Ühenduse raamistik riigiabi jaoks, mida antakse avalike teenuste eest makstava hüvitisena

Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

(2005/C 297/04)

(2005/C 297/04)

1. EESMÄRK JA KOHALDAMISALA

1. MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. Euroopa Ühenduste Kohtu kohtupraktikast [1] tuleneb, et avalike teenuste eest makstav hüvitis ei kujuta endast riigiabi EÜ asutamislepingu artikli 87 lõike 1 tähenduses, kui see hüvitis vastab teatavatele tingimustele. Juhul, kui avalike teenuste eest makstav hüvitis ei vasta neile tingimustele ja üldkriteeriumid artikli 87 lõike 1 kohaldamiseks on täidetud, kujutab nimetatud hüvitis endast riigiabi.

1. No Eiropas Kopienu Tiesas prakses [1] izriet, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tomēr, ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatbilst šiem nosacījumiem un ja ir izpildīti vispārīgie 87. panta 1. punkta piemērošanas kritēriji, šāda kompensācija uzskatāma par valsts atbalstu.

2. Komisjoni 28. novembril 2005 otsus nr 2005/842/EÜ asutamislepingu artikli 86 lõike 2 kohaldamise kohta üldist majandushuvi pakkuvaid teenuseid osutavatele ettevõtjatele avalike teenuste eest makstava hüvitisena antava riigiabi suhtes] [2] määrab kindlaks tingimused, mille korral teatavad avalike teenuste osutamise eest makstavad hüvitised kujutavad endast EÜ asutamislepingu artikli 86 lõikele 2 vastavat riigiabi, ja vabastab kõnealustele tingimustele vastavad hüvitised eelneva teatamise kohustusest. Avalike teenuste eest makstava hüvitise suhtes, mis kujutab endast riigiabi ega kuulu otsuse nr 2005/842/EÜ asutamislepingu artikli 86 lõike 2 kohaldamise kohta üldist majandushuvi pakkuvaid teenuseid osutavatele ettevõtjatele avalike teenuste eest makstava hüvitisena antava riigiabi suhtes] kohaldamisalasse, kehtib ka edaspidi eelneva teatamise kohustus. Käesoleva raamistiku eesmärk on määratleda tingimused, mille täitmisel nimetatud riigiabi on artikli 86 lõike 2 kohaselt ühisturuga kokkusobiv.

2. Komisijas […] Lēmumā Nr. 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi] [2] uzskaitīti nosacījumi, pie kādiem atsevišķi kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, kas ir atbilstīgs EK Līguma 86. panta 2. punktam, un atbrīvo no iepriekšējas paziņošanas prasības par kompensācijām, kas atbilst šiem nosacījumiem. Uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas uzskatāma par valsts atbalstu un uz kuru neattiecas Lēmums Nr. 2005/842/EK [par Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi], tomēr attiecas iepriekšējās paziņošanas prasība. Šo nostādņu mērķis ir izskaidrot nosacījumus, pie kuriem šādu valsts atbalstu var uzskatīt par atbilstīgu kopējam tirgum saskaņā ar 86. panta 2. punktu.

3. Käesolevat raamistikku kohaldatakse kõigis EÜ asutamislepingu kohaldamisalasse kuuluvates valdkondades, välja arvatud transport ja avalik ringhääling, mille suhtes kohaldatakse komisjoni teatist riigiabi eeskirjade kohta avaliku ringhäälingu jaoks [3].

3. Šīs nostādnes piemēro kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas tiek piešķirta uzņēmumiem saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas EK Līguma noteikumi, izņemot transporta nozari un valsts apraides sektoru, uz kuru attiecas Komisijas paziņojums par valsts atbalsta piemērošanu valsts apraides sabiedrībām [3].

4. Käesoleva raamistiku sätete kohaldamine ei piira ühenduse valdkondlikes õigusaktides ja meetmetes sisalduvate, avalike teenuste osutamise kohustuse suhtes kehtivate rangemate erisätete kohaldamist.

4. Šo nostādņu noteikumus piemēro, neskarot stingrākos īpašos noteikumus, kas attiecas uz Kopienas nozaru tiesību aktos un pasākumos ietvertajiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem.

5. Käesolev raamistik ei piira riigihangete ja konkurentsi suhtes kehtivate ühenduse sätete (eriti EÜ asutamislepingu artiklite 81 ja 82) kohaldamist.

5. Šīs pamatnostādnes piemēro, neskarot spēkā esošos Kopienas noteikumus publiskā iepirkuma un konkurences jomā (jo īpaši Līguma 81. un 82. pantu).

