Grounds
|
|
Legal context
|
Atbilstošās tiesību normas
|
|
1. Article 1(1), (2) and (4) of Council Regulation (EC) No 384/96 of 22 December 1995 on protection against dumped imports from countries not members of the European Community (OJ 1996 L 56, p. 1), as amended (‘the basic regulation’), provides:
|
1. Grozītās Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”), 1. panta 1., 2. un 4. punktā ir paredzēts:
|
|
‘1. An anti-dumping duty may be applied to any dumped product whose release for free circulation in the Community causes injury.
|
“1. Antidempinga nodevu [maksājumu] var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus [kaitējumu].
|
|
2. A product is to be considered as being dumped if its export price to the Community is less than a comparable price for the like product, in the ordinary course of trade, as established for the exporting country.
|
2. Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu [kas ir zemāka nekā salīdzināmā cena, kas piemērojama līdzīgai precei parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī].
|
|
…
|
[..]
|
|
4. For the purpose of this Regulation, the term “like product” shall be interpreted to mean a product which is identical, that is to say, alike in all respects, to the product under consideration, or in the absence of such a product, another product which although not alike in all respects, has characteristics closely resembling those of the product under consideration.’
|
4. Šajā regulā terminu “līdzīga prece” saprot kā preci, kas ir identiska, tas ir, vienāda ar attiecīgo preci, raugoties no visiem aspektiem, vai arī, ja šādas preces nav, ar to saprot citu preci, kuras īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgās preces īpašībām, kaut arī, raugoties no visiem aspektiem, tās nav identiskas.”
|
|
2. The first subparagraph of Article 2(1) of the basic regulation provides that ‘[t]he normal value shall normally be based on the prices paid or payable, in the ordinary course of trade, by independent customers in the exporting country’.
|
2. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu “normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.
|
|
3. As regards the conditions for the grant of market economy treatment (‘MET’), Article 2(7)(b) of the basic regulation provides:
|
3. Saistībā ar uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa (turpmāk tekstā – “TES”) piešķiršanas nosacījumiem pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:
|
|
‘In anti-dumping investigations concerning imports from ... the People’s Republic of China ..., normal value will be determined in accordance with paragraphs 1 to 6, if it is shown, on the basis of properly substantiated claims by one or more producers subject to the investigation ... that market economy conditions prevail for this producer or producers in respect of the manufacture and sale of the like product concerned. When this is not the case, the rules set out under subparagraph (a) shall apply.’
|
“Veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz importu no [..] Ķīnas Tautas Republikas [..], normālo vērtību nosaka atbilstīgi 1. līdz 6. punktam, ja, pamatojoties uz pienācīgi argumentētiem iesniegumiem, ko iesniedz viens vai vairāki izmeklēšanai pakļauti ražotāji, [..] iespējams pierādīt, ka konkrētie ražotāji attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. Ja to nav iespējams veikt [ja tas tā nav], tad piemēro a) apakšpunkta noteikumus.”
|
|
4. According to Article 2(7)(c) of the basic regulation:
|
4. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu:
|
|
‘A claim under [Article 2(7)(b)] must be made in writing and contain sufficient evidence that the producer operates under market economy conditions, that is if:
|
“Saskaņā ar [2. panta 7. punkta b) apakšpunktu] pieprasījums ir jāiesniedz rakstveidā, un tajā ir jābūt pietiekamiem pierādījumiem par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, tas ir, ja:
|
|
– decisions of firms regarding prices, costs and inputs, including for instance raw materials, cost of technology and labour, output, sales and investment, are made in response to market signals reflecting supply and demand, and without significant State interference in this regard, and costs of major inputs substantially reflect market values,
|
– uzņēmumu lēmumi par cenām, izmaksām un ieguldījumiem, piemēram, ietverot izejvielas, tehnoloģiju un darbaspēka izmaksas, produkcijas izlaidi, realizāciju un investīcijām, tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus informāciju, kas atspoguļo pieprasījumu un piedāvājumu, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās šai sakarā, un lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības,
|
|
…
|
[..]
|
|
A determination whether the producer meets the abovementioned criteria shall be made within three months of the initiation of the investigation, after specific consultation of the Advisory Committee and after the Community industry has been given an opportunity to comment. This determination shall remain in force throughout the investigation.’
|
To, vai ražotājs atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, konstatē trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas pēc īpašām konsultācijām ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad Kopienas nozarei ir bijusi iespēja izteikt savas piezīmes. Šis konstatējums paliek spēkā visu izmeklēšanas laiku.”
|
|
5. Under the second subparagraph of Article 9(5) and Article 9(6) of the basic regulation:
|
5. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punkta otro daļu un 9. panta 6. punktu:
|
|
‘5. …
|
“5. [..]
|
|
Where Article 2(7)(a) applies, an individual duty shall, however, be specified for the exporters which can demonstrate, on the basis of properly substantiated claims that:
|
Ja piemēro 2. panta 7. punkta [a) apakšpunktu], individuālo maksājumu tomēr nosaka [var noteikt] eksportētājiem, kas, pienācīgi pamatojot, var pierādīt:
|
|
(a) in the case of wholly or partly foreign owned firms or joint ventures, exporters are free to repatriate capital and profits;
|
a) ka tie, ja firmas [..] pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem [vai tās ir kopuzņēmumi], var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;
|
|
(b) export prices and quantities, and conditions and terms of sale are freely determined;
|
b) ka eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti;
|
|
(c) the majority of the shares belong to private persons. State officials appearing on the board of Directors or holding key management positions shall either be in minority or it must be demonstrated that the company is nonetheless sufficiently independent from State interference;
|
c) ka vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās;
|
|
(d) exchange rate conversions are carried out at the market rate, and
|
d) ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei; un
|
|
(e) State interference is not such as to permit circumvention of measures if individual exporters are given different rates of duty.
|
e) ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.
|
|
6. When the Commission has limited its examination in accordance with Article 17, any anti-dumping duty applied to imports from exporters or producers which have made themselves known in accordance with Article 17 but were not included in the examination shall not exceed the weighted average margin of dumping established for the parties in the sample … Individual duties shall be applied to imports from any exporter or producer which is granted individual treatment, as provided for in Article 17.’
|
6. Ja Komisija ir ierobežojusi pārbaudi saskaņā ar 17. pantu, antidempinga nodeva [maksājums], ko piemēro precēm, kuras importē eksportētāji vai ražotāji, kas tika informējuši par sevi saskaņā ar 17. pantu, bet kuri netika iekļauti pārbaudāmo sarakstā, nepārsniedz vidējo svērto dempinga starpību, kas konstatēta izlasē pārbaudītajām pusēm. [..] Precēm, ko importē eksportētāji vai ražotāji, uz kuriem attiecas 17. pantā paredzētie individuālie noteikumi [individuālā pieeja], piemēro individuālās nodevas [maksājumus].”
|
|
6. Article 2(8) and the first subparagraph of Article 2(9) of the basic regulation provide:
|
6. Pamatregulas 2. panta 8. punktā un 9. punkta pirmajā daļā ir noteikts:
|
|
‘8. The export price shall be the price actually paid or payable for the product when sold for export from the exporting country to the Community.
|
“8. Eksporta cena ir tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par preci, ko eksportētājvalsts eksportē uz Kopienu pārdošanai.
|
|
9. In cases where there is no export price ... , the export price may be constructed on the basis of the price at which the imported products are first resold to an independent buyer, or, if the products are not resold to an independent buyer, or are not resold in the condition in which they were imported, on any reasonable basis.’
|
9. Gadījumos, kad eksporta cenas nav [.. to] var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam, vai arī izmanto kādu citu pieņemamu pamatu, ja preces netiek pārdotas tālāk neatkarīgam pircējam vai tās tiek [netiek] tālākpārdotas tādā stāvoklī, kādā tika importētas.”
|
|
7. The first subparagraph of Article 2(10) of the basic regulation provides:
|
7. Pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:
|
|
‘10. A fair comparison shall be made between the export price and the normal value. This comparison shall be made at the same level of trade and in respect of sales made at as nearly as possible the same time and with due account taken of other differences which affect price comparability. Where the normal value and the export price as established are not on such a comparable basis, due allowance, in the form of adjustments, shall be made in each case, on its merits, for differences in factors which are claimed, and demonstrated, to affect prices and price comparability …’
|
“10. Eksporta cenu un normālo vērtību salīdzina taisnīgi. Šo salīdzināšanu veic, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus un izvēloties laika ziņā pēc iespējas tuvākus pārdošanas apjomus, kā arī pienācīgu uzmanību pievēršot citām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Ja normālā vērtība un eksporta cena nav salīdzināmas tādā formā, kādas tās ir noteiktas, katrā konkrētā gadījumā pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību [..].”
|
|
8. According to Article 2(11) of the basic regulation:
|
8. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu:
|
|
‘Subject to the relevant provision governing fair comparison, the existence of margins of dumping during the investigation period shall normally be established on the basis of a comparison of a weighted average normal value with a weighted average of prices of all export transactions to the Community, or by a comparison of individual normal values and individual export prices to the Community on a transaction-to-transaction basis. However, a normal value established on a weighted average basis may be compared to prices of all individual export transactions to the Community, if there is a pattern of export prices which differs significantly among different purchasers, regions or time periods, and if the methods specified in the first sentence of this paragraph would not reflect the full degree of dumping being practised. This paragraph shall not preclude the use of sampling in accordance with Article 17.’
|
“Ņemot vērā attiecīgos taisnīgas salīdzināšanas noteikumus, izmeklēšanas laikposmā parasti nosaka dempinga starpību, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un visu uz Kopienu orientēto eksporta darījumu vidējo svērto cenu salīdzinājumu vai arī uz atsevišķu normālo vērtību un atsevišķu eksporta uz Kopienu cenu salīdzinājumu uz atsevišķu darījumu bāzes. Taču normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu, var salīdzināt ar visu atsevišķo eksporta uz Kopienu darījumu cenām tad, ja ir eksporta cenas, kas ievērojami atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem vai laikposmiem, un ja šās daļas pirmajā teikumā norādītās metodes pilnībā neatspoguļo veiktā dempinga apmērus. Šī daļa neizslēdz atlasi saskaņā ar 17. pantu.”
|
|
9. As regards the determination of injury, Article 3(2), (3) and (6) of the basic regulation provides:
|
9. Attiecībā uz kaitējuma esamības noteikšanu pamatregulas 3. panta 2., 3. un 6. punktā ir paredzēts:
|
|
‘2. A determination of injury shall be based on positive evidence and shall involve an objective examination of both (a) the volume of the dumped imports and the effect of the dumped imports on prices in the Community market for like products; and (b) the consequent impact of those imports on the Community industry.
|
“2. Zaudējumu [kaitējuma esamības] noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.
|
|
3. … With regard to the effect of the dumped imports on prices, consideration shall be given to whether there has been significant price undercutting by the dumped imports as compared with the price of a like product of the Community industry, or whether the effect of such imports is otherwise to depress prices to a significant degree or prevent price increases, which would otherwise have occurred, to a significant degree. No one or more of these factors can necessarily give decisive guidance.
|
3. [..] Atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež [attiecībā uz importa ietekmi uz cenām pārbauda], vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu, salīdzinājumā ar līdzīgas [Kopienas nozares] preces cenu [..], vai arī [kādā citā veidā] šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi. Neviens no šiem faktoriem, ne arī vēl citi faktori nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.
|
|
…
|
[..]
|
|
6. It must be demonstrated, from all the relevant evidence presented in relation to paragraph 2, that the dumped imports are causing injury within the meaning of this Regulation. Specifically, this shall entail a demonstration that the volume and/or price levels identified pursuant to paragraph 3 are responsible for an impact on the Community industry as provided for in paragraph 5, and that this impact exists to a degree which enables it to be classified as material.’
|
6. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. pantu [punktu], parāda, ka imports par dempinga cenām rada zaudējumus [kaitējumu] šīs regulas nozīmē. Tas jo īpaši parāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. pantu [punktu], ir ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.”
|
|
10. According to the final sentence of Article 9(4) of the basic regulation, ‘[t]he amount of the anti-dumping duty shall not exceed the margin of dumping established but it should be less than the margin if such lesser duty would be adequate to remove the injury to the Community industry’.
|
10. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punkta pēdējo teikumu “antidempinga nodevu [maksājumu] apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu zaudējumus [kaitējumu] Kopienas ražošanas nozarei”.
|
|
11. As regards the sampling technique, Article 17(1) and (3) of the basic regulation provides:
|
11. Saistībā ar atlases metodi pamatregulas 17. panta 1. un 3. punktā ir paredzēts:
|
|
‘1. In cases where the number of complainants, exporters or importers, types of product or transactions is large, the investigation may be limited to a reasonable number of parties, products or transactions by using samples which are statistically valid on the basis of the information available at the time of the selection, or to the largest representative volume of production, sales or exports which can reasonably be investigated within the time available.
|
“1. Gadījumos, kad ir daudz sūdzības iesniedzēju, eksportētāju vai importētāju, preču vai darījumu veidu [preču veidu vai darījumu], izmeklēšanu var ierobežot ar pieņemamu pušu, produktu [preču] vai darījumu skaitu, ko nosaka, veicot statistiski derīgu atlasi, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai ar vislielāko pārstāvēto preču, pārdošanas vai eksporta apjomu, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt atvēlētajā termiņā.
|
|
…
|
[..]
|
|
3. In cases where the examination has been limited in accordance with this Article, an individual margin of dumping shall, nevertheless, be calculated for any exporter or producer not initially selected who submits the necessary information within the time limits provided for in this Regulation, except where the number of exporters or producers is so large that individual examinations would be unduly burdensome and would prevent completion of the investigation in good time.’
|
3. Gadījumos, kad pārbaudi ierobežo saskaņā ar šo pantu, tomēr ir jāaprēķina individuāla dempinga starpība katram sākotnēji neizvēlētam eksportētājam vai ražotājam, kurš ir iesniedzis nepieciešamo informāciju šajā regulā noteiktajā termiņā, izņemot gadījumus, kad eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka atsevišķas [individuālas] pārbaudes attiecīgi būtu pārmērīgi apgrūtinošas un neļautu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu.”
|
|
12. Under Article 18(1), (3), (4) and (6) of the basic regulation:
|
12. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1., 3., 4. un 6. punktu:
|
|
‘1. In cases in which any interested party refuses access to, or otherwise does not provide, necessary information within the time limits provided in this Regulation, or significantly impedes the investigation, provisional or final findings, affirmative or negative, may be made on the basis of the facts available. Where it is found that any interested party has supplied false or misleading information, the information shall be disregarded and use may be made of facts available. Interested parties should be made aware of the consequences of non-cooperation.
|
“1. Gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus. Ja atklājas, ka kāda no ieinteresētajām pusēm ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ieinteresētajām pusēm ir jāapzinās [Ieinteresētajām pusēm ir jāpaziņo par to], kādas sekas var radīt nevēlēšanās [atteikums] sadarboties.
|
|
…
|
[..]
|
|
3. Where the information submitted by an interested party is not ideal in all respects it should nevertheless not be disregarded, provided that any deficiencies are not such as to cause undue difficulty in arriving at a reasonably accurate finding and that the information is appropriately submitted in good time and is verifiable, and that the party has acted to the best of its ability.
|
3. Ja arī ieinteresētās puses iesniegtā informācija nav nevainojama visos aspektos, tā tomēr būtu jāņem vērā, ar noteikumu, ka neviens no trūkumiem nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai un ka informācija tiek iesniegta savlaicīgi un ir pierādāma, un attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi.
|
|
4. If evidence or information is not accepted, the supplying party shall be informed forthwith of the reasons therfor and shall be granted an opportunity to provide further explanations within the time limit specified. If the explanations are considered unsatisfactory, the reasons for rejection of such evidence or information shall be disclosed and given in published findings.
|
4. Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, par iemesliem tūlīt informē šo pierādījumu vai informācijas iesniedzēju un dod iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus norādītajā termiņā. Ja paskaidrojumus atzīst par neapmierinošiem, konstatējumus izpauž un publicē, norādot šādu pierādījumu [vai informācijas] noraidīšanas iemeslus.
|
|
…
|
[..]
|
|
6. If an interested party does not cooperate, or cooperates only partially, so that relevant information is thereby withheld, the result may be less favourable to the party than if it had cooperated.’
|
6. Ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to netiek sniegta būtiska [attiecīga] informācija, izmeklēšanas iznākums šai pusei var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.”
|
|
13. According to paragraph 3 of Annex II to the Agreement on implementation of Article VI of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994 (GATT) (OJ 1994 L 336, p. 103; ‘the 1994 anti-dumping code’), which is contained in Annex 1A to the Agreement establishing the World Trade Organisation (WTO) (OJ 1994 L 336, p. 3):
|
13. Saskaņā ar Līguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību ( GATT ) VI panta īstenošanu (OV L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “1994. gada antidempinga kodekss”), kas iekļauts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu (OV 1994, L 336, 3. lpp.) 1.A pielikumā, II pielikuma 3. punktu:
|
|
‘3. All information which is verifiable, which is appropriately submitted so that it can be used in the investigation without undue difficulties, which is supplied in a timely fashion, and, where applicable, which is supplied in a medium or computer language requested by the authorities, should be taken into account when determinations are made ...’
|
“3. Visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā [..].”
|
|
14. Article 20(1), (2), (4) and (5) of the basic regulation provides:
|
14. Pamatregulas 20. panta 1., 2., 4. un 5. punktā ir noteikts:
|
|
‘1. The complainants, importers and exporters and their representative associations, and representatives of the exporting country, may request disclosure of the details underlying the essential facts and considerations on the basis of which provisional measures have been imposed. Requests for such disclosure shall be made in writing immediately following the imposition of provisional measures, and the disclosure shall be made in writing as soon as possible thereafter.
|
“1. Sūdzību iesniedzēji, importētāji un eksportētāji un to pārstāvības apvienības un eksportētājvalsts pārstāvji var pieprasīt, lai viņus informē par sīkāku informāciju, kas ir pamatā būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir ieviesti pagaidu pasākumi. Pieprasījumi par šādas informācijas izpaušanu ir jāiesniedz rakstveidā tūlīt pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, un informācija ir jāsniedz rakstveidā pēc iespējas ātrāk.
|
|
2. The parties mentioned in paragraph 1 may request final disclosure of the essential facts and considerations on the basis of which it is intended to recommend the imposition of definitive measures, or the termination of an investigation or proceedings without the imposition of measures, particular attention being paid to the disclosure of any facts or considerations which are different from those used for any provisional measures.
|
2. Šīs regulas [šā panta] 1. punktā minētās puses var pieprasīt galīgo informāciju par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt galīgo pasākumu ieviešanu vai pārtraukt [izbeigt] izmeklēšanu un lietu, neieviešot pasākumus, īpašu uzmanību veltot informācijai par faktiem vai apsvērumiem, kas atšķiras no tiem, kurus izmantoja, ieviešot kādu no pagaidu pasākumiem.
|
|
…
|
[..]
|
|
4. Final disclosure shall be given in writing. It shall be made, due regard being had to the protection of confidential information, as soon as possible and, normally, not later than one month prior to a definitive decision or the submission by the Commission of any proposal for final action pursuant to Article 9. Where the Commission is not in a position to disclose certain facts or considerations at that time, these shall be disclosed as soon as possible thereafter. Disclosure shall not prejudice any subsequent decision which may be taken by the Commission or the Council but where such decision is based on any different facts and considerations, these shall be disclosed as soon as possible.
|
4. Informācijas galīgo nodošanu atklātībai sniedz rakstveidā. Ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, galīgo informāciju sniedz pēc iespējas ātrāk un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vai Komisijas priekšlikuma par galīgo rīcību, ievērojot 9. pantu, iesniegšanas. Ja Komisija tajā brīdī nevar informēt par noteiktiem faktiem vai apsvērumiem, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrākā laikā. Informācijas atklāšana neierobežo turpmākos Komisijas vai Padomes lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz kādu atšķirīgu faktu vai apsvērumu, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrāk.
|
|
5. Representations made after final disclosure is given shall be taken into consideration only if received within a period to be set by the Commission in each case, which shall be at least 10 days, due consideration being given to the urgency of the matter.’
|
5. Protestus [apsvērumus], kas tikuši iesniegti pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībai, ņem vērā tikai tad, ja tos saņem laikposmā, kādu Komisija nosaka katrai atsevišķajai lietai, un tam ir jābūt vismaz 10 dienas ilgam, ņemot vērā lietas steidzamību.”
|
|
Background to the dispute and the contested regulation
|
Prāvas priekšvēsture un apstrīdētā regula
|
|
15. The applicant, Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory (Hui Yang) Corp. Ltd, is a company producing and exporting footwear, established in China in 2000.
|
15. Prasītāja Sun Sang Kong Yuen Shoes Factory (Hui Yang) Corp. Ltd ir Ķīnā 2000. gadā reģistrēta sabiedrība, kas ražo un eksportē apavus.
|
|
16. Imports of footwear from China falling within certain categories of the combined nomenclature were subject to a quantitative quota scheme which lapsed on 1 January 2005.
|
16. No Ķīnas importētie apavi ietilpa noteiktās Kombinētās nomenklatūras klasēs, uz kurām attiecās kvantitātes kvotu režīms, kura darbības termiņš beidzies 2005. gada 1. janvārī.
|
|
17. Following a complaint lodged on 30 May 2005 by the Confédération européenne de l’industrie de la chaussure (CEC), the Commission of the European Communities (now ‘the European Commission’) initiated an anti-dumping proceeding concerning imports of certain footwear with uppers of leather originating in China and Vietnam. The notice of initiation of that proceeding was published in the Official Journal of the European Union of 7 July 2005 (OJ 2005 C 166, p. 14; ‘the notice of initiation’).
|
17. Eiropas Kopienu Komisija pēc sūdzības, ko 2005. gada 30. maijā bija iesniegusi Confédération européenne de l’industrie de la chaussure ( CEC ), uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz tādu noteiktu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importu, kuriem ir ādas virsa. Paziņojums par šīs procedūras uzsākšanu tika publicēts 2005. gada 7. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 166, 14. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par uzsākšanu”).
|
|
18. In view of the large number of parties involved, it was envisaged, at point 5.1(a) of the notice of initiation, to apply sampling, in accordance with Article 17 of the basic regulation. In addition, the Commission stated at point 5.1(b) of the notice of initiation that, in order to obtain the information which it deemed necessary for its investigation, it would send questionnaires to, among others, the sampled Chinese and Vietnamese exporting producers and to the authorities of the exporting countries concerned.
|
18. Ņemot vērā lielo iesaistīto personu skaitu, paziņojuma par uzsākšanu 5.1. punkta a) apakšpunktā bija paredzēts piemērot pārbaudi izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Turklāt paziņojuma par uzsākšanu 5.1. punkta b) apakšpunktā Komisija ir precizējusi, ka, lai iegūtu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu savā izmeklēšanā, tā izsūtīs anketas, tostarp atlasītajiem Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kā arī attiecīgo eksportētāju valstu iestādēm.
|
|
19. The applicant contacted the Commission and on 23 and 25 July 2005 provided it with the information required by points 5.1(a)(i) and 5.1(e) of the notice of initiation in order to form part of the sample of exporting producers which the Commission proposed to establish pursuant to Article 17 of the basic regulation and in order to be granted MET or, failing that, to be given individual treatment (‘IT’).
|
19. Prasītāja sazinājās ar Komisiju, 2005. gada 23. un 25. jūlijā sniedzot tai paziņojuma par uzsākšanu 5.1. punkta a) apakšpunkta i) daļā un e) apakšpunktā paredzēto informāciju, lai tā tiktu iekļauta atlasīto ražotāju eksportētāju sarakstā, ko šī iestāde bija ierosinājusi izveidot saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, un lai tai tiktu piešķirts TES vai – ja šāds statuss netiktu piešķirts – lai tai tiktu piemērota individuāla pieeja (turpmāk tekstā – “IP”).
