[pic] | EUROOPAN KOMISSIO |

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Bryssel 5.4.2011

Briselē, 5.4.2011

KOM(2011) 173 lopullinen

COM(2011) 173 galīgā redakcija

KOMISSION TIEDONANTO EUROOPAN PARLAMENTILLE, NEUVOSTOLLE, EUROOPAN TALOUS- JA SOSIAALIKOMITEALLE SEKÄ ALUEIDEN KOMITEALLE

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

EU:n puitekehys vuoteen 2020 ulottuville romanien kansallisille integrointistrategioille

ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam

1. ROMANIEN SOSIOEKONOMISEN TILANTEEN PARANTAMINEN ON UNIONIN JA SEN JÄSENVALTIOIDEN VÄISTÄMÄTÖN VELVOLLISUUS

1. Romu stāvokļa uzlabošana: Savienības un tās dalībvalstu sociālais un ekonomikas pienākums

Monet Euroopan 10–12 miljoonasta romanista[1] joutuvat päivittäin ennakkoluulojen ja syrjinnän kohteeksi. He ovat sosiaalisesti syrjäytyneitä ja elävät erittäin puutteellisissa sosioekonomisissa olosuhteissa. Tilanne on kestämätön 2000-luvun alun Euroopan unionissa (EU).

Daudzi no aptuveni 10-12 miljoniem[1] romu savā ikdienas dzīvē Eiropā saskaras ar aizspriedumiem, neiecietību, diskrimināciju un sociālo atstumtību. Viņi tiek marginalizēti un dzīvo ļoti trūcīgos sociālekonomiskos apstākļos. Eiropas Savienībā (ES) 21. gadsimta sākumā tas ir nepieņemami.

EU:n uudessa älykkään, kestävän ja osallistavan kasvun strategiassa (Eurooppa 2020) ei ole sijaa Euroopan suurimman vähemmistön pysyvälle taloudelliselle ja sosiaaliselle syrjäytymiselle. Tilanteen korjaamiseksi tarvitaan määrätietoista toimintaa sekä jäsenvaltioissa että EU:ssa aktiivista vuoropuhelua romanien kanssa käyden. Vaikka pääasiallinen vastuu toiminnasta on viranomaisilla, haasteelliseksi romanien sosiaalisen ja taloudellisen integroitumisen tekee se, että kyseessä on kaksisuuntainen prosessi, joka edellyttää asenteellista muutosta sekä valtaväestön että romanien keskuudessa[2].

ES "Eiropa 2020" stratēģija jaunai izaugsmei – gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei – nepieļauj pastāvīgo ekonomisko un sociālo marginalizāciju attiecībā pret Eiropas lielāko minoritāti. Gan valstu, gan ES līmenī, risinot aktīvu dialogu ar romiem, ir nepieciešama apņēmīga rīcība. Kaut arī galvenā atbildība par šo rīcību ir valsts iestādēm, tā joprojām ir problēma, ņemot vērā to, ka romu sociālā un ekonomiskā integrācija ir divvirzienu process, kam nepieciešama lielākās daļas iedzīvotāju, kā arī romu kopienu locekļu attieksmes maiņa[2].

Ensinnäkin jäsenvaltioiden on varmistettava, että romaneja ei syrjitä, vaan kohdellaan kuin keitä tahansa EU:n kansalaisia, jotka voivat nauttia kaikista EU:n perusoikeuskirjaan kirjatuista perusoikeuksista. Lisäksi tarvitaan toimia, joilla pysäytetään köyhyyden periytyminen sukupolvelta toiselle. Monissa jäsenvaltioissa romanien osuus kouluikäisistä lapsista eli tulevaisuuden työntekijöistä on suuri, ja se on kasvussa: 35,7 prosenttia romaneista on alle 15-vuotiaita, kun koko EU:n väestöstä ikäryhmän osuus on 15,7 prosenttia, ja romanien keski-ikä on 25 verrattuna EU:n 40 vuoden keski-ikään.[3] Valtaosalla työikäisistä romaneista ei ole kunnon työpaikan löytämiseksi tarvittavaa koulutusta. Siksi onkin äärimmäisen tärkeää investoida romanilasten koulutukseen, jotta heidän työnsaantimahdollisuutensa paranisivat. Niissä jäsenvaltioissa, joissa romaneja on paljon, taloudelliset vaikutukset ovat jo nähtävissä. Arvioiden mukaan Bulgariassa 23 prosenttia työmarkkinoiden uusista tulokkaista on romaneja, Romaniassa vastaava luku on 21.[4]

Pirmkārt, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka romi netiek diskriminēti un attieksme pret viņiem ir tāda pati kā pret jebkuriem citiem ES pilsoņiem ar vienlīdzīgu piekļuvi visām pamattiesībām, kā noteikts ES Pamattiesību hartā. Turklāt ir jārīkojas, lai pārrautu no paaudzes uz paaudzi pārmantotās nabadzības apburto loku. Daudzās dalībvalstīs romi veido būtisku un pieaugošu iedzīvotāju daļu skolas vecumā, un tādējādi viņi ir turpmākais darbaspēks. Romi ir gados jauni: 35,7 % ir jaunāki par 15 gadiem, salīdzinot ar 15,7 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita. Romu vidējais vecums ir 25 gadi salīdzinājumā ar 40 gadiem visā ES[3]. Lielākajai daļai romu darbspējas vecumā trūkst izglītības, kas vajadzīga labu darbavietu atrašanai. Tādējādi ir vitāli svarīgi ieguldīt romu bērnu izglītībā, lai ļautu viņiem vēlāk sekmīgi iekļauties darba tirgū. Dalībvalstīs ar vērā ņemamu romu skaitu tas jau ir radījis ekonomisku ietekmi. Saskaņā ar aplēsēm Bulgārijā aptuveni 23 % no jaunā darbaspēka ir romi, bet Rumānijā – aptuveni 21 %[4].

Monet EU:n alueella laillisesti asuvista romaneista on kolmansien maiden kansalaisia. Heidän elinolosuhteensa ovat yhtä ankarat kuin monilla EU:n kansalaisuuden omaavilla romaneilla, minkä lisäksi he ovat kilpailuasemassa muiden EU:n ulkopuolelta tulevien maahanmuuttajien kanssa. Tästä johtuviin haasteisiin pyritään vastaamaan kolmansien maiden kansalaisten integraatiota edistävillä EU:n politiikoilla erityisen haavoittuvassa asemassa olevien ryhmien tarpeet huomioon ottaen.[5]

Vērā ņemams skaits romu, kas dzīvo ES, ir trešo valstu valstspiederīgie, kas ES uzturās legāli. Viņiem ir tikpat smagi dzīves apstākļi, kā daudziem romiem ar ES pilsonību, bet vienlaikus viņi saskaras arī ar problēmām, kas skar migrantus no valstīm ārpus ES. Šīs problēmas tiek risinātas ES politikas kontekstā, lai stimulētu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, vienlaikus ņemot vērā īpaši neaizsargātu grupu vajadzības[5].

Romanien integroitumisesta on sosiaalisten hyötyjen lisäksi taloudellista hyötyä sekä romaneille itselleen että alueen valtaväestölle. Maailmanpankin tuoreen tutkimuksen[6] mukaan romanien täysimittaisesta siirtymisestä työmarkkinoille aiheutuvat taloudelliset hyödyt on arvioitu joissakin maissa noin 0,5 miljardiksi euroksi vuositasolla. Romanien määrän lisääntyminen työmarkkinoilla parantaisi talouden tuottavuutta, vähentäisi valtion sosiaaliavustuskuluja ja lisäisi tuloverosta saatavia tuloja. Edellä mainitun tutkimuksen mukaan romanien työmarkkinoille siirtymisestä aiheutuvat verotukselliset hyödyt olisivat vuosi- ja maatasolla noin 175 miljoonaa euroa. Kaikki nämä romanien integroitumisen taloudelliset ja rahalliset hyödyt voisivat puolestaan saada valtaväestön myötämielisemmäksi romaneille ja siten edistää heidän esteetöntä integroitumistaan ympäröivään yhteiskuntaan.

Romu tautas integrācija dos ne vien sociālu labumu, bet arī ekonomiski nāks par labu gan romiem, gan tām kopienām, kurām tie pieder. Saskaņā ar Pasaules Bankas nesenu pētījumu[6], piemēram, pilnīga romu integrācija darba tirgū varētu dot ekonomisku ieguvumu, kas dažām valstīm tiek lēsts aptuveni 0,5 miljardu euro apmērā gadā. Lielāka romu līdzdalība darba tirgū uzlabotu ekonomisko ražīgumu, samazinātu valsts sociālās palīdzības maksājumus un palielinātu ieņēmumus no ienākumu nodokļiem. Saskaņā ar to pašu Pasaules Bankas pētījumu no romu integrācijas darba tirgū izrietošais ieguvums nodokļu jomā tiek lēsts aptuveni 175 miljonu euro apmērā gadā katrā valstī. Visas šīs romu integrācijas būtiskās ekonomiskās un finanšu sekas savukārt varētu veicināt lielāku sabiedrības atvērtību pret romu tautu un tādējādi sekmētu viņu netraucētu integrāciju kopienās, kurām viņi pieder.

Romanien taloudellinen integrointi edistäisi myös sosiaalista yhteenkuuluvuutta, parantaisi perusoikeuksien kunnioittamista, mukaan lukien vähemmistöihin kuuluvien henkilöiden oikeudet, ja torjuisi osaltaan syrjintää rodun, ihonvärin, etnisen tai yhteiskunnallisen alkuperän taikka vähemmistöön kuulumiseen perusteella[7].

Romu ekonomiskā integrācija sekmēs arī sociālo kohēziju un uzlabos pamattiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu un palīdzēs likvidēt diskrimināciju, kuras pamatā ir personas rase, ādas krāsa, etniskā, sociālā izcelsme vai piederība minoritātei[7].

EU on tehnyt jäsenvaltioille useita ehdotuksia romanien sosiaalisen ja taloudellisen integraation edistämiseksi, viimeksi huhtikuussa 2010 antamassaan tiedonannossa[8]. Direktiivi 2000/43/EY[9] velvoittaa jäsenvaltiot huolehtimaan siitä, ettei romaneja (kuten ei muitakaan EU:n kansalaisia) syrjitä yleissivistävässä eikä ammatillisessa koulutuksessa, työhönotossa, terveydenhoidossa, sosiaalisessa suojelussa eikä asumisessa. Direktiivin täytäntöönpanon tiukka seuranta voi osoittautua hyödylliseksi mitattaessa romanien integroitumisastetta.

ES ir izvirzījusi vairākus priekšlikumus dalībvalstīm par romu sociālās un ekonomiskās integrācijas veicināšanu, un pavisam nesen – savā 2010. gada aprīļa paziņojumā[8]. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2000/43/EK jau ir pienākums piešķirt romiem (tāpat kā citiem ES pilsoņiem) nediskriminējošu piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, arodapmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai un mājokļiem. Šīs direktīvas īstenošanas stingrā uzraudzība var būt noderīgs instruments romu integrācijas mērīšanai[9].

Huolimatta siitä, että romanien tilanteessa on viime vuosina tapahtunut jonkinasteista edistymistä sekä jäsenvaltioissa että EU:n tasolla[10], romanien enemmistön jokapäiväiset realiteetit eivät ole juurikaan muuttuneet. Romaniasioita käsittelevän komission työryhmän[11] mukaan tehokkaita ja oikeasuhteisia toimenpiteitä niiden sosiaalisten ja taloudellisten ongelmien ratkaisemiseksi, joista iso osa EU:n romaniväestöstä kärsii, ei ole edelleenkään toteutettu.

Neskatoties uz pēdējo gadu laikā dalībvalstu un ES līmenī panākto nelielo progresu[10], lielākās daļas romu ikdienas dzīvē pārmaiņu ir bijis maz. Saskaņā ar Komisijas darba grupas romu jautājumos konstatējumiem[11] joprojām nav ieviesti stingri un samērīgi pasākumi, lai risinātu lielas daļas ES romu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās problēmas.

Tilanteen korjaamiseksi ja koska syrjintäkielto yksinään ei riitä torjumaan romanien sosiaalista syrjäytymistä, komissio pyytää EU:n muita toimielimiä hyväksymään EU:n puitekehyksen romanien kansallisille integrointistrategioille. Puitekehys täydentää ja vahvistaa yhdenvertaisuutta koskevia EU:n säädöksiä ja politiikkoja vastaamalla työllisyyttä, koulutusta, asumista ja terveydenhoitoa koskeviin romanien erityistarpeisiin kansallisella, alueellisella ja paikallisella tasolla. Lisäksi se rohkaisee käymään vuoropuhelua romanien kanssa ja toisaalta romaneja itseään osallistumaan.

Lai risinātu šo problēmu, un tā kā ar nediskriminēšanu vien nepietiek, lai apkarotu romu sociālo atstumtību, Komisija lūdz ES iestādes atbalstīt šo ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Tas ir līdzeklis, lai papildinātu un nostiprinātu ES tiesību aktus un politiku līdztiesības jomā, valstu, reģionālā, vietējā līmenī un ar dialoga ar romiem un viņu līdzdalības palīdzību risinot romu īpašās vajadzības attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, mājoklim un veselības aprūpei.

