Commission Notice

Komisijas paziņojums

Guidelines on the applicability of Article 81 of the EC Treaty to horizontal cooperation agreements

Pamatnostādnes par EK Līguma 81. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem

(2001/C 3/02)

(2001/C 3/02)

(Text with EEA relevance)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. IEVADS

1. INTRODUCTION

1.1. Mērķis

1.1. Purpose

1. Šajās pamatnostādnēs izklāstīti horizontālās sadarbības nolīgumu novērtēšanas principi saskaņā ar Līguma 81. pantu. Sadarbība ir "horizontāla", ja nolīgums tiek noslēgts vai saskaņota darbība tiek sākta starp uzņēmumiem, kuri darbojas tirgū tajā pašā līmenī(-ņos). Vairākumā gadījumu horizontālā sadarbība ir sadarbība starp konkurentiem. Tā ietver, piemēram, tādas jomas kā pētniecība un attīstība, ražošana, iepirkšana vai tirdzniecība.

1. These guidelines set out the principles for the assessment of horizontal cooperation agreements under Article 81 of the Treaty. A cooperation is of a "horizontal nature" if an agreement or concerted practice is entered into between companies operating at the same level(s) in the market. In most instances, horizontal cooperation amounts to cooperation between competitors. It covers for example areas such as research and development (R & D), production, purchasing or commercialisation.

2. Horizontālā sadarbība var radīt konkurences problēmas. Tā, piemēram, ir gadījumā, ja sadarbības puses vienojas noteikt cenas vai izlaidi, sadalīt tirgus vai ja sadarbība ļauj pusēm saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus spēju un tādējādi rada negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, izlaidi, inovāciju vai produktu daudzveidību un kvalitāti.

2. Horizontal cooperation may lead to competition problems. This is for example the case if the parties to a cooperation agree to fix prices or output, to share markets, or if the cooperation enables the parties to maintain, gain or increase market power and thereby causes negative market effects with respect to prices, output, innovation or the variety and quality of products.

3. No otras puses, horizontālā sadarbība var radīt būtiskus saimnieciskos labumus. Uzņēmumiem jāreaģē uz pieaugošu konkurences spiedienu un mainīgu tirgu, ko rada globalizācija, tehnoloģiskās attīstības ātrums un parasti dinamiskāki tirgi. Sadarbība var būt veids, kā sadalīt risku, ietaupīt izmaksas, apvienot zinātību (know-how) un ātrāk ieviestu jauninājumu. Īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem sadarbība ir svarīgs veids, kā pielāgoties mainīgam tirgum.

3. On the other hand, horizontal cooperation can lead to substantial economic benefits. Companies need to respond to increasing competitive pressure and a changing market place driven by globalisation, the speed of technological progress and the generally more dynamic nature of markets. Cooperation can be a means to share risk, save costs, pool know-how and launch innovation faster. In particular for small and medium-sized enterprises cooperation is an important means to adapt to the changing market place.

4. Komisijai, atzīstot saimnieciskos labumus, kurus var radīt sadarbība, jānodrošina, lai tiktu saglabāta efektīva konkurence.81. pants nodrošina līdzsvarotas novērtēšanas tiesisko regulējumu, ņemot vērā gan konkurenci kropļojošas sekas, gan saimnieciskos labumus.

4. The Commission, while recognising the economic benefits that can be generated by cooperation, has to ensure that effective competition is maintained. Article 81 provides the legal framework for a balanced assessment taking into account both anti-competitive effects as well as economic benefits.

5. Iepriekš divi Komisijas paziņojumi un divas grupālā atbrīvojuma regulas sniedza norādījumus horizontālās sadarbības novērtēšanai saskaņā ar 81. pantu. Komisijas Regula (EEK) Nr. 417/85 [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2236/97 [2], un Komisijas Regula (EEK) Nr. 418/85 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2236/97, paredzēja attiecīgi noteiktu specializācijas nolīgumu un pētniecības un attīstības nolīgumu veidu atbrīvojumu. Šīs divas regulas tagad ir aizstātas ar Komisijas 2000. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 2658/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu specializācijas nolīgumu kategorijām [4] ("Specializācijas grupālā atbrīvojuma regula") un Komisijas 2000. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 2659/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz pētniecības un attīstības nolīgumu kategorijām [5] ("Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regula"). Divi paziņojumi sniedza norādījumus attiecībā uz noteiktiem sadarbības nolīguma veidiem, uz kuriem neattiecas 81. pants [6], un sadarbības kopuzņēmumu novērtēšanu [7].

5. In the past, two Commission notices and two block exemption regulations provided guidance for the assessment of horizontal cooperation under Article 81. Commission Regulation (EEC) No 417/85(1), as last amended by Regulation (EC) No 2236/97(2) and Commission Regulation (EEC) No 418/85(3), as last amended by Regulation (EC) No 2236/97, provided for the exemption of certain forms of specialisation agreement and research and development agreement (R & D) respectively. Those two Regulations have now been replaced by Commission Regulation (EC) No 2658/2000 of 29 November 2000 on the application of Article 81(3) of the Treaty to categories of specialisation agreements(4) ("the Specialisation block exemption Regulation") and Commission Regulation (EC) No 2659/2000 of 29 November 2000 on the application of Article 81(3) of the Treaty to categories of research and development agreements(5) ("the R & D block exemption Regulation"). The two notices provided guidance in respect of certain types of cooperation agreement falling outside Article 81(6) and the assessement of cooperative joint ventures(7).

6. Mainīgi tirgi ir radījuši arvien lielāku horizontālās sadarbības dažādību un izmantošanu. Ir vajadzīgi pilnīgāki un precizēti norādījumi, lai uzlabotu skaidrību un pārredzamību attiecībā uz 81. panta piemērošanu šajā jomā. Novērtēšanā lielāks uzsvars jāliek uz saimnieciskiem kritērijiem, lai labāk atspoguļotu Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas spriedumu izpildes prakses un tiesu prakses pēdējās izmaiņas.

6. Changing markets have generated an increasing variety and use of horizontal cooperation. More complete and updated guidance is needed to improve clarity and transparency regarding the applicability of Article 81 in this area. Within the assessment greater emphasis has to be put on economic criteria to better reflect recent developments in enforcement practice and the case law of the Court of Justice and Court of First Instance of the European Communities.

7. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt analītisku satvaru visbiežāk izplatītajiem horizontālās sadarbības veidiem. Šis satvars pamatā balstās uz kritērijiem, kas palīdz analizēt sadarbības nolīguma saimniecisko kontekstu. Saimnieciskie kritēriji, piemēram, pušu tirgus spēja un citi faktori, kas attiecas uz tirgus struktūru, ir galvenais elements, novērtējot tirgus ietekmi, kuru, iespējams, radīs sadarbība, un tādējādi novērtēšanai saskaņā ar 81. pantu. Ņemot vērā horizontālās sadarbības veidu un apvienojumu, kā arī tirgus apstākļu lielo dažādību, kuros tie darbojas, ir neiespējami sniegt konkrētas atbildes katram iespējamam scenārijam. Tomēr šis analītiskais satvars, kas balstās uz saimnieciskiem kritērijiem, palīdzēs uzņēmumiem novērtēt atsevišķa sadarbības nolīguma savietojamību ar 81. pantu.

7. The purpose of these guidelines is to provide an analytical framework for the most common types of horizontal cooperation. This framework is primarily based on criteria that help to analyse the economic context of a cooperation agreement. Economic criteria such as the market power of the parties and other factors relating to the market structure, form a key element of the assessment of the market impact likely to be caused by a cooperation and therefore for the assessment under Article 81. Given the enormous variety in types and combinations of horizontal cooperation and market circumstances in which they operate, it is impossible to provide specific answers for every possible scenario. The present analytical framework based on economic criteria will nevertheless assist businesses in assessing the compatibility of an individual cooperation agreement with Article 81.

8. Pamatnostādnes ne tikai aizstāj 5. punktā minētos paziņojumus, bet arī aptver plašāku visbiežāk izplatīto horizontālo nolīgumu veidu diapazonu. Tās papildina Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulu un Specializācijas grupālā atbrīvojuma regulu.

8. The guidelines not only replace the Notices referred to in paragraph 5, but also cover a wider range of the most common types of horizontal agreements. They complement the R & D block exemption Regulation and the Specialisation block exemption Regulation.

1.2. Pamatnostādņu darbības joma

1.2. Scope of the guidelines

9. Šīs pamatnostādnes aptver nolīgumus vai saskaņotu darbību (turpmāk – "nolīgumi"), kas noslēgti starp diviem vai vairākiem uzņēmumiem, kuri darbojas tirgū vienā un tajā pašā līmenī(-ņos), piemēram, tajā pašā ražošanas vai izplatīšanas līmenī. Šajā kontekstā uzmanība tiek koncentrēta uz sadarbību starp konkurentiem. Termins "konkurenti", kā tas izmantots šajās pamatnostādnēs, ietver gan faktiskos [8], gan potenciālos [9].

9. These guidelines cover agreements or concerted practices (hereinafter referred to as "agreements") entered into between two or more companies operating at the same level(s) in the market, e.g. at the same level of production or distribution. Within this context the focus is an cooperation between competitors. The term "competitors" as used in these guidelines includes both actual(8) and potential(9).

10. Tomēr šīs pamatnostādnes neaplūko visus iespējamos horizontālos nolīgumus. Tās skar tikai tos sadarbības veidus, kuri potenciāli rada efektivitātes pieaugumu, proti, nolīgumus par pētniecību un attīstību, ražošanu, iepirkšanu, tirdzniecību, standartizāciju un vides aizsardzības nolīgumus.Citi horizontālo nolīgumu veidi starp konkurentiem, piemēram, par informācijas apmaiņu vai par mazākuma daļām, jāaplūko atsevišķi.

10. The present guidelines do not, however, address all possible horizontal agreements. They are only concerned with those types of cooperation which potentially generate efficiency gains, namely agreements on R & D, production, purchasing, commercialisation, standardisation, and environmental agreements. Other types of horizontal agreements between competitors, for example on the exchange of information or on minority shareholdings, are to be addressed separately.

11. Nolīgumi, kurus noslēdz starp uzņēmumiem, kas darbojas citā ražošanas vai izplatīšanas ķēdes līmenī, tas ir, vertikāli nolīgumi, principā ir izslēgti no šīm pamatnostādnēm un aplūkoti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2790/1999 [10] ("Grupālā atbrīvojuma regula par vertikāliem ierobežojumiem") un Pamatnostādnēs par vertikāliem ierobežojumiem [11]. Tomēr tādā apmērā, cik vertikāli nolīgumi, piemēram, izplatīšanas nolīgumi, tiek noslēgti starp konkurentiem, nolīgumi var radīt līdzīgu ietekmi uz tirgu un iespējamās konkurences problēmas kā horizontāli nolīgumi. Tādēļ šie nolīgumi jānovērtē atbilstīgi principiem, kas aprakstīti šajās pamatnostādnēs. Tas neizslēdz Pamatnostādņu par vertikāliem ierobežojumiem papildu piemērošanu šiem nolīgumiem, lai novērtētu šajos nolīgumos ietvertos vertikālos ierobežojumus [12].

11. Agreements that are entered into between companies operating at a different level of the production or distribution chain, that is to say vertical agreements, are in principle excluded from these guidelines and dealt with in Commission Regulation (EC) No 2790/1999(10) (the "Block Exemption Regulation on Vertical Restraints") and the Guidelines on vertical restraints(11). However, to the extent that vertical agreements, e.g. distribution agreements, are concluded between competitors, the effects of the agreement on the market and the possible competition problems can be similar to horizontal agreements. Therefore, these agreements have to be assessed according to the principles described in the present guidelines. This does not exclude the additional application of the Guidelines on Vertical Restraints to these agreements to assess the vertical restraints included in such agreements(12).

12. Nolīgumos var apvienot dažādus sadarbības posmus, piemēram, pētniecību un attīstību, kā arī tās rezultātu izmantošanu. Ja vien uz šiem nolīgumiem neattiecas Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju [13], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/97 [14] ("Apvienošanās regula"), uz tām attiecas pamatnostādnes. Sadarbības smaguma centrs nosaka, kura šo pamatnostādņu iedaļa attiecas uz konkrēto nolīgumu.Smaguma centra noteikšanā īpaši ņem vērā divus faktorus: pirmkārt, sadarbības sākuma punktu, un, otrkārt, dažādo funkciju integrācijas pakāpi, kuras tiek apvienotas. Sadarbība, kas ietver gan kopīgu pētniecību un attīstību, gan kopīgu rezultātu izmantošanu, tādējādi parasti būtu aprakstīta sadaļā "Nolīgumi par pētniecību un attīstību", jo kopīga ražošana notiks tikai tad, ja kopīgā pētniecība un attīstība būs sekmīga. Tas nozīmē, ka kopīgās pētniecības un attīstības rezultāti ir izšķirīgi ražošanai. Tādējādi pētniecības un attīstības nolīgumu var uzskatīt par sadarbības sākuma punktu. Šis novērtējums mainītos, ja nolīgums paredzētu pilnīgu integrāciju ražošanas jomā un tikai daļēja dažu pētniecības un attīstības darbību integrāciju. Tādā gadījumā iespējamās konkurenci kropļojošās sekas un saimnieciskie labumi no sadarbības lielā mērā būtu saistīti ar kopīgu ražošanu, tādēļ nolīgums tiktu izskatīts atbilstīgi principiem, kas izklāstīti iedaļā "Ražošanas nolīgumi". Pamatnostādnēs nav aplūkotas komplicētāki nolīgumi, piemēram, stratēģiskas alianses, kuras dažādos veidos apvieno daudzas dažādas sadarbības jomas un līdzekļus. Katras atsevišķas sadarbības jomas novērtēšanu aliansē var veikt ar atbilstošās pamatnostādņu nodaļas palīdzību. Komplicēti nolīgumi tomēr jāanalizē arī kopumā. Sakarā ar jomu daudzveidību, kuras var apvienot alianse, ir neiespējami sniegt vispārīgus norādījumus par šādu vispārēju novērtējumu. Alianses vai citus sadarbības veidus, kas pamatā pauž nodomus, ir neiespējami novērtēt saskaņā ar konkurences noteikumiem, kamēr tiem nav precīza darbības joma.

12. Agreements may combine different stages of cooperation, for example R & D and the production of its results. Unless they fall under Council Regulation (EEC) No 4064/89 of 21 December 1989 on the control of concentrations between undertakings(13), as last amended by Regulation (EC) No 1310/97(14) ("the Merger Regulation"), these agreements are covered by the guidelines. The centre of gravity of the cooperation determines which section of the present guidelines applies to the agreement in question. In the determination of the centre of gravity, account is taken in particular of two factors: firstly, the starting point of the cooperation, and, secondly, the degree of integration of the different functions which are being combined. A cooperation involving both joint R & D and joint production of the results would thus normally be covered in the section on "Agreements on Research and Development", as the joint production will only take place if the joint R & D is successful. This implies that the results of the joint R & D are decisive for production. The R & D agreement can thus be regarded as the starting point of the cooperation. This assessment would change if the agreement foresaw a full integration in the area of production and only a partial integration of some R & D activities. In this case, the possible anti-competitive effects and economic benefits of the cooperation would largely relate to the joint production, and the agreement would therefore be examined according to the principles set out in the section on "Production Agreements". More complex arrangements such as strategic alliances that combine a number of different areas and instruments of cooperation in varying ways are not covered by the guidelines. The assessment of each individual area of cooperation within an alliance may be carried out with the help of the corresponding chapter in the guidelines. However, complex arrangements must also be analysed in their totality. Due to the variety of areas an alliance may combine, it is impossible to give general guidance for such an overall assessment. Alliances or other forms of cooperation that primarily declare intentions are impossible to assess under the competition rules as long as they lack a precise scope.

13. Šajās pamatnostādnēs izklāstītie kritēriji attiecas uz sadarbību preču un pakalpojumu ziņā, kas kopā saukti par "produktiem". Tomēr pamatnostādnes nav piemērojamas tiktāl, ciktāl ir piemērojami nozarei specifiski noteikumi, kā tas ir lauksaimniecības, transporta vai apdrošināšanas gadījumā [15].

13. The criteria set out in these guidelines apply to cooperation concerning both goods and services, collectively referred to as "products". However, the guidelines do not apply to the extent that sector-specific rules apply, as is the case for agriculture, transport or insurance(15). Operations that come under the Merger Regulation are also not the subject of the present guidelines.

Šo pamatnostādņu priekšmets nav arī darbības, uz kurām attiecas Apvienošanās regula.

14. Article 81 only applies to those horizontal cooperation agreements which may affect trade between Member States. These guidelines are not concerned with the analysis of the capability of a given agreement to affect trade. The following principles on the applicability of Article 81 are therefore based on the assumption that trade between Member States is affected. In practice, however, this issue needs to be examined on a case-by-case basis.

14. Līguma 81. pants attiecas tikai uz tiem horizontālās sadarbības nolīgumiem, kuri var ietekmēt dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Šīs pamatnostādnes neanalizē noteikta nolīguma spēju ietekmēt tirdzniecību. Tādēļ turpmākie principi par 81. panta piemērojamību pamatojas uz pieņēmumu, ka tiek ietekmēta dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība. Tomēr praksē šis jautājums jāizskata katrā konkrētā gadījumā atsevišķi.

15. Article 81 does not apply to agreements which are of minor importance because they are not capable of appreciably restricting competition by object or effect. These guidelines are without prejudice to the application of the present or any future "de minimis" notice(16).

15. Līguma 81. pants neskar nolīgumus, kuri ir mazāk svarīgi, jo nespēj uzstādīt par mērķi vai radīt ievērojamus konkurences ierobežojumus. Šīs pamatnostādnes neierobežo pašreizējā vai jebkura turpmākā de minimis paziņojuma piemērošanu [16].

16. The assessment under Article 81 as described in these guidelines is without prejudice to the possible parallel application of Article 82 of the Treaty to horizontal cooperation agreements. Furthermore, these guidelines are without prejudice to the interpretation that may be given by the Court of First Instance and the Court of Justice of the European Communities in relation to the application of Article 81 to horizontal cooperation agreements.

16. Novērtēšana saskaņā ar 81. pantu, kā aprakstīts šajās pamatnostādnēs, neierobežo Līguma 82. panta iespējamo paralēlo piemērošanu horizontālās sadarbības nolīgumiem. Turklāt šīs pamatnostādnes neierobežo interpretāciju, kuru var sniegt Pirmās instances tiesa un Eiropas Kopienu Tiesa par 81. panta piemērošanu horizontālās sadarbības nolīgumiem.

1.3. Basic principles for the assessment under Article 81

1.3. Pamatprincipi novērtēšanai saskaņā ar 81. pantu

1.3.1. Article 81(1)

1.3.1. 81. panta 1. punkts

17. Article 81(1) applies to horizontal cooperation agreements which have as their object or effect the prevention, restriction or distortion of competition (hereinafter referred to as "restrictions of competition").

17. 81. panta 1. punkts attiecas uz horizontālās sadarbības nolīgumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana (turpmāk – "konkurences ierobežojumi").

18. In some cases the nature of a cooperation indicates from the outset the applicability of Article 81(1). This is the case for agreements that have as their object a restriction of competition by means of price fixing, output limitation or sharing of markets or customers. These agreements are presumed to have negative market effects. It is therefore not necessary to examine their actual effects on competition and the market in order to establish that they fall within Article 81(1).

18. Dažos gadījumos sadarbības veids no paša sākuma norāda 81. panta 1. punkta piemērojamību. Tas tā ir ar nolīgumiem, kuru mērķis ir konkurences ierobežošana, izmantojot cenu noteikšanu, izlaides ierobežošanu, tirgu vai pircēju sadalīšanu. Tiek uzskatīts, ka šie nolīgumi negatīvi ietekmē tirgu. Tādēļ nav jāpārbauda to faktiskā ietekme uz konkurenci un tirgu, lai noteiktu, ka uz tiem attiecas 81. panta 1. punkts.

19. Many horizontal cooperation agreements, however, do not have as their object a restriction of competition. Therefore, an analysis of the effects of the agreement is necessary. For this analysis it is not sufficient that the agreement limits competition between the parties. It must also be likely to affect competition in the market to such an extent that negative market effects as to prices, output, innovation or the variety or quality of goods and services can be expected.

19. Tomēr daudzu horizontālās sadarbības nolīgumu mērķis nav konkurences ierobežošana. Tādēļ nepieciešama nolīguma seku analīze. Šai analīzei nepietiek ar to, ka nolīgums ierobežo konkurenci starp pusēm. Jābūt iespējai ietekmēt konkurenci tirgū tādā mērā, lai varētu prognozēt negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, izlaidi, inovāciju vai preču un pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti.

20. Whether the agreement is able to cause such negative market effects depends on the economic context taking into account both the nature of the agreement and the parties' combined market power which determines - together with other structural factors - the capability of the cooperation to affect overall competition to such a significant extent.

20. Tas, vai nolīgums spēj radīt negatīvas sekas tirgū, ir atkarīgs no saimnieciskā konteksta, ņemot vērā gan nolīguma veidu, gan pušu apvienoto tirgus spēju, kas kopā ar citiem strukturāliem faktoriem nosaka sadarbības spēju šādā būtiskā mērā ietekmēt kopējo konkurenci.

Nature of the agreement

Nolīguma veids

21. The nature of an agreement relates to factors such as the area and objective of the cooperation, the competitive relationship between the parties and the extent to which they combine their activities. These factors indicate the likelihood of the parties coordinating their behaviour in the market.

21. Nolīguma veids attiecas uz tādiem faktoriem kā sadarbības joma un mērķis, konkurences attiecības starp pusēm un apmērs, kādā tās apvieno savas darbības. Šie faktori liecina par iespēju, ka puses koordinē savu izturēšanos tirgū.

22. Certain types of agreement, for instance most R & D agreements or cooperation to set standards or improve environmental conditions, are less likely to include restrictions with respect to prices and output. If these types of agreements have negative effects at all these are likely to be on innovation or the variety of products. They may also give rise to foreclosure problems.

22. Noteikta veida nolīgumos, piemēram, lielākajā daļā pētniecības un attīstības nolīgumu vai sadarbībā, lai noteiktu standartus vai uzlabotu vides apstākļus, iekļauti ierobežojumi attiecībā uz cenām un izlaidi ir mazāk ticami. Ja šāda veida nolīgumi rada kaut cik negatīvu ietekmi, tad tā, iespējams, būs uz inovāciju vai produktu daudzveidību. Tie var arī radīt problēmas, ierobežojot pieeju tirgum.

23. Other types of cooperation such as agreements on production or purchasing typically cause a certain degree of commonality in (total) costs. If this degree is significant, the parties may more easily coordinate market prices and output. A significant degree of commonality in costs can only be achieved under certain conditions: First, the area of cooperation, e.g. production and purchasing, has to account for a high proportion of the total costs in a given market. Secondly, the parties need to combine their activities in the area of cooperation to a significant extent. This is, for instance, the case, where they jointly manufacture or purchase an important intermediate product or a high proportion of their total output of a final product.

23. Cita veida sadarbība, piemēram, nolīgumi par ražošanu vai iepirkšanu, parasti rada (kopējo) izmaksu noteiktu vienveidības pakāpi. Ja šī pakāpe ir būtiska, puses var vieglāk koordinēt tirgus cenas un izlaidi. Izmaksu vienveidības būtisku pakāpi var sasniegt tikai noteiktos apstākļos: Pirmkārt, sadarbības jomai, piemēram, ražošanai un iepirkšanai, jāaptver liela kopējo izmaksu daļa konkrētā tirgū. Otrkārt, pusēm būtiskā apmērā jāapvieno savas darbības sadarbības jomā. Tas ir, piemēram, gadījumā, kad tās kopīgi ražo vai iepērk svarīgu starpproduktu vai lielu galaprodukta kopējās izlaides daļu.

Agreements that do not fall under Article 81(1)

Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

24. Some categories of agreements do not fall under Article 81(1) because of their very nature. This is normally true for cooperation that does not imply a coordination of the parties' competitive behaviour in the market such as

24. Līguma 81. panta 1. punkts neattiecas uz dažām nolīgumu kategorijām to būtības dēļ. Tas parasti ir sadarbības gadījumā, kas nenozīmē pušu konkurētspējīgās izturēšanās koordinēšanu tirgū, piemēram:

- cooperation between non-competitors,

- sadarbība starp nekonkurentiem,

- cooperation between competing companies that cannot independently carry out the project or activity covered by the cooperation,

- sadarbība starp konkurējošiem uzņēmumiem, kuri nevar patstāvīgi veikt projektu vai darbību, uz ko attiecas sadarbība,

- cooperation concerning an activity which does not influence the relevant parameters of competition.

- sadarbība saistībā ar darbību, kas neietekmē attiecīgos konkurences parametrus.

These categories of cooperation could only come under Article 81(1) if they involve firms with significant market power(17) and are likely to cause foreclosure problems vi-à-vis third parties.

Līguma 81. panta 1. punkts varētu attiekties uz šīm sadarbības kategorijām tikai tad, ja tajās iesaistīti uzņēmumi ar būtisku tirgus spēju [17] un tās varētu radīt problēmas trešām personām, ierobežojot pieeju tirgum.

Agreements that almost always fall under Article 81(1)

Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

25. Another category of agreements can be assessed from the outset as normally falling under Article 81(1). This concerns cooperation agreements that have the object to restrict competition by means of price fixing, output limitation or sharing of markets or customers. These restrictions are considered to be the most harmful, because they directly interfere with the outcome of the competitive process. Price fixing and output limitation directly lead to customers paying higher prices or not receiving the desired quantities. The sharing of markets or customers reduces the choice available to customers and therefore also leads to higher prices or reduced output. It can therefore be presumed that these restrictions have negative market effects. They are therefore almost always prohibited(18).

25. Citu nolīgumu kategoriju no paša sākuma var novērtēt kā tādu, uz kuru parasti attiecas 81. panta 1. punkts. Tas attiecas uz sadarbības nolīgumiem, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci ar cenu noteikšanu, izlaides ierobežošanu, tirgu vai pircēju sadalīšanu. Šie ierobežojumi uzskatāmi par viskaitīgākajiem, jo tie tieši kavē konkurences procesa iznākumu. Cenu noteikšana un izlaides ierobežošana tieši noved pie tā, ka pircēji maksā augstākas cenas vai nesaņem vēlamos daudzumus. Tirgu vai pircēju sadalīšana samazina pircējiem pieejamo izvēli un tādēļ arī noved pie augstākām cenām vai samazinātas izlaides. Tādēļ var uzskatīt, ka šiem ierobežojumiem ir negatīvas sekas tirgū. Tādēļ tie gandrīz vienmēr ir aizliegti [18].

Agreements that may fall under Article 81(1)

Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

26. Agreements that do not belong to the above-mentioned categories need further analysis in order to decide whether they fall under Article 81(I). The analysis has to include market-related criteria such as the market position of the parties and other structural factors.

26. Nolīgumiem, kas neietilpst iepriekš minētajās kategorijās, nepieciešama turpmāka analīze, lai izlemtu, vai uz tiem attiecas 81. panta 1. punkts. Analīzei jāietver ar tirgu saistīti kritēriji, piemēram, pušu stāvoklis tirgū un citi strukturāli faktori.

Market power and market structure

Tirgus spēja un tirgus struktūra

27. The starting point for the analysis is the position of the parties in the markets affected by the cooperation. This determines whether or not they are likely to maintain, gain or increase market power through the cooperation, i.e. have the ability to cause negative market effects as to prices, output, innovation or the variety or quality of goods and services. To carry out this analysis the relevant market(s) have to be defined by using the methodology of the Commission's market definition notice(19). Where specific types of markets are concerned such as purchasing or technology markets, these guidelines will provide additional guidance.

27. Analīzes sākuma punkts ir pušu stāvoklis tirgos, ko ietekmē sadarbība. Tas nosaka, vai tās sadarbības rezultātā varētu saglabāt, iegūt vai palielināt tirgus spēju vai ne, t. i., vai spēj izraisīt negatīvas sekas tirgū attiecībā uz cenām, izlaidi, inovāciju vai preču un pakalpojumu daudzveidību vai kvalitāti. Lai veiktu šo analīzi, jādefinē attiecīgais(-ie) tirgus(-i), izmantojot Komisijas tirgus definēšanas paziņojumā [19] izklāstīto metodoloģiju. Īpašu tirgus veidu, piemēram, iepirkšanas vai tehnoloģijas tirgus gadījumā šīs pamatnostādnes sniegs papildu norādījumus.

28. If the parties together have a low combined market share(20), a restrictive effect of the cooperation is unlikely and no further analysis normally is required. If one of just two parties has only an insignificant market share and if it does not possess important resources, even a high combined market share normally cannot be seen as indicating a restrictive effect on competition in the market(21). Given the variety of cooperation types and the different effects they may cause in different market situations, it is impossible to give a general market share threshold above which sufficient market power for causing restrictive effects can be assumed.

28. Ja pusēm kopā ir neliela apvienotā tirgus daļa [20], sadarbības ierobežojošā ietekme ir maz ticama un turpmākā analīze parasti nav nepieciešama. Ja vienai no divām pusēm ir tikai nebūtiska tirgus daļa un tai nav svarīgu resursu, pat lielu apvienotu tirgus daļu parasti nevar uzskatīt par tādu, kas liecina par ierobežojošu ietekmi uz konkurenci tirgū [21].Ņemot vērā sadarbības veidu daudzveidību un dažādās sekas, ko tie var izraisīt dažādās tirgus situācijās, ir neiespējami norādīt vispārējo tirgus daļas ierobežojumu, kuru pārsniedzot var domāt par pietiekamu tirgus spēju ierobežojošas ietekmes radīšanai.

29. In addition to the market position of the parties and the addition of market shares, the market concentration, i.e. the position and number of competitors, may have to be taken into account as an additional factor to assess the impact of the cooperation on market competition. As an indicator the Herfindahl-Hirshman Index ("HHI"), which sums up the squares of the individual market shares of all competitors(22), can be used: With an HHI below 1000 the market concentration can be characterised as low, between 1000 and 1800 as moderate and above 1800 as high. Another possible indicator would be the leading firm concentration ratio, which sums up the individual market shares of the leading competitors(23).

29. Papildus pušu stāvoklim tirgū un tirgus daļu palielināšanai kā papildu faktors, iespējams, jāņem vērā tirgus koncentrācija, t. i., konkurentu stāvoklis un skaits, lai novērtētu sadarbības ietekmi uz konkurenci tirgū. Par rādītāju var izmantot Herfindāla-Hiršmaņa indeksu ("HHI"), kas sasummē visu konkurentu atsevišķo tirgus daļu kvadrātus [22]: Ja HHI ir mazāks par 1000, tirgus koncentrāciju var raksturot kā zemu, no 1000 līdz 1800 – kā mērenu un virs 1800 – kā augstu. Otrs iespējams indikators būtu vadošā uzņēmuma koncentrācijas rādītājs, kurš sasummē vadošo konkurentu atsevišķās tirgus daļas [23].

30. Depending on the market position of the parties and the concentration in the market, other factors such as the stability of market shares over time, entry barriers and the likelihood of market entry, the countervailing power of buyers/suppliers or the nature of the products (e.g. homogeneity, maturity) have to be considered as well. Where an impact on competition in innovation is likely and can not be assessed adequately on the basis of existing markets, specific factors to analyse these impacts may have to be taken into account (see Chapter 2, R & D agreements).

30. Atkarībā no pušu stāvokļa tirgū un koncentrācijas tirgū jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, tirgus daļu stabilitāte laika gaitā, iekļūšanas šķēršļi un iekļūšanas iespējamība tirgū, pircēju/piegādātāju kompensācijas spēja vai produktu veids (piem., viendabība, gatavība). Ja ir iespējama ietekme uz inovācijas konkurenci un to nevar atbilstoši novērtēt, pamatojoties uz esošiem tirgiem, iespējams, jāņem vērā īpaši faktori, lai analizētu šo ietekmi (skat. 2. nodaļu "Pētniecības un attīstības nolīgumi").

1.3.2. Article 81(3)

1.3.2. 81. panta 3. punkts

31. Agreements that come under Article 81(1) may be exempted provided the conditions of Article 81(3) are fulfilled. This is the case if the agreement

31. Nolīgumus, uz kuriem attiecas 81. panta 1. punkts, var atbrīvot ar noteikumu, ka ir izpildīti 81. panta 3. punkta nosacījumi. Tā tas ir gadījumā, ja nolīgums:

- contributes to improving the production or distribution of products or to promoting technical or economic progress

- veicina produktu ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanu vai sekmē tehnikas vai ekonomikas attīstību,

- allows consumers a fair share of the resulting benefit

- piešķir pienācīgu izrietošā labuma daļu patērētājiem,

and does not

- neuzliek ierobežojumus, kuri nav nepieciešami iepriekš uzskaitīto mērķu sasniegšanai,

- impose restrictions which are not indispensable to the attainment of the above listed objectives

- nedod iespēju likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu.

- afford the possibility of eliminating competition in respect of a substantial part of the products in question.

