necesario, los programas del FSE hacia los grupos más afectados por la crisis;

- turpināt ieguldīt izglītības kvalitātes uzlabošanā un vispārējo prasmju līmeņu paaugstināšanā, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētu darbaspēku un grupām, kuras ir visnelabvēlīgākajā situācijā;

- mantener las inversiones destinadas a aumentar la calidad de la educación y elevar los niveles globales de competencias, sobre todo en favor de los grupos poco cualificados y desfavorecidos;

- izmantot kohēzijas politiku, lai uzlabotu mehānismus, ar ko paredz pieprasījumu pēc prasmēm un saskaņo pieejamās prasmes ar esošām un paredzamajām brīvajām darbavietām.

- utilizar la política de cohesión para mejorar los mecanismos de anticipación de las cualificaciones necesarias y de adecuación de éstas con las ofertas de empleo existentes y previstas.

2.2. Uzņēmējdarbība

2.2. Empresas

Likumsakarīgi, ka, lai atgūtos no ekonomikas lejupslīdes, ir jāpasargā darboties spējīgi, novatoriski un dinamiski uzņēmumi, kas ir arī viens no grūtākajiem uzdevumiem mūsdienu globālajā ekonomikā. Visneaizsargātākie ir MVU, jo ir grūtāk saņemt kredītus. Var uzskatīt, ka ierobežoto kredītu pieejamību sākotnēji rada krīze banku sektorā, taču šo tendenci saasina kredītiestāžu lielāki centieni izvairīties no riska. Pieprasījuma samazināšanās rezultātā uzņēmumi sašaurinās savu darbību un samazinās ieguldījumus, jo īpaši inovācijās, kuru pamatā lielākoties ir ilgtermiņa “nemateriālie” ieguldījumi.

Garantizar la existencia de empresas sanas, innovadoras y dinámicas es sin duda alguna la clave de la recuperación económica y uno de los mayores retos a que se enfrenta hoy en día la economía mundial. Las PYME son sumamente vulnerables por su dificultad de acceder al crédito. La mayor escasez del crédito puede entenderse como resultado en un primer momento de la crisis en el sector bancario, pero lo grave es que esta situación empeorará al aumentar la aversión al riesgo de las entidades de crédito. La disminución de la demanda llevará a las empresas a reducir sus actividades y a invertir menos, en particular en innovación, que se basa en gran medida en inversiones «inmateriales» a largo plazo.

- Likumsakarīgi, ka finansējuma pieejamība ir vissvarīgākā situācijā, kad uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kuri tikko sāk darbību, un MVU, finanšu vidē ar nevēlēšanos riskēt ir aizvien grūtāk atrast finansējumu. Komisija aktīvi atbalsta tādu atjaunojamu instrumentu lietošanu papildinošā veidā kā aizdevumi, ieguldījumi akciju kapitālā un garantijas gan Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammā, gan kohēzijas politikā. Lai palielinātu ES ieguldījumu rezultativitāti šajā plānošanas periodā Komisija un Eiropas Investīciju fonds (EIF) sāka programmu JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), kas paredzēta jaunu uzņēmumu izveidei un MVU paplašināšanai. Turklāt, tā kā finanšu krīze un ekonomikas lejupslīde ierobežo valsts budžeta resursus, šobrīd vairāk nekā jebkad ir jāpāriet no tradicionālajiem dotāciju veida finansēšanas modeļiem uz atmaksājamiem instrumentiem.

- El acceso a la financiación reviste obviamente suma importancia en unas circunstancias en que a las empresas, en particular a las de nueva creación y a las PYME, les resulta cada vez más difícil obtener financiación en un entorno financiero hostil al riesgo. La Comisión ha apoyado activamente el recurso a instrumentos reembolsables, por ejemplo deuda, capital en acciones y garantías, como complemento de la política de cohesión y del Programa Marco para la Innovación y la Competitividad de la UE. A fin de aumentar el efecto multiplicador de las inversiones de la UE durante el actual período de programación, la Comisión y el Fondo Europeo de Inversiones (FEI) han puesto en marcha la iniciativa JEREMIE («Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises», Recursos europeos conjuntos para las microempresas y las PYME), centrada en la creación de empresas y en la expansión de las PYME. Por otra parte, puesto que la crisis financiera y la recesión económica limitan los recursos presupuestarios públicos, es necesario, ahora más que nunca, abandonar los modelos tradicionales de financiación, basados exclusivamente en subvenciones, y sustituirlos por instrumentos reembolsables.

- Mikrokredīts. Komisija arvien vairāk pievērš uzmanību mikrouzņēmumu un to vajadzībām pielāgota finansējuma svarīgajai lomai[5]. Komisija un EIB grupa 2008. gada 10. septembrī sāka JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu iestāžu atbalstam Eiropā), lai virzītu dažāda veida tehnisko un finansiālo palīdzību ar mērķi palīdzēt pirmkārt mikrokredīta sniedzējiem, kas nav bankas, lai uzlabotu to darbības kvalitāti, palīdzētu paplašināties un kļūt ilgtspējīgiem. Projektam būs paredzēts trīs gadu ilgs sagatavošanās posms no 2009. līdz 2011. gadam un aplēstais kopējais budžets apmēram 50 miljoni euro.

- Microcrédito: La Comisión viene prestando una atención cada vez mayor al papel crucial de las microempresas y a las modalidades de financiación adaptadas a sus necesidades[5]. El 10 de septiembre de 2008, la Comisión y el grupo BEI pusieron en marcha la iniciativa JASMINE («Joint Action to Support Micro-Finance Institutions in Europe», Acción común en apoyo de las instituciones de microfinanciación en Europa) para canalizar diferentes formas de asistencia técnica y financiera y ayudar fundamentalmente a las entidades no bancarias que conceden microcréditos a mejorar la calidad de sus operaciones, desarrollarse y hacerse viables. El proyecto comprenderá una fase preparatoria de tres años (2009-2011) y dispondrá de un presupuesto total estimado en unos 50 millones de euros.

- Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi . Saskaņā ar kohēzijas politiku laikā no 2007. līdz 2013. gadam uzņēmējdarbības atbalstam ir piešķirti apmēram 55 miljardi euro, no kuriem liela daļa ir paredzēti inovāciju atbalstam tieši mazos un vidējos uzņēmumos, tostarp kopu atbalstam. Daudzas no plānotajām darbībām atbilst vajadzībai pēc tūlītējas rīcības, lai reaģētu uz šībrīža ekonomisko situāciju, pievēršot uzmanību jo īpaši ilgtermiņa uzdevumiem, kas jāveic uzņēmumiem reālajā ekonomikā. Pie šīm prioritātēm pieder IKT lietojumu, tehnoloģiju ar zemu oglekļa emisiju līmeni un ekoloģiski drošu produktu, ražošanas paņēmienu un energoefektīvu procesu potenciāla izmantošana.

