EN

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Brussels, 19.10.2010

Briselē, 19.10.2010

COM(2010) 700 final

COM(2010) 700 galīgā redakcija

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE NATIONAL PARLIAMENTS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN VALSTU PARLAMENTIEM

ES budžeta pārskatīšana

{SEC(2010) 7000 galīgā redakcija}

The EU Budget Review

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN VALSTU PARLAMENTIEM

{SEC(2010) 7000 final}

ES budžeta pārskatīšana

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE NATIONAL PARLIAMENTS

Lēmums veikt ES tēriņu un līdzekļu pilnīgu, tālejošu pārskatīšanu tika apstiprināts 2006. gadā[1]. Kopš pilnvaru piešķiršanas ekonomiskie apstākļi ir radikāli mainījušies, un globālā ekonomikas krīze ir izvirzījusi publiskos tēriņus Eiropas valstu politisko apspriežu centrā. Visā Eiropas Savienībā tiek izdarītas sarežģītas izvēles. Publisko tēriņu prioritātes tiek apstrīdētas tā, kā nav pieredzēts desmitgadēm ilgi.

Tajā pašā laikā publiskiem tēriņiem ir bijusi galvenā loma atveseļošanas procesā. Stimuls, par kuru vienojās 2008. gada beigās, novērsa krīzes vissliktāko izpausmi. Saprātīga mērķu noteikšana nozīmēja, ka tika stimulētas jomas, kuras varētu atmaksāties nākotnē, – izaugsmi veicinoši politikas virzieni, stratēģiska infrastruktūra, galveno prasmju un galveno vērtību neiznīcināšana satricinājuma rezultātā.

Tāpēc šī pārskatīšana notiek laikā, kad prioritāšu noteikšana, pievienotā vērtība un augsta tēriņu kvalitāte ir vissvarīgākā pilsoņu apziņā. Tā ir izgājusi garu apspriešanas un pārdomu procesu[2], kas ļāva izplatīt daudzsološas idejas par to, kā budžetu var vislabāk izmantot, lai nodrošinātu ES mērķu sasniegšanu, lai tas būtu politikas virzīts un veicinātu stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanu, par to, kā budžets varētu pēc iespējas efektīvākā veidā sasniegt mērķus, un par to, kā no jauna paraudzīties uz vislabāko veidu nodrošināt līdzekļus, kas ir nepieciešami ES politikas virzienu finansēšanai.

The EU Budget Review

Publiskie tēriņi ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, un izaugsme darbavietu radīšanai ir mūsu galvenā prioritāte, koncentrējoties uz to, lai nodarbinātu vairāk cilvēku, palielinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju un izveidotu atvērtu un mūsdienīgu vienoto tirgu.

The decision to undertake a full, wide-ranging review of EU spending and resources was agreed in 2006 [1]. The economic climate has radically changed since the mandate was given; and the global economic crisis has put public spending at the heart of the political debate in European countries. Throughout the European Union, difficult choices are being made. Public spending priorities are being challenged in a way not seen for decades.

Komisijai jāiesniedz priekšlikumi par nākamo daudzgadu finanšu shēmu līdz 2011. gada 1. jūlijam. Šajā pārskatīšanā izklāstīti daži jautājumi saistībā ar ES budžetu nākamajai shēmai un turpmāk. ES jāņem vērā ekonomikas un finanšu krīzes ietekme, ilgtermiņa problēmas, piemēram, demogrāfiskās izmaiņas, nepieciešamība novērst klimata pārmaiņas un dabas resursu trūkumu. Jautājums pirmkārt un galvenokārt nav par tērēšanu vairāk vai mazāk, bet par to, kā atrast veidus tērēt saprātīgāk . Mums jānodrošina vienots redzējums par budžeta reformu, kas aptver gan budžeta izdevumus, gan ieņēmumus.

At the same time, public spending has played a key role in the process of recovery. The stimulus agreed at the end of 2008 prevented the worst of the crisis. Intelligent targeting meant that stimulus was directed at areas which could pay off for the future: at growth-enhancing policies, at strategic infrastructure, at preventing key skills and key assets from being wiped out by the shock.

Vienošanās par turpmāko rīcību būs Eiropas Savienības galvenais uzdevums un arī galvenais ieguvums. Tas būtu spēcīgs signāls, ka Eiropas Savienība ir piemērota uzdevumam izmantot tās rīcībā esošos līdzekļus, lai iegūtu patiesu nozīmi pilsoņiem.

This review therefore comes forward at a time when prioritisation, added value and a high quality of spending are uppermost in the minds of citizens. It follows a long process of consultation and reflection [2] which allowed promising ideas to be floated about how the budget can best be targeted to secure the EU's objectives, be policy-driven and promote the Europe 2020 strategy; about how the budget can deliver in the most effective way possible; and about how to take a fresh look at the best way of providing the resources necessary to fund EU policies.

1. KāDA IR PIEREDZE AR BUDžETU šODIEN?

Public spending is a means to an end and growth for jobs is our overarching priority, concentrating on getting more people in jobs, boosting our companies' competitiveness and building an open and modern single market.

Ar Lisabonas līgumu ir ieviests jauns juridiskais pamats daudzgadu finanšu shēmai. Tas apstiprināja nepieciešamību nodrošināt vidēja termiņa pieeju ES tēriņiem, kā arī principu, ka ES tiek finansēta no pašu resursiem. Tas nozīmē, ka pārskatīšanas procesā, lai gan tas ir vērsts uz nākotni, lielā mērā bija balstīts arī uz pieredzi, kas gūta pašreizējā finansēšanas periodā.

The Commission must present its proposals for the next multiannual financial framework before 1 July 2011. This review sets out some of the issues facing the EU budget for the next framework and beyond. How the EU must take account of both the impact of the economic and fiscal crisis and long-term challenges like demographic change, the need to address climate change and pressure on natural resources. How the issue is not first and foremost about spending more or less, but about finding ways to spend more intelligently. How we need to present a holistic vision of budget reform, covering both the expenditure and the revenue side of the budget.

Līdz šim ES budžets ir izrādījies efektīvs līdzeklis, lai īstenotu ES centienus un ieviestu tās politikas virzienus. ES budžetam ir bijusi patiesa nozīme uzdevumā palielināt izaugsmi un nodarbinātību, veicināt pētniecību, konkurētspēju un prasmes un nodrošināt, ka Savienība piedāvā īpašu atbalstu tiem, kam solidaritāte ir nepieciešama visvairāk. Tas ir piešķīris īpašu atbalstu prioritāriem projektiem, tostarp veicinājis stimulu, kas nepieciešams pēc ekonomikas krīzes. Tas ir pastiprinājis Savienības drošību. Tas ir sniedzis palīdzību simtiem miljonu pasaules nabadzīgāko laužu, paātrinājis Eiropas kaimiņvalstu attīstību un veicinājis ES politikas virzienus pasaulē.

Agreeing the way forward will be a major challenge for the European Union, but also a major prize. It would represent a powerful signal that the European Union is equal to the task of harnessing the tools at its disposal to make a real difference for its citizens.

Mērķim jābūt izmantot budžetu pēc iespējas efektīvāk, lai sasniegtu ES mērķus. Galvenā pieredze, kas jāizmanto, lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu, ir šāda.

1. What lessons from the Budget today?

- ES daudzgadu finanšu shēmas kopš to ieviešanas 1988. gadā ir nodrošinājušas stingru budžeta disciplīnu un ES izdevumu vidēja termiņa prognozējamību. Šī prognozējamība ir bijusi uz ierobežotas elastības rēķina. Iepriekšējie gadi ir parādījuši, ka finanšu shēma un tās programmas ne vienmēr ir spējušas reaģēt uz politiskām prasībām un mainīgiem apstākļiem. ES lēmumi piešķirt papildu palīdzību jaunattīstības valstīm, kad 2008. gadā paaugstinājās pārtikas cenas, reaģēt uz mainīgajiem pieprasījumiem galvenajos Eiropas projektos, piemēram, Galileo un ITER , sakarā ar to ilgo sagatavošanas laiku un pieaugošajām izmaksām, veicināt ekonomikas stimulu 2008.-2009. gadā vai reaģēt uz globālām krīzes situācijām, piemēram, cunami, ir saskārušies ar esošās sistēmas pārmērīgu neelastību. Tie tika izpildīti tikai ar ārkārtīgām grūtībām, paļaujoties uz neparedzētām rezervēm citās budžeta daļās. Pat programmu ietvaros šķēršļi citu prioritāšu noteikšanai ir apgrūtinājuši atbilstīgās prioritātes piešķiršanu jaunām problēmām, piemēram, sabiedrības veselībai kritiskās situācijās, mācību vajadzību pārorientēšanai pēc krīzes vai Savienības mainīgo attiecību ar jaunām ekonomikas valstīm atspoguļošanai. Tādējādi budžeta nespēja „paredzēt neparedzēto” kavē ES darbību un kaitē tās reputācijai.

The Lisbon Treaty has introduced a new legal setting for the multiannual financial framework. It confirmed the need to provide a medium-term approach to EU spending, as well as the principle that the EU is financed by Own Resources. This means that the review process – while looking ahead – has also drawn heavily on the experience of the current financing period.

- Vēl viens neparedzēts notikums pēdējos gados ir bijusi ekonomikas krīze un tās ietekme uz pārrunām par ekonomikas pārvaldību. Tas uzsvēra ES ekonomiku savstarpējo atkarību un nepieciešamību pastiprināt kopējos noteikumus. Pirmkārt, budžeta izmantošana par nodrošinājumu, lai atbalstītu Eiropas stabilizācijas mehānismu, parādīja budžeta novatorisku izmantojumu – atbalstīt steidzamu politikas vajadzību, ko tomēr stingri ierobežo pašu resursu maksimālais apjoms. Turklāt tika ierosināts, ka ES līdzekļus varētu izmantot, lai pastiprinātu preventīvus un korektīvus pasākumus Stabilitātes un izaugsmes pakta atbalstam.

So far, the EU budget has proved itself as an effective tool to realise the EU's aspirations and implement its policies. The EU budget has made a real difference to the task of delivering more growth and jobs, boosting research, competitiveness and skills and ensuring that the Union offers particular support to those most in need of solidarity. It has given particular support to priority projects, including contributing to the stimulus needed in the wake of the economic crisis. It has reinforced the Union's security. It has brought help to hundreds of millions of the world's poorest, accelerated the development of Europe's neighbours and promoted EU policies worldwide.

- Pārrunas, kas noveda pie vienošanās par jaunāko finanšu shēmu, ietekmēja arī budžeta spēju sasniegt mērķus. Uzmanības koncentrēšana uz „neto atlikumu” jautājumu nozīmēja, ka programmas tika grozītas, lai palielinātu spēju iepriekš piešķirt „valsts karogu” tēriņiem. Tam tika piešķirta lielāka prioritāte nekā pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu darbības rezultātus, piemēram, makropolitikas dialogam un rezervju atskaitīšanai, lai atalgotu efektivitāti. Tas nozīmēja arī to, ka Eiropas dimensija – kur ES var dot vislielāko pievienoto vērtību – ne vienmēr bija primārais apsvērums. Tāpēc pārrunas par "juste retour" negatīvi ietekmēja mērķu sasniegšanas kvalitāti un samazināja ES pievienoto vērtību.

The goal must be to use the budget as effectively as possible to achieving the EU's objectives. Some of the key lessons to be learnt to further this objective include:

- Jaunu programmu īstenošana prasa laiku, jo īpaši, ja tās ir balstītas uz partnerības pieeju, lai ņemtu vērā vietējās vajadzības un prioritātes. Laiks, kas ir pieejams no vienošanās par juridiskajiem dokumentiem līdz finansēšanas perioda sākumam, ir svarīgs, lai šo darbu padarītu labi. Sagatavojoties 2007. gadam, vēlā vienošanās par finansēšanas paketi samazināja šo svarīgo periodu. Rezultātā programmu reālā sākšana aizkavējās, un dažos gadījumos tas ietekmēja visu periodu.

· Since their introduction in 1988, the EU's multiannual financial frameworks have ensured strict budgetary discipline and medium-term predictability of EU expenditure. This predictability has come at the price of limited flexibility. The past years have shown that the financial framework and its programmes have not always been able to respond to political imperatives and changing circumstances. EU decisions to bring extra help to developing countries when food prices soared in 2008, to respond to changing demands in major European projects such as Galileo and ITER due to their long lead times and evolving costs, to contribute to economic stimulus in 2008-2009, or indeed to react to global crises such as the tsunami have come up against the excessive inflexibility of he current system. They have only been accommodated with extreme difficulty, relying on unexpected margins in other parts of the budget. Even within programmes, the obstacles to re-prioritisation have made it harder to give the right priority to new issues like public health emergencies, to refocus training needs in the wake of the crisis or to reflect the Union's changing relationship with emerging economies. So the budget's inability to "expect the unexpected" brings both an operational and a reputational cost to the EU.

- Programmu sākšanas aizkavēšanās, procesam piemītošā sarežģītība, ļoti decentralizētā pieeja un finanšu krīzes ietekme uz valstu budžetiem noveda pie kohēzijas tēriņu lēnas apgūšanas. Labāka izstrāde, ātrāka lēmumu pieņemšana, optimizētas un saskaņotas procedūras, skaidrāka prioritāšu noteikšana visos līmeņos un elastīgāka pieeja līdzfinansējumam ir noteikti kā iespējamie uzlabojumi.

· Another of the unforeseen events of recent years has been the economic crisis and its effects on the debate on economic governance. This underlined the interdependence of the EU's economies and the need to strengthen common rules. In the first place, the use of the budget as collateral to support the European stabilisation mechanism showed an innovative use of the budget to support an urgent policy need, however tightly constrained by the ceiling of own resources. In addition, it was suggested that the receipt of EU funds could be used to reinforce both preventative and corrective measures to support the Stability and Growth Pact.

- ES tēriņu ietekmi var kavēt noteikumi, kas reglamentē attiecīgās programmas. Lai gan kontrole ir palīdzējusi nodrošināt pareizas finanšu pārvaldības pastāvīgu uzlabojumu, neatbilstības starp programmām un liels administratīvais slogs ir izrādījušies efektivitātes šķēršļi. Kontrolei bija arī tendence novērtēt programmas, pamatojoties uz ieguldījumiem, nevis rezultātiem, samazinot stimulus efektīviem rezultātiem.

· The nature of the debate leading up to agreement on the last financial framework also had consequences for the ability of the budget to deliver. The concentration on the issue of "net balances" meant that programmes were skewed to maximise the ability to put a "national flag" on spending in advance. This was given priority over measures designed to improve performance, such as macro policy dialogue and holding back reserves to reward effectiveness. It also meant that the European dimension – where the EU can bring the highest added value – was not always the primary consideration. The "juste retour" debate therefore had a negative impact on the quality of delivery and reduced the EU added value.

- Pašreizējās finanšu shēmas ietvaros ir veikti pirmie pasākumi, lai sagatavotu jaunu pieeju ietekmei, kāda var būt ES budžetam. Ja ES budžets var piesaistīt ieguldījumus no citiem publiskiem un privātiem avotiem, tas pats finansējums var efektīvāk sasniegt ES politikas mērķus. Šī pieeja ir bijusi sekmīga tādos gadījumos kā riska dalīšanas finanšu mehānisms, kas bija sākums uzņēmumu ieguldījumiem augstāka riska pētniecībā. Tādējādi dotāciju pieejas dominēšana, iespējams, ir ierobežojusi budžeta potenciālo ietekmi.

· Putting new programmes in place takes time – particularly when they are based on a partnership approach to factor in local needs and priorities. The time available between agreement on the legal texts and the start of a financing period is crucial to make this work well. In the run-up to 2007, the late agreement on the financing package squeezed this critical period. The result was that the real start of programmes was delayed, and in some cases this has had a knock-on throughout the period.

2. ES BUDžETA PRINCIPI

· The delays in launching the programmes, enshrined complexities in the process, a very decentralised approach and the impact of the financial crisis on national public budgets led to a slow uptake of cohesion spending. A better design, faster decision making, streamlined and harmonised procedures, a clearer definition of priorities at all levels and more flexible approach to co-financing have all been identified as potential remedies.

ES budžets ir jābalsta uz vairākiem pamatprincipiem. Tie ir kritēriji, pret kuriem būtu jānovērtē iespējas. Izmantojot šos principus, Eiropas pilsoņiem būtu jābūt skaidrākam priekšstatam par to, kam ir paredzēts ES budžets un kā ir izdarītas galvenās izvēles.

· The impact of EU spending can be hampered by the rules governing the programmes concerned. Whilst controls have helped to ensure a steady improvement in sound financial management, inconsistencies between programmes and high administrative burdens have both proved obstacles to effectiveness. Controls have also had a tendency to assess programmes on the basis of inputs rather than performance, reducing the incentives for effective results.

2.1. Galveno politikas prioritāšu īstenošana

· The existing financial framework has taken the first steps in pioneering a new approach to the impact the EU budget can have. If the EU budget can leverage investment from other public and private sources, the same funding can achieve the EU's policy goals more effectively. This approach has been successful in cases like the Risk Sharing Finance Facility, which has kick-started business investment in higher-risk research. So the domination of the grants approach may have limited the budget's potential impact.

ES budžets ir galvenais instruments ES politikas virzienu veidošanā un īstenošanā pilsoņu un ekonomikas un sociālo dalībnieku labā. Tas nav vienīgais ES rīcībā esošais instruments – daudzus ES mērķus var sasniegt, izmantojot tiesību aktus vai politikas koordināciju. Tomēr tas ir ES instrumentu svarīga daļa.

2. Principles for the EU Budget

Starp politikas virzieniem, kam ir nepieciešami ievērojami publiskie tēriņi, to apmēram būtu jāatspoguļo ES galvenās politikas prioritātes. Tam būtu jāatspoguļo arī Lisabonas līguma jaunie politikas virzieni, nozīme, kas piešķirta konkrētām jomām, piemēram, enerģētikai un klimatam, ES ārējā perspektīva, kā arī tieslietas un iekšlietas.

The EU budget must be grounded in a series of core principles. These are the tests against which options should be assessed. Through these principles, European citizens should be able to have a better view of what the EU budget is for, and how the key choices have been made.

Galvenokārt tas būtu jāveido kā viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai palīdzētu īstenot stratēģiju Eiropa 2020 gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Ekonomikas un finanšu krīzes sekas ir vājāka izaugsme. Krīzes seku efektīvu likvidēšanu un potenciālās izaugsmes palielināšanu budžeta konsolidācijas laikā nevar sasniegt tikai valstu līmenī, bet tam būs nepieciešama arī kopēja rīcība ES līmenī. ES budžetam ir jāpalīdz izaugsmes iespēju atjaunošanas procesam, novirzot līdzekļus tur, kur ieguvumi var būt ātrāki, plašāki un spēcīgāki.

2.1. Delivering key policy priorities

2.2. ES pievienotā vērtība

The EU budget is a key instrument for shaping and delivering EU policies for citizens and economic and social actors. It is not the only tool at the EU's disposal: many of the EU's objectives can be reached through law or policy coordination. But it is an essential part of the EU's toolbox.

Lai gan politiska projekta pievienoto vērtību nevar reducēt līdz bilancei, tā ir vēl viena svarīga pārbaude, lai attaisnotu tēriņus ES līmenī, – vai tēriņi ES līmenī nozīmē labāku rīcību pilsoņu labā nekā tēriņi valstu līmenī. Eiropas dimensija var palielināt dalībvalstu finanšu efektivitāti un palīdzēt samazināt kopējos izdevumus, apvienojot kopējus pakalpojumus un resursus, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus. Rezultātā ES budžets būtu jāizmanto, lai finansētu ES sabiedrisko labumu, pasākumus, ko dalībvalstis un reģioni nevar finansēt paši, vai kad tas var dot labākus rezultātus .

Amongst the policies that require significant public spending, the weight of spending should mirror the EU's core policy priorities. It should also reflect the new policy directions of the Treaty of Lisbon, the importance given to particular areas, for example energy and climate, the external projection of the EU and justice and home affairs.

ES tēriņi 2010. gadam veidoja EUR 122,9 miljardus. Tas ir samērā maz salīdzinājumā ar valstu budžetiem – aptuveni 1% no ES IKP, salīdzinot ar kopējo publisko tēriņu vidējo līmeni no 45 % līdz 50% Eiropas Savienībā. Lielas tēriņu jomas, piemēram, tādu pakalpojumu sniegšana kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā nodrošināšana, pamatoti ir valstu budžetu kompetencē, tādējādi sniedzot pakalpojumus, kas atspoguļo sabiedrības izvēli.

Above all, it should be designed as one of the most important instruments to help deliver the Europe 2020 strategy for smart, sustainable and inclusive growth. The economic and financial crisis has left a legacy of weaker growth. Dealing effectively with the legacy of the crisis and increasing potential growth in times of budgetary consolidation cannot be achieved at the national level alone, but will also require a common response at the EU level. The EU budget needs to help the process of restoring the capacity for growth by directing resources where the rewards can come more quickly, more broadly and more strongly.

Tomēr citās jomās mērķu sasniegšana, izmantojot ES budžetu, ir racionāla izvēle un labākais veids ES mērķu sasniegšanai. ES ir 500 miljoni iedzīvotāju, un tā ir lielākā ekonomika pasaulē. Tas piedāvā reālas iespējas izmantot pievienoto vērtību. Tas var piedāvāt apjomradītus ietaupījumus un ļaut efektīvi noteikt politikas prioritātes, kā arī izvairīties no nevajadzīgas pārklāšanās. Tā kontinentālais mērogs var dot iespēju labi darboties galvenajiem politikas virzieniem, piemēram, noteikt izcilību pētniecībā, izmantojot konkurenci, kad nepieciešamā kritiskā masa bieži nav pieejama vienīgi valsts līmenī. Valstu politikas veidošanas dinamikas radītās nepilnības var novērst, risinot acīmredzami svarīgos pārrobežu jautājumus tādās jomās kā infrastruktūra, mobilitāte, teritoriālā kohēzija vai ES pētniecības sadarbība – nepilnības, kas citādi kaitētu ES interesēm kopumā. Tas var dot iespēju piesaistīt daudz vairāk publisko un privāto līdzekļu, nekā ir pieejams vienīgi valstu līmenī.

