PASKAIDROJUMA RAKSTS

EXPLANATORY MEMORANDUM

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1. CONTEXT OF THE PROPOSAL

Šajā paskaidrojuma rakstā sniegts ierosinātā ES jaunā personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma detalizētāks skaidrojums, kā tas izklāstīts Paziņojumā COM(2012)9 final. Tiesiskais regulējums aptver divus tiesību aktu priekšlikumus:

This explanatory memorandum further details the approach for the new legal framework for the protection of personal data in the EU as presented in Communication COM (2012) 9 final. The legal framework consists of two legislative proposals:

– priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un

– a proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data (General Data Protection Regulation), and

– priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti.

– a proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on the protection of individuals with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, and the free movement of such data.

Šis paskaidrojuma raksts attiecas uz otro no šiem tiesību aktu priekšlikumiem.

This explanatory memorandum concerns the latter legislative proposal.

Centrālais tiesību akts par personas datu aizsardzību pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā ir Direktīva 95/46/EK[1], ko pieņēma 1995. gadā, vēloties sasniegt divus mērķus: aizsargāt pamattiesības uz datu aizsardzību un garantēt personas datu brīvu plūsmu starp dalībvalstīm. To papildina daži instrumenti, ar kuriem nosaka īpašus datu aizsardzības noteikumus policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās[2] (bijušais trešais pīlārs), tai skaitā Pamatlēmums 2008/977/TI[3].

The centrepiece of existing EU legislation on personal data protection, Directive 95/46/EC[1], was adopted in 1995 with two objectives in mind: to protect the fundamental right to data protection and to guarantee the free flow of personal data between Member States. It was complemented by several instruments providing specific data protection rules in the area of police and judicial co-operation in criminal matters[2] (ex-third pillar), including Framework Decision 2008/977/JHA[3].

Eiropadome aicināja Komisiju izvērtēt, kā darbojas ES tiesību akti par datu aizsardzību, un nepieciešamības gadījumā iesniegt jaunus leģislatīvo vai neleģislatīvo aktu priekšlikumus[4]. Eiropas Parlaments Stokholmas programmas rezolūcijā[5] izteicās par labu vispusīgam ES datu aizsardzības regulējumam un cita starpā aicināja pārskatīt Pamatlēmumu. Komisija savā Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā[6] norādīja, ka ir nepieciešams nodrošināt, lai pamattiesības uz personas datu aizsardzību konsekventi piemērotu visu ES politikas jomu kontekstā. Rīcības plānā tika uzsvērts, ka "globālā sabiedrībā, kurai raksturīgas straujas tehnoloģiskās izmaiņas un kurā informācijas apmaiņai nav robežu, ir īpaši svarīgi saglabāt privātumu. Savienībai jānodrošina, lai tiktu konsekventi piemērotas pamattiesības uz datu aizsardzību. Mums jāstiprina ES nostāja attiecībā uz indivīda personas datu aizsardzību visu ES politikas virzienu kontekstā, tostarp tiesībaizsardzībā un noziegumu novēršanā, kā arī mūsu starptautiskajās attiecībās."

The European Council invited the Commission to evaluate the functioning of EU instruments on data protection and to present, where necessary, further legislative and non-legislative initiatives[4]. In its resolution on the Stockholm Programme, the European Parliament[5] welcomed a comprehensive data protection scheme in the EU and among others called for the revision of the Framework Decision. The Commission stressed in its Action Plan implementing the Stockholm Programme[6] the need to ensure that the fundamental right to personal data protection is consistently applied in the context of all EU policies. The Action Plan underlined that “in a global society characterised by rapid technological change where information exchange knows no borders, it is particularly important that privacy must be preserved. The Union must ensure that the fundamental right to data protection is consistently applied. We need to strengthen the EU’s stance in protecting the personal data of the individual in the context of all EU policies, including law enforcement and crime prevention as well as in our international relations.”

Savā paziņojumā "Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībai"[7], Komisija secināja, ka ES ir vajadzīga vispusīgāka un saskaņotāka politiskā nostāja par pamattiesībām uz personas datu aizsardzību.

In its Communication on “A comprehensive approach on personal data protection in the European Union”[7], the Commission concluded that the EU needs a more comprehensive and coherent policy on the fundamental right to personal data protection.

Pamatlēmuma 2008/977/TI darbības joma ir ierobežota, jo tas attiecas tikai uz pārrobežu datu apstrādi un nevis uz apstrādes darbībām, ko veic policija un tiesu iestādes tikai valsts līmenī. Tas var radīt grūtības policijai un citām kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā. Tās ne vienmēr var viegli nošķirt starp apstrādi, kas notiek tikai valsts līmenī, un pārrobežu apstrādi vai paredzēt to, ka noteikti personas dati vēlāk var kļūt par pārrobežu apmaiņas objektu (skat. 2. iedaļu turpmāk). Turklāt tā būtības un satura dēļ Pamatlēmumā ir atstāta plaša rīcības telpa dalībvalstīm, īstenojot tā noteikumus savos tiesību aktos. Turklāt tajā nav iekļauts mehānisms vai konsultatīvā grupa, kas būtu līdzīga 29. panta darba grupai, kura atbalstītu vienotu tā noteikumu interpretāciju, kā arī tajā nav paredzētas Komisijas īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu kopēju pieeju tā īstenošanai.

Framework Decision 2008/977/JHA has a limited scope of application, since it only applies to cross-border data processing and not to processing activities by the police and judiciary authorities at purely national level. This is liable to create difficulties for police and other competent authorities in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation. They are not always able to easily distinguish between purely domestic and cross-border processing or to foresee whether certain personal data may become the object of a cross-border exchange at a later stage(see Section 2 below). Moreover, because of its nature and content, the Framework Decision leaves a large room for manoeuvre to Member States' national laws in implementing its provisions. Additionally, it does not contain any mechanism or advisory group similar to the Article 29 Working Party supporting common interpretation of its provisions, nor foresees any implementing powers for the Commission to ensure a common approach in its implementation.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. panta 1. punktā nostiprināts princips, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas datu aizsardzību. Turklāt ar LESD 16. panta 2. punktu Lisabonas līgums ievieš īpašu juridisko pamatu noteikumu pieņemšanai par personas datu aizsardzību, kas attiecas arī uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Personas datu aizsardzība ir ietverta ES Pamattiesību hartas 8. pantā, piešķirot tai pamattiesības statusu. LESD 16. pants uzliek pienākumu likumdevējam paredzēt arī noteikumus, kas attiecas uz personu aizsardzību attiecībā uz to datu apstrādi, kas tiek veikta, tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās un sadarbojoties policijas iestādēm, iekļaujot gan datu pārrobežu apstrādi, gan personas datu apstrādi valsts līmenī. Tas ļaus aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot personas datu apmaiņu, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus. Tas palīdzēs veicināt sadarbību cīņā ar noziedzību Eiropā.

Article 16 (1) of the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU) establishes the principle that everyone has the right to the protection of personal data. Moreover, with Article 16 (2) TFEU, the Lisbon Treaty introduces a specific legal basis for the adoption of rules on the protection of personal data that also applies to judicial co-operation in criminal matters and police co-operation. Article 8 of the Charter of Fundamental Rights of the EU enshrines protection of personal data as a fundamental right. Article 16 TFEU requires the legislator to lay down rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data also in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation, covering both cross-border and domestic processing of personal data. This will allow protecting the fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to the protection of personal data, ensuring at the same time the exchange of personal data for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties. This will contribute to facilitating the co-operation in the fight against crime in Europe.

Tā kā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir specifiska joma, 21. deklarācijā[8] tika atzīts, ka, pamatojoties uz LESD 16. pantu, var būt nepieciešami īpaši noteikumi par šo datu aizsardzību un par to brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā.

Due to the specific nature of the field of police and judicial co-operation in criminal matters it was acknowledged in Declaration 21[8] that specific rules on the protection of personal data and the free movement of such data in the fields of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation based on Article 16 TFEU may prove necessary.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2. RESULTS OF CONSULTATIONS WITH THE INTERESTED PARTIES AND IMPACT ASSESSMENTS

Šis priekšlikums ir pieņemts pēc plašas apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām personām par pastāvošā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz personas datu aizsardzību, kura sastāvēja no diviem sabiedriskās apspriešanas posmiem:

This initiative is the result of extensive consultations with all major stakeholders on a review of the existing legal framework for the protection of personal data, which included two phases of public consultation:

– no 2009. gada 9. jūlija līdz 31. decembrim Consultation on the legal framework for the fundamental right to the protection of personal data (Sabiedriskā apspriešana par pamattiesību uz personas datu aizsardzību tiesisko regulējumu). Komisija saņēma 168 atbildes, no tām 127 atbildes no fiziskām personām, komercsabiedrībām un asociācijām un 12 atbildes no valsts iestādēm. Atbilžu nekonfidenciālās versijas skatīt Komisijas tīmekļa vietnē[9];

– From 9 July to 31 December 2009, the Consultation on the legal framework for the fundamental right to the protection of personal data. The Commission received 168 responses, 127 from individuals, business organisations and associations and 12 from public authorities. The non-confidential contributions can be consulted on the Commission’s website[9].

– no 2010. gada 4. novembra līdz 2011. gada 15. janvārim Consultation on the Commission's comprehensive approach on personal data protection in the European Union (Sabiedriskā apspriešana par Komisijas vispusīgo pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā). Komisija saņēma 305 atbildes, no tām 54 atbildes no pilsoņiem, 31 atbildi no valsts iestādēm un 220 no privātām organizācijām, jo īpaši uzņēmumu asociācijām un nevalstiskām organizācijām. Atbilžu nekonfidenciālās versijas skatīt Komisijas tīmekļa vietnē[10].

– From 4 November 2010 to 15 January 2011, the Consultation on the Commission's comprehensive approach on personal data protection in the European Union. The Commission received 305 responses, of which 54 from citizens, 31 from public authorities and 220 from private organisations, in particular business associations and non-governmental organisations. The non-confidential contributions can be consulted on the Commission’s website[10].

Paralēli šīm apspriešanām, kas lielākoties notika par Direktīvas 95/46/EK pārskatīšanu, tika veiktas arī mērķorientētas apspriešanas ar ieinteresētajām personām no tiesībaizsardzības nozares: jo īpaši 2010. gada 29. jūnijā kopā ar dalībvalstu iestādēm tika organizēts darbseminārs par datu aizsardzības noteikumu piemērošanu publiskajām iestādēm, ieskaitot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Turklāt Komisija 2011. gada 2. februārī rīkoja darbsemināru ar dalībvalstu iestādēm, lai apspriestu Pamatlēmuma 2008/977/TI īstenošanu un vispārīgākā līmenī arī datu aizsardzības jautājumus, kas saistīti ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

Whereas those consultations focused largely on the review of Directive 95/46/EC, targeted consultations were conducted with law enforcement stakeholders; in particular, a workshop was organised on 29 June 2010 with Member States' authorities on the application of data protection rules to public authorities, including in the area of police co-operation and judicial co-operation in criminal matters. Furthermore, on 2 February 2011, the Commission convened a workshop with Member States' authorities to discuss the implementation of Framework Decision 2008/977/JHA and, more generally, data protection issues in the area of police co-operation and judicial co-operation in criminal matters.

ES pilsoņu viedoklis tika uzklausīts ar Eirobarometra aptaujas palīdzību, kas norisinājās 2010. gada novembrī un decembrī[11]. Tika veikti vairāki pētījumi[12]. No "29. panta darba grupas"[13] Komisija saņēma vairākus atzinumus un lietderīgus priekšlikumus[14]. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs arī sniedza vispusīgu atzinumu par jautājumiem, kas skarti Komisijas 2010.gada novembra paziņojumā[15].

EU citizens were consulted through a Eurobarometer survey held in November-December 2010[11]. A number of studies were also launched.[12] The “Article 29 Working Party”[13] provided several opinions and useful input to the Commission[14]. The European Data Protection Supervisor also issued a comprehensive opinion on the issues raised in the Commission's November 2010 Communication.[15]

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūlijā savā rezolūcijā apstiprināja ziņojumu, kas atbalstīja Komisijas pieeju datu aizsardzības regulējuma reformai[16]. Eiropas Savienības Padome 2011. gada 24. februārī pieņēma secinājumus, kuros tā plaši atbalsta Komisijas nolūku reformēt datu aizsardzības regulējumu un piekrīt daudziem Komisijas pieejas elementiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja līdzīgi atbalstīja Komisijas vispārīgo mērķi nodrošināt konsekventāku ES datu aizsardzības noteikumu piemērošanu visās dalībvalstīs un pienācīgi pārskatīt Direktīvu 95/46/EK[17].

The European Parliament approved by its resolution of 6 July 2011 a report that supported the Commission’s approach to reforming the data protection framework.[16] The Council of the European Union adopted conclusions on 24 February 2011 in which it broadly supports the Commission's intention to reform the data protection framework and agrees with many elements of the Commission's approach. The European Economic and Social Committee likewise supported the Commission's general thrust to ensure a more consistent application of EU data protection rules across all Member States and an appropriate revision of the Directive 95/46/EC.[17]

Saskaņā ar labāka regulējuma politiku Komisija veica iespējamo politikas alternatīvu ietekmes novērtējumu[18]. Ietekmes novērtējuma pamatā bija trīs politikas mērķi, proti, uzlabot datu aizsardzību iekšējā tirgū, uzlabot to, cik efektīvi indivīdi var izmantot savas tiesības uz datu aizsardzību, un izveidot vispusīgu un saskaņotu regulējumu, kas aptver visas Savienības kompetences jomas, tostarp arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Jo īpaši attiecībā uz pēdējo no nosauktajiem mērķiem tika izvērtēti divi politikas risinājumi: pirmais risinājums bija datu aizsardzības noteikumu piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot tos arī uz minēto jomu, un robu aizpildīšana, kā arī citu jautājumu risināšana, kas radušies saistībā ar Pamatlēmumu, un otrais, tālejošākais risinājums ietvēra preskriptīvus un stingrus noteikumus, kā rezultātā nekavējoties tiktu grozīti arī citi "bijušie trešā pīlāra" instrumenti. Trešais "minimālais" risinājums galvenokārt balstījās uz skaidrojošiem paziņojumiem un politikas atbalsta pasākumiem, piemēram, finansējuma programmām un tehniskiem instrumentiem, ar minimālu leģislatīvu iejaukšanos un to neuzskatīja par piemērotu, lai pievērstos jautājumiem, kas šajā jomā identificēti saistībā ar datu aizsardzību.

In line with its “Better Regulation” policy, the Commission conducted an impact assessment of policy alternatives[18]. The impact assessment was based on the three policy objectives of improving the internal market dimension of data protection, making the exercise of data protection rights by individuals more effective and creating a comprehensive and coherent framework covering all areas of Union competence, including police co-operation and judicial co-operation in criminal matters. As regards this latter objective in particular, two policy options were assessed: a first one basically extending the scope of data protection rules in this area and addressing the gaps and other issues raised by the Framework Decision, and a second more far-reaching one with very prescriptive and stringent rules, which would also entail the immediate amendment of all other "former third pillar" instruments. A third "minimalistic" option based largely on interpretative Communications and policy support measures, such as funding programmes and technical tools, with minimum legislative intervention, was not considered appropriate to address the issues identified in this area in relation to data protection.

Saskaņā ar Komisijas pieņemto metodoloģiju, katru politikas risinājumu ar dienestu koordinācijas grupas palīdzību novērtēja attiecībā uz tā efektivitāti politikas mērķu sasniegšanai, tā ekonomisko ietekmi uz ieinteresētajām personām (tai skaitā uz ES iestāžu budžetu), tā sociālo ietekmi un ietekmi uz pamattiesībām. Ietekme uz vidi netika novērota.

According to the Commission's established methodology, each policy option was assessed, with the help of an inter-service steering group, against its effectiveness to achieve the policy objectives, its economic impact on stakeholders (including on the budget of the EU institutions), its social impact and effect on fundamental rights. Environmental impacts were not observed.

Kopējās ietekmes novērtējuma rezultātā tika izstrādāts vēlamais politikas risinājums, kas ir iekļauts šajā priekšlikumā. Saskaņā ar novērtējumu tā īstenošana nostiprinās datu aizsardzību šajā politikas jomā, jo īpaši ietverot datu apstrādi valsts līmenī, tādējādi kompetentajām iestādēm palielinot tiesisko noteiktību tiesu iestāžu un policijas iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

The analysis of the overall impact led to the development of the preferred policy option which is incorporated in the present proposal. According to the assessment, its implementation will lead to further strengthening data protection in this policy area in particular by including domestic data processing, thereby also enhancing legal certainty for competent authorities in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation.

Ietekmes novērtējuma padome (IAB) sniedza atzinumu par ietekmes novērtējuma projektu 2011. gada 9. septembrī. Ņemot vērā Ietekmes novērtējuma padomes atzinumu, ietekmes novērtējumā tika veiktas jo īpaši šādas izmaiņas:

The Impact Assessment Board (IAB) delivered an opinion on the draft impact assessment on 9 September 2011. Following the IAB’s opinion, in particular the following changes were made to the impact assessment:

– tika precizēti pašreizējā tiesiskā regulējuma mērķi (cik lielā mērā tie ir sasniegti un kas nav panākts) un iecerētās reformas mērķi;

– The objectives of the current legal framework (to what extent they were achieved and to what extent they were not), as well as the objectives of the envisaged reform, were clarified;

– vairāki pierādījumi un papildus skaidrojumi/precizējumi tika pievienoti iedaļā, kurā formulēta problēma.

– More evidence and additional explanations/clarifications were added to the problems' definition section.

Komisija sagatavoja arī īstenošanas ziņojumu par Pamatlēmumu 2008/977/TI, kas balstās uz tā 29. panta 2. punktu; šo ziņojumu pieņems šīs datu aizsardzības paketes ietvaros[19]. Ziņojuma secinājumi, kas balstās uz dalībvalstu sniegto informāciju, arī tika ņemti vērā, sagatavojot ietekmes novērtējumu.

The Commission also prepared an Implementation Report related to Framework Decision 2008/977/JHA, based on its Article 29(2), which is to be adopted as part of the present data protection package[19]. The findings of the report, based on input from Member States, also fed into the preparation of the Impact Assessment.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats

3. LEGAL ELEMENTS OF THE PROPOSAL 3.1. Legal Basis

Priekšlikums balstās uz LESD 16. panta 2. punktu, kas ir jauns īpašs juridiskais pamats, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, lai pieņemtu noteikumus par personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti.

The proposal is based on Article 16(2) TFEU, which is a new, specific legal basis introduced by the Lisbon Treaty for the adoption of rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data by Union institutions, bodies, offices and agencies, and by the Member States when carrying out activities which fall within the scope of Union law, and the rules relating to the free movement of such data.

Šī priekšlikuma mērķis ir nodrošināt konsekventu un augsta līmeņa datu aizsardzību šajā jomā, tādējādi uzlabojot savstarpējo uzticēšanos starp policijas un tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs un veicinot datu brīvu apriti un sadarbību starp policijas un tiesu iestādēm.

The proposal aims to ensure a consistent and high level of data protection in this field, thereby enhancing mutual trust between police and judicial authorities of different Member States and facilitating the free flow of data and co-operation between police and judicial authorities.

3.2. Subsidiaritāte un proporcionalitāte

3.2. Subsidiarity and proportionality

Saskaņā ar subsidiaritātes principu (LES 5. panta 3. punkts) Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, subsidiaritātes analīze rāda, ka ES līmeņa rīcība attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās ir nepieciešama šādu iemeslu dēļ:

According to the principle of subsidiarity (Article 5(3) TEU), action at Union level shall be taken only if and in so far as the objectives envisaged cannot be achieved sufficiently by Member States, but can rather, by reason of the scale or effects of the proposed action, be better achieved by the Union. In the light of the problems outlined above, the analysis of subsidiarity indicates the necessity of EU-level action in the areas of police and criminal justice on the following grounds:

– Pamattiesību hartas 8. pantā un LESD 16. panta 1. punktā ietvertās tiesības uz personas datu aizsardzību nozīmē, ka ir nepieciešama vienāda līmeņa aizsardzība visā Savienībā. Šajā nolūkā valsts līmenī notiekošai datu apstrādei un apmaiņai ar datiem ir jānodrošina tāda pati aizsardzības pakāpe;

– The right to the protection of personal data, enshrined in Article 8 of the Charter of Fundamental Rights and in Article 16(1) TFEU, requires the same level of data protection throughout the Union. It requires the same level of protection for data exchanged and data processed at domestic level.

– palielinās tiesībaizsardzības iestāžu nepieciešamība aizvien intensīvāk apstrādāt datus un apmainīties ar datiem, lai novērstu un apkarotu pārrobežu noziedzību. Šajā kontekstā skaidri un konsekventi datu aizsardzības noteikumi ES līmenī palīdzēs veicināt sadarbību starp šādām iestādēm;

– There is a growing need for law enforcement authorities in Member States to process and exchange at rapidly increasing rates for the purposes of preventing and combating transnational crime and terrorism. In this context, clear and consistent rules on data protection at EU level will help fostering co-operation between such authorities.

– turklāt pastāv praktiskas problēmas datu aizsardzības tiesību aktu izpildes jomā un ir nepieciešama dalībvalstu un to iestāžu sadarbība, kas jāorganizē ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Savienības tiesības tiek piemērotas vienādi. Dažās situācijas ES atrodas labākā pozīcijā, lai efektīvi un konsekventi nodrošinātu vienāda līmeņa aizsardzību personām, kad viņu dati tiek nosūtīti uz trešām valstīm;

– In addition, there are practical challenges to enforcing data protection legislation and a need for co-operation between Member States and their authorities, which need to be organised at EU level to ensure unity of application of Union law. In certain situations, the EU is best placed to ensure effectively and consistently the same level of protection for individuals when their personal data are transferred to third countries.

– dalībvalstis nevar vienas pašas mazināt šobrīd aktuālās problēmas, jo īpaši tās, kas radušās valstu tiesiskā regulējuma sadrumstalotības dēļ. Tādējādi ir īpaša vajadzība izveidot tuvinātu un saskaņotu regulējumu, kas nodrošina raitu personas datu nosūtīšanu pāri robežām ES iekšienē, vienlaikus garantējot efektīvu aizsardzību visām personām visā ES;

– Member States cannot alone reduce the problems in the current situation, particularly those due to the fragmentation in national legislations. Thus, there is a specific need to establish a harmonised and coherent framework allowing for a smooth transfer of personal data across borders within the EU while ensuring effective protection for all individuals across the EU.

– problēmu būtības un mēroga dēļ, kas neskar tikai vienu vai vairākas dalībvalstīs, ierosinātā ES leģislatīvā rīcība ļoti iespējams būs efektīvāka nekā līdzīga rīcība dalībvalstu līmenī.

– The proposed EU legislative action is likely to be more effective than similar actions at the level of Member States because of the nature and scale of the problems, which are not confined to the level of one or several Member States.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu jebkurai rīcībai ir jābūt mērķtiecīgai un samērīgai ar mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Šis princips ir ņemts vērā visā šā priekšlikuma sagatavošanas gaitā, sākot ar alternatīvo politikas risinājumu noteikšanu un novērtēšanu līdz pat tiesību akta priekšlikuma projekta sagatavošanai.

The principle of proportionality requires that any intervention is targeted and does not go beyond what is necessary to achieve the objectives. This principle has guided the preparation of this proposal, from the identification and evaluation of alternative policy options to the drafting of the legislative proposal.

Tādēļ direktīva ir labākais instruments, lai ES līmenī nodrošinātu harmonizāciju šajā jomā, vienlaikus dalībvalstīm atstājot nepieciešamo elastību, lai valsts līmenī īstenotu principus, noteikumus un izņēmumus no tiem. Ņemot vērā valsts noteikumu sarežģītību, kuri pašlaik attiecas uz personas datu aizsardzību, kas tiek apstrādāti, policijai un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un visaptverošu šo noteikumu tuvināšanu ar šo direktīvu, Komisijai būs jālūdz dalībvalstīm sniegt skaidrojošus dokumentus, kas izskaidro attiecības starp direktīvas komponentiem un valsts transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām, lai tā spētu veikt savu uzdevumu pārraudzīt direktīvas transponēšanu.

A Directive is therefore the best instrument to ensure harmonisation at EU level in this area while at the same time leaving the necessary flexibility to Member States when implementing the principles, the rules and their exemptions at national level. Given the complexity of the current national rules for the protection of personal data processed in the area of police co-operation and judicial co-operation in criminal matters, and the objective of comprehensive harmonisation of these rules by way of this Directive, the Commission will need to request Member States to provide explanatory documents explaining the relationship between the components of the Directive and the corresponding parts of national transposition instruments in order to be able to carry out its task of overseeing the transposition of this Directive.

3.3. Kopsavilkums par pamattiesību jautājumiem

3.3. Summary of fundamental rights issues

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir noteiktas ES Pamattiesību hartas 8. pantā, LESD 16. pantā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā. Kā to ir uzsvērusi Eiropas Savienības Tiesa[20], tiesības uz personas datu aizsardzību nav absolūta prerogatīva, bet ir jāņem vērā saistībā ar to funkciju sabiedrībā[21]. Datu aizsardzība ir cieši saistīta ar privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ko aizsargā Hartas 7. pants. Tas ir atspoguļots Direktīvas 95/46/EK 1. panta 1. punktā, kas paredz, ka dalībvalstis aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi.

The right to protection of personal data is established by Article 8 of the Charter on Fundamental Rights of the EU and Article 16 TFEU as well in Article 8 of the ECHR. As underlined by the Court of Justice of the EU[20], the right to the protection of personal data is not an absolute right, but must be considered in relation to its function in society[21]. Data protection is closely linked to respect for private and family life protected by Article 7 of the Charter. This is reflected in Article 1(1) of Directive 95/46/EC, which provides that Member States shall protect fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to privacy with respect of the processing of personal data.

Citas Hartā aizsargātās pamattiesības, kas potenciāli varētu tikt aizskartas, ir jebkāda veida diskriminācijas aizliegums, tostarp rases, etniskās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, invaliditātes vai dzimumorientācijas dēļ (21. pants), bērnu tiesības (24. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un tiesības uz taisnīgu tiesu (47. pants).

Other potentially affected fundamental rights enshrined in the Charter are the prohibition of any discrimination amongst others on grounds such as race, ethnic origin, genetic features, religion or belief, political opinion or any other opinion, disability or sexual orientation (Article 21); the rights of the child (Article 24) and the right to an effective remedy before a tribunal and a fair trial (Article 47).

3.4. Sīks priekšlikuma pārskats 3.4.1. I NODAĻA – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

3.4. Detailed explanation of the proposal 3.4.1. CHAPTER I – GENERAL PROVISIONS

Pirmajā pantā ir noteikts direktīvas priekšmets, t.i., noteikumi, kas attiecas uz personas datu apstrādi, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, tajā ir noteikts direktīvas divējādais mērķis, t.i., aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību, vienlaikus garantējot augsta līmeņa sabiedrisko drošību, un nodrošināt personas datu apmaiņu starp kompetentām iestādēm Savienībā.

Article 1 defines the subject matter of the Directive, i.e. rules relating to processing of personal data for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal offences, and sets out the Directive's two-fold objective, i.e. to protect the fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to the protection of personal data while guaranteeing a high level of public safety, and to ensure the exchange of personal data between competent authorities within the Union.

Direktīvas piemērošanas joma ir noteikta 2. pantā. Direktīvas piemērošanas joma neaprobežojas tikai ar datu pārrobežu apstrādi, bet attiecas uz visām apstrādes darbībām, ko "kompetentās iestādes" (kā tās ir definētas 3. panta 14. punktā) veic šīs direktīvas nolūkiem. Direktīvu nepiemēro apstrādei, kas tiek veikta tādas darbības gaitā, kura ir ārpus Savienības tiesību aktu darbības jomas, un Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru veiktai apstrādei, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001 un citi īpašie tiesību akti.

Article 2 defines the scope of application of the Directive. The scope of the Directive is not limited to cross-border data processing but applies to all processing activities carried out by 'competent authorities' (as defined in Article 3(14)) for the purposes of the Directive. The Directive applies neither to processing in the course of an activity which falls outside the scope of Union law, nor to processing by Union institutions, bodies, offices and agencies, which is subject to Regulation (EC) No 45/2001 and other specific legislation.