2. AVALIKE TEENUSTE EEST MAKSTAVA HÜVITISENA ANTAVA RIIGIABI ÜHISTURUGA KOKKUSOBIVUSE TINGIMUSED

2. KOMPENSĀCIJAS PAR SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SNIEGŠANU, KAS UZSKATĀMA PAR VALSTS ATBALSTU, ATBILSTĪBAS NOSACĪJUMI

2.1. Üldsätted

2.1. Vispārīgie noteikumi

6. Kohus sätestas oma Altmarki otsuses tingimused, mille korral avalike teenuste eest makstav hüvitis ei kujuta endast riigiabi järgnevalt:

6. Spriedumā Altmark lietā Tiesa noteica šādus nosacījumus, pie kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu:

"[…] Esiteks, abisaaja ettevõtjatel peab olema avalike teenuste osutamise kohustus ja kohustused peavad olema selgelt määratletud. […]

"[…] Pirmkārt, kompensāciju saņemošajam uzņēmumam reāli jābūt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem, kas jāpilda, un šiem pienākumiem jābūt skaidri noteiktiem. […]

[…] Teiseks, hüvitise väljaarvutamise parameetrid tuleb eelnevalt objektiivsel ja läbipaistval viisil kindlaks määrata, et vältida majanduslike eeliste andmist, mis võiksid soosida abisaaja ettevõtjat võrreldes konkureerivate ettevõtjatega. […] Kui liikmesriik hüvitab ettevõtjale tekkinud kahju, ilma et eelnevalt oleks kindlaks määratud hüvitise maksmise parameetrid, ja kui hiljem selgub, et teatavate teenuste osutamine seoses avalike teenuste osutamise kohustusega ei olnud majanduslikult tasuv, siis kujutab see hüvitis endast finantsmeedet, mis vastab riigiabi määratlusele asutamislepingu artikli 87 lõike 1 tähenduses.

[…] Otrkārt, parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš objektīvā un pārskatāmā veidā, lai novērstu iespēju, ka tie varētu saņēmējam uzņēmumam radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem. […] Tādējādi dalībvalsts veikta kompensācijas izmaksa par zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies, gadījumā, ja šādas kompensācijas parametri nav bijuši noteikti iepriekš, bet pēc tam izrādās, ka konkrētu pakalpojumu sniegšana saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumiem pildīšanu nebija ekonomiski izdevīga, tādējādi ir finanšu pasākums, kas atbilst valsts atbalsta jēdzienam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

[…] Kolmandaks, hüvitis ei tohi ületada avalike teenuste osutamise kohustuste täitmisel tekkivaid täielikke või osalisi kulutusi, võttes arvesse saadud tulu ja mõistlikku kasumit. […]

[…] Treškārt, kompensācija nevar pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kādas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus, ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu […]

[…] Neljandaks, juhul kui ettevõtja, kellel on avalike teenuste osutamise kohustus, ei osutu konkreetsel juhul valituks riigihanke menetluse käigus, kui on võimalik valida kandidaat, kes suudaks osutada kõnealuseid teenuseid ühiskonna jaoks kõige madalamate kulutustega, siis tuleb vajaliku hüvitise suuruse määramiseks analüüsida kulutusi, mida teeb nõuetekohaselt juhitud ja avalike teenuste osutamise kohustuse täitmise seisukohast vajalikke transpordivahendeid omav ettevõtja, täites eespool nimetatud kohustusi, võttes arvesse tegevusest saadud tulu ja kõnealuste kohustuste täitmisest saadud mõistlikku kasumit."

[…] Ceturtkārt, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kas Kopienai spētu sniegt šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas summa jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šos pienākumus, rastos tipiskam uzņēmumam, kas veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie transporta līdzekļi, lai atbilstu nepieciešamajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šos pienākumus."

7. Kui need neli kriteeriumi on täidetud, siis ei kujuta avalike teenuste eest makstav hüvitis endast riigiabi ja EÜ asutamislepingu artikleid 87 ja 88 ei kohaldata. Juhul kui liikmesriigid ei vasta neile kriteeriumidele ja üldkriteeriumid EÜ asutamislepingu artikli 87 lõike 1 kohaldamiseks on täidetud, kujutab avalike teenuste eest makstav hüvitis endast riigiabi.

7. Ja ir izpildīti šie četri kritēriji, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav valsts atbalsts un tai nepiemēro EK Līguma 87. un 88. pantu. Ja dalībvalstis neievēro šos kritērijus un ja ir izpildīti vispārīgie kritēriji EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanai, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir valsts atbalsts.

8. Komisjon on seisukohal, et ühisturu praegusel arenguetapil võib kõnealuse riigiabi lugeda EÜ asutamislepingu artikli 86 lõikele 2 vastavaks, kui see on vajalik üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamiseks ja ei mõjuta kaubanduse arengut ühenduse huvide vastaselt. Kõnealuse tasakaalu saavutamiseks peavad olema täidetud järgmised tingimused.

