[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

[pic] | KOMMISSION DER EUROPÄISCHEN GEMEINSCHAFTEN |

Briselē, 10.5.2007

Brüssel, den 10.5.2007

COM(2007) 244 galīgā redakcija

KOM(2007) 244 endgültig

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

MITTEILUNG DER KOMMISSION AN DAS EUROPÄISCHE PARLAMENT, DEN RAT, DEN EUROPÄISCHEN WIRTSCHAFTS- UND SOZIALAUSSCHUSS UND DEN AUSSCHUSS DER REGIONEN

PAAUDŽU SOLIDARITĀTES VEICINĀŠANA

DIE SOLIDARITÄT ZWISCHEN DEN GENERATIONEN FÖRDERN

SATURS

INHALTSVERZEICHNIS

1. Ievads 3

1. Einleitung 3

2. Valsts politikas ģimenes dzīves atbalstam: nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme 3

2. Öffentliche Massnahmen zur Unterstützung des Familienlebens: Die Bedeutung der Förderung von Beschäftigung und Chancengleichheit 3

2.1. Dalībvalstu uzsāktā vispārējā ģimenes politikas pielāgošana 3

2.1. Neuorientierung der nationalen familienpolitischen Maßnahmen 4

2.2. Nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme 5

2.2. Die Bedeutung der Förderung von Beschäftigung und Chancengleichheit 5

2.3. Eiropas Savienības nodarbinātības un iespēju vienlīdzības politikas nozīme ģimenes dzīves kvalitātē 5

2.3. Die Rolle der Maßnahmen der Europäischen Union in den Bereichen Beschäftigung und Chancengleichheit für die Qualität des Familienlebens 6

2.4. Lisabonas stratēģija — pamats pamudinājumam saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi 6

2.4. Die Lissabon-Strategie: Stimulus für die Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben 7

3. Eiropas ģimeņu alianse 7

3. Die Europäische Allianz für Familien 8

3.1. Labākās prakses un pētniecības sistematizācijas platforma 7

3.1. Eine Plattform für den systematischen Austausch bewährter Verfahren undForschungsarbeiten 8

3.2. Eiropas struktūrfondu mobilizācija 8

3.2. Mobilisierung der europäischen Strukturfonds 10

4. Secinājumi 9

4. Schlussfolgerungen 10

PIELIKUMS - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES 10

ANNEX - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES 12

The family as a support network 11

The family as a support network 13

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 12

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 14

Frequency of care by sex, age and country groups (%) 13

Frequency of care by sex, age and country groups (%) 15

Difference of employment rate for women with and without children 14

Difference of employment rate for women with and without children 16

Provision of childcare in European countries in 2005 15

Provision of childcare in European countries in 2005 17

Social protection benefits targeted at family support in the EU 17

Social protection benefits targeted at family support in the EU 18

Preferences for family support measures 18

Preferences for family support measures 19

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 19

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 20

1. IEVADS

1. EINLEITUNG

Komisija ar 2005. gada martā publicēto zaļo grāmatu par demogrāfiskām problēmām ierosināja debates par vajadzību nostiprināt paaudžu solidaritāti. Savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni[1] Komisija uzsvēra, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāveicina demogrāfiskā atjaunošanās, savā darbībā vadoties pēc Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātās stratēģijas un pievēršot vērību dzimumu līdztiesības politikai. Uzlabojot ģimenes dzīves apstākļus un jo īpaši saskaņojot darba un privāto dzīvi, dalībvalstis var palīdzēt eiropiešiem atļauties vēlamo bērnu skaitu (skatīt 2. pielikumu).

Mit dem Grünbuch über die demografische Herausforderung vom März 2005 hatte die Kommission eine Debatte über die Notwendigkeit angestoßen, die Solidarität zwischen den Generationen zu stärken. In ihrer Mitteilung vom 12. Oktober 2006 über die demografische Zukunft Europas[1] hat sie zudem hervorgehoben, dass die Mitgliedstaaten der Europäischen Union die demografische Erneuerung voranbringen müssten, indem sie ihre Tätigkeiten im Einklang mit der erneuerten Lissabon-Strategie für Wachstum und Beschäftigung und die Politik der Gleichstellung von Männern und Frauen weiterverfolgen. Wenn sie die Bedingungen für das Familienleben verbessern, insbesondere durch Förderung der Vereinbarkeit von Berufs- und Privatleben, könnten die Mitgliedstaaten den Europäern helfen, ihren Kinderwunsch zu erfüllen (siehe Anhang 2).

Paziņojumam sekojošās debates Eiropā par demogrāfisko novecošanos šo perspektīvu papildināja. Tās liecina, ka Eiropas sabiedrību līdzsvars balstās uz sarežģītāku starppaaudžu solidaritāti nekā agrāk: jauni pieaugušie dzīvo ilgāk pie vecākiem, bet tiem aizvien biežāk ir jārūpējas par apgādājamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem[2]. Tādējādi uz jaunās un vidējās paaudzes un jo īpaši sieviešu pleciem gulstas jauna nasta. Dzimumu līdztiesība un, plašākā mērogā, iespēju vienlīdzība ir būtiski nosacījumi jaunas paaudžu solidaritātes izveidošanai.

Diese Perspektive wurde durch die in Europa anschließend aufgenommene Debatte über die demografische Alterung erweitert. Durch sie wurde deutlich, dass das Gleichgewicht der europäischen Gesellschaften auf einem Gefüge von solidarischen Beziehungen zwischen den Generationen beruht, das komplexer ist als früher: Junge Erwachsene leben heute länger bei ihren Eltern, während diese immer häufiger abhängige ältere Menschen unterstützen[2]. Die sich daraus ergebenden Belastungen tragen vor allem die junge oder mittlere Generation und hauptsächlich Frauen. Die Gleichstellung von Männern und Frauen und die Chancengleichheit im Allgemeinen sind somit durchaus wesentliche Bedingungen dafür, dass ein neuer Solidaritätsvertrag zwischen den Generationen geschlossen werden kann.

Tādēļ, lai gan ģimenes politika ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, Eiropas Savienība var sniegt netiešu ieguldījumu tās modernizēšanā un veiksmīgā īstenošanā, jo īpaši pamatojoties uz Lisabonas stratēģiju, kurā īpašs uzsvars likts uz sieviešu nodarbinātību, darba, ģimenes un privātās dzīves labāku saskaņošanu, kā arī nodarbinātību un jauniešu integrāciju.

Auch wenn die Mitgliedstaaten im Bereich der Familienpolitik die ausschließliche Zuständigkeit haben, kann die Europäische Union doch auf indirekte Weise zu ihrer Modernisierung und ihrem Erfolg beitragen, insbesondere auf der Grundlage der Lissabon-Strategie. Diese legt einen Schwerpunkt auf die Erwerbsbeteiligung von Frauen, die Verbesserung der Rahmenbedingungen für die Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben sowie die Beschäftigung und Eingliederung junger Menschen.

Šo apsvērumu dēļ Komisija atzinīgi vērtē pavasara Eiropadomē pausto iniciatīvu par Eiropas ģimeņu aliansi. Balstoties uz aprakstu par jaunākajām izmaiņām valstu ģimenes dzīves atbalsta politikās, šajā paziņojumā uzsvērts Lisabonas stratēģijas devums šajā attīstībā (2§), kā arī piedāvāti instrumenti, lai Eiropas alianse varētu veidoties kā pētījumu un apmaiņas platforma (3§). Šī alianse ir Eiropas piedāvātās atbildes pirmais posms, risinot demogrāfisko izmaiņu jautājumu.

In diesem Sinne begrüßt die Kommission die Initiative "Europäische Allianz für Familien", die vom Europäischen Rat auf seiner Frühjahrstagung in die Wege geleitet worden ist. Ausgehend von einer Bestandsaufnahme der jüngsten Entwicklung der nationalen familienpolitischen Maßnahmen unterstreicht die vorliegende Mitteilung den Beitrag der Lissabon-Strategie zu dieser Entwicklung (Abschnitt 2) und schlägt anschließend Instrumente vor, mit deren Hilfe sich die Europäische Allianz zu einer Plattform für Forschungsarbeiten und den Austausch bewährter Verfahren entwickeln kann (Abschnitt 3). Sie ist die erste Stufe einer europäischen Antwort auf die Herausforderungen des demografischen Wandels.