Direktīvas 3. pantā ir ietvertas direktīvā izmantoto terminu definīcijas. Dažas definīcijas ir pārņemtas no Direktīvas 95/46/EK un Pamatlēmuma 2008/977/TI, savukārt citas ir pārveidotas vai papildinātas ar papildu elementiem vai jaunievedumiem. Jaunas ir "personas datu aizsardzības pārkāpuma", "ģenētisko datu" un "biometrisko datu", "kompetento iestāžu" (kas balstīta LESD 87. pantu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 2. panta h) punktu) definīcijas un "bērna" definīcija, kas balstīta uz ANO Konvenciju par bērna tiesībām[22].

Article 3 contains definitions of terms used in the Directive. While some definitions are taken over from Directive 95/46/EC and Framework Decision 2008/977/JHA, others are modified, complemented with additional or newly introduced elements. New definitions are those of ‘personal data breach’, ‘genetic data’ and ‘biometric data’, ‘competent authorities’ (based on Article 87 TFEU and Article 2(h) of Framework Decision 2008/977/JHA) and, of a 'child’, based on the UN Convention on the Rights of the Child[22].

3.4.2. II NODAĻA – PRINCIPI

3.4.2. CHAPTER II – PRINCIPLES

Direktīvas 4. pantā ir noteikti principi, kas attiecas uz personas datu apstrādi, atspoguļojot Direktīvas 95/46/EK 6. pantu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 3. pantu, vienlaikus piemērojot tos direktīvas īpašajam kontekstam.

Article 4 sets out the principles relating to processing of personal data reflecting Article 6 of Directive 95/46/EC and Article 3 of Framework Decision 2008/977/JHA, while adjusting them to the particular context of this Directive.

Direktīvas 5. pantā ir noteikta prasība pēc iespējas nošķirt dažādu datu subjektu kategoriju personas datus. Šis ir jauns noteikums, kas nebija iekļauts ne Direktīvā 95/46/EK, ne Pamatlēmumā 2008/977/TI, bet ko Komisija ierosināja Pamatlēmuma sākotnējā priekšlikumā[23]. To ir iedvesmojis Eiropas Padomes Ieteikums dalībvalstīm Nr. R (87)15. Līdzīgi noteikumi jau pastāv attiecībā uz Eiropas Policijas biroju[24] un Eurojust[25].

Article 5 requires the distinction, as far as possible; between personal data of different categories of data subjects. This is a new provision, included neither in Directive 95/46/EC nor in Framework Decision 2008/977/JHA, but which had been proposed by the Commission in its original proposal for the Framework Decision[23]. It is inspired by the Council of Europe's Recommendation No R (87)15. Similar rules already exist for Europol[24] and Eurojust[25].

Direktīvas 6. pants par dažādām precizitātes un uzticamības pakāpēm atspoguļo 3.2. principu Eiropas Padomes Ieteikumā dalībvalstīm Nr. R (87)15. Līdzīgi noteikumi, kuri arī tika iekļauti Komisijas priekšlikumā Pamatlēmumam, pastāv arī attiecībā uz Eiropas Policijas biroju[26].

Article 6 on different degrees of accuracy and reliability reflects principle 3.2 of Council of Europe Recommendation No R (87)15. Similar rules, as also included in the Commission's proposal for the Framework Decision, exist for Europol[26].

Direktīvas 7. pantā ir noteikts likumīgas apstrādes pamatojums, proti, ja tā ir nepieciešama uzdevuma izpildei, ko kompetentā iestāde, balstoties uz valsts tiesību aktiem, veic nolūkā nodrošināt, ka datu pārzinis ievēro tam piemērojamu tiesisku pienākumu, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses vai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedriskajai drošībai. Cits likumīgas apstrādes pamats, kas noteikts Direktīvas 95/46/EK 7. pantā, nav piemērots apstrādei policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā.

Article 7 sets out the grounds for lawful processing, when necessary for the performance of a task carried out by a competent authority based on national law, to comply with a legal obligation to which the data controller is subject, in order to protect the vital interests of the data subject or another person or to prevent an immediate and serious threat to public security. The other grounds for lawful processing in Article 7 of Directive 95/46/EC are not appropriate for the processing in the area of police and criminal justice.

Direktīvas 8. pantā noteikts vispārīgs aizliegums apstrādāt īpašas personas datu kategorijas un izņēmumi no šā vispārīgā noteikuma, kuri balstās uz Direktīvas 95/46/EK 8. pantu, papildus iekļaujot ģenētiskus datus saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesības tiesas judikatūru[27].

Article 8 sets out a general prohibition of processing special categories of personal data and the exceptions from this general rule, building on Article 8 of Directive 95/46/EC and adding genetic data, following ECtHR case law[27].

Ar direktīvas 9. pantu ir noteikts tādu pasākumu aizliegums, kuri balstās tikai uz personas datu automatizētu apstrādi, ja tie nav atļauti ar likumu, kurā ir paredzēti atbilstoši aizsardzības pasākumi saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 7. pantu.

Article 9 establishes a prohibition of measures based solely on automated processing of personal data if not authorised by law providing appropriate safeguards, in line with Article 7 of Framework Decision 2008/977/JHA.

3.4.3. III NODAĻA – DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

3.4.3. CHAPTER III - RIGHTS OF THE DATA SUBJECT

Ar 10. pantu dalībvalstīm tiek ieviests pienākums nodrošināt viegli pieejamu un saprotamu informāciju, ko jo īpaši iedvesmojis Madrides rezolūcijas par starptautiskajiem personas datu un privātuma aizsardzības standartiem 10. princips[28], un uzlikt pienākumu pārziņiem nodrošināt procedūras un mehānismus, lai veicinātu datu subjektu tiesību izmantošanu. Tas ietver prasību, ka tiesību izmantošana pamatā ir bez maksas.

Article 10 introduces the obligation for Member States to ensure easily accessible and understandable information, inspired in particular by principle 10 of the Madrid Resolution on international standards on the protection of personal data and privacy[28], and to oblige controllers to provide procedures and mechanisms for facilitating the exercise of the data subject's rights. This includes the requirement that the exercise of the rights shall be in principle free of charge.

Direktīvas 11. pantā ir precizēts dalībvalstu pienākums nodrošināt informāciju datu subjektam. Šie pienākumi balstās uz Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu, atsevišķos pantos nenošķirot, vai informācija tiek vākta no datu subjekta, vai nē, un paplašina sniedzamās informācijas apjomu. Tajos ir noteikti izņēmumi no informēšanas pienākuma gadījumos, kad šādi izņēmumi ir samērīgi un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai kompetentās iestādes īstenotu savus uzdevumus (iedvesmojoties no Direktīvas 95/46/EK 13. panta un Pamatlēmuma 2008/977/TI 17. panta).

Article 11 specifies the obligation for Member States to ensure the information towards the data subject. These obligations are building on Articles 10 and 11 of Directive 95/46/EC, without separate articles differentiating whether the information is collected from the data subject or not, and enlarging the information to be provided. It lays down exemptions from the obligation to inform, when such exemptions are proportionate and necessary in a democratic society for the exercise of the tasks of competent authorities (inspired by Article 13 of Directive 95/46/EC and Article 17 Framework Decision 2008/977/JHA).

Direktīvas 12. pantā paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem. Tas līdzinās Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) apakšpunktam, pievienojot jaunus elementus datu subjektam sniedzamajai informācijai (par glabāšanas laiku, tiesībām uz labošanu, dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu un tiesībām iesniegt sūdzību).

Article 12 provides the obligation for Member States to ensure the data subject's right of access to their personal data. It follows Article 12(a) of Directive 95/46/EC, adding new elements for the information of the data subjects (on the storage period, their rights to rectification, erasure, or restriction and to lodge a complaint).

Direktīvas 13. pantā, balstoties uz Pamatlēmuma 2008/977/TI 17. panta 2. un 3. punktu, paredzēts, ka dalībvalstis var pieņemt leģislatīvus pasākumus, ar kuriem tiesības uz piekļuvi tiek ierobežotas, ja tas ir nepieciešams datu apstrādes īpašās būtības dēļ policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, un par datu subjekta informēšanu par piekļuves ierobežojumiem.

Article 13 provides that Member States may adopt legislative measures restricting the right of access if required by the specific nature of data processing in the areas of police and criminal justice, and on the information of the data subject on a restriction of access, following Article 17(2) and (3) of Framework Decision 2008/977/JHA.

Ar 14. pantu tiek ieviests noteikums, ka gadījumos, kad tieša piekļuve ir ierobežota, datu subjekts ir jāinformē par netiešas piekļuves iespējām ar uzraudzības iestādes starpniecību, kurai būtu jāizmanto šīs tiesības viņa vārdā un jāinformē datu subjekts par pārbaudes rezultātiem.

Article 14 introduces the rule that in cases where direct access is restricted, the data subject must be informed on the possibility of indirect access via the supervisory authority, which should exercise the right on their behalf and must inform the data subject on the outcome of its verifications.

Direktīvas 15. pants par tiesībām uz datu labošanu balstās uz Direktīvas 95/46/EK 12. panta b) apakšpunktu un attiecībā uz pienākumiem atteikuma gadījumā – Pamatlēmuma 2008/977/TI 18. panta 1. punktu.

Article 15 on the right to rectification follows Article 12(b) of Directive 95/46/EC, and, as regards the obligations in case of a refusal, Article 18(1) of Framework Decision 2008/977/JHA.

Direktīvas 16. pants par tiesībām uz datu dzēšanu līdzinās Direktīvas 95/46/EK 12. panta b) punktam un attiecībā uz pienākumiem atteikuma gadījumā – Pamatlēmuma 2008/977/TI 18. panta 1. punktam. Tajā ir integrētas arī tiesības uz datu iezīmēšanu atsevišķos gadījumos, aizstājot neskaidro terminu "piekļuves noslēgšana" ["piekļuves liegšana"], kas lietots Direktīvas 95/46/EK 12. panta b) apakšpunktā un Pamatlēmuma 2008/977/TI 18. panta 1. punktā.

Article 16 on the right to erasure follows Article 12(b) of Directive 95/46, and, as regards the obligations in case of a refusal, Article 18(1) of Framework Decision 2008/977/JHA. It integrates also the right to have the processing marked in certain cases, replacing the ambiguous terminology "blocking", used by Article 12(b) of Directive 95/46/EC and Article 18(1) of Framework Decision 2008/977/JHA.

Direktīvas 17. pants par datu labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu tiesvedībā ir precizēts, balstoties uz Pamatlēmuma 2008/977/TI 4. panta 4. punktu.

Article 17 on the rectification, erasure and restriction of processing in judicial proceedings provides clarification based on Article 4(4) of Framework Decision 2008/977/JHA.

3.4.4. IV NODAĻA – PĀRZINIS UN APSTRĀDĀTĀJS 3.4.4.1. 1. IEDAĻA – VISPĀRĪGIE PIENĀKUMI

3.4.4. CHAPTER IV - CONTROLLER AND PROCESSOR 3.4.4.1. SECTION 1 GENERAL OBLIGATIONS

Direktīvas 18. pantā ir aprakstīts datu pārziņa pienākums ievērot šo direktīvu un nodrošināt tās ievērošanu, tai skaitā, pieņemot vadlīnijas un mehānismus, lai nodrošinātu ievērošanu.

Article 18 describes the responsibility of the controller to comply with this Directive and to ensure compliance, including the adoption of policies and mechanisms for ensuring compliance.

Direktīvas 19. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai datu pārzinis ievērotu pienākumus, kas izriet no "integrētas datu aizsardzības" principa un "datu aizsardzības pēc noklusējuma" principa.

Article 19 sets out that the Member States must ensure the compliance of the controller with the obligations arising from the principles of data protection by design and by default.

Direktīvas 20. pantā par kopīgajiem pārziņiem ir precizēts kopīgo pārziņu statuss attiecībā uz to iekšējām attiecībām.

Article 20 on joint controllers clarifies the status of joint controllers as regards their internal relationship.

Direktīvas 21. pantā skaidrots apstrādātāju stāvoklis un pienākumi, daļēji balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 17. panta 2. punktu un pievienojot dažus jaunus elementus, piemēram, ka apstrādātāju, kas apstrādā datus plašāk, nekā to paredzējis datu pārzinis, uzskata par kopīgo pārzini.

Article 21 clarifies the position and obligation of processors, following partly Article 17(2) of Directive 95/46/EC, and adding new elements, including that a processor that processes data beyond the controller's instructions is to be considered a co-controller.

Direktīvas 22. pants par apstrādi datu pārziņa un apstrādātāja pakļautībā balstās uz Direktīvas 95/46/EK 16. pantu.

Article 22 on processing under the authority of the controller and processor follows Article 16 of Directive 95/46/EC.

Ar direktīvas 23. pantu tiek ieviests datu pārziņu un apstrādāju pienākums uzglabāt visu apstrādes sistēmu un procedūru dokumentāciju, par kurām tie ir atbildīgi.

Article 23 introduces the obligation for controllers and processors to maintain documentation of all processing systems and procedures under their responsibility.

Direktīvas 24. pants attiecas uz reģistru uzturēšanu saskaņā ar Pamatlēmuma 2008/977/TI 10. panta 1. punktu, vienlaikus sniedzot turpmākus precizējumus.

Article 24 concerns the keeping of records, in line with Article 10(1) of Framework Decision 2008/977, whilst providing further clarifications.

Direktīvas 25. pantā sīkāk skaidrots pārziņa un apstrādātāja pienākums attiecībā uz sadarbību ar uzraudzības iestādi.

Article 25 clarifies the obligations of the controller and the processor regarding co-operation with the supervisory authority.

Direktīvas 26. pants, kas balstās uz Pamatlēmuma 2008/977/TI 23. pantu, attiecas uz gadījumiem, kad apspriešanās ar uzraudzības iestādi ir obligāta.

Article 26 concerns the cases where consultation with the supervisory authority is mandatory prior to the processing, based on Article 23 of Framework Decision 2008/977/JHA.

3.4.4.2. 2. IEDAĻA – DATU DROŠĪBA

3.4.4.2. SECTION 2 DATA SECURITY

Direktīvas 27. pants par datu apstrādes drošību balstās uz pašreizējo Direktīvas 95/46/EK 17. panta 1. punktu par apstrādes drošību un Pamatlēmuma 2008/977/TI 22. pantu, paplašinot saistītos pienākumus attiecībā uz apstrādātājiem neatkarīgi no to līguma ar pārzini.

Article 27 on the security of processing is based on the current Article 17(1) of Directive 95/46 on the security of processing, and Article 22 of Framework Decision 2008/977/JHA, extending the related obligations to processors, irrespective of their contract with the controller.

Ar direktīvas 28. un 29. pantu tiek ieviests pienākums paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, ko iedvesmojis personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņojums, kas noteikts E-privātuma direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punktā, precizējot un nodalot pienākumus paziņot uzraudzības iestādei (28. pants) un pie īpašiem nosacījumiem paziņot datu subjektam (29. pants). Direktīvas 29. pantā ir noteikti arī izņēmumi, atsaucoties uz 11. panta 4. punktu.

Articles 28 and 29 introduce an obligation to notify personal data breaches, inspired by the personal data breach notification in Article 4(3) of the e-Privacy Directive 2002/58/EC, clarifying and separating the obligations to notify the supervisory authority (Article 28) and to communicate, in qualified circumstances, to the data subject (Article 29). Article 29 also provides for exemptions by referring to Article 11(4).

3.4.4.3. 3. IEDAĻA – DATU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORS

3.4.4.3. SECTION 3 DATA PROTECTION OFFICER

Ar direktīvas 30. pantu tiek ieviests obligāts pienākums datu pārzinim iecelt datu aizsardzības inspektoru, kuram būtu jāveic 32. pantā uzskaitītie uzdevumi. Ja vairākas kompetentās iestādes darbojas centrālās iestādes uzraudzībā, kura darbojas kā datu pārzinis, vismaz šai centrālajai iestādei būtu jāieceļ šāds datu aizsardzības inspektors. Direktīvas 95/46/EK 18. panta 2. punkts sniedza dalībvalstīm iespēju ieviest šādu prasību kā šajā direktīvā paredzētās vispārīgās paziņošanas prasības surogātu.

Article 30 introduces an obligation for the controller to appoint a mandatory data protection officer who should fulfil the tasks listed in Article 32. Where several competent authorities are acting under the supervision of a central authority, functioning as controller, at least this central authority should designate such a data protection officer. Article 18(2) of Directive 95/46/EC provided the possibility for Member States to introduce such requirement as a surrogate to the general notification requirement of that Directive.

Direktīvas 31. pantā noteikts datu aizsardzības inspektora statuss.

Article 31 sets out the standing of the data protection officer.

Direktīvas 32. pantā noteikti datu aizsardzības inspektora uzdevumi.

Article 32 provides the tasks of the data protection officer.

3.4.5. V NODAĻA – PERSONAS DATU NOSŪTĪŠANA UZ TREŠĀM VALSTĪM VAI STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

3.4.5. CHAPTER V - TRANSFER OF PERSONAL DATA TO THIRD COUNTRIES OR INTERNATIONAL ORGANISATIONS

Direktīvas 33. pantā noteikti vispārīgie principi datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, policijai un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ieskaitot tālāku nosūtīšanu. Tajā precizēts, ka nosūtīšanu uz trešām valstīm var veikt tikai, ja nosūtīšana ir nepieciešama, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

Article 33 sets out the general principles for data transfers to third countries or international organisations in the area of police co-operation and judicial co-operation in criminal matters, including onward transfers. It clarifies that transfers to third countries may take place only if the transfer is necessary for the prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties..

Direktīvas 34. pantā paredzēts, ka nosūtīšana uz trešo valsti var notikt, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, pamatojoties uz Regulu …./../201X vai īpaši policijas un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, vai, nepastāvot šādiem lēmumiem, ja pastāv atbilstoši aizsardzības pasākumi. Kamēr lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību nav pieņemti, Direktīva nodrošina, ka nosūtīšana var turpināties, balstoties uz atbilstošiem aizsardzības pasākumiem un atkāpēm. Turklāt tajā noteikti kritēriji, kas Komisijai jāņem vērā, novērtējot, vai aizsardzības līmenis ir pietiekams, skaidri ietverot tiesiskumu, tiesisko aizsardzību un neatkarīgu uzraudzību. Pantā ir paredzēta iespēja, ka Komisija var novērtēt aizsardzības līmeni, ko nodrošina kāda teritorija vai apstrādes nozare trešajā valstī. Tas ievieš noteikumu, ka vispārējs lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemts, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 38. pantu, ir piemērojams šās direktīvas darbības jomā. Otra iespēja ir Komisijai pieņemt lēmumu tikai šīs direktīvas nolūkiem.

Article 34 lays down that transfers to a third country may take place in relation to which the Commission has adopted an adequacy decision under Regulation …./../201X or specifically in the area of police co-operation and judicial co-operation in criminal matters, or, in the absence of such decisions, where appropriate safeguards are in place. As long as adequacy decisions do not exist, the Directive ensures that transfers can continue to take place on the basis of appropriate safeguards and derogations. It furthermore sets out the criteria for the Commission’s assessment of an adequate or not adequate level of protection, and expressly includes the rule of law, judicial redress and independent supervision. The article also provides for the possibility for the Commission to assess the level of protection afforded by a territory or a processing sector within a third country. It introduces that a general adequacy decision adopted, following the procedures under Article 38 of the General Data Protection Regulation, shall be applicable within the scope of this Directive. Alternatively an adequacy decision can be adopted by the Commission exclusively for the purposes of this Directive.

Direktīvas 35. pantā ir noteikti atbilstoši aizsardzības pasākumi, kas nepieciešami pirms starptautiskas nosūtīšanas, ja nav pieņemts Komisijas lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību. Šie aizsardzības pasākumi var būt noteikti juridiski saistošā instrumentā, piemēram, starptautiskā nolīgumā. Otra iespēja ir, ka datu pārziņi, balstoties uz nosūtīšanas apstākļu novērtējumu, var secināt, ka tādi pastāv.

Article 35 defines the appropriate safeguards needed prior to international transfers, in the absence of a Commission adequacy decision. These safeguards may be adduced by a legally binding instrument such as an international agreement. Alternatively, the data controller may on the basis of an assessment of the circumstances surrounding the transfer conclude that they exist.

Direktīvas 36. pantā ir noteiktas atkāpes datu nosūtīšanai, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 26. pantu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 13. pantu.

Article 36 spells out the derogations for data transfer based on Article 26 of Directive 95/46/EC and Article 13 of Framework Decision 2008/977/JHA.

Direktīvas 37. pantā dalībvalstīm ir uzlikts pienākums nodrošināt, ka pārzinis informē saņēmēju par apstrādes ierobežojumiem un veic visas saprātīgas darbības, lai nodrošinātu, ka šos ierobežojumus izpilda personas datu saņēmēji trešā valstī vai starptautiskā organizācijā.

Article 37 obliges Member States to provide that the controller informs the recipient of any processing restrictions and takes all reasonable steps to ensure that these restrictions are met by recipients of the personal data in the third country or international organisation.

Direktīvas 38. pantā skaidri noteikti personas datu aizsardzības starptautiskās sadarbības mehānismi starp Komisiju un trešo valstu uzraudzības iestādēm, jo īpaši tajās valstīs, par kurām uzskata, ka tās nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2007. gada 12. jūnija ieteikumu par pārrobežu sadarbību, piemērojot likumus par privātuma aizsardzību (on Cross-border Co-operation in the Enforcement of Laws Protecting Privacy).

Article 38 explicitly provides for international co-operation mechanisms for the protection of personal data between the Commission and the supervisory authorities of third countries, in particular those considered offering an adequate level of protection, taking into account the OECD’s Recommendation on Cross-border Co-operation in the Enforcement of Laws Protecting Privacy of 12 June 2007.

VI NODAĻA – VALSTS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES

CHAPTER VI - NATIONAL SUPERVISORY AUTHORITIES

3.4.5.1. 1. IEDAĻA – NEATKARĪBA

3.4.5.1. SECTION 1 INDEPENDENT STATUS

Direktīvas 39. pants, kas balstās uz Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punktu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. pantu, uzliek pienākumu dalībvalstīm izveidot uzraudzības iestādes, paplašinot šo iestāžu uzdevumus veicināt Direktīvas konsekventu piemērošanu visā Savienībā; tā var būt uzraudzības iestāde, kas izveidota, pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Article 39 obliges Member States to establish supervisory authorities, following Article 28(1) of Directive 95/46/EC and Article 25 Framework Decision 2008/977/JHA, enlarging the mission of these authorities to contribute to the consistent application of the Directive throughout the Union, which may be the supervisory authority established under the General Data Protection Regulation.

Direktīvas 40. pantā skaidroti nosacījumi, kas izvirzīti uzraudzības iestādes neatkarībai, īstenojot Eiropas Savienības Tiesas judikatūru[29] un vadoties no Regulas (EK) Nr. 45/2001 44. panta[30].

Article 40 clarifies the conditions for the independence of supervisory authorities, implementing case law of the Court of Justice of the EU[29], inspired also by Article 44 of Regulation (EC) No 45/2001[30].

Direktīvas 41. pantā paredzēti vispārīgi noteikumi par uzraudzības iestādes locekļiem, ar šiem noteikumiem īstenota attiecīgā tiesu prakse[31], par paraugu ņemot Regulas (EK) 45/2001 42. panta 2. līdz 6. punktu.

Article 41 provides general conditions for the members of the supervisory authority, implementing the relevant case law[31], inspired also by Article 42(2)-(6) of Regulation (EC) 45/2001.

Direktīvas 42. pantā ietverti uzraudzības iestādes izveides noteikumi, kuri dalībvalstīm jānosaka ar likumu, tai skaitā nosacījumi, kas attiecas uz tās locekļiem.

Article 42 sets out rules on the establishment of the supervisory authority, including on conditions for its members, to be provided by the Member States by law.

Direktīvas 43. pants par uzraudzības iestādes locekļu un tās personāla pienākumu glabāt dienesta noslēpumu līdzinās Direktīvas 95/46/EK 28. panta 7. punktam un Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. panta 4. punktam.

Article 43 on professional secrecy of the members and staff of the supervisory authority follows Article 28(7) of Directive 95/46/EC and Article 25(4) Framework Decision 2008/977/JHA.

3.4.5.2. 2. IEDAĻA – PIENĀKUMI UN PILNVARAS

3.4.5.2. SECTION 2 DUTIES AND POWERS

Direktīvas 44. pantā ir noteikta uzraudzības iestāžu kompetence, balstoties uz Direktīvas 95/46/EK 28. panta 6. punktu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. panta 1. punktu. Tiesas, kad tās pilda tiesas spriešanas funkciju, izņēmuma kārtā ir atbrīvotas no uzraudzības iestādes uzraudzības, taču tām ir jāpiemēro datu aizsardzības materiāltiesiskie noteikumi.

Article 44 sets out the competence of the supervisory authorities, based on Article 28(6) of Directive 95/46/EC and Article 25(1) Framework Decision 2008/977/JHA. Courts, when acting in their judicial authority, are exempted from the monitoring by the supervisory authority, but not from the application of the substantive rules on data protection.

Direktīvas 45. pantā noteikts dalībvalstu pienākums noteikt uzraudzības iestādes pienākumus, ietverot sūdzību uzklausīšanu un izmeklēšanu un sabiedrības informētības uzlabošanu par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām. Īpašs uzraudzības iestāžu pienākums šīs direktīvas kontekstā ir izmantot piekļuves tiesības datu subjekta vārdā, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, ja tieša piekļuve ir atteikta vai ierobežota.

Article 45 provides the obligation of Member States to provide for the duties of the supervisory authority, including hearing and investigating complaints and promoting the awareness of the public on risk, rules, safeguards and rights. A particular duty of the supervisory authorities in the context of this Directive is, where direct access is refused or restricted, to exercise the right of access on behalf of data subjects and to check the lawfulness of the data processing.

Direktīvas 46. pants, kas balstās uz Direktīvas 95/46/EK 28. panta 3. punktu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 25. panta 2. un 3. punktu, nosaka uzraudzības iestādes pilnvaras. Direktīvas 47. pantā, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 28. panta 5. punktu, uzlikts pienākums uzraudzības iestādēm sagatavot ikgadējus darbības ziņojumus.

Article 46 provides the powers of the supervisory authority, based on Article 28(3) of Directive 95/46/EC, Article 25(2) and (3) of Framework Decision 2008/977/JHA.Article 47 obliges the supervisory authorities to draw up annual activity reports, based on Article 28(5) of Directive 95/46/EC.

3.4.6. VII NODAĻA – SADARBĪBA

3.4.6. CHAPTER VII – CO-OPERATION

Ar direktīvas 48. pantu ievieš noteikumus par obligātu savstarpēju palīdzību, savukārt Direktīvas 95/46/EK 28. panta 6. punkta otrā daļā paredzēts tikai vispārīgs pienākums sadarboties, to sīkāk neprecizējot.

Article 48 introduces rules on mandatory mutual assistance whereas Article 28 (6)2 of Directive 95/46/EC provided simply a general obligation to co-operate, without specifying further.

Direktīvas 49. pantā ir paredzēts, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, ko izveido ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, īsteno savus uzdevumus attiecībā uz apstrādes darbībām, kas ir šīs direktīvas darbības jomā. Lai sniegtu papildu atbalstu, Komisija uzklausīs to iestāžu pārstāvju padomus, kuras dalībvalstīs ir atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un par saukšanu pie atbildības par tiem, kā arī Eiropas Policijas biroja un Eurojust pārstāvju padomus, izmantojot ekspertu grupu par datu aizsardzības aspektiem, kas saistīti ar tiesībaizsardzību.

Article 49 provides that the European Data Protection Advisory Board, established by the General Data Protection Regulation, exercises its tasks also in relation to processing activities within the scope of this Directive. In order to provide complementary support, the Commission will seek the advice of representatives of authorities competent for the prevention, investigation, detection and prosecution of criminal penalties of the Member States, as well as representatives of Europol and Eurojust, by means of an expert group on the law-enforcement related aspects of data protection.