|
|
20. Having been chosen to form part of the sample of Chinese exporting producers, the applicant was requested to respond to the Commission’s questionnaire by 12 September 2005, on which date it communicated its response to that questionnaire.
|
20. Prasītāja, kas bija izvēlēta dalībai Ķīnas ražotāju eksportētāju izlasē, tika aicināta atbildēt uz Komisijas anketu vēlākais 2005. gada 12. septembrī, dienā, kad tā paziņoja atbildi uz minēto anketu.
|
|
21. The Commission carried out an on-site verification at the applicant’s premises between 4 and 7 October 2005. By email of 21 October 2005, the applicant submitted to the Commission a final transaction-by-transaction list of its sales on the Community market.
|
21. Komisija veica pārbaudi uz vietas prasītājas telpās 2005. gada no 4. līdz 7. oktobrim. Ar 2005. gada 21. oktobra elektroniskā pasta vēstuli prasītāja iesniedza Komisijai galīgo tās pārdevumu Kopienas tirgū sarakstu, norādot atsevišķus darījumus.
|
|
22. By fax of 12 December 2005, the Commission notified to the applicant its preliminary findings on the applicant’s MET/IT claim. As regards the criterion relating to decisions of firms (see paragraph 4 above), the Commission observed that, with respect to its sales, the applicant was required, by its articles of association and its business licence, to export its entire production and that it had taken no steps to change that situation. It followed that the applicant was subject to significant State interference, since its business licence limited the applicant’s activities to exports. Furthermore, as regards the same criterion, the Commission observed that the applicant could not repatriate its profits without prior administrative approval. In those circumstances, and notwithstanding that the applicant satisfied the other criteria laid down in Article 2(7)(c) of the basic regulation, the Commission proposed to reject the MET claim in question.
|
22. Ar 2005. gada 12. decembra faksimilu Komisija paziņoja prasītājai savus provizoriskus secinājumus attiecībā uz prasītājas TES/IP pieprasījumu. Runājot par kritēriju, kas attiecas uz uzņēmumu lēmumiem (skat. šā sprieduma 4. punktu), Komisija ir norādījusi, ka attiecībā uz pārdevumiem prasītājai saskaņā ar tās statūtiem un tās tirdzniecības atļauju ir pienākums eksportēt visu savu produkciju un ka prasītāja nav veikusi nekādas darbības, lai mainītu šo situāciju. No tā izrietot, ka valsts, kas, izmantojot tirdzniecības atļauju, ir ierobežojusi prasītājas darbības ar eksportu, ir veikusi nozīmīgu iejaukšanos attiecībā uz prasītāju. Turklāt saistībā ar to pašu kritēriju Komisija ir norādījusi, ka prasītāja nevar veikt peļņas repatriāciju bez iepriekšējas administratīvas atļaujas. Šajos apstākļos, neraugoties uz to, ka prasītāja atbilst citiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, Komisija ierosināja noraidīt attiecīgo TES pieprasījumu.
|
|
23. The Commission invited the applicant to submit any comments it might wish to make on that document by 19 December 2005; the applicant submitted its comments on that date. As regards the obligation to export its entire production, the applicant emphasised that that was the applicant’s own choice and was based on considerations of ‘administrative convenience’ connected with its liability to pay VAT and on the fact that its products were intended solely for the European and United States markets. In addition, the applicant produced a certificate of the Foreign Trade & Economic Cooperation Bureau of Hui Yang in the town of Hui Zhou (Guangdong Province, China), which stated that the applicant was free to amend its articles of association in order to alter the provision relating to the destination of its production and that the Chinese authorities imposed no restrictions in that regard. As concerns the repatriation of profits, the applicant emphasised that the administrative approval procedure was purely formal, since its sole purpose was to check the validity of the associated documentation, that is to say, the statement of profits, payment of the relevant taxes, the fact that the company’s administration has actually decided on the distribution of profits, etc. As proof of its assertions, the applicant produced a circular of the Chinese Administration and a legal opinion giving details of the application of the circular in question.
|
23. Komisija aicināja prasītāju iesniegt tai savas iespējamas piezīmes par šo dokumentu līdz 2005. gada 19. decembrim, dienai, kurā prasītāja paziņoja savus apsvērumus. Saistībā ar visas tās produkcijas eksportu prasītāja uzsvēra, ka tā ir bijusi tās pašas izvēle un ka tā bija balstīta uz “administratīvās ērtības” apsvērumiem saistībā ar tās aplikšanu ar PVN, kā arī ar apstākli, ka tās ražojumi bija paredzēti vienīgi Kopienas un Amerikas Savienoto Valstu tirgiem. Turklāt prasītāja ir iesniegusi Huidžou [ Hui Zhou ] pilsētas (Guandunas province [ Guangdong ], Ķīna) Huijanas [ Hui Yang ] rajona ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības biroja izdotu izziņu, saskaņā ar kuru prasītāja var brīvi grozīt savus statūtus attiecībā uz tās produkcijas galamērķi un Ķīnas iestādes šajā sakarā nevar paredzēt ierobežojumus. Saistībā ar peļņas repatriāciju prasītāja ir uzsvērusi, ka administratīvās atļaujas piešķiršanas procedūra ir tikai formalitāte, jo tās vienīgais mērķis ir kontrolēt, vai ir pareizi noformēta ar to saistītā dokumentācija, t.i., par peļņas noteikšanu, ar to saistīto nodokļu maksāšanu, par sabiedrības faktiskajiem lēmumiem sadalīt peļņu utt. Lai pierādītu savus apgalvojumus, prasītāja ir iesniegusi Ķīnas administrācijas apkārtrakstu, kā arī juridisko atzinumu, kurā sniegti precizējumi attiecībā uz minētā apkārtraksta piemērošanu.
|
|
24. The Commission replied by fax of 23 February 2006, in which it stated that it refused to alter its initial assessment. As regards the destination of the applicant’s production, the Commission emphasised that the observations submitted did not alter the fact that during the investigation period the applicant was prohibited from selling on the Chinese market, while any change in that situation was subject to the prior approval of the State. As regards the repatriation of profits, the Commission acknowledged, in the light of the applicant’s explanations in that regard, that the relevant administrative procedure did not amount to significant State interference within the meaning of Article 2(7)(c) of the basic regulation. However, in the light of the findings relating to the destination of the applicant’s production, the Commission maintained that the applicant did not satisfy the criterion in question. The applicant was therefore refused MET.
|
24. Komisija ir atbildējusi ar 2006. gada 23. februāra faksimilu, paziņojot par savu atteikumu grozīt tās sākotnējo vērtējumu. Saistībā ar prasītājas produkcijas galamērķi Komisija ir uzsvērusi, ka iesniegtie apsvērumi neatspēko faktu, ka izmeklēšanas laikposmā prasītājai bija aizliegts tirgot Ķīnas tirgū un ka, lai mainītu šo situāciju, iepriekš bija jāsaņem valsts atļauja. Attiecībā uz peļņas repatriāciju Komisija ir atzinusi, ka, ņemot vērā šajā sakarā prasītājas sniegtos paskaidrojumus, ar to saistītā administratīva procedūra nenozīmē nozīmīgu valsts iejaukšanos pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tomēr, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz prasītājas produkcijas galamērķi, Komisija ir palikusi pie viedokļa, ka prasītāja neatbilst attiecīgajam kritērijam. Līdz ar to TES tai tika atteikts.
|
|
25. By fax of 24 February 2006, the Commission informed the applicant that it had been unable to obtain a reliable sample of sales transactions on the Community market in order to calculate export prices and c.i.f. prices at the Community border. Its inability to do so stemmed from the fact that the data in the applicant’s transaction-by-transaction list of its sales on the Community market were substantially overstated by comparison with actual total figures, a fact which, according to the Commission, had been confirmed by the applicant. In those circumstances, the dumping margins would be calculated on the basis of information available, in accordance with Article 18 of the basic regulation.
|
25. Ar 2006. gada 24. februāra faksimilu Komisija informēja prasītāju, ka tai nav bijis iespējas izveidot reprezentatīvu darījumu izlasi attiecībā uz pārdevumiem Kopienas tirgū, lai aprēķinātu eksporta cenu, kā arī cenu piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai. Šī neiespējamība izrietot no apstākļa, ka dati prasītājas iesniegtajā pārdevumu Kopienas tirgū sarakstā, kurā ir norādīti atsevišķi darījumi, bija būtiski pārvērtēti, salīdzinot ar faktiskajiem kopējiem skaitļiem, un šo faktu prasītāja esot apstiprinājusi. Šajos apstākļos dempinga starpība bija jāaprēķina saskaņā ar pieejamajiem datiem atbilstoši pamatregulas 18. pantam.
|
|
26. The Commission invited the applicant to submit any comments it might wish to make on that document by 6 March 2006; the applicant submitted its comments on that date. In that regard, the applicant contended that the Commission’s objections were formulated in such a vague manner that the applicant was unable to understand in what way the data were overstated. Furthermore, according to the applicant, it had never confirmed that the data were overstated and had explained repeatedly that its exports were made through intermediate trading companies, which made it impossible for the applicant to know the final destination of the product in every case. In addition, all the applicant’s sales were f.o.b., so that the applicant did not have the data on c.i.f. prices at the Community border. The Commission had not claimed that the data were inaccurate during the on-site verification and had not questioned the accuracy of the data collected. In those circumstances, the applicant opposed the application of Article 18 of the basic regulation for the purposes of calculating the export price or the dumping margin.
|
26. Komisija aicināja prasītāju iesniegt tai savas iespējamas piezīmes par šo dokumentu līdz 2006. gada 6. martam, dienai, kurā prasītāja paziņoja savus apsvērumus. Šajā sakarā prasītāja ir uzsvērusi, ka Komisijas iebildumi ir formulēti tik vispārīgi, ka prasītāja nevar saprast, kā izpaužas attiecīgā pārvērtēšana. Turklāt prasītāja nekad neesot apstiprinājusi šādas pārvērtēšanas esamību un esot vairākkārt skaidrojusi, ka tā veic eksportu ar nesaistītu tirdzniecības sabiedrību starpniecību un līdz ar to nav iespējams visos gadījumos zināt preces galamērķi. Turklāt visus pārdevumus prasītāja esot veikusi atbilstoši FOB noteikumiem, un tāpēc tās rīcībā neesot bijis datu attiecībā uz cenu piegādēm pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai. Komisija neesot norādījusi uz neprecizitātēm pārbaudes uz vietas apmeklējuma laikā, nedz arī apstrīdējusi savākto datu pareizību. Līdz ar to prasītāja iebilda pret pamatregulas 18. panta piemērošanu eksporta cenas vai dempinga starpības aprēķinam.
|
|
27. On 23 March 2006, the Commission adopted Regulation (EC) No 553/2006 imposing a provisional anti-dumping duty on imports of certain footwear with uppers of leather originating in the People’s Republic of China and Vietnam (OJ 2006 L 98, p. 3; ‘the provisional regulation’).
|
27. 2006. gada 23. martā Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (OV L 98, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu regula”).
|
|
28. According to recital 9 in the preamble to the provisional regulation, the investigation of dumping and injury covered the period from 1 April 2004 to 31 March 2005 (‘the investigation period’). The examination of factors relevant for the assessment of injury covered the period from I January 2001 to 31 March 2005 (‘the period considered’).
|
28. Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas devīto apsvērumu dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas laikposms”). Pārbaude attiecībā uz faktoriem, kuri bija svarīgi kaitējuma novērtēšanai, attiecās uz laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “aplūkotais laikposms”).
|
|
29. In the light of the need to establish a normal value for the products of the Chinese and Vietnamese exporting producers which could not be granted MET, a verification to establish normal value on the basis of data from an analogue country, in this case the Federal Republic of Brazil, took place at the premises of three Brazilian companies (recital 8 to the provisional regulation).
|
29. Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kam nevarēja piešķirt TES, pārbaudes apmeklējums nolūkā noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz datiem par analogu valsti – šajā gadījumā Brazīlijas Federatīvo Republiku –, tika veikts trīs Brazīlijas uzņēmumu telpās (pagaidu regulas preambulas 8. apsvērums).
|
|
30. As regards the product concerned, it follows from recitals 10, 11, 40 and 41 to the provisional regulation that it covered essentially sandals, boots, urban footwear and city shoes, all manufactured with uppers of leather or composition leather. It follows, moreover, from recitals 12 to 31 to the provisional regulation that the Commission excluded Special Technology Athletic Footwear from the definition of the product concerned and that it included children’s footwear.
|
30. No pagaidu regulas preambulas 10., 11., 40. un 41. apsvēruma izriet, ka attiecīgajās precēs būtībā ietilpst sandales, zābaki, ielas apavi un pilsētas apavi – visi ar dabīgās ādas vai mākslīgās ādas virsu. Turklāt no pagaidu regulas preambulas 12.–31. apsvēruma izriet, ka Komisija no attiecīgās preces definīcijas ir izslēgusi pēc speciālām tehnoloģijām izgatavotus sporta apavus ( Special Technology Athletic Footwear ) un tajā iekļāvusi bērnu apavus.
|
|
31. As regards the like product, the Commission concluded at recital 46 to the provisional regulation that the product concerned and the footwear with uppers of leather manufactured and sold domestically in China and Vietnam as well as footwear with uppers of leather produced and sold in the Community by the Community industry were similar as far as their basic physical and technical characteristics and uses were concerned and that they were perceived by users as being interchangeable. Therefore, according to recital 52 to the provisional regulation, all types of footwear with uppers of leather or composition leather produced and sold in the countries concerned and in Brazil and those produced and sold by the Community industry on the Community market are similar to those exported from the countries concerned to the Community.
|
31. Saistībā ar līdzīgu preci Komisija pagaidu regulas preambulas 46. apsvērumā ir secinājusi, ka attiecīgā prece un apavi ar ādas virsu, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Ķīnā un Vjetnamā, un apavi ar ādas virsu, ko Kopienas nozare ražo un pārdod Eiropas Kopienā, ir līdzīgi to fizisko un tehnisko pamatīpašību un izmantošanas ziņā un ka lietotāji tos uzskata par savstarpēji aizvietojamiem. Līdz ar to saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 52. apsvērumu visu veidu apavi ar dabīgās ādas vai mākslīgās ādas virsu, ko ražo un pārdod attiecīgajās valstīs un Brazīlijā, un apavi, kurus Kopienas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū, ir līdzīgi apaviem, kurus eksportē no attiecīgajām valstīm uz Kopienu.
|
|
32. It follows from recital 57 to the provisional regulation that, for the purpose of determining dumping, the Commission employed sampling. To that end, it selected a sample consisting of 13 Chinese exporting producers representing more than 20% of the Chinese export volume to the Community. According to recital 8(c) to the provisional regulation, the applicant was the 11th company on the list of Chinese exporting producers in the sample.
|
32. No pagaidu regulas preambulas 57. apsvēruma izriet, ka dempinga noteikšanas ietvaros Komisija ir izmantojusi pārbaudi atlases veidā. Šajā nolūkā tā ir atlasījusi 13 Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas pārstāvēja vairāk nekā 20 % no Ķīnas eksporta uz Kopienu apjoma. Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 8. apsvēruma c) punktu prasītāja ir vienpadsmitā sabiedrība atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstā.
|
|
33. According to recital 69 to the provisional regulation, the applicant was refused MET on the ground that it did not meet the first criterion, concerning the taking of decisions without significant State interference (see paragraphs 22 to 24 above).
|
33. Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 69. apsvērumu prasītājai TES tika atteikts, pamatojoties uz to, ka tā neatbilst pirmajam kritērijam attiecībā uz lēmumu pieņemšanu bez nozīmīgas valsts iejaukšanās (skat. šā sprieduma 22.–24. punktu).
|
|
34. As regards the claim for IT, the Commission observed at recital 94 to the provisional regulation that the requirement that an undertaking export all or a significant part of its production also meant that it did not meet the criterion set out in the second subparagraph of Article 9(5)(b) of the basic regulation (see paragraph 5 above).
|
34. Attiecībā uz IP pieprasījumu Komisija pagaidu regulas preambulas 94. apsvērumā ir norādījusi, ka uzņēmuma pienākums eksportēt visu tā produkciju vai ievērojamu tās daļu nozīmē arī, ka tas neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktā paredzētajam kritērijam (skat. šā sprieduma 5. punktu).
|
|
35. As regards the export price, the Commission stated at recital 130 to the provisional regulation that where export sales to the Community were made through unrelated trading companies, export prices were established on the basis of the prices of the product when sold for export to the trading companies by the producers concerned, in accordance with Article 2(9) of the basic regulation (see paragraph 6 above).
|
35. Attiecībā uz eksporta cenu Komisija pagaidu regulas preambulas 130. apsvērumā ir norādījusi, ka gadījumā, ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti ar nesaistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, par kādām attiecīgie ražotāji preces eksportam pārdod tirdzniecības sabiedrībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu (skat. šā sprieduma 6. punktu).
|
|
36. According to recital 131 to the provisional regulation, the comparison between normal value and export price was made on an ex-factory basis. For the purpose of a fair comparison, due allowance in the form of adjustments was made for differences affecting prices and price comparability, in accordance with Article 2(10) of the basic regulation (recital 132 to the provisional regulation).
|
36. Saskaņā ar pagaidu regulas preambulas 131. apsvērumu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tika veikts līmenī, kas atbilst EXF ( ex‑factory ) noteikumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzināšanu, tika veikti pielāgojumi, lai pienācīgi ņemtu vērā atšķirības, kuras ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam (pagaidu regulas 132. apsvērums).
|
|
37. As regards injury, the Commission examined, inter alia, undercutting of the import prices. To that end, c.i.f. Community frontier import prices, plus customs duties, were adjusted upwards to take account of the costs incurred in the Community by the importers, such as design, selection of raw material, etc., and were compared with the ex-factory prices of the Community industry at the same business stage. That comparison resulted in an undercutting margin of 12.8% for footwear from China (recitals 167 and 168 to the provisional regulation).
|
37. Saistībā ar kaitējumu Komisija cita starpā ir analizējusi importa cenu samazinājumu. Šajā sakarā cenas importam atbilstoši CIF noteikumiem – līdz Kopienas robežai un pēc atmuitošanas – tika pielāgotas uz augšu, lai ņemtu vērā izmaksas, kas importētājiem rodas Kopienā, tādas kā ar izstrādi, izejvielu izvēli saistītās izmaksas utt., un salīdzinātas ar Kopienas nozares cenām līmenī, kas atbilst EXF noteikumiem, un tādā pašā tirdzniecības stadijā. Šā salīdzinājuma rezultātā cenu samazinājuma starpība Ķīnas izcelsmes apaviem tika noteikta 12,8 % apmērā (pagaidu regulas 167. un 168. apsvērums).
|
|
38. By letter of 7 April 2006, the Commission sent the applicant, pursuant to Article 14(2) and Article 20(1) respectively of the basic regulation, a copy of the provisional regulation and a document containing information on the details underlying the essential facts and considerations on the basis of which the anti-dumping duties were imposed (‘the general disclosure document’). The Commission invited the applicant to submit any comments which it might have on those documents by 8 May 2006.
|
38. Ar 2006. gada 7. aprīļa vēstuli Komisija atbilstoši pamatregulas 14. panta 2. punktam un 20. panta 1. punktam nosūtīja prasītājai attiecīgi pagaidu regulas kopiju un dokumentu, kas ietver sīkāku informāciju par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, ar ko ir pamatoti paredzētie pagaidu antidempinga maksājumi (turpmāk tekstā – “starpposma informācijas dokuments”). Komisija aicināja prasītāju iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par šiem dokumentiem līdz 2006. gada 8. maijam.
|
|
39. By email of 27 April 2006, the applicant objected to the incomplete nature of the information in the general disclosure document, particularly the data relating to the adjustments made to the prices for the purposes of the dumping calculation and the undercutting calculation. The applicant reiterated those objections in written observations of 8 May 2006.
|
39. 2006. gada 27. aprīļa elektroniskā pasta vēstulē prasītāja ir sūdzējusies par starpposma informācijas dokumentā iekļautās informācijas nepilnīgumu, īpaši norādot uz datiem par cenu pielāgojumiem sakarā ar dempinga un cenu samazinājuma aprēķinu. Prasītāja šos iebildumus ir atkārtojusi savos 2006. gada 8. maija rakstveida apsvērumos.
|
|
40. By email of 16 May 2006, the applicant emphasised, in particular, that the adjustment of its export price by 15% to reflect research and development costs understated the actual research and development costs incurred since it failed to take into account the significant costs and margins of the trading companies through which certain Chinese producers dispatch their production to the Community market.
|
40. 2006. gada 16. maija elektroniskā pasta vēstulē prasītāja tostarp ir uzsvērusi, ka tās eksporta cenas pielāgojums 15 % apmērā par izpētes un izstrādes izdevumiem ir mazāks nekā faktiskās izmaksas, kas rodas šajā sakarā, jo tajā neesot ņemtas vērā ievērojamās izmaksas un peļņas likme, kas attiecināmas uz tirdzniecības sabiedrībām, ar kuru starpniecību daži Ķīnas ražotāji laiž savu produkciju Kopienas tirgū.
|
|
41. By fax of 7 July 2006, the Commission sent the applicant, pursuant to Article 20(2) to (4) of the basic regulation, a final disclosure document concerning the essential facts and considerations underlying the proposal to impose definitive anti-dumping duties.
|
41. Ar 2006. gada 7. jūlija faksimilu Komisija atbilstoši pamatregulas 20. panta 2.–4. punktam nosūtīja prasītājai galīgo informācijas dokumentu par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, ar ko ir pamatots priekšlikums noteikt galīgos antidempinga maksājumus.
|
|
42. In section H of that document, the Commission set out its considerations concerning the definitive anti-dumping measures which were proposed to the Council of the European Union. As regards the type of measures, the Commission explained, first, that undertakings given by producers not to sell at below the price level which would have eliminated the significant injury sustained by the Community industry did not constitute appropriate measures and, second, that it was appropriate to apply a delayed duty system (paragraphs 278 to 291 of the final disclosure document).
|
42. Minētā dokumenta H sadaļā Komisija ir izklāstījusi savus apsvērumus attiecībā uz Eiropas Savienības Padomei piedāvātajiem galīgajiem antidempinga pasākumiem. Saistībā ar pasākumu veidu Komisija ir norādījusi, pirmkārt, ka ražotāju saistības nepārdot preci zemāk par cenu līmeni, kas novērstu būtisku kaitējumu Kopienas nozarei, nav uzskatāmas par atbilstošiem pasākumiem un, otrkārt, ka būtu jāpiemēro atlikto maksājumu sistēma (galīgā informācijas dokumenta 278.–291. punkts).
|
|
43. As regards that delayed duty system, the Commission observed that the volume of imports had had a materially damaging effect on Community industry since 1 January 2005, the date on which the quota regime lapsed (see paragraph 16 above). During the first quarter of 2005, which was included in the investigation period (see paragraph 28 above), the Community industry underwent, proportionally, the most significant decline during the period considered with respect to a number of economic indicators such as profitability, sales prices, market share, sales, employment and production. In those circumstances, the Commission paid particular attention to the quantitative aspect of dumping practices in determining whether there was injury. Thus, it found that only imports above a certain volume were causing injury, and that, therefore, an intervention in the form of additional duties was not necessary to re-establish fair competition. Accordingly, anti-dumping duties would be applied only to imported goods above a specific annual volume. In this instance, such a delayed duty system would be adequate to remove the injury, inasmuch as it would take the quota effects into consideration and would balance the concerns of the interested parties. The proposed anti-dumping duty was therefore to apply to imports from China in excess of 140 million pairs per annum. That volume reflected the Commission’s assessment of the imports from China in 2005, and took account of the level of imports in 2004 (paragraphs 285 to 287 and 291 of the final disclosure document).