Saimnieciskie labumi

Economic benefits

32. Pirmais nosacījums pieprasa, lai nolīgums veicinātu produktu ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanu vai sekmētu tehnikas vai ekonomikas attīstību. Tā kā šie labumi attiecas uz statisku vai dinamisku efektivitāti, tos var nosaukt par "saimnieciskiem labumiem". Saimnieciskie labumi var būt svarīgāki par ierobežojošo ietekmi uz konkurenci. Piemēram, sadarbība var dot iespēju uzņēmumiem piedāvāt preces vai pakalpojumus par zemākām cenām, labāku kvalitāti vai ātrāk ieviest jauninājumu. Vairākumā gadījumu efektivitāte rodas no dažādu prasmju un resursu apvienošanas un integrēšanas. Pusēm jāpierāda, ka efektivitāti var radīt sadarbība un to nevar panākt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem (skat. arī turpmāk). Efektivitātes prasībām jābūt pamatotām. Pieņēmumi vai vispārīgi apgalvojumi par izmaksu ietaupījumiem nav pietiekami.

32. The first condition requires that the agreement contributes to improving the production or distribution of products or to promoting technical or economic progress. As these benefits relate to static or dynamic efficiencies, they can be referred to as "economic benefits". Economic benefits may outweigh restrictive effects on: competition. For instance, a cooperation may enable firms to offer goods or services at lower prices, better quality or to launch innovation more quickly. Most efficiencies stem from the combination and integration of different skills or resources. The parties must demonstrate that the efficiencies are likely to be caused by the cooperation and cannot be achieved by less restrictive means (see also below). Efficiency claims must be substantiated. Speculations or general statements on cost savings are not sufficient.

33. Komisija neņem vērā izmaksu ietaupījumus, kas rodas no izlaides samazināšanas, tirgus sadalīšanas vai tikai no tirgus spējas izmantošanas.

33. The Commission does not take into account cost savings that arise from output reduction, market sharing, or from the mere exercise of market power.

Pienācīga daļa patērētājiem

Fair share for the consumers

34. Ne tikai nolīguma pusēm, bet arī patērētājiem jāgūst saimnieciskie labumi. Parasti labumu nodošana patērētājiem ir atkarīga no konkurences intensitātes konkrētajā tirgū. Konkurences spiediens parasti nodrošina to, ka izmaksu ietaupījumi tiek nodoti tālāk zemāku cenu veidā vai ka uzņēmumiem ir stimuls pēc iespējas ātrāk laist tirgū jaunus ražojumus. Tādēļ, ja tirgū tiek saglabāta pietiekama konkurence, kas efektīvi ierobežo nolīguma puses, konkurences process parasti nodrošina to, ka patērētāji saņem saimniecisko labumu pienācīgu daļu.

34. Economic benefits have to favour not only the parties to the agreement, but also the consumers. Generally, the transmission of the benefits to the consumers will depend on the intensity of competition within the relevant market. Competitive pressures will normally ensure that cost-savings are passed on by way of lower prices or that companies have an incentive to bring new products to the market as quickly as possible. Therefore, if sufficient competition which effectively constrains the parties to the agreement is maintained on the market, the competitive process will normally ensure that the consumers receive a fair share of the economic benefits.

Nepieciešamība

Indispensability

35. Konkurences ierobežošana ir nepieciešama, lai gūtu saimnieciskos labumus. Ja ir mazāk ierobežoti līdzekļi, lai gūtu līdzīgus labumus, apgalvojumus par efektivitāti nevar izmantot, lai attaisnotu konkurences ierobežojumus. Tas, vai atsevišķi ierobežojumi ir nepieciešami vai ne, ir atkarīgs no tirgus apstākļiem un no nolīguma ilguma. Piemēram, ekskluzivitātes nolīgums var novērst iesaistītās puses brīvu rīcību un tādēļ var būt pieņemamas. Tomēr noteiktos apstākļos tās var nebūt nepieciešamas un pasliktināt ierobežojošo ietekmi.

35. The restriction of competition must be necessary to achieve the economic benefits. If there are less restrictive means to achieve similar benefits, the claimed efficiencies cannot be used to justify the restrictions of competition. Whether or not individual restrictions are necessary depends on market circumstances and on the duration of the agreement. For instance, exclusivity agreements may prevent a participating party from free riding and may therefore be acceptable. Under certain circumstances they may, however, not be necessary and worsen a restrictive effect.

Konkurences nelikvidēšana

No elimination of competition

36. Pēdējais konkurences novēršanas kritērijs attiecībā uz attiecīgo produktu būtisku daļu ir saistīts ar dominējošā stāvokļa jautājumu. Ja uzņēmums dominē vai kļūst dominējošs horizontāla nolīguma iespaidā, nolīgumu, kas rada konkurenci kropļojošas sekas 81. panta nozīmē, principā nevar atbrīvot.

36. The last criterion of elimination of competition for a substantial part of the products in question is related to the question of dominance. Where an undertaking is dominant or becoming dominant as a consequence of a horizontal agreement, an agreement which produces anti-competitive effects in the meaning of Article 81 can in principle not be exempted.

Grupālā atbrīvojuma regulas pētniecībai un attīstībai un specializācijai

Block Exemption Regulations for R & D and Specialisation

37. Noteiktos apstākļos var uzskatīt, ka ir izpildīti 81. panta 3. punktā noteiktie kritēriji attiecībā uz noteiktām nolīgumu kategorijām. Tas tā jo īpaši ir ar pētniecības un attīstības, kā arī ražošanas nolīgumiem, kad papildu prasmju vai aktīvu apvienojums var būt būtiskas efektivitātes avots. Šīs pamatnostādnes būtu jāuzskata par papildinājumu pētniecības un attīstības un specializācijas grupālā atbrīvojuma regulām. Šīs grupālā atbrīvojuma regulas atbrīvo visbiežāk izplatītos nolīgumu veidus ražošanas/specializācijas jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 20 %, un pētniecības un attīstības jomā, ja tirgus daļa nepārsniedz 25 %, ar noteikumu, ka nolīgumi atbilst nosacījumiem grupālā atbrīvojuma piemērošanai un neietver pamatkodola ierobežojumus ("melnās klauzulas"), kas padara grupālo atbrīvojumu par nepiemērojamu. Grupālā atbrīvojuma regulas neparedz pamatkodola ierobežojumu nodalāmību. Ja ir viens vai vairāki pamatkodola ierobežojumi, viss nolīgums zaudē grupālā atbrīvojuma regulas priekšrocības.

37. Under certain conditions the criteria of Article 81(3) can be assumed to be fulfilled for specified categories of agreements. This is in particular the case for R & D and production agreements where the combination of complementary skills or assets can be the source of substantial efficiencies. These guidelines should be seen as a complement to the R & D and Specialisation block exemption Regulations. Those block exemption Regulations exempt most common forms of agreements in the fields of production/specialisation up to a market share threshold of 20 % and in the field of R & D up to a market share threshold of 25 % provided that the agreements fulfil the conditions for application of the block exemption and do not contain "hard core" restrictions ("black clauses") that render the block exemption inapplicable. The block exemption Regulations do not provide severability for hardcore restrictions. If there are one or more hardcore restrictions, the benefit of the block exemption Regulation is lost for the entire agreement.

1.4. Turpmāko nodaļu struktūra par sadarbības veidiem

1.4. Structure of the following chapters on types of cooperation

38. Pamatnostādnes ir sadalītas nodaļās par noteiktiem nolīgumu veidiem. Katra nodaļa ir strukturēta atbilstīgi analītiskai struktūrai, kas aprakstīta iepriekš 1.3. punktā. Nepieciešamības gadījumā ir doti konkrēti norādījumi par konkrēto tirgu definēšanu (piemēram, pētniecības un attīstības jomā vai attiecībā uz iepirkšanas tirgiem).

38. The guidelines are divided into chapters relating to certain types of agreements. Each chapter is structured according to the analytical framework described above under point 1.3. Where necessary, specific guidance on the definition of relevant markets is given (e.g. in the field of R & D or with respect to purchasing markets).

2. NOLĪGUMI PAR PĒTNIECĪBU UN ATTĪSTĪBU

2. AGREEMENTS ON RESEARCH AND DEVELOPMENT

2.1. Definīcija

2.1. Definition

39. Pētniecības un attīstības nolīgumi var atšķirties pēc veida un darbības jomas. To diapazons ir no apakšlīguma noslēgšanas par noteiktām pētniecības un attīstības darbībām līdz esošo tehnoloģiju kopīgai uzlabošanai vai līdz sadarbībai pilnīgi jaunu produktu pētniecībā, attīstībā un tirdzniecībā. Tie var būt sadarbības nolīguma vai kopīgi kontrolēta uzņēmuma veidā. Šī nodaļa attiecas uz visiem pētniecības un attīstības nolīgumu veidiem, ieskaitot saistītus nolīgumus par pētniecības un attīstības rezultātu ražošanu vai tirdzniecību, ar noteikumu, ka sadarbības centrā ir pētniecība un attīstība, izņemot apvienošanās un kopuzņēmumus, uz kuriem attiecas Apvienošanās regula.

39. R & D agreements may vary in form and scope. They range from outsourcing certain R & D activities to the joint improvement of existing technologies or to a cooperation concerning the research, development and marketing of completely new products. They may take the form of a cooperation agreement or of a jointly controlled company. This chapter applies to all forms of R & D agreements including related agreements concerning the production or commercialisation of the R & D results provided that the cooperation's centre of gravity lies in R & D, with the exception of mergers and joint ventures falling under the Merger Regulation.

40. Sadarbība pētniecības un attīstības jomā var samazināt divkāršas, nevajadzīgas izmaksas, novest pie ideju un pieredzes būtiskas savstarpējas papildināšanas un tādējādi novest pie produktu un tehnoloģiju ātrākas izstrādes nekā citkārt. Parasti sadarbībai pētniecības un attīstības jomā ir tendence paplašināt kopējās pētniecības un attīstības darbības.

40. Cooperation in R & D may reduce duplicative, unnecessary costs, lead to significant cross fertilisation of ideas and experience and thus result in products and technologies being developed more rapidly than would otherwise be the case. As a general rule, R & D cooperation tends to increase overall R & D activities.

41. Mazie un vidējie uzņēmumi veido dinamisku un neviendabīgu kopienu, kurai jāsaduras ar daudzām problēmām, ieskaitot lielāku uzņēmumu pieaugošās prasības, kuru labā tie bieži strādā kā apakšuzņēmēji. Intensīvas pētniecības un attīstības nozarēs ātri augoši mazie un vidējie uzņēmumi, biežāk saukti par "jaundibinātiem uzņēmumiem", arī cenšas kļūt par līderi tirgus segmentos, kas ātri attīstās. Lai reaģētu uz šīm problēmām un saglabātu konkurētspēju, maziem un vidējiem uzņēmumiem pastāvīgi jāievieš jauninājumi. Ar sadarbību pētniecības un attīstības jomā pastāv iespēja, ka mazo un vidējo uzņēmumu kopējā pētniecība un attīstība palielināsies un tie spēs enerģiskāk konkurēt ar stiprākiem tirgus dalībniekiem.

41. Small and medium-sized enterprises (SMEs) form a dynamic and heterogeneous community which is confronted by many challenges, including the growing demands of larger companies for which they often work as sub-contractors. In R & D intensive sectors, fast growing SMEs, more often called "start-up companies", also aim at becoming a leader in fast-developing market segments. To meet those challenges and to remain competitive, SMEs need constantly to innovate. Through R & D cooperation there is a likelihood that overall R & D by SMEs will increase and that they will be able to compete more vigorously with stronger market players.

42. Noteiktos apstākļos pētniecības un attīstības nolīgumi tomēr var radīt konkurences problēmas, piemēram, ierobežojošu ietekmi uz cenām, izlaidi, inovāciju vai produktu daudzveidību vai kvalitāti.

42. Under certain circumstances, however, R & D agreements may cause competition problems such as restrictive effects on prices, output, innovation, or variety or quality of products.

2.2. Konkrētie tirgi

2.2. Relevant markets

43. Lai definētu konkrēto tirgu, novērtējot pētniecības un attīstības nolīguma ietekmi, ir jānosaka tie produkti, tehnoloģijas vai pētniecības un attīstības sasniegumi, kas iedarbosies kā konkurences ierobežojums pusēm. Iespējamo situāciju spektra vienā galā inovācijas rezultāts var būt produkts (vai tehnoloģija), kas konkurē esošā produktu (vai tehnoloģiju) tirgū. Tā tas ir pētniecības un attīstības gadījumā, kas vērsta uz nelieliem uzlabojumiem vai pārmaiņām, piemēram, jauni noteiktu produktu modeļi. Šeit iespējamās sekas skar esošo produktu tirgu. Otrā galā inovācijas rezultāts var būt pilnīgi jauns produkts, kas rada jaunu tirgu (piemēram, jaunas vakcīnas spektrs iepriekš neārstējamai slimībai). Tādā gadījumā esošie tirgi ir svarīgi tikai tad, ja tie kādā veidā ir saistīti ar konkrēto jauninājumu. Tātad, ja iespējams, jānovērtē sadarbības ietekme uz inovāciju. Lielākā daļa gadījumu tomēr skar situācijas starp šīm divām galējībām, t. i., situācijas, kurās inovācijas sasniegumi var radīt produktus (vai tehnoloģiju), kas laika gaitā aizstāj esošos (piemēram, kompaktdiski, kuri ir aizstājuši skaņuplates). Šo situāciju rūpīgai analīzei, iespējams, jāaptver gan esošie tirgi, gan nolīguma ietekme uz inovāciju.

43. The key to defining the relevant market when assessing the effects of an R & D agreement is to identify those products, technologies or R & D efforts, that will act as a competitive constraint on the parties. At one end of the spectrum of possible situations, the innovation may result in a product (or technology) which competes in an existing product (or technology) market. This is the case with R & D directed towards slight improvements or variations, such as new models of certain products. Here, possible effects concern the market for existing products. At the other end, innovation may result in an entirely new product which creates its own new market (e.g. of the spectrum of a new vaccine for a previously incurable disease). In such a case, existing markets are only relevant if they are somehow related to the innovation in question. Consequently, and if possible, the effects of the cooperation on innovation have to be assessed. However, most of the cases probably concern situations in between these two extremes, i.e. situations in which innovation efforts may create products (or technology) which, over time, replace existing ones (e.g. CDs which have replaced records). A careful analysis of those situations may have to cover both existing markets and the impact of the agreement on innovation.

Esošie tirgi

Existing markets

a) Produktu tirgi

(a) Product markets

44. Ja sadarbība skar pētniecību un attīstību esošo produktu uzlabošanai, šie esošie produkti, ieskaitot to tuvos aizstājējus, veido konkrēto tirgu, kuru skar sadarbība [24].

44. When the cooperation concerns R & D for the improvement of existing products, these existing products including its close substitutes form the relevant market concerned by the cooperation(24).

45. Ja pētniecības un attīstības mērķis ir būtiskas esoša produkta pārmaiņas vai pat jauns produkts, kas aizstāj esošos, aizstāšana ar esošiem produktiem var būt nepilnīga vai ilgtermiņa. Rezultātā vecie un potenciāli veidojošies jaunie produkti, iespējams, nepiederēs tam pašam konkrētajam tirgum. Tomēr var tikt skarts esošo produktu tirgus, ja pētniecības un attīstības sasniegumu apvienošanas rezultātā var notikt pušu kā esošo produktu piegādātāju izturēšanās koordinēšana. Spēka izmantošana esošā tirgū tomēr ir iespējama tikai tad, ja pusēm kopā ir spēcīgs stāvoklis gan attiecībā uz esošo produktu tirgu, gan pētniecības un attīstības sasniegumiem.

45. If the R & D efforts aim at a significant change of an existing product or even at a new product replacing existing ones, substitution with the existing products may be imperfect or long-term. Consequently, the old and the potentially emerging new products are not likely to belong to the same relevant market. The market for existing products may nevertheless be concerned, if the pooling of R & D efforts is likely to result in the coordination of the parties' behaviour as suppliers of existing products. An exploitation of power in the existing market, however, is only possible if the parties together have a strong position with respect to both the existing product market and R & D efforts.

46. Ja pētniecība un attīstība skar svarīgu galaprodukta sastāvdaļu, novērtēšanai var būt svarīgs ne tikai šīs sastāvdaļas tirgus, bet arī galaprodukta esošais tirgus. Piemēram, ja vieglo automobiļu ražotāji sadarbojas jauna dzinēja tipa pētniecībā un attīstībā, vieglo automobiļu tirgu var ietekmēt šī sadarbība pētniecības un attīstības jomā. Galaproduktu tirgus tomēr ir svarīgs novērtēšanai tikai tad, ja sastāvdaļa, kas ir pētniecības un attīstības mērķis, tehniskā un saimnieciskā ziņā ir šo galaproduktu galvenais elements un ja pētniecības un attīstības nolīguma puses ir svarīgi konkurenti attiecībā uz galaproduktiem.

46. If the R & D concerns an important component of a final product, not only the market for this component may be relevant for the assessment, but the existing market for the final product as well. For instance, if car manufacturers cooperate in R & D related to a new type of engine, the car market may be affected by this R & D cooperation. The market for final products, however, is only relevant for the assessment, if the component at which the R & D is aimed, is technically or economically a key element of these final products and if the parties to the R & D agreement are important competitors with respect to the final products.

b) Tehnoloģiju tirgi

(b) Technology markets

47. Sadarbība pētniecības un attīstības jomā var skart ne tikai produktus, bet arī tehnoloģiju. Ja intelektuālā īpašuma tiesības tiek pārdotas atsevišķi no konkrētajiem produktiem, uz kuriem tās attiecas, jādefinē arī konkrētais tehnoloģiju tirgus. Tehnoloģiju tirgi sastāv no intelektuālā īpašuma, kas tiek licencēts, un tā tuviem aizstājējiem, t. i., citām tehnoloģijām, kuras pircēji varētu izmantot par aizstājēju.

47. R & D cooperation may not only concern products but also technology. When rights to intellectual property are marketed separately from the products concerned to which they relate, the relevant technology market has to be defined as well. Technology markets consist of the intellectual property that is licensed and its close substitutes, i.e. other technologies which customers could use as a substitute.

48. Tehnoloģiju tirgu definēšanas metodoloģijā tiek ievēroti tādi paši principi kā produktu tirgus definēšanai [25]. Sākot no tehnoloģijas, kuru puses pārdod, jānosaka tās citas tehnoloģijas, uz kurām pircēji varētu pāriet, reaģējot uz nelielu, bet pastāvīgu relatīvo cenu pieaugumu. Kad šīs tehnoloģijas ir noteiktas, var aprēķināt tirgus daļas, dalot pušu gūtos licencēšanas ienākumus ar visu aizstājamo tehnoloģiju pārdevēju kopējiem licencēšanas ienākumiem.

48. The methodology for defining technology markets follows the same principles as product market definition(25). Starting from the technology which is marketed by the parties, one needs to identify those other technologies to which customers could switch in response to a small but permanent increase in relative prices. Once these technologies are identified, one can calculate market shares by dividing the licensing income generated by the parties with the total licensing income of all sellers of substitutable technologies.

49. Pušu stāvoklis esošās tehnoloģijas tirgū ir svarīgs novērtēšanas kritērijs gadījumā, kad sadarbība pētniecības un attīstības jomā skar būtisku uzlabojumu esošajā tehnoloģijā vai jaunā tehnoloģijā, kas var aizstāt esošo tehnoloģiju. Tomēr pušu tirgus daļu var pieņemt tikai par šīs analīzes sākuma punktu. Tehnoloģiju tirgos īpašs uzsvars jāliek uz potenciālo konkurenci. Ja uzņēmumi, kuri patlaban nelicencē savu tehnoloģiju, ir potenciāli jaunpienācēji tehnoloģiju tirgū, tie varētu ierobežot pušu spēju paaugstināt cenu par savu tehnoloģiju (skat. tālāk 3. piemēru).

49. The parties' position in the market for existing technology is a relevant assessment criterion where the R & D cooperation concerns the significant improvement of existing technology or a new technology that is likely to replace the existing technology. The parties' market share can however only be taken as a starting point for this analysis. In technology markets, particular emphasis must be put on potential competition. If companies, who do not currently license their technology, are potential entrants on the technology market they could constrain the ability of the parties to raise the price for their technology (see Example 3 below).

Konkurence inovācijas jomā (pētniecības un attīstības sasniegumi)

Competition in innovation (R & D efforts)

50. Sadarbība pētniecības un attīstības jomā nedrīkst ietekmēt– vai nedrīkst ietekmēt tikai – konkurenci esošos tirgos, bet konkurenci inovācijas jomā. Tā tas ir gadījumā, kad sadarbība skar jaunu produktu/tehnoloģijas izstrādi, kuri, ja rodas, var kādu dienu aizstāt esošos vai kuri tiek izstrādāti jaunai paredzētai lietošanai un tādēļ neaizstās esošos produktus, bet radīs pilnīgi jaunu pieprasījumu. Šajās situācijās ir svarīga ietekme uz sadarbību inovācijas jomā, bet dažos gadījumos to nevar pietiekami novērtēt, analizējot faktisko vai potenciālo konkurenci esošajos produktu/tehnoloģiju tirgos. Šajā sakarā var nodalīt divus scenārijus atkarībā no novatoriskā procesa veida konkrētajā nozarē.

50. R & D cooperation may not - or not only - affect competition in existing markets, but competition in innovation. This is the case where cooperation concerns the development of new products/technology which either may - if emerging - one day replace existing ones or which are being developed for a new intended use and will therefore not replace existing products but create a completely new demand. The effects on competition in innovation are important in these situations, but can in some cases not be sufficiently assessed by analysing actual or potential competition in existing product/technology markets. In this respect, two scenarios can be distinguished, depending on the nature of the innovative process in a given industry.

51. Pirmajā scenārijā, kas, piemēram, ir farmācijas rūpniecībā, novatoriskais process ir strukturēts tā, ka agrā stadijā ir iespējams noteikt pētniecības un attīstības polus. Pētniecības un attīstības poli ir pētniecības un attīstības sasniegumi, kas vērsti uz noteiktu jaunu produktu vai tehnoloģiju, un šīs pētniecības un attīstības aizstājēji, t. i., pētniecība un attīstība, kas vērsta uz aizstājamu produktu vai tehnoloģijas izstrādi tiem produktiem vai tehnoloģijai, kas izstrādāta sadarbības rezultātā un kam ir salīdzināma pieeja resursiem, kā arī līdzīgs grafiks. Šajā gadījumā to var analizēt, ja pēc nolīguma būs palicis pietiekams pētniecības un attīstības polu skaits. Analīzes sākuma punkts ir pušu pētniecība un attīstība. Tad jānosaka ticami konkurējoši pētniecības un attīstības poli. Lai novērtētu konkurējošu polu ticamību, jāņem vērā šādi aspekti: iespējamo citu pētniecības un attīstības sasniegumu veids, darbības joma un apmērs, to pieeja finanšu resursiem un cilvēkresursiem, zinātībai (know-how)/patentiem vai citiem specializētiem aktīviem, kā arī to grafiks un spēja izmantot iespējamos rezultātus. Pētniecības un attīstības pols nav ticams konkurents, ja to nevar uzskatīt par tuvu aizstājēju pušu pētniecības un attīstības sasniegumiem, skatoties, piemēram, no pieejas resursiem vai grafika.

51. In the first scenario, which is for instance present in the pharmaceutical industry, the process of innovation is structured in such a way that it is possible at an early stage to identify R & D poles. R & D poles are R & D efforts directed towards a certain new product or technology, and the substitutes for that R & D, i.e. R & D aimed at developing substitutable products or technology for those developed by the cooperation and having comparable access to resources as well as a similar timing. In this case, it can be analysed if after the agreement there will be a sufficient number of R & D poles left. The starting point of the analysis is the R & D of the parties. Then credible competing R & D poles have to be identified. In order to assess the credibility of competing poles, the following aspects have to be taken into account: the nature, scope and size of possible other R & D efforts, their access to financial and human resources, know-how/patents, or other specialised assets as well as their timing and their capability to exploit possible results. An R & D pole is not a credible competitor if it can not be regarded as a close substitute for the parties' R & D effort from the viewpoint of, for instance, access to resources or timing.

52. Otrajā scenārijā inovāciju sasniegumi nozarē nav skaidri strukturēti tā, lai varētu noteikt pētniecības un attīstības polus. Šādā situācijā Komisija, ja nav izņēmuma apstākļu, necenstos novērtēt noteiktas sadarbības ietekmi pētniecības un attīstības jomā uz inovāciju, bet ierobežotu tās novērtējumu ar produktu un/vai tehnoloģiju tirgiem, kas ir saistīti ar attiecīgo sadarbību pētniecības un attīstības jomā.

52. In the second scenario, the innovative efforts in an industry are not clearly structured so as to allow the identification of R & D poles. In this situation, the Commission would, absent exceptional circumstances, not try to assess the impact of a given R & D cooperation on innovation, but would limit its assessment to product and/or technology markets which are related to the R & D cooperation in question.

Tirgus daļu aprēķins

Calculation of market shares

53. Tirgus daļu aprēķinam gan Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas, gan šo pamatnostādņu nolūkā jāparāda atšķirība starp esošajiem tirgiem un inovācijas konkurenci. Sadarbības sākumā atskaites punkts ir to produktu tirgus, kurus var uzlabot vai aizstāt ar izstrādājamiem produktiem. Ja pētniecības un attīstības nolīguma vienīgais mērķis ir uzlabot vai izsmalcināt esošos produktus, šis tirgus ietver produktus, kurus tieši skar pētniecība un attīstība. Tirgus daļas tādējādi var aprēķināt, pamatojoties uz esošo produktu pārdošanas vērtību. Ja pētniecības un attīstības mērķis ir aizstāt esošu produktu, jaunais produkts, ja tas būs sekmīgs, kļūs par esošo produktu aizstājēju. Lai novērtētu pušu konkurenci, atkal ir iespējams aprēķināt tirgus daļas, pamatojoties uz esošo produktu pārdošanas vērtību. Rezultātā Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regula pamato šo situāciju atbrīvojumu ar tirgus daļu "konkrētajā produktu tirgū, kurus var uzlabot vai aizstāt ar līguma produktiem". Automātiska atbrīvojuma saņemšanai šī tirgus daļa nedrīkst pārsniegt 25 % [26].

53. The calculation of market shares, both for the purposes of the R & D block exemption Regulation and of these guidelines, has to reflect the distinction between existing markets and competition in innovation. At the beginning of a cooperation the reference point is the market for products capable of being improved or replaced by the products under development. If the R & D agreement only aims at improving or refining existing products, this market includes the products directly concerned by the R & D. Market shares can thus be calculated on the basis of the sales value of the existing products. If the R & D aims at replacing an existing product, the new product will, if succesful, become a substitute to the existing products. To assess the competitive position of the parties, it is again possible to calculate market shares on the basis of the sales value of the existing products. Consequently, the R & D block exemption Regulation bases its exemption of these situations on the market share in "the relevant market for the products capable of being improved or replaced by the contract products". For an automatic exemption, this market share may not exceed 25 %(26).

54. Ja pētniecības un attīstības mērķis ir izstrādāt produktu, kas radīs pilnīgi jaunu pieprasījumu, nevar aprēķināt tirgus daļas, pamatojoties uz pārdošanu. Ir iespējama tikai nolīguma ietekmes analīze uz inovācijas konkurenci. Rezultātā Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regula atbrīvo šos nolīgumus neatkarīgi no tirgus daļas uz septiņiem gadiem no brīža, kad produkts pirmo reizi nonāk tirgū [27]. Tomēr grupālā atbrīvojuma priekšrocības var atņemt, ja nolīgums likvidētu efektīvu inovācijas konkurenci [28]. Pēc septiņiem gadiem var aprēķināt tirgus daļas, pamatojoties uz pārdošanas vērtību, un piemēro 25 % tirgus daļas limitu [29].

54. If the R & D aims at developing a product which will create a complete new demand, market shares based on sales cannot be calculated. Only an analysis of the effects of the agreement on competition in innovation is possible. Consequently, the R & D block exemption Regulation exempts these agreements irrespective of market share for a period of seven years after the product is first put on the market(27). However, the benefit of the block exemption may be withdrawn if the agreement would eliminate effective competition in innovation(28). After the seven year period, market shares based on sales value can be calculated, and the market share threshold of 25 % applies(29).

2.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

2.3. Assessment under Article 81(1)

2.3.1. Nolīguma veids

2.3.1. Nature of the agreement

2.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

2.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

55. Uz lielāko daļu pētniecības un attīstības nolīgumu neattiecas 81. panta 1. punkts. Pirmkārt, to var teikt par nolīgumiem, kas attiecas uz sadarbību pētniecības un attīstības jomā drīzāk teorētiskā stadijā, kas ir tālu no iespējamo rezultātu izmantošanas.

55. Most R & D agreements do not fall under Article 81(1). First, this can be said for agreements relating to cooperation in R & D at a rather theoretical stage, far removed from the exploitation of possible results.

56. Turklāt sadarbība pētniecības un attīstības jomā starp nekonkurentiem parasti neierobežo konkurenci [30]. Konkurējošas attiecības starp pusēm jāanalizē ietekmēto esošo tirgu un/vai inovācijas kontekstā. Ja puses nevar patstāvīgi veikt nepieciešamo pētniecību un attīstību, nepastāv konkurence, kas jāierobežo. Tas var attiekties, piemēram, uz uzņēmumiem, kuri apvieno papildu prasmes, tehnoloģijas un citus resursus. Potenciālās konkurences problēma jānovērtē reāli. Piemēram, puses nevar definēt kā potenciālus konkurentus tikai tādēļ, ka sadarbība ļauj tām veikt pētniecības un attīstības darbības. Izšķirīgais jautājums ir, vai katrai pusei neatkarīgi ir nepieciešamie līdzekļi aktīvu, zinātības (know-how) un citu resursu ziņā.

56. Moreover, R & D cooperation between non-competitors does generally not restrict competition(30). The competitive relationship between the parties has to be analysed in the context of affected existing markets and/or innovation. If the parties are not able to carry out the necessary R & D independently, there is no competition to be restricted. This can apply, for example, to firms bringing together complementary skills, technologies and other resources. The issue of potential competition has to be assessed on a realistic basis. For instance, parties cannot be defined as potential competitors simply because the cooperation enables them to carry out the R & D activities. The decisive question is whether each party independently has the necessary means as to assets, know-how and other resources.

57. Sadarbību pētniecības un attīstības jomā, slēdzot apakšlīgumus par iepriekš veikto pētniecību un attīstību, bieži īsteno uzņēmumi, zinātniskās pētniecības institūti vai akadēmiskas iestādes, kuras aktīvi neizmanto rezultātus. Parasti šādi nolīgumi ir apvienoti ar zinātības (know-how) nodošanu un/vai iespējamo rezultātu ekskluzīvas sniegšanas klauzulu. Sakarā ar sadarbības pušu komplementāro raksturu šajos scenārijos nepiemēro 81. panta 1. punktu.

57. R & D cooperation by means of outsourcing of previously captive R & D is often carried out by specialised companies, research institutes or academic bodies which are not active in the exploitation of the results. Typically such agreements are combined with a transfer of know-how and/or an exclusive supply clause concerning possible results. Due to the complementary nature of the cooperating parties in these scenarios, Article 81(1) does not apply.

58. Uz sadarbību pētniecības un attīstības jomā, kas neietver iespējamo rezultātu kopīgu izmantošanu ar licencēšanu, ražošanu un/vai tirdzniecību, reti attiecas 81. panta 1. punkts. Šie "vienkāršie" pētniecības un attīstības nolīgumi var radīt konkurences problēmu tikai tad, ja tiek būtiski samazināta efektīva konkurence inovācijas jomā.

58. R & D cooperation which does not include the joint exploitation of possible results by means of licensing, production and/or marketing rarely falls under Article 81(1). Those "pure" R & D agreements can only cause a competition problem, if effective competition with respect to innovation is significantly reduced.

2.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

2.3.1.2. Agreements that almost always fall under Article 81(1)

59. Ja nolīguma patiesais priekšmets ir nevis pētniecība un attīstība, bet slēpta karteļa izveide, t. i., citādi aizliegta cenu noteikšana, izlaides ierobežošana vai tirgus sadalīšana, uz to attiecas 81. panta 1. punkts. Tomēr pētniecības un attīstības nolīgums, kas ietver iespējamo turpmāko rezultātu kopīgu izmantošanu, ne vienmēr ierobežo konkurenci.

59. If the true object of an agreement is not R & D but the creation of a disguised cartel, i.e. otherwise prohibited price fixing, output limitation or market allocation, it falls under Article 81(1). However, an R & D agreement which includes the joint exploitation of possible future results is not necessarily restrictive of competition.

2.3.1.3. Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

2.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

60. Uz pētniecības un attīstības nolīgumiem, kurus no paša sākuma nevar novērtēt kā skaidri neierobežojošus, var attiekties 81. panta 1. Punkts [31], un tie jāanalizē to saimnieciskajā kontekstā. Tas attiecas uz sadarbību pētniecības un attīstības jomā, kura tiek izveidota posmā, kas ir diezgan tuvu ieviešanai tirgū, un par kuru vienojas uzņēmumi, kas ir konkurenti esošajos produktu/tehnoloģiju tirgos vai inovācijas tirgos.

60. R & D agreements that cannot be assessed from the outset as clearly non-restrictive may fall under Article 81(1)(31) and have to be analysed in their economic context. This applies to R & D cooperation which is set up at a stage rather close to the market launch and which is agreed between companies that are competitors on either existing product/technology markets or on innovation markets.