3.4.7. VII NODAĻA – TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

3.4.7. CHAPTER VIII - REMEDIES, LIABILITY AND SANCTIONS

Direktīvas 50. pantā, pamatojoties uz Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu, paredzēts, ka datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, un tas attiecas uz jebkādu Direktīvas pārkāpumu saistībā ar sūdzības iesniedzēju. Tajā arī konkrēti norādīts, kādas struktūras, organizācijas vai asociācijas var iesniegt sūdzību datu subjekta vārdā un personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā arī neatkarīgi no datu subjekta sūdzības.

Article 50 provides the right of any data subject to lodge a complaint with a supervisory authority, based on Article 28(4) of Directive 95/46/EC, and relates to any infringement of the Directive in relation to the complainant. It also specifies the bodies, organisations or associations which may lodge a complaint on behalf of the data subject and also in case of a personal data breach independently of a data subject's complaint.

Direktīvas 51. pants attiecas uz tiesībām uz tiesas aizsardzību pret uzraudzības iestādi. Tas balstās uz vispārīgo noteikumu, kas paredzēts Direktīvas 95/46/EK 28. panta 3. punktā, un īpaši nosaka, ka datu subjekts var vērsties tiesā, lai panāktu, ka uzraudzības iestāde reaģē uz sūdzību.

Article 51 concerns the right to a judicial remedy against a supervisory authority. It builds on the general provision of Article 28(3) of Directive 95/46/EC and provides specifically that the data subject may launch a court action for obliging the supervisory authority to act on a complaint.

Direktīvas 52. pants attiecas uz tiesībām uz tiesas aizsardzību pret pārzini vai apstrādātāju, kas balstās uz Direktīvas 95/46/EK 22. pantu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 20. pantu.

Article 52 concerns the right to a judicial remedy against a controller or processor, based on Article 22 of Directive 95/46/EC and Article 20 of Framework Decision 2008/977/JHA.

Ar Direktīvas 53. pantu ir ieviesti kopēji noteikumi, kas attiecas uz tiesvedību, tai skaitā struktūru, organizāciju vai asociāciju tiesības pārstāvēt datu subjektus tiesās un uzraudzības iestāžu tiesības iesaistīties juridiskās procedūrās. Dalībvalstu pienākums nodrošināt raitu tiesas darbību ir noteikts, vadoties pēc E-komercijas direktīvas 2000/31/EK 18. panta 1. punkta[32].

Article 53 introduces common rules for court proceedings, including the rights of bodies, organisations or associations to represent data subjects before the courts, and the right of supervisory authorities to engage in legal proceedings. The obligation of Member States to ensure rapid court actions is inspired by Article 18(1) of the e-Commerce Directive 2000/31/EC[32].

Direktīvas 54. panta dalībvalstīm ir uzlikts pienākums nodrošināt tiesības uz kompensāciju. Tas balstās uz Direktīvas 95/46/EK 23. pantu un Pamatlēmuma 2008/977/TI 19. panta 1. punktu, paplašinot tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kurus radījuši datu apstrādātāji, un sīkāk skaidrojot līdzpārziņu un līdzapstrādātāju atbildību.

Article 54 obliges Member States to provide for the right to compensation. It builds on Article 23 of Directive 95/46/EC and Article 19(1) of Framework Decision 2008/977/JHA, extends this right on damages caused by processors and clarifies the liability of co-controllers and co-processors.

Direktīvas 55. pantā dalībvalstīm uzlikts pienākums paredzēt sodus par direktīvas pārkāpumiem un nodrošināt to īstenošanu.

Article 55 obliges Member States to lay down rules on penalties, to sanction infringements of the Directive, and to ensure their implementation.

3.4.8. X NODAĻA – DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

3.4.8. CHAPTER IX – DELEGATED ACTS AND IMPLEMENTING ACTS

Direktīvas 56. pantā ietverti standarta noteikumi par deleģēšanu saskaņā ar LESD 290. pantu. Tādējādi likumdevējs var deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (kvazileģislatīvi akti).

Article 56 contains standard provisions for the exercise of delegations in line with Article 290 TFEU. This allows the legislator to delegate to the Commission the power to adopt non-legislative acts of general application to supplement or amend certain non-essential elements of a legislative act (quasi-legislative acts).

Direktīvas 57. pantā ietverts noteikums par komiteju procedūru, kas nepieciešama, lai piešķirtu Komisijai īstenošanas pilnvaras gadījumos, kad saskaņā ar LESD 291. pantu ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai. Piemēro pārbaudes procedūru.

Article 57 contains the provision for the Committee procedure needed for conferring implementing powers on the Commission in cases where, in accordance with Article 291 TFEU, uniform conditions for implementing legally binding acts of the Union are needed. The examination procedure applies.

3.4.9. XI NODAĻA – NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3.4.9. CHAPTER X – FINAL PROVISIONS

Ar 58. pantu tiek atcelts Pamatlēmums 2008/977/TI.

Article 58 repeals Framework Decision 2008/977/JHA.

Direktīvas 59. pantā ir noteikts, ka netiek skarti īpaši noteikumi, kas iekļauti Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz personas datu apstrādi vai piekļuvi informācijas sistēmām direktīvas darbības jomā un kuri pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas, attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

Article 59 sets out that specific provisions with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties in Union acts, regulating the processing of personal data or the access to information systems within the scope of the Directive, and adopted prior to the adoption of this Directive, remain unaffected.

Direktīvas 60. pantā precizēta šīs direktīvas saistība ar starptautiskiem nolīgumiem, ko dalībvalstis iepriekš noslēgušas, tiesu iestāžu un policijas iestāžu sadarbības krimināllietās jomā.

Article 60 clarifies the relationship of this Directive with previously concluded international agreements by Member States in the field of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation.

Direktīvas 61. pantā ir noteikts Komisijas pienākums izvērtēt direktīvas īstenošanu un ziņot par to, lai novērtētu nepieciešamību šai direktīvai pielāgot iepriekš pieņemtos īpašos noteikumus, kas minēti 59. pantā.

Article 61 provides for the obligation of the Commission to evaluate and report on the implementation of the Directive, in order to assess the need to align the previously adopted specific provisions referred to in Article 59 with this Directive.

Direktīvas 62. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums transponēt šo direktīvu savos valsts tiesību aktos un paziņot Komisijai noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

Article 62 sets out the obligation of the Member States to transpose the Directive in their national law and notify to the Commission the provisions adopted pursuant to the Directive.

Direktīvas 63. pantā ir noteikts šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.

Article 63 determines the date of the entry into force of the Directive.

Tās 64. pantā ir noteikti direktīvas adresāti.

Article 64 lays down the addressees of this Directive.

4.         IETEKME UZ BUDŽETU

4.         BUDGETARY IMPLICATIONS

Tiesību akta finanšu pārskats, kas pievienots Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, attiecas uz regulas un šīs direktīvas ietekmi uz budžetu.

The legislative financial statement accompanying the proposal for the General Data Protection Regulation covers the budgetary impacts for the Regulation and this Directive.

2012/0010 (COD)

2012/0010 (COD)

Priekšlikums

Proposal for a

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL

par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti

on the protection of individuals with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, and the free movement of such data

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL OF THE EUROPEAN EUROPEAN UNION,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 16. panta 2. punktu,

Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular Article 16(2) thereof,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

Having regard to the proposal from the European Commission,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

After transmission of the draft legislative act to the national Parliaments,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[33],

After consulting the European Data Protection Supervisor[33],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

Acting in accordance with the ordinary legislative procedure,

tā kā:

Whereas:

(1) Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir pamattiesības. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

(1) The protection of natural persons in relation to the processing of personal data is fundamental right. Article 8(1) of the Charter of Fundamental Rights of the European Union and Article 16(1) of the Treaty of the Functioning of the European Union lay down that everyone has the right to the protection of personal data concerning him or her.

(2) Personas datu apstrādes mērķis ir kalpot cilvēkam; noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un tās principiem neatkarīgi no fiziskās personas valstspiederības vai dzīvesvietas būtu jāievēro pamattiesības un brīvības un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Tiem būtu jāpalīdz izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpa.

(2) The processing of personal data is designed to serve man; the principles and rules on the protection of individuals with regard to the processing of their personal data should, whatever the nationality or residence of natural persons, respect their fundamental rights and freedoms, notably their right to the protection of personal data. It should contribute to the accomplishment of an area of freedom, security and justice.

(3) Ātrā tehnoloģiju izaugsme un globalizācija ir radījusi jaunas problēmas personas datu aizsardzības jomā. Datu vākšanas un apmaiņas apjoms ir dramatiski pieaudzis. Tehnoloģijas ļauj kompetentajām iestādēm vēl nepieredzētā apjomā savas darbības mērķiem izmantot personas datus.

(3) Rapid technological developments and globalisation have brought new challenges for the protection of personal data. The scale of data collection and sharing has increased spectacularly. Technology allows competent authorities to make use of personal data on an unprecedented scale in order to pursue their activities.

(4) Tādēļ ir nepieciešams atvieglot datu brīvu apriti starp kompetentajām iestādēm Savienībā un datu nosūtīšanu trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, vienlaikus nodrošinot personas datu augsta līmeņa aizsardzību. Šo pārmaiņu dēļ ir nepieciešams izveidot stigru un saskaņotāku datu aizsardzības regulējumu Savienībā, ko atbalsta ar stigru izpildi.

(4) This requires facilitating the free flow of data between competent authorities within the Union and the transfer to third countries and international organisations, while ensuring a high level of protection of personal data. These developments require building a strong and more coherent data protection framework in the Union, backed by strong enforcement.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[34] ir piemērojama visām personas datu apstrādes darbībām dalībvalstīs gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tomēr to nepiemēro personas datu apstrādei   "tādu pasākumu gaitā, uz kuru neattiecas Kopienas tiesību akti", piemēram, darbībām, kas veiktas, tiesu iestādēm un policijai sadarbojoties krimināllietās.

(5) Directive 95/46/EC of the European Parliament and of the Council of 24 October 1995 on the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data[34] applies to all personal data processing activities in Member States in both the public and the private sectors. However, it does not apply to the processing of personal data 'in the course of an activity which falls outside the scope of Community law', such as activities in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation.

(6) Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās[35], ir piemērojams tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un policijas sadarbībai. Šā pamatlēmuma piemērošanas joma būtu jāattiecina tikai uz tādu personas datu apstrādi, kurus nosūta starp dalībvalstīm vai kurus dara savstarpēji pieejamus.

(6) Council Framework Decision 2008/977/JHA of 27 November 2008 on the protection of personal data processed in the framework of police and judicial co-operation in criminal matters[35] applies in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation. The scope of application of this Framework Decision is limited to the processing of personal data transmitted or made available between Member States.

(7) Konsekventas un augsta līmeņa personas datu aizsardzības nodrošināšana personām un personas datu apmaiņas veicināšana starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Šajā nolūkā personu tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veikušas kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, ir jābūt vienādam visās dalībvalstīs. Lai personas datu aizsardzība visā Savienībā būtu efektīva, nepieciešams stiprināt datu subjektu tiesības un to personu pienākumus, kas apstrādā personas datus, turklāt nepieciešams piešķirt arī līdzvērtīgas pilnvaras uzraudzīt un nodrošināt personas datu aizsardzības noteikumu ievērošanu dalībvalstīs.

(7) Ensuring a consistent and high level of protection of the personal data of individuals and facilitating the exchange of personal data between competent authorities of Members States is crucial in order to ensure effective judicial co-operation in criminal matters and police cooperation. To that aim, the level of protection of the rights and freedoms of individuals with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties must be equivalent in all Member States. Effective protection of personal data throughout the Union requires strengthening the rights of data subjects and the obligations of those who process personal data, but also equivalent powers for monitoring and ensuring compliance with the rules for the protection of personal data in the Member States.

(8) Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāparedz noteikumi par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un noteikumi par šādu datu brīvu apriti.

(8) Article 16(2) of the Treaty on the Functioning of the European Union provides that the European Parliament and the Council should lay down the rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data and the rules relating to the free movement of personal data.

(9) Balstoties uz to, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula ES …./2012 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosaka vispārīgos noteikumus, lai aizsargātu fiziskas personas attiecībā uz to personas datu apstrādi un nodrošinātu personas datu brīvu apriti Savienībā.

(9) On that basis, Regulation EU …../2012 of the European Parliament and of the Council on the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data (General Data Protection Regulation) lays down general rules to protect of individuals in relation to the processing of personal data and to ensure the free movement of personal data within the Union.

(10) 21. deklarācijā par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, konference atzina, ka var būt nepieciešami īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību un par to brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu, šo jomu īpašo iezīmju dēļ.

(10) In Declaration 21 on the protection of personal data in the fields of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation, annexed to the final act of the intergovernmental conference which adopted the Treaty of Lisbon, the Conference acknowledged that specific rules on the protection of personal data and the free movement of such data in the fields of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation based on Article 16 of the Treaty on the Functioning of the European Union may prove necessary because of the specific nature of these fields.

(11) Tādēļ atsevišķā direktīvā būtu jāņem vērā šo jomu īpašās iezīmes un jāparedz noteikumi par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

(11) Therefore a distinct Directive should meet the specific nature of these fields and lay down the rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties.

(12) Lai nodrošinātu personām vienāda līmeņa aizsardzību, izmantojot juridiski īstenojamas tiesības, visā Savienībā un novērstu atšķirības, kas traucē personas datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, direktīvai būtu jānosaka saskaņoti noteikumi personas datu aizsardzībai un brīvai apritei policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

(12) In order to ensure the same level of protection for individuals through legally enforceable rights throughout the Union and to prevent divergences hampering the exchange of personal data between competent authorities, the Directive should provide harmonised rules for the protection and the free movement of personal data in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation.

(13) Šī direktīva atļauj ņemt vērā principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, piemērojot direktīvā paredzētos noteikumus.

(13) This Directive allows the principle of public access to official documents to be taken into account when applying the provisions set out in this Directive.

(14) Šajā direktīvā noteiktajai aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi būtu jāattiecas uz fiziskām personām neatkarīgi no to valstspiederības vai dzīvesvietas.

(14) The protection afforded by this Directive should concern natural persons, whatever their nationality or place of residence, in relation to the processing of personal data.

(15) Fizisku personu aizsardzībai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un neatkarīgai no izmantotajiem paņēmieniem, jo pretējā gadījumā tas radītu nopietnu likuma apiešanas risku. Fizisku personu aizsardzībai būtu jāattiecas gan uz personas datu apstrādi ar automatizētiem līdzekļiem, gan uz datu manuālu apstrādi, ja dati ir ietverti vai tos paredzēts ietvert kartotēkā. Šīs direktīvas piemērošanas jomā neietilpst datnes vai datņu kopumi, kā arī to ievadlapas, kuras nav sakārtotas atbilstoši speciāliem kritērijiem. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro personas datu apstrādei tādas darbības gaitā, kas ir ārpus Savienības tiesību aktu darbības jomas, jo īpaši attiecībā uz valsts drošību, vai datiem, kurus apstrādā Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, piemēram, Eiropas Policijas birojs vai Eurojust.

(15) The protection of individuals should be technological neutral and not depend on the techniques used; otherwise this would create a serious risk of circumvention. The protection of individuals should apply to processing of personal data by automated means, as well as to manual processing if the data are contained or are intended to be contained in a filing system. Files or sets of files as well as their cover pages, which are not structured according to specific criteria, should not fall within the scope of this Directive. This Directive should not apply to the processing of personal data in the course of an activity which falls outside the scope of Union law, in particular concerning national security, or to data processed by the Union institutions, bodies, offices and agencies, such as Europol or Eurojust.

(16) Aizsardzības principi būtu jāattiecina uz jebkādu informāciju par identificētu vai identificējamu fizisku personu. Lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot, lai identificētu personu. Aizsardzības principus nebūtu jāpiemēro datiem, ko sniedz anonīmi — tā, ka datu subjekts vairs nav identificējams.

(16) The principles of protection should apply to any information concerning an identified or identifiable natural person. To determine whether a natural person is identifiable, account should be taken of all the means likely reasonably to be used either by the controller or by any other person to identify the individual. The principles of data protection should not apply to data rendered anonymous in such a way that the data subject is no longer identifiable.

(17) Personas veselības datiem īpaši būtu jāaptver visi dati, kas norāda uz datu subjekta veselības stāvokli, informācija par personas reģistrāciju ar veselību saistītu pakalpojumu saņemšanai; informāciju par maksājumiem vai tiesībām saņemt veselības aprūpi; numuru, simbolu vai zīmi, kas piešķirta personai, lai to viennozīmīgi identificētu veselības aprūpes nolūkos; jebkuru informāciju par personu, ko vāc ar veselības aprūpi saistītu pakalpojumu sniegšanas laikā; informāciju, kas iegūta, pārbaudot vai izmeklējot kādu ķermeņa daļu vai no tā iegūtu materiālu, tai skaitā bioloģiskus paraugus; informāciju, kas identificē kādu personu kā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju personai; vai citu informāciju par, piemēram, slimību, traucējumiem, slimības risku, slimības vēsturi, klīnisko aprūpi vai par aktuālo datu subjekta fizisko vai biomedicīnisko stāvokli, neatkarīgi no tās avota, piemēram, ārsta vai cita veselības aprūpes nozares pārstāvja, slimnīcas, medicīniskas ierīces vai in vitro diagnostikas testa.

(17) Personal data relating to health should include in particular all data pertaining to the health status of a data subject, information about the registration of the individual for the provision of health services; information about payments or eligibility for healthcare with respect to the individual; a number, symbol or particular assigned to an individual to uniquely identify the individual for health purposes; any information about the individual collected in the course of the provision of health services to the individual; information derived from the testing or examination of a body part or bodily substance, including biological samples; identification of a person as provider of healthcare to the individual; or any information on, for example; a disease, disability, disease risk, medical history, clinical treatment, or the actual physiological or biomedical state of the data subject independent of its source, e.g. from a physician or other health professional, a hospital, a medical device, or an in vitro diagnostic test.

(18) Jebkurai personas datu apstrādei būtu jābūt godprātīgai un likumīgai attiecībā pret personām. Jo īpaši konkrētajiem datu apstrādes nolūkiem būtu jābūt skaidri noteiktiem.

(18) Any processing of personal data must be fair and lawful in relation to the individuals concerned. In particular, the specific purposes for which the data are processed should be explicit.

(19) Noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes glabā un apstrādā personas datus, kas savākti saistībā ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem ārpus šā konteksta, lai iegūtu izpratni par noziedzības parādībām un tendencēm, lai iegūtu informāciju par organizētiem noziedzīgiem tīkliem un konstatētu saikni starp dažādiem atklātajiem nodarījumiem.

(19) For the prevention, investigation and prosecution of criminal offences, it is necessary for competent authorities to retain and process personal data, collected in the context of the prevention, investigation, detection or prosecution of specific criminal offences beyond that context to develop an understanding of criminal phenomena and trends, to gather intelligence about organised criminal networks, and to make links between different offences detected.

(20) Personas dati nebūtu jāapstrādā tādiem nolūkiem, kas nav savienojami ar tiem nolūkiem, kuriem dati ir savākti. Personas datiem vajadzētu būt piemērotiem, atbilstīgiem un nevajadzētu būt pārmērīgiem saistībā ar nolūkiem, kuriem dati tiek apstrādāti. Būtu jāveic visi pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati tiek laboti vai dzēsti.

(20) Personal data should not be processed for purposes incompatible with the purpose for which it was collected. Personal data should be adequate, relevant and not excessive for the purposes for which the personal data are processed. Every reasonable step should be taken to ensure that personal data which are inaccurate should be rectified or erased.

(21) Datu precizitātes princips būtu jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgās apstrādes būtību un nolūkus. Jo īpaši tiesvedībā izteikumi, kas satur personas datus, balstās uz personu subjektīvu uztveri un dažos gadījumos tos ne vienmēr var pārbaudīt. Attiecīgi prasībai par precizitāti nebūtu jāattiecas uz izteikuma precizitāti, bet vienīgi uz to, ka ir izdarīts konkrēts izteikums.

(21) The principle of accuracy of data should be applied taking account of the nature and purpose of the processing concerned. In particular in judicial proceedings, statements containing personal data are based on the subjective perception of individuals and are in some cases not always verifiable. Consequently, the requirement of accuracy should not appertain to the accuracy of a statement but merely to the fact that a specific statement has been made.

(22) Kompetentajām iestādēm, interpretējot un piemērojot vispārējos personas datu apstrādes principus, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, būtu jāņem vērā nozares īpatnības, tai skaitā sasniedzamie mērķi.

(22) In the interpretation and application of the general principles relating to personal data processing by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, account should be taken of the specificities of the sector, including the specific objectives pursued.

(23) Personas datu apstrādei, kas tiek veikta, policijai un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, ir raksturīgi, ka tiek apstrādi personas dati, kas attiecas uz dažādām datu subjektu kategorijām. Tāpēc ir nepieciešams, cik vien iespējams, skaidri nodalīt dažādu datu subjektu kategoriju personas datus, piemēram, aizdomās turēto, notiesāto, cietušo un trešo personu, piemēram, liecinieku, personu, kam ir attiecīga informāciju vai kontakti, un aizdomās turēto un notiesāto līdzdalībnieku personas datus.

(23) It is inherent to the processing of personal data in the areas of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation that personal data relating to different categories of data subjects are processed. Therefore a clear distinction should as far as possible be made between personal data of different categories of data subjects such as suspects, persons convicted of a criminal offence, victims and third parties, such as witnesses, persons possessing relevant information or contacts and associates of suspects and convicted criminals.

(24) Cik vien iespējams, personas dati būtu jānošķir atkarībā no to precizitātes un uzticamības pakāpes. Fakti būtu jānošķir no personiskiem vērtējumiem, lai nodrošinātu gan personu aizsardzību, gan kompetento iestāžu rīcībā esošās informācijas kvalitāti un uzticamību.

(24) As far as possible personal data should be distinguished according to the degree of their accuracy and reliability. Facts should be distinguished from personal assessments, in order to ensure both the protection of individuals and the quality and reliability of the information processed by the competent authorities.

(25) Lai tā būtu likumīga, personas datu apstrādei vajadzētu būt nepieciešamai, lai izpildītu pārzinim uzliktu tiesisku pienākumu, lai izpildītu likumā noteiktu uzdevumu, ko kompetentā iestāde veic sabiedrības interesēs, vai lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses, vai lai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai.

(25) In order to be lawful, the processing of personal data should be necessary for compliance with a legal obligation to which the controller is subject, for the performance of a task carried out in the public interest by a competent authority based on law or in order to protect the vital interests of the data subject or of another person, or for the prevention of an immediate and serious threat to public security.

(26) Personas dati, kas pēc savas būtības ir īpaši sensitīvi saistībā ar pamattiesībām vai privātumu, ir īpaši jāaizsargā. Šādi dati nebūtu jāapstrādā, ja vien apstrādi īpaši neatļauj ar likumu, kurā noteikti piemēroti pasākumi, lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses; vai apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses; vai apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts apzināti ir publiskojis.

(26) Personal data which are, by their nature, particularly sensitive in relation to fundamental rights or privacy, including genetic data, deserve specific protection. Such data should not be processed, unless processing is specifically authorised by a law which provides for suitable measures to safeguard the data subject's legitimate interests; or processing is necessary to protect the vital interests of the data subject or of another person; or the processing relates to data which are manifestly made public by the data subject.

(27) Katrai fiziskai personai vajadzētu būt tiesībām nebūt par tāda pasākuma subjektu, kas balstās tikai uz automatizētu apstrādi, ja tas rada negatīvas juridiskās sekas šai personai, ja vien tas nav atļauts ar likumu un uz to neattiecas piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu datu subjekta likumīgās intereses.

(27) Every natural person should have the right not to be subject to a measure which is based solely on automated processing if it produces an adverse legal effect for that person, unless authorised by law and subject to suitable measures to safeguard the data subject’s legitimate interests.

(28) Lai īstenotu savas tiesības, informācijai, kura sniedzama datu subjektam, vajadzētu būt viegli pieejamai un viegli saprotamai, tai skaitā būtu jāizmanto skaidra un vienkārša valoda.

(28) In order to exercise their rights, any information to the data subject should be easily accessible and easy to understand, including the use of clear and plain language.

(29) Būtu jāparedz kārtība, kas atvieglotu datu subjektam šajā direktīvā paredzēto tiesību izmantošanu, tai skaitā mehānismi, lai bez maksas pieprasītu piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu. Pārzinim būtu jāuzliek pienākums atbildēt uz datu subjekta pieprasījumiem bez nepamatotas kavēšanās.

(29) Modalities should be provided for facilitating the data subject’s exercise of their rights under this Directive, including mechanisms to request, free of charge, in particular access to data, rectification and erasure. The controller should be obliged to respond to requests of the data subject without undue delay.

(30) Godprātīgas apstrādes princips nozīmē, ka datu subjektiem vajadzētu būt informētiem jo īpaši par apstrādes darbībām un to nolūkiem, datu glabāšanas ilgumu, par piekļuves, labošanas vai dzēšanas tiesībām un par tiesībām iesniegt sūdzību. Ja datus vāc no datu subjekta, datu subjekts būtu jāinformē, vai viņam ir pienākums sniegt datus un kādas būs sekas, ja viņš šos datus nesniegs.

(30) The principle of fair processing requires that the data subjects should be informed in particular of the existence of the processing operation and its purposes, how long the data will be stored, on the existence of the right of access, rectification or erasure and on the right to lodge a complaint. Where the data are collected from the data subject, the data subject should also be informed whether they are obliged to provide the data and of the consequences, in cases they do not provide such data.

(31) Informācija par datu subjekta personas datu apstrādi būtu tam jāsniedz datu ieguves brīdī vai, ja datus neiegūst no datu subjekta, datu reģistrēšanas brīdī vai saprātīgā termiņā pēc datu savākšanas, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos dati tiek apstrādāti.

(31) The information in relation to the processing of personal data relating to the data subject should be given to them at the time of collection, or, where the data are not obtained from the data subject, at the time of the recording or within a reasonable period after the collection having regard to the specific circumstances in which the data are processed.

(32) Jebkurai personai vajadzētu būt tiesībām piekļūt datiem, kas par viņu savākti, un būtu jāvar viegli izmantot šīs tiesības, lai apzinātu un pārbaudītu apstrādes likumību. Tādēļ katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām zināt par apstrādi un saņemt paziņojumu jo īpaši par nolūkiem, kuriem dati tiek apstrādāti, un apstrādes laikposmu, par to, kuri saņēmēji saņems datus, tai skaitā trešajās valstīs. Datu subjektiem būtu jāvar saņemt savu apstrādāto personas datu kopiju.

(32) Any person should have the right of access to data which has been collected concerning them, and to exercise this right easily, in order to be aware of and verify the lawfulness of the processing. Every data subject should therefore have the right to know about and obtain communication in particular of the purposes for which the data are processed, for what period, which recipients receive the data, including in third countries Data subjects should be allowed to receive a copy of their personal data which are being processed.

(33) Būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, ar kuriem atliek, ierobežo vai nesniedz datu subjektiem informāciju vai piekļuvi saviem personas datiem, ciktāl šāds pilnīgs vai daļējs ierobežojums, ņemot vērā skartās personas likumīgās intereses, ir nepieciešams un samērīgs pasākums demokrātiskā sabiedrībā, lai novērstu, ka tiek traucēta oficiāla vai tiesas pārbaude, izmeklēšana vai procedūra, lai novērstu, ka tiek ietekmēta noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana, izmeklēšana, saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde, lai aizsargātu sabiedrības vai valsts drošību vai lai aizsargātu datu subjektu vai citu personu tiesības un brīvības.

(33) Member States should be allowed to adopt legislative measures delaying, restricting or omitting the information of data subjects or the access to their personal data to the extent that and as long as such partial or complete restriction constitutes a necessary and proportionate measure in a democratic society with due regard for the legitimate interests of the person concerned, to avoid obstructing official or legal inquiries, investigations or procedures, to avoid prejudicing the prevention, detection, investigation and prosecution of criminal offences or for the execution of criminal penalties, to protect public security or national security, or, to protect the data subject or the rights and freedoms of others.