|
43. Saistībā ar atlikto maksājumu sistēmu Komisija ir norādījusi, ka importa apjomam nozīmīga kaitējumu Kopienas nozarei radoša ietekme ir kopš 2005. gada 1. janvāra, kvotu režīma darbības termiņa beigu datuma (skat. šā sprieduma 16. punktu). Pirmo trīs 2005. gada mēnešu laikā, kas ietilpst izmeklēšanas laikposmā (skat. šā sprieduma 28. punktu), Kopienas nozares stāvoklis ir proporcionāli pasliktinājies, un šī pasliktināšanās aplūkotajā laikposmā bija vislielākā attiecībā uz vairākiem ekonomiskajiem rādītājiem, tādiem kā rentabilitāte, pārdošanas cena, tirgus daļas, pārdevumi, nodarbinātība un ražošana. Šajos apstākļos Komisija, nosakot kaitējuma esamību, īpašu uzmanību ir pievērsusi dempinga kvantitatīvajam aspektam. Tātad tā ir uzskatījusi, ka tikai ievedumi, kas pārsniedz noteiktu apjomu, rada kaitējumu un ka līdz ar to nav jāparedz ad valorem maksājumi, lai atjaunotu godīgas konkurences apstākļus. Tādējādi antidempinga maksājumi būtu jāpiemēro tikai importēto preču daudzumiem, kas pārsniedz noteiktu ikgadējo apjomu. Aplūkojamajā gadījumā šāda atlikto maksājumu sistēma atbilstu mērķim novērst kaitējumu, jo tajā tiktu ņemta vērā kvotu režīma iedarbība un tiktu līdzsvarotas attiecīgo personu intereses. Tātad piedāvātie antidempinga maksājumi būtu jāpiemēro tikai ievedumiem, kas pārsniegtu robeždaudzumu – 140 miljonus no Ķīnas ievesto apavu pāru gadā. Šis daudzums atspoguļoja Komisijas novērtējumu par importu no Ķīnas 2005. gadā, ņemot vērā daudzumus, kas tika importēti 2004. gadā (galīgā informācijas dokumenta 285.–287. un 291. punkts).
|
|
44. Thus, the Commission proposed imposing a definitive anti-dumping duty, equal to the injury elimination margin, on imports over 140 million pairs of footwear per annum from China. That margin was set at the level of underselling, namely 23% (paragraph 293 of the final disclosure document).
|
44. Līdz ar to Komisija galīgo antidempinga maksājumu, kas būtu vienāds ar kaitējuma novēršanas starpību, ierosināja noteikt ievedumiem, kas pārsniedz robeždaudzumu – 140 miljonus Ķīnas izcelsmes apavu pāru gadā. Šī starpība bija noteikta references cenu samazinājuma līmenī, proti, 23 % apmērā (galīgā informācijas dokumenta 293. punkts).
|
|
45. The Commission invited the applicant to submit its comments on the final disclosure document by 17 July 2006.
|
45. Komisija aicināja prasītāju iesniegt tai savus apsvērumus par galīgo informācijas dokumentu līdz 2006. gada 17. jūlijam.
|
|
46. By letter of 13 July 2006, the applicant sent the Commission a copy of its business licence and also of the decision amending its articles of association, according to which its products would henceforward be intended for both the export market and the Chinese market. By letter of 22 August 2006, the Commission refused to reopen the subject of the grant of MET, on the ground that the deadline set for that purpose had expired.
|
46. Ar 2006. gada 13. jūlija vēstuli prasītāja iesniedza Komisijai savas tirdzniecības atļaujas kopiju, kā arī tā lēmuma kopiju, ar kuru grozīts tās statūtos noteiktais darbības mērķis un saskaņā ar kuru tās produkcija turpmāk būs paredzēta gan eksportam, gan Ķīnas tirgum. Ar 2006. gada 22. augusta vēstuli Komisija, pamatojoties uz to, ka šajā sakarā paredzētais termiņš jau ir beidzies, atteicās atkārtoti izskatīt jautājumu par TES piešķiršanu.
|
|
47. By letter of 28 July 2006, the Commission sent the applicant an additional final disclosure document. According to the first two paragraphs, the purpose of that document was to provide all interested parties with information about a change with regard to the envisaged form of the definitive anti-dumping duties. The ‘Trade’ Directorate General (DG) in the Commission had considered the comments submitted by interested parties with regard to the originally envisaged delayed duty system (see paragraphs 42 to 44 above). By that document, the Commission dropped the idea of a delayed duty system. In the context of its new approach, the Commission stated that the real materially injurious increase in imports took place in 2004 and until the end of the investigation period, and that 2005 was the first year in which imports of footwear from China were no longer subject to a quota. Furthermore, the Commission established a volume of non-materially injurious imports on the basis of the import levels from China and Vietnam in 2003, namely 109 million pairs of shoes. Under that new approach, the economic impact of that volume needed to be reflected in the injury elimination level. Thus, first, the injury elimination level was lowered in order to take account of the volume of non-injurious imports and, second, the definitive duties were applied from the first pair imported. According to that methodology, following four steps set out in that document, the Commission concluded, for imports from China, on the basis of ‘the lesser duty rule’, that a definitive anti-dumping duty equal to the level required to eliminate injury should be imposed, in this case 16.5%.
|
47. Ar 2006. gada 28. jūlija vēstuli Komisija nosūtīja prasītājai papildu galīgo informācijas dokumentu. Atbilstoši tā pirmajām divām rindkopām šā dokumenta mērķis bija informēt ieinteresētās personas par ierosinātajiem grozījumiem galīgo antidempinga maksājumu struktūrā. Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts (ĢD) bija izskatījis dažu ieinteresēto personu iesniegtos apsvērumus attiecībā uz sākotnēji paredzēto atlikto maksājumu sistēmu (skat. šā sprieduma 42.–44. punktu). Pamatojoties uz minēto dokumentu, Komisija ir atteikusies no šādas sistēmas idejas. Savas jaunās pieejas ietvaros Komisija ir uzsvērusi, ka importa pieaugums, kas rada būtisku kaitējumu, ir noticis 2004. gadā un ildzis līdz izmeklēšanas laikposma beigām un ka 2005. gads bija pirmais gads, kurā uz apavu importu no Ķīnas neattiecās kvotu režīms. Turklāt Komisija, pamatojoties uz importu no Ķīnas un Vjetnamas 2003. gadā, ir noteikusi importa apjomu, kas nerada kaitējumu, proti, 109 miljonus apavu pāru. Saskaņā ar minēto jauno pieeju šā apjoma ekonomiskā ietekme ir jāņem vērā, nosakot kaitējuma novēršanas līmeni. Tātad, pirmkārt, kaitējuma novēršanas līmenis ir ticis pazemināts, lai ņemtu vērā importa apjomu, kas nerada kaitējumu, un, otrkārt, galīgie maksājumi tiek piemēroti, sākot no pirmā importētā apavu pāra. Izmantojot šo metodi, kurā bija paredzēti četri minētajā dokumentā izklāstīti posmi, Komisija secināja, ka ievedumiem no Ķīnas atbilstoši “mazākā maksājuma principam” ir jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums, kas būtu vienāds ar kaitējuma novēršanas līmeni, aplūkojamajā lietā – 16,5 %.
|
|
48. In order to formalise that new proposal, the Commission annexed to its letter of 28 July 2006 the paragraphs which were to be included in the new section H of the final disclosure document and to replace those in the corresponding section of the original final disclosure document (see paragraph 42 above). The Commission stated, in paragraphs 278 and 279 which were to be included in the new section H of the final disclosure document, that only imports above a certain volume prior to the lapsing of the quota regime could cause material injury, so that, the injury threshold determined on the basis of the results of the investigation period had to reflect the fact that certain import quantities had not caused such material injury. Consequently, the non-materially injurious import quantities had to be reflected in the injury elimination levels. In paragraph 280 of that document, the Commission set out the methodology which had been used.
|
48. Lai formalizētu šo jauno priekšlikumu, Komisija 2006. gada 28. jūlija vēstulei ir pievienojusi punktus, kuri jāiekļauj galīgā informācijas dokumenta jaunajā H sadaļā un ar kuriem jāaizstāj punkti sadaļā, kas atbilst minētajai sadaļai (skat. šā sprieduma 42. punktu). Komisija 278. un 279. punktā, kuri jāiekļauj galīgā informācijas dokumenta jaunajā H sadaļā, ir norādījusi, ka tikai ievedumi, kas pārsniedza noteiktu apjomu pirms kvotu režīma darbības termiņa beigām, varēja radīt būtisku kaitējumu un tāpēc, nosakot kaitējuma novēršanas līmeni, pamatojoties uz izmeklēšanas laikposma rezultātiem, ir jāņem vērā, ka daži importētie daudzumi nebija radījuši kaitējumu. Līdz ar to daudzumi, kas nebija radījuši būtisku kaitējumu, bija jāņem vērā, nosakot kaitējuma novēršanas līmeni. Tā paša dokumenta 280. punktā Komisija ir aprakstījusi piemērojamo metodi.
|
|
49. The applicant submitted its comments on the additional final disclosure document on 2 August 2006.
|
49. Prasītāja savas piezīmes par papildu galīgo informācijas dokumentu iesniedza 2006. gada 2. augustā.
|
|
50. On 5 October 2006, the Council adopted Regulation (EC) No 1472/2006 imposing a definitive anti-dumping duty and collecting definitely the provisional duty imposed on imports of certain footwear with uppers of leather originating in the People’s Republic of China and Vietnam (OJ 2006 L 275, p. 1; ‘the contested regulation’). By the contested regulation, the Council established a definitive anti-dumping duty on imports of footwear with uppers of leather or composition leather, excluding sports footwear, footwear involving special technology, slippers and other indoor footwear and footwear with a protective toecap, originating in China and falling within a number of the combined nomenclature codes (Article 1 of the contested regulation). The rate of the definitive anti-dumping duty applicable, before duty, to the net free-at-Community-frontier price of footwear from the applicant’s production was set at 16.5%. Pursuant to Article 3 of the contested regulation, that rate was to remain in force for a period of two years.
|
50. 2006. gada 5. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1472/2006, ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (OV L 275, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”). Ar apstrīdēto regulu Padome ir noteikusi galīgo antidempinga maksājumu apavu ar dabīgās ādas vai mākslīgās ādas virsu importam, izņemot sporta apavus, pēc speciālām tehnoloģijām izgatavotus apavus, čības un citus telpās valkājamus apavus un apavus ar aizsargplāksnīti purngalā, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna un kuri atbilst vairākiem Kombinētās nomenklatūras kodiem (apstrīdētās regulas 1. pants). Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama prasītāju ražoto apavu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms muitošanas, tika noteikta 16,5 % apmērā. Saskaņā ar apstrīdētās regulas 3. pantu tā ir spēkā divus gadus.
|
|
51. As regards the definition of the like product, the Council confirmed, at recitals 40 and 41 in the preamble to the contested regulation, the findings made by the Commission at recital 52 to the provisional regulation (see paragraph 31 above).
|
51. Saistībā ar līdzīgas preces definīciju Padome apstrīdētās regulas preambulas 40. un 41. apsvērumā ir apstiprinājusi vērtējumus, ko Komisija bija sniegusi pagaidu regulas preambulas 52. apsvērumā (skat. šā sprieduma 31. punktu).
|
|
52. According to recital 77 to the contested regulation, the submission by two Chinese exporting producers of changed articles of association no longer containing sales restrictions was made too late to be taken into consideration. In effect, there was no longer sufficient time for verification in accordance with Article 16(1) of the basic regulation. In any event, those restrictions did not constitute the only reason why those companies had been refused MET.
|
52. Saskaņā ar apstrīdētās regulas preambulas 77. apsvērumu divi Ķīnas ražotāji eksportētāji grozītos statūtus, kuros vairs nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz pārdošanu, ir iesnieguši pārāk vēlu, lai tos varētu ņemt vērā. Vairs neesot atlicis pietiekami daudz laika, lai varētu veikt pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu. Katrā ziņā šie ierobežojumi neesot bijuši vienīgais iemesls, kādēļ šīm divām sabiedrībām tika atteikts TES.
|
|
53. Thus, the negative finding reached in the provisional regulation concerning the grant of MET to the applicant was confirmed at recital 78 to the contested regulation.
|
53. Tātad nelabvēlīgais secinājums pagaidu regulā attiecībā uz TES piešķiršanu prasītājai ir apstiprināts apstrīdētās regulas preambulas 78. apsvērumā.
|
|
54. As regards the IT claim, the Council confirmed at recital 83 to the contested regulation the negative finding which the Commission had reached at recital 94 to the provisional regulation (see paragraph 34 above).
|
54. Saistībā ar IP pieprasījumu Padome apstrīdētās regulas preambulas 83. apsvērumā ir apstiprinājusi nelabvēlīgo secinājumu, ko Komisija bija izdarījusi pagaidu regulas preambulas 94. apsvērumā (skat. šā sprieduma 34. punktu).
|
|
55. As regards the export price and its comparison with normal value, the Council confirmed, at recitals 123 and 138 to the contested regulation, the Commission’s findings at recitals 128 to 133 to the provisional regulation (see paragraphs 35 and 36 above).
|
55. Saistībā ar eksporta cenu un tās salīdzinājumu ar normālo vērtību Padome apstrīdētās regulas preambulas 123. un 138. apsvērumā ir apstiprinājusi vērtējumus, ko Komisija bija sniegusi pagaidu regulas preambulas 128.–133. apsvērumā (skat. šā sprieduma 35. un 36. punktu).
|
|
56. As regards the level of duty necessary to eliminate the injury caused by imports from China, the Council stated at recitals 296 to 301 to the contested regulation, reiterating paragraphs 275 to 280 of the new section H of the final disclosure document and annexed to the additional final disclosure document (see paragraph 47 above), that it was appropriate to take account of the particularities of the present proceeding and in particular of the fact that a quota regime had been in force until 1 January 2005. As that quota regime had prevented any material injury being caused to the Community industry, whereas the increase in imports after the lapse of that system had had a particularly decisive injurious effect on the Community industry, the Council considered that only imports above a certain volume before the lapsing of the quota regime could cause material injury. Consequently, the injury threshold, determined on the basis of the results of the investigation period had to take into account the fact that certain import quantities had not caused material injury. That operation, which was based on the value of the import volumes in 2003, led, for imports from China, to an injury threshold of 16.5% whereas a threshold of 23% would have been applied, according to recital 295 to the contested regulation, if the Council had not taken account of the particularities of the present case.
|
56. Saistībā ar maksājumu līmeni, kas nepieciešams, lai novērstu importa no Ķīnas radīto kaitējumu, Padome apstrīdētās regulas preambulas 296.–301. apsvērumā, pārņemot tajos 275.–280. punktu, kas iekļauti galīgā informācijas dokumenta jaunajā H sadaļā un pievienoti papildu galīgajam informācijas dokumentam (skat. šā sprieduma 47. punktu), ir norādījusi, ka bija jāņem vērā aplūkojamās procedūras īpatnības, tostarp tas, ka līdz 2005. gada 1. janvārim pastāvēja kvotu režīms. Tā kā kvotu režīms novērsa būtiska kaitējuma nodarīšanu Kopienas nozarei, bet savukārt importa apjoma pieaugumam pēc šā režīma izbeigšanās bija īpaši nozīmīga kaitējumu radoša ietekme, Padome ir uzskatījusi, ka vienīgi imports, kura apjoms pārsniedz zināmu līmeni pirms kvotu režīma atcelšanas, var radīt būtisku kaitējumu. Līdz ar to kaitējuma slieksnim, kas noteikts, pamatojoties uz izmeklēšanas laikposma rezultātiem, jāatspoguļo fakts, ka konkrēti importa apjomi šādu būtisku kaitējumu nerada. Šīs operācijas, kas balstīta uz 2003. gada importa apjoma rādītājiem, rezultātā importam no Ķīnas tiek noteikts kaitējuma slieksnis 16,5 % apmērā, nevis slieksnis 23 % apmērā, kas būtu piemērojams saskaņā ar apstrīdētās regulas preambulas 295. apsvērumu gadījumā, ja Padome nebūtu ņēmusi vērā šīs lietas īpatnības.
|
|
Procedure and forms of order sought by the parties
|
Process un lietas dalībnieku prasījumi
|
|
57. By application lodged at the Registry of the Court on 21 December 2006, the applicant brought the present action.
|
57. Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 21. decembrī, prasītāja cēla šo prasību.
|
|
58. By document lodged at the Court Registry on 2 April 2007, the Commission sought leave to intervene in the present case in support of the form of order sought by the Council. By letter of 4 October 2007, the Commission informed the Court that it waived the right to lodge a statement in intervention, but that it would take part in the hearing.
|
58. Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 2. aprīlī, Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam. Ar 2007. gada 4. oktobra vēstuli Komisija informēja Pirmās instances tiesu, ka tā atsakās iesniegt iestāšanās rakstu, bet piedalīsies tiesas sēdē.
|
|
59. By document lodged at the Court Reg istry on 5 April 2007, CEC sought leave to intervene in the present case in support of the form of order sought by the Council.
|
59. Ar dokumentu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 5. aprīlī, CEC lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.
|
|
60. By documents lodged at the Court Registry on 13 April 2007, the Provincia di Ascoli Piceno (Italy), the Comune di Monte Urano (Italy), BA.LA. di Lanciotti Vittorio & C. Sas and 16 other interveners listed in the annex (‘the Italian producers’) sought leave to intervene in the present case in support of the form of order sought by the Council.
|
60. Ar dokumentiem, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2007. gada 13. aprīlī, Provincia di Ascoli Piceno (Itālija), Comune di Monte Urano (Itālija), sabiedrība BA.LA. di Lanciotti Vittorio & C. Sas un 16 citas personas, kas iestājušās lietā un kuru nosaukumi ir norādīti pielikumā (turpmāk tekstā – “Itālijas ražotāji”), lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.
|
|
61. By order of 4 September 2007, the President of the Second Chamber of the Court granted the applications for leave to intervene lodged by the Commission, CEC and the Italian producers. However, the applications of the Provincia di Ascoli Piceno and the Comune di Monte Urano were dismissed.
|
61. Ar 2007. gada 4. septembra rīkojumu Pirmās instances tiesas otrās palātas priekšsēdētājs apmierināja Komisijas, CEC un Itālijas ražotāju pieteikumus par iestāšanos lietā. Savukārt Provincia di Ascoli Piceno un Comune di Monte Urano pieteikumi tika noraidīti.
|
|
62. As the composition of the Chambers of the Court had been altered, the Judge-Rapporteur was assigned to the Eighth Chamber, to which the present case was therefore assigned.
|
62. Tā kā Pirmās instances tiesas palātu sastāvs ir ticis mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas astotajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
|
|
63. By application lodged at the Registry of the Court of Justice on 4 October 2007, the Provincia di Ascoli Piceno and the Comune di Monte Urano lodged an appeal under the first paragraph of Article 57 of the Statute of the Court of Justice, seeking to have the order of 4 September 2007 set aside in so far as it dismissed their applications to intervene. By order of 25 January 2008 (Case C-461/07 P(I) Provincia di Ascoli Piceno and Comuna di Monte Urano v Council , not published in the ECR) the President of the Court of Justice dismissed that appeal.
|
63. Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 4. oktobrī, Provincia di Ascoli Piceno un Comune di Monte Urano saskaņā ar Tiesas Statūtu 57. panta pirmo daļu ir iesniegušas apelācijas sūdzību, ar kuru tās lūdz atcelt 2007. gada 4. septembra rīkojumu tiktāl, ciktāl tajā Pirmās instances tiesa ir noraidījusi to pieteikumus par iestāšanos lietā. Ar 2008. gada 25. janvāra rīkojumu lietā C‑461/07 P(I) Provincia di Ascoli Piceno un Comune di Monte Urano /Padome Tiesas priekšsēdētājs minēto apelācijas sūdzību noraidīja.
|
|
64. CEC and the Italian producers lodged their statements in intervention on 15 and 18 October 2007 respectively.
|
64. CEC un Itālijas ražotāji savus iestāšanās rakstus iesniedza attiecīgi 2007. gada 15. un 18. oktobrī.
|
|
65. Upon hearing the report of the Judge-Rapporteur, the Court decided to open the oral procedure and, by way of measures of organisation of procedure, the applicant, the Council and the Commission were called on to reply in writing to a number of questions.
|
65. Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa nolēma uzsākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja prasītāju, Padomi un Komisiju sniegt rakstveida atbildes uz vairākiem jautājumiem.
|
|
66. By letters received on 2 February 2009, those parties complied with the measures of organisation of procedure taken by the Court.
|
66. Ar 2009. gada 2. februāra vēstulēm šie lietas dalībnieki ir izpildījuši Pirmās instances tiesas noteiktos procesa organizatoriskos pasākumus.
|
|
67. By letter of 17 February 2009, the Council requested that some parts of the applicant’s reply concerning the second plea in law and the documents annexed thereto be removed from the case-file, on the ground that those replies bore no relation to the questions asked but constituted new pleas in law.
|
67. Ar 2009. gada 17. februāra vēstuli Padome lūdza izslēgt no lietas materiāliem noteiktas prasītājas sniegto atbilžu daļas attiecībā uz otro pamatu, kā arī tām pievienotos dokumentus, pamatojoties uz to, ka minētajām atbildēm nav nekāda sakara ar uzdotajiem jautājumiem, bet tās veido jaunus pamatus.
|
|
68. The parties presented oral argument and replied to the questions put by the Court at the hearing on 18 February 2009.
|
68. 2009. gada 18. februāra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem.
|
|
69. At the hearing, the Court requested the applicant to produce a document and to provide written information. The applicant complied with those requests by letter of 25 February 2009.
|
69. Tiesas sēdes laikā Pirmās instances tiesa lūdza prasītāju iesniegt dokumentu un sniegt informāciju rakstveidā. Prasītāja šos lūgumus izpildīja ar 2009. gada 25. februāra vēstuli.
|
|
70. The applicant claims that the Court should:
|
70. Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai [agrāk – Pirmās instances tiesa] ir šādi:
|
|
– annul the contested regulation in so far as it concerns the applicant;
|
– atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;
|
|
– order the Council to pay the costs.
|
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
|
|
71. The Council contends that the Court should:
|
71. Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
|
– dismiss the action as inadmissible or as unfounded;
|
– noraidīt prasību kā nepieņemamu vai nepamatotu;
|
|
– order the applicant to pay the costs.
|
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
|
|
72. The Commission contends that the Court should dismiss the action.
|
72. Komisija lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
|
|
73. CEC and the Italian producers contend that the Court should:
|
73. CEC un Itālijas ražotāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
|
– dismiss the action;
|
– noraidīt prasību;
|
|
– order the applicant to pay the costs.
|
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
|
|
Law
|
Juridiskais pamatojums
|
|
74. In support of its action, the applicant puts forward six pleas in law, alleging respectively:
|
74. Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza sešus pamatus, kas attiecīgi saistīti ar:
|
|
– breach of Article 2(7)(c) of the basic regulation;
|
– pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu;
|
|
– breach of Article 18 of the basic regulation;
|
– pamatregulas 18. panta pārkāpumu;
|
|
– breach of Article 3 of the basic regulation;
|
– pamatregulas 3. panta pārkāpumu;
|
|
– breach of Article 20 of the basic regulation, breach of the rights of the defence, failure to state reasons concerning the injury sustained by the Community industry;
|
– pamatregulas 20. panta pārkāpumu, tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un pamatojuma nesniegšanu attiecībā uz Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu;
|
|
– error of law and manifest error of assessment concerning the injury sustained by the Community industry, and
|
– kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu;
|
|
– breach of Article 2(10) of the basic regulation and manifest error of assessment concerning the comparison between export price and normal value.