Tällä EU:n puitekehyksellä pyritään vaikuttamaan romanien elämään konkreettisesti. Kehys on EU:n vastaus nykytilanteeseen eikä muuta sitä, että ensisijainen vastuu asiassa on edelleen jäsenvaltioilla. Kehyksellä Euroopan komissio kannustaa jäsenvaltioita laatimaan kokonaisvaltaisen lähestymistavan romanien integroimiseen tai jatkamaan sellaisen kehittämistä ja hyväksymään seuraavassa esitetyt tavoitteet suhteutettuna niiden alueella asuvan romaniväestön kokoon[12] ja ottaen huomioon kunkin maan erilaiset lähtökohdat.

Šīs ES programmas mērķis ir reāli uzlabot romu tautas dzīvi. Tā ir ES reakcija uz pašreizējo situāciju un neaizstāj dalībvalstu primāro atbildību šajā jomā. Ar šo ES programmu Eiropas Komisija rosina dalībvalstis proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam, kas dzīvo to teritorijās[12], un ņemot vērā šo valstu dažādās izejas pozīcijas, pieņemt vai tālāk izstrādāt visaptverošu pieeju romu integrācijai un atbalstīt turpmāk minētos mērķus.

2. EU:N PUITEKEHYS ROMANIEN KANSALLISILLE INTEGROINTISTRATEGIOILLE – KOHDENNETTU LÄHESTYMISTAPA

2. Mērķtiecīgas pieejas nepieciešamība: ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām

Jotta romanien integraatio etenisi merkittävästi, toimintaa on tehostettava ja varmistettava, että kansallisissa, alueellisissa ja paikallisissa integrointipolitiikoissa keskitytään romanien asian ajamiseen selkeästi ja eriytetysti . Romanien tarpeisiin on vastattava täsmätoimin , jotta voidaan torjua ja kompensoida heidän kohtaamiaan vaikeuksia. Yleisempään köyhyyden ja syrjäytymisen torjuntastrategiaan kiinnittyvä kohdennettu lähestymistapa on yhdenmukainen syrjintäkiellon periaatteen kanssa niin EU:ssa kuin jäsenvaltioissakin, eikä se sulje muita haavoittuvassa asemassa olevia ja osattomien ryhmiä tuen ulkopuolelle. Yhdenvertaisen kohtelun periaate ei estä jäsenvaltioita jatkamasta sellaisten vanhojen tai uusien toimenpiteiden toteuttamista, joilla ehkäistään tai kompensoidaan rodusta tai etnisestä alkuperästä juontuvia vaikeuksia.[13] Osa jäsenvaltioista on jo toteuttanut menestyksellä positiivisia erityistoimia, koska perinteiset sosiaalisen osallistamisen edistämistoimet eivät ole riittäneet kattamaan romanien erityistarpeita.[14]

Lai panāktu vērā ņemamu progresu attiecībā uz romu integrāciju, tagad ir būtiski kāpināt tempu un nodrošināt, ka valstu, reģionālajā un vietējā integrācijas politikā skaidri un konkrēti uzmanība tiek pievērsta romiem un tiek risinātas romu vajadzības ar skaidri noteiktiem pasākumiem , lai novērstu un kompensētu trūkumus, ar kuriem viņi saskaras. Mērķtiecīga pieeja nabadzības un atstumtības apkarošanas plašākas stratēģijas ietvaros, kura citām neaizsargātām un trūcīgām iedzīvotāju grupām neliedz atbalstu, ir saderīga ar nediskriminācijas principu gan ES, gan valstu līmenī. Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar rasu vai etnisko izcelsmi[13]. Dažas dalībvalstis jau ir sekmīgi izmantojušas pozitīvus pasākumus romu labā, ņemot vērā to, ka klasiskie sociālās integrācijas pasākumi nebija pietiekami, lai apmierinātu romu īpašās vajadzības[14].

Jotta jäsenvaltioissa harjoitettava politiikka olisi tuloksellista, komissio ehdottaa romanien kansallisten integrointistrategioiden laatimista tai mukauttamista niin, että niillä saavutetaan romanien integrointia koskevat EU:n tavoitteet . Tämä edellyttää kohdennettuja toimia ja riittävää (kansallista, EU:n ja muuta) rahoitusta. Lisäksi komissio ehdottaa keinoja purkaa esteitä EU-varojen tuloksellisemmalta käytöltä ja luo perustan tehokkaalle seurantamekanismille , jotta voitaisiin varmistaa romaneja konkreettisesti hyödyttävien tulosten syntyminen.

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs tiek īstenota efektīva politika, Komisija ierosina romu integrācijas valsts stratēģijas izstrādāt vai – kur tās jau pastāv – pielāgot tā, lai tās sasniegtu ES romu integrācijas mērķus , paredzot mērķtiecīgus pasākumus un pietiekamu finansējumu (valsts, ES un citu) to īstenošanai. Komisija ierosina risinājumus, lai novērstu pašreizējos šķēršļus efektīvākai ES līdzekļu izmantošanai, un izveido pamatu spēcīgam uzraudzības mehānismam , lai romiem nodrošinātu konkrētus rezultātus.

3. RIMA KORKEALLE – EU:N TAVOITTEET ROMANIEN INTEGROIMISEKSI

3. ES centienu izpausme: romu integrācijas mērķu noteikšana

Euroopan komission vuotuisesta kasvuselvityksestä[15] käy ilmi, että jäsenvaltioilla ja unionilla on runsaasti työsarkaa Eurooppa 2020 -strategian täytäntöönpanossa ja sen yleistavoitteiden saavuttamisessa lippulaiva-aloitteiden[16] avulla. Joissakin jäsenvaltioissa tilanteen korjaaminen romanien työllisyyden, köyhyyden ja koulutuksen suhteen auttaa niitä edistymään työllisyyttä, sosiaalista osallisuutta ja koulutusta koskevien Eurooppa 2020 -tavoitteiden saavuttamisessa.

Eiropas Komisijas Gada izaugsmes pētījums[15] parādīja, ka dalībvalstīm un ES ir daudz darāmā, lai īstenotu "Eiropa 2020" stratēģiju un panāktu tās pamatmērķus, kurus atbalsta ar pamatiniciatīvām[16]. Vairākām dalībvalstīm romu stāvokļa risināšana saistībā ar nodarbinātību, nabadzību un izglītību sekmēs progresu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanā nodarbinātības, sociālās integrācijas un izglītības jomā.

Romanien integrointia koskevien EU:n tavoitteiden olisi katettava romaniväestön kokoon suhteutettuna seuraavat neljä avainalaa : koulutus, työllisyys, terveydenhoito ja asuminen . Seuraavassa esitettyjen vähimmäisnormien olisi perustuttava yhteisiin, vertailukelpoisiin ja luotettaviin indikaattoreihin. Tavoitteiden saavuttaminen on tärkeää, koska ne auttavat jäsenvaltioita saavuttamaan Eurooppa 2020 -strategian yleistavoitteet.

ES romu integrācijas mērķiem proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam ir jāaptver četras vitāli svarīgas jomas : piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem . Šo obligāto standartu pamatā jābūt kopīgiem, salīdzināmiem un ticamiem rādītājiem. Šo mērķu sasniegšana ir būtiska, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt vispārējos "Eiropa 2020" stratēģijas mērķus.

- Koulutus : varmistetaan, että kaikki romanilapset suorittavat ainakin alemman perusasteen koulutuksen

- Piekļuve izglītībai : nodrošināt, ka visi romu bērni pabeidz vismaz pamatskolu

Romaniväestön koulutustaso on huomattavasti matalampi kuin muun väestön, tosin siinä on eroja jäsenvaltioittain.[17]

Izglītības sasniegumi romu iedzīvotāju vidū ir daudz zemāki nekā pārējo iedzīvotāju vidū, kaut gan situācija dalībvalstu starpā ir atšķirīga[17].

Alemman perusasteen koulutus on pakollinen kaikissa jäsenvaltioissa, ja niiden onkin huolehdittava siitä, että sitä on tarjolla kaikille oppivelvollisuusikäisille. Vuoden 2009 työvoimatutkimuksen[18] mukaan ikäluokasta keskimäärin 97,5 prosenttia suorittaa alemman perusasteen koulutuksen EU:ssa.

Lai arī pamatskolas apmeklēšana ir obligāta visās dalībvalstīs, dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka pamatskolas izglītība ir pieejama visiem bērniem obligātajā skolas vecumā. Saskaņā ar 2009. gada Darbaspēka apsekojumā[18] pieejamajiem labākajiem pierādījumiem, vidēji 97,5 % bērnu pabeidz pamatskolu visā ES.

Joidenkin tutkimusten mukaan osassa jäsenvaltioita vain harvat romanilapset suorittavat alemman perusasteen koulutuksen.[19] He ovat usein yliedustettuina erityisopetusryhmissä ja erilliskouluissa. Yhteydenpitoa romaniväestöön on lisättävä kulttuuri-/koulutusalan välittäjien, seurakuntien, uskonnollisten yhdistysten ja yhteisöjen avustuksella sekä romanivanhempia osallistamalla, jotta voidaan parantaa opettajien monikulttuurisuustaitoja, vähentää erottelua ja varmistaa oppivelvollisuuden noudattaminen. Komissio suunnittelee kouluttavansa yhdessä Euroopan neuvoston kanssa noin tuhat välittäjää kahden vuoden aikana. Välittäjät voivat kertoa vanhemmille paikallisesta koulujärjestelmästä, neuvoa heitä ja osaltaan varmistaa, että lapset siirtyvät koulutusportaasta toiseen.

Apsekojumi liecina, ka dažās dalībvalstīs tikai neliels skaits romu bērnu beidz pamatskolu[19]. Romu bērni parasti ir īpaši daudz pārstāvēti speciālās izglītības un nodalītās skolās. Ir jāpastiprina saiknes ar kopienām, izmantojot kultūras/skolu vidutājus, baznīcas, reliģiskās apvienības vai kopienas un romu bērnu vecāku aktīvu līdzdalību, lai uzlabotu skolotāju starpkultūru zināšanas, samazinātu segregāciju un nodrošinātu to, ka tiek ievērots pienākums apmeklēt pamatskolu. Komisija plāno rīkoties kopā ar Eiropas Padomi, lai divu gadu laikā apmācītu aptuveni 1000 vidutājus. Vidutāji var informēt vecākus un dot padomus par vietējās izglītības sistēmas darbību, kā arī palīdzēt nodrošināt, ka bērni spēj pielāgoties katram savu skolas gaitu posmam.

On tunnettu tosiasia, että lapset, jotka eivät käy koulua lainkaan taikka aloittavat koulunkäynnin myöhässä tai lopettavat sen liian aikaisin, joutuvat myöhemmin huomattaviin vaikeuksiin, jotka vaihtelevat lukutaidottomuudesta ja kieliongelmista syrjäytymisen ja riittämättömyyden tunteisiin. Niiden seurauksena heidän on vaikeampi päästä jatkokoulutukseen tai saada kunnollista työtä. Tästä syystä halutaan edistää koulunkäynnin keskeyttäneille nuorille aikuisille tarkoitettuja, toisen mahdollisuuden tarjoavia ohjelmia, myös romanilapsille räätälöityjä ohjelmia. Tukea olisi annettava myös opettajankoulutusohjelmien uudistamiseen ja innovatiivisten opetusmenetelmien kehittämiseen. Monin tavoin epäedullisessa asemassa olevien lasten osallistuminen edellyttää monialaista yhteistyötä ja tukiohjelmia. Lukutaitoa käsittelevä korkean tason työryhmä samoin kuin lukutaitokampanja ovat molemmat keinoja, joilla komissio edistää Eurooppa 2020 -strategian lippulaiva-aloitetta ”uuden osaamisen ja työllisyyden ohjelma”. Työryhmä ja kampanja auttavat korostamaan lukutaidottomuuden torjumisen merkitystä romanilasten ja -aikuisten keskuudessa.

Ir labi zināms, ka bērni, kuri neapmeklē skolu, iekļaujas skolu sistēmā novēloti vai pamet to pāragri, vēlāk saskaras ar būtiskām grūtībām – no analfabētisma un valodas problēmām līdz atstumtības un nepilnvērtības sajūtām. Rezultātā viņiem būs grūtāk iestāties tālākizglītības iestādēs, universitātēs vai iegūt labu darbu. Tādējādi tiek rosinātas iniciatīvas par otrās iespējas programmām mācības pārtraukušajiem jauniešiem, tostarp par programmām, kurās īpaša uzmanība pievērsta romu bērniem. Jāsniedz atbalsts arī, lai reformētu skolotāju mācību programmu un izstrādātu inovatīvas mācību metodes. Lai nodrošinātu skolas apmeklēšanu starp daudzējādā ziņā neizdevīgā stāvoklī esošiem bērniem, ir vajadzīga pārnozaru sadarbība un atbilstīgas atbalsta programmas. Augsta līmeņa grupa rakstpratības jautājumā un rakstpratības kampaņa, ko Komisija uzsāk kā ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas "Jaunu prasmju un darbavietu" pamatiniciatīvā, uzsvērs romu tautības bērnu un pieaugušo analfabētisma apkarošanas nozīmi.