(34) Visi atteikumi vai piekļuves ierobežojumi būtu rakstiski jāsniedz datu subjektam, iekļaujot faktiskos vai tiesiskos iemeslus, uz kuriem lēmums balstās.

(34) Any refusal or restriction of access should be set out in writing to the data subject including the factual or legal reasons on which the decision is based.

(35) Ja dalībvalstis ir pieņēmušas leģislatīvus pasākumus, ar kuriem pilnībā vai daļēji ierobežo piekļuves tiesības, datu subjektam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai kompetentā uzraudzības iestāde pārbauda apstrādes likumību. Datu subjekts būtu jāinformē par šīm tiesībām. Ja piekļuvi īsteno uzraudzības iestāde datu subjekta vārdā, uzraudzības iestādei būtu jāinformē datu subjekts vismaz par to, ka visas nepieciešamās uzraudzības iestādes pārbaudes ir notikušas, un par to rezultātu attiecībā uz šis apstrādes likumību.

(35) Where Member States have adopted legislative measures restricting wholly or partly the right to access, the data subject should have the right to request that the competent national supervisory authority checks the lawfulness of the processing. The data subject should be informed of this right. When access is exercised by the supervisory authority on behalf of the data subject, the data subject should be informed by the supervisory authority at least that all necessary verifications by the supervisory authority have taken place and of the result as regards to the lawfulness of the processing in question.

(36) Visām personām vajadzētu būt tiesībām, lai neprecīzi personas dati, kas uz tām attiecas, tiktu laboti, un tiesībām uz datu dzēšanu, ja šādu datu apstrāde neatbilst galvenajiem principiem, kuri noteikti šajā direktīvā. Ja personas dati tiek apstrādāti kriminālizmeklēšanas un tiesas procesa gaitā, labojumus, tiesības uz informāciju, piekļuvi, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu var īstenot saskaņā ar valsts tiesību aktiem par tiesvedību.

(36) Any person should have the right to have inaccurate personal data concerning them rectified and the right of erasure where the processing of such data is not in compliance with the main principles laid down in this Directive. Where the personal data are processed in the course of a criminal investigation and proceedings,, rectification, the rights of information, access, erasure and restriction of processing may be carried out in accordance with national rules on judicial proceedings.

(37) Būtu jāparedz pārziņa vispusīga atbildība par personas datu apstrādi, ko veic pārzinis vai pārziņa vārdā. Pārzinim jo īpaši būtu jānodrošina apstrādes darbību atbilstība noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

(37) Comprehensive responsibility and liability of the controller for any processing of personal data carried out by the controller or on the controller's behalf should be established. In particular, the controller should ensure the compliance of processing operations with the rules adopted pursuant to this Directive.

(38) Datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi ir nepieciešams, lai tiktu veikti pienācīgi tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi. Lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir ievēroti, pārzinim būtu jāpieņem vadlīnijas un jāīsteno atbilstoši pasākumi, kas jo īpaši atbilst integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principiem.

(38) The protection of the rights and freedoms of data subjects with regard to the processing of personal data requires that appropriate technical and organisational measures be taken to ensure that the requirements of the Directive are met. In order to ensure compliance with the provisions adopted pursuant to this Directive, the controller should adopt policies and implement appropriate measures, which meet in particular the principles of data protection by design and data protection by default.

(39) Datu subjekta tiesību un brīvību aizsardzība, kā arī pārziņa un apstrādātāja pienākumi un atbildība, prasa skaidri sadalīt pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, tostarp arī tajos gadījumos, kad pārzinis apstrādes nolūkus, nosacījumus un līdzekļus nosaka kopā ar citiem pārziņiem vai gadījumos, kad apstrādes darbības tiek veiktas pārziņa vārdā.

(39) The protection of the rights and freedoms of data subjects as well as the responsibility and liability of controllers and processors requires a clear attribution of the responsibilities under this Directive, including where a controller determines the purposes, conditions and means of the processing jointly with other controllers or where a processing operation is carried out on behalf of a controller.

(40) Pārzinim vai apstrādātājam apstrādes darbības būtu jādokumentē, lai uzraudzītu direktīvas ievērošanu. Katram pārzinim un apstrādātājam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar uzraudzības iestādi un pēc pieprasījuma darīt šo dokumentāciju pieejamu, lai tā varētu kalpot apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām.

(40) Processing activities should be documented by the controller or processor, in order to monitor compliance with this Directive. Each controller and processor should be obliged to co-operate with the supervisory authority and make this documentation available upon request, so that it might serve for monitoring processing operations. .

(41) Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību un brīvību efektīvu aizsardzību ar preventīvu pasākumu palīdzību, pārzinim un apstrādātajam noteiktos gadījumos pirms apstrādes būtu jāapspriežas ar uzraudzības iestādi.

(41) In order to ensure effective protection of the rights and freedoms of data subjects by way of preventive actions, the controller or processor should consult with the supervisory authority in certain cases prior to the processing.

(42) Ja uz personas datu aizsardzības pārkāpumiem nereaģē pienācīgi un savlaicīgi, tie var radīt kaitējumu attiecīgajai personai, tai skaitā reputācijas aizskārumu. Tādēļ, tiklīdz pārzinis uzzina par šādu pārkāpumu, tam būtu jāpaziņo par pārkāpumu kompetentajai valsts iestādei. Personas, kuru datus vai privātumu var negatīvi ietekmēt šis pārkāpums, būtu bez kavēšanās jāinformē, lai tie varētu veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Pārkāpumu būtu jāuzskata par tādu, kas var negatīvi ietekmēt datu subjekta personas datus vai privāto dzīvi, ja tā rezultātā iespējama, piemēram, identitātes zādzība vai viltošana, fizisks kaitējums, nopietns pazemojums vai reputācijas aizskārums saistībā ar personas datu apstrādi.

(42) A personal data breach may, if not addressed in an adequate and timely manner, result in harm, including reputational damage to the individual concerned. Therefore, as soon as the controller becomes aware that such a breach has occurred, it should notify the breach to the competent national authority. The individuals whose personal data or privacy could be adversely affected by the breach should be notified without undue delay in order to allow them to take the necessary precautions. A breach should be considered as adversely affecting the personal data or privacy of an individual where it could result in, for example, identity theft or fraud, physical harm, significant humiliation or damage to reputation in connection with the processing of personal data.

(43) Nosakot sīki izstrādātus noteikumus par formātu un kārtību, kādā jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, būtu pienācīgi jāņem vērā apstākļi, kādos noticis pārkāpums, tostarp tas, vai personas dati ir bijuši aizsargāti ar piemērotiem tehniskiem aizsarglīdzekļiem, ar kuru palīdzību var efektīvi ierobežot ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību. Turklāt, izstrādājot šādus noteikumus un kārtību, būtu jāņem vērā kompetento iestāžu likumīgās intereses gadījumos, kad priekšlaicīga izpaušana varētu nevajadzīgi kavēt pārkāpuma apstākļu izmeklēšanu.

(43) In setting detailed rules concerning the format and procedures applicable to the notification of personal data breaches, due consideration should be given to the circumstances of the breach, including whether or not personal data had been protected by appropriate technical protection measures, effectively limiting the likelihood of misuse. Moreover, such rules and procedures should take into account the legitimate interests of competent authorities in cases where early disclosure could unnecessarily hamper the investigation of the circumstances of a breach.

(44) Pārzinim vai apstrādātajam būtu jānosaka persona, kura palīdzētu pārzinim vai apstrādātājam uzraudzīt to noteikumu ievērošanu, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu. Datu apstrādes amatpersonu var iecelt vairākas kompetentās iestādes vienības kopīgi. Datu aizsardzības inspektoriem ir jābūt spējīgiem veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi un efektīvi.

(44) The controller or the processor should designate a person who would assist the controller or processor to monitor compliance with the provisions adopted pursuant to this Directive. A data protection officer may be appointed jointly by several entities of the competent authority. The data protection officers must be in a position to perform their duties and tasks independently and effectively.

(45) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nosūtīšana uz trešo valsti tiek veikta tikai, ja tā ir nepieciešama, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un pārzinis trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā ir kompetenta iestāde šīs direktīvas izpratnē. Nosūtīšana var notikt gadījumos, kad Komisija ir nolēmusi, ka attiecīga trešā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni vai ir noteikti atbilstoši aizsardzības pasākami.

(45) Member States should ensure that a transfer to a third country only takes place if it is necessary for the prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, and the controller in the third country or international organisation is an authority competent within the meaning of this Directive. A transfer may take place in cases where the Commission has decided that the third country or international organisation in question ensures an adequate level or protection, or when appropriate safeguards have been adduced.

(46) Komisija var nolemt attiecībā uz visu Savienību, ka konkrēta trešā valsts, trešās valsts teritorija vai apstrādes nozare vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un vienotību visā Savienībā attieksmē pret trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, par kurām uzskata, ka tās nodrošina šādu aizsardzības līmeni. Šādos gadījumos personas datus uz šīm valstīm var nosūtīt un nav vajadzīgs saņemt nekādu citu atļauju.

(46) The Commission may decide with effect for the entire Union that certain third countries, or a territory or a processing sector within a third country, or an international organisation, offer an adequate level of data protection, thus providing legal certainty and uniformity throughout the Union as regards the third countries or international organisations which are considered to provide such level of protection. In these cases, transfers of personal data to these countries may take place without needing to obtain any further authorisation.

(47) Saskaņā ar pamatvērtībām, uz kurām balstās Savienība, un jo īpaši cilvēktiesību aizsardzību, Komisijai būtu jāņem vērā, kā trešā valstī ir ievērots tiesiskums, tiesu pieejamība, kā arī starptautiskās cilvēktiesību normas un standarti.

(47) In line with the fundamental values on which the Union is founded, in particular the protection of human rights, the Commission should take into account how the rule of law, access to justice, as well as international human rights norms and standards, in that third country are respected.

(48) Komisija tāpat būtu jāvar atzīt, ka trešā valsts, trešās valsts teritorija vai apstrādes nozare, vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Attiecīgi personas datu nosūtīšana uz šo trešo valsti būtu jāaizliedz, izņemot gadījumus, kad tā balstās uz starptautisku nolīgumu, atbilstošiem aizsardzības pasākumiem vai atkāpi. Būtu jāparedz noteikumi par apspriešanās procesu starp Komisiju un šādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Tomēr šādam Komisijas lēmumam nebūtu jāskar iespēja veikt nosūtīšanu, balstoties uz atbilstošiem aizsardzības pasākumiem vai uz atkāpi, kas paredzēta direktīvā.

(48) The Commission should equally be able to recognise that a third country, or a territory or a processing sector within a third country, or an international organisation, does not offer an adequate level of data protection. Consequently the transfer of personal data to that third country should be prohibited except when they are based on an international agreement, appropriate safeguards or a derogation. Provision should be made for procedures for consultations between the Commission and such third countries or international organisations. However, such a Commission decision shall be without prejudice to the possibility to undertake transfers on the basis of appropriate safeguards or on the basis of a derogation laid down in the Directive.

(49) Nosūtīšana, kas nebalstās uz šādu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, būtu jāatļauj tikai gadījumā, ja juridiski saistošā instrumentā ir noteikti atbilstoši aizsardzības pasākumi, kuri nodrošina personas datu aizsardzību, vai ja pārzinis vai apstrādātājs ir izvērtējis visas datu nosūtīšanas darbības vai darbību kopuma apstākļus un, pamatojoties uz šo novērtējumu, uzskata, ka pastāv atbilstoši aizsardzības pasākumi personas datu aizsardzībai. Gadījumos, kad nepastāv iemesli, lai atļautu datu nosūtīšanu, būtu jāatļauj atkāpes, ja tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses vai aizsargātu datu subjekta likumīgas intereses, ja to nosaka tās dalībvalsts likums, kura nosūta personas datus, vai ja tās ir nepieciešamas, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai šajā dalībvalstī vai trešā valstī, vai individuālos gadījumos – lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, vai atsevišķos gadījumos – lai pamatotu, īstenotu vai aizstāvētu tiesiskus prasījumus.

(49) Transfers not based on such an adequacy decision should only be allowed where appropriate safeguards have been adduced in a legally binding instrument, which ensure the protection of the personal data or where the controller or processor has assessed all the circumstances surrounding the data transfer operation or the set of data transfer operations and, based on this assessment, considers that appropriate safeguards with respect to the protection of personal data exist. In cases where no grounds for allowing a transfer exist, derogations should be allowed if necessary in order to protect the vital interests of the data subject or another person, or to safeguard legitimate interests of the data subject where the law of the Member State transferring the personal data so provides, or where it is essential for the prevention of an immediate and serious threat to the public security of a Member State or a third country, or in individual cases for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, or in individual cases for the establishment, exercise or defence of legal claims.

(50) Personas datu pārvietošanās pāri robežām var ievērojami ietekmēt personu spējas izmantot tiesības uz datu aizsardzību, lai aizsargātu sevi pret datu nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu. Vienlaikus uzraudzības iestādes var saskarties ar situāciju, ka tās nevar reaģēt uz sūdzībām vai veikt izmeklēšanu saistībā ar darbībām, kas norisinās robežu otrā pusē. Viņu pūliņus kopīgi strādāt pārrobežu kontekstā var sarežģīt arī nepietiekamās pilnvaras prevencijas vai tiesībaizsardzības jomā un tiesisko regulējumu atšķirības. Tāpēc ir nepieciešams veicināt ciešāku datu aizsardzības uzraudzības iestāžu sadarbību, lai palīdzētu tām veikt informācijas apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm citās valstīs.

(50) When personal data moves across borders it may put at increased risk the ability of individuals to exercise data protection rights to protect themselves from the unlawful use or disclosure of that data. At the same time, supervisory authorities may find that they are unable to pursue complaints or conduct investigations relating to the activities outside their borders. Their efforts to work together in the cross-border context may also be hampered by insufficient preventative or remedial powers, inconsistent legal regimes. Therefore, there is a need to promote closer co-operation among data protection supervisory authorities to help them exchange information with their foreign counterparts.

(51) Uzraudzības iestāžu, kuras pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, izveide dalībvalstīs ir būtiska sastāvdaļa personu aizsardzībā attiecībā uz personas datu apstrādi. Uzraudzības iestādēm būtu jāuzrauga noteikumu piemērošana, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, un jāpalīdz nodrošināt tās konsekventu piemērošanu visā Savienībā, lai aizsargātu fiziskās personas saistībā ar to personas datu apstrādi. Šajā nolūkā uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas vienai ar otru un ar Komisiju.

(51) The establishment of supervisory authorities in Member States, exercising their functions with complete independence, is an essential component of the protection of individuals with regard to the processing of their personal data. The supervisory authorities should monitor the application of the provisions pursuant to this Directive and contribute to its consistent application throughout the Union, in order to protect natural persons in relation to the processing of their personal data. For that purpose, the supervisory authorities should co-operate with each other and the Commission.

(52) Uzraudzības iestādei, kas dalībvalstī jau izveidota, pamatojoties uz Regulu (ES) …/2012, dalībvalsts var uzticēt arī tos pienākumus, kas jāveic valsts uzraudzības iestādei, kura ir jāizveido saskaņā ar šo direktīvu.

(52) Member States may entrust a supervisory authority already established in Member States under Regulation (EU)…./2012 with the responsibility for the tasks to be performed by the national supervisory authorities to be established under this Directive.

(53) Būtu jāļauj dalībvalstīm izveidot vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi atbilstoši valsts konstitucionālajai, organizatoriskajai vai administratīvajai uzbūvei. Katrai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir atbilstoši finanšu un cilvēkresursi, telpas un infrastruktūra, kas nepieciešama efektīvai uzdevumu izpildei, tostarp arī to uzdevumu izpildei, kas saistīti ar savstarpējo palīdzību un sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm visā Savienībā.

(53) Member States should be allowed to establish more than one supervisory authority to reflect their constitutional, organisational and administrative structure. Each supervisory authority should be provided with adequate financial and human resources, premises and infrastructure, which are necessary for the effective performance of their tasks, including for the tasks related to mutual assistance and co-operation with other supervisory authorities throughout the Union.

(54) Nosacījumi, lai kļūtu par uzraudzības iestādes locekli, katrā dalībvalstī būtu jānosaka ar likumu un jo īpaši būtu jānodrošina, ka šos locekļus amatā ieceļ vai nu dalībvalsts parlaments, vai valdība, turklāt būtu jāiekļauj noteikumi par locekļu kvalifikāciju un statusu.

(54) The general conditions for the members of the supervisory authority should be laid down by law in each Member State and should in particular provide that those members should be either appointed by the parliament or the government of the Member State, and include rules on the personal qualification of the members and the position of those members.

(55) Kaut arī šī direktīva ir piemērojama arī valsts tiesu darbībai, ja tiesa personas datus apstrādā, veicot tiesas spriešanas funkciju, šāda apstrāde nebūtu jāiekļauj uzraudzības iestādes kompetencē, lai saglabātu tiesnešu neatkarību, pildot savus uzdevumus. Tomēr šo izņēmumu būtu jāattiecina tikai uz tiesas spriešanas darbībām tiesas lietā, tas nebūtu jāattiecina uz citām darbībām, kurās tiesneši varētu būt iesaistīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(55) While this Directive applies also to the activities of national courts, the competence of the supervisory authorities should not cover the processing of personal data when they are acting in their judicial capacity, in order to safeguard the independence of judges in the performance of their judicial tasks. However, this exemption should be limited to genuine judicial activities in court cases and not apply to other activities where judges might be involved in accordance with national law.

(56) Lai nodrošinātu konsekventu šīs direktīvas piemērošanas uzraudzību un izpildi visā Savienībā, uzraudzības iestādēm katrā dalībvalstī būtu jābūt vieniem un tiem pašiem uzdevumiem un efektīvām pilnvarām, ietverot izmeklēšanas pilnvaras, juridiski saistošas iejaukšanās pilnvaras, tiesības pieņemt lēmumus un lemt par sankcijām, jo īpaši fizisku personu sūdzību gadījumos, un tiesības iesaistīties juridiskās procedūrās.

(56) In order to ensure consistent monitoring and enforcement of this Directive throughout the Union, the supervisory authorities should have the same duties and effective powers in each Member State, including powers of investigation, legally binding intervention, decisions and sanctions, particularly in cases of complaints from individuals, and to engage in legal proceedings.

(57) Katrai uzraudzības iestādei būtu jābūt tiesīgai uzklausīt jebkura datu subjekta sūdzību un izmeklēt to. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, pakļaujot to tiesas kontrolei. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu. Ja lietā ir nepieciešama papildus izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi, datu subjektam būtu jāsniedz starpposma informācija.

(57) Each supervisory authority should hear complaints lodged by any data subject and should investigate the matter. The investigation following a complaint should be carried out, subject to judicial review, to the extent that is appropriate in the specific case. The supervisory authority should inform the data subject of the progress and the outcome of the complaint within a reasonable period. If the case requires further investigation or coordination with another supervisory authority, intermediate information should be given to the data subject.

(58) Uzraudzības iestādēm būtu vienai otra jāatbalsta savu pienākumu veikšanā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, lai nodrošinātu to noteikumu konsekventu piemērošanu un izpildi, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

(58) The supervisory authorities should assist one another in performing their duties and provide mutual assistance, so as to ensure the consistent application and enforcement of the provisions adopted pursuant to this Directive.

(59) Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, kas izveidota ar Regulu (ES) .../2012, būtu jāpalīdz nodrošināt šīs direktīvas konsekventu piemērošanu visā Savienībā, tostarp sniedzot padomus Komisijai un veicinot uzraudzības iestāžu sadarbību visā Savienībā.

(59) The European Data Protection Board established by Regulation (EU)…./2012 should contribute to the consistent application of this Directive throughout the Union, including advising the Commission and promoting the co-operation of the supervisory authorities throughout the Union.

(60) Katram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību jebkuras dalībvalsts uzraudzības iestādē un tiesībām uz tiesas aizsardzību, ja datu subjekts uzskata, ka viņa tiesības saskaņā ar šo direktīvu ir pārkāptas vai ja uzraudzības iestāde nereaģē uz sūdzību vai nerīkojas, kad šāda rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta tiesības.

(60) Every data subject should have the right to lodge a complaint with a supervisory authority in any Member State and have the right to a judicial remedy if they consider that their rights under this Directive are infringed or where the supervisory authority does not act on a complaint or does not act where such action is necessary to protect the rights of the data subject.

(61) Jebkurai struktūrai, organizācijai vai asociācijai, kuras mērķis ir datu subjektu tiesību un interešu aizsardzība attiecībā uz viņu datu aizsardzību un kas ir izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jābūt tiesībām iesniegt sūdzību vai tiesībām vērsties tiesā datu subjektu vārdā, ja tie to ir atbilstoši pilnvarojuši, vai iesniegt savu sūdzību neatkarīgi no datu subjekta sūdzības, ja tā uzskata, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums.

(61) Any body, organisation or association which aims to protects the rights and interests of data subjects in relation to the protection of their data and is constituted according to the law of a Member State should have the right to lodge a complaint or exercise the right to a judicial remedy on behalf of data subjects if duly mandated by them, or to lodge, independently of a data subject's complaint, its own complaint where it considers that a personal data breach has occurred.

(62) Katrai fiziskai vai juridiskai personai būtu jābūt tiesībām uz tiesas aizsardzību pret uzraudzības iestādes lēmumiem, kas tos skar. Tiesvedībai pret uzraudzības iestādi būtu jānotiek tās dalībvalsts tiesā, kurā atrodas uzraudzības iestāde.

(62) Each natural or legal person should have the right to a judicial remedy against decisions of a supervisory authority concerning them. Proceedings against a supervisory authority should be brought before the courts of the Member State where the supervisory authority is established.

(63) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesa var efektīvi rīkoties un var ātri pieņemt pasākumus, kas izlīdzina vai novērš šīs direktīvas pārkāpumu.

(63) Member States should ensure that court actions, in order to be effective, allow the rapid adoption of measures to remedy or prevent an infringement of this Directive.

(64) Jebkurus zaudējumus, kurus persona var ciest nelikumīgas apstrādes rezultātā, būtu jākompensē pārzinim vai apstrādātājam, kuru var atbrīvot no atbildības, ja tas pierāda, ka nav atbildīgs par zaudējumiem, īpaši gadījumos, kad tas pierāda datu subjekta vainu vai force majeure gadījumā.

(64) Any damage which a person may suffer as a result of unlawful processing should be compensated by the controller or processor, who may be exempted from liability if they prove that they are not responsible for the damage, in particular where they establish fault on the part of the data subject or in case of force majeure.

(65) Būtu jāpiemēro sankcijas jebkurai fiziskai vai juridiskai personai – privāto vai publisko tiesību subjektam, kura neievēro šo direktīvu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas un tām būtu jāveic visi pasākumi, lai tās īstenotu.

(65) Penalties should be imposed on any natural or legal person, whether governed by private or public law, that fails to comply with this Directive. Member States should ensure that the penalties are effective, proportionate and dissuasive and must take all measures to implement the penalties.

(66) Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, proti, aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības un, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, un nodrošinātu brīvu apmaiņu ar personas datiem starp kompetentajām iestādēm Savienībā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Deleģētie akti jo īpaši būtu jāpieņem attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanu uzraudzības iestādei. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darba ietvaros rīkotu atbilstošas apspriešanās, tostarp arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstoši tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(66) In order to fulfil the objectives of this Directive, namely to protect the fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to the protection of personal data and to ensure the free exchange of personal data by competent authorities within the Union, the power to adopt acts in accordance with Article 290 of the Treaty on the Functioning of the European Union should be delegated to the Commission. In particular, delegated acts should be adopted in respect of notifications of a personal data breach to the supervisory authority. It is of particular importance that the Commission carry out appropriate consultations during its preparatory work, including at expert level. The Commission, when preparing and drawing-up delegated acts, should ensure a simultaneous, timely and appropriate transmission of relevant documents to the European Parliament and Council.

(67) Lai nodrošinātu vienotus šīs direktīvas īstenošanas nosacījumus, kas attiecas uz pārziņu un apstrādātāju veikto dokumentāciju, apstrādes drošību, jo īpaši attiecībā uz šifrēšanas standartiem, paziņojumiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem uzraudzības iestādei un pietiekamu aizsardzības līmeni, ko nodrošina trešā valsts vai tās teritorija vai apstrādes nozare vai starptautiska organizācija, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[36].

(67) In order to ensure uniform conditions for the implementation of this Directive as regards documentation by controllers and processors, security of processing, notably in relation to encryption standards, notification of a personal data breach to the supervisory authority, and the adequate level of protection afforded by a third country or a territory or a processing sector within that third country or an international organisation, implementing powers should be conferred on the Commission. Those powers should be exercised in accordance with Regulation (EU) No 182/2011 of the European Parliament and of the Council of 16 February 2011 laying down the rules and general principles concerning mechanisms for control by the Member States of the Commission's exercise of implementing powers[36].

(68) Pasākumu pieņemšanai, kuri attiecas uz pārziņu un apstrādātāju veikto dokumentāciju, apstrādes drošību, paziņojumiem par personas datu drošību uzraudzības iestādei un pietiekamu aizsardzības līmeni, ko nodrošina trešā valsts vai trešās valsts teritorija vai apstrādes nozare vai starptautiska organizācija, ja šie akti ir vispārēji, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(68) The examination procedure should be used for the adoption of measures as regards documentation by controllers and processors, security of processing, notification of a personal data breach to the supervisory authority, and the adequate level of protection afforded by a third country or a territory or a processing sector within that third country or an international organisation, given that those acts are of general scope.

(69) Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas ir pamatoti nepieciešams steidzamos gadījumos attiecībā uz trešo valsti vai trešās valsts teritoriju vai apstrādes nozari vai starptautisku organizāciju, kas nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni.

(69) The Commission should adopt immediately applicable implementing acts where, in duly justified cases relating to a third country or a territory or a processing sector within that third country or an international organisation which does not ensure an adequate level of protection, imperative grounds of urgency so require.

(70) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus — proti, visās dalībvalstis aizsargāt fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un nodrošināt, ka kompetentās iestādes Savienībā brīvi apmainās ar personas datiem, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(70) Since the objectives of this Directive, namely to protect the fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to the protection of personal data and to ensure the free exchange of personal data by competent authorities within the Union, cannot be sufficiently achieved by the Member States and can therefore, by reason of the scale or effects of the action, be better achieved at Union level, the Union may adopt measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 of the Treaty on European Union. In accordance with the principle of proportionality as set out in that Article, this Directive does not go beyond what is necessary in order to achieve that objective

(71) Ar šo direktīvu būtu jāatceļ Pamatlēmums 2008/977/TI.

(71) Framework Decision 2008/977/JHA should be repealed by this Directive.

(72) Nebūtu jāskar īpaši noteikumi, kuri iekļauti Savienības aktos, kas pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas datuma, attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un kas attiecas uz personas datu apstrādi starp dalībvalstīm un dalībvalstu noteikto iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām šīs direktīvas darbības jomā, kuras izveidotas, pamatojoties uz Līgumiem. Komisijai būtu jānovērtē situācija attiecībā uz šīs direktīvas saistību ar aktiem, kas pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas datuma, kuri attiecas uz personas datu apstrādi starp dalībvalstīm vai noteiktu dalībvalstu iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām, kuras izveidotas, pamatojoties uz Līgumiem, lai novērtētu nepieciešamību pielāgot šos īpašos noteikumus šai direktīvai.

(72) Specific provisions with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties in acts of the Union which were adopted prior to the date of the adoption of this Directive, regulating the processing of personal data between Member States or the access of designated authorities of Member States to information systems established pursuant to the Treaties, should remain unaffected. The Commission should evaluate the situation with regard to the relation between this Directive and the acts adopted prior to the date of adoption of this Directive regulating the processing of personal data between Member States or the access of designated authorities of Member States to information systems established pursuant to the Treaties, in order to assess the need for alignment of these specific provisions with this Directive.

(73) Lai nodrošinātu visaptverošu un konsekventu personas datu aizsardzību Savienībā, starptautiski nolīgumi, ko dalībvalstis noslēgušas pirms šīs direktīvas stāšanās spēka, būtu jāgroza saskaņā ar šo direktīvu.

(73) In order to ensure a comprehensive and coherent protection of personal data in the Union, international agreements concluded by Member States prior to the entry force of this Directive should be amended in line with this Directive.