|
– pamatregulas 2. panta 10. punkta pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu.
|
|
First plea: breach of Article 2(7)(c) of the basic regulation
|
Par pirmo pamatu, kas saistīts ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
75. The applicant disputes the Commission’s finding that the first criterion set out in Article 2(7)(c) of the basic regulation was not met in its case. It emphasises in that regard that the documentary evidence supplied during the administrative procedure shows that it was free to decide whether to market its products on the domestic market or to export them. The obligation to submit an application for a business licence and to amend that licence exists for registration purposes and does not prove that there was significant State interference within the meaning of Article 2(7)(c) of the basic regulation. Furthermore, the applicant explained to the Commission that the fact that its entire production was sold for export was its own commercial decision (see paragraphs 22 and 23 above).
|
75. Prasītāja apstrīd Komisijas vērtējumu, saskaņā ar kuru tās gadījumā nebija izpildīts pirmais pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētais kritērijs. Šajā sakarā tā uzsver, ka administratīvā procesa laikā iesniegtie dokumentārie pierādījumi liecinot, ka tā varēja brīvi lemt par tās ražojumu pārdošanu iekšzemes tirgū vai eksportam. Pienākums iesniegt pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai un grozīšanai esot pastāvējis reģistrācijas nolūkā un līdz ar to nepierādot nozīmīgu valsts iejaukšanos pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Turklāt prasītāja esot paskaidrojusi Komisijai, ka tas, ka visa tās produkcija bija paredzēta eksportam, bija tās pašas komerciālā izvēle (skat. šā sprieduma 22. un 23. punktu).
|
|
76. The Commission also breached, in particular, the principle of equal treatment by granting MET to another sampled company, Foshan City Nanhai Golden Step Industrial Co., Ltd (‘Golden Step’), when there is nothing to justify that difference in treatment.
|
76. Turklāt Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, piešķirot TES citai izlasē iekļautajai sabiedrībai – Foshan City Nanhai Golden Step Industrial Co., Ltd (turpmāk tekstā – “ Golden Step ”) –, lai gan šai nevienlīdzīgajai attieksmei neesot bijis pamata.
|
|
77. The applicant recalls that it had supplied the Commission on 13 July 2006, that is to say, before expiry of the prescribed deadline for comments on the final disclosure document, with the same evidence as that supplied by Golden Step, namely a copy of its business licence and its amended articles of association showing that it was no longer subject to an export obligation (see paragraph 46 above). The Commission’s refusal to examine that evidence constitutes a breach of Article 20(5) of the basic regulation and also of the principles of sound administration and equal treatment, since Golden Step also produced evidence after expiry of the deadline set for submitting comments on the general disclosure document (see paragraph 38 above). Furthermore, the basic regulation does not specify any deadline for the production of evidence relating to changes in circumstances. In addition, the Commission failed to observe the three-month time-limit provided for in Article 2(7)(c) of the basic regulation for deciding on the applicant’s MET claim.
|
77. Prasītāja atgādina, ka 2006. gada 13. jūlijā, t.i., pirms apsvērumu par galīgo informācijas dokumentu iesniegšanas termiņa beigām, tā iesniedza tādus pašus pierādījumus kā tie, ko iesniegusi Golden Step , proti, prasītājas tirdzniecības atļaujas kopiju un tās grozīto statūtu kopiju, kas pierādot, ka tai vairs nebija saistošs eksporta pienākums (skat. šā sprieduma 46. punktu). Komisijas atteikums izskatīt šos pierādījumus esot pamatregulas 20. panta 5. punkta, kā arī labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums, jo Golden Step arī esot iesniegusi pierādījumus pēc apsvērumu par starpposma informācijas dokumentu iesniegšanas termiņa beigām (skat. šā sprieduma 38. punktu). Turklāt pamatregulā neesot bijis paredzēts termiņš ar apstākļu izmaiņām saistīto pierādījumu iesniegšanai. Vēl jo vairāk – Komisija neesot ievērojusi trīs mēnešu termiņu, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā lēmuma par prasītājas TES pieprasījumu pieņemšanai.
|
|
78. The assessment set out at recital 77 to the contested regulation, that the failure to examine the information in question was attributable to the fact that it was impossible to carry out a verification in accordance with Article 16(1) of the basic regulation (see paragraph 52 above), is incorrect. First, more than three months elapsed between 13 July (the date on which the additional evidence was produced) and 5 October 2006 (the date of adoption of the contested regulation); second, no verification was carried out in relation to the evidence of the same type produced by Golden Step; third, the applicant was not informed until 7 July 2006 that the Commission was prepared to accept additional evidence; and, fourth, it was specifically in response to the findings made in the course of a verification visit that the applicant produced the evidence in question. It is, moreover, apparent from the case-law that the Commission has a broad discretion when deciding to take into account evidence submitted after expiry of the deadlines.
|
78. Apstrīdētās regulas preambulas 77. apsvērumā ietvertais vērtējums, saskaņā ar kuru attiecīgā informācija netika izskatīta tāpēc, ka nebija iespējams veikt pārbaudi atbilstoši pamatregulas 16. panta 1. punktam (skat. šā sprieduma 52. punktu), esot kļūdains. Pirmkārt, no 2006. gada 13. jūlija (papildu pierādījumu iesniegšanas datums) līdz 5. oktobrim (apstrīdētās regulas pieņemšanas datums) esot pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, otrkārt, nekāda pārbaude neesot tikusi veikta attiecībā uz tāda paša rakstura pierādījumiem, ko bija iesniegusi Golden Step , treškārt, par to, ka Komisija vēlas saņemt papildu pierādījumus, prasītāja esot uzzinājusi tikai 2006. gada 7. jūlijā un, ceturtkārt, prasītāja attiecīgos pierādījumus esot iesniegusi tieši atbildē uz konstatējumiem, kas bija izdarīti pārbaudes apmeklējuma laikā. Turklāt no judikatūras izrietot, ka Komisijai ir rīcības brīvība, kad tā lemj par pēc noteiktā termiņa beigām paziņotās informācijas ņemšanu vērā.
|
|
79. The argument that, even if the applicant ought to have qualified for MET, the time available to the Commission was insufficient for the purposes of calculating normal value cannot be upheld. That consideration cannot justify, in the light of Article 2(7)(c) of the basic regulation, the refusal to grant MET. Furthermore, that data on the applicant’s production costs had already been supplied in the context of the anti-dumping questionnaire and verified during the Commission’s on-site visit. In addition, as observed at paragraph 78 above, three months elapsed between the submission of the last information on the destination of the applicant’s production and the adoption of the contested regulation.
|
79. Argumentam, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka prasītājai būtu bijis jāpiešķir TES, Komisijas rīcībā esošais laiks nebija pietiekams, lai aprēķinātu normālo vērtību, nevarot piekrist. Minētais apsvērums, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, nevarot pamatot atteikumu piešķirt šo statusu. Turklāt dati par prasītājas ražošanas izmaksām esot bijuši iesniegti jau antidempinga anketā un tikuši pārbaudīti Komisijas veiktās pārbaudes uz vietas laikā. Turklāt, kā minēts šā sprieduma 78. punktā, starp pēdējās informācijas par prasītājas produkcijas galamērķi iesniegšanu un apstrīdētās regulas pieņemšanu esot pagājuši trīs mēneši.
|
|
80. The applicant disputes the Council’s argument that rejection of the second plea would entail rejection of the first. Even if it should be held that the applicant did not cooperate with respect to the calculation of the export price, normal value could have been calculated on the basis of the information in its own accounts, allowing for an individual dumping margin to be established. In addition, the applicant indisputably provided all the information requested of it, so that Article 18(6) is not applicable. That provision has the effect of precluding an operator which has withheld relevant information from objecting to the fact that its lack of cooperation had unfavourable consequences for it. Accordingly, there is no provision or practice that can deprive the applicant of MET if it satisfies the conditions for a grant of that status.
|
80. Prasītāja nepiekrīt Padomes argumentam, saskaņā ar kuru otrā pamata noraidījums izraisītu pirmā pamata noraidījumu. Pat ja tiktu nospriests, ka prasītāja nav sadarbojusies saistībā ar eksporta cenas aprēķinu, normālo vērtību varētu aprēķināt, pamatojoties uz informāciju no tās pašas uzskaites, un tādējādi tai varētu tikt noteikta individuālā dempinga starpība. Turklāt prasītāja, bez šaubām, esot sniegusi visu no tās pieprasīto informāciju, un līdz ar to 18. panta 6. punkts neesot piemērojams. Šī pēdējā norma uzņēmējam, kas nav izpaudis attiecīgo informāciju, liedzot sūdzēties par nelabvēlīgām sekām, kas tam radušās šā uzņēmēja nesadarbošanās dēļ. Līdz ar to nekādas normas vai prakse nevarot liegt prasītājai TES, ja tā atbilst šā statusa piešķiršanas nosacījumiem.
|
|
81. It follows that the Commission’s decision not to grant the applicant MET is vitiated by a manifest error of assessment and thus constitutes a breach of Article 2(7)(c) of the basic regulation.
|
81. No tā izrietot, ka Komisijas lēmumā atteikties piešķirt prasītājai TES ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un līdz ar to pārkāptas pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta prasības.
|
|
82. The Council, supported by the Commission, disputes the applicant’s arguments.
|
82. Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
83. It is apparent from recital 125 to the contested regulation that ‘[f]or sampled companies that did not meet the MET … criteria one weighted average dumping margin was calculated’, that ‘this weighted average dumping margin applies to cooperating non-sampled companies’, and that ‘as cooperation was high the same dumping margin was applied to all other Chinese exporting producers as well’. In addition, the Council indicated in recital 146 to the contested regulation that ‘the level of cooperation was high and consequently, consistent with standard practice, it was considered appropriate to set the dumping margin for any non-cooperating exporting producers at the level of the weighted average dumping margin established for cooperating exporting producers in the sample in the countries concerned’. It is therefore apparent from a joint reading of those provisions – the legality of which has not been challenged before the Court – that, if the applicant had obtained MET but had been considered not to have cooperated, the institutions would, in any event, have attributed to it the weighted average dumping margin established for cooperating exporting producers in the sample, because it had not cooperated. It follows that, even if the institutions wrongly refused to grant MET to the applicant, that error could not have a decisive effect on the outcome if the Court were to confirm the institutions’ assessment that the applicant did not cooperate with the investigation. Accordingly, if the Court were to reject the second plea in law, challenging the institutions’ assessment in that regard, any error committed by the institutions in relation to the granting of MET could not have decisive influence on the dumping margin applied to the applicant and therefore would not be sufficient to warrant annulment of the contested regulation (see, to that effect, Case T‑126/99 Graphischer Maschinenbau v Commission [2002] ECR II‑2427, paragraph 49).
|
83. No apstrīdētās regulas preambulas 125. apsvēruma izriet, ka “izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas neatbilst [TES] kritērijiem, tika aprēķināta visiem viena vidējā svērtā dempinga starpība”, ka “[šo] vidējo svērto dempinga starpību nosaka uzņēmumiem, kas sadarbojas un kas izlasē netika iekļauti”, un ka “tāpēc, ka sadarbības līmenis bija augsts, tā pati dempinga starpība tika noteikta arī visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem”. Turklāt Padome apstrīdētās regulas preambulas 146. apsvērumā ir norādījusi, ka “sadarbošanās līmenis bija augsts un tāpēc saskaņā ar vispārpieņemto praksi tika atzīts par piemērotu dempinga starpību noteikt visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kas ar izmeklēšanu nesadarbojās, vidējās svērtās dempinga starpības līmenī, kurš noteikts attiecīgo valstu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās”. Aplūkojot kopsakarā šos divus noteikumus, kuru tiesiskums Pirmās instances tiesā nav apstrīdēts, ir secināms, ka gadījumā, ja prasītāja būtu ieguvusi TES, bet būtu uzskatāma par tādu, kas nesadarbojās, iestādes tai katrā ziņā tās nesadarbošanās dēļ būtu noteikušas vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. No tā izriet, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka iestādes ir nepareizi atteikušas prasītājai TES, šai kļūdai nevarētu būt izšķirošas ietekmes uz rezultātu, ja Vispārējai tiesai būtu jāapstiprina iestāžu vērtējums, saskaņā ar kuru prasītāja izmeklēšanā nebija sadarbojusies. Līdz ar to, ja Vispārējai tiesai būtu jānoraida otrais pamats, ar kuru apstrīdēts iestāžu vērtējums šajā sakarā, iespējamai iestāžu kļūdai attiecībā uz TES piešķiršanu nevarētu būt izšķirošas ietekmes uz prasītājai piemēroto dempinga starpību un tātad ar to nepietiktu, lai pamatotu apstrīdētās regulas atcelšanu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 14. maija spriedumu lietā T‑126/99 Graphischer Maschinenbau /Komisija, Recueil , II‑2427. lpp., 49. punkts).
|
|
84. It is therefore appropriate to examine the second plea in law first.
|
84. Līdz ar to vispirms ir jāizskata otrais pamats.
|
|
Second plea: breach of Article 18 of the basic regulation
|
Par otro pamatu, kas saistīts ar pamatregulas 18. panta pārkāpumu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
85. The applicant maintains that the Commission incorrectly applied Article 18(1) of the basic regulation, read in conjunction with paragraph 3 of Annex II to the 1994 anti-dumping code (see paragraphs 12 and 13 above). As the applicant explained in the letter of 6 March 2006 (see paragraph 26 above), the reasoning which the Commission followed in its fax of 24 February 2006 (see paragraph 25 above) did not justify the application of that provision. In those circumstances, the Commission also breached Article 18(3) and (4) of the basic regulation.
|
85. Prasītāja apgalvo, ka Komisija nepareizi esot piemērojusi pamatregulas 18. panta 1. punktu, to aplūkojot kopsakarā ar 1994. gada antidempinga kodeksa II pielikuma 3. punktu (skat. šā sprieduma 12. un 13. punktu). Kā prasītāja norādījusi 2006. gada 6. marta vēstulē (skat. šā sprieduma 26. punktu), pamatojums, ko Komisija izmantojusi savā 2006. gada 24. februāra paziņojumā (skat. šā sprieduma 25. punktu), neattaisnojot minētās normas piemērošanu. Līdz ar to Komisija esot pārkāpusi arī pamatregulas 18. panta 3. un 4. punktu.
|
|
86. As regards the latter provisions, the applicant submits that by informing it more than four months after its on-site verification visit that the transaction-by-transaction list of its sales on the Community market provided during that visit was not reliable, the Commission failed to comply with the requirements arising under those provisions.
|
86. Saistībā ar pēdējām minētajām normām prasītāja uzsver, ka Komisija, to pēc vairāk nekā četriem mēnešiem pēc pārbaudes uz vietas apmeklējuma informējot par to, ka prasītājas pārdevumu Kopienas tirgū saraksts, kurā norādīti atsevišķi darījumi un ko prasītāja bija iesniegusi Komisijai minētā apmeklējuma laikā, nav uzticams, esot pārkāpusi no tām izrietošās prasības.
|
|
87. The initial response to the anti-dumping questionnaire, lodged by the applicant on 12 September 2005, showed that exports intended for the European market during the investigation period came to [ confidential ] (1) pairs. That was the correct figure accepted by the Commission during the verification visit. The difference between that figure and the figure of [ confidential ] pairs exported that was mentioned in the document submitted by the applicant on 19 September 2005 is the consequence, first, of the inclusion in the latter figure of [ confidential ] pairs not intended for the Community market; second, of the fact that the applicant was not aware of the final destination of its entire production, since its exports were made through intermediate independent trading companies; and, third, of the inclusion in that list of sales of footwear not covered by the definition of the product concerned.
|
87. Sākotnējā atbildē uz antidempinga anketu, ko prasītāja iesniedza 2005. gada 12. septembrī, bija norādīti dati par eksportu, kas veikts uz Kopienas tirgu izmeklēšanas laikposmā un kas sasniedza [ konfidenciāli ] (1) apavu pāru. Tas esot bijis pareizais skaitlis, ko Komisija akceptējusi pārbaudes apmeklējuma laikā. Atšķirība starp šo skaitli un [ konfidenciāli ] eksportēto apavu pāru, kas minēti dokumentā, kuru prasītāja iesniedza 2005. gada 19. septembrī, esot radusies tāpēc, ka, pirmkārt, pēdējā skaitlī bija iekļauti [ konfidenciāli ] apavu pāru, kas nebija paredzēti Kopienas tirgum, otrkārt, prasītāja nezināja par visas tās produkcijas galamērķi, jo tā veic eksportu ar nesaistīto tirdzniecības sabiedrību starpniecību, un, treškārt, minētajā sarakstā bija iekļauti tādu apavu pārdevumi, kas neietilpst attiecīgās preces definīcijā.
|
|
88. Following a number of checks seeking to determine, in all likelihood, the final destination of the relevant exports and to exclude sales of products other those of the product concerned, the applicant submitted a final list on 21 October 2005, that is to say, before the expiry of the deadline set for submission of corrected materials following the verification visit.
|
88. Pēc vairākām pārbaudēm, kuru mērķis bija noteikt, cik droši vien iespējams, attiecīgā eksporta galamērķi un izslēgt citu preču, kas nav attiecīgā prece, pārdevumus, prasītāja esot iesniegusi galīgo sarakstu 2005. gada 21. oktobrī, t.i., pirms bija beidzies labotās informācijas paziņošanai pēc pārbaudes apmeklējuma noteiktais termiņš.
|
|
89. As regards the conduct of that visit, on day one the Commission’s agents selected a sample of 21 transactions (12 of which related to the product concerned) and on the following day they examined the documents relating to those transactions. Furthermore, they chose 13 transactions concerning exports to the Community market in order to determine the export prices on the basis of the related documents. The verified export prices proved to be correct. It is therefore incorrect for the Council to maintain that the Commission’s agents were unable to select and verify a sample of transactions during the visit. In addition, it follows from the foregoing that no verification was necessary after the final list of 21 October 2005 had been submitted (see paragraphs 21 and 88 above), since that document merely removes the sales not intended for the Community market and those of footwear not covered by the definition of the product concerned, that is to say irrelevant material, and adds nothing. The verification was therefore not flawed.
|
89. Saistībā ar minētā apmeklējuma norisi – pirmajā dienā Komisijas darbinieki esot sagatavojuši izlasi ar 21 darījumu (no kuriem 12 darījumi bija par attiecīgo preci) un nākamajā dienā pārbaudījuši ar tiem saistītos dokumentus. Turklāt viņi esot izvēlējušies 13 darījumus, kas attiecās uz pārdevumiem eksportam uz Kopienas tirgu, lai pārbaudītu eksporta cenas, pamatojoties uz ar tiem saistītajiem dokumentiem. Pārbaudītās eksporta cenas esot izrādījušās pareizas. Tātad Padome nevarot apgalvot, ka Komisijas darbiniekiem neizdevās sagatavot un pārbaudīt darījumu izlasi apmeklējuma laikā. Turklāt no iepriekš minētā izrietot, ka nekāda pārbaude pēc galīgā saraksta iesniegšanas 2005. gada 21. oktobrī nebija vajadzīga (skat. šā sprieduma 21. un 88. punktu), jo ar minēto dokumentu esot bijuši tikai izslēgti pārdevumi, kuri nebija paredzēti Kopienas tirgum, kā arī tādu preču pārdevumi, kas neietilpst attiecīgās preces definīcijā, proti, neatbilstošie elementi, neko tam nepievienojot. Līdz ar to pārbaude nekādi neesot uzskatāma par nederīgu.
|
|
90. In any event, contrary to the Council’s contention, the applicant did not breach any provision of the basic regulation by submitting the final list on 21 October 2005. Even on the assumption that the facts raised by the Council could result in the application of Article 18(1) of the basic regulation (quod non), there was no reason why the Commission should not have used the export prices (the only relevant material) verified during the on-site verification visit and not disputed, since the Council’s objections relate only to the volumes of footwear exported. Those prices constitute facts available to the Commission within the meaning of Article 18(1) of the basic regulation.
|
90. Katrā ziņā pretēji Padomes apgalvojumiem prasītāja, iesniedzot galīgo sarakstu 2005. gada 21. oktobrī, neesot pārkāpusi nevienu pamatregulas normu. Pat ja tiktu pieņemts, ka Padomes minēto apstākļu dēļ būtu piemērojams pamatregulas 18. panta 1. punkts (lai gan tas tā nav), Komisijai nebūtu iemesla neizmantot eksporta cenas (tikai atbilstošus datus), kas pārbaudītas uz vietas un nav apstrīdētas, jo Padomes iebildumi attiecoties tikai uz eksportēto apavu apjomiem. Šīs cenas esot Komisijai pieejamie fakti pamatregulas 18. panta 1. punkta izpratnē.
|
|
91. In addition, the Commission did not respond to the comments which the applicant made in its letter of 6 March 2006, nor did it state its position on the explanations given during the verification visit, which would have made it possible to clarify all the discrepancies, to validate all the information on prices and to understand the particularities of the applicant’s distribution chain. Thus, the Commission did not examine that list carefully and impartially.
|
91. Turklāt Komisija neesot atbildējusi uz piezīmēm, ko prasītāja bija sniegusi savā 2006. gada 6. marta vēstulē, ne arī paudusi savu nostāju attiecībā uz paskaidrojumiem, kas tika sniegti apmeklējuma laikā un kas esot ļāvuši izskaidrot visas atšķirības, apstiprināt visus datus attiecībā uz cenām un izprast prasītājas izplatīšanas ķēdes īpatnības. Tātad Komisija rūpīgi un objektīvi neesot izskatījusi šo sarakstu.
|
|
92. The applicant was not informed during the verification visit that the Commission would not accept further corrections, although it supplied the Commission with explanations concerning the difficulties in compiling the final list. On the contrary, it is clear from the Commission’s conduct that it had not precluded examining the corrected lists, as it also did with respect to other data.
|
92. Prasītāja apmeklējuma laikā neesot tikusi informēta par to, ka Komisija nepieņems jaunus labojumus, lai gan prasītāja Komisijai bija sniegusi skaidrojumus par problēmām ar galīgā saraksta sagatavošanu. Gluži otrādi, no Komisijas uzvedības esot bijis skaidri secināms, ka Komisija neizslēdz iespēju izskatīt labotos sarakstus, kā Komisija arī izdarīja attiecībā uz citiem datiem.
|
|
93. As regards the data relating to the c.i.f. Community frontier prices (see paragraphs 25 and 26 above), the applicant submits that it explained during the investigation that its sales were invoiced f.o.b. and not c.i.f. Community frontier. The applicant was therefore not in a position to provide data relating to costs incurred between the products leaving the factory and their arrival at the Community frontier, which include the substantial profits of the independent trading companies, the amount of which is not known by the applicant. It is because the applicant was unable to obtain the c.i.f. frontier values that it invited the Commission to apply the reliable data provided by the independent trading companies relating to costs borne between the f.o.b. sale and arrival at the Community frontier. It follows that the applicant acted ‘to the best of its ability’ to provide the information available to it, which the Commission could have supplemented in order to arrive at a ‘reasonably accurate finding’.
