GLOSĀRIJS

GLOSSARY

Apvāršņa gads : gads nākotnē, kura lēsto pieprasījumu izmanto par pamatu ūdensapgādes ieguldījuma plānošanai.

Bulk water supply system : All infrastructure enabling the provision of water in municipal/local tanks, including water abstraction, production, the long-distance transfer of raw water, treatment and transport up to the tanks. Water is then provided to users through the distribution network.

Darbības programma : Komisijas apstiprināts dokuments, kurā uzskaitītas saskaņotas prioritātes un kas aptver daudzgadu pasākumus.

Cohesion Fund (CF) : Financial instrument designed to strengthen economic and social cohesion by financing environment and transport projects in Member States with a per capita GNP of less than 90 % of the EU average.

Efektivitāte : attiecības mērījumus starp izvirzītajiem mērķiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Cost-benefit analysis (CBA) : A technique for comparing all the costs and all the benefits of an intervention to determine whether the benefits outweigh the costs, and if so, by what proportion.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) : finanšu instruments, kas izveidots, lai veicinātu ES reģionu ekonomisko un sociālo kohēziju. ERAF intervences galvenokārt īsteno ar tādu darbības programmu starpniecību, kurās ir daudz projektu.

Cost-recovery principle :

Hm3 : hektokubikmetrs jeb miljons kubikmetru.

A principle requiring that the costs of a specific good or service are covered by the revenues.

Izmaksu atgūšanas princips :

In the field of water, Member States are required to adopt water pricing policies which take account of the recovery of all costs in order to provide incentives to use water resources efficiently (see Article 9 of Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy (OJ L 327, 22.12.2000, p. 1).

princips, kas prasa, lai ieņēmumi segtu konkrētas preces vai pakalpojuma izmaksas.

Distribution network : All activities and infrastructures enabling the distribution of water to domestic and other users from municipal or local tanks.

Attiecībā uz ūdens cenu politiku dalībvalstīm ir jāņem vērā visu izmaksu atgūšanas princips, lai stimulētu lietotājus izmantot ūdens resursus lietderīgi (sk. 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK , ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Effectiveness : Measurement of the relationship between objectives set and results achieved.

Izmaksu efektivitāte : attiecības mērījumus starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem rezultātiem. Šajā ziņojumā — attiecība starp ieguldījuma izmaksām un, piemēram, piegādātā ūdens daudzuma pieaugumu vai ūdens kvalitātes uzlabojumu.

Efficiency : Measurement of the relationship between the resources employed and the results achieved. In the present report, the relationship between investment cost and, for example, the increase in water volumes supplied or the improvement in the quality of the water.

Izmaksu un ieguvumu analīze : metode intervences visu izmaksu un visu ieguvumu salīdzināšanai, lai noteiktu, vai ieguvumi ir lielāki par izmaksām un par cik procentiem.

European Regional Development Fund (ERDF) : Financial instrument designed to promote economic and social cohesion between the regions of the EU. ERDF interventions are mainly implemented through operational programmes involving a large number of projects.

Kohēzijas fonds : finanšu instruments, kas izveidots ekonomiskās un sociālās kohēzijas stiprināšanai un ar kura starpniecību finansē vides un transporta projektus dalībvalstīs, kurās NKP uz iedzīvotāju ir mazāks nekā 90 % no ES vidējā rādītāja.

Hm3 : Hectocubic metre, equals 1 million m3.

Kopējā ūdensapgādes sistēma : visi infrastruktūras objekti, kas ļauj piegādāt ūdeni pašvaldību/vietējās tvertnēs, tostarp ūdens ieguves vietas, ūdens ražošana, neapstrādāta ūdens novadīšana lielā attālumā, ūdens attīrīšana un transportēšana uz tvertnēm. Pēc tam ūdeni caur sadales tīklu piegādā patērētājiem.

Horizon year : A year in the future for which the estimated demand is used as a basis for planning water supply investment.

Patēriņš uz iedzīvotāju : ūdens daudzums litros diennaktī uz iedzīvotāju, kas vajadzīgs parastam sadzīves un rūpnieciskam patēriņam teritorijas, pašvaldības vai reģiona līmenī. Hidroloģiskās plānošanas dokumentā ir noteiktas vērtības patēriņam uz vienu iedzīvotāju, pamatojoties uz vietējām sadzīves iezīmēm un rūpniecisko attīstību.

Non-invoiced water : Difference between the volume of water abstracted and the invoiced consumption, also known as unaccounted-for water. It includes leakages, illegal consumption, inaccuracies in measurement and free use of water services. While leakages can only be estimated, non-invoiced water is a measurable parameter for which data are available in almost all the water supply systems. In this report, it is used as an indicator of the water system networks yield.

Programmu posms : daudzgadu posms, kurā plāno un īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda izdevumus.

Operational programme (OP) : A document approved by the Commission which takes the form of a coherent set of priorities comprising multi-annual measures.

Sadales tīkls : visi pasākumi un infrastruktūras objekti, kas nodrošina ūdens sadali sadzīves un citiem patērētājiem no pašvaldību un vietējām tvertnēm.

Per capita consumption : At the level of an area, a municipality or a region, the volume of water, in litres per day and per person, necessary for ordinary domestic and industrial activities. Hydrological planning documents establish values of per capita consumption on the basis of local residential characteristics and industrial development.

Sociālā pieejamība : princips, kas prasa, lai, nosakot ūdens cenu tā, lai paredzamās cenas segtu pakalpojumu izmaksas, tiktu ņemta vērā iedzīvotāju spēja maksāt par ūdeni. To var mērīt kā attiecību starp mājsaimniecības izdevumiem par ūdeni un rīcībā esošajiem ienākumiem.

Programme period : The multi-annual framework within which Structural Fund and Cohesion Fund expenditure is planned and implemented.

Struktūrpasākumi : šajā ziņojumā tās ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda intervences.

Social affordability : Principle requiring that the population’s capacity to pay for water is taken into account when setting water prices intended to cover the costs of the services. It can be measured by the ratio of households’ water expenditure to their disposable income.

Ūdens kanāls : atklāti vai slēgti ūdens ceļi no betona vai citiem materiāliem. Šajā ziņojumā šis termins ir lietots tikai to ūdens ceļu aprakstīšanai, pa kuriem nogādā ūdeni jauktam patēriņam, apūdeņošanai un sadzīves patēriņam.

Structural Measures : In this report, interventions by the European Regional Development Fund and by the Cohesion Fund.

Ūdenskrātuve : mākslīgs ezers, kas izveidots, upē vai ūdens plūsmā uzbūvējot dambi.

Water channel : Open or closed water ways in concrete or other materials. In this report the term is used only for water ways conveying water for mixed use, irrigation and domestic water supply.

Ūdens maģistrāles : dažāda diametra un materiālu caurules, kuras izmanto ūdens transportēšanai kopējā ūdensapgādes sistēmā.

Water main : Pipes of different diameter and material used for the transport of water within a bulk water supply system.

Ūdens tarifi (maksājumi) : ūdens cena, kuru pakalpojumu sniedzēji liek maksāt patērētājiem. Ūdens tarifi dažādiem patērētājiem atšķiras: mājsaimniecībām, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Ūdens tarifus parasti liek maksāt kopā ar notekūdeņu tarifiem.

Water reservoir : Artificial lake created by building a dam in a river or stream.

Ūdens tvertne : betona vai cita materiāla konteiners, kuru izmanto ūdens glabāšanai.

Water tank : Container in concrete or other material used to store water.

Ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini : starpība starp iegūtā ūdens daudzumu un patēriņu, par kuru sagatavoti faktūrrēķini, jeb neuzskaitītais ūdens. Tajā ietilpst noplūdes, nelikumīgs patēriņš, mērījumu neprecizitātes un ūdens bezmaksas patēriņš. Kaut arī par noplūdēm var sagatavot tikai aplēses, ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, ir izmērāms parametrs, par kuru dati ir pieejami gandrīz visās ūdensapgādes sistēmās. Šajā ziņojumā šo parametru izmanto kā rādītāju par ūdens sistēmas tīklu atdevi.

Water tariffs (charges) : Price of water charged by service providers to users. Water tariffs vary for different users: households, industry and agriculture. Water tariffs are usually charged together with wastewater tariffs.

KOPSAVILKUMS

EXECUTIVE SUMMARY

I. Ūdens ir viens no sociālās un ekonomiskās attīstības svarīgākajiem resursiem. Ūdensapgāde sadzīves patēriņam ir ļoti svarīga cilvēku veselībai un labklājībai.

I. Water is one of the most important resources for social and economic development. Water supply for domestic consumption is essential for human health and wellbeing.

II. Ieguldījumi ūdensapgādē palīdz apmierināt dažādas vajadzības, piemēram, palielina ūdens resursu pieejamību, pieaugot pieprasījumam; paplašina ģeogrāfisko tvērumu; uzlabo piegādātā ūdens kvalitāti; uzlabo ūdensapgādes sistēmu ražīgumu un pakalpojumu kvalitāti.

II. Investments in water supply address different needs, such as: increasing availability of water in response to increased demand; expanding geographical coverage; improving the quality of the water distributed; improving the efficiency of water supply systems and the quality of the service.

III. Palātas revīzija aptvēra tikai tos infrastruktūras objektus, kuri bija paredzēti ūdensapgādei sadzīves patēriņam un kurus līdzfinansēja no Kohēzijas fonda un ERAF un pabeidza 2000.–2006. gada programmu posmā Spānijā, Grieķijā, Portugālē un Itālijā — valstīs, kuras ir lielākās finansējuma saņēmējvalstis šajā jomā. Revīzijas konstatējumi ir balstīti uz 29 projektu tiešu pārbaudi (no tiem 11 projektus ir apstiprinājusi Komisija, bet 18 projektus — vadošās iestādes dalībvalstīs) un ES līdzekļu pārvaldības un uzraudzības sistēmu pārbaudi Komisijā un dalībvalstīs.

III. The Court’s audit focused on the infrastructures exclusively dedicated to domestic water supply co-financed by the Cohesion Fund and the ERDF and completed during the 2000-2006 programme period in Spain, Greece, Portugal and Italy, which are the major recipients of funding in this area. The audit findings are based on a direct review of 29 projects - 11 approved by the Commission and 18 approved by the Managing Authorities in the Member States - and on an examination of the Commission and Member States’ systems for managing and monitoring EU funds.

IV. Revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt, vai ES līdzekļi ūdensapgādei ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu. Tāpēc revīzijā novērtēja, vai

IV. The main objective of the audit was to assess whether EU spending on water supply is used to best effect, by addressing whether:

- tika pieņemti piemērotākie risinājumi, lai apmierinātu vajadzības attiecīgajās jomās;

- the most appropriate solutions were adopted to meet the needs of the areas concerned;

- ar līdzfinansētajiem projektiem izdevās uzlabot ūdensapgādi;

- the co-financed projects were successful in improving the water supply;

- rezultātu sasniedza ar zemākajām izmaksām ES budžetam.

- the objectives have been achieved at the lowest cost to the EU budget.

V. Palāta konstatēja, ka struktūrpasākumu tēriņi palīdzēja uzlabot ūdensapgādi sadzīves patēriņam, taču labākus rezultātus varēja sasniegt ar zemākām izmaksām, proti,

V. The Court found that, whilst Structural Measures spending has contributed to improving the supply of water for domestic use, better results could have been achieved at a lower cost. In particular:

- nākotnes vajadzību prognožu izstrādē neņēma vērā ne lejupejošu ūdens patēriņa tendenci, ne visus jau pieejamos resursus; turklāt galvenā uzmanība bija pievērsta jaunu avotu izmantošanai, nevis alternatīviem risinājumiem, piemēram, ūdens zaudējuma samazināšanai un citu tuvāku resursu izmantošanai; Komisijas un dalībvalstu vadošo iestāžu veiktajam novērtējumam bija ierobežota pievienotā vērtība;

- forecasts of future water needs did not take into account downward trends in water demand nor all resources already available; moreover, focus was placed on exploiting new sources without considering alternative solutions, such as reducing water losses and using other nearby resources; limited value was added by the Commission and the Member States’ Managing Authorities’ appraisal;

- tika sasniegti izmērāmi uzlabojumi, proti, palielinājās pieejamā ūdens daudzums, tika paplašināts publiskā tīkla pārklājums, uzlabojās ūdens kvalitāte, paaugstinājās tīkla atdeve un pakalpojumu nepārtrauktība; tomēr daži projekti nebija nodoti ekspluatācijā, jo trūka papildu infrastruktūras; sasniegumu uzraudzības kvalitāte bija nevienmērīga; gadījumos, kad dotāciju lēmumos bija izvirzīti nosacījumi, ne vienmēr uzmanība bija pievērsta tam, vai šie nosacījumi ir ievēroti;

- measurable improvements have been achieved in terms of increased available volume of water, extended coverage of public network, better water quality, higher network yield and service continuity; however, some projects were not operational because of missing complementary infrastructure; monitoring of achievements was of variable quality; where conditions were imposed in grant decisions, attention was not always paid to whether those conditions had been complied with;

- visos projektos bija izmaksu pieaugums un kavējumi. Piemērojot divus galvenos produktivitātes parametrus (jaudas izmantošanas koeficients un ūdens daudzums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini), varēja secināt, ka daži projekti darbojās daļēji produktīvi. Tika konstatētas nozīmīgas nepilnības dotāciju noteikšanas procesā; Komisija un dalībvalstis pietiekami neņēma vērā projektu spējas gūt ieņēmumus.

- all projects have experienced cost increases and delays; when measured by the two main efficiency parameters (capacity utilisation rate and non-invoiced water), several projects were found to operate with limited efficiency; significant weaknesses were observed in the process for setting grants and insufficient consideration was paid by the Commission and the Member States’ Managing Authorities to the ability of the projects to generate revenues.

VI. Palāta iesaka

VI. The Court recommends that:

- dalībvalstīm uzlabot ex ante analīzi un nākotnes vajadzību prognozēšanu, izmantojot jaunākos un precīzus datus, kā arī uzlabot visu pieejamo ūdens resursu uzskaiti; lielāka uzmanība jāpievērš piedāvājuma puses risinājumu alternatīvām (piemēram, ūdens zuduma samazināšanas pasākumiem) un pasākumiem ūdens kvalitātes aizsardzībai;

- Member States should improve their ex ante analysis and forecast of future needs by taking into account recent and accurate data and improve their inventory of all available water resources; pay greater attention to alternatives to supply side solutions (such as measures towards reducing water losses) and to measures for the protection of water quality;

- Komisijai mudināt dalībvalstis ieviest efektīvu ūdens resursu pārvaldību un līdzfinansētas ūdensapgādes infrastruktūras plānošanā ņemt vērā tās ietekmi;

- The Commission should encourage Member States to implement efficient water resource management and take its effects into account when planning co-financed water supply infrastructure;

- dalībvalstīm jau plānošanas posmā nodrošināt, lai savlaicīgi būtu pieejama papildu infrastruktūra, kas vajadzīga projektu darbības sākšanai; jāievieš labāki sasniegumu un nosacījumu uzraudzības instrumenti;

- Member States should ensure, from the planning stage, that complementary infrastructure necessary for the entry into operation of the projects, will be available on time; better monitoring tools for achievements and conditions should be put in place;

- dalībvalstīm plānošanas posmā vairāk uzmanības pievērst faktoriem, kas bieži izraisa kavējumus; jaunas infrastruktūras plānošanā jāņem vērā labākas ex ante analīzes rezultāti;

- Member States should pay more attention, during the planning phase, to factors that often create delays; results of better ex ante analyses should be taken into account in the design of new infrastructure;

- Komisijai un dalībvalstīm uzlabot izmaksu un ieguvumu analīzes un trūkstošā finansējuma aplēšu kvalitāti un pievērst pietiekamu uzmanību projektu spējai gūt ieņēmumus.

- The Commission and the Member States should improve the quality of the CBAs and financing gap estimates and give due consideration to the ability of the projects to generate revenues.

IEVADS

INTRODUCTION

ŪDENSAPGĀDE EIROPAS SAVIENĪBĀ

WATER SUPPLY IN THE EU

1. Ūdens ir ļoti būtisks cilvēku veselībai, un tas ir viens no svarīgākajiem dabas resursiem sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Pietiekami kvalitatīva ūdens piegāde sadzīves patēriņam ir svarīgs attīstības priekšnoteikums.

1. Water is essential for human health and one of the most important natural resources needed for social and economic development. The distribution of sufficient good quality water for domestic consumption is an important prerequisite for development.

2. Eiropas Savienības dalībvalstīs un atsevišķu valstu dažādos reģionos ievērojami atšķiras to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir pieejama publiskā ūdensapgādes sistēma, kā arī ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju. Būtiski atšķiras arī ūdens tīklu ražīgums, ūdens cena un izdevumu par ūdeni īpatsvars mājsaimniecību ienākumos (sk. 1. tabulu).

2. In the EU, there are significant variations among Member States and between regions within the same State in the proportion of population covered by a public water supply system and the per capita consumption of water. There are also significant differences in the efficiency of water networks, the price of water and share of water expenditure in total household income (see Table 1).

1. TABULA

TABLE 1

ŪDENSAPGĀDES SADZĪVES PATĒRIŅAM GALVENĀS IEZĪMES EIROPAS SAVIENĪBĀ, VIDĒJIE RĀDĪTĀJI DALĪBVALSTU LĪMENĪ [1]

MAIN CHARACTERISTICS OF THE WATER SUPPLY FOR DOMESTIC USE IN THE EU - AVERAGE VALUES AT MEMBER STATE LEVEL [1]

| Minimālais rādītājs | Maksimālais rādītājs |

| Minimum | Maximum |

Aptverto iedzīvotāju daļa (% no visiem iedzīvotājiem) | 70 | 100 |

Population coverage (% of total population) | 70 | 100 |

Patēriņš uz iedzīvotāju (litros uz iedzīvotāju dienā) | 70 | 270 |

Per capita consumption (litres/inhabitant/day) | 70 | 270 |

Ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (% no visa iegūtā ūdens) | 7 | 55 |

Non-invoiced water (% of total water abstracted) | 7 | 55 |

Ūdens cena (EUR/m3) | 0 | 2,1 |

Water price (euro/m3) | 0 | 2,1 |

Ūdensapgādes izdevumu daļa no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem (%) | 0 | 2,5 |

Share of the expenditure for water supply in total household income (%) | 0 | 2,5 |

3. Saskaņā ar līgumiem dabas resursu apdomīga un racionāla izmantošana ir viens no vides politikas mērķiem. Galvenais tiesību akts par ūdeni ir Ūdens pamatdirektīva, kuras mērķis ir nodrošināt ūdens aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Direktīva stājās spēkā 2000. gadā un tā bija jātransponē līdz 2003. gada decembrim. Ar direktīvu noteica ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmas un izvirzīja prasību līdz 2006. gadam izveidot uzraudzības tīklu, 2009. gadā publicēt upju baseinu apsaimniekošanas plānus un principā sasniegt vides mērķus līdz 2015. gadam. Direktīvā arī prasīts, lai dalībvalstis pieņemtu ūdens cenu politiku, kas stimulētu lietotājus izmantot ūdens resursus lietderīgi, un dažādu ekonomikas sektoru ūdens lietotāji šā uzdevuma izpildē dotu pienācīgu ieguldījumu (izmaksu atgūšanas princips). Šī prasība ir jāizpilda līdz 2010. gadam [2].

3. According to the Treaties, the prudent and rational use of natural resources is one of the objectives of the environmental policy. The key legal instrument for water is the Water Framework Directive, which aims to ensure the protection of water and its sustainable use. The Directive entered into force in 2000, and had to be transposed by December 2003. It established classification systems for water quality and required a monitoring network by 2006, the publication of river basin management plans in 2009 and, in principle, the attainment of environmental objectives by 2015. It also required Member States to adopt water-pricing policies providing incentives to efficient water use, with an adequate contribution to this goal from different categories of water user (cost recovery principle). This obligation is due by 2010 [2] .