8. Komisija uzskata, ka pašreizējā kopējā tirgus attīstības posmā šādu valsts atbalstu var atzīt par atbilstīgu Līgumam saskaņā ar EK Līguma 86. panta 2. punktu, ja tas ir nepieciešams pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar Kopienas interesēm. Lai sasniegtu šādu līdzsvaru, nepieciešams izpildīt šādus nosacījumus.

2.2. Üldist majandushuvi pakkuvad teenused EÜ asutamislepingu artikli 86 tähenduses

2.2. Reāls pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EK Līguma 86. panta izpratnē.

9. Euroopa Ühenduste Kohtu kohtupraktikast tuleneb, et välja arvatud valdkondades, kus kehtivad ühenduse asjaomased õigusaktid, on liikmesriikidel laialdased volitused, et otsustada, millised teenused võiks lugeda üldist majandushuvi pakkuvate teenuste hulka kuuluvaks. Seega on komisjoni ülesanne tagada, et käesolevaid diskretsiooni piire kohaldatakse vastavalt üldist majandushuvi pakkuvate teenuste määratlusele ilmsete vigadeta.

9. No Eiropas Kopienu tiesas prakses izriet, ka, izņemot nozares, kurās pastāv Kopienas noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu, dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība attiecībā uz lēmumiem par to, kādi pakalpojumi uzskatāmi par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tādējādi Komisijas uzdevums ir nodrošināt, lai šie noteikumi attiecībā uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīciju tiktu piemēroti bez acīmredzamām kļūdām.

10. Artikli 86 lõikest 2 selgub, et üldist majandushuvi pakkuvaid teenuseid osutavad ettevõtjad [4] on ettevõtjad, kellele on antud "eriülesanded". Määratledes avalike teenuste osutamise kohustusi ja hinnates, kas asjaomased ettevõtjad täidavad neid kohustusi, kutsutakse liikmesriike üles pidama selles küsimuses laialdasi arutelusid, ja seda eelkõige tarbijatega.

10. No 86. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi [4], kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir uzņēmumi, kam uzticēts "konkrēts uzdevums". Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi pilda šos pienākumus, dalībvalstis tiek mudinātas veikt plašu apspriešanos, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

2.3. Vajadus dokumendi järele, mis täpsustaks avalike teenuste osutamise kohustusi, ja hüvitiste väljaarvutamise meetodid

2.3. Nepieciešamība izveidot instrumentu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu un kompensāciju aprēķināšanas metožu precizēšanai

11. EÜ asutamislepingu artiklile 86 vastav üldist majandushuvi pakkuvate teenuste määratlus tähendab, et kõnealustele ettevõtjatele on riik andnud eriülesande [5]. Teenuste osutamise kriteeriumide ja tingimuste raamistiku eest vastutavad ametiasutused, sõltumata teenuse osutaja õiguslikust seisundist ja sellest, kas teenust osutatakse vaba konkurentsi alusel. See tingimus kehtib kõigis valdkondades peale nende, kus kehtivad ühenduse asjaomased eeskirjad. Seepärast on avalike teenuste riigihanked vajalikud kõnealuste ettevõtjate ja riigi kohustuste määratlemiseks. Riik tähendab käesolevas kontekstis nii keskvõimu kui ka piirkondlikke ja kohalikke asutusi.

11. Pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdziens EK Līguma 86. panta izpratnē nozīmē, ka valsts ir attiecīgajam uzņēmumam uzticējusi konkrētu uzdevumu [5]. Valsts iestādes — izņemot nozares, kurās pastāv Kopienas noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu — ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanas kritēriju un nosacījumu sistēmas izveidi neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa un tā, vai pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz brīvu konkurenci. Attiecīgi, lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu un valsts pienākumus, nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas piešķīrums. Termins "valsts" aptver centrālās, reģionālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes.

12. Üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamine tuleb anda ettevõtjale ülesandeks ühe või mitme riikliku aktiga, mille vormi määrab kindlaks liikmesriik. Selles aktis või nendes aktides tuleb täpsustada eelkõige:

12. Pienākumu sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecīgajam uzņēmumam jāuztic ar vienu vai vairākiem oficiāliem aktiem, kuru formu var noteikt katra dalībvalsts. Dokumentā vai dokumentos jo īpaši jānorāda:

a) avalike teenuste osutamise kohustuse täpse sisu ja kestuse;

(a) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu precīza būtība un ilgums;

b) asjaomased ettevõtjad ja piirkonnad;

(b) attiecīgie uzņēmumi un teritorija;

c) ettevõtjatele antud ainu- või eriõigused;

(c) jebkādu uzņēmumam piešķirtu ekskluzīvu vai īpašu tiesību būtība;

d) hüvitise väljaarvutamise, kontrollimise ja läbivaatamise parameetrid;

(d) kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri;

e) ülemääraste hüvitiste maksmise vältimise ja tagasimaksmise korra.