|
93. Saistībā ar datiem par cenām piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai (skat. šā sprieduma 25. un 26. punktu) prasītāja uzsver, ka izmeklēšanas laikā tā esot paskaidrojusi, ka rēķinos par šiem pārdevumiem tiekot norādīta cena piegādei pēc FOB noteikumiem, nevis cena piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai. Tātad prasītājai neesot bijis iespējas sniegt datus par izmaksām, kas radušās starp izlaidi no rūpnīcas un piegādi līdz Kopienas robežai un kurās ietilpa ievērojama peļņa, ko iegūst nesaistītās tirdzniecības sabiedrības un kuras summa prasītājai neesot zināma. Tieši tāpēc, ka tai neesot bijis iespējas noskaidrot vērtības piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai, prasītāja esot aicinājusi Komisiju izmantot uzticamus datus, ko sniegušas nesaistītās tirdzniecības sabiedrības attiecībā uz izmaksām, kas radušās starp pārdošanu pēc FOB noteikumiem un nogādi līdz Kopienas robežai. No tā izrietot, ka prasītāja ir darījusi, “ko spējusi”, lai sniegtu tās rīcībā esošo informāciju – informāciju, ko Komisija varētu papildināt, lai izdarītu “precīzu un pieņemamu konstatējumu”.
|
|
94. The Council, supported by the Commission, disputes the applicant’s arguments.
|
94. Padome, kuru atbalsta Komisija, apstrīd prasītājas argumentus.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
95. It must be pointed out that the parties disagree as to the facts in relation to the present plea. In particular, while the applicant claims that the Commission’s agents were able to obtain a sample of export sales of the product concerned to the Community market, to examine the documentation relating to that sample and to verify the export price, the Council largely contests that claim. The Council contends that the Commission’s agents were not able to carry out any examination of the documents relating to the exports of the product concerned to the Community market during the on-site verification visit, and therefore unable to verify the export price.
|
95. Ir jānorāda, ka starp lietas dalībniekiem pastāv domstarpības attiecībā uz faktiem, kas saistīti ar šo pamatu. Konkrētāk, kamēr prasītāja apgalvo, ka Komisijas darbiniekiem ir izdevies sagatavot izlasi, kurā ietilpst attiecīgās preces pārdevumi eksportam uz Kopienas tirgu, pārbaudīt ar tiem saistītos dokumentus un, visbeidzot, pārbaudīt eksporta cenas, Padome tam lielākoties nepiekrīt. Padome apgalvo, ka Komisijas darbiniekiem nav izdevies veikt nekādu tādu dokumentu pārbaudi, kas saistīti ar attiecīgās preces pārdevumiem eksportam uz Kopienas tirgu, pārbaudes uz vietas apmeklējuma laikā un tātad nekādu eksporta cenu pārbaudi.
|
|
96. In that regard, it must be observed that the Council does not dispute that the Commission’s agents actually selected, on the first day of the on-site verification visit, a sample of export sales of the product concerned to the Community market. The reason for that, according to the Council, is that, at that stage, the Commission’s agents had not yet established which of the two sets of figures provided by the applicant on 12 and 19 September 2005 respectively were correct. Therefore, if it had been proven that the list of 19 September 2005 – on the basis of which the verification had been carried out – was correct, the Commission’s agents would have proceeded, the following day, to verify the selected sample, as the applicant would have gathered, in the meantime, all the documents relating to the sample transactions.
|
96. Šajā sakarā ir jānorāda, ka Padome neapstrīd faktu, ka Komisijas darbinieki pirmajā pārbaudes uz vietas apmeklējuma dienā faktiski izveidoja izlasi, kurā ietilpa attiecīgās preces pārdevumi eksportam uz Kopienas tirgu. Padome to izskaidro ar apstākli, ka šajā stadijā Komisijas darbinieki vēl nebija noskaidrojuši, kura no divām tabulām, ko prasītāja iesniedza attiecīgi 2005. gada 12. un 19. septembrī, ir pareiza. Līdz ar to, ja izrādītos, ka 2005. gada 19. septembra saraksts, uz kura pamata tika veikta pārbaude, ir pareizs, Komisijas darbinieki nākamajā dienā veiktu sagatavotās izlases pārbaudi, jo prasītāja pa to laiku būtu savākusi visus dokumentus, kas attiecas uz atlasītajiem darījumiem.
|
|
97. It must however be noted, as the Council has noted, that there is no point in verifying a sample of transactions for the purposes of calculating the export price on the basis of all the transactions on the transaction-by-transaction list of sales on the Community market, when it has been established that that list also includes export sales which should not be included. If it is established that such a list contains a substantial number of unidentified sales, whether they are products which are not covered by the definition of the product concerned or products which are not exported to the Community market, the verification of a sample of sales, even if it proves convincing, does not remedy the problem that it is not possible to use all the transactions on the list because that list is unreliable.
|
97. Tomēr ir jānorāda – kā to izdarījusi Padome –, ka darījumu izlases pārbaudei nolūkā aprēķināt eksporta cenu, pamatojoties uz visiem darījumiem, kas iekļauti Kopienas tirgū veikto pārdevumu sarakstā, kurā norādīti atsevišķi darījumi, nav jēgas, ja tiek konstatēts, ka šajā sarakstā ir iekļauti arī eksporta pārdevumi, kuriem tajā nav jābūt. Ja tiek konstatēts, ka šādā sarakstā ir iekļauts ievērojams skaits neidentificētu darījumu, kas vai nu attiecas uz precēm, kas neietilpst attiecīgās preces definīcijā, vai arī nav eksports uz Kopienas tirgu, pārdevumu izlases pārbaude, pat ja tā izrādās pārliecinoša, neļauj novērst neiespējamību izmantot visus darījumus, kas iekļauti sarakstā, tā neuzticamības dēļ.
|
|
98. In the present case, first, it is not in dispute between the parties that, during the verification visit, the Commission’s agents agreed with the applicant’s representatives on the total volume of exports of the product concerned to the Community market ([ confidential ] pairs). The parties also agree on the fact that that volume came from the applicant’s sales ledger. Therefore, it must be held that the information provided to the Commission on 19 September 2005 ([ confidential ] pairs; see paragraph 87 above) referred to a volume of exports overstated by approximately 60% in relation to the actual exports of the product concerned to the Community market, and that it was not possible to identify the irrelevant exports during the verification visit. In addition, it should be borne in mind that the applicant had already put forward, on 12 September 2005, a third figure of [ confidential ] pairs. Thus, despite the fact that the applicant was in possession of data relating to the total volume of its exports to the Community market, the lists which it supplied during the administrative procedure contained inconsistent information, which, moreover, did not provide the details necessary to explain the contradictions found. Lastly, the explanations offered by the applicant during the administrative procedure did not provide a convincing explanation for the discrepancies found.
|
98. Aplūkojamajā lietā, pirmkārt, starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka pārbaudes apmeklējuma laikā Komisijas darbinieki ir vienojušies ar prasītājas pārstāvjiem par kopējo attiecīgās preces eksporta uz Kopienas tirgu apjomu ([ konfidenciāli ] apavu pāru). Lietas dalībnieki ir vienojušies arī par apstākli, ka šis apjoms izriet no prasītājas galvenās grāmatas. Līdz ar to ir jākonstatē, ka informācijā, kas sniegta Komisijai 2005. gada 19. septembrī ([ konfidenciāli ] apavu pāru); skat. šā sprieduma 87. punktu), bija norādīts eksporta apjoms, kurš bija pārvērtēts par aptuveni 60 %, salīdzinot ar faktisko attiecīgās preces eksportu uz Kopienas tirgu, un nebija iespējams identificēt neatbilstošu eksportu pārbaudes apmeklējuma laikā. Turklāt ir jāatgādina, ka prasītāja 2005. gada 12. septembrī bija norādījusi jau trešo skaitli – aptuveni [ konfidenciāli ] apavu pāru. Tātad, neraugoties uz to, ka prasītājas rīcībā bija dati par kopējo tās veiktā eksporta uz Kopienas tirgu apjomu, sarakstos, ko tā sniedza procedūras laikā, bija ietverta nesaskaņota informācija, kurā turklāt nebija elementu, kas ļautu izskaidrot konstatētās pretrunas. Visbeidzot, paskaidrojumi, ko prasītāja sniedza administratīvā procesa laikā, neļāva pārliecinoši izskaidrot konstatētās novirzes.
|
|
99. Second, in reply to a written question from the Court, the Commission indicated that, if the transaction-by-transaction list of sales on the Community market, which the applicant submitted before or during the verification visit, had not contained those discrepancies, it would have calculated the export price on the basis of all of the transactions on that list. That list would have been presumed to be reliable if it had tallied with the total volume of exports of the product concerned indicated in the applicant’s sales ledger and the verification of a sample of transactions had also successfully taken place.
|
99. Otrkārt, atbildot uz Pirmās instances tiesas uzdoto jautājumu, Komisija ir norādījusi, ka, ja pārdevumu Kopienas tirgū sarakstā, kurā norādīti atsevišķi darījumi un kuru prasītāja būtu iesniegusi pirms pārbaudes apmeklējuma vai tā laikā, nebūtu konstatēto nesaskanību, Komisija eksporta cenu būtu aprēķinājusi, ņemot vērā visus tajā ietvertos darījumus. Šis saraksts tiktu uzskatīts par uzticamu, ja papildus atbilstībai kopējam attiecīgās preces eksporta apjomam, kas ņemts no prasītājas galvenās grāmatas, darījumu izlases pārbaudes rezultāts būtu labvēlīgs.
|
|
100. Third, it must be pointed out that the case-file contains no evidence that the Commission’s agents actually verified the information relating to the sample of sales during the verification visit. The evidence on which the applicant relies consists of the Commission’s agents’ handwritten notes in the margin of some transactions on the applicant’s transaction-by-transaction list of its sales on the Community market and thus proves, at the very most, that those agents chose those sales for the sample, but not that they verified the documents relating to each of them.
|
100. Treškārt, ir jānorāda, ka lietas materiālos nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka Komisijas darbinieki faktiski ir pārbaudījuši informāciju attiecībā uz pārbaudes apmeklējuma laikā sagatavoto pārdevumu izlasi. Pierādījumi, uz ko norāda prasītāja un kas ir Komisijas darbinieku rokrakstā izdarītās piezīmes blakus dažiem darījumu ierakstiem prasītājas pārdevumu Kopienas tirgū sarakstā, kurā ir norādīti atsevišķi darījumi, apliecina, lielākais, ka šie darbinieki šos pārdevumus ir izvēlējušies iekļaušanai izlasē, bet nepierāda, ka tie ir pārbaudījuši ar katru no šiem darījumiem saistītos dokumentus.
|
|
101. Fourth, it is not apparent from the case-file that the Commission, either during the on-site verification visit or later, indicated that it was willing to receive and verify a transaction-by-transaction list of sales on the Community market that corresponded to the correct total volume of exports of the product concerned to the Community market. In that regard, it should be noted that the communication relied on by the applicant in support of its assertions consists of an email dated 13 October 2005 sent by its legal adviser to a member of its staff. That email states, first, that a Commission agent agreed to extend the period granted for the submission of certain data relating to the calculation of the normal value (production costs) until 21 October 2005 and, second, that that same agent wanted to know whether the applicant’s transaction-by-transaction list of its sales on the Community market, which was available to the Commission, was definitive.
|
101. Ceturtkārt, no lietas materiāliem neizriet, ka Komisija ir parādījusi – vai nu pārbaudes uz vietas apmeklējuma laikā, vai arī vēlāk –, ka tā vēlas saņemt un pārbaudīt pārdevumu Kopienas tirgū sarakstu, kurā norādīti atsevišķi darījumi un kurš atbilstu kopējam attiecīgās preces eksporta uz Kopienas tirgu apjomam. Šajā sakarā ir jānorāda, ka paziņojums, uz kuru atsaucas prasītāja, pamatojot savus apgalvojumus, ir elektroniskā pasta vēstule, kas datēta ar 2005. gada 13. oktobri un ko tās padomdevējs bija adresējis tās personāla loceklim. Šajā vēstulē ir norādīts, pirmkārt, ka Komisijas darbinieks ir piekritis līdz 2005. gada 21. oktobrim pagarināt termiņu noteiktu datu sniegšanai attiecībā uz normālās vērtības aprēķinu (ražošanas izmaksas) un, otrkārt, ka tas pats darbinieks vēlas zināt, vai prasītājas pārdevumu Kopienas tirgū saraksts, kurā norādīti atsevišķi darījumi un kas ir Komisijas rīcībā, ir galīgs.
|
|
102. Apart from the fact that that email does not come from the Commission but from the applicant, it does not indicate that the Commission set a time-limit of 21 October 2005 for the submission of a corrected version of the transaction-by-transaction list of sales on the Community market. Moreover, the fact that the Commission accepted corrected data relating to normal value submitted after the verification visit, such as production costs, does not imply that that institution was prepared, generally, to accept corrected data supplied after the verification visit in relation to any other aspect. As is clear from the handwritten notes made during the verification visit on the production costs chart submitted by the applicant in its response to the anti-dumping questionnaire, the Commission’s agents requested the applicant to make a single, very specific, correction, that is to say, to add a specific amount to the costs incurred by Sun Sang Kong Yuen (Hong Kong).
|
102. Papildus apstāklim, ka šī vēstule nāk nevis no Komisijas, bet no prasītājas, ir jākonstatē, ka tajā nav norādīts, ka Komisija ir noteikusi termiņu līdz 2005. gada 21. oktobrim pārdevumu Kopienas tirgū saraksta, kurā norādīti atsevišķi darījumi, izlabotās redakcijas iesniegšanai. Turklāt apstāklis, ka Komisija ir pieņēmusi labotos datus attiecībā uz normālo vērtību, kas tika iesniegti pēc pārbaudes apmeklējuma, tādus kā ražošanas izmaksas, nenozīmē, ka šī iestāde ir vispārīgi gatava pieņemt labotos datus, ko iesniedz pēc pārbaudes apmeklējuma attiecībā uz jebkādu citu aspektu. Kā izriet no piezīmēm, kas pārbaudes apmeklējuma laikā rokrakstā tika izdarītas tabulā, kas attiecas uz ražošanas izmaksām un ko prasītāja bija iesniegusi, atbildot uz antidempinga anketu, Komisijas darbinieki lūdza prasītāju veikt vienu konkrētu labojumu, proti, pievienot noteiktu summu, kas atbilst izdevumiem, kuri radušies Sun Sang Kong Yuen (Honkonga).
|
|
103. Fifth, it must be pointed out that Article 18 of the basic regulation constitutes the implementation, into Community law, of the content of paragraph 6.8 of, and Annex II to, the 1994 anti-dumping code and must be interpreted in the light thereof in so far as possible (see, to that effect, Case T‑45/06 Reliance Industries v Council and Commission [2008] ECR II‑2399, paragraph 91). In that regard, it should be noted that recourse to the facts available is justified where an undertaking refuses to cooperate or where it supplies false or misleading information, the second sentence of Article 18(1) of the basic regulation not requiring that conduct be intentional.
|
103. Piektkārt, ir jāuzsver, ka ar pamatregulas 18. pantu Kopienu tiesībās ir transponēts 1994. gada antidempinga kodeksa 6.8. punkta un II pielikuma saturs un minētais pants ir jāinterpretē, cik vien iespējams, atbilstoši minētajām normām (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T‑45/06 Reliance Industries /Padome un Komisija, Krājums, II‑2399. lpp., 91. punkts). Šajā sakarā ir jānorāda, ka pieejamo faktu izmantošana ir pamatota tad, ja uzņēmums atsakās sadarboties vai sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju, jo pamatregulas 18. panta 1. punkta otrais teikums neprasa tīšu rīcību.
|
|
104. The degree of effort displayed by an interested party in submitting certain information does not necessarily reflect the substantive quality of the information submitted, and in any case is not the only determinant thereof. Thus, where the requested information is not ultimately obtained, the Commission is entitled to resort to the facts available in respect of the requested information (see, in relation to paragraph 6.8 of the 1994 anti-dumping code, the report of the panel established under the WTO entitled ‘Egypt – Definitive anti-dumping measures on steel rebar from Turkey’ and adopted on 1 October 2002, point 7.242).
|
104. To pūliņu apjoms, ko pielikusi ieinteresētā puse, lai sniegtu kādu noteiktu informāciju, ne vienmēr ir saistīts ar paziņotās informācijas kvalitāti pēc būtības un katrā ziņā nav vienīgais noteicošais elements. Tātad, ja pieprasītā informācija galu galā nav iegūta, Komisijai ir tiesības izmantot pieejamus faktus attiecībā uz pieprasīto informāciju (saistībā ar 1994. gada antidempinga kodeksa 6.8. punktu skat. PTO ietvaros izveidotās speciālās grupas ziņojumu “Ēģipte – Galīgie antidempinga pasākumi pret tērauda stiegrojuma stieņu importu no Turcijas”, kas pieņemts 2002. gada 1. oktobrī, 7.242. punkts).
|
|
105. That assessment is backed up by Article 18(3) of the basic regulation, according to which, where the information submitted is not ideal in all respects it should nevertheless not be disregarded, provided that it is not such as to cause undue difficulty in arriving at a reasonably accurate finding and the information is appropriately submitted in good time and is verifiable, and that the party has acted to the best of its ability. The fact of having acted to the best of its ability constitutes, therefore, one of the conditions which must be met before the Commission is bound to take deficient information into account. As is apparent from paragraph 98 above, despite the fact that the applicant was in possession of data relating to the total volume of its exports to the Community market, the information which it sent to the Commission during the administrative procedure regarding its export sales was inconsistent, so that it cannot be considered to have acted to the best of its ability.
|
105. Šo vērtējumu apstiprina pamatregulas 18. panta 3. punkts, saskaņā ar kuru gadījumā, ja iesniegtā informācija nav nevainojama visos aspektos, tā tomēr būtu jāņem vērā, ar nosacījumu, ka tas nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai un ka informācija tiek iesniegta savlaicīgi un ir pierādāma, un attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi. Tātad apstāklis, ka attiecīgā persona ir darījusi, ko spējusi, ir viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai Komisijai būtu pienākums ņemt vērā nepilnīgu informāciju. Kā izriet no šā sprieduma 98. punkta, neraugoties uz to, ka prasītājas rīcībā bija informācija par kopējo tās eksporta uz Kopienas tirgu apjomu, dati, ko tā paziņojusi Komisijai administratīvā procesa laikā attiecībā uz tās eksporta pārdevumiem, palika pretrunīgi un līdz ar to nevar uzskatīt, ka prasītāja ir darījusi visu, ko spējusi.
|
|
106. In those circumstances, the Commission was not obliged to take into account, for the purposes of calculating the export price, the transaction-by-transaction list of sales on the Community market submitted by the applicant before the verification visit, since use of all the information contained therein would necessarily have led to an incorrect result (see paragraphs 97 to 99 above).
|
106. Šajos apstākļos Komisijai nebija pienākuma eksporta cenas aprēķinam ņemt vērā pārdevumu Kopienas tirgū sarakstus, kuros norādīti atsevišķi darījumi un ko prasītāja bija iesniegusi pirms pārbaudes apmeklējuma, jo visas tajos ietvertās informācijas izmantošanas rezultāts noteikti būtu nepareizs (skat. iepriekš 97.–99. punktu).
|
|
107. As regards the list submitted on 21 October 2005, it should be observed that, even if the institutions are entitled to take into account information submitted to them after the time-limit which they have set (see, to that effect, Case T‑413/03 Shandong Reipu Biochemicals v Council [2006] ECR II‑2243, paragraph 67), the Commission was entitled to refuse to take account of that list, since it could not be verified without a second visit.
|
107. Attiecībā uz 2005. gada 21. oktobrī iesniegto sarakstu ir jānorāda, ka, lai gan iestādēm ir tiesības ņemt vērā informāciju, kas tām pārsūtīta pēc to noteiktā termiņa beigām (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑413/03 Shandong Reipu Biochemicals /Padome, Krājums, II‑2243. lpp., 67. punkts), Komisijai ir tiesības atteikties ņemt vērā šo sarakstu, jo to nevarēja pārbaudīt bez vēl viena apmeklējuma.
|
|
108. In that regard, it should be added that the Commission did not exceed its discretion by finding that the calculation of the export price could not be properly calculated on the basis of the information available at the time of the verification visit (see paragraphs 97 to 99 above). By implication, the Commission considered that the list supplied after that visit could not be used for calculating the export price, since it had not verified the sample transactions on-site. In those circumstances, the fact that the sample transactions also appear in the list submitted on 21 October 2005 is irrelevant.
|
108. Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka Komisija nav pārsniegusi savu rīcības brīvību, konstatējot, ka nebija iespējams pienācīgi aprēķināt eksporta cenu, pamatojoties uz datiem, kas bija pieejami pārbaudes apmeklējuma laikā (šā sprieduma 97.–99. punkts). Šis vērtējums nozīmē, ka Komisija ir uzskatījusi, ka pēc minētā apmeklējuma iesniegtais saraksts nevar tikt izmantots eksporta cenas aprēķinam, jo tā nav pārbaudījusi atlasītos darījumus uz vietas. Šajos apstākļos faktam, ka atlasītie darījumi ir iekļauti arī 2005. gada 21. oktobrī iesniegtajā sarakstā, nav nozīmes.
|
|
109. In the light of the significant discrepancies found concerning the transaction-by-transaction lists of sales on the Community market submitted by the applicant during the administrative procedure, it must be concluded that the applicant did not cooperate as regards the calculation of its export price for the purposes of Article 18 of the basic regulation. Therefore, the second plea in law must be rejected.
|
109. Ņemot vērā ievērojamās pretrunas, kas konstatētas attiecībā uz pārdevumu Kopienas tirgū sarakstiem, kuros ir norādīti atsevišķi darījumi un ko prasītāja iesniedza administratīvā procesa laikā, ir jāsecina, ka prasītāja nav sadarbojusies attiecībā uz tās eksporta cenas aprēķinu pamatregulas 18. panta izpratnē. Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.
|
|
110. In those circumstances, it must be held that the error alleged by the applicant in its first plea in law cannot render the contested regulation unlawful, since, even if the applicant had been granted MET, the institutions would, in any event, have attributed to it the weighted average dumping margin for the sample. It follows that the first plea in law must be rejected.
|
110. Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka kļūda, par ko apgalvo prasītāja pirmā pamata ietvaros, nevarētu izraisīt apstrīdētās regulas prettiesiskumu, jo, pat ja prasītāja būtu ieguvusi TES, iestādes tik un tā tai būtu piemērojušas izlases vidējo svērto dempinga starpību. Līdz ar to ir jānoraida arī pirmais pamats.
|
|
111. In the light of the rejection of the second plea in law, it is not necessary to rule on the Council’s request that certain parts of the applicant’s replies to the written questions from the Court be removed from the case-file (see paragraph 67 above).
|
111. Ņemot vērā otrā pamata noraidīšanu, nav jālemj par Padomes lūgumu izslēgt no lietas materiāliem noteiktas atbilžu, ko prasītāja sniegusi uz Pirmās instances tiesas rakstiskiem jautājumiem, daļas (skat. šā sprieduma 67. punktu).
|
|
Third plea: breach of Article 3 of the basic regulation
|
Par trešo pamatu, kas saistīts ar pamatregulas 3. panta pārkāpumu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
112. As regards the calculation of the export price, the applicant takes the view that the Council did not take account, in the contested regulation, of the fact that the applicant sold its goods to independent trading companies which acted as intermediaries between Chinese producers and the distributors established on the Community market.
|
112. Saistībā ar eksporta cenas noteikšanu prasītāja uzskata, ka Padome apstrīdētajā regulā neesot ņēmusi vērā apstākli, ka prasītāja pārdod savus ražojumus nesaistītām tirdzniecības sabiedrībām, kas rīkojas kā starpnieki starp Ķīnas ražotājiem un tiem izplatītājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas tirgū.