Komissio on antanut varhaiskasvatusta käsittelevän tiedonannon[20], jonka mukaan romanilasten osallistumisaste on huomattavasti alhaisempi kuin kantaväestön, vaikka heidän tuen tarpeensa on suurempi. Korkealaatuinen varhaiskasvatus, johon pääsyä helpotetaan ja joka ei perustu erottelulle, voi olla avainasemassa, kun pyritään kohentamaan romanilasten heikkoja koulutuslähtökohtia. Tämä on tullut esiin romanien integrointia koskevissa pilottihankkeissa[21], joita toteutetaan parhaillaan muutamissa jäsenvaltioissa EU:n rahoitustuella.

Komisija pieņēma paziņojumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi[20], kurā uzsvērts, ka romu bērnu līdzdalības līmenis ir būtiski zemāks, kaut gan viņu vajadzības pēc atbalsta ir lielākas. Lielākai piekļuvei augstas kvalitātes nenodalītai agrīnajai pirmsskolas izglītībai var būt būtiska nozīme, lai pārvarētu izglītības trūkumus, ar kuriem saskaras romu bērni, kā uzsvērts dažās dalībvalstīs jau notiekošos izmēģinājuma pasākumos attiecībā uz romu integrāciju, kuros iemaksas veiktas no ES budžeta[21].

Tästä syystä jäsenvaltioiden olisi huolehdittava siitä, että kaikilla romanilapsilla on mahdollisuus laadukkaaseen koulutukseen ilman syrjintää ja erottelua riippumatta siitä, pysyvätkö he paikoillaan vai eivät. Jäsenvaltioiden olisi vähintäänkin varmistettava alemman perusasteen suorittaminen. Niiden olisi myös lisättävä laadukkaan varhaiskasvatuksen tarjontaa ja vähennettävä ylemmän perusasteen ja keskiasteen koulutuksen kesken jättävien määrää Eurooppa 2020 -strategian mukaisesti. Romaninuoria olisi kaikin tavoin kannustettava[22] osallistumaan toisen ja kolmannen asteen koulutukseen.

Tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visiem romu bērniem ir piekļuve kvalitatīvai izglītībai un ka viņi netiek pakļauti diskriminācijai vai segregācijai neatkarīgi no tā, vai viņi pastāvīgi uzturas vienā vietā vai nē. Dalībvalstīm kā minimums ir jānodrošina, ka bērni pabeidz pamatskolu. Tām arī jāpaplašina piekļuve kvalitatīvai agrīnās pirmskolas izglītībai un aprūpei, kā arī saskaņā ar "Eiropa 2020" stratēģiju jāsamazina to skolnieku skaits, kas priekšlaicīgi pārtrauc vidusskolas izglītību. Romu jaunieši ir stingri jārosina iesaistīties arī vidusskolas un augstākajā izglītībā[22].

- Työllisyys : romanien ja muun väestön välisen työllisyyseron kaventaminen

- Piekļuve nodarbinātībai : samazināt nodarbinātības atšķirību starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem

Eurooppa 2020 -strategiassa asetetun yleistavoitteen mukaisesti 75 prosenttia 20–64-vuotiaista olisi työllisiä (EU:n keskimääräinen työllisyysaste on 68,8 %[23]). Vuoden 2011 kasvuselvityksessä esitettiin, miten jäsenvaltiot kirjaavat kansallisiin uudistusohjelmiinsa työllisyystavoitteita, joiden avulla edistymistä voidaan mitata. Empiirinen näyttö ja tutkimus romanien sosioekonomisesta tilanteesta osoittaa, että romanien ja muun väestön työllisyysasteessa on huima ero.

Stratēģijā "Eiropa 2020" ir noteikts pamatmērķis – panākt, ka ir nodarbināti 75 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem (vidēji nodarbinātības līmenis ES sasniedz 68,8 %[23]). 2011. gada izaugsmes pētījumā izklāstīts, kā dalībvalstis nosaka valsts nodarbinātības mērķus savās reformu programmās, attiecībā pret kuriem var izmērīt gūto progresu. Empīriskie pierādījumi un pētījumi par romu sociālekonomisko stāvokli liecina, ka pastāv vērā ņemamas atšķirības starp romu nodarbinātības līmeni un pārējo iedzīvotāju nodarbinātības līmeni.

Maailmanpankin mukaan romanien (varsinkin romaninaisten) työllisyysaste on huomattavasti alhaisempi kuin valtaväestön.[24] Myös Euroopan unionin perusoikeusviraston seitsemässä jäsenvaltiossa tekemä selvitys[25] kertoo karua kieltään työllisyyseroista. Sen mukaan romanit kokevat, että heitä syrjitään räikeästi työhönotossa.

Pasaules Banka konstatēja, ka romu nodarbinātības līmenis (īpaši sievietēm) krietni atpaliek no nodarbinātības līmeņa vairākumam iedzīvotāju bez romu izcelsmes[24]. Eiropas Pamattiesību aģentūras pētījums septiņās dalībvalstīs arī izceļ būtiskas plaisas un norāda, ka romi uzskata, ka nodarbinātības jomā viņi tiek ļoti diskriminēti[25].

Tästä syystä jäsenvaltioiden olisi varmistettava, että romaneilla on täysin esteetön pääsy ammattikoulutukseen ja työmarkkinoille ja että he voivat vapaasti hyödyntää itsenäistä ammatinharjoittamista tukevia välineitä ja aloitteita. Myös mikroluotonsaantia olisi edistettävä. Julkisella sektorilla olisi huolehdittava, että virkamiestehtäviin palkataan päteviä romaneja. Työvoimahallinto voisi tarjota romaneille räätälöityjä palveluja ja työnvälitystä. Näin voidaan houkutella romaneja työmarkkinoille ja parantaa heidän työllisyyttään.

Tāpēc dalībvalstīm ir bez diskriminācijas jāpiešķir romiem pilnīga piekļuve arodapmācībai, darba tirgum un pašnodarbinātības līdzekļiem un iniciatīvām. Jārosina arī piekļuve mikrokredītiem. Publiskajā sektorā ir jāpievērš atbilstīga uzmanība kvalificētu romu tautības civildienesta ierēdņu nodarbinātībai. Valsts Nodarbinātības dienesti var palīdzēt romiem, sniedzot konkrētai personai piemērotus pakalpojumus un nodrošinot starpniecību. Tas var palīdzēt piesaistīt romus darba tirgum un tādējādi palielināt nodarbinātības līmeni.

- Terveydenhoito : romanien ja muun väestön terveydentilassa vallitsevien erojen kaventaminen

- Piekļuve veselības aprūpei : samazināt veselības stāvokļa atšķirības starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem

Miesten elinajanodote EU:ssa on syntymähetkellä 76 vuotta ja naisten 82 vuotta.[26] Romaneilla se on arviolta 10 vuotta vähemmän.[27] Lisäksi on näyttöä siitä, että lapsikuolevuus, joka EU:ssa on 4,3 tuhatta elävänä syntynyttä lasta kohti[28], on romanien keskuudessa huomattavasti korkeampi. Viiteen maahan keskittyvässä Yhdistyneiden kansakuntien kehitysohjelman (UNDP) raportissa todetaan, että romanilasten kuolevuus on maasta riippuen 2–6 kertaa korkeampi kuin valtaväestön lapsikuolevuus. Muissakin maissa imeväiskuolevuus on romanien keskuudessa korkea.[29]

Paredzamais dzīves ilgums ES ir 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm[26]. Romiem tas tiek lēsts par 10 gadiem mazāks[27]. Turklāt, kamēr bērnu mirstības līmenis ES ir 4,3 uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem[28], ir pierādījumi, ka šis līmenis ir daudz augstāks romu kopienās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas ziņojumā par piecām valstīm teikts, ka romu bērnu mirstības līmenis atkarībā no valsts ir divas līdz sešas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju bērnu mirstības līmenis. Citās valstīs tiek ziņots par augstu bērnu mirstības līmeni romu kopienās[29].

Tämä ero on yksi osoitus romanien ja muun väestön terveydentilan välisestä kuilusta. Se selittyy romanien kehnoilla elinoloilla, kohdennettujen tiedotuskampanjoiden puuttumisella, rajoitetulla pääsyllä tasokkaaseen terveydenhoitoon ja altistumisella vakavammille terveyshaitoille. Perusoikeusviraston selvityksen mukaan terveydenhoitohenkilöstö syrjii romaneja: 17 prosenttia vastaajista oli kokenut tällaista syrjintää viimeksi kuluneiden 12 kuukauden aikana.[30] Romaniväestö käyttää ehkäiseviä terveyspalveluja vain vähän, ja joidenkin tutkimusten mukaan yli 25 prosentilla romanilapsista ei ole kaikkia rokotusohjelmaan kuuluvia rokotteita.[31]

Šī starpība atspoguļo vispārējo atšķirību veselības jomā starp romiem un pārējiem iedzīvotājiem. Šī atšķirība ir saistīta ar viņu trūcīgajiem dzīves apstākļiem, mērķtiecīgas informācijas kampaņas trūkumu, ierobežotu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un lielāku pakļautību veselības apdraudējumiem. Pamattiesību aģentūras pētījumā tika secināts, ka veselības aprūpes personāla diskriminējošā attieksme pret romu iedzīvotājiem arī ir īpaša problēma[30]: 17 % norādīja, ka pēdējos 12 mēnešos ir saskārušies ar diskrimināciju šajā jomā. Profilaktisko pakalpojumu izmantošana romu iedzīvotāju vidū ir zema, un saskaņā ar dažiem pētījumiem vairāk nekā 25 % romu bērnu nav pilnībā vakcinēti[31].

Tästä syystä jäsenvaltioiden olisi huolehdittava siitä, että romaniväestö, varsinkin naiset ja lapset, saavat samanlaisia ja tasokkaita terveydenhoito- ja sosiaalipalveluja, myös ehkäisevää terveydenhoitoa, kuin valtaväestö ja samoin ehdoin. Mikäli mahdollista, kelpoisuusvaatimukset täyttävien romanien olisi osallistuttava romaniväestölle tarkoitettujen terveysohjelmien suunnitteluun ja toteutukseen.

Tāpēc dalībvalstīm jānodrošina piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei, jo īpaši bērniem un sievietēm, kā arī profilaktiskā aprūpe un sociālie pakalpojumi romiem līdzīgā līmenī un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem iedzīvotājiem. Ja iespējams, kvalificēti romu iedzīvotāji ir jāiesaista veselības aprūpes programmās, kas ir paredzētas viņu kopienām.

- Asuminen ja muut keskeiset palvelut : asunnon ja yleishyödyllisten palvelujen (esim. vesi, sähkö ja kaasu) saannissa romanien ja muun väestön välillä vallitsevan kuilun umpeen kurominen

- Piekļuve mājokļiem un būtiskajiem pakalpojumiem : novērst atšķirību starp to romu daļu, kuriem ir piekļuve mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, ūdenim, elektrībai un gāzei), un attiecīgo daļu pārējo iedzīvotāju

EU:n talouksista 72–100 prosenttia on julkisen vesihuollon piirissä.[32] Romanien osalta tilanne on paljon huonompi. Heidän usein kehnot asumisolonsa tarkoittavat myös yleishyödyllisten palvelujen, kuten veden, sähkön ja kaasun, rajoittunutta saantia, ja kiertävien romanien on usein vaikea löytää vesihuollon piirissä olevia leiriytymispaikkoja.[33] Nämä kaikki vaikuttavat kielteisesti romanien terveydentilaan ja yhteiskuntaan sopeutumiseen.

No 72 % līdz 100 % mājsaimniecību visā ES ir pieslēgtas sabiedriskajai ūdensapgādei[32]. Tomēr romu situācija ir daudz sliktāka. Viņu nereti trūcīgie sadzīves apstākļi ietver nepietiekamu piekļuvi tādiem komunālajiem pakalpojumiem kā ūdens, elektrība vai gāze, un tiem romiem, kuri neuzturas vienā vietā, bieži ir grūti atrast apmešanās vietas ar piekļuvi ūdenim[33]. Tas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību un vispārējo integrāciju sabiedrībā.