2.3.2. Tirgus spēja un tirgus struktūras

2.3.2. Market power and market structures

61. Sadarbība pētniecības un attīstības jomā var radīt negatīvu ietekmi uz tirgu trīs aspektos: pirmkārt, tā var ierobežot inovāciju, otrkārt, tā var novest pie pušu izturēšanās koordinācijas esošajos tirgos un, treškārt, var rasties problēmas ar pieejas tirgum ierobežošanu iespējamo rezultātu izmantošanas līmenī. Šo negatīvo ietekmju uz tirgu veidi tomēr var rasties tikai tad, ja sadarbības pusēm ir būtiska spēja esošajos tirgos un/vai būtiski samazinās konkurence inovācijas jomā. Bez tirgus spējas nav stimula koordinēt izturēšanos esošajos tirgos, samazināt vai palēnināt inovāciju. Problēma ar pieejas tirgum ierobežošanu var rasties tikai tādā sadarbībā, kas ietver vismaz vienu dalībnieku ar būtisku tirgus spēju attiecībā uz vadošu tehnoloģiju un rezultātu ekskluzīvu izmantošanu.

61. R & D cooperation can cause negative market effects in three respects: First, it may restrict innovation, secondly it may cause the coordination of the parties' behaviour in existing markets and thirdly, foreclosure problems may occur at the level of the exploitation of possible results. These types of negative market effects, however, are only likely to emerge when the parties to the cooperation have significant power on the existing markets and/or competition with respect to innovation is significantly reduced. Without market power there is no incentive to coordinate behaviour on existing markets or to reduce or slow down innovation. A foreclosure problem may only arise in the context of cooperation involving at least one player with significant market power for a key technology and the exclusive exploitation of results.

62. Nepastāv absolūts tirgus daļas limits, kas norāda, ka pētniecības un attīstības nolīgums rada zināmas pakāpes tirgus spēju, tādējādi uz to attiecas 81. panta 1. punkts. Pētniecības un attīstības nolīgumus tomēr atbrīvo ar noteikumu, ka tie ir noslēgtas starp pusēm, kuru apvienotā tirgus daļa nepārsniedz 25 %, un ka ir izpildīti pārējie nosacījumi Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas piemērošanai. Tādēļ attiecībā uz lielāko daļu pētniecības un attīstības nolīgumu ierobežojošā ietekme jāanalizē tikai tad, ja pušu apvienotā tirgus daļa pārsniedz 25 %.

62. There is no absolute market share threshold which indicates that an R & D agreement creates some degree of market power and thus falls under Article 81(1). However, R & D agreements are exempted provided that they are concluded between parties with a combined market share not exceeding 25 % and that the other conditions for the application of the R & D Block Exemption Regulation are fulfilled. Therefore, for most R & D agreements, restrictive effects only have to be analysed if the parties' combined market share exceeds 25 %.

63. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regula sakarā ar pušu spēcīgāku stāvokli tirgū, ne vienmēr ierobežo konkurenci. Tomēr, jo spēcīgāks ir pušu apvienotais stāvoklis esošajos tirgos un/vai jo vairāk tiek ierobežota konkurence inovācijas jomā, jo vairāk iespējama ir 81. panta 1. punkta piemērošana, un novērtēšanai vajadzīga sīkāka analīze.

63. Agreements falling outside the R & D Block Exemption Regulation due to a stronger market position of the parties do not necessarily restrict competition. However, the stronger the combined position of the parties on existing markets and/or the more competition in innovation is restricted, the more likely is the application of Article 81(1) and the assessment requires a more detailed analysis.

64. Ja pētniecība un attīstība ir vērsta uz esošo produktu/tehnoloģijas uzlabošanu vai izsmalcināšanu, iespējamā ietekme skar šo esošo produktu/tehnoloģijas konkrēto(-s) tirgu(-s). Ietekme uz cenām, izlaidi un/vai inovāciju esošajos tirgos tomēr ir iespējama tikai tad, ja pusēm kopā ir spēcīgs stāvoklis, iekļūšana ir apgrūtināta un var konstatēt maz citu inovācijas darbību. Turklāt, ja pētniecība un attīstība skar relatīvi mazsvarīgāku galaprodukta izlaidi, ietekme uz šo galaproduktu konkurenci, ja tāda ir, ir ļoti ierobežota. Parasti jāatšķir vienkārši pētniecības un attīstības nolīgumi un plašāka sadarbība, kas ietver dažādus rezultātu izmantošanas posmus (t.i., licencēšanu, ražošanu, tirdzniecību). Kā minēts iepriekš, uz vienkāršiem pētniecības un attīstības nolīgumiem reti attiecas 81. panta 1. punkts. Tas jo īpaši attiecas uz pētniecību un attīstību, kas vērsta uz esošo produktu/tehnoloģijas ierobežotu uzlabošanu. Ja šādā scenārijā sadarbība pētniecības un attīstības jomā ietver kopīgu izmantošanu tikai ar licencēšanu, ierobežojoša ietekme, piemēram, problēmas ar pieejas tirgum ierobežošanu, ir neiespējama. Ja tomēr ir ietverta mazliet uzlaboto produktu/tehnoloģijas kopīga ražošana un/vai tirdzniecība, sadarbība jāpārbauda rūpīgāk. Pirmkārt, negatīvā ietekme uz cenām un izlaidi esošajos tirgos ir vairāk iespējama, ja šādā situācijā ir iesaistīti spēcīgi konkurenti. Otrkārt, sadarbība var tuvoties ražošanas nolīgumam, jo pētniecības un attīstības darbības de facto nevar veidot šādas sadarbības smaguma centru.

64. If the R & D is directed at the improvement or refinement of existing products/technology possible effects concern the relevant market(s) for these existing products/technology. Effects on prices, output and/or innovation in existing markets are, however, only likely if the parties together have a strong position, entry is difficult and few other innovation activities are identifiable. Furthermore, if the R & D only concerns a relatively minor input of a final product, effects as to competition in these final products are, if invariably, very limited. In general, a distinction has to be made between pure R & D agreements and more comprehensive cooperation involving different stages of the exploitation of results (i.e. licensing, production, marketing). As said above, pure R & D agreements rarely come under Article 81(1). This is in particular true for R & D directed towards a limited improvement of existing products/technology. If, in such a scenario, the R & D cooperation includes joint exploitation only by means of licensing, restrictive effects such as foreclosure problems are unlikely. If, however, joint production and/or marketing of the slightly improved products/technology are included, the cooperation has to be examined more closely. First, negative effects as to prices and output in existing markets are more likely if strong competitors are involved in such a situation. Secondly, the cooperation may come closer to a production agreement because the R & D activities may de facto not form the centre of gravity of such a collaboration.

65. Ja pētniecība un attīstība ir vērsta uz pilnīgi jaunu produktu (vai tehnoloģiju), kas rada savu jaunu tirgu, ietekme uz cenu un izlaidi esošajos tirgos ir diezgan neiespējama. Analīzei jāpievēršas iespējamiem inovācijas ierobežojumiem, piemēram, attiecībā uz iespējamo nākotnes produktu/tehnoloģijas kvalitāti un daudzveidību vai inovācijas ātrumu. Šāda ierobežojoša ietekme var rasties gadījumos, kad divi vai vairāki no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šāda jauna produkta izstrādi, sāk sadarboties posmā, kurā katrs neatkarīgi ir diezgan tuvu produkta ieviešanai. Tādā gadījumā inovāciju var ierobežot pat vienkāršs pētniecības un attīstības nolīgums. Tomēr parasti sadarbība pētniecības un attīstības jomā attiecībā uz pilnīgi jauniem produktiem veicina konkurenci. Šis princips būtiski nemainās, ja ir ietverta rezultātu kopīga izmantošanu, pat kopīga tirdzniecība. Patiešām, kopīgas izmantošanas jautājums šajās situācijās ir svarīgs tikai tad, ja kāda nozīme ir pieejas galveno tehnoloģiju tirgum ierobežošanai. Šādas problēmas tomēr nerastos, ja puses piešķirtu licences trešām personām.

65. If the R & D is directed at an entirely new product (or technology) which creates its own new market, price and output effects on existing markets are rather unlikely. The analysis has to focus on possible restrictions of innovation concerning, for instance, the quality and variety of possible future products/technology or the speed of innovation. Those restrictive effects can arise where two or more of the few firms engaged in the development of such a new product, start to cooperate at a stage where they are each independently rather near to the launch of the product. In such a case, innovation may be restricted even by a pure R & D agreement. In general, however, R & D cooperation concerning entirely new products is pro-competitive. This principle does not change significantly if the joint exploitation of the results, even joint marketing, is involved. Indeed, the issue of joint exploitation in these situations is only relevant where foreclosure from key technologies plays a role. Those problems would, however, not arise where the parties grant licences to third parties.

66. Vairākums pētniecības un attīstības nolīgumu atradīsies kaut kur starp šīm divām iepriekš aprakstītajām situācijām. Tādēļ tām var būt ietekme uz inovāciju, kā arī netieša ietekme uz esošajiem tirgiem. Tātad gan esošais tirgus, gan ietekme uz inovāciju var būt svarīga novērtējumam attiecībā uz pušu apvienotajiem stāvokļiem, koncentrācijas rādītājiem, dalībnieku/novatoru skaitu un iekļūšanas nosacījumiem. Dažos gadījumos var būt ierobežojoša cenas/izlaides ietekme uz esošajiem tirgiem un negatīva ietekme uz inovāciju, samazinot attīstības ātrumu. Piemēram, ja esošā tehnoloģiju tirgū sadarbojas svarīgi konkurenti, lai izstrādātu jaunu tehnoloģiju, kas kādu dienu aizstās esošos produktus, šai sadarbībai, iespējams, būs ierobežojoša ietekme, ja pusēm ir būtiska tirgus spēja esošajā tirgū (kas radītu stimulu to izmantot) un tām ir arī stingrs stāvoklis attiecībā uz pētniecību un attīstību. Līdzīga ietekme var rasties, ja galvenais dalībnieks esošā tirgū sadarbojas ar daudz mazāku vai pat potenciālu konkurentu, kurš tikai gatavojas parādīties ar jaunu produktu/tehnoloģiju, kas var apdraudēt valdošā tirgus dalībnieka stāvokli.

66. Most R & D agreements will lie somewhere in between the two situations described above. They may therefore have effects on innovation as well as repercussions on existing markets. Consequently, both the existing market and the effect on innovation may be of relevance for the assessment with respect to the parties' combined positions, concentration ratios, number of players/innovators and entry conditions. In some cases there can be restrictive price/output effects on existing markets and a negative impact on innovation by means of slowing down the speed of development. For instance, if significant competitors on an existing technology market cooperate to develop a new technology which may one day replace existing products, this cooperation is likely to have restrictive effects if the parties have significant market power on the existing market (which would give an incentive to exploit it), and if they also have a strong position with respect to R & D. A similar effect can occur, if the major player in an existing market cooperates with a much smaller or even potential competitor who is just about to emerge with a new product/technology which may endanger the incumbent's position.

67. Grupālais atbrīvojums var neattiekties uz nolīgumiem arī neatkarīgi no pušu tirgus spējas. Tas, piemēram, attiecas uz nolīgumiem, kas ierobežo puses pieeju darba rezultātiem, jo tie parasti neveicina tehnikas un saimniecības attīstību, palielinot tehnisko zināšanu izplatīšanu starp pusēm [32]. Grupālais atbrīvojums paredz īpašu izņēmumu no šī vispārējā noteikuma attiecībā uz akadēmiskām iestādēm, zinātniskās pētniecības institūtiem vai specializētiem uzņēmumiem gadījumā, kuri sniedz pētniecības un attīstības pakalpojumus un aktīvi rūpnieciski neizmanto pētniecības un attīstības rezultātus [33]. Tomēr jāatzīmē, ka nolīgumi, kas ietver ekskluzīvas piekļuves tiesības gadījumos, kad uz tiem attiecas 81. panta 1. punkts, var atbilst atbrīvojumam saskaņā ar 81. panta 3. punktu, īpaši gadījumos, kad ekskluzīvas piekļuves tiesības ir saimnieciski nepieciešamas, ņemot vērā tirgu, riskus un ieguldījuma mērogu, kas nepieciešams, lai izmantotu pētniecības un attīstības rezultātus.

67. Agreements may also fall outside the block exemption irrespective of the market power of the parties. This applies for instance to agreements which restrict access of a party to the results of the work because they do not, as a general rule, promote technical and economic progress by increasing the dissemination of technical knowledge between the parties(32). The Block exemption provides for a specific exception to this general rule in the case of academic bodies, research Regulation institutes or specialised companies which provide R & D as a service and which are not active in the industrial exploitation of the results of research and development(33). Nevertheless, it should be noted that agreements containing exclusive access rights may, where they fall under Article 81(1), meet the criteria for exemption under Article 81(3), particularly where exclusive access rights are economically indispensable in view of the market, risks and scale of the investment required to exploit the results of the research and development.

2.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

2.4. Assessment under Article 81(3)

2.4.1. Saimnieciskie labumi

2.4.1. Economic benefits

68. Vairākums pētniecības un attīstības nolīgumu, ar iespējamo rezultātu kopīgu izmantošanu vai bez tās, rada saimnieciskos labumus ar izmaksu ietaupījumiem, ideju un pieredzes savstarpēju papildināšanu, tādējādi radot uzlabotus vai jaunus produktus un tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas ātrāk nekā citkārt. Šādos apstākļos šķiet pamatoti paredzēt tādu nolīgumu atbrīvojumu, kas noved pie konkurences ierobežošanas līdz tirgus daļas limitam, zemāk par kuru 81. panta 3. punkta piemērošanas nolūkā parasti var uzskatīt, ka pētniecības un attīstības nolīgumu pozitīvā ietekme būs lielāka nekā negatīvā ietekme uz konkurenci. Tādēļ Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regula atbrīvo tos pētniecības un attīstības nolīgumus, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem (skat. 3. pantu) un neietver pamatkodola ierobežojumus (skat. 5. pantu), ar nosacījumu, ka pušu apvienotā tirgus daļa ietekmētajā(-os) esošajā(-os) tirgū(-os) nepārsniedz 25 %.

68. Most R & D agreements - with or without joint exploitation of possible results - bring about economic benefits by means of cost savings and cross fertilisation of ideas and experience, thus resulting in improved or new products and technologies being developed more rapidly than would otherwise be the case. Under these conditions it appears reasonable to provide for the exemption of such agreements which result in a restriction of competition up to a market share threshold below which it can, for the application of Article 81(3), in general, be presumed that the positive effects of research and development agreements will outweigh any negative effects on competition. Therefore, the R & D Block Exemption Regulation exempts those R & D agreements which fulfill certain conditions (see Article 3) and which do not include hard core restrictions (see Article 5), provided that the combined market share of the parties in the affected existing market(s) does not exceed 25 %.

69. Ja sadarbība rada ievērojamu tirgus spēju vai palielina to, pusēm jānodemonstrē būtiski labumi, veicot pētniecību un attīstību, jaunu produktu/tehnoloģijas ātrāku ieviešanu vai citu efektivitāti.

69. If considerable market power is created or increased by the cooperation, the parties have to demonstrate significant benefits in carrying out R & D, a quicker launch of new products/technology or other efficiencies.

2.4.2. Nepieciešamība

2.4.2. Indispensability

70. Pētniecības un attīstības nolīgumu nevar atbrīvot, ja tas uzliek ierobežojumus, kas nav nepieciešami iepriekš minēto labumu gūšanai. Atsevišķās klauzulas, kas uzskaitītas Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 5. pantā, vairākumā gadījumu padarīs atbrīvojumu par neiespējamu arī pēc individuāla novērtējuma, un tādēļ tās var uzskatīt par labu norādi uz ierobežojumiem, kuri sadarbībai nav nepieciešami.

70. An R & D agreement can not be exempted if it imposes restrictions that are not indispensable to the attainment of the above-mentioned benefits. The individual clauses listed in Article 5 of the R & D block exemption Regulation will in most cases render an exemption impossible following an individual assessment too, and can therefore be regarded as a good indication of restrictions that are not indispensable to the cooperation.

2.4.3. Konkurences nelikvidēšana

2.4.3. No elimination of competition

71. Atbrīvojums nebūs iespējams, ja pusēm tiek dota iespēja novērst konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu (vai tehnoloģiju) daļu. Ja pētniecības un attīstības nolīguma ietekmē uzņēmums dominē vai kļūst dominējošs esošajos tirgos vai attiecībā uz inovāciju, šādu nolīgumu, kas rada konkurenci kropļojošu ietekmi 81. panta nozīmē, principā nevar atbrīvot. Attiecībā uz inovāciju tas ir gadījumā, ja, piemēram, nolīgums apvieno tikai divus esošos pētniecības polus.

71. No exemption will be possible, if the parties are afforded the possibility of eliminating competition in respect of a substantial part of the products (or technologies) in question. Where as a consequence of a R & D agreement an undertaking is dominant or becoming dominant either on an existing markets or with respect to innovation, such an agreement which produces anti-competitive effects in the meaning of Article 81 can in principle not be exempted. For innovation this is the case, for example, if the agreement combines the only two existing poles of research.

Novērtējuma laiks un atbrīvojuma ilgums

Time of the assessment and duration of the exemption

72. Pētniecības un attīstības nolīgumiem, kas attiecas uz jaunu produktu/tehnoloģijas kopīgu ražošanu un tirdzniecību, jāpievērš īpaša uzmanība attiecībā uz novērtējuma laiku.

72. R & D agreements extending to the joint production and marketing of new products/technology require particular attention as to the time of the assessment.

73. Sadarbības sākumā pētniecības un attīstības jomā bieži nav zināmi tās panākumi un tādi faktori kā pušu turpmākais stāvoklis tirgū, kā arī turpmāko produktu un tehnoloģiju tirgu attīstība. Tāpēc novērtējums laikā, kad sadarbība veidojas, ir ierobežots ar (tad) esošajiem produktu vai tehnoloģiju tirgiem un/vai inovācijas tirgiem, kā aprakstīts šajā nodaļā. Ja, pamatojoties uz šo analīzi, konkurenci nebūtu iespējams likvidēt, pētniecības un attīstības nolīgums var gūt labumu no atbrīvojuma. Tas parasti aptvers pētniecības un attīstības posma ilgumu plus – attiecībā uz iespējamo rezultātu kopīgu ražošanu un tirdzniecību – papildu posmu iespējamai ieviešanai un ieviešanai tirgū. Šī papildu atbrīvojuma posma iemesls ir tāds, ka pirmajiem uzņēmumiem, lai jauns produkts/tehnoloģija nonāktu tirgū, bieži būs ļoti lielas sākotnējās tirgus daļas, un sekmīga pētniecība un attīstība arī bieži atmaksājas ar intelektuālā īpašuma aizsardzību. Spēcīgu stāvokli tirgū sakarā ar šo "pirmrindnieka priekšrocību" parasti nevar skaidrot kā konkurences likvidēšanu. Tādēļ grupālais atbrīvojums aptver pētniecības un attīstības nolīgumus papildu septiņus gadus (t. i., pēc pētniecības un attīstības posma) neatkarīgi no tā, vai puses ar saviem jaunajiem produktiem/tehnoloģiju iegūst lielu daļu šajā laikā vai ne. Tas attiecas arī uz gadījumu individuālu novērtēšanu, uz kuriem neattiecas grupālais atbrīvojums, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 81. panta 3. punkta kritēriji attiecībā uz citiem nolīguma aspektiem. Tas neizslēdz iespēju, ka par 7 gadiem ilgāks periods arī atbilst 81. panta 3. punkta kritērijiem, ja var pierādīt, ka tas ir minimālais laika periods, kas nepieciešams, lai garantētu atbilstošu ienākumu no ieguldījumiem.

73. At the beginning of an R & D cooperation, its success and factors such as the parties' future market position as well as the development of future product or technology markets are often not known. Consequently, the assessment at the point in time when the cooperation is formed is limited to the (then) existing product or technology markets and/or innovation markets as described in this chapter. If, on the basis of this analysis, competition is not likely to be eliminated, the R & D agreement can benefit from an exemption. This will normally cover the duration of the R & D phase plus, in as far as the joint production and marketing of the possible results is concerned, an additional phase for a possible launch and market introduction. The reason for this additional exemption phase is that the first companies to reach the market with a new product/technology will often enjoy very high initial market shares and successful R & D is also often rewarded by intellectual property protection. A strong market position due to this "first mover advantage" cannot normally be interpreted as elimination of competition. Therefore, the block exemption covers R & D agreements for an additional period of seven years (i.e. beyond the R & D phase) irrespective of whether or not the parties obtain with their new products/technology a high share within this period. This also applies to the individual assessment of cases falling outside the block exemption provided that the criteria of Article 81(3) as to the other aspects of the agreement are fulfilled. This does not exclude the possibility that a period of more than 7 years also meets the criteria of Article 81(3) if it can be shown to be the minimum period of time necessary to guarantee an adequate return on the investment involved.

74. Ja pēc šī perioda veic jaunu sadarbības novērtējumu pētniecības un attīstības jomā, piemēram, pēc sūdzības, analīze jābalsta uz (tad) esošo tirgus situāciju. Grupālais atbrīvojums joprojām ir spēkā, ja pušu daļa (tad) konkrētajā tirgū nepārsniedz 25 %. 81. panta 3. punkts līdzīgi attiecas uz pētniecības un attīstības nolīgumiem, uz kuriem neattiecas grupālais atbrīvojums, ar noteikumu, ka tiek ievēroti kritēriji attiecībā uz atbrīvojumu.

74. If a new assessment of an R & D cooperation is made after that period - for instance, following a complaint - the analysis has to be based on the (then) existing market situation. The block exemption still continues to apply if the parties' share on the (then) relevant market does not exceed 25 %. Similarly, Article 81(3) continues to apply to R & D agreements falling outside the block exemption provided that the criteria for an exemption are fulfilled.

2.5. Piemēri

2.5. Examples

75. 1. piemērs.

75. Example 1

Situācija: Eiropas tirgū ir divi lieli uzņēmumi esošo elektronisko detaļu ražošanai: A (30 %) un B (30 %). Tie katrs ir veikuši būtisku ieguldījumu pētniecībā un attīstībā, kas nepieciešama, lai izstrādātu miniatūras elektroniskas detaļas, un ir izstrādājuši sākotnējus prototipus. Tagad tie vienojas apvienot šos pētniecības un attīstības sasniegumus, izveidojot kopuzņēmumu, lai pabeigtu pētniecību un attīstību un ražotu detaļas, kas tiks pārdotas atpakaļ mātesuzņēmumam, kas tās tirgos atsevišķi. Pārējo tirgu veido nelieli uzņēmumi bez pietiekamiem resursiem, lai veiktu nepieciešamos ieguldījumus.

Situation: There are two major companies on the European market for the manufacture of existing electronic components: A (30 %) and B (30 %). They have each made significant investment in the R & D necessary to develop miniaturised electronic components and have developed early prototypes. They now agree to pool these R & D efforts by setting up a JV to complete the R & D and produce the components, which will be sold back to the parents, who will commercialise them separately. The remainder of the market consists of small firms without sufficient resources to undertake the necessary investments.

Analīze: Lai gan miniatūrās elektroniskās detaļas, iespējams, konkurēs ar esošajām detaļām dažās jomās, tās būtībā ir jauna tehnoloģija, un jāveic pētniecības polu analīze, kas vērsta uz šo nākotnes tirgu. Ja kopuzņēmums atradīsies priekšgalā, tad pastāvēs tikai viens ceļš uz nepieciešamo ražošanas tehnoloģiju, bet šķistu iespējams, ka A un B varētu nonākt tirgū atsevišķi ar atsevišķiem produktiem. Lai gan nolīguma priekšrocības varētu būt jaunas tehnoloģijas ātrāka virzīšana, tas samazina daudzveidību un rada izmaksu vienveidību starp pusēm. Turklāt jāņem vērā pušu iespēja izmantot savu spēcīgo stāvokli esošajā tirgū. Tā kā pētniecības un attīstības līmenī tie nesaskartos ar konkurenci, varētu tikt ievērojami samazināti to stimuli ātri ieviest jauno tehnoloģiju. Lai gan dažas no šīm bažām varētu novērst, pieprasot pusēm licencēt galveno zinātību (know-how) miniatūro detaļu ražošanai trešām personām ar pieņemamiem nosacījumiem, var nebūt iespējams novērst visas bažas un izpildīt nosacījumus atbrīvojuma saņemšanai.

Analysis: Miniaturised electronic components, while likely to compete with the existing components in some areas, are essentially a new technology and an analysis must be made of the poles of research destined towards this future market. If the JV goes ahead then only one route to the necessary manufacturing technology will exist, whereas it would appear likely that A and B could reach the market individually with separate products. While the agreement could have advantages in bringing a new technology forward quicker, it also reduces variety and creates a commonality of costs between the parties. Furthermore, the possibility for the parties to exploit their strong position on the existing market must be taken into account. Since they would face no competition at the R & D level, their incentives to pursue the new technology at a high pace could be severely reduced. Although some of these concerns could be remedied by requiring the parties to license key know-how for manufacturing miniature components to third parties on reasonable terms, it may not be possible to remedy all concerns and fulfil the conditions for an exemption.

76. 2. piemērs.

76. Example 2

Situācija: Neliels pētniecības uzņēmums A, kuram nav savas tirgvedības organizācijas, ir atklājis un patentējis farmaceitisku vielu, pamatojoties uz jaunu tehnoloģiju, kas veiks apvērsumu noteiktas slimības ārstēšanā. Uzņēmums A noslēdz pētniecības un attīstības nolīgumu ar lielu medikamentu ražotāju B, kas ražo medikamentus, kuri līdz šim tika izmantoti šīs slimības ārstēšanai. Uzņēmumam B trūkst līdzīgas pētniecības un attīstības programmas. Ar esošajiem medikamentiem uzņēmumam B ir aptuveni 75 % tirgus daļa visās dalībvalstīs, bet patentu derīguma termiņi beidzas nākamo piecu gadu laikā. Pastāv divi citi pētniecības poli aptuveni tajā pašā attīstības posmā, kas izmanto to pašu jauno pamata tehnoloģiju. Uzņēmums B nodrošinās ievērojamu finansējumu un zinātību (know-how) medikamenta attīstībai, kā arī turpmāko pieeju tirgum. Uzņēmumam B tiek piešķirta licence radītā medikamenta ekskluzīvai ražošanai un izplatīšanai patenta darbības laikā. Paredzams, ka puses varētu kopīgi ieviest medikamentu tirgū pēc pieciem septiņiem gadiem.

Situation: A small research company A which does not have its own marketing organisation has discovered and patented a pharmaceutical substance based on new technology that will revolutionise the treatment of a certain disease. Company A enters into an R & D agreement with a large pharmaceutical producer B of products that have so far been used for treating the disease. Company B lacks any similar R & D programme. For the existing products company B has a market share of around 75 % in all Member States, but patents are expiring over the next five-year period. There exist two other poles of research at approximately the same stage of development using the same basic new technology. Company B will provide considerable funding and know-how for product development, as well as future access to the market. Company B is granted a license for the exclusive production and distribution of the resulting product for the duration of the patent. It is expected that the parties could jointly bring the product to market in five to seven years.

Analīze: Iespējams, ka medikaments piederēs jaunam konkrētam tirgum. Puses dod sadarbībai komplementārus resursus un prasmes, un būtiski palielinās iespējamība, ka produkts nonāks tirgū. Lai gan uzņēmumam B, iespējams, ir ievērojama tirgus spēja esošajā tirgū, šī spēja drīz mazināsies un citu pētniecības polu esamība, iespējams, likvidēs stimulu samazināt pētniecības un attīstības sasniegumus. Atlikušajā patenta perioda laikā uzņēmumam B, iespējams, būs vajadzīgas izmantošanas tiesības, lai veiktu ievērojamus nepieciešamos ieguldījumus, un uzņēmumam A nav savu tirgvedības resursu. Tādēļ ir neiespējami, ka nolīgums ierobežos konkurenci.

Analysis: The product is likely to belong to a new relevant market. The parties bring complementary resources and skills to the cooperation, and the probability of the product coming to market increases substantially. Although Company B is likely to have considerable market power on the existing market, this power will be decreasing shortly and the existence of other poles of research are likely to eliminate any incentive to reduce R & D efforts. The exploitation rights during the remaining patent period are likely to be necessary for Company B to make the considerable investments needed and Company A has no own marketing resources. The agreement is therefore unlikely to restrict competition.

77. 3. piemērs

77. Example 3

Situācija: Divi mašīnbūves uzņēmumi, kas ražo transportlīdzekļu detaļas, vienojas izveidot kopuzņēmumu, lai apvienotu savus pētniecības un attīstības sasniegumus, lai uzlabotu esošas detaļas ražošanu un izpildījumu. Tie apvieno arī savas esošās tehnoloģijas licencēšanas darbības šajā jomā, bet turpinās ražot atsevišķi. Šiem uzņēmumiem ir 15 % un 20 % tirgus daļas Eiropā pamatiekārtu ražotāju produktu tirgū. Ir divi citi lieli konkurenti kopā ar vairākām iekšējām pētniecības programmām, ko īsteno lieli transportlīdzekļu ražotāji. Šo produktu tehnoloģijas licencēšanas tirgū pasaulē tiem pieder 20 % un 25 % daļas, kas noteiktas gūto ieņēmumu izteiksmē, un ir divas citas galvenās tehnoloģijas. Produkta detaļas dzīves cikls parasti ir divi trīs gadi. Katrā no pēdējiem pieciem gadiem kāds no lielākajiem uzņēmumiem ir ieviesis jaunu versiju vai uzlabojumu.

Situation: Two engineering companies that produce vehicle components, agree to set up a JV to combine their R & D efforts to improve the production and performance of an existing component. They also pool their existing technology licensing businesses in this area, but will continue to manufacture separately. The two companies have market shares in Europe of 15 % and 20 % on the OEM product market. There are two other major competitors together with several in-house research programmes by large vehicle manufacturers. On the world-wide market for the licensing of technology for these products they have shares of 20 % and 25 %, measured in terms of revenue generated, and there are two other major technologies. The product life cycle for the component is typically two to three years. In each of the last five years one of the major firms has introduced a new version or upgrade.

Analīze: Tā kā neviena uzņēmuma pētniecības un attīstības darbības mērķis nav pilnīgi jauns produkts, vērā ņemamie tirgi ir esošajām detaļām un attiecīgās tehnoloģijas licencēšanai. Lai gan to esošās pētniecības un attīstības programmas lielā mērā pārklājas, ar sadarbību samazinātā dublēšanās varētu ļaut tiem vairāk tērēt pētniecībai un attīstībai nekā atsevišķi. Pastāv vairākas citas tehnoloģijas, un pušu apvienotā tirgus daļa pamatiekārtu ražotāju tirgū nedod tām dominējošu stāvokli. Lai gan to 45 % tirgus daļa tehnoloģiju tirgū ir ļoti liela, ir konkurējošas tehnoloģijas. Turklāt transportlīdzekļu ražotāji, kuri pašlaik nelicencē savu tehnoloģiju, arī ir potenciālie ienācēji šajā tirgū, tādējādi ierobežojot pušu iespēju paaugstināt cenu. Kā aprakstīts, kopuzņēmums, iespējams, gūs labumu no atbrīvojuma.

Analysis: Since neither company's R & D effort is aimed at a completely new product, the markets to consider are for the existing components and for the licensing of relevant technology. Although their existing R & D programmes broadly overlap, the reduced duplication through the cooperation could allow them to spend more on R & D than individually. Several other technologies exist and the parties' combined market share on the OEM market does not bring them into a dominant position. Although their market share on the technology market, at 45 %, is very high, there are competing technologies. In addition, the vehicle manufacturers, who do not currently licence their technology, are also potential entrants on this market thus constraining the ability of the parties to raise price. As described, the JV is likely to benefit from an exemption.

3. RAŽOŠANAS NOLĪGUMI (IESKAITOT SPECIALIZĀCIJAS NOLĪGUMUS)

3. PRODUCTION AGREEMENTS (INCLUDING SPECIALISATION AGREEMENTS)

3.1. Definīcija

3.1. Definition

78. Ražošanas nolīgumi var atšķirties pēc veida un darbības jomas. To veids var būt kopīga ražošana, izveidojot kopuzņēmumu [34], t. i., kopīgi kontrolēts uzņēmums, kas vada vienu vai vairākas ražošanas iekārtas, vai arī to var īstenot ar specializācijas vai apakšuzņēmuma līgumiem, ar ko viena puse piekrīt veikt noteikta produkta ražošanu.

78. Production agreements may vary in form and scope. They may take the form of joint production through a joint venture(34), i.e. a jointly controlled company that runs one or several production facilities, or can be carried out by means of specialisation or subcontracting agreements whereby one party agrees to carry out the production of a certain product.

79. Parasti var nošķirt trīs ražošanas nolīgumu kategorijas: Kopīgas ražošanas nolīgumi, ar ko puses vienojas kopīgi ražot noteiktus produktus, (vienpusējas vai savstarpējas) specializācijas nolīgumi, ar ko puses vienpusēji vai savstarpēji vienojas pārtraukt produkta ražošanu un iepirkt to no citas puses, un apakšuzņēmuma līgumi, ar ko viena puse ("līgumslēdzējs") uztic otrai pusei ("apakšuzņēmējam") produkta ražošanu.

79. Generally, one can distinguish three categories of production agreements: Joint production agreements, whereby the parties agree to produce certain products jointly, (unilateral or reciprocal) specialisation agreements, whereby the parties agree unilaterally or reciprocally to cease production of a product and to purchase it from the other party, and subcontracting agreements whereby one party (the "contractor") entrusts to another party (the "subcontractor") the production of a product.