2. VALSTS POLITIKAS ģIMENES DZīVES ATBALSTAM: NODARBINāTīBAS UN IESPēJU VIENLīDZīBAS VEICINāšANAS NOZīME

2. ÖFFENTLICHE MAßNAHMEN ZUR UNTERSTÜTZUNG DES FAMILIENLEBENS: DIE BEDEUTUNG DER FÖRDERUNG VON BESCHÄFTIGUNG UND CHANCENGLEICHHEIT

Dalībvalstis ir apņēmušās pielāgot savu ģimenes dzīves atbalsta politikas, lai ņemtu vērā iedzīvotāju novecošanos, dzīves apstākļu izmaiņas un ģimenes saišu pieaugošo daudzveidību[3]. Lai gan atbildību par ģimenes politiku nes dalībvalstis, tomēr Eiropas Savienības politikai nodarbinātības un iespēju vienlīdzības jautājumos ir nozīmīga ietekme uz ģimenes dzīves kvalitāti.

Die Mitgliedstaaten haben sich verpflichtet, ihre familienpolitischen Maßnahmen anzupassen, um der Bevölkerungsalterung, der Entwicklung der Lebensbedingungen und der zunehmenden Vielfalt der Familienbeziehungen Rechnung zu tragen[3]. Auch wenn die Mitgliedstaaten weiterhin für die Familienpolitik zuständig sind, können sich die Maßnahmen der Europäischen Union im Bereich Beschäftigung und Chancengleichheit erheblich auf die Qualität des Familienlebens auswirken.

2.1. Dalībvalstu uzsāktā vispārējā ģimenes politikas pielāgošana

2.1. Neuorientierung der nationalen familienpolitischen Maßnahmen

Ar Eiropas uzraudzības instrumentu, piemēram, MISSOC , palīdzību redzams, ka pašlaik Eiropas Savienības daudzveidīgo ģimenes dzīves atbalsta politiku trīs galvenās dimensijas ir šādas:

Mit Hilfe europäischer Beobachtungsinstrumente, wie zum Beispiel MISSOC, lässt sich feststellen, dass die Maßnahmen in den Ländern der Europäischen Union heute drei Hauptdimensionen aufweisen:

- ar ģimeni saistīto tiešo un netiešo izdevumu atlīdzība (pabalsti vai nodokļu atvieglojumi par aprūpē esošiem bērniem vai apgādājamām personām);

- Erstattung der direkten und indirekten familienbezogenen Kosten (Leistungen oder Steuervergünstigungen im Zusammenhang mit der Betreuung von Kindern und abhängigen Personen);

- atbalsta dienesti vecākiem mazu bērnu izglītībai un aprūpei, lielāku bērnu uzņemšanai un atbalstam, kā arī aizvien vairāk dienestu, kas novecojošā sabiedrībā atbalsta apgādājamās personas;

- Hilfsleistungen für Eltern bei der Erziehung und Betreuung von Kleinkindern, bei der Betreuung und Begleitung von Kindern jenseits des Babyalters, und zunehmend Dienstleistungen für abhängige Personen in einer alternden Gesellschaft;

- darba un nodarbinātības apstākļu pielāgošana (pateicoties saskaņotam darba laikam un brīvdienām) un pieejas pakalpojumiem organizēšana vietējā līmenī.

- Gestaltung der Arbeits- und Beschäftigungsbedingungen (mithilfe von Arbeits- und Urlaubszeiten, die die Vereinbarkeit von Berufs- und Familienleben fördern) und des Zugangs zu Dienstleistungen auf lokaler Ebene.

Šīs trīs dimensijas dalībvalstīs ir attīstījušās ļoti atšķirīgos veidos. Tādējādi ģimenes un bērnu aprūpes dienestu izdevumi sasniedz vidēji 2,1 % no Eiropas Savienības (ES–25) IKP[4], taču tie svārstās atkarībā no valsts 0,7 % līdz 3,9 % robežās, Eiropas dienvidu daļā šis rādītājs ir salīdzinoši zems, kas norāda uz īpašu solidaritāti ģimenes lokā, bet Eiropas ziemeļu un kontinentālajā daļā šis rādītājs ir augstāks.

Diese drei Dimensionen haben sich in den Mitgliedstaaten auf sehr unterschiedliche Weise entwickelt. So betragen die Ausgaben für Familienleistungen und Kinderbetreuung im Durchschnitt 2,1 % des BIP in der Union (EU der 25)[4], sie schwanken jedoch je nach Land zwischen 0,7 % und 3,9 %. Dabei ist das Ausgabenniveau in den südeuropäischen Ländern eher niedrig, da diese dazu neigen, Solidarität innerhalb der Familien in Anspruch zu nehmen; es ist höher in den nordischen und kontinentaleuropäischen Ländern.

Tomēr, ņemot vērā sociālā un kultūras konteksta straujo attīstību, dalībvalstis ir uzsākušas šo politiku pielāgošanu trīs galvenajos virzienos.

Angesichts der Tatsache, dass sich das soziale und kulturelle Umfeld in ständigem Wandel befindet, sind die Mitgliedstaaten jedoch zu einer Neuorientierung ihrer familienpolitischen Maßnahmen übergegangen, und zwar in drei Richtungen:

- Tagad ģimenes politikas iekļaujas sabiedriskajā rīcībā, kurai ir ietekme uz ģimeņu situāciju, tas īpaši attiecas uz izglītības politiku, jauniešu sociālo un profesionālo integrāciju, nodarbinātību, mājokļu jautājumu, transportu, veselību, kā arī, protams, civiltiesībām, kuras nosaka ģimenes locekļu savstarpējos pienākumus.

- Die familienpolitischen Maßnahmen sind nunmehr fester Bestandteil eines politischen Maßnahmenbündels, das sich in seiner Gesamtheit auf die Situation der Familien auswirkt. Dazu gehören insbesondere Bildungsmaßnahmen, Maßnahmen zur sozialen und beruflichen Eingliederung junger Menschen, Beschäftigungsmaßnahmen, Wohnungsbaumaßnahmen, Maßnahmen im Verkehrsbereich sowie im Bereich der Gesundheitsversorgung und natürlich auch Maßnahmen im Bereich des für die gegenseitigen Verpflichtungen von Familienmitgliedern Zivilrechts.

- Mainās rīcības veids, tā ir vairāk vērsta uz darbības īstenošanas decentralizāciju, tiesību un pabalstu individualizēšanu un izdevumu mērķu noteikšanu, lai palielinātu darba stimulu un nodrošinātu ilgstošu izkļūšanu no nabadzības. Šīs izmaiņas konkrēti izpaužas kā atvasināto tiesību, kas saistītas ar ģimenes stāvokli, pārskatīšana un individuālo tiesību sekmēšana sociālās aizsardzības sistēmās. Tās arī tiek pielāgotas, lai nenostādītu neizdevīgā stāvoklī sievietes, kuru iesaistes līmenis profesionālajā darbā agrāk bija zems, un tādējādi izvairītos no nabadzības palielināšanās, kas skar vecāku paaudžu sievietes[5].

- Die Maßnahmen entwickeln sich in Richtung einer Dezentralisierung der Initiativen, einer Individualisierung von Ansprüchen und Leistungen sowie zielgerichteten Ausgaben, um mehr Arbeitsanreize zu schaffen und einen dauerhaften Ausweg aus der Armut zu gewährleisten. Konkret zeigt sich dies vor allem darin, dass aus der Familiensituation abgeleitete Ansprüche infrage gestellt und individuellen Ansprüchen im Rahmen der Sozialschutzsysteme Rechnung getragen wird. Diese Ansprüche werden auch angepasst, um Frauen, deren Erwerbsquote früher niedrig war, nicht zu benachteiligen und um eine Verschärfung der Armut zu vermeiden, von der ältere Frauen betroffen sind[5].