|
|
113. In the applicant’s submission, independent trading companies, such as Pagoda, which is an intermediate trader for the applicant’s sales on the Community market, bear a significant part of production and marketing costs, particularly in relation to marketing, the organisation of exports and research and development. Those costs, and also the independent trading companies’ profit margins, ought to have been taken into account for the purpose of determining the c.i.f. Community frontier price and, accordingly, of calculating the price undercutting and the injury resulting from the applicant’s exports.
|
113. Prasītāja norāda, ka nesaistītās tirdzniecības sabiedrības, tādas kā sabiedrība Pagoda , kas rīkojās kā tirgotājs starpnieks prasītājas veiktajos pārdevumos uz Kopienas tirgu, uzņemas ievērojamu daļu ražošanas un tirgošanas izmaksu, tostarp mārketinga, eksporta organizācijas un izpētes un izstrādes jomā. Šīs izmaksas, kā arī tirdzniecības sabiedrības peļņas likme būtu bijis jāņem vērā, lai noteiktu cenu piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai un līdz ar to aprēķinātu prasītājas veiktā eksporta radīto cenu samazinājumu un kaitējumu.
|
|
114. In spite of the fact that the Commission was aware of the role played by the independent trading companies and had detailed figures concerning their profit margins, it failed to fulfil its obligation to carry out an objective examination of all the relevant material for the purpose of determining injury, in accordance with Article 3 of the basic regulation and Article 3 of the 1994 anti-dumping code. By failing to take into consideration all the costs incurred between the applicant’s f.o.b. price and the price on arrival at the Community frontier, and by not taking into account the profit margins of the independent trading companies, such as Pagoda, the Commission therefore miscalculated the undercutting margin in the applicant’s case. A correct calculation would have resulted in a lower or even zero anti-dumping duty.
|
114. Kaut gan Komisija zināja par tirdzniecības sabiedrību lomu un skaitļos izteikto peļņas likmi, tā neesot ievērojusi savu pienākumu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu un 1994. gada antidempinga kodeksa 3. pantu objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos datus, lai noteiktu kaitējuma esamību. Neņemot vērā visas izmaksas, kas rodas starp prasītājas cenu piegādei pēc FOB noteikumiem un cenu piegādei līdz Kopienas robežai, no vienas puses, un neņemot vērā nesaistītu tirdzniecības sabiedrību, tādu kā Pagoda , peļņas likmi, no otras puses, Komisija tātad esot veikusi kļūdainu cenu samazinājuma starpības aprēķinu attiecībā uz prasītāju. Pareizā aprēķina rezultātā tiktu noteikts mazāks vai pat nulles antidempinga maksājums.
|
|
115. It follows that, if the applicant had been granted MET, the taking into account of the abovementioned factors could have led to an injury margin lower than its dumping margin.
|
115. No tā izrietot, ka, ja prasītājai tiktu piešķirts TES, iepriekš minēto elementu ņemšanas vērā dēļ tiktu noteikta kaitējuma starpība, kas būtu mazāka nekā tās dempinga starpība.
|
|
116. The Council disputes, first, the admissibility of this plea, claiming that it does not satisfy the requirements of Article 44 of the Rules of Procedure of the Court, in that it does not clearly set out the facts on which it is based. The plea is not supported by any coherent argument and the assertions which it contains do not contradict the facts established by the institutions or demonstrate any error on their part.
|
116. Padome vispirms apstrīd šā pamata pieņemamību, norādot, ka šis pamats neatbilst Reglamenta 44. pantā paredzētajām prasībām, jo tajā nav skaidri izklāstīti fakti, uz kuriem tas balstīts. Šis pamats neietverot saskaņotus argumentus, un tajā minētie apgalvojumi neesot pretrunā iestāžu konstatētajiem faktiem un nepierādot, ka iestādes būtu pieļāvušas kļūdu.
|
|
117. Next, the Council claims that the applicant failed to mention that the reason why no export price was established for the applicant was to be found in the absence of a reliable transaction-by-transaction list of its sales on the Community market. Its export price could not therefore be used in order to calculate the undercutting/underselling margins for Chinese imports. Those margins were established by reference to the export prices of the fully cooperating sampled undertakings. Accordingly, even on the assumption that the institutions ought to have increased the applicant’s export prices by the margin of the intermediate trading companies, that conclusion would not alter the final result.
|
117. Turpinājumā Padome apgalvo, ka prasītāja neesot norādījusi, ka iemesls, kāpēc attiecībā uz prasītāju nav tikusi noteikta nekāda eksporta cena, ir tas, ka nepastāv uzticams prasītājas pārdevumu Kopienas tirgū saraksts, kurā norādīti atsevišķi darījumi. Līdz ar to tās eksporta cena nav tikusi izmantota cenu samazinājuma starpības aprēķinam attiecībā uz importu no Ķīnas. Šīs starpības tika noteiktas, izmantojot uzņēmumu, kas iekļauti izlasē un kas pilnībā sadarbojās, eksporta cenas. Tātad, pat ja tiktu pieņemts, ka iestādēm būtu bijis jāpalielina prasītājas eksporta cena, tai pieskaitot starpniecības tirdzniecības sabiedrību [peļņas] likmi, šis secinājums negrozītu gala rezultātu.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
118. The Council’s plea of inadmissibility, summarised in paragraph 116 above, must be rejected. The applicant has clearly pointed out that the failure to take account of the trading companies, such as Pagoda, and therefore of their profit margins, for the purposes of calculating the injury margin, constituted an infringement of Article 3(2) of the basic regulation, in so far as that provision requires an objective assessment of undercutting. In addition, by stating explicitly that the independent trading companies take their profit margins before the goods enter the Community territory, the applicant has set out the reason for which it was of the view that the institutions ought to have taken those profits into account in the context of calculating the applicant’s export price if they wanted to calculate that undercutting objectively. The applicant therefore set out its complaints in a sufficiently precise way to enable the Council to understand the omissions for which it was being criticised and the importance of those omissions in the calculation of injury and to allow the Court to assess the merits of the claims in question.
|
118. Vispirms ir jānoraida Padomes izvirzītā iebilde par nepieņemamību, kas īsumā izklāstīta šā sprieduma 116. punktā. Prasītāja ir skaidri norādījusi, ka tirdzniecības sabiedrību, tādu kā Pagoda , esamības un tātad peļņas likmes, ko tās saņem, neņemšana vērā kaitējuma starpības aprēķinā esot pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpums, jo minētā norma prasa objektīvi pārbaudīt cenu samazinājumu. Turklāt, paskaidrojot, ka nesaistītas tirdzniecības sabiedrības saņem savu peļņas likmi pirms preču ievešanas Kopienas teritorijā, prasītāja ir norādījusi iemeslu, kāpēc tā uzskata, ka iestādēm būtu bijis jāņem vērā minētās likmes, aprēķinot tās pašas eksporta cenas, ja tās vēlētos veikt objektīvu šā cenu samazinājuma aprēķinu. Tādējādi prasītāja ir izklāstījusi savus iebildumus pietiekami precīzi, lai ļautu Padomei saprast tai pārmestās nepilnības, kā arī to svarīgumu kaitējuma aprēķina ietvaros un ļautu Vispārējai tiesai novērtēt attiecīgo apgalvojumu pamatotību.
|
|
119. As regard the merits of the plea, it is clear from paragraphs 112 to 115 above that the applicant complains that, when calculating undercutting, the Council did not take account of the profits of the trading companies, and in particular of Pagoda, in determining the c.i.f. Community frontier price of its exports when calculating undercutting.
|
119. Attiecībā uz pamata pamatotību no šā sprieduma 112.–115. punkta izriet, ka prasītāja pārmet Padomei, ka tā neesot ņēmusi vērā tirdzniecības sabiedrību, it īpaši sabiedrības Pagoda , peļņas likmi, aprēķinot cenu piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai att iecībā uz tās veikto eksportu, lai aprēķinātu cenu samazinājumu.
|
|
120. In that regard, it must be noted that, as is clear from the examination of the second plea (see paragraphs 95 to 110 above), the institutions did not exceed their discretion by considering that the transaction-by-transaction list of sales on the Community market supplied by the applicant could not be used for the purposes of calculating the export price of the products which it manufactured. Therefore, even if the institutions ought to have taken into account the involvement of the Pagoda trading company in the calculation of the applicant’s c.i.f. Community frontier price, when calculating the undercutting margin, that could have no effect on the calculation of that margin. Since the export price of the applicants’ products was not used for the purposes of calculating the undercutting margin, taking into account Pagoda’s profit margins in the context of the transit of those goods to the Community market cannot affect the undercutting margin established on the basis of the export prices of other fully cooperating sampled undertakings.
|
120. Šajā sakarā ir jānorāda, ka no otrā pamata analīzes (skat. šā sprieduma 95.–110. punktu) izriet, ka iestādes nav pārsniegušas savu rīcības brīvību, uzskatot, ka prasītājas iesniegtais pārdevumu Kopienas tirgū saraksts, kurā norādīti atsevišķi darījumi, nevar tikt izmantots tās ražoto preču eksporta cenu aprēķinam. Līdz ar to, pat ja tiktu pieņemts, ka iestādēm cenu samazinājuma starpība būtu bijis jāaprēķina, ņemot vērā tirdzniecības sabiedrības Pagoda iesaistīšanu prasītājas cenu piegādei pēc CIF noteikumiem līdz Kopienas robežai aprēķinā, tam nevarētu būt nekādas ietekmes uz cenu samazinājuma starpības aprēķinu. Tā kā prasītājas preču eksporta cena nav tikusi izmantota cenu samazinājuma aprēķinā, peļņas likmes, ko saņem sabiedrība Pagoda , nogādājot minētās preces uz Kopienas tirgu, ņemšana vērā nevar ietekmēt cenu samazinājuma starpību, kas noteikta, pamatojoties uz citu sabiedrību, kas iekļautas izlasē un kas pilnībā sadarbojās, eksporta cenas.
|
|
121. It follows that the third plea in law must be rejected.
|
121. No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.
|
|
Fourth plea: breach of Article 20 of the basic regulation, breach of the rights of the defence and failure to state reasons
|
Par ceturto pamatu, kas saistīts ar pamatregulas 20. panta pārkāpumu, tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un pamatojuma nesniegšanu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
122. The applicant claims that the institutions did not adequately inform it of the new factual analysis regarding the injury suffered by the Community industry or give it the opportunity to comment on that new approach taken with respect to the type of definitive duties (see paragraphs 41 to 48 above). Furthermore, the Commission failed to provide an adequate explanation of its reasons for changing its analysis and using different data from those used in its initial proposal.
|
122. Prasītāja norāda, ka iestādes tai atbilstoši neesot paziņojušas par jauno faktu vērtējumu attiecībā uz Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu un neesot sniegušas tai iespēju iesniegt savas piezīmes par šo jauno vērtējumu saistībā ar galīgo maksājumu struktūru (skat. šā sprieduma 41.–48. punktu). Turklāt Komisija neesot pietiekami izklāstījusi iemeslus, kādēļ bija jāgroza tās vērtējums un jāizmanto dati, kas atšķiras no tiem, kuri bija ietverti Komisijas pirmajā priekšlikumā.
|
|
123. Whereas the Commission considered in the final disclosure document that imports of 140 million pairs of footwear per annum did not cause injury to the Community industry, it significantly reduced that figure to 41.5 million pairs in the additional final disclosure document without explaining its reasons for changing that figure, which had the ‘perverse effect’ of reversing, by means of a manipulation made on the basis of the reference years, the value of the duties imposed between China and Vietnam. As regards their economic rationale, the quotas established by a delayed duty system are intended to deal with import volume pressures which are not, however, deemed to comprise unfair practices, whereas anti-dumping measures are designed to deal with unfair dumping practices. In view of those differences, the period of five days within which the Commission allowed the applicant to submit its comments on the new proposal is inadequate, and the applicant complained of this during the administrative procedure.
|
123. Lai gan galīgajā informācijas dokumentā Komisija esot uzskatījusi, ka 140 miljonu apavu pāru imports gadā nerada kaitējumu Kopienas nozarei, tā savā papildu galīgajā informācijas dokumentā esot ievērojami samazinājusi šo skaitli līdz 41,5 miljoniem pāru, nenorādot iemeslus šim grozījumam, kurš izraisīja “aplamas sekas”, apvēršot – veicot manipulācijas ar references gadiem – uzlikto maksājumu lielumu attiecībā uz Ķīnu un Vjetnamu. Saistībā ar to ekonomisko pamatojumu kvotu, kas ieviestas ar atlikto maksājumu sistēmu, mērķis esot reaģēt uz spiedienu, kas izriet no importa apjoma, bet pats imports neesot uzskatāms par negodīgas prakses rezultātu; savukārt antidempinga maksājumi esot uzskatāmi par atbildi uz negodīgu dempinga praksi. Ņemot vērā šīs atšķirības, piecu dienu laiks, ko Komisija devusi prasītājai, lai tā iesniegtu savus apsvērumus par jauno priekšlikumu, esot bijis nepietiekams, – par to prasītāja esot sūdzējusies administratīvā procesa laikā.
|
|
124. The contested regulation, recital 301 to which followed the Commission’s proposal, does not contain sufficient reasoning with respect to that discrepancy and fails to explain why the institutions followed the new methodology. By contrast, recital 301 to the contested regulation merely reproduces the wording of point 280 of the additional final disclosure document, which does not contain any further information. Furthermore, the additional final disclosure document does not contain any figures or calculations to support the methodology, described at recital 301 to the contested regulation, and does not serve to explain the use of different years, values and volumes different from those used in the first proposal. In addition, the institutions breached Article 20 of the basic regulation, which requires the disclosure of details underlying the essential facts and considerations on the basis of which the Commission intends to propose the adoption of the definitive measures. The factual assessment underlying the Commission’s new approach was not explained or justified.
|
124. Apstrīdētajā regulā, kuras preambulas 301. apsvērumā ir izmantots pēdējais Komisijas priekšlikums, neesot ietverts pietiekams pamatojums attiecībā uz šo atšķirību un neesot norādīti iemesli jaunās metodes piemērošanai. Toties apstrīdētās regulas preambulas 301. apsvērumā esot tikai atkārtots papildu galīgā informācijas dokumenta 280. punkta formulējums, kurā neesot ietverta nekāda cita informācija. Turklāt papildu galīgajā informācijas dokumentā neesot nekādu skaitļu vai aprēķina, kas būtu apstrīdētās regulas preambulas 301. apsvērumā aprakstītās metodes pamatā, un tas neļaujot noskaidrot, kāpēc tikuši izmantoti gadi, vērtības un daudzumi, kas atšķiras no pirmajā priekšlikumā izmantotajiem. Turklāt iestādes esot pārkāpušas pamatregulas 20. pantu, kurā ir prasīts paziņot informāciju par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plāno ierosināt galīgo pasākumu veikšanu. Faktu vērtējums, kas ir jaunās Komisijas pieejas pamatā, neesot ne izskaidrots, ne arī pamatots.
|
|
125. In addition, the Commission breached the applicant’s rights of defence inasmuch as it did not allow it to make its views known effectively on a number of significant matters, such as the reasonableness of the new proposal, the correctness and relevance of the facts and circumstances alleged, the calculations carried out and the evidence put forward by the Commission to support its determinations on dumping and the injury suffered by the Community industry. The two systems are characterised by fundamental differences in the factual analysis on which they are based. Those differences gave rise to radically different consequences for Chinese and Vietnamese producers without any explanation from the Commission as to how it arrived at that outcome or any opportunities being given to the parties concerned to exercise their rights of defence.
|
125. Turklāt Komisija esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, jo tā neesot ļāvusi prasītājai lietderīgi darīt zināmu savu nostāju par vairākiem svarīgiem jautājumiem, tādiem kā jaunā priekšlikuma pamatotība, apgalvoto faktu un apstākļu pareizība un atbilstība, veiktie aprēķini un pierādījumi, ko Komisija iesniegusi, lai atbalstītu savus secinājumus par dempingu un Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu. Starp divām sistēmām pastāvot būtiskas atšķirības faktu vērtējumā, uz kuru tās balstītas. Šīs atšķirības esot izraisījušas pilnīgi pretējas sekas Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem, lai gan Komisija nav paskaidrojusi, kā tā ir sasniegusi šo rezultātu, un nav arī sniegusi ieinteresētajām personām iespēju izmantot savas tiesības uz aizstāvību.
|
|
126. The Council’s attempt to minimise the differences between the two proposals by stating that the system adopted took into account the fact that only imports above certain volume thresholds were injurious entails the imposition of anti-dumping duties on imports which cause no injury, which constitutes a breach of Article 1(1) of the basic regulation. The fact that the applicant was able to make some comments with respect to that system, within a period shorter than the minimum period of 10 days laid down in Article 20(5) of the basic regulation cannot, moreover, be held against the applicant, nor can it compensate for the inadequacy of information provided by the Commission. The question whether the time given by the Commission was adequate for the purposes of complying with the applicant’s rights of defence has to be assessed in the light of the extent of the change in methodology adopted by the Commission, and the lack of data on, or explanation of, the new legal and factual assessment. In that regard, the applicant states that, where the institutions offer no adequate explanation of the methodology and the factual assessment which they are using, the fact that the applicant was able to make some comments is of limited value and does not imply that the requirements of Article 20 of the basic regulation and the general principles of Community or WTO law have been fulfilled. In addition, the Commission itself adopted a very restrictive timetable, which precluded any extension to the deadline allowed for submitting comments on the additional final disclosure document. Furthermore, the discussions which took place over many months concerned the delayed duty system and not the system eventually adopted.
|
126. Padomes mēģinājums minimizēt atšķirības starp diviem priekšlikumiem, norādot, ka pieņemtajā sistēmā ir ņemts vērā apstāklis, ka tikai ievedumi, kas pārsniedz noteiktus robeždaudzumus, rada kaitējumu, nozīmējot antidempinga maksājumu uzlikšanu importam, kurš nerada kaitējumu, un tas ir pretrunā pamatregulas 1. panta 1. punktam. Apstākli, ka prasītājai izdevās sniegt dažus apsvērumus attiecībā uz šo sistēmu termiņā, kas bija īsāks nekā pamatregulas 20. panta 5. punktā paredzētais minimālais 10 dienu termiņš, nevarot izmantot pret prasītāju, un tas nevarot novērst Komisijas sniegtās informācijas nepietiekamību. Jautājums, vai Komisijas sniegtais termiņš no prasītājas tiesību uz aizstāvību ievērošanas viedokļa bija pietiekams, esot jānovērtē, ņemot vērā grozījumu Komisijas izmantotajā metodē mērogu, kā arī datu vai paskaidrojumu neesamību attiecībā uz jauno juridisko un faktisko apstākļu vērtējumu. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka gadījumā, ja iestādes nesniedz pietiekamus paskaidrojumus par to izmantoto metodi un faktu novērtējumu, apstāklim, ka [attiecīgajām personām] ir izdevies sniegt dažus apsvērumus, esot ierobežota vērtība un tas nenozīmējot, ka ir izpildītas pamatregulas 20. pantā paredzētās prasības un Kopienu tiesību vai PTO tiesību vispārējie principi. Turklāt Komisija pati esot apstiprinājusi ļoti striktu grafiku, tādējādi izslēdzot jebkādu iespēju pagarināt noteikto termiņu apsvērumu par papildu galīgo informācijas dokumentu iesniegšanai. Turklāt diskusijas, kas ilga vairākus mēnešus, esot attiekušās uz atlikto maksājumu sistēmu, nevis uz galu galā pieņemto sistēmu.
|
|
127. The applicant submits that as a result of the shortcomings of the additional final disclosure document and of the insufficient period granted, it did not have the opportunity to explain to the Commission the reasons why the approach adopted was inappropriate and unreasonable or to put forward its view on the methodology or the figures underlying the proposal contained in that document.
|
127. Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā trūkumus papildu galīgajā informācijas dokumentā un piešķirtā termiņa nepietiekamību, tai nebija iespējas izklāstīt Komisijai iemeslus, kādēļ pieņemtā pieeja bija nepiemērota vai nesaprātīga, ne arī izteikt savu viedokli par metodi vai skaitliskajiem datiem, kas ir šajā dokumentā ietvertā priekšlikuma pamatā.
|
|
128. Lastly, the applicant adds that, if it had been given an opportunity properly to submit comments, it would have submitted, first, that the proposed system was tantamount to an infringement of Article 1(1) of the basic regulation in so far as it resulted in the imposition of anti-dumping duties on imports which do not cause injury, secondly, that an individual injury margin should have been calculated for it and, thirdly, that the Commission’s final proposal was unreasonable and disproportionate inasmuch as the revised factual assessment, which was not explained or justified, had the ‘perverse effect’ of reversing the respective burden of the anti-dumping measures as between China and Vietnam.
|
128. Visbeidzot, prasītāja piebilst, ka, ja tai būtu bijusi sniegta atbilstoša iespēja iesniegt apsvērumus, tā būtu norādījusi, pirmkārt, ka ierosinātā sistēma ir pielīdzināma pamatregulas 1. panta 1. punkta pārkāpumam, jo šīs sistēmas dēļ antidempinga maksājumi tiek piemēroti importam, kas nerada kaitējumu, otrkārt, ka tai būtu bijis jāaprēķina individuālā kaitējuma starpību un, treškārt, ka pēdējais Komisijas priekšlikums ir nesaprātīgs un nesamērīgs, jo grozītais faktu vērtējums – kas nav ne izskaidrots, ne arī pamatots – izraisa “aplamas sekas”, apvēršot attiecīgo antidempinga maksājumu slodzi starp Ķīnu un Vjetnamu.
|
|
129. The Council, supported by the Commission and the CEC, disputes the applicant’s arguments.
|
129. Padome, kuru atbalsta Komisija un CEC , apstrīd prasītājas argumentus.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
130. By its fourth plea the applicant claims, first, that the institutions breached Article 20 of the basic regulation on the grounds that the Commission did not communicate the information on which it based the calculations made in the additional final disclosure document and did not allow the applicant a sufficient period of time consistent with Article 20(5) to submit full comments on its new approach.
|
130. Ar savu ceturto pamatu prasītāja, pirmkārt, norāda, ka iestādes esot pārkāpušas pamatregulas 20. pantu, jo Komisija, no vienas puses, neesot paziņojusi datus, uz kuriem tā ir balstījusi papildu galīgajā informācijas dokumentā veiktos aprēķinus, un, no otras puses, neesot sniegusi tai pietiekamu un minētā panta 5. punktam atbilstošu termiņu pilnīgu apsvērumu attiecībā uz jauno pieeju iesniegšanai.
|
|
131. Secondly, the applicant maintains that the institutions did not set out in the final disclosure document, the additional final disclosure document, or the contested regulation the grounds for the methodology which was applied in order to take into account the existence of a volume of imports which caused no injury and which reduced the injury margin instead of exempting the non-injurious imports from the imposition of anti-dumping duties. Those circumstances constitute a breach of the applicant’s rights of defence and a failure to state reasons.
|
131. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka iestādes – ne galīgajā informācijas dokumentā vai papildu galīgajā informācijas dokumentā, ne arī apstrīdētajā regulā – nav izklāstījušas pamatojumu metodei, kas tikusi izmantota, lai ņemtu vērā noteikta kaitējumu neradoša importa apjoma esamību, un saskaņā ar kuru tiek samazināta kaitējuma starpība tā vietā, lai atbrīvotu kaitējumu neradošu importu no antidempinga maksājuma. Šie apstākļi esot uzskatāmi par prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.
|
|
132. It should be noted, at the outset, that Article 20 of the basic regulation sets out the means by which the parties concerned, including exporters, exercise their right to be heard, which constitutes one of the fundamental rights recognised by the Community legal order and includes the right to be informed of the essential facts and considerations on the basis of which it is intended to recommend the imposition of definitive anti-dumping duties (Case C‑49/88 Al‑Jubail Fertilizer v Council [1991] ECR I‑3187, paragraph 15, and Case T‑147/97 Champion Stationery and Others v Council [1998] ECR II‑4137, paragraph 55).