Tästä syystä jäsenvaltioiden olisi edistettävä syrjimätöntä asunnonsaantia, mukaan lukien yhteiskunnan tukemat asunnot. Asumisen edistämistoimien on oltava osa yhtenäistä lähestymistapaa, joka kattaa myös koulutuksen, terveydenhoidon, sosiaaliasiat, työllisyyden ja turvallisuuden sekä eriytymisen torjuntatoimet. Jäsenvaltioiden olisi huolehdittava myös kiertävien romanien erityistarpeista (esim. tarjoamalla heille leiriytymiskohteita). Niiden olisi toteutettava kohdennettuja ohjelmia yhteistyössä alue- ja paikallisviranomaisten kanssa.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāveicina nediskriminējoša piekļuve mājokļiem, tostarp sociālajiem mājokļiem. Rīcībai attiecībā uz mājokļa vajadzībām ir jābūt integrētas pieejas daļai, ietverot jo īpaši izglītības, veselības, sociālo lietu, nodarbinātības un drošības, kā arī segregācijas novēršanas pasākumus. Dalībvalstīm arī jārisina to romu īpašās vajadzības, kuri neuzturas vienā vietā (piem., jānodrošina viņiem piekļuve piemērotām apmešanās vietām). Tām ir aktīvi jāpiedāvā mērķtiecīgas programmas, kurās ir iesaistītas reģionālās un vietējās iestādes.

4. ROMANIEN KANSALLISET INTEGROINTISTRATEGIAT EDELLYTTÄVÄT JÄSENVALTIOILTA SELKEÄÄ POLIITTISTA SITOUTUMISTA

4. Romu integrācijas valstu stratēģijas: dalībvalstu skaidra politikas apņemšanās

Komissio kehottaa jäsenvaltioita sovittamaan romanien kansalliset integrointistrategiat edellä esitettyyn kohdennettuun lähestymistapaan ja ulottamaan ne vuoteen 2020. Lähtökohtana ovat jäsenvaltioiden tähänastiset kokemukset muun muassa romanien integraation vuosikymmenestä[34]. Jäsenvaltioita, joilla ei toistaiseksi ole omaa romanien integrointistrategiaa, kehotetaan asettamaan samankaltaisia, alueellaan asuvan romaniväestön kokoon[35] suhteutettuja tavoitteita ottaen huomioon omat lähtökohtansa ja romaniväestönsä erityispiirteet.

Ņemot par pamatu dalībvalstu pieredzi, tostarp to dalībvalstu pieredzi, kuras piedalās Romu desmitgadē[34], Komisija aicina dalībvalstis saskaņot savas romu integrācijas valsts stratēģijas ar mērķtiecīgo pieeju, kas izklāstīta iepriekš, un pagarināt savu plānošanas periodu līdz 2020. gadam. Dalībvalstīm, kurām vēl nav romu integrācijas valsts stratēģiju, tiek aicinātas noteikt līdzīgus mērķus proporcionāli romu iedzīvotāju skaitam, kuri dzīvo to teritorijās[35], un ņemt vērā šo valstu dažādās izejas pozīcijas, kā arī šo iedzīvotāju specifiku.

Jäsenvaltioiden strategioiden olisi perustuttava kohdennettuun lähestymistapaan, joka romaniväestön osallistamista koskevien yhteisten perusperiaatteiden mukaisesti [36] edistää romanien sosiaalista integroitumista ympäröivään yhteiskuntaan ja poistaa erottelua siellä, missä sellaista on. Niiden olisi sulauduttava osaksi Eurooppa 2020 -strategiaa ja tuettava sitä, ja niiden olisi näin ollen oltava johdonmukaisia kansallisten uudistusohjelmien kanssa .

Dalībvalstu stratēģijās jācenšas īstenot mērķtiecīga pieeja, kas saskaņā ar Kopējiem romu iekļaušanas pamatprincipiem [36] aktīvi sekmē romu sociālo integrāciju pārējā sabiedrībā un likvidē segregāciju tur, kur tāda pastāv . Tiem ir jāiekļaujas un jāsekmē stratēģijas "Eiropa 2020" plašāks ietvars un tādējādi jāatbilst valsts reformu programmām.

Jäsenvaltioiden olisi romanien kansallisia integrointistrategioita laatiessaan pidettävä mielessä seuraavat lähtökohdat

Izstrādājot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstīm jāņem vērā turpmāk minētās pieejas.

- Romanien integroinnille tarvitaan saavutettavissa olevat kansalliset tavoitteet , jotta kuilu valtaväestöön saataisiin kurottua umpeen. Tavoitteet olisi asetettava vähintäänkin koulutukselle, työllisyydelle, terveydenhoidolle ja asumiselle, jotka ovat myös EU:n tavoitteita romanien integroinnille.

- Jānosaka sasniedzami romu integrācijas valsts mērķi , lai likvidētu atšķirības ar pārējiem iedzīvotājiem. Šiem mērķiem jārisina vismaz četri ES romu integrācijas mērķi saistībā ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājoklim.

- Tarvittaessa olisi määriteltävä jo käytössä olevien sosioekonomisten ja alueellisten indikaattoreiden (erittäin alhainen koulutustaso, pitkäaikaistyöttömyys jne.) avulla ne epäsuotuisat mikroalueet ja/tai erotellut asuinalueet , joiden väestö on kaikkein osattominta.

- Vajadzības gadījumā jānosaka tie neizdevīgā stāvoklī esošie mikroreģioni vai nodalītie rajoni , kuros kopienas ir vistrūcīgākās, izmantojot jau pieejamos sociālekonomiskos un teritoriālos rādītājus (t.i., ļoti zems izglītības līmenis, ilgtermiņa bezdarbs utt.).

- Kansallisista talousarvioista olisi osoitettava riittävä rahoitus , jota täydennetään tarvittaessa kansainvälisellä ja EU:n rahoituksella.

- Jāpiešķir pietiekams finansējums no valsts budžeta , kuru vajadzības gadījumā papildina ar starptautisko un ES finansējumu.

- Tarvitaan tiukat seurantamenetelmät romanien integrointitoimien vaikutusten arvioimiseksi ja tarkastelumekanismi strategian mukauttamiseksi.

- Jāietver stingras uzraudzības metodes , lai novērtētu romu integrācijas pasākumu ietekmi, un pārskata mehānismu stratēģijas pielāgošanai.

- Suunnittelussa, täytäntöönpanossa ja seurannassa olisi tehtävä tiiviistä yhteistyötä ja käytävä jatkuvaa vuoropuhelua romanien kansalaisyhteiskunnan sekä alue- ja paikallisviranomaisten kanssa .

- Šīm stratēģijām jābūt izstrādātām, īstenotām un uzraudzītām ciešā sadarbībā un pastāvīgā dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību, reģionālajām un vietējām iestādēm .

- Romanien integrointistrategian olisi nimettävä kansallinen yhteyshenkilö , jolla on valtuudet koordinoida strategian laatimista ja täytäntöönpanoa, tai vaihtoehtoisesti hyödynnettävä olemassa olevia hallintorakenteita.

- Jāieceļ valsts kontaktpersona jautājumos par romu integrācijas valsts stratēģiju ar pilnvarām koordinēt stratēģijas izstrādi un īstenošanu vai vajadzības gadījumā jāizmanto piemērotas pastāvošās administratīvās struktūras.

Jäsenvaltioita pyydetään valmistelemaan romanien kansallinen integrointistrategia tai tarkistamaan se ja esittämään se komissiolle joulukuun 2011 loppuun mennessä. Komissio arvioi kansallisia strategioita keväällä 2012 ennen romanifoorumin vuositapaamista ja raportoi Euroopan parlamentille ja neuvostolle edistymisestä.

Dalībvalstis tiek lūgtas sagatavot vai pārskatīt romu integrācijas valsts stratēģijas un iesniegt tās Komisijai līdz 2011. gada decembra beigām. Pirms ikgadējās Romu platformas sanāksmes 2012. gada pavasarī Komisija novērtēs šīs valstu stratēģijas un ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par gūto progresu.

5. ROMANEJA KONKREETTISESTI HYÖDYTTÄVIÄ TULOKSIA

5. Konkrētu rezultātu panākšana romu tautai

Romanien kansallisten integrointistrategioiden täytäntöönpano ja onnistuminen ovat hyvin pitkälle riippuvaisia siitä, että niille osoitetaan riittävästi kansallisia varoja. Vaikka pelkkä EU:n rahoitus ei voi missään tapauksessa ratkaista romanien tilannetta, komissio haluaa kuitenkin muistuttaa, että jäsenvaltioiden sosiaalisen osallistamisen toimien, joista osa on suunnattu romaneille, tukemiseen on tällä hetkellä ohjelmoitu 26,5 miljardia euroa EU:n varoja [37].

Romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošana un sekmes būs ļoti atkarīgas no valsts līdzekļu efektīvas un pietiekamas piešķiršanas. ES finansējums vien nekādā ziņā nevar atrisināt romu problēmas, bet Komisija atgādina, ka pašreiz ir ieplānots ES finansējums līdz pat 26,5 miljardu euro apmērā, lai atbalstītu dalībvalstu centienus sociālās integrācijas jomā, tostarp, lai atbalstītu centienus palīdzēt romiem[37].

Huhtikuussa 2010 komissio kehotti jäsenvaltioita varmistamaan, että EU:n rahoitusvälineitä, varsinkin rakennerahastoja ja Euroopan maaseudun kehittämisen maatalousrahastoa, käytetään myös romanien hyväksi.[38] Neuvosto vahvisti tämän lähestymistavan kesäkuussa 2010.[39] Useimmat jäsenvaltiot eivät kuitenkaan hyödynnä EU:lta saatavaa rahoitusta riittävästi romanien tilanteen kohentamiseksi.

Komisija[38] 2010. gada aprīlī aicināja dalībvalstis nodrošināt, ka pastāvošie ES finanšu instrumenti, jo īpaši struktūrfondi un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, ir pieejami romiem. Padome šo pieeju atbalstīja 2010. gada jūnijā[39]. Tomēr vairums dalībvalstu pašreiz vēl nav pietiekami izmantojušas pieejamos ES līdzekļus, lai risinātu romu vajadzības.

Edistyminen käynnissä olevalla ohjelmasuunnittelujaksolla (2007–2013)…

Progress pašreizējā plānošanas periodā (2007.-2013. gads)...

- Jäsenvaltioita kehotetaan muuttamaan rakennerahastoista ja Euroopan maaseudun kehittämisen maatalousrahastosta osittain rahoitettavia toimenpideohjelmiaan voidakseen tukea romaneille suunnattuja hankkeita paremmin ja sovittaakseen ohjelmat omaan romanien integrointistrategiaansa. Tavoitteena on päästä eroon alan strategioiden ja toimenpiteiden suunnittelutyöhön mahdollisesti liittyvistä heikkouksista.

- Lai pārvarētu trūkumus, izstrādājot atbilstīgas stratēģijas un efektīvus pasākumus to īstenošanai, kur tādas pastāv, dalībvalstis tiek aicinātas labot savas darbības programmas, kuras līdzfinansē no struktūrfondiem un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, lai labāk atbalstītu romiem paredzētus projektus un saskaņotu tās ar romu integrācijas valsts stratēģijām.

- Komissio aikoo tarkastella jäsenvaltioiden kanssa muutoksia, joita niiden on tehtävä toimenpideohjelmiinsa uusiin tarpeisiin vastaamiseksi, täytäntöönpanon yksinkertaistamiseksi ja ensisijaisten tavoitteiden toteutumisen vauhdittamiseksi, mukaan lukien Euroopan aluekehitysrahaston (EAKR) muuttamisesta annetussa asetuksessa[40] tarkoitetun asumiseen liittyvän yhdennetyn lähestymistavan soveltaminen. Komissio aikoo käsitellä ripeästi ne ohjelmamuutoksia koskevat pyynnöt, jotka liittyvät romanien kansallisiin integrointistrategioihin.

- Komisija kopā ar dalībvalstīm izskatīs izmaiņas to darbības programmās, lai risinātu jaunas vajadzības, vienkāršotu izpildi un paātrinātu prioritāšu īstenošanu, tostarp ar mājokli saistītās integrētās pieejas izmantošanu, kas paredzēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda labotajā regulā[40]. Komisija ātri izskatīs pieprasījumus par programmu labojumiem, kas ir saistīti ar romu integrācijas valsts stratēģijām.

- Jäsenvaltioille on tarjolla runsaasti EU:n teknistä apua (4 % kaikista rakennerahastoista). Vuoden 2009 loppuvaiheilla ne olivat kuitenkin käyttäneet keskimäärin vain 31 prosenttia niille tarkoitetuista määrärahoista.[41] Varat menetetään, jos niitä ei käytetä. Siksi jäsenvaltioiden olisi romanien integrointistrategiaansa suunnitellessaan hyödynnettävä tehokkaammin EU:n teknistä apua parantaakseen hallinnointi-, seuranta- ja arviointivalmiuksiaan myös romaneille tarkoitettujen hankkeiden osalta. Jäsenvaltiot voisivat hyödyntää teknistä apua myös saadakseen käyttöönsä alueellisten, kansallisten ja kansainvälisten järjestöjen asiantuntemusta toimien valmistelussa, täytäntöönpanossa ja seurannassa.