- Visbeidzot, ģimenes politikās aizvien vairāk ņem vērā izmaiņas vēlmēs un paradumos saistībā ar vīriešu un sieviešu attiecīgo lomu sabiedrībā, t.i., sieviešu nodarbinātība bez būtiskiem pārtraukuma posmiem un vīriešu pieaugoša dalība ģimenes un mājas pienākumos, tādējādi ar sieviešu ekonomisko patstāvību veicinot dzimumu līdztiesību.

- Schließlich werden bei den familienpolitischen Maßnahmen die sich entwickelnden Bestrebungen und Gewohnheiten immer stärker berücksichtigt, die sich im Hinblick auf die Rolle von Männern und Frauen in der Gesellschaft herausgebildet haben. Und zwar im Sinne einer Erwerbsbeteiligung von Frauen ohne größere Unterbrechung und einer zunehmenden Übernahme von Verantwortung in Familie und Haushalt durch die Männer, wodurch ein Beitrag zur Gleichstellung von Männern und Frauen über eine wirtschaftliche Unabhängigkeit der letzteren geleistet wird.

Eiropieši, kas ģimenes dzīvei joprojām pievērš lielu uzmanību, šīs izmaiņas pieņem labvēlīgi[6]. No 1999. līdz 2003. gadam divpadsmit valstīs Roberta Boša fonda veiktais pētījums liecina, ka eiropieši vispirms pauž vēlmi, lai būtu lielāks bērnu un apgādājamo personu kolektīvo aprūpes dienestu skaits, un tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem (skatīt 7. pielikumu).

Diese Entwicklungen werden von den Europäern begrüßt, die dem Familienleben nach wie vor große Bedeutung beimessen[6]. Aus einer von der Robert-Bosch-Stiftung zwischen 1999 und 2003 in 12 Ländern durchgeführten Studie geht hervor, dass sie vor allem den Wunsch nach einem größeren Angebot von Dienstleistungen für die kollektive Betreuung von Kindern und abhängigen Personen äußern, in erster Linie für ältere Menschen (siehe Anhang 7).

2.2. Nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme

2.2. Die Bedeutung der Förderung von Beschäftigung und Chancengleichheit

Bieži tiek uzdots jautājums par to, kāda ir visefektīvākā ģimenes politika. Atbildot jāņem vērā dažādie mērķi, ko Eiropas valstis ir noteikušas šīm politikām. Dažās valstīs galvenais mērķis ir palielināt dzimstību, palīdzot pāriem īstenot ģimenes projektu. Citās valstīs atbalsts ģimenes dzīvei ir saistīts ar vispārēju projektu par pilsoņu labklājības veicināšanu, nodrošinot iespēju vienlīdzību visiem. Vēl citām valstīm galvenais mērķis ir nabadzības apkarošana noteiktās ģimenēs vai ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Visbeidzot, bieži vien reģiona vai pašvaldības līmenī par mērķi tiek izvirzīta ģimenes dzīvei labvēlīgas vides izveide, lai piesaistītu vai saglabātu kvalificētu darbaspēku.

Häufig wird die Frage nach den wirksamsten familienpolitischen Maßnahmen gestellt. Bei der Antwort ist zu berücksichtigen, dass die europäischen Länder eine Vielzahl von Zielsetzungen festgelegt haben. Für einige Länder geht es vor allem darum, die Zahl der Geburten dadurch zu erhöhen, dass man Eltern ermöglicht, ihren Kinderwunsch zu verwirklichen. Für andere steht die Unterstützung für das Familienleben im Kontext einer allgemeinen Förderung des Wohlergehens der Bürger durch die Gewährleistung von Chancengleichheit für alle. Für wieder andere Länder ist das wesentliche Anliegen die Bekämpfung der Armut in bestimmten Familien oder der Abbau von Einkommensunterschieden. Schließlich gibt es häufig auf regionaler oder kommunaler Ebene die Bestrebung, familienfreundliche Rahmenbedingungen zu schaffen, um qualifizierte Arbeitskräfte für den Standort zu gewinnen oder zu halten.

Tomēr empīrisks salīdzinājums liecina, ka tajās valstīs, kuras īstenojušas vispārēju dzimumu līdztiesības politiku, izveidojušas integrētas pakalpojumu piedāvājumu sistēmas un individuālās tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, veikušas ieguldījumu bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātē[7], kā arī sekmējušas elastīgāka darba laika piemērošanu, parasti ir gan augsts dzimstības, gan sieviešu nodarbinātības līmenis. Dalībvalstīs šīs iniciatīvas, kuras īsteno ļoti dažādi dalībnieki, apvieno valdību, reģionālās un vietējās iestādes, sociālos partnerus, reizēm iekļaujoties uzņēmuma sociālās atbildības jomā, sadarbībā ar asociācijām un pilsonisko sabiedrību.

Bei einem empirischen Vergleich ergibt sich jedenfalls, dass die Länder, die umfassende Maßnahmen zur Förderung der Geschlechtergleichstellung eingeleitet, die integrierte Systeme von Dienstleistungsangeboten und individuellen Ansprüchen auf Elternurlaub für Männer wie für Frauen aufgebaut, in die Qualität der Kinderbetreuungsleistungen investiert[7] und eine flexiblere Arbeitszeitgestaltung begünstigt haben, im allgemeinen hohe Werte bei den Geburtenziffern wie bei der Beschäftigung von Frauen aufweisen. Bei diesen von äußerst unterschiedlichen Akteuren getragenen Initiativen sind in den Mitgliedstaaten Regierung, Gebietskörperschaften und Sozialpartner beteiligt. Die Initiativen sind mitunter Bestandteil einer Aktion im Rahmen der sozialen Verantwortung der Unternehmen, in Verbindung mit den Verbänden und Akteuren der Zivilgesellschaft.

Skandināvijas valstīs ir visaugstākais sieviešu nodarbinātības līmenis, Zviedrijā un Dānijā strādā 80 % sieviešu vecumā no 25 līdz 54 gadiem (turpretim zemākais nodarbinātības līmenis ir Vidusjūras valstīs). Arī vidējais auglības līmenis ir augstāks tajās valstīs, kuras jau no paša sākuma izstrādāja darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politiku, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem labvēlīgu politiku.

In den skandinavischen Ländern sind die höchsten Frauenbeschäftigungsquoten zu verzeichnen – in Schweden und Dänemark haben über 80 % der Frauen zwischen 25 und 54 eine Arbeitsstelle. Die niedrigsten Quoten sind in den Mittelmeerländern festzustellen. Auch die Fruchtbarkeitsziffern liegen in den Ländern über dem Durchschnitt, die schon sehr frühzeitig Maßnahmen zur Förderung der Vereinbarkeit von Berufs- und Familienleben und zur Verwirklichung der Geschlechtergleichstellung ergriffen haben.

Ar noteikumiem, kuru mērķis ir saskaņot no vienas puses darba dzīvi, bet no otras — ģimenes un privāto dzīvi, ir panākts tas, ka sievietēm nav jāizvēlas starp profesionālo karjeru un savas ģimenes dzīves kvalitāti, tādējādi tie sniedz palīdzību gan ģimenes projektu īstenošanā, gan sieviešu nodarbinātības jautājumos. Tāpat arī vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību samazinājumam ir sava nozīme ģimenes un mājas pienākumu labākas sadales veicināšanā.

Regelungen, die eine bessere Vereinbarkeit von Berufs- und Privatleben zum Ziel haben, ersparen es den Frauen, eine Wahl zwischen einer Berufskarriere und der Qualität ihres Familienlebens treffen zu müssen. Dadurch tragen sie dazu bei, dass sowohl Familienprojekte verwirklicht werden wie auch Frauen eine Beschäftigung finden. Entsprechend dient die Verringerung der Unterschiede bei der Entlohnung von Männern und Frauen auch als Anreiz für eine ausgewogenere Aufteilung der Verantwortlichkeiten in Familie und Haushalt.