2.2. EU added value

Budžeta stingru un ilgtermiņa ierobežojumu laikā koordinācija starp ES un valstu budžetiem būtu jāuzskata par svarīgu, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību, publisko tēriņu pārredzamību un efektivitāti.

Whilst added value of a political project cannot be reduced to a balance sheet, it is another key test to justify spending at the EU level: whether spending at EU level means a better deal for citizens than spending at national level. The European dimension can maximise the efficiency of Member States' finances and help to reduce total expenditure, by pooling common services and resources to benefit from economies of scale. As a consequence, the EU budget should be used to finance EU public goods, actions that Member States and regions cannot finance themselves, or where it can secure better results.

2.3. Uz rezultātiem orientēts budžets

EU spending for 2010 amounted to € 122.9bn. This is relatively small in comparison to national budgets – some 1% of EU GDP, compared to overall public spending averaging between 45 and 50% across the EU. Large areas of spending – such as providing services such as health, education, and social security – are rightly the domain of national budgets, delivering services which reflect societal choices.

Nepietiek noteikt jomas, kurās ES dimensija var piedāvāt vairāk. Tēriņi pareizajiem politikas virzieniem ir noderīgi tikai tad, ja nodrošina vēlamos rezultātus. Tēriņu programmām jābūt reālai ietekmei, ieguldījumi jāpārvērš rīcībā – rīcībā, kas tiek novērtēta reālas ietekmes izteiksmē, nevis veikto ieguldījumu izteiksmē. Jāatrod pareizais līdzsvars starp prognozējamību un svarīgajiem mērķiem – elastību, nosacītību un samaksu uz rezultātu pamata, kā arī starp vienkāršošanu un kontroli, kas ir nepieciešama pareizai finanšu pārvaldībai. Tomēr stimuliem un pārbaudēm ir jābūt, lai nodrošinātu, ka tēriņi sasniedz patieso mērķi.

But in other areas, delivery through the EU budget is the rational choice and the best way to achieve the EU's objectives. The EU has 500 million citizens, and is the largest economy in the world. This offers real opportunities to exploit added value. It can offer economies of scale and allow the effective targeting of policy priorities and avoid unnecessary overlaps. Its continental scale can allow core policies to work well, such as the identification of excellence in research through competition, where the critical mass required often does not exist at national level alone. It can plug gaps left by the dynamics of national policy-making, most obviously addressing cross-border challenges in areas like infrastructure, mobility, territorial cohesion or EU research cooperation – gaps which would otherwise damage the interests of the EU as a whole. It can open the door to leveraging a much wider range of public and private resources than available at the national level alone.

2.4. Savstarpēji ieguvumi no solidaritātes

In times of severe and long-term budgetary constraints, coordination between the EU and national budgets should be seen as crucial for the sake of improving economic governance, transparency and efficiency of public spending.

Solidaritāte ir viens no Eiropas Savienības stūrakmeņiem, pamatprincips un spēka avots. ES budžets nav vienīgais veids, kā ES paust solidaritāti, bet tas ir ES pieejas neaizstājama daļa. Paplašināšanās ir palielinājusi Savienības ekonomisko daudzveidību, un Savienībai ir politiska, sociāla un ekonomiska interese palīdzēt Savienības mazāk attīstītajām daļām veicināt tās vispārējo mērķu sasniegšanu – ieguvumi no stabilitātes ir visiem. Turklāt, tā kā Eiropas Savienība cenšas īstenot visaptverošu ekonomisko stratēģiju turpmākai izaugsmei, solidaritātes nolūkā īpaša uzmanība ir jāpievērš visneaizsargātākajiem un tiem, kuriem reforma rada īpašu slogu. Tomēr ieguvumi no šīs solidaritātes ir visiem, pateicoties vienotā tirgus izaugsmes potenciālam, ES tēriņu starptautiskajai ietekmei valstu un reģionālā līmenī un pozitīvajam ciklam, ko privātpersonām un uzņēmumiem nodrošina ES radītās iespējas kopumā. Tiek lēsts, ka ES 25 dalībvalstīs kopumā IKP ir bijis par 0,7 % lielāks nekā 2009. gadā kohēzijas politikas rezultātā 2000./2006. gada laikposmā, kas nozīmē veiksmīgu atgriešanos pie tēriņiem, kuri veido mazāk nekā 0,5 % no ES IKP tajā pašā laikposmā[3].

2.3. A results-driven budget

ES kolektīvajiem mērķiem bieži ir nepieciešami ģeogrāfiski koncentrēti pasākumi. Savienības ārējo robežu aizsardzība pret nelegālu imigrāciju protams ir to dalībvalstu uzdevums, kurām ir ārējās robežas. Konkrētās dalībvalstīs izvietota infrastruktūra joprojām var nodrošināt būtiskus ieguvumus Savienībai. Rīcība, lai veicinātu vides aizsardzību vai novērstu klimata pārmaiņas, var būt vietēja mēroga, bet ieguvumi ir daudz plašāka mēroga. Šādos gadījumos valstu līmenī pieejamie ieguldījumi bieži nav pietiekami, lai rīkotos, bet nerīkošanās var radīt reālus zaudējumus Eiropai kopumā. ES budžetam būtu jāveic ieguldījums šādās izmaksās, lai veicinātu kopējo mērķu sasniegšanu.

Identifying those areas where the EU dimension can offer more is not in itself sufficient. Spending on the right policies is only worthwhile if it secures the desired results. Spending programmes must have a real impact, with the investment feeding through into action – action which is measured in terms of real impact, rather than in terms of the inputs involved. The right balance has to be found between predictability and the important goals of flexibility, conditionality, and payment on the basis of results, as well as between simplification and the controls required for sound financial management. But incentives and checks must be in place to ensure that spending fulfils its real purpose.

2.5. Budžeta finansējuma reforma

2.4. Mutual benefits through solidarity

Jautājums par „pašu resursiem” ir budžeta pārskatīšanas svarīga daļa. Kopš 1970. gadu sākuma ES iekasēja pašu resursus no kopējiem politikas virzieniem, piemēram, kopējā muitas tarifa nodokļus. Šo pašu resursu autonomija ir pakāpeniski samazināta, un ES finansējuma pašreizējā sistēma pakāpeniski ir attīstījusies par iemaksu no valstu budžetiem, labojumu un samazinājumu neskaidru un necaurredzamu sajaukumu. Saistība starp sākotnējiem pašu resursiem un kopējiem ES politikas virzieniem ir zudusi, padarot sistēmu mazāk pārredzamu un palielinot šaubas par taisnīgumu. Ir svarīgs jauns skatījums, lai ES finansējumu no jauna saskaņotu ar autonomijas, pārredzamības un taisnīguma principiem.

Solidarity is one of the foundation stones of the European Union, a core principle and source of strength. The EU budget is not the only way for the EU to express solidarity, but it is an indispensible part of the EU approach. Enlargement has increased the economic diversity of the Union, and the Union has a political, social and economic interest in helping the less developed parts of the Union to contribute to its overall goals: the benefits of stability accrue to all. In addition, as the European Union seeks to realise a comprehensive economic strategy for future growth, solidarity requires that special attention is paid to the most vulnerable and to those on whom reform places a particular burden. But the benefits of this solidarity are enjoyed by all, through the growth potential of the single market, through the transnational effects of EU spending at national or regional level and through the virtuous circle of individuals and businesses taking the opportunities opened up by the EU as a whole. GDP in the EU25 as a whole is estimated to have been 0.7% higher in 2009 as a result of cohesion policy over the 2000/2006 period – meaning a good return for spending accounting for less than 0.5 % of EU GDP over the same period [3].

3. Budžets nākotnei

The EU's collective objectives often require geographically concentrated interventions. Protecting the external borders of the Union against illegal immigration falls naturally on Member States with external borders. Infrastructure located in particular Member States can still have major benefits for the Union. Action to promote environment protection or tackle climate change can be very local, but the benefits are spread much more widely. In such cases, the investment available at the national level often falls short of what is needed to trigger action, but failure to act can come at a real loss to Europe as a whole. The EU budget should make a contribution to such costs to further its collective goals.

ES tagad ir apņēmusies īstenot ekonomikas reformas pamatprogrammu, lai atraisītu ES ekonomikas potenciālu, atrastu jaunus izaugsmes avotus un radītu jaunas darbavietas, – stratēģiju Eiropa 2020 .

2.5. A reformed financing of the budget

Eiropa 2020 ir vērsta uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ko konkrētāk raksturo šādi pieci mērķi:

The issue of "own resources" is an important part of the budget review. From the beginning of the1970s, the EU collected own resources deriving from common policies like the common customs tariff duties. The autonomy of these own resources has been gradually undermined and the current system of EU financing has evolved piecemeal into a confusing and opaque mix of contributions from national budgets, corrections and rebates. The connection between the original own resources and common EU policies has been lost, making the system less transparent and increasing doubts about fairness. A fresh look is essential, to re-align EU financing with principles of autonomy, transparency and fairness.

- palielināt 20-64 gadus vecu iedzīvotāju nodarbinātības līmeni līdz vismaz 75 %;

3. A Budget for the future

- ieguldīt 3 % no IKP pētniecībā un attīstībā;

The EU is now committed to a fundamental programme of economic reform, to unlock the potential of the EU economy to find new sources of growth and create new jobs – the Europe 2020 strategy.

- samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem, 30 %, ja ir atbilstoši nosacījumi, palielināt atjaunojamu energoresursu avotu īpatsvaru galīgajā enerģijas patēriņā līdz 20 % un par 20 % paaugstināt energoefektivitāti;

Europe 2020 pursues smart, sustainable and inclusive growth, exemplified by the following five targets:

- līdz 10 % samazināt to cilvēku skaitu, kas agri pamet skolu, un palielināt to 30-34 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, līdz vismaz 40 % 2020. gadā;

– Increase the employment rate of the population aged 20-64 to at least 75%;

- palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības.

– Invest 3% of GDP in R&D;

Kopumā Komisija lēš, ka, sasniedzot šos mērķus, rezultāts varētu būt ES IKP palielinājums par papildu 4 % un 5,6 miljoni jaunu darbavietu līdz 2020. gadam[4].

– Reduce greenhouse gas emissions by at least 20% compared to 1990 levels, 30% if the conditions are right; increase the share of renewable energy sources in final energy consumption to 20%; and increase by 20% its energy efficiency;

Šis uzdevums skar plašu politikas jomu diapazonu. Tam ir nepieciešama partnerība starp ES, valstu un reģionālo līmeni, un tam ir nepieciešama arī rūpīga mērķu noteikšana, lai nodrošinātu centienu koncentrēšanu tur, kur tie var būt visefektīvākie. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī tam, kur rīcībai var būt drīza ietekme uz izaugsmi. ES budžetam var būt galvenā loma un tam jābūt galvenajai lomai šīs stratēģijas īstenošanā, un tam būtu jābūt jaunas tēriņu programmu paaudzes kritērijam.

– Reduce the early-school leavers rate to 10% and increase the share of the population aged 30-34 having completed tertiary education to at least 40% in 2020;

Daļa no Eiropa 2020 virzītājspēka ir nepieciešamība pēc globāla redzējuma par ES ekonomiku un sabiedrību, kurā mērķi pastiprina viens otru un kurā darbības var kalpot dažādiem mērķiem vienlaicīgi. Tam nav nepieciešams viens fonds – tam ir nepieciešama augsta koordinācijas pakāpe. Stratēģijai Eiropa 2020 ir nepieciešami integrēti risinājumi, tāpēc instrumentiem tās īstenošanai arī būtu jābūt integrētiem. Tāpēc turpmāk izklāstītās darbības būtu jāskata kā pasākumu kopums, kas ir cieši saistīti un darbojas kopā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

– Lift at least 20 million people out of poverty.

3.1. Gudra izaugsme

Taken together, the Commission estimates that when these targets are achieved, the result could be an extra 4% on EU GDP and 5.6 million new jobs by 2020 [4].

2020. gada stratēģijas pamatā ir nepieciešamība atbalstīt Eiropas ekonomikas pārveidi par ekonomiku, kas ir balstīta uz zināšanām un inovāciju. Liela daļa darba, kas ir jāveic, lai veicinātu turpmāko konkurētspēju un radītu rītdienas darbavietas, ir koncentrēta uz valstu centieniem veicināt pētniecību un inovāciju, uzlabot izglītību un likvidēt šķēršļus uzņēmējdarbībai. Tomēr Eiropai liela priekšrocība ir tās mērogs, un šī vērtība ir jāizmanto pilnībā, izmantojot vienotā tirgus potenciālu un izlietojot ES budžeta līdzekļus, lai nodrošinātu pievienoto vērtību tam, kā publiskais sektors stimulē izaugsmes virzītājspēkus.

This task touches on a wide range of policy areas. It requires a partnership between the EU, national and regional levels; and it also requires careful targeting to ensure that efforts are concentrated where they can be most effective. There should also be special attention paid to where action can have an early impact on growth. The EU budget can and must play a key part in delivering this strategy, and it should be the touchstone for a new generation of spending programmes.

Pētniecība, inovācija un izglītība

Part of the driving force of Europe 2020 is the need to have a global vision for the EU economy and society, where objectives reinforce each other and where actions can serve different goals at once. This does not require a single fund – it does require a high degree of coordination. Europe 2020 needs integrated solutions, so the instruments to deliver it should be integrated as well. The actions set out below should therefore be seen as a package of measures, closely linked and working together to secure smart, sustainable and inclusive growth.

Pētniecība un inovācija ir ekonomikas un produktivitātes izaugsmes ilgtspējīgākie virzītājspēki. ES pašreizējās pētniecības un inovācijas programmas piedāvā lielu izdevīgumu sabiedrībai un skaidru Eiropas pievienoto vērtību, nodrošinot kritisko masu tādās jomās kā pamatpētniecība. ES izdevumi pētniecībai un inovācijai ir divkāršojušies pēdējās daudzgadu finanšu shēmas laikā un līdz 2013. gadam sasniegs aptuveni 7 % no Savienības budžeta[5]. Ar Eiropas Pētniecības padomi un Eiropas Tehnoloģiju institūtu ES ir ieviesusi pavisam jaunu pieeju izcilības veicināšanai Eiropas mērogā un saiknes veidošanai starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību, kas ir svarīga radošuma pārvēršanai izaugsmē. Turpmākajiem pētniecības un inovācijas tēriņiem jābūt ar vēl lielāku ietekmi uz izaugsmi un darbavietu radīšanu un būtisku sociālu un vides atdevi.

3.1. Smart growth

Lai sasniegtu Eiropa 2020 mērķus šajā jomā, Komisija ir ierosinājusi Novatorisma savienību. Fiskālo ierobežojumu laikā ES un dalībvalstīm ir jāturpina veikt ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Tām ir jānodrošina arī, ka tiek likvidēti atlikušie šķēršļi uzņēmējiem, lai „idejas nonāktu tirgū”: ir vajadzīga labāka piekļuve finansējumam, intelektuālā īpašuma tiesības, ko var atļauties, savstarpēji izmantojamu standartu ātrāka noteikšana un mūsu iepirkumu budžetu stratēģiska izmantošana. Tam būtu jānotiek vienlaikus ar reformām, lai nodrošinātu lielāku izdevīgumu, novērstu sadrumstalotību un palielinātu sviras efektu.

At the core of the 2020 strategy is the need to support the transformation of the European economy towards an economy based on knowledge and innovation. Much of the work needed to drive future competitiveness and create tomorrow's jobs centres on national efforts to boost research and innovation, upgrade education and remove barriers to entrepreneurship. But Europe has a huge asset in its scale, and this asset must be used to the full: by exploiting the potential of the single market, and by using funds from the EU budget to bring added value to how the public sector galvanises the drivers of growth.

- Uzmanības koncentrēšana uz inovāciju . Turpmākajam pētniecības un inovācijas finansējumam ir tieši jāveicina stratēģijas Eiropa 2020 īstenošana, jo īpaši Novatorisma savienība[6]. Tai būtu jāpamatojas uz konkurētspējas un inovācijas programmas darbu un jāatbalsta novatoriski projekti, īpaši tādi, kuros iesaistīti MVU ar skaidru ekonomisko potenciālu, lai palīdzētu konsolidēt un paplašināt Eiropas rūpniecisko bāzi. Riska dalīšanas finanšu mehānisma panākumi ir pierādījuši, ka jaunas pieejas atbalsta sniegšanai var būt sekmīgas privāto ieguldījumu piesaistē. Šim mehānismam ir izlietots ES budžets EUR 1 miljarda apmērā, lai piesaistītu papildu EUR 16,2 miljardus pētniecības un attīstības atbalstam visā ES. Eiropas Tehnoloģiju platformas ir bijušas noderīgas, lai palīdzētu noteikt svarīgas rūpniecības prioritātes pamatprogrammai. Ir izveidotas publiskā un privātā sektora partnerības, lai panāktu rūpniecības aktīvu iesaistīšanu un līdzieguldījumu veikšanu rūpniecības veicinātās pētniecības programmās, piemēram, kopīgās tehnoloģiju ierosmēs, kas ir parādījušas, kā radoša sadarbība var izmantot samērā nelielu ES budžeta ieguldījumu, lai stimulētu galvenos Eiropas rūpnieciskos centienus. Šajā nolūkā ir vajadzīga visu instrumentu vienota darbība kopējā stratēģiskā satvarā.

Research, innovation and education

- Galveno sabiedrības problēmu risināšana . Eiropa saskaras ar nepieredzētām sabiedrības problēmām, ko var atrisināt tikai ar svarīgiem zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Prioritāte būtu jāpiešķir ES pamatmērķiem un jo īpaši stratēģijai Eiropa 2020 . Piemēram, ES būtu jāveic ieguldījumi, lai labotu desmitgadēm ilgu nepietiekamu pētniecību enerģētikas jomā, kā rezultātā Eiropa ir atpalikusi iekšzemes energoapgādes attīstības un emisiju samazināšanas problēmas risināšanas ziņā. Lai paātrinātu pētniecību, attīstību un inovāciju izvēršanu tirgū, apvienotu zināšanas un resursus un palielinātu ES rūpniecības konkurētspēju, tiks sāktas Eiropas inovācijas partnerības.

Research and innovation are the most sustainable engines of economic and productivity growth. The current EU programmes for research and innovation offer a high societal pay-off and clear European added value, bringing critical mass in areas like basic research. EU expenditure on research and innovation has doubled over the last multiannual financial framework and by 2013 it will amount to around 7% of the Union's budget [5]. With the European Research Council and the European Institute for Technology, the EU has put in place a fresh new approach to promoting excellence on a European scale and forging the links between education, research and business so critical to seeing creativity carry through into growth. Future research and innovation spending must have an even stronger impact in terms of growth and job creation and in terms of significant social and environmental return.

- Eiropas Pētniecības telpas īstenošana . Svarīgāk kā jebkad ir palielināt Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas efektivitāti, radot patiesi vienotu Eiropas Pētniecības telpu, kurā visi dalībnieki – gan publiskie, gan privātie – var brīvi darboties, veidot apvienības un apkopot kritisko masu, lai konkurētu un sadarbotos globālā mērogā. Labāka koordinācija reģionālā, valstu un ES līmenī var dot lielāku ieguldījumu, lai novērstu pārklāšanos un veicinātu labāko praksi, un pastiprināta kopīga plānošana varētu nodrošināt dažādu finansēšanas līmeņu sinerģiju un papildināmību. Tas nozīmē, ka jālikvidē šķēršļi pētnieku mobilitātei.

To achieve Europe 2020's goals in this area, the Commission has proposed an Innovation Union. In times of fiscal constraints, the EU and Member States need to continue to invest in R&D, and innovation. They also need to ensure that remaining barriers for entrepreneurs to bring "ideas to market" must be removed: better access to finance, affordable IPR, faster setting of interoperable standards, and strategic use of our procurement budgets. This should go hand in hand with reforms to get more value for money, tackle fragmentation and maximise leverage effects.

- ES pētniecības bāzes paplašināšana . Lai gan ES atbalstam jāveicina izcilība, tam būtu arī jāsniedz ieguldījums, lai paplašinātu pētniecības un inovācijas bāzi, palīdzot palielināt pētniecības infrastruktūras kvalitāti Eiropas Savienībā. Būtu pilnībā jāizmanto struktūrfondi, lai izveidotu pētniecības infrastruktūru nākamo paaudzi, pamatojoties uz reģionālu specializāciju.

– Focussing on innovation. Future research and innovation funding must contribute directly to the achievement of Europe 2020, in particular the Innovation Union [6]. It should build on the work of the Competitiveness and Innovation Programme and support innovative projects, notably involving SMEs, with clear economic potential, to help consolidate and enlarge Europe's industrial base. The success of the Risk-sharing Finance Facility (RSFF) has demonstrated that novel approaches to providing support can be successful in leveraging private investment. This facility has used an EU budget of € 1 billion to bring an additional € 16.2 billion to support R&D across the EU. The European Technology Platforms have been instrumental in helping to define industry relevant priorities for the Framework Programme. Public-private partnerships have been created to get industry actively involved and co-invest in industry-driven research programmes such as Joint Technology Initiatives, which have shown how imaginative collaboration can use a relatively small EU budgetary contribution to galvanise major European industrial efforts. The full range of instruments should work together, in a common strategic framework, to this end.

- Mērķu īstenošanas efektivitātes palielināšana ar vienkāršošanu . Zinātnieku un uzņēmēju aprindas ir sūdzējušās par pārlieku administratīvo slogu un ir aicinājušas Komisiju rast labāku līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un izvairīšanos no riska. Neraugoties uz vienkāršošanā gūto progresu esošo programmu ietvaros, vēl jāveic liels darbs. Pasākumi ar tālejošu vienkāršošanas potenciālu ir dalībnieku grāmatvedības prakses vispārēja pieņemšana, tostarp vidējās izmaksas, vienots noteikumu kopums visiem dalībniekiem attiecībā uz visiem intervences pasākumiem un dažādu atlīdzības likmju un netiešo izmaksu aprēķināšanas metožu skaita samazināšana.