- Dalībvalstu rīcībā ir vērā ņemamas ES tehniskās palīdzības summas (4 % no visiem struktūrfondiem), no kurām līdz 2009. gada beigām dalībvalstis vidēji izmantoja tikai 31 % no visiem plānotajiem piešķīrumiem. Šīs summas tiks zaudētas, ja netiks izmantotas. Izstrādājot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstīm tāpēc ir vairāk jāizmanto ES tehniskā palīdzība[41], lai uzlabotu savu pārvaldības, uzraudzības un vērtēšanas kapacitāti arī attiecībā uz projektiem, kuru mērķgrupa ir romi. Dalībvalstis potenciāli varētu izmantot šo instrumentu, lai iegūtu reģionālo, valsts un starptautisko organizāciju pieredzi un zināšanas intervenču sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā.

- Valmiuksiin liittyvien ongelmien (esim. puutteet hallintoviranomaisten osaamisessa ja hallinnollisissa valmiuksissa ja vaikeudet koota varoja yhdennettyjä hankkeita varten) ratkaisemiseksi komissio kehottaa jäsenvaltioita harkitsemaan ohjelmiensa joidenkin osien hallinnon ja täytäntöönpanon uskomista välikäsille, kuten kansainvälisille järjestöille, aluekehityselimille, seurakunnille ja uskonnollisille järjestöille tai yhteisöille sekä hyvin perustelluissa tapauksissa valtiosta riippumattomille järjestöille, joilla on kokemusta romanien integroinnista ja jotka tuntevat alan toimijat.[42] Euroopan talous- ja sosiaalikomitean verkosto[43] voisi olla tältä osin hyödyllinen.

- Lai pārvarētu kapacitātes problēmas, piemēram, zinātības un administratīvās kapacitātes trūkumu pārvaldes iestādēs un grūtības apvienot līdzekļus, lai atbalstītu integrētos projektus, Komisija aicina dalībvalstis apsvērt iespēju dažu to programmu daļu pārvaldību un īstenošanu uzticēt staprniekstruktūrām, piemēram starptautiskām organizācijām, reģionālām attīstības struktūrām, baznīcām un reliģiskām organizācijām vai kopienām, kā arī nevalstiskajām organizācijām, kurām ir pierādīta pieredze romu integrācijas jomā un zināšanas par vietējiem dalībniekiem[42]. Šajā saistībā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tīkls būtu noderīgs līdzeklis[43].

- Lisäksi jäsenvaltioiden olisi harkittava eurooppalaisen Progress-mikrorahoitusjärjestelyn[44] käyttöä. Sen kautta on saatavilla 100 miljoonaa euroa EU:n rahoitusta vuosille 2010–2013. Komissio uskoo, että kyseiset mikrorahoitusvarat on mahdollista kasvattaa 500 miljoonaan euroon tulevien kahdeksan vuoden aikana. Romanit ovat yksi järjestelyn kohderyhmistä.[45] Antamalla romaneille mahdollisuuden ryhtyä itsenäiseen ja tuottavaan toimintaan voitaisiin motivoida ihmisiä osallistumaan aktiivisesti normaaliin työelämään, vähentää riippuvuutta avustuksista ja inspiroida tulevia sukupolvia.

- Dalībvalstīm būtu jāapsver arī Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumenta[44] izmantošana, kuram laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam ir pieejams ES finansējums 100 miljonu euro apmērā. Komisija lēš, ka šo summu var turpmāko astoņu gadu laikā papildināt ar mikrokredītiem vairāk nekā 500 miljonu euro apmērā. Romu kopienas ir viena no instrumenta mērķgrupām[45]. Dodot romu kopienām iespēju uzsākt autonomas produktīvas darbības, cilvēki tiktu motivēti aktīvi iesaistīties regulārā darbā, samazinātos atkarība no pabalstiem un tiktu iedvesmotas turpmākās paaudzes.

- Jäsenvaltioita kehotetaan hyödyntämään romanien integrointistrategiansa suunnittelussa ja täytäntöönpanossa sosiaalista innovointia koskevaa eurooppalaista aloitetta, jonka komissio aikoo käynnistää vuonna 2011 lippulaiva-aloitteessa ”köyhyyden ja sosiaalisen syrjäytymisen torjunnan eurooppalainen foorumi” esitetyn mukaisesti. Innovointiin perustuva lähestymistapa voi osaltaan parantaa sosiaaliseen osallistamiseen tähtäävien politiikkojen tuloksellisuutta.

- Izstrādājot un īstenojot romu integrācijas valsts stratēģijas, dalībvalstis tiek rosinātas izmantot Eiropas iniciatīvu par sociālo inovāciju, kuru Komisija plāno uzsākt 2011. gadā, kā paredzēts galvenajā iniciatīvā "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību". Šī uz inovāciju balstītā pieeja var veicināt sociālās integrācijas politikas efektivitātes uzlabošanos.

…ja vuoden 2013 jälkeen

…un pēc 2013. gada

Koska romanien kansallisten integrointistrategioiden olisi katettava vuodet 2011–2020, on tärkeää hyödyntää uudesta monivuotisesta rahoituskehyksestä tarjolla olevaa rahoitusta mahdollisimman tehokkaasti. Monivuotisessa rahoituskehyksessä määritellään, miten EU:n tulevasta talousarviosta tuetaan Eurooppa 2020 -strategian tavoitteita.

Tā kā romu integrācijas valsts stratēģijām ir jāaptver laikposms no 2011. līdz 2020. gadam, ir svarīgi pēc iespējas labāk izmantot finansējumu, kas būs pieejams saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu. Daudzgadu finanšu shēmā tiks paredzēts veids, kādā turpmākais ES budžets atbalstīs stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus.

Eurooppa 2020 -strategiassa on alusta asti otettu huomioon romaniväestön tilanne.[46] Romanien integrointia tukevia toimia rahoitetaan asiaankuuluvista EU:n rahoitusvälineistä, varsinkin koheesiopolitiikan määrärahoista. Laatiessaan talousarvion kokonaistarkastelussa[47] ja viidennen koheesiokertomuksen päätelmissä esitettyjen suuntaviivojen mukaisia ehdotuksia koheesiopolitiikan tulevaksi sääntelykehykseksi komissio pyrkii puuttumaan niihin tekijöihin, jotka mahdollisesti estävät koheesiopolitiikan määrärahojen tehokasta käyttöä romanien integroinnin tukemiseen.

Jau no paša sākuma stratēģijā "Eiropa 2020" ir ņemts vērā romu iedzīvotāju stāvoklis[46]. Pasākumi, lai atbalstītu romu integrāciju, būs daļa no attiecīgajiem ES finanšu instrumentiem, jo īpaši kohēzijas politikas līdzekļiem. Sagatavojot priekšlikumus turpmākajam kohēzijas politikas normatīvajam regulējumam, balstoties uz budžeta pārskatīšanā[47] un piektajā Kohēzijas ziņojumā izvirzītajiem orientējošajiem norādījumiem, Komisija centīsies risināt pašreizējos potenciālos šķēršļus kohēzijas politikas līdzekļu efektīvai izmantošanai, lai atbalstītu romu integrāciju.

On tärkeää varmistaa, että sosiaaliseen osallistamiseen ja köyhyyden torjuntaan osoitettujen varojen käytölle asetetut painopisteet tukevat jäsenvaltioiden uudistusohjelmien ja romanien integrointistrategioiden täytäntöönpanoa. Lisäksi niissä olisi vahvistettava tehokkaan ja tuloshakuisen tuen ennakkoedellytykset, joihin kuuluu parempi arviointi. Kannustimien käyttöä epätasa-arvon korjaamiseen olisi sitäkin selvitettävä. Ohjelman käyttäjiä helpottava menettelyjen yksinkertaistaminen on yksi tärkeimmistä asioista, jotka komissio aikoo ottaa huomioon uusia ehdotuksia laatiessaan. Se on erityisen merkityksellistä hankkeissa, joilla vastataan romanien tarpeisiin.

Būs svarīgi nodrošināt, ka to dažādo līdzekļu, kurus var izmantot sociālās integrācijas jomā un nabadzības apkarošanai, ieguldījumu prioritātes ir valsts reformu programmu un romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanas pamatā. Tajās arī jānosaka vajadzīgie priekšnosacījumi efektīvam un uz rezultātiem orientētam atbalstam, tostarp izmantojot labāku vērtēšanu. Turklāt tiks izskatīta iespēja izmantot pozitīvus stimulus, lai kompensētu nevienlīdzību. Vienlaikus procedūru vienkāršošana programmas izmantotāju labā būs viens no galvenajiem elementiem, ko Komisija ņems vērā, sagatavojot turpmākos priekšlikumus. Tas ir jo īpaši būtiski projektiem, kas attiecas uz romu vajadzībām.

6. ROMANIEN INTEGROITUMISEN EDISTÄMINEN EU:N ULKOPUOLELLA: TILANNE LAAJENTUMISPROSESSIN MAISSA

6. Romu integrācijas veicināšana ārpus ES: paplašināšanās valstu īpašā situācija

Komission laajentumisstrategiassa[48] nostetaan esiin monien Länsi-Balkanilla ja Turkissa elävien romanien huolestuttava tilanne. Euroopan neuvoston arvioiden mukaan heitä on 3,8 miljoonaa.

Komisijas Paplašināšanās stratēģijā[48] tika uzsvērts daudzu romu nedrošais stāvoklis Rietumbalkānos un Turcijā. Eiropas Padome lēš, ka viņu skaits sasniedz 3,8 miljonus.

Romaneilla on laajentumisprosessin maissa samankaltaisia tai jopa vakavampia ongelmia kuin EU:n jäsenvaltioissa: sosiaalinen syrjäytyminen ja erottelu, jotka johtavat puutteelliseen koulutukseen, pitkäaikaistyöttömyyteen, ongelmiin terveydenhoidon, asuntojen ja peruspalvelujen saannissa sekä köyhyyteen. Lisäksi Balkanin alueen sodat ovat pakottaneet monet romaniperheet muuttamaan alueen muihin maihin tai Länsi-Eurooppaan. Turkissa romaniryhmien välillä on eroja, mutta niistä monien ongelmana on monimuotoinen sosiaalinen syrjäytyminen.

Paplašināšanās valstīs romi saskaras ar līdzīgām vai pat smagākām problēmām nekā daudzās ES dalībvalstīs: sociālo atstumtību, segregāciju un marginalizāciju, kas noved pie izglītības trūkuma, hroniska bezdarba, ierobežotas piekļuves veselības aprūpei, mājoklim un būtiskajiem pakalpojumiem, kā arī pie plaši izplatītas nabadzības. Turklāt Balkānu reģiona karu dēļ daudzām romu ģimenēm kā pārvietotām personām nācās pārcelties uz citām valstīm reģionā vai uz Rietumeiropu. Turcijā romu grupas ir atšķirīgas, bet liela daļa saskaras ar daudzdimensionālu sociālo atstumtību.

Aiemmilta liittymiskierroksilta saatujen kokemusten valossa romanien integraation edistäminen edellyttää vahvempaa poliittista sitoutumista romanien osallistamiseen, riittävien määrärahojen osoittamista kansallisista talousarvioista, parempaa koordinointia kaikkien avuantajien kanssa sekä järjestelmällistä arviointia ja tehostettua seurantaa. Romanien integroinnille asetetut EU:n tavoitteet ovat yhtä relevantteja näissä maissa. Niiden kansallisia romanien integrointistrategioita ja toimintasuunnitelmia (joista valtaosa on laadittu romanien integraation vuosikymmenen (2005–2015) puitteissa) olisi tarkistettava näitä tavoitteita vasten. Turkilla ei ole vielä kansallista kehystä romanien osallistamiseksi.

Iepriekšējās pievienošanās kārtās gūtā pieredze liecina, ka romu integrācijas veicināšanai ir nepieciešama lielāka politiskā apņēmība iekļaut romus, atbilstošu resursu piešķiršana no valsts budžeta, labāka koordinācija ar visiem attiecīgajiem līdzekļu devējiem, sistemātiska vērtēšana un pastiprināta uzraudzība. ES romu integrācijas mērķi šīm valstīm ir tikpat svarīgi. Šo valstu romu integrācijas valsts stratēģijas un rīcības plāni (vairumā gadījumu izstrādāti 2005.-2015. gada Romu integrācijas desmitgades ietvaros) ir jāpārskata atbilstoši minētajiem mērķiem. Turcijai vēl ir jāpieņem valsts programma romu integrācijas risināšanai.