2.3. Eiropas Savienības nodarbinātības un iespēju vienlīdzības politikas nozīme ģimenes dzīves kvalitātē

2.3. Die Rolle der Maßnahmen der Europäischen Union in den Bereichen Beschäftigung und Chancengleichheit für die Qualität des Familienlebens

Ģimenes politikas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Tomēr Eiropas Savienība vienmēr ir centusies ņemt vērā savu politiku ietekmi uz ģimenes saitēm un ģimenes locekļu dzīves kvalitāti. Lisabonas stratēģija ar iespēju vienlīdzību nodrošina pamatu ģimenes politiku modernizēšanai un jo īpaši darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanas uzlabošanai, kas veicina sieviešu nodarbinātību.

Die Familienpolitik fällt in die ausschließliche Zuständigkeit der Mitgliedstaaten. Dessen ungeachtet hat sich die Europäische Union stets darum bemüht, die Auswirkungen ihrer eigenen Maßnahmen auf die Familienbeziehungen und die Lebensqualität von Familienmitgliedern zu bedenken. Jetzt bietet die Lissabon-Strategie Rahmenbedingungen für die Modernisierung der Familienpolitik durch Förderung der Chancengleichheit, und insbesondere Verbesserung der Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben, die zur Erwerbsbeteiligung von Frauen beiträgt.

Kopienas tiesībās jau ilgu laiku tiek ņemtas vērā ģimenes dzīves prasības un attiecīgās tiesības. Īstenojot tiesības attiecībā uz personu un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, Eiropā tika izveidota obligāto sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija[8] (kas ietver ģimenes pabalstus) un tiesības uz darba ņēmēju ģimeņu atkalapvienošanos Eiropas Savienībā; tas attiecas arī uz imigrantiem no trešām valstīm, ar īpašām tiesībām viņu dzīvesbiedriem un bērniem[9]. Nesen Eiropas Savienība, rūpējoties par bērnu nākotni, ieviesa pasākumus, kuru mērķis ir ievērot bērna tiesības uz ģimeni un aizsardzību[10] (jo īpaši iekļaujot tiesību uz paša attēlu aizsardzību, programmas vardarbības pret bērniem apkarošanai, pasākumus bērnu vides drošībai utt.).

Schon seit langem berücksichtigt das Gemeinschaftsrecht die Bedürfnisse des Familienlebens und die damit zusammen hängenden Rechte. Die Umsetzung seiner Vorgaben im Bereich der Freizügigkeit der Personen und Arbeitnehmer in Europa hat zu einer Koordinierung der gesetzlichen Sozialversicherungssysteme[8] geführt (unter die auch die Familienleistungen fallen) und zum Recht auf Familienzusammenführung der Arbeitnehmer innerhalb der Europäischen Union, das auch für Immigranten aus Drittländern gilt, mit eigenen Ansprüchen für Ehegatten und Kinder[9]. In jüngerer Zeit hat die Besorgnis der Europäischen Union über die Lage der Kinder dazu geführt, dass Maßnahmen eingeführt wurden, die die Achtung des Rechts der Kinder auf eine Familie und auf Schutz zum Ziel haben[10] (wozu insbesondere der Schutz des Rechts am eigenen Bild, Programme zur Bekämpfung von Gewalt gegenüber Kindern, Maßnahmen zur Schaffung eines sicheren Umfelds usw. gehören).

Lai nodrošinātu iespēju vienlīdzību sieviešu un vīriešu piekļuvei darbam, ģimenes, privātās un darba dzīves saskaņošana ir kļuvusi par Eiropas nodarbinātības politiku būtisku faktoru. Kopš 1992. gada acquis communautaire ir papildināts ar strādājošo grūtnieču aizsardzības un dzemdību atvaļinājuma izveides tiesisko regulējumu[11]. Tāpat arī viens no Eiropas sociālā dialoga pirmajiem rezultātiem bija saistīts ar tiesībām bērna kopšanas atvaļinājuma jautājumā[12]. Šī saskaņošana kā sieviešu ekonomiskās neatkarības un dzimumu līdztiesības būtisks nosacījums parādās gan Komisijas Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam[13], gan Eiropas dzimumu līdztiesības paktā[14], kuru dalībvalstis apstiprināja Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. marta sanāksmē.

Um die Chancengleichheit beim Zugang zur Beschäftigung für Frauen und Männer zu gewährleisten, hat man die Vereinbarkeit von Berufs-, Familien-, und Privatleben zu einem Schwerpunkt der europäischen beschäftigungspolitischen Maßnahmen gemacht. Seit 1992 ist der gemeinschaftliche Besitzstand durch einen Rechtsrahmen für den Gesundheitsschutz von schwangeren Arbeitnehmerinnen und die Einführung des Mutterschaftsurlaubs bereichert worden[11]. Ebenso war eines der ersten Ergebnisse des europäischen Sozialdialogs die Einführung des Rechts auf Elternurlaub[12]. Welche Bedeutung dieser Vereinbarkeit zukommt, die für die wirtschaftliche Unabhängigkeit der Frauen und für die Gleichstellung von Männern und Frauen unerlässlich ist, spiegelt sich sowohl in dem Fahrplan für die Gleichstellung von Frauen und Männern 2006-2010[13] der Kommission wie auch in dem Europäischen Pakt für die Gleichstellung der Geschlechter[14] wider, der von den Mitgliedstaaten auf der Tagung des Europäischen Rats vom 23. und 24. März 2006 gebilligt worden ist.

2.4. Lisabonas stratēģija — pamats pamudinājumam saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi

2.4. Die Lissabon-Strategie: Stimulus für die Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben

Lai palielinātu strādājošo sieviešu skaitu, darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošana ir Lisabonas stratēģijas daļa. Tas jo īpaši redzams Eiropadomes 2002. gadā pieņemtajos mērķos bērnu aprūpes jautājumos. Tas arī atspoguļojas 2005. gadā pieņemtajās integrētajās pamatnostādnēs par nodarbinātību un izaugsmi, kurās iekļauta uz dzīves ciklu orientēta pieeja; tādējādi nodarbinātības politikai vajadzētu labāk pielāgoties ģimenes dzīves apstākļiem atkarībā no personas vecuma. Visbeidzot, Lisabonas stratēģijas ietvaros sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā tika izstrādāta atklātā koordinācijas metode. Tajā īpaša uzmanība pievērsta nabadzīgu bērnu un viņu ģimenes stāvokļa uzlabošanai, pensiju sistēmas modernizācijai, lai labāk ņemtu vērā jauno darba raksturu un pārtraukumus karjerā, kā arī apgādājamo personu ilgtermiņa aprūpei. Iespēju vienlīdzības perspektīva tādējādi ir neatņemama Lisabonas stratēģijas attīstības daļa, kā tas uzsvērts vairākās iniciatīvās, kuras uzsāks 2007. un 2008. gadā.

Damit die Erwerbsbeteiligung von Frauen erhöht werden kann, ist die Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben zu einem integralen Bestandteil der Lissabon-Strategie geworden. Ganz besonders kommt dies bei den Zielsetzungen zum Tragen, die der Europäische Rat 2002 für die Kinderbetreuung festgelegt hat. Dies kommt auch bei den 2005 angenommenen Integrierten Leitlinien für Wachstum und Beschäftigung zum Ausdruck, die jetzt einen am Lebenszyklus orientierten Ansatz aufweisen; die beschäftigungspolitischen Maßnahmen müssten sich stärker an die Lebensbedingungen in den Familien entsprechend den aufeinanderfolgenden Lebensaltern anpassen. Schließlich ist im Rahmen der Lissabon-Strategie die offene Koordinierungsmethode für die Bereiche Sozialschutz und soziale Eingliederung entwickelt worden. Diese widmet sich insbesondere einer Verbesserung der Lage armer Kinder und ihrer Familien, der Modernisierung der Altersversorgungssysteme, um neue Arbeitsformen und vorübergehende Unterbrechungen der Berufstätigkeit sinnvoller berücksichtigen zu können, und der Förderung der Langzeitpflege für abhängige Personen. Die Dimension der Chancengleichheit trägt somit zur Fortentwicklung der Lissabon-Strategie bei, was in mehreren Initiativen zum Ausdruck kommen wird, die 2007 und 2008 eingeleitet werden sollen:

- Komisija vienlaikus ar šā paziņojuma izstrādi uzsāks sociālo partneru konsultāciju otro posmu, tos aicinot izteikties par iespējamo likumdošanas vai cita veida priekšlikumu saturu, kuru mērķis ir saskaņas uzlabošana.