– Tackling major societal challenges. Europe is faced with an unprecedented range of societal challenges, which can only be tackled with major scientific and technological breakthroughs. Priority should be given to the EU's core objectives, and in particular Europe 2020. For example, the EU should contribute to remedy decades of shortfall in energy research, which has left Europe lagging behind in terms of developing domestic energy supplies and tackling the challenge of reduced emissions. European Innovation Partnerships will be launched to accelerate research, development and market deployment of innovations to pool expertise and resources and boost the competitiveness of EU industry.

- Izglītības sistēmu modernizācija visos līmeņos . Izcilībai vēl vairāk jākļūst par izglītības vadošo principu. Mums nepieciešams vairāk pasaules mēroga universitāšu, paaugstināt prasmju līmeņus un piesaistīt pašus talantīgākos cilvēkus no ārvalstīm. Būtu jāveic esošo izglītības un mācību programmu koordinēta pārskatīšana, lai izstrādātu integrētu pieeju vadošās iniciatīvas „Jaunatne kustībā” kontekstā. Vairums kompetenču izglītības un nodarbinātības politikas jomā ir dalībvalstīm, bet Savienībai ir īpašs pienākums veicināt mobilitāti un likvidēt šķēršļus Eiropā. Pašreizējās mobilitātes shēmas izglītībā ir ne tikai uzlabojušas saņēmēju prasmes, zināšanas un izglītību, tās arī veicina konkurenci starp universitātēm un izglītības sistēmām. Pieprasījums pašlaik krietni pārsniedz pašreizējo piedāvājumu – programma Erasmus universitāšu līmenī ir pieejama aptuveni 5 % studentu. Šādas programmas varētu paplašināt un līdzekļu piešķiršanu skaidrāk saistīt ar apmēru, kādā mobilitātes iespējas tiek izmantotas praksē.

– Delivering the European Research Area. It is more vital than ever to maximise the efficiency of the European research and innovation system by creating a genuinely unified European Research Area, in which all actors, both public and private, can operate freely, forge alliances and gather critical mass in order to compete and cooperate on a global scale. Better coordination at regional, national and EU level can do more to prevent overlaps and encourage best practice and reinforced joint programming could ensure synergies and complementarity of the different funding levels. This implies that the barriers to the mobility of researchers need to be addressed.

Nākotnes infrastruktūras

– Spreading the base of EU research. Whilst EU support needs to drive excellence, it should also contribute to broaden the base of research and innovation by helping to raise the quality of research infrastructure across the EU. The Structural Funds should be fully exploited to develop the next generation of research infrastructures, based on regional specialisation.

Pārrobežu infrastruktūra ir viens no labākajiem piemēriem, kur ES var novērst nepilnības un sasniegt labākas vērtības rezultātus. Transporta, komunikāciju un enerģijas tīkli dod milzīgus ieguvumus sabiedrībai kopumā. Tomēr tirgus nepilnības var nozīmēt, ka projektiem ar ES augstu pievienoto vērtību var neizdoties piesaistīt nepieciešamos ieguldījumus no privātiem uzņēmumiem. Tas rada izmaksas ES konkurētspējas, solidaritātes un vienotā tirgus efektīvas darbības izteiksmē. Mērķtiecīgs finansiālais atbalsts ES līmenī var palīdzēt sākt šādus svarīgus projektus, kuriem ilgtermiņā bieži ir liels komerciāls potenciāls.

– Increasing the efficiency of delivery through simplification. The scientific and business community has complained about excessive administrative burden and has called upon the Commission to find a better balance between trust and control and between risk taking and risk avoidance. Despite progress made towards simplification under the existing programmes more needs to be done. Measures with a far reaching potential for simplification are the general acceptance of the accounting practices of participants including average costs, a unique set of rules for all participants covering all intervention measures and a reduction of the number of different reimbursement rates and methods for calculating indirect costs.

Tādas valstis kā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, tagad veic milzīgus, vērienīgus ieguldījumus infrastruktūrā. Konkurētspējas saglabāšana nozīmē, ka Eiropai ir īpaši spēcīga stratēģiska interese par efektīvu infrastruktūru, lai liktu pamatus ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei. ES ir jāpiedāvā pareizais politikas spektrs, lai veicinātu nepieciešamo modernizāciju, kā arī jāsaglabā esošās infrastruktūras standarti. Tas nozīmē ticamu ilgtermiņa politikas satvaru, kas pārliecinās ieguldītājus piešķirt milzīgu nepieciešamo ilgtermiņa kapitāla finansējumu. Tam ir nepieciešami atbalstoši reglamentējošie noteikumi un rūpīgi virzīts finansiālais atbalsts, izmantojot atbilstīgus finanšu instrumentus, lai palīdzētu sākt projektus. Rezultāts būtu Eiropas pamata transporta tīkls, pārvietojot kravu un pasažieru plūsmas uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, ātrdarbīga platjosla, kas ir pieejama visās ES daļās, un enerģijas tīkls, kas var atraisīt iekšējā tirgus potenciālu, piekļūt jauniem enerģijas avotiem un izmantot jaunas, gudras tehnoloģijas.

– Modernising education systems at all levels. Excellence must even more become the guiding principle for education. We need more world-class universities, raise skill levels and attract top talent from abroad. A coordinated review of existing education and training programmes should be launched to develop an integrated approach in the context of the "Youth on the move" flagship. Most of the competences for education and employment policy lie with Member States, but the Union has a special responsibility to promote mobility and eliminate barriers across Europe. Existing mobility schemes in education have not only improved the skills, knowledge and education of the beneficiaries, they also stimulate competition between universities and educational systems. Demand currently goes well beyond the current supply – with Erasmus, at university level, limited to around 5% of students. Such programmes could be extended and the allocation of resources linked more clearly to the extent to which the opportunities of mobility are used in practice.

Šāds atbalsts jāvērš uz galvenajām prioritātēm – sastrēgumu novēršana stratēģiskajās Eiropas asīs, to paplašināšanas veicināšana un pārrobežu un intermodālu savienojumu izveide. Ir nepieciešami arī stingri kritēriji, lai atlasītu labākos projektus – tos, kas var pierādīt, ka tiem ir nepieciešamā vadības spēja, tos var sākt pieņemamā laikposmā un ka tie atbilst ilgtspējas kritērijiem. Lai gan atsevišķai infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļa transportam vai tīklu izveidei mazapdzīvotās kopienās, vienmēr būs nepieciešami publiskie ieguldījumi, projektu spēja piesaistīt privāto finansējumu arī varētu būt svarīgs kritērijs citām jomām. Būtu nepieciešama kopēja pieeja starp ES un valstu budžetiem, Eiropas Investīciju banku un privātiem finansējuma avotiem, lai noteiktu ieguldījumu prioritātes un nodrošinātu pareizo katalizatoru rīcībai. Tam ir nepieciešami pareizie reglamentējošie noteikumi ES līmenī, lai apvienotu līdzekļus no privātiem un publiskiem avotiem. Būtu jāapver arī tas, kā atbalstu varētu piešķirt projektiem, kas pārsniedz ES robežas, mūsu kaimiņvalstu un mūsu savstarpējam labumam.

Infrastructures of the future

3.2. Ilgtspējīga izaugsme

Cross-border infrastructure is one of the best examples of where the EU can plug gaps and deliver better value results. Transport, communication and energy networks bring enormous benefits to society at large. But market failures can mean that projects with high EU added value can fail to attract the investment needed from private companies. The result is a cost for the EU in terms of competitiveness, solidarity, and the effective functioning of the single market. Targeted financial support on EU level can help to kick-start such important projects, which often hold great commercial potential in the long term.

Enerģētikas un klimata politikas optimizācija resursu ziņā efektīvā ekonomikā

Countries like the United States and China are now launching huge, ambitious infrastructure investment drives. Maintaining competitiveness means that Europe has a particularly strong strategic interest in effective infrastructure, to lay the foundations for long-term economic growth. The EU needs to offer the right policy mix to stimulate the modernisation required, as well as maintaining the standards of existing infrastructure. This means a credible long-term policy framework which will convince investors to release the huge long-term capital finance required. It needs a supportive regulatory framework and carefully directed financial support through appropriate finance vehicles to help get projects off the ground. The result would be a European core transport network shifting freight and passenger flows towards more sustainable transport modes; high-speed broadband available in every part of the EU; and an energy network capable of delivering on the promise of the internal market, accessing new energy sources and exploiting new smart technologies.

Resursu efektivitātes, klimata pārmaiņu, energoapgādes drošības un energoefektivitātes problēmas risināšana ir viens no stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķiem. Tas nozīmē ne tikai ekonomikas uzlabošanu, lai sasniegtu saskaņotos mērķus, bet arī ieguldījumu sākšanu zaļākās tehnoloģijās un zaļākos pakalpojumos, kas atzīti kā tādi, kam ir lielākais turpmākā eksporta un turpmākās nodarbinātības potenciāls nozarē, kurā jau nodarbināti 3,5 miljoni eiropiešu[7]. Lai nodrošinātu šā vērienīgā mērķa sasniegšanu, efektīvi jāizmanto visi ES rīcībā esošie instrumenti, tostarp novatoriski finanšu instrumenti un avoti.

Such support needs to be targeted on key priorities – removing bottlenecks on strategic trans-European axes, encouraging their extension and building cross-border and inter-modal connections. Strict criteria are also needed to select the best projects: those that can demonstrate that they have the management capacity required and can be launched in a reasonable timeframe, and that they meet sustainability benchmarks. Whilst for some infrastructure, like rail transport or bringing networks to sparsely-populated communities, public investment will always be needed, for other areas the ability of projects to attract private financing could also be an important criterion. A common approach would be needed between the EU and national budgets, the European Investment Bank and private funding sources to determine the priorities for investment and to provide the right catalyst for action. This requires the right regulatory framework at EU level, to pool resources from private and public sources. Consideration should also be given to how support could include projects stretching beyond the borders of the EU, to the mutual benefit of our neighbours and ourselves.

Viena iespēja būtu pārveidot ES budžetu, lai radītu liela mēroga, īpašus fondus, kas paredzēti ieguldījumu veikšanai šādās jomās. Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns liecināja, kā bija iespējams noteikt un atbalstīt galvenos stratēģiskos enerģētikas projektus un novērst risku, ka kredītu trūkums apturēja šādus projektus. Tas palīdzēja piešķirt ticamību ES tālejošiem politikas virzieniem enerģētikas jomā, kā arī palielināt ieguldītāju vēlmi piešķirt kapitālu projektiem ar ilgu sagatavošanas laiku. Šo pieeju varētu turpināt kā iespēju, kas balstīta uz atsevišķām programmām. Tomēr šo prioritāšu optimizēšana dažādās programmās varētu būt efektīvāka pieeja, atzīstot, ka vienai un tai pašai rīcībai var būt dažādi mērķi un tai būtu jābūt dažādiem mērķiem vienlaicīgi. Tādu politikas mērķu kā klimata pārmaiņas un enerģētika pārākums jau norādītu uz politikas virzienu, piemēram, pētniecības, kohēzijas, lauksaimniecības un lauku attīstības, prioritāšu pārdalīšanu ar skaidru politisku virzību, kas līdzsvarota ar nepieciešamību izvairīties no jaunas neelastības. To varētu papildināt ar skaidru transversālu pienākumu noteikt gadījumus, kad programmas ir veicinājušas šādus politikas virzienus. Rezultātam būtu jānozīmē, ka ES būtu spējīga skaidri izklāstīt, kādi līdzekļi sekmē politikas virzienus, piemēram, novērš klimata pārmaiņas vai atbalsta energoapgādes drošību, neatkarīgi no instrumentiem, ar kuriem šie politikas virzieni īstenoti.

3.2. Sustainable growth

Kopējā lauksaimniecības politika

Mainstreaming energy and climate policies in a resource-efficient economy

Ilgtspējīgai ES ekonomikai ir nepieciešama plaukstoša lauksaimniecības nozare, kas veicina dažādus ES mērķus, tostarp kohēziju, klimata pārmaiņas, vides aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, veselības aizsardzību un konkurētspēju, kā arī pārtikas nodrošinājumu. Kopējās lauksaimniecības politikas vairāku reformu rezultātā atbalsts lauksaimniekiem arvien vairāk tika saistīts ar šo mērķu sasniegšanu, un budžeta dotācijas KLP daļa pēdējos gados pastāvīgi samazinās. Tendences turpināšanās rezultāts būtu tāds, ka lauksaimniecība joprojām saņemtu lielāko publisko ieguldījumu, kas ir slogs ES, nevis valstu budžetiem.

Tackling the challenge of resource efficiency, climate change, and of delivering energy security and efficiency, is one of the core objectives of the Europe 2020 strategy. This not only means gearing up the economy to deliver the agreed goals, but also kick-starting investment in the greener technologies and greener services recognised as having some of the greatest potential for future exports and future jobs as an industry which already employs 3.5 million Europeans [7]. To secure this ambitious goal, all the instruments at the EU's disposal, including innovative financial instruments and sources, need to be harnessed effectively.

Secīgas reformas ir tuvinājušas ES lauksaimniecību tirgum un palīdzējušas garantēt pārtikas nodrošinājumu, dabas resursu labāku apsaimniekošanu un stabilas lauku kopienas. Vairāk nekā vienu trešdaļu saimniecību ienākumu veido maksājumi no ES budžeta. ES lauksaimniecība joprojām ir kvalitatīvas pārtikas lielākais piegādātājs laikā, kad turpina pieaugt vajadzības iedzīvotājiem, kuru skaits pasaulē strauji palielinās. Agrorūpniecība ir ES ekonomikas svarīgs dinamisma avots.

One option would be to reshape the EU budget to create large-scale, dedicated funds devoted to the delivery of investment in such areas. The European Economic Recovery Plan showed how it was possible to identify and support key strategic energy projects, and address the risk that the credit crunch brought such projects to a standstill. It helped to give credibility to the EU's long-range policies on energy, as well as increasing the willingness of investors to release capital for projects with long lead-times. This approach could be taken forward as an option based on distinct programmes. Nevertheless, mainstreaming these priorities into different programmes may be a more effective approach, recognising that the same action can and should pursue different objectives at once. The primacy of policy goals like climate change and energy would already point to a re-prioritisation inside policies like research, cohesion, agriculture and rural development – with a clear political earmarking balanced by the need to avoid new rigidities. This could be accompanied with a clear cross-cutting obligation to identify where programmes had promoted such policies. The result should mean that the EU would be able to set out clearly what resources were contributing to policies like tackling climate change or supporting energy security, irrespective of the instruments through which these policies are delivered.

Tomēr ir arī nepārprotami jautājumi, kas jārisina. Tiešo maksājumu piešķiršana ir balstīta uz atsauces vērtībām, ko izmanto jau vairāk nekā desmit gadus, un lauksaimniekiem veikto tiešo maksājumu līmeņi dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Lai gan dažas atšķirības var pamatot, pastāv stingra apņēmība arvien vairāk pakāpeniski tuvināt maksājumu līmeņus. Vēsturisko atsauču atcelšana mainītu ar atkarību saistītos paradumus, kas neļauj stimulēt faktisku rezultātu sasniegšanu. Tas radītu arī jautājumus par spiedienu lauksaimnieku ienākumiem un par ražošanas izmaksām, kā arī jautājumu par KLP abu pīlāru mērķu un prioritāšu noteikšanu.

The Common Agriculture Policy

Eiropadome jūnijā uzsvēra, ka ilgtspējīga, produktīva un konkurētspējīga lauksaimniecības nozare varētu dot svarīgu ieguldījumu stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā, apsverot lauku apvidu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, tajā pašā laikā nodrošinot godīgu konkurenci.

A sustainable EU economy needs a thriving agricultural sector making its contribution to a wide variety of EU objectives – including cohesion, climate change, environmental protection and biodiversity, health and competitiveness, as well as food security. A series of reforms to the Common Agricultural Policy has seen support to farmers increasingly linked to delivering these goals and the share of the CAP in the overall budget falling steadily in recent years. Continuing the trend would still leave agriculture representing a major public investment – one falling on the EU's shoulders, rather than on national budgets.

Reformu varētu turpināt dažādos veidos:

Successive reforms have brought EU agriculture closer to the market and helped to deliver food security, a better management of natural resources and stable rural communities. Over one third of farm income relies on payments from the EU budget. EU farming continues to be a major supplier of high quality food at a time when the needs of a rapidly growing world population continue to grow. The agro-industry is an important source of dynamism in the EU economy.

- turpmāk virzot KLP uz ES plašākām politikas prioritātēm ar „zaļāku” tiešo atbalstu, lai atbalstītu prasīgāku vides praksi un pozitīvus uzlabojumus inovācijas un konkurētspējas palielināšanai laukos papildus savstarpējas atbilstības jēdzienam;

However, there are also clear issues to address. The allocation of direct payments is based on reference values now over a decade old, and the levels of direct payments to farmers vary considerably from one Member State to another. Whilst some variation can be justified, there is a strong case for progressively bringing payments levels closer together. Moving away from historical references would also avoid a culture of dependency which may hold back the use of incentives to ensure that results are delivered. This would also raise issues with regard to pressure on farmers' income and on production costs, as well as the question of targeting and prioritisation of both pillars of the CAP.

- lauku attīstības mērķim būtu jābūt veicināt konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari un inovāciju tādās jomās kā ražošanas procesi un tehnoloģiskais progress, ekonomiskā dažādošana lauku apvidos, vides un dabas resursu saglabāšana, klimata pārmaiņu novēršana, gan samazinot tās, gan pielāgojoties tām, palīdzība ūdens resursu apsaimniekošanai un resursu efektivitātei un īpaša atbalsta piedāvāšana tiem, kas ir visnelabvēlīgākajā situācijā lauku ekonomikā, tostarp tiem, kas saskaras ar problēmām, piemēram, pārtuksnešošanos;

The European Council underlined in June how a sustainable, productive and competitive agricultural sector could make an important contribution to the Europe 2020 strategy, considering the growth and employment potential of rural areas while ensuring fair competition.

- paļaušanās uz tirgu kopā ar tādu apdrošināšanas veidu attīstību, kas ir saderīgi ar PTO „zaļo kasti”, un citiem instrumentiem to risku pārvaldībai, kas ir saistīti ar ienākumu pēkšņām izmaiņām, apvienojumā ar labākiem konkurences apstākļiem pārtikas apritē;

Continuing along the path of reform could be pursued in different ways:

- labāka sinerģija starp lauku attīstību un citiem ES politikas virzieniem, lai palīdzētu īstenot politikas virzienus tādās jomās kā pētniecība, nodarbinātība un tīkla infrastruktūra, tostarp integrācija ar kopēju stratēģisku satvaru un valstu reformu programmām Eiropa 2020 ietvaros.

– Further targeting the CAP on the EU's broader policy priorities with the greening of direct aids to support more demanding environmental practices and positive improvements to boost innovation and competitiveness in the countryside, in addition to the cross-compliance concept;

Tāpēc KLP reformu varētu īstenot ar dažādu pakāpju intensitāti. Tā varētu aprobežoties ar dažu pašreizējo nesaskaņu novēršanu, piemēram, lielāka vienlīdzība tiešo maksājumu sadalē starp dalībvalstīm un lauksaimniekiem. Tā varētu veikt lielākas politikas pārveides, lai nodrošinātu, ka tā kļūst ilgtspējīgāka un pārveido līdzsvaru starp dažādiem politikas mērķiem, lauksaimniekiem un dalībvalstīm, jo īpaši ieviešot mērķtiecīgāku pieeju prioritātēm. Radikālāka reforma ietu tālāk, virzoties prom no ienākumu atbalsta un vairuma tirgus pasākumu un piešķirot prioritāti vides un klimata pārmaiņu mērķiem, nevis KLP ekonomiskajai un sociālajai dimensijai.

– Rural development should aim at fostering a competitive agricultural sector and innovation in areas like production processes and technological progress; economic diversification in rural areas; preserving the environment and natural resources; addressing climate change, both mitigation and adaptation; helping water management and resource efficiency; and offering specific support to the most disadvantaged in the rural economy – including those facing issues such as desertification;

3.3. Integrējoša izaugsme

– Reliance on the market, coupled with the development of forms of insurance compatible with the WTO "green box", and other tools for the management of risks linked to sudden shifts in incomes, combined with better competitive conditions in the food supply chain;

Kohēzijas politika un Eiropa 2020

– Better synergy between rural development and other EU policies, to help deliver policies in areas such as research, employment and network infrastructure, including integration with a common strategic framework and the National Reform Programmes under Europe 2020.

Kohēzija ir izrādījies viens no sekmīgākajiem veidiem, lai Savienība parādītu savu apņemšanos solidaritātes jomā, vienlaikus veicinot izaugsmi un labklājību visā ES. Šai politikai ir pozitīva ietekme uz visiem – ieguldījumi ES ekonomikā sniedz ieguvumus visām dalībvalstīm. Tā nodrošina ieguldījumus modernizācijai, veicina izaugsmi ES visnabadzīgākajās daļās un darbojas kā katalizators izmaiņām visos Eiropas reģionos. Tā palielina tirgus un rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas ES kopumā. Apvienojumā ar strukturālu reformu un makroekonomisko stabilitāti tā var patiešām veicināt izaugsmi. Tomēr, lai nodrošinātu šos ieguvumus, kohēzijas finansējums rūpīgi jāplāno, lai palielinātu tā pievienoto vērtību. Tas norāda uz disciplinētu pievēršanos Eiropa 2020 mērķiem un stingru pievēršanos rezultātiem.

Reform of the CAP could therefore be pursued with different degrees of intensity. It could restrict itself to ironing out some current discrepancies, such as more equity in the distribution of direct payments between Member States and farmers. It could make major overhauls of the policy in order to ensure that it becomes more sustainable, and reshapes the balance between different policy objectives, farmers and Member States, in particular by introducing a more targeted approach to priorities. A more radical reform would go further, moving away from income support and most market measures, and giving priority to environmental and climate change objectives rather than the economic and social dimensions of the CAP.