(e) kārtību, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu.

13. Määratledes avalike teenuste osutamise kohustusi ja hinnates, kas asjaomased ettevõtjad täidavad neid kohustusi, kutsutakse liikmesriike üles pidama selles küsimuses laialdasi arutelusid, ja seda eelkõige tarbijatega.

13. Definējot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi tās ievēro, dalībvalstis ir aicinātas veikt plašu apspriešanos, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

2.4. Hüvitise suurus

2.4. Kompensācijas summa

14. Hüvitise suurus ei tohi ületada avalike teenuste osutamise kohustuste täitmisel tekkivaid kulutusi, kui võetakse arvesse saadud tulu ja kõnealuste kohustuste täitmisest saadud mõistlikku kasumit. Hüvitis hõlmab kõiki riigi antud soodustusi või riiklikest vahenditest mis tahes kujul antud soodustusi. Mõistlik kasum võib sisaldada asjaomaste ettevõtjate kokkulepitud, piiratud ajavahemikul tootlikkuse suurenemisest saadud kasumit kas täiel määral või osaliselt, ilma et see mõjutaks teenuste kvaliteeti, mille riik on kehtestanud.

14. Kompensācijas summa nedrīkst būt lielāks par summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus ņemot vērā attiecīgos rēķinus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šos pienākumus. Kompensācijas summā iekļauj visas valsts piešķirtās vai ar jebkāda veida valsts līdzekļiem sniegtās priekšrocības. Saprātīgā peļņā var iekļaut visu vai daļu no produktivitātes pieauguma, ko attiecīgie uzņēmumi guvuši atrunātā laika periodā, nemazinot valsts noteikto pakalpojumu kvalitātes līmeni.

15. Hüvitist tuleb alati kasutada asjaomase üldist majandushuvi pakkuva teenuse osutamiseks. Üldist majandushuvi pakkuva teenuse osutamiseks antud avalike teenuste eest makstav hüvitis, mida tegelikult kasutatakse muudel turgudel tegutsemiseks, ei ole õigustatud ja kujutab endast ühisturuga kokkusobimatut riigiabi. Ettevõtja, kellele makstakse hüvitist avalike teenuste osutamise eest, võib sellele vaatamata teenida mõistlikku kasumit.

15. Jebkurā gadījumā kompensācija reāli jāizmanto attiecīgā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Sabiedrisko pakalpojumu kompensācija, kas piešķirta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, bet reāli tiek izmantota darbībai citās tirgus jomās, nav pamatota un līdz ar to uzskatāma par nesaderīgu ar valsts atbalstu. Tomēr uzņēmums, kas saņem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, var parastā kārtībā gūt saprātīgu peļņu.

16. Arvesse võetavad kulud sisaldavad kõiki üldist majandushuvi pakkuva teenuse osutamisega seonduvaid kulusid. Kui kõnealuse ettevõtja tegevus piirdub üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega, võib arvesse võtta kõik ettevõtja kantud kulud. Juhul kui ettevõtja tegevus ei piirdu üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega, võib arvesse võtta vaid üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega seonduvad kulud. Seoses üldist majandushuvi pakkuvate teenustega tehtud kulud võivad katta kõnealuste teenuste osutamisel tekkivad muutuvkulud, asjakohase osa üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamise ja muu tegevusega seotud ühistest püsikuludest ja piisava kasumi omakapitalilt, mis on paigutatud üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisse [6]. Investeeringutega, eelkõige investeeringutega infrastruktuuri, seotud kulud võib võtta arvesse, kui need on vajalikud üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamiseks. Kulud, mis on seotud muude eesmärkidega kui üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega, peavad hõlmama kõik muutuvkulud, asjakohase osa püsikuludest ja piisava kasumi kapitalilt. Nimetatud kulusid ei tohi mitte mingil juhul arvestada üldist majandushuvi pakkuvate teenustega seonduvate kuludena. Kulude väljaarvutamine peab lähtuma eespool määratletud kriteeriumidest ja põhinema üldtunnustatud kuluarvestuspõhimõtetel, millest tuleb komisjoni teavitada vastavalt EÜ asutamislepingu artikli 88 lõike 3 sätetele vastava teatisega.