80. Apakšuzņēmuma līgumi ir vertikāli nolīgumi. Tādēļ uz tiem tiktāl, ciktāl tie ietver konkurences ierobežojumus, attiecas Grupālā atbrīvojuma regula un Pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem. Šim noteikumam tomēr ir divi izņēmumi. Apakšuzņēmumu līgumi starp konkurentiem [35] un apakšuzņēmumu līgumi starp nekonkurentiem, kas ietver zinātības (know-how) nodošanu apakšuzņēmējam [36].

80. Subcontracting agreements are vertical agreements. They are therefore, to the extent that they contain restrictions of competition, covered by the Block Exemption Regulation and the Guidelines on Vertical Restraints. There are however two exceptions to this rule: Subcontracting agreements between competitors(35), and subcontracting agreements between non-competitors involving the transfer of know-how to the subcontractor(36).

81. Šīs pamatnostādnes attiecas uz apakšuzņēmumu līgumiem starp konkurentiem [37]. Ieteikumi apakšuzņēmumu līgumu novērtēšanai starp nekonkurentiem, kas ietver zinātības (know-how) nodošanu apakšuzņēmējiem, sniegti atsevišķā paziņojumā [38].

81. Subcontracting agreements between competitors are covered by these guidelines(37). Guidance for the assessment of subcontracting agreements between non-competitors involving the transfer of know-how to the subcontractor is given in a separate Notice(38).

3.2. Konkrētie tirgi

3.2. Relevant markets

82. Lai novērtētu konkurences attiecības starp sadarbības pusēm, pirmkārt, jādefinē konkrētais produkts un ģeogrāfiskais(-ie) tirgus(-i), kuru tieši skar sadarbība (t. i., tirgus(-i), kuram pieder produkti, uz ko attiecas nolīgums). Otrkārt, ražošanas nolīgums vienā tirgū var ietekmēt arī pušu konkurenci tirgū, kas ir nākamā vai iepriekšējā posma vai blakus esošais tirgus, kas cieši saistīts ar tirgu, kuru tieši skar sadarbība [39] (tā saucamie "sekundārie tirgi"). Sekundārā ietekme tomēr var rasties tikai tad, ja sadarbība vienā tirgū neizbēgami noved pie konkurētspējīgas izturēšanās koordinēšanas citā tirgū, t. i., ja tirgi ir saistīti ar savstarpējām atkarībām un pusēm ir spēcīgs stāvoklis sekundārajā tirgū.

82. In order to assess the competitive relationship between the cooperating parties, the relevant product and geographic market(s) directly concerned by the cooperation (i.e. the market(s) to which products subject to the agreement belong) must first be defined. Secondly, a production agreement in one market may also affect the competitive behaviour of the parties in a market which is downstream or upstream or a neighbouring market closely related to the market directly concerned by the cooperation(39) (so-called "spill-over markets"). However, spill-over effects only occur if the cooperation in one market necessarily results in the coordination of competitive behaviour in another market, i.e. if the markets are linked by interdependencies, and if the parties are in a strong position on the spill-over market.

3.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

3.3. Assessment under Article 81 (1)

3.3.1. Nolīguma veids

3.3.1. Nature of the agreement

83. Galvenais konkurences problēmu avots, kuras var rasties no ražošanas nolīgumi, ir pušu kā piegādātāju konkurences darbības koordinēšana. Šāda veida konkurences problēma rodas, ja sadarbības puses ir faktiski vai potenciāli konkurenti vismaz vienā no šiem konkrētajiem tirgiem, t. i., tirgos, kurus tieši skar sadarbība, un/vai iespējamos sekundārajos tirgos.

83. The main source of competition problems that may arise from production agreements is the coordination of the parties' competitive behaviour as suppliers. This type of competition problem arises where the cooperating parties are actual or potential competitors on at least one of these relevant market(s), i.e. on the markets directly concerned by the cooperation and/or on possible spill-over markets.

84. Tas, ka puses ir konkurenti, automātiski nerada viņu darbības koordinēšanu. Turklāt pusēm parasti ir jāsadarbojas attiecībā uz ievērojamu viņu darbību daļu, lai panāktu izmaksu būtisku vienveidības pakāpi. Jo augstāka ir izmaksu vienveidības pakāpe, jo lielāks ir cenu konkurences ierobežošanas potenciāls, īpaši vienveidīgu produktu gadījumā.

84. The fact that the parties are competitors does not automatically cause the coordination of their behaviour. In addition, the parties normally need to cooperate with regard to a significant part of their activities in order to achieve a substantial degree of commonality of costs. The higher the degree of commonality of costs, the greater the potential for a limitation of price competition, especially in the case of homogenous products.

85. Papildus koordinēšanas bažām ražošanas nolīgumi var arī radīt problēmas ar pieejas tirgum ierobežošanu un citas negatīvas sekas pret trešām personām. To nerada konkurences attiecības starp pusēm, bet vismaz vienas puses spēcīgais stāvoklis tirgū (piemēram, galvenās detaļas iepriekšējā posma tirgū, kas ļauj pusēm palielināt konkurentu izmaksas nākamā posma tirgū) vertikālāku vai komplementāru attiecību kontekstā starp sadarbības pusēm. Tādēļ pieejas tirgum ierobežošanas iespējamība jāpārbauda svarīgas detaļas kopīgas ražošanas un apakšuzņēmuma līgumu gadījumā (skat. turpmāk).

85. In addition to coordination concerns, production agreements may also create foreclosure problems and other negative effects towards third parties. They are not caused by a competitive relationship between the parties, but by a strong market position of at least one of the parties (e.g. on an upstream market for a key component, which enables the parties to raise the costs of their rivals in a downstream market) in the context of a more vertical or complementary relationship between the cooperating parties. Therefore, the possibilty of foreclosure mainly needs to be examined in the case of joint production of an important component and of subcontracting agreements (see below).

3.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

3.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

86. Ja vien nerodas problēmas ar pieejas tirgum ierobežošanu, 81. panta 1. punkts parasti neskar ražošanas nolīgumus starp nekonkurentiem. Tas attiecas arī uz nolīgumiem, ar ko izejvielas vai detaļas, kuras līdz šim tika ražotas pašpatēriņam (ražošana pašu vajadzībām), tiek iepirktas no trešās personas ar apakšlīguma noslēgšanu vai vienpusēju specializāciju, ja nav pazīmju, kas liecinātu, ka uzņēmums, kas līdz šim ir ražojis tikai pašpatēriņam, varētu būt ienācis tirdzniecības tirgū, lai pārdotu trešām personām, bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, reaģējot uz nelielām, pastāvīgām relatīvo tirgus cenu pārmaiņām.

86. Unless foreclosure problems arise, production agreements between non-competitors are not normally caught by Article 81(1). This is also true for agreements whereby inputs or components which have so far been manufactured for own consumption (captive production) are purchased from a third party by way of subcontracting or unilateral specialisation, unless there are indications that the company which so far has only produced for own consumption could have entered the merchant market for sales to third parties without incurring significant additional costs or risks in response to small, permanent changes in relative market prices.

87. Pat uz ražošanas nolīgumiem ne vienmēr attieksies 81. panta 1. punkts. Pirmkārt, sadarbību starp uzņēmumiem, kuri konkurē tirgos, kas ir cieši saistīti ar tirgu, kuru tieši skar sadarbība, nevar definēt kā konkurenci ierobežojošu, ja sadarbība ir vienīgais komerciāli attaisnojamais iespējamais veids, lai iekļūtu jaunā tirgū, ieviestu jaunu produktu vai pakalpojumu vai īstenotu konkrētu projektu.

87. Even production agreements between competitors do not necessarily come under Article 81(1). First, cooperation between firms which compete on markets closely related to the market directly concerned by the cooperation, cannot be defined as restricting competition, if the cooperation is the only commercially justifiable possible way to enter a new market, to launch a new product or service or to carry out a specific project.

88. Otrkārt, ietekme uz pušu kā tirgus piegādātāju konkurences darbību ir pavisam maz ticama, ja pusēm ir kopīga neliela kopējo izmaksu daļa. Piemēram, var domāt par kopējo izmaksu zemu vienveidības pakāpi gadījumā, kad divi vai vairāki uzņēmumi vienojas par specializāciju/starpprodukta kopīgu ražošanu, kas veido tikai nelielu galaprodukta ražošanas izmaksu un tātad kopējo izmaksu daļu. Tas pats attiecas uz apakšuzņēmumu līgumu starp konkurentiem, kad izejvielas, kuras viens konkurents iepērk no otra, veido tikai nelielu galaprodukta ražošanas izmaksu daļu. Par kopējo izmaksu zemu vienveidības pakāpi var domāt arī gadījumā, kad puses kopīgi ražo galaproduktu, bet tikai nelielu daļu, salīdzinot ar galaprodukta kopējo izlaidi. Pat tad, ja kopīgi tiek ražota būtiska daļa, kopējo izmaksu vienveidības pakāpe tomēr var būt zema vai vidēja, ja sadarbība skar neviendabīgus produktus, kuriem vajadzīga dārga tirgdarbība.

88. Secondly, an effect on the parties' competitive behaviour as market suppliers is highly unlikely if the parties have a small proportion of their total costs in common. For instance, a low degree of commonality in total costs can be assumed where two or more companies agree on specialisation/joint production of an intermediate product which only accounts for a small proportion of the production costs of the final product and, consequently, the total costs. The same applies to a subcontracting agreement between competitors where the input which one competitor purchases from another only accounts for a small proportion of the production costs of the final product. A low degree of commonality of total costs can also be assumed where the parties jointly manufacture a final product, but only a small proportion as compared to their total output of the final product. Even if a significant proportion is jointly manufactured, the degree of commonality of total costs may nevertheless be low or moderate, if the cooperation concerns heterogeneous products which require costly marketing.

89. Treškārt, 81. panta 1. punkts neattiecas uz apakšuzņēmumu līgumiem starp konkurentiem, ja tie aprobežojas ar individuālu pārdošanu un iepirkšanu tirdzniecības tirgū bez turpmākiem pienākumiem un, neveidojot plašākas tirdznieciskas attiecības starp pusēm [40].

89. Thirdly, subcontracting agreements between competitors do not fall under Article 81(1) if they are limited to individual sales and purchases on the merchant market without any further obligations and without forming part of a wider commercial relationship between the parties(40).

3.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

3.3.1.2. Agreements that almost always fall under Article 81(1)

90. Tādu nolīgumu mērķis, kas nosaka cenas pušu tirgus piegādēm, ierobežo izlaidi vai sadala tirgus vai pircēju grupas, ir ierobežot konkurenci, un uz tām gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts. Tas tomēr neattiecas uz gadījumiem:

90. Agreements which fix the prices for market supplies of the parties, limit output or share markets or customer groups have the object of restricting competition and almost always fall under Article 81(1). This does, however, not apply to cases

- kad puses vienojas par izlaidi, kuru tieši skar ražošanas nolīgums (piemēram, kopuzņēmuma jauda vai ražošanas apjoms vai saskaņotais produktu kopējais apjoms, par kuriem noslēgts apakšlīgums), vai

- where the parties agree on the output directly concerned by the production agreement (e.g. the capacity and production volume of a joint venture or the agreed amount of outsourced products), or

- kad ražošanas kopuzņēmums veic arī ražoto produktu izplatīšanu, nosaka šo produktu pārdošanas cenas, ar noteikumu, ka kopuzņēmuma cenu noteikšana ir dažādu funkciju integrēšanas sekas [41].

- where a production joint venture that also carries out the distribution of the manufactured products sets the sales prices for these products, provided that the price fixing by the joint venture is the effect of integrating the various functions(41).

Abos scenārijos, lai noteiktu 81. panta 1. punkta piemērojamību, nolīgums par izlaidi vai cenām netiks vērtēts atsevišķi, bet gan ņemot vērā kopuzņēmuma vispārējo ietekmi uz tirgu.

In both scenarios the agreement on output or prices will not be assessed separately, but in light of the overall effects of the joint venture on the market in order to determine the applicability of Article 81(1).

3.3.1.3. Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

3.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

91. Ražošanas nolīgumi, kurus nevar raksturot kā skaidri ierobežojošas vai neierobežojošas, pamatojoties uz iepriekš minētajiem faktoriem [42], var ietilpt 81. panta 1. punkta darbības jomā , un tie jāanalizē to saimnieciskajā kontekstā. Tas attiecas uz sadarbības nolīgumiem starp konkurentiem, kas rada būtisku izmaksu vienveidības pakāpi, bet neietver cietā kodola ierobežojumus, kā aprakstīts iepriekš.

91. Production agreements that cannot be characterised as clearly restrictive or non-restrictive on the basis of the above factors may fall under Article 81(1)(42) and have to be analysed in their economic context. This applies to cooperation agreements between competitors which create a significant degree of commonality of costs, but do not involve hard core restrictions as described above.

3.3.2. Tirgus spēja un tirgus struktūras

3.3.2. Market power and market structures

92. Analīzes sākuma punkts ir pušu stāvoklis konkrētajā(-os) tirgū(-os). Tas ir saistīts ar to, ka bez tirgus spējas ražošanas nolīguma pusēm nav stimula koordinēt savu konkurētspējīgo izturēšanos kā piegādātājiem. Otrkārt, bez pušu tirgus spējas nav ietekmes uz konkurenci tirgū pat tad, ja puses koordinētu savu izturēšanos.

92. The starting point for the analysis is the position of the parties in the market(s) concerned. This is due to the fact that without market power the parties to a production agreement do not have an incentive to coordinate their competitive behaviour as suppliers. Secondly, there is no effect on competition in the market without market power of the parties, even if the parties would coordinate their behaviour.

93. Nepastāv absolūts tirgus daļas limits, kas norāda, ka ražošanas nolīgums rada zināmas pakāpes tirgus spēju un tāpēc uz to attiecas 81. panta 1. punkts. Tomēr nolīgumiem par vienpusēju vai savstarpēju specializāciju, kā arī kopīgu ražošanu tiek piešķirts grupāls atbrīvojums ar noteikumu, ka tās ir noslēgtas starp pusēm, kuru apvienotā tirgus daļa nepārsniedz 20 % konkrētajā(-os) tirgū(-os), un ka ir izpildīti citi nosacījumi Specializācijas grupālā atbrīvojuma regulas piemērošanai. Tādēļ attiecībā uz nolīgumiem, uz kuriem attiecas grupālais atbrīvojums, ierobežojošā ietekme jāanalizē tikai tad, ja pušu apvienotā tirgus daļa pārsniedz 20 %.

93. There is no absolute market share threshold which indicates that a production agreement creates some degree of market power and thus falls under Article 81(1). However, agreements concerning unilateral or reciprocal specialisation as well as joint production are block exempted provided that they are concluded between parties with a combined market share not exceeding 20 % in the relevant market(s) and that the other conditions for the application of the Specialisation block exemption Regulation are fulfilled. Therefore, for agreements covered by the block exemption, restrictive effects only have to be analysed if the parties combined market share exceeds 20 %.

94. Nolīgumiem, uz kuriem neattiecas Grupālā atbrīvojuma regula, vajadzīga sīkāka analīze. Sākuma punkts ir pušu stāvoklis tirgū. Tam parasti seko koncentrācijas rādītājs un dalībnieku skaits, kā arī citi faktori, kā aprakstīts 1. nodaļā.

94. Agreements which are not covered by the block exemption Regulation require a more detailed analysis. The starting point is the market position of the parties. This will normally be followed by the concentration ratio and the number of players as well as by other factors as described in Chapter 1.

95. Parasti analīze aptver tikai konkrēto(-s) tirgu(-s), kuru(-s) tieši skar sadarbība. Noteiktos apstākļos, piemēram, ja pusēm ir ļoti spēcīgs apvienotais stāvoklis iepriekšējā vai nākamā posma tirgū vai tirgos, kas ir citādi saistīti ar tirgiem, kurus tieši skar sadarbība, tomēr var būt jāanalizē arī šie sekundārie tirgi. Tas īpaši attiecas uz to uzņēmumu sadarbību iepriekšējā posma tirgos, kuriem ir arī spēcīgs apvienotais stāvoklis tālāku nākamo posmu tirgos. Līdzīgi var būt jāskata problēmas ar pieejas tirgum ierobežošanu, ja pusēm atsevišķi ir spēcīgs stāvoklis kā izejvielas piegādātājiem vai pircējiem.

95. Usually the analysis will only involve the relevant market(s) with which the cooperation is directly concerned. Under certain circumstances, e.g. if the parties have a very strong combined position on up- or downstream markets or on markets otherwise closely related to the markets with which the cooperation is directly concerned, these spill-over markets may however have to be analysed as well. This applies in particular to cooperation in upstream markets by firms which also enjoy a strong combined market position further downstream. Similarly, problems of foreclosure may need to be examined if the parties individually have a strong position as either suppliers or buyers of an input.

Pušu stāvoklis tirgū, koncentrācijas rādītājs, dalībnieku skaits un citi strukturāli faktori

Market position of the parties, concentration ratio, number of players and other structural factors

96. Ja pušu apvienotā tirgus daļa ir lielāka par 20 %, jānovērtē ražošanas nolīguma iespējamā ietekme uz tirgu. Šai ziņā svarīgs faktors būs tirgus koncentrācija, kā arī tirgus daļas. Jo lielāka ir pušu apvienotā tirgus daļa, jo lielāka ir koncentrācija attiecīgajā tirgū. Tomēr mēreni lielāka tirgus daļa, nekā atļauts grupālajā atbrīvojumā, ne vienmēr nozīmē augstu koncentrācijas rādītāju. Piemēram, pušu apvienotā tirgus daļa, kas ir nedaudz lielāka par 20 %, var rasties tirgū ar mērenu koncentrāciju (HHI mazāks par 1800). Šādā scenārijā ierobežojoša ietekme ir neiespējama. Tomēr koncentrētākā tirgū tirgus daļa, kas ir lielāka par 20 %, līdzās citiem elementiem var novest pie konkurences ierobežošanas (skat. arī 1. piemēru turpmāk). Aina tomēr var mainīties, ja tirgus ir ļoti dinamisks, tirgū ienāk jauni dalībnieki un stāvokļi tirgū bieži mainās.

96. If the parties' combined market share is larger than 20 %, the likely impact of the production agreement on the market must be assessed. In this respect market concentration as well as market shares will be a significant factor. The higher the combined market share of the parties, the higher the concentration in the market concerned. However, a moderately higher market share than allowed for in the block exemption does not necessarily imply a high concentration ratio. Far instance, a combined market share of the parties of slightly more than 20 % may occur in a market with a moderate concentration (HHI below 1800). In such a scenario a restrictive effect is unlikely. In a more concentrated market, however, a market share of more than 20 % may, alongside other elements, lead to a restriction of competition (see also example 1 below). The picture may nevertheless change, if the market is very dynamic with new participants entering the market and market positions changing frequently.

97. Kopējā ražošanā svarīga loma var būt arī tīklojuma izpausmēm, t.i., saiknēm starp būtisku konkurentu skaitu. Koncentrētā tirgū papildu saiknes radīšana var izjaukt līdzsvaru un padarīt iespējamu slepenu norunu šajā tirgū pat tad, ja pusēm ir ievērojama, bet tomēr mērena apvienotā tirgus daļa (skat. 2. piemēru turpmāk).

97. For joint production, network effects, i.e. links between a significant number of competitors, can also play an important role. In a concentrated market the creation of an additional link may tip the balance and make collusion in this market likely, even if the parties have a significant, but still moderate, combined market share (see example 2 below).

98. Īpašos apstākļos sadarbība starp potenciāliem konkurentiem arī var radīt bažas attiecībā uz konkurenci. Tas tomēr aprobežojas ar gadījumiem, kad spēcīgs dalībnieks vienā tirgū sadarbojas ar reālu potenciālo ienācēju, piemēram, ar spēcīgu tā paša produkta vai pakalpojumu piegādātāju blakus esošā ģeogrāfiskā tirgū. Potenciālās konkurences samazināšana rada īpašas problēmas, ja faktiskā konkurence jau ir vāja un ienākšanas draudi ir galvenais konkurences avots.

98. Under specific circumstances a cooperation between potential competitors may also raise competition concerns. This is, however, limited to cases where a strong player in one market cooperates with a realistic potential entrant, for instance, with a strong supplier of the same product or service in a neighbouring geographic market. The reduction of potential competition creates particular problems if actual competition is already weak and threat of entry is a major source of competition.

Sadarbība iepriekšējā posma tirgos

Cooperation in upstream markets

99. Pušu galaproduktam svarīgas detaļas vai citas izejvielas kopīga ražošana īpašos apstākļos var radīt negatīvu ietekmi uz tirgu:

99. Joint production of an important component or other input to the parties' final product can cause negative market effects under certain circumstances:

- pieejas tirgum ierobežošanas problēmas (skat. 3. piemēru turpmāk) ar noteikumu, ka pusēm ir spēcīgs stāvoklis konkrētajā izejvielu tirgū (izmantošana brīvajam tirgum) un ka pārslēgšanās starp izmantošanu pašu vajadzībām un brīvajam tirgum nenotiktu nelielas, bet pastāvīgas konkrētā produkta relatīvās cenas paaugstināšanās gadījumā,

- Foreclosure problems (see example 3 below) provided that the parties have a strong position on the relevant input market (non-captive use) and that switching between captive and non-captive use would not occur in the presence of a small but permanent relative price increase for the product in question.

- sekundāru ietekmi (skat. 4. piemēru turpmāk) ar noteikumu, ka izejviela ir svarīga izmaksu sastāvdaļa un pusēm ir spēcīgs stāvoklis galaprodukta nākamā posma tirgū.

- Spill-over effects (see example 4 below) provided that the input is an important component of costs and that the parties have a strong position in the downstream market for the final product.

Apakšuzņēmuma līgumi starp konkurentiem

Subcontracting agreements between competitors

100. Līdzīgas problēmas var rasties, ja konkurents noslēdz apakšuzņēmuma līgumu par svarīgu galaprodukta detaļu vai citu izejvielu piegādi no konkurenta. Tas var novest arī pie:

100. Similar problems can arise if a competitor subcontracts an important component or other input to its final product from a competitor. This can also lead to:

- pieejas tirgum ierobežošanas problēmām ar noteikumu, ka pusēm ir spēcīgs stāvoklis kā piegādātājiem vai pircējiem konkrētajā izejvielu tirgū (izmantošana brīvajam tirgum). Apakšuzņēmuma līguma noslēgšana tad varētu novest pie tā, ka citi konkurenti nevarēs saņemt šo izejvielu par konkurētspējīgu cenu, vai tā, ka citi piegādātāji nevarēt konkurētspējīgi piegādāt izejvielu, ja viņi zaudēs lielu pieprasījuma daļu,

- Foreclosure problems provided that the parties have a strong position as either suppliers or buyers on the relevant input market (non-captive use). Subcontracting could then either lead to other competitors not being able to obtain this input at a competitive price or to other suppliers not being able to supply the input competitively if they will be losing a large part of their demand.

- sekundārās ietekmes ar noteikumu, ka izejviela ir svarīga izmaksu sastāvdaļa un pusēm ir spēcīgs stāvoklis galaprodukta nākamā posma tirgū.

- Spill-over effects provided that the input is an important component of costs and that the parties have a strong position in the downstream market for the final product.

Specializācijas nolīgumi

Specialisation agreements

101. Uz savstarpējiem specializācijas nolīgumiem, kad tirgus daļas ir mazākas par grupālajā atbrīvojumā noteikto limitu, gandrīz vienmēr attieksies 81. panta 1. punkts, un tie rūpīgi jāpārbauda sakarā ar tirgus sadalīšanas risku (skat. 5. piemēru turpmāk).

101. Reciprocal specialisation agreements with market shares beyond the threshold of the block exemption will almost always fall under Article 81(1) and have to be examined carefully because of the risk of market partitioning (see example 5 below).

3.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

3.4. Assessment under Article 81(3)

3.4.1. Saimnieciskie labumi

3.4.1. Economic benefits

102. Var uzskatīt, ka visbiežāk izplatītie ražošanas nolīgumu veidi rada kādus saimnieciskus labumus apjomradītu vai diversifikācijas radītu ietaupījumu vai labāku ražošanas tehnoloģiju veidā, ja tie nav līdzeklis cenu noteikšanai, izlaides ierobežošanai vai tirgus un pircēju sadalīšanai. Šajos apstākļos šķiet pamatoti paredzēt šādu nolīgumu atbrīvojumu, kas noved pie konkurences ierobežošanas, līdz tirgus daļas limitam, zemāk par kuru 81. panta 3. punkta piemērošanas nolūkos parasti var uzskatīt, ka ražošanas nolīgumu pozitīvā ietekme būs lielāka par negatīvo ietekmi uz konkurenci. Tādēļ uz nolīgumiem par vienpusēju vai savstarpēju specializāciju, kā arī kopīgu ražošanu attiecas grupālais atbrīvojums (Specializācijas grupālā atbrīvojuma regula) ar noteikumu, ka tajās nav ietverti pamatkodola ierobežojumi (skat. 5. pantu) un tās ir noslēgtas starp pusēm, kuru apvienotā tirgus daļa konkrētajā(-os) tirgū(-os) nepārsniedz 20 %.

102. Most common types of production agreements can be assumed to cause some economic benefits in the form of economies of scale or scope or better production technologies unless they are an instrument for price fixing, output restriction or market and customer allocation. Under these conditions it appears reasonable to provide for the exemption of such agreements which result in a restriction of competition up to a market share threshold below which it can, for the application of Article 81(3), in general, be presumed that the positive effects of production agreements will outweigh any negative effects on competition. Therefore, agreements concerning unilateral or reciprocal specialisation as well as joint production are block exempted (Specialisation block exemption Regulation) provided that they do not contain hard core restrictions (see Article 5) and that they are concluded between parties with a combined market share not exceeding 20 % in the relevant market(s).

103. Attiecībā uz tiem nolīgumiem, uz kuriem neattiecas grupālais atbrīvojums, pusēm jānodemonstrē ražošanas uzlabojumi vai cita efektivitāte. Nevar ņemt vērā efektivitāti, kura dod labumu tikai pusēm, vai izmaksu ietaupījumus, kurus rada izlaides samazināšana vai tirgus sadalīšana.

103. For those agreements not covered by the block exemption the parties have to demonstrate improvements of production or other efficiencies. Efficiencies that only benefit the parties or cost savings that are caused by output reduction or market allocation cannot be taken into account.

3.4.2. Nepieciešamība

3.4.2. Indispensability

104. Netiks akceptēti ierobežojumi, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš aprakstītos saimnieciskos labumus. Piemēram, nevajadzētu ierobežot pušu konkurences darbības attiecībā uz izlaidi ārpus sadarbības.

104. Restrictions that go beyond what is necessary to achieve the economic benefits described above will not be accepted. For instance, parties should not be restricted in their competitive behaviour on output outside the cooperation.

3.4.3. Konkurences nelikvidēšana

3.4.3. No elimination of competition

105. Atbrīvojums nebūs iespējams, ja pusēm tiek dota iespēja likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu. Ja ražošanas nolīguma ietekmē uzņēmums ir dominējošs vai kļūst dominējošs, šādu nolīgumu, kas rada konkurenci kropļojošas sekas 81. panta nozīmē, principā nevar atbrīvot. Tā jāanalizē konkrētajā tirgū, kuram pieder sadarbībai pakļautie produkti, un iespējamos sekundārajos tirgos.

105. No exemption will be possible, if the parties are afforded the possibility of eliminating competition in respect of a substantial part of the products in question. Where as a consequence of a production agreement an undertaking is dominant or becoming dominant, such an agreement which produces anti-competitive effects in the meaning of Article 81 can in principle not be exempted. This has to be analysed on the relevant market to which the products subject to the cooperation belong and on possible spill-over markets.

3.5. Piemēri

3.5. Examples

Kopīga ražošana

Joint production

106. Turpmākie divi piemēri attiecas uz hipotētiskiem gadījumiem, kas rada konkurences problēmas konkrētajā tirgū, kuram pieder kopīgi ražoti produkti.

106. The following two examples concern hypothetical cases causing competition problems on the relevant market to which the jointly manufactured products belong.

107. 1 . piemērs

107. Example 1

Situācija: Divi ķīmiskā pamatprodukta X piegādātāji A un B nolemj būvēt jaunu ražošanas uzņēmumu, kuru kontrolē kopuzņēmums. Šis uzņēmums ražos aptuveni 50 % no to kopējās izlaides. X ir viendabīgs produkts un nav aizstājams ar citiem produktiem, t. i., pats veido konkrētu tirgu. Tirgus ir diezgan nemainīgs. Puses ievērojami nepalielinās kopējo izlaidi, bet slēgs divas vecas rūpnīcas un pārvietos jaudu uz jauno uzņēmumu. A un B katram ir 20 % tirgus daļa. Ir trīs citi būtiski piegādātāji, katrs ar 10-15 % tirgus daļu, un vairāki mazāki dalībnieki.

Situation: Two suppliers, A and B, of the basic chemical product X decide to build a new production plant controlled by a joint venture. This plant will produce roughly 50 % of their total output. X is a homogeneous product and is not substitutable with other products, i.e. forms a relevant market on its own. The market is rather stagnant. The parties will not significantly increase total output, but close down two old factories and shift capacity to the new plant. A and B each have a market share of 20 %. There are three other significant suppliers each with 10-15 % market share and several smaller players.

Analīze: Šis kopuzņēmums varētu ietekmēt pušu konkurences darbības, jo koordinācija dotu tiem ievērojamu tirgus spēju vai pat dominējošu stāvokli. Iespējama smaga ierobežojoša ietekme tirgū. Lieli efektivitātes pieaugumi, kas var pārsniegt šo ietekmi, šādā scenārijā ir neiespējami, ja nevar sagaidīt būtisku izlaides palielinājumu.

Analysis: It is likely that this joint venture would have an effect on the competitive behaviour of the parties because coordination would give them considerable market power, if not even a dominant position. Severe restrictive effects in the market are probable. High efficiency gains which may outweigh these effects are unlikely in such a scenario where a significant increase in output cannot be expected.

108. 2 . piemērs

108. Example 2

Situācija: Divi piegādātāji A un B veido ražošanas kopuzņēmumu tajā pašā konkrētajā tirgū kā 1. piemērā. Kopuzņēmums arī ražo 50 % no pušu kopējās izlaides. A un B katram ir 15 % tirgus daļa. Ir tīs citi tirgus dalībnieki: C ar 30 % tirgus daļu, D ar 25 % un E ar 15 %. B jau ir kopīgs ražošanas uzņēmums ar E.

Situation: Two suppliers, A and B, form a production joint venture on the same relevant market as in example 1. The joint venture also produces 50 % of the parties' total output. A and B each have 15 % market share. There are 3 other players: C with a market share of 30 %, D with 25 % and E with 15 %. B already has a joint production plant with E.

Analīze: Šeit tirgum ir raksturīgs ļoti maz dalībnieku un diezgan simetriskas struktūras. Kopuzņēmums rada papildu saikni starp dalībniekiem. Koordinācija starp A un B de facto vēl vairāk palielinātu koncentrāciju un arī saistītu E ar A un B. Šī sadarbība varētu radīt smagu ierobežojošu ietekmi, un, tāpat kā 1. piemērā, lielus efektivitātes pieaugumus nevar gaidīt.

Analysis: Here the market is characterised by very few players and rather symmetric structures. The joint venture creates an additional link between the players. Coordination between A and B would de facto further increase concentration and also link E to A and B. This cooperation is likely to cause a severe restrictive effect, and - as in example 1 - high efficiency gains cannot be expected.

109. Turpmāk aprakstītais 3. piemērs arī attiecas uz konkrēto tirgu, kuram pieder kopīgi ražoti produkti, bet pierāda to kritēriju nozīmi, kas nav tirgus daļa (šeit: pārslēgšanās starp ražošanu pašu vajadzībām un brīvajam tirgum).

109. Example 3 also concerns the relevant market to which the jointly manufactured products belong, but demonstrates the importance of criteria other than market share (here: switching between captive and non-captive production).

110. 3 . piemērs

110. Example 3

Situācija: A un B izveido ražošanas kopuzņēmumu starpproduktam X, pārstrukturējot pašreizējos uzņēmumus. Kopuzņēmums pārdod X vienīgi A un B. Tas ražo 40 % no A kopējās X izlaides un 50 % no B kopējās izlaides. A un B izmanto X pašu vajadzībām un ir arī piegādātāji brīvajam tirgum. A kopējā X ražošanas izlaide ir 10 %, B daļa veido 20 % un kopuzņēmuma daļa – 14 %. Tomēr brīvajā tirgū A un B tirgus daļa ir attiecīgi 25 % un 35 %.

Situation: A and B set up a production joint venture for an intermediate product X through restructuring current plants. The joint venture sells X exclusively to A and B. It produces 40 % of A's total output of X and 50 % of B's total output. A and B are captive users of X and are also suppliers of the non-captive market. A's share of total industry output of X is 10 %, B's share amounts to 20 % and the share of the joint venture to 14 %. On the non-captive market, however, A and B have respectively 25 % and 35 % market share.

Analīze: Neskatoties uz pušu spēcīgo stāvokli brīvajā tirgū, sadarbība nevar likvidēt efektīvo konkurenci X tirgū, ja pārslēgšanās izmaksas starp izmantošanu pašu vajadzībām un brīvajam tirgum ir nelielas. Tomēr tikai ļoti ātra pārslēgšanās darbotos pretī lielajai 60 % tirgus daļai. Citādi šis ražošanas uzņēmums rada nopietnas konkurences bažas, kuras nevar pārspēt pat būtiski saimnieciskie labumi.