Kohēzijas tēriņu 2007.-2013. gadā atvēlēšana Lisabonas stratēģijas mērķiem ir sniegusi ieguvumus no dažādu finanšu instrumentu izmantošanas, lai sasniegtu galvenos politikas mērķus. Nākamajam periodam stratēģija Eiropa 2020 nodrošina kopēju prioritāšu skaidru kopumu un skaidru satvaru finansēšanas prioritāšu noteikšanai. Eiropa 2020 pieļauj daudz lielāku koncentrāciju nekā iepriekš. Varētu noteikt skaidras prioritātes, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, strādājot pie atbalsta jauniem uzņēmumiem, inovācijas, emisiju samazināšanas, vides kvalitātes uzlabošanas, universitāšu modernizācijas, energoietaupījumiem, enerģijas, transporta un telekomunikāciju tīklu izstrādes ar kopēju ES nozīmi, ieguldījumiem pētniecības infrastruktūrā, cilvēkkapitāla attīstības un aktīvas integrācijas, lai palīdzētu izskaust nabadzību.

3.3. Inclusive growth

Kohēzijas politikas un Eiropa 2020 nepārprotamā saikne nodrošina reālu iespēju, lai turpinātu palīdzēt ES nabadzīgākajiem reģioniem pārvarēt atpalicību un turpmāk izstrādātu kohēzijas politiku par svarīgu visas ES izaugsmes veicinātāju. Valstu reformu programmas ir pareizais instruments, lai nodrošinātu, ka ES kohēzijas tēriņi un valstu reformu un tēriņu prioritātes efektīvi darbotos kopā.

Cohesion policy and Europe 2020

Kohēzijas politikai būtu jākļūst par standarta balstu stratēģijas Eiropa 2020 gudras, integrējošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķiem visos reģionos. Tas var būt nozīmīgs virzītājspēks politikai, pastiprinot Līgumā noteiktos pienākumus stiprināt Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, lai paātrinātu atšķirību samazināšanas procesu starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem. Tāpat kā šodien Kopienas līdzekļi būtu jāpiešķir nabadzīgākajiem reģioniem un dalībvalstīm saskaņā ar Savienības apņemšanos solidaritātes jomā. Kohēzijas politikas atbalsts ir svarīgs arī pārējai Savienībai, lai risinātu tādus jautājumus kā sociālā atstumtība vai vides pasliktināšanās (piemēram, apdzīvotās vietās), lai atbalstītu ekonomikas pārstrukturēšanu un pārietu uz novatoriskāku un uz zināšanām balstītu ekonomiku, radītu darbavietas un uzlabotu prasmes. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem reģioniem, kas vēl nav pārvarējuši atpalicību. Pārejas atbalsta vienkārša un taisnīga sistēma ļautu izvairīties no ekonomiska trieciena sakarā ar finansējuma pēkšņu samazināšanos.

Cohesion has proved one of the most successful ways for the Union to demonstrate its commitment to solidarity, while spreading growth and prosperity across the EU. The policy has positive effects for all: investing in the economies of the EU benefits all Member States. It provides investment for modernisation, galvanises growth in the least prosperous parts of the EU and acts as a catalyst for change in all Europe's regions. It increases markets and creates new business opportunities for the EU as a whole. When coupled with structural reform and macroeconomic stability, it can make a real contribution to growth. However, to ensure these benefits, cohesion funding must be accurately targeted so that its added value is maximised. This points to a disciplined concentration on the objectives of Europe 2020, and a rigorous concentration on results.

Ir nepieciešami vairāki pielāgojumi pašreizējā stratēģiskajā plānošanā, lai palielinātu stratēģiskās plānošanas pievienoto vērtību Eiropas Savienībai, izmantojot ciešāku koordināciju starp stratēģiju Eiropa 2020 un kohēzijas politiku. Šai koordinācijai ir nepieciešami skaidrāki norādījumi Eiropas līmenī, stratēģiskāks sarunu process starp partneriem vietējā un reģionālā līmenī, dalībvalstīm un Eiropas Komisiju un gūtā progresa pienācīga pēckontrole. Rezultātam būtu jābūt kopējai apziņai, ka Eiropa 2020 virza politiku visos līmeņos, ka visi ir atbildīgi par darbībām, kas jāveic partnerībā ES, valstu un reģionālā līmenī.

The earmarking of cohesion spending in 2007-2013 to the objectives of the Lisbon strategy has shown the benefits of using a variety of financial instruments to pursue overarching policy objectives. For the next period the Europe 2020 strategy provides both a clear set of common priorities, and a clear framework for identification of funding priorities. Europe 2020 allows a much greater concentration than in the past. Clear priorities could be fixed to deliver smart, sustainable and inclusive growth, with work on: support for new businesses; innovation; reducing emissions; improving the quality of our environment; modernising universities; energy saving; the development of energy, transport and telecommunication networks with a common EU interest; investment in research infrastructure; human capital development; and active inclusion to help the fight against poverty.

Lielāka koncentrācija un saskaņotība

The explicit linkage of cohesion policy and Europe 2020 provides a real opportunity to both continue to help the poorer regions of the EU to catch up, and to develop further cohesion policy into an important enabler of growth for the whole of the EU. The National Reform Programmes offer the right vehicle to ensure that EU cohesion spending and national reform and spending priorities are working effectively in tandem.

Lai nākotnē palielinātu kohēzijas tēriņu ietekmi, būs jānodrošina, lai dalībvalstis un reģioni koncentrētu ES un valstu līdzekļus uz saskaņotām ES prioritātēm. To var panākt, nosakot ierobežotu skaitu Eiropas nozīmes prioritāšu, kas ar stratēģijas Eiropa 2020 starpniecību ir saistītas ar nozaru politikas mērķiem. Šāda „izvēlne” ar tematiskām prioritātēm, kas ir tieši saistītas ar integrētajām pamatnostādnēm un Eiropa 2020 vadošajiem projektiem, tiktu iekļauta juridiskajos instrumentos kohēzijas jomā, atspoguļojot arī kohēzijas politikas spēju pievērsties dažādām vajadzībām (piemēram, no lielas infrastruktūras dažos reģionos līdz nelieliem kopienas vadītiem projektiem trūcīgās apdzīvotās vietās). Transversālas prioritātes, piemēram, inovācija, būtu obligātas. Attīstītākie reģioni varētu piešķirt visu pieejamo finanšu piešķīrumu divām vai trim prioritātēm, turpretim mazāk attīstītie reģioni varētu novirzīt vairāk līdzekļu nedaudz plašākam prioritāšu diapazonam.

Cohesion policy should become a standard bearer for the objectives of smart, inclusive and sustainable growth of the Europe 2020 strategy in all regions. This can be a powerful driver for the policy, reinforcing the Treaty obligations of strengthening the Union's economic, social and territorial cohesion, so as to accelerate the process of reducing disparities between the levels of development of the different regions. As today, Community resources should be focused on the poorest regions and Member States in line with the Union's commitment to solidarity. Cohesion policy support is also important for the rest of the Union – to tackle issues like social exclusion or environmental degradation (for example in urban areas), to support economic restructuring and the shift to a more innovative and knowledge based economy, and to create jobs and improve skills. Particular attention needs to be paid to those regions which have not yet completed their process of catching up. A simple and fair system of transitional support would avoid an economic shock due a sudden drop of funding.

Būtu svarīga lielāka saskaņotība un koordinācija ar citiem ES instrumentiem ES politikas virzienu īstenošanai tādās jomās kā transports, komunikācijas, enerģētika, lauksaimniecība, vide un inovācija. ES atbalsta saņēmēji iegūtu saskanīga programmu kopuma piedāvājumu, kas papildina viena otru un nodrošina „gudru specializāciju”, nevis tiktu konfrontēti ar daudzām shēmām, kas daļēji pārklājas, un dažādiem noteikumiem. Attiecināmības un īstenošanas noteikumu lielāka saskaņošana būtu svarīgs solis ceļā uz ES politikas virzienu integrētāku īstenošanu uz vietas.

A number of adjustments to the current strategic programming are needed to increase the EU added value of strategic programming, through closer coordination between Europe 2020 and Cohesion Policy. This coordination requires clearer guidance at the European level, a more strategic negotiation process between partners at local and regional level, the Member State and the European Commission, and a proper follow-up of progress made. The result should be a common sense that Europe 2020 is driving policy at all levels, that all have ownership of actions to be undertaken in partnership by EU, national and regional levels.

Kopējs stratēģisks satvars

Greater concentration and coherence

Lai stiprinātu ES politikas virzienu integrāciju stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanai un saskaņā ar integrētajām pamatnostādnēm, Komisija varētu pieņemt kopēju stratēģisku satvaru, kurā izklāstīta visaptveroša ieguldījumu stratēģija, kas Eiropa 2020 mērķus un nolūkus pārvērš ieguldījumu prioritātēs. Tajā jo īpaši tiktu noteiktas ieguldījumu vajadzības attiecībā uz galvenajiem mērķiem un vadošajiem projektiem. Tajā tiktu noteiktas arī reformas, kas ir nepieciešamas, lai palielinātu ar kohēzijas politiku atbalstīto ieguldījumu ietekmi.

To maximize the impact of cohesion spending in the future, it will be necessary to ensure that Member States and regions concentrate EU and national resources on agreed EU priorities. This can be achieved by identifying a limited number of priorities of European importance, linked through the Europe 2020 Strategy to sectoral policy objectives. Such a "menu" of thematic priorities directly linked to the Integrated Guidelines and flagship projects of Europe 2020 would be presented in the legal instruments for cohesion, reflecting also the ability of cohesion policy to address different needs (such as from large infrastructure in some regions to small community led projects in deprived urban areas). Crosscutting priorities, such as innovation, would be obligatory. More developed regions could be required to allocate the entirety of the financial allocation available to two or three priorities, while less developed regions could devote their larger resources to a slightly wider range of priorities.

Šāds satvars aizstātu stratēģisku pamatnostādņu atsevišķu kopumu pašreizējo pieeju politikas virzieniem un nodrošinātu lielāku koordināciju starp tiem. Tas ietvertu rīcību, uz kuru šodien attiecas Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Satvarā tiktu noteiktas arī saiknes un koordinācijas mehānismi ar citiem ES instrumentiem, piemēram, pētniecības, inovācijas, mūžizglītības un tīklu programmām.

Increased coherence and coordination with other EU instruments delivering EU policies in areas including transport, communications, energy, agriculture, environment, and innovation would be essential. Beneficiaries of EU support should be offered a consistent set of programmes complementing each other and allowing for "smart specialisation", rather than being confronted with a multitude of partially overlapping schemes and different rules. A greater harmonization of eligibility and implementation rules would be an important step towards a more integrated delivery of EU policies on the ground.

Attīstības un ieguldījumu partnerības līgums, lai pievērstos ES atbalsta rezultātiem

A common strategic framework

Pamatojoties uz stratēģisko satvaru, dalībvalstis iekļautu savu attīstības stratēģiju savās valstu reformu programmās, lai nodrošinātu ES prioritāšu stingru piederību valstu un reģionālam līmenim. Šī stratēģija noteiktu, kā dalībvalsts un tās reģioni cenšas pievērsties prioritātēm un mērķiem, kas noteikti stratēģijā Eiropa 2020 , vadošajos projektos un tematiskos un valstīm specifiskos ieteikumos. Tajā tiktu noteiktas arī pozitīvās izmaiņas, ko tās tiecas sasniegt ar ES atbalstu. Pārrunu ar Komisiju rezultāts būtu attīstības un ieguldījumu partnerības līgums starp Komisiju un dalībvalsti, kurā atspoguļotas partneru saistības valstu un reģionālā līmenī.

In order to strengthen the integration of EU policies for the delivery of the Europe 2020 strategy and in accordance with the Integrated Guidelines, the Commission could adopt a common Strategic Framework, outlining a comprehensive investment strategy translating the targets and objectives of Europe 2020 into investment priorities. It would identify, in particular, investment needs in relation to headline targets and flagship projects. It would also highlight the reforms needed to maximise the impact of investment supported by cohesion policy.

Līgumā tiktu noteikti sasniedzamie mērķi, kā tiks noteikts un novērtēts šo mērķu sasniegšanā gūtais progress un valstu un ES līdzekļu sadalījums starp prioritārajām jomām un programmām. Līgumā tiktu noteikts arī ierobežots skaits nosacījumu, kas ir saistīti ar reformām, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu mērķu efektīvu sasniegšanu. Attiecīgā gadījumā tajā tiktu noteikti iekļaujami stratēģiski projekti (piemēram, galvenie transporta un enerģētikas starpsavienojumi). Tajā tiktu aprakstīta arī koordinācija starp ES līdzekļiem, kas jāpiemēro valstu līmenī.

Such a framework would replace the current approach of separate sets of strategic guidelines for policies and would ensure greater coordination between them. It would encompass the actions covered today by the Cohesion Fund, the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the European Fisheries Fund and the European Agricultural Fund for Rural Development. The framework would also identify linkages and coordination mechanisms with other EU instruments such as programmes for research, innovation, lifelong learning, and networks.

Šādas pieejas rezultāts būtu saistīt līdzekļu sākotnējo potenciālo sadalījumu starp dalībvalstīm un reģioniem – politiska izvēle par to, kā paust solidaritāti, – ar efektīvu mehānismu, kas nodrošina, lai atbalsta līmenis būtu pieskaņots mērķu un nolūku sasniegšanai.

A Development and Investment Partnership Contract to focus on the results expected from EU support

Izdevumu kvalitātes uzlabošana

Based on the Strategic Framework, Member States would present their development strategy in their National Reform Programmes, in order to ensure strong ownership of EU priorities and national and regional level. This strategy would identify how the Member State and its regions seek to address the priorities and targets established in Europe 2020, the Flagship projects and thematic and country-specific recommendations. It would also define the positive changes they aim to achieve with EU support. The result of the discussion with the Commission would be a Development and Investment Partnership Contract between the Commission and the Member State reflecting the commitments of partners at national and regional level.

Publiskā sektora institucionālās spējas valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir galvenais faktors politikas virzienu sekmīgai izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu Eiropa 2020 mērķus. Kopienas līdzekļu vienmērīga apgūšana lielā mērā ir atkarīga arī no iesaistīto valsts iestāžu un saņēmēju tehniskajām un administratīvajām spējām. Institucionālo un administratīvo spēju stiprināšana var būt pamatā strukturāliem pielāgojumiem un veicināt izaugsmi un nodarbinātību – un, savukārt, ievērojami uzlabot publisko izdevumu kvalitāti. Tāpēc finanšu līdzekļu piešķiršanā būtu jāņem vērā dalībvalstu un reģionu spēja efektīvi izmantot šos līdzekļus un nepieciešamība ievērot līdzfinansējuma un papildsamazinājuma principu, atzīstot spiedienu uz valstu budžetiem.

The Contract would set out the objectives to be achieved, how progress towards the achievement of these objectives will be quantified and measured and the allocation of national and EU resources among priority areas and programmes. The Contract would also establish a limited number of conditionalities, linked to the reforms needed to ensure effective delivery. Where relevant, it would identify strategic projects to be included (e.g. key transport and energy interconnectors). It would also describe the coordination between EU funds to be applied at national level.

Kohēzijas politikai var būt svarīga loma šajā ziņā, finansējot institucionālo spēju veidošanas pasākumus, veicinot administratīvo reformu un sekmējot uz izpildi un rezultātiem vērstu kultūru. To varētu padziļināt ar mērķtiecīgiem tehniskās palīdzības mehānismiem, lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus lielu ieguldījumu programmu sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzīšanā tādās jomās kā tīkla infrastruktūra vai vide.

The result of such an approach would be to link the initial potential allocation of resources between Member States and regions – a political choice about how to express solidarity – with an effective mechanism ensuring that the level of support is matched by the achievement of targets and objectives.

Vēl viena metode, lai palielinātu tēriņu kvalitāti, būtu ieviest sava veida kvalitatīvu konkurenci starp programmām, kas pretendē uz kohēzijas finansējumu. Tas varētu nozīmēt kohēzijas finansējuma ierobežotas daļas atlikšanu ar izpildi saistītā rezervē, kas ir pieejama visām attiecināmajām dalībvalstīm un reģioniem. To sadalītu, pamatojoties uz valstu un reģionālo programmu gūto progresu Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā.

Improving the quality of expenditure

Pareizās prasmes rītdienas darbaspēkam

The institutional capacity of the public sector at national, regional and local level is key for successful development, implementation and monitoring of the policies needed to reach Europe 2020 objectives. The smooth absorption of Community resources also critically depends on the technical and administrative capacity of the participating public authorities and beneficiaries. Strengthening institutional and administrative capacity can underpin structural adjustments and foster growth and jobs – and in turn significantly improve the quality of public expenditure. The allocation of financial resources should therefore take into account the capacity of Member States and regions to effectively utilise these resources and the need to respect the principles of co-financing and additionality, as well as recognising the pressure on the national budgets.

Darbaspēks ar vairāk un labākām prasmēm ir svarīgs uz zināšanām balstītai Eiropas ekonomikai. Lai dabūtu darbu, būs vajadzīgas aizvien augstāka līmeņa prasmes. Tāpēc ES rīcība būtu jāvērš uz 2020. gada mērķu sasniegšanu, mācībām rītdienas ekonomikas vajadzībām. Mērķtiecīgiem ieguldījumiem var būt nozīmīga pievienotā vērtība, veicinot pielāgošanās spēju un mūžizglītību, jo īpaši atbalstot valstu stratēģijas izglītības un mācību sistēmu reformēšanai un institucionālo spēju uzlabošanai.

Cohesion policy can play an important role in this respect by financing institutional capacity measures, promoting administrative reform, and fostering a culture geared to performance and results. This could be deepened through focused technical assistance facilities to support Member States and regions in preparing, implementing and monitoring large investment programmes in areas such as network infrastructure or environment.

Eiropas Sociālais fonds jau atbalsta mācības aptuveni 9 miljoniem eiropiešu katru gadu. Tas atspoguļo līdzsvaru ES ekonomikas politikas virzienos – praktisks pierādījums tam, kā ES aktīvi veicina integrāciju līdzās izaugsmei. Tā izmanto pārrobežu pieredzi, lai sniegtu atbalstu sociālām grupām vai politikas jomām, kas citādi saņemtu nelielu atbalstu vai vispār nesaņemtu atbalstu, kā arī īpaši pievērstos novatoriskām pieejām nodarbinātībai, mācībām un sociālai integrācijai.

Another technique to increase the quality of spending would be to introduce some form of qualitative competition among programmes for cohesion funding. This could mean setting aside a limited share of cohesion funding in a performance reserve open to all eligible Member States and regions. It would be allocated on the basis on progress made by national and regional programmes towards Europe 2020 objectives.

Eiropas Sociālais fonds varētu pārorientēties uz 2020. gada mērķu sasniegšanu. Visaptveroša Eiropas nodarbinātības iniciatīva varētu uzlabot prasmes, mobilitāti, pielāgošanās spēju un dalību sabiedrībā, izmantojot kopīgas iniciatīvas izglītības, nodarbinātības un integrācijas jomā. Vēl viena joma, kam ir tieša nozīme Eiropas Savienībai, ir minoritāšu, piemēram, romu, un migrantu integrācija, kurā rīcība, lai nodrošinātu sociālo integrāciju un likumīgas tiesības migrantiem, ir cieši saistīta ar ES pieeju migrācijai kopumā. Tajā pašā laikā darbavietu un prasmju nozīme ES vīzijai par ekonomiku norāda uz nepieciešamību pēc lielākas redzamības un prognozējamiem finansējuma apmēriem kopējā stratēģiskajā kohēzijas satvarā, kas aprakstīts iepriekš.

The right skills for tomorrow's workforce

Atbalsts grūtībās nonākušām nozarēm

A workforce with more and better skills is central to a European economy built on knowledge. More and more jobs will rely on higher skills. EU action should therefore be focused on securing the 2020 objectives, training for the needs of tomorrow's economy. Targeted investment can offer significant added value in encouraging adaptability and lifelong learning, in particular by assisting national strategies for reforming education and training systems and for improving institutional capacity.

ES ekonomikas apmērs un daudzveidība nozīmē, ka neizbēgami ir brīži, kad daudzu saņemtie ieguvumi ir uz dažu rēķina. Piemērs varētu būt tirdzniecības nolīgums, kas atver nozīmīgus jaunus tirgus ES eksportam, bet kas nozīmē konkurences apstākļu krasas izmaiņas konkrētām nozarēm. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds jau ir bijis labs piemērs tam, kā var novērst šādas lokalizētas negatīvas sekas, un varētu nodrošināt pastāvīgu paplašinātu fondu, lai palīdzētu mazināt atsevišķu būtisku pārtraukumu ietekmi uz dalībvalsts darbaspēku. Šā fonda darbība ir arī jāvienkāršo, lai tas kļūtu atsaucīgāks pret ekonomisko apstākļu izmaiņām.

The European Social Fund already supports training for some 9 million Europeans each year. It reflects a balance in EU economic policies – a practical demonstration of how the EU actively promotes inclusion alongside growth. It uses cross-border experience to bring support to social groups or policy areas that would otherwise receive little or no support, as well as a special focus on innovative approaches to employment, training and social inclusion.

3.4. Pilsoniskums

The European Social Fund could be refocused on securing the 2020 objectives. A comprehensive European Employment initiative could improve skills, mobility, adaptability and participation in society through joint initiatives in the area of education, employment and integration. Another strand of direct importance to the EU is the integration of minorities such as the Roma and migrants, where action to ensure social inclusion and legal rights for migrants is closely linked to the EU approach to migration as a whole. At the same time, the importance of jobs and skills to the EU's vision for the economy points to the need for both greater visibility and predictable funding volumes within the common strategic cohesion framework described above.