(74) Šī direktīva neskar noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES[37].

(74) This Directive is without prejudice to the rules on combating the sexual abuse and sexual exploitation of children and child pornography as laid down in Directive 2011/92/EU of the European Parliament and of the Council of 13 December 2011.[37]

(75) Saskaņā ar 6.a pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotai Karalistei un Īrijai nav saistoši šīs direktīvas noteikumi tad, ja Apvienotajai Karalistei un Īrijai nav saistoši noteikumi, ar ko reglamentē tiesu sadarbības veidus krimināltiesību jomā vai policijas iestāžu sadarbības veidus, sakarā ar kuriem ir jāievēro noteikumi, kas paredzēti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu.

(75) In accordance with Article 6a of the Protocol on the position of the United Kingdom and Ireland in respect of the area of freedom, security and justice, as annexed to the Treaty on European Union and to the Treaty on the Functioning of the European Union, the United Kingdom and Ireland shall not be bound by the rules laid down in this Directive where the United Kingdom and Ireland are not bound by the rules governing the forms of judicial co-operation in criminal matters or police co-operation which require compliance with the provisions laid down on the basis of Article 16 of the Treaty on the Functioning of the European Union.

(76) Saskaņā ar 2. pantu un 2.a pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šī direktīva Dānijai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī direktīva pilnveido Šengenas acquis, balstoties uz Līguma par Eiropas Savienību Trešās daļas V sadaļu, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc šīs direktīvas pieņemšanas izlemj, vai tā šo direktīvu ieviesīs savos tiesību aktos.

(76) In accordance with Articles 2 and 2a of the Protocol on the position of Denmark, as annexed to the Treaty on European Union and to the Treaty on the Functioning of the European Union, Denmark is not bound by this Directive or subject to its application. Given that this Directive builds upon the Schengen acquis, under Title V of Part Three of the Treaty on the Functioning of the European Union, Denmark shall, in accordance with Article 4 of that Protocol, decide within six months after adoption of this Directive whether it will implement it in its national law.

(77) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, pilnveidošanā un piemērošanā[38], šis instruments ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(77) As regards Iceland and Norway, this Directive constitutes a development of provisions of the Schengen acquis, as provided for by the Agreement concluded by the Council of the European Union and the Republic of Iceland and the Kingdom of Norway concerning the association of those two States with the implementation, application and development of the Schengen acquis[38].

(78) Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[39], šī direktīva ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(78) As regards Switzerland, this Directive constitutes a development of provisions of the Schengen acquis, as provided for by the Agreement between the European Union, the European Community and the Swiss Confederation concerning the association of the Swiss Confederation with the implementation, application and development of the Schengen acquis[39].

(79) Attiecībā uz Lihtenšteinu – ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[40], šī direktīva ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana.

(79) As regards Liechtenstein, this Directive constitutes a development of provisions of the Schengen acquis, as provided for by the Protocol between the European Union, the European Community, the Swiss Confederation and the Principality of Liechtenstein on the accession of the Principality of Liechtenstein to the Agreement between the European Union, the European Community and the Swiss Confederation on the Swiss Confederation’s association with the implementation, application and development of the Schengen acquis[40].

(80) Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā noteikts Līgumā, it sevišķi tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šo tiesību ierobežojumi ir saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu, jo tie ir nepieciešami vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

(80) This Directive respects the fundamental rights and observes the principles recognised in the Charter of Fundamental Rights of the European Union as enshrined in the Treaty, notably the right to respect for private and family life, the right to the protection of personal data, the right to an effective remedy and to a fair trial. Limitations placed on these rights are in accordance with Article 52(1) of the Charter as they are necessary to meet objectives of general interest recognised by the Union or the need to protect the rights and freedoms of others.

(81) Saskaņā ar 2011. gada 28. septembra dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par paskaidrojuma dokumentiem, dalībvalstis ir apņēmušās paziņojumam par transponēšanas pasākumiem, ja tas pamatoti, pievienot vienu vai vairākus dokumentus ar skaidrojumu par direktīvas komponentu attiecībām ar dalībvalstu transponēšanas instrumentu attiecīgajām daļām. Likumdevējs uzskata, ka attiecībā uz šo direktīvu šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(81) In accordance with the Joint Political Declaration of Member States and the Commission on explanatory documents of 28 September 2011, Member States have undertaken to accompany, in justified cases, the notification of their transposition measures with one or more documents explaining the relationship between the components of a directive and the corresponding parts of national transposition instruments. With regard to this Directive, the legislator considers the transmission of such documents to be justified.

(82) Šai direktīvai nevajadzētu dalībvalstīm liegt īstenot datu subjektu tiesības uz informāciju, piekļuvi datiem, datu labošanu, dzēšanu un ierobežošanu attiecībā uz personas datiem, kurus apstrādā kriminālprocesa gaitā, un to iespējamus šo tiesību ierobežojumus valsts noteikumos par kriminālprocesu,

(82) This Directive should not preclude Member States from implementing the exercise of the rights of data subjects on information, access, rectification, erasure and restriction of their personal data processed in the course of criminal proceedings, and their possible restrictions thereto, in national rules on criminal procedure.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

HAVE ADOPTED THIS DIRECTIVE:

I NODAĻA

CHAPTER I

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

GENERAL PROVISIONS

1. pants Priekšmets un mērķi

Article 1 Subject matter and objectives

1.           Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.

1.           This Directive lays down the rules relating to the protection of individuals with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of the prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties.

2.           Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis:

2.           In accordance with this Directive, Member States shall:

a)      aizsargā fizisku personu pamattiesības un brīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību; un

(a)     protect the fundamental rights and freedoms of natural persons and in particular their right to the protection of personal data; and

b)      nodrošina, ka personas datu brīva aprite starp kompetentajām iestādēm Savienībā nav ierobežota vai aizliegta, pamatojoties uz iemesliem, kas saistīti ar fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

(b)     ensure that the exchange of personal data by competent authorities within the Union is neither restricted nor prohibited for reasons connected with the protection of individuals with regard to the processing of personal data.

2. pants Piemērošanas joma

Article 2 Scope

1.           Šo direktīvu piemēro personas datu apstrādei, ko veic kompetentās iestādes 1. panta 1. punktā minētajiem nolūkiem.

1.           This Directive applies to the processing of personal data by competent authorities for the purposes referred to in Article 1(1).

2.           Šo direktīvu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

2.           This Directive applies to the processing of personal data wholly or partly by automated means, and to the processing other than by automated means of personal data which form part of a filing system or are intended to form part of a filing system.

3.           Šī direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi:

3.           This Directive shall not apply to the processing of personal data:

a)      veicot darbību, kas neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, jo īpaši saistībā ar valsts drošību;

(a)     in the course of an activity which falls outside the scope of Union law, in particular concerning national security;

b)      ko veic Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās.

(b)     by the Union institutions, bodies, offices and agencies.

3. pants Definīcijas

Article 3 Definitions

Šajā direktīvā:

For the purposes of this Directive:

1)           "datu subjekts" ir identificēta fiziska persona vai fiziska persona, ko tieši vai netieši var identificēt, izmantojot līdzekļus, ko pārzinis vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona varētu pamatoti izmantot, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, saimnieciskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

(1) 'data subject' means an identified natural person or a natural person who can be identified, directly or indirectly, by means reasonably likely to be used by the controller or by any other natural or legal person, in particular by reference to an identification number, location data, online identifiers or to one or more factors specific to the physical, physiological, genetic, mental, economic, cultural or social identity of that person;

2)           "personas dati" ir jebkāda informācija, kas attiecas uz datu subjektu;

(2) 'personal data' means any information relating to a data subject;

3)           "apstrāde" ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana – izmantojot nosūtīšanu, izplatīšanu vai, citādi darot pieejamus, – saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

(3) 'processing' means any operation or set of operations which is performed upon personal data or sets of personal data, whether or not by automated means, such as collection, recording, organization, structuring, storage, adaptation or alteration, retrieval, consultation, use, disclosure by transmission, dissemination or otherwise making available, alignment or combination, restriction, erasure or destruction;

4)           "apstrādes ierobežošana" ir uzglabātu personas datu iezīmēšana ar mērķi ierobežot to apstrādi nākotnē;

(4) 'restriction of processing' means the marking of stored personal data with the aim of limiting their processing in the future;

5)           "kartotēka" ir jebkurš sakārtots personas datu kopums, kurā šie dati ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem, neatkarīgi no tā, vai datu kopums ir centralizēts, decentralizēts vai izkliedēts, pamatojoties uz funkcionālu vai ģeogrāfisku motivāciju;

(5) 'filing system' means any structured set of personal data which are accessible according to specific criteria, whether centralized, decentralized or dispersed on a functional or geographical basis;

6)           "pārzinis" ir kompetentā publiskā iestāde, kas viena vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes nolūkus, nosacījumus un līdzekļus; ja apstrādes nolūkus, nosacījumus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktu, pārzini vai viņa iecelšanas konkrētos kritērijus var noteikt Savienības vai dalībvalsts tiesību akti;

(6) 'controller' means the competent public authority which alone or jointly with others determines the purposes, conditions and means of the processing of personal data; where the purposes, conditions and means of processing are determined by Union law or Member State law, the controller or the specific criteria for his nomination may be designated by Union law or by Member State law;

7)           "apstrādātājs" ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus;

(7) 'processor' means a natural or legal person, public authority, agency or any other body which processes personal data on behalf of the controller;

8)           "saņēmējs" ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai jebkura cita struktūra, kurai tiek izpausti personas dati;

(8) 'recipient' means a natural or legal person, public authority, agency or any other body to which the personal data are disclosed;

9)           "personas datu aizsardzības pārkāpums" ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

(9) 'personal data breach' means a breach of security leading to the accidental or unlawful destruction, loss, alteration, unauthorised disclosure of, or access to, personal data transmitted, stored or otherwise processed;

10)         "ģenētiskie dati" ir visi dati, neatkarīgi no datu veida, par fiziskas personas pazīmēm, kas mantotas vai iegūtas agrīnas pirmsnatālās attīstības gaitā;

(10) 'genetic data' means all data, of whatever type, concerning the characteristics of an individual which are inherited or acquired during early prenatal development;

11)         "biometriskie dati" ir visi dati saistībā ar personas fiziskajām, psiholoģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati;

(11) 'biometric data' means any data relating to the physical, physiological or behavioural characteristics of an individual which allow their unique identification, such as facial images, or dactyloscopic data;

12)         "veselības dati" ir visa veida informācija saistībā ar personas fizisko vai garīgo veselību vai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu personai;

(12) ‘data concerning health’ means any information which relates to the physical or mental health of an individual, or to the provision of health services to the individual;

13)         "bērns" ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

(13) 'child' means any person below the age of 18 years;

14)         "kompetentās iestādes" ir visas publiskās iestādes, kuru kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, izmeklēšana, atklāšana, saukšana pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpilde;

(14) 'competent authorities’ means any public authority competent for the prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties;

15)         "uzraudzības iestāde" ir valsts iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi saskaņā ar 39. pantu.

(15) 'supervisory authority' means a public authority which is established by a Member State in accordance with Article 39.

II NODAĻA

CHAPTER II

PRINCIPI

PRINCIPLES

4. pants Personas datu apstrādes principi

Article 4 Principles relating to personal data processing

Dalībvalstis paredz, ka personas datiem jābūt:

Member States shall provide that personal data must be:

a)      godprātīgi un likumīgi apstrādātiem;

(a)     processed fairly and lawfully;

b)      vāktiem konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un tos nedrīkst tālāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavienojamā veidā;

(b)     collected for specified, explicit and legitimate purposes and not further processed in a way incompatible with those purposes;

c)      adekvātiem, atbilstīgiem un ne pārlieku apjomīgiem, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;

(c)     adequate, relevant, and not excessive in relation to the purposes for which they are processed;

d)      precīziem un vajadzības gadījumā tie jāatjaunina; jāveic visi pamatoti pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiek dzēsti vai laboti;

(d)     accurate and, where necessary, kept up to date; every reasonable step must be taken to ensure that personal data that are inaccurate, having regard to the purposes for which they are processed, are erased or rectified without delay;

e)      saglabātiem veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kuriem personas datus apstrādā;

(e)     kept in a form which permits identification of data subjects for no longer than it is necessary for the purposes for which the personal data are processed;

f)       un personas datus apstrādāt ir pārziņa pienākums un atbildība, kurš nodrošina atbilstību noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu.

(f)      processed under the responsibility and liability of the controller, who shall ensure compliance with the provisions adopted pursuant to this Directive.

.

.

5. pants Dažādu datu subjektu kategoriju nošķiršana

Article 5 Distinction between different categories of data subjects

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka, cik iespējams, pārzinis skaidri nošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas datus, piemēram:

1.           Member States shall provide that, as far as possible, the controller makes a clear distinction between personal data of different categories of data subjects, such as:

a)      personas, attiecībā uz kurām pastāv nopietns pamats ticēt, ka tās ir izdarījušas vai drīzumā izdarīs noziedzīgu nodarījumu;

(a)     persons with regard to whom there are serious grounds for believing that they have committed or are about to commit a criminal offence;

b)      personas, kas ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu;

(b)     persons convicted of a criminal offence;

c)      noziedzīgā nodarījumā cietušas personas vai personas, attiecībā uz kurām noteikti fakti liek ticēt, ka viņš vai viņa varētu būt noziedzīgā nodarījumā cietušais;

(c)     victims of a criminal offence, or persons with regard to whom certain facts give reasons for believing that he or she could be the victim of a criminal offence;

d)      trešās personas saistībā ar noziedzīgu nodarījumu, piemēram, personas, kuras varētu aicināt sniegt liecības saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pēcāk notiekošā kriminālprocesā, vai personas, kuras var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai kontaktpersona vai līdzdalībnieks kādai no a) un b) apakšpunktā minētajām personām; un

(d)     third parties to the criminal offence, such as persons who might be called on to testify in investigations in connection with criminal offences or subsequent criminal proceedings, or a person who can provide information on criminal offences, or a contact or associate to one of the persons mentioned in (a) and (b); and

e)      personas, kuras neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām.

(e)     persons who do not fall within any of the categories referred to above.

6. pants Personas datu precizitātes un uzticamības pakāpes

Article 6 Different degrees of accuracy and reliability of personal data

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka, cik iespējams, dažādās apstrādāto personas datu kategorijas, tiek nošķirtas atkarībā no to precizitātes un uzticamības pakāpes.

1.           Member States shall ensure that, as far as possible, the different categories of personal data undergoing processing are distinguished in accordance with their degree of accuracy and reliability.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka, cik iespējams, personas dati, kas balstās uz faktiem, tiek nošķirti no personas datiem, kas balstās uz personiskiem vērtējumiem.

2.           Member States shall ensure that, as far as possible, personal data based on facts are distinguished from personal data based on personal assessments.

7. pants Apstrādes likumīgums

Article 7 Lawfulness of processing

Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai, ja un ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama:

Member States shall provide that the processing of personal data is lawful only if and to the extent that processing is necessary:

a)           uzdevuma izpildei, ko veic kompetentā iestāde, pamatojoties uz likumu, nolūkiem, kas minēti 1. panta 1. punktā; vai

(a) for the performance of a task carried out by a competent authority, based on law for the purposes set out in Article 1(1); or

b)           lai izpildītu uz personas datu pārzini attiecināmas juridiskas saistības; vai

(b) for compliance with a legal obligation to which the controller is subject; or

c)           lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses; vai

(c) in order to protect the vital interests of the data subject or of another person; or

d)           lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai.

(d) for the prevention of an immediate and serious threat to public security.

8. pants Īpašu kategoriju personas datu apstrāde

Article 8 Processing of special categories of personal data

1.           Dalībvalstis aizliedz tādu personas datu apstrādi, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģiju vai pārliecību, dalību arodbiedrībās, ģenētiskos datus, kā arī uz veselību vai seksuālo dzīvi attiecināmu datu apstrādi.

1.           Member States shall prohibit the processing of personal data revealing race or ethnic origin, political opinions, religion or beliefs, trade-union membership, of genetic data or of data concerning health or sex life.

2.           Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

2.           Paragraph 1 shall not apply where:

a)      apstrāde ir atļauta likumā, kas paredz pienācīgus drošības pasākumus; vai

(a)     the processing is authorised by a law providing appropriate safeguards; or

b)      apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses; vai

(b)     the processing is necessary to protect the vital interests of the data subject or of another person; or

c)      apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis.

(c)     the processing relates to data which are manifestly made public by the data subject.

9. pants Pasākumi, kas balstās uz profilēšanu un automatizētu apstrādi

Article 9 Measures based on profiling and automated processing

1.           Dalībvalsts nosaka, ka pasākumi, kuri izraisa nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski to ietekmē un kuru pamatā ir tikai automatizēta datu apstrāde, kas paredzēta, lai izvērtētu konkrētus ar šo datu subjektu saistītus personiskus aspektus, ir aizliegti, ja vien tie nav atļauti ar likumu, kurā paredzēti arī pasākumi, lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses.

1.           Member States shall provide that measures which produce an adverse legal effect for the data subject or significantly affect them and which are based solely on automated processing of personal data intended to evaluate certain personal aspects relating to the data subject shall be prohibited unless authorised by a law which also lays down measures to safeguard the data subject’s legitimate interests.

2.           Personas datu automatizētu apstrādi, kas paredzēta, lai izvērtētu konkrētus ar šo datu subjektu saistītus personiskus aspektus, nebalsta tikai uz īpašu kategoriju personas datiem, kas minēti 8. pantā.

2.           Automated processing of personal data intended to evaluate certain personal aspects relating to the data subject shall not be based solely on special categories of personal data referred to in Article 8.

III NODAĻA

CHAPTER III

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

RIGHTS OF THE DATA SUBJECT

10. pants Datu subjekta tiesību izmantošanas kārtība

Article 10 Modalities for exercising the rights of the data subject

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis veic visus saprātīgos pasākumus, lai izveidotu caurskatāmas un viegli pieejamas personas datu apstrādes un datu subjektu tiesību izmantošanas vadlīnijas.

1.           Member States shall provide that the controller takes all reasonable steps to have transparent and easily accessible policies with regard to the processing of personal data and for the exercise of the data subjects' rights.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis visu informāciju un paziņojumus datu subjektam saistībā ar personas datu apstrādi sniedz saprotamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.

2.           Member States shall provide that any information and any communication relating to the processing of personal data are to be provided by the controller to the data subject in an intelligible form, using clear and plain language.

3.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis veic visus saprātīgos pasākumus, lai izveidotu procedūras 11. pantā minētās informācijas sniegšanai un 12. - 17. pantā minēto datu subjekta tiesību izmantošanai.

3.           Member States shall provide that the controller takes all reasonable steps to establish procedures for providing the information referred to in Article 11 and for the exercise of the rights of data subjects referred to in Articles 12 to 17.

4.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis bez nepamatotas kavēšanās informē datu subjektu par darbībām, kas veiktas saistībā ar tā pieprasījumu.

4.           Member States shall provide that the controller informs the data subject about the follow-up given to their request without undue delay.

5.           Dalībvalstis nodrošina, ka informācija un darbības, ko pārzinis veic pēc 3. un 4. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas, ir bez maksas. Ja pieprasījumi ir kaitnieciski, jo īpaši to regulāras atkārtošanās, lieluma vai apmēra dēļ, pārzinis var pieprasīt samaksu par informācijas sniegšanu vai par pieprasītās darbības veikšanu, vai arī pārzinis var neveikt pieprasīto darbību. Šādā gadījumā pārzinim ir pienākums pierādīt, ka pieprasījums ir kaitniecisks.

5.           Member States shall provide that the information and any action taken by the controller following a request referred to in paragraphs 3 and 4 are free of charge. Where requests are vexatious, in particular because of their repetitive character, or the size or volume of the request, the controller may charge a fee for providing the information or taking the action requested, or the controller may not take the action requested. In that case, the controller shall bear the burden of proving the vexatious character of the request.

11. pants Datu subjekta informēšana

Article 11 Information to the data subject

1.           Ja tiek vākti datu subjekta personas dati, dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis veic piemērotus pasākumus, lai sniegtu datu subjektam vismaz šādu informāciju:

1.           Where personal data relating to a data subject are collected, Member States shall ensure that the controller takes all appropriate measures to provide the data subject with at least the following information:

a)      pārziņa un datu aizsardzības inspektora identitāte un kontaktinformācija;

(a)     the identity and the contact details of the controller and of the data protection officer;

b)      apstrādes nolūki, kam paredzēti personas dati;

(b)     the purposes of the processing for which the personal data are intended;

c)      termiņš, cik ilgi personas dati tiks glabāti;

(c)     the period for which the personal data will be stored;

d)      tiesības pieprasīt pārzinim piekļuvi datu subjekta personas datiem un to labošanu, dzēšanu vai personas datu apstrādes ierobežošanu;

(d)     the existence of the right to request from the controller access to and rectification, erasure or restriction of processing of the personal data concerning the data subject;

e)      tiesības iesniegt sūdzību 39. pantā minētajai uzraudzības iestādei un tās kontaktinformāciju;

(e)     the right to lodge a complaint to the supervisory authority referred to in Article 39 and its contact details;

f)       personas datu saņēmēji vai datu saņēmēju kategorijas, tai skaitā trešajās valstīs vai starptautiskās organizācijās;

(f)      the recipients or categories of recipients of the personal data, including in third countries or international organisations;

g)      jebkura citu papildu informācija, ciktāl papildu informācija ir vajadzīga, lai garantētu godprātīgu apstrādi attiecībā pret datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos personas datus vāc.

(g)     any further information in so far as such further information is necessary to guarantee fair processing in respect of the data subject, having regard to the specific circumstances in which the personal data are processed.

2.           Ja personas datus iegūst no datu subjekta, papildus informācijai, kas minēta 1. punktā, pārzinis informē datu subjektu par to, vai personas datu sniegšana ir obligāta vai brīvprātīga, kā arī par iespējamām sekām, ja šādi dati netiks sniegti.

2.           Where the personal data are collected from the data subject, the controller shall inform the data subject, in addition to the information referred to in paragraph 1, whether the provision of personal data is obligatory or voluntary, as well as the possible consequences of failure to provide such data.

3.           Pārzinis sniedz informāciju, kas minēta 1. punktā:

3.           The controller shall provide the information referred to in paragraph 1:

a)      personas datu ieguves laikā, ja tos iegūst no datu subjekta; vai

(a)     at the time when the personal data are obtained from the data subject, or

b)      ja personas datus neiegūst no datu subjekta – reģistrēšanas laikā vai saprātīgā termiņā pēc iegūšanas, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kādos dati ir apstrādāti.

(b)     where the personal data are not collected from the data subject, at the time of the recording or within a reasonable period after the collection having regard to the specific circumstances in which the data are processed.

4.           Dalībvalstis var pieņemt leģislatīvus pasākumus, lai atliktu, ierobežotu vai nesniegtu informāciju datu subjektam, ciktāl šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā, ņemot vēra attiecīgās personas likumīgās intereses:

4.           Member States may adopt legislative measures delaying, restricting or omitting the provision of the information to the data subject to the extent that, and as long as, such partial or complete restriction constitutes a necessary and proportionate measure in a democratic society with due regard for the legitimate interests of the person concerned:

a)      lai izvairītos, ka tiek traucēta oficiāla vai tiesas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūra;

(a) to avoid obstructing official or legal inquiries, investigations or procedures ;

b)      lai netraucētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi;

(b) to avoid prejudicing the prevention, detection, investigation and prosecution of criminal offences or for the execution of criminal penalties;

c)      lai aizsargātu sabiedrības drošību;

(c) to protect public security;

d)      lai aizsargātu valsts drošību;

(d) to protect national security;

e)      lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

(e) to protect the rights and freedoms of others.

5.           Dalībvalstis var noteikt datu apstrādes kategorijas, uz kurām daļēji vai pilnībā attiecas 4. punktā minētie izņēmumi.

5.           Member States may determine categories of data processing which may wholly or partly fall under the exemptions of paragraph 4.

12. pants Datu subjekta piekļuves tiesības

Article 12 Right of access for the data subject

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka datu subjektam jebkurā laikā pēc pieprasījuma ir tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai viņa personas dati tiek apstrādāti. Ja šādi personas dati tiek apstrādāti, pārzinis sniedz šādu informāciju:

1.           Member States shall provide for the right of the data subject to obtain from the controller confirmation as to whether or not personal data relating to them are being processed. Where such personal data are being processed, the controller shall provide the following information:

a)      apstrādes nolūki;

(a)     the purposes of the processing;

b)      attiecīgo personas datu kategorijas;

(b)     the categories of personal data concerned;

c)      personas datu saņēmēji vai datu saņēmēju kategorijas, kam personas dati ir izpausti, jo īpaši saņēmēji trešās valstīs;

(c)     the recipients or categories of recipients to whom the personal data have been disclosed, in particular the recipients in third countries;

d)      termiņš, cik ilgi personas dati tiks glabāti;

(d)     the period for which the personal data will be stored;

e)      tiesības pieprasīt pārzinim datu subjekta personas datu labošanu, dzēšanu vai personas datu apstrādes ierobežošanu;

(e)     the existence of the right to request from the controller rectification, erasure or restriction of processing of personal data concerning the data subject;

f)       tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē un uzraudzības iestādes kontaktinformācija;

(f)      the right to lodge a complaint to the supervisory authority and the contact details of the supervisory authority;

g)      paziņojums par apstrādē esošajiem personas datiem un visa pieejamā informācija par datu avotu.

(g)     communication of the personal data undergoing processing and of any available information as to their source.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka datu subjektam ir tiesības saņemt no pārziņa apstrādē esošo personas datu kopiju.

2.           Member States shall provide for the right of the data subject to obtain from the controller a copy of the personal data undergoing processing.

13. pants Piekļuves tiesību ierobežojumi

Article 13 Limitations to the right of access

1. Dalībvalstis var pieņemt leģislatīvus pasākumus, lai pilnībā vai daļēji ierobežotu datu subjekta piekļuves tiesības, ciktāl šāds daļējs vai pilnīgs ierobežojums ir nepieciešams un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā, ņemot vēra attiecīgās personas likumīgās intereses:

1. Member States may adopt legislative measures restricting, wholly or partly, the data subject's right of access to the extent that such partial or complete restriction constitutes a necessary and proportionate measure in a democratic society with due regard for the legitimate interests of the person concerned:

a)      lai izvairītos, ka tiek traucēta oficiāla vai tiesas pārbaude, izmeklēšana vai procedūra;

(a) to avoid obstructing official or legal inquiries, investigations or procedures;

b)      lai netraucētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi;

(b) to avoid prejudicing the prevention, detection, investigation and prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties;

c)      lai aizsargātu sabiedrības drošību;

(c) to protect public security;

d)      lai aizsargātu valsts drošību;

(d) to protect national security;

e)      lai aizsargātu citu personu tiesības un brīvības.

(e) to protect the rights and freedoms of others.

2. Dalībvalstis var likumā noteikt datu apstrādes kategorijas, uz kurām daļēji vai pilnībā attiecas 1. punktā minētie izņēmumi.

2. Member States may determine by law categories of data processing which may wholly or partly fall under the exemptions of paragraph 1.

3. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis rakstiski informē datu subjektu par atteikumu vai ierobežojumiem piekļūt datiem, par atteikuma iemesliem un par iespējām iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē un vērsties tiesā. Informāciju par faktiskajiem vai tiesiskajiem iemesliem, kas ir lēmuma pamatā, var nesniegt, ja šādas informācijas sniegšana var apdraudēt vienu no 1. punktā noteiktajiem mērķiem.

3. In cases referred to in paragraphs 1 and 2, Member States shall provide that the controller informs the data subject in writing on any refusal or restriction of access, on the reasons for the refusal and on the possibilities of lodging a complaint to the supervisory authority and seeking a judicial remedy. The information on factual or legal reasons on which the decision is based may be omitted where the provision of such information would undermine a purpose under paragraph 1.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis dokumentē iemeslus, kāpēc netiek sniegta informācija par faktiskajiem vai tiesiskajiem iemesliem, kuri ir lēmuma pamatā.

4. Member States shall ensure that the controller documents the grounds for omitting the communication of the factual or legal reasons on which the decision is based.