Analysis: Despite the parties' strong position on the non-captive market the cooperation may not eliminate effective competition in the market for X, if switching costs between captive and non-captive use are small. However, only very rapid switching would counteract the high market share of 60 %. Otherwise this production venture raises serious competition concerns which cannot be outweighed even by significant economic benefits.

111. Turpmāk aprakstītais 4. piemērs attiecas uz sadarbību attiecībā uz svarīgu starpproduktu ar sekundāru ietekmi uz nākamā posma tirgu.

111. Example 4 concerns cooperation regarding an important intermediate product with spill-over effects on a downstream market.

112. 4 . piemērs

112. Example 4

Situācija: A un B izveido ražošanas kopuzņēmumu starpproduktam X. Tie slēgs savas fabrikas, kuras ražo X, un segs savu nepieciešamību pēc X vienīgi no kopuzņēmuma. Starpprodukts veido 50 % no galaprodukta Y kopējām izmaksām. A un B katram ir 20 % tirgus daļa attiecībā uz Y. Ir divi citi būtiski Y piegādātāji, katrs ar 15 % tirgus daļu, un vairāki mazāki konkurenti.

Situation: A and B set up a production joint venture for an intermediate product X. They will close their own factories, which have been manufacturing X, and will cover their needs of X exclusively from the joint venture. The intermediate product accounts for 50 % of the total costs of the final product Y. A and B each have a share of 20 % in the market for Y. There are two other significant suppliers of Y each with 15 % market share and several smaller competitors.

Analīze: Šeit izmaksu vienveidība ir liela; turklāt puses iegūtu tirgus spēju, koordinējot savu izturēšanos Y tirgū. Šis gadījums rada konkurences problēmas un novērtējums ir gandrīz identisks 1. piemēram, lai gan šeit sadarbība notiek iepriekšējā posma tirgū.

Analysis: Here the commonality of costs is high; furthermore, the parties would gain market power through coordination of their behaviour on the market Y. The case raises competition problems and the assessment is almost identical to example 1 although here the cooperation is taking place in an upstream market.

Savstarpēja specializācija

Reciprocal specialisation

113. 5. piemērs

113. Example 5

Situācija: A un B katrs ražo un piegādā viendabīgus produktus X un Y, kas pieder dažādiem tirgiem. A tirgus daļa attiecībā uz X ir 28 %, un attiecībā uz Y tā ir 10 %. B daļa attiecībā uz X ir 10 %, un attiecībā uz Y tā ir 30 %. Apjomradītu ietaupījumu dēļ viņi noslēdz savstarpēju specializācijas nolīgumu, saskaņā ar kuru A turpmāk ražos tikai X un B ražos tikai Y. Abi vienojas par savstarpējām piegādēm tā, ka viņi abi paliks tirgos kā piegādātāji. Produktu viendabīgo īpašību dēļ izplatīšanas izmaksas ir mazsvarīgākas. Ir divi citi X un Y ražojoši piegādātāji ar aptuveni 15 % tirgus daļu katrs, pārējiem piegādātājiem ir 5–10 % daļas.

Situation: A and B each manufacture and supply the homogeneous products X and Y, which belong to different markets. A's market share of X is 28 % and of Y it is 10 %. B's share of X is 10 % and of Y it is 30 %. Because of scale economies they conclude a reciprocal specialisation agreement according to which A will in future only produce X and B will produce only Y. Both agree on cross-supplies so that they will both remain in the markets as suppliers. Due to the homogeneous nature of the products, distribution costs are minor. There are two other manufacturing suppliers of X and Y with market shares of roughly 15 % each, the remaining suppliers have 5-10 % shares.

Analīze: Izmaksu vienveidības pakāpe ir ļoti augsta, tikai samērā mazsvarīgās izplatīšanas izmaksas paliek atsevišķi. Tāpēc konkurencei paliek ļoti maz vietas. Puses iegūtu tirgus spēju, koordinējot savu izturēšanos X un Y tirgos. Turklāt Y tirgus piegādes no A un X tirgus piegādes no B laika gaitā varētu samazināties. Šis gadījums rada konkurences problēmas, kuras nevar pārspēt apjomradīti ietaupījumi.

Analysis: The degree of commonality of costs is extremely high, only the relatively minor distribution costs remain separate. Consequently, there is very little room for competition left. The parties would gain market power through coordination of their behaviour on the markets for X and Y. Furthermore, it is likely that the market supplies of Y from A and X from B will diminish over time. The case raises competition problems which the economies of scale are unlikely to outweigh.

Scenārijs varētu mainīties, ja X un Y būtu neviendabīgi produkti ar ļoti lielu tirdzniecības un izplatīšanas izmaksu daļu (piemēram, 65–70 % no kopējām izmaksām). Turklāt, ja pilna diferencētu produktu diapazona piedāvājums būtu nosacījums sekmīgai konkurēšanai, vienas vai vairāku pušu kā X un/vai Y piegādātāju atkāpšanās būtu maz ticama. Tādā scenārijā var izpildīt atbrīvojuma kritērijus (ar noteikumu, ka ietaupījumi ir būtiski) par spīti uz lielajām tirgus daļām.

The scenario may change if X and Y were heterogeneous products with a very high proportion of marketing and distribution costs (e.g. 65-70 % of total costs). Furthermore, if the offer of a complete range of the differentiated products was a condition for competing successfully, the withdrawal of one or more parties as suppliers of X and/or Y would be unlikely. In such a scenario the criteria for exemption may be fulfilled (provided that the economies are significant), despite the high market shares.

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana starp konkurentiem

Subcontracting between competitors

114. 6. piemērs

114. Example 6

Situācija: A un B ir konkurenti galaprodukta X tirgū. A tirgus daļa ir 15 %, B – 20 %. Abi ražo arī starpproduktu Y, kas ir izejviela X ražošanā, bet tiek izmantots arī citu produktu ražošanai. Tas veido 10 % no X cenas. A ražo Y iekšējam patēriņam, turpretim B arī pārdod Y pircējiem – trešām personām. Tā tirgus daļa attiecībā uz Y ir 10 %. A un B vienojas par apakšuzņēmuma līgumu, ar ko A iegādāsies 60 % no nepieciešamā Y no B. Tas turpinās ražot 40 % no iekšēji nepieciešamā daudzuma, lai nezaudētu zinātību (know-how) par Y ražošanu.

Situation: A and B are competitors in the market for the final product X. A has a market share of 15 %, B of 20 %. Both also produce the intermediate product Y, which is an input into the production of X, but is also used to produce other products. It accounts for 10 % of the cost of X. A only produces Y for internal consumption, while B is also selling Y to third party customers. Its market share for Y is 10 %. A and B agree on a subcontracting agreement, whereby A will purchase 60 % of its requirements of Y from B. It will continue to produce 40 % of its requirements internally to not lose the know-how related to the production of Y.

Analīze: Tā kā A ir ražojis Y tikai iekšējam patēriņam, vispirms jāanalizē, vai A ir reāls potenciāls ienācējs tirdzniecības tirgū Y pārdošanai trešām personām. Ja tas tā nav, tad līgums neierobežo konkurenci attiecībā uz Y. Sekundārā ietekme X tirgū arī ir neiespējama, ņemot vērā izmaksu zemo vienveidības pakāpi, ko rada līgums.

Analysis: As A has only produced Y for internal consumption, it first needs to be analysed if A is a realistic potential entrant into the merchant market for sales of Y to third parties. If this is not the case, then the agreement does not restrict competition with respect to Y. Spill-over effects into the market for X are also unlikely in view of the low degree of commonality of costs created by the agreement.

Ja A tiktu uzskatīts par reālu potenciālu ienācēju tirdzniecības tirgū Y pārdošanai trešām personām, būtu jāņem vērā B tirgus stāvoklis Y tirgū. Tā kā B tirgus daļa ir diezgan neliela, analīzes rezultāts nemainītos.

If A were to be regarded a realistic potential entrant into the merchant market for sales of Y to third parties, the market position of B in the market for Y would need to be taken into account. As B's market share is rather low, the result of the analysis would not change.

4. IEPIRKUMU NOLĪGUMI

4. PURCHASING AGREEMENTS

4.1. Definīcija

4.1. Definition

115. Šī nodaļa pievēršas nolīgumiem par kopīgiem produktu iepirkumiem. Kopīgus iepirkumus var veikt kopīgi kontrolēts uzņēmums, uzņēmums, kurā daudziem uzņēmumiem pieder neliela daļa, ar līgumu vai pat brīvāku sadarbības veidu.

115. This chapter focuses on agreements concerning the joint buying of products. Joint buying can be carried out by a jointly controlled company, by a company in which many firms hold a small stake, by a contractual arrangement or even looser form of cooperation.

116. Iepirkumu nolīgumus bieži slēdz mazie un vidējie uzņēmumi, lai panāktu apjomus un atlaides, kas līdzīgas to lielākajiem konkurentiem. Tādēļ šie nolīgumi starp maziem un vidējiem uzņēmumiem parasti veicina konkurenci. Pat tad, ja rodas vidēja tirgus spējas pakāpe, apjomradīti ietaupījumi to var pārspēt ar nosacījumu, ka puses faktiski apvieno apjomu.

116. Purchasing agreements are often concluded by small and medium-sized enterprises to achieve volumes and discounts similar to their bigger competitors. These agreements between small and medium-sized enterprises are therefore normally pro-competitive. Even if a moderate degree of market power is created, this may be outweighed by economies of scale provided the parties actually bundle volume.

117. Kopīgi iepirkumi var ietvert gan horizontālus, gan vertikālus nolīgumus. Šajos gadījumos ir vajadzīga divpakāpju analīze. Pirmkārt, horizontāli nolīgumi jānovērtē atbilstīgi šajās pamatnostādnēs aprakstītajiem principiem. Ja šis novērtējums noved pie secinājuma, ka sadarbība starp konkurentiem iepirkšanas jomā ir pieņemama, būs vajadzīgs turpmāks novērtējums, lai pārbaudītu vertikālos nolīgumus, kas noslēgti ar piegādātājiem vai atsevišķiem pārdevējiem. Pēdējā novērtējumā tiks ievēroti Grupālā atbrīvojuma regulā un Pamatnostādnēs par vertikāliem ierobežojumiem [43] ietvertie nosacījumi .

117. Joint purchasing may involve both horizontal and vertical agreements. In these cases a two-step analysis is necessary. First, the horizontal agreements have to be assessed according to the principles described in the present guidelines. If this assessment leads to the conclusion that a cooperation between competitors in the area of purchasing is acceptable, a further assessment will be necessary to examine the vertical agreements concluded with suppliers or individual sellers. The latter assessment will follow the rules of the Block Exemption Regulation and the Guidelines on Vertical Restraints(43).

118. Piemērs būtu mazumtirgotāju grupas izveidota asociācija produktu kopīgai iepirkšanai. Horizontāli nolīgumi, kas noslēgti starp asociācijas locekļiem, vai asociācijas pieņemti lēmumi vispirms jānovērtē kā horizontāls nolīgums saskaņā ar šīm pamatnostādnēm. Tikai tad, ja šis novērtējums ir pozitīvs, jānovērtē rezultējošie vertikālie nolīgumi starp asociāciju un atsevišķiem locekļiem vai starp asociāciju un piegādātājiem. Uz šiem nolīgumiem līdz noteiktam limitam attiecas grupālais atbrīvojums attiecībā uz vertikāliem ierobežojumiem [44]. Tie nolīgumi, uz kuriem neattiecas vertikālais grupālais atbrīvojums, netiks uzskatītas par nelikumīgām, bet tām var būt nepieciešama atsevišķa pārbaude.

118. An example would be an association formed by a group of retailers for the joint purchasing of products. Horizontal agreements concluded between the members of the association or decisions adopted by the association have to be assessed first as a horizontal agreement according to the present guidelines. Only if this assessment is positive does it become relevant to assess the resulting vertical agreements between the association and an individual members or between the association and suppliers. These agreements are covered - up to a certain limit - by the block exemption for vertical restraints(44). Those agreements falling outside the vertical block exemption will not be presumed to be illegal but may need individual examination.

4.2. Konkrētie tirgi

4.2. Relevant markets

119. Kopīgi iepirkumi var ietekmēt divus tirgus. Pirmkārt, tirgu(-s), kuru(-s) tieši skar sadarbība, t. i., konkrēto(-s) iepirkšanas tirgu(-s). Otrkārt, pārdošanas tirgu(-s), t. i., nākamā posma tirgu(-s), kur kopīgas iepirkšanas nolīguma dalībnieki darbojas kā pārdevēji.

119. There are two markets which may be affected by joint buying: First, the market(s) with which the cooperation is directly concerned, i.e. the relevant purchasing market(s). Secondly, the selling market(s), i.e. the market(s) downstream where the participants of the joint purchasing arrangement are active as sellers.

120. Definējot konkrētos iepirkšanas tirgus, ievēro principus, kas aprakstīti Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu un pamatojas uz aizstājamības jēdzienu, lai noteiktu konkurences ierobežojumus. Vienīgā "pārdošanas tirgu" definēšanas atšķirība ir tā, ka aizstājamība jādefinē no piedāvājuma viedokļa, nevis no pieprasījuma viedokļa. Citiem vārdiem: piegādātāja alternatīvas ir izšķirīgas, nosakot konkurences ierobežojumus pircējiem. Tos varētu analizēt, piemēram, pārbaudot piegādātāju reakciju uz nelielu, bet ilgstošu cenu samazinājumu. Ja tirgus ir definēts, tirgus daļu var aprēķināt kā procentuālu daļu, kurai konkrēto pušu iepirkumi veidojas no iepirktā produkta vai pakalpojuma kopējās pārdošanas konkrētajā tirgū.

120. The definition of relevant purchasing markets follows the principles described in the Commission Notice on the definition of the relevant market and is based on the concept of substitutability to identify competitive constraints. The only difference to the definition of "selling markets" is that substitutability has to be defined from the viewpoint of supply and not from the viewpoint of demand. In other words: the suppliers' alternatives are decisive in identifying the competitive constraints on purchasers. These could be analysed for instance by examining the suppliers' reaction to a small but lasting price decrease. If the market is defined, the market share can be calculated as the percentage for which the purchases by the parties concerned account out of the total sales of the purchased product or service in the relevant market.

121. 1. piemērs

121. Example 1

Vieglo automobiļu ražotāju grupa vienojas kopīgi iegādāties produktu X. To apvienotie X iepirkumi veido 15 vienības. Visa X pārdošana vieglo automobiļu ražotājiem veido 50 vienības. Taču X tiek pārdots arī citu preču, ne tikai vieglo automobiļu ražotājiem. Visa X pārdošana veido 100 vienības. Tādējādi grupas (iepirkšanas) tirgus daļa ir 15 %.

A group of car manufacturers agree to buy product X jointly. Their combined purchases of X account for 15 units. All the sales of X to car manufacturers account for 50 units. However, X is also sold to manufacturers of products other than cars. All sales of X account for 100 units. Thus, the (purchasing) market share of the group is 15 %.

122. Ja puses bez tam ir konkurenti vienā vai vairākos pārdošanas tirgos, arī šie tirgi ir svarīgi novērtējumam. Konkurences ierobežojumi šajos tirgos ir vairāk iespējami, ja puses sasniegs tirgus spēju, koordinējot savu izturēšanos, un ja pusēm ir kopīga būtiska to kopējo izmaksu daļa. Tā tas, piemēram, ir gadījumā, ja mazumtirgotāji, kas darbojas tajā(-os) pašā(-os) konkrētajā(-os) mazumtirdzniecības tirgū(-os), kopīgi iepērk būtisku produktu daudzumu, ko tie piedāvā tālākai pārdošanai. Tā tas var būt arī gadījumā, ja konkurējoši galaprodukta ražotāji un pārdevēji kopīgi iepērk lielu kopējo izejvielu daļu. Pārdošanas tirgi jādefinē, piemērojot metodiku, kas aprakstīta Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu.

122. If the parties are in addition competitors on one or more selling markets, these markets are also relevant for the assessment. Restrictions of competition on these markets are more likely if the parties will achieve market power by coordinating their behaviour and if the parties have a significant proportion of their total costs in common. This is, for instance, the case if retailers which are active in the same relevant retail market(s) jointly purchase a significant amount of the products they offer for resale. It may also be the case if competing manufacturers and sellers of a final product jointly purchase a high proportion of their input together. The selling markets have to be defined by applying the methodology described in the Commission Notice on the definition of the relevant market.

4.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

4.3. Assessment under Article 81(1)

4.3.1. Nolīguma veids

4.3.1. Nature of the agreement

4.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

4.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

123. Pēc savas būtības kopīgu iepirkumu nolīgumi tiks noslēgti starp uzņēmumiem, kuri ir vismaz konkurenti iepirkšanas tirgos. Ja tomēr sadarbojas konkurējoši pircēji, kuri nedarbojas tajā pašā tālāka nākamā posma konkrētajā tirgū (piemēram, mazumtirgotāji, kuri darbojas citos ģeogrāfiskajos tirgos un kurus nevar uzskatīt par reāliem potenciāliem konkurentiem), uz tiem reti attieksies 81. panta 1. punkts, ja pusēm nav ļoti spēcīgs stāvoklis iepirkšanas tirgos, ko varētu izmantot, lai kaitētu citu dalībnieku konkurētspējīgajam stāvoklim attiecīgajos pārdošanas tirgos.

123. By their very nature joint buying agreements will be concluded between companies that are at least competitors on the purchasing markets. If, however, competing purchasers cooperate who are not active on the same relevant market further downstream (e.g. retailers which are active in different geographic markets and cannot be regarded as realistic potential competitors), Article 81(1) will rarely apply unless the parties have a very strong position in the buying markets, which could be used to harm the competitive position of other players in their respective selling markets.

4.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

4.3.1.2. Agreements that almost always fall under Article 81(1)

124. Uz iepirkumu nolīgumiem 81. panta 1. punkts attiecas pēc to būtības, ja sadarbība patiešām neskar iepirkumus, bet kalpo par līdzekli, lai iesaistītos slēptā kartelī, t. i., citādi aizliegta cenu noteikšana, izlaides ierobežošana vai tirgus sadale.

124. Purchasing agreements only come under Article 81(1) by their nature if the cooperation does not truly concern joint buying, but serves as a tool to engage in a disguised cartel, i.e. otherwise prohibited price fixing, output limitation or market allocation.

4.3.1.3. Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

4.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

125. Vairākums iepirkumu nolīgumu jāanalizē to juridiskajā un saimnieciskajā kontekstā. Analīzei jāaptver gan iepirkšanas, gan pārdošanas tirgus.

125. Most purchasing agreements have to be analysed in their legal and economic context. The analysis has to cover both the purchasing and the selling markets.

4.3.2. Tirgus spēja un tirgus struktūras

4.3.2. Market power and market structures

126. Analīzes sākuma punkts ir pušu pirktspējas pārbaude. Var domāt par pirktspēju, ja iepirkumu nolīgums veido ievērojami lielu iepirkumu tirgus kopējā apjoma daļu tā, ka cenas var samazināt zemāk par konkurētspējīgo līmeni vai var ierobežot konkurējošu pircēju pieeju tirgum. Augsta pirktspējas pakāpe pār piegādātājiem tirgū var radīt neefektivitāti, piemēram, kvalitātes samazinājumus, inovācijas sasniegumu mazināšanu vai galu galā piedāvājumu, kas mazāks par optimālo. Tomēr galvenās bažas pirktspējas kontekstā rada tas, ka zemākas cenas nevar nodot tālāk nākamo posmu pircējiem un ka tas pircēju konkurentiem var radīt izmaksu pieaugumu pārdošanas tirgos, jo piegādātāji centīsies atgūt cenu samazinājumus vienai pircēju grupai, palielinot cenas citiem pircējiem, vai konkurentiem būs mazāk pieejami efektīvi piegādātāji. No tā izriet, ka iepirkšanas tirgiem un pārdošanas tirgiem raksturīgas turpmāk izklāstītās savstarpējās atkarības.

126. The starting point for the analysis is the examination of the parties' buying power. Buying power can be assumed if a purchasing agreement accounts for a sufficiently large proportion of the total volume of a purchasing market so that prices can be driven down below the competitive level or access to the market can be foreclosed to competing buyers. A high degree of buying power over the suppliers of a market may bring about inefficiencies such as quality reductions, lessening of innovation efforts, or ultimately sub-optimal supply. However, the primary concerns in the context of buying power are that lower prices may not be passed on to customers further downstream and that it may cause cost increases for the purchasers' competitors on the selling markets because either suppliers will try to recover price reductions for one group of customers by increasing prices for other customers or competitors have less access to efficient suppliers. Consequently, purchasing markets and selling markets are characterised by interdependencies as set out below.

Savstarpējās atkarības starp iepirkšanas un pārdošanas tirgu(-iem)

Interdependencies between purchasing and selling market(s)

127. Konkurējošu pircēju sadarbība var ievērojami ierobežot konkurenci, radot pirktspēju. Lai gan pirktspējas rašanās var piedāvāt zemākas cenas patērētājiem, pirktspēja ne vienmēr ir konkurenci veicinoša un noteiktos apstākļos var pat radīt nopietnu negatīvu ietekmi uz konkurenci.

127. The cooperation of competing purchasers can appreciably restrict competition by means of creating buying power. Whilst the creation of buying power can lead to lower prices for consumers, buying power is not always pro-competitive and may even, under certain circumstances, cause severe negative effects on competition.

128. Pirmkārt, zemas iepirkšanas izmaksas, izmantojot pirktspēju, nevar uzskatīt par konkurenci veicinošām, ja pircējiem kopā ir spēja pārdošanas tirgos. Šādā gadījumā izmaksu ietaupījumi, iespējams, netiek nodoti patērētājiem. Jo lielāka ir pušu apvienotā spēja pārdošanas tirgos, jo lielāks ir pušu stimuls koordinēt savu izturēšanos kā pārdevējiem. To var veicināt, ja puses sasniedz augstu izmaksu vienveidības pakāpi ar kopīgu iepirkšanu. Piemēram, ja lielu mazumtirgotāju grupa kopīgi iepērk lielu produktu daļu, viņiem būs kopīga liela kopējo izmaksu daļa. Tādēļ kopīgas iepirkšanas negatīvā ietekme var būt diezgan līdzīga kopīgai ražošanai.

128. First, lower purchasing costs resulting from the exercise of buying power cannot be seen as pro-competitive, if the purchasers together have power on the selling markets. In this case, the cost savings are probably not passed on to consumers. The more combined power the parties have on their selling markets, the higher is the incentive for the parties to coordinate their behaviour as sellers. This may be facilitated if the parties achieve a high degree of commonality of costs through joint purchasing. For instance, if a group of large retailers buys a high proportion of their products together, they will have a high proportion of their total cost in common. The negative effects of joint buying can therefore be rather similar to joint production.

129. Otrkārt, spēju pārdošanas tirgos var radīt vai palielināt ar pirktspēju, kuru izmanto, lai ierobežotu konkurentus vai palielinātu konkurentu izmaksas. Vienas pircēju grupas ievērojama pirktspēja var novest pie konkurējošu pircēju ierobežošanas, ierobežojot to pieeju efektīviem piegādātājiem. Tas var arī radīt izmaksu pieaugumus konkurentiem, jo piegādātāji centīsies atgūt cenu samazinājumus vienai pircēju grupai, palielinot cenas citiem pircējiem (piemēram, mazumtirgotāju piegādātāju atlaižu diskriminācija). Tas ir iespējams tikai tad, ja iepirkšanas tirgu piegādātājiem ir arī zināma tirgus spējas pakāpe. Abos gadījumos konkurenci pārdošanas tirgos var tālāk ierobežot ar pirktspēju.

129. Secondly, power on the selling markets may be created or increased through buying power which is used to foreclose competitors or to raise rivals' costs. Significant buying power by one group of customers may lead to foreclosure of competing buyers by limiting their access to efficient suppliers. It can also cause cost increases for its competitors because suppliers will try to recover price reductions for one group of customers by increasing prices for other customers (e.g. rebate discrimination by suppliers of retailers). This is only possible if the suppliers of the purchasing markets also have a certain degree of market power. In both cases, competition in the selling markets can be further restricted by buying power.

130. Nepastāv absolūts limits, kas norāda, ka iepirkšanas sadarbība rada zināmu tirgus spējas pakāpi un tādējādi uz to attiecas 81. panta 1. punkts. Vairākumā gadījumu tomēr ir neiespējami, ka pastāv tirgus spēja, ja nolīguma pusēm ir par 15 % mazāka apvienota tirgus daļa iepirkšanas tirgū(-os), kā arī par 15 % mazāka apvienota tirgus daļa pārdošanas tirgū(-os). Jebkurā gadījumā šajā tirgus daļas līmenī ir iespējams, ka konkrētais nolīgums atbilst 81. panta 3. punkta nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk.

130. There is no absolute threshold which indicates that a buying cooperation creates some degree of market power and thus falls under Article 81(1). However, in most cases, it is unlikely that market power exists if the parties to the agreement have a combined market share of below 15 % on the purchasing market(s) as well as a combined market share of below 15 % on the selling market(s). In any event, at that level of market share it is likely that the conditions of Article 81(3) explained below are fulfilled by the agreement in question.

131. Tirgus daļa, kas pārsniedz šo limitu, automātiski nenorāda, ka sadarbība rada negatīvu ietekmi uz tirgu, bet vajadzīgs sīkāks novērtējums par kopīgu iepirkumu nolīguma ietekmi uz tirgu, ietverot tādus faktorus kā tirgus koncentrācija un spēcīgu piegādātāju iespējama kompensācijas spēja. Uz kopīgu iepirkšanu, kas ietver puses. kuru apvienotā tirgus daļa koncentrētā tirgū ir ievērojami lielāka par 15 %, iespējams, attieksies 81. panta 1. punkts, un pusēm jānodemonstrē efektivitāte, kas var būt lielāka par ierobežojošo ietekmi.

131. A market share above this threshold does not automatically indicate that a negative market effect is caused by the cooperation but requires a more detailed assessment of the impact of a joint buying agreement on the market, involving factors such as the market concentration and possible countervailing power of strong suppliers. Joint buying that involves parties with a combined market share significantly above 15 % in a concentrated market is likely to come under Article 81(1), and efficiencies that may outweigh the restrictive effect have to be shown by the parties.

4.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

4.4. Assessment under Article 81(3)

4.4.1. Saimnieciskie labumi

4.4.1. Economic benefits

132. Iepirkumu nolīgumi var radīt saimnieciskus labumus, piemēram, apjomradītus ietaupījumus pasūtīšanā vai transportēšanā, kas var būt lielāki par ierobežojošo ietekmi. Ja pusēm kopā ir ievērojama pirktspēja vai pārdošanas spēja, rūpīgi jāpārbauda efektivitātes jautājums. Nevar ņemt vērā izmaksu ietaupījumus, kurus radījusi vienīgi spējas izmantošana un kuri nedod labumu patērētājiem.

132. Purchasing agreements can bring about economic benefits such as economies of scale in ordering or transportation which may outweigh restrictive effects. If the parties together have significant buying or selling power, the issue of efficiencies has to be examined carefully. Cost savings that are caused by the mere exercise of power and which do not benefit consumers cannot be taken into account.

4.4.2. Nepieciešamība

4.4.2. Indispensability

133. Iepirkumu nolīgumus nevar atbrīvot, ja tie uzliek ierobežojumus, kuri nav nepieciešami iepriekš minēto labumu gūšanai. Pienākums pirkt vienīgi sadarbības ceļā noteiktos gadījumos var būt nepieciešams, lai sasniegtu nepieciešamo daudzumu apjomradītu ietaupījumu nodrošināšanai. Tomēr šāds pienākums jānovērtē saistībā ar katru atsevišķu gadījumu.

133. Purchasing agreements cannot be exempted if they impose restrictions that are not indispensable to the attainment of the above mentioned benefits. An obligation to buy exclusively through the cooperation can in certain cases be indispensable to achieve the necessary volume for the realisation of economies of scale. However, such an obligation has to be assessed in the context of the individual case.

4.4.3. Konkurences nelikvidēšana

4.4.3. No elimination of competition

134. Atbrīvojums nebūs iespējams, ja pusēm tiek dota iespēja likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu. Šim novērtējumam jāaptver pirkšanas un pārdošanas tirgi. Pušu apvienotās tirgus daļas var uzskatīt par sākuma punktu. Tad jānovērtē, vai šīs tirgus daļas liecina par dominējošu stāvokli un vai ir kādi atvieglojoši faktori, piemēram, piegādātāju kompensācijas spēja iepirkšanas tirgos vai potenciāls iekļūšanai pārdošanas tirgos. Ja iepirkumu nolīguma ietekmē uzņēmums dominē vai kļūst dominējošs pirkšanas vai pārdošanas tirgū, šādu nolīgumu, kas rada konkurenci kropļojošas sekas 81. panta nozīmē, principā nevar atbrīvot.

134. No exemption will be possible, if the parties are afforded the possibility of eliminating competition in respect of a substantial part of the products in question. This assessment has to cover buying and selling markets. The combined market shares of the parties can be regarded as a starting point. It then needs to be evaluated whether these market shares are indicative of a dominant position, and whether there are any mitigating factors, such as countervailing power of suppliers on the purchasing markets or potential for market entry in the selling markets. Where as a consequence of a purchasing agreement an undertaking is dominant or becoming dominant on either the buying or selling market, such an agreement which produces anti-competitive effects in the meaning of Article 81 can in principle not be exempted.

4.5. Piemēri

4.5. Examples

135. 2. piemērs

135. Example 2

Situācija: Divi ražotāji A un B nolemj kopīgi iepirkt detaļu X. Viņi ir konkurenti pārdošanas tirgū. Kopā viņu iepirkumi veido 35 % no X kopējās pārdošanas EEZ, kas tiek uzskatīts par konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Ir 6 citi ražotāji (A un B konkurenti pārdošanas tirgū), kuri veido iepirkšanas tirgus atlikušos 65 %; vienam ir 25 %, pārējiem ir ievērojami mazāk. Piegādes puse ir diezgan koncentrēta ar sešiem X detaļas piegādātājiem, divi ar 30 % tirgus daļu katrs, un pārējie ar 10—15 % (HHI 2300—2500). Pārdošanas tirgū A un B apvienotā tirgus daļa sasniedz 35 %.

Situation: Two manufacturers, A and B, decide to jointly buy component X. They are competitors on their selling market. Together their purchases represent 35 % of the total sales of X in the EEA, which is assumed to be the relevant geographic market. There are 6 other manufacturers (competitors of A and B on their selling market) accounting for the remaining 65 % of the purchasing market; one having 25 %, the others accounting for significantly less. The supply side is rather concentrated with 6 suppliers of component X, two with 30 % market share each, and the rest with between 10 and 15 % (HHI of 2300-2500). On their selling market, A and B achieve a combined market share of 35 %.

Analīze: Sakarā ar pušu tirgus spēju pārdošanas tirgū labumus no iespējamiem izmaksu ietaupījumiem nevar nodot galapatērētājiem. Turklāt kopīga iepirkšana var palielināt pušu mazāko konkurentu izmaksas, jo abi spēcīgie piegādātāji, iespējams, atgūst cenu samazinājumus grupai, palielinot cenas mazākiem pircējiem. Rezultāts var būt koncentrācijas palielināšanās nākamā posma tirgū. Turklāt sadarbība var novest pie tālākas koncentrācijas starp piegādātājiem, jo mazākie, kuri, iespējams, jau strādā ar apjomu, kas ir tuvs minimālajam optimālajam apjomam vai mazāks par to, var tikt izstumti no uzņēmējdarbības, ja tie nespēj tālāk samazināt cenas. Šāds gadījums, iespējams, rada būtisku konkurences ierobežojumu, kuru nevar pārsniegt iespējami efektivitātes ieguvumi no apjoma apvienošanas.

Analysis: Due to the parties' market power in their selling market, the benefits of possible cost savings may not be passed on to final consumers. Furthermore, the joint buying is likely to increase the costs of the parties' smaller competitors because the two powerful suppliers probably recover price reductions for the group by increasing smaller customers' prices. Increasing concentration in the downstream market may be the result. In addition, the cooperation may lead to further concentration among suppliers because smaller ones, which may already work near or below minimum optimal scale, may be driven out of business if they cannot reduce prices further. Such a case probably causes a significant restriction of competition which may not be outweighed by possible efficiency gains from bundling volume.

136. 3. piemērs

136. Example 3

Situācija: 150 nelieli mazumtirgotāji noslēdz nolīgumu par kopīgas iepirkšanas organizācijas izveidi. Viņu pienākums ir iepirkt minimālo daudzumu caur organizāciju, kas veido aptuveni 50 % no katra mazumtirgotāja kopējām izmaksām. Mazumtirgotāji var iepirkt vairāk nekā minimālo daudzumu caur organizāciju, un viņi var arī iepirkt ārpus sadarbības. Viņiem ir 20 % apvienotā tirgus daļa gan iepirkšanas, gan pārdošanas tirgū(-os). A un B ir divi lieli konkurenti, A ir 25 % katrā no attiecīgajiem tirgiem, B – 35 %. Pārējie mazākie konkurenti arī ir izveidojuši iepirkšanas grupu. 150 mazumtirgotāji panāk ietaupījumus, apvienojot būtisku daudzumu un iepirkšanas uzdevumus.

Situation: 150 small retailers conclude an agreement to form a joint buying organisation. They are obliged to buy a minimum volume through the organisation which accounts for roughly 50 % of each retailer's total costs. The retailers can buy more than the minimum volume through the organisation, and they may also buy outside the cooperation. They have a combined market share of 20 % on each of the purchasing and the selling market(s). A and B are their two large competitors, A has a 25 % share on each of the markets concerned, B 35 %. The remaining smaller competitors have also formed a buying group. The 150 retailers achieve economies by combining a significant amount of volume and buying tasks.