- Medidas de apoyo a las empresas: La política de cohesión ha atribuido alrededor de 55 000 millones de euros entre 2007 y 2013 a apoyar a las empresas; gran parte de este importe se destina a favorecer la innovación directamente en las PYME, incluido el apoyo a las agrupaciones de empresas. Muchas de las actividades programadas están en sintonía con actuaciones más inmediatas, necesarias para hacer frente a la coyuntura económica actual, centrándose en particular en los principales problemas que se plantean a largo plazo a las empresas en la economía real. Entre las prioridades cabe citar la explotación del potencial de las aplicaciones de las TIC, las tecnologías con baja emisión de carbono y los productos respetuosos con el medio ambiente, las técnicas de producción y los procesos eficientes en términos energéticos.

- Resursu attīstīšana . Lai valsts politika būtu efektīva, ir vajadzīga kompetenta un efektīva, objektīva un uz klientu orientēta pārvalde. Jo īpaši ekonomikas lejupslīdes laikā strukturālas korekcijas veikt var palīdzēt un izaugsmi un darbavietu izveidi var sekmēt, stiprinot institucionālos un administratīvos resursus, kuru uzdevums ir radīt stabilu uzņēmējdarbības vidi. Samazinot uzņēmumu normatīvo un administratīvo slogu, tiek palielināts ražīgums un stiprināta konkurētspēja. Institucionālo resursu attīstīšanai un administratīvajai reformai ir paredzēti 2 miljardi euro ESF līdzekļu. Darbības šajā jomā var ievērojami samazināt uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt lielākam skaitam cilvēku kļūt par uzņēmējiem. Tas nozīmē arī iespēju nodrošināt uzņēmuma darbības sākšanu jebkur ES teritorijā trīs dienu laikā bez izdevumiem, izmantojot vienoto piekļuves vietu.

- Desarrollo de capacidades: Unas políticas públicas eficaces requieren una administración competente, eficiente e imparcial, que esté orientada al usuario. Reforzar las capacidades institucionales y administrativas con vistas a crear un entorno empresarial estable propiciará los ajustes estructurales y estimulará el crecimiento y el empleo, sobre todo durante un período de ralentización económica. Aligerar las cargas legales y administrativas de las empresas contribuye a mejorar la productividad y la competitividad. El FSE destina 2 000 millones de euros a apoyar el desarrollo de las capacidades institucionales y la reforma administrativa. Las medidas en este ámbito pueden reducir notablemente las cargas administrativas que afectan a las empresas y aumentar el número de emprendedores. Ello incluye también garantizar la posibilidad de crear una empresa en cualquier punto de la UE en un plazo de tres días sin coste alguno, realizando los trámites correspondientes a través de una ventanilla única.

Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas:

Por consiguiente, se anima a los Estados miembros a:

- censties nodrošināt ieguldījumus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtermiņa konkurētspējā, un iespēju robežās paātrināt šādus ieguldījumus;

- velar por que se mantengan las inversiones en la competitividad a largo plazo de las empresas, en particular las PYME, y se aceleren estas inversiones siempre que sea posible;

- stiprināt atbalstu tiem cilvēkiem, kas šajā krīzē zaudē darbu, tostarp ar nelielām dotācijām vai kredītiem sava uzņēmuma izveidei, nodrošinot viņiem uzņēmējdarbības un elementāras vadības prasmes;

- reforzar el apoyo a los que han perdido su empleo en la crisis actual, inclusive mediante pequeñas subvenciones o créditos que les permitan crear su propia empresa y proporcionándoles competencias básicas de gestión y empresariales;

- ātri palielināt iniciatīvas JEREMIE pieejamību un paātrināt tās īstenošanu, parakstot līdzdalības fondu līgumus ar EIF un/vai citām finanšu iestādēm;

- aumentar rápidamente el recurso a la iniciativa JEREMIE y acelerar su aplicación mediante la firma de acuerdos sobre fondos de cartera con el FEI y/o otras entidades financieras;

- izmantot finanšu instrumentu sinerģiju MVU, ko finansē, izmantojot kohēzijas politiku un konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammu;

- aprovechar las sinergias entre los instrumentos financieros en favor de las PYME financiados por la política de cohesión y el Programa Marco para la Innovación y la Competitividad;

- uzlabot valstīs apstākļus, kas ļauj izstrādāt mikrokredīta iniciatīvas un izmantot atbalstu tehniskās palīdzības veidā, ko mikrokredīta iniciatīvām piedāvā ar JASMINE instrumentu;

- mejorar las condiciones nacionales para favorecer el desarrollo de iniciativas de microcrédito y aprovechar la asistencia técnica que se ofrece a las iniciativas de microcrédito a través del instrumento JASMINE;

- saglabāt apņemšanos attīstīt institucionālos resursus, jo tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidi un paātrinās valsts pārvaldes modernizāciju.

- mantener sus compromisos respecto al desarrollo de las capacidades institucionales, ya que ello propiciará la creación de un entorno favorable a las empresas y acelerará la modernización de sus administraciones públicas.

N

N

Komisija:

La Comisión:

- ar EIF palīdzību ievērojami palielinās finansiālās un tehniskās palīdzības pieejamību, lai palīdzētu uzlabot piekļuvi finanšu instrumentiem;

- aumentará sustancialmente, con el FEI, la asistencia financiera y técnica disponible para contribuir a mejorar el acceso a los instrumentos de financiación;

- ir ierosinājusi grozījumus normatīvo aktu noteikumos, lai uzlabotu JEREMIE tipa instrumentu izveidei labvēlīgu vidi.

- ha propuesto la modificación de algunas disposiciones reglamentarias, con el fin de mejorar el contexto para la creación de instrumentos del tipo JEREMIE.