4. Arī Padomes direktīva par dzeramā ūdens kvalitāti ir pieņemta, lai aizsargātu cilvēku veselību, proti, tajā ir noteiktas atsevišķu mikrobioloģisko, ķīmisko un organoleptisko parametru maksimālās vērtības [3].

4. In addition, a Council Directive on Drinking Water Quality is designed to protect human health, in particular by setting maximum values for certain microbiological, chemical and organoleptic parameters [3].

ES STRUKTŪRPASĀKUMI ŪDENSAPGĀDES INFRASTRUKTŪRAS LĪDZFINANSĒŠANAI

EU STRUCTURAL MEASURES CO-FINANCING OF WATER SUPPLY INFRASTRUCTURE

5. Ieguldījumus ūdensapgādes sistēmās veic, lai apmierinātu vienu vai vairākas īpašās vajadzības, tostarp

5. Investments in water supply systems are made as a result of one or more specific needs. These are the need to:

a) palielinātu ūdens pieejamību iedzīvotāju skaita pieauguma vai ekonomiskās izaugsmes dēļ;

(a) increase availability of water, either because of population increases or economic growth;

b) paplašinātu ģeogrāfisko tvērumu un to attiecinātu uz tām iedzīvotāju grupām, kuras nesaņem publiskās ūdensapgādes pakalpojumus;

(b) expand geographical coverage to sectors of the population which were excluded from public water services;

c) uzlabotu piegādātā ūdens kvalitāti, vai nu veidojot jaunus ūdens resursus, vai arī attīrot ūdeni no pieejamiem avotiem, ja rūpnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības rezultātā esošie avoti ir piesārņoti;

(c) improve the quality of the water distributed, either by developing new water resources or by treating water from available sources, when for example existing sources have been contaminated by industry or agriculture;

d) uzlabotu ūdensapgādes sistēmu ražīgumu, lai novērstu ūdens zudumu vai atjaunotu novecojušās iekārtas;

(d) improve the efficiency of water supply systems to address water losses or the obsolescence of equipment;

e) uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, samazinot ierobežojumu un pārtraukumu skaitu un ilgumu.

(e) improve service quality by reducing the number and duration of restrictions and interruptions.

6. Ūdensapgādes sistēmu būvniecības izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmām, lai saskaņā ar kohēzijas politiku saņemtu palīdzību no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda. Atbalsta lielums var svārstīties no 25 % līdz 85 % no attiecināmajiem izdevumiem [4].

6. The construction costs of water supply systems are eligible for assistance, under the Cohesion Policy, from the European Regional Development Fund (ERDF) and the Cohesion Fund (CF). This support may vary from 25 % up to 85 % of the eligible expenditure [4].

7. 2000.–2006. gada programmu posmā ES finansiālais atbalsts projektiem, kuri bija paredzēti vienīgi ūdensapgādei sadzīves patēriņam un kurus līdzfinansēja no šiem fondiem, sasniedza 4,05 miljardus EUR [5]; 3,62 miljardus EUR jeb 89,4 % no šīs summas izmaksāja četrām dalībvalstīm — Spānijai, Grieķijai, Portugālei un Itālijai. Šīs jomas izdevumi būs ievērojami arī 2007.–2013. gada programmu posmā, jo aplēses liecina, ka 15 dalībvalstīm, kurām ir tiesības saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, ūdensapgādē ir jāiegulda vēl aptuveni 25 miljardi EUR [6].

7. In the 2000-2006 programme period, EU financial support for projects dedicated exclusively to domestic water supply and co-financed by these Funds totalled 4,05 billion euro [5], with four Member States accounting for 3,62 billion euro or 89,4 % of the total: Spain, Greece, Portugal and Italy. Expenditure in this field is likely to remain significant in the 2007-2013 programme period: it is estimated that the 15 Member States eligible for CF support still need to invest around 25 billion euro in water supply [6].

8. Līdzfinansēto projektu īstenošanu Komisija un dalībvalstis pārvalda dalīti, bet Komisija ir uzņēmusies galīgo atbildību par budžeta izpildi [7]. Komisijas un dalībvalstu uzdevumi ir atkarīgi no tā, kurš fonds sniedz finansiālo atbalstu, un no projekta izmaksu līmeņa.

8. Co-financed projects are implemented under shared management between the Commission and the Member States, the Commission bearing the ultimate responsibility for the implementation of the budget [7]. Their roles depend on the Fund providing the financial support and on the level of the cost of the project:

a) Komisija pārbauda līdzfinansējamo Kohēzijas fonda projektu un ERAF galveno projektu [8] kvalitāti, pārliecinoties par to atbilstīgumu attiecīgām Eiropas direktīvām un fondu prioritātēm, šo projektu spēju sasniegt rezultātus reģionālās attīstības kontekstā un vajadzību pēc ES finanšu līdzekļu ieguldījuma. Komisijas lēmumā līdzfinansēt projektu nosaka dotāciju līmeni un nosacījumus, kuri jāievēro maksājuma saņemšanai. Kohēzijas fonda projektu gadījumā ir jāsagatavo galīgais ziņojums, kuru iesniedz Komisijai un kurā apraksta paveikto darbu un plānoto rezultātu sasniegšanas sākotnējo novērtējumu [9]. Par ERAF galvenajiem projektiem īpaši galīgie ziņojumi nav jāsagatavo;

(a) for CF projects and ERDF major projects [8], the Commission examines the quality of the projects to be co-financed in terms of their compliance with applicable European directives and the priorities of the Funds, their potential to achieve results with regard to regional development and their need for a EU financial contribution. The Commission’s decision to co-finance a project establishes the grant level and the conditions to which its payment is subject. In the case of CF projects, a final report, including a description of the work carried out and an initial assessment of the achievement of the anticipated results, has to be produced for the Commission [9]. In the case of ERDF major projects, specific final reports are not required;

b) Attiecībā uz citiem ERAF projektiem Komisijas uzdevums ir novērtēt un apstiprināt darbības programmas, uz kurām projekti attiecas. Projektiem ir jāveicina programmu vispārējo mērķu sasniegšana. Dalībvalstu vadošajām iestādēm ir jāvērtē dotāciju pieteikumi, jālemj par dotācijas summu un jāveic projektu īstenošanas pēcpārbaude.

(b) for the other ERDF projects, the Commission’s role is limited to assessing and approving the operational programmes to which the projects belong and to whose general objectives they should contribute; the Member States’ Managing Authorities are responsible for evaluating grant applications, deciding on the amount of the grant and following up the implementation of the projects.

9. Katrā programmu posmā Komisija publicē pamatnostādnes par fondu īstenošanu. 1999. gadā publicētajās pamatnostādnēs par 2000.–2006. gada posmu priekšroka tika dota tam, lai panāktu atbilstību attiecīgajās ES direktīvās noteiktajiem vides standartiem. Tajās konkretizēts, ka projektiem ūdensapgādes nozarē "jāatbilst ierosinātās Ūdens pamatdirektīvas principiem" un ka "lielāks uzsvars jāliek uz esošās infrastruktūras efektivitātes palielināšanu zudumu ierobežošanai" [10]. Turklāt Kohēzijas fonda rokasgrāmatā ir norādīts, ka "visiem ieguldījumiem ūdensapgādē paralēli ir jāizstrādā konkrēti rīcības plāni, lai ierobežotu ūdens zudumus sadales sistēmā atbilstīgi optimālam rādītājam, kas nodrošina sistēmas efektivitāti" [11].

9. For each programme period, the Commission issues guidelines for the implementation of the Funds. For the 2000-2006 period, the guidelines issued in 1999 make it a priority to support compliance with the environmental standards established in the relevant EU Directives. They specify that projects in the water sector "should be consistent with the principles of the proposed Water Framework Directive" and that "there should be more emphasis on increasing the efficiency of existing infrastructure with a view to limiting losses" [10]. In addition, the Guide to the Cohesion Fund indicates that "all the investments in water supply should be accompanied by a concrete action plan to limit water losses from the distribution system to an optimal percentage for the efficiency of the system" [11].

10. Līdzfinansē dažādus infrastruktūras objektus. I pielikumā sniegtajā "Ūdensapgādes sistēmu" shēmā ir aprakstītas ūdensapgādes sistēmu sastāvdaļas, sākot no ūdens ieguves (kopējās ūdensapgādes sistēmas) līdz pat sadalei tiešajiem lietotājiem (sadales tīkli). Daži līdzfinansēto projektu piemēri ir sniegti 1. izcēlumā. Ūdensapgādes sistēmu tradicionālie elementi ir dambji, atsāļošanas iekārtas, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens maģistrāles, sūkņu stacijas, ūdenskrātuves, ūdens tvertnes, sadales tīkli un attālinātas noplūžu un avāriju kontroles un noteikšanas sistēmas.

10. Co-financed infrastructures are of various types. The "Water supply systems" scheme in Annex I gives a description of the components of the water systems, from abstraction (bulk water supply systems) to distribution to end users (distribution networks), and Box 1 gives some examples of co-financed projects. The most common elements of the water supply systems are: dams, desalination plants, water treatment plants, water mains, pumping stations, reservoirs, water tanks, distribution networks and remote control and detection systems for leaks and breakdowns.

1. IZCĒLUMS

BOX 1

ES LĪDZFINANSĒTO PROJEKTU PIEMĒRI

EXAMPLES OF PROJECTS CO-FINANCED BY THE EU

Viena projekta mērķis bija paplašināt publisko ūdensapgādes tīklu un darīt to pieejamu lauku teritoriju iedzīvotājiem, kuri izmantoja privātus un izkliedētus ūdens avotus. Projektā bija paredzēts ierīkot 11 ūdens tvertnes, 32,6 km cauruļu jaunā tīkla savienošanai ar kopējo ūdensapgādes sistēmu, 10 sūkņu stacijas un aptuveni 87 km cauruļu jaunā sadales tīkla vajadzībām. ES palīdzībai attiecināmās projekta izmaksas bija 4,28 miljoni EUR, no tiem 3,21 miljons EUR — līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

One project aimed to extend the public water supply network to the population of rural districts which were using private and dispersed sources. The project consisted of 11 water tanks, 32,6 km of pipes for the connection of the new network to the bulk water supply system, 10 pumping-stations and about 87 km of pipes for the new distribution network. The cost of the project eligible for EU assistance was 4,28 million euro, with 3,21 million euro of ERDF co-financing.

Tika izstrādāti vairāki projekti, lai radītu jaunus ūdens avotus un uzlabotu ūdens attīrīšanu kopējā ūdensapgādes sistēmā, kura aptvēra 11000 km2 lielu teritoriju un 2,5 miljonus iedzīvotāju. Tika līdzfinansēti dažādi projekti: atsāļošanas iekārtas, kuru jauda bija 65000 m3 ūdens dienā un attiecināmās izmaksas — 55,10 miljoni EUR, tostarp 46,86 miljoni EUR bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums; attīrīšanas iekārtu atjaunošana (jauda — 116640 m3 ūdens dienā un attiecināmās izmaksas — 5,38 miljoni EUR, tostarp 3,50 miljoni EUR — līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda); kā arī 27 km garas ūdens maģistrāles būvniecība un ar to saistītu trīs ūdens tvertņu būvniecība, lai savienotu kopējo ūdensapgādes sistēmu ar citu atsāļošanas iekārtu (attiecināmās izmaksas — 19,71 miljons EUR, tostarp līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda — 12,81 miljons EUR).

A series of projects was designed to create new water sources and to improve the water treatment in a bulk water supply system covering an area of 11000 km2 and 2,5 million inhabitants. It consists of various co-financed projects: a desalination plant with a capacity for 65000 m3 of water per day at an eligible cost of 55,10 million euro, with 46,86 million euro of CF co-financing; the renewal of a treatment plant with a capacity of 116640 m3/day at an eligible cost of 5,38 million euro, with 3,50 million euro of ERDF co-financing; and the construction of a water main of 27 km and three associated water tanks connecting the bulk water supply system with another desalination plant at an eligible cost of 19,71 million euro, with 12,81 million euro of ERDF co-financing.

DAŽI ES LĪDZFINANSĒTI PROJEKTI

SOME PROJECTS CO-FINANCED BY THE EU

+++++ TIFF +++++

1. attēls. Sūkņu stacija Portugālē

Picture 1: Pumping station in Portugal

+++++ TIFF +++++

2. attēls. Atsāļošanas iekārta Spānijā

Picture 2: Desalination plant in Spain

+++++ TIFF +++++

3. attēls. Dambis Spānijā

Picture 3: Dam in Spain

+++++ TIFF +++++

4. attēls. Attīrīšanas iekārta Grieķijā

Picture 4: Treatment plant in Greece

REVĪZIJAS TVĒRUMS UN MĒRĶI

AUDIT SCOPE AND OBJECTIVES

11. Revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt, vai līdzekļi ES struktūrpasākumiem ūdensapgādei sadzīves patēriņam ir izlietoti, lai panāktu labāko rezultātu.

11. The main objective of the audit was to assess whether EU Structural Measures spending on the supply of water for domestic consumption is used to best effect.

12. Palātas revidenti meklēja atbildes uz šādiem apakšjautājumiem:

12. The Court addressed the following sub-questions:

a) Vai tika pieņemti piemērotākie risinājumi, lai apmierinātu vajadzības attiecīgajās jomās?

(a) Were the most appropriate solutions adopted to meet the needs of the areas concerned?

b) Vai projektu mērķi uzlabot ūdensapgādi sadzīves patēriņam tika sasniegti?

(b) Have the projects achieved their aims of improving the supply of water for domestic consumption?

c) Vai mērķus sasniedza ar zemākajām izmaksām ES budžetam?

13. Revīziju veica Komisijā un četrās dalībvalstīs, kurās ir vislielākie izdevumi par infrastruktūru, kas paredzēta tikai ūdensapgādei sadzīves patēriņam, proti, Spānijā, Grieķijā, Portugālē un Itālijā.

13. The audit was carried out at the Commission and in the four Member States which account for most of the expenditure on infrastructure exclusively dedicated to water supply for domestic use: Spain, Greece, Portugal and Italy.

14. Revīziju veica no 2009. gada februāra līdz 2010. gada martam, tajā revidēja projektu paraugu, kurā ietilpa 29 projekti, kuri bija finansēti 2000.–2006. gada programmu posmā un kuri bija reāli pabeigti. Trīs no šiem projektiem Komisija apstiprināja pirms 2000. gada, bet 2000.-2006. gada posmā visus trīs projektus būtiski grozīja ar Komisijas lēmumiem. Projekti bija atlasīti proporcionāli kopējā finansiālā atbalsta lielumam, kas bija piešķirts katrai no četrām dalībvalstīm. Deviņi projekti bija līdzfinansēti no Kohēzijas fonda un 20 — no ERAF, divi no tiem bija galvenie projekti [8] (sk. II pielikumu).

14. It was conducted from February 2009 to March 2010, on the basis of a sample of 29 projects financed under the 2000-2006 programme period and physically completed. Three of them were approved by the Commission before 2000, but all three were substantially modified by Commission’s decisions during the 2000-2006 period. The projects were selected in proportion to the size of the total financial support provided to each of the four Member States. Nine were co-financed by the CF and 20 by the ERDF, two of which were major projects [8] (see Annex II).

15. Projektu dokumentus caurlūkoja visos līmeņos, tika rīkotas sanāksmes ar dažādu vietējo iestāžu pārstāvjiem, kā arī to publisko vai jaukto komercsabiedrību pārstāvjiem, kas bija atbildīgas par atlasīto projektu infrastruktūras objektu projektēšanu, īstenošanu un apsaimniekošanu. Palātai palīdzību sniedza eksperti ūdensapgādes inženierzinību jomā.

15. Project files were reviewed at all levels and meetings were held with representatives of various local authorities and public or mixed companies responsible for the design, implementation and management of the infrastructures related to the selected projects. The Court was assisted by experts in water supply engineering.

APSVĒRUMI

OBSERVATIONS

VAI TIKA PIEŅEMTI PIEMĒROTĀKIE RISINĀJUMI, LAI APMIERINĀTU VAJADZĪBAS ATTIECĪGAJĀS JOMĀS?

WERE THE MOST APPROPRIATE SOLUTIONS ADOPTED IN ORDER TO MEET THE NEEDS OF THE AREAS CONCERNED?

16. Pirms saistību uzņemšanās par finanšu resursu piešķiršanu jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai ir jāveic analīze, kuras mērķis ir rast labāko risinājumu vietējām ūdensapgādes vajadzībām, jo šādus objektus bieži izmanto vairākus gadu desmitus. Šādas analīzes galvenie elementi ir pieprasījuma prognoze, kuru aprēķina, balstoties uz iedzīvotāju skaitu un paredzamo patēriņu uz iedzīvotāju, kā arī esošo ūdens resursu pieejamība un kvalitāte. Dažus no šiem elementiem, piemēram, patēriņu uz iedzīvotāju un esošo ūdens resursu kvalitāti, var ietekmēt attiecīgi pasākumi attiecībā uz pieprasījumu un pasākumi ūdens resursu aizsardzībai.

16. The commitment of financial resources to the building of new infrastructure, which is often expected to be used for several decades, should be preceded by an analysis aiming at finding the best solution to local water supply needs. The main elements of such an analysis are the demand forecast, calculated mainly from the size of the population and the expected per capita consumption, and the availability and quality of existing water resources. Some of these elements, such as per capita consumption and the quality of existing water resources, may be influenced by demand side measures and actions for water resource protection respectively.

17. Palātas revidenti pārbaudīja, vai

17. The Court examined whether:

a) līdzfinansēto infrastruktūras projektu ūdens vajadzību aplēsēs izmantoja pamatotus pieņēmumus par pieprasījuma dinamiku un ūdens pieejamību attiecīgajā teritorijā;

(a) the estimates of water needs underpinning co-financed infrastructure projects were based on well-founded assumptions about the evolution of demand and water availability in the area concerned;

b) pietiekami analizēja dažādus iespējamos risinājumus, tostarp darbības, kas ietekmē pieprasījumu vai saglabā vai uzlabo pašreiz izmantoto ūdens resursu kvalitāti, lai izvēlētos labāko risinājumu;

(b) various potential solutions, including action to affect demand or to maintain or improve the quality of the water resources currently used, had been adequately analysed in order to select the best one;

c) iestādes, kuras bija atbildīgas par pieteikumu novērtēšanu un dotāciju apstiprināšanu, palielināja piedāvāto projektu vērtību.

GANDRĪZ VISOS GADĪJUMOS VAJADZĪBU PROGNOŽU IZSTRĀDĒ NEŅĒMA VĒRĀ LEJUPEJOŠU ŪDENS PATĒRIŅA TENDENCI UZ IEDZĪVOTĀJU UN DAŽOS GADĪJUMOS NEŅĒMA VĒRĀ VISUS JAU PIEEJAMOS RESURSUS

IN ALMOST ALL CASES, FORECASTS OF NEEDS DID NOT TAKE INTO ACCOUNT DOWNWARD TRENDS IN PER CAPITA WATER CONSUMPTION, AND IN SOME CASES, NOT ALL RESOURCES ALREADY AVAILABLE WERE CONSIDERED

18. Izņemot trīs projektus, visu pārējo projektu gadījumā lēmums par jauna ūdensapgādes infrastruktūras objekta celtniecību bija balstīts uz nākotnes pieprasījuma un papildu ūdens resursu vajadzību aplēsēm. Trīs izņēmuma gadījumos šādas aplēses nebija vajadzīgas, jo ieguldījums attiecās tikai uz elementa pievienošanu vai nomaiņu jau izveidotā sistēmā.

18. The decision to build new infrastructure for water supply was, in all but three projects, based on estimates of future demand and of the need for supplementary water resources. In the three exceptions, no such estimates were necessary as the investment consisted merely in adding or replacing an element in an existing system.