Analīze: Mazumtirgotāji var panākt izmaksu augstu vienveidības pakāpi, ja viņi galu galā kopā iepērk vairāk par saskaņoto minimālo daudzumu. Tomēr kopā viņiem ir tikai vidējs tirgus stāvoklis iepirkšanas un pārdošanas tirgū. Turklāt sadarbība dod dažus apjomradītus ietaupījumus. Šo sadarbību var atbrīvot.

Analysis: The retailers may achieve a high degree of commonality of costs if they ultimately buy more than the agreed minimum volume together. However, together they only have a moderate market position on the buying and the selling market. Furthermore, the cooperation brings about some economies of scale. This cooperation is likely to be exempted.

137. 4. piemērs

137. Example 4

Situācija: Divas lielveikalu ķēdes noslēdz nolīgumu par produktu kopīgu iepirkšanu, kas veido aptuveni 50 % no kopējām izmaksām. Konkrētajos dažādu kategoriju produktu iepirkšanas tirgos pusēm ir daļas no 25 % līdz 40 %, konkrētajā pārdošanas tirgū (pieņemot, ka ir tikai viens konkrēts ģeogrāfisks tirgus) tie sasniedz 40 %. Ir pieci citi būtiski mazumtirgotāji, katrs ar 10—15 % tirgus daļu. Iekļūšana tirgū nav iespējama.

Situation: Two supermarket chains conclude an agreement to jointly buy products which account for roughly 50 % of their total costs. On the relevant buying markets for the different categories of products the parties have shares between 25 % and 40 %, on the relevant selling market (assuming there is only one geographic market concerned) they achieve 40 %. There are five other significant retailers each with 10-15 % market share. Market entry is not likely.

Analīze: Iespējams, ka šis kopīgas iepirkšanas nolīgums ietekmētu pušu konkurences darbību, jo koordinācija dotu tiem būtisku tirgus spēju. Tas jo īpaši būtu tā gadījumā, ja iekļūšana ir vāja. Stimuls koordinēt izturēšanos ir lielāks, ja izmaksas ir līdzīgas. Pušu līdzīgas peļņas normas pievienotu stimulu noteikt tādas pašas cenas. Pat tad, ja efektivitāti rada sadarbība, to nevar atbrīvot augstās tirgus spējas pakāpes dēļ.

Analysis: It is likely that this joint buying arrangement would have an effect on the competitive behaviour of the parties because coordination would give them significant market power. This is particularly the case if entry is weak. The incentive to coordinate behaviour is higher if the costs are similar. Similar margins of the parties would add an incentive to have the same prices. Even if efficiencies are caused by the cooperation, it is not likely to be exempted due to the high degree of market power.

138. 5. piemērs

138. Example 5

Situācija: nelieli kooperatīvi noslēdz nolīgumu par kopīgas iepirkšanas organizācijas izveidi. To pienākums ir iepirkt minimālu daudzumu caur organizāciju. Puses var iepirkt vairāk nekā minimālo daudzumu caur organizāciju, bet tās var arī iepirkt ārpus sadarbības. Katrai pusei ir 5 % kopējā tirgus daļa gan iepirkšanas, gan pārdošanas tirgū, nodrošinot 25 % apvienoto tirgus daļu. Ir divi citi būtiski mazumtirgotāji, katrs ar 20—25 % tirgus daļu, un vairāki nelieli mazumtirgotāji, kuru tirgus daļas mazākas par 5 %.

Situation: small cooperatives conclude an agreement to form a joint buying organisation. They are obliged to buy a minimum volume through the organisation. The parties can buy more than the minimum volume through the organisation, but they may also buy outside the cooperation. Each of the parties has a total market share of 5 % on each of the purchasing and selling markets, giving a combined market share of 25 %. There are two other significant retailers each with 20-25 % market share and a number of smaller retailers with market shares below 5 %.

Analīze: Kopīgas iepirkšanas organizācijas izveide var dot pusēm tādas pakāpes tirgus stāvokli iepirkšanas un pārdošanas tirgū, kas ļauj tām konkurēt ar abiem lielākajiem mazumtirgotājiem. Turklāt šo abu citu dalībnieku klātbūtne ar līdzīgiem tirgus stāvokļa līmeņiem var novest pie nolīguma efektivitātes nodošanas patērētājiem. Šādā scenārijā nolīgumu var atbrīvot.

Analysis: The setting up of the joint buying organisation is likely to give the parties a market position on both the purchasing and selling markets of a degree which enables them to compete with the two largest retailers. Moreover, the presence of these two other players with similar levels of market position is likely to result in the efficiencies of the agreement being passed on to consumers. In such a scenario the agreement is likely to be exempted.

5. TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMI

5. COMMERCIALISATION AGREEMENTS

5.1. Definīcija

5.1. Definition

139. Šajā iedaļā iekļautie nolīgumi ietver sadarbību starp konkurentiem produktu pārdošanā, izplatīšanā vai reklamēšanā. Šiem nolīgumiem var būt ļoti atšķirīga darbības joma atkarībā no tirdzniecības funkcijām, kuras ietver sadarbība. Vienā spektra galā ir kopīga pārdošana, kas noved pie visu tirdzniecības aspektu kopīgas noteikšanas, kuri saistīti ar produkta pārdošanu, ieskaitot cenu. Otrā galā ir ierobežotāki nolīgumi, kas pievēršas tikai vienai konkrētai tirdzniecības funkcijai, piemēram, izplatīšanai, servisam vai reklamēšanai.

139. The agreements covered in this section involve cooperation between competitors in the selling, distribution or promotion of their products. These agreements can have a widely varying scope, depending on the marketing functions which are being covered by the cooperation. At one end of the spectrum, there is joint selling that leads to a joint determination of all commercial aspects related to the sale of the product including price. At the other end, there are more limited agreements that only address one specific marketing function, such as distribution, service, or advertising.

140. Vissvarīgākie no šiem ierobežotākajiem nolīgumiem šķiet izplatīšanas nolīgumi. Uz šiem nolīgumiem parasti attiecas Grupālā atbrīvojuma regula un Pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem, ja puses nav faktiski vai potenciāli konkurenti. Šajā gadījumā Grupālā atbrīvojuma regula attiecas tikai uz vertikāliem nolīgumiem, kas nav savstarpēji, starp konkurentiem, ja a) pircēja gada apgrozījums kopā ar saistītiem uzņēmumiem nepārsniedz 100 miljonu EUR, vai b) piegādātājs ir produktu ražotājs un izplatītājs, bet pircējs ir izplatītājs, kas nav arī produktu ražotājs, kuri konkurē ar līguma produktiem, vai c) piegādātājs ir pakalpojumu sniedzējs vairākos tirdzniecības līmeņos, turpretim pircējs nesniedz konkurējošus pakalpojumus tirdzniecības līmenī, kurā tas iepērk līguma pakalpojumus [45]. Ja konkurenti vienojas savstarpēji izplatīt produktus, noteiktos gadījumos pastāv iespēja, ka nolīgumu mērķis vai sekas ir tirgu sadalīšana starp pusēm vai tās noved pie slepena norunas. Tas pats attiecas uz nolīgumiem, kas nav savstarpēji, starp konkurentiem, kuri pārsniedz noteiktu lielumu. Tādējādi šie nolīgumi vispirms jānovērtē atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem principiem. Ja šis novērtējums noved pie secinājuma, ka sadarbība starp konkurentiem izplatīšanas jomā principā būtu pieņemama, būs vajadzīgs turpmāks novērtējums, lai pārbaudītu vertikālos ierobežojumus, kas ietverti šajos nolīgumos. Šis novērtējums jābalsta uz principiem, kas izklāstīti Pamatnostādnēs par vertikāliem ierobežojumiem.

140. The most important of these more limited agreements would seem to be distribution agreements. These agreements are generally covered by the Block Exemption Regulation and Guidelines on Vertical Restraints unless the parties are actual or potential competitors. In this case, the Block Exemption Regulation only covers non-reciprocal vertical agreements between competitors, if (a) the buyer, together with its connected undertakings, has an annual turnover not exceeding EUR 100 million, or (b) the supplier is a manufacturer and a distributor of products and the buyer is a distributor who is not also a manufacturer of products competing with the contract products, or (c) the supplier is a provider of services at several levels of trade, while the buyer does not provide competing services at the level of trade where it purchases the contract services(45). If competitors agree to distribute their products on a reciprocal basis there is a possibility in certain cases that the agreements have as their object or effect the partitioning of markets between the parties or that they lead to collusion. The same is true for non-reciprocal agreements between competitors exceeding a certain size. These agreements have thus first to be assessed according to the principles set out below. If this assessment leads to the conclusion that a cooperation between competitors in the area of distribution would in principle be acceptable, a further assessment will be necessary to examine the vertical restraints included in such agreements. This assessment should be based on the principles set out in the Guidelines on Vertical Restraints.

141. Papildus jānošķir nolīgumi, kuros puses vienojas tikai par kopīgu tirdzniecību, un nolīgumi, kuros tirdzniecība ir saistīta ar citu sadarbību. Tā tas var būt, piemēram, attiecībā uz kopīgu ražošanu vai kopīgu iepirkšanu. Šie nolīgumi tiks aplūkoti tāpat kā attiecīgo sadarbības veidu novērtējumā.

141. A further distinction should be drawn between agreements where the parties agree only on joint commercialisation and agreements where the commercialisation is related to another cooperation. This can be for instance the case as regards joint production or joint purchasing. These agreements will be dealt with as in the assessment of those types of cooperation.

5.2. Konkrētie tirgi

5.2. Relevant markets

142. Lai novērtētu konkurētspējīgas attiecības starp sadarbības pusēm, pirmkārt, jādefinē konkrētais produkts un ģeogrāfiskais(-ie) tirgus(-i), kurus tieši skar sadarbība (t. i., tirgus(-i), kam pieder nolīgumam pakļautie produkti). Otrkārt, tirdzniecības nolīgumi vienā tirgū var ietekmēt arī pušu konkurences darbības blakus tirgū, kas cieši saistīts ar tirgu, kuru tieši skar sadarbība.

142. To assess the competitive relationship between the cooperating parties, first the relevant product and geographic market(s) directly concerned by the cooperation (i.e. the market(s) to which products subject to the agreement belong) have to be defined. Secondly, a commercialisation agreement in one market may also affect the competitive behaviour of the parties in a neighbouring market closely related to the market directly concerned by the cooperation.

5.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

5.3. Assessment under Article 81(1)

5.3.1. Nolīguma veids

5.3.1. Nature of the agreement

5.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

5.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

143. Konkurences noteikumi attiecas uz šajā iedaļā iekļautajiem tirdzniecības nolīgumiem tikai tad, ja nolīgumu puses ir konkurenti. Ja puses skaidri nekonkurē attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas iekļauti nolīgumā, nolīgums nevar radīt horizontāla rakstura konkurences problēmas. Uz nolīgumu tomēr var attiekties 81. panta 1. punkts, ja tas ietver vertikālus ierobežojumus, piemēram, pasīvās pārdošanas ierobežojumus, tālākas pārdošanas cenas saglabāšanu utt. Tas ir spēkā arī tad, ja sadarbība tirdzniecībā ir objektīvi nepieciešama, lai ļautu vienai pusei iekļūt tirgū, kurā tā nevarētu iekļūt atsevišķi, piemēram, ar to saistīto izmaksu dēļ. Šī principa īpašs piemērošanas gadījums būtu konsorciju nolīgumi, kas ļauj iesaistītajiem uzņēmumiem sagatavot ticamu piedāvājumu par projektiem, kurus tie nespētu izpildīt vai par kuriem tie nebūtu iesnieguši piedāvājumu atsevišķi. Tā kā tādēļ tie nav potenciāli piedāvājumu konkursa konkurenti, nepastāv konkurences ierobežojums.

143. The commercialisation agreements covered by this section only fall under the competition rules if the parties to the agreements are competitors. If the parties clearly do not compete with regard to the products or services covered by the agreement, the agreement cannot create competition problems of a horizontal nature. However, the agreement can fall under Article 81(1) if it contains vertical restraints, such as restrictions on passive sales, resale price maintenance, etc. This also applies if a cooperation in commercialisation is objectively necessary to allow one party to enter a market it could not have entered individually, for example because of the costs involved. A specific application of this principle would be consortia arrangements that allow the companies involved to mount a credible tender for projects that they would not be able to fulfil, or would not have bid for, individually. As they are therefore not potential competitors for the tender, there is no restriction of competition.

5.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

5.3.1.2. Agreements that almost always fall under Article 81(1)

144. Galvenās konkurences bažas par tirdzniecības nolīgumu starp konkurentiem ir cenu noteikšana. Nolīgumiem, kas aprobežojas ar kopīgu pārdošanu, parasti mērķis un sekas ir konkurējošu ražotāju cenu politikas koordinēšana. Šajā gadījumā tās ne tikai likvidē cenu konkurenci starp pusēm, bet arī ierobežo produktu apjomu, kas dalībniekiem jāpiegādā pasūtījumu piešķiršanas sistēmas ietvaros. Tādēļ tās ierobežo konkurenci starp pusēm no piedāvājuma puses un ierobežo pircēju izvēli, un uz tām attiecas 81. panta 1. punkts.

144. The principal competition concern about a commercialisation agreement between competitors is price fixing. Agreements limited to joint selling have as a rule the object and effect of coordinating the pricing policy of competing manufacturers. In this case they not only eliminate price competition between the parties but also restrict the volume of products to be delivered by the participants within the framework of the system for allocating orders. They therefore restrict competition between the parties on the supply side and limit the choice of purchasers and fall under Article 81(1).

145. Šis novērtējums nemainās, ja nolīgums ir neekskluzīvs. 81. panta 1. punkts ir spēkā pat tad, ja puses var brīvi pārdot ārpus nolīguma, kamēr var uzskatīt, ka nolīgums novedīs pie pušu noteikto cenu vispārējas koordinācijas.

145. This appreciation does not change if the agreement is non-exclusive. Article 81(1) continues to apply even where the parties are free to sell outside the agreement, as long as it can be presumed that the agreement will lead to an overall coordination of the prices charged by the parties.

5.3.1.3. Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

5.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

146. Attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem, kas nesniedzas līdz kopīgai pārdošanai, būs divas galvenās problēmas. Pirmā ir tā, ka kopīga tirdzniecība nodrošina skaidru iespēju slepenas tirdzniecības informācijas apmaiņai, jo īpaši par realizācijas stratēģiju un cenu noteikšanu. Otrā ir tā, ka atkarībā no tirdzniecības izmaksu struktūras var būt kopīgs būtisks ieguldījums pušu galīgajās izmaksās. Tā rezultātā var būt ierobežots cenu konkurences faktiskais apjoms galīgās pārdošanas līmenī. Tādēļ uz kopīgas tirdzniecības nolīgumiem var attiekties 81. panta 1. punkts, ja tie ļauj veikt slepenas tirdzniecības informācijas apmaiņu vai ietekmē pušu galīgo izmaksu būtisku daļu.

146. For commercialisation arrangements that fall short of joint selling there will be two major concerns. The first is that the joint commercialisation provides a clear opportunity for exchanges of sensitive commercial information particularly on marketing strategy and pricing. The second is that, depending on the cost structure of the commercialisation, a significant input to the parties' final costs may be common. As a result the actual scope for price competition at the final sales level may be limited. Joint commercialisation agreements therefore can fall under Article 81(1) if they either allow the exchange of sensitive commercial information, or if they influence a significant part of the parties' final cost.

147. Īpašas bažas saistībā ar izplatīšanas nolīgumiem starp konkurentiem, kuri darbojas dažādos ģeogrāfiskos tirgos, ir tādas, ka tie var izraisīt tirgus sadalīšanu vai būt par tās instrumentu. Savstarpēju nolīgumu gadījumā par produktu savstarpēju izplatīšanu nolīguma puses sadala tirgus vai pircējus un likvidē konkurenci savā starpā. Galvenais jautājums šī nolīguma veida novērtēšanā ir, vai konkrētais nolīgums ir objektīvi nepieciešams, lai puses iekļūtu viena otras tirgū. Ja tā, nolīgums nerada horizontālas konkurences problēmas. Uz izplatīšanas nolīgumu tomēr var attiekties 81. panta 1. punkts, ja tas ietver vertikālus ierobežojumus, piemēram, pasīvās pārdošanas ierobežojumus, tālākas pārdošanas cenas saglabāšanu utt. Ja nolīgums nav objektīvi nepieciešams, lai puses iekļūtu viena otras tirgū, uz to attiecas 81. panta 1. punkts. Ja nolīgums nav savstarpējs, tirgus sadalīšanas risks ir mazāk izteikts. Tomēr tas jānovērtē, ja nolīgums, kas nav savstarpējs, veido pamatu pušu savstarpējai norunai neiekļūt vienai otras tirgū vai ir līdzeklis, lai kontrolētu pieeju "ievešanas tirgum" vai konkurenci tajā.

147. A specific concern related to distribution arrangements between competitors which are active in different geographic markets is that they can lead to or be an instrument of market partitioning. In the case of reciprocal agreements to distribute each other's products, the parties to the agreement allocate markets or customers and eliminate competition between themselves. The key question in assessing an agreement of this type is if the agreement in question is objectively necessary for the parties to enter each other's market. If it is, the agreement does not create competition problems of a horizontal nature. However, the distribution agreement can fall under Article 81(1) if it contains vertical restraints, such as restrictions on passive sales, resale price maintenance, etc. If the agreement is not objectively necessary for the parties to enter each other's market, it falls under 81(1). If the agreement is not reciprocal, the risk of market partitioning is less pronounced. It needs however to be assessed if the non-reciprocal agreement constitutes the basis for a mutual understanding to not enter each other's market or is a means to control access to or competition on the "importing" market.

5.3.2. Tirgus spēja un tirgus struktūra

5.3.2. Market power and market structure

148. Kā norādīts iepriekš, uz nolīgumiem, kuros ietverta cenu noteikšana, vienmēr attieksies 81. panta 1. punkts neatkarīgi no pušu tirgus spējas. Tās tomēr var atbrīvot saskaņā ar 81. panta 3. punktu turpmāk aprakstītajos apstākļos.

148. As indicated above, agreements that involve price fixing will always fall under Article 81(1) irrespective of the market power of the parties. They may, however, be exemptable under Article 81(3) under the conditions described below.

149. Uz tirdzniecības nolīgumiem starp konkurentiem, kas neietver cenu noteikšanu, 81. panta 1. punkts attiecas tikai tad, ja nolīguma pusēm ir zināmas pakāpes tirgus spēja. Vairākumā gadījumu ir neiespējami, ka pastāv tirgus spēja, ja nolīguma pušu apvienotā tirgus daļa ir mazāka par 15 %. Jebkurā gadījumā šajā tirgus daļas līmenī ir iespējams, ka konkrētais nolīgums atbilst 81. panta 3. punkta nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk.

149. Commercialisation agreements between competitors which do not involve price fixing are only subject to Article 81(1) if the parties to the agreement have some degree of market power. In most cases, it is unlikely that market power exists if the parties to the agreement have a combined market share of below 15 %. In any event, at that level of market share it is likely that the conditions of Article 81(3) explained below are fulfilled by the agreement in question.

150. Ja pušu apvienotā tirgus daļa ir lielāka par 15 %, jānovērtē kopīgā tirdzniecības nolīguma iespējamā ietekme uz tirgu. Šai ziņā nozīmīgs faktors būs tirgus koncentrācija, kā arī tirgus daļas. Jo koncentrētāks tirgus, jo vairāk lietderīgas informācijas par cenām vai realizācijas stratēģiju, lai mazinātu nedrošību, un jo lielāks stimuls pusēm veikt šīs informācijas apmaiņu [46].

150. If the parties' combined market share is greater than 15 %, the likely impact of the joint commercialisation agreement on the market must be assessed. In this respect market concentration, as well as market shares will be a significant factor. The more concentrated the market the more useful information about prices or marketing strategy to reduce uncertainty and the greater the incentive for the parties to exchange such information(46).

5.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

5.4. Assessment under Article 81(3)

5.4.1. Saimnieciskie labumi

5.4.1. Economic benefits

151. Efektivitāte, kas jāņem vērā, novērtējot, vai var atbrīvot kopīgu tirdzniecības nolīgumu, būs atkarīga no darbības veida. Cenu noteikšanu parasti nevar attaisnot, ja tas nav nepieciešams citu tirdzniecības funkciju integrēšanai, un šī integrēšana neradīs būtisku efektivitāti. Radītās efektivitātes lielums ir atkarīgs, inter alia, no kopīgo tirdzniecības darbību nozīmes konkrētā produkta vispārējai izmaksu struktūrai. Tādējādi ir vairāk iespējams, ka kopīga izplatīšana rada būtisku efektivitāti plaši izplatītu patēriņa preču ražotājiem, nevis to rūpniecības ražojumu ražotājiem, kurus iegādājas tikai ierobežots lietotāju skaits.

151. The efficiencies to be taken into account when assessing whether a joint commercialisation agreement can be exempted will depend upon the nature of the activity. Price fixing can generally not be justified, unless it is indispensable for the integration of other marketing functions, and this integration will generate substantial efficiencies. The size of the efficiencies generated depends inter alia on the importance of the joint marketing activities for the overall cost structure of the product in question. Joint distribution is thus more likely to generate significant efficiencies for producers of widely distributed consumer products than for producers of industrial products which are only bought by a limited number of users.

152. Turklāt apgalvotā efektivitāte nedrīkst būt ietaupījumi, kas rodas tikai no izmaksu likvidēšanas, kuras ir neatņemama konkurences sastāvdaļa, bet tiem jārodas no saimniecisko darbību integrācijas. Tādēļ transporta izmaksu samazinājumu, kas ir tikai pircēju sadalīšanas rezultāts bez loģistikas sistēmas integrācijas, nevar uzskatīt par efektivitāti, kas padarītu nolīgumu atbrīvojamu.

152. In addition, the claimed efficiencies should not be savings which result only from the elimination of costs that are inherently part of competition, but must result from the integration of economic activities. A reduction of transport cost which is only a result of customer allocation without any integration of the logistical system can therefore not be regarded as an efficiency that would make an agreement exemptable.

153. Jānodemonstrē apgalvotie efektivitātes labumi. Svarīgs elements šai ziņā būtu abu pušu būtisks kapitāla, tehnoloģijas vai citu aktīvu ieguldījums. Var akceptēt arī izmaksu ietaupījumus ar resursu un līdzekļu samazinātu dublēšanos. Ja, no vienas puses, kopīga tirdzniecība nav nekas vairāk kā pārdošanas aģentūra, tā, iespējams, ir slēpts kartelis un tāpēc nevar atbilst 81. panta 3. punkta nosacījumiem.

153. Claimed efficiency benefits must be demonstrated. An important element in this respect would be the contribution by both parties of significant capital, technology, or other assets. Cost savings through reduced duplication of resources and facilities can also be accepted. If, on the other hand, the joint commercialisation represents no more than a sales agency with no investment, it is likely to be a disguised cartel and as such cannot fulfil the conditions of Article 81(3).

5.4.2. Nepieciešamība

5.4.2. Indispensability

154. Tirdzniecības nolīgumu nevar atbrīvot, ja tas uzliek ierobežojumus, kuri nav nepieciešami iepriekš minēto labumu gūšanai. Kā aprakstīts iepriekš, nepieciešamības jautājums ir sevišķi svarīgs tiem nolīgumiem, kas ietver cenu noteikšanu vai tirgu sadalīšanu.

154. A commercialisation agreement cannot be exempted if it imposes restrictions that are not indispensable to the attainment of the abovementioned benefits. As discussed above, the question of indispensability is especially important for those agreements involving price fixing or the allocation of markets.

5.4.3. Konkurences nelikvidēšana

5.4.3. No elimination of competition

155. Atbrīvojums nebūs iespējams, ja pusēm tiek dota iespēja likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu. Veicot šo novērtējumu, pušu apvienotās tirgus daļas var uzskatīt par sākuma punktu. Tad jānovērtē, vai šīs tirgus daļas liecina par dominējošu stāvokli un vai ir kādi mazinoši faktori, piemēram, potenciāls iekļūšanai tirgū. Ja tirdzniecības nolīguma ietekmē uzņēmums ir dominējošs vai kļūst dominējošs, šādu nolīgumu, kas rada konkurenci kropļojošas sekas 81. panta nozīmē, principā nevar atbrīvot.

155. No exemption will be possible, if the parties are afforded the possibility of eliminating competition in respect of a substantial part of the products in question. In making this assessment, the combined market shares of the parties can be regarded as a starting point. One then needs to evaluate whether these market shares are indicative of a dominant position, and whether there are any mitigating factors, such as the potential for market entry. Where as a consequence of a commercialisation agreement an undertaking is dominant or becoming dominant, such an agreement which produces anti-competitive effects in the meaning of Article 81 can in principle not be exempted.

5.5. Piemēri

5.5. Examples

156. 1. piemērs

156. Example 1

Situācija: Pieci nelieli pārtikas ražotāji, katrs ar 2 % tirgus daļu no kopējā pārtikas tirgus, vienojas: apvienot izplatīšanas līdzekļus; tirgot ar kopīgu tirdzniecības nosaukumu; un pārdot savus produktus par kopēju cenu. Tas ietver būtisku ieguldījumu uzglabāšanā, transportā, reklāmā, tirdzniecībā un pārdošanas spējā. Tas būtiski samazina to izmaksu bāzi, kas parasti ir 50 % no cenas, par kādu tie pārdod, un ļauj tiem piedāvāt ātrāku, efektīvāku izplatīšanas sistēmu. Pārtikas ražotāju klienti ir lielas mazumtirdzniecības ķēdes.

Situation: 5 small food producers, each with 2 % market share of the overall food market, agree to: combine their distribution facilities; market under a common brand name; and sell their products at a common price. This involves significant investment in warehousing, transport, advertising, marketing and a sales force. It significantly reduces their cost base, representing typically 50 % of the price at which they sell, and allows them to offer a quicker, more efficient distribution system. The customers of the food producers are large retail chains.

Tirgū dominē trīs lielas daudznacionālas pārtikas grupas, katra ar 20 % tirgus daļu. Pārējo tirgu veido nelieli neatkarīgi ražotāji. Pušu produktu diapazoni dažās būtiskās jomās pārklājas, bet nevienā produktu tirgū to apvienotā tirgus daļa nepārsniedz 15 %.

Three large multinational food groups dominate the market, each with 20 % market share. The rest of the market is made up of small independent producers. The product ranges of the parties to this agreement overlap in some significant areas, but in no product market does their combined market share exceed 15 %.

Analīze: Nolīgums ietver cenu noteikšanu, un tādējādi uz to attiecas 81. panta 1. punkts, lai gan nolīguma puses nevar uzskatīt par tādām, kurām ir tirgus spēja. Tomēr tirdzniecības un izplatīšanas integrācija, šķiet, nodrošina būtisku efektivitāti, kas dod labumu pircējiem gan uzlabotas apkalpošanas, gan zemāku izmaksu ziņā. Tādēļ jautājums ir, vai nolīgums ir atbrīvojams saskaņā ar 81. panta 3. punktu. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānosaka, vai cenu noteikšana ir nepieciešama citu tirdzniecības funkciju integrācijai un saimniecisko labumu gūšanai. Šajā gadījumā cenu noteikšanu var uzskatīt par nepieciešamu, jo klienti – lielas mazumtirdzniecības ķēdes – nevēlas rīkoties ar lielu cenu daudzumu. Tas ir arī nepieciešams, jo mērķi – kopīgu firmas zīmi – var ticami sasniegt tikai tad, ja tiek standartizēti visi tirdzniecības aspekti, ieskaitot cenu. Tā kā pusēm nav tirgus spējas un nolīgums rada būtisku efektivitāti, tas ir saderīgs ar 81. pantu.

Analysis: The agreement involves price fixing and thus falls under Article 81(1), even though the parties to the agreement cannot be considered as having market power. However, the integration of the marketing and distribution appears to provide significant efficiencies which are of benefit to customers both in terms of improved service, and lower costs. The question is therefore whether the agreement is exemptable under Article 81(3). To answer this question it must be established whether the price fixing is indispensable for the integration of the other marketing functions and the attainment of the economic benefits. In this case, the price fixing can be regarded as indispensable, as the clients - large retail chains - do not want to deal with a multitude of prices. It is also indispensable, as the aim - a common brand - can only be credibly achieved if all aspects of marketing, including price, are standardised. As the parties do not have market power and the agreement creates significant efficiencies it is compatible with Article 81.

157. 2. piemērs

157. Example 2

Situācija: Divi lodīšu gultņu ražotāji, kuriem katram ir 5 % tirgus daļa, izveido pārdošanas kopuzņēmumu, kas tirgos produktus, noteiks cenas un sadalīs pasūtījumus mātessabiedrībām. Tie saglabā tiesības pārdot ārpus šīs struktūras. Piegādes pircējiem turpina veikt tieši no mātessabiedrību rūpnīcām. Tie apgalvo, ka tas radīs efektivitāti, jo kopīgs pārdošanas spēks var nodemonstrēt pušu produktus vienlaicīgi tam pašam klientam, tādējādi samazinot pārdošanas pūļu nelietderīgu dublēšanos. Turklāt kopuzņēmums iespēju robežās sadalītu pasūtījumus tuvākajai iespējamai rūpnīcai, tādējādi samazinot transporta izmaksas.

Situation: 2 producers of ball bearings, each having a market share of 5 %, create a sales joint venture which will market the products, determine the prices and allocate orders to the parent companies. They retain the right to sell outside this structure. Deliveries to customers continue to be made directly from the parents' factories. They claim that this will create efficiencies as the joint sales force can demonstrate the parties' products at the same time to the same client thus eliminating a wasteful duplication of sales efforts. In addition, the joint venture would, wherever possible, allocate orders to the closest factory possible, thus reducing transport costs.

Analīze: Nolīgums ietver cenu noteikšanu, un tādējādi uz to attiecas 81. panta 1. punkts, lai gan nolīguma puses nevar uzskatīt par tādām, kurām ir tirgus spēja. Tas nav atbrīvojams saskaņā ar 81. panta 3. punktu, jo apgalvotā efektivitāte ir tikai izmaksu samazinājumi, kas iegūti no konkurences likvidēšanas starp pusēm.

Analysis: The agreement involves price fixing and thus falls under Article 81(1), even though the parties to the agreement cannot be considered as having market power. It is not exemptable under Article 81(3), as the claimed efficiencies are only cost reductions derived from the elimination of competition between the parties.

158. 3. piemērs

158. Example 3

Situācija: Divi bezalkoholisku dzērienu ražotāji darbojas divās dažādās blakus esošās dalībvalstīs. Abiem ir 20 % tirgus daļa iekšzemes tirgū. Tie vienojas savstarpēji izplatīt viens otra produktu attiecīgajā ģeogrāfiskajā tirgū.

Situation: 2 producers of soft drinks are active in 2 different, neighbouring Member States. Both have a market share of 20 % in their home market. They agree to reciprocally distribute each other's product in their respective geographic market.

Abos tirgos dominē liels starptautisks bezalkohola dzērienu ražotājs, kuram ir 50 % tirgus daļa katrā tirgū.

Both markets are dominated by a large multi-national soft drink producer, having a market share of 50 % in each market.

Analīze: Uz nolīgumu attiecas 81. panta 1. punkts, ja puses var uzskatīt ar potenciāliem konkurentiem. Lai atbildētu uz šo jautājumu, būs nepieciešama šķēršļu analīze, lai iekļūtu attiecīgajos ģeogrāfiskajos tirgos. Ja puses varēja patstāvīgi iekļūt viena otras tirgū, tad to nolīgums likvidē konkurenci starp tām. Tomēr, lai gan pušu tirgus daļas liecina, ka tām varētu būt kāda tirgus spēja, tirgus struktūras analīze rāda, ka tas tā nav. Turklāt savstarpējais izplatīšanas nolīgums dod labumu pircējiem, jo tas palielina pieejamo izvēli katrā ģeogrāfiskajā tirgū. Tādējādi nolīgums būtu atbrīvojams pat tad, ja to uzskatītu par konkurenci ierobežojošu.

Analysis: The agreement falls under Article 81(1) if the parties can be presumed to be potential competitors. Answering this question would thus require an analysis of the barriers to entry into the respective geographic markets. If the parties could have entered each other's market independently, then their agreement eliminates competition between them. However, even though the market shares of the parties indicate that they could have some market power, an analysis of the market structure indicates that this is not the case. In addition, the reciprocal distribution agreement benefits customers as it increases the available choice in each geographic market. The agreement would thus be exemptable even if it were considered to be restrictive of competition.

6. NOLĪGUMI PAR STANDARTIEM

6. AGREEMENT ON STANDARDS

6.1. Definīcija

6.1. Definition

159. Standartizācijas nolīgumu galvenais mērķis ir tehnisko vai kvalitātes prasību definēšana, kurām var atbilst pašreizējie vai turpmākie produkti, ražošanas procesi vai metodes [47]. Standartizācijas nolīgumi var aptvert dažādus jautājumus, piemēram, konkrēta produkta dažādu kategoriju vai izmēru standartizācija vai tehniskas specifikācijas tirgos, kur ir svarīga saderība un savstarpēja izmantojamība ar citiem produktiem vai sistēmām. Piekļuves noteikumus konkrētai kvalitātes zīmei vai regulatīvas iestādes apstiprinājumam arī var uzskatīt par standartu.