|
132. Vispirms ir jānorāda, ka pamatregulas 20. pantā ir paredzēta kārtība, kādā ir īstenojamas attiecīgo pušu, tostarp eksportētāju, tiesības tikt uzklausītiem, kas ir vienas no Kopienu tiesību sistēmā atzītajām pamattiesībām un kas ietver tiesības tikt informētam par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts ierosināt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu (šajā ziņā skat. Tiesas 1991. gada 27. jūnija spriedumu lietā C‑49/88 Al‑Jubail Fertilizer /Padome, Recueil , I‑3187. lpp., 15. punkts, un Pirmās instances tiesas 1998. gada 19. novembra spriedumu lietā T‑147/97 Champion Stationery u.c./Padome, Recueil , II‑4137. lpp., 55. punkts).
|
|
133. In those circumstances, the applicant’s arguments regarding a breach of Article 20 of the basic regulation must be interpreted as referring to a breach of its rights of defence, as enshrined in the Community legal order including in that provision (see, to that effect, Case T‑88/98 Kundan and Tata v Council [2002] ECR II‑4897, paragraph 131).
|
133. Šajos apstākļos prasītājas argumenti saistībā ar pamatregulas 20. panta pārkāpumu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz tās tiesību uz aizstāvību – tādā veidā, kādā tās ir aplūkojamas Kopienu tiesību sistēmā, tostarp minētajā normā – pārkāpumu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 21. novembra spriedumu lietā T‑88/98 Kundan un Tata /Padome, Recueil , II‑4897. lpp., 131. punkts).
|
|
134. In the regard, it must be borne in mind that the undertakings affected by an investigation preceding the adoption of an anti-dumping regulation must be placed in a position during the administrative procedure in which they could effectively make known their views on the correctness and relevance of the facts and circumstances alleged and on the evidence presented by the Commission in support of its allegation concerning the existence of dumping and the resultant injury ( Al-Jubail Fertilizer v Council , paragraph 132 above, paragraph 17; Case C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques v Council [2000] ECR I‑8147, paragraph 99; Champion Stationery and Others v Council , paragraph 132 above, paragraph 55; and Kundan and Tata v Council , paragraph 133 above, paragraph 132).
|
134. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka uzņēmumiem, ko skar izmeklēšana, kas notiek pirms antidempinga regulas pieņemšanas, administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savu vērtējumu attiecībā uz dempinga un no tā radušos kaitējuma pastāvēšanu (iepriekš 132. punktā minētais spriedums lietā Al‑Jubail Fertilizer /Padome, 17. punkts; Tiesas 2000. gada 3. oktobra spriedums lietā C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques /Padome, Recueil , I‑8147. lpp., 99. punkts; iepriekš 132. punktā minētais spriedums lietā Champion Stationery u.c./Padome, 55. punkts, un iepriekš 133. punktā minētais spriedums lietā Kundan un Tata /Padome, 132. punkts).
|
|
135. It should also be noted that the incomplete nature of the final disclosure does not render a regulation imposing definitive anti-dumping duties unlawful unless, on account of that omission, the interested parties were not in a position to properly defend their interests. That would be the case where the omission concerns facts or considerations different than those used in relation to the provisional measures, to which particular attention must be paid in final disclosure, pursuant to Article 20(2) of the basic regulation. That would also be the case, for the same reasons, where the omission concerns facts or considerations different than those which form the basis of a decision taken by the Commission or the Council, subsequent to final disclosure being made, as is apparent from the last sentence of Article 20(4) of the basic regulation.
|
135. Šajā kontekstā ir jānorāda arī, ka galīgās informācijas nepilnīgums regulu, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus, padara prettiesisku tikai tad, ja šīs nepilnības dēļ ieinteresētajām pusēm nav bijis iespējas efektīvi aizstāvēt savas intereses. Tas tā ir tostarp gadījumā, kad nepilnība attiecas uz faktiem vai apsvērumiem, kas atšķiras no tiem, kuri tikuši izmantoti pagaidu pasākumiem, un kam saskaņā ar pamatregulas 20. panta 2. punktu galīgajā informācijā ir jāvelta īpaša uzmanība. Identisku iemeslu dēļ – kā tas izriet no pamatregulas 20. panta 4. punkta pēdējā teikuma – tas tā ir arī tad, ja nepilnība attiecas uz faktiem vai apsvērumiem, kas atšķiras no tiem, uz kuriem balstīts lēmums, ko Komisija vai Padome ir pieņēmusi pēc galīgā informācijas dokumenta paziņošanas.
|
|
136. In the present case, as it was pointed out in paragraphs 42 to 44 above, the Commission first recommended, in the final disclosure document, a delayed duty system based on the fact that only imports over 140 million pairs of footwear per annum caused injury within the meaning of Article 3 of the basic regulation. That assessment was based on the existence of a quantitative quota regime until 1 January 2005, which prevented such injury, and on a calculation of the quantity of imports from China in 2005. According to that proposal, a definitive anti-dumping duty should be applied to imports from China of over 140 million pairs of footwear per annum. That duty was equal to the underselling margin, in this instance 23%.
|
136. Aplūkojamajā lietā, ka norādīts šā sprieduma 42.–44. punktā, Komisija galīgajā informācijas dokumentā vispirms ieteica atlikto maksājumu sistēmu, kas pamatota ar apstākli, ka tikai ievedumi, kas pārsniedz 140 miljonus apavu pāru gadā, rada kaitējumu pamatregulas 3. panta izpratnē. Šis vērtējums bija balstīts uz kvantitātes kvotu režīma, kas novērsa šādu kaitējumu, pastāvēšanu līdz 2005. gada 1. janvārim, kā arī uz daudzumu, kas tika importēti no Ķīnas 2005. gadā, aprēķinu. Saskaņā ar minēto priekšlikumu galīgais antidempinga maksājums būtu jāpiemēro Ķīnas izcelsmes ievedumiem, kas pārsniedz 140 miljonus apavu pāru gadā. Šis maksājums bija vienāds ar references cenu samazinājuma starpību, kas šajā gadījumā bija 23 %.
|
|
137. Nevertheless, as has been explained in paragraphs 47 and 48 above, the Commission, in the additional final disclosure document, amended its proposal relating to the type of duties necessary to eliminate the injury. That new approach was also based on the existence of a volume of imports which did not cause injury within the meaning of Article 3 of the basic regulation. However, according to the additional final disclosure document, both the method for calculating that volume of non-injurious imports and that volume’s impact on the type of definitive duties proposed were different than those set out in the final disclosure document.
|
137. Tomēr, kā norādīts šā sprieduma 47. un 48. punktā, Komisija papildu galīgajā informācijas dokumentā ir grozījusi savu priekšlikumu attiecībā uz maksājumu formu, kas nepieciešama kaitējuma novēršanai. Šī jaunā pieeja arī ir balstīta uz kaitējumu neradoša importa apjoma esamību pamatregulas 3. panta izpratnē. Tomēr saskaņā ar papildu galīgo informācijas dokumentu gan šā kaitējumu neradošā importa apjoma aprēķina metode, gan šā apjoma ietekme uz ierosināto galīgo maksājumu formu atšķiras no galīgajā informācijas dokumentā minētajām.
|
|
138. In particular, in the additional final disclosure document, the Commission, first, noted that the underselling margin for imports from China amounted to 23%. Second, it established that the volume of imports coming from China during the investigation period amounted to 38% of the imports coming from the two countries targeted. That percentage, applied to all of the imports from China and Vietnam in 2003 (109 million pairs of footwear), was equivalent to approximately 41.5 million pairs of footwear, a volume which was considered not to cause injury to Community industry. Third, the Commission found that that volume represented 28.26% of the imports coming from China in 2005. Lastly, fourth, it reduced the original injury margin (23%) by 28.26%, which gave a ‘weighted’ injury margin of 16.5%.
|
138. Konkrētāk, papildu galīgajā informācijas dokumentā Komisija, pirmkārt, ir atgādinājusi, ka references cenu samazinājuma starpība Ķīnas izcelsmes importam bija 23 %. Otrkārt, tā ir konstatējusi, ka importa apjoms no šīs valsts izmeklēšanas laikposmā sasniedza 38 % no importa, kas nāk no divām attiecīgajām valstīm. Šī procentuālā daļa, to piemērojot visiem ievedumiem no Ķīnas un Vjetnamas 2003. gadā (109 miljoni apavu pāru), atbilst aptuveni 41,5 miljoniem apavu pāru – daudzumam, kurš uzskatāms par tādu, kas nerada kaitējumu Kopienas nozarei. Treškārt, Komisija ir uzskatījusi, ka šis daudzums atbilst 28,26 % no ievedumiem no Ķīnas 2005. gadā. Visbeidzot, ceturtkārt, tā ir samazinājusi sākotnēji noteikto kaitējuma starpību (23 %) par 28,26 %, kā rezultātā “svērtā” kaitējuma starpība sasniedza 16,5 %.
|
|
139. It follows from the foregoing that the differences between the method set out in the final disclosure document and the method set out in the additional final disclosure document are as follows: first, instead of establishing the annual volume of non-injurious imports at the level of imports from China in 2005, the Commission established that annual volume by multiplying the 109 million pairs of footwear in 2003 by 38%. That is the percentage of the total imports – coming from the two countries targeted during the investigation period – which the imports originating in China represent. Second, instead of exempting that annual volume – categorised as non-injurious in paragraphs 278 to 280 of the additional final disclosure documents – from an anti-dumping duty, the Commission chose to take that volume into account by reducing the injury elimination level and imposing anti-dumping duties on all imported pairs, from the first pair imported.
|
139. No iepriekš minētā izriet, ka atšķirības starp galīgajā informācijas dokumentā norādīto metodi un papildu galīgajā informācijas dokumentā norādīto metodi ir šādas. Pirmkārt, tā vietā, lai noteiktu kaitējumu neradoša importa gada apjomu līmenī, kas atbilst importam no Ķīnas 2005. gadā, Komisija ir noteikusi šo gada apjomu, reizinot 109 miljonus apavu pāru, kas importēti 2003. gadā, ar 38 %. Runa ir par procentuālo daļu, kas atbilst šīs valsts izcelsmes importa daļai visā importā no divām attiecīgajām valstīm izmeklēšanas laikposmā. Otrkārt, tā vietā, lai atbrīvotu šo gada apjomu, kurš atzīts par tādu, kas nerada kaitējumu, papildu galīgā informācijas dokumenta 278.–280. punktā, no antidempinga maksājuma piemērošanas, Komisija ir izvēlējusies ņemt vērā šo daudzumu, samazinot kaitējuma novēršanas līmeni un piemērojot antidempinga maksājumus, sākot no pirmā importētā apavu pāra.
|
|
140. In that regard, it must be held that the fact that the Commission amended its analysis following comments made by the interested parties on the final disclosure document does not, in itself, constitute a breach of the rights of the defence. As is clear from the last sentence of Article 20(4) of the basic regulation, the final disclosure document does not prejudice any subsequent decision which may be taken by the Commission or the Council. That provision limits itself to imposing the duty on the Commission to communicate, as soon as possible, the facts and considerations which are different to those underpinning its initial approach contained in the final disclosure document. It is on the basis of that explanation that the interested parties are in a position to understand the reasons which led the institutions to adopt a different position.
|
140. Šajā sakarā ir jākonstatē, ka tas, ka Komisija ir grozījusi savu vērtējumu pēc tādu apsvērumu saņemšanas, ko iesniegušas ieinteresētās puses attiecībā uz galīgo informācijas dokumentu, pats par sevi nav tiesību uz aizstāvību pārkāpums. No pamatregulas 20. panta 4. punkta pēdējā teikuma izriet, ka galīgais informācijas dokuments neliedz Komisijai vai Padomei pieņemt jebkādu turpmāku lēmumu. Ar šo normu Komisijai ir tikai noteikts pienākums pēc iespējas ātrāk darīt zināmus faktus un apsvērumus, kas atšķiras no tiem, ar kuriem pamatota tās sākotnējā pieeja, kas izklāstīta galīgajā informācijas dokumentā. Ar šā izklāsta palīdzību ieinteresētajām personām tiek sniegta iespēja saprast iemeslus, kādēļ iestādes ir pieņēmušas atšķirīgu nostāju.
|
|
141. Therefore, in order to determine whether the Commission respected the rights granted to the applicant under the last sentence of Article 20(4) of the basic regulation, it is still necessary to ascertain whether the Commission sent to it the facts and considerations relied on for the purposes of the new analysis on the injury and on the type of measures required to eliminate that injury, to the extent that those facts and considerations differ from those relied on in the final disclosure document (see paragraph 135 above).
|
141. Līdz ar to, lai noteiktu, vai Komisija ir ievērojusi prasītājas tiesības, kas izriet no pamatregulas 20. panta 4. punkta pēdējā teikuma, vēl ir jāpārbauda, vai Komisija tai ir darījusi zināmus faktus un apsvērumus, kas izmantoti jaunajam vērtējumam attiecībā uz kaitējumu un kaitējuma novēršanai vajadzīgo pasākumu formu tiktāl, ciktāl tie atšķiras no galīgajā informācijas dokumentā izmantotajiem (skat. šā sprieduma 135. punktu).
|
|
142. In that regard, first, the Commission explained in the additional final disclosure document that its new proposal meant that it did not have to distinguish between the different categories of importers.
|
142. Šajā sakarā Komisija papildu galīgajā informācijas dokumentā vispirms ir norādījusi, ka tās jaunais priekšlikums ļauj nenošķirt dažādas importētāju kategorijas.
|
|
143. As regards, next, the factors on the basis of which the Commission adjusted the injury margin from 23 to 16.5%, the applicant is wrong to claim that it did not have access to that information. The method described in paragraph 138 above, concerning the adjustment of the injury margin taking account of a volume of non-injurious imports, appears in the additional final disclosure document. It is true that that document does not give details on the exact volume of imports coming from China in 2005, which would allow for the figure of 28.26% to be verified as corresponding to the reality. None the less, given that, according to the Commission, 41.5 million pairs of footwear represent 28.26% of the total imports coming from China in 2005, it can be inferred therefrom that those imports amounted to 146.85 million pairs of footwear. Indeed, that calculation was made by the applicant itself in its email of 2 August 2006 (see paragraph 49 above).
|
143. Turpinājumā – saistībā ar datiem, uz kuru pamata Komisija ir grozījusi kaitējuma starpību no 23 % uz 16,5 %, – prasītāja nepareizi ir norādījusi, ka tai nebija pieejas šiem datiem. Šā sprieduma 138. punktā aprakstītā metode attiecībā uz kaitējuma starpības grozīšanu, ņemot vērā kaitējumu neradoša importa apjomu, ir ietverta papildu galīgajā informācijas dokumentā. Ir tiesa, ka minētajā dokumentā nav informācijas par precīzu importa apjomu no Ķīnas 2005. gadā, kas ļautu pārbaudīt, vai procentuālā daļa 28,26 % apmērā atbilst patiesībai. Tomēr, ņemot vērā, ka saskaņā ar Komisijas teikto 41,5 miljoni apavu pāru atbilst 28,26 % no visiem ievedumiem no Ķīnas 2005. gadā, no tā var secināt, ka šie ievedumi sasniedza 146,85 miljonus apavu pāru. Turklāt pati prasītāja ir pārņēmusi šo aprēķinu savā 2006. gada 2. augusta elektroniskā pasta vēstulē (skat. šā sprieduma 49. punktu).
|
|
144. It follows from the foregoing that the Commission communicated to the applicant the reasoning which it followed in calculating the injury margin taking account of a volume of non-injurious imports. It also set out all the detailed figures which it considered to be relevant thereto, such that the applicant’s rights of defence were not breached in that regard.
|
144. No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija ir paziņojusi prasītājai pamatojumu, ko tā bija izmantojusi, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, ņemot vērā kaitējumu neradoša importa apjomu. Tā ir sniegusi arī visus skaitliskos datus, kurus tā ir uzskatījusi par nozīmīgiem saistībā ar to, un līdz ar to prasītājas tiesības uz aizstāvību šajā sakarā nav pārkāptas.
|
|
145. It must also be pointed out – as the Council has pointed out – that the applicant’s plea, as developed in the application, alleges a breach of its rights of defence and not a breach of Article 1(1) of the basic regulation. It follows that the issue as to whether the system adopted under the contested regulation, inasmuch as it imposes anti-dumping duties on imports below the annual threshold which were considered not to cause injury, is compatible with Article 1(1) of the basic regulation has not been submitted as such for review by the Court.
|
145. Ir arī jāuzsver – kā to darījusi Padome – ka prasītājas pamats tādā veidā, kādā tas ir izklāstīts prasības pieteikumā, attiecas uz prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, nevis pamatregulas 1. panta 1. punkta pārkāpumu. No tā izriet, ka jautājums par to, vai apstrīdētajā regulā pieņemtā sistēma ir saderīga ar pamatregulas 1. panta 1. punktu tiktāl, ciktāl ar to antidempinga maksājumi tiek piemēroti ievedumiem, kuri nepārsniedz gada robeždaudzumu, kas uzskatāms par tādu, kurš nerada kaitējumu, kā tāds nav ticis iesniegts pārbaudei Vispārējā tiesā.
|
|
146. As regards the period granted, the parties agree that it expired on 2 August 2006.
|
146. Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka noteiktais termiņš beidzās 2006. gada 2. augustā.
|
|
147. By granting the applicant a period of time less than 10 days to comment on the additional final disclosure document, the Commission breached Article 20(5) of the basic regulation (see, to that effect, Champion Stationery and Others v Council , paragraph 132 above, paragraph 80). Nevertheless, that fact cannot, in itself, lead to annulment of the contested regulation. It is also necessary to establish whether the fact of having a period of time shorter than the lawful period was actually capable of affecting the applicant’s rights of defence in the procedure in question (see, to that effect, Case T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic v Council [2004] ECR II‑3663, paragraph 331).
|
147. Nosakot prasītājai termiņu, kas ir īsāks nekā 10 dienas, lai tā varētu iesniegt apsvērumus par papildu galīgo informācijas dokumentu, Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 20. panta 5. punktu (šajā ziņā skat. iepriekš 132. punktā minēto spriedumu lietā Champion Stationery u.c./Padome, 80. punkts). Tomēr tikai šā apstākļa dēļ nevar atcelt apstrīdēto regulu. Vēl ir jāpierāda, ka apstāklis, ka tai bija mazāk laika, nekā paredzēts tiesību aktos, varēja faktiski ietekmēt tās tiesības uz aizstāvību attiecīgajā procedūrā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic /Padome, Krājums, II‑3663. lpp., 331. punkts).
|
|
148. In that regard, it should be noted that the applicant reiterated the Commission’s calculations in its email of 2 August 2006 and that it submitted an alternative calculation which would have led to a different and, in the applicant’s opinion, equitable outcome. Therefore, the applicant understood the Commission’s reasoning and was in a position to suggest an alternative approach to it, without requesting an extension of the period granted. In those circumstances, it must be held that it could effectively make known its views.
|
148. Šajā ziņā ir jānorāda, ka prasītāja savā 2006. gada 2. augusta elektroniskā pasta vēstulē ir atgādinājusi Komisijas aprēķinus un piedāvājusi alternatīvu aprēķinu, kura rezultāts būtu citāds un – kā uzskata prasītāja – taisnīgs. Tādējādi prasītāja ir sapratusi Komisijas pamatojumu un tai bija iespēja piedāvāt Komisijai citādu pieeju, nepieprasot noteiktā termiņa pagarināšanu. Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka prasītājai bija iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli.
|
|
149. It follows the applicant’s rights of defence were not infringed.
|
149. No tā izriet, ka prasītājas tiesības uz aizstāvību nav tikušas pārkāptas.
|
|
150. For the same reasons, the applicant’s line of argument alleging a failure to state reasons for the method applied to calculate the injury elimination level must be rejected. The statement of reasons for the contested regulation must be appraised having regard, in particular, to the information disclosed to the applicant and to its observations submitted during the administrative procedure (Joined Cases T‑33/98 and T‑34/98 Petrotub and Republica v Council [1999] ECR II‑3837, paragraph 107).
|
150. To pašu iemeslu dēļ ir jānoraida prasītājas argumenti par pamatojuma neesamību attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam izmantoto metodi. Apstrīdētās regulas pamatojums ir jāizvērtē, tostarp ņemot vērā informāciju, kas tikusi paziņota prasītājai, un apsvērumus, ko tā iesniedza administratīvā procesa laikā (Pirmās instances tiesas 1999. gada 15. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑33/98 un T‑34/98 Petrotub un Republica /Padome, Recueil , II‑3837. lpp., 107. punkts).
|
|
151. In the present case, as has been pointed out in paragraph 56 above, recitals 296 to 301 to the contested regulation contain the appraisals which led the Council to adopt the system finally implemented. Consequently, in the light of the fact that the Commission communicated to the applicant the reasoning which it followed to calculate the injury margin taking account of a volume of non-injurious imports, and that the Commission also set out for the applicant all the detailed figures which it considered to be relevant thereto (see paragraphs 166 to 168 below), it must be found that the contested regulation is sufficiently reasoned.
|
151. Aplūkojamajā lietā – kā norādīts šā sprieduma 56. punktā – apstrīdētās regulas preambulas 296.–301. apsvērumā ir ietverti vērtējumi, uz kuru pamata Padome ir pieņēmusi galu galā īstenoto sistēmu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Komisija prasītājai ir paziņojusi pamatojumu, ko tā bija izmantojusi, lai aprēķinātu kaitējuma starpību, ņemot vērā kaitējumu neradoša importa apjomu, un ka tā prasītājai ir izklāstījusi arī visus skaitliskos datus, kurus tā uzskatīja par nozīmīgiem saistībā ar to (skat. šā sprieduma 166.–168. punktu), ir jāsecina, ka apstrīdētā regula ir pietiekami juridiski pamatota.
|
|
152. Accordingly, the fourth plea in law must be rejected.
|
152. Līdz ar to ceturtais pamats ir jānoraida.
|
|
Fifth plea: error of law and manifest error of assessment concerning the injury sustained by the Community industry
|
Par piekto pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
153. The applicant contends that the injury determination is not based on a sufficient period of normal imports and is not therefore supported by reliable and objective data. Since the investigation period lasted from 1 April 2004 to 31 March 2005, the Commission’s conviction that the increase in imports after the lapse of the quota regime had a particularly decisive injurious effect for the Community industry was based solely on a three-month period, namely the first quarter of 2005. The clear indications of significant injury in 2004 to which the Commission refers at paragraph 277 of the new section H in the additional final disclosure document do not mean that significant injury was actually caused in 2004. The lack of significant injury in 2004 is borne out by the fact that imports increased only slightly in that year by comparison with 2003 and is confirmed by paragraph 285 of the final disclosure document.
|
153. Prasītāja uzskata, ka lēmums attiecībā uz kaitējumu nav balstīts uz pietiekami ilgu parasta importa laikposmu un līdz ar to nav pamatots ar uzticamiem un objektīviem datiem. Ņemot vērā, ka izmeklēšanas laikposms ilga no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam, Komisijai, tai ņemot vērā tikai trīs mēnešu laikposmu, t.i., 2005. gada pirmo ceturksni, esot radies iespaids, ka importa pieaugumam pēc kvotu režīma izbeigšanās bija īpaši nozīmīga kaitējumu Kopienas nozarei radoša ietekme. Acīmredzamas pazīmes, kas liecināja par būtisku kaitējumu 2004. gadā, uz ko atsaukusies Komisija papildu galīgā informācijas dokumenta jaunās H sadaļas 277. punktā, nenozīmējot, ka 2004. gadā faktiski tika nodarīts būtisks kaitējums. Būtiska kaitējuma neesamību 2004. gadā apstiprinot apstāklis, ka importa pieaugums minētajā gadā bija nenozīmīgs, salīdzinot ar 2003. gadu, un galīgā informācijas dokumenta 285. punkts.