19. Tā kā trūka vēsturisku datu par patēriņu un bija zudumi tīklos, 21 gadījumā pieprasījuma aplēse bija balstīta uz teorētisku patēriņu uz iedzīvotāju, kas bija ieteikts hidroloģiskās plānošanas dokumentos. Šādā veidā lēstais pieprasījums dažkārt tika pielāgots, to palielinot ar dažādu grūti izvērtējamu faktoru palīdzību, piemēram, pagaidu iedzīvotāju ietekmi [12] un industrializācijas līmeni.

19. In 21 cases, demand was estimated on the basis of theoretical per capita consumption recommended by hydrological planning documents, given the lack of data on consumption and losses from the networks in the past. The demand estimated in this way was sometimes adjusted upwards using various factors that are difficult to evaluate, such as the effect of temporary populations [12] and industrialisation rate.

20. Citos piecos gadījumos ūdens pieprasījuma prognoze bija lēsta, balstoties uz reāliem agrākā patēriņa datiem, bet bija lietotas citas aprēķina metodes. Trijos no šiem gadījumiem patēriņš uz iedzīvotāju, kuru izmantoja projekta pamatošanai, ir augstāks nekā hidroloģiskās plānošanas dokumentos ieteiktais rādītājs.

20. In the other five cases, water demand forecasts were estimated on the basis of data about real past consumption, but applying different methods. In three of these cases, the per capita consumption used to justify the need for the project is higher than the one recommended by hydrological planning documents.

21. Turklāt gandrīz visos projektos pieprasījuma aplēses neatspoguļo lejupejošo tendenci patēriņā uz iedzīvotāju un dažkārt arī ūdens zudumā, kas ir novērojama kopš 1990. gadu beigām vai 2000. gadu sākuma lielākajā daļā projektu aptverto teritoriju [13]. Šī tendence ir tīklu uzlabojuma [14], mājsaimniecību skaitītāju ierīkošanas un ūdensapgādes iestāžu un uzņēmumu atbalstītu izglītošanas kampaņu rezultāts. Tā kā šādu ar pieprasījumu saistītu pasākumu ieviešana kļūst aizvien izplatītāka, maz ticams, ka patēriņš uz iedzīvotāju pieaugs [15].

21. Moreover, in almost all the projects,the demand estimates do not reflect the downward trend in per capita consumption and, sometimes, in water losses that has taken place since the end of the 1990s or early 2000s in most of the areas concerned by the projects [13]. This trend is a result of improvements in the networks [14], the installation of domestic meters and awareness campaigns promoted by water authorities and operators. As the implementation of such demand side measures is becoming more widespread, an increasing trend of per capita consumption is unlikely [15].

22. Tādējādi nākotnes patēriņa pieprasījuma prognozes un faktiskā patēriņa salīdzinājums ļoti bieži rāda, ka (dažus piemērus skatīt 2. tabulā)

22. As a result, a comparison between forecasts of future demand and actual consumption very often shows that (see Table 2 for some examples):

a) faktiskais patēriņš uz iedzīvotāju 2008. gadā [16] ir būtiski zemāks nekā aplēse par apvāršņa gadu un dažos gadījumos pat zemāks nekā puse no aplēses;

(a) actual per capita consumption in 2008 [16] is significantly lower than the estimate for the horizon year, and in several cases, it is even less than half of this estimate;

b) faktiskais kopējais patēriņš 2008. gadā ir daudz zemāks nekā iepriekš aplēsts.

(b) actual overall consumption in 2008 is much lower than estimated.

2. TABULA

TABLE 2

ŪDENS PATĒRIŅA APLĒSES UN FAKTISKIE DATI PAR 2008. GADU DAŽOS PĀRBAUDĪTAJOS PROJEKTOS

WATER CONSUMPTION ESTIMATES AND ACTUAL VALUES IN 2008 FOR SOME PROJECTS EXAMINED

Projekts | Patēriņš uz iedzīvotāju litros dienā | Kopējais patēriņš hm3/ gadā |

Project | Per capita in consumption in l/day | Overall consumption in hm3/year |

Apvāršņa gadā | 2008. gadā [1002] | 2008. gadā |

For the horizon year | For 2008 [1002] | In 2008 |

ES | 2027 | 530 | 286 | 26 | 24 | 14 |

GR | 2020 | 375–609 | 197 | 219 | 180 | 90 |

GR | 2020 | 375-609 | 197 | 219 | 180 | 90 |

IT | 2040 | 432 | 360 | 178 | 149 | 90 |

PT | 2030 | 154–300 | 34–66 | 25 | 15 | 6 |

PT | 2030 | 154-300 | 34-66 | 25 | 15 | 6 |

PT | 2038 | 150 | 74 | 0,6 | 0,4 | 0,1 |

ES | 2030 | 350 | 201–291 | 8,5 | datu nav | 4,3 |

ES | 2030 | 350 | 201-291 | 8,5 | no data | 4,3 |

23. Sešos gadījumos jaunas infrastruktūras plānošanā netika pilnībā ņemti vērā jau pieejamie resursi (sk. 2. izcēlumu). Proti, ja ūdens kvalitāte bija slikta, piemēram, augsta nitrātu vai sulfātu satura dēļ, netika noskaidrots, vai šo ūdeni nevar samaisīt ar kvalitatīvu ūdeni, lai panāktu atbilstību dzeramā ūdens reglamentējošajiem standartiem, nevis to pilnībā aizvietot ar ūdeni no cita avota [19].

23. Resources already available were not fully taken into account in the design of new infrastructure in six cases (see Box 2). In particular, where water was of poor quality, for example, because of high nitrates or sulphates content, it was not examined whether this water could have been mixed with water of good quality in order to meet the regulatory standards for drinking water, instead of being fully replaced by water from another source [19].

24. Labākas aplēses par nākotnes pieprasījumu un ūdens deficītu būtu ļāvušas apsvērt alternatīvus risinājumus, kuri netika ņemti vērā, un būvēt infrastruktūras objektus ar mazāku jaudu.

24. A better estimation of future demand and water deficits could have made it possible to consider alternative solutions which were not taken into account and build smaller capacity infrastructure.

2. IZCĒLUMS

BOX 2

TĀDU PROJEKTU PARAUGI, KURU PLĀNOŠANAS POSMĀ IGNORĒJA PIEEJAMOS RESURSUS

EXAMPLES OF PROJECTS WHERE AVAILABLE RESOURCES WERE IGNORED IN THE PLANNING PHASE

Spānijā no ERAF līdzfinansēja projektu, lai uzlabotu vairākām kaimiņu pašvaldībām piegādātā ūdens kvalitāti, jo esošā ūdensapgāde neatbilda reglamentējošajiem parametriem. No jaunajiem infrastruktūras objektiem piegādājamā ūdens apjoma aplēses bija balstītas uz kopējo nākotnes ūdens pieprasījumu teritorijā, taču dažādām pašvaldībām bija teicamas kvalitātes ūdens, un tā netrūka. Projektu varēja arī balstīt uz tāda kvalitatīva ūdens daudzuma aplēsi, kas vajadzīgs, lai panāktu atbilstošu sajaukumu ar jau pieejamo zemas kvalitātes ūdeni. Četrus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā jaunās jaudas izmantošanas līmenis ir aptuveni 16 %.

In Spain, the ERDF co-financed a project to improve the quality of water supplied to various neighbouring municipalities, as current water supply did not comply with regulatory parameters. The estimates of water volume to be provided by the new infrastructures were based upon the estimate of total future demand for the area. Nevertheless, some of the municipalities had water of excellent quality and experienced no shortages. Furthermore, the project could have been based on the estimate of the volume of good quality water required to achieve the appropriate mix with the low quality water already available. Four years after commissioning, the rate of use of the new capacity is around 16 %.

Citā Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā Spānijā tika uzbūvēts dambis, lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu, kurš bija lēsts 13,9 hm3/gadā, taču netika ņemti vērā jau pieejamie resursi (8 hm3/gadā). Revīzijas laikā minētais dambis nebija vajadzīgs, lai apmierinātu esošo pieprasījumu teritorijā (8 hm3/gadā), jo pietika ar jau pieejamajiem resursiem. Līdzfinansēto infrastruktūras objektu izmantos kā rezervi vai ar to apmierinās citu teritoriju vajadzības, taču to neizmantos saskaņā ar sākotnējo plānu.

In another case co-financed by the CF in Spain, a dam was built to cover a future demand estimated at 13,9 hm3/year, without considering the resources that were already available (8 hm3/year). At the time of the audit, this dam was not necessary to cover the current demand of the area (8 hm3/year) as available resources were already sufficient. The co-financed infrastructure will be used as a reserve or for other areas and not as initially planned.

GALVENĀ UZMANĪBA IR PIEVĒRSTA INFRASTRUKTŪRAS BŪVNIECĪBAI, LAI IZMANTOTU JAUNUS ŪDENS AVOTUS, BET RETI UZMANĪBU PIEVĒRŠ CITIEM RISINĀJUMIEM, PIEMĒRAM, ŪDENS ZUDUMU SAMAZINĀŠANAI...

THE FOCUS IS ON BUILDING INFRASTRUCTURES TO EXPLOIT NEW WATER SOURCES AND ATTENTION IS RARELY PAID TO OTHER SOLUTIONS, SUCH AS REDUCING WATER LOSSES, ...

25. Visos Palātas pārbaudītajos gadījumos izraudzītais risinājums aplēstā ūdens trūkuma apmierināšanai bija saistīts ar jaunu ūdens avotu apgūšanu un ūdens transportēšanu uz attiecīgajām vietām [20].

25. In all the cases examined by the Court, the solution selected to tackle the estimated water deficit was to exploit new water sources and transport the water to the areas concerned [20].

26. Gadījumos, kad bija augsts tā ūdens daudzuma līmenis, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, sadales tīklu uzlabošanu reti kad apsvēra kā līdzekli nākotnes ūdens vajadzību samazināšanai, tādējādi tika izslēgti iespējami mazākas jaudas risinājumi (sk. 3. izcēlumu).

26. Where the level of non-invoiced water was high, the possibility of improving the distribution networks was rarely considered as a means of reducing future water needs, thereby excluding potential smaller capacity solutions (see Box 3).

27. Divos gadījumos pašvaldības tomēr ir rīkojušās, lai samazinātu pieprasījumu. Šajos gadījumos rezultāti bija tik nozīmīgi, ka līdzfinansētā infrastruktūra ir kļuvusi nevajadzīga īstermiņā vai arī ir pārāk liela (sk. 4. izcēlumu).

27. In two cases however, municipalities have taken action to reduce demand. In these cases, the results have been so significant that the co-financed infrastructure has become unnecessary in the short term or is oversized (see Box 4).

3. IZCĒLUMS

BOX 3

TĀ ŪDENS DAUDZUMA, PAR KURU NAV SAGATAVOTI FAKTŪRRĒĶINI, POTENCIĀLĀ IETEKME UZ VAJADZĪBU PĒC ŪDENS

POTENTIAL IMPACT OF REDUCING NON-INVOICED WATER ON WATER NEEDS

Ūdens daudzuma palielinājumu (viens no līdzfinansētā projekta mērķiem), ko darīja pieejamu Itālijas pilsētai, varēja panākt, samazinot tā ūdens daudzumu, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, pilsētas ūdens tīklā no 44,5 % līdz 11,5 %. Tas ir sasniedzams līmenis, kas jau panākts dažās šīs pilsētas daļās.

The increase in the volume of water made available to an Italian city, which was one of the objectives of a co-financed project, could have been achieved by reducing non-invoiced water in the city water network from 44,5 % to 11,5 %, which is an achievable rate already reached in some sectors of that city.

Projekta plāns kopējās ūdensapgādes sistēmas infrastruktūrai Grieķijā balstījās uz nākotnes pieprasījuma aplēsi, kurā bija paredzēts augsts ūdens zuduma līmenis (30 %). Kaut arī ir veikti ieguldījumi (arī no ES līdzekļiem), lai uzlabotu sadales tīklu, zuduma īpatsvars joprojām ir aptuveni 30 %. Ja rīcība ūdens zudumu samazināšanai būtu bijusi efektīva, būtu vajadzīga mazāka jaunā ūdensapgādes infrastruktūra.

For a bulk water supply infrastructure in Greece, the design of the project was based on future demand estimates, including a high water loss rate (30 %). Despite some investment to improve the distribution network, also co-financed with EU funds, the loss rate remains around 30 %. Effective action to reduce water losses would have resulted in the need for a smaller new water supply infrastructure.

… VAI PIEEJAMĀKU RESURSU IZMANTOŠANAI

… OR USING MORE ACCESSIBLE RESOURCES

28. Pieprasījums pēc ūdens resursiem var būt konkurējošs starp, piemēram, lauksaimniecības vajadzībām un sadzīves patēriņu. Pārbaudītajos projektos nav apsvērta iespēja lauksaimniecībai paredzētos ūdens resursus izmantot cilvēka uzturā (sk. 5. izcēlumu). Dažos Spānijas reģionos tomēr ir konstatēta laba prakse; tajos ir ieviesta elastīga maiņas sistēma attiecībā uz tiesībām izmantot ūdeni, tādējādi apūdeņošanai paredzēto ūdeni vajadzības gadījumā var izmantot arī sadzīves patēriņam.

28. There can be competing demands on water resources between, for example, the needs of agriculture and domestic consumption. The possibility of using water resources reserved for agricultural use for human consumption, has not been explored for the projects examined (see Box 5). Nonetheless, good practices have been noted in some Spanish regions, where a flexible exchange system regarding water usage rights is in place, so that water intended for irrigation can be used to supply water for domestic consumption when needed.

4. IZCĒLUMS

BOX 4

PIEMĒRI PAR TO, KĀ SAŅĒMĒJU PAŠVALDĪBAS IR RĪKOJUŠĀS, LAI SAMAZINĀTU ŪDENS ZUDUMUS

EXAMPLES OF BENEFICIARY MUNICIPALITIES HAVING TAKEN ACTION TO REDUCE WATER LOSSES

No Kohēzijas fonda līdzfinansēja dambja būvniecību, lai Spānijas pilsētai un tās apkārtnei nodrošinātu ūdeni 34 hm3/gadā. Dambja izbūves pamatošanai izmantoja pieprasījuma aplēsi 158 hm3/gadā līdz 2012. gadam. Tajā pašā laikā pilsēta izstrādāja rīcības plānu, kurā paredzēja individuālu skaitītāju ierīkošanu dzīvokļos un transporta un sadales tīkla uzlabošanu. Apstiprinot dotāciju 2000. gadā, šādu prasību noteica arī Komisija. Rīcības plāna īstenošanā sasniegtie rezultāti bija labāki nekā bija paredzēts Komisijas prasībās: tā ūdens, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, īpatsvars samazinājās no 36 % līdz aptuveni 20 % pašlaik. Turklāt, lai gan ievērojami pieauga iedzīvotāju skaits, kopējais pieprasījums pēc ūdens samazinājās no 142 hm3 1997.–1998. gadā, kad projektu apstiprināja, līdz aptuveni 120 hm3 2008. gadā.

The CF co-financed the construction of a dam so as to provide 34 hm3/year of water to a Spanish city and its surrounding area. This dam was justified on the basis of an estimated demand of 158 hm3/year by 2012. At the same time the city drew up an action plan including the installation of individual meters in apartments and the improvement of the transport and distribution network. This was also a condition imposed by the Commission when it approved the grant in 2000. The action plan achieved better results than those required by the Commission: non-invoiced water is currently around 20 % compared to 36 % beforehand. Furthemore, despite a significant increase in population, overall demand has decreased from 142 hm3 in 1997-1998, when the project was approved, to about 120 hm3 in 2008.

Citā Spānijas pilsētā no Kohēzijas fonda līdzfinansēja kopējo ūdensapgādes sistēmu. Projektā bija paredzēts pilsētas nākotnes pieprasījums 113 hm3. Komisija līdzfinansējuma lēmumā par 2001. gadu noteica, ka jāīsteno plāns, lai samazinātu noplūdi, kā rezultātā no 50 % līdz 30 % samazinājās tā ūdens daudzums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini. Kaut arī iedzīvotāju skaits ir palielinājies, kopējais pieprasījums ir samazinājies no 81 hm3 1996. gadā līdz 61 hm3 2008. gadā.

For another Spanish city, the CF co-financed a bulk water supply system. The project estimated the city’s future demand at 113 hm3. The Commission, in its co-financing decision of 2001, imposed the implementation of a plan to reduce leakage, which resulted in a reduction in non-invoiced water from 50 % to 30 %. Though the population has increased, overall demand has decreased from 81 hm3 in 1996 to 61 hm3 in 2008.

5. IZCĒLUMS

BOX 5

TUVĒJO ŪDENS RESURSU IZMANTOŠANA

THE USE OF NEARBY WATER RESOURCES

Divu līdzfinansēto projektu teritorijās Spānijā vairākās pašvaldībās tika piegādāts ūdens, kurā lauksaimniecības piesārņojuma dēļ nitrātu saturs ievērojami pārsniedza dzeramā ūdens kvalitātes direktīvā noteikto maksimālo robežu. Projekta iniciators neapsvēra iespēju sliktas kvalitātes ūdens vietā sadzīves patēriņam izmantot netālu esošu labas kvalitātes virszemes ūdeni, jo šā labā ūdens lietošanas tiesības bija piešķirtas lauksaimniekiem. Katrā projektā tika uzbūvētas pazemes ūdens akas un aptuveni 50 km garas transportēšanas caurules. Vienā no šiem projektiem tomēr par ūdens apsaimniekošanu atbildīgās iestādes vēl nebija piešķīrušas iegūšanas atļauju un lūdza vietējām iestādēm meklēt risinājumu, kas ļautu izmantot virszemes ūdeni, kas bija paredzēts lauksaimniekiem. Šāda risinājuma gadījumā tomēr būtu jābūvē papildu infrastruktūra.

In the areas corresponding to two co-financed projects in Spain, several municipalities were distributing water with a nitrate content significantly higher than the maximum set by the Drinking Water Quality Directive, due to contamination from agriculture. The possibility of using nearby good quality surface water for domestic consumption, instead of poor quality water, was not considered by the project promoter because the usage rights of this good quality water had been granted to farmers. For each project, underground water wells and transport pipes of about 50 km in length were built. However, for one of these projects, the authorities in charge of water management had not yet granted an abstraction permit and requested the local authorities to look for a solution to make it possible to use surface water reserved for farmers. This would however require additional infrastructure to be constructed.

KOMISIJAS UN DALĪBVALSTU VADOŠO IESTĀŽU VEIKTAJAM DOTĀCIJU PIETEIKUMU NOVĒRTĒJUMAM BIJA IEROBEŽOTA PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

LIMITED VALUE WAS ADDED BY THE GRANT APPLICATIONS’ APPRAISAL BY THE COMMISSION AND THE MEMBER STATES’ MANAGING AUTHORITIES

29. Revīzijas paraugā ietilpst deviņi Kohēzijas fonda projekti un divi ERAF galvenie projekti, kurus bija pārbaudījusi un apstiprinājusi Komisija. Pārējos 18 projektus līdzfinansēja no ERAF, un tos bija apstiprinājušas dalībvalstu vadošās iestādes (sk. 8. punktu).

29. The audit sample includes 9 CF projects and 2 ERDF major projects which were examined and approved by the Commission. The other 18 projects were co-financed by the ERDF and were approved by the Member States’ managing authorities (see paragraph 8).

30. Kā jau minēts citos Palātas ziņojumos [21], nebija norāžu un pārbaudes sarakstu dotāciju pieteikumu novērtēšanai, un tāpēc nebija iespējams noteikt, kādas pārbaudes Komisija bija veikusi.