Daudzas ES izdevumu programmas dažādos veidos veicina ES pilsoniskuma konsolidāciju. Katru reizi, kad pilsoņi redz konkrētu ES darbības efektu – mobilitātes stipendijas, pētniecības rezultāti, vietējie kohēzijas projekti –, tas palīdz ilustrēt Savienības aicinājumu kalpot tās pilsoņiem. Programmas kultūru daudzveidības atbalstam palīdz demonstrēt, kā Eiropas integrācija var skart pilsoņus visdažādākajos veidos.

Supporting sectors put under pressure

ES darbība šajā jomā ietver arī "tiesību" dimensiju – pamattiesību un ES vērtību veicināšanu. Pasākumi varētu ietvert ES kā tiesiskuma telpas izveidi, lai novērstu šķēršļus pārrobežu civilprocesu labai darbībai un uzņēmēju un klientu attiecībām, veicinot savstarpēju atzīšanu un uzticamību kriminālprocesos un sekmējot piekļuvi tiesiskumam visā ES.

The scale and diverse profile of the EU economy means that inevitably, there are times when the benefits enjoyed by the many come at the cost of the few. An example might be a trade agreement that opens up significant new markets for EU exports, but which means a significant change in the competitive climate for particular sectors. The European Globalisation Adjustment Fund has already provided a good example of how such localised negative effects can be tackled, and an extended fund could be put on a permanent footing to help cushion the impact of certain major disruptions on the workforce in a Member State. The functioning of this Fund needs also to be simplified to become more reactive to changes of economic circumstances.

Savukārt, īpašās kultūras un pilsoniskuma programmas palīdz eiropiešiem pārvarēt kultūras barjeras un pilnībā izmantot Eiropas telpas sniegtās iespējas. Dažādas programmas, kuru mērķis ir veicināt kultūras sadarbību un Eiropas kultūras mantojumu, pilsoņu aktīvu līdzdalību un jauniešu iesaistīšanos Eiropas sabiedrībā, varētu integrēt vienā spilgtā programmā, kas veicinātu Eiropas vienotību daudzveidībā un gūtu labumu no vienotas pārvaldības.

3.4. Citizenship

ES atbildību pret saviem pilsoņiem parāda arī Eiropas Savienības Solidaritātes fonds. Tas deva iespēju ES apliecināt kolektīvo apņemšanos palīdzēt krīzes situācijās. Kopš 2002. gada ES spēja piešķirt vairāk nekā 2,1 miljardu euro, lai atbalstītu dalībvalstis un reģionos, ko skārušas lielas dabas katastrofas. Tomēr pieredze liecina par dažiem būtiskiem ierobežojumiem un trūkumiem fonda darbībā. Risināmie jautājumi ir ātrums, ar kādu iespējams sniegt palīdzību no fonda, pārredzamība fonda izmantošanas kritērijos un tā darbības ierobežošana, sniedzot palīdzību tikai dabas katastrofu gadījumā. Piemēram, šobrīd fondam nav pastāvīga finansējuma un no tā nav iespējams sniegt palīdzību visa veida lielu katastrofu gadījumā. ES budžeta ieguldījums varētu arī palīdzēt novērst tos sistēmas trūkumus, kas neļauj pietiekami ātri nosūtīt dalībvalstu civilās aizsardzības komandas uz vietām, kur vajadzīga to palīdzība, un palīdzēt izveidot efektīvu civilās aizsardzības tīklu; tā būtu ES sadarbība, ar kuru varētu panākt ievērojami labāku palīdzību cilvēkiem nelaimē – gan ES teritorijā, gan ārpus tās.

Many different EU spending programmes contribute in different ways to the consolidation of EU citizenship. Every time a citizen sees the concrete effects of EU action – from mobility grants to the results of research to local cohesion projects – it helps to illustrate the vocation of the Union to serve its citizens. Programmes which support cultural diversity help to show how European integration can touch citizens in a huge variety of ways.

Vēl viena svarīga joma, kas tieši skar pilsoņus, ir izdevumi par politikām, kas ir būtiski svarīgas brīvības, drošības un tiesiskuma nodrošināšanai. Tās ir politikas, attiecībā uz kurām ir acīmredzamas kopējas intereses sekmīgā īstenošanā. Atbalsts efektīvai robežu pārvaldībai, informācijas un zināšanu apmaiņai nolūkā efektīvi piemērot tiesiskumu vai īstenot patvēruma un migrācijas politikas dod labumu Savienībai kopumā. Nākamajā finansēšanas periodā uzsvars liekams uz ārējo robežu pārvaldību (tostarp SIS II/VIS un turpmāko ieceļošanas / izceļošanas sistēmu), atgriešanas politiku, patvērumu un likumīgo ieceļotāju integrāciju. Šajos jautājumos sloga sadalīšana starp dalībvalstīm, atbalsts valstu pārvaldes iestādēm un resursu apvienošana ES budžetā ir prioritātes, lai rastu izmaksu ziņā racionālus veidus šo politiku efektīvai īstenošanai.

EU action in this area also covers the "rights" dimension, such promoting fundamental rights and EU values. Action could include developing the EU as an area of justice to eliminate obstacles for the good functioning of cross-border civil proceedings and business-to-consumer relations, promoting mutual recognition and mutual trust in criminal proceedings, and fostering access to justice throughout the EU.

3.5. Pirmspievienošanās atbalsts

More specific cultural and citizenship programmes also help preparing Europeans to overcome cultural barriers and use the opportunities of the European space to the full. Different programmes aiming at promoting cultural cooperation and Europe's cultural heritage, citizens' interaction and the involvement of young people in European society might be integrated into one visible programme promoting European unity in diversity and could benefit from joint management.

Finanšu atbalsts ciešākai integrācijai paplašināšanās procesā palīdz ES sasniegt savus mērķus vairākās jomās, kas ir būtiski svarīgas ekonomikas atveseļošanai un ilgtspējīgai izaugsmei, šādas jomas ir enerģētika, tīklu infrastruktūra, vides aizsardzība un centieni risināt ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus. Tas arī palīdz nodrošināt to, ka kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis ir pilnībā gatavas iespējamam pievienošanās procesam, tas paredz arī, ka šīs valstis tiks rosinātas ietvert savās prioritātēs ar Eiropa 2020 mērķiem saistītās ES prioritātes. Tādējādi tas arī turpmāk būs viens no instrumentiem, ar kuru veicina sekmīgu paplašināšanos.

The responsibilities of the EU towards its citizens are also shown in the European Union Solidarity Fund. This has allowed the EU to demonstrate its collective commitment to help respond to situations of crisis. Since 2002, the EU has been able to grant more than € 2.1 billion to support Member States and regions hit by major natural disasters. However, experience points to some important limitations and weaknesses in the operation of the Fund. The speed with which aid from the Fund is made available, the transparency of the criteria for mobilising the Fund and its limitation to disasters of natural origin are all issues to address. For example, the Fund is not funded on a permanent footing and cannot help follow all kinds of major disasters. An EU budget contribution could also help to plug gaps in the system which prevent Member States' civil protection teams from being deployed quickly where they are needed, and help the development of an effective civil protection network – an example of EU cooperation that can make a real difference to those in need both inside and outside the EU.

3.6 Eiropa pasaulē

Another important area of direct relevance to citizens is spending on policies central to the delivery of freedom, security and justice. These are policies where there is a clear common interest in successful delivery. Support to effective border management, to the exchange of information and expertise to apply justice effectively, or to implement policies on asylum and migration, benefits the Union as a whole. The emphasis in the next financing period will have to be on management of external borders (including SIS II/VIS and the future entry/exit system), return policy, asylum and integration of legal immigrants. On these issues, burden sharing among Member States, support to the work of national administrations and pooling of resources with the EU budget are priorities in order to find cost-effective ways of ensuring the effective delivery of these policies.

Eiropieši uzskata, ka ES ir jāaizstāv savas intereses un jāizmanto sava ietekme starptautiskajā sabiedrībā. Tādus jautājumus kā nabadzības mazināšana, migrācija, konkurētspēja, klimata pārmaiņas, enerģētika, terorisms un organizētā noziedzība iespējams risināt tikai starptautiskā kontekstā. Globalizācijas ērā ir būtiski, ka iekšējā programma ilgtspējīgas izaugsmes un darba vietu nodrošināšanai Eiropā ir papildināta ar ārējo programmu. Protams, solidaritātei ir ārējā dimensija: ES var būt pamatoti lepna kā pasaules lielākais līdzekļu devējs attīstībai un humāniem mērķiem – ES un tās dalībvalstis sniedz aptuveni 55 % no palīdzības kopsummas pasaulē. Līdz ar to tā ir līderis cīņā pret nabadzību un asi apzinās tūkstošgades attīstības mērķu nozīmību stabilitātei, drošībai un labklājībai daudzās zemeslodes vietās.

3.5. Pre-accession support

Efektīvai ES resursu izmantošanai piemēro vienādus noteikumus gan līdzekļu izmantošanai starptautiskiem mērķiem, gan Savienības robežās: analītisks izvērtējums, kurās situācijās kolektīva rīcība ir lietderīgāka par valstu pasākumu kopumu; izdevumu programmu un galveno politiku saskanība un svaigs skatījums uz īstenošanas metodēm un izmantotajiem instrumentiem.

Financial support for closer integration through the enlargement process helps the EU to achieve its objectives in a number of areas which are key to economic recovery and sustainable growth, including energy, network infrastructures, the protection of the environment and efforts to address climate change. It also helps to ensure that candidate countries and potential candidates are fully prepared for eventual accession, including through encouraging countries to consolidate EU priorities linked to Europe 2020 objectives into their national priorities. It should therefore continue to be one of the tools to promote successful enlargement.

Šīs pieejas piemērošanu sekmēs jaunās ārējo attiecību struktūras, ko paredz Lisabonas līgums, ar iespēju radoši izmantot dažādus ES ārējās politikas instrumentus un strādājot ar ilgtermiņa stratēģisku programmu.

3.6 Global Europe

ES vērtību un interešu globālā projekcija

Europeans expect the EU to promote its interests and exert its influence on the international stage. Issues such as poverty alleviation, migration, competitiveness, climate change, energy, terrorism and organised crime can only be tackled in an international context. In the age of globalisation, it is essential that the internal agenda of securing sustainable growth and jobs in Europe is complemented with an external agenda. In addition, of course, solidarity has an external dimension: the EU is rightly proud to be the world's largest development and humanitarian donor – with the EU and its Member States providing around 55% of the total worldwide – a champion of the fight against poverty, and is acutely conscious of the importance of the Millennium Development Goals to the stability, security and well-being of large areas of the globe.

EĀDD izveidošana dod ES instrumentus, kas ES dod iespēju uzlabot spēju īstenot savas intereses visā pasaulē atbilstīgi tās ekonomiskajai un politiskajai nozīmībai. Attiecībā uz ES spēju efektīvi izmantot savus instrumentus ir vajadzīgs skaidrs stratēģisks pārskats, pareizi izstrādātas attiecības ar trešo valstu partneriem un labi izstrādātas metodes. Instrumentiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai reaģētu uz mainīgām prioritātēm un pielāgotos dažādiem apstākļiem. Savienība šobrīd saskaras ar vairākiem būtiski svarīgiem globāliem jautājumiem, kam nepieciešama īpaša uzmanība. Piemēram, ES un tās dalībvalstīm būs jāspēj pildīt finanšu saistības klimata pārmaiņu jomā. Tam būtu vajadzīga īpaša analīze, ko ietekmēs sarunu gaita, kā arī būs nepieciešams nodrošināt saskaņotību un redzamību ES ieguldījumiem starptautiskajos centienos, efektivitāti un panākt apjomradītus ietaupījumus izmaksu pārvaldībā. Būtu arī jāapsver, vai ES budžeta loma būtu jāpapildina ar atsevišķu instrumentu, lai veidotu stabilu un redzamu kolektīvo ES ieguldījumu. Cits piemērs ir migrācija – šajā jomā ir efektīvi jāsamēro pasākumi ES un ārpus tās robežām.

The same rules apply to the effective use of EU resources internationally as inside the Union: an intelligent look at where collective action can deliver better value than a collection of national actions; coherence between spending programmes and key policies; and a fresh look at the delivery mechanisms and instruments being used.

Reaģēšana uz krīzes situācijām

Applying this approach will be facilitated by the new structures for external relations under the Lisbon Treaty, with the opportunity to use the different tools of EU external policy creatively, and to work within a long-term strategic framework.

Jo īpaši svarīgi ir uzlabot Savienības spēju reaģēt uz plaša mēroga konfliktiem vai katastrofām. ES būtiskais ieguldījums ārējo attiecību plašākā drošības dimensijā norāda uz nepieciešamību turpmāko attīstību balstīt uz pašreizējiem instrumentiem, tādiem kā Stabilitātes instruments, KĀDP darbības un vēlēšanu novērošanas misijas. Būtiski elementi ir pasākumu ātrums, elastīgums un spēja pielāgot darbību atbilstoši mainīgiem politiskiem apstākļiem.

Projecting the EU's values and interests globally

ES kā humānās palīdzības sniedzēja ir viena no lielākajām un efektīvākajām ārkārtas palīdzības nodrošinātājām. Tomēr pēc ārkārtas palīdzības posma būtu ātrāk un nopietnāk jāseko attīstības pasākumiem atjaunotnes darbam pēc krīzes situācijām un izturētspējas veidošanai iespējamām situācijām nākotnē. To kavē budžeta neelastīgums. Pašreizējā finanšu perioda laikā humānās palīdzības budžets katru gadu ir papildināts no Ārkārtas palīdzības rezerves, un tas norāda, cik lielas ir bijušas vajadzības šajā budžeta jomā.

The establishment of the EEAS gives the EU the tools it needs to improve the ability of the EU's to project its interests across the world, in line with its economic and political importance. The ability of the EU to target its instruments effectively needs a clear strategic overview, the right relationship with third country partners, and well-designed instruments. Instruments need to be sufficiently responsive to changing priorities and adapted to different circumstances. Some of the key global issues faced by the Union today need particular attention. For example, the EU and its Member States will need to be able to deliver on climate finance commitments. This deserves a separate reflection which will be influenced by the progress of negotiations and will need to ensure the coherence and visibility of the EU contribution to international efforts; effectiveness; and permit economies of scale in the management of disbursements. It should also include whether the role of the EU budget should be complemented by a separate instrument to bring together a stable and visible collective EU contribution. Another example is migration, which faces the need to calibrate effectively action inside the EU and beyond its borders.

Nabadzības mazināšana

Responding to crisis situations

Nabadzības apkarošana pasaulē ir viens no galvenajiem ES mērķiem, veidojot uz vērtībām balstītu Eiropu. Palīdzība mazāk attīstītajām valstīm dod patiesu ieguldījumu tādu problēmu risināšanā kā piekļuve pārtikai, veselības aprūpei, izglītībai un tīram ūdenim, kā arī pielāgošanās klimata pārmaiņu sekām. ES ir galvenā centienu īstenotāja, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus līdz 2015. gadam. Tās kolektīvā apņemšanās panākt, ka oficiālajai attīstības palīdzībai līdz 2015. gadam tiek novirzīti 0,7 % no NKI, apliecina ārējo finansiālo pasākumu nozīmīgo lomu mūsu mērķu sasniegšanā. Tas paredz ievērojamu palielinājumu attīstības palīdzības kopējam apjomam.

It is particularly important to improve the Union's ability to respond to large-scale conflicts or disasters. The EU's essential contribution to the broader security dimension of external relations points to a need to build on current tools like the Instrument for Stability, CFSP actions and Election Observation Missions. Speed of deployment, flexibility and the ability to modulate action in line with changing political circumstances are all essential components.

Tā kā ir skaidri zināms, ka attīstības politika ES līmenī var sniegt augstu pievienoto vērtību, ES ir jāuzņemas daļa no šī paaugstinājuma. ES attīstības politika jau īsteno globālus risinājumus – salīdzinājumā ar dalībvalstu koncentrēšanos uz ierobežotu partneru skaitu – un daudzās partnervalstīs tā ir vienīgā nozīmīgā attīstības klātbūtne. Aktīvi strādājot, ES spēj īstenot konsekventu un saskanīgu mērķu kopumu visā pasaulē. Tāpēc klātbūtnes, apjoma, pasākumu virzības un politiskās nozīmības aspektā ES intervencei ir ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar valstu pasākumiem. Tas ir liels potenciāls labākai darba sadalei starp līdzekļu devējiem, veicinot ievērojamus apjomradītus ietaupījumus un radot vienu kontakta punktu saņēmējiem. Tas nodrošina arī nozīmību un leģitimitāti, kas tiek saistītas ar 27 dalībvalstu kopīgu rīcību.

The EU's humanitarian aid is one of the most high-profile and effective suppliers of emergency assistance. However, the phase of emergency aid should be more quickly and substantially followed by development actions to rebuild from crisis situations and to develop more resilience for the future. This is held back by the inflexibilities in the budget. The humanitarian aid budget has had to access the Emergency Aid Reserve every year of the present financing period, pointing to the heavy calls being made in this area of the budget.

Pieredze liecina, ka efektīvai un kvalitatīvai darbībai ir vajadzīgi īpaši centieni – līdzekļu devēju koordinēšana un pārvaldības kārtība. Tā kā ES ir lielākā līdzekļu devēja pasaulē, tā tiek daudz nopietnāk uzklausīta tādos jautājumos kā pārvaldība, reģionālā sadarbība, ekonomiskā attīstība un infrastruktūra. Dalībvalstīm, kas rīkojas patstāvīgi, šādu iespēju nav. Pēc Eiropas konsensa par attīstību pieņemšanas 2006. gadā[8] ir gūti panākumi resursu apvienošanā no visiem Eiropas līdzekļu devējiem, lai novērstu pārklāšanos un panāktu centienu koncentrēšanu vajadzības gadījumā. Tomēr atbalsts vēl aizvien ir fragmentārs, tādējādi tas ne vienmēr ir efektīvs, šis efektivitātes trūkums rada gan finansiālas, gan politiskas sekas. Šo trūkumu novēršana ievērojami paaugstinās efektivitāti dalībvalstīm (ieguvums ir aplēsts aptuveni līdz 6 miljardiem euro gadā[9]), atvieglos partnervalstu administrācijas darbu un palīdzēs ES pilnībā izmantot savu ietekmi. Citas būtiski svarīgas prioritātes ir līdzsvars starp atbalsta līmeņa paredzamību partnervalstīs un vajadzību nodrošināt piemērotu elastīguma līmeni un pielāgoties mainīgām situācijām, piemēram, lielas izmaiņas pārtikas cenās un vajadzība nodrošināt efektīvas rekonstrukcijas programmas pēc katastrofām.

Poverty Alleviation

Ir izveidoti ES ieguldījumi fondi, piemēram, ES un Āfrikas Infrastruktūras ieguldījumu fonds, ar kuru palīdzību Komisijas un dalībvalstu piešķirtie līdzekļi tiek virzīti tā, lai tos varētu apvienot ar EIB un dalībvalstu attīstības banku aizdevumu kapacitāti, tādējādi panākot ievērojami pastiprinošu efektu. To darbības iespējas varētu izpētīt sīkāk.

As a Europe built on values, combating global poverty is one of the EU’s core goals. Assistance to least developed countries makes a real impact on challenges like access to food, health, education and clean water, as well as adapting to the consequences of climate change. The EU is at the forefront of efforts to achieve the Millennium Development Goals by 2015. Its collective commitment to dedicate 0.7% of GNI by 2015 to official development aid recognises the important role external financial action plays in reaching our objectives. It implies a substantial increase of the overall volume of development assistance.

Ir jānodrošina arī tādas prioritātes kā ES attīstības politikas spēcīgs un tiešs ieguldījums, lai ievērojami uzlabotu pārvaldību partnervalstīs un turpinātu uzlabot atbalsta faktisko ietekmi. Tas ietver pastiprinātu uzmanību projektiem, kas apliecina nozīmīgu Kopienas pievienoto vērtību, un partnerattiecību nolīgumiem, kas ir skaidri, konkrēti un orientēti uz rezultātiem. Pieredze saistībā ar dažādiem finanšu režīmiem, ko šobrīd piemēro Eiropas Attīstības fondam un attīstības un sadarbības instrumentam, ir likusi uzdot nopietnus jautājumus par efektivitāti, elastīgumu un demokrātisku procedūru, un šie jautājumi ir jāskata padziļināti.

Since there is clear evidence that development policy at EU level can offer high value added, the EU level should play its part in this increase. EU development policy already offers a global reach – compared to Member States' concentration on a limited number of partners – and for many partner countries, it is the only significant development presence to be seen. Through its action, the EU is able to implement a consistent and coherent set of objectives across the world. So in terms of presence, scale and focus of operations and political weight EU intervention offers significant benefits over national action. It offers a big potential for a better division of labour between donors, promoting important economies of scale and a single contact point for beneficiaries. It also carries the weight and legitimacy associated with 27 Member States acting together.

Turklāt ES ir jāapsver, kā varētu izstrādāt kompleksāku pieeju izmaiņām partnervalstu būtībā, jo īpaši attiecībā uz valstīm ar vidējiem ienākumiem un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kur paralēli attīstības jautājumiem aizvien nozīmīgāki kļūst tādi sadarbības jautājumi kā ekonomiskās, vides jautājumu un sociālās partnerattiecības.

Experience shows that effective, high quality delivery needs a particular effort in terms of donor coordination and governance arrangements. The EU's role as the primary global donor gives it a voice on issues such as governance, regional cooperation, economic development and infrastructure not possible for Member States acting alone. Following the adoption of the European Consensus on Development in 2006 [8], progress has been made in pooling resources from all European aid donors to prevent overlaps and bring concentration where necessary. But fragmentation of aid remains, causing inefficiencies with both financial and political consequences. Tackling these weaknesses would bring both substantial efficiency gains for Member States – estimated at up to € 6 billion a year [9] – facilitate the work of partner country administrations, and help the EU to use its influence to the full. Other key priorities include the right balance between predictability in aid levels for partner countries and the need for an appropriate degree of flexibility, to adapt to changing situations such as major changes in food prices and the need to deliver effective post-disaster reconstruction programmes.