16. Vērā ņemamās izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas rodas sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Ja attiecīgā uzņēmuma darbības saistītas vienīgi ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu, vērā var ņemt visas tā izmaksas. Ja uzņēmums papildus veic darbības, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas jomā, vērā var ņemt vienīgi izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu. Ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi saistītās izmaksas var aptvert visas mainīgās izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstošu to nemainīgo izmaksu daļu, kas kopīgas gan pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citām darbībām, un adekvātu atlīdzību par pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķirto pašu kapitālu [6]. Ar ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, saistītās izmaksas var ņemt vērā tad, ja tās nepieciešamas pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Izmaksām, kas saistītas ar jebkādiem pasākumiem, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, jāaptver visas mainīgās izmaksas, atbilstoša nemainīgo kopīgo izmaksu daļa un adekvāta atlīdzība par kapitālu. Šīs izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst pierēķināt pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Veicot izmaksu aprēķinu, jāpilda iepriekš noteiktie kritēriji un tas jābalsta uz vispārpieņemtiem izmaksu uzskaites principiem, kas jādara zināmi Komisijai, veicot paziņošanu saskaņā ar 88. panta 3. punktu.

17. Arvesse võetavad tulud peavad sisaldama vähemalt kogu tulu, mis saadakse üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisest. Kui kõnealusel ettevõtjal on eri- või ainuõigusi, mille alusel osutatakse üldist majandushuvi pakkuvaid teenuseid, millest saadav kasum on suurem kui mõistlik kasum, või kui see ettevõtja saab riigilt muid soodustusi, siis tuleb need sõltumata nende klassifikatsioonist EÜ asutamislepingu artiklis 87 võtta arvesse ja lisada ettevõtja tuludesse. Lisaks sellele võib liikmesriik otsustada, et muust tegevusest kui üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisest saadud kasum tuleb kas täielikult või osaliselt eraldada eespool nimetatud teenuste rahastamiseks.

17. Vērā ņemamajos ieņēmumos jāietver vismaz visi ieņēmumi, kas gūti no pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas. Ja attiecīgajam uzņēmumam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kas saistītas ar kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas rada peļņu, kas ir lielāka nekā saprātīga peļņa, vai ja tas saņem kādas citas priekšrocības, ko piešķir valsts, tās jāņem vērā neatkarīgi no to klasifikācijas EK Līguma 87. panta izpratnē un jāpieskaita uzņēmuma ieņēmumiem. Bez tam dalībvalsts var nolemt, ka peļņa, kas uzkrājas no citām darbībām, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, daļēji vai pilnīgi jāpiešķir pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanai.

18. "Mõistlik kasum" peaks tähendama omakapitali tootlust, võttes arvesse riski, mis võib ettevõtjatele kaasneda liikmesriigi sekkumisega, eriti kui sellega antakse ettevõtjale ainu- või eriõigusi, või selle riski puudumist. Nimetatud kasum ei tohi tavaliselt ületada asjaomases valdkonnas viimastel aastatel saadud keskmist kasumit. Valdkondades, kus puuduvad võrdväärsed ettevõtjad sellele ettevõtjale, kelle ülesandeks on üldist majandushuvi pakkuva teenuse osutamine, võib kõnealust ettevõtjat võrrelda mõnes teises liikmesriigis asuva ettevõtjaga või vajaduse korral ka mõnes teises valdkonnas tegutseva ettevõtjaga, eeldusel, et arvestatakse iga valdkonna erijoontega. Mõistliku kasumi määratlemiseks võib liikmesriik rakendada stimuleerivaid kriteeriume, mis võivad muu hulgas olla seotud osutatud teenuste kvaliteedi ja tootmisefektiivsuse suurenemisega.

18. Ar "saprātīgu peļņu" saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā ņem vērā risku vai tā neesamību, kādu uzņēmumam var radīt dalībvalsts intervence, jo īpaši, ja tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Šī norma parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgā nozares vidējo normu pēdējo gadu laikā. Nozarēs, kurās nav uzņēmumu, ko salīdzināt ar uzņēmumu, kam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, salīdzinājumu var veikt ar uzņēmumiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, vai, ja vajadzīgs, darbojas citās nozarēs, ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā katras nozares īpašā specifika. Nosakot, kas ir saprātīga peļņa, dalībvalstis var ieviest veicināšanas kritērijus, kas citstarp saistīti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ieguvumiem attiecībā uz ražošanas efektivitāti.

19. Kui ettevõtja tegevus hõlmab nii üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamist kui ka muud tegevust, peavad sisemisest raamatupidamisest üheselt selguma üldist majandushuvi pakkuvate teenuste ning muude teenuste osutamisega seonduvad kulud ja tulud ning nende eraldamise põhimõtted. Kui ettevõtja ülesandeks on mitme üldist majandushuvi pakkuva teenuse osutamine kas seetõttu, et nende teenuste tellijad on erinevad asutused või seetõttu, et nende teenuste iseloom on erinev, peab nende ettevõtjate sisemisest raamatupidamisest selguma, et erinevate üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega seoses ei maksta liigseid hüvitisi. Need põhimõtted ei piira direktiivi 80/723/EMÜ kohaldamist juhtudel, mis kuuluvad kõnealuse direktiivi kohaldamisalasse.