30. As already found in other Court reports [21], the absence of guidance and checklists for assessing the grant applications in the 2000-2006 programme period meant that it was not possible to identify the checks carried out by the Commission.

31. Nevienā no gadījumiem Komisija neapšaubīja nākotnes pieprasījuma prognozes vai izraudzītos risinājumus; tāpat arī tā neprasīja informāciju par citiem iespējamiem risinājumiem, piemēram, iespēju izmantot vai attīrīt netālu esošu ūdeni, nevis iegūt to attālākā vietā.

31. In no cases did the Commission question the forecasts of future demand or the solutions chosen; nor did it ask for information about other potential solutions, such as accessing or treating water available nearby rather than extracting it from further away.

32. Pēc pārbaudes veikšanas Komisija četriem projektiem izvirzīja nosacījumus saistībā ar ūdens zudumu samazināšanu, taču vienā gadījumā Komisija attiecīgos mērķus neizteica skaitļos, bet citā gadījumā termiņi mērķu sasniegšanai bija noteikti pēc projekta pabeigšanas datuma, līdz kuram dotāciju atlikuma summai jau bija jābūt samaksātai. Prasītā ūdens zudumu samazinājuma ietekme nekādā veidā nebija ņemta vērā vajadzīgā ūdens aprēķinā.

32. Following its review, the Commission imposed conditions on four projects, relating to the reduction of water losses. However, in one case the Commission did not quantify the objectives concerned; in another case, the deadlines for meeting them were set for after the completion date of the project, by which time the balance of the grant would have been paid. In no case was the effect of the required reduction in water losses taken into account in the calculation of water needs.

33. Divos no šiem projektiem dotāciju lēmumā bija iekļauts arī nosacījums, ka iestādēm jāuzrauga, kā tiek piemērotas direktīvas par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību [22], un jāinformē Kohēzijas fonda uzraudzības komiteja. Pateicoties šādiem nosacījumiem, tika izveidota īpaša saikne starp dotācijas maksājumu un prasīto rīcību. Nitrātu vai notekūdeņu piesārņojums tomēr ietekmēja arī citus projektus, kuri daļēji bija paredzēti piesārņoto avotu aizvietošanai un kurus Komisija bija apstiprinājusi bez jebkādiem nosacījumiem. Kā nosacījums ES dotāciju saņemšanai nekad netika noteikti citi pasākumi, kuru mērķis būtu paātrināt vides atveseļošanos.

33. In two of these projects, the grant decision also included a provision to the effect that the authorities had to monitor the application of the Directives on the protection of surface and underground waters [22] and inform the CF Monitoring Committee. These provisions had the merit of creating a specific link between the payment of the grant and the required action. However, contamination by nitrates or waste water also affected other projects, which were designed partly to replace the contaminated sources and which were approved by the Commission without any condition. Further measures aiming at speeding up environmental recovery were never imposed as conditions for the EU grant.

34. Palāta pārbaudē konstatēja, ka dalībvalstīs vadošās iestādes nevienā gadījumā neieteica un neizdarīja izmaiņas projektu priekšlikumos. Netika izvirzīti ne nosacījumi par ūdens zudumiem un ietaupījumu, ne pasākumi neapstrādātā ūdens kvalitātes aizsardzībai.

34. In the Member States, the Court’s review found that, in no case did Managing Authorities suggest or make changes to the project proposals. Conditions about water losses and savings, as well as measures to protect the quality of raw water, were never imposed.

35. Ūdensapgādes projektu vadības veids 2007.–2013. gada posmā ir mainījies:

35. For the 2007-2013 period, the way water supply projects are managed has changed:

a) Komisija pārbauda tikai tos projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 50 miljonus EUR. Ir izstrādātas jaunas vērtēšanas procedūras: projektu pieteikumos jāiekļauj priekšizpētes rezultāti, tostarp jāizskata alternatīvas; jāsagatavo pārbaudes saraksts, pēc kura novērtē projektu pieteikumus, it īpaši attiecībā uz ūdens resursu apsaimniekošanas efektivitāti (piemēram, pasākumi patēriņa samazināšanai vai notekūdeņu atkārtotai izmantošanai) projektu aptvertajās teritorijās. Tomēr novērtēšanas kritēriju izmantošana varētu uzlabot šo procedūru efektivitāti un to rezultātu konsekvenci;

(a) at the Commission, only projects whose total cost exceeds 50 million euro are examined. New assessment procedures have been designed: project applications have to include the results of feasibility studies, including the examination of alternatives; a checklist has been developed in order to assess project applications, in particular regarding the efficiency of water resource management (e.g. actions to reduce consumption or reuse waste water) in the areas concerned by the projects. However, the use of assessment criteria could improve the effectiveness of these procedures and the consistency of their results;

b) apmeklētajās dalībvalstīs ir veiktas dažas pozitīvas iniciatīvas: trīs reģionos viens no kritērijiem ERAF palīdzības piešķiršanai ir tāds, ka piedāvātajam projektam ir jāietilpst attiecīgās teritorijas stratēģiskajā plānā un tam ir jāpapildina jau uzbūvētā vai plānotā kopējā ūdensapgādes sistēma. Itālijā jaunās procedūras paredz palielināt reģionālo darbības programmu budžetus, lai sasniegtu labākus rezultātus ūdens zuduma samazināšanā.

(b) as regards the Member States visited, some positive initiatives have been taken: in three regions, one of the criteria for allocating ERDF assistance is that the proposed project should be part of a strategic plan for the area concerned and that it should be complementary to bulk water systems already built or planned. In Italy, the new procedures provide for increasing the budgets of regional operational programmes achieving better results in terms of water loss reduction.

VAI PROJEKTU MĒRĶI UZLABOT ŪDENSAPGĀDI SADZĪVES PATĒRIŅAM TIKA SASNIEGTI?

HAVE THE PROJECTS ACHIEVED THEIR AIMS OF IMPROVING THE SUPPLY OF WATER FOR DOMESTIC CONSUMPTION?

36. Jaunas infrastruktūras būvniecībai var būt vairāki iemesli (sk. 5. punktu), un līdz ar to projektu mērķi var būtiski atšķirties. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vērtēšanu, dotāciju pieteikumos un finansēšanas lēmumos projektu mērķiem jābūt formulētiem un skaitliski izteiktiem tiešo un galīgo rezultātu veidā.

36. There can be many reasons for building new infrastructure (see paragraph 5) and project objectives can therefore vary significantly. To enable effective monitoring and evaluation, project objectives should be defined and quantified in grant applications and financing decisions, in terms of outputs and results.

37. Var izmantot virkni rādītāju, lai novērtētu, cik lielā mērā mērķi ir sasniegti. Ja tiešie rezultāti ir jādefinē fizisku sasniegumu veidā, piemēram, cauruļvadu kilometri, tvertņu skaits u. c., tad rezultātu rādītāji jādefinē tā, lai tie atspoguļotu, cik lielā mērā ir apmierinātas ar projekta palīdzību risināmās konkrētās vajadzības:

37. A range of indicators can be used to assess the extent to which objectives have been achieved. While output indicators should be defined in terms of physical achievements, such as kilometres of pipeline, number of tanks, etc., result indicators should be defined in order to reflect the extent to which the specific needs addressed by the project have been met:

a) pieejamība: papildu ūdens daudzums, kas, pateicoties jaunajai infrastruktūrai, nonāk ūdens piedāvājuma sistēmā;

(a) availability: the additional volume of water entering the supply system due to the new infrastructure;

b) pārklājums: ūdens sadales tīkla apkalpoto cilvēku skaita un iedzīvotāju īpatsvara pieaugums;

(b) coverage: the increase in the number of people and percentage of the population supplied by the water distribution network;

c) ūdens kvalitāte: to pārbaužu īpatsvars, kurās ūdeni novērtēja kā neatbilstošu ES, valstu vai vietējiem standartiem, un to parametru vērtības uzlabojums, kuri iepriekš bija neatbilstoši;

(c) water quality: the percentage of tests where water was assessed as non-compliant with EU, national or local standards and the improvement of the values for the parameters which were previously non-compliant;

d) sistēmu efektivitāte: tā ūdens daudzuma samazinājums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini;

(d) efficiency of the systems: the reduction of non-invoiced water;

e) pakalpojuma kvalitāte: pakalpojuma ierobežojumu un pārtraukumu skaita un ilguma samazinājums.

(e) service quality: the reduction in the number and duration of restrictions and interruptions to the service.

38. Palāta pārbaudīja, vai

38. The Court examined whether:

a) mērķi ir formulēti un izteikti skaitļos;

(a) objectives had been defined and quantified;

b) mērķi ir sasniegti;

(b) objectives had been achieved;

c) iestādes, kuras apstiprināja dotācijas, uzraudzīja projektos gūtās sekmes.

PROJEKTU MĒRĶI ATTIECĪBĀ UZ GAIDĀMAJIEM REZULTĀTIEM NE VIENMĒR BIJA IZTEIKTI SKAITĻOS

PROJECT OBJECTIVES WERE NOT ALWAYS QUANTIFIED WITH REGARD TO EXPECTED RESULTS

39. Dotāciju pieteikumos un lēmumos bija iekļauti izmērāmi sasniedzamie tiešie rezultāti. Dažiem pārbaudītajiem projektiem tiešos rezultātus noteica un izteica skaitļos projekta izpētes laikā, jo nebija konkrētu pieteikumu un lēmumu.

39. Grant applications and decisions included measurable outputs to be achieved. For some projects examined, due to the absence of specific applications and decisions, outputs were set out and quantified in project studies.

40. Lielākajai daļai projektu bija noteikti vispārēji izmērāmi mērķi attiecībā uz aptveramo iedzīvotāju skaitu un piegādājamā ūdens daudzumu. Tomēr ne visi gaidāmie rezultāti (piemēram, tā ūdens daudzuma samazinājums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, un pakalpojumu nepārtrauktības un ūdens kvalitātes uzlabošana) bija izteikti skaitļos.

40. Most of the projects examined included overall measurable objectives established in terms of population to be covered and volume of water to be supplied. However, not all expected results (such as reducing the quantity of non-invoiced water and improving service continuity and water quality), were quantified.

PROJEKTU ĪSTENOŠANA ĻĀVA SASNIEGT IZMĒRĀMUS UZLABOJUMUS ŪDENSAPGĀDĒ ES IEDZĪVOTĀJIEM, BET...

PROJECTS ACHIEVED MEASURABLE IMPROVEMENTS IN THE WATER SUPPLY TO EU CITIZENS, BUT ...

41. Neskatoties uz kavējumiem un izmaksu pārsniegšanu (sk. 51.–52. punktu), visi revidētie projekti bija fiziski īstenoti kā plānots, ja neņem vērā nelielas izmaiņas, piemēram, cauruļvadu garumā vai tvertņu jaudā un atrašanās vietā, par ko vienojās būvniecības laikā.

41. All projects audited, despite delays and cost overruns (see paragraphs 51 to 52), were physically implemented as planned, with minor variations in, for example, the length of the pipelines or the capacity or location of the tanks, agreed during construction.

42. Ja vērtē rezultātus, jāsaka, ka projekti ir uzlabojuši ūdensapgādi sadzīves patēriņam, vai nu palielinot pieejamo ūdens daudzumu, vai paplašinot publisko tīklu vietās, kuras iepriekš nebija tam pievienotas, vai arī uzlabojot ūdens kvalitāti, tīkla efektivitāti vai pakalpojuma nepārtrauktību (sk. 6. izcēlumu).

42. In terms of results, projects have contributed to improving the supply of water for domestic use, either by increasing the available volume of water, extending the public network to areas which were previously not connected or improving water quality, network efficiency or service continuity (see Box 6).

+++++ TIFF +++++

5. attēls. Ūdens ieplūst jaunā ūdens maģistrālē, palielinot ūdens pieejamību Itālijas reģionā | 5. attēls. Ūdens ieplūst jaunā ūdens maģistrālē, palielinot ūdens pieejamību Itālijas reģionā |

Picture 5: Water feeding a new water main increasing availability in an Italian region | Picture 6: New treatment plant improving water quality in a big Greek city |

6. IZCĒLUMS

BOX 6

POZITĪVU SASNIEGUMU PIEMĒRI

EXAMPLES OF POSITIVE ACHIEVEMENTS

Lai novērstu ūdens trūkumu kādā Spānijas apgabalā, no Kohēzijas fonda līdzfinansēja atsāļošanas iekārtas, kuru ražošanas jauda bija 22 hm3 dzeramā ūdens dienā. Kopš 2006. gada iekārtas darbojas, izmantojot aptuveni 90 % no to jaudas, un samazina ūdens trūkumu trijās lielākajās pašvaldībās, kurām šīs iekārtas piegādā ūdeni. Salīdzinājumā ar agrāko stāvokli ir būtiski uzlabojusies arī iedzīvotājiem piegādātā ūdens kvalitāte ES direktīvas dažu rādītāju izteiksmē (vadītspēja un trihalometānu un sulfātu saturs).

In order to cover the water deficit of a Spanish area, the CF co-financed a desalination plant with a production capacity of 22 hm3 of drinking water per year. Since 2006, the plant has been operating at around 90 % of its capacity, alleviating the water deficit of the three largest municipalities supplied. Compared to the previous situation, significant improvement has also been achieved in the quality of the water distributed to the population in terms of some of the standards of the EU Directive (conductivity and content in trihalomethanes and sulphates).

Lai apmierinātu kādas Itālijā apdzīvotas vietas vajadzības pēc ūdens, no ERAF līdzfinansēja ūdens maģistrāles būvniecību, lai ar tās palīdzību ūdeni no jauna dambja nogādātu vairākām pašvaldībām. 2004.–2008. gada posmā teritorijai darīja pieejamus 14,5 hm3 ūdens gadā. Šī jaunā ūdens maģistrāle ir piegādājusi papildu ūdens resursus pašvaldībām un ir atbrīvojusi citus iepriekš pārslogotus ūdens avotus.

In order to satisfy the needs of an urban area in Italy suffering from water scarcity, the ERDF co-financed a water main to convey water from a new dam to several municipalities. For the 2004-2008 period, the annual volume made available to the area was 14,5 hm3. This new water main has provided the municipalities with additional water resources and has released other sources which were under pressure.

...DAŽI PROJEKTI NEBIJA NODOTI EKSPLUATĀCIJĀ TRŪKSTOŠO SAVIENOJUMU DĒĻ...

... SOME PROJECTS WERE NOT IN OPERATION BECAUSE OF MISSING LINKS ...

43. Piecos projektos, kuri fiziski bija pabeigti no 2005. līdz 2008. gadam, revīzijas laikā vēl nebija sniegti nekādi rezultāti [23]. Divi citi šajā pašā laikposmā pabeigti projekti ir tikai daļēji nodoti ekspluatācijā, un to darbības rezultāti ir ierobežoti. Tā galvenais iemesls bija papildinošās infrastruktūras trūkums, jo vai nu kavējās tās būvniecība vai arī nodošana ekspluatācijā (sk. 7. izcēlumu).

43. Five projects, although physically completed between 2005 and 2008, had not delivered any results by the time of the audit [23]. Two other projects completed in the same period have become partially operational, but with limited results. The main reason for this was the lack of complementary infrastructure, delayed either in its construction or entry into service (see Box 7).

...UN DAŽOS PROJEKTOS BIJA OBJEKTĪVI IEROBEŽOJUMI

... AND OTHER PROJECTS CONTAINED INHERENT LIMITATIONS

44. Dažos gadījumos rezultātu sasniegšanu ietekmē projektu objektīvie ierobežojumi, piemēram, vienā projektā, kurš bija paredzēts, lai uzlabotu lielā pilsētā piegādātā ūdens kvalitāti, augstākās kvalitātes sasniegšana ir atkarīga no citiem vides aspektā pretrunīgiem projektiem. Divos citos gadījumos uzbūvētajām attīrīšanas iekārtām ūdeni piegādā pa atvērtiem kanāliem, un līdz ar to ir risks, ka ūdens tādā veidā var tikt piesārņots. Vēl vienā citā gadījumā atsāļošanas iekārtas saražotais ūdens sasniedz pašvaldības ūdenskrātuvi sadzīves patēriņam pārāk augstā temperatūrā (dažkārt vairāk nekā 30 grādu).

44. In some cases, the achievement of results is affected by projects’ inherent limitations: for instance, in one project designed to improve the quality of the water distributed in a big city, obtaining maximum quality is dependent on other environmentally controversial projects. In two other cases, the treatment plants built are fed via open channels, making the water intake vulnerable to contamination. In another case, the water produced by one desalination plant reaches the municipal reservoirs at too high a temperature for domestic use (sometimes over 30 degrees).

7. IZCĒLUMS

BOX 7

PIEMĒRI PAR PROJEKTIEM, KURI NEBIJA NODOTI EKSPLUATĀCIJĀ TRŪKSTOŠU SAVIENOJUMU DĒĻ

EXAMPLES OF PROJECTS NOT IN OPERATION BECAUSE OF MISSING LINKS

Spānijā četrus gadus pēc atsāļošanas iekārtu būvniecības pabeigšanas izmantoja mazāk nekā 20 % no iekārtu jaudas. Kaut arī pieprasījums bija pietiekams, lai nodrošinātu augstāku ūdens ražošanas daudzumu, pārvietošanas sistēma un pilsētu sadales (un apūdeņošanas) tīkli, kurus arī finansēja no ES fondiem, revīzijas laikā nebija pabeigti.

In Spain, less than 20 % of the capacity of a desalination plant was being used four years after completion. Despite there being sufficient demand to warrant increased water production, the conveyance system and urban distribution (and irrigation) networks, also co-financed by EU Funds, were not in place at the time of the audit.

Grieķijā četrus gadus pēc dambja uzbūvēšanas ir jāpārplāno un jāuzbūvē papildu attīrīšanas iekārtas, kas vajadzīgas projekta darbības nodrošināšanai, tāpēc sistēmas darbība ir kavēta.

Four years after the construction of a dam in Greece, the complementary treatment plant required to make the project operational needs to be redesigned and constructed, thus delaying the functioning of the system.

ZIŅOJUMI PAR GŪTAJĀM SEKMĒM BIJA DAĻĒJI LIETDERĪGI

REPORTING ON ACHIEVEMENTS HAS BEEN OF LIMITED VALUE

45. Par Komisijas pārvaldītiem Kohēzijas fonda projektiem (sk. 29. punktu) pēc to pabeigšanas ir jāiesniedz galīgais ziņojums, un tas ir nosacījums, lai saņemtu galīgo maksājumu. Attiecībā uz ERAF finansētajiem galvenajiem projektiem regulā ir minēta tikai prasība iesniegt informāciju ziņojumos par tām darbības programmām, kurās šie projekti ir iekļauti.

45. For Commission managed CF projects (see paragraph 29), a final report has to be presented at completion as a condition for final payment; for ERDF major projects, the Regulation only requires information to be provided in the reports of the operational programme where these projects are included.

46. Šie ziņojumi sniedz daļēji noderīgu informāciju par sasniegtajiem rezultātiem: tikai par vienu projektu ir aprakstīti rezultāti, proti, saražotā un pašvaldībām piegādātā ūdens daudzums. Divos gadījumos galīgajos ziņojumos ir tikai teikts, ka rezultāti ir sasniegti, bet vienā gadījumā informācija nav sniegta. Piecos projektos informāciju par rezultātiem nevarēja iekļaut, jo, lai gan projekti bija pabeigti, galīgā ziņojuma iesniegšanas brīdī to ekspluatācija vēl nebija uzsākta.

46. These reports provide partly useful information about the results achieved: only for one project, are results described in terms of the volume of water produced and supplied to the municipalities. In two cases, the final reports merely state that the results have been achieved and, in one case, no information is provided. In five projects, no results could be provided as, although the projects had been completed, they were not yet operational when the final report was presented.