Ciešas un efektīvas attiecības ar ES tuvākajām kaimiņvalstīm

EU trust funds such as the EU-Africa Infrastructure Trust Fund have been created, which channel grant resources from the Commission and Member States in such a way that they can be blended with the lending capacity of the EIB and Member State development banks – bringing an important multiplier effect. These can be explored further.

ES kaimiņvalstis, kurās ir aptuveni 300 miljoni iedzīvotāju, rada ievērojamas iespējas ES. Lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un stabilitāti un pierādītu savu spēju uzņemties atbildību kā globālo procesu dalībniecei, ES ir efektīvi jāveicina savas vērtības un jāatbalsta ekonomiskā attīstība pie tās robežām. Finansiālais atbalsts var būt nozīmīga svira efektīvu kaimiņattiecību politikas veidošanā. Šeit uzsvars liekams uz pamatotiem reformu un sadarbības stimuliem ES kaimiņvalstīm neatkarīgi no tā, vai tām ilgtermiņā ir perspektīva pievienoties ES. Īpašs atbalsts būtu jāsniedz padziļinātu un vispusīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu kontekstā un saskaņotībai ar vienotā tirgus acquis . Par prioritārām jāuzskata jomas, kas ir pietuvinātas acquis un ES stratēģiskajām prioritātēm (enerģētika, migrācija, robežkontrole un vides aizsardzība), īpaši pievēršoties resursu un iestāžu veidošanai.

Additional priorities are to ensure that EU development policy makes a strong and direct contribution to significantly improving governance in partner countries and continuing to improve the real impact of aid. This includes an increased focus on projects showing strong Community added value, and partnership agreements that are clear, focused and result-orientated. The experience with respect to the different financial regimes that apply to the European Development Fund and the Development and Cooperation Instrument today has raised important issues in terms of efficiency, flexibility and democratic procedure, which require further examination.

Kaimiņattiecības ir viens no spilgtākajiem piemēriem ES budžeta un Eiropas finanšu iestāžu kopdarbam, lai maksimāli efektīvi izmantotu ieguldījumus sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. ES budžetā apvienošanas mehānismiem ir paredzētas saistības 117 miljonu euro apmērā, un Eiropas finanšu iestādes pēc tam ir piešķīrušas 7 miljardus euro. Šo pieeju varētu izstrādāt sīkāk.

In addition, the EU needs to consider how a more sophisticated approach to the changing nature of partners can be developed, such as middle-income countries and emerging economies, where cooperation issues in areas including economic, environmental and social partnership are becoming increasingly important, alongside development ones.

3. 7. Administratīvie izdevumi

Close and effective relations with the EU's closest neighbours

Pašreizējā finanšu shēmā administratīvajiem izdevumiem izmanto 5,7 % no budžeta. Tas ietver ne tikai izmaksas par personālu, IT un visu iestāžu ēkām, bet arī izmaksas, lai nodrošinātu darbu 23 valodās. Iestādes šobrīd kopumā ir pabeigušas pieņemt darbiniekus no jaunajām dalībvalstīm, un darbinieku skaitam vajadzētu izlīdzināties. Kopš 2007. gada Komisija piemēro resursu nepalielināšanas politiku, īstenojot jaunās prioritātes ar pašreizējo darbinieku pārvietošanu uz citām amata vietām un nepieprasot palielināt darbinieku skaitu vairāk, nekā tas ir tieši saistīts ar paplašināšanās sekām. Padome, Parlaments un citas iestādes ir pieprasījušas zināmu skaitu amata vietu saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. EĀDD izveidošanai sākotnēji būs vajadzīgas papildu amata vietas, lai nodrošinātu dalībvalstu diplomātu pieņemšanu darbā, tomēr ilgākā laika posmā procesam kopumā vajadzētu būt neitrālam attiecībā pret budžetu.

The EU's neighbourhood, with some 300 million people, represents an important opportunity for the EU. To secure long-term prosperity and stability and to prove its ability to assume its responsibilities as a global player, the EU needs to effectively promote its values and support economic development close to its borders. Financial support can be an important lever to deliver an effective neighbourhood policy. Here the emphasis should be on providing credible reform and cooperation incentives to the EU's neighbours, whether or not they have any long-term perspective of EU accession. Specific support should in particular be provided in the context of deep and comprehensive free trade agreements and the alignment with the single market acquis. Areas close to the acquis and to the EU's own strategic priorities – such as energy, migration and border controls, and environmental protection – should be prioritised, with a particular focus on capacity- and institution- building.

Daļu no darba, lai noteiktu nākamās finanšu shēmas pasākumu kopumu, jāvelta rūpīgai izpētei, kā palielināt administratīvo resursu efektivitāti un rezultātus. Tas paredz pārbaudīt to, kā racionalizācija un vienāda procedūru, instrumentu un resursu izmantošana varētu mazināt darbības izmaksas ES iestādēs un aģentūrās. Piemēram, Komisija nesen uzsāka svarīgu analīzi par tās IT lietojumu nolūkā uzlabot rezultātus un radīt ietaupījumus. Tas varētu radīt kopējus ietaupījumus, izstrādājot kopīgas vai kopīgi lietojamas IT sistēmas visām iestādēm. Līdzīga starpiestāžu sadarbība varētu dot priekšrocības tādās jomās kā tulkošana vai dokumentu pārvaldība. Vēl viena joma ir izdevumu programmu izstrāde, kur būtu jāņem vērā Komisijas un tās partneru administratīvais slogs. Vienlaikus Komisija turpinās pārvietot darbiniekus uz citām amata vietām, lai galveno uzmanību pievērstu prioritātēm, samazinātu pieskaitāmās izmaksas un palielinātu darbinieku skaitu svarīgākajās politikas jomās. Sagatavojot jauno finanšu shēmu, daļa no Komisijas darba būs pārskatīt savus – un aģentūru – administratīvos izdevumus, lai rastu ceļus jaunu uzdevumu risināšanai esošo resursu ietvaros un panāktu līdzsvaru starp efektīvu programmu izpildi un administratīvo izmaksu samazināšanu.

The neighbourhood has already been one of the strongest examples where the EU budget and European Finance Institutions have worked together to leverage the maximum investment to social and economic development. A € 117 million commitment from the EU budget to blending mechanisms has been followed by a € 7 billion investment from European Financial Institutions. This approach could be developed still further

Kopumā visām ES iestādēm būs jāievēro stingra disciplīna, lai novērstu administratīvo izdevumu turpmāku palielināšanos.

3.6. Administrative expenditure

4. Uz rezultātiem vērsts budžets

In the current financial framework 5.7% of the budget is used for administrative expenditure. This covers not only staff costs, IT and buildings for all the Institutions but also the costs of working in 23 languages. Now that the different Institutions have largely completed recruitment from the newer Member States, staff numbers should level off. Indeed, since 2007, the Commission has been operating a policy of zero growth, dealing with new priorities through redeployment of existing staff and asking for no extra staff beyond the consequences of enlargement. The Council, the Parliament and other institutions have requested some additional posts linked to the Lisbon Treaty. The launch of the EEAS will initially require additional posts to support the recruitment of Member State diplomats although over time the whole process should seek to be neutral from a budgetary point of view.

Labs izdevumu plānojums ir nepieciešams, taču ar to vien nepietiek. Izdevumi jāveic tā, lai tie garantētu rezultātus. Ja vēlamies, lai sabiedrības ieguldījums ES budžetā atmaksātos, nākamās paaudzes finanšu programmas ir jāpārstrādā tā, lai efektivitāte būtu svarīgākais jautājums.

Part of the work to define the next financial framework package must be a rigorous search for increased efficiency and performance in administrative resources. This implies examining how rationalisation and common use of procedures, tools and resources could limit the costs of action by the institutions and the agencies of the EU. For example, the Commission has just launched an important analysis of its use of IT, designed to enhance performance and produce economies. This could lead to common savings by developing common or shared IT systems for all the institutions. Similar inter-institutional cooperation could bring benefits in areas like translation or document management. Another area is the design of spending programmes themselves, where administrative burden for both the Commission and for partners should be an important consideration. At the same time, the Commission will continue to redeploy staff to focus on priorities, reduce overheads and increase those working on front line policy. The Commission will review its administrative expenditure – and that of the agencies – as part of its preparation for the next financial framework to identify ways of meeting new challenges from within existing resources, including finding the right balance between delivering programmes effectively and holding down administrative costs.

4.1. Budžeta izmantošana ieguldījumu kāpināšanai

Overall, a strict discipline will have to be pursued by all EU institutions to ensure that administrative expenditure is contained in the future.

ES budžeta ietekmi var palielināt tādā mērā, kā to var izmantot gan līdzekļu, gan finansējuma kāpināšanai, lai atbalstītu stratēģiskos ieguldījumus ar augstāko pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Novatoriski finanšu instrumenti varētu nodrošināt nozīmīgu jaunu finansējuma plūsmu stratēģiskiem ieguldījumiem. Kā prasību projektiem ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu vajadzētu noteikt, ka ES līdzekļus izmanto partnerībā ar privāto un banku sektoru, jo īpaši sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB), taču sadarbojoties arī ar citiem partneriem, tostarp attīstības bankām dalībvalstīs un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Tam ir vajadzīga cieša iepriekšēja koordinācija starp Komisijas un banku tehnisko ekspertīzi. Šādas pieejas pamatojums ir atbalsts projektiem, balstoties uz konkurenci starp projektu iniciatoru pieteikumiem un ņemot vērā ES pievienoto vērtību.

4. A Budget Delivering Results

EIB ir devusi lielu ieguldījumu Eiropas reakcijā uz ekonomikas krīzi. Tagad tai būs galvenā loma Eiropas ekonomikas reformēšanā tādās jomās kā videi nekaitīgās tehnoloģijas, infrastruktūra un enerģijas piegādes drošība. Tas varētu norādīt uz vajadzību optimizēt EIB kapitāla izmantošanu, ietverot plašāku riska sadales mehānismu izmantošanu, lai ļautu vairāk kāpināt bankas resursus un paplašināt tās darbības iespējas. Komisija un EIB jau ir sekmīgi izstrādājušas vairākus kopīgus finanšu instrumentus. ES budžeta dotāciju un EIB un citu finanšu iestāžu aizdevumu apvienošana ir ļāvusi trīskāršot ES ārējo izdevumu finansiālo ietekmi, vairākkārtīgā apmērā piesaistot ieguldījumus no finanšu iestādēm. Šāda prakse būtu jāpaplašina, lai līdz ar jaunajiem noteikumiem apvienoto instrumentu pārvaldībai tā kļūtu par normu jomās ar ilgtermiņa komerciālu potenciālu.

Well targeted spending is indispensable, but not enough. Spending also needs to be delivered in a way which is designed to bring results. If the public's investment in the EU budget is to pay off, the next generation of financial programmes needs to be reworked to put effectiveness at the top of the agenda.

Kopumā izdevumu programmām ir jābūt sensitīvām pret privāto finanšu vajadzībām (ņemot vērā tādus aspektus kā apstrādes termiņi un apgrūtinošas procedūras), precīzām attiecībā uz mērķiem un ļoti racionālām attiecībā uz to, kurā brīdī ES ir jāpārtrauc dalība projektos, kas sasnieguši komerciālu dzīvotspēju. ES varētu būt atvērtāks skats uz ieņēmumu plūsmām, ko iekasē no infrastruktūru lietotājiem (piemēram, ceļu maksas), un skatīt tās kā līdzekli, lai mazinātu ilgtermiņa izmaksas nodokļu maksātājiem. Līdzīgi, jo vairāk ir iespējams internalizēt ārējās izmaksas, jo lielākus ieņēmumus ir iespējams ģenerēt, lai papildinātu ieguldījumus, kas vajadzīgi tādu stratēģisku mērķu sasniegšanai kā ekonomikas dekarbonizācijas paātrināšana. Finanšu instrumentu izmantošana jāvērš uz konstatēto tirgus trūkumu novēršanu, ņemot vērā stāvokli valstu finanšu tirgos, juridisko un regulatīvo vidi un finanšu galasaņēmēju vajadzības.

4.1. Using the budget to leverage investment

Jaunajiem finanšu instrumentiem budžeta izpildei jābūt labi izstrādātiem, integrētiem un elastīgiem. Tādējādi būs iespējams risināt dažādas politikas vajadzības, izmantojot saskanīgus instrumentus. Finansēšanas likumsakarības pēc būtības ir vienādas visos sektoros: uzņēmumiem un projektiem dažādās attīstības stadijās ir vajadzīgs pašu kapitāls vai aizņēmums, vai arī to abu apvienojums. ES budžeta instrumentiem vajadzīgais "rīku komplekts" ir divējāds, un to būtu iespējams lietot ar divu vispārēju mehānismu palīdzību, kas izmantojami dažādās izdevumu programmās; šie mehānismi ir ES Pašu kapitāla platformas mehānisms un ES Riska sadales platformas mehānisms (ietver garantijas). Izskatot aizdevumu garantiju iespēju kā vienu no iespējām novatoriskiem finanšu instrumentiem, rūpīgi jāanalizē šādu ES budžeta kāpināšanas instrumentu ietekme, lai ņemtu vērā pašu resursu maksimālās robežas, jo īpaši saistībā ar pašreizējām garantiju shēmām. Pieņemot, ka ES budžetu vispārēji varētu lietot kā garantijas instrumentu aizdevumiem un obligācijām, būtu pienācīgi jāņem vērā kapacitāte šādu garantiju piešķiršanai.

The impact of the EU budget can be magnified the more it can be used to leverage both funding and financing to support strategic investments with the highest European added value. Innovative financial instruments could provide an important new financing stream for strategic investments. The norm for projects with long-term commercial potential should be that EU funds are used in partnership with the private and banking sectors, particularly via the European Investment Bank (EIB), but also with other partners including development banks in Member States and the European Bank for Reconstruction and Development (EBRD). This requires close upstream coordination between the technical expertise of both the Commission and the banks: the logic of such an approach is that projects are supported on the basis of competitive application by the project promoters, with a focus on EU added value.

4.2. ES projektu obligācijas

The EIB has made a major contribution to the European response to the economic crisis. Now it will play a key role in reforming Europe's economy in areas like green technology, infrastructure and energy security. This may point to a need to optimize use of EIB capital, including an increased use of risk sharing mechanisms to permit a higher leverage of the Bank's resources and enhance the Bank's reach. The Commission and the EIB have already successfully developed a number of common financial instruments. Blending between grants from the EU budget and loans from the EIB and other financial institutions has made it possible to treble the financial impact of EU external spending by attracting huge multiples of investment from financial institutions. This should be extended to become the norm in areas of long-term commercial potential, with new rules to govern blended instruments.

Ideja par Eiropas projektu obligācijām ir radusies, skatot novatorisku finanšu instrumentu potenciālu un pašreizējo situāciju Eiropas ekonomikā. ES ekonomika lielā mērā ir atkarīga no infrastruktūras, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika, transports un IKT. Eiropas ekonomikas modernizācijai saskaņā ar Eiropa 2020 mērķiem būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi[10]. ES jau var palīdzēt šādiem projektiem, sniedzot konsekventas stratēģiskas norādes ieguldītājiem, kas pieņem lēmumus uz vairākiem gadu desmitiem, un nodrošinot pareizu tiesisko regulējumu. Taču pēc finanšu krīzes ieguldītāji vēl aizvien ir atturīgi. Projektiem, kas ir būtiski svarīgi ES stratēģiskajām interesēm, kļūst neiespējami nodrošināt vajadzīgos ieguldījumus. Valstu budžeti nespēj pārņemt šādu projektu finansēšanu, un tiek meklēti alternatīvi risinājumi, kā uzņemties lielāku atbildību par infrastruktūru. Projektu atlikšana laupītu ekonomiskās un citas priekšrocības, ko ES gūst no infrastruktūras, un nākotnē varētu būt nepieciešami dārgāki risinājumi.

In general, spending programmes need to be both sensitive to the needs of private finance – such as in terms of lead time and burdensome procedures – precise as to what they want to achieve, and hard-headed about when the EU should step out of projects reaching commercial viability. The EU could be more open to looking at revenue streams collected from users of infrastructure such as tolls as a means to limit the long-term costs to taxpayers. Similarly, the more that external costs can be internalised, the more revenues can be generated to contribute to the investments needed to achieve strategic goals like accelerating the decarbonisation of the economy. Financial instruments should be focused on addressing identifiable market failures taking into account the state of national financial markets, the legal and regulatory environment and the needs of final beneficiaries.

ES projektu obligācijas būtu izstrādātas tā, lai aizpildītu līdzekļu trūkumu un nodrošinātu pietiekamu paļāvību attiecībā uz lieliem ieguldījumu projektiem, lai tie varētu rast vajadzīgo atbalstu. Eiropas Investīciju banka un citas lielas finanšu iestādes jau aktīvi rīkojas, veicot tiešus aizdevumus, un EIB ir reaģējusi uz krīzi, ievērojami palielinot aizdevumu apjomu. Tomēr infrastruktūras uzdevumi ir tik apjomīgi, ka ES ir jāveicina privāto līdzekļu izmantošana.

The new financial instruments for budget delivery must be smart, integrated and flexible. They can address many different policy needs, but using consistent instruments. The laws of financing are essentially the same, regardless of the sector involved: companies and projects in different stages of development need equity, or debt, or a combination of both. The “tool-kit” of EU budget financial instruments required is essentially twofold, and could be delivered through two general mechanisms to be used by the different spending programmes, an EU Equity Platform Mechanism and an EU Risk Sharing Platform Mechanism (including guarantees).When looking at the option of loan guarantees as one of the options for innovative financial instruments, the implications of leveraging the EU budget need to be carefully analysed in order to respect the own resources ceiling, notably in the light of existing guarantee schemes. A more general use of the EU budget as an instrument to guarantee loans and bonds would need to take proper account of the capacity to underwrite such guarantees.

To būtu iespējams sasniegt, projektu atbalstam izmantojot apropriācijas no ES budžeta tādā apmērā, kā nepieciešams to kredītreitinga paaugstināšanai un tādējādi finansējuma piesaistīšanai no EIB, citām finanšu iestādēm un privātā kapitāla tirgus ieguldītājiem, tādiem kā pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības. ES un/vai EIB garantijas varētu piešķirt īpašām struktūrām, ko privātais sektors nodibina kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanai projektam. Projektiem, kas vēlēsies izmantot šo mehānismu, būs jāpierāda, ka projekts ir svarīgs ES stratēģiskajām interesēm, kā arī tā atbilstību noteiktiem dzīvotspējas kritērijiem. Šāda veida atbalsts nebūtu iepriekš piešķirts dalībvalstīm vai nozarēm, bet virzītos uz tiem projektiem, kas spētu piesaistīt pietiekamus privātā sektora līdzekļus. Atmaksāšanas plāns būtu atkarīgs no novērtējuma, cik ilgā laikā projekts varēs sasniegt dzīvotspēju.

4.2. EU project bonds

4.3. Liela mēroga projekti

The potential of innovative financing instruments and the particular circumstances of the European economy today come together in the idea of EU project bonds. The EU economy is heavily dependent on infrastructure, in areas like energy, transport and ICT. The Europe 2020 objectives for modernisation of the European economy will require huge investment [10]. The EU can already help such projects by providing a consistent strategic direction for investors taking decisions for many decades to come, and by providing the right regulatory framework. But in the wake of the financial crisis, investors remain reluctant. Projects of key strategic interest for the EU are finding it impossible to secure the investment required. National budgets are not in a position to take over funding of such projects, and indeed are looking for alternative solutions to shoulder a greater responsibility for infrastructure. Delaying projects could deprive the EU of the economic and other benefits from the infrastructure, and risk higher-cost solutions in the future.

Īpaša problēma rodas saistībā ar liela mēroga projektiem, kam ilgākā laika posmā ir vajadzīgi ieguldījumi vairāku miljardu euro apmērā. ES ir liela pieredze ar tādiem projektiem kā Galileo , ITER un GMES . Ir atzīts, ka šiem projektiem ir liela stratēģiska nozīme un ilgākā laika posmā tie varētu būt komerciāli izdevīgi. Lai tie būtu sekmīgi, ir vajadzīga starptautiska sadarbība. Taču šo projektu izmaksas ievērojami pārsniedz plānotās, un ES iestāžu tieša pārvaldība nav labākais veids to vadībai. Nenoteiktības elementi to budžetā nav savienojami ar veidu, kā tiek plānots ES budžets. Alternatīva pieeja būtu projektu iniciatoru izveidota atbalsta struktūra kā atsevišķa vienība ar aktīvu ES ieinteresētību, lai nodrošinātu efektīvu vadību, un šai struktūrai no ES budžeta tiktu maksāta stabila iemaksa kā fiksēta gada maksa, ES neuzņemoties nekādas saistības par zaudējumu segšanu.

EU project bonds would be designed to plug this gap, to give sufficient confidence to allow major investment projects to attract the support they need. The European Investment Bank and other major financial institutions already make a major contribution by their direct lending, and the EIB in particular has responded to the crisis with a major increase in the scale of lending. But the size of the infrastructure challenge is such that the EU needs to help to unlock private finance.

4.4. Stimuli resursu izmantošanai

This could be achieved by using appropriations from the EU budget to support projects to the extent required to enhance their credit rating, and thereby attract financing by the EIB, other financial institutions, and private capital market investors like pension funds and insurance companies. The EU and/or EIB guarantees would be issued in favour of special vehicles set up by the private sector to attract capital market financing for the project. The projects benefitting from such a facility would need to demonstrate an EU strategic interest, as well as meeting certain criteria for viability. As such the support could not be pre-allocated across Member States or sectors but would flow to those projects that manage to attract appropriate private sector financing. The timescale for repayment would depend on an assessment of the length of time required for the project to reach viability.

ES budžets var būt jaudīgs reformu mehānisms – kā tika atzīts pašreizējās diskusijās par finanšu sankcijām un stimuliem, lai nodrošinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošanu. Lai panāktu programmu efektīvu īstenošanu, šī ietekme ir noteikti jāizmanto. Iepriekš izklāstītās ierosmes saistībā ar kohēzijas politiku varētu piemērot citos kontekstos un attiecināt tās uz visām izdevumu jomām, definējot īpašus mērķu kopumus, no kuriem būtu atkarīgas līdzekļu izmaksas. Ir ierosinātas arī citas pieejas, piemēram, ES mēroga rezerves izmantošana lielākajā daļā programmu vai līdzfinansējuma likmju pielāgošana rezultātiem. Visos gadījumos būtu svarīgi nodrošināt taisnīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, pārredzamību un automātisku pieeju.