- Zeitnah zu der Annahme dieser Mitteilung wird die Kommission eine zweite Phase der Anhörung der Sozialpartner einleiten, die aufgefordert werden, sich zum Inhalt möglicher legislativer und nicht legislativer Vorschläge zu äußern, die zu einer besseren Vereinbarkeit beitragen sollen.

- Lai izpildītu Eiropadomes uzdevumu, kura Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir atkārtoti prasījusi īpašu uzmanību pievērst bērnu nabadzības apkarošanai, 2007. gadā tiks veikta virkne darbību.

- Das gesamte Jahr 2007 über finden Aktivitäten statt, mit denen man dem Auftrag des Europäischen Rates entsprechen will, der mehrfach verlangt hat, dass die Europäische Union und ihre Mitgliedstaaten den Kampf gegen die Kinderarmut mit besonderem Nachdruck betreiben sollen.

- Komisija pārdomās jautājumu par apgādājamo vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumu kvalitāti un par aizsardzību pret vardarbību, kā arī par pasākumiem, kurus, sadarbojoties ar dalībvalstīm, varētu veikt Eiropas līmenī, lai paātrinātu to infrastruktūru un dienestu izveidi un modernizāciju, kuri paredzēti novecošanas problēmas risināšanai.

- Die Kommission wird einen Prozess des Nachdenkens über die Qualität der Dienstleistungen für abhängige ältere Menschen und den Schutz gegen Misshandlungen einleiten sowie über Maßnahmen, die auf europäischer Ebene in Zusammenarbeit mit den Mitgliedstaaten ergriffen werden können, um die Entwicklung und Modernisierung der Infrastrukturen und Dienstleistungen voranzutreiben, mit denen man die Alterung bewältigen will.

- Pašlaik notiekošā apspriešanās labākai Eiropas sabiedrību realitātes izpratnei[15] sniegs jaunas norādes, kā Kopienas politikas varētu labāk risināt jautājumu par iespēju vienlīdzību un visu paaudžu piekļuvi aprūpes pakalpojumiem.

- Durch die laufende Konsultation, mit der man die soziale Wirklichkeit in den europäischen Gesellschaften genauer erfassen will[15], wird man neue Anhaltspunkte gewinnen, an denen sich die Reaktionen der Gemeinschaftspolitik auf die Forderungen nach Chancengleichheit und Zugang aller Generationen zu Pflegeleistungen ausrichten können.

Reizi divos gados Eiropas Komisijas gada progresa ziņojumā iekļaus atsevišķu nodaļu, kas izstrādāta, pamatojoties uz valstu ziņojumiem attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, par to, kā Eiropas Savienība gatavojas risināt demogrāfiskās problēmas[16].

Auf der Grundlage der einzelstaatlichen Berichte im Rahmen der Lissabon-Strategie wird im jährlichen Fortschrittsbericht der Europäischen Kommission alle zwei Jahre ein Kapitel dem Stand der Vorbereitung der Union auf die Bewältigung der demografischen Herausforderung gewidmet[16].

3. EIROPAS ģIMEņU ALIANSE

3. DIE EUROPÄISCHE ALLIANZ FÜR FAMILIEN

Eiropas ģimeņu alianse, ko uzsāka pavasara Eiropadomi, tiks veidota, galvenokārt, kā apmaiņas un zināšanu platforma par politikām, kas ir labvēlīgas ģimenēm, un dalībvalstu labākajām praksēm, kuru mērķis ir risināt demogrāfisko izmaiņu jautājumus. Šīs platformas izveidei Komisija 2007. gadā uzsāks instrumentu izstrādi, lai sistematizētu apmaiņu ar labāko praksi un pētījumiem (§3.1.).

Die Europäische Allianz für Familien, die vom Europäischen Rat auf seiner Frühjahrstagung in die Wege geleitet worden ist, soll zunächst als eine Plattform für den Austausch und den Erwerb von Kenntnissen hinsichtlich familienfreundlicher Maßnahmen und bewährter Verfahren der Mitgliedstaaten dienen, mit denen die Herausforderung des demografischen Wandels bewältigt werden sollen. Zur Einrichtung dieser Plattform wird die Kommission von 2007 an entsprechende Instrumente für den systematischen Austausch bewährter Verfahren und Forschungsarbeiten entwickeln (Abschnitt 3.1).

Turklāt ar Eiropas ģimeņu aliansi Komisija vēlas veicināt attiecīgo dalībnieku sadarbību un partnerību, lai labāk saskaņotu darba, ģimenes un privāto dzīvi. Paralēli sociālo partneru Eiropas Savienības mērogā veiktajām iniciatīvām, Komisija aicina dalībvalstis veicināt partnerību, lai labāk saskaņotu darba, ģimenes un privāto dzīvi, izmantojot struktūrfonda sniegtos jaunos līdzekļus (§3.2.).

Darüber hinaus gedenkt die Kommission, im Rahmen der Europäischen Allianz für Familien die Zusammenarbeit und Partnerschaft sämtlicher betroffener Akteure anzuregen, um eine bessere Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben zu fördern. In Ergänzung zu den Initiativen der Sozialpartner auf der europäischen Ebene ruft die Kommission die Mitgliedstaaten dazu auf, Partnerschaften aufzubauen, mit denen diese Vereinbarkeit gefördert werden soll, und dazu von den ihnen zur Verfügung gestellten neuen Mitteln der Strukturfonds Gebrauch zu machen (Abschnitt 3.2).

Komisija saistībā ar Eiropas 3. forumu par demogrāfiju, kas paredzēts 2010. gadā, sagatavos ziņojumu par Eiropas ģimeņu aliansē īstenoto.

Anlässlich des für 2010 vorgesehenen 3. Demografieforums wird die Kommission einen Bericht über das im Rahmen der Europäischen Allianz für Familien Erreichte erstatten.

3.1. Labākās prakses un pētniecības sistematizācijas platforma

3.1. Eine Plattform für den systematischen Austausch bewährter Verfahren und Forschungsarbeiten

Tā kā pastāv liela ģimenes politiku daudzveidība, Eiropas Savienība piedāvā īpašu iespēju apmainīties ar labāko praksi sabiedriskās kārtības jautājumos, kā arī veikt padziļinātu pētījumu par to ietekmi. Šajā sakarā Komisija izveidos

Gerade wegen der großen Vielfalt der familienpolitischen Maßnahmen bietet die Europäische Union beachtliche Möglichkeiten für den Austausch bewährter Verfahren im Bereich staatliche Politik und für die Vertiefung der Forschungsarbeiten über ihre Auswirkungen an. Zu diesem Zweck wird die Kommission Folgendes einrichten:

1. Valsts augsta līmeņa speciālistu grupu demogrāfiskos jautājumos

1. Eine hochrangige Gruppe von Regierungssachverständigen für Fragen der Demografie

Vienlaikus ar šā paziņojuma pieņemšanu Komisija izveido valsts augsta līmeņa speciālistu grupu demogrāfijas jautājumos, kas paredzēta paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni. Šīs grupas uzdevums ir sniegt Komisijai ieteikumus, sagatavojot ziņojumus un reizi divos gados notiekošos forumus par demogrāfiju, un palīdzēt iepriekš minētā novērtējuma un pieredzes apmaiņas īstenošanā;

Zeitnah zu der Annahme dieser Mitteilung wird die Kommission die in der Mitteilung über die demografische Zukunft Europas vorgesehene hochrangige Gruppe von Regierungssachverständigen für Fragen der Demografie einrichten. Aufgabe dieser Gruppe ist es, die Kommission bei der Vorbereitung von Berichten und zweijährlichen Foren zum Thema Demografie zu beraten und sie bei der Durchführung der nachstehend aufgeführten Analysen und Erfahrungsaustausch zu unterstützen.