47. Attiecībā uz Komisijas izvirzītajiem papildu nosacījumiem ūdens zudumu samazināšanā (sk. 32. punktu) vienā gadījumā no četriem ziņojumā nav sniegta nekāda informācija par to, cik lielā mērā ir izpildīts Komisijas nosacījums, bet Komisija tomēr ir veikusi galīgo maksājumu. Divos gadījumos, kuros Komisija bija izvirzījusi īpašas pēcpārbaudes prasības, proti, attiecībā uz pasākumu piemērošanu pret lauksaimniecības vai notekūdeņu piesārņojumu (sk. 33. punktu), informācija nebija sniegta.

47. As regards the additional conditions on reduction of water losses imposed by the Commission (see paragraph 32), in one of the four cases, the report does not contain any information on the extent to which the Commission’s condition had been met. Nevertheless, the Commission made the final payment. In the two cases where the Commission had imposed specific follow-up requirements, in particular regarding the application of measures against contamination from agriculture or waste water (see paragraph 33), no information was provided.

48. Attiecībā uz tiem projektiem, kurus apstiprināja vienīgi dalībvalstis, tikai divās revīzijas aptvertajās dalībvalstīs saņēmējiem kopā ar galīgā maksājuma pieprasījumu bija jāiesniedz galīgais ziņojums. Turklāt šajos ziņojumos ir norādītas galvenās izmaiņas, kuras ietekmē projektu izmaksas un termiņu ievērošanu, taču tajos nav izvērstas informācijas par sasniegtajiem rezultātiem. Citās divās dalībvalstīs galīgā maksājuma pieprasījumiem pievieno tikai apliecinošos dokumentus par izdevumiem.

48. So far as projects subject only to Member State approval were concerned, only in two of the Member States covered by the audit were beneficiaries required to submit a final report with the final payment claim. Moreover, these reports indicate the main changes affecting the project in terms of cost and delays, but do not provide details about the results achieved. In the other two Member States, final payment claims are only accompanied by supporting documents for the expenditure incurred.

VAI REZULTĀTUS SASNIEDZA AR ZEMĀKAJĀM IZMAKSĀM ES BUDŽETAM?

HAVE THE RESULTS BEEN ACHIEVED AT THE LOWEST COST TO THE EU BUDGET?

49. Lielākā daļa līdzfinansēto projektu ir uzlabojuši ūdensapgādi ES iedzīvotājiem. Lai novērtētu, vai šādu rezultātu bija iespējams sasniegt ar zemākām izmaksām ES budžetam, Palāta pārbaudīja, vai

49. Most of the co-financed projects have contributed towards improving the supply of water to EU citizens. In order to assess whether this result could have been achieved at a lower cost to the EU budget, the Court examined whether:

a) līdzfinansētās infrastruktūras būvniecību veica ekonomiski;

(a) the construction of the co-financed infrastructure had been carried out in an economical way;

b) infrastruktūra darbojas produktīvi, t. i., vai infrastruktūras objektu izmantošanas līmenis ir apmierinošs un vai ir pieņemams tā ūdens daudzuma īpatsvars ūdens sadales tīklā, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini;

(b) the infrastructure works efficiently, that is to say their rate of use is satisfactory and the rate of non-invoiced water in the dependant water distribution network is acceptable;

c) ES dotācijas ir noteiktas piemērotā līmenī, ņemot vērā to, ka līdzfinansētie projekti rada ieņēmumus.

(c) whether the EU grant had been set at an appropriate level, taking into account that the co-financed projects generate revenue.

EKONOMISKUMU IETEKMĒ KAVĒJUMI UN IZMAKSU PĀRSNIEGŠANA

ECONOMY IS AFFECTED BY DELAYS AND COST OVERRUNS

50. Vairākos gadījumos atklājās, ka līgumslēgšanas procedūras neatbilst ES līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumiem. Tomēr šajos gadījumos Komisija un valstu kontroles iestādes līdzfinansētajiem izdevumiem nepiemēroja pienācīgas korekcijas.

50. In several cases the contracting procedures were found not to comply with European rules for the awarding of contracts. However, when this occurred, the Commission and the national control authorities did apply the appropriate corrections to the co-financed expenditure.

51. Visos projektos bija kavējumi būvniecībā, sākot ar dažiem mēnešiem līdz par vairāk nekā trim gadiem. Vairākumā gadījumu kavējumus izraisīja papildu prasības, kuras tika izvirzītas ietekmes uz vidi novērtējumos, kā arī grūtības administratīvo atļauju saņemšanā. Labāka plānošana būtu daļēji palīdzējusi novērst neprecīzas aplēses vai aprēķinus.

51. All projects experienced delays in their construction, ranging from a few months to more than three years. In most cases, delays caused by additional requests imposed by environmental impact assessments, difficulties in obtaining administrative permits, inaccurate estimates or calculations could have been partly avoided by better planning.

52. Visos projektos bija arī pārsniegtas izmaksas, 20 % gadījumu tās pārsniedz sākotnējo cenu par vairāk nekā 30 %, maksimālā cenas pārsniegšana vienā gadījumā bija 80 %. Biežākais iemesls šādai izmaksu pārsniegšanai bija slikta plānošana, kuras rezultātā radās kavējumi un no tiem izrietoši soda maksājumi, kuri bija jāmaksā projektu iniciatoriem, un vispārējs cenu pieaugums.

52. All projects also experienced cost increases which, in 20 % of the cases, were above 30 % of the initial price, with a maximum price increase of 80 % in one case. The most frequent reason for these cost overruns was poor planning, which resulted in delays leading to penalties to be paid by project promoters and price increases.

VAIRĀKU PROJEKTU DARBĪBA IR DAĻĒJI PRODUKTĪVA

SEVERAL PROJECTS OPERATE WITH LIMITED EFFICIENCY

53. Divi galvenie produktivitātes parametri, kurus izmantoja revīzijā, bija infrastruktūras izmantojuma līmenis un tā ūdens daudzuma īpatsvars ūdens sadales tīklā, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini:

53. Two main efficiency parameters used in the audit were the rate of use of the infrastructure and the rate of non-invoiced water in the dependent distribution networks:

a) zems jaudas izmantojuma līmenis nozīmē to, ka mazāka mēroga un lētāka infrastruktūra varēja nodrošināt to pašu pakalpojumu līmeni;

(a) a low rate of use of the capacity means that a smaller, less expensive infrastructure might have provided the same level of service;

b) augsts tā ūdens daudzuma īpatsvars ūdens sadales tīklā, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini, liecina par zudumiem. Ja ieguldījums būtu sekmīgi novērsis ūdens zudumus, jaunajai infrastruktūrai būtu jāiegūst, jāattīra un jātransportē mazāk ūdens, un tāpēc tā būtu varējusi būt mazāka vai vispār nevajadzīga.

(b) a high rate of non-invoiced water in the dependent distribution networks implies, in particular, losses. If investment had successfully tackled water losses, less water would need to be extracted, treated and transported by the new infrastructure, which could therefore have been smaller in scale or even not needed at all.

54. Revīzijas laikā 21 līdzfinansētais projekts darbojās no viena līdz četriem gadiem, trīs sāka darboties un pieci bija fiziski pabeigti, bet nebija nodoti ekspluatācijā. Šo projektu novērtējums pēc diviem galvenajiem produktivitātes parametriem sniegts 3. tabulā.

54. At the time of the audit, 21 co-financed projects had been in operation for one to four years, three were starting to operate and five were physically completed but not in operation. Table 3 assesses these projects against the two main efficiency parameters.

55. Ievērojami atšķiras ekspluatācijā nodoto projektu līdzfinansētās infrastruktūras jaudas izmantošanas līmenis (no 100 % līdz 16 %) un tā ūdens daudzuma īpatsvars pakārtotajos sadales tīklos, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (no 13 % līdz 55 %). Lai veiktu analīzi, līdzīgus projektus klasificēja vienā no trim kategorijām (sk. 4. tabulu).

55. For the operational projects, there is a great variation in the rate at which the capacity of the co-financed infrastructures is used - between 100 % and 16 % - and in the level of non-invoiced water from the dependent distribution networks - from 13 % to 55 %. For the purpose of this analysis, projects with similar characteristics were placed in one of three categories (see Table 4).

56. Uz pieņēmumiem, kas attiecas uz projektiem, kuriem ir ilgāks ekspluatācijas laiks, objektīvi var paļauties mazāk nekā uz pieņēmumiem, kas saistīti ar īsāka ekspluatācijas termiņa projektiem. Ja projektus var īstenot vairākos posmos, īstenošanu var pielāgot vajadzībām.

56. Assumptions relating to projects having a longer lifetime are inherently less reliable than those for shorter lifetimes. For projects which can be implemented in phases, implementation could evolve according to needs.

3. TABULA

TABLE 3

EKSPLUATĀCIJĀ NODOTU PROJEKTU NOVĒRTĒJUMS PĒC GALVENAJIEM PRODUKTIVITĀTES PARAMETRIEM

ASSESSMENT OF THE PROJECTS IN OPERATION AGAINST THE MAIN EFFICIENCY PARAMETERS

+++++ TIFF +++++

| Augsts izmantojuma līmenis (x ≥ 70 %) vai zems tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (x ≤ 25 %). | | Vidējs izmantojuma līmenis (40 % ≤ x < 70 %) vai vidējs tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (25 % < x ≤ 40 %). | | Zems izmantojuma līmenis (x < 40 %) vai augsts tā ūdens daudzuma īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (x > 40 %). |

| High rate of use (x ≥70%) or low rate of non-invoiced water (x ≤ 25%) | | Medium rate of use 25% < x ≥ 40% | | Low rate of use (x < 40%) or high rate of non-invoiced water (x > 40%) |

— = neattiecas: projekti, kuros tehniskie standarti nosaka cauruļu mazāko izmēro.

NA = non applicable: projects in which the minimum size of pipes is imposed by technical standards.

Projekta tips | Nodošanas ekspluatācijā faktiskais datums | Projekta apvāršņa gads | Līdzfinansētās infrastruktūras izmantojuma līmenis (%) | Tā ūdens daudzuma īpatsvars pakārtotajos sadales tīklos, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini |

A | 2006. gads | 2018 | 91,3 | 21,0 |

A | 2006 | 2018 | 91,3 | 21,0 |

A / B | 2004. gads | 2020 | 82,4 | 20,6 | 26,0 |

A, B | 2004 | 2020 | 82,4 | 26,0 |

A | 2008. gada vidus | 2028 | 63,2 | 16,8 |

A | Mid 2008 | 2028 | 63,2 | 16,8 |

A | 2005. gads | 2015 | 73,0 | 55,5 |

A | 2005 | 2015 | 73,0 | 55,5 |

A | 2005. gads | 2021 | 65,9 | augsts [1003] |

A | 2005 | 2021 | 65,9 | High [1003] |

A | daļēji 2005. gada vidus | 2012 | 16,8 | datu nav |

A | Partially mid 2005 | 2012 | 16,8 | No data |

B | 2000. gada beigas | 2020 | 100,0 | 26,0 |

B | End 2000 | 2020 | 100,0 | 26,0 |

B | 2006. gada vidus | 2027 | 52,8 | 27,0 |

B | Mid 2006 | 2027 | 52,8 | 27,0 |

B | 2008. gads | 2030 | 50,6 | 25,8 |

B | 2008 | 2030 | 50,6 | 25,8 |

B | 2008. gada novembris | 2015 | 58,3 | augsts [1003] |

B | November 2008 | 2015 | 58,3 | High [1003] |

B | 2004. gads | 2015 | 31–64 | 43,5 |

B | 2004 | 2015 | 31-64 | 43,5 |

B / A | 2004. gads | 2030 | 22,7 | 50,0 | 29,6 |

B, A | 2004 | 2030 | 22,7 | 29,6 |

B / C | 2006.–2009. gads | 2038 | 20,0 | — | 13,0 |

B, C | 2006-2009 | 2038 | 20,0 | 13,0 |

B | 2005. gads | 2016 | 16,2 | 39,0 |

B | 2005 | 2016 | 16,2 | 39,0 |

B / C | 2008. gada vidus | 2040 | 32,6 | — | 55,3 |

B, C | Mid 2008 | 2040 | 32,6 | 55,3 |

B | 2004. gads | 2040 | 20–34 | 43,5 |

B | 2004 | 2040 | 20-34 | 43,5 |

B | 2008. gada vidus | 2029 | 20,3 | datu nav |

B | Mid 2008 | 2029 | 20,3 | No data |

B | 2008. gads | 2028 | 34,8 | datu nav |

B | 2008 | 2028 | 34,8 | No data |

C | 2006. gads | 2038 | — | 33,0 |

C | 2003. gads | 2040 | — | 43,5 |

C | 2006 | 2038 | NA | 33,0 |

C | 2005. gads | 2022 | — | datu nav |

C | 2003 | 2040 | NA | 43,5 |

4. TABULA

C | 2005 | 2022 | na | No data |

PROJEKTU TIPOLOĢIJA PRODUKTIVITĀTES NOVĒRTĒŠANAI

TABLE 4

| Apraksts | Derīgais ekspluatācijas laiks | Iespēja īstenot posmos |

PROJECT TYPOLOGY FOR EFFICIENCY ASSESSMENT

A tips | Attīrīšanas un atsāļošanas iekārtas | 15–20 gadi | ir |

| Description | Useful lifetime | Possibility to implement in phases |

B tips | Ieguves un transportēšanas infrastruktūra | 30–50 gadi | nav |

Type A | Treatment and desalination plants | 15-20 years | Yes |

C tips | Sadales tīkli | 30–50 gadi | nav |

Type B | Abstraction and transport infrastructure | 30-50 years | No |

+++++ TIFF +++++

Type C | Distribution networks | 30-50 years | No |

7. attēls. Atsāļošanas iekārta (A tips)

+++++ TIFF +++++

Picture 7: Desalination plant (Type A)

8. attēls. Ūdens transportēšanas infrastruktūra (B tips)

+++++ TIFF +++++

Picture 8: Water transport infrastructure (Type B)

9. attēls. Sadales tīkls (C tips)

+++++ TIFF +++++

57. Vismaz pirms gada ekspluatācijā nodotos septiņos A tipa projektos vai tajos projekts, kuros bija A tipa elementi:

Picture 9: Distribution network (type C)

a) jauda: trijos projektos jaudas izmantošanas līmenis ir labs, trijos — vidējs un vienā — zems. Tā kā šāda veida infrastruktūras objektu ekspluatācijas laiks ir samērā īss, projekti, kuru jauda šobrīd ir pārāk maz izmantota, diez vai sasniegs pieņemamu izmantošanas līmeni. No tā varēja izvairīties, atsāļošanas vai attīrīšanas jaudu īstenojot vairākos posmos;

57. With regard to the seven type A projects or projects including type A elements that had been in operation for at least one year:

b) ūdens daudzums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini: divos projektos šāda veida ūdens īpatsvars ir ļoti augsts — vienā gadījumā tas pārsniedz 50 % un otrā gadījumā, kaut arī ūdens sadale patērētājiem netiek mērīta pēc skaitītājiem, 550 litru patēriņš uz iedzīvotāju dienā nozīmē, ka zudumi tīklā ir ļoti lieli [24].

(a) capacity: three projects operate at a good capacity, three at a medium level and one at a low level. Since the lifetime of this type of infrastructure is relatively short, projects that are currently under-used are less likely to reach an acceptable level of use; this could have been avoided by implementing the desalination or treatment capacity in phases;

58. Attiecībā uz 13 B tipa projektiem vai projektiem ar B tipa elementiem, kuri bija nodoti ekspluatācijā vismaz pirms gada,

(b) non-invoiced water: for two of the projects, the level of non-invoiced water is very high. In one case the rate is over 50 % and, in another, although water distributed to consumers is not metered, a per capita consumption of 550 litres per day implies that losses in the network are likely to be very high [24].

a) jauda: viens projekts darbojas ar pilnu jaudu, četri projekti darbojas ar vidēju jaudu un astoņi — ar zemu jaudas izlietojumu. Tam par iemeslu ir pārāk augsta nākotnes pieprasījuma aplēse (sk. 2. tabulu) un koordinācijas trūkums starp dažādām iestādēm, kuras ir atbildīgas par ūdensapgādes sistēmām (sk. 8. izcēlumu). Dažos gadījumos, neskatoties uz parakstītajiem nolīgumiem, sniegtais piedāvājums netiek izmantots, vai arī pašvaldības ir atsaukušas savu apņemšanos ūdeni izmantot;

58. With regard to the 13 type B projects or projects containing type B elements that had been in operation for more than one year:

b) ūdens daudzums, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini: izņemot vienu gadījumu, produktivitāti ļoti ietekmē arī vidēji vai zemi darbības rezultāti; citos divos gadījumos dati nebija pieejami.

(a) capacity: one project operates at maximum capacity, four projects operate at medium rate and eight at low rate. The reasons for this level of performance are the high estimates of future demand (see Table 2) and the lack of coordination among different authorities in charge of the water supply systems (see Box 8). There are also several cases where, despite signed agreements, the supply provided is not used or municipalities have withdrawn their commitment to use the water;

59. Visbeidzot piecos C tipa projektos vai projektos ar C tipa elementiem jaudas izmantojuma koeficients netika novērtēts, jo tehnisku iemeslu dēļ cauruļvadu izmēru mainīt ir maz iespēju. Attiecībā uz zaudējumu īpatsvaru jāmin, ka tīkla jaunajās daļās ir sasniegts labs rezultāts — aptuveni 10 %. Tomēr trīs gadījumos kopējā pilsētu sadales tīklā joprojām ir augsts vai vidējs tā ūdens īpatsvars, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini (no 30 % līdz 45 %), jo ir atjaunota tikai daļa no tīkla.

(b) non-invoiced water: except in one case, efficiency is also severely affected by medium or low performance; in two other cases, no data was available.

DOTĀCIJU LIKMJU NOTEIKŠANĀ IR NOZĪMĪGAS NEPILNĪBAS…

59. Finally, for the five projects of type C or containing type C elements, the rate of use of the capacity is not assessed, because there is little scope for modifying the size of the pipes, due to technical reasons. As regards the rate of losses, the newly installed sections of the network achieve good results of about 10 %. However, the rate of non-invoiced water in the overall urban distribution network continues to be high or medium (from about 30 to 45 %) in three cases because only a limited part of the network has been renovated.

60. Regulās par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu ir izklāstīti noteikumi par Kopienas finanšu palīdzības piešķiršanu. ES dotācijas nedrīkst pārsniegt konkrētu maksimālo apjomu [25]. Šo maksimālo proporcionālo daļu robežās Kopienas palīdzības līmeni projektiem, kuri rada ieņēmumus, nosaka pēc deficīta finansēšanas metodes, t. i., dotācija nedrīkst pārsniegt starpību starp ieguldījuma diskontētajām izmaksām un projekta diskontētajiem tīrajiem ieņēmumiem. Šīs metodes mērķis ir nodrošināt, ka projekts saņem īstenošanai vajadzīgos resursus, bet netiek nepamatoti pārfinansēts.

PROCESS FOR SETTING GRANT RATES SHOWS SIGNIFICANT WEAKNESSES …

8. IZCĒLUMS

60. The Regulations governing the Structural funds and the CF lay down the rules for setting Community financial assistance. The EU grant cannot exceed specific ceilings [25]. Within the limits of these ceilings, the level of Community assistance in revenue-generating projects is determined on the basis of the financing gap method: the grant cannot exceed the difference between the discounted costs of the investment and the discounted net revenues of the project. This aims at ensuring that the project receives the resources needed to be implemented without unjustified over-financing.