4.3. Large scale projects

Tam ir vajadzīga atšķirīga pieeja un citi instrumenti. Programmās jāparedz konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, atbilstīgu un savlaicīgu mērķu noteikšana, kā arī piemēroti rezultātu indikatori. Lai stimulu sistēma būtu taisnīga, ir vajadzīgi skaidri vērtēšanas kritēriji, kā arī sistemātiska un paplašināta izvērtēšana. Sistemātiskiem un savlaicīgiem vērtējumiem var būt nozīmīga loma vispārējos centienos maksimāli palielināt ES izdevumu pievienoto vērtību.

A particular issue arises for large scale projects requiring multi billion Euro contributions over long periods. The EU is gaining considerable experience of projects like Galileo, ITER, and GMES. These projects are acknowledged to have major strategic importance, and could have long-term commercial potential. They need transnational collaboration to work. However, they are also subject to significant cost overruns and their governance is not well-suited to the direct management of the EU institutions. The budgetary uncertainties are hardly compatible with the way in which the EU budget is planned. An alternative approach would be for the project promoters to set up a support structure as a separate entity, with the active interest of the EU to ensure effective governance, and to which the EU budget would make a stable contribution in the form of a fixed annual contribution with no assumption that the EU should make up any shortfalls.

4.5. Struktūra prioritāšu atspoguļošanai

4.4. Incentivising the use of resources

Budžeta struktūra pati par sevi ir nozīmīgs instruments, lai aprakstītu un panāktu izdevumu nolūkus un sasniedzamos mērķus. Budžets, kura struktūrā un sadalījumā ir atspoguļotas ES politikas prioritātes, sniedz acīmredzamas priekšrocības. Pašreizējā struktūra ir guvusi zināmus panākumus šajā virzienā, taču ir iespējami tālāki soļi –vai nu samazināt izdevumu kategoriju skaitu līdz minimumam, vai arī organizēt budžetu atbilstīgi Eiropa 2020 stratēģijai. Pirmo alternatīvu veidotu 3 izdevumu kategorijas: iekšējie izdevumi, ārējie izdevumi un administratīvie izdevumi. Īstenojot otru alternatīvu, ar trijām apakškategorijām tiktu aizvietotas pašreizējā I – III izdevumu kategorija un tās attiektos uz politikām, kuru smaguma centrs ir gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes trīs aspekti, pievienojot ceturto "iekšējo" apakškategoriju par pilsoniskuma politikām. Šo struktūru papildinātu vēl divas izdevumu kategorijas, no kurām viena attiektos uz ārējām politikām (pašreizējā IV kategorija) un otra – uz administrāciju.

The EU budget can be a powerful agent for reform – as recognised in the current debate about using financial sanctions and incentives to ensure respect for the Stability and Growth Pact. So there is every reason to use this influence within programmes to ensure effective delivery. The ideas set out above in respect of cohesion policy could be applied in other contexts and spread to all areas of spending, defining a specific set of targets on which disbursement of the funds would depend. Other approaches include setting aside an EU-wide reserve in most programmes, or modulating co-financing rates to performance. In all these cases, it would be essential to assure fair treatment of all Member States, transparency and automaticity.

4.6. DFS ilgums

This requires a different approach and different tools. Programmes should provide for the definition of specific, measurable, achievable, relevant and timed objectives as well as for appropriate performance indicators. Clear evaluation criteria are needed before an incentive system can work fairly, as well as systematic and enhanced evaluation. Applied systematically and in good time, evaluations can play a pivotal role in the overall effort aimed at maximising the added value of EU spending.

Daudzgadu finanšu shēma nodrošina konsekvenci un paredzamību ilgākam laika posmam. Tā garantē arī budžeta disciplīnu un budžeta cikla sekmīgu darbību. Tomēr katra shēma ir politisku lēmumu rezultāts, un tajā ir jāatspoguļo mainīgās politiskās prioritātes.

4.5. A structure to reflect priorities

Pēdējo trīs finanšu shēmu termiņš bija septiņi gadi. Eiropas Parlaments[11], kā arī vairāki sabiedriskās apspriešanas dalībnieki uzskata, ka šis termiņš ir jāsamazina līdz pieciem gadiem. Galvenais arguments bija termiņa saskaņošana ar Eiropas Parlamenta un Komisijas pilnvaru termiņu. Piecu gadu termiņš ļautu katrai Komisijai ierosināt un katram Parlamentam risināt sarunas par shēmu pat, ja to pilnvaru laikā shēmas īstenošana netiktu pabeigta. Piecu gadu periodam būtu arī tādas priekšrocības kā spēja atspoguļot jaunas vajadzības, taču arī trūkumi saistībā ar apstrādes termiņu plānošanu: garāki termiņi pieļauj dziļākas izmaiņas programmās, tie arī ir saskanīgāki ar ieguldījumu ritmu privātajā sektorā. Vēl viena iespēja saistībā ar skatītajiem konkrētajiem datumiem būtu septiņu gadu termiņš ar apjomīgu pārskatīšanu pēc pieciem gadiem, dodot iespēju līdzekļu galējo pārdalīšanu pieskaņot stratēģijai Eiropa 2020 . Tā varētu izvairīties no neelastīgiem risinājumiem, ko nākotnē nebūs iespējams pārskatīt.

The structure of the budget is itself an important tool for communicating and delivering on the purpose of the spending and the objectives to be reached. There is an obvious benefit in a budget which in structure, as well as balance, reflects the EU's political priorities. The current structure made some progress in that direction, but a further step would be to either reduce the number of headings to the minimum or organise the budget around the Europe 2020 strategy. The first alternative could consist of 3 headings: Internal expenditure, External expenditure and Administrative expenditure. The second alternative would point to three sub-headings replacing the current Headings I – III and covering policies where the centre of gravity falls under the three strands of smart, sustainable and inclusive growth, in addition to a fourth "internal" sub-heading on citizenship policies. This would be complemented by two final headings, one covering external policies (current Heading IV) and another covering administration.

Tomēr vispievilcīgākais risinājums būtu desmit gadu termiņš ar nozīmīgu vidusposma pārskatīšanu ("5+5"). Šī pieeja dotu iespēju veikt nozīmīgu prioritāšu pārskatīšanu. Maksimālās robežas un galvenie juridiskie instrumenti būtu noteikti uz desmit gadiem. Taču resursu sadalījumu izdevumu kategorijās, programmu un instrumentu prioritātes būtu iespējams pārvērtēt. Viena no pieejām būtu sekmēt šo procesu, veidojot ievērojamas rezerves visās budžeta daļās.

4.6. The duration of the MFF

4.7. Reaģēšana uz mainīgiem apstākļiem

A multiannual financial framework allows long-term consistency and predictability. It also guarantees budgetary discipline and the smooth functioning of the budgetary cycle. However, each framework is the fruit of political decisions which need to reflect changing political preferences.

Viens no grūtākajiem uzdevumiem budžeta veidošanā ir panākt līdzsvaru starp paredzamību un elastību. Tomēr ir acīmredzams, ka pašreizējais budžets ārkārtas gadījumos ir pārāk neelastīgs. ES bija steidzami jāreaģē uz ārējiem notikumiem (cunami sekas, notikumi Tuvajos Austrumos), kam sekoja akūta vajadzība reaģēt uz ekonomikas krīzi, un šajās situācijās atklājās pašreizējās pieejas trūkumi. Tā kā precīzs iedalījums ir ļoti svarīgs izdevumu efektivitātei un mainīgi apstākļi paredz mainīgas prioritātes, budžeta neelastīgums nepārprotami nelabvēlīgi ietekmē izdevumu kvalitāti. Eiropas Parlaments un Padome pamatoti veic rūpīgu pārbaudi attiecībā uz izmaiņām izdevumu virzībā. Tomēr ir vajadzīgas reformas gan attiecībā uz iespējamajām izmaiņām, gan šo pārbaužu procedūrām. Pieredze liecina, ka šķietami acīmredzamais risinājums – palielināt robežas – ir izrādījies neiespējams, jo pastāv nepieciešamība iepriekš iedalīt izdevumus. Varētu vienoties par fiksētu procentu, piemēram, 5 %, kā obligātu rādītāju. Šādu skaitli varētu arī noteikt zemākā līmenī pirmajiem 5 finanšu perioda gadiem un kā augstāku procentu finanšu perioda atlikušajiem gadiem, vai arī to varētu paaugstināt gadu no gada. Tas dotu iespēju labāk ņemt vērā jaunās prioritātes, veicot vidusposma pārskatīšanu. Citi līdzekļi elastīguma palielināšanai ir:

The last three financial frameworks were concluded for a period of seven years. The European Parliament [11] as well as some of the participants to the public consultation have taken the view that this duration should be brought down to five years. A major reason was to align the duration with the term of the European Parliament and Commission's mandate. A five year period would allow each Commission to propose and each Parliament to negotiate a framework, even if they would not see the framework implemented. A five year period would also bring some advantages in terms of an ability to reflect new needs, and some disadvantages in terms of planning lead-times: longer periods not only allow programmes to make deeper changes, they may also fit in better with the investment patterns of the private sector. Another option targeted on the specific dates in question would be a seven year period with a major review after five years, to allow a final reallocation targeted specifically on Europe 2020. This would explicitly avoid prejudging the future.

- elastīgs līdzekļu pārvietojums starp izdevumu kategorijām gada laikā, ievērojot noteiktus ierobežojumus;

However, the most attractive solution may be a ten year period, but with a substantial mid-term review ("5+5"). Under this approach, there would be an opportunity for a major re-prioritisation. Overall ceilings and the core legal instruments could be fixed for ten years. But the distribution of resources within headings, and the prioritisation within programmes and instruments, could be left open for re-assessment. One approach would be to facilitate this through the retention of substantial reserves and margins in all parts of the budget.

- iespēja pārvietot neizmantoto rezervju līdzekļus uz nākamo gadu, arī ievērojot noteiktus ierobežojumus;

4.7. Responding to changing circumstances

- rīcības brīvība attiecībā uz izdevumu veikšanu perioda sākumā vai beigās izdevumu kategorijas daudzgadu piešķīruma robežās, lai būtu iespējama pretcikliska rīcība un jēgpilna reakcija uz lielām krīzēm;

One of the most difficult balances to strike in the budget is the balance between predictability and flexibility. But it is clear that the current budget has proved too inflexible to meet the pressure of events. Pressing needs for the EU to respond to external events from the tsunami and the Middle East, followed by the compelling need to react to the economic crisis, showed the shortcomings of the current approach. With proper targeting so crucial to effective spending, and changing circumstances imposing changing priorities, the rigidity of the budget clearly damages the quality of spending. It is right for the European Parliament and the Council to exercise proper scrutiny of changes in the direction of spending. But the extent of the changes possible, and the procedures by which this scrutiny are exercised, both need reform. Experience suggests that the obvious solution of increased margins has not proved possible in the face of pressures to pre-allocate spending. Therefore a fixed percentage – such as 5%, could be agreed as an obligatory figure. Such a figure could also be set at a lower level for the first 5 years of the financial period and at a higher percentage for the remaining years of the financial period, or be set to increase year on year. This would give the possibility to take new priorities better into account at the occasion of the mid-term review. Other means to increase flexibility include:

- palielināt vai paplašināt apjomu elastības instrumentam un ārkārtas palīdzības rezervei, iespējama arī šo instrumentu apvienošana.

– A reallocation flexibility to transfer between headings in a given year, within a specific limit;

Pašreizējā 0,03 % elastīguma robeža, par kuru ir panākta vienošanās ar kvalificētu balsu vairākumu, būtu jāsaglabā kā svarīgs drošības vārstulis, kas pieļauj ierobežotas atkāpes no paredzētajām robežām.

– A possibility to transfer unused margins from one year to another – again, within agreed limits;

Šīs izmaiņas būtu jāapvieno ar mainītu nostāju. Uzsvars jāpārvieto no pastāvīgiem un iepriekš noteiktiem finanšu piešķīrumiem uz pieticīgo ES resursu izmantošanu stratēģiskiem ieguldījumiem uz noteiktu laiku, pieņemot, ka līdzekļu saņemšana ir atkarīga no izpildes.

– Freedom to front or backload spending within a heading's multi-annual envelope, to allow for countercyclical action and a meaningful response to major crises;

4.8. Vienkāršošana un nevajadzīga administratīva sloga minimizēšana

– Increasing the size, or widening the scope, of the existing Flexibility Instrument and Emergency Aid Reserve, and possibly merging them.

Sabiedriskās apspriešanas gaitā ir skaidri pausts viedoklis, ka īstenošanas procedūras un kontroles prasības ir pārāk sarežģītas un var lielā mērā būt šķērslis dalībai ES programmās. ES ir atbildīga par līdzekļu lietderīgu izmantošanu, taču tā varētu arī veikt virkni pasākumu, lai mazinātu gan administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem, gan ES administratīvos izdevumus, tādējādi novirzot vairāk līdzekļu to galamērķim:

The current 0.03% flexibility arrangement agreed by qualified majority should also be maintained as an important safety valve allowing limited deviations from the foreseen ceilings.

- ES Finanšu regulā ir noteikti kopēji finanšu noteikumi. Taču īstenošanas noteikumi un procedūras dažādiem politikas instrumentiem var būt ļoti atšķirīgas. Ir jāvienojas par kopējiem principiem, lai mazinātu atšķirības līdz absolūti nepieciešamām. Saistot dažādus instrumentus vienotā īstenošanas sistēmā ir labs veids, kā padarīt ES budžetu pieejamāku pilsoņiem, uzņēmējiem (īpaši MVU) un valdībām.

All these changes should accompany a different mindset. The emphasis should shift from permanent and pre-determined financial allocations to using the scarce EU resources for strategic investments of limited duration, and expecting that the receipt of funds is dependent on delivery.

- Nesenajā Komisijas priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu ir ietverti enerģiski pasākumi vienkāršotu finanšu noteikumu ieviešanai. Šīs iespējas jāskata sīkāk, lai mazām dotācijām būtu vienkāršākas procedūras (sliekšņi šādiem maziem projektiem varētu noteikt augstākus), vairāk izmantotu vienreizējus maksājumus un shēmas, kas balstītas uz rezultātiem.

4.8. Simplifying and minimising unnecessary administrative burdens

4.9. Pareizas finanšu vadības nodrošināšana

The public consultation has conveyed a clear message that implementation procedures and control requirements are too complicated and can be a real disincentive to participation in EU programmes. The EU has a responsibility to ensure that funds are well spent, but it could also take a series of measures to reduce the administrative burden for recipients of funds, and to cut EU administrative costs – allowing more of the resources to be directed at the end purpose:

Publiskiem izdevumiem ir vajadzīga efektīva un samērīga kontrole. Ar to jānodrošina pilsoņiem un to pārstāvjiem Eiropas Parlamentā un Padomē vajadzīgā pārliecība par ES budžeta pienācīgu tērēšanu. Taču iespējama arī situācija, kurā kontroles slogs negatīvi ietekmē programmas efektivitāti. Pareizo līdzsvaru varētu nodrošināt ar precīzāk pielāgotu pieeju kontroļu prasībām dažādās dalībvalstīs un vienota izpratne par pieļaujamo kļūdas risku dažādās politikas jomās.

– The EU has common financial rules in its Financial Regulation. But implementing rules and procedures may vary considerably from one policy instrument to another. A clear set of common principles should be agreed to reduce differences to the absolutely necessary. Linking different instruments together in a common implementation framework is a good way to help the interface of citizens, businesses, especially SMEs, and governments with the EU budget.

Pēdējo gadu laikā Komisija ir veltījusi lielu uzmanību, lai paaugstinātu vadības un kontroles sistēmu efektivitāti ar mērķi panākt Eiropas Revīzijas palātas atzinumu par ticamību bez piezīmēm. Rezultāti ir pozitīvi, taču iespējams darīt vairāk, jo īpaši sadarbojoties ar dalībvalstīm, kas īsteno ievērojamu daļu no budžeta dalītā vadībā ar Komisiju. Sistēma, kurā maksājumu pamatā ir dalībvalstu deklarācijas par maksājumiem, nevis saņēmēju izdevumi (kādu šobrīd piemēro KLP izdevumiem), padarītu kontroles procedūras tuvākas vietējiem apstākļiem un saskaņotākas ar pašreizējām valstu procedūrām. Tā būtu tiešāka un labāk regulēta procedūra nekā centralizētas kontroles ES līmenī. To varētu saistīt ar uzticamiem valstu atzinumiem par ticamību, lai uzsvērtu to publisko iestāžu pārskatatbildību, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.

– The recent Commission proposal to revise the Financial Regulation contains bold measures to put in place simplified financial rules. This should be looked at further to allow for lighter procedures for smaller grants (thresholds could be set at a higher level for such small projects), and more use of lump sum payments, as well as performance-based schemes.

Palielinot ar finanšu instrumentiem novirzīto līdzekļu summu, tiks būtiski mainīts veids, kā Komisija pārvalda savus budžeta izdevumus. Komisija pakāpeniski aizvien vairāk deleģēs budžeta izpildes uzdevumus un sadarbosies ar galvenajām finanšu iestādēm, tādām kā Eiropas Investīciju banka (EIB)[12]. Tas rada nepieciešamību saskaņot finanšu instrumentu struktūras un vadības galvenos aspektus un panākt līdzsvaru starp vienotu pieeju Komisijas attiecībās ar tās finanšu partneriem, ES finanšu interešu aizsardzību un elastīgumu īstenošanas līmenī, kas nodrošinātu politiku efektīvu izpildi. Tas nodrošinātu arī labāku politisko redzamību, administrācijas efektivitāti (vienkāršojot un ieviešot racionālu ziņošanas un uzraudzības sistēmu) un, visbeidzot, instrumentu vieglāku vērtēšanu.

4.9. Ensuring sound financial management

5. ES budžets kā instruments ekonomikas pārvaldības atbalstam

Public spending requires effective, efficient and proportionate control. It must provide the necessary assurances for citizens and their representatives in the European Parliament and the Council that the EU budget is being well spent. But there is a point when the burden of controls negates the effectiveness of the programme. A more modulated approach to the controls required in different Member States, and a common understanding of the tolerable risk of error for different policy areas, would both help to secure the right balance.

Virzībai uz izaugsmi un jaunām darbavietām Eiropas Savienībā ir vajadzīga vispusīga pieeja. Tā ir Eiropa 2020 stratēģijas būtība. Makroekonomiskā stabilitāte un strukturālās reformas nav divas izvēles iespējas, bet gan divi principi, kas pastiprina viens otru. Tāpēc ir pamatoti saistīt ES budžetu un ekonomikas pārvaldības nostiprināšanu.

In recent years, the Commission has devoted much attention to increasing the effectiveness of management and control systems, with an objective of achieving an unqualified Statement of Assurance by the European Court of Auditors. The results are positive but more can be done, in particular by working with the Member States who implement an important part of the budget in shared management with the Commission. The system of basing payments on a declaration of payments by Member States, rather than on expenditure by beneficiaries – as used today for CAP expenditure – would make the process of controls more local and allow more alignment with existing national procedures. This would be a more straightforward and regular procedure than centralising controls at EU level. It could be linked to reliable national statements of assurance to underline the accountability of public authorities handling EU resources.

Komisija ir pieņēmusi virkni pasākumu ekonomikas pārvaldības reformai un tās efektivitātes uzlabošanai[13]. Tā turpinās risināt šos jautājumus saistībā ar debatēm par ekonomikas pārvaldību pēc oktobra Eiropadomes sanāksmes.

Increasing the amount of funds channelled through financial instruments will mean profound changes in the way the Commission manages its budget expenditure. The Commission will increasingly delegate budget implementation tasks and cooperate with key financial institutions such as the European Investment Bank (EIB) [12]. This creates a need to align core aspects of the design and management of financial instruments, to secure the right balance between a common approach in the Commission’s dealings with its financing partners, safeguarding the EU’s financial interests, and leaving the flexibility required at implementation level to ensure that policies are delivered effectively. This would also secure higher political visibility, administrative efficiency through simplification, streamlined reporting and monitoring, and finally easier evaluation across instruments.

6. Paplašināšanās ietekme

5. The EU Budget as a tool to support economic governance

Katra ES paplašināšanās neizbēgami ietekmē tās budžetu – palielinās tā potenciālie ieņēmumi un saistības attiecībā uz izdevumiem. Jaunās dalībvalstis palielinās kopējo IKP un radīs jaunas iespējas ekonomikas ekspansijai, taču tās būs arī tiesīgas saņemt līdzekļus no struktūrfondiem un citiem fondiem. Pievienošanās laiks ir atkarīgs no tā, cik ātri kandidātvalstis spēj izpildīt nepieciešamos kritērijus. Šajā kontekstā 2006. gada decembra Eiropadomes sanāksmē tika izteikta apņemšanās līdz sarunu pabeigšanai atturēties no jebkādu datumu noteikšanas attiecībā uz pievienošanos. Tādēļ jaunajā finanšu shēmā nebūtu jāietver pieņēmumi par politiskiem lēmumiem attiecībā uz turpmāko paplašināšanos, jo tie būs atkarīgi no valstu gatavības pievienoties. Tiklīdz ir panākta vienošanās par pievienošanos un apstiprināti datumi, finanšu shēma ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā izdevumu prasības, kas izriet no pievienošanās sarunu rezultātiem.

The drive for growth and jobs in the European Union requires a complete approach. That is at the heart of the Europe 2020 strategy. Macroeconomic stability and structural reforms are not alternatives, but dual imperatives which also reinforce each other. It is therefore natural to make a connection between the EU budget and the reinforcement of economic governance.

7. ES finansēšanas reforma

The Commission has set out a variety of measures to reform economic governance and make it more effective [13]. It will take these issues forward in the context of the debate on economic governance following the October European Council.