2.3. Infrastruktūra un enerģētika

2.3. Infraestructuras y energía

Ņemot vērā lejupslīdes iespējamību, vēl svarīgāk ir turpināt iesākto attiecībā uz ieguldījumiem Eiropas enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūrā un tīklos. Ieguldījumu atpalicība no plānotā šajā jomā atstātu negatīvu ietekmi uz ekonomiku īstermiņā un radītu šķēršļus turpmākas izaugsmes ilgtermiņa iespējām. Piemēram, lejupslīde var saasināt to reģionu problēmas, kam ir mazāk attīstīta enerģētikas infrastruktūra, kā arī saasināt piegādes drošības risku jau problemātiskajos reģionos. Laba infrastruktūras politika un pastiprināta uzmanība, kas pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai, enerģijas ražošanai no atjaunojamiem avotiem un ilgtspējīgam transportam, palīdzēs Eiropai pārciest šo ekonomikas vētru. Tā palīdz pildīt arī citus uzdevumus – samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, aizsargāt rūpniecības nozari un patērētājus pret degvielas cenu nepastāvību un uzlabot vietējo vidi. Šāds atbalsts piedāvā arī iespējas arī nodrošināt nodarbinātību, aizsargāt darbavietas un uzņēmumus.

Seguir adelante con las inversiones en redes e infraestructuras de energía, transporte y TIC en Europa resulta aún más importante ante la perspectiva de una recesión. Un retraso en las inversiones programadas en este campo tendría repercusiones económicas negativas a corto plazo y podría socavar las perspectivas de crecimiento a largo plazo. La recesión podría, por ejemplo, aumentar la desventaja de las regiones con infraestructuras energéticas menos desarrolladas y los riesgos en materia de seguridad de suministro en las regiones que ya padecen una situación de precariedad. Una política de infraestructuras adecuada y una atención especial a la mejora de la eficiencia energética, a la producción de energías renovables y al transporte sostenible ayudarán a Europa a capear el temporal económico actual. También deben afrontarse otros desafíos: reducir las emisiones de gases de efecto invernadero, proteger a la industria y los consumidores contra la volatilidad de los precios de los combustibles y mejorar las condiciones locales. El apoyo en estos ámbitos también permite garantizar el empleo, protegiendo los puestos de trabajo y las empresas.

- Transports . Lai atbalstītu ilgtspējīgas transporta infrastruktūras veidošanu, saskaņā ar kohēzijas politiku apmēram 38 miljardi euro periodā no 2007. līdz 2013. gadam tiks piešķirti Eiropas tīklu ( TEN-T ) projektiem un nodrošinās finansējumu sekundārajiem ceļu posmiem, lai uzlabotu piekļuvi TEN-T . Kohēzijas politikas programmās ir plānots arī ieguldīt no vides aspekta ilgtspējīgās transporta sistēmās, tostarp tīrā pilsētas transportā.

- Transporte : Para favorecer el desarrollo de una infraestructura de transporte sostenible, la política de cohesión destinará en torno a 38 000 millones de euros a los proyectos de redes transeuropeas de transporte (RTE-T) durante el período 2007-2013 y financiará las conexiones secundarias destinadas a mejorar el acceso a las RTE-T. Los programas de la política de cohesión también prevén invertir en sistemas de transporte sostenibles desde un punto de vista medioambiental, incluido el transporte urbano no contaminante.

- Enerģētika . Kā uzsvērts Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, šībrīža finanšu krīze pastiprina vajadzību modernizēt Eiropas enerģētikas nozari un dažādot piegādes avotus, lai pasaules tirgus svārstīgajos apstākļos garantētu pietiekami daudz enerģijas par pieņemamu cenu. ES paplašināšanās rezultātā ir pārņemti vāji enerģijas savienojumi austrumu-rietumu un ziemeļu-dienvidu virzienā, kas kaitē apgādes drošībai un solidaritātei visā iekšējā enerģijas tirgū. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, kohēzijas politikā 2007.-2013. gada periodā ir paredzēts atbalsts prioritāriem TEN-E projektiem 675 miljonu euro apmērā, un 4,8 miljardi euro tiks atvēlēti atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšanai, tostarp atbalsts decentralizētai enerģijas ražošanai un centralizētai siltumapgādei. Papildus kohēzijas politikas piešķirtajiem līdzekļiem ir Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir minētais 4 miljardu euro ieguldījums enerģētikas tīklu savienošanai.

- Energía : Tal como se pone de relieve en el Plan Europeo de Recuperación Económica, la crisis financiera actual acentúa la necesidad de modernizar el sector energético europeo y de diversificar las fuentes de suministro para garantizar una energía abundante y asequible en un mercado mundial volátil. La UE ampliada ha heredado conexiones energéticas deficientes este-oeste y sur-norte que minan la seguridad del suministro y la solidaridad en todo el mercado interior de la energía. Para contribuir a resolver este problema, la política de cohesión destinará 675 millones de euros a proyectos de RTE-E prioritarios durante el período 2007-2013 y 4 800 millones de euros al desarrollo de energías renovables, incluido el apoyo a la descentralización de la producción de energía y a la calefacción urbana. Los 4 000 millones de euros que se mencionan en el Plan Europeo de Recuperación Económica para la inversión en interconexiones energéticas serán adicionales y complementarios de los fondos asignados en el marco de la política de cohesión.

- Energoefektivitātes uzlabošanai būs izšķiroša nozīme Eiropas konkurētspējā, un cīņā pret klimata pārmaiņām tā ir izvēle, kurā visas puses būs ieguvējas. Ieguldot energoefektivitātes pasākumos, var tūlīt iegūt pozitīvus rezultātus: samazinās mājsaimniecību un uzņēmumu izdevumi; tiek rosināta izaugsme un izveidotas darbavietas un sekmēta pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Saskaņā ar kohēzijas politiku 2007.-2013. gada periodā dažādiem energoefektivitātes uzlabojumiem jau ir piešķirti apmēram 4,2 miljardi euro.

- La mejora de la eficiencia energética resultará decisiva para la competitividad europea y representa una opción que beneficia a todos en la lucha contra el cambio climático. La inversión en medidas de eficiencia energética reporta beneficios inmediatos: abaratamiento de costes para los hogares y las empresas, generación de crecimiento y empleo, y fomento de la transición hacia una economía con baja emisión de carbono. En el marco de la política de cohesión para el período 2007-2013, ya se han asignado alrededor de 4 200 millones de euros para apoyar una amplia gama de mejoras de la eficiencia energética.

- Visiem ES iedzīvotājiem pieejams ātrgaitas internets . Attiecīgajās kohēzijas politikas 2007.-2013. gada perioda programmās IKT infrastruktūrām jau ir piešķirti 2,2 miljardi euro. Atveseļošanas plānā minētais 1 miljards euro ātrgaitas internetam papildina šos piešķīrumus.