159. Standardisation agreements have as their primary objective the definition of technical or quality requirements with which current or future products, production processes or methods may comply(47). Standardisation agreements can cover various issues, such as standardisation of different grades or sizes of a particular product or technical specifications in markets where compatibility and interoperability with other products or systems is essential. The terms of access to a particular quality mark or for approval by a regulatory body can also be regarded as a standard.

160. Šīs pamatnostādnes neattiecas uz standartiem profesionālu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, uzņemšanas noteikumiem brīvā profesijā.

160. Standards related to the provision of professional services, such as rules of admission to a liberal profession, are not covered by these guidelines.

6.2. Konkrētie tirgi

6.2. Relevant markets

161. Standartizācijas nolīgumi rada ietekmi uz trijiem iespējamiem tirgiem, kas tiks definēti atbilstīgi Komisijas paziņojumam par tirgus definēšanu. Pirmkārt, produktu tirgus(-i), uz kuru(-iem) attiecas standarts(-i). Standarti pilnīgi jauniem produktiem var izvirzīt jautājumus, kas līdzīgi tiem, kuri uzdoti par pētniecības un attīstības nolīgumiem, attiecībā uz tirgus definēšanu (skat. 2.2. punktu). Otrkārt, standartu noteikšanas pakalpojumu tirgus, ja pastāv dažādas standartu noteikšanas iestādes vai nolīgumi. Treškārt, attiecīgā gadījumā atšķirīgs tirgus testēšanai un sertificēšanai.

161. Standardisation agreements produce their effects on three possible markets, which will be defined according to the Commission notice on market definition. First, the product market(s) to which the standard(s) relates. Standards on entirely new products may raise issues similar to those raised for R & D agreements, as far as market definition is concerned (see Point 2.2). Second, the service market for standard setting, if different standard setting bodies or agreements exist. Third, where relevant, the distinct market for testing and certification.

6.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

6.3. Assessment under Article 81(1)

162. Nolīgumus standartu noteikšanai [48] var noslēgt starp privātiem uzņēmumiem vai noteikt valsts iestāžu vai to iestāžu aizgādībā, kurām uzticēta vispārējās ekonomiskas intereses pakalpojumu darbība, piemēram, standartizācijas iestādes, kas atzītas saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK [49]. Šādu iestāžu iesaistīšana ir atkarīga no dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz konkurences saglabāšanu bez izkropļojumiem Kopienā.

162. Agreements to set standards(48) may be either concluded between private undertakings or set under the aegis of public bodies or bodies entrusted with the operation of services of general economic interest, such as the standards bodies recognised under Directive 98/34/EC(49). The involvement of such bodies is subject to the obligations of Member States regarding the preservation of non-distorted competition in the Community.

6.3.1. Nolīguma veids

6.3.1. Nature of the agreement

6.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

6.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

163. Ja līdzdalība standartu noteikšanā ir neierobežota un pārredzama, iepriekš definētie standartizācijas nolīgumi, kas neuzliek pienākumu ievērot standartu vai ir plašāka nolīguma daļas, lai nodrošinātu produktu savietojamību, neierobežo konkurenci. Tas parasti attiecas uz standartiem, kurus pieņem atzītas standartizācijas iestādes un kuri pamatojas uz nediskriminējošām, atklātām un pārredzamām procedūrām.

163. Where participation in standard setting is unrestricted and transparent, standardisation agreements as defined above, which set no obligation to comply with the standard or which are parts of a wider agreement to ensure compatibility of products, do not restrict competition. This normally applies to standards adopted by the recognised standards bodies which are based on non-discriminatory, open and transparent procedures.

164. Nepastāv ievērojams ierobežojums šiem standartiem, kuri attiecas uz nelielu konkrētā tirgus daļu, kamēr tā paliek tāda. Ievērojams ierobežojums netiek konstatēts arī nolīgumos, kas apvieno mazos un vidējos uzņēmumus, lai standartizētu pieejas veidus vai nosacījumus kolektīviem piedāvājumiem vai tiem, kas standartizē tādus aspektus kā mazsvarīgāki produkta raksturlielumi, veidlapas un atskaites, kurām ir nebūtiska ietekme uz galvenajiem faktoriem, kas ietekmē konkurenci konkrētajos tirgos.

164. No appreciable restriction exists for those standards that have a negligible coverage of the relevant market, as long as it remains so. No appreciable restriction is found either in agreements which pool together SMEs to standardise access forms or conditions to collective tenders or those that standardise aspects such as minor product characteristics, forms and reports, which have an insignificant effect on the main factors affecting competition in the relevant markets.

6.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

6.3.1.2. Agreements that almost always fall under Article 81(1)

165. Uz nolīgumiem, kas standartu izmanto par līdzekli starp citām plašāka ierobežojoša nolīguma daļām, kuru mērķis ir izslēgt faktiskos vai potenciālos konkurentus, gandrīz vienmēr attieksies 81. panta 1. punkts. Šajā kategorijā ietilptu, piemēram, nolīgumi, ar ko valsts ražotāju apvienība nosaka standartu un rada spiedienu uz trešām personām netirgot produktus, kuri neatbilst standartam.

165. Agreements that use a standard as a means amongst other parts of a broader restrictive agreement aimed at excluding actual or potential competitors will almost always be caught by Article 81(1). For instance, an agreement whereby a national association of manufacturers set a standard and put pressure on third parties not to market products that did not comply with the standard would be in this category.

6.3.1.3. Nolīgumi, uz kuriem var attiekties 81. panta 1. punkts

6.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

166. Uz standartizācijas nolīgumiem var attiekties 81. panta 1. punkts tādā mērā, ka tās piešķir pusēm kopīgu kontroli pār ražošanu un/vai inovāciju, tādējādi ierobežojot to spēju konkurēt ar produkta raksturlielumiem un vienlaikus ietekmējot trešās personas, piemēram, standartizēto produktu piegādātājus vai pircējus. Katra nolīguma novērtējumā jāņem vērā standarta veids un tā iespējamā ietekme uz konkrētajiem tirgiem, no vienas puses, un iespējamo ierobežojumu apjoms, kas pārsniedz standartizācijas galveno mērķi, kā definēts iepriekš, no otras puses.

166. Standardisation agreements may be caught by Article 81(1) insofar as they grant the parties joint control over production and/or innovation, thereby restricting their ability to compete on product characteristics, while affecting third parties like suppliers or purchasers of the standardised products. The assessment of each agreement must take into account the nature of the standard and its likely effect on the markets concerned, on the one hand, and the scope of possible restrictions that go beyond the primary objective of standardisation, as defined above, on the other.

167. Konkurences ierobežojuma esamība standartizācijas nolīgumos ir atkarīga no apmēra, kādā puses drīkst brīvi izstrādāt alternatīvus standartus vai produktus, kas neatbilst saskaņotajam standartam. Standartizācijas nolīgumi var ierobežot konkurenci, ja tie attur puses no alternatīvu standartu izstrādāšanas vai tādu produktu tirdzniecības, kuri neatbilst standartam. Nolīgumi, kas noteiktām iestādēm piešķir ekskluzīvas tiesības pārbaudīt atbilstību standartam, pārsniedz standarta definēšanas galveno mērķi un var arī ierobežot konkurenci. Nolīgumi, kas uzliek ierobežojumus atbilstības standartiem marķēšanai, ja tos neuzliek likumā paredzētas normas, arī var ierobežot konkurenci.

167. The existence of a restriction of competition in standardisation agreements depends upon the extent to which the parties remain free to develop alternative standards or products that do not comply with the agreed standard. Standardisation agreements may restrict competition where they prevent the parties from either developing alternative standards or commercialising products that do not comply with the standard. Agreements that entrust certain bodies with the exclusive right to test compliance with the standard go beyond the primary objective of defining the standard and may also restrict competition. Agreements that impose restrictions on marking of conformity with standards, unless imposed by regulatory provisions, may also restrict competition.

6.3.2. Tirgus spēja un tirgus struktūras

6.3.2. Market power and market structures

168. Pusēm piederošas lielas tirgus daļas ietekmētajā(-os) tirgū(-os) ne vienmēr ir problēma standartizācijas nolīgumiem. To efektivitāte bieži ir proporcionāla nozares daļai, kas iesaistīta standarta noteikšanā un/vai piemērošanā. No otras puses, standarti, kas nav pieejami trešām personām, var diskriminēt vai ierobežot trešās personas vai sadalīt tirgus atbilstīgi to ģeogrāfiskajam piemērošanas apjomam. Tādējādi novērtējums par to, vai nolīgums ierobežo konkurenci, katrā atsevišķā gadījumā pievērsīsies apmēram, kādā iespējams pārvarēt šos iekļūšanas šķēršļus.

168. High market shares held by the parties in the market(s) affected will not necessarily be a concern for standardisation agreements. Their effectiveness is often proportional to the share of the industry involved in setting and/or applying the standard. On the other hand, standards that are not accessible to third parties may discriminate or foreclose third parties or segment markets according to their geographic scope of application. Thus, the assessment whether the agreement restricts competition will focus, necessarily on an individual basis, on the extent to which such barriers to entry are likely to be overcome.

6.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

6.4. Assessment under Article 81(3)

6.4.1. Saimnieciskie labumi

6.4.1. Economic benefits

169. Komisija parasti izturas pozitīvi pret nolīgumiem, kas sekmē saimniecisku iekļūšanu kopējā tirgū vai veicina jaunu tirgu izveidi un uzlabotus piegādes nosacījumus. Lai īstenotu šos saimnieciskos labumus, tiem, kas vēlas iekļūt tirgū, jābūt pieejamai nepieciešamajai informācijai, lai piemērotu standartu, un ievērojamai nozares daļai jābūt iesaistītai standarta noteikšanā pārredzamā veidā. Pusēm būs jāpierāda, ka ierobežojumi attiecībā uz standarta noteikšanu, izmantošanu vai pieeju tam nodrošina saimnieciskus labumus.

169. The Commission generally takes a positive approach towards agreements that promote economic interpenetration in the common market or encourage the development of new markets and improved supply conditions. To materialise those economic benefits, the necessary information to apply the standard must be available to those wishing to enter the market and an appreciable proportion of the industry must be involved in the setting of the standard in a transparent manner. It will be for the parties to demonstrate that any restrictions on the setting, use or access to the standard provide economic benefits.

170. Lai iegūtu tehniskus vai saimnieciskus labumus, standarti nedrīkstētu ierobežot inovāciju. Tas galvenokārt būs atkarīgs no saistīto produktu kalpošanas laika saistībā ar tirgus attīstības posmu (ātri augošs, augošs, nemainīgs …). Ietekme uz inovāciju jāanalizē katrā konkrētā gadījumā atsevišķi. Pusēm, iespējams, jāsniedz pierādījumi, ka kolektīva standartizācija ir efektivitāti veicinoša patērētājam, kad jauns standarts var izraisīt pārmērīgi strauju esošo produktu novecošanu bez objektīviem papildu labumiem.

170. In order to reap technical or economic benefits, standards should not limit innovation. This will depend primarily on the lifetime of the associated products, in connection with the market development stage (fast growing, growing, stagnant ...). The effects on innovation must be analysed on a case-by-case basis. The parties may also have to provide evidence that collective standardisation is efficiency-enhancing for the consumer when a new standard may trigger unduly rapid obsolescence of existing products, without objective additional benefits.

6.4.2. Nepieciešamība

6.4.2. Indispensability

171. Pēc savas būtības standarti neietvers visas iespējamās specifikācijas vai tehnoloģijas. Dažos gadījumos patērētāju vai kopējās ekonomikas labā būtu nepieciešams tikai viens tehnoloģisks risinājums. Šis standarts tomēr jānosaka, neradot diskrimināciju. Ideālā variantā standartiem būtu jābūt neitrāliem attiecībā uz tehnoloģijām. Jebkurā gadījumā jābūt attaisnojamam, kādēļ vienu standartu izvēlas labāk nekā otru.

171. By their nature, standards will not include all possible specifications or technologies. In some cases, it would be necessary for the benefit of the consumers or the economy at large to have only one technological solution. However, this standard must be set on a non-discriminatory basis. Ideally, standards should be technology neutral. In any event, it must be justifiable why one standard is chosen over another.

172. Visiem konkurentiem tirgū(-os), kurus ietekmē standarts, jābūt iespējai iesaistīties pārrunās. Tādēļ līdzdalībai standartu noteikšanā jābūt pieejamai visiem, ja puses nenodemonstrē svarīgu efektivitāti šādā līdzdalībā vai interešu kolektīvai pārstāvēšanai nav paredzētas atzītas procedūras, kā tas ir formālās standartizācijas iestādēs.

172. All competitors in the market(s) affected by the standard should have the possibility of being involved in discussions. Therefore, participation in standard setting should be open to all, unless the parties demonstrate important inefficiencies in such participation or unless recognised procedures are foreseen for the collective representation of interests, as in formal standards bodies.

173. Parasti jābūt skaidrai atšķirībai starp standarta noteikšanu un, nepieciešamības gadījumā, saistīto pētniecību un attīstību, un šī standarta komerciālo izmantošanu. Nolīgumiem par standartiem jāaptver ne vairāk par to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to mērķus, vai tā būtu tehniskā savietojamība vai noteikts kvalitātes līmenis. Piemēram, ļoti skaidri jānodemonstrē, kādēļ, lai rastos saimnieciskie labumi, ir nepieciešams, lai nolīgums par standarta izplatīšanu nozarē, kurā tikai viens konkurents piedāvā alternatīvu, uzliktu par pienākumu nolīguma pusēm boikotēt šo alternatīvu.

173. As a general rule there should be a clear distinction between the setting of a standard and, where necessary, the related R & D, and the commercial exploitation of that standard. Agreements on standards should cover no more than what is necessary to ensure their aims, whether this is technical compatibility or a certain level of quality. For instance, it should be very clearly demonstrated why it is indispensable to the emergence of the economic benefits that an agreement to disseminate a standard in an industry where only one competitor offers an alternative should oblige the parties to the agreement to boycott the alternative.

6.4.3. Konkurences nelikvidēšana

6.4.3. No elimination of competition

174. Nepārprotami būs punkts, kurā privāts standarts, ko noteikusi uzņēmumu grupa, kuri ir kopīgi dominējoši, iespējams, novedīs pie de facto nozares standarta radīšanas. Tad galvenais būs nodrošināt, ka šie standarti ir pēc iespējas pieejamāki un tiek piemēroti skaidrā, nediskriminējošā veidā. Lai izvairītos no konkurences likvidēšanas konkrētajā(-os) tirgū(-os), trešajām personām jābūt iespējamai pieejai standartam ar godīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

174. There will clearly be a point at which the specification of a private standard by a group of firms that are jointly dominant is likely to lead to the creation of a de facto industry standard. The main concern will then be to ensure that these standards are as open as possible and applied in a clear non-discriminatory manner. To avoid elimination of competition in the relevant market(s), access to the standard must be possible for third parties on fair, reasonable and non-discriminatory terms.

175. Tādā apmērā, cik privātas organizācijas vai uzņēmumu grupas nosaka standartu vai to patentēta tehnoloģija kļūst par de facto standartu, tad tiks likvidēta konkurence, ja trešām personām ierobežo pieeju šim standartam.

175. To the extent that private organisations or groups of companies set a standard or their proprietary technology becomes a de facto standard, then competition will be eliminated if third parties are foreclosed from access to this standard.

6.5. Piemēri

6.5. Examples

176. 1. piemērs

176. Example 1

Situācija: EN 60603-7:1993 definē prasības televīzijas uztvērēju pieslēgšanai video papildu aprīkojumam, piemēram, videomagnetofonam un videospēlēm. Lai gan šis standarts nav juridiski saistošs, praksē gan televīzijas uztvērēju, gan videospēļu ražotāji izmanto šo standartu, jo tirgus tā pieprasa.

Situation: EN 60603-7:1993 defines the requirements to connect television receivers to video-generating accessories such as video recorders and video games. Although the standard is not legally binding, in practice manufacturers both of television receivers and of video games use the standard, as the market requires so.

Analīze: 81. panta 1. punkts netiek pārkāpts. Standartu ir pieņēmušas atzītas standartizācijas iestādes valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī ar atklātām un pārredzamām procedūrām, un tas pamatots uz nacionālu vienprātību, kas atspoguļo ražotāju un patērētāju nostāju. Visiem ražotājiem ir atļauts izmantot standartu.

Analysis: Article 81(1) is not infringed. The standard has been adopted by recognised standards bodies, at national, European and international level, through open and transparent procedures, and is based on national consensus reflecting the position of manufacturers and consumers. All manufacturers are allowed to use the standard.

177. 2. piemērs

177. Example 2

Situācija: Vairāki videokasešu ražotāji vienojas izstrādāt kvalitātes zīmi vai standartu, lai norādītu, ka videokasete atbilst noteiktām minimālām tehniskām specifikācijām. Ražotāji drīkst ražot videokasetes, kuras neatbilst standartam, un standarts ir brīvi pieejams citiem izstrādātājiem.

Situation: A number of videocassette manufacturers agree to develop a quality mark or standard to denote the fact that the videocassette meets certain minimum technical specifications. The manufacturers are free to produce videocassettes which do not conform to the standard and the standard is freely available to other developers.

Analīze: Ja nolīgums citādi neierobežo konkurenci, 81. panta 1. punkts netiek pārkāpts, jo līdzdalība standarta noteikšanā ir neierobežota un pārredzama, un standartizācijas nolīgums neuzliek pienākumu ievērot standartu. Ja puses vienotos tikai ražot videokasetes, kuras atbilst jaunajam standartam, nolīgums ierobežotu tehnisko attīstību un atturētu puses no atšķirīgu produktu pārdošanas, ar ko tiktu pārkāpts 81. panta 1. punkts.

Analysis: Provided that the agreement does not otherwise restrict competition, Article 81(1) is not infringed, as participation in standard setting is unrestricted and transparent, and the standardisation agreement does not set an obligation to comply with the standard. If the parties. agreed only to produce videocassettes which conform to the new standard, the agreement would limit technical development and prevent the parties from selling different products, which would infringe Article 81(1).

178. 3. piemērs

178. Example 3

Situācija: Konkurentu grupa, kuri darbojas dažādos tirgos, kas ir savstarpēji atkarīgi produktu ziņā, kuriem jābūt saderīgiem, un ar vairāk kā 80 % no konkrētajiem tirgiem, vienojas kopīgi izstrādāt jaunu standartu, ko ieviesīs konkurencē ar citiem standartiem, kas jau pastāv tirgū, kurus plaši piemēro viņu konkurenti. Dažādi produkti, kuri atbilst jaunajam standartam, nebūs saderīgi ar esošajiem standartiem. Sakarā ar būtisko ieguldījumu, kas nepieciešams, lai pārvietotu un saglabātu ražošanu saskaņā ar jauno standartu, puses vienojas veidot noteiktu pārdošanas apjomu ar produktiem, kuri atbilst jaunajam standartam, lai radītu "kritisko masu" tirgū. Viņi vienojas arī ierobežot atsevišķu produktu ražošanas apjomu, kuri neatbilst standartam, līdz pagājušajā gadā sasniegtajam līmenim.

Situation: A group of competitors active in various markets which are interdependent with products that must be compatible, and with over 80 % of the relevant markets, agree to jointly develop a new standard that will be introduced in competition with other standards already present in the market, widely applied by their competitors. The various products complying with the new standard will not be compatible with existing standards. Because of the significant investment needed to shift and to maintain production under the new standard, the parties agree to commit a certain volume of sales to products complying with the new standard so as to create a "critical mass" in the market. They also agree to limit their individual production volume of products not complying with the standard to the level attained last year.

Analīze: Sakarā ar pušu tirgus spēju un ražošanas ierobežojumiem, uz šo nolīgumu attiecas 81. panta 1. punkts, un tas nevarētu atbilst 3. punkta nosacījumiem, ja vien nediskriminējoši netiktu nodrošināta pieeja tehniskai informācijai un pieņemami nosacījumi citiem piegādātājiem, kuri vēlas konkurēt.

Analysis: This agreement, owing to the parties' market power and the restrictions on production, falls under Article 81(1) while not being likely to fulfil the conditions of paragraph 3, unless access to technical information were provided on a non-discriminatory basis and reasonable terms to other suppliers wishing to compete.

7. VIDES AIZSARDZĪBAS NOLĪGUMI

7. ENVIRONMENTAL AGREEMENTS

7.1. Definīcija

7.1. Definition

179. Vides aizsardzības nolīgumi [50] ir nolīgumi, ar kuriem puses apņemas panākt piesārņojuma samazināšanu, kā definēts tiesību aktos vides jomā, vai sasniegt mērķus vides jomā, īpaši tos, kas izklāstīti līguma 174. pantā. Tādēļ saskaņotajam mērķim vai pasākumiem jābūt tieši saistītiem ar piesārņojošas vielas vai atkritumu veida samazināšanu, kas par tādiem noteikti attiecīgajosnoteikumos [51]. Tas izslēdz nolīgumus, kas rada piesārņojuma samazināšanu kā citu pasākumu blakusproduktu.

179. Environmental agreements(50) are those by which the parties undertake to achieve pollution abatement, as defined in environmental law, or environmental objectives, in particular, those set out in Article 174 of the Treaty. Therefore, the target or the measures agreed need to be directly linked to the reduction of a pollutant or a type of waste identified as such in relevant regulations(51). This excludes agreements that trigger pollution abatement as a by-product of other measures.

180. Vides aizsardzības nolīgumi var noteikt standartus produktu (izejvielu vai izlaides) vai ražošanas procesu ekoloģiskajiem raksturlielumiem [52]. Citas iespējamās kategorijas var ietvert nolīgumus tajā pašā tirdzniecības līmenī, ar ko puses paredz kopīgu mērķa sasniegšanu vides jomā, piemēram, noteiktu materiālu otrreizēja pārstrāde, emisijas samazinājumi vai energoefektivitātes uzlabošana.

180. Environmental agreements may set out standards on the environmental performance of products (inputs or outputs) or production processes(52). Other possible categories may include agreements at the same level of trade, whereby the parties provide for the common attainment of an environmental target such as recycling of certain materials, emission reductions, or the improvement of energy-efficiency.

181. Daudzās dalībvalstīs ir izveidotas moderni nozares mēroga mehānismi pienākumu izpildei vides jomā par pieņemšanu atpakaļ vai otrreizēju pārstrādi. Šādi mehānismi parasti ietver nolīgumu kopumu, daži no kuriem pēc būtības ir horizontāli, turpretim citi ir vertikāli. Tādā mērā, ka šie nolīgumi ietver vertikālus ierobežojumus, tie nav pakļauti šīm pamatnostādnēm.

181. Comprehensive, industry-wide schemes are set up in many Member States for complying with environmental obligations on take-back or recycling. Such schemes usually comprise a complex set of arrangements, some of which are horizontal, while others are vertical in character. To the extent that these arrangements contain vertical restraints they are not subject to these guidelines.

7.2. Konkrētie tirgi

7.2. Relevant markets

182. Jānovērtē ietekme uz tirgiem, uz kuriem attiecas nolīgumi, kuri tiks definēti atbilstīgi paziņojumam par konkrētā tirgus definēšanu Kopienas konkurences tiesību nolūkā. Ja piesārņojošā viela pati par sevi nav produkts, konkrētais tirgus ietver tā produkta tirgu, kurā ir iekļauta piesārņojošā viela. Attiecībā uz savākšanas/otrreizējās pārstrādes nolīgumiem papildus to ietekmei uz tirgu(-iem), kuros puses darbojas kā ražotāji vai izplatītāji, jānovērtē arī ietekme uz savākšanas pakalpojumu tirgu, kas potenciāli aptver konkrēto preci.

182. The effects are to be assessed on the markets to which the agreement relates, which will be defined according to the Notice on the definition of the relevant market for the purposes of Community competition law. When the pollutant is not itself a product, the relevant market encompasses that of the product into which the pollutant is incorporated. As for collection/recycling agreements, in addition to their effects on the market(s) on which the parties are active as producers or distributors, the effects on the market of collection services potentially covering the good in question must be assessed as well.

7.3. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 1. punktu

7.3. Assessment under Article 81(1)

183. Dažus vides aizsardzības nolīgumus var veicināt vai padarīt par nepieciešamiem valsts iestādes, izmantojot savas valsts prerogatīvas. Šīs pamatnostādnes neaplūko jautājumu par to, vai valsts iejaukšanās atbilst dalībvalsts pienākumiem saskaņā ar Līgumu. Tās vienīgi pievēršas novērtējumam, kas jāveic par nolīguma savietojamību ar 81. pantu.

183. Some environmental agreements may be encouraged or made necessary by State authorities in the exercise of their public prerogatives. The present guidelines do not deal with the question of whether such State intervention is in conformity with the Member State's obligations under the Treaty. They only address the assessment that must be made as to the compatibility of the agreement with Article 81.

7.3.1. Nolīguma veids

7.3.1. Nature of the agreement

7.3.1.1. Nolīgumi, uz kuriem neattiecas 81. panta 1. punkts

7.3.1.1. Agreements that do not fall under Article 81(1)

184. Daži vides aizsardzības nolīgumi, iespējams, neietilps 81. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības jomā neatkarīgi no pušu apvienotās tirgus daļas.

184. Some environmental agreements are not likely to fall within the scope of the prohibition of Article 81(1), irrespective of the aggregated market share of the parties.

185. Tas var notikt, ja pusēm netiek noteikts precīzs atsevišķs pienākums vai tās brīvi uzņemas veicināt nozares mērķa sasniegšanu vides jomā. Šajā pēdējā gadījumā novērtējums būs vērsts uz izvēles tiesībām, kas pusēm ir attiecībā uz līdzekļiem, kuri ir tehniski un saimnieciski pieejami, lai sasniegtu saskaņoto mērķi vides jomā. Jo šie līdzekļi ir atšķirīgāki, jo mazāk ievērojama ir potenciālā ierobežojošā ietekme.

185. This may arise if no precise individual obligation is placed upon the parties or if they are loosely committed to contributing to the attainment of a sector-wide environmental target. In this latter case, the assessment will focus on the discretion left to the parties as to the means that are technically and economically available in order to attain the environmental objective agreed upon. The more varied such means, the less appreciable the potential restrictive effects.

186. 81. panta 1. punkts tāpat neattiecas uz nolīgumiem, kas nosaka produktu vai procesu ekoloģiskos raksturlielumus, kuri ievērojami neietekmē produktu un ražošanas dažādību konkrētajā tirgū vai kuru nozīme ir maznozīmīga iepirkšanas lēmumu ietekmēšanai. Ja dažas produkta kategorijas tiek aizliegtas vai pakāpeniski izslēgtas no tirgus, ierobežojumus nevar uzskatīt par ievērojamiem, kamēr to daļa konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū vai, Kopienas tirgu gadījumā – visās dalībvalstīs, ir maza.

186. Similarly, agreements setting the environmental performance of products or processes that do not appreciably affect product and production diversity in the relevant market or whose importance is marginal for influencing purchase decisions do not fall under Article 81(1). Where some categories of a product are banned or phased out from the market, restrictions cannot be deemed appreciable in so far as their share is minor in the relevant geographic market or, in the case of Community-wide markets, in all Member States.

187. Visbeidzot, nolīgumi, kas rada īstu tirgu, piemēram, otrreizējās pārstrādes nolīgumi, parasti neierobežo konkurenci, kamēr un ar noteikumu, ka puses nespētu veikt darbības izolācijā, kamēr nav citas alternatīvas un/vai konkurentu.

187. Finally, agreements which give rise to genuine market creation, for instance recycling agreements, will not generally restrict competition, provided that and for as long as, the parties would not be capable of conducting the activities in isolation, whilst other alternatives and/or competitors do not exist.

7.3.1.2. Nolīgumi, uz kuriem gandrīz vienmēr attiecas 81. panta 1. punkts

7.3.1.2. Agreements that almost always come under Article 81(1)

188. Uz vides aizsardzības nolīgumiem 81. panta 1. punkts attiecas pēc to būtības, ja sadarbība patiesi neskar mērķus vides jomā, bet kalpo par līdzekli, lai iesaistītos slēptā kartelī, t. i., citādi aizliegtā cenu noteikšanā, izlaides ierobežošanā vai tirgus sadalē, vai ja sadarbību izmanto par līdzekli starp citām plašākas ierobežojošas nolīguma pusēm, kura mērķis ir izslēgt faktiskos vai potenciālos konkurentus.

188. Environmental agreements come under Article 81(1) by their nature if the cooperation does not truly concern environmental objectives, but serves as a tool to engage in a disguised cartel, i.e. otherwise prohibited price fixing, output limitation or market allocation, or if the cooperation is used as a means amongst other parts of a broader restrictive agreement which aims at excluding actual or potential competitors.

7.3.1.3. Nolīgumi, uz uriem var attiekties 81. panta 1. punkts

7.3.1.3. Agreements that may fall under Article 81(1)

189. Uz vides aizsardzības nolīgumiem, kas aptver nozares lielāko daļu valsts vai EK līmenī, 81. panta 1. punkts var attiekties, ja tās ievērojami ierobežo pušu spēju izdomāt savu produktu īpašības vai veidu, kā tās tos ražo, tādējādi piešķirot tām ietekmi pār savstarpēju ražošanu vai pārdošanu. Papildus ierobežojumiem starp pusēm vides aizsardzības nolīgums var arī samazināt vai būtiski ietekmēt izlaidi trešām personām kā piegādātājiem vai pircējiem.

189. Environmental agreements covering a major share of an industry at national or EC level are likely to be caught by Article 81(1) where they appreciably restrict the parties' ability to devise the characteristics of their products or the way in which they produce them, thereby granting them influence over each other's production or sales. In addition to restrictions between the parties, an environmental agreement may also reduce or substantially affect the output of third parties, either as suppliers or as purchasers.

190. Piemēram, uz vides aizsardzības nolīgumiem, kas pakāpeniski samazina vai būtiski ietekmē pušu pārdošanas svarīgu daļu attiecībā uz produktiem vai ražošanas procesiem, var attiekties 81. panta 1. punkts, ja pusēm pieder būtiska tirgus daļa. Tas pats attiecas uz nolīgumiem, ar ko puses piešķir atsevišķas piesārņojuma kvotas.

190. For instance, environmental agreements, which may phase out or significantly affect an important proportion of the parties' sales as regards their products or production processes, may fall under Article 81(1) when the parties hold a significant proportion of the market. The same applies to agreements whereby the parties allocate individual pollution quotas.

191. Tāpat nolīgumi, ar ko puses, kurām pieder būtiskas tirgus daļas kopējā tirgus būtiskā daļā, nosaka savākšanas un/vai otrreizējās pārstrādes pakalpojumu ekskluzīvu sniedzēju saviem produktiem, arī var ievērojami ierobežot konkurenci ar noteikumu, ka ir citi faktiskie vai reāli potenciālie pakalpojumu sniedzēji.

191. Similarly, agreements whereby parties holding significant market shares in a substantial part of the common market appoint an undertaking as exclusive provider of collection and/or recycling services for their products, may also appreciably restrict competition, provided other actual or realistic potential providers exist.

7.4. Novērtējums saskaņā ar 81. panta 3. punktu

7.4. Assessment under Article 81(3)

7.4.1. Saimnieciskie labumi

7.4.1. Economic benefits

192. Komisija atbalsta vides aizsardzības nolīgumu kā politikas instrumenta izmantošanu, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Līguma 2. pantā un 174. pantā, kā arī Kopienas rīcības plānos vides jomā [53], ar noteikumu, ka šie nolīgumi ir saderīgi ar konkurences noteikumiem [54].

192. The Commission takes a positive stance on the use of environmental agreements as a policy instrument to achieve the goals enshrined in Article 2 and Article 174 of the Treaty as well as in Community environmental action plans(53), provided such agreements are compatible with competition rules(54).

193. Vides aizsardzības nolīgumi, uz kuriem attiecas 81. panta 1. punkts, var gūt saimnieciskus labumus, kas atsevišķā vaikopīgā patērētāju līmenī ir lielāki par to negatīvo ietekmi uz konkurenci. Lai izpildītu šo nosacījumu, jābūt tīriem labumiem no nolīguma samazināta vides spiediena izteiksmē, salīdzinot ar bāzes līmeni, kur darbība netiek veikta. Citiem vārdiem, gaidāmajiem saimnieciskajiem labumiem jābūt lielākiem nekā izmaksām [55].

193. Environmental agreements caught by Article 81(1) may attain economic benefits which, either at individual or aggregate consumer level, outweigh their negative effects on competition. To fulfil this condition, there must be net benefits in terms of reduced environmental pressure resulting from the agreement, as compared to a baseline where no action is taken. In other words, the expected economic benefits must outweigh the costs(55).

194. Šīs izmaksas ietver samazinātas konkurences sekas līdz ar atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kas rodas uzņēmējiem, un/vai ietekmi uz trešām personām. Labumus varētu novērtēt divos posmos. Ja patērētājiem atsevišķi ir pozitīva peļņas norma no nolīguma pieņemamos atmaksāšanās laikos, nav objektīvi jānosaka kopīgā labvēlīgā ietekme uz vidi. Toties var būt nepieciešama izmaksu un labumu analīze, lai novērtētu, vai saskaņā ar pamatotiem pieņēmumiem vispār ir iespējami tīrie labumi patērētājiem.

194. Such costs include the effects of lessened competition along with compliance costs for economic operators and/or effects on third parties. The benefits might be assessed in two stages. Where consumers individually have a positive rate of return from the agreement under reasonable payback periods, there is no need for the aggregate environmental benefits to be objectively established. Otherwise, a cost-benefit analysis may be necessary to assess whether net benefits for consumers in general are likely under reasonable assumptions.