2. Eiropas, valsts, reģionālos un vietējos forumus un tīklus

2. Europäische, nationale, regionale und lokale Foren und Netze

Komisija reizi divos gados organizēs Eiropas forumu par demogrāfiju, lai novērtētu demogrāfisko situāciju un paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni piedāvāto ierosinājumu īstenošanu. Pirmais forums notika 2006. gada oktobrī, nākamais paredzēts 2008. gada rudenī. Forumi tiks veicināti un atbalstīti gan valsts, gan reģionālā vai vietējā līmenī. Iniciatīvā „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” [17] skaidri paredzēta iespēja reģionālā vai vietējā līmenī aktīvi atbalstīt rīcību šajā jomā;

Alle zwei Jahre organisiert die Kommission ein europäisches Demografieforum, auf dem die Bilanz der demografischen Entwicklung und der Verfolgung der in der Mitteilung über die demografische Zukunft Europas vorgeschlagenen Ausrichtungen gezogen werden soll. Das erste Forum hat im Oktober 2006 stattgefunden und das nächste ist für den Herbst 2008 vorgesehen. Weitere Foren, sowohl auf nationaler als auch auf regionaler und lokaler Ebene, sollen angeregt und unterstützt werden. In der Initiative „Regionen für den wirtschaftlichen Wandel“[17] ist ausdrücklich die Möglichkeit vorgesehen, einschlägige Vorhaben auf regionaler und lokaler Ebene aktiv zu unterstützen.

3. Labākās prakses novērošanas centru

3. Eine Beobachtungsstelle für bewährte Verfahren

Komisija aicinās Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu izveidot labākās prakses novērošanas centru ģimenes politikas jautājumos. Šajā novērošanas centrā iegūto informāciju izmantos Eiropas un vietēja līmeņa forumos;

Die Kommission wird die Europäische Stiftung zur Verbesserung der Lebens- und Arbeitsbedingungen aufrufen, eine Beobachtungsstelle für bewährte Verfahren auf familienpolitischem Gebiet einzurichten. Die von dieser Beobachtungsstelle gesammelten Informationen werden in die Arbeit der europäischen und dezentralen Foren eingehen.

4. Pētniecības sistēmas

4. Ein Forschungsinstrumentarium

Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiskās attīstības jomā ļauj turpināt gan atbalstīt pētījumus demogrāfijas un ģimenes jautājumos ar konkrētu darbību finansējumu šajā jomā, gan arī transversāli, lai ņemtu vērā visu demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz sociālajām struktūrām. Šī pamatprogramma, kā arī jauninājumu un konkurētspējas pamatprogramma varēs arī palīdzēt ģimenēm, mobilizējot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, lai veicinātu vecāka gadagājuma personu patstāvību un dzīves kvalitāti.

Das 7. Rahmenprogramm für Forschung und technologische Entwicklung ermöglicht die weitere Unterstützung von Forschungsarbeiten zu Fragen der Demografie und zum Thema Familien über eine Finanzierung spezifischer Aktivitäten, aber auch bereichsübergreifend, damit man sämtliche Auswirkungen des demografischen Wandels auf die sozialen Strukturen berücksichtigen kann. Dieses Rahmenprogramm wie auch das Rahmenprogramm für Wettbewerbsfähigkeit und Innovation können die Familien auch dadurch unterstützen, dass sie die Nutzung der Informations- und Kommunikationstechnologien im Interesse der Unabhängigkeit und Lebensqualität älterer Menschen vorantreiben.

Komisija tāpat sadarbosies, lai pilnveidotu ESAO izveidoto datu bāzi par ģimenēm, un izstrādās ģimenes politikas analīzes instrumentus, lai tos varētu nodot dalībvalstu rīcībā. Šie analīzes instrumenti ļaus novērtēt politiku efektivitāti attiecībā uz visiem īstenojamiem mērķiem (vēlamais bērnu skaits, dzimumu līdztiesība un, plašākā mērogā, iespēju vienlīdzība un sociālā integrācija, jo īpaši attiecībā uz bērniem). Eirobarametrs 2008. gadā veiks aptauju par ģimeņu situāciju un to vajadzībām.

Die Kommission wird sich auch an der Weiterentwicklung der OECD-Datenbank über Familien beteiligen und an Instrumenten zur Analyse familienpolitischer Maßnahmen arbeiten, um sie den Mitgliedstaaten zur Verfügung zu stellen. Mittels dieser Analyseinstrumente lässt sich dann bewerten, wie wirksam ihre Maßnahmen im Hinblick auf sämtliche verfolgten Ziele sind (Verwirklichung des Kinderwunschs, Gleichstellung von Männern und Frauen sowie Chancengleichheit und soziale Eingliederung im Allgemeinen, insbesondere bei Kindern). Im Jahr 2008 soll eine Eurobarometer-Erhebung zur Lage der Familien und ihren Bedürfnissen stattfinden.

3.2. Eiropas struktūrfondu mobilizācija

3.2. Mobilisierung der europäischen Strukturfonds

Kā liecina EQUAL programmā[18] gūtā pieredze un konference par reģionu iniciatīvām demogrāfisko problēmu risināšanā, kuru Eiropas Komisija organizēja 2007. gada janvārī, ir daudz tādu eksperimentālu pieredžu, kas var iedvesmot jaunu darbību īstenošanu valsts vai vietējā līmenī, kuru mērķis ir atbalstīt iespēju vienlīdzību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam[19] ir ieteikti šādi jauninājumi, ciktāl tie attiecas uz pielāgojumiem demogrāfiskām izmaiņām[20]. Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to iesniegtās rīcības programmas var atbalstīt šādas darbības. Šim mērķim Kopiena ar iepriekš minētās valstu speciālistu grupas palīdzību sagatavos rokasgrāmatu, kas paredzēta vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, lai palīdzētu dalībvalstīm konkrēti īstenot plānotos pasākumus, lai veicinātu darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Šīs decentralizētās darbības tiks apspriestas nākamajā Eiropas forumā par demogrāfiju.

Wie aus den Erfahrungen mit dem Programm EQUAL[18] und der im Januar 2007 von der Europäischen Kommission organisierten Konferenz hervorgeht, bei der es um Initiativen der Regionen im Hinblick auf die demografische Herausforderung ging, sind zahlreiche Pilotprojekte geeignet, die Einführung neuer Maßnahmen auf nationaler oder lokaler Ebene anzuregen, mit denen die Chancengleichheit und die Vereinbarkeit von Berufs- und Familienleben unterstützt werden sollen. Die strategischen Kohäsionsleitlinien der Gemeinschaft 2007-2013[19] empfehlen derartige Innovationen, insofern sie die Anpassung an den demografischen Wandel zum Ziel haben[20]. Die Kommission fordert daher die Mitgliedstaaten auf zu gewährleisten, dass mit den von ihnen vorgelegten operationellen Programmen derartige Aktionen unterstützt werden können. Sie wird zu diesem Zweck in Zusammenarbeit mit der oben erwähnten Gruppe von Regierungssachverständigen einen Leitfaden für lokale und regionale Akteure ausarbeiten, um die Mitgliedstaaten dabei zu unterstützen, die von ihnen beschlossenen Maßnahmen zur Förderung der Vereinbarkeit von Berufs-, Familien- und Privatleben und zur Verbesserung der Lebensqualität zu konkretisieren. Über diese dezentralen Aktivitäten soll auf dem nächsten europäischen Demografieforum ein Gedankenaustausch stattfinden.