19. Ja uzņēmējsabiedrība veic darbības, kas gan ietilpst, gan neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmijomā, iekšējā uzskaitē tomēr atsevišķi jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un tie, kas saistīti ar citiem pakalpojumiem, kā arī parametri izmaksu un ieņēmumu iedalījumam. Ja uzņēmumam ir uzticēta vairāku pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšana vai nu tāpēc, ka pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas tiesības piešķir dažādas iestādes vai arī tāpēc, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir dažāda rakstura, uzņēmuma iekšējai uzskaitei jārada iespēja nodrošināt, ka attiecībā uz katru pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nenotiek pārmērīga kompensācija. Šie principi neskar Komisijas Direktīvas 80/723/EEKī noteikumus gadījumos, kad piemēro šo direktīvu.

3. LIIGNE HÜVITAMINE

3. PĀRMĒRĪGA KOMPENSĀCIJA

20. Liikmesriigid peavad korrapäraste kontrollidega tagama, et ei maksta liigseid hüvitisi. Liigsed hüvitised ei ole vajalikud üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamiseks ja kujutavad endast seetõttu ühisturuga kokkusobimatut riigiabi, mis tuleb riigile tagasi maksta, ning tulevikus tuleb hüvitise väljaarvutamise parameetrid ajakohastada.

20. Dalībvalstīm regulāri jāpārbauda vai jānodrošina, ka tiek veiktas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārmērīga kompensācija. Tā kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai nav nepieciešama pārmērīga kompensācija, tā uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu, kas jāatmaksā valstij, un perspektīvā jāatjaunina parametri kompensācijas aprēķināšanai.

21. Kui liigse hüvitise suurus ei ületa 10 % iga-aastasest hüvitisest, võib selle üle kanda järgmisesse aastasse. Mõned üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamisega seonduvad kulutused võivad aastati olulisel määral erineda, eelkõige eriinvesteeringute puhul. Sel juhul võib erandina olla teatavatel aastatel vajalik maksta liigseid hüvitisi üle 10 % rohkem, et tagada üldist majandushuvi pakkuvate teenuste osutamine. Eriolukorda, kus on õigustatud üle 10 % suurema liigse hüvitise maksmine, tuleks täpsustada komisjonile esitatavas teatises. Olukorda tuleks siiski hinnata igas valdkonnas valitseva olukorra põhjal kindlaksmääratud ajavahemiku järel, mis ei tohi olla pikem kui neli aastat. Kõik nimetatud ajavahemiku lõpus kindlaks tehtud liigsed hüvitised tuleks maksta tagasi.

21. Ja pārmērīgas kompensācijas summa nepārsniedz 10 % no gada kompensācijas summas, šādu pārmērīgu kompensāciju var pārcelt uz nākamo gadu. Dažiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi var būt izmaksas, kas gadu no gada ievērojami mainās, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem. Šādos gadījumos izņēmuma kārtā pārmērīga kompensācija, kas atsevišķos gados pārsniedz 10 %, var izrādīties nepieciešama pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Īpašie apstākļi, kas attaisno pārmērīgu kompensāciju, kas pārsniedz 10 %, jāizskaidro paziņojumā Komisijai. Tomēr situācija jāpārskata intervālos, ko nosaka, balstoties uz stāvokli katrā nozarē, bet kas jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt četrus gadus, un visa pārmērīgā kompensācija, kas konstatēta šā perioda beigās, ir jāatmaksā.

22. Liigseid hüvitisi võib kasutada mõne teise üldist majandushuvi pakkuva teenuse rahastamiseks, mida osutab sama ettevõtja, kuid kõnealune ülekanne tuleb ära näidata ettevõtja raamatupidamises ning seda tuleb teha vastavalt käesolevas raamistikus sätestatud, eelkõige eelnevat teatamist käsitlevatele eeskirjadele ja põhimõtetele. Liikmesriigid peavad tagama, et nimetatud ülekandeid kontrollitakse nõuetekohaselt. Kohaldada tuleb direktiivis 80/723/EMÜ sätestatud läbipaistvuseeskirju.

22. Jebkuru pārmērīgu kompensāciju var izmantot, lai finansētu citu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ko sniedz tas pats uzņēmums, bet šāds pārcēlums jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā un jāveic saskaņā ar šajās nostādnēs uzskaitītajiem noteikumiem un principiem, jo īpaši attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka šādi pārcēlumi tiek pienācīgi kontrolēti. Ievēro pārskatāmības noteikumus, kas ietverti Direktīvā 80/723/EEK.