Komissio on sitoutunut auttamaan näiden maiden ponnisteluja alueellisella ja kansallisella tasolla, jotta romanien sosiaalista ja taloudellista osallistamista voitaisiin edistää

Komisija ir apņēmusies reģionālā un valsts līmenī atbalstīt šo valstu centienus uzlabot romu sociālo un ekonomisko integrāciju:

- ohjaamalla liittymistä valmistelevasta tukivälineestä myönnettävän tuen täytäntöönpanon kehittämistä kohti strategista ja tuloshakuista kansallista ja usean edunsaajan ohjelmasuunnittelua, jossa painotetaan sosiaalisen kehittämisen alakohtaista lähestymistapaa. Täytäntöönpano- tai suunnitteluvaiheessa olevien komission hankkeiden yhteisarvo on yli 50 miljoonaa euroa, jotka olisi mahdollista käyttää yksinomaan tai osittain romanien hyväksi;

- uzlabojot atbalsta sniegšanu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, lai panāktu stratēģisku un uz rezultātiem orientētu valsts un daudzvalstu sadarbības plānošanu, kurā uzmanība vērsta uz nozares mēroga pieeju sociālajai attīstībai. Komisija pašreiz īsteno vai plāno projektus, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 50 miljoni euro un kuri var ekskluzīvi vai daļēji nākt par labu arī romu kopienām;

- lisäämällä kansalaisyhteiskunnan osallistumista tukemalla institutionaalista vuoropuhelua romanien edustajien kanssa, jotta he osallistuisivat politiikan muotoiluun, täytäntöönpanoon ja seurantaan alueellisella, kansallisella ja paikallisella tasolla ja ottaisivat siitä myös vastuun;

- stiprinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, rosinot institucionalizētu dialogu ar romu pārstāvjiem, lai viņi iesaistītos un uzņemtos atbildību par politikas formulēšanu, īstenošanu un uzraudzību reģionālā, valsts un vietējā līmenī;

- seuraamalla tiivisti kunkin maan edistymistä romanien taloudellisen ja sosiaalisen tilanteen kohentamisessa ja esittämällä asiaa koskevat päätelmät laajentumisprosessin maista vuosittain annettavissa edistymiskertomuksissa.

- cieši uzraugot katras valsts panākto progresu attiecībā uz romu ekonomisko un sociālo stāvokli un ik gadu iesniedzot savus secinājumus paplašināšanās progresa ziņojumos.

7. KANSALAISYHTEISKUNNAN VAIKUTUSVALLAN LISÄÄMINEN – ROMANIEN OSALLISTAMISTA KÄSITTELEVÄN EUROOPPALAISEN FOORUMIN ASEMAN VAHVISTAMINEN

7. Pilsoniskās sabiedrības iespēju uzlabošana: lielākas lomas piešķiršana Eiropas platformai romu iekļaušanai

Romanien osallistamista käsittelevä eurooppalainen foorumi[49] tarjoaa tarpeellisen keskustelu- ja yhteistoiminta-areenan kaikille sidosryhmille eli EU:n toimielimille, kansallisille hallituksille, kansainvälisille järjestöille sekä tiedemaailman ja romanien kansalaisyhteiskunnan edustajille. Foorumi on edistänyt romanien tarpeiden laajempaa huomioon ottamista sekä eurooppalaisissa että kansallisissa politiikoissa.

Eiropas platforma romu iekļaušanai[49] ir noderīgs forums visu būtisko iesaistīto personu diskusijām un saskaņotai rīcībai: ES iestādēm, valstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un romu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Platforma ir būtiski veicinājusi to, ka gan Eiropas, gan valstu politikā ir vairāk ņemtas vērā romu vajadzības.

Komissio on sitoutunut vahvistamaan sekä foorumin asemaa että omaa rooliaan siinä hyödyntäen aiempia kokemuksia ja kytkemällä foorumin toiminnan romanien kansallisten integrointistrategioiden neljään painospistealaan.

Komisija ir nolēmusi uzņemties būtiskāku lomu platformā un stiprināt platformas nozīmi, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un sasaistot savu darbu ar romu integrācijas valsts stratēģiju četrām prioritārajām jomām.

Foorumin kautta sidosryhmien, varsinkin romaniyhteisöjen edustajien, pitäisi pystyä vaikuttamaan romanien kansallisten integrointistrategioiden eurooppalaiseen puitekehykseen. Vahvistettu foorumi voi tukea jäsenvaltioita löytämään poliittiset vastaukset tarjoamalla mahdollisuuden vaihtaa hyviä käytäntöjä ja keskustella lähestymistavoista sellaisten kansainvälisten järjestöjen kanssa, joilla on kokemusta romanien osallistamisesta. Komissiolle foorumi on keino saada romanien kansalaisyhteiskunnan edustajilta palautetta kansallisten ponnistelujen tuloksista.

Ar platformas palīdzību attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši romu kopienu pārstāvjiem, jābūt iespējai piedalīties Eiropas programmā attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Pastiprinātā platforma var sniegt atbalstu dalībvalstīm, lai rastu attiecīgos politikas risinājumus, apmainoties ar labāko praksi un apspriežot to starptautisko organizāciju pieejas, kurām ir pieredze romu integrācijas veicināšanā. Ar romu pilsoniskās sabiedrības pausto viedokļu palīdzību tā arī sniegs Komisijai informāciju par valstu centienu rezultātiem uz vietas.

8. TEHOKAS SEURANTAMEKANISMI EDISTYMISEN MITTAAMISEEN

8. Progresa novērtēšana: stingras uzraudzības sistēmas ieviešana

Tällä hetkellä on vaikea saada paikkansa pitäviä, tarkkoja ja täydellisiä tietoja romanien tilanteesta jäsenvaltioissa ja käytännön toimenpiteistä, joita jäsenvaltiot ovat toteuttaneet romanien syrjäytymisen ja syrjinnän torjumiseksi. On mahdotonta arvioida, ovatko tällaiset toimenpiteet johtaneet toivottuihin tuloksiin. Tästä syystä on tärkeää kerätä luotettavia tietoja.

Šobrīd ir grūti iegūt precīzus, sīkus un pilnīgus datus par romu stāvokli dalībvalstīs un konstatēt konkrētus pasākumus, kas ir ieviesti, lai risinātu romu atstumtības un diskriminācijas jautājumu. Nav iespējams novērtēt, vai šādi pasākumi ir devuši cerētos rezultātus. Tāpēc ir būtiski savākt ticamus datus.

Siksi onkin tarpeen luoda tehokas seurantamekanismi selkeine vertailuarvoineen, jolla voidaan varmistaa konkreettisten tulosten mittaaminen, romanien integrointiin osoitettujen varojen päätyminen lopullisille edunsaajille, edistyminen romanien integroitumiselle asetetuissa EU:n tavoitteissa sekä romanien kansallisten integrointistrategioiden täytäntöönpano.

Tāpēc ir jāievieš stingrs uzraudzības mehānisms ar skaidriem kritērijiem, kuri nodrošinās, ka tiek mērīti taustāmi rezultāti, ka romu integrācijai paredzētā nauda ir sasniegusi savus saņēmējus, ka tiek gūts progress attiecībā uz ES romu integrācijas mērķu sasniegšanu un ka romu integrācijas valsts stratēģijas ir īstenotas.

Komissio raportoi Euroopan parlamentille ja neuvostolle vuosittain jäsenvaltioiden edistymisestä romanien integroinnissa ja tavoitteiden saavuttamisessa.

Komisija ik gadu ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu attiecībā uz romu iedzīvotāju integrāciju dalībvalstīs un mērķu sasniegšanu.

Raportoinnissaan komissio nojaa romanitalouksien tilaa selvittävään pilottihankkeeseen[50], jonka UNDP toteuttaa yhteistyössä muun muassa Maailmanpankin ja perusoikeusviraston kanssa. Komissio pyytää, että perusoikeusvirasto laajentaisi hankkeen koskemaan kaikkien jäsenvaltioiden romaneja ja että selvitys tehtäisiin säännöllisesti edistyksen mittaamiseksi. Perusoikeusvirasto kerää tietoja romanien työllisyys-, koulutus-, terveydenhoito- ja asumistilanteesta yhteistyössä muiden alan elinten, esimerkiksi Euroopan elin- ja työolojen kehittämissäätiön, kanssa. Tietoja saadaan myös seitsemännen puiteohjelman yhteiskunta- ja taloustieteiden sekä humanististen tieteiden ohjelmasta rahoitettavasta erityistutkimuksesta. SEU-sopimuksen 4 artiklan 2 kohdan mukaisesti komissio, perusoikeusvirasto ja muut EU:n elimet kunnioittavat prosessin kaikissa vaiheissa jäsenvaltioiden kansallista identiteettiä, joka on olennainen osa niiden poliittisia ja valtiosäännön rakenteita, myös alueellisen ja paikallisen itsehallinnon osalta.

Komisija to veiks, par pamatu izmantojot romu mājsaimniecību apsekojuma izmēģinājuma projektu, kuru veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, īpaši sadarbojoties ar Pasaules Banku un Pamattiesību aģentūru[50]. Komisija lūdz Pamattiesību aģentūru attiecināt šo apsekojumu par romiem uz visām dalībvalstīm un veikt to regulāri, lai novērtētu progresu uz vietas. Pamattiesību aģentūra sadarbībā ar citām attiecīgajām struktūrām, piemēram, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, vāks datus par romu stāvokli attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un mājoklim. Dati tiks vākti arī no īpaša pētījuma, kuru finansē Septītās pamatprogrammas Sociālekonomisko zinātņu un humanitāro zinātņu programma. Šā procesa gaitā Komisija, Pamattiesību aģentūra un citas Savienības struktūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu respektēs dalībvalstu nacionālo identitāti, kas izpaužas to politiskajā un konstitucionālajā pamatstruktūrā, ietverot to reģionālo un pašpārvaldi.

Komissio aikoo ottaa huomioon myös sosiaalialan avoimen koordinointimenetelmän puitteissa käynnissä olevan työn ja jäsenvaltioiden omiin romanien integroitumisen seurantajärjestelmiin perustuvat saavutukset. Se, että jäsenvaltiot ja sidosryhmät seuraavat romanien kansallisten integrointistrategioiden täytäntöönpanoa huolellisesti, on hyvä keino lisätä avoimuutta ja vastuuvelvollisuutta ja siten varmistaa romanien mahdollisimman tuloksellinen integroituminen.

Komisija ņems vērā arī notiekošo darbu atklātās koordinācijas metodes ietvaros sociālās politikas jomā un citu dalībvalstu ieguldījumu, kas balstīts uz šo valstu romu integrācijas uzraudzības sistēmām. Dalībvalstu un ieinteresēto personu padziļinātā uzraudzība tam, kā tiek īstenotas romu integrācijas valsts stratēģijas, ir atbilstoša metode pārredzamības un atbildības uzlabošanai, lai nodrošinātu romu integrācijas visefektīvāko ietekmi.

Kansalliset uudistusohjelmat ja Eurooppa 2020 -strategian seuranta- ja vertaisarviointiprosessi tarjoavat täydentävän tietolähteen edistyksen arvioimiseen ja ohjeiden antamiseen.

Valsts reformu programmām kopā ar stratēģijas "Eiropa 2020" uzraudzību un salīdzinošo vērtēšanas procesu ir jābūt papildu informācijas avotam progresa novērtēšanai un norāžu sniegšanai dalībvalstīm.

Komissio aikoo edistää kansallisten tilastotoimistojen ja Eurostatin välistä yhteistyötä, jotta pitkällä aikavälillä olisi saatavilla käyttökelpoisia tietoja ja jotta ensi vaiheessa löydettäisiin keinot kartoittaa EU:n vähiten kehittyneet mikroalueet, joilla kaikkein syrjäytyneimmät väestöryhmät, muun muassa romanit, asuvat. Tällaisella tiedonkeruun alueellisella lähestymistavalla on välitöntä merkitystä romanien köyhyyden ja syrjäytymisen torjunnassa. Lisäksi perusoikeusviraston olisi tehtävä jäsenvaltioiden kanssa yhteistyötä sellaisten seurantamenetelmien kehittämiseksi, jotka mahdollistavat vertailevan analyysin romanien tilanteesta kautta Euroopan.

Lai ilgtermiņā iegūtu noderīgus datus, Komisija arī sekmēs sadarbību starp valsts statistikas birojiem un Eurostat , lai kā pirmo soli varētu noteikt metodes to ES vismazāk attīstīto mikroreģionu atzīmēšanai kartē, kuros dzīvo visvairāk marginalizētās grupas, jo īpaši romi. Šī teritoriālā pieeja datu vākšanai ir tieši saistīta ar romu nabadzības un atstumtības jautājuma risināšanu. Turklāt Pamattiesību aģentūrai jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai izstrādātu uzraudzības metodes, kuras var sniegt salīdzinošu analīzi par romu stāvokli visā Eiropā.

9. PÄÄTELMÄT: TULOKSIA 10 VUODESSA

9. Secinājums: 10 gadi, lai panāktu uzlabojumu

EU:n puitekehys romanien kansallisille integrointistrategioille tarjoaa mahdollisuuden yhdistää voimat kaikilla tasoilla (EU, jäsenvaltiot ja alueet) ja kaikkien sidosryhmien, myös romanien, kanssa pyrittäessä ratkaisemaan yksi Euroopan vakavimmista sosiaalisista haasteista eli lopettamaan romanien syrjäytyminen. Puitekehys täydentää syrjimättömyyttä, perusoikeuksia, henkilöiden vapaata liikkuvuutta ja lapsen oikeuksia[51] koskevia EU:n lakeja ja politiikkoja. Siinä esitetään romanien integroitumista koskevat EU:n tavoitteet, jotka on saavutettava kansallisella, alueellisella ja paikallisella tasolla. Nämä kunnianhimoiset tavoitteet voidaan saavuttaa vain, jos jäsenvaltiot ja niiden keskus-, alue- ja paikallisviranomaiset sitoutuvat niihin selväsanaisesti ja romanien kansalaisjärjestöt osallistuvat prosessiin aktiivisesti.