PIEMĒRI PAR TO, KĀ KOORDINĀCIJAS TRŪKUMS IESTĀŽU STARPĀ BIJA CĒLONIS INFRASTRUKTŪRAS ZEMA LĪMEŅA IZMANTOJUMAM

BOX 8

Viena reģionāla iestāde veicināja ūdens maģistrāles atjaunošanu piegādes sistēmai, kura nodrošina kopējo ūdens daudzumu vairākām pašvaldībām un kuru līdzfinansēja no ERAF. Tajā pašā laikā galvenā iesaistītā pašvaldība uzbūvēja atsāļošanas iekārtas, kuras arī līdzfinansēja no ERAF. Ūdens maģistrāles izmantojuma koeficients pirmajā darbības gadā bija tikai 58 %. Tika pieņemts lēmums 2010. gada maijā (tikai četrus gadus pēc nodošanas ekspluatācijā) pārtraukt atsāļošanas iekārtu izmantošanu.

EXAMPLES OF LOW RATE OF USE OF INFRASTRUCTURE DUE TO LACK OF COORDINATION BETWEEN AUTHORITIES

Citā dalībvalstī valsts uzņēmums virzīja jaunas kopējās ūdensapgādes sistēmas būvniecību, kuru līdzfinansēja no Kohēzijas fonda. Pašvaldības, kuras saņemtu ūdeni no šīs sistēmas prasīja, lai to vietējā infrastruktūra būtu iekļauta sistēmā. Visbeidzot lielākā pašvaldība atteicās no ūdens piegādes no jaunās sistēmas. Rezultātā līdzfinansētās infrastruktūras izmantojuma koeficients šobrīd ir zemāks par 25 %.

One regional authority promoted the renovation of the water main for a supply system delivering bulk water to several municipalities and co-financed by the ERDF. At the same time, the main municipality involved built a desalination plant, which was also co-financed by the ERDF. The water main was only used at a rate of 58 % in the first year of operation. A decision was taken to discontinue the desalination plant in May 2010, only four years after commissioning.

61. Visu pārbaudīto Kohēzijas fonda projektu un ERAF lielo projektu dotāciju pieteikumos, kurus dalībvalstis bija iesniegušas Komisijai (sk. 8. punktu), bija iekļauta finanšu izmaksu un ieguvumu analīze. Visos pieteikumos bija lūgta palīdzība, pamatojoties uz deficīta daļas finansēšanu, kas izrietēja no izmaksu un ieguvumu analīzes [26]. ES ieguldījums svārstījās robežās no 40 % līdz 85 % no visām projekta attiecināmajām izmaksām.

In another Member State, a new bulk water supply system was promoted by a State-owned company and co-financed by the CF. However, the municipalities to be supplied by this system required their local infrastructures to be incorporated into the system. Moreover, in the end, the largest municipality refused to be supplied by the new system. As a result, the rate of use of the co-financed infrastructure is currently less than 25 %.

62. Citiem pārbaudītajiem ERAF projektiem (kurus neiesniedz Komisijai, lai atsevišķi apstiprinātu dotācijas) tikai Grieķija un Portugāle pieprasīja, lai projektu iniciatori pieteikumiem pievienotajos dokumentos iekļautu izmaksu un ieguvumu analīzi. Līdzfinansējuma likmi tomēr noteica neatkarīgi no izmaksu un ieguvumu analīzes. Vairākumā gadījumu projektiem piešķīra maksimālo līdzfinansējuma likmi, kuru piešķir pasākumiem darbības programmā, kurā tie bija iekļauti. Dotāciju likme šiem projektiem bija no 40 % līdz 80 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.

61. For all CF projects and ERDF major projects examined, the grant applications presented to the Commission by Member States (see paragraph 8) included a financial Cost-benefit analysis (CBA). All the applications requested assistance on the basis of the financing gap rate resulting from the CBA [26]. The EU contribution varied from 40 % to 85 % of the total eligible costs of the project.

63. Palāta revīzijā konstatēja nozīmīgas nepilnības finanšu analīzē, kura pamatoja dalībvalstu iesniegtos dotāciju pieteikumus [27]:

62. For the other ERDF projects examined (not submitted for individual grant approvals to the Commission), only Greece and Portugal requested that a CBA be provided by the project promoters as part of the documentation accompanying the applications. However, the co-financing rate was determined irrespective of the CBAs. In most cases the projects were awarded the maximum co-financing rate granted to the operational programme measure in which they were included. The grant rate for these projects varied from 40 % to 80 % of the total eligible costs.

a) četros no 11 Komisijai iesniegtajiem izmaksu un ieguvumu analīzes dokumentiem pretēji deficīta daļas finansēšanas metodes noteikumiem nolietojums bija iekļauts pamatdarbības izdevumu aprēķinā. Tā rezultātā divos gadījumos dotāciju likme bija noteikta aptuveni divas reizes augstāka, nekā tai vajadzēja būt, bet divos citos gadījumos par aptuveni 50 % augstāka, nekā tai vajadzēja būt;

63. During the audit, the Court found significant weaknesses in the financial analyses provided in support to Member States’ grant applications [27]:

b) vairākumā gadījumu, kuros projekti ietilpa plašākā ūdens apgādes sistēmā, nebija sniegts pārskats par kopējo sistēmu, kaut arī tas bija vajadzīgs, lai finansiāli izvērtētu līdzfinansējumam iesniegto daļu. Turklāt analīzē izmantotās pamatdarbības izmaksas un ieņēmumi bija iegūti kā proporcionāla daļa no plašākas ūdensapgādes sistēmas, kurā līdzfinansētie projekti ietilpa; tikai vienā gadījumā pieņēmumi balstījās uz ūdensapgādes sistēmas faktiskajiem datiem;

(a) in four of the 11 CBAs provided to the Commission, contrary to the rules of the financing gap method, depreciation had been included in the calculation of operational expenditure. As a result, in two cases, the grant rate was set at around twice the level it should have been, and in the two other cases, at about 50 % above that level;

c) daži izmaksu un ieguvumu analīzē norādītie dati nebija reāli; piemēram, gandrīz visos gadījumos bija izmantoti nemainīgi apjomi un cenas. Turklāt Komisija nenovērtēja izmaksu un ieguvumu analīzē izmantoto pamatdarbības izmaksu aplēšu pamatotību.

(b) in most of the cases where projects form part of a wider water supply system, no overview of the overall system was provided although this was necessary for the financial evaluation of the part presented for co-financing. Moreover, the operating costs and revenues used in the analyses were derived as a pro-rata of the wider water supply systems to which the co-financed projects belonged; only in one case were the assumptions based on the actual data of the water supply system;

…UN ŠAJĀ PROCESĀ PIETIEKAMI NEŅEM VĒRĀ PROJEKTU SPĒJU RADĪT IEŅĒMUMUS

(c) some figures provided in the CBAs were unrealistic; for example, constant volumes and prices were used in almost all cases. Furthermore, the Commission did not assess the soundness of the CBAs’ estimates of the operating costs.

64. Ūdensapgādes nozarē ieņēmumi ir tarifi un citi maksājumi, kurus maksā dažādi lietotāji. Šie ieņēmumi ietekmē Kopienas palīdzības likmi, jo tie samazina projekta finanšu deficītu. Lai novērtētu, vai dotācijas likme ir noteikta līmenī, kas ļauj izvairīties no pārfinansēšanas un nodrošina ES līdzekļu produktīvu izlietojumu, jāņem vērā projekta spēja radīt ieņēmumus.

... AND DOES NOT TAKE SUFFICIENT ACCOUNT OF THE ABILITY OF THE PROJECTS TO GENERATE REVENUE

65. Komisija 2000. gadā nolēma, ka palīdzības likme ir jāpielāgo, lai veicinātu tādu tarifikācijas sistēmu ieviešanu, kas segtu pamatdarbības, uzturēšanas un infrastruktūras nomaiņas izmaksas, kā arī piesārņojuma mazināšanas izmaksas [28].

64. In the water supply sector, the revenues are tariffs and other charges paid by the various types of user. These revenues have an impact on the rate of Community assistance as they contribute towards reducing the financing gap of a project. To assess whether a grant rate is set at a level which avoids over-financing and ensures the efficient use of EU resources, the ability of a project to generate revenues must be taken into account.

66. Pārbaudīto projektu paraugā Palāta konstatēja, ka vairākumā gadījumu tika piešķirta tā likme, kuru pieteikuma iesniedzējs pieprasīja. Izņemot vienu gadījumu (sk. 9. izcēlumu), netika pievērsta uzmanība tarifikācijas sistēmām, kas pieļāva ļoti zemu izmaksu atgūšanas līmeni. Lielākajā daļā gadījumu tarifi sedza tikai pamatdarbības izmaksas, nevis kopējās ieguldījuma izmaksas, kuras sedza no valsts vai ES finansējuma.

65. In 2000, the Commission decided that the rate of assistance should be adjusted to encourage the introduction of charging systems covering the costs of operating, maintaining and replacing infrastructures as well as the costs of pollution abatement [28].

9. IZCĒLUMS

66. The Court’s review of the sampled projects found that, in most cases the rate granted was merely the rate applied for. Except in one case (see Box 9), no attention was paid to the charging systems, which allowed for very low recovery rates. In most of the cases tariffs only covered the operating costs and not the total investment cost borne by the national public and EU funding.

GADĪJUMS, KURĀ BIJA ŅEMTS VĒRĀ IZMAKSU ATGŪŠANAS PRINCIPS

BOX 9

Vienā dotāciju pieteikumā dalībvalsts bija izskaidrojusi, ka tā ir izveidojusi sistēmu izmaksu ievērojamas daļas atgūšanai no lietotājiem. Izrādot atzinību par ieguldītajām pūlēm, Komisija nolēma piešķirt līdzfinansējumu ar 75 % likmi, lai gan finanšu deficīts, kas izrietēja no izmaksu un ieguvumu analīzes, bija 52 %. Finanšu pārpalikumu bija paredzēts izmantot, lai uzlabotu citu ūdens infrastruktūru.

A CASE WHERE THE COST RECOVERY PRINCIPLE WAS TAKEN INTO ACCOUNT

Komisijas lēmuma mērķis bija veicināt labu praksi, bet tas nesaskanēja ar deficīta daļas finansēšanas metodi ES finanšu palīdzības noteikšanā.

In one grant application the Member State had explained that it had set up a system to recover a significant part of the costs from the users. Recognising the effort made, the Commission decided to co-finance at a rate of 75 %, even though the financing gap resulting from the financial analysis had been fixed at 52 %. The financial surplus was due to be used for improving other water infrastructure.

67. Ūdens pakalpojumu tarifu pārbaudē Palāta konstatēja, ka

The Commission’s decision was aimed at encouraging good practices, but this was not consistent with the financing gap method for setting the EU financial assistance.

a) dalībvalstis cenšas iegūt maksimālu ES finansiālo palīdzību un nosaka zemus tarifus. Vienā gadījumā tarifi nebija atjaunināti kopš 1990. gadiem. Bija gadījumi, kuros valstu iestādes noteica ūdens tarifus tikai pēc tam, kad bija noskaidrota ES finanšu palīdzības gaidāmā maksimālā summa. Šādos apstākļos Komisijai iesniegtie izmaksu un ieguvumu analīzes dokumenti ex post pamato gaidāmās dotācijas summu tā vietā, lai to noteiktu izmaksu analīzes rezultātā;

67. The Court’s review of the tariffs for water services also found that:

b) relatīvā izteiksmē tarifi, kas noteikti revidēto projektu aptvertajās teritorijās, ir zemāki nekā 1 % no mājsaimniecību izmantojamajiem ienākumiem. Nevienā gadījumā Komisija neapšaubīja iespēju atgūt izmaksas no lietotājiem, kā tas bija minēts pieteikumos, ne arī piedāvāja kādu konkrētu kritēriju, lai novērtētu ierosināto ūdens cenu piemērotību. Turklāt šķiet, ka nav saiknes starp mājsaimniecību ienākumu summu, kas samaksāta par ūdens pakalpojumiem, un līdzfinansējuma likmi. Augstākas līdzfinansējuma likmes ir vērojamas gan teritorijās, kur lietotāju izdevumi par ūdeni ir zemāki attiecībā pret ienākumiem, gan teritorijās, kur šis īpatsvars ir augstāks, tam nav sniegts konkrēts pamatojums (sk. 1. grafiku un III pielikumu).

(a) Member States tend to maximise EU financial assistance by keeping tariff levels low. In one case the tariffs had not been updated since the ’90s. There are cases where water tariffs were set by national authorities only after determining the maximum expected amount of EU financial assistance. Under these circumstances, the CBAs submitted to the Commission justify ex post the amount of the grant expected, instead of determining it as a result of the analysis made;

1. GRAFIKS

(b) in relative terms, the tariffs set in the areas served by the projects audited account for less than 1 % of the household disposable income. The Commission never questioned the potential to recover costs from users as presented in the applications, nor proposed any specific benchmark to assess the appropriateness of the water prices put forward. Moreover, there appears to be no correlation between the amount of the household income used to pay for water services and the co-financing rate. Higher co-financing rates are observed both in areas where the users’ water expenditure is lower in relation to their income, and in areas where this ratio is higher, without any particular justification being given (see Graph 1 and Annex III).

IZDEVUMU PAR ŪDENI ĪPATSVARS MĀJSAIMNIECĪBU IZMANTOJAMAJOS IENĀKUMOS UN LĪDZFINANSĒJUMA LIKME

GRAPH 1

+++++ TIFF +++++

RATIO OF HOUSEHOLD WATER EXPENDITURE TO DISPOSABLE INCOME AND CO-FINANCING RATE

Piezīme: Izdevumi par ūdeni ir aprēķināti, balstoties uz mājsaimniecību ūdens patēriņu 120 m3 gadā visās projekta apkalpotās teritorijas pašvaldībās.

+++++ TIFF +++++

68. Princips, ka lietotāji sedz ūdens izmaksas, ir nostiprināts Ūdens pamatdirektīvā, kurā prasība attiecībā uz ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanu ir noteikta kā stimuls ilgtspējīga lietotāju pieprasījuma veicināšanai. Prasība ir jāpiemēro, sākot ar 2010. gadu. Izmaksu atgūšanu tomēr var modulēt, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, "zaudējumu atlīdzināšanas sociālās, vides aizsardzības un ekonomiskās sekas, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos vai klimatiskos apstākļus" [29]. Citiem vārdiem sakot, mērķis nav obligāti panākt 100 % izmaksu atgūšanu no lietotājiem [30].

Note: Water expenditure was calculated on the basis of a household water consumption of 120 m3 per year for all the municipalities in the area served by a project.

69. Skaidrākus noteikumus Komisija formulēja 2006. gadā [31] saskaņā ar Padomes Regulu 1083/2006 par struktūrfondiem [32]. Jaunajos norādījumos bija konkretizēts, ka "tarifiem ir jāsedz vismaz darbības un uzturēšanas izmaksas, kā arī nozīmīga aktīvu amortizācijas daļa". Ir jāparedz atbilstīga tarifu struktūra, kas ļautu maksimāli palielināt projektu ieņēmumus pirms publiskajām subsīdijām, tajā pašā laikā ņemot vērā cenu pieejamību. Plaši pieņemts cenu pieejamības koeficients ūdensapgādei un kanalizācijai ir 4 % no mājsaimniecības ienākumiem [33].

68. The principle of charging water costs to users is strengthened by the Water Framework Directive, which establishes an obligation regarding cost recovery for water services as an incentive for stimulating sustainable demand by the users. The obligation is due to be applied by 2010. The cost recovery can however be modulated by taking into account various factors such as "the social, environmental and economic effect of the recovery as well as the geographic and climatic conditions" of the regions affected [29]. In other words, the objective is not necessarily to achieve 100 % cost recovery from users [30].

70. Šajā revīzijā aptvertās četras dalībvalstis jaunajā programmu posmā ir izveidojušas procedūras, ar kurām saskaņā ūdens infrastruktūras priekšlikumos, kuru kopējās izmaksas pārsniedz vienu miljonu EUR, ir jāiekļauj finanšu izmaksu un ieguvumu analīze. Trīs apmeklētajos reģionos jaunās valstu procedūras paredz izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut īpašu analīzi par ūdens tarifu līmeni. Tomēr tikai Portugālē ir izstrādāti skaidri noteikumi dotācijas summas noteikšanai, balstoties uz to, kā attiecīgās pašvaldības piemēro izmaksu atgūšanas principu. Ūdens pakalpojumu cenu pieejamības līmenis ir definēts gan relatīvā izteiksmē (tarifi kā procents no mājsaimniecības ienākuma), gan absolūtā izteiksmē (maksimālā cena par m3).

69. More explicit rules were established by the Commission in 2006 [31], in accordance with Council Regulation 1083/2006 on the Structural Funds [32]. The new guidance specified that "tariffs should at least cover operating and maintenance costs, as well as a significant part of the assets’ depreciation". An adequate tariff structure should be envisaged to maximise the project’s revenues before public subsidies, while taking affordability into account. A commonly accepted affordability ratio for water supply and sanitation is 4 % of household income [33].

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

70. As regards the new programme period, the four Member States covered by this audit have all set up procedures requiring that proposals for water infrastructures whose total cost is greater than one million euro should provide a financial CBA. In three of the regions visited, the new national procedures require that a specific analysis of water tariff levels should be included in the CBAs. However, only in Portugal, have clear rules been established to determine the amount of the grant, based on how the cost recovery principle is applied by the municipalities concerned. The affordability level for water services has been defined in both relative terms (tariffs as a percentage of household income) and absolute terms (maximum price per m3).

71. Kaut arī struktūrpasākumu tēriņi ir uzlabojuši ūdensapgādi sadzīves patēriņam, bija iespējams sasniegt labākus rezultātus ar zemākām izmaksām no ES budžeta.

CONCLUSIONS AND RECOMMENDATIONS

PIEŅEMTIE RISINĀJUMI

71. Whilst Structural Measures spending has contributed to improving the supply of water for domestic use, better results could have been achieved at a a lower cost to the EU budget.

72. Visi pārbaudītie projekti bija izstrādāti, balstoties uz ūdens pašreizējo un turpmāko vajadzību pētījumu. Tomēr labāka analīze būtu ļāvusi būvēt mazākas jaudas infrastruktūru un apsvērt alternatīvus risinājumus, kuriem varēja būt labāka ietekme:

SOLUTIONS ADOPTED

a) ūdens nākotnes vajadzību aplēsēs neņēma vērā lejupejošo ūdens patēriņa tendenci vai visus jau pieejamos resursus (sk. 18.–24. punktu);

72. All the projects examined were designed on the basis of studies of current and future water needs. However, better analyses could have made it possible to build smaller capacity infrastructure and consider alternative solutions that might have produced better effects:

b) kopumā iespējamo risinājumu analīze aprobežojās ar piedāvājuma puses pasākumiem, bet maz uzmanības pievērsa ūdens zudumu samazināšanai un pieejamāku resursu izmantošanai (sk. 25.–28. punktu);

(a) estimates of future water needs did not take into account either downward trends in water consumption or all available resources (see paragraphs 18 to 24);

c) dažkārt Komisijas veiktās caurskatīšanas rezultātā dotāciju lēmumos tika ieviesti nosacījumi (pārsvarā tie attiecās uz ūdens zudumu samazināšanu); Komisijas intervence tomēr varēja būt efektīvāka; dalībvalstu vadošo iestāžu novērtējumam bija neliela pievienotā vērtība. 2007.–2013. gada posmā Komisija izskatīs mazāk projektu, bet vadošās iestādes — vairāk (sk. 29.–35. punktu).