4. SECINāJUMI

4. SCHLUSSFOLGERUNGEN

Lai labāk risinātu ģimenes vajadzības bērnu un apgādājamo personu aprūpes jautājumos, kā arī līdzsvarotu ģimenes un mājas pienākumu sadali, valsts ģimenes politikas nostiprinās paaudžu solidaritāti. Tā var visiem nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, kā arī labvēlīgākus apstākļus ģimenes projekta īstenošanai. Ģimenes politikas jaunās pamatnostādnes tāpat palīdzēs atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši atvieglojot sieviešu nodarbinātību.

Die nationalen familienpolitischen Maßnahmen stärken die Solidarität zwischen den Generationen, denn sie ermutigen zu einem Ansatz, der sich stärker an den Bedürfnissen der Familien bei der Betreuung von Kindern und abhängigen Personen orientiert und eine ausgewogenere Aufteilung der Verantwortlichkeiten in Familie und Haushalt fördert. Dies wird zu einer höheren Lebensqualität für alle sowie zu günstigeren Rahmenbedingungen für die Verwirklichung von Familienprojekten führen. Die Neuorientierung der familienpolitischen Maßnahmen wird auch zu mehr Wachstum und Beschäftigung beitragen, insbesondere durch eine höhere Erwerbsbeteiligung von Frauen.

Lisabonas stratēģija, liekot uzsvaru uz dzimumu līdztiesību un, plašākā mērogā, uz iespēju vienlīdzību, ir atbilstīgs pamats šim valsts politiku izstrādes atbalstam. Tomēr galveno atbildību nes dalībvalstis. Ar Eiropas ģimeņu aliansi, kuras dialoga un pētījumu projektu Komisija pilnībā atbalsta, šī modernizācija kļūst par vispārējas nozīmes jautājumu.

Die Lissabon-Strategie stellt einen geeigneten Rahmen für die Förderung nationaler familienpolitischer Maßnahmen dar, da sie einen Fokus auf die Gleichstellung von Männern und Frauen wie auch auf Chancengleichheit im Allgemeinen legt. Hauptverantwortlich bleiben jedoch die Mitgliedstaaten. Die Kommission befürwortet uneingeschränkt Erfahrungsaustausch und Forschungsarbeiten im Rahmen der Europäischen Allianz für Familien, die die Modernisierung zu einem Anliegen von allgemeinem Interesse macht.

ANNEX - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES

The family as a support network 11

The family as a support network 13

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 12

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 14

Frequency of care and housework by sex, age and country groups (%) 13

Frequency of care and housework by sex, age and country groups (%) 15

Difference of employment rate for women with and without children 14

Difference of employment rate for women with and without children 16

Provision of childcare in European countries in 2005 15

Provision of childcare in European countries in 2005 17

Social protection benefits targeted at family support in the EU 16

Social protection benefits targeted at family support in the EU 18

Preferences for family measures 17

Preferences for family measures 19

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 18

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 20

The family as a support network

From whom do you get support in the following situations? | If you needed help around the house when ill | If you needed advice about a serious personal or family member | If you were feeling a bit depressed and wanting someone to talk to | If you needed to urgently raise an important sum of money to face an emergency |

Women aged 18–34 | 42 | 4 | 53 | 4 | 9 | 88 |

Women aged 35–64 | 49 | 10 | 40 | 10 | 16 | 75 |

Women aged 65+ | 6 | 10 | 84 | 5 | 6 | 88 |

Men aged 18–34 | 17 | 7 | 77 | 2 | 8 | 90 |

Men aged 35–64 | 32 | 14 | 54 | 5 | 11 | 84 |

Men aged 65+ | 5 | 7 | 88 | 6 | 5 | 89 |

NMS-10 |

Women aged 18–34 | 52 | 5 | 44 | 6 | 14 | 80 |

Women aged 35–64 | 48 | 17 | 35 | 12 | 16 | 72 |

Women aged 65+ | 9 | 16 | 75 | 6 | 5 | 89 |

Men aged 18–34 | 28 | 9 | 62 | 3 | 14 | 83 |

Men aged 35–64 | 35 | 20 | 45 | 6 | 16 | 79 |

Men aged 65+ | 9 | 13 | 78 | 6 | 5 | 90 |

Q37a, b, c: How often are you involved in any of the following activities outside your paid work: a) Caring for and educating Children; c) Caring for elderly/disabled relatives?Note: the modalities ‘less often’ and ‘never’ are aggregated together.Source: EQLS, 2003; row percentages.

Difference of employment rate for women with and without children*

2005 |

EU25 | 14.2 |

EU15 | 13.2 |

EU10 | 19.5 |

BE | 2.1 |

CZ | 39.2 |

DK | 3.4 |

DE | 26.5 |

EE | 30.0 |

EL | 3.5 |

ES | 7.5 |

FR | 10.2 |

IE | 18.2 |

IT | 6.8 |

CY | 3.4 |

LV | 18.0 |

LT | 2.8 |

LU | 7.0 |

HU | 35.3 |

MT | 17.2 |

NL | 9.4 |

AT | 14.4 |

PL | 11.1 |

PT | -3.8 |

SI | -1.5 |

SK | 34.5 |

Fl | 17.5 |

UK | 21.2 |

* Difference in employment rates for women with children under 6 and women without children (age group 20-50).Source: EU Labour Force Survey – Spring data, LU 2003, 2004 and 2005: Annual average data. Data not available for SE.

Provision of childcare in European countries in 2005

Children cared for (by formal arrangements other than by the family) up to 30 hours / 30 hours or more per usual week as a proportion of all children of same age group

1 – 29h. | 30h. or + | 1 – 29h. | 30h. or + | 1 – 29h. | 30h. or + | (pre-primary included) |

EU Member States |

BE | More and better working part-time opportunities | 85.2 | Flexible working hours | 80.5 | Lower wage and income taxes | 80.2 |

CZ | An allowance at the birth of child | 90.5 | Lower wage and income taxes | 87.8 | Improved parental leave arrangements | 86.8 |

EE | A substantial decrease in the costs of education | 96.0 | A substantial rise in child allowance | 94.5 | Improved parental leave arrangements | 91.0 |

FI | Flexible working hours | 82.6 | Lower wage and income taxes | 79.5 | Financial support for parents taking care of their children | 79.3 |

DE | More and better working part-time opportunities | 89.9 | Flexible working hours | 89.3 | Better day-care facilities for children under 3 years old | 88.5 |

HU | Better housing for families | 94.9 | A substantial decrease in the costs of education | 93.7 | A substantial rise in child allowance | 92.3 |

IT | More and better working part-time opportunities | 89.2 | A substantial rise in child allowance | 89.2 | Lower wage and income taxes | 88.9 |

LT | An allowance at the birth of child | 95.9 | Financial support for parents taking care of their children | 95.7 | Improved parental leave arrangements | 94.7 |

NL | More and better working part-time opportunities | 78.9 | Flexible working hours | 72.0 | Improved parental leave arrangements | 71.2 |

PL | Child allowance dependent on family income | 92.5 | An allowance at the birth of child | 92.2 | Improved parental leave arrangements | 91.1 |

RO | Lower wage and income taxes | 98.2 | Improved parental leave arrangements | 97.9 | Better housing for families | 97.4 |

SI | Better housing for families | 97.8 | Better day-care facilities for children under 3 years old | 97.8 | Improved parental leave arrangements | 97.3 |

CY | Lower wage and income taxes | 95.9 | Improved parental leave arrangements | 93.7 | Flexible working hours | 91.5 |

Respondents up to 50 years old ("very in favour" and "somewhat in favour").The Demographic Future of Europe – Facts, Figures, Policies: Results of the Population Policy Acceptance Study (PPAS)- Survey with interviews of 34 000 Europeans in 14 countries from 1999 to 2003 – Federal Institute for population research and Robert Bosch Foundation 2006.