Šī ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām dod iespēju apvienot spēkus visos līmeņos (ES, valstu, reģionālā) un ar visām ieinteresētajām personām, tostarp romiem, lai risinātu vienu no smagākajām sociālajām problēmām Eiropā: pārtraukt romu atstumtību. Tā papildina pastāvošos ES tiesību aktus un politiku nediskriminācijas, pamattiesību, personu brīvas pārvietošanās un bērnu tiesību jomās[51]. Programmā ir izklāstīti ES līmeņa mērķi attiecībā uz romu integrāciju, kas jāsasniedz valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Šie vērienīgie mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja dalībvalstis un valsts, reģionālās un vietējās iestādes parādīs skaidru apņēmību apvienojumā ar romu pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos.

Komissio kehottaa Euroopan parlamenttia, Eurooppa-neuvostoa, neuvostoa, alueiden komiteaa sekä Euroopan talous- ja sosiaalikomiteaa vahvistamaan romanien kansallisia integrointistrategioita koskevan EU:n puitekehyksen. EU:n toimielimet ovat yli vuosikymmenen ajan säännöllisesti kehottaneet jäsenvaltioita ja ehdokasmaita edistämään romanien sosiaalista ja taloudellista integroitumista. Nyt on aika muuntaa hyvät aikomukset konkreettisemmiksi teoiksi.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, Padomi, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju atbalstīt ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Vairāk nekā desmit gadus ES iestādes ir regulāri aicinājušas dalībvalstis un kandidātvalstis uzlabot romu sociālo un ekonomisko integrāciju. Tagad ir laiks pārvērst labos nodomus konkrētā rīcībā.

Liite — Euroopan neuvoston tietoihin perustuva taulukko (http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_en.asp)

Pielikums — Tabula izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Padomes datiem (http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_en.asp)

Luvut peräisin Euroopan neuvoston romaniasioita käsittelevän jaoston laatimasta asiakirjasta |

Skaitļi iegūti no Eiropas Padomes Romu un trevelleru nodaļas sagatavota dokumenta |

(EU:n ulkopuoliset Euroopan maat) |

(valstis ārpus ES) |

[1] Sanaa ’romani’ käytetään Euroopan parlamentin ja Eurooppa-neuvoston muiden poliittisten asiakirjojen tapaan yhteisnimityksenä kulttuuriltaan pääpiirteissään samanlaisille, sekä kiertäville että paikallaan pysyville ryhmille. Arviolta 80 prosenttia romaneista elää paikallaan (SEC(2010) 400).

[1] Termins "romi" tiek lietots – līdzīgi kā citos Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes politiskajos dokumentos – kā visaptverošs termins, kurš ietver iedzīvotāju grupas, kuriem ir vairāk vai mazāk līdzīgas kultūras iezīmes, piemēram, Sinti , Travellers , Kalé , Gens du voyage utt., neatkarīgi no tā, vai viņi pastāvīgi uzturas vai neuzturas vienā vietā; tiek lēsts, ka aptuveni 80 % romu pastāvīgi uzturas vienā vietā (SEC(2010)400).

[2] KOM(2010) 133, s. 5.

[2] COM(2010) 133, 5. lpp.

[3] Fundación Secretariado Gitano, Health and the Roma community, analysis of the situation in Europe , 2009. Analyysin kohdemaita ovat Bulgaria, Espanja, Kreikka, Portugali, Romania, Slovakia ja Tšekki.

[3] Fundación Secretariado Gitano , " Health and the Roma community, analysis of the situation in Europe" , 2009. gads. Pētījumā aplūkota Bulgārija, Čehija, Grieķija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Spānija.

[4] Maailmanpankin julkaisu Roma Inclusion: An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , syyskuu 2010.

[4] Pasaules Banka, Roma Inclusion : An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , 2010.gada septembris.

[5] Vuonna 2011 on tarkoitus antaa tiedonanto eurooppalaisesta ohjelmasta kolmansien maiden kansalaisten integroimiseksi.

[5] Paziņojums par Eiropas programmu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ir paredzēts 2011. gadā.

[6] Maailmanpankki, Roma Inclusion: An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , syyskuu 2010.

[6] Pasaules Banka, Roma Inclusion : An Economic Opportunity for Bulgaria, the Czech Republic, Romania and Serbia , 2010.gada septembris.

[7] Euroopan unionista tehdyn sopimuksen 2 artikla ja Euroopan unionin perusoikeuskirjan 21 artikla.

[7] Līguma par Eiropas Savienību 2. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants.

[8] Tiedonanto romaniväestön sosiaalisesta ja taloudellisesta integraatiosta Euroopassa, KOM(2010) 133.

[8] Romu sociālā un ekonomiskā integrācija Eiropā, COM (2010) 133.

[9] Neuvoston direktiivi 2000/43/EY, annettu 29 päivänä kesäkuuta 2000, rodusta tai etnisestä alkuperästä riippumattoman yhdenvertaisen kohtelun periaatteen täytäntöönpanosta (EUVL L 180, 19.7.2009).

[9] Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000.).

[10] KOM(2010) 133, 2. jakso.

[10] COM(2010) 133, 2. sadaļa.

[11] Romaniasioita käsittelevä komission työryhmä perustettiin 7. syyskuuta 2010 rationalisoimaan, arvioimaan ja vertailemaan romanien integroimiseen tarkoitettujen EU-varojen käyttöä (myös niiden tuloksellisuutta) jäsenvaltioissa sekä selvittämään varojen käytössä olevia puutteita.

[11] Komisijas darba grupa romu jautājumos tika izveidota 2010. gada 7. septembrī, lai racionalizētu, izvērtētu un izmērītu ES līdzekļu izmantojumu (tostarp efektivitāti) visās dalībvalstīs saistībā ar romu integrāciju, un konstatētu galvenos trūkumus līdzekļu izmantošanā.

[12] Ks. tämän tiedonannon liitteessä esitetyt Euroopan neuvoston arviot osoitteessa http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp.

[12] Skatīt Eiropas Padomes aplēses http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp, kas ir ietvertas šā paziņojuma pielikumā.

[13] Neuvoston direktiivi 2000/43/EY (EYVL L 180, 19.7.2000).

[13] Padomes Direktīva 2000/43/EK (OV L 180, 19.7.2000.).

[14] Esim. Yhdistynyt kuningaskunta tarjoaa räätälöityjä paikallispalveluja romanilasten yhdenvertaisten koulunkäyntimahdollisuuksien ja -saavutusten turvaamiseksi (Traveller Education Support Services, TESS). Toinen esimerkki on Bulgariassa toteutettava JOBS for Roma -hanke, jossa tuetaan sekä työttömiä romaneja että yrittäjiä. Muita esimerkkejä löytyy komission kertomuksesta Improving the tools for the social inclusion and non-discrimination of Roma in the EU , 2010. Ks. myös komission asiakirja International perspectives on positive action measures , 2009.

[14] Piemēram, Apvienotās Karalistes vietējais Traveller Education Support Services ( TESS ) ir īpašs dienests, lai panāktu vienlīdzīgu pieeju izglītībai un līdztiesīgus izglītības rezultātus Traveller un romu bērniem. Vēl viens piemērs ir "Darbavietas romiem" ( JOBS for Roma ) projekts Bulgārijā, kas piedāvā palīdzību romu bezdarbniekiem un atbalstu uzņēmējiem. Citi piemēri ir atrodami Komisijas ziņojumā "Sociālās integrācijas un romu nediskriminācijas līdzekļu uzlabošana ES" ( Improving the tools for the social inclusion and non-discrimination of Roma in the EU ), 2010. gads. Skatīt arī Eiropas Komisija, "Starptautiskie viedokļi par pozitīvās rīcības pasākumiem" ( International perspectives on positive action measures ), 2009. gads.

[15] Vuotuinen kasvuselvitys: EU:lle kattava ratkaisu kriisiin, KOM(2011) 11.

[15] COM (2011) 11, Gada izaugsmes pētījums: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide.

[16] Seitsemästä lippulaiva-aloitteesta tärkeimpiä ovat tässä yhteydessä köyhyyden ja sosiaalisen syrjäytymisen torjunnan eurooppalainen foorumi, uuden osaamisen ja työllisyyden ohjelma sekä innovaatiounioni.

[16] No septiņām pamatiniciatīvām vissvarīgākās šajā kontekstā ir "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību", "Jaunu prasmju un darbavietu programma" un "Inovācijas Savienība".

[17] Open Society Instituten (OSI) vuonna 2008 tekemän selvityksen mukaan arviolta 10 prosenttia romaneista osallistuu ylemmän perusasteen ja keskiasteen koulutukseen (seitsemästä jäsenvaltiosta saatavilla olevien tietojen perusteella).

[17] Attiecībā uz vidusskolas izglītību aptuveni 10 % romu apmeklē vidusskolu, kā aplēsts, pamatojoties uz Atvērtās sabiedrības institūta ( Open Society Institute – OSI ) 2008. gada pētījumu (dati pieejami par septiņām dalībvalstīm).

[18] Työvoimatutkimus 2009: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/microdata/lfs.

[18] Darbaspēka apsekojums, 2009. gads – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/microdata/lfs

[19] Open Society Institute, International Comparative Data Set on Roma Education , 2008. Alemman perusasteen koulutusta koskevia tietoja on saatavilla Bulgariasta, Latviasta, Liettuasta, Romaniasta, Slovakiasta ja Unkarista, joiden painotettu keskiarvo on 42 prosenttia.

[19] Atvērtās sabiedrības institūts ( Open Society Institute ), International Comparative Data Set on Roma Education , 2008. gads. Dati par pamatskolas izglītību ir pieejami par 6 dalībvalstīm: Bulgāriju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju un Slovākiju. Vidējais svērtais rādītājs šīm dalībvalstīm ir 42 %.

[20] KOM(2011) 66 lopullinen.

[20] COM(2011) 66.

[21] Pienille romanilapsille tarkoitettujen korkealaatuisten palvelujen lisäämistä koskeva pilottihanke ( A Good Start: scaling-up access to quality services for young Roma children ).

[21] Izmēģinājuma projekts: "Labs sākums: pieejas palielināšana kvalitatīviem pakalpojumiem romu bērniem".

[22] Tässä yhteydessä olisi kartoitettava innovatiivisten lähestymistapojen, kuten tietotekniikkaan pohjautuvien oppimis- ja pätevöitymismenetelmien, käyttömahdollisuuksia.

[22] Šajā saistībā ir aktīvi jāizskata tādu inovatīvu pieeju izmantošana kā, piemēram, uz IKT balstīta pieeja zināšanu un prasmju ieguvei.

[23] Luonnos yhteiseksi työllisyysraportiksi , KOM(2011) 11, liite 3. Ks. myös työvoimatutkimus 2009: naisten työllisyysaste oli tuolloin 62,5 % ja miesten 75,8 %, http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=t2020_10.

[23] COM (2011) 11, 3. pielikums, Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts . Skatīt arī Darbaspēka apsekojumu, 2009. gads.: 2009. gadā nodarbinātības līmenis bija 62,5 % sievietēm un 75,8 % vīriešiem –http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=t2020_10.

[24] Ks. alaviite 4.

[24] Pasaules Banka, op.cit .

[25] Perusoikeusviraston julkaisu European Union Minorities and Discrimination Survey, Main Results Report, 2009.

[25] Pamattiesību aģentūra ( Fundamental Rights Agency ), European Union Minorities and Discrimination Survey , Main Results Report , 2009. gads.

[26] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/dataset?p_product_code=TSDPH100

[27] Solidaarinen terveydenhuolto: terveyserojen vähentäminen EU:ssa , KOM(2009) 567. Ks. myös Fundación Secretariado Gitano (alaviite 3) ja K. Sepkowitz, Health of the World's Roma population , 2006, Tšekin, Irlannin, Slovakian ja Bulgarian tilanteesta.

[27] COM (2009) 567, Solidaritāte veselības jomā. Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES. Skatīt arī Fundación Secretariado Gitano , op cit . un Sepkowitz K , "Health of the World's Roma population", 2006. gads, kas ir balstīts uz situāciju Čehijā, Īrijā, Slovākijā un Bulgārijā.

[28] Tiettynä vuonna alle yksivuotiaana kuolleiden lasten määrä suhteessa samana vuonna elävänä syntyneiden lasten määrään, Eurostat, 2009,http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_minfind&lang=en.

[28] Bērnu, kas jaunāki par vienu gadu, nāves gadījumu skaita gadā attiecība pret dzīvi dzimušo bērnu skaitu attiecīgajā gadā. Eurostat dati, 2009. gads –http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_minfind&lang=en

[29] UNDP, The Roma in Central and Eastern Europe, Avoiding the Dependency Trap , 2003. Bulgaria, Romania, Slovakia, Unkari ja Tšekki. Ihmisoikeus- ja tasa-arvokomissio, Inequalities Experienced by Gypsy and Traveller Communities: A review , 2009.