14. pants Piekļuves tiesību izmantošanas kārtība

Article 14 Modalities for exercising the right of access

1.           Dalībvalstis, jo īpaši 13. pantā minētajos gadījumos, nodrošina datu subjekta tiesības pieprasīt, lai uzraudzības iestāde pārbauda apstrādes likumību.

1.           Member States shall provide for the right of the data subject to request, in particular in cases referred to in Article 13, that the supervisory authority checks the lawfulness of the processing.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis informē datu subjektu par tiesībām pieprasīt uzraudzības iestādes iejaukšanos saskaņā ar 1. punktu.

2.           Member State shall provide that the controller informs the data subject of the right to request the intervention of the supervisory authority pursuant to paragraph 1.

3.           Ja tiek izmantotas 1. punktā minētās tiesības, uzraudzības iestāde informē datu subjektu vismaz par to, ka uzraudzības iestāde ir veikusi visas nepieciešamās pārbaudes, un par to rezultātiem attiecībā uz apstrādes likumību.

3.           When the right referred to in paragraph 1 is exercised, the supervisory authority shall inform the data subject at least that all necessary verifications by the supervisory authority have taken place, and of the result as regards the lawfulness of the processing in question.

15. pants Tiesības uz datu labošanu

Article 15 Right to rectification

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka datu subjektam attiecībā pret pārzini ir tiesības uz savu personas datu labošanu, ja tie ir neprecīzi. Datu subjektam ir tiesības uz nepilnīgu personas datu papildināšanu, jo īpaši, izmantojot paziņojumu par labojumiem.

1.           Member States shall provide for the right of the data subject to obtain from the controller the rectification of personal data relating to them which are inaccurate. The data subject shall have the right to obtain completion of incomplete personal data, in particular by way of a corrective statement.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis rakstiski informē datu subjektu par atteikumu labot datus, par atteikuma iemesliem un par iespējām iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē un vērsties tiesā.

2.           Member States shall provide that the controller informs the data subject in writing on any refusal of rectification, on the reasons for the refusal and on the possibilities of lodging a complaint to the supervisory authority and seeking a judicial remedy.

16. pants Tiesības uz dzēšanu

Article 16 Right to erasure

1. Dalībvalstis nodrošina datu subjektam attiecībā pret pārzini tiesības panākt savu personas datu dzēšanu, ja apstrāde neatbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta a) līdz e) apakšpunktu, 7. un 8. pantu.

1. Member States shall provide for the right of the data subject to obtain from the controller the erasure of personal data relating to them where the processing does not comply with the provisions adopted pursuant to Articles 4 (a) to (e), 7 and 8 of this Directive.

2. Pārzinis nekavējoties dzēš datus.

2. The controller shall carry out the erasure without delay.

3. Dzēšanas vietā pārzinis iezīmē personas datus, ja:

3. Instead of erasure, the controller shall mark the personal data where:

a)      datu subjekts apstrīd datu precizitāti — uz laiku, kurā pārzinis pārbauda datu precizitāti;

(a) their accuracy is contested by the data subject, for a period enabling the controller to verify the accuracy of the data;

b)      personas dati ir jāsaglabā kā pierādījumi;

(b) the personal data have to be maintained for purposes of proof;

c)      datu subjekts iebilst pret datu dzēšanu un tās vietā pieprasa datu izmantošanas ierobežošanu.

(c) the data subject opposes their erasure and requests the restriction of their use instead.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis rakstiski informē datu subjektu par atteikumu dzēst datus vai apstrādes iezīmēšanu, par atteikuma iemesliem un par iespējām iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē un vērsties tiesā.

4. Member States shall provide that the controller informs the data subject in writing of any refusal of erasure or marking of the processing, the reasons for the refusal and the possibilities of lodging a complaint to the supervisory authority and seeking a judicial remedy.

17. pants Datu subjekta tiesības kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesā

Article 17 Rights of the data subject in criminal investigations and proceedings

Dalībvalstis var noteikt, ka 11. – 16. pantā minētās tiesības uz informāciju, piekļuvi, labošanu, dzēšanu un apstrādes ierobežošanu tiek izmantotas saskaņā ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem, ja personas dati ir ietverti juridiskā lēmumā vai reģistrā, ko apstrādā kriminālizmeklēšanas un tiesas procesa gaitā.

Member States may provide that the rights of information, access, rectification, erasure and restriction of processing referred to in Articles 11 to 16 are carried out in accordance with national rules on judicial proceedings where the personal data are contained in a judicial decision or record processed in the course of criminal investigations and proceedings.

IV NODAĻA PĀRZINIS UN APSTRĀDĀTĀJS

CHAPTER IV CONTROLLER AND PROCESSOR

1. IEDAĻA VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

SECTION 1 GENERAL OBLIGATIONS

18. pants Pārziņa pienākumi

Article 18 Responsibility of the controller

1.           Dalībvalstis nosaka, ka pārzinis pieņem vadlīnijas un īsteno piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas datu apstrāde notiek atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

1.           Member States shall provide that the controller adopts policies and implements appropriate measures to ensure that the processing of personal data is performed in compliance with the provisions adopted pursuant to this Directive.

2.           Pasākumi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši ietver:

2.           The measures referred to in paragraph 1 shall in particular include:

a)      dokumentācijas glabāšanu, kas minēta 23. pantā;

(a)     keeping the documentation referred to in Article 23;

b)      iepriekšējas apspriešanās pienākuma ievērošanu saskaņā ar 26. pantu;

(b)     complying with the requirements for prior consultation pursuant to Article 26;

c)      datu drošības prasību īstenošanu, kas minētas 27. pantā;

(c)     implementing the data security requirements laid down in Article 27;

d)      datu aizsardzības inspektora iecelšanu saskaņā ar 30. pantu.

(d)     designating a data protection officer pursuant to Article 30.

3.           Pārzinis īsteno mehānismus, kas nodrošina šā panta 1. punktā minēto pasākumu efektivitātes pārbaudi. Ja tas ir samērīgi, šo pārbaudi veic neatkarīgs iekšējs vai ārējs revidents.

3.           The controller shall implement mechanisms to ensure the verification of the effectiveness of the measures referred to in paragraph 1 of this Article. If proportionate, this verification shall be carried out by independent internal or external auditors.

19. pants Integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma

Article 19 Data protection by design and by default

1.           Dalībvalstis paredz, ka, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas un to ieviešanas izmaksas, pārzinis īsteno piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus tā, lai apstrāde atbilstu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un nodrošinātu datu subjektu tiesību aizsardzību.

1.           Member States shall provide that, having regard to the state of the art and the cost of implementation, the controller shall implement appropriate technical and organisational measures and procedures in such a way that the processing will meet the requirements of provisions adopted pursuant to this Directive and ensure the protection of the rights of the data subject.

2.           Pārzinis īsteno mehānismus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma, tiek apstrādāti tikai tie personas dati, kuri ir nepieciešami apstrādes nolūkiem.

2.           The controller shall implement mechanisms for ensuring that, by default, only those personal data which are necessary for the purposes of the processing are processed.

20. pants Kopīgi pārziņi

Article 20 Joint controllers

Dalībvalstis nodrošina, ka, gadījumā ja pārzinis personas datu apstrādes nolūkus, nosacījumus un līdzekļus nosaka kopīgi ar citiem, kopīgie pārziņi, savstarpēji vienojoties, nosaka savus attiecīgos pienākumus, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz procedūrām un mehānismiem datu subjekta tiesību izmantošanai.

Member States shall provide that where a controller determines the purposes, conditions and means of the processing of personal data jointly with others, the joint controllers must determine the respective responsibilities for compliance with the provisions adopted pursuant to this Directive, in particular as regards the procedures and mechanisms for exercising the rights of the data subject, by means of an arrangement between them.

21. pants Apstrādātājs

Article 21 Processor

1. Dalībvalstis paredz, ka, gadījumos ja apstrādes darbību veic pārziņa vārdā, pārzinim ir jāizvēlas apstrādātājs, kas sniedz pietiekamas garantijas par to, ka tas īsteno piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus un procedūras tā, lai apstrāde atbilstu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un nodrošinātu datu subjektu tiesību aizsardzību.

1. Member States shall provide that where a processing operation is carried out on behalf of a controller, the controller must choose a processor providing sufficient guarantees to implement appropriate technical and organisational measures and procedures in such a way that the processing will meet the requirements of the provisions adopted pursuant to this Directive and ensure the protection of the rights of the data subject.

2. Dalībvalstis paredz, ka apstrādi, kuru veic datu apstrādātājs, reglamentē ar tiesību aktu, kurš pārzini saista ar apstrādātāju un paredz konkrētus noteikumus, jo īpaši to, ka apstrādātājs rīkojas tikai saskaņā ar pārziņa norādījumiem, jo īpaši gadījumos, kad izmantoto personas datu nosūtīšana ir aizliegta.

2. Member States shall provide that the carrying out of processing by a processor must be governed by a legal act binding the processor to the controller and stipulating in particular that the processor shall act only on instructions from the controller, in particular, where the transfer of the personal data used is prohibited.

3. Ja apstrādātājs apstrādā personas datus citādi, nekā norādījis pārzinis, apstrādātāju uzskata par pārzini attiecībā uz šo apstrādi un viņam ir piemērojami 20. pantā paredzētie noteikumi par kopīgiem pārziņiem.

3. If a processor processes personal data other than as instructed by the controller, the processor shall be considered to be a controller in respect of that processing and shall be subject to the rules on joint controllers laid down in Article 20.

22. pants Apstrāde pārziņa un apstrādātāja pakļautībā

Article 22 Processing under the authority of the controller and processor

Dalībvalstis nodrošina, ka apstrādātājs un jebkura persona, kas darbojas pārziņa vai apstrādātāja pakļautībā un kam ir piekļuve personas datiem, var apstrādāt šos datus tikai saskaņā ar pārziņa norādījumiem vai ja to nosaka Savienības vai dalībvalsts tiesību akti.

Member States shall provide that the processor and any person acting under the authority of the controller or of the processor, who has access to personal data, may only process them on instructions from the controller or where required by Union or Member State law.

23. pants Dokumentācija

Article 23 Documentation

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka katrs datu pārzinis un apstrādātājs saglabāt visu apstrādes sistēmu un procedūru dokumentāciju, par kurām tas ir atbildīgs.

1.           Member States shall provide that each controller and processor maintains documentation of all processing systems and procedures under their responsibility.

2.           Dokumentācijā ietver vismaz šādu informāciju:

2.           The documentation shall contain at least the following information:

a)      pārziņa vai kopīgo pārziņu nosaukumu un kontaktinformāciju;

(a)     the name and contact details of the controller, or any joint controller or processor;

b)      apstrādes nolūkus;

(b)     the purposes of the processing;

c)      personas datu saņēmējus vai datu saņēmēju kategorijas;

(c)     the recipients or categories of recipients of the personal data;

d)      informāciju par datu nosūtīšanu uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ietverot šīs trešās valsts vai starptautiskās organizācijas identifikāciju.

(d)     transfers of data to a third country or an international organisation, including the identification of that third country or international organisation.

3.           Pārzinis un apstrādātājs dara šo dokumentāciju pieejamu uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma.

3.           The controller and the processor shall make the documentation available, on request, to the supervisory authority.

24. pants Reģistrs

Article 24 Keeping of records

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka tiek reģistrēta un saglabāta informācija par vismaz šādām apstrādes darbībām: vākšanu, pārveidošanu, aplūkošanu, izpaušanu, kombinēšanu vai dzēšanu. Ierakstos par aplūkošanu un izpaušanu jo īpaši atklāj šādu darbību nolūkus, datumu un laiku, un, ciktāl iespējams, identificē personu, kura aplūkoja vai izpauda personas datus.

1.           Member States shall ensure that records are kept of at least the following processing operations: collection, alteration, consultation, disclosure, combination or erasure. The records of consultation and disclosure shall show in particular the purpose, date and time of such operations and as far as possible the identification of the person who consulted or disclosed personal data.

2.           Reģistru izmanto tikai, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu integritāti un drošību.

2.           The records shall be used solely for the purposes of verification of the lawfulness of the data processing, self-monitoring and for ensuring data integrity and data security.

25. pants Sadarbība ar uzraudzības iestādi

Article 25 Cooperation with the supervisory authority

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis un apstrādātājs, pildot savus uzdevumus, pēc pieprasījuma sadarbojas ar uzraudzības iestādi, jo īpaši sniedzot visu informāciju, kas uzraudzības iestādei ir nepieciešama tās uzdevumu veikšanai.

1.           Member States shall provide that the controller and the processor shall co-operate, on request, with the supervisory authority in the performance of its duties, in particular by providing all information necessary for the supervisory authority to perform its duties.

2.           Ja uzraudzības iestāde izmanto savas pilnvaras saskaņā ar 46. panta a) un b) apakšpunktu, pārzinis un apstrādātājs atbild uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā, ko nosaka uzraudzības iestāde. Atbildē ietilpst arī veikto pasākumu apraksts un rezultāti, kas panākti, reaģējot uz uzraudzības iestādes piezīmēm.

2.           In response to the supervisory authority's exercise of its powers under points (a)and (b) of Article 46, the controller and the processor shall reply to the supervisory authority within a reasonable period. The reply shall include a description of the measures taken and the results achieved, in response to the remarks of the supervisory authority.

26. pants Iepriekšēja apspriešanās ar uzraudzības iestādi

Article 26 Prior consultation of the supervisory authority

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis vai apstrādātājs pirms tādu personas datu apstrādes, kurus ietvers jaunizveidotā kartotēkā, apspriežas ar valsts uzraudzības iestādi gadījumos, ja:

1. Member States shall ensure that the controller or the processor consults the supervisory authority prior to the processing of personal data which will form part of a new filing system to be created where:

a)      tiks apstrādāti īpašu kategoriju dati, kas minēti 8. pantā;

(a)     special categories of data referred to in Article 8 are to be processed;

b)      datu apstrādes veids, jo īpaši izmantojot jaunas tehnoloģijas, mehānismus vai procedūras, rada cita veida īpašu risku attiecībā uz datu subjekta pamattiesībām un brīvībām, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību.

(b)     the type of processing, in particular using new technologies, mechanisms or procedures, holds otherwise specific risks for the fundamental rights and freedoms, and in particular the protection of personal data, of data subjects.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka uzraudzības iestāde izveido apstrādes darbību sarakstu, par kurām veic iepriekšēju apspriešanos saskaņā ar 1. punktu.

2. Member States may provide that the supervisory authority establishes a list of the processing operations which are subject to prior consultation pursuant to paragraph 1.

2. IEDAĻA DATU DROŠĪBA

SECTION 2 data SECURITY

27. pants Apstrādes drošība

Article 27 Security of processing

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka, ņemot vērā jaunākās tehniskās iespējas un to ieviešanas izmaksas, pārzinis un apstrādātājs īsteno atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst ar apstrādi saistītajam riskam un aizsargājamo datu īpatnībām.

1.           Member States shall provide that the controller and the processor implements appropriate technical and organisational measures to ensure a level of security appropriate to the risks represented by the processing and the nature of the data to be protected, having regard to the state of the art and the cost of their implementation.

2.           Attiecībā uz datu automatizētu apstrādi katra dalībvalsts nodrošina, ka pārzinis vai apstrādātājs pēc risku izvērtēšanas īsteno pasākumus, lai:

2.           In respect of automated data processing, each Member State shall provide that the controller or processor, following an evaluation of the risks, implements measures designed to:

a)      liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām);

(a) deny unauthorised persons access to data-processing equipment used for processing personal data (equipment access control);

b)      novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

(b) prevent the unauthorised reading, copying, modification or removal of data media (data media control);

c)      liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu saglabāto personas datu neatļautu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

(c) prevent the unauthorised input of data and the unauthorised inspection, modification or deletion of stored personal data (storage control);

d)      liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

(d) prevent the use of automated data-processing systems by unauthorised persons using data communication equipment (user control);

e)      nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

(e) ensure that persons authorised to use an automated data-processing system only have access to the data covered by their access authorisation (data access control);

f)       nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām dati ir vai var tikt nosūtīti vai izpausti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole);

(f) ensure that it is possible to verify and establish to which bodies personal data have been or may be transmitted or made available using data communication equipment (communication control);

g)      nodrošinātu, ka pēc tam ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu automatizētas apstrādes sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

(g) ensure that it is subsequently possible to verify and establish which personal data have been input into automated data-processing systems and when and by whom the data were input (input control);

h)      novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu nosūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

(h) prevent the unauthorised reading, copying, modification or deletion of personal data during transfers of personal data or during transportation of data media (transport control);

i)       nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var atjaunot (atgūšana);

(i) ensure that installed systems may, in case of interruption, be restored (recovery);

j)       nodrošinātu, ka sistēma funkcionē tā, ka par darbības kļūdu parādīšanos tiek ziņots (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

(j) ensure that the functions of the system perform, that the appearance of faults in the functions is reported (reliability) and that stored personal data cannot be corrupted by means of a malfunctioning of the system (integrity).

3.           Komisija nepieciešamības gadījumā var pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu 1. un 2. minētos noteikumus dažādās situācijās, jo īpaši šifrēšanas standartus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 57. panta 2. punktā.

3.           The Commission may adopt, where necessary, implementing acts for specifying the requirements laid down in paragraphs 1 and 2 to various situations, notably encryption standards. Those implementing acts shall be adopted in accordance with the examination procedure referred to in Article 57(2).

28. pants Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana uzraudzības iestādei

Article 28 Notification of a personal data breach to the supervisory authority

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā pārzinis bez nepamatotas kavēšanās un, ja tas iespējams, ne vēlāk kā 24 stundās no brīža, kad tas kļuvis zināms, paziņo uzraudzības iestādei par personas datu aizsardzības pārkāpumu. Pārzinis pēc pieprasījuma sniedz uzraudzības iestādei pamatotu paskaidrojumu gadījumos, kad paziņošana nav notikusi 24 stundu laikā.

1.           Member States shall provide that in the case of a personal data breach, the controller notifies, without undue delay and, where feasible, not later than 24 hours after having become aware of it, the personal data breach to the supervisory authority. The controller shall provide, on request, to the supervisory authority a reasoned justification in cases where the notification is not made within 24 hours.

2.           Apstrādātājs pēc tam, kad viņam ir kļuvis zināms par personas datu aizsardzības pārkāpumu, nekavējoties brīdina un informē pārzini.

2.           The processor shall alert and inform the controller immediately after having become aware of a personal data breach.

3.           Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

3.           The notification referred to in paragraph 1 shall at least:

a)      apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, tostarp skarto datu subjektu kategorijas un skaitu un skarto datu ierakstu kategorijas un skaitu;

(a)     describe the nature of the personal data breach including the categories and number of data subjects concerned and the categories and number of data records concerned;

b)      paziņo 30. pantā minētā datu aizsardzības inspektora vai cita kontaktpunkta, kur var iegūt papildu informāciju, identitāti un kontaktinformāciju;

(b)     communicate the identity and contact details of the data protection officer referred to in Article 30 or other contact point where more information can be obtained;

c)      iesaka pasākumus personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai;

(c)     recommend measures to mitigate the possible adverse effects of the personal data breach;

d)      apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

(d)     describe the possible consequences of the personal data breach;

e)      apraksta pārziņa ierosinātos vai veiktos pasākumus, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu.

(e)     describe the measures proposed or taken by the controller to address the personal data breach.

4.           Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis dokumentē visus personas datu aizsardzības pārkāpumus, norādot pārkāpumu izdarīšanas apstākļus, to sekas un veiktās koriģējošās darbības. Dokumentācijai jāļauj uzraudzības iestādei pārbaudīt šā panta ievērošanu. Dokumentācijā ietver tikai šim nolūkam nepieciešamo informāciju.

4.           Member States shall provide that the controller documents any personal data breaches, comprising the facts surrounding the breach, its effects and the remedial action taken. This documentation must enable the supervisory authority to verify compliance with this Article. The documentation shall only include the information necessary for that purpose.

5.           Komisijai piešķir tiesības pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu ar nolūku sīkāk precizēt kritērijus un prasības attiecībā uz 1. un 2. punktā minētā personas datu aizsardzības pārkāpuma konstatēšanu un jo īpaši apstākļus, kuros pārzinim un apstrādātājam ir pienākums ziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

5.           The Commission shall be empowered to adopt delegated acts in accordance with Article 56 for the purpose of specifying further the criteria and requirements for establishing the data breach referred to in paragraphs 1 and 2 and for the particular circumstances in which a controller and a processor is required to notify the personal data breach.

6.           Komisija var noteikt šāda paziņojuma uzraudzības iestādei standarta formu, procedūras, kas piemērojamas pienākumam paziņot, un formu un kārtību dokumentācijai, kas minēta 4. punktā, ietverot arī termiņus, kuros dzēš tajā ietverto informāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 57. panta 2. punktā.

6.           The Commission may lay down the standard format of such notification to the supervisory authority, the procedures applicable to the notification requirement and the form and the modalities for the documentation referred to in paragraph 4, including the time limits for erasure of the information contained therein. Those implementing acts shall be adopted in accordance with the examination procedure referred to in Article 57(2).

29. pants Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

Article 29 Communication of a personal data breach to the data subject

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka, gadījumā ja personas datu aizsardzības pārkāpums var nelabvēlīgi ietekmēt datu subjekta personas datu vai privātuma aizsardzību, pārzinis pēc tam, kad ir paziņojis par pārkāpumu saskaņā ar 28. pantu, bez nepamatotas kavēšanās informē datu subjektu par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

1.           Member States shall provide that when the personal data breach is likely to adversely affect the protection of the personal data or privacy of the data subject, the controller shall, after the notification referred to in Article 28, communicate the personal data breach to the data subject without undue delay.

2.           Paziņojumā datu subjektam, kas minēts 1. punktā, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību un ietver vismaz 28. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju un ieteikumus.

2.           The communication to the data subject referred to in paragraph 1 shall describe the nature of the personal data breach and contain at least the information and the recommendations provided for in points (b) and (c) of Article 28(3).

3.           Datu subjekts nav jāinformē par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ja pārzinis uzraudzības iestādei ir uzskatāmi pierādījis, ka tas ir īstenojis atbilstīgus tehniskus aizsardzības pasākumus un šie pasākumi tikuši piemēroti personas datiem, ko skāris personas datu aizsardzības pārkāpums. Ar šādiem tehniskiem aizsardzības pasākumiem datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem.

3.           The communication of a personal data breach to the data subject shall not be required if the controller demonstrates to the satisfaction of the supervisory authority that it has implemented appropriate technological protection measures, and that those measures were applied to the personal data concerned by the personal data breach. Such technological protection measures shall render the data unintelligible to any person who is not authorised to access it.

4.           Paziņojumu datu subjektam var atlikt, ierobežot vai nesniegt, pamatojoties uz iemesliem, kas minēti 11. panta 4. punktā.

4.           The communication to the data subject may be delayed, restricted or omitted on the grounds referred to in Article 11(4).

3. IEDAĻA DATU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORS

SECTION 3 DATA PROTECTION OFFICER

30. pants Datu aizsardzības inspektora iecelšana

Article 30 Designation of the data protection officer

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis vai apstrādātājs ieceļ datu aizsardzības inspektoru.

1. Member States shall provide that the controller or the processor designates a data protection officer.

2. Datu aizsardzības inspektoru ieceļ, pamatojoties uz tā profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši pamatojoties uz eksperta līmeņa zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā un spēju pildīt uzdevumus, kas minēti 32. pantā.

2. The data protection officer shall be designated on the basis of professional qualities and, in particular, expert knowledge of data protection law and practices and ability to fulfil the tasks referred to in Article 32.

3. Datu aizsardzības inspektoru var iecelt vairākām vienībām, ņemot vērā kompetentās iestādes organizatorisko uzbūvi

3. The data protection officer may be designated for several entities, taking account of the organisational structure of the competent authority.

31. pants Datu aizsardzības inspektora statuss

Article 31 Position of the data protection officer

1. Dalībvalstis paredz, ka pārzinis vai apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības inspektors tiek pienācīgi un laicīgi iesaistīts visos jautājumos saistībā ar personas datu aizsardzību.

1. Member States shall provide that the controller or the processor ensures that the data protection officer is properly and in a timely manner involved in all issues which relate to the protection of personal data.

2. Pārzinis un apstrādātājs nodrošina, ka datu aizsardzības inspektoram ir nepieciešamie līdzekļi, lai pildītu 32. pantā minētos pienākumus un uzdevumus efektīvi un neatkarīgi un lai viņš nesaņemtu nekādus norādījumus attiecībā uz savu funkciju veikšanu.

2. The controller or processor shall ensure that the data protection officer is provided with the means to perform duties and tasks referred to under Article 32 effectively and independently, and does not receive any instructions as regards the exercise of the function.

32. pants Datu aizsardzības inspektora uzdevumi

Article 32 Tasks of the data protection officer

Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis un apstrādātājs uztic datu aizsardzības inspektoram vismaz šādus uzdevumus:

Member States shall provide that the controller or the processor entrusts the data protection officer at least with the following tasks:

a)           informēt un konsultēt pārzini vai apstrādātāju par viņu pienākumiem saskaņā noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, un dokumentēt šīs darbības un saņemtās atbildes;

(a) to inform and advise the controller or the processor of their obligations in accordance with the provisions adopted pursuant to this Directive and to document this activity and the responses received;

b)           uzraudzīt vadlīniju īstenošanu un piemērošanu saistībā ar personas datu aizsardzību, ietverot arī pienākumu sadali, apstrādes darbībās iesaistīto darbinieku mācības un ar to saistītas revīzijas.

(b) to monitor the implementation and application of the policies in relation to the protection of personal data, including the assignment of responsibilities, the training of staff involved in the processing operations and the related audits;

c)           uzraudzīt noteikumu, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, īstenošanu un piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz prasībām saistībā ar integrētu datu aizsardzību, datu aizsardzību pēc noklusējuma un datu drošību, un saistībā ar datu subjektu informēšanu un datu subjektu pieprasījumiem, izmantojot viņu tiesības saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu;

(c) to monitor the implementation and application of the provisions adopted pursuant to this Directive, in particular as to the requirements related to data protection by design, data protection by default and data security and to the information of data subjects and their requests in exercising their rights under the provisions adopted pursuant to this Directive;

d)           nodrošināt, ka tiek saglabāta 23. pantā minētā dokumentācija;

(d) to ensure that the documentation referred to in Article 23 is maintained;

e)           uzraudzīt dokumentāciju, paziņojumus un informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem saskaņā ar 28. un 29. pantu;

(e) to monitor the documentation, notification and communication of personal data breaches pursuant to Articles 28 and 29;

f)            uzraudzīt pieteikumu par iepriekšēju apspriešanos ar uzraudzības iestādi, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar 26. pantu;

(f) to monitor the application for prior consultation to the supervisory authority, if required pursuant to Article 26 ;

g)           uzraudzīt atbildes uz uzraudzības iestādes pieprasījumiem un datu aizsardzības inspektora kompetences ietvaros sadarboties ar uzraudzības iestādi pēc tās pieprasījuma vai pēc paša iniciatīvas;

(g) to monitor the response to requests from the supervisory authority, and, within the sphere of the data protection officer's competence, co-operating with the supervisory authority at the latter's request or on his own initiative;

h)      būt par uzraudzības iestādes kontaktpunktu ar apstrādi saistītos jautājumos un attiecīgos gadījumos konsultēties ar uzraudzības iestādi, pēc datu aizsardzības inspektora paša iniciatīvas.

(h)     to act as the contact point for the supervisory authority on issues related to the processing and consult with the supervisory authority, if appropriate, on the data protection officer's own initiative.