- Internet de alta velocidad para todos los ciudadanos de la UE: En los programas pertinentes de la política de cohesión, ya se han asignado 2 200 millones de euros a infraestructuras TIC durante el período de 2007-2013; esta cantidad vendrá a complementar los 1 000 millones de euros previstos para la Internet de alta velocidad en el Plan de Recuperación.

- Prasmes, kas vajadzīgas ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni . Vienlaikus ar pāreju uz sabiedrību ar zemu oglekļa emisiju līmeni būs jāapzina un jānodrošina jaunas prasmes jaunām darbavietām, tostarp “zaļajām” darbavietām. Lai šajā jomā atbalstītu dalībvalstu centienus, būtu jāizmanto kohēzijas politikas programmu cilvēkresursu elementi.

- Cualificaciones para una economía con bajo nivel de emisión de carbono: La transición hacia una sociedad con baja emisión de carbono deberá ir acompañada de la definición y la oferta de nuevas cualificaciones para nuevos empleos, incluidos los empleos «verdes». Los componentes de capital humano de los programas de la política de cohesión deberían utilizarse para respaldar los esfuerzos de los Estados miembros en este ámbito.

Lai kohēzijas politikā uzlabotu un paātrinātu liela apmēra projektu sagatavošanu šajās un citās prioritārās jomās, Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir izstrādājušas JASPERS (Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos)[6]. Tā sniedz palīdzību vadošajām iestādēm ES 12 dalībvalstīs lielu projektu sagatavošanai prioritāriem ieguldījumiem ES infrastruktūrā.

Con objeto de mejorar y acelerar la preparación, en el contexto de la política de cohesión, de grandes proyectos en estos y otros ámbitos prioritarios, la Comisión y el Banco Europeo de Inversiones (BEI) han desarrollado JASPERS («Joint Assistance in Supporting Projects in European Regions», Ayuda conjunta en apoyo de proyectos en regiones europeas)[6]. Este dispositivo asiste a las autoridades de gestión de la EU-12 en la preparación de grandes proyectos de inversión en infraestructuras prioritarias de la UE.

Atsevišķa Komisijas, EIB un Eiropas Padomes bankas ( CEB ) iniciatīva JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) ir paredzēta, lai paātrinātu un veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus energoefektivitātē, pilsētas transportā, IKT infrastruktūrā, reģenerācijā utt. pilsētās.

Otra iniciativa de la Comisión, el BEI y el Banco de Desarrollo del Consejo de Europa (BDCE), denominada JESSICA («Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas», Ayuda europea conjunta en apoyo de inversiones sostenibles en zonas urbanas), tiene como objetivo acelerar y aumentar las inversiones sostenibles en eficiencia energética, transporte urbano, infraestructuras TIC, regeneración, etc., en el contexto urbano.

- Tāpēc attiecībā uz infrastruktūru un enerģētiku dalībvalstis tiek mudinātas:

- En relación con las infraestructuras y la energía, se anima por consiguiente a los Estados miembros a:

- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu atjaunojamu enerģijas avotu izmantojuma nepārtrauktu palielināšanu;

- maximizar la utilización de los programas nacionales y regionales para asegurar el aumento continuo de la explotación de las fuentes de energía renovables;

- pēc iespējas vairāk izmantot valsts mēroga un reģionālas programmas, lai nodrošinātu, ka jauno ēku plānojumā tiek paredzēts un esošās ēkās tiek ieviests (“atbilstības nodrošināšana”) augsts energoefektivitātes līmenis, iekļaujot arī mājsaimniecības ar nelieliem ienākumiem;

- maximizar la utilización de los programas nacionales y regionales para asegurar que en el diseño de los nuevos edificios se introduzca un nivel elevado de eficiencia energética y se adapten los edificios existentes («retroadaptación»), en particular en el caso de los hogares con bajos ingresos;

- izmantot finansējumu, lai pārkvalificēšanās vajadzībām vai kvalifikācijas celšanai apmācītu darbiniekus potenciālajām jaunajām darbavietām ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

- utilizar los fondos para reciclar y actualizar las cualificaciones de los trabajadores con vistas a los nuevos empleos que surjan en la economía con baja emisión de carbono;

- pilnvērtīgi izmantot JASPERS iniciatīvu, lai sagatavotu stratēģiskas infrastruktūras, un pēc iespējas vairāk izmantot kohēzijas politikas palīdzību lieliem projektiem;

- explotar plenamente el mecanismo JASPERS para la preparación de infraestructuras estratégicas y optimizar la asistencia de la política de cohesión en favor de grandes proyectos;

- pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā JESSICA iniciatīva attiecībā uz finansējumu integrētai pilsētu attīstībai;

- sacar el máximo partido de las posibilidades que ofrece JESSICA en relación con la financiación del desarrollo urbano integrado;

- izmantot dažādu infrastruktūru un dažādu Kopienas finansējuma avotu sinerģiju (kohēzijas politikas finansējums, TEN-T , TEN-E , Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma un EIB) un ERAB.

- explotar las sinergias en el desarrollo de las diferentes infraestructuras y entre las diversas fuentes de financiación comunitaria (política de cohesión, RTE-T, RTE-E, Séptimo Programa Marco de Investigación y Desarrollo Tecnológico, Programa Marco para la Innovación y la Competitividad y BEI) y el BERD.

;

;

Komisija ierosina:

La Comisión propone:

- no 2009. gada palielināt JASPERS tehniskās palīdzības apmēru par 25 %. Šis būtu nozīmīgs ieguldījums lielu projektu sagatavošanas paātrināšanā. Lai veicinātu šo palielinājumu, Komisija cieši sadarbosies ar citiem JASPERS iniciatīvas partneriem;

- incrementar en un 25 % la capacidad de la asistencia técnica de JASPERS a partir de 2009, lo que contribuirá de forma significativa a acelerar la preparación de grandes proyectos; para facilitar este incremento, la Comisión colaborará estrechamente con sus otros socios en el mecanismo JASPERS;

- grozīt Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), lai paredzētu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai un no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas nodrošināšanai mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem visās dalībvalstīs;

- modificar el Fondo Europeo de Desarrollo Regional (FEDER) para permitir la financiación de la mejora de la eficiencia energética y las energías renovables en las viviendas, en favor de los hogares con bajos ingresos de todos los Estados miembros;

- grozīt normatīvo aktu noteikumus, lai uzlabotu JESSICA iniciatīvas instrumentu vidi attiecībā uz finansēšanu natūrā valsts mērogā.