|
|
154. The first quarter of 2005 was the initial period of an open market which for more than 12 years had been subject to strict quotas. As the Commission observed in the final disclosure document, that period following the lapse of the quota regime was artificially distorted by expectations linked with that event. The contested regulation is therefore based on data relating to a short period which could not provide reliable material owing to the lifting of the quotas. It follows that the Council has breached Article 3(2) of the basic regulation. In addition, there is no proof that the Commission examined injury factors for the whole of the period considered.
|
154. 2005. gada pirmie trīs mēneši esot veidojuši tirgus, kuram vairāk nekā 12 gadus stingri bija piemērojams kvantitātes kvotu režīms, sākotnējo atvēršanas periodu. Kā Komisija norādījusi galīgajā informācijas dokumentā, šis periods pēc kvotu režīma izbeigšanās esot bijis mākslīgi izkropļots ar cerībām, kas saistītas ar šo notikumu. Apstrīdētā regula tātad esot balstīta uz datiem, kas attiecas uz īsu laikposmu, kurā kvotu atcelšanas dēļ nevarēja iegūt uzticamus datus. No tā izrietot, ka Padome ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. punktu. Turklāt nekas neliecinot par to, ka Komisija būtu pārbaudījusi ar kaitējumu saistītos faktorus attiecībā uz visu aplūkoto laikposmu.
|
|
155. Lastly, the applicant observes that the quota regime was not intended to remedy the consequences of the dumped imports.
|
155. Visbeidzot, prasītāja atgādina, ka kvotu režīms nebija paredzēts importa par dempinga cenām seku novēršanai.
|
|
156. The Council, supported by the Commission and the CEC, disputes the applicant’s arguments.
|
156. Padome, kuru atbalsta Komisija un CEC , apstrīd prasītājas argumentus.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
157. First, it must be observed that the adoption of anti-dumping duties is not a penalty for earlier behaviour but a protective and preventive measure against unfair competition resulting from dumping practices. In order to be able to determine the anti-dumping duties appropriate for protecting the Community industry against dumping, it is therefore necessary to carry out the investigation on the basis of information which is as recent as possible ( Industrie des poudres sphériques v Council , paragraph 134 above, paragraphs 91 and 92, and Case T‑138/02 Nanjing Metalink v Council [2006] ECR II‑4347, paragraph 60).
|
157. Pirmkārt, ir jānorāda, ka antidempinga maksājumu piemērošana ir nevis sods par agrāku rīcību, bet gan aizstāvības un aizsardzības pasākums pret negodīgu konkurenci, ko rada dempinga prakse. Tādējādi, lai varētu noteikt piemērotus antidempinga maksājumus, kas aizsargātu Kopienas nozari pret dempinga praksi, izmeklēšana ir jāveic, pamatojoties uz, cik vien iespējams, jaunu informāciju (iepriekš 134. punktā minētais spriedums lietā Industrie des poudres sphériques /Padome, 91. un 92. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. novembra spriedums lietā T‑138/02 Nanjing Metalink /Padome, Krājums, II‑4347. lpp., 60. punkts).
|
|
158. Therefore, where the institutions find that the imports of a product which has until then been subject to quantitative restrictions increase after those restrictions have lapsed, they may take that increase into account for the purposes of their assessment of the injury suffered by the Community industry.
|
158. Tātad, ja iestādes konstatē, ka preces, kas līdz šim bija pakļauta kvantitātes ierobežojumiem, imports pēc minēto ierobežojumu darbības termiņa beigām ir pieaudzis, tās var ņemt vērā šo pieaugumu, novērtējot Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu.
|
|
159. Secondly, as the Council observes, the Commission’s assessment in paragraph 283 of the final disclosure document that the volume of imported products increased after the lapse of the quota regime does not establish that the institutions based their decision solely on that quantitative aspect in finding that there was injury.
|
159. Otrkārt, kā uz to norāda Padome, Komisijas vērtējums, kas ietverts galīgā informācijas dokumenta 283. punktā un saskaņā ar kuru importēto preču daudzums pēc kvotu režīma darbības termiņa beigām ir pieaudzis, neliecina, ka iestādes ir balstījušās vienīgi uz šo kvantitatīvo elementu, lai secinātu par kaitējuma esamību.
|
|
160. Lastly, as is clear from recitals 162, 168 to 170, 187 to 206 and 216 to 240 to the contested regulation, the institutions took into account a number of factors, concerning the injury and the causal connection, relating not only to the last quarter of the investigation period, but also to the period considered.
|
160. Visbeidzot, kā tas izriet no apstrīdētās regulas preambulas 162., 168.–170., 187.–206. un 216.–240. apsvēruma, iestādes ir ņēmušas vērā vairākus faktorus attiecībā uz kaitējumu un cēloņsakarību, kas saistīti ne tikai ar izmeklēšanas laikposma pēdējo ceturksni, bet arī ar aplūkoto laikposmu.
|
|
161. It follows that the fifth plea in law must be rejected.
|
161. No tā izriet, ka piektais pamats ir jānoraida.
|
|
Sixth plea: breach of Article 2(10) of the basic regulation and manifest error of assessment concerning the comparison between export price and normal value
|
Par sesto pamatu, kas saistīts ar pamatregulas 2. panta 10. punkta pārkāpumu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājumu
|
|
Arguments of the parties
|
Lietas dalībnieku argumenti
|
|
162. The applicant claims that, by not making a fair comparison between export price and normal value, the Council breached Article 2(10) of the basic regulation. The methodology employed by the Commission in comparing the different styles of footwear led to distorted results.
|
162. Prasītāja apgalvo, ka, neveicot taisnīgu salīdzināšanu starp eksporta cenu un normālo vērtību, Padome esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punktu. Metode, ko Komisija izmantoja, lai salīdzinātu dažādus apavu modeļus, izraisot sagrozītus rezultātus.
|
|
163. In particular, the applicant claims that the Commission grouped under a single product control number several types of footwear with substantially different production costs and ex‑factory prices. Accordingly, the comparison between export prices and prices paid on the domestic market resulted in ‘greatly distorted dumping margins’.
|
163. Prasītāja īpaši norāda, ka Komisija grupā ar vienu un to pašu preces kontroles numuru ir ievietojusi vairākus apavu veidus, kuriem būtiski atšķiras ražošanas izmaksas un cenas piegādei pēc EXF ( ex‑factory ) noteikumiem. Līdz ar to salīdzinājuma starp eksporta cenām un iekšzemes tirgū maksājamajām cenām rezultātā esot noteiktas “lielā mērā sagrozītas dempinga starpības”.
|
|
164. During the investigation, the Commission provided examples of a single product control number incorporating very different styles of footwear, such as ‘dress shoes’ and ‘moccasins’. Those types of footwear clearly differ as to the leather used, production processes and quality, leading to different prices. A slight improvement in the system employed would have satisfied the requirements of a fair comparison without compromising the effectiveness of the method. The Commission received detailed evidence during the administrative procedure showing that several types of footwear at very different prices were grouped under the same product control number. In those circumstances, it is for the Commission to improve its system and not for the applicant to propose a different system.
|
164. Izmeklēšanas gaitā Komisija esot sniegusi piemērus, kad zem viena preces kontroles numura bijuši apvienoti ļoti dažādi apavu stili, tādi kā “lietišķie apavi”, no vienas puses, un “mokasīni”, no otras puses. Esot acīmredzams, ka šie apavu veidi atšķiras pēc izmantotās ādas, ražošanas procesa un kvalitātes, un tādēļ tiem atšķiras cenas. Neliela izmantotās sistēmas pilnveidošana atbilstu taisnīga salīdzinājuma prasībām, nekaitējot metodes efektivitātei. Komisija administratīvā procesa laikā esot saņēmusi sīki izklāstītus pierādījumus par to, ka vairāki apavu veidi ar ļoti atšķirīgām cenām ir ievietoti grupā ar vienu un to pašu preces kontroles numuru. Šajos apstākļos tieši Komisijai esot jāpilnveido sava sistēma, nevis prasītājai jāierosina tai cita.
|
|
165. As regards the Council’s argument to that effect, set out at recital 143 to the contested regulation, which states that what mattered was that the product control number system was consistently applied, the applicant responds that the consistent application of a faulty method does not remedy the incorrect nature of that method consisting in the comparison of products that are not comparable from the perspective of the consumer. In addition, no appropriate control procedures were applied.
|
165. Saistībā ar tēzi, ko Padome šajā sakarā aizstāvējusi apstrīdētās regulas preambulas 143. apsvērumā, saskaņā ar kuru svarīgi bija piemērot preces kontroles numuru sistēmu vienveidīgi, prasītāja iebilst, ka nepareizas metodes vienveidīga piemērošana neļauj labot tās nepareizību, kas saistīta ar tādu preču salīdzināšanu, kas no patērētāja viedokļa nav salīdzināmas. Turklāt šajā jautājumā neesot izmantota nekāda piemērota kontroles procedūra.
|
|
166. The argument relating to the adjustments alleged to have been made is ineffective, since the adjustments in question do not remedy the consequences of the shortcomings mentioned above.
|
166. Argumentam, kas saistīts ar apgalvojumu par izdarītajām korekcijām, neesot nozīmes, jo attiecīgās korekcijas nenovēršot iepriekš minēto trūkumu sekas.
|
|
167. In the alternative, the applicant claims that the Council’s conclusions set out at recital 143 to the contested regulation are vitiated by a failure to state reasons, in that the price variations found were justified only hypothetically and were not supported by any specific evidence.
|
167. Pakārtoti prasītāja norāda, ka Padomes secinājumos apstrīdētās regulas preambulas 143. apsvērumā esot pieļauts pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, jo konstatētās cenu atšķirības esot pamatotas tikai hipotētiski, nesniedzot konkrētus pierādījumus.
|
|
168. Furthermore, the evidence on which those conclusions are based was not communicated to the applicant, which constitutes a breach of its rights of defence.
|
168. Turklāt pierādījumi, ar kuriem pamatoti šie secinājumi, neesot darīti zināmi prasītājai, kas esot tās tiesību uz aizstāvību pārkāpums.
|
|
169. The applicant further maintains that the Commission also applied the product control number system in order to evaluate price undercutting and the anti-dumping duties that would remove injury. Accordingly, the Commission’s approach is manifestly incorrect, in so far as it leads, for example, to a comparison between the c.i.f. price of a Chinese ‘moccasin’ type shoe and the ex-factory price of an Italian ‘dress shoe’. That method precludes the possibility of an ‘objective reasoned assessment’ of the facts relevant to the determination of injury.
|
169. Prasītāja piebilst, ka Komisija, lai novērtētu cenu samazinājumu un antidempinga maksājuma likmes, kas ļautu novērst kaitējumu, ir piemērojusi arī preces kontroles numuru sistēmu. Līdz ar to Komisijas pieeja esot acīmredzami nepareiza, jo tās rezultātā, piemēram, tiekot salīdzināta Ķīnas “mokasīnu veida” apavu cena piegādei pēc CIF noteikumiem un Itālijas “lietišķo apavu” cena piegādei pēc EXF noteikumiem. Šī metode esot šķērslis atbilstošo faktu “objektīvai un pieņemamai novērtēšanai” saistībā ar kaitējuma noteikšanu.
|
|
170. The Council, supported by the Commission and CEC, contends that the applicant’s arguments are in part inadmissible and in part unfounded. As regards the admissibility of the applicant’s arguments, it submits that a plea based on a general reference to the annexes to the application is inadmissible. That is so in respect of the arguments relating to the submissions to the Commission during the administrative procedure.
|
170. Padome, kuru atbalsta Komisija un CEC , apstrīd prasītājas izvirzītos argumentus, uzskatot tos par daļēji nepieņemamiem un daļēji nepamatotiem. Saistībā ar prasītājas argumentu pieņemamību Padome norāda, ka pamats, kas pamatots ar vispārīgu atsauci uz prasības pieteikuma pielikumiem, neesot pieņemams. Tas tā esot attiecībā uz argumentiem, kas saistīti ar Komisijai administratīvā procesa laikā iesniegtajiem apsvērumiem.
|
|
Findings of the Court
|
Vispārējās tiesas vērtējums
|
|
171. Concerning the plea of inadmissibility raised by the Council, it should be observed that the applicant set out its complaints in a sufficiently precise manner to enable the Council to understand the objections raised against the contested regulation and their significance in the context of calculating the dumping and injury margins, and to enable the Court to assess the merits of the claims in question. In addition, the referral to the annexes, as made in the present case, seeks to prove that the claims made in the application are well founded, which is the primary function of annexes.
|
171. Attiecībā uz Padomes celto iebildi par nepieņemamību ir jānorāda, ka prasītāja savus iebildumus ir izteikusi pietiekami precīzi, lai ļautu Padomei saprast izvirzītās pretenzijas attiecībā uz apstrīdēto regulu, kā arī to svarīgumu dempinga starpības un kaitējuma starpības aprēķina ietvaros un ļautu Vispārējai tiesai novērtēt attiecīgo apgalvojumu pamatotību. Turklāt atsauces uz pielikumiem – tādā veidā, kādā tā izdarīta šajā gadījumā – mērķis ir pierādīt prasības pieteikumā minēto apgalvojumu pamatotību, un tā ir pielikumu pamatfunkcija.
|
|
172. Where the product concerned contains a wide range of goods which have considerable differences with regard to their characteristics and their prices, it may prove necessary to group them under categories which are more or less homogenous. The purpose of that grouping, as the parties have indicated, is to allow for a fair comparison between comparable products and thereby to avoid an incorrect calculation of the dumping and injury margins owing to unsuitable comparisons.
|
172. Gadījumā, kad attiecīgā prece ietver plašu tādu preču klāstu, kuras ievērojami atšķiras pēc to īpašībām un cenām, varētu izrādīties nepieciešams tās iedalīt daudzmaz viendabīgās kategorijās. Šīs operācijas mērķis, kā uz to norāda lietas dalībnieki, ir ļaut veikt taisnīgu salīdzināšanu starp salīdzināmām precēm un tādējādi novērst kļūdas dempinga starpības un kaitējuma starpības aprēķinā nepiemērota salīdzinājuma dēļ.
|
|
173. In the present case, the Commission requested Chinese, Brazilian and Community traders to establish product control numbers on the basis of the characteristics set out in the following table:
|
173. Aplūkojamajā lietā Komisija ir lūgusi Ķīnas, Brazīlijas un Kopienas uzņēmējus izveidot to preču kontroles numurus atbilstoši īpašībām, kas minētas šajā tabulā:
|
|
>lt>5
|
>lt>2
|
|
174. Thus, unisex urban footwear which does not cover the ankle, with a rubber outer sole and lining is given the product control number ACA21.
|
174. Tātad pilsētas apaviem, kas der abiem dzimumiem, nesedz potīti, ar ārējo zoli no kaučuka un ar oderi būtu jāpiešķir preces kontroles numurs ACA21.
|
|
175. As regards the determination of the dumping margin, it is clear from the table annexed to the final disclosure document, at page 303 of the case-file, that the Commission calculated a normal value for each product control number on the basis of the data compiled in Brazil. Further, it is clear from the table on page 302 of the case-file that the Commission compared, for each product control number, the normal value with the export price and calculated a dumping margin of 28.95%.
|
175. Saistībā ar dempinga starpības noteikšanu no galīgajam informācijas dokumentam pievienotās tabulas, kas sniegta lietas materiālu 303. lappusē, izriet, ka Komisija normālo vērtību katram preces kontroles numuram aprēķināja, pamatojoties uz Brazīlijā savāktajiem datiem. Turklāt no lietas materiālu 302. lappusē sniegtās tabulas izriet, ka Komisija attiecībā uz katru kontroles numuru ir salīdzinājusi normālo vērtību ar eksporta cenu un aprēķinājusi dempinga starpību 28,95 % apmērā.
|
|
176. As regards the calculation of the injury caused by exports coming from China, it is apparent from the table on page 299 of the case-file that the Commission calculated an average price per pair of footwear for each product control number in order to compare them with the reference price which the Community industry would have obtained with a 6% profit margin (see recital 292 to the contested regulation). The positive difference between the two prices constitutes the underselling and, therefore, the injury suffered by the Community industry, which was calculated at 23% (see paragraph 56 above).
|
176. Saistībā ar eksporta no Ķīnas radītā kaitējuma aprēķinu no lietas materiālu 299. lappusē sniegtās tabulas izriet, ka Komisija ir aprēķinājusi vidējo cenu par vienu apavu pāri attiecībā uz katru preces kontroles numuru, lai to salīdzinātu ar references cenu, kas būtu jāpanāk Kopienas nozarei, saņemot peļņu 6 % apmērā (skat. apstrīdētās regulas preambulas 292. apsvērumu). Pozitīva starpība starp šīm divām cenām ir references cenu samazinājums un līdz ar to Kopienas nozarei nodarītais kaitējums, kas aprēķināts 23 % apmērā (skat. šā sprieduma 56. punktu).
|
|
177. In the present case, the applicant claims that the criteria used for the categories in question were so vague that they had the effect of grouping, under a single product control number, very different footwear as regards their characteristics and, therefore, as regards their price. That distorted the calculation of both the dumping and injury margins. In order to prove its claims, the applicant produced a table according to which several of the product control numbers included footwear for which the disparity in prices is such that the corresponding products are no longer comparable. Those details came from five Chinese traders, three of which were part of the sample. For example, the product control number AAB21 includes, according to the information provided by producer No 4, shoes with an ex‑factory price of USD 26.30 and shoes with an ex‑factory price of USD 112.09.
|
177. Aplūkojamajā lietā prasītāja apgalvo, ka attiecīgo kategoriju veidošanai izmantotie kritēriji ir tik nenoteikti, ka to piemērošanas rezultātā grupā ar vienu preces kontroles numuru tiek iekļauti apavi, kas ļoti atšķiras pēc to īpašībām un tātad to cenām. Tas sagrozot gan dempinga starpības, gan kaitējuma starpības aprēķinu. Lai pierādītu savus apgalvojumus, prasītāja ir uzrādījusi tabulu, saskaņā ar kuru vairākos preces kontroles numuros ir iekļauti apavi, kuru cenu atšķirības ir tik lielas, ka attiecīgās preces vairs nav salīdzināmas. Šie dati ir saņemti no pieciem Ķīnas uzņēmējiem, no kuriem trīs ietilpst izlasē. Piemēram, saskaņā ar ražotāja Nr. 4 sniegto informāciju preces kontroles numurā AAB21 bija iekļauti apavi ar cenu 26,30 ASV dolāru (USD) apmērā piegādei pēc EXF noteikumiem un apavi ar cenu USD 112,09 apmērā piegādei pēc EXF noteikumiem.
|
|
178. In that regard, it must be observed that the product control numbers are established on the basis of the individual characteristics of each sub-category of items coming within the definition of the product concerned and not on the basis of the price of each of those items. Thus, the fact that one product control number covers products within a wide range of prices does not establish, in itself, that the criteria chosen for implementing that system are not well founded.
|
178. Šajā sakarā ir jānorāda, ka preces kontroles numuri tika izveidoti atbilstoši katrai ražojumu, kuri ietilpst attiecīgās preces definīcijā, apakškategorijai raksturīgām īpašībām, nevis atbilstoši katra šā ražojuma cenai. Tātad apstāklis, ka preces kontroles numurs ietver preces no liela cenu diapazona, pats par sevi neliecina, ka šīs sistēmas īstenošanai izmantotie kritēriji nav atbilstoši.
|
|
179. As the Council points out, the applicant does not explain what the physical differences were between the footwear sold at the higher price and the footwear sold at the lower price, or how those differences could have been taken into account in a different system. Furthermore, as the Council stated in recital 143 to the contested regulation, price discrepancies can be caused by various factors, such as fashion trends and market psychology, which do not necessarily call into question the comparability of products under the same product control number. The applicant has not therefore proved that the system based on the five characteristics, which the Commission conceived, was manifestly inappropriate.
|
179. Kā uzsver Padome, prasītāja nav paskaidrojusi, kādas ir fiziskās atšķirības starp apaviem, ko pārdod par augstu cenu, un tiem, ko pārdod par zemu cenu, ne arī kādā veidā šīs atšķirības varētu tikt ņemtas vērā kādā citā sistēmā. Turklāt – kā norādījusi Padome apstrīdētās regulas preambulas 143. apsvērumā – cenu atšķirības var rasties dažādu faktoru, piemēram, modes tendenču un tirgus psiholoģijas, dēļ, kas noteikti neliedz vienā un tajā pašā preces kontroles numurā ietilpstošo preču salīdzināmību. Tādējādi prasītāja nav pierādījusi, ka Komisijas izstrādātā sistēma, kas balstīta uz pieciem raksturlielumiem, ir acīmredzami neatbilstoša.
|
|
180. As regards the applicant’s argument alleging that the field relating to categories of footwear ‘E’ (Others) covers both ‘dress shoes’ and ‘moccasins’ (see paragraph 164 above), it must be noted – as the Council already has – that that field corresponds to only one of the five criteria used to establish the product control number system, and that the applicant has not established that the differences were so significant that they would have justified the creation of other categories of footwear to ensure a fair comparison.
|
180. Saistībā ar prasītājas argumentu, ka lauciņš, kas attiecas uz “E” kategorijas (“Citi”) apaviem, ietver vienlaicīgi “lietišķos apavus” un “mokasīnus” (skat. šā sprieduma 164. punktu), ir jāpiekrīt Padomei, ka šis lauciņš atbilst tikai vienam no pieciem kritērijiem, kas izmantoti preces kontroles numuru sistēmas izstrādē, un prasītāja nav pierādījusi, ka atšķirības ir tik lielas, ka tās varētu pamatot citu apavu kategoriju izveidošanu, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzināšanu.
|
|
181. Lastly, as regards the complaints alleging a failure to state reasons (see paragraph 167 above), it must be observed that, as there is no indication that the price discrepancies were due to physical differences that were not adequately taken into account by the product number control system, the institutions were not obliged to give a more detailed explanation of the possible reasons for those discrepancies.
|
181. Visbeidzot, saistībā ar iebildumiem par pamatojuma nesniegšanu (skat. šā sprieduma 167. punktu), ir jānorāda, ka, tā kā nekas neliecina par to, ka cenu atšķirības izriet no fiziskām atšķirībām, kas preces kontroles numuru sistēmā nebūtu pietiekami ņemta vērā, iestādēm nav pienākuma sīkāk skaidrot iespējamos šo atšķirību iemeslus.
|
|
182. Accordingly, the sixth plea in law must be rejected and the action dismissed in its entirety.
|
182. Līdz ar to sestais pamats un prasība kopumā ir jānoraida.
|
|
Costs
|
Par tiesāšanās izdevumiem
|
|
183. Under Article 87(2) of the Rules of Procedure, the unsuccessful party is to be ordered to pay the costs if they have been applied for in the successful party’s pleadings. As the applicant has been unsuccessful, it must be ordered to pay the costs in accordance with form of order sought by the Council.
|
183. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus atbilstoši Padomes prasījumiem.
|
|
184. In accordance with Article 87(4) of the Rules of Procedure, the Commission, CEC and the Italian producers shall bear their own costs.
|
184. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punktam Komisija, CEC un Itālijas ražotāji sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
|
|
(1) .
|
(1) .
|
|
(1) – Confidential data omitted.
|
(1) – Izlaista konfidenciāla informācija.
|