(b) in general, the analyses of possible solutions were limited to supply side measures, paying little attention to the reduction of water losses and the use of more accessible resources (see paragraphs 25 to 28);

1. IETEIKUMS

(c) sometimes, the Commission’s review led to conditions (mostly concerning the reduction of water losses) being added to the grant decisions; its intervention could, however, have been more effective; little value was added by the Member States’ Managing Authorities. For the 2007-2013 period, fewer projects will be examined by the Commission and more by the Managing Authorities (see paragraphs 29 to 35).

a) Dalībvalstīm

RECOMMENDATION 1

i) jāuzlabo ex ante analīze un ūdens nākotnes vajadzību prognozes, ņemot vērā jaunākos, precīzos datus (it īpaši jāņem vērā lejupejošā ūdens patēriņa tendence uz iedzīvotāju), un jāuzlabo visu pieejamo ūdens resursu uzskaitījums un caurskatīšana;

(a) The Member States should:

ii) jāpievērš lielāka uzmanība alternatīvām piedāvājuma puses risinājumiem, piemēram, jāņem vērā iespēja samazināt ūdens zudumus, jāveic pieprasījuma puses pasākumi un jāievieš ūdens kvalitātes aizsardzības pasākumi.

(i) improve their ex-ante analyses and forecasts of future water needs by taking into account recent and accurate data (in particular by taking into consideration the downward trends in per capita consumption) and improve their inventory and review of all available water resources;

b) Komisijai

(ii) pay greater attention to alternatives to the supply side solutions, for example by taking into account the potential for reducing water losses, taking action on the demand side, implementing measures for the protection of water quality.

i) lemjot par finanšu atbalsta piešķiršanu projektiem, sistemātiski jāvērtē, vai attiecīgajās teritorijās ir ieviesti visi vajadzīgie pasākumi produktīvai ūdens resursu apsaimniekošanai. Komisijai arī jānodrošina, ka šo pasākumu ietekmi ņem vērā ūdens vajadzību prognozē un alternatīvu risinājumu novērtēšanā saistībā ar projektiem;

(b) The Commission should:

ii) jāmudina dalībvalstu vadošās iestādes pienācīgi apsvērt produktīvu ūdens resursu apsaimniekošanu teritorijās, uz kurām attiecas līdzfinansētā ūdens infrastruktūra.

(i) in deciding whether to grant financial support to projects, systematically assess whether all necessary measures for efficient water resource management are implemented in the areas concerned. It should also ensure that the effect of these measures is taken into account in the water needs forecasts and assessments of alternatives underpinning the projects;

MĒRĶU SASNIEGŠANA

(ii) encourage Member States’ Managing Authorities to give due consideration to efficient water resource management in the areas concerned by the water infrastructure co-financed.

73. Līdzfinansētie projekti ir veicinājuši ūdensapgādes uzlabošanos ES iedzīvotājiem attiecīgajās teritorijās. Tomēr, kaut arī daži projekti bija pabeigti vairākus gadus pirms revīzijas veikšanas, tie vēl nebija nodoti ekspluatācijā, jo trūka savienojumu ūdensapgādes tīklā (sk. 41.–44. punktu).

ACHIEVEMENT OF AIMS

74. Pašreizējās uzraudzības procedūras un instrumenti ir tikai daļēji noderīgi Komisijas un dalībvalstu vadošo iestāžu informēšanā par projektu sekmēm. Ja Komisija bija izvirzījusi konkrētus nosacījumus, tā ne vienmēr pietiekami pārbaudīja, vai šie nosacījumi ir izpildīti (sk. 45.–48. punktu).

73. The co-financed projects are contributing towards improvements in the water supply to EU citizens in the areas concerned. However although some projects had been completed several years before the audit took place, they were not in operation because of missing links in the water supply network (see paragraphs 41 to 44).

2. IETEIKUMS

74. The current monitoring procedures and tools are only partly useful for informing the Commission and the Member States’ Managing Authorities about the achievements of the projects. Where the Commission has imposed particular conditions, it has not always adequately checked whether they are implemented (see paragraphs 45 to 48).

a) Dalībvalstīm

RECOMMENDATION 2

i) jau sākot ar plānošanas posmu, jānodrošina, lai savlaicīgi būtu pieejama papildu infrastruktūra, kura ir vajadzīga, lai projektus varētu nodot ekspluatācijā;

(a) The Member States should:

ii) jāizveido labāki uzraudzības instrumenti projektu sekmju novērtēšanai.

(i) ensure, from the planning stage, that the complementary infrastructure required for the entry into operation of the projects is available on time;

b) Komisijai

(ii) set up better monitoring tools to assess project achievements.

i) jādefinē, kāda informācija tai vajadzīga no dalībvalstīm, lai novērtētu attiecīgo projektu ietekmi;

(b) The Commission should:

ii) rūpīgi jāizvērtē dotāciju lēmumos izvirzīto nosacījumu izpilde.

(i) define the information it needs from the Member States to assess the impact of the related projects;

IZMAKSAS NO ES BUDŽETA

(ii) carefully assess the implementation of the conditions imposed in the grant decisions.

75. Mērķus varēja sasniegt ar zemākām izmaksām no ES budžeta:

COST TO THE EU BUDGET

a) vairākos projektos bija kavējumi un izmaksu pārsniegšana, no kuras vismaz daļēji varēja izvairīties (sk. 50.–52. punktu);

75. The objectives could have been achieved at a lower cost to the EU budget:

b) vairāki projekti darbojas ar pārāk zemu jaudu, jo pieprasījums pēc ūdens ir zemāks nekā bija prognozēts un kopējās ūdens sistēmās par lielu ūdens daudzumu nav sagatavoti faktūrrēķini (sk. 53.–59. punktu);

(a) several projects have encountered delays and cost overruns which could have been avoided at least to some extent (see paragraphs 50 to 52);

c) dotāciju noteikšanas procesā bija nozīmīgas nepilnības, un nebija veikts novērtējums par iespējām atgūt izmaksas no lietotājiem (sk. 60.–70. punktu).

(b) several projects operate at a capacity that is too low, as a consequence of water demand being lower than forecast and high levels of non-invoiced water in the overall supply systems (see paragraphs 53 to 59);

3. IETEIKUMS

(c) the process for setting grants showed significant weaknesses and no assessment was made of the potential for cost recovery from users (see paragraphs 60 to 70).

a) Dalībvalstīm

RECOMMENDATION 3

i) plānošanas posmā jāpievērš vairāk uzmanības faktoriem, kas bieži izraisa kavējumus, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējumam, administratīvajām atļaujām un projektiem nepieciešamajām aplēsēm un aprēķiniem;

(a) The Member States should:

ii) jāuzlabo projektu ex ante analīzes kvalitāte un jāņem vērā tās rezultāti, nosakot jaunās infrastruktūras lielumu;

(i) pay more attention, during the planning phase, to factors which often cause delays, such as environmental impact assessments, administrative permits and estimates and calculations for the projects;

iii) sistemātiski jāanalizē ieguvumi un trūkumi jaunas infrastruktūras pakāpeniskai būvniecībai, lai labāk izmantotu uzbūvēto jaudu un to papildinātu atbilstoši vajadzību dinamikai.

(ii) improve the quality of the ex ante analyses of the projects and take their results into account when determining the size of new infrastructures;

b) Komisijai

(iii) systematically analyse the pros and cons of building infrastructure in stages, with the aim of making better use of the capacity built, and develop it according to the evolution of needs.

i) jāpievērš vairāk uzmanības dotāciju pieteikumiem pievienotās finanšu analīzes kvalitātei un jāpieprasa informācija, kas tai vajadzīga, lai dotāciju noteiktu pienācīgā līmenī;

(b) The Commission should:

ii) jānodrošina izmaksu atgūšanas principa pienācīga piemērošana, lai palielinātu ES līdzekļu izmantošanas produktivitāti.

(i) pay more attention to the quality of the financial analysis accompanying the grant applications and request the information it needs to set the grant at the appropriate level;

(ii) ensure an adequate application of the cost recovery principle to increase the efficient use of EU funds.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Morten LEVYSOHN, tās 2010. gada 8. septembra sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā —

This Report was adopted by Chamber II, headed by Mr Morten LEVYSOHN, Member of the Court of Auditors, in Luxembourg at its meeting of 8 September 2010.

+++++ TIFF +++++

For the Court of Auditors

priekšsēdētājs

+++++ TIFF +++++

Vítor Manuel da Silva Caldeira

[1] Informācija ir vākta no dažādiem avotiem: EUREAU, Eurostat, ESAO, International Benchmarking Network for water and Sanitation Utilities [Starptautiskais ūdens un sanitārijas komunālo pakalpojumu salīdzinošās novērtēšanas tīkls] un Eiropas Komisija (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts).

President

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). Regulas 9. pants attiecas uz ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanu. Šo pamatdirektīvu pieņēma tad, kad jau bija pieņemtas īpašās direktīvas, piemēram, Direktīva par dzeramā ūdens kvalitāti.

[1] The information has been collected from different sources: EUREAU, Eurostat, OECD, International Benchmarking Network for water and Sanitation Utilities and European Commission (DG Regional Policy).

[3] Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.). Šī direktīva aizstāj Padomes Direktīvu 80/778/EEK.

[2] Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy (OJ L 327, 22.12.2000, p. 1). Article 9 concerns the recovery of costs for water services. This framework directive was adopted when specific directives had already been adopted, as for example the Drinking Water Quality Directive.

[4] Lai gūtu izvērstāku informāciju, skatīt 29. pantu Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.), un 7. pantu Padomes 1994. gada 16. maija Regulā (EK) Nr. 1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1265/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 62. lpp.).

[3] Council Directive 98/83/EC of 3 November 1998 on the quality of water intended for human consumption (OJ L 330, 5.12.1998, p. 32). This Directive replaces Council Directive 80/778/EEC.

[5] Palātas aplēstās summas. Turklāt ES ir piešķīrusi ievērojamu finansiālo atbalstu ūdensapgādes projektiem, kuros iekļauta arī sanitārija.

[4] For more information, see Article 29 of Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds (OJ L 161, 26.6.1999, p. 1) and Article 7 of Council Regulation (EC) No 1164/94 of 16 May 1994 establishing a Cohesion Fund (OJ L 130, 25.5.1994, p. 1), as amended by Regulation (EC) No 1265/1999 (OJ L 161, 26.6.1999, p. 62).

[6] Strategic Evaluation on Environment and Risk prevention under Structural and Cohesion Funds for the period 2007-2013 [Stratēģisks vērtējums par vidi un riska novēršanu, izmantojot struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalstu, 2007.–2013. gada posmā], Kopsavilkuma ziņojums, 7.11.2006., 19. lpp. Ziņojumu pasūtīja Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts.

[5] Amounts estimated by the Court. In addition, the EU has granted significant financial support to water supply projects which also include sanitation.

[7] Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 274. pants (bijušais 205. pants).

[6] Strategic Evaluation on Environment and Risk prevention under Structural and Cohesion Funds for the period 2007-2013, Synthesis Report, 7.11.2006, p. 19. The report was commissioned by DG Regional Policy.

[8] 2000.–2006. gada programmu posmā "galvenie projekti" bija tie projekti, "kuru kopējās izmaksas, ko ņem vērā, nosakot fondu ieguldījumu, pārsniedz 50 miljonus EUR" (sk. Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999 25. pantu). Plašāku informāciju par šo tēmu skatīt Palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2008 par procedūrām, ko piemēroja 1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada lielo ieguldījumu projektu ex ante un ex post vērtēšanā.

[7] Article 274 of the Treaty establishing the European Community (ex Article 205).

[9] II pielikuma F panta 4. punkts Regulā (EK) Nr. 1164/1994, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1265/1999.

[8] In the 2000-2006 programme period, "major projects" were those "whose total cost taken into account in determining the contribution of the Funds exceeds 50 million euro" (see Article 25 of Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999). For more information on the subject, see the Court’s Special Report No 1/2008 concerning the procedures for the preliminary examination and evaluation of major investment projects for the 1994-1999 and 2000-2006 programme periods.

[10] Struktūrfondi un to saskaņošana ar Kohēzijas fonda pamatnostādnēm 2000.–2006. gada posma programmām. Komisijas paziņojums (OV C 267, 22.09.1999., 2. lpp.). Citāts no 6. lpp.

[9] Article F(4) of Annex II of Regulation (EC) No 1164/94 as amended by Regulation (EC) No 1265/1999.

[11] Kohēzijas fonda pamatnostādnes 2000.–2006. gada posmā, A pielikums, EK, 1.0 redakcija, 2000. gada februāris, 9.–10. lpp.

[10] The Structural Funds and their coordination with the Cohesion Fund-Guidelines for programmes in the period 2000-2006. Communication of the Commission (OJ C 267 of 22.9.1999, p. 2). Quoted in page 6.

[12] Kā pagaidu (īslaicīgi) iedzīvotāji domāti tūristi, darba ņēmēji, kas pārvietojas no dzīvesvietas uz darbavietu un sezonas strādnieki, t. i., visi nerezidenti.

[11] Guide to the Cohesion Fund 2000-2006, Annex A, EC, version 1.0, February 2000, pp. 9-10.

[13] Piemēram, četrās lielās pilsētās lejupejošā tendence patēriņā uz iedzīvotāju izpaužas tik krasi, ka kopējais ūdens patēriņš kopš 1990. gadu beigām ir samazinājies par 1 %–29 %, kaut arī iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Blīvi apdzīvotajās piekrastes teritorijās šādi pati tendence ir vērojama kopš 2000. gadu sākuma. Šajās teritorijās atrodas astoņi pārbaudītie projekti.

[12] Temporary (transient) population refers to tourists, commuting and seasonal workers, i.e. all non-resident persons.

[14] Tīklu uzlabojumu rezultātā ir samazinājušies zaudējumi. Tos pieskaita pieprasījumam, jo tie ir jāsedz ar saražotā ūdens daudzumu.

[13] For example, in four big cities, the downward trend in per capita consumption is so sharp that, despite population increase, the overall water consumption has decreased between 1 % and 29 % since the end of 1990s. In a densely populated coastal area, the same trend has been observed since the early 2000s. Eight projects examined are located in these areas.

[15] Sk. arī Komisijas paziņojumu "Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā", COM(2007) 414 galīgā redakcija un Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Novērtējuma ziņojums Paziņojumam par ūdens trūkumu un sausumu Eiropas Savienībā", COM(2008) 875.

[14] Improvements in the networks result in reduced losses. Losses are considered as being part of the demand as they need to be covered by the total water production.

[16] Jaunākie revīzijas laikā pieejamie dati.

[15] See also Communication from the Commission "Addressing the challenge of water scarcity and droughts in the European Union", COM(2007) 414 final and final Report from the Commission to the Council and the European Parliament on the "follow-up to the Communication on water scarcity and droughts in the European Union", COM(2008) 875.

[1001] Patēriņā uz iedzīvotāju ir iekļauts maksimālais patēriņš, zudumi un rūpnieciskais koeficients.

[16] The most recent data available at the time of the audit.

[1002] Kopējā patēriņa aplēse par 2008. gadu bija norādīta projekta pētījumos vai Palāta to aprēķināja, balstoties uz iedzīvotāju skaitu un patēriņa uz iedzīvotāju tendenci, kas parādīta šajos pētījumos.

[1001] Per capita consumption includes peaks, losses and industrial coefficient.

[19] Direktīvā 98/83/EK ir noteiktas parametru vērtības tādām vielām kā sulfātu un nitrātu sāļi dzeramajā ūdenī. Kad sāls koncentrācija pārsniedz šīs vērtības, ierasta prakse ir ūdeni atšķaidīt ar citu (pieejamu) ūdeni no avotiem ar zemu sāļu saturu.

[1002] The overall consumption estimates for 2008 were indicated in the project studies or calculated by the Court on the basis of population and per capita consumption trends shown in these studies.

[20] Turklāt jāuzsver, ka ūdens transportēšana vairāk nekā 100 km attālumā ir ļoti dārga. Ieguldījumu izmaksas ir augstas, bet arī darbības izmaksas veido līdz pat 50 % no kopējām ūdensapgādes izmaksām (A. Gee, EC Competition Policy Newsletter [EK Konkurences politikas informatīvais izdevums] Nr. 2, 2004. g. vasara).

[19] Directive 98/83/EC sets parametric values for such substances as sulphate and nitrate salts in water intended for human consumption. When the salt concentration exceeds these values, it is common practice to dilute the water with other (available) water from low salinity sources.

[21] Skatīt 41. punktu ERP Īpašā ziņojumā Nr. 3/2009 "Struktūrpasākumu izdevumu efektivitāte notekūdeņu attīrīšanā 1994.–1999. un 2000.–2006. gada programmu posmā".

[20] Moreover, it should be stressed that the transport of water over a distance higher than 100 km is very costly. Besides the high investment cost, the operating cost represents up to 50 % of the total cost of the water supply (A. Gee, EC Competition newsletter No 2, summer 2004).

[22] Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, un Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

[21] See in particular paragraph 41 of Special Report No 3/2009 concerning the effectiveness of Structural Measures spending on waste water treatment for the 1994-1999 and 2000-2006 programme periods.

[23] Līdzīgs gadījums tika novērots ticamības deklarācijas revīzijā (sk. 6.19. punktu Pārskatā par 2008. finanšu gadu). Tas ir saistīts ar ūdens maģistrāli, kas tika fiziski pabeigta 2004. gadā, bet 2009. gada sākumā to neizmantoja, jo ūdenskrātuvē, no kuras ūdeni iepludināja maģistrālē, nebija ūdens.

[22] Council Directive 91/676/ECC of 12 December 1991 concerning the protection of waters against pollution caused by nitrates and Council Directive 91/271/EEC of 21 May 1991 concerning urban waste water treatment.

[1003] Skaitītāju trūkuma dēļ nav datu par tā ūdens daudzuma īpatsvaru, par kuru nav sagatavoti faktūrrēķini. Tomēr cita informācija liecina, ka sadales tīklu ražīgums ir zems.

[23] A similar case had been observed in a Statement of Assurance exercise (see Annual Report 2008, paragraph 6.19). It concerns a water main which was physically completed in 2004 but was not in use at the beginning of 2009, due to lack of water in the reservoir feeding the water main.

[24] Starptautisks standarts sadzīves patēriņam ir 120–150 m3 uz mājsaimniecību gadā, tas atbilst 132–164 litriem uz iedzīvotāju dienā.

[1003] There are no data regarding the level of non-invoiced water due to lack of meters. Nevertheless, other information indicates that the efficiency of the distribution network is poor.

[25] 7. pants Regulā (EK) Nr. 1164/94 un 29. pants Regulā Nr. 1260/1999.

[24] The international standard for domestic use is 120 -150 m3 per household and year, which corresponds to 132 -164 litres per inhabitant and day.

[26] Izņemot divus projektus, kuri bija iesniegti pirms 1999. gada un kuriem nebija jāpiemēro deficīta daļas finansēšanas metode.

[25] Article 7 of Regulation (EC) No 1164/1994 and Article 29 of Regulation 1260/1999.

[27] Par šo stāvokli jau ir norādīts Palātas iepriekšējā ziņojumā; skatīt 21.–34 punktu ERP Īpašajā ziņojuma Nr. 1/2008 par procedūrām, ko piemēroja 1994.–1999. gada un 2000.–2006. gada lielo ieguldījumu projektu ex ante un ex post vērtēšanā.

[26] Except in two projects submitted before 1999 for which the financing gap method was not applicable.

[28] Skatīt Kohēzijas fonda metodisko līdzekli 2000.–2006. gadam, 1. versija, 2000. gada februāris, C pielikums.

[27] This situation has already been highlighted in a previous report of the Court; see in particular paragraphs 21 to 34 of Special Report No 1/2008 concerning the procedures for the preliminary examination and evaluation of major investment projects for the 1994-1999 and 2000-2006 programme periods.

[29] Ūdens pamatdirektīvas (Direktīva 2000/60/EK) 9. panta 1. punkts.

[28] See "Guide to Cohesion Fund, 2000–2006", version 1, February 2000 - Annex C.

[30] Skatīt Ūdens pamatdirektīvas Kopējo īstenošanas stratēģiju, norādes, nr. 1, 2004. gads.

[29] Article 9.1 of the Water Framework Directive (Directive 2000/60/EC).