- modificar disposiciones reglamentarias a fin de mejorar las condiciones para la financiación nacional en especie de los instrumentos JESSICA.

2.4. Pētniecība un inovācija

2.4. Investigación e innovación

Neraugoties uz šībrīža ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar kohēzijas politiku plānotiem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā aptuveni 86 miljardu euro jeb 25 % apmērā no kopējā apjoma[7] joprojām būtu jābūt prioritātei. Tā kā privātie kapitālieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir cieši saistīti ar ekonomikas stāvokli kopumā, lai ekonomikā veltītu pietiekamu uzmanību pētniecībai un inovācijai un liktu pamatus ilgtermiņa izaugsmei, ir īpaši nozīmīgi saglabāt valsts sektora izdevumu stabilitāti un izveidot spēcīgu Eiropas pētniecības telpu. Eiropa nevar atļauties pieņemt izvairīgu nostāju attiecībā uz ieguldījumiem jaunu zināšanu radīšanā un inovācijā, jo īpaši šobrīd.

Las inversiones previstas en la economía del conocimiento en el marco de la política de cohesión, estimadas en 86 000 millones de euros, es decir, el 25 % del total[7], deben seguir siendo una prioridad a pesar de la crisis económica actual. Dado que las inversiones de capital privado en I+D están estrechamente ligadas a la producción económica general, mantener la estabilidad del gasto público y crear un Espacio Europeo de Investigación sólido revisten especial importancia para garantizar que la economía preste una atención adecuada a la investigación y la innovación, sentando las bases para el crecimiento a largo plazo. Europa no puede permitirse una actitud de aversión al riesgo por lo que se refiere a la inversión en innovación y producción de nuevos conocimientos, y menos que nunca en estos momentos.

Spēcīgai Eiropas pētniecībai un attīstībai un inovācijām visās nozarēs būs svarīga nozīme Lisabonas mērķu sasniegšanā attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību un aktuālu vides problēmu, piemēram, klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumu, ilgtspējīgu risinājumu atrašanā. Kohēzijas politikā ir noteikti stabili nosacījumi pētniecības un attīstības un inovācijas stratēģiju ilgstošai finansēšanai. Atzīstot to, cik svarīgi ir palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un pievērst uzmanību kohēzijas politikas stratēģiskajām vadlīnijām, 2007-2013. gada periodā tiek plānots krasi palielināt kohēzijas politikas ieguldījumus šajās jomās visās dalībvalstīs.

La fortaleza de la actividad de Investigación, Desarrollo e Innovación (I+D+I) europea en todos los sectores será vital para conseguir los objetivos de crecimiento y empleo del programa de Lisboa y para encontrar soluciones sostenibles a problemas energéticos y medioambientales acuciantes, como el cambio climático. La política de cohesión ha instaurado condiciones estables para mantener la financiación de las estrategias de I+D+I. Habida cuenta de la importancia fundamental de aumentar la inversión en I+D y la prioridad particular que les conceden las directrices estratégicas de la política de cohesión, está previsto aumentar considerablemente las inversiones de la política de cohesión en estos ámbitos durante 2007-2013 en todos los Estados miembros.

No iepriekš gūtās pieredzes ir skaidrs, ka, lai gūtu panākumus, pētniecības un inovācijas politikas pasākumiem ir jābūt vērstiem uz konkrētām prioritārām darbībām un tie konsekventi jāīsteno. Centieniem saglabāt plānoto ieguldījumu līmeni būs izšķiroša nozīme, ja Eiropa vēlas sekmīgi uzlabot tās spēju būt novatoriskai visplašākajā nozīmē, tostarp laižot tirgū jaunus produktus un pakalpojumus. Ņemot vērā šībrīža kredīta lūzumu un konkurenci valsts finansējuma iegūšanai, saglabāt konsekvenci attiecībā uz valstu apņemšanos par labu pētniecībai, attīstībai un inovācijai var būt grūti, taču valsts sektoram ir jāuzņemas vadoša loma stabila ieguldījumu klimata veidošanā attiecībā uz pētniecību, attīstību un inovāciju un jābūt gatavam nākamajam pārmaiņu posmam.

Experiencias anteriores han demostrado claramente que, para que tengan éxito, las medidas de las políticas de investigación e innovación deben centrarse en acciones prioritarias específicas y llevarse a cabo con coherencia. Los esfuerzos para conservar el nivel previsto de inversiones serán de capital importancia si Europa desea conseguir mejorar su capacidad de innovación en el sentido más amplio, entre otras cosas incorporando nuevos productos y servicios al mercado. Mantener los compromisos nacionales en favor de la I+D+I puede ser una tarea ardua en el contexto de la crisis crediticia actual y de la presión sobre las finanzas públicas, pero el sector público debe desempeñar un papel protagonista para garantizar un clima favorable a las inversiones en I+D+I y prepararse mejor de cara a la próxima recuperación.

Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas:

Por consiguiente, se invita a los Estados miembros a:

- savās kohēzijas politikas programmās turpināt atbalstīt ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā, attīstot pētniecības un attīstības resursus, kā arī attiecīgās nozares virzītas nelielas infrastruktūras zinībietilpīgās kopās, un atbalstīt cilvēkresursus jomās, kurās ir ievērojams izaugsmes potenciāls (piemēram, IKT, energoefektivitāte un enerģētikas tehnoloģijas ar zemu oglekļa emisiju līmeni);

- seguir apoyando, a través de sus programas de la política de cohesión, las inversiones en infraestructuras de investigación para el desarrollo de capacidades de I+D, en pequeñas infraestructuras de I+D orientadas a la industria, en agrupaciones de empresas con un uso intensivo de conocimientos y en capital humano, en ámbitos con un importante potencial de crecimiento (por ejemplo, las TIC, la eficiencia energética y las tecnologías energéticas con baja emisión de carbono);

- pilnībā izmantot dažādu pētniecības un inovācijas darbību Kopienas, valsts un privātā finansējuma avotu sinerģiju, lai nodrošinātu, ka prioritātes šajās jomās turpina saņemt finansējumu.

- aprovechar plenamente las sinergias entre las distintas fuentes de financiación comunitaria, pública y privada de las actividades de investigación e innovación, con el fin de garantizar que se sigan financiando las acciones prioritarias en estos ámbitos.