V NODAĻA PERSONAS DATU NOSŪTĪŠANA UZ TREŠĀM VALSTĪM VAI STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

CHAPTER V TRANSFER OF PERSONAL DATA TO THIRD COUNTRIES OR INTERNATIONAL ORGANISATIONS

33. pants Personas datu nosūtīšanas vispārīgie principi

Article 33 General principles for transfers of personal data

Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu nosūtīšanu, kas tiek apstrādāti vai kurus ir paredzēts apstrādāt pēc nosūtīšanas uz trešo valsti vai starptautisku organizāciju, ietverot arī personas datu tālāku nosūtīšanu citai trešai valstij vai citai starptautiskai organizācijai, kompetentās iestādes var veikt tikai tad, ja:

Member States shall provide that any transfer of personal data by competent authorities that is undergoing processing or is intended for processing after transfer to a third country, or to an international organisation, including further onward transfer to another third country or international organisation, may take place only if:

a)      nosūtīšana ir nepieciešama, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus; un

(a)     the transfer is necessary for the prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties; and

b)      pārzinis un apstrādātājs izpilda šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

(b)     the conditions laid down in this Chapter are complied with by the controller and processor.

34. pants Nosūtīšana, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību

Article 34 Transfers with an adequacy decision

1.           Dalībvalsts nodrošina, ka personas datu nosūtīšana trešai valstij vai starptautiskai organizācijai var notikt, ja Komisija saskaņā ar Regulas (ES) …./2012 41. pantu vai saskaņā ar šā panta 3. punktu ir lēmusi, ka trešā valsts vai teritorija vai apstrādes nozare attiecīgajā trešajā valstī vai starptautiskajā organizācijā nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. Šādai nosūtīšanai nav nepieciešama nekāda cita atļauja.

1.           Member States shall provide that a transfer of personal data to a third country or an international organisation may take place where the Commission has decided in accordance with Article 41 of Regulation (EU) …./2012 or in accordance with paragraph 3 of this Article that the third country or a territory or a processing sector within that third country, or the international organisation in question ensures an adequate level of protection. Such transfer shall not require any further authorisation.

2.           Ja nav pieņemts lēmums, pamatojoties uz Regulas (ES) …./2012 41. pantu, Komisija novērtē aizsardzības līmeņa pietiekamību, ņemot vērā šādus elementus:

2.           Where no decision adopted in accordance with Article 41 of Regulation (EU) …./2012 exists, the Commission shall assess the adequacy of the level of protection, giving consideration to the following elements:

a)      tiesiskuma princips, spēkā esošie attiecīgie tiesību akti – gan vispārīgie, gan nozaru – ietverot arī tos, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību un krimināltiesībām, drošības pasākumi, kurus ievēro šajā valstī vai starptautiskajā organizācijā, kā arī tiesību efektivitāte un īstenojamība, ietverot efektīvus datu subjektu tiesībaizsardzības līdzekļus gan administratīvā kārtā, gan tiesā un jo īpaši attiecībā uz tiem datu subjektiem, kas dzīvo Savienībā un kuru datus nosūta;

(a)     the rule of law, relevant legislation in force, both general and sectoral, including concerning public security, defence, national security and criminal law as well as the security measures which are complied with in that country or by that international organisation; as well as effective and enforceable rights including effective administrative and judicial redress for data subjects, in particular for those data subjects residing in the Union whose personal data are being transferred;

b)      vai attiecīgajā trešā valstī vai starptautiskajā organizācijā pastāv un efektīvi darbojas viena vai vairākas uzraudzības iestādes, kas atbildīgas par datu aizsardzības noteikumu ievērošanas nodrošināšanu, par datu subjekta atbalstīšanu un konsultēšanu saistībā ar tiesību izmantošanu un par sadarbību ar Savienības un dalībvalstu uzraudzības iestādēm; un

(b)     the existence and effective functioning of one or more independent supervisory authorities in the third country or international organisation in question responsible for ensuring compliance with the data protection rules, for assisting and advising the data subject in exercising their rights and for co-operation with the supervisory authorities of the Union and of Member States; and

c)      kādas starptautiskās saistības uzņēmusies attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija.

(c)     the international commitments the third country or international organisation in question has entered into.

3.           Komisija šīs direktīvas darbības jomā var nolemt, ka trešā valsts, trešās valsts teritorija vai apstrādes nozare, vai starptautiska organizācija nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta izpratnē. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 57. panta 2. punktā.

3.           The Commission may decide, within the scope of this Directive, that a third country or a territory or a processing sector within that third country or an international organisation ensures an adequate level of protection within the meaning of paragraph 2. Those implementing acts shall be adopted in accordance with the examination procedure referred to in Article 57(2).

4.           Īstenošanas aktā norāda tā ģeogrāfisko un nozaru piemērošanas jomu un attiecīgā gadījumā norāda uzraudzības iestādi, kas minēta 2. punkta b) apakšpunktā.

4.           The implementing act shall specify its geographical and sectoral application, and, where applicable, identify the supervisory authority mentioned in point (b) of paragraph 2.

5.           Komisija šīs direktīvas piemērošanas jomā var nolemt, ka trešā valsts vai trešās valsts teritorija vai apstrādes nozare, vai starptautiska organizācija nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 2. punkta nozīmē, jo īpaši gadījumos, kad attiecīgie trešā valstī vai starptautiskā organizācijā spēkā esošie tiesību akti – gan vispārīgie, gan nozaru – negarantē efektīvas un īstenojamas tiesības, ietverot efektīvus datu subjektu tiesībaizsardzības līdzekļus gan administratīvā kārtā, gan tiesā un jo īpaši attiecībā uz tiem datu subjektiem, kuru datus nosūta. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 57. panta 2. punktā, vai saskaņā ar procedūru, kas minēta 57. panta 3. punktā, ja tas ir ārkārtīgi steidzami saistībā ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību.

5.           The Commission may decide within the scope of this Directive that a third country or a territory or a processing sector within that third country or an international organisation does not ensure an adequate level of protection within the meaning of paragraph 2, in particular in cases where the relevant legislation, both general and sectoral, in force in the third country or international organisation, does not guarantee effective and enforceable rights including effective administrative and judicial redress for data subjects, in particular for those data subjects whose personal data are being transferred. Those implementing acts shall be adopted in accordance with the examination procedure referred to in Article 57(2), or, in cases of extreme urgency for individuals with respect to their right to personal data protection, in accordance with the procedure referred to in Article 57(3).

6.           Dalībvalstis nodrošina, ka, gadījumā ja Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 5. punktu, personas datu nosūtīšana uz attiecīgo trešo valsti, trešās valsts teritoriju vai apstrādes nozari vai starptautisko organizāciju ir aizliegta, neskarot nosūtīšanu saskaņā ar 35. panta 1. punktu un 36. pantu. Atbilstīgā laikā Komisija sāk sarunas ar trešo valsti vai starptautisko organizāciju ar nolūku labot situāciju, kas izriet no lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 5. punktu.

6.           Member States shall ensure that where the Commission decides pursuant to paragraph 5, that any transfer of personal data to the third country or a territory or a processing sector within that third country, or the international organisation in question shall be prohibited, this decision shall be without prejudice to transfers under Article 35(1) or in accordance with Article 36. At the appropriate time, the Commission shall enter into consultations with the third country or international organisation with a view to remedying the situation resulting from the Decision made pursuant to paragraph 5 of this Article.

7.           Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē sarakstu ar tām trešām valstīm, trešo valstu teritorijām un apstrādes nozarēm vai starptautiskām organizācijām, par kurām ir pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai nepietiekamību.

7.           The Commission shall publish in the Official Journal of the European Union a list of those third countries, territories and processing sectors within a third country or an international organisation where it has decided that an adequate level of protection is or is not ensured.

8.           Komisija uzrauga 3. un 5. punktā minēto īstenošanas aktu piemērošanu.

8.           The Commission shall monitor the application of the implementing acts referred to in paragraphs 3 and 5.

35. pants Nosūtīšana, pamatojoties uz atbilstošiem aizsardzības pasākumiem

Article 35 Transfers by way of appropriate safeguards

1.           Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 34. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personas datu nosūtīšana saņēmējam trešā valstī vai starptautiskā organizācijā var notikt, ja:

1.           Where the Commission has taken no decision pursuant to Article 34, Member States shall provide that a transfer of personal data to a recipient in a third country or an international organisation may take place where:

a)      juridiski saistošā aktā ir nodrošināti atbilstoši personas datu aizsardzības pasākumi; vai

(a)     appropriate safeguards with respect to the protection of personal data have been adduced in a legally binding instrument; or

b)      pārzinis vai apstrādātājs ir izvērtējis visus apstākļus saistībā ar datu nosūtīšanu un secinājis, ka pastāv atbilstoši personas datu aizsardzības pasākumi.

(b)     the controller or processor has assessed all the circumstances surrounding the transfer of personal data and concludes that appropriate safeguards exist with respect to the protection of personal data.

1.           Lēmumu par nosūtīšanu, pamatojoties uz 1. punkta b) apakšpunktu, pieņem pienācīgi pilnvarots darbinieks. Šo nosūtīšanu dokumentē un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu uzraudzības iestādei.

1.           The decision for transfers under paragraph 1 (b) must be made by duly authorised staff. These transfers must be documented and the documentation must be made available to the supervisory authority on request.

36. pants Atkāpes

Article 36 Derogations

Atkāpjoties no 34. un 35. panta, dalībvalstis nodrošina, ka personas datu nosūtīšana saņēmējam trešā valstī vai starptautiskā organizācijā var notikt tikai, ja:

By way of derogation from Articles 34 and 35, Member States shall provide that a transfer of personal data to a third country or an international organisation may take place only on condition that:

a)       nosūtīšana ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas īpaši svarīgas intereses; vai

(a)      the transfer is necessary in order to protect the vital interests of the data subject or another person; or

b)       nosūtīšana ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjektu likumīgās intereses, gadījumos, kad tas ir noteikts nosūtošās dalībvalsts tiesību aktos; vai

(b)     the transfer is necessary to safeguard legitimate interests of the data subject where the law of the Member State transferring the personal data so provides; or

c)       datu nosūtīšana ir būtiska, lai novērstu tiešus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai trešā valstī; vai

(c)      the transfer of the data is essential for the prevention of an immediate and serious threat to public security of a Member State or a third country; or

d)       nosūtīšana ir nepieciešama individuālos gadījumos, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus; vai

(d)     the transfer is necessary in individual cases for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties; or

e)       nosūtīšana ir nepieciešama individuālos gadījumos, lai pamatotu, īstenotu vai aizstāvētu tiesiskus prasījumus saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu, saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildi.

(e)      the transfer is necessary in individual cases for the establishment, exercise or defence of legal claims relating to the prevention, investigation, detection or prosecution of a specific criminal offence or the execution of a specific criminal penalty.

37. pants Īpaši nosacījumi personas datu nosūtīšanai

Article 37 Specific conditions for the transfer of personal data

Dalībvalstis nodrošina, ka pārzinis informē personas datu saņēmēju par apstrādes ierobežojumiem un veic visus saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti.

Member States shall provide that the controller informs the recipient of the personal data of any processing restrictions and takes all reasonable steps to ensure that these restrictions are met.

38. pants Starptautiskā sadarbība personas datu aizsardzības jomā

Article 38 International co-operation for the protection of personal data

1.           Attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām Komisija un dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai:

1.           In relation to third countries and international organisations, the Commission and Member States shall take appropriate steps to:

a)      izstrādātu efektīvus starptautiskās sadarbības mehānismus, kas veicina personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildi;

(a) develop effective international co-operation mechanisms to facilitate the enforcement of legislation for the protection of personal data;

b)      sniegtu starptautisku savstarpēju palīdzību personas datu aizsardzības tiesību aktu izpildei, ietverot paziņojumus, sūdzību tālāku nosūtīšanu, palīdzību izmeklēšanai un informācijas apmaiņu, ievērojot atbilstošus personas datu aizsardzības pasākumus un citas pamattiesības un brīvības;

(b) provide international mutual assistance in the enforcement of legislation for the protection of personal data, including through notification, complaint referral, investigative assistance and information exchange, subject to appropriate safeguards for the protection of personal data and other fundamental rights and freedoms;

c)      iesaistītu attiecīgās ieinteresētās personas diskusijās un pasākumos, kuru mērķis ir uzlabot starptautisko sadarbību datu aizsardzības tiesību aktu izpildē;

(c) engage relevant stakeholders in discussion and activities aimed at furthering international co-operation in the enforcement of legislation for the protection of personal data;

d)      veicinātu personas datu aizsardzības tiesību aktu un prakses piemēru apmaiņu un dokumentēšanu.

(d) promote the exchange and documentation of personal data protection legislation and practice.

2.           Nolūkos, kas minēti 1. punktā, Komisija īsteno atbilstošus pasākumus, lai veicinātu attiecības ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām un jo īpaši to uzraudzības iestādēm, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ka tās nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni 34. panta 3. punkta nozīmē.

2.           For the purposes of paragraph 1, the Commission shall take appropriate steps to advance the relationship with third countries or with international organisations, and in particular their supervisory authorities, where the Commission has decided that they ensure an adequate level of protection within the meaning of Article 34(3).

VI NODAĻA NEATKARĪGA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE

CHAPTER VI INDEPENDENT SUPERVISORY AUTHORITIES

1. IEDAĻA NEATKARĪBA

SECTION 1 INDEPENDENT STATUS

39. pants Uzraudzības iestāde

Article 39 Supervisory authority

1. Katra dalībvalsts nosaka vienu vai vairākas publiskas iestādes, kuras ir atbildīgas par to noteikumu uzraudzīšanu, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, un par tās konsekventas piemērošanas veicināšanu visā Savienībā, lai aizsargātu fizisku personu pamattiesības un brīvības saistībā ar personas datu apstrādi un veicinātu personas datu brīvu apriti Savienībā. Šajā nolūkā uzraudzības iestādes sadarbojas viena ar otru un ar Komisiju.

1. Each Member State shall provide that one or more public authorities are responsible for monitoring the application of the provisions adopted pursuant to this Directive and for contributing to its consistent application throughout the Union, in order to protect the fundamental rights and freedoms of natural persons in relation to the processing of their personal data and to facilitate the free flow of personal data within the Union. For this purpose, the supervisory authorities shall co-operate with each other and the Commission.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka uzraudzības iestāde, kas dalībvalstī izveidota, pamatojoties uz Regulu (ES) ..../2012, veic uzraudzības iestādes uzdevumus, kuru ir jāizveido saskaņā ar šā panta 1. punktu.

2. Member States may provide that the supervisory authority established in Member States pursuant to Regulation (EU)…./2012 assumes responsibility for the tasks of the supervisory authority to be established pursuant to paragraph 1 of this Article.

3. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena uzraudzības iestāde, šī dalībvalsts norīko to uzraudzības iestādi, kas darbojas kā vienotais kontaktpunkts efektīvai šo iestāžu dalībai Eiropas Datu aizsardzības kolēģijā.

3. Where more than one supervisory authority is established in a Member State, that Member State shall designate the supervisory authority which functions as a single contact point for the effective participation of those authorities in the European Data Protection Board.

40. pants Neatkarība

Article 40 Independence

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde, pildot tai uzticētos pienākumus un īstenojot savas pilnvaras, rīkojas pilnīgi neatkarīgi.

1.           Member States shall ensure that the supervisory authority acts with complete independence in exercising the duties and powers entrusted to it.

2.           Katra dalībvalsts nodrošina, ka uzraudzības iestāde, veicot savus pienākumus, ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus.

2.           Each Member State shall provide that the members of the supervisory authority, in the performance of their duties, neither seek nor take instructions from anybody.

3.           Uzraudzības iestādes locekļi atturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem, un esot amatā, neuzņemas nekādu citu nesavienojamu algotu vai nealgotu darbu.

3.           Members of the supervisory authority shall refrain from any action incompatible with their duties and shall not, during their term of office, engage in any incompatible occupation, whether gainful or not.

4.           Uzraudzības iestādes locekļi pēc pilnvaru laika beigām izturas godīgi un apdomīgi attiecībā uz amatu un priekšrocību pieņemšanu.

4.           Members of the supervisory authority shall behave, after their term of office, with integrity and discretion as regards the acceptance of appointments and benefits.

5.           Katra dalībvalsts nodrošina, ka uzraudzības iestādei ir piešķirti atbilstoši cilvēkresursi, tehniskie un finanšu resursi, telpas un infrastruktūra, kas nepieciešami efektīvai uzdevumu izpildei un pilnvaru īstenošanai, tostarp arī to uzdevumu izpildei, ko veic saistībā ar savstarpējo palīdzību, sadarbību un aktīvu dalību Eiropas Datu aizsardzības kolēģijā.

5.           Each Member State shall ensure that the supervisory authority is provided with the adequate human, technical and financial resources, premises and infrastructure necessary for the effective performance of its duties and powers including those to be carried out in the context of mutual assistance, co-operation and active participation in the European Data Protection Board.

6            Katra dalībvalsts nodrošina, ka uzraudzības iestādei ir savs personāls, ko amatā ieceļ uzraudzības iestādes vadītājs un kas ir pakļauts tikai viņa vadībai.

6            Each Member State shall ensure that the supervisory authority must have its own staff which shall be appointed by and subject to the direction of the head of the supervisory authority.

7.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde ir pakļauta finanšu kontrolei, kas neietekmē tas neatkarību. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādei ir atsevišķs gada budžets. Budžetu dara zināmu atklātībai.

7.           Member States shall ensure that the supervisory authority is subject to financial control which shall not affect its independence. Member States shall ensure that the supervisory authority has separate annual budgets. The budgets shall be made public.

41. pants Vispārīgi noteikumi par uzraudzības iestādes locekļiem

Article 41 General conditions for the members of the supervisory authority

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes locekļus amatā ieceļ vai nu attiecīgās dalībvalsts parlaments vai valdība.

1.           Member States shall provide that the members of the supervisory authority must be appointed either by the parliament or the government of the Member State concerned.

2.           Locekļus izvēlas no personu loka, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuri uzskatāmi pierāda, ka tiem piemīt nepieciešamā pieredze un prasmes, lai pildītu savus pienākumus.

2.           The members shall be chosen from persons whose independence is beyond doubt and whose experience and skills required to perform their duties are demonstrated.

3.           Locekļu pienākumi beidzas, beidzoties pilnvaru laikam, atkāpjoties no amata vai atlaišanas gadījumā, ievērojot 5. punktu.

3.           The duties of a member shall end in the event of the expiry of the term of office, resignation or compulsory retirement in accordance with paragraph 5.

4.           Kompetentā valsts tiesa var atlaist locekli no amata vai atņemt tam tiesības uz pensiju vai citas priekšrocības, ja viņš vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir vainīgs smaga amatpārkāpuma izdarīšanā.

4.           A member may be dismissed or deprived of the right to a pension or other benefits in its stead by the competent national court, if the member no longer fulfils the conditions required for the performance of the duties or is guilty of serious misconduct.

5.           Beidzoties amata pilnvaru laikam vai atkāpjoties no amata, loceklis turpina pildīt savus pienākumus, kamēr amatā nav iecelts jauns loceklis.

5.           Where the term of office expires or the member resigns, the member shall continue to exercise their duties until a new member is appointed.

42. pants Noteikumi uzraudzības iestādes izveidei

Article 42 Rules on the establishment of the supervisory authority

Katra dalībvalsts ar likumu nosaka:

Each Member State shall provide by law:

a)           uzraudzības iestādes izveidi un statusu saskaņā ar 39. un 40. pantu;

(a)          the establishment and status of the supervisory authority in accordance with Articles 39 and 40;

b)           uzraudzības iestādes locekļu kvalifikāciju, pieredzi un prasmes, kas nepieciešamas pienākumu veikšanai;

(b)          the qualifications, experience and skills required to perform the duties of the members of the supervisory authority;

c)           noteikumus un procedūras uzraudzības iestādes locekļu iecelšanai amatā, kā arī noteikumus par rīcību vai darbu, kas nav savienojams ar amata pienākumiem;

(c)          the rules and procedures for the appointment of the members of the supervisory authority, as well as the rules on actions or occupations incompatible with the duties of the office;

d)           uzraudzības iestādes locekļu amata pilnvaru laiku, kas nav mazāks par četriem gadiem, izņemot pirmo amata pilnvaru laiku pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, kas daļēji var būt uz īsāku laiku;

(d)          the duration of the term of the members of the supervisory authority, which shall be no less than four years, except for the first appointment after entry into force of this Directive, part of which may take place for a shorter period;

e)           vai uzraudzības iestādes locekļus var atkārtoti iecelt amatā;

(e)          whether the members of the supervisory authority shall be eligible for reappointment;

f)            noteikumus un vienotus nosacījumus attiecībā uz uzraudzības iestādes locekļu un personāla pienākumiem;

(f)           the regulations and common conditions governing the duties of the members and staff of the supervisory authority;

g)           noteikumus un procedūras par uzraudzības iestādes locekļu pienākumu izbeigšanos arī gadījumā, ja tie vairs neatbilst savu pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir vainīgi smaga amatpārkāpuma izdarīšanā.

(g)          the rules and procedures on the termination of the duties of the members of the supervisory authority, including where they no longer fulfil the conditions required for the performance of their duties or if they are guilty of serious misconduct.

43. pants Dienesta noslēpums

Article 43 Professional secrecy

Dalībvalstis nodrošina, ka, esot amatā un arī pēc pilnvaru laika beigām, uzraudzības iestādes locekļi un personāls ievēro pienākumu glabāt dienesta noslēpumu attiecībā uz jebkādu konfidenciālu informāciju, ko tie ir ieguvuši, pildot savus amata pienākumus.

Member States shall provide that the members and the staff of the supervisory authority are subject, both during and after their term of office, to a duty of professional secrecy with regard to any confidential information which has come to their knowledge in the course of the performance of their official duties.

2. IEDAĻA PIENĀKUMI UN PILNVARAS

SECTION 2 DUTIES AND POWERS

44. pants Kompetence

Article 44 Competence

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka katra uzraudzības iestāde savas dalībvalsts teritorijā īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo direktīvu.

1.           Member States shall provide that each supervisory authority exercises, on the territory of its own Member State, the powers conferred on it in accordance with this Directive.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde nav kompetenta uzraudzīt apstrādes darbības, ko veic tiesa, pildot tiesas spriešanas funkciju.

2.           Member States shall provide that the supervisory authority is not competent to supervise processing operations of courts when acting in their judicial capacity.

45. pants Pienākumi

Article 45 Duties

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde:

1.           Member States shall provide that the supervisory authority:

a)      uzrauga un nodrošina, pamatojoties uz šo direktīvu pieņemto noteikumu piemērošanu, un tās īstenošanas pasākumus;

(a) monitors and ensures the application of the provisions adopted pursuant to this Directive and its implementing measures;

b)      izskata datu subjekta vai viņu pārstāvošās asociācijas, kura ir pienācīgi pilnvarota, sūdzības saskaņā ar 50. pantu, atbilstošā apjomā izmeklē jautājumu un saprātīgā termiņā informē datu subjektu vai asociāciju par lietas virzību un sūdzības rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildus izmeklēšana vai koordinācija ar citu uzraudzības iestādi;

(b) hears complaints lodged by any data subject, or by an association representing and duly mandated by that data subject in accordance with Article 50, investigates, to the extent appropriate, the matter and informs the data subject the association of the progress and the outcome of the complaint within a reasonable period, in particular where further investigation or coordination with another supervisory authority is necessary;

c)      pārbauda datu apstrādes likumību saskaņā ar 14. pantu un saprātīgā termiņā informē datu subjektu par pārbaudes rezultātiem vai iemesliem, kādēļ pārbaude netika veikta;

(c) checks the lawfulness of data processing pursuant to Article 14, and informs the data subject within a reasonable period on the outcome of the check or on the reasons why the check has not been carried out;

d)      sniedz palīdzību citām uzraudzības iestādēm un nodrošina, pamatojoties uz šo direktīvu pieņemto noteikumu, konsekventu piemērošanu;

(d) provides mutual assistance to other supervisory authorities and ensures the consistency of application and enforcement of the provisions adopted pursuant to this Directive;

e)      veic izmeklēšanu vai nu pati pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzību vai citas uzraudzības iestādes pieprasījumu un saprātīgā termiņā informē attiecīgo datu subjektu, ja tas ir iesniedzis sūdzību, par izmeklēšanas rezultātiem;

(e) conducts investigations either on its own initiative or on the basis of a complaint, or on request of another supervisory authority, and informs the data subject concerned, if the data subject has addressed a complaint, of the outcome of the investigations within a reasonable period;

f)       uzrauga nozīmīgas attīstības tendences, ciktāl tās ietekmē personas datu aizsardzību, un jo īpaši informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību;

(f) monitors relevant developments, insofar as they have an impact on the protection of personal data, in particular the development of information and communication technologies;

g)      konsultē dalībvalsts iestādes un struktūras par leģislatīviem un administratīviem pasākumiem saistībā ar personas tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi;

(g) is consulted by Member State institutions and bodies on legislative and administrative measures relating to the protection of individuals' rights and freedoms with regard to the processing of personal data;

h)      konsultē par apstrādes darbībām saskaņā ar 26. pantu;

(h) is consulted on processing operations pursuant to Article 26;

i)       piedalās Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas darbībās.

(i) participates in the activities of the European Data Protection Board.

2.           Katra uzraudzības iestāde uzlabo sabiedrības informētību par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Īpašu uzmanību pievērš darbībām, kas īpaši attiecas uz bērniem.

2.           Each supervisory authority shall promote the awareness of the public on risks, rules, safeguards and rights in relation to the processing of personal data. Activities addressed specifically to children shall receive specific attention.

3.           Uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma konsultē datu subjektu par tiesību izmantošanu, kuras izriet no noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgā gadījumā šajā sakarā sadarbojas ar uzraudzības iestādēm citās dalībvalstīs.

3.           The supervisory authority shall, upon request, advise any data subject in exercising the rights laid down in provisions adopted pursuant to this Directive, and, if appropriate, co-operate with the supervisory authorities in other Member States to this end.

4.           Attiecībā uz sūdzībām, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, uzraudzības iestāde nodrošina elektroniski aizpildāmu sūdzības iesniegšanas veidlapu, neizslēdzot arī citus saziņas līdzekļus.

4.           For complaints referred to in point (b) of paragraph 1, the supervisory authority shall provide a complaint submission form, which can be completed electronically, without excluding other means of communication.

5.           Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz datu subjektu uzraudzības iestāde savus pienākumus veic bez maksas.

5.           Member States shall provide that the performance of the duties of the supervisory authority shall be free of charge for the data subject.

6.           Ja pieprasījumi ir kaitnieciski, jo īpaši to regulāras atkārtošanās dēļ, uzraudzības iestāde var pieprasīt samaksu vai neveikt datu subjekta pieprasīto darbību. Uzraudzības iestādei ir pienākums pierādīt, ka pieprasījums ir kaitniecisks.

6.           Where requests are vexatious, in particular due to their repetitive character, the supervisory authority may charge a fee or not take the action required by the data subject. The supervisory authority shall bear the burden of proving of the vexatious character of the request.

46. pants Pilnvaras

Article 46 Powers

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai iestādei ir piešķirtas:

Member States shall provide that each supervisory authority must in particular be endowed with:

a)      izmeklēšanas pilnvaras, piemēram pilnvaras piekļūt datiem, kuri ir apstrādes darbību priekšmets, un pilnvaras vākt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās uzraudzības pienākumu veikšanai;

(a)     investigative powers, such as powers of access to data forming the subject matter of processing operations and powers to collect all the information necessary for the performance of its supervisory duties;

b)      efektīvas iejaukšanās pilnvaras, piemēram, pilnvaras sniegt atzinumus pirms datu apstrādes darbību veikšanas un pilnvaras nodrošināt šo atzinumu atbilstīgu publiskošanu, pilnvaras ierobežot piekļuvi datiem, dzēst vai iznīcināt datus, noteikt pagaidu vai galīgu aizliegumu datu apstrādei, brīdināt vai izteikt aizrādījumu pārzinim vai pilnvaras nodot jautājumu izskatīšanai valsts parlamentam vai citām politiskām institūcijām;

(b)     effective powers of intervention, such as the delivering of opinions before processing is carried out, and ensuring appropriate publication of such opinions, ordering the restriction, erasure or destruction of data, imposing a temporary or definitive ban on processing, warning or admonishing the controller, or referring the matter to national parliaments or other political institutions ;

c)      pilnvaras iesaistīties juridiskās procedūrās, ja pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi, vai darīt zināmus šos pārkāpumus tiesu iestādēm.

(c)     the power to engage in legal proceedings where the provisions adopted pursuant to this Directive have been infringed or to bring this infringement to the attention of the judicial authorities.