[31] Eiropas Komisija "Jaunais 2007.–2013. gada programmu posms. Norādījumi par metodoloģiju izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Darba dokuments nr. 4", 8/2006. Šie norādījumi tika sagatavoti saskaņā ar Regulas 1083/2006 40.e) pantu. Sk. arī "Norādi par 55. pantu Padomes Regulā (EK) Nr.1083/2006: Projekti, no kuriem gūst ieņēmumus".

[30] See "Common Implementation Strategy for the Water Framework Directive, Guidance Document n. 1", 2004.

[32] Sk. 55. pantu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).

[31] European Commission, "The new programming period 2007-2013 - Guidance on the methodology for carrying out cost-benefit analyses - working document no. 4", 8/2006. This guidance was prepared according to Article 40(e) of Regulation 1083/2006. See also "Guidance note on Article 55 of Council Regulation (EC) no 1083/2006: Revenue Generating Projects".

[33] ERAB veiktais pētījums liecina, ka kritēriji svārstās no 2,5 % ASV līdz 5 % Pasaules Bankai. Skatīt Fankhauser, S. un S. Tepic, 2007. g.: "Can Poor Consumers Pay for Energy and Water? An Affordability Analysis for Transition Countries" ["Vai nabadzīgie patērētāji var atļauties maksāt par enerģiju un ūdeni? Cenu pieejamības analīze pārejas valstīs"]. Darba dokuments nr. 92, ERAB, 2005. g. Enerģētikas politika. 35:1038–1049.

[32] See Article 55 of Council Regulation (EC) No 1083/2006 of 11 July 2006 laying down general provisions on European Regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund and repealing Regulation (EC) No 1260/1999 (OJ L 210, 31.7.2006, p. 25).

--------------------------------------------------

[33] A review carried out by the EBRD presents benchmarks ranging from 2,5 % in the US up to 5 % for the World Bank. See Fankhauser, S. and S. Tepic. 2007: "Can Poor Consumers Pay for Energy and Water? An Affordability Analysis for Transition Countries". WP No 92, EBRD 2005. Energy Policy. 35:1038–1049.

I PIELIKUMS

--------------------------------------------------

ŪDENSAPGĀDES SISTĒMAS

ANNEX I

+++++ TIFF +++++

WATER SUPPLY SYSTEMS

--------------------------------------------------

+++++ TIFF +++++

II PIELIKUMS

--------------------------------------------------

REVĪZIJAI ATLASĪTIE PROJEKTI

ANNEX II

PROJECTS SELECTED FOR THE AUDIT

Greece | Water Supply of Thessaloniki from Aliakmon river, ΥΔΡΕΥΣΗ ΘΕΣΣΑΛΟΝΙΚΗΣ ΑΠΟ ΤΟ ΠΟΤΑΜΟ ΑΛΙΑΚΜΟΝΑ | CF | 79,42 | 60,88 |

Greece | External and internal Water supply network in Kozani, ΕΣΟΤΕΡΙΚΑ ΚΑΙ ΕΞΟΤΕΡΙΚΑ ΔΙΚΤΥΑ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΔΗΜΟΥ ΚΟΥΑΝΗΣ ΤΗΛΕΕΛΕΓΧΟΣ ΤΗΛΕΧΕΙΡΙΣΜΟΣ ΚΑΙ ΕΛΕΓΧΟΣ ΔΙΑΡΡΟΩΝ | CF | 18,60 | 13,90 |

Grieķija | Ptolemaidas ūdens sadales iekšējais tīkls un Mavropigi, Asvestopetras and Proastio ūdens sadales ārējais tīkls, ΤΡΟΦΟΔΟΤΙΚΟΣ ΑΓΩΓΟΣ ΕΣΩΤΕΡΙΚΟΥ ΔΙΚΤΥΟΥ ΥΔΡΕΥΣΗΣ Δ.Δ. ΠΤΟΛΕΜΑΪΔΑΣ ΚΑΙ ΕΞΩΤΕΡΙΚΟ ΔΙΚΤΥΟ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΟΙΚΙΣΜΩΝ ΜΑΥΡΟΠΗΓΗΣ, ΑΣΒΕΣΤΟΠΕΤΡΑΣ ΚΑΙ ΠΡΟΑΣΤΙΟΥ ΤΟΥ ΔΗΜΟΥ ΠΤΟΛΕΜΑΪΔΑΣ | ERAF — Darbības programma Rietummaķedonija | 2,40 | 1,92 |

| | | | |

Greece | Internal network for water distribution of Ptolemaida and external network for water distribution in Mavropigi, Asvestopetra and Proastio, ΤΡΟΦΟΔΟΤΙΚΟΣ ΑΓΩΓΟΣ ΕΣΩΤΕΡΙΚΟΥ ΔΙΚΤΥΟΥ ΥΔΡΕΥΣΗΣ Δ.Δ. ΠΤΟΛΕΜΑΙΔΑΣ ΚΑΙ ΕΞΩΤΕΡΙΚΟ ΔΙΚΤΥΟ ΥΔΡΕΥΣΗΣ ΟΙΚΙΣΜΩΝ ΜΑΥΡΟΠΗΓΗΣ, ΑΣΒΕΣΤΟΠΕΤΡΑΣ ΚΑΙ ΠΡΟΑΣΤΙΟΥ ΤΟΥ ΔΗΜΟΥ ΠΤΟΛΕΜΑΙΔΑΣ | ERDF - OP Western Macedonia | 2,40 | 1,92 |

| | | | |

| | | | |

| | | | |

Portugal | 2a Fase do Sistema multimunicipal de abastecimento de àgua à Área Sul do Grande Porto - Grupo I: Alargamento à região do Vale do Sousa | CF | 49,88 | 42,40 |

Spain | Abastecimiento a Zaragoza y corredor del Ebro | CF | 79,86 | 67,88 |

Spain | Abastecimiento a Lleida y su zona desde el embalse de Santa Ana | CF | 24,50 | 12,24 |

Spain | Desaladora de Cartagena (también conocida como San Pedro del Pinatar1) | CF | 55,10 | 46,90 |

Spain | Abastecimiento a Sevilla (presa de Melonares) | CF | 64,60 | 54,90 |

Spain | Abastecimiento a la zona Norte de Córdoba (Presa de la Colada) | CF | 20,60 | 15,48 |

Spain | Abastecimiento a las Comarcas de la Ribera (parcial no 2) | CF | 15,13 | 12,10 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

--------------------------------------------------

MĀJSAIMNIECĪBU IZDEVUMI PAR ŪDENI UN RĪCĪBĀ ESOŠIE IENĀKUMI PROJEKTU APTVERTAJĀS TERITORIJĀS

ANNEX III

Projekts | Attiecīgā teritorija/pašvaldība | Projekta līdzfinansējuma likme (%) | Izdevumi par standarta mājsaimniecības patēriņu gadā 120 m3, ieskaitot PVN [1] [2] | Cena par m3 (balstoties uz patēriņu 120m3 gadā), EUR, ieskaitot PVN | Mājsaimniecības gada izmantojamie ienākumi [3] | Izdevumi par ūdeni (ieskaitot PVN) kā % no mājsaimniecību izmantojamajiem ienākumiem |

HOUSEHOLD WATER EXPENDITURE AND DISPOSABLE INCOMES IN THE AREAS SERVED BY THE PROJECTS

GR 1 | Saloniki | 77 | 97,30 | 0,81 | 30168 | 0,32 |

Project | Area/ Municipality concerned | Project rate of co-financing (%) | Expenditure for standard annual household consumption of 120m3 incl. VAT [1] [2] | Price per m3 (based on consumption 120m 3 per year) in EUR, incl. VAT | Annual household disposable income [3] | Water expenditure (incl. VAT) as % of household disposable income |

GR 2 | Pidna | 80 | 89,02 | 0,74 | 30168 | 0,30 |

GR 1 | Thessaloniki | 77 | 97,30 | 0,81 | 30168 | 0,32 |

Elafina | 77,62 | 0,65 | 30168 | 0,26 |

GR 2 | Pidna | 80 | 89,02 | 0,74 | 30168 | 0,30 |

Methoni | 62,23 | 0,52 | 30168 | 0,21 |

Elafina | 77,62 | 0,65 | 30168 | 0,26 |

GR 3 | Litohoro | 75 | 35,21 | 0,29 | 30168 | 0,12 |

Methoni | 62,23 | 0,52 | 30168 | 0,21 |

GR 4 | Kozani pilsēta [4] | 75 | 149,76 | 1,25 | 31665 | 0,47 |

GR 3 | Litohoro | 75 | 35,21 | 0,29 | 30168 | 0,12 |

Kozani apgabali [4] | 105,61 | 0,88 | 31665 | 0,33 |

GR 4 | Kozani city [4] | 75 | 149,76 | 1,25 | 31665 | 0,47 |

GR 5 | Deskati | 80 | 44,60 | 0,37 | 31665 | 0,14 |

Kozani districts [4] | 105,61 | 0,88 | 31665 | 0,33 |

GR 6 | Ptolemaida [4] | 80 | 159,96 | 1,33 | 31665 | 0,51 |

GR 5 | Deskati | 80 | 44,60 | 0,37 | 31665 | 0,14 |

Mavropigi | 72,11 | 0,60 | 31665 | 0,23 |

GR 6 | Ptolemaida [4] | 80 | 159,96 | 1,33 | 31665 | 0,51 |

Asvestopetra | 90,90 | 0,76 | 31665 | 0,29 |

Mavropigi | 72,11 | 0,60 | 31665 | 0,23 |

Proastio | 55,20 | 0,46 | 31665 | 0,17 |

Asvestopetra | 90,90 | 0,76 | 31665 | 0,29 |

| | | | | | |

Proastio | 55,20 | 0,46 | 31665 | 0,17 |

IT 1 | Palermo apgabals | 45 | 85,84 | 0,72 | 40617 | 0,21 |

| | | | | | |

IT 2, 3 | Palermo pilsēta | 42 | 85,84 | 0,72 | 40617 | 0,21 |

IT 1 | Palermo area | 45 | 85,84 | 0,72 | 40617 | 0,21 |

IT 4, 5 | Agridžento | 40 | 176,88 | 1,47 | 32725 | 0,54 |

IT 2, 3 | Palermo city | 42 | 85,84 | 0,72 | 40617 | 0,21 |

IT 4, 5 | Kaltaniseta | 45 | 197,27 | 1,64 | 37288 | 0,53 |

IT 4, 5 | Agrigento | 40 | 176,88 | 1,47 | 32725 | 0,54 |

| | | | | | |

IT 4, 5 | Caltanissetta | 45 | 197,27 | 1,64 | 37288 | 0,53 |

PT 1 | Felgueiraša | 85 | 88,83 | 0,74 | 33086 | 0,27 |

| | | | | | |

Lozada | 134,97 | 1,12 | 24557 | 0,55 |

PT 1 | Felgueiras | 85 | 88,83 | 0,74 | 33086 | 0,27 |

Pasuša de Fereira | 202,73 | 1,69 | 26928 | 0,75 |

Lousada | 134,97 | 1,12 | 24557 | 0,55 |

Paredeša | 113,27 | 0,94 | 27446 | 0,41 |

Paços de Ferreira | 202,73 | 1,69 | 26928 | 0,75 |

PT 2 | Arkuša de Valdeveša | 75 | 101,68 | 0,85 | 17548 | 0,58 |

Paredes | 113,27 | 0,94 | 27446 | 0,41 |

PT 3 | Barseluša | 65 | 165,94 | 1,38 | 29066 | 0,57 |

PT 2 | Arcos de Valdevez | 75 | 101,68 | 0,85 | 17548 | 0,58 |

PT 4 | Gimarainša | 65 | 145,26 | 1,21 | 31672 | 0,46 |

PT 3 | Barcelos | 65 | 165,94 | 1,38 | 29066 | 0,57 |

Vizela | 145,26 | 1,21 | 28337 | 0,51 |

PT 4 | Guimarães | 65 | 145,26 | 1,21 | 31672 | 0,46 |

ES 1 | Saragosa | 85 | 71,07 | 0,59 | 43738 | 0,16 |

Vizela | 145,26 | 1,21 | 28337 | 0,51 |

ES 2 | Leida | 50 | 70,66 | 0,59 | 44839 | 0,16 |

ES 1 | Zaragoza | 85 | 71,07 | 0,59 | 43738 | 0,16 |

ES 3 | Haka | 50 | 63,56 | 0,53 | 48494 | 0,13 |

ES 2 | Lleida | 50 | 70,66 | 0,59 | 44839 | 0,16 |

ES 4 | Kartahena | 85 | 219,36 | 1,83 | 34597 | 0,63 |

ES 3 | Jaca | 50 | 63,56 | 0,53 | 48494 | 0,13 |

Torrepačeka | 150,54 | 1,25 | 34597 | 0,44 |

ES 4 | Cartagena | 85 | 219,36 | 1,83 | 34597 | 0,63 |

Sanhavjēra | 164,80 | 1,37 | 34597 | 0,48 |

Torre Pacheco | 150,54 | 1,25 | 34597 | 0,44 |

ES 5 | Kartahena | 65 | 219,36 | 1,83 | 34597 | 0,63 |

San Javier | 164,80 | 1,37 | 34597 | 0,48 |

Masarona | 97,98 | 0,82 | 34597 | 0,28 |

ES 5 | Cartagena | 65 | 219,36 | 1,83 | 34597 | 0,63 |

ES 6, 7 | Mursija | 65 | 207,47 | 1,73 | 34597 | 0,60 |

Mazarrón | 97,98 | 0,82 | 34597 | 0,28 |

ES 8 | Seviļa | 85 | 119,56 | 1,00 | 36201 | 0,33 |

ES 6, 7 | Murcia | 65 | 207,47 | 1,73 | 34597 | 0,60 |

ES 9 | Ziemeļkordoba | 75 | 92,91 | 0,77 | 34257 | 0,27 |

ES 8 | Seville | 85 | 119,56 | 1,00 | 36201 | 0,33 |

ES 10 | Ziemeļkordoba | 70 | 92,91 | 0,77 | 34257 | 0,27 |

ES 9 | North Cordoba | 75 | 92,91 | 0,77 | 34257 | 0,27 |

ES 11 | Karbonerasa | 50 | 122,69 | 1,02 | 40619 | 0,30 |

ES 10 | North Cordoba | 70 | 92,91 | 0,77 | 34257 | 0,27 |

ES 12 | Alsira | 80 | 45,56 | 0,38 | 37178 | 0,12 |

ES 11 | Carboneras | 50 | 122,69 | 1,02 | 40619 | 0,30 |

Kuljēra | 98,46 | 0,82 | 37178 | 0,26 |

ES 12 | Alzira | 80 | 45,56 | 0,38 | 37178 | 0,12 |

ES 13 | Karkaišenta | 80 | 53,25 | 0,44 | 37178 | 0,14 |

Cuillera | 98,46 | 0,82 | 37178 | 0,26 |

ES 14 | Monkofara | 65 | 194,78 | 1,62 | 39618 | 0,49 |

ES 13 | Carcaixent | 80 | 53,25 | 0,44 | 37178 | 0,14 |

Burjana | 108,82 | 0,91 | 39618 | 0,27 |

ES 14 | Moncofa | 65 | 194,78 | 1,62 | 39618 | 0,49 |

Villareāla | 73,50 | 0,61 | 39618 | 0,19 |

Burriana | 108,82 | 0,91 | 39618 | 0,27 |

Valdeušo | 132,83 | 1,11 | 39618 | 0,34 |

Vila-real | 73,50 | 0,61 | 39618 | 0,19 |

Nulesa | 92,73 | 0,77 | 39618 | 0,23 |

Vall d’Uixo | 132,83 | 1,11 | 39618 | 0,34 |

Beči | 157,02 | 1,31 | 39618 | 0,40 |

Nules | 92,73 | 0,77 | 39618 | 0,23 |

Onda | 53,59 | 0,45 | 39618 | 0,14 |

Betxi | 157,02 | 1,31 | 39618 | 0,40 |

[1] Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem 120 m3/gadā uz mājsaimniecību (aptuveni 132 l/dienā uz cilvēku) uzskata par standarta patēriņu. Aprēķins ir balstīts uz 2008. gada cenām, Grieķijā — uz 2009. gada cenām.

Onda | 53,59 | 0,45 | 39618 | 0,14 |

[2] Uz ūdens tarifu attiecinātā PVN likme Itālijā ir 10 %, Spānijā un Portugālē — 7 %, Grieķijā — 9 %, 19 % likmi piemēro fiksētai un īpašai maksai.

[1] According to international studies, 120m3/year/household (aprox. 132 l/day/person) can be considered as a standard consumption. Calculation based on prices of 2008 and in Greece of 2009.

[3] Aprēķināti kā izmantojamie ienākumi uz iedzīvotāju (NUTS 2 vai NUTS 3, ja pieejami), kas reizināti ar mājsaimniecības vidējo cilvēku skaitu.IT: Vidējais cilvēku skaits mājsaimniecībā: avots — Ģimenes sastāvdaļas Sicīlijā, ISTAT 2003. Izmantojamie ienākumi uz iedzīvotāju: avots — Valore aggiunto per abitante, ISTAT 2006.GR: Izmantojamie ienākumi uz privātām mājsaimniecībām 2006. gadā (NUTS 2 līmenī, pirktspējas standartos) — avots: Eiropas Kopienu Statistikas birojs 2009. Mājsaimniecības vidējais lielums —Avots: Mājsaimniecību budžeta apsekojums 2004, Grieķijas statistikas birojs.PT: Mājsaimniecības vidējais lielums ir balstīts uz 2001. gada skaitīšanas datiem. Izmantojamie ienākumi ir balstīti uz pirktspēju uz iedzīvotāju 2005. gadā reģionos un vidējo ienākumu līmeni (1032=100);Avots: Portugāles statistikas birojs.ES: Mājsaimniecības vidējais lielums NUTS 3; avots: ģimeņu budžetu pastāvīgais apsekojums, 2005. gada dati. Mājsaimniecību bruto izmantojamie ienākumi 2006. gadā, Spānijas reģionālie pārskati, Valsts statistikas institūts.Jaca avots ir Instituto Aragonés de Estadística (2005. gada dati).

[2] VAT of 10 % in Italy, of 7 % in Spain and Portugal, in Greece VAT of 9 % applies to water tariff, 19 % to fixed and special fee.

[4] Lai aprēķinātu kopējos izdevumus par ūdeni, Kozani un Ptolemaida gadījumā papildus fiksētajai maksai un apjoma maksai ņēma vērā pusi īpašās maksas (DEYA likumā paredzēta īpaša maksa 80 % apmērā no ūdens tarifa nākotnes ieguldījumiem ūdensapgādē un kanalizācijas infrastruktūrā).

[3] Calculated as disposable income per capita (at NUT S2, or NUT S3 if available) multiplied by average number of persons in a household.IT: Average number of persons in household: source Family components in Sicily, IST AT 2003. Disposable income per capita: source Valore aggiunto per abitante, IST AT 2006.GR: Disposable income of private households in 2006 (at NUT S3 level, in purchasing power standards) - source: EUROSTAT 2009. Average size of the household.Source Household Budget Survey 2004, Greek Statistical office.PT: Average size of household based on Census 2001 data. Disposable income based on purchasing power per capita 2005 in regions and average income level of (1032=100).Source: Statistical office of Portugal.ES: Average size of household in NUT S3 - source Continuous survey of family budgets, data of 2005. Gross disposable income of households in 2006, Spanish Regional accounts, National institute of statistics.For Jaca, source: Instituto Aragonés de Estadística (data of 2005).

--------------------------------------------------

[4] For calculation of total water expenditure, a half a special fee was taken into account besides fixed and volumetric fee in case of Kozani and Ptolemaida (law on DEYA provides for a special fee of 80% of water tariff for future investments in water supply and sewerage infrastructure).

--------------------------------------------------

Augša

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
lv	en

Teksta attēlojums divās valodās

lv

en