23. Liigne hüvitis ei tohi jääda ettevõtja käsutusse põhjendusega, et tegemist on asutamislepingule vastava abiga (nt keskkonnaabi, tööhõiveabi või väikestele ja keskmise suurusega ettevõtjatele — antav abi). Kui liikmesriik tahab anda sellist abi, tuleb järgida EÜ asutamislepingu artikli 88 lõikes 3 sätestatud eelneva teavitamise korda. Abi võib välja maksta alles siis, kui komisjon on selle heaks kiitnud. Kui abi on kooskõlas grupierandi määrusega, peavad olema täidetud grupierandi määruse tingimused.

23. Pārmērīgās kompensācijas summa nevar palikt pieejama uzņēmumam, pamatojot to kā atbalstu, kas saderīgs ar Līgumu (piemēram, vides atbalsts, nodarbinātības atbalsts un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem). Ja dalībvalsts vēlas piešķirt šādu atbalstu, tam jānotiek saskaņā ar iepriekšējas paziņošanas procedūru, kas noteikta EK Līguma 88. panta 3. punktā. Atbalstu var izmaksāt vienīgi tad, ja to atļāvusi Komisija. Ja šāds atbalsts ir saderīgs ar regulu par grupveida atbrīvojumu, jāievēro šīs regulas grupveida atbrībojumu nosacījumi.

4. KOMISJONI OTSUSEGA SEOTUD TINGIMUSED JA KOHUSTUSED

4. KOMISIJAS LĒMUMIEM PIEVIENOTIE NOSACĪJUMI UN PIENĀKUMI

24. Nõukogu 22. märtsi 1999. aasta määruse (EÜ) nr 659/1999, millega kehtestatakse üksikasjalikud eeskirjad EÜ asutamislepingu artikli 93 kohaldamiseks [7], artikli 7 lõike 4 kohaselt võib komisjon lisada positiivsele otsusele tingimused, mille täitmisel võib abi lugeda ühisturuga kokkusobivaks, ja sätestada kohustused, mis võimaldavad jälgida otsuse täitmist. Üldist majandushuvi pakkuvate teenuste valdkonnas võivad tingimused ja kohustused olla vajalikud eelkõige tagamaks, et asjaomastele ettevõtjatele antav abi ei moodusta liigseid hüvitisi. Korrapärased aruanded või muud kohustused võivad olla vajalikud, kui tegemist on üldist majandushuvi pakkuva teenusega seotud konkreetse olukorraga.

24. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai [7] 7. panta 4. punktu, pozitīvam lēmumam Komisija var pievienot nosacījumus, kurus ievērojot, atbalsts uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu, un noteikt pienākumus, kas ļauj uzraudzīt tās lēmuma izpildi. Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā var būt nepieciešami nosacījumi un pienākumi, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem piešķirtais atbalsts faktiski nerada pārmērīgu kompensāciju. Šajā kontekstā var būt nepieciešami periodiski ziņojumi vai citi pienākumi, ņemot vērā katra pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi īpašo situāciju.

5. RAAMISTIKU KOHALDAMINE

5. NOSTĀDŅU PIEMĒROŠANA

25. Käesolevat raamistikku kohaldatakse kuue aasta jooksul alates selle Euroopa Liidu Teatajas avaldamise kuupäevast. Komisjon võib, pärast liikmesriikidega konsulteerimist, teha vajalikke muudatusi enne raamistiku kehtivusaja lõppemist ühisturu arendamiseks. Nelja aasta pärast, arvestades käesoleva raamistiku avaldamise kuupäeva, viib komisjon läbi ekspertiisi, mille aluseks on faktiline teave ja komisjoni eestvõttel peamiselt liikmesriikide edastatud andmete põhjal läbiviidud ulatuslike arutelude tulemused. Ekspertiisi tulemused peavad olema kättesaadavad Euroopa Parlamendile, regioonide komiteele, majandus- ja sotsiaalkomiteele ning liikmesriikidele.

25. Šīs nostādnes piemēros 6 gadus no to publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var grozīt šīs nostādnes, pirms tās zaudē spēku, ja ir svarīgi iemesli, kas saistīti ar kopējā tirgus attīstību. Četrus gadus pēc šo nostādņu publicēšanas, Komisija veiks ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašās apspriešanās rezultātiem, ko Komisija būs veikusi, jo īpaši balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem. Ietekmes novērtējuma rezultātus dara pieejamus Eiropas Parlamentam, Reģionu komitejai un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

26. Komisjon kohaldab käesolevas raamistikus sätestatut abi suhtes, millest teda on teavitatud, ja teeb otsuse kõnealuse abi kohta pärast raamistiku avaldamist Euroopa Liidu Teatajas ka juhul, kui abist teatati enne raamistiku avaldamist. Teatamata abi suhtes kohaldab komisjon:

26. Komisija piemēros šo nostādņu noteikumus visiem atbalsta projektiem, par ko tai ziņots, un pieņems lēmumu par šiem projektiem pēc nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem ziņots pirms šīs publicēšanas. Ja par atbalstu nav ziņots, Komisija piemēros:

a) käesoleva raamistiku sätteid, kui abi on antud pärast raamistiku avaldamist Euroopa Liidu Teatajas;

a) šo nostādņu noteikumus, ja atbalsts piešķirts pēc nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī;

b) muudel juhtudel abi andmise ajal kehtivaid sätteid.

b) noteikumus, kas bija spēkā laikā, kad atbalsts tika piešķirts — visos citos gadījumos.