3. PRIEKšLIKUMI UN IETEIKUMI

3. PROPUESTAS Y RECOMENDACIONES

Komisijas ierosinātajā visaptverošajā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā ir dots pamatojums liela apjoma fiskālam stimulam, apvienojot valstu un Kopienas rīcību. Atzīstot, ka šībrīža ekonomiskajā situācijā gan privātajam finansējumam, gan valsts budžetiem var rasties problēmas, ir ierosināts ar kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanu saistītu pasākumu kopums, lai izmantotu šīs politikas mērķus un stabilitāti. Pie šiem pasākumiem varēja minēt tiesību aktu priekšlikumu kopumu, ko Komisija ir ierosinājusi attiecīgajām iestādēm pieņemt steidzamības kārtā, un aicinājumus pilnībā izmantot spēkā esošus instrumentus.

El amplio Plan Europeo de Recuperación Económica propuesto por la Comisión aboga por la introducción de importantes estímulos fiscales que combinan medidas comunitarias y nacionales. Teniendo en cuenta que, en la coyuntura económica actual, es probable que tanto las finanzas privadas como los presupuestos públicos se vean sometidos a crecientes presiones, se ha presentado un conjunto de medidas que pretenden acelerar las inversiones de la política de cohesión para aprovechar los objetivos y la estabilidad de esta política. Dichas medidas implican una combinación de propuestas legislativas, que la Comisión ha presentado para su rápida adopción por las instituciones pertinentes, e iniciativas para sacar el máximo partido de los instrumentos existentes.

Priekšlikumus par tiesību aktu mērķtiecīgiem grozījumiem[8] var raksturot šādi:

Las propuestas de modificaciones legislativas específicas[8] se refieren a los aspectos siguientes:

- pasākums to valsts iestāžu naudas plūsmas uzlabošanai, kas atbild par valstu un reģionālo programmu izpildi. Pie šiem noteikumiem pieder priekšfinansējuma papildu daļas izmaksa 2009. gadā un pasākumi, kas varētu paātrināt valsts atbalsta shēmās un lielos projektos radušos izdevumu atlīdzināšanu;

- Mejora de la liquidez de los poderes públicos responsables de la realización de los programas nacionales y regionales. Estas disposiciones incluyen un tramo adicional de prefinanciación en 2009 y medidas que podrían acelerar el reembolso de los gastos incurridos en los grandes proyectos y en el marco de los regímenes de ayudas estatales.

- noteikumu skaidrošana, kas veicinātu finansēšanas tehnikas instrumentu paredzēšanu ar mērķi paātrināt piekļuves izmantošanu finanšu pasākumiem;

- Clarificación de las disposiciones que facilitan el lanzamiento de instrumentos de ingeniería financiera, con objeto de acelerar el acceso a las medidas de financiación.

- vienkāršošana attiecībā uz izmaksām vienotu likmju un vienreizēju maksājumu veidā, lai valsts iestādes varētu ātrāk sagatavot projektus un pasākumus;

- Simplificación con vistas a incrementar el uso de tasas fijas y cantidades a tanto alzado en los costes, a fin de que los poderes públicos puedan preparar más rápidamente los proyectos y medidas.

- paplašināt iespējas atbalstīt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un atjaunojamos energoresursos attiecībā uz mājsaimniecībām ar nelieliem ienākumiem ES 27 dalībvalstīs.

- Ampliación de las posibilidades de apoyo a las inversiones en la mejora de la eficiencia energética y las energías renovables en las viviendas, en favor de los hogares con bajos ingresos en la EU-27.

Papildus ierosinātajām izmaiņām tiesību aktos Komisija ierosina dalībvalstīm ievērot šādus principus un iesaka tām šādu rīcību, lai tās pilnībā izmantotu esošās iespējas un sagatavotos izmantot ierosinātos tiesību aktu grozījumus.

Como complemento de estas modificaciones legislativas, la Comisión propone los siguientes principios y acciones para ayudar a los Estados miembros a aprovechar plenamente las posibilidades existentes y prepararlos para sacar partido de las enmiendas legislativas propuestas.

- Rīcības virzīšana uz stratēģiskiem ieguldījumiem . Pastāvošajos ārkārtas apstākļos dalībvalstis un Komisija var pārbaudīt darbības programmu mērķu un prioritāšu iespējamās izmaiņas, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību ieguldījumiem jomās, kurās ir tūlītējas izaugsmes potenciāls un/vai kurās ir steidzami jārīkojas. Tas attiecas, piemēram, uz ieguldījumiem energoefektivitātē, tīrās tehnoloģijās, vides pakalpojumos, infrastruktūrā, starpsavienojumos, platjoslas tīklos, nākotnes darba tirgum vajadzīgo prasmju paredzēšanā un saskaņošanā vai jauna finansējuma piešķiršanu MVU, tostarp pētījumietilpīgiem un novatoriskiem MVU, kam ir augstāks riska līmenis Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju tiek aicinātas esošajās programmās nekavējoties piešķirt prioritāti šādiem ražīgumu veicinošiem ieguldījumiem.

- Orientar la acción hacia las inversiones inteligentes: En las excepcionales circunstancias actuales, los Estados miembros y la Comisión pueden plantearse la posibilidad de modificar los objetivos y prioridades de los programas operativos, con el fin de centrarse aún más en las inversiones en ámbitos urgentes y/o con un potencial de crecimiento inmediato. Por ejemplo, inversiones en eficiencia energética, tecnologías limpias, servicios medioambientales, infraestructuras e interconexiones, redes de banda ancha, previsión y adecuación de las cualificaciones de cara a las futuras necesidades del mercado de trabajo, u oferta de nuevas fuentes de financiación para las PYME, en particular las PYME innovadoras e intensivas en investigación. En el marco de los programas existentes, se invita a los Estados miembros, en estrecha colaboración con la Comisión, a dar prioridad inmediata a estas inversiones en favor de la productividad.

- MVU inovatīvas finansēšanas iespēju izmantošana. Būtu pilnībā jāizmanto tādu JEREMIE tipa instrumentu potenciāls, kuri nodrošina MVU piekļuvi finansējumam. Dalībvalstis tiek aicinātas aktīvi piedalīties sadarbības platformā, ko Komisija sadarbībā ar EIF sāks 2009. gadā.

- Explotar las posibilidades de financiación innovadoras para las PYME: Debería explotarse plenamente el potencial de instrumentos del tipo JEREMIE, que ofrecen a las PYME acceso a fuentes de financiación. Se invita a los Estados miembros a participar activamente en la plataforma de conexión en red que pondrá en marcha la Comisión en 2009 en cooperación con el FEI.