7.4.2. Nepieciešamība

7.4.2. Indispensability

195. Jo objektīvāk tiek pierādīta vides aizsardzības nolīguma saimnieciskā efektivitāte, jo skaidrāk katru noteikumu varētu uzskatīt par nepieciešamu mērķa sasniegšanai vides jomā tā saimnieciskajā kontekstā.

195. The more objectively the economic efficiency of an environmental agreement is demonstrated, the more clearly each provision might be deemed indispensable to the attainment of the environmental goal within its economic context.

196. Noteikumu objektīvs novērtējums, kurus "prima facie" varētu uzskatīt par nevajadzīgiem, jāpamato ar rentabilitātes analīzi, parādot, ka alternatīvi līdzekļi sagaidāmās labvēlīgās ietekmes uz vidi panākšanai būtu saimnieciski vai finansiāli dārgāki saskaņā ar pamatotiem pieņēmumiem. Piemēram, ļoti skaidri jāpierāda, ka pastāvīga maksa, kas tiek iekasēta neatkarīgi no atsevišķām izmaksām par atkritumu savākšanu, ir nepieciešama nozares mēroga savākšanas sistēmas darbībai.

196. An objective evaluation of provisions which might "prima facie" be deemed not to be indispensable must be supported with a cost-effectiveness analysis showing that alternative means of attaining the expected environmental benefits, would be more economically or financially costly, under reasonable assumptions. For instance, it should be very clearly demonstrated that a uniform fee, charged irrespective of individual costs for waste collection, is indispensable for the functioning of an industry-wide collection system.

7.4.3. Konkurences nelikvidēšana

7.4.3. No elimination of competition

197. Neatkarīgi no labvēlīgas ietekmes uz vidi un saimnieciskiem labumiem, kā arī plānoto noteikumu nepieciešamības, nolīgums nedrīkst likvidēt konkurenci produktu vai procesu diferencēšanas, tehnoloģiskās inovācijas vai iekļūšanas tirgū izteiksmē īsā vai, attiecīgā gadījumā, vidējā termiņā. Piemēram, ekskluzīvu savākšanas tiesību gadījumā, kas piešķirtas savākšanas/otrreizējās pārstrādes uzņēmējam, kuram ir potenciāli konkurenti, šo tiesību ilgumā jāņem vērā iespējama alternatīvas rašanās uzņēmējam.

197. Whatever the environmental and economic gains and the necessity of the intended provisions, the agreement must not eliminate competition in terms of product or process differentiation, technological innovation or market entry in the short or, where relevant, medium run. For instance, in the case of exclusive collection rights granted to a collection/recycling operator who has potential competitors, the duration of such rights should take into account the possible emergence of an alternative to the operator.

7.5. Piemēri

7.5. Examples

198. Piemērs

198. Example

Situācija: Gandrīz visi noteiktas mājsaimniecības ierīces (piemēram, veļas mazgāšanas mašīnu) Kopienas ražotāji un ievedēji ar valsts iestādes iedrošinājumu vienojas vairs neražot un neievest Kopienā produktus, kuri neatbilst noteiktiem vides kritērijiem (piemēram, energoefektivitātei). Pusēm kopā pieder 90 % Kopienas tirgus. Produkti, kas tādējādi tiks pakāpeniski izslēgti no tirgus, veido būtisku pārdošanas kopapjoma daļu. Tie tiks aizstāti ar videi draudzīgākiem, bet arī dārgākiem produktiem. Turklāt nolīgums netieši samazina trešo personu izlaidi (piemēram, energoapgādes uzņēmumi, detaļu piegādātāji, kuras iekļautas izslēgtajos produktos).

Situation: Almost all Community producers and importers of a given domestic appliance (e.g. washing machines) agree, with the encouragement of a public body, to no longer manufacture and import into the Community products which do not comply with certain environmental criteria (e.g. energy efficiency). Together, the parties hold 90 % of the Community market. The products which will be thus phased out of the market account for a significant proportion of total sales. They will be replaced with more environmentally friendly, but also more expensive products. Furthermore, the agreement indirectly reduces the output of third parties (e.g. electric utilities, suppliers of components incorporated in the products phased out).

Analīze: Nolīgums piešķir pusēm kontroli pār atsevišķu ražošanu un ievedumiem un skar ievērojamu to pārdošanas un kopējās izlaides daļu, vienlaikus arī samazinot trešo personu izlaidi. Patērētāju izvēle, kura daļēji koncentrēta uz produkta vides raksturlielumiem, tiek samazināta un cenas, iespējams, paaugstināsies. Tādēļ uz nolīgumu attiecas 81. panta 1. punkts. Tas, vai ir iesaistīta valsts iestāde, šim novērtējumam nav svarīgi.

Analysis: The agreement grants the parties control of individual production and imports and concerns an appreciable proportion of their sales and total output, whilst also reducing third parties' output. Consumer choice, which is partly focused on the environmental characteristics of the product, is reduced and prices will probably rise. Therefore, the agreement is caught by Article 81(1). The involvement of the public authority is irrelevant for this assessment.

Tomēr jaunāki produkti ir vairāk tehniski uzlaboti un, samazinot vides problēmu, uz kuru tie ir netieši vērsti (emisijas no elektroenerģijas ražošanas), tie ne vienmēr radīs vai palielinās citu vides problēmu (piemēram, ūdens patēriņš, mazgāšanas līdzekļu izmantošana). Tīrais ieguldījums vides stāvokļa uzlabošanā kopumā ir lielāks par pieaugušajām izmaksām. Turklāt atsevišķi dārgāku produktu pircēji arī ātri kompensēs izmaksu pieaugumu, jo videi draudzīgākiem produktiem ir zemākas ekspluatācijas izmaksas. Citas nolīguma alternatīvas izrādās nenoteiktākas un nerentablākas to pašu tīro labumu nodrošināšanā. Pusēm ir pieejami atšķirīgi tehniski līdzekļi, lai ražotu produktus, kas atbilst saskaņotajiem vides raksturlielumiem, un konkurence joprojām pastāvēs attiecībā uz citiem produkta raksturlielumiem. Tādēļ ir izpildīti nosacījumi atbrīvojumam saskaņā ar 81. panta 3. punktu.

However, newer products are more technically advanced and by reducing the environmental problem indirectly aimed at (emissions from electricity generation), they will not inevitably create or increase another environmental problem (e.g. water consumption, detergent use). The net contribution to the improvement of the environmental situation overall outweighs increased costs. Furthermore, individual purchasers of more expensive products will also rapidly recoup the cost increase as the more environmentally friendly products have lower running costs. Other alternatives to the agreement are shown to be less certain and less cost-effective in delivering the same net benefits. Varied technical means are economically available to the parties in order to manufacture products which do comply with the environmental characteristics agreed upon and competition will still take place for other product characteristics. Therefore, the conditions for an exemption under Article 81(3) are fulfilled.

[1] OV L 53, 22.2.1985., 1. lpp.

[2] OV L 306, 11.11.1997., 12. lpp.

(1) OJ L 53, 22.2.1985, p. 1.

[3] OV L 53, 22.2.1985., 5. lpp.

(2) OJ L 306, 11.11.1997, p. 12.

[4] OV L 304, 5.12.2000., 3. lpp.

(3) OJ L 53, 22.2.1985, p. 5.

[5] OV L 304, 5.12.2000., 7. lpp.

(4) OJ L 304, 5.12.2000, p. 3.

[6] OV C 75, 29.7.1968., 3. lpp.

(5) OJ L 304, 5.12.2000, p. 7.

[7] OV C 43, 16.2.1993., 2. lpp.

(6) OJ C 75, 29.7.1968, p. 3.

[8] Uzņēmumu uzskata par faktisku konkurentu, ja tas darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai spēj īsā laikā pārorientēt ražošanu uz konkrētajiem produktiem un tirgot tos bez būtiskām papildu izmaksām vai riskiem, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos (tūlītēja piedāvājuma puses aizstājamība). Tāda pati spriešana var novest pie dažādu ģeogrāfisko apgabalu iedalījuma grupās. Ja piedāvājuma puses aizstājamība radītu nepieciešamību būtiski koriģēt esošos materiālos un nemateriālos aktīvus, veikt papildu ieguldījumus, pieņemt stratēģiskus lēmumus vai piedzīvot kavējumus, uzņēmums tomēr netiks uzskatīts par konkurentu, bet par potenciālu konkurentu (skat. turpmāk). Skat. Komisijas paziņojumu par konkrētā tirgus definēšanu Kopienas konkurences tiesību nolūkā (OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp., 20.-23. punkts).

(7) OJ C 43, 16.2.1993, p. 2.

[9] Uzņēmumu uzskata par potenciālu konkurentu, ja ir pierādījumi, ka bez nolīguma šis uzņēmums varētu uzņemties un, domājams, uzņemtos nepieciešamos papildu ieguldījumus vai nepieciešamās pārorientēšanas izmaksas, lai varētu iekļūt konkrētajā tirgū, reaģējot uz nelielu un pastāvīgu relatīvo cenu paaugstināšanos. Šis novērtējums jābalsta uz reālu pamatojumu, tikai teorētiska iespēja iekļūt tirgū nav pietiekama (skat. Komisijas paziņojumu par konkrētā tirgus definēšanu Kopienas konkurences tiesību nolūkā (24. punkts); skat. arī Komisijas trīspadsmitā ziņojuma par konkurences politiku 55. punktu un Komisijas lēmumu 90/410/EEK Elopak/Metal Box-Odin lietā (OV L 209, 8.8.1990., 15. lpp.). Iekļūšanai tirgū jānotiek pietiekami ātri, lai potenciālās iekļūšanas draudi būtu tirgus dalībnieka izturēšanās ierobežojums. Parasti tas nozīmē, ka iekļūšanai jānotiek īsā laikā. Pamatnostādnes par vertikāliem ierobežojumiem (OV C 291, 13.10.2000., 1. lpp., 26. punkts) ievēro maksimāli 1 gada periodu Grupālā atbrīvojuma regulas par vertikāliem ierobežojumiem piemērošanas nolūkā (skat. 11. zemsvītras piezīmi). Tomēr atsevišķos gadījumos var ņemt vērā ilgākus laika periodus. Laika periodu, kas nepieciešams uzņēmumiem, kuri jau darbojas tirgū, lai koriģētu savas jaudas, var izmantot par kritēriju šī perioda noteikšanai.

(8) A firm is treated as an actual competitor if it is either active on the same relevant market or if, in the absence of the agreement, it is able to switch production to the relevant products and market them in the short term without incurring significant additional costs or risks in response to a small and permanent increase in relative prices (immediate supply-side substitutability). The same reasoning may lead to the grouping of different geographic areas. However, when supply-side substitutability would entail the need to adjust significantly existing tangible and intangible assets, to make additional investments, to take strategic decisions or to incur time delays, a company will not be treated as a competitor but as a potential competitor (see below). See Commission Notice on the definition of the relevant market for the purposes of Community competition law (OJ C372, 9.12.1997, p. 5, paragraphs 20-23).

[10] OV L 336, 29.12.1999., 21. lpp.

(9) A firm is treated as a potential competitor if there is evidence that, absent the agreement, this firm could and would be likely to undertake the necessary additional investments or other necessary switching costs so that it could enter the relevant market in response to a small and permanent increase in relative prices. This assessment has to be based on realistic grounds, the mere theoretical possibility to enter a market is not sufficient (see Commission Notice on the definition of the relevant market for the purposes of Community competition law (paragraph 24); see also the Commission's Thirteenth Report on Competition Policy, point 55 and Commission Decision 90/410/EEC in case Elopak/Metal Box-Odin (OJ L 209, 8.8.1990, p. 15). Market entry needs to take place sufficiently fast so that the threat of potential entry is a constraint on the market participants' behaviour. Normally, this means that entry has to occur within a short period. The Guidelines on Vertical Restraints (OJ C 291, 13.10.2000, p. 1, paragraph 26, consider a period of maximum 1 year for the purposes of application of the Block Exemption Regulation on Vertical Restraints (see footnote 11). However, in individual cases longer time periods can be taken into account. The time period needed by companies already active on the market to adjust their capacities can be used as a yardstick to determine this period.

[11] OV C 291, 13.10.2000., 1. lpp.

(10) OJ L 336, 29.12.1999, p. 21.

[12] Attēlojums starp horizontālām un vertikāliem nolīgumiem tiks turpmāk attīstīts nodaļā par kopīgu iepirkšanu (4. nodaļa) un kopīgu tirdzniecību (5. nodaļa). Skat. arī Pamatnostādņu par vertikāliem ierobežojumiem 26. un 29. punktu.

(11) OJ C 291, 13.10.2000, p. 1.

[13] OV L 395, 30.12.1989., 1. lpp. Koriģētā versija OV L 257, 21.9.1990., 13. lpp.

(12) The delineation between horizontal and vertical agreements will be further developed in the chapters on joint purchasing (Chapter 4) and joint commercialisation (Chapter 5). See also the Guidelines on Vertical Restraints, paragraph 26 and 29.

[14] OV L 180, 9.7.1997., 1. lpp.

(13) OJ L 395, 30.12.1989, p. 1. Corrected version OJ L 257, 21.9.1990, p. 13.

[15] Padomes Regula 26/62 (OV 30, 20.4.1962., 993. lpp.) (lauksaimniecība).Padomes Regula (EEK) Nr. 1017/68, (OV L 175, 23.7.1968., 1. lpp.) (pārvadājumi pa dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem);Padomes Regula (EEK) Nr. 4056/86, (OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp.) (jūras pārvadājumi);Padomes Regula (EEK) Nr. 3975/87, (OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp.) (gaisa pārvadājumi);Padomes Regula (EEK) Nr. 3976/87, (OV L 374, 31.12.1987., 9. lpp.) (gaisa pārvadājumi);Komisijas Regula (EEK) Nr. 1617/93, (OV L 155, 26.6.1993., 18. lpp.) (grupālais atbrīvojums attiecībā uz grafiku kopīgu plānošanu un koordinēšanu, kopīgu apkalpošanu,apspriedes par pasažieru un kravas pārvadājumu tarifiem regulārā gaisa satiksmē un laika nišu sadali lidostās);Padomes Regula (EEK) Nr. 479/92, (OV L 55, 29.2.1992. 3. lpp.) (laineru kuģniecības sabiedrības);Komisijas Regula (EK) Nr. 870/95, (OV L 89, 21.4.1995., 7. lpp.) (grupālais atbrīvojums, kas attiecas uz noteiktiem nolīgumiem starp laineru kuģniecības sabiedrībām);Padomes Regula (EEK) Nr. 1534/91, (OV L 143, 7.6.1991., 1. lpp.) (apdrošināšanas nozare);Komisijas Regula (EEK) Nr. 3932/92, (OV L 398, 31.12.1992., 7. lpp.) (grupālais atbrīvojums, kas attiecas uz noteiktiem nolīgumiem apdrošināšanas nozarē).

(14) OJ L 180, 9.7.1997, p. 1.

[16] Skat. paziņojumu par mazsvarīgākiem nolīgumiem (OV C 372, 9.12.1997., 13. lpp.).

(15) Council Regulation 26/62 (OJ 30, 20.4.1962, p. 993) (agriculture).

[17] Uzņēmumiem var būt būtiska tirgus spēja, kas ir zemāka par tirgus pārvaldīšanas līmeni, kurš ir limits 82. panta piemērošanai.

Council Regulation (EEC) No 1017/68, (OJ L 175, 23.7.1968, p. 1) (transport by rail road and inland waterway);

[18] Tas tomēr izņēmuma kārtā neattiecas uz ražošanas kopuzņēmumu. Šāda kopuzņēmuma darbībai ir raksturīgs tas, ka lēmumus par izlaidi puses pieņem kopīgi. Ja kopuzņēmums arī tirgo kopīgi saražotās preces, tad lēmumi par cenām šā nolīguma pusēm jāpieņem kopīgi. Šajā gadījumā noteikumu iekļaušana par cenām vai izlaidi automātiski neliek uz nolīgumu attiecināt 81. panta 1. punktu. Noteikumi par cenām vai izlaidi būs jānovērtē kopā ar citu kopuzņēmuma ietekmi uz tirgu, lai noteiktu 81. panta 1. punkta piemērojamību (skat. 90. punktu).

Council Regulation (EEC) No 4056/86, (OJ L 378, 31.12.1986, p. 4) (maritime transport);

[19] Skat. Komisijas paziņojumu par konkrētā tirgus definēšanu Kopienas konkurences tiesību nolūkā, OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.).

Council Regulation (EEC) No 3975/87, (OJ L 374, 31.12.1987, p. 1) (air transport);

[20] Tirgus daļas parasti jāaprēķina, pamatojoties uz tirgus pārdošanas vērtību (skat. Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 6. pantu un Specializācijas grupālā atbrīvojuma regulas 6. pantu). Nosakot puses tirgus daļu noteiktā tirgū, jāņem vērā uzņēmumi, kas ir saistīti ar pusēm (skat. Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 2. panta 2. punktu un Specializācijas grupālā atbrīvojuma regulas 2. panta 2. punktu).

Council Regulation (EEC) No 3976/87, (OJ L 374, 31.12.1987, p. 9) (air transport);

[21] Ja ir vairāk nekā divas puses, tad visu sadarbības konkurentu kolektīvajai daļai jābūt ievērojami lielākai par lielākā viena līdzdalības konkurenta daļu.

Commission Regulation (EEC) No 1617/93, (OJ L 155, 26.6.1993, p. 18) (Block exemption concerning joint planning and coordination of schedules, joint operations, consultation on passenger and cargo tariffs on scheduled air services and slot allocation at airports);

[22] Tirgum, kas sastāv no četriem uzņēmumiem ar 30 %, 25 %, 25 % un 20 % daļām, HHI ir 2550 (900 + 625 + 625 + 400) pirms sadarbības. Ja sadarbotos pirmie divi vadošie uzņēmumi tirgū, HHI mainītos uz 4050 (3025 + 625 + 400) pēc sadarbības. HHI pēc sadarbības ir svarīgs, lai novērtētu sadarbības iespējamo ietekmi uz tirgu.

Council Regulation (EEC) No 479/92, (OJ L 55, 29.2.1992 p. 3) (Liner shipping companies);

[23] Piemēram, trīs uzņēmumu koncentrācijas rādītājs CR3 ir trīs vadošo konkurentu tirgū tirgus daļu summa.

Commission Regulation (EC) No 870/95, (OJ L 89, 21.4.1995, p. 7) (Block exemption covering certain agreements between liner shipping companies);

[24] Tirgus definēšanu skat. Komisijas paziņojumā par konkrētā tirgus definēšanu.

Council Regulation (EEC) No 1534/91, (OJ L 143, 7.6.1991, p. 1) (insurance sector);

[25] Skat. Komisijas paziņojumu par konkrētā tirgus definēšanu; skat. arī, piemēram, Komisijas 1994. gada 8. jūnija Lēmumu 94/811/EK lietā Nr. IV/M269 - Shell/Montecatini (OV L 332, 22.12.1994., 48. lpp.).

Commission Regulation (EEC) No 3932/92, (OJ L 398, 31.12.1992, p. 7) (Block exemption covering certain agreements in the insurance sector).

[26] Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 4. panta 2. punkts.

(16) See Notice on agreements of minor importance (OJ C 372, 9.12.1997, p. 13).

[27] Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 4. panta 1. punkts.

(17) Companies may have significant market power below the level of market dominance, which is the threshold for the application of Article 82.

[28] Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 7. panta e) apakšpunkts.

(18) This does, however, exceptionally not apply to a production joint venture. It is inherent to the functioning of such a joint venture that decisions on output are taken jointly by the parties. If the joint venture also markets the jointly manufactured goods, then decisions on prices need to be taken jointly by the parties to such an agreement. In this case, the inclusion of provisions on prices or output does not automatically cause the agreement to fall under Article 81(1). The provisions on prices or output will have to be assessed together with the other effects of the joint venture on the market to determine the applicability of Article 81(1) (see paragraph 90).

[29] Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 4. panta 3. punkts.

(19) See Commission Notice on the definition of the relevant market for the purposes of Community competition law (OJ C 372, 9.12.1997, p. 5).

[30] Sadarbība pētniecības un attīstības jomā starp nekonkurentiem tomēr var radīt pieejas tirgum ierobežošanas sekas saskaņā ar 81. panta 1. punktu, ja tā attiecas uz rezultātu ekskluzīvu izmantošanu un ir starp uzņēmumiem, vienam no kuriem ir būtiska tirgus spēja attiecībā uz galveno tehnoloģiju.

(20) Market shares should normally be calculated on the basis of the market sales value (see Article 6 of the R & D Block Exemption Regulation and Article 6 of the Specialisation Block Exemption Regulation). In determining the market share of a party in a given market, account must be taken of the undertakings which are connected to the parties (see point 2 of Article 2 of the R & D Block Exemption Regulation and point 2 of Article 2 of the Specialisation Block Exemption Regulation).

[31] Saskaņā ar Regulas Nr. 17 4. panta 2. un 3. punktu par nolīgumiem, kuru vienīgais mērķis ir kopīga pētniecība un attīstība, nav jāziņo Komisijai, bet to var darīt.

(21) If there are more than two parties, then the collective share of all cooperating competitors has to be significantly greater than the share of the largest single participating competitor.

[32] Skat. Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 3. panta 2. punktu.

(22) A market consisting of four firms with shares of 30 %, 25 %, 25 % and 20 %, has a HHI of 2550 (900+625+625+400) pre-cooperation. If the first two market leaders would cooperate, the HHI would change to 4050 (3025+625+400) post-cooperation. The HHI post-cooperation is relevant for the assessment of the possible market effects of a cooperation.

[33] Skat. Pētniecības un attīstības grupālā atbrīvojuma regulas 3. panta 2. punktu.

(23) E.g. the three-firm concentration ratio CR3 is the sum of the market shares of the leading three competitors in a market.

[34] Kā norādīts iepriekš, kopuzņēmumi, uz kuriem attiecas Apvienošanas regula, nav šo pamatnostādņu priekšmets. Ar pilnfunkciju kopuzņēmumiem, kuri ir mazāki par Kopienas mērogu, parasti nodarbojas dalībvalstu konkurences institūcijas. Regulas Nr. 17 piemērošana varētu būt svarīga tikai gadījumā, kad šāds pilnfunkciju kopuzņēmums novestu pie konkurences ierobežošanas mātesuzņēmumu koordinācijas rezultātā ārpus kopuzņēmuma ("sekundāra ietekme"). Šai ziņā Komisija ir paziņojusi, ka iespēju robežās tā atstās šādu darbību novērtējumu dalībvalstu ziņā (skat. paziņojuma Padomes protokolam par Regulu (EK) Nr. 1310/97 4. punktu).

(24) For market definition see the Commission Notice on the definition of the relevant market.

[35] Grupālā atbrīvojuma regulas par vertikāliem ierobežojumiem 2. panta 4. punkts.

(25) See Commission Notice on the definition of the relevant market; see also, for example, Commission Decision 94/811/EC of 8 June 1994 in Case No IV/M269 - Shell/Montecatini (OJ L 332, 22.12.1994, p. 48).

[36] Grupālā atbrīvojuma regulas par vertikāliem ierobežojumiem 2. panta 3. punkts. Skat. arī Pamatnostādņu par vertikāliem ierobežojumiem 33. punktu, kurā norādīts, ka uz apakšuzņēmuma nolīgumiem starp nekonkurentiem, saskaņā ar kurām pircējs sniedz tikai specifikācijas piegādātājam, kuras apraksta piegādājamās preces vai sniedzamos pakalpojumus, attiecas Grupālā atbrīvojuma regula par vertikāliem ierobežojumiem.

(26) Article 4(2) of the R & D Block Exemption Regulation.

[37] Ja apakšuzņēmuma līgums starp konkurentiem izvirza noteikumu, ka līgumslēdzējs pārtrauks produkta ražošanu, uz kuru attiecas līgums, līgums ir vienpusējs specializācijas nolīgums, uz kuru atkarībā no zināmiem nosacījumiem attiecas Specializācijas grupālā atbrīvojuma regula.

(27) Article 4(1) of the R & D Block Exemption Regulation.

[38] Paziņojums par noteiktu apakšuzņēmuma līgumu novērtēšanu saistībā ar EEK līguma 85. panta 1. punktu, OV C 1, 3.1.1979., 2. lpp.

(28) Article 7(e) of the R & D Block Exemption Regulation.

[39] Kā minēts arī Apvienošanas regulas 2. panta 4. punktā.

(29) Article 4(3) of the R & D Block Exemption Regulation.

[40] Tāpat kā uz jebkuru apakšuzņēmuma līgumu uz šo nolīgumu tomēr var attiekties 81. panta 1. punkts, ja tā ietver vertikālus ierobežojumus, piemēram, ierobežojumi pasīvai pārdošanai, tālākas pārdošanas cenas saglabāšanai utt.

(30) An R & D cooperation between non-competitors can however produce foreclosure effects under Article 81(1) if it relates to an exclusive exploitation of results and if it is concluded between firms, one of which has significant market power with respect to key technology.

[41] Ražošanas kopuzņēmums, kas veic arī kopīgu izplatīšanu, tomēr vairākumā gadījumu ir pilnfunkciju kopuzņēmums.

(31) Pursuant to Article 4(2)(3) of Regulation No 17, agreements which have as their sole object joint research and development need not to, but may, be notified to the Commission.

[42] Saskaņā ar Regulas Nr. 17 4. panta 2. un 3. punktu par nolīgumiem, kuru vienīgais mērķis ir specializācija produktu ražošanā, noteiktos apstākļos nav jāziņo Komisijai. Tomēr par tiem var ziņot.

(32) See Art. 3(2) of the R & D Block Exemption Regulation.

[43] Skat. Pamatnostādņu par vertikāliem ierobežojumiem 29. punktu.

(33) See Art. 3(2) of the R & D Block Exemption Regulation.

[44] Grupālā atbrīvojuma regulas par vertikāliem ierobežojumiem 2. panta 2. punkts.

(34) As indicated above, joint ventures which fall under the Merger Regulation are not the subject of these guidelines. Full-function joint ventures below Community dimension are normally dealt with by the competition authorities of the Member States. The application of Regulation No 17 could be relevant only where such a full-function joint venture would lead to a restriction of competition resulting from the coordination of the parent companies outside the joint venture ("spill-over effect"). In this respect, the Commission has declared that it will leave the assessment of such operations to the Member States as far as possible (see Statement for the Council Minutes on Regulation (EC) No 1310/97, pt. 4).

[45] Grupālā atbrīvojuma regulas par vertikāliem ierobežojumiem 2. panta 4. punkts.

(35) Article 2(4) of the Block Exemption Regulation on Vertical Restraints.

[46] Uz slepenas un sīkas informācijas apmaiņu, kas notiek oligopolā tirgū, kā tādu varētu attiekties 81. panta 1. punkts. 1998. gada 28. maija spriedums "traktoru" lietās (C-8/958 P: New Holland Ford un C-7/95 P: John Deere) un 1999. gada 11. marta spriedums "tērauda šķērssiju" lietās (T-134/94, T-136/94, T-137/94, T-138/94, T-141/94, T-145/94, T-147/94, T-148/94, T-151/94, T-156/94 un T-157/94) sniedz noderīgu skaidrojumu šai ziņā.

(36) Article 2(3) of the Block Exemption Regulation on Vertical Restraints. See also Guidelines on Vertical Restraints, paragraph 33, which notes that subcontracting arrangements between non-competitors under which the buyer provides only specifications to the supplier which describe the goods or services to be supplied are covered by the Block Exemption Regulation on Vertical Restraints.

[47] Standartizācijai var būt dažādi veidi, no valsts mēroga vienprātības pārņemšanas, pamatojoties uz atzītu Eiropas vai valsts standartizācijas iestāžu standartiem, konsorcijiem un diskusijām līdz nolīgumiem starp atsevišķiem uzņēmumiem. Lai gan Kopienu tiesības šauri definē standartus, šīs pamatnostādnes kvalificē par standartiem visus nolīgumus, kas definēti šajā punktā.

(37) If a subcontracting agreement between competitors stipulates that the contractor will cease production of the product to which the agreement relates, the agreement constitutes a unilateral specialisation agreement which is covered, subject to certain conditions, by the Specialisation Block Exemption Regulation.

[48] Saskaņā ar Regulas Nr. 17 4. panta 2. un 3. punktu par nolīgumiem, kuru vienīgais mērķis ir standartu un tipu izstrāde vai vienāda piemērošana, nav jāziņo Komisijai, bet to var darīt.

(38) Notice concerning the assessment of certain subcontracting agreements in relation to Article 85(1) of the EEC Treaty, OJ C 1, 3.1.1979, p. 2.

[49] Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.).

(39) As also referred to in Article 2(4) of the Merger Regulation.

[50] Termins "nolīgumi" tiek lietots nozīmē, ko definējusi Tiesa un Pirmās instances tiesa praksē par 81. pantu. Tas ne vienmēr atbilst "nolīguma" definīcijai Komisijas dokumentos, kas veltīti vides jautājumiem, piemēram, 27.11.1996. galīgais paziņojums par vides aizsardzības nolīgumiem COM(96) 561.

(40) As any subcontracting agreement such an agreement can however fall under Article 81(1) if it contains vertical restraints, such as restrictions on passive sales, resale price maintenance, etc.

[51] Piemēram, valsts nolīgumu, kas pakāpeniski samazina piesārņojošu vielu vai atkritumus, kas par tādiem noteikti attiecīgajās Kopienas direktīvās, nevar pielīdzināt kolektīvam boikotam attiecībā uz produktu, kas atrodas brīvā apritē Kopienā.

(41) A production joint venture which also carries out joint distribution is, however, in most of the cases a full-function joint venture.

[52] Tādā apmērā, ka dažus vides aizsardzības nolīgumus varētu pielīdzināt standartizācijai, uz tiem attiecas tādi paši standartizācijas novērtēšanas principi.

(42) Pursuant to Article 4(2)(3) of Council Regulation No 17, agreements which have as their sole object specialisation in the manufacture of products need, under certain conditions, not to be notified to the Commission. They may, however, be notified.

[53] V Vides rīcības programma (OV C 138, 17.5.1993.), 1. lpp.; Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums Nr. 2179/98/EK (OV L 275, 10.10.1998., 1. lpp.).

(43) See Guidelines on Vertical Restraints, paragraph 29.

[54] 27.11.1996. galīgais paziņojums par vides aizsardzības nolīgumiem COM(96) 561, 27.–29. punkts un ut supra EP un Padomes lēmuma 3. panta 1. punkts. Paziņojums ietver "Pārbaudes punktu sarakstu vides aizsardzības nolīgumiem", nosakot elementus, kurus parasti būtu jāietver šādā nolīgumā.

(44) Article 2(2) of Block Exemption Regulation on Vertical Restraints.

[55] Tas atbilst prasībai ņemt vērā potenciālos labumus un darbības vai bezdarbības izmaksas, kas izklāstīts Līguma 174. panta 3. punktā un ut supra Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma 7. panta d) apakšpunktā.

(45) Article 2(4) of Block Exemption Regulation on Vertical Restraints.

--------------------------------------------------

(46) The exchange of sensitive and detailed information which takes place in an oligopolistic market might as such be caught by Article 81(1). The judgments of 28 May 1998 in the "Tractor" cases (C-8/958 P: New Holland Ford and C-7/95 P: John Deere) and of 11 March 1999 in the "Steel Beams" cases (T-134/94, T-136/94, T-137/94, T-138/94, T-141/94, T-145/94, T-147/94, T-148/94, T-151/94, T-156/94 and T-157/94) provide useful clarification in this respect.

(47) Standardisation can take different forms, ranging from the adoption of national consensus based standards by the recognised European or national standards bodies, through consortia and fora, to agreements between single companies. Although Community law defines standards in a narrow way, these guidelines qualify as standards all agreements as defined in this paragraph.

(48) Pursuant to Article 4(2)(3) of Regulation No 17, agreements which have as their sole object the development or the uniform application of standards and types need not to, but may, be notified to the Commission.

(49) Directive 98/34/EC of the European Parliament and of the Council on 22 June 1998 laying down a procedure for the provision of information in the field of technical standards and regulations (OJ L 204, 21.7.1998, p. 37).

(50) The term "agreement" is used in the sense defined by the Court of Justice and the Court of First Instance in the case law on Article 81. It does not necessarily correspond to the definition of an "agreement" in Commission documents dealing with environmental issues such as the Communication on environmental agreements COM(96) 561 final of 27.11.1996.

(51) For instance, a national agreement phasing out a pollutant or waste identified as such in relevant Community directives may not be assimilated to a collective boycott on a product which circulates freely in the Community.

(52) To the extent that some environmental agreements could be assimilated to standardisation, the same assessment principles for standardisation apply to them.

(53) Vth Environmental Action Programme (OJ C 138, 17.5.1993), p. 1; European Parliament and Council Decision No 2179/98/EC of 24 September 1998 (OJ L 275, 10.10.1998, p. 1).

(54) Communication on environmental agreements COM(96) 561 final of 27.11.1996, paragraphs 27-29 and Article 3(1)f of EP and Council Decision ut supra. The communication includes a "Checklist for Environmental Agreements" identifying the elements that should generally be included in such an agreement.

(55) This is consistent with the requirement to take account of the potential benefits and costs of action or lack of action set forth in Article 174(3) of the Treaty and Article 7(d) of European Parliament and Council Decision ut supra.