[29] UNDP , The Roma in Central and Eastern Europe , Avoiding the Dependency Trap , 2003. gads. Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Čehija. Vienlīdzības un cilvēktiesību komisija, Inequalities Experienced by Gypsy and Traveller Communities : A review , 2009. gads.

[30] Perusoikeusvirasto, European Union Minorities and Discrimination Survey, Main Results Report, 2009.

[30] Pamattiesību aģentūra ( Fundamental Rights Agency ), European Union Minorities and Discrimination Survey , Main Results Report , 2009. gads.

[31] Fundación Secretariado Gitano, ks. alaviite 3. Ks. myös University of Sheffield, The Health Status of Gypsies and Travellers in England, 2004.

[31] Fundación Secretariado Gitano , op.cit . Skatīt arī University of Sheffield , The Health Status of Gypsies and Travellers in England, 2004. gads.

[32] Eurostat, 2002, http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/8-21032006-AP/EN/8-21032006-AP-EN.PDF ).

[32] Eurostat dati, 2002. gads – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_PUBLIC/8-21032006-AP/EN/8-21032006-AP-EN.PDF

[33] Perusoikeusvirasto, Housing conditions of Roma and Travellers in the European Union, Comparative Report , 2009.

[33] Pamattiesību aģentūra, Housing conditions of Roma and Travellers in the European Union , Comparative Report , 2009. gads.

[34] Romanien integraation vuosikymmen 2005–2015 on kansainvälinen aloite, jossa hallitukset, kansainväliset yhteistyöjärjestöt ja kansalaisyhteiskunta yhdistävät voimansa vauhdittaakseen romanien integroitumista ja arvioidakseen edistymistä avoimesti ja kvantitatiivisesti. Tällä hetkellä aloitteeseen osallistuvat Bulgaria, Espanja, Romania, Slovakia, Tšekki ja Unkari sekä Albania, Bosnia ja Hertsegovina, entinen Jugoslavian tasavalta Makedonia, Kroatia, Montenegro ja Serbia. Slovenia osallistuu tarkkailijana. Aloitteen kansainvälisiä yhteistyöjärjestöjä ovat Maailmanpankki, OSI, UNDP, Euroopan neuvosto ja sen kehityspankki, Etyj, ERIO, ERTF, ERRC, YK:n Habitat, UNHCR ja Unicef.

[34] Romu integrācijas desmitgade no 2005. līdz 2015. gadam ir starptautiska iniciatīva, kurā apvienojas valdības, starptautiskās partnerorganizācijas un pilsoniskā sabiedrība, lai paātrinātu progresu virzībā uz romu integrāciju un pārskatītu šo progresu pārredzamā un izmērāma veidā. Divpadsmit valstis, kuras pašreiz piedalās šajā desmitgadē, ir Bulgārija, Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Spānija, kā arī Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ( FYROM ), Melnkalne un Serbija. Slovēnijai ir novērotājas statuss. Desmitgades starptautiskās partnerorganizācijas ir Pasaules Banka, OSI , UNDP , Eiropas Padome, Eiropas Padomes Attīstības banka, EDSP, ERIO , ERTF , ERRC , UN-HABITAT , UNHCR un UNICEF .

[35] Ks. tämän tiedonannon liitteessä esitetyt Euroopan neuvoston arviot osoitteessa http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp.

[35] Skatīt Eiropas Padomes aplēses http://www.coe.int/t/dg3/romatravellers/default_EN.asp, kas ir ietvertas šā paziņojuma pielikumā.

[36] Romanien osallistamista koskevat kymmenen yhteistä perusperiaatetta esitettiin foorumin ensimmäisessä kokouksessa 24. huhtikuuta 2009, ja ne on liitetty neuvoston 8. kesäkuuta 2009 hyväksymiin päätelmiin. Periaatteet ovat seuraavat: 1) rakentavat, käytännönläheiset ja syrjimättömät politiikat, 2) nimenomainen, mutta ei poissulkeva kohdentaminen, 3) kulttuurienvälinen lähestymistapa, 4) tavoitteena osallistuminen vallitsevaan yhteiskuntaan, 5) tietoisuus sukupuolinäkökohdista, 6) hyviksi todettujen politiikkojen jakaminen, 7) EU:n välineiden käyttäminen, 8) alue- ja paikallisviranomaisten osallistuminen, 9) kansalaisyhteiskunnan osallistuminen ja 10) romaniväestön aktiivinen osallistuminen.

[36] Desmit kopējie romu iekļaušanas pamatprincipi tika izklāstīti pirmajā platformas sanāksmē 2009. gada 24. aprīlī. Tie tika pievienoti Padomes 2009. gada 8. jūnija secinājumiem. Pamatprincipi ir šādi: 1) konstruktīva, pragmātiska un nediskriminējoša politika; 2) skaidri formulētas, bet ne ierobežotas mērķgrupas noteikšana; 3) starpkultūru pieeja; 4) mērķis panākt romu iekļaušanu plašākā sabiedrībā; 5) dzimumu līdztiesības aspekta apzināšanās; 6) uz pierādījumiem balstītas politikas pārcelšana; 7) ES instrumentu izmantošana; 8) reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalība; 9) pilsoniskās sabiedrības iesaiste; 10) aktīva romu līdzdalība.

[37] Euroopan sosiaalirahastosta on osoitettu 9,6 miljardia euroa vuosiksi 2007–2013 vähäosaisten väestöryhmien, myös romanien, sosioekonomiseen osallistamiseen ja 172 miljoonaa euroa romanien integrointitoimiin. Euroopan aluekehitysrahastosta on tarkoitus myöntää yli 16,8 miljardia euroa sosiaalisen infrastruktuurin kehittämiseen.

[37] Eiropas Sociālajam fondam laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķirti 9,6 miljardi euro, lai veiktu pasākumus, kuru mērķis ir neizdevīgā stāvoklī esošu iedzīvotāju, tostarp marginalizētu romu iedzīvotāju, sociālekonomiskā integrācija, un 172 miljoni euro ir nepārprotami piešķirti pasākumiem, kuru mērķis ir integrēt romus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gadījumā sociālajai infrastruktūrai ir ieplānoti vairāk nekā 16,8 miljardi euro.

[38] KOM(2010) 133.

[38] COM(2010) 133.

[39] Neuvoston päätelmät, 7. kesäkuuta 2010, 10058/10+COR 1.

[39] Padomes 2010. gada 7. jūnija secinājumi, 10058/10+COR 1.

[40] Euroopan parlamentin ja neuvoston asetus (EU) N:o 437/2010 (EUVL L 132, 29.5.2010). Komissio antoi 9. helmikuuta 2011 ohjeet syrjäytyneille yhteisöille tarkoitettujen EAKR:stä rahoitettavien yhdennettyjen asumistoimenpiteiden täytäntöönpanosta. Rahastojen koordinointikomitea on hyväksynyt ohjeet.

[40] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 437/2010 (OV L 132, 29.5.2010.). Komisija 2011. gada 9. februārī publicēja norādījumus par integrēto mājokļu intervenču īstenošanu marginalizētu kopienu labā saskaņā ar ERAF, ko apstiprināja Līdzekļu koordinācijas komiteja.

[41] Koheesiopolitiikkaan liittyvä strategiaraportti 2010 vuosien 2007–2013 ohjelmien toteuttamisesta , KOM(2010) 110 ja SEC(2010) 360. Raportin mukaan jäsenvaltiot käyttivät keskimäärin vain 31 prosenttia niille koheesiopolitiikan valmisteluun, täytäntöönpanoon ja seurantaan varatuista määrärahoista.

[41] COM(2010) 110, Kohēzijas politika – 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.-2013. gadā un SEC(2010) 360; tiek ziņots, ka dalībvalstis ir izmantojušas vidēji tikai 31 % no piešķīrumiem, lai atbalstītu kohēzijas politikas sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību.

[42] Neuvoston asetuksen (EY) N:o 1083/2006 (EUVL L 210, 31.7.2006) yleiskattavaa tukea koskevien 42 ja 43 artiklan mukaisesti.

[42] Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1083/2006 42. un 43. pantu saistībā ar vispārējiem piešķīrumiem (OV L 210, 31.7.2006.).

[43] Euroopan talous- ja sosiaalikomitealla on kansallisiin talous- ja sosiaalikomiteoihin ja vastaaviin organisaatioihin perustuva järjestäytyneen kansalaisyhteiskunnan kansallisten yhteyshenkilöjen verkosto.

[43] Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ar valstu ekonomikas un sociālo lietu komiteju un līdzīgu organizāciju starpniecību ir valstu kontaktpersonu tīkls organizētajā pilsoniskajā sabiedrībā.

[44] Euroopan parlamentin ja neuvoston päätös N:o 283/2010/EU, annettu 25. maaliskuuta 2010.

[44] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 25. marta Lēmums Nr. 283/2010/ES.

[45] Komissio tukee jo esimerkiksi Kiútprogram-nimistä pienen mittakaavan pilottihanketta, jonka kohderyhmänä on Unkarin romanit ja jonka puitteissa myönnetään suhteellisen pieniä mikroluottoja.

[45] Komisija, piemēram, jau atbalsta Kiútprogram – maza mēroga izmēģinājuma projektu, kura mērķgrupa ir romu kopiena Ungārijā un kas sniedz relatīvi mazus mikroaizdevumus.

[46] Talous- ja työllisyyspolitiikkojen yhdennetyissä suuntaviivoissa (nro 10) viitataan romaneihin. Lisäksi ”köyhyyden ja sosiaalisen syrjäytymisen torjunnan eurooppalainen foorumi” -nimisessä lippulaiva-aloitteessa esitetään, miten romanien integroitumista voidaan edistää köyhyyttä ja sosiaalista syrjäytymistä yleisellä tasolla torjuvan politiikan puitteissa. Muilla työllisyyspolitiikkaa koskevilla suuntaviivoilla edistetään työllistettävyyttä tavalla, joka tukee romanien sosioekonomista integroitumista.

[46] Integrētajās ekonomikas un nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (Nr. 10) ir minēta nepārprotama atsauce uz romiem. Turklāt galvenajā iniciatīvā "Platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību" ir izklāstīts, kā risināt romu integrāciju nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas kopējās politikas ietvaros. Citās nodarbinātības politikas pamatnostādnēs ir veicināta nodarbināmība veidā, kas sekmē romu tautas sociālekonomisko integrāciju.

[47] EU:n talousarvion kokonaistarkastelu , KOM(2010) 700.

[47] COM(2010) 700, ES budžeta pārskatīšana.

[48] Laajentumisstrategia sekä vuosien 2010 ja 2011 tärkeimmät haasteet , KOM(2010) 660.

[48] COM (2010) 660, Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.-2011. gadā.

[49] Foorumin ensimmäinen tapaaminen järjestettiin vuonna 2009 yleisten asioiden neuvoston 8. joulukuuta 2008 hyväksymien päätelmien johdosta. Päätelmissä komissiota kehotettiin järjestämään jäsenvaltioille mahdollisuus vaihtaa romanien osallistamista koskevia hyviä käytäntöjä ja kokemuksia, antamaan analyyttistä tukea ja kannustamaan kaikkia romanikysymysten parissa työskenteleviä, myös romanien edustusjärjestöjä, tekemään yhteistyötä yhtenäisen eurooppalaisen foorumin puitteissa (yleisten asioiden neuvoston päätelmät 15976/1/08 REV 1).

[49] Pirmā platformas sanāksme notika 2009. gadā pēc Vispārējo lietu padomes 2008. gada 8. decembra secinājumiem, kuros Komisija tika aicināta rīkot labākās prakses un pieredzes apmaiņu dalībvalstu starpā saistībā ar romu integrāciju, sniegt analītisko atbalstu un stimulēt sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm, kurām rūp romu problēmas, tostarp romus pārstāvošajām organizācijām, integrētas Eiropas platformas kontekstā. Vispārējo lietu padomes secinājumi 15976/1/08 REV 1.

[50] Aluepolitiikan pääosasto osallistuu UNDP:n hankkeen rahoitukseen. Hanke on kehitetty yhteistyössä aluepolitiikan pääosaston, perusoikeusviraston, Maailmanpankin ja Open Society Instituten kanssa (toteutus keväällä 2011, tulokset syksyllä). Se kattaa 11 jäsenvaltiota (Bulgaria, Tšekki, Kreikka, Unkari, Puola, Romania, Slovakia, Ranska, Italia, Espanja ja Portugali).

[50] UNDP apsekojums, kuru līdzfinansē REGIO ģenerāldirektorāts un kurš ir izstrādāts sadarbībā ar REGIO ģenerāldirektorātu, Pamattiesību aģentūru, Pasaules Banku un OSI (2011. gada pavasaris – rezultāti rudenī): tiks aptvertas 11 dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Francija, Itālija, Spānija un Portugāle).

[51] Lapsen oikeuksia koskeva EU:n toimintasuunnitelma , KOM(2011) 60.

[51] COM (2011) 60, ES plāns par bērnu tiesībām.

Alkuun

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
fi	lv

Kaksikielinen näyttö

fi

lv