- Esošo iespēju izmantošana . Arī esošo programmu stratēģiskā pieeja un plašā darbības joma piedāvā nozīmīgas pielāgošanas iespējas. Principā programmu vadītāji var ar papildu pasākumiem koriģēt dažādo prioritāšu un atbalsta saņēmēju kategoriju līdzekļu izlietošanas un īstenošanas salīdzinošo tempu. Komisija darīs visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm, un mudina pilnībā izmantot šo pielāgošanas iespēju atbilstīgi tiesiskajam regulējumam.

- Aprovechar las oportunidades existentes: El enfoque estratégico y la amplitud de los programas existentes ofrecen ya un margen de maniobra importante. En principio, los gestores de los programas podrán adaptar el ritmo relativo de los gastos y la ejecución en función de las diferentes prioridades y categorías de beneficiarios o sustituir intervenciones por medidas complementarias. La Comisión hará todo lo posible por ayudar a los Estados miembros y fomentará el recurso a la flexibilidad dentro de los límites del marco jurídico.

- Programmu īstenošanas paātrināšana. Lai paātrinātu programmu īstenošanu, Komisija mudina dalībvalstis pabeigt definēt savas vadības un kontroles sistēmas saskaņā ar attiecīgajiem normatīvo aktu noteikumiem un principiem. Tas ļaus paātrināt starpposma finanšu darījumus kopumā, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu vadības principu.

- Acelerar la ejecución de los programas: Para acelerar la ejecución de los programas, la Comisión anima a los Estados miembros a finalizar la definición de sus sistemas nacionales de gestión y control, con arreglo a las disposiciones y principios reglamentarios pertinentes. Ello permitirá acelerar las transacciones financieras intermedias en general, respetando al mismo tiempo el principio de buena gestión financiera.

- Valsts ieguldījumu saglabāšana. Ņemot vērā grūtības nodrošināt pietiekamu līdzfinansējumu, dalībvalstis var dažādot Kopienas un valsts ieguldījumu attiecībā uz programmā ietilpstošiem atsevišķiem projektiem, piemēram, 2009. gadā dažas darbības varētu pilnībā finansēt par kohēzijas politikas līdzekļiem. Šāda finansējuma pārplānošana, paredzot lielāku intensitāti plānošanas perioda sākumā, jālīdzsvaro ar darbībām, ko finansē tikai par valsts līdzekļiem vai kam plānošanas perioda beigās paredz lielāku valsts finansējuma īpatsvaru.

- Mantener el nivel de inversiones públicas: Frente a las dificultades que plantea asegurar una cofinanciación suficiente, los Estados miembros podrán modular las contribuciones comunitarias y nacionales en los diferentes proyectos individuales dentro de un programa: por ejemplo, en 2009 algunas operaciones podrían financiarse íntegramente con cargo a los fondos de la política de cohesión. Esta concentración del gasto al principio del período de programación deberá equilibrarse mediante operaciones financiadas únicamente a nivel nacional o con porcentajes más elevados de financiación nacional al final de dicho período.

- Dalībvalstis tiek mudinātas:

- Se anima a los Estados miembros a:

- izmantot visas iespējas paātrināt vajadzīgo iejaukšanos, kas parādās saskaņotajos programmu mērķos;

- explotar todas las posibilidades de acelerar las intervenciones necesarias que figuren en los objetivos acordados de los programas;

- izmantot 2009. gadam paredzēto un piedāvāto papildu avansa finansējumu, lai priekšfinansētu prioritāras iejaukšanās un straujāk sāktu 2007.-2013. gada perioda programmas;

- movilizar en 2009 los anticipos previstos y los anticipos adicionales para prefinanciar intervenciones prioritarias y poner en marcha rápidamente los programas 2007-2013;

- pārbaudīt, vai programmās nav vajadzīgas steidzamas izmaiņas, lai paātrinātu to drīzu īstenošanu, papildus jau pieejamām pielāgošanas iespējām;

- examinar si es necesario introducir modificaciones urgentes en los programas, más allá del margen de maniobra existente, para acelerar su ejecución;

- izmantot valstu stratēģiskos ziņojumus[9], kas jāiesniedz līdz 2009. gada beigām, kā iespēju ziņot par jaunās programmu kārtas īstenošanas pirmstermiņa rezultātiem. Šie ziņojumi ir vēl jo svarīgāki, ņemot vērā jaunos ekonomikas apstākļus. Vajadzības gadījumā tajos varētu rast izsvērtākus un visaptverošākus programmu un to mērķu stratēģiskas pārskatīšanas priekšlikumus, jo būs radusies lielāka skaidrība par šīs lejupslīdes ietekmi.

- servirse de sus informes estratégicos nacionales[9], que deben presentarse antes de que finalice 2009, para informar sobre los primeros resultados de la aplicación de la nueva ronda de programas; estos informes adquieren mayor importancia ante las nuevas condiciones económicas; en caso necesario, podrían presentar propuestas más meditadas y fundamentales para la revisión estratégica de los programas y de sus objetivos a medida que se vayan conociendo los efectos de la recesión actual.

.

.

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu:

La Comisión colaborará con los Estados miembros para examinar:

- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu tajās jaunas vajadzības, vienkāršotu izpildi un paātrinātu izvirzīto prioritāšu ieviešanu;

- la posibilidad de introducir rápidamente cambios en los programas operativos, con objeto de responder a las nuevas necesidades, simplificar su ejecución y acelerar la realización de las prioridades establecidas;

- iespējas savlaicīgi izmainīt darbības programmas, lai paredzētu finansējumu energoefektivitātei un ieguldījumus atjaunojamas enerģijas izmantošanā mājokļos ES 15 dalībvalstu programmās un šo ieguldījumu nostiprināšanā ES 12 dalībvalstīs;

- la posibilidad de modificar rápidamente los programas operativos, con objeto de introducir en los programas de la EU-15 la financiación de las inversiones en eficiencia energética y energías renovables en las viviendas e intensificar dichas inversiones en la EU-12;

- visbeidzot, Komisija ātri pārbaudīs nelielu slēgšanas termiņa pagarinājumu pieprasījumus par 2000.-2006. gada programmām, lai ļautu maksimāli izmantot jau veiktās apņemšanās un mazinātu kapitāla piesaistes grūtības 2008. gada beigās.

- por último, la Comisión examinará rápidamente las solicitudes de prorrogar brevemente el plazo de finalización de los programas 2000-2006, para permitir la utilización máxima de los compromisos ya asumidos y aliviar las dificultades derivadas de la obtención de capital a finales de 2008.