6. ASJAKOHASED MEETMED

6. ATTIECĪGI PASĀKUMI

27. Komisjon teeb EÜ asutamislepingu artikli 88 lõike 1 kohaselt asjakohase meetmena ettepaneku, et liikmesriigid viiksid oma kehtiva korra avalike teenuste eest hüvitise maksmiseks vastavusse käesoleva raamistikuga 18 kuu jooksul pärast raamistiku avaldamist Euroopa Liidu Teatajas. Liikmesriigid kinnitavad komisjonile ühe kuu jooksul pärast raamistiku avaldamist Euroopa Liidu Teatajas, et nad nõustuvad tehtud ettepanekuga asjakohaste meetmete kohta. Kui komisjon vastust ei saa, on komisjon seisukohal, et asjaomane liikmesriik ei ole ettepanekuga nõus.

27. Komisija, kā attiecīgus pasākumus EK Līguma 88. panta 1. punkta mērķiem, ierosina to, ka dalībvalstis saskaņo to esošās shēmas attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar šīm nostādnēm 18 mēnešu laikā kopš šo nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Viena mēneša laikā kopš nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstis apstiprina Komisijai, ka tās piekrīt attiecīgajiem ierosinātajiem pasākumiem. Ja netiks saņemta nekāda atbilde, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt.

[1] Otsused kohtuasjas C-280/00 Altmark Trans GmbH ja Regierungspräsidium Magdeburg v. Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH ("Altmark") [2003] ECR I-7747 ja otsus liidetud kohtuasjades C-34/01 kuni C-38/01 Enirisorse SpA v Ministero delle Finanze [2003] EKL I-14243.

[1] Spriedumi lietās C-280/00 Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH ("Altmark") Receuil 2003 I-7747 un Apvienotajās lietās C-34/01 līdz C-38/01 Enirisorse SpA Receuil 2003 I-14243.

[2] ELT L 312, 29.11.2005, lk 67.

[2] OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.

[3] EÜT C 320, 15.11.2001, lk 5.

[3] OV C 320, 15.11.2001., 5. lpp.

[4] "Ettevõtja" on majandustegevusega tegelev mis tahes üksus, olenemata tema õiguslikust seisundist ja rahastamisviisist. "Riigi osalusega äriühing" on mis tahes ettevõtja, kelle suhtes ametiasutused võivad otseselt või kaudselt kasutada valitsevat mõju omandiõiguse, finantsosaluse või ettevõtja suhtes kehtivate eeskirjade alusel, nagu on määratletud komisjoni 25. juuni 1980. aasta direktiivi 80/723/EMÜ (liikmesriikide ja riigi osalusega äriühingute vaheliste finantssuhete läbipaistvuse ning teatavate ettevõtjate finantsläbipaistvuse kohta) artikli 2 lõike 1 punktis b. (EÜT L 195, 29.7.1980, lk 35. Direktiivi on viimati muudetud direktiiviga 2000/52/EÜ, EÜT L 193, 29.7.2000, lk 75).

[4] Ar "uzņēmumu" saprot jebkuru organizāciju, kas iesaistīta saimnieciskā darbībā neatkarīgi no organizācijas juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta. Ar "publisku uzņēmumu" saprot jebkuru uzņēmumu, kurā valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, savas finanšu līdzdalības dēļ vai to reglamentējošo noteikumu dēļ, kā noteikts Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvas Nr. 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī finansiālo pārskatāmību dažos uzņēmumos, 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā (OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/52/EK. OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp.)

[5] Vt eriti otsust kohtuasjas C-127/73 BRT v. SABAM [1974] EKL-313.

[5] Skat. jo īpaši Spriedumu lietā C-127/73 BRT pret SABAM, Recueil 1974, 313 lpp.

[6] Vt liidetud kohtuasju C-83/01P, C-93/01P ja C-94/01P Chronopost SA [2003] EKL I-6993.

[6] Skat. Spriedumu apvienotajās lietās C-83/01P, C-93/01P un C-94/01P Chronopost SA Recueil 2003 I-6993.

[7] EÜT L 83, 27.3.1999, lk 1. Määrust on viimati muudetud 2003. aasta ühinemisaktiga.

[7] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

--------------------------------------------------