47. pants Darbības pārskats

Article 47 Activities report

Dalībvalstis nodrošina, ka katra uzraudzības iestāde sagatavo ikgadēju ziņojumu par savu darbību. Ziņojumu dara pieejamu Komisijai un Eiropas Datu uzraudzības kolēģijai.

Member States shall provide that each supervisory authority draws up an annual report on its activities. The report shall be made available to the Commission and the European Data Protection Board.

VII NODAĻA Sadarbība

CHAPTER VII CO-OPERATION

48. pants Savstarpēja palīdzība

Article 48 Mutual assistance

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes sniedz savstarpēju palīdzību, lai konsekventā veidā īstenotu un piemērotu noteikumus, pamatojoties uz šo direktīvu, un nosaka pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai. Savstarpēja palīdzība attiecas jo īpaši uz informācijas pieprasījumiem un uzraudzības pasākumiem, piemēram, pieprasījumiem veikt iepriekšējas apspriešanās, pārbaudes vai izmeklēšanas.

1.           Member States shall provide that supervisory authorities provide each other with mutual assistance in order to implement and apply the provisions pursuant to this Directive in a consistent manner, and shall put in place measures for effective co-operation with one another. Mutual assistance shall cover, in particular, information requests and supervisory measures, such as requests to carry out prior consultations, inspections and investigations.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde veic visus atbilstošos pasākumus, kas nepieciešami, lai atbildētu uz citas uzraudzības iestādes pieprasījumu.

2.           Member States shall provide that a supervisory authority takes all appropriate measures required to reply to the request of another supervisory authority.

3.           Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījumus adresēts, informē pieprasošo uzraudzības iestādi par rezultātiem, vai attiecīgā gadījumā par progresu vai pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu pieprasošās iestādes pieprasījumu.

3.           The requested supervisory authority shall inform the requesting supervisory authority of the results or, as the case may be, of the progress or the measures taken in order to meet the request by the requesting supervisory authority.

49. pants Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas uzdevumi

Article 49 Tasks of the European Data Protection Board

1.           Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, ko izveido ar Regulu (ES) …./2012, īsteno šādus uzdevumus attiecībā uz apstrādes darbībām, kas ir šīs direktīvas piemērošanas jomā:

1.           The European Data Protection Board established by Regulation (EU)…./2012 shall exercise the following tasks in relation to processing within the scope of this Directive:

a)      sniedz padomus Komisijai par visiem jautājumiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību Savienībā, tai skaitā par visiem šīs direktīvas grozījumiem, kas tiek ierosināti;

(a) advise the Commission on any issue related to the protection of personal data in the Union, including on any proposed amendment of this Directive;

b)      pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc pašas kolēģijas vai viena no tās locekļu iniciatīvas pārbauda jautājumus, kas attiecas uz to noteikumu piemērošanu, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, un izdod vadlīnijas, ieteikumus un norādījumus par paraugpraksi, kas adresēti uzraudzības iestādēm, lai veicinātu šo noteikumu konsekventu piemērošanu;

(b) examine, on request of the Commission or on its own initiative or of one of its members, any question covering the application of the provisions adopted pursuant to this Directive and issue guidelines, recommendations and best practices addressed to the supervisory authorities in order to encourage consistent application of those provisions;

c)      pārskata b) apakšpunkta minēto vadlīniju, ieteikumu un paraugprakses īstenošanu un regulāri par to ziņo Komisijai;

(c) review the practical application of guidelines, recommendations and best practices referred to in point (b) and report regularly to the Commission on these;

d)      sniedz atzinumu Komisijai par aizsardzības līmeni trešās valstīs un starptautiskās organizācijās;

(d) give the Commission an opinion on the level of protection in third countries or international organisations;

e)      veicina sadarbību un efektīvu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu ar informāciju un praksi starp uzraudzības iestādēm;

(e) promote the co-operation and the effective bilateral and multilateral exchange of information and practices between the supervisory authorities;

f)       veicina kopīgas apmācības programmas un personāla apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, kā arī, ja tas ir atbilstoši, ar trešo valstu vai starptautisko organizāciju uzraudzības iestādēm;

(f) promote common training programmes and facilitate personnel exchanges between the supervisory authorities, as well as, where appropriate, with the supervisory authorities of third countries or of international organisations;

g)      veicina zināšanu un dokumentācijas apmaiņu ar datu aizsardzības uzraudzības iestādēm visā pasaulē, tai skaitā par datu aizsardzības tiesību aktiem un praksi.

(g) promote the exchange of knowledge and documentation with data protection supervisory authorities worldwide, including data protection legislation and practice.

2.       Ja Komisija lūdz Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas padomu, tā var noteikt termiņu, kādā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai šāds padoms ir jāsniedz, ņemot vērā jautājuma steidzamību.

2.       Where the Commission requests advice from the European Data Protection Board, it may lay out a time limit within which the European Data Protection Board shall provide such advice, taking into account the urgency of the matter.

3.           Eiropas Datu aizsardzības kolēģija savus atzinumus, vadlīnijas, ieteikumus un paraugprakses nosūta Komisijai un 57. panta 1. punktā norādītajai komitejai un publisko tos.

3.           The European Data Protection Board shall forward its opinions, guidelines, recommendations, and best practices to the Commission and to the committee referred to in Article 57(1) and make them public.

4.           Komisija informē Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju par darbību, kas veikta, ņemot vērā, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas sagatavotos atzinumus, vadlīnijas, ieteikumus un paraugpraksi.

4.           The Commission shall inform the European Data Protection Board of the action it has taken following opinions, guidelines, recommendations and best practices issued by the European Data Protection Board.

VIII NODAĻA TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

CHAPTER VIII REMEDIES, LIABILITY AND SANCTIONS

50. pants Tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē

Article 50 Right to lodge a complaint with a supervisory authority

1.           Neskarot citus administratīvus vai tiesiskus aizsardzības līdzekļus, dalībvalstis nodrošina, ka katram datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei jebkurā dalībvalstī, ja tas uzskata, ka viņa personas datu apstrāde neatbilst noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

1.           Without prejudice to any other administrative or judicial remedy, Member States shall provide for the right of every data subject to lodge a complaint with a supervisory authority in any Member State, if they consider that the processing of personal data relating to them does not comply with provisions adopted pursuant to this Directive.

2.           Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurai struktūrai, organizācijai vai asociācijai, kuras mērķis ir aizsargāt datu subjektu tiesības un intereses saistībā ar to datu aizsardzību un kura ir atbilstoši izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, ir tiesības iesniegt sūdzību jebkuras dalībvalsts uzraudzības iestādē viena vai vairāku datu subjektu vārdā, ja tā uzskata, ka datu subjektu tiesības, pamatojoties uz šo direktīvu, ir pārkāptas personas datu apstrādes rezultātā. Datu subjektam (subjektiem) šī organizācija vai asociācija ir atbilstoši jāpilnvaro.

2.           Member States shall provide for the right of any body, organisation or association which aims to protect data subjects’ rights and interests concerning the protection of their personal data and is being properly constituted according to the law of a Member State to lodge a complaint with a supervisory authority in any Member State on behalf of one or more data subjects, if it considers that a data subject’s rights under this Directive have been infringed as a result of the processing of personal data. The organisation or association must be duly mandated by the data subject(s).

3.           Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētajai struktūrai, organizācijai vai asociācijai ir tiesības neatkarīgi no datu subjekta sūdzības iesniegt sūdzību dalībvalsts uzraudzības iestādē, ja tā uzskata, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums.

3.           Member States shall provide for the right of any body, organisation or association referred to in paragraph 2, independently of a data subject's complaint, to lodge a complaint with a supervisory authority in any Member State, if it considers that a personal data breach has occurred.

51. pants Tiesības vērsties tiesā pret uzraudzības iestādi

Article 51 Right to a judicial remedy against a supervisory authority

1. Dalībvalstis nodrošina tiesības vērsties tiesā pret uzraudzības iestādes lēmumiem.

1. Member States shall provide for the right to a judicial remedy against decisions of a supervisory authority.

2. Katram datu subjektam ir tiesības vērsties tiesā, lai liktu uzraudzības iestādei reaģēt uz sūdzību, ja nav pieņemts lēmums, kas nepieciešams viņu tiesību aizsardzībai, vai ja uzraudzības iestāde trīs mēnešu laikā neinformē datu subjektu par lietas virzību vai sūdzības rezultātiem saskaņā ar 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Each data subject shall have the right to a judicial remedy for obliging the supervisory authority to act on a complaint, in the absence of a decision which is necessary to protect their rights, or where the supervisory authority does not inform the data subject within three months on the progress or outcome of the complaint pursuant to point (b) of Article 45(1).

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedība pret uzraudzības iestādi tiek uzsākta tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas uzraudzības iestāde.

3. Member States shall provide that proceedings against a supervisory authority shall be brought before the courts of the Member State where the supervisory authority is established.

52. pants Tiesības vērsties tiesā pret pārzini vai apstrādātāju

Article 52 Right to a judicial remedy against a controller or processor

Neskarot pieejamos administratīvos aizsardzības līdzekļus, tai skaitā tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības iestādē, dalībvalstis fiziskām personām nodrošina tiesības vērsties tiesā, ja tās uzskata, ka to tiesības, kas paredzētas noteikumos, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir aizskartas personas datu apstrādes rezultātā, kura neatbilst šiem noteikumiem.

Without prejudice to any available administrative remedy, including the right to lodge a complaint with a supervisory authority, Member States shall provide for the right of every natural person to a judicial remedy if they consider that that their rights laid down in provisions adopted pursuant to this Directive have been infringed as a result of the processing of their personal data in non-compliance with these provisions.

53. pants Kopējie tiesvedības noteikumi

Article 53 Common rules for court proceedings

1.           Dalībvalstis nodrošina, ka visām 50. panta 2. punkta minētajām struktūrām, organizācijām vai asociācijām ir tiesības izmantot 51. un 52. pantā minētās tiesības viena vai vairāku datu subjektu vārdā.

1.           Member States shall provide for the right of any body, organisation or association referred to in Article 50(2) to exercise the rights referred to in Articles 51 and 52 on behalf of one or more data subjects.

2.           Katrai uzraudzības iestādei ir tiesības iesaistīties juridiskās procedūrās un vērsties tiesā, lai īstenotu noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu vai nodrošinātu personas datu aizsardzības konsekvenci Savienībā.

2.           Each supervisory authority shall have the right to engage in legal proceedings and bring an action to court, in order to enforce the provisions adopted pursuant to this Directive or to ensure consistency of the protection of personal data within the Union.

3.           Dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedība, ko var veikt, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, ļauj ātri pieņemt pasākumus, tai skaitā pagaidu pasākumus, lai izbeigtu potenciālu pārkāpumu un novērstu turpmāku attiecīgo interešu aizskaršanu.

3.           Member States shall ensure that court actions available under national law allow for the rapid adoption of measures including interim measures, designed to terminate any alleged infringement and to prevent any further impairment of the interests involved.

54. pants Atbildība un tiesības uz kompensāciju

Article 54 Liability and the right to compensation

1.           Dalībvalstis paredz to, ka jebkurai personai, kurai nodarīts kaitējums nelikumīgas datu apstrādes vai tādu darbību rezultātā, kuras neatbilst noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, ir tiesības saņemt no pārziņa kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

1.           Member States shall provide that any person who has suffered damage as a result of an unlawful processing operation or of an action incompatible with the provisions adopted pursuant to this Directive shall have the right to receive compensation from the controller or the processor for the damage suffered.

2.           Ja apstrādē ir iesaistīts vairāk nekā viens pārzinis vai apstrādātājs, visi pārziņi vai apstrādātāji par nodarīto kaitējumu atbild solidāri.

2.           Where more than one controller or processor is involved in the processing, each controller or processor shall be jointly and severally liable for the entire amount of the damage.

3.           Pārzini vai apstrādātāju var pilnībā vai daļēji atbrīvot no šīs atbildības, ja pārzinis vai apstrādātājs pierāda, ka nav atbildīgs par notikumu, kas radījis šo kaitējumu.

3.           The controller or the processor may be exempted from this liability, in whole or in part, if the controller or processor proves that they are not responsible for the event giving rise to the damage.

55. pants Sankcijas

Article 55 Penalties

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

Member States shall lay down the rules on penalties, applicable to infringements of the provisions adopted pursuant to this Directive and shall take all measures necessary to ensure that they are implemented. The penalties provided for must be effective, proportionate and dissuasive.

IX NODAĻA DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

CHAPTER IX DELEGATED ACTS AND IMPLEMENTING ACTS

56. pants Deleģēšana

Article 56 Exercise of the delegation

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

1.           The power to adopt delegated acts is conferred on the Commission subject to the conditions laid down in this Article.

2.           Direktīvas 28. panta 5. punktā minētās pilnvaras ir deleģētas Komisijai uz nenoteiktu laiku, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

2.           The delegation of power referred to in Article 28(5) shall be conferred on the Commission for an indeterminate period of time from the date of entry into force of this Directive.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidzas lēmumā norādītās tiesības pieņemt deleģētos aktus. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.           The delegation of power referred to in Article 28(5) may be revoked at any time by the European Parliament or by the Council. A decision of revocation shall put an end to the delegation of the power specified in that decision. It shall take effect the day following the publication of the decision in the Official Journal of the European Union or at a later date specified therein. It shall not affect the validity of any delegated acts already in force.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā paziņo par to vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.           As soon as it adopts a delegated act, the Commission shall notify it simultaneously to the European Parliament and to the Council.

5.           Saskaņā ar 28. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret to nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie iebildumus neizteiks. Šo termiņu pagarina par 2 mēnešiem pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas.

5.           A delegated act adopted pursuant to Article 28(5) shall enter into force only if no objection has been expressed either by the European Parliament or the Council within a period of 2 months of notification of that act to the European Parliament and the Council or if, before the expiry of that period, the European Parliament and the Council have both informed the Commission that they will not object. That period shall be extended by 2 months at the initiative of the European Parliament or the Council.

57. pants Komiteju procedūra

Article 57 Committee procedure

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

1. The Commission shall be assisted by a committee. That committee shall be a committee within the meaning of Regulation (EU) No 182/2011.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2. Where reference is made to this paragraph, Article 5 of Regulation (EU) No 182/2011 shall apply.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

3. Where reference is made to this paragraph, Article 8 of Regulation (EU) No 182/2011, in conjunction with Article 5 thereof, shall apply.

X NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

CHAPTER X FINAL PROVISIONS

58. pants Atcelšana

Article 58 Repeals

1.           Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI ir atcelts.

1.           Council Framework Decision 2008/977/JHA is repealed.

2.           Atsauces uz atcelto pamatlēmumu, kas minēts 1. punkta, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

2.           References to the repealed Framework Decision referred to in paragraph 1 shall be construed as references to this Directive.

59. pants Saistība ar iepriekš pieņemtiem Savienības aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Article 59 Relation with previously adopted acts of the Union for judicial co-operation in criminal matters and police co-operation

Netiek skarti īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, kuri iekļauti Savienības aktos, kas pieņemti pirms šīs direktīvas pieņemšanas datuma, kuri attiecas uz personas datu apstrādi starp dalībvalstīm un dalībvalstu noteikto iestāžu piekļuvi informācijas sistēmām šīs direktīvas piemērošanas jomā, kuras izveidotas, pamatojoties uz Līgumiem.

The specific provisions for the protection of personal data with regard to the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties in acts of the Union adopted prior to the date of adoption of this Directive regulating the processing of personal data between Member States and the access of designated authorities of Member States to information systems established pursuant to the Treaties within the scope of this Directive remain unaffected.

60. pants Saistība ar iepriekš noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās

Article 60 Relationship with previously concluded international agreements in the field of judicial co-operation in criminal matters and police co-operation

Starptautiski nolīgumus, ko dalībvalstis noslēgušas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, ja nepieciešams, groza piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

International agreements concluded by Member States prior to the entry force of this Directive shall be amended, where necessary, within five years after the entry into force of this Directive.

61. pants Izvērtēšana

Article 61 Evaluation

1.           Komisija izvērtē šīs direktīvas piemērošanu.

1.           The Commission shall evaluate the application of this Directive.

2.           Komisija trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēka pārskata citus Eiropas Savienības pieņemtos aktus, kas attiecas uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, jo īpaši tos Savienības aktus, kas minēti 59. pantā, lai izvērtētu nepieciešamību pielāgot tos šai direktīvai un, ja nepieciešams, iesniedz vajadzīgos priekšlikumus šos aktu grozīšanai, lai nodrošinātu konsekventu pieeju to personas datu aizsardzībai, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma.

2.           The Commission shall review within three years after the entry into force of this Directive other acts adopted by the European Union which regulate the processing of personal data by competent authorities for the purposes of prevention, investigation, detection or prosecution of criminal offences or the execution of criminal penalties, in particular those acts adopted by the Union referred to in Article 59, in order to assess the need to align them with this Directive and make, where appropriate, the necessary proposals to amend these acts to ensure a consistent approach on the protection of personal data within the scope of this Directive.

3.           Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus, kuros saskaņā ar 1. punktu izvērtē un pārskata šo direktīvu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Turpmākos ziņojumus iesniedz reizi četros gados. Komisija, ja nepieciešams, iesniedz atbilstošus priekšlikumus, ar mērķi grozīt šo direktīvu un pielāgot citus tiesību aktus. Ziņojums ir publiski pieejams.

3.           The Commission shall submit reports on the evaluation and review of this Directive pursuant to paragraph 1 to the European Parliament and the Council at regular intervals. The first reports shall be submitted no later than four years after the entry into force of this Directive. Subsequent reports shall be submitted every four years thereafter. The Commission shall submit, if necessary, appropriate proposals with a view of amending this Directive and aligning other legal instruments. The report shall be made public.

62. pants Īstenošana

Article 62 Implementation

1.           Dalībvalstis ne vēlāk kā [datums/2 gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

1.           Member States shall adopt and publish, by [date/ two years after entry into force] at the latest, the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive. They shall forthwith notify to the Commission the text of those provisions.

Tās piemēro minētos noteikumus no xx.xx.201x.[datums/divi gadi pēc tās stāšanās spēkā].

They shall apply those provisions from xx.xx.201x [date/ two years after entry into force].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

When Member States adopt those provisions, they shall contain a reference to this Directive or be accompanied by such a reference on the occasion of their official publication. Member States shall determine how such reference is to be made.

2.           Dalībvalstis dara zināmus Komisijai tiesību aktu svarīgāko noteikumu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

2.           Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions of national law which they adopt in the field covered by this Directive.

63. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Article 63 Entry into force and application

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

This Directive shall enter into force on the first day following that of its publication in the Official Journal of the European Union.

64. pants Adresāti

Article 64 Addressees

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

This Directive is addressed to the Member States.

Briselē, 25.1.2012

Done at Brussels, 25.1.2012

Eiropas Parlamenta vārdā                            Padomes vārdā

For the European Parliament                       For the Council

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

The President                                                 The President

[1]               Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[1]               Directive 95/46/EC of the European Parliament and of the Council of 24 October 1995 on the protection of individuals with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data, OJ L 281/95, p.31.

[2]               Skat. pilno sarakstu ietekmes novērtējuma 3. pielikumā (SEC(2012)72).

[2]               See the full list in Annex 3 to the Impact Assessment (SEC(2012)72).

[3]               Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[3]               Council Framework Decision 2008/977/JHA of 27 November 2008 on the protection of personal data processed in the framework of police and judicial cooperation in criminal matters, OJ L 350, 30.12.2008, p. 60.

[4]               Stokholmas programmā, OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[4]               In the Stockholm Programme, OJ C 115, 4.5.2010, p. 1.

[5]               Skat. Eiropas Parlamenta rezolūciju par Stokholmas programmu, kas pieņemta 2009. gada 25. novembrī.

[5]               See the Resolution of the European Parliament on the Stockholm Programme adopted on 25 November 2009.

[6]               COM(2010)171 galīgā redakcija.

[6]               COM(2010)171final.

[7]               Eiropas Komisija, Paziņojums "Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībai", COM(2010)609 galīgā redakcija, 2010. gada 4. novembris.

[7]               European Commission, Communication on “A comprehensive approach on personal data protection in the European Union”, COM(2010)609 final, 4 November 2010.

[8]               21. deklarācija par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā (kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, 13.12.2007.).

[8]               Declaration 21 on the protection of personal data in the fields of judicial cooperation in criminal matters and police cooperation (annexed to the Final Act of the Intergovernmental Conference which adopted the Treaty of Lisbon, 13.12.2007).

[9]               http://ec.europa.eu/justice/newsroom/data-protection/opinion/090709_en.htm.

[9]               http://ec.europa.eu/justice/newsroom/data-protection/opinion/090709_en.htm.

[10]             http://ec.europa.eu/justice/newsroom/data-protection/opinion/101104_en.htm.

[10]             http://ec.europa.eu/justice/newsroom/data-protection/opinion/101104_en.htm.

[11]             Īpašais Eirobarometrs (EB) 359, Data Protection and Electronic Identity in the EU ("Datu aizsardzība un elektroniskā identitāte ES") (2011): http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_359_en.pdf.

[11]             Special Eurobarometer (EB) 359, Data Protection and Electronic Identity in the EU (2011): http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_359_en.pdf.

[12]             Sk. Study on the economic benefits of privacy enhancing technologies (Pētījums par ekonomisko labumu, ko sniedz privātuma aizsardzību veicinošas tehnoloģijas) vai Comparative study on different approaches to new privacy challenges, in particular in the light of technological developments (Salīdzinošais pētījums par dažādām pieejām jaunajām ar privātumu saistītajām problēmām, jo īpaši ņemot vērā tehnikas attīstību, 2010. gada janvāris.          (http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/docs/studies/new_privacy_challenges/final_report_en.pdf).

[12]             See the Study on the economic benefits of privacy enhancing technologies or the Comparative study on different approaches to new privacy challenges, in particular in the light of technological developments, January 2010.     (http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/docs/studies/new_privacy_challenges/final_report_en.pdf).

[13]             Darba grupu izveidoja 1996. gadā ( ar Direktīvas 29. pantu) un tai ir padomdevējas struktūras statuss, to veido valstu datu aizsardzību uzraugošo iestāžu (DAIs), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) un Komisijas pārstāvji. Plašāku informāciju par tās darbību sk. šeit: http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[13]             The Working Party was set up in 1996 (by Article 29 of the Directive) with advisory status and composed of representatives of national Data Protection Supervisory Authorities (DPAs), the European Data Protection Supervisor (EDPS) and the Commission. For more information on its activities see http://ec.europa.eu/justice/policies/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[14]             Jo īpaši sk. šādus atzinumus: par "Privātuma nākotni" (2009. gads, WP 168); par "personas datu apstrādātāja" un "apstrādātāja" jēdzienu (1/2010, WP 169); par biheiviorālo reklāmu tiešsaistē (2/2010, WP 171); par pārskatatbildības principu (3/2010, WP 173); par piemērojamiem tiesību aktiem (8/2010, WP 179); par piekrišanu (15/2011, WP 187). Pēc Komisijas lūguma tā pieņēma šādus konsultējošus dokumentus: par paziņojumiem, par sensitīviem datiem un par Direktīvas 95/46/EK 28. panta 6. punkta praktisko īstenošanu. Tiem visiem var piekļūt šeit: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/index_en.htm.

[14]             See in particular the following opinions: on the "Future of Privacy" (2009, WP 168); on the concepts of "controller” and “processor" (1/2010, WP 169); on online behavioural advertising (2/2010, WP 171); on the principle of accountability (3/2010, WP 173); on applicable law (8/2010, WP 179); and on consent (15/2011, WP 187). Upon the Commission's request, it adopted also the three following Advice Papers: on notifications, on sensitive data and on the practical implementation of Article 28(6) of the Directive 95/46/EC. They can all be accessed at: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/index_en.htm.

[15]             Pieejams EDAU tīmekļa vietnē: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/.

[15]             Available on the EDPS website: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/.

[16]             EP 2011. gada 6. jūlija rezolūcija par vispusīgu pieeju personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā (2011/2025(INI)), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2011-0323&language=LV&ring=A7-2011-0244 (ziņotājs MEP Axel Voss (EPP/DE)).

[16]             EP resolution of 6 July 2011 on a comprehensive approach on personal data protection in the European Union (2011/2025(INI), http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7-TA-2011-0323&language=EN&ring=A7-2011-0244 (rapporteur: MEP Axel Voss (EPP/DE).

[17]             CESE 999/2011.

[17]             CESE 999/2011.

[18]             SEC(2012)72.

[18]             SEC(2012)72.

[19]             COM(2012)12.

[19]             COM(2012)12.

[20]             Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. novembra spriedums apvienotajās lietās C-92/09 un C-93/09 Volker un Markus Schecke un Eifert 2010., Krājums I-0000. lpp.

[20]             Court of Justice of the EU, judgment of 9.11.2010, Joined Cases C-92/09 and C-93/09 Volker und Markus Schecke and Eifert [2010] ECR I-0000.

[21]             Saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punktu tiesību uz personas datu aizsardzību izmantošanai var noteikt ierobežojumus, taču tiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība un, ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

[21]             In line with Article 52(1) of the Charter, limitations may be imposed on the exercise of the right to data protection as long as the limitations are provided for by law, respect the essence of the right and freedoms and, subject to the principle of proportionality, are necessary and genuinely meet objectives of general interest recognised by the European Union or the need to protect the rights and freedoms of others.

[22]             Minēta arī 2. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI, OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.

[22]             Referred to also in Article 2 (a) of Directive 2011/92/EU of the European Parliament and of the Council of 13 December 2011 on combating the sexual abuse and sexual exploitation of children and child pornography, and replacing Council Framework Decision 2004/68/JHA, OJ L 335, 17.12.2011, p. 1.

[23]             COM(2005)475 galīgā redakcija.

[23]             COM(2005) 475 final.

[24]             Lēmuma 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju, 14. pants.

[24]             Article 14 Europol Decision 2009/371/JHA.

[25]             Lēmuma 2009/426/TI par Eurojust 15. pants.

[25]             Article 15 Eurojust Decision 2009/426/JHA.

[26]             Lēmuma 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju, 14. pants.

[26]             Article 14 Europol Decision 2009/371/JHA.

[27]             Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 4. decembra spriedums lietā S un Marper pret AK (pieteikumi nr. 30562/04 un 30566/04)

[27]             ECtHR, judgment of 4.12.2008, S. and Marper v. UK (Application nos. 30562/04 and 30566/04).          

[28]             Pieņemta Starptautiskajā datu aizsardzības un privātuma komisāru konferencē 2009. gada 5. novembrī.

[28]             Adopted by the International Conference of Data Protection and Privacy Commissioners on 5.11.2009.

[29]             Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 9. marta spriedums lietā Komisija pret Vāciju (C-518/07, Krājums 2010., I-1885. lpp.).

[29]             Court of Justice of the EU, judgment of 9.3.2010, Commission / Germany (C-518/07, ECR 2010 p. I-1885)

[30]             Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, OV L 008, 12.1.2001., 1. lpp.

[30]             Regulation (EC) No 45/2001 of the European Parliament and of the Council of 18 December 2000 on the protection of individuals with regard to the processing of personal data by the Community institutions and bodies and on the free movement of such data; OJ L 008 , 12/.01/.2001, p.1.

[31]             Sk. 27. zemsvītras piezīmi.

[31]             Op. cit., footnote 27.

[32]             Par pamatu ņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību"); OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[32]             Directive 2000/31/EC of the European Parliament and of the Council of 8 June 2000 on certain legal aspects of information society services, in particular electronic commerce, in the Internal Market ('Directive on electronic commerce'); OJ L 178, 17.7.2000, p. 1.

[33]             OV C …, , lpp.

[33]             OJ C… , p. .

[34]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[34]             OJ L 281, 23.11.1995, p. 31.

[35]             OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

[35]             OJ L 350, 30.12.2008, p. 60.

[36]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[36]             OJ L 55, 28.2.2011, p. 13.

[37]             OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.

[37]             OJ L335, 17.12.2011, p. 1.

[38]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[38]             OJ L 176, 10.7.1999, p. 36.

[39]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.               

[39]             OJ L 53, 27.2.2008, p. 52.     

[40]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[40]             OJ L 160 of 18.6.2011, p. 19.