Tāpat kā izdevumu puse budžetā, arī finansējuma puses struktūra laika gaitā ir ievērojami mainījusies. Uz NKI balstītās iemaksas ir kļuvušas aizvien nozīmīgākas, un šobrīd tās veido trīs ceturtdaļas no budžeta. Laika gaitā ir ieviests liels skaits labojumu un īpašu režīmu, kas skar gan budžeta ieņēmumus, gan tā izdevumus (daži no šiem mehānismiem automātiski zaudēs spēku 2013. gadā). Budžeta sarunas pēdējā laikā ievērojami ietekmēja dalībvalstu pievēršanās neto pozīcijām, tādējādi dodot priekšroku ģeogrāfiski iedalītiem finanšu piešķīrumiem, nevis piešķīrumiem ar lielāko pievienoto vērtību ES līmenī.

6. Taking account of Enlargement

Apspriešanās par budžeta pārskatīšanu parādīja, ka ieinteresētajām personām ir ļoti kritiska nostāja pret pašreizējo ES budžeta finansēšanas sistēmu. Tiek uzskatīts, ka pašreizējā sistēma ir nepārredzama, pārāk sarežģīta, nav taisnīga – jo īpaši attiecībā uz korekcijām –, un pārāk paļaujas uz resursiem, ko dalībvalstis uztver kā izdevumus, kas jāsamazina. Izņemot muitas nodokļus, kas izriet no muitas savienības, pašreizējiem resursiem nav skaidru saikņu ar ES politikām.

Future enlargements will inevitably have an impact on the EU budget, in terms of both potential increases in revenue and in spending commitments. While new Member States will increase the cumulated GDP and create new opportunities for economic expansion, they will also become eligible for structural and other funds. The timing of accessions is dependent on the speed with which candidates can meet the necessary criteria. In this context, the December 2006 European Council committed to refrain from setting any target dates for accession until negotiations are close to completion. Consequently, the new financial framework should not pre-empt any political decision on future enlargements which will be based on a country's readiness for membership. Once accessions are agreed and dates confirmed, the financial framework should be adjusted to take account of the expenditure requirements resulting from the outcome of accession negotiations.

Jāuzsver, ka tā nav diskusija par budžeta apjomu – tā ir diskusija par resursu pareizu iedalījumu. Jauna resursa pakāpeniska ieviešana pavērtu iespēju samazināt citus resursus, pakāpeniski vai pilnībā atteikties no tiem.

7. Reform of EU financing

Priekšlikumus finansēšanas reformai ir iesnieguši akadēmisko aprindu, valdību, nevalstisko organizāciju un Eiropas Parlamenta pārstāvji. Parlaments 2007. gadā pieņēma ziņojumu, kurā tika analizēta pašreizējā sistēma pašu resursiem un ierosināta virkne iespējamu jaunu pašu resursu[14].

Just like the expenditure side of the budget, the structure of the financing side has evolved considerably over time. The GNI-based contribution has taken on a growing importance and now represents three-quarters of the budget. A large number of corrections and special arrangements have been introduced over time, both on the revenue and expenditure side of the budget (some of these mechanisms end automatically in 2013). Budget negotiations have recently been heavily influenced by Member States' focus on the notion of net positions with the consequence of favoring instruments with geographically pre-allocated financial envelopes, rather than those with the greatest EU added value.

Jauna posma ieviešana ES finansēšanas attīstībā varētu ietvert trīs savstarpēji saistītas dimensijas – dalībvalstu iemaksu vienkāršošana, viena vai vairāku jaunu pašu resursu ieviešana un pakāpeniska atteikšanās no visiem korekcijas mehānismiem. Pakāpeniski ieviešot pārmaiņas, ir jāsaglabā ES finansēšanas sistēmas pamatelementi: stabila un pietiekama ES budžeta finansēšana, budžeta disciplīnas ievērošana un mehānisms līdzsvarota budžeta nodrošināšanai.

The consultation on the budget review has shown that stakeholders are very critical about the current system of financing the EU budget. The current system is perceived as opaque and too complex, lacking fairness – notably with regard to corrections – and relying excessively on resources which are perceived as expenditures to be minimized by the Member States. With the exception of customs duties stemming from the customs union, existing resources display no clear link to EU policies.

Dalībvalstu iemaksu vienkāršošana

It should be underlined that this is not an argument about the size of the budget – it is a debate about the right mix of resources. The progressive introduction of a new resource would open the door for other resources to be reduced, phased out or dropped.

Salīdzinājumā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir NKI, pašreiz izmantotajiem PVN pašu resursiem ir maza pievienotā vērtība. Tā kā līdzekļus nevar tieši novirzīt no pilsoņiem uz ES, ir vajadzīgs matemātisks aprēķins, lai atjaunotu nodokļu bāzes salīdzināmību. Tas padara iemaksu situāciju sarežģītu un nepārskatāmu. Atteikšanās no PVN resursiem to pašreizējā formā un jauna veida pašu resursu ieviešana vienkāršotu iemaksu sistēmu.

Proposals for a reform of the financing side have been made by academics, governments, non-governmental organisations and the European Parliament. The Parliament adopted a report in 2007 analysing the current system of own resources and suggesting a whole range of possible new own resources [14].

Viena vai vairāku ar politikām saistītu pašu resursu pakāpeniska ieviešana

The introduction of a new phase in the evolution of EU financing could include three closely linked dimensions – the simplification of Member States' contributions, the introduction of one or several new own resources and the progressive phasing-out of all correction mechanisms. As changes were phased in, essential elements of the EU financing system should be retained: a stable and sufficient financing of the EU budget, respect for budgetary discipline and a mechanism to ensure a balanced budget.

Viena vai vairāku jauna veida pašu resursu ieviešana varētu pilnībā aizstāt pašreizējos PVN pašu resursus, kā arī mazināt apjomu NKI resursiem, kas tiek iemaksāti tieši no valstu kasēm. Jaunu pašu resursu ieviešana atspoguļotu budžeta struktūras pakāpenisku pāreju uz ES pilsoņiem tuvākām politikām, to mērķis būtu nodrošināt Eiropas sabiedrisko labumu un augstāku ES pievienoto vērtību. Tā varētu atbalstīt – un būt cieši saistīta ar – svarīgu ES vai starptautisko politisko mērķu sasniegšanu, piemēram, tādās jomās kā attīstība, klimata pārmaiņas vai finanšu tirgi.

Simplifying the contributions from Member States

Izskatot jaunu pašu resursu iespējas, jāņem vērā šādi kritēriji.

Compared to the GNI-based own resource, the current VAT-based own resource has little added value. To re-create a comparable tax base, it results from a mathematical calculation rather than passing directly from the citizen to the EU. As such it contributes to the complexity and the opacity of the contributions. Ending the VAT-based resource in its current form would simplify the system of contributions in parallel with the introduction of a new own resource.

- Tiem jābūt ciešāk saistītiem ar acquis un ES mērķiem , lai palielinātu visa budžeta saskaņotību un efektivitāti ES politikas prioritāšu sasniegšanā. Šajā aspektā ir svarīgi atcerēties 2. panta 2. punktu lēmumā par pašu resursu sistēmu[15], kurā teikts: " pašu resursus, ko iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā, veido arī ieņēmumi, kas ir saņemti no jauniem maksājumiem, kuri ieviesti saskaņā ar kopējo politiku ".

Progressively introducing one or several policy-driven own resources:

- Tiem ir jābūt pārrobežu resursiem pēc sava rakstura, balstoties uz sistēmu, kas attiecas uz visu iekšējo tirgu.

New own resources could fully replace the existing VAT-based own resource as well as reducing the scale of the GNI-based resource, taken directly from national treasuries. The introduction of new own resources would mirror the progressive shift of the budget structure towards policies closer to EU citizens and aiming at delivering European public goods and a higher EU added value. It could support – and be closely linked to – the achievement of important EU or international policy objectives, for instance in relation to development, climate change or the financial markets.

- Tiem ir vajadzīga harmonizēta bāze, lai nodrošinātu vienādu piemērošanu visā Savienībā.

The following criteria seem pertinent when looking at possible new own resources:

- Ja iespējams, ES būtu tieši jāiekasē ieņēmumi no jaunajiem resursiem, neskarot valstu budžetus.

– They should be more closely linked to the acquis and the objectives of the EU to increase the coherence and effectiveness of the entire budget in the achievement of EU policy priorities. In this respect it is important to keep in mind Article 2.2 of the Own Resources Decision [15] which states that "revenue deriving from any new charges introduced within the framework of a common policy shall also constitute own resources entered in the general budget of the European Union."

- Tie būtu jāpiemēro vienādā un taisnīgā veidā, lai nebūtu vajadzības tos koriģēt.

– They should be cross-border in nature, based on a system covering the whole internal market.

- Jāņem vērā kumulatīvā ietekme uz konkrētajām nozarēm.

– They should have a harmonised base to ensure an equal application of the resource throughout the Union.

- Būtu jāizvairās no jaunas, smagas ES administratīvās atbildības par to iekasēšanu.

– If feasible, the proceeds of a new resource should be collected directly by the EU outside national budgets.

Komisija uzskata, ka turpmāk minētie finansēšanas līdzekļi, kuru saraksts nav izsmeļošs, iespējami varētu būt pašu resursu avoti, ar kuriem pakāpeniski aizstāj valstu iemaksas, mazāk apgrūtinot valstu kases:

– They should be applied in an equitable and fair way, and not exacerbate the question of corrections.

- ES nodoklis finanšu nozarē;

– The cumulative impact on particular sectors should be taken into account.

- ES ieņēmumi no siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;

– They should seek to avoid a heavy new administrative responsibility for the EU in terms of collection.

- ES nodevas saistībā ar gaisa transportu;

The Commission considers that the following non-exclusive list of financing means could be possible candidates for own resources to gradually displace national contributions, leaving a lesser burden on national treasuries:

- ES PVN;

– EU taxation of the financial sector

- ES enerģētikas nodoklis;

– EU revenues from auctioning under the greenhouse gas Emissions Trading System

- ES uzņēmumu ienākuma nodoklis.

– EU charge related to air transport

Katram no šiem finansēšanas līdzekļiem ir savas īpatnības, katram no tiem ir trūkumi un priekšrocības[16]. Ņemot vērā iesniegtās piezīmes, Komisija iesniegs priekšlikumus kā daļu no saviem vispārīgajiem priekšlikumiem par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

– EU VAT

Risinājumi saistībā ar korekcijas mehānismiem

– EU energy tax

1984. gada Fontenblo Eiropadomes sanāksmē tika izklāstīti sistēmas pamatprincipi: ka " izdevumu politika ir galvenais līdzeklis budžeta nelīdzsvarotības novēršanai " un " katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas ". Lielāki izdevumi izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikai, klimata pārmaiņām un Eiropas interešu veicināšanai pasaulē mazinās vajadzību saglabāt korekcijas mehānismus. Izdevumu sadalījums nākamajā daudzgadu finanšu shēmā un citas pašu resursu sistēmas reformas noteiks, vai korekcijas mehānismu saglabāšana nākotnē būs pamatota.

– EU corporate income tax.

8. Secinājumi un turpmākie soļi

Each of these financing means has its particular characteristics and presents advantages and disadvantages [16]. In the light of the comments received, the Commission will submit proposals as part of its overall proposals on the next Multiannual Financial Framework.

Šajā budžeta pārskatīšanā ir izklāstītas Komisijas idejas par ES budžeta uzbūvi un mērķiem. Tajā ir izklāstīts redzējums budžeta reformām un apņemšanās panākt faktiskus uzlabojumus. Tieši tas arī būs Komisijas vērienīgais mērķis nākamā gada priekšlikumos jaunajai finanšu shēmai. Šīs idejas balstās uz pārliecību, ka līdz 2020. gadam ES ir jārīkojas izlēmīgi, lai ES kļūtu par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu sabiedrību. Lai to panāktu, mums jāizved Eiropas ekonomika uz pareizā ceļa, jāpieņem vērienīgi lēmumi infrastruktūras pārveidošanai, jāapgūst nākotnē vajadzīgās prasmes, jāapliecina mūsu vadošā loma pasaulē un jānovērš pieaugošās atšķirības sabiedrībā, kas apdraud ilgtermiņa stabilitāti. Savienības budžets jāskata kā viens no kopīgiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā kopīgajiem mērķiem. Šobrīd ir intensīvs spiediens uz publiskajām finansēm, tāpēc ES un valstu budžetus nevar uzskatīt par konkurējošiem, bet gan par tādiem, kas īsteno vienus un tos pašus mērķus tajā līmenī, kur tiem ir iespējas sasniegt vislabākos rezultātus.

Tackling the correction mechanisms

Rītdienas budžeti tādējādi jāvērš uz faktiskiem panākumiem mūsu mērķu sasniegšanā. Tajos ir jāatzīst nepieciešamība pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei. Tiem stingri jāievēro virzība uz rezultātiem. Tajos jāatspoguļo nepieciešamība solidarizēties kopējās programmas īstenošanā. Turklāt to resursi ir gūstami tādos veidos, kas ir saprotami mūsu pilsoņiem un kurus tie atzīst kā racionālus un taisnīgus.

The 1984 Fontainebleau European Council set out the core principles behind the system: that "expenditure policy is ultimately the essential means of resolving the question of budgetary imbalances", and that "any member State sustaining a budgetary burden which is excessive in relation to its relative prosperity may benefit from a correction at the appropriate time." Reinforced spending for growth and jobs, energy, climate change and the external projection of Europe's interest would reduce the need to maintain correction mechanisms. The composition of expenditure of the next Multiannual Financial Framework and other reforms of the own resources system will determine whether correction mechanisms are justified in the future.

ES budžeta izpildi ir iespējams vienkāršot un padarīt efektīvāku. Ir nepieciešama lielāka elastība, lai, atbalstot ilgtermiņa ieguldījumus, budžets varētu reaģēt arī uz mainīgiem apstākļiem. Ar novatoriskiem finanšu instrumentiem ir iespējams paplašināt budžeta iespējas fiskālo ierobežojumu laikā un palielināt ietekmi augstas prioritātes ES projektiem un iespējami arī to skaitu.

8. Conclusions and Next Steps

Tādējādi ES budžeta modernizācijas galvenie elementi ir mērķtiecīgums, maksimāls labums no katra iztērētā euro un budžeta saskaņošana ar citiem veidiem, kā Eiropas Savienība, tās iestādes un dalībvalstis var panākt izaugsmi un jaunas darbavietas Eiropā.

This Budget Review sets out the Commission's ideas on the architecture and purpose of the EU budget. It sets out a vision of a reformed budget committed to making a real difference: this will be the Commission's ambition for the proposals it will make for the new financial framework next year. These ideas are based on the conviction that by 2020 the EU must have taken decisive steps help the EU become a smart, sustainable and inclusive society. To do this, we need to put the European economy on the right track, to take the big decisions to reshape our infrastructure, to give us the skills we need for the future, to assert our global leadership, and to prevent increasing divergences in our societies from undermining its long-term stability. The budget of the Union must be seen as one of the common tools we have at the service of common objectives. At a time of intense pressure on public finances, EU and national budgets cannot be seen as in competition, but as pursuing the same objectives at the levels which can deliver to best effect.

Turpmākajos mēnešos Komisija šajā budžeta pārskatīšanā izteiktās idejas un iespējas pārveidos konkrētos priekšlikumos. Komisija vēlas uzsākt dialogu ar citām iestādēm un ieinteresētajām personām par šajā dokumentā izklāstītajām idejām un iespējām. Šo diskusiju rezultāti tiks iekļauti 2011. gada jūnija priekšlikumos jaunajai daudzgadu finanšu shēmai laika posmam pēc 2013. gada. Tie ietvers arī priekšlikumu regulai par daudzgadu finanšu shēmu un lēmuma projektu par pašu resursiem. 2011. gada otrajā pusē Komisija iesniegs tiesību aktu priekšlikumus, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu politikas un programmas Eiropas Savienības vērienīgo mērķu sasniegšanai vairāku gadu garumā.

Tomorrow's budgets must therefore be focused on making a real impact on realising our goals. They must recognise the need to adapt to a rapidly-changing world. They must be disciplined in their concentration on results. They must reflect the need for solidarity in pursuing our common agenda. And they must be resourced in ways which our citizens can understand and recognise as rational and fair.

[1] OV C 139, 14.6.2006., 15. lpp. (Deklarācija Nr. 3).

The way in which the EU budget is delivered can be simplified and made more effective. There is a need for greater flexibility so that the budget can respond to changing circumstances, while at the same time supporting long term investments. At a time of fiscal constraint more innovative financial instruments can be used to make the budget go further, and to increase the impact and range of high priority EU projects that can be realised.

[2] Apspriedes tīmekļa vietne:http://ec.europa.eu/budget/reform/library/issue_paper/summary_consulation_doc_final_en.pdf.

The modernisation of the EU budget must therefore be about targeting, about maximising the benefits from every euro spent, and about setting the budget firmly in the context of the other ways in which the European Union, its institutions and its Member States, can put Europe on the path to growth and jobs for the future.

[3] Te ietverts gan ES budžets, gan valstu līdzfinansējums.

In the coming months the Commission will translate the ideas and options set out in this Budget Review into concrete proposals. The Commission looks forward to a dialogue with the other Institutions and with stakeholders on the ideas and options outlined in this Review. These discussions will feed into proposals in June 2011 for a new Multiannual Financial Framework covering the period after 2013. This will include a proposal for a regulation laying down the Multiannual Financial Framework and a draft decision on own resources. In the second half of 2011, the Commission will make the legislative proposals required to implement the policies and programmes needed to drive forward the European Union's ambitions for the years ahead.

[4] Komisijas dienestu aplēse, kas balstīta uz šādām analīzēm: "Quantifying the potential macroeconomic effects of the Europe 2020 strategy: stylised scenarios" ( European Commission Economic Papers n°424. 2010. gada septembris ) un "Macroeconomic effects of Europe 2020: stylised scenarios" ( ECFIN Economic Briefs 2010 n°11 ).

[1] OJ C 139, 14.6.2006, p. 15 (Declaration No 3).

[5] Aplēsts, ka pašreizējā pamatprogramma nodrošinās 900 000 darbavietu un par 1 % palielinās ES IKP.

[2] Consultation website:

[6] Novatorisma savienība – COM(2010) 546, 6.10.2010. Citas lielākās 2020. gada vadošās iniciatīvas šajā jomā ir Digitalizācijas programma un rūpniecības politika.

- http://ec.europa.eu/budget/reform/library/issue_paper/summary_consulation_doc_final_en.pdf

[7] Komisijas ziņojums augsta līmeņa konferencei par rūpniecības konkurētspēju (2010. gada aprīlis).

[3] This includes both EU budget and national co-financing.

[8] "Eiropas konsenss" (OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.).

[4] Commission services' estimate based on the following analyses: "Quantifying the potential macroeconomic effects of the Europe 2020 strategy: stylised scenarios" (European Commission Economic Papers n°424. September 2010) and "Macroeconomic effects of Europe 2020: stylised scenarios" (ECFIN Economic Briefs 2010 n°11).

[9] "Atbalsta efektivitātes darba kārtība: Eiropas pieejas priekšrocības" ( HTSPE Eiropas Komisijas uzdevumā, 2009. gada oktobris).

[5] The current Framework Programme has been estimated to bring 900,000 jobs and to add 1% to the EU's GDP.

[10] Piemēri: saskaņā ar aprēķiniem līdz 2020. gadam būs vajadzīgi 500 miljardi euro TEN-T programmas īstenošanai un no 38–58 miljardiem euro līdz 181–268 miljardiem euro Komisijas noteiktajiem platjoslas tehnoloģiju mērķiem. No šā brīža līdz 2020. gadam enerģētikas nozarē saskaņā ar aprēķiniem 400 miljardi euro būs vajadzīgi sadales tīkliem un "viedajiem tīkliem", 200 miljardi euro – pārvades tīkliem un uzglabāšanai, 500 miljardi – ražošanas iekārtu atjaunināšanai un jaunu iekārtu būvei, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jomā.

[6] Innovation Union - COM(2010) 565, 6.10.2010. Other key 2020 flagships in this area include the Digital Agenda and industrial policy.

[11] Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu [INI/2008/2055 – P6_TA(2009)0174].

[7] Commission report for the high level conference on industrial competitiveness (April 2010):

[12] Finanšu instrumentu īstenošana nebūs tieši un ekskluzīvi uzticēta EIB, taču EIB spēlēs galveno katalizatora lomu finanšu piesaistīšanā no citiem publiskiem un privātiem avotiem.

[8] 'The European Consensus" (OJ C 46, 24.2.2006, p. 1).

[13] Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai, COM(2010) 367.

[9] "Aid Effectiveness Agenda: Benefits of a European Approach" (HTSPE on behalf of the European Commission, October 2009).

[14] Eiropas Parlaments, Ziņojums par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni (2006/2205(INI), ziņotājs A. Lamassoure ).

[10] As examples: until 2020, €500bn is estimated to be needed for the implementation of the TEN-T programme and between €38-58bn and €181-268bn to achieve the Commission's broadband targets. In the energy sector, €400bn is estimated as the need for distribution networks and smart grids, another €200bn on transmission networks and storage, and €500bn to upgrade existing and build new generation capacity, particularly in renewable energy, between now and 2020.

[15] Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs).

[11] Resolution of 25 March 2009 on the mid-term review of the 2007-2013 financial framework [INI/2008/2055 – P6_TA(2009)0174].

[16] Skatīt darba dokumentu.

[12] Financial instruments will not be implemented exclusively through the EIB, but the EIB will play a key catalytic role in attracting other public and private sources of finance.

[13] Enhancing economic policy coordination for stability, growth and jobs – Tools for stronger EU economic governance - COM(2010) 367.

[14] European Parliament, Report on the future of the European Union's own resources (2006/2205(INI) Rapporteur A. Lamassoure).

[15] Council decision 2007/436/EC, Euratom (7 June 2007).

[16] See Staff Working Document.

--------------------------------------------------