4. Secinājums

4. Conclusión

Kohēzijas politika dod nozīmīgu ieguldījumu reālajā ekonomikā, sasniedzot ES izaugsmes un darbavietu izveides mērķus un risinot ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Kohēzijas politika ar ievērojamiem finanšu ieguldījumiem un decentralizētu vadību, kurā uzmanība pievērsta valsts politikas veidošanas, atbildīguma un kontroles uzlabošanai, ir nozīmīgs izaugsmes un darbavietu izveides balsts vietējā un reģionālā līmenī, kur finanšu un ekonomikas krīzes sekas Eiropas iedzīvotāji izjutīs vispirms. Kohēzijas politikas mērķis jau tagad ir atbalstīt tās dalībvalstis un reģionus, kuriem tas visvairāk nepieciešams, lai mazinātu atšķirības, veicinātu izaugsmi un stiprinātu ES ekonomisko un sociālo kohēziju.

La política de cohesión contribuye de manera notable a la economía real a través de la ejecución de los programas de desarrollo sostenible y crecimiento y empleo de la UE. Con una inversión financiera importante y una gestión descentralizada orientada a la mejora de la formulación de las políticas públicas, la responsabilización y el control, la política de cohesión brinda un apoyo decisivo al crecimiento y el empleo a nivel local y regional, que es donde los ciudadanos europeos notarán los efectos de la crisis económica y financiera. La política de cohesión tiene ya como objetivo ayudar a los Estados miembros y regiones con mayores necesidades para reducir así las desigualdades, fomentar el crecimiento y reforzar la cohesión económica y social de la UE.

Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi, šajā paziņojumā izklāstīto likumdošanas un citu pasākumu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā. Kohēzijas politikas ieguldījumu paātrināšanai un pārplānošanai var būt pozitīva ietekme, radot pieprasījumu tautsaimniecības galvenajās nozarēs, un tā varētu panākt nozīmīgu finansiālu stimulu īstermiņā, vienlaikus sniedzot palīdzību tiem, uz ko tas tieši attiecas. Ir svarīgi pievērst uzmanību noteiktajām Lisabonas ieguldījumu prioritātēm, jo šīs prioritātes var veicināt ātrāku ekonomikas atgūšanos un risināt tādus ilgtermiņa uzdevumus kā konkurētspējas uzlabošana un piemērošanās ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni.

Habida cuenta del descenso de la actividad económica, el establecimiento de las medidas legislativas y de otro tipo que se proponen en la presente Comunicación supondrá una contribución importante al Plan Europeo de Recuperación Económica. Acelerar las inversiones de la política de cohesión y concentrarlas al principio del período de programación puede tener como efecto positivo generar demanda en sectores clave de la economía y podría suponer un estímulo financiero importante a corto plazo, además de ayudar a los directamente afectados. Es esencial no perder de vista las prioridades de inversión específicas del programa de Lisboa, puesto que estas pueden contribuir a acelerar la recuperación y a afrontar los desafíos a largo plazo, como la mejora de la competitividad y la adaptación a una economía con baja emisión de carbono.

Šos pasākumu īstenošanai vajadzīga cieša sadarbība starp pārējām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm, programmu ieinteresētajām pusēm un Eiropas Komisiju.

La rápida ejecución de estas medidas precisará de la estrecha colaboración entre la Comisión y las demás instituciones europeas, los Estados miembros y los participantes en los programas.

[1] COM(2008)800, 26.11.2008., Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.

[1] COM(2008) 800 de 26.11.2008, «Un Plan Europeo de Recuperación Económica».

[2] COM(2007)798, 11.12.2007., Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.-2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai.

[2] COM(2007) 798 de 11.12.2007, «Los Estados miembros y las regiones aplican la Estrategia de Lisboa para el crecimiento y el empleo mediante la política de cohesión de la UE en el período 2007-2013».

[3] Skatīt gaidāmo Komisijas paziņojumu par papildināmības principa ex ante novērtējumu par 2007.-2013. gadu.

[3] Véase la futura Comunicación de la Comisión sobre la evaluación ex ante del principio de adicionalidad 2007-2013.

[4] COM(2008) 868, 16.12.2008.

[4] COM(2008) 868 de 16.12.2008.

[5] COM(2007)708, 13.11.2007., “Eiropas iniciatīva mikrokredīta attīstībai nolūkā atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību”.

[5] COM(2007) 708 de 13.11.2007, «Iniciativa europea para el desarrollo del microcrédito en apoyo del crecimiento y del empleo».

[6] JASPERS ir Komisijas, EIB, ERAB un KfW tehniskās palīdzības iniciatīva, kas piedāvā palīdzību visos projektu sagatavošanas posmos.

[6] JASPERS es un mecanismo de asistencia técnica de la Comisión, el BEI, el BERD y KfW que ofrece ayuda en todas las fases de preparación de un proyecto.

[7] SEC(2007)1547, 14.11.2007., Kohēzijas politika paver inovāciju iespējas reģionos.

[7] SEC(2007) 1547 de 14.11.2007, «Regions delivering innovation through Cohesion Policy».

[8] COM(2008)803, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1083/2006 par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu.COM(2008)838, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1080/2006 par ERAF.COM(2008)813, priekšlikums izdarīt grozījumus Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par ESF.

[8] COM(2008) 803, propuesta de modificación del Reglamento (CE) n° 1083/2006 relativo al Fondo Europeo de Desarrollo Regional, al Fondo Social Europeo y al Fondo de Cohesión.COM(2008) 838, propuesta de modificación del Reglamento (CE) n° 1080/2006 relativo al Fondo Europeo de Desarrollo Regional.COM(2008) 813, propuesta de modificación del Reglamento (CE) n° 1081/2006 relativo al Fondo Social Europeo.

[9] Saskaņā ar EK Regulas(EK) Nr. 1083/2006 29. pantu šajos ziņojumos būtu jāapskata tādi jautājumi kā tas, kāds ir programmu ieguldījums kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā un konkurētspējas un darbavietu izveides veicināšanā, kā arī sociāli ekonomiskās situācijas risināšanā.

[9] De conformidad con el artículo 29 del Reglamento (CE) nº 1083/2006, estos informes deben abordar cuestiones como la contribución de los programas a los objetivos de la política de cohesión y al objetivo de fomentar la competitividad y la creación de empleo, además de referirse a la situación socioeconómica.