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005

EU25 | 33s | 12s | 14s | 26s | 14s |

EU15 | 32s | 11s | 13s | 25s | 14s |

NMS10 | 38s | 15s | 19s | 36s | 17s |

BE | 36 | 9 | 10 | 21 | 17 |

BG | : | : | : | : | : |

CZ | 41 | 9 | 11 | 25 | 9 |

DK | 21 | 4 | 5 | 14 | 5 |

DE | 30 | 10 | 7 | 13 | 7 |

EE | 40 | 13 | 12 | 25 | 13 |

IE | 45 | 12 | 13 | 26 | 11 |

GR | 43 | 14 | 18 | 33 | 28 |

ES | 37 | 14 | 23 | 36 | 18 |

FR | 26 | 8 | 9 | 20 | 15 |

IT | 35 | 15 | 22 | 35 | 21 |

CY | 35 | 9 | 9 | 14 | 8 |

LV | 31 | 14 | 18 | 39 | 13 |

LT | 48 | 15 | 18 | 44 | 14 |

LU | 32 | 13 | 17 | 20 | 14 |

HU | 27p | 15p | 15p | 26p | 11p |

MT | 51 | 13 | 15 | 35 | 10 |

NL | 26 | 9 | 10 | 20 | 6 |

AT | 27 | 9 | 11 | 20 | 9 |

PL | 40 | 17 | 23 | 45 | 23 |

PT | 34 | 17 | 25 | 39 | 15 |

RO | 27 | 11 | 16 | 44 | 23 |

SI | 22p | 9p | 10p | 17p | 6p |

SK | 32 | 13 | 17 | 24 | 13 |

FI | 20 | 7 | 5 | 12 | 8 |

SE | 18 | 4 | 4 | 9 | 12 |

UK | 38p | 11p | 13p | 29p | 13p |

IS | 14 | 8 | 8 | 10 | 5 |

NO | 19 | 4 | 5 | 10 | 4 |

Source: Eurostat SILC(2005) Income data 2004; except for UK, income year 2005 and for IE moving income reference period (2004-2005); RO National HBS 2005, income data 2005.Notes: Risk-of-poverty defined as income below 60% of the median income.: = Not available.p = Provisional value.s = Eurostat estimation.

[1] COM(2006) 571, Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju.

[1] Die demografische Zukunft Europas – Von der Herausforderung zur Chance - KOM(2006) 571.

[2] Pirmā Eiropas aptauja par dzīves kvalitāti 2003. gadā. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds.

[2] Erste Europäische Erhebung über die Lebensqualität 2003. Europäische Stiftung zur Verbesserung der Lebens- und Arbeitsbedingungen.

[3] Ziņojums par sociālo stāvokli (2005./2006. g.).

[3] Bericht über die soziale Lage 2005/6.

[4] Datos par ģimenes izdevumiem nav iekļauti nodokļu atvieglojumi, ar izglītību saistītie izdevumi (jo īpaši pirmskolas posmā) un citi ģimenēm labvēlīgi pasākumi vai pasākumi, kas ņem vērā ģimenes slogu (mājoklis, sociālā integrācija, …).

[4] Die Angaben über die Ausgaben für Familien umfassen nicht Steuervergünstigungen, Ausgaben für Bildung, insbesondere Vorschulerziehung, und die übrigen Maßnahmen zu Gunsten von Familien oder Maßnahmen, bei denen Familienlasten berücksichtigt werden (Wohnungskosten, soziale Eingliederung usw.).

[5] ILO ziņojums par sievietēm un sociālo drošību, 1988. gads.

[5] Bericht des IAA über Frauen und soziale Sicherheit 1988.

[6] Eirobarametrs 273 „Eiropas sociālā realitāte”: atbildēs par labklājību ģimenes dzīve ir viena no eiropiešu galvenajām izvirzītajām vērtībām.

[6] Eurobarometer-Umfrage 273 „European social reality“: das Familienleben ist einer der Werte, die die Europäer bei der Antwort auf Umfragen über das Wohlergehen hervorheben.

[7] ESAO veiktie pētījumi par intereses radīšanu mazos bērnos un to izglītību liecina, ka tādu struktūru uzlabošana, kas apvieno gan bērnu aprūpi, gan izglītību, kļūst par vajadzību, kas ir plašāka par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas jautājumu, jo tās ļauj novērst izstumšanu un papildināt cilvēku pamatizglītību jau no agras bērnības.

[7] Die Arbeiten der OECD zum Thema Frühförderung und Erziehung von Kleinkindern zeigen auf, dass der Aufbau von Strukturen, bei denen Betreuung und Erziehung miteinander verbunden sind, nicht nur deshalb erforderlich ist, weil er zur Vereinbarkeit von Familien- und Berufsleben beiträgt, sondern auch, weil er ermöglicht, die Ausgrenzung zu bekämpfen und die Bildung von Humankapital schon in einem sehr frühen Alter zu fördern.

[8] COM(2002) 694, Komisijas paziņojums „Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība — pilnībā izmantot priekšrocības un iespējas”.

[8] Mitteilung der Kommission – Freizügigkeit der Arbeitnehmer – Volle Nutzung der Vorteile und Möglichkeiten - KOM(2002) 694.

[9] Padomes Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos. Padomes Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

[9] Richtlinie 2003/86/EG des Rates betreffend das Recht auf Familienzusammenführung, Richtlinie 2004/38/EG des Europäischen Parlaments und des Rates über das Recht der Unionsbürger und ihrer Familienangehörigen, sich im Hoheitsgebiet der Mitgliedstaaten frei zu bewegen und aufzuhalten.

[10] COM(2006) 367, Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām.

[10] Mitteilung im Hinblick auf eine EU-Kinderrechtsstrategie - KOM(2006) 367.

[11] Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).

[11] Richtlinie 92/85/EWG des Rates vom 19. Oktober 1992 über die Durchführung von Maßnahmen zur Verbesserung der Sicherheit und des Gesundheitsschutzes von schwangeren Arbeitnehmerinnen, Wöchnerinnen und stillenden Arbeitnehmerinnen am Arbeitsplatz (zehnte Einzelrichtlinie im Sinne des Artikels 16 Absatz 1 der Richtlinie 89/391/EWG).

[12] Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu.

[12] Richtlinie 96/34/EG des Rates vom 3. Juni 1996 zu der von UNICE, CEEP und EGB geschlossenen Rahmenvereinbarung über Elternurlaub.

[13] SEC(2006) 275, pieņemts 2006. gada 1. martā.

[13] SEK(2006) 275 vom 1.3.2006.

[14] Prezidentūras secinājumi, 7775/1/06/ REV 1.

[14] Schlussfolgerungen des Vorsitzes, 7775/1/06/ REV 1.

[15] COM(2007) 63, Sociālās realitātes analīze.

[15] Die soziale Wirklichkeit in Europa – eine Bestandsaufnahme - KOM(2007) 63.

[16] Skatīt COM(2006) 571.

[16] Vgl. KOM(2006) 571.

[17] Komisijas paziņojums „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” COM(2006) 675, 8.11.2006.

[17] Mitteilung der Kommission „Regionen für den wirtschaftlichen Wandel“ - KOM(2006) 675 vom 8.11.2006.

[18] Apkopojums par Eiropas struktūrfonda finansēto darbību darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumos, dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo īpaši saistībā ar starptautisko programmu EQUAL, ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

[18] Berichte über durch den Europäischen Sozialfonds finanzierte Aktionen im Bereich Vereinbarkeit von Berufs- und Familienleben zur Förderung der Gleichstellung von Frauen und Männern, insbesondere im Rahmen des transnationalen Programms EQUAL, können auf der Website der Europäischen Kommission eingesehen werden.

[19] COM(2006) 386, Priekšlikums Padomes lēmumam par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm.

[19] Entscheidung des Rates über strategische Kohäsionsleitlinien der Gemeinschaft - KOM(2006) 386.

[20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu noteiktajos mērķos iekļauts šāds mērķis „jārisina tie demogrāfisko izmaiņu atbilstīgie aspekti un sekas, kas skar Kopienas aktīvos iedzīvotājus”.

[20] Die Verordnung (EG) Nr. 1081/2006 vom 5. Juli 2006 über den ESF enthält die Forderung „den wichtigen Aspekten und Auswirkungen der demografischen Veränderungen der Erwerbsbevölkerung der Gemeinschaft zu begegnen“.

Augša

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
lv	de

Teksta attēlojums divās valodās

lv

de