|
|
[pic] | EUROPEAN COMMISSION |
|
[pic] | EIROPAS KOMISIJA |
|
|
Brussels, 18.12.2009
|
Briselē, 18.12.2009
|
|
COM(2009)694 final
|
COM(2009)694 galīgā redakcija
|
|
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS
|
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
|
|
Equality between women and men — 2010
|
Vīriešu un sieviešu līdztiesība — 2010
|
|
{SEC(2009)1706}
|
{SEC(2009) 1706}
|
|
CONTENTS
|
SATURA RĀDĪTĀJS
|
|
1. Introduction 3
|
1. Ievads 3
|
|
2. Main developments 3
|
2. Galvenās norises 3
|
|
2.1. Gender gaps 3
|
2.1. Nepilnības dzimumu līdztiesības jomā 3
|
|
2.2. Policy and legislative developments 5
|
2.2. Norises politikā un likumdošanā 5
|
|
3. Challenges and policy orientations 7
|
3. Problēmas un politikas ievirzes 7
|
|
3.1. Strengthening the synergy between gender equality and employment to stimulate recovery and sustainable growth 7
|
3.1. Sinerģijas stiprināšana starp dzimumu līdztiesību un nodarbinātību, lai veicinātu atveseļošanos un noturīgu izaugsmi 7
|
|
3.2. Supporting reconciliation between work and private and family life for both women and men 8
|
3.2. Atbalsts sieviešu un vīriešu darba un privātās, un ģimenes dzīves saskaņošanai 8
|
|
3.3. Promoting social inclusion and gender equality 9
|
3.3. Sociālās integrācijas un dzimumu līdztiesības veicināšana 9
|
|
3.4. Preventing and combating gender-based violence 9
|
3.4. Ar dzimumu saistīta vardarbības novēršana un apkarošana 9
|
|
3.5. Transforming commitment to gender equality into action and results 10
|
3.5. Dzimumu līdztiesības jomā uzņemto saistību pārvēršana darbībā un rezultātos 10
|
|
4. Conclusions 10
|
4. Secinājumi 10
|
|
Introduction
|
IEVADS
|
|
The European Commission reports each year to the Spring European Council on developments towards gender equality in the EU Member States and presents future challenges and priorities. Equality between women and men is a fundamental right and a common principle of the European Union. The EU has made a major contribution to the advancement of women and the improvement of women’s and men’s lives through a substantial body of equal treatment legislation and the explicit integration of the gender dimension into EU policies and instruments. There is a positive trend towards a more gender-equal society and labour market, yet gender inequalities persist, mainly to the disadvantage of women. The current economic crisis has raised concerns that the achievements in gender equality are at risk and that the effects of the recession will put greater pressure on women. The downturn could be used as a reason to limit or cut gender equality measures, and analysis of national responses to the crisis confirms this risk. However, these times of crisis offer a unique opportunity for change, given that gender equality is a precondition for sustainable growth, employment, competitiveness and social cohesion. Policy makers have the opportunity to implement policies to make the labour market and society more gender-equal in the future.
|
Eiropas Komisija katru gadu iesniedz Eiropadomes pavasara sanāksmei ziņojumu par ES dalībvalstīs gūtajiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā un iepazīstina ar turpmākajiem uzdevumiem un prioritātēm. Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir pamattiesība un vienots Eiropas Savienības princips. Izmantojot nozīmīgu tiesību aktu kopumu vienlīdzīgas attieksmes jomā un ES politikas virzienos un instrumentos skaidri integrējot izteiktu dzimumu dimensiju, ES ir veikusi būtisku ieguldījumu sieviešu atbalsta veicināšanā un sieviešu un vīriešu dzīves uzlabošanā. Pozitīva tendence ir tā, ka sabiedrībā un darba tirgū aizvien vairāk vērojama dzimumu līdztiesība, neraugoties uz to, ka pastāv dzimumu nevienlīdztiesība, un nelabvēlīgā situācijā atrodas galvenokārt sievietes. Pašreizējā ekonomikas krīze ir radījusi bažas, ka dzimumu līdztiesības jomā sasniegtais ir apdraudēts un ka ekonomikas lejupslīdes sekas vēl vairāk skars sievietes. Ekonomikas lejupslīdi varētu izmantot kā iemeslu, lai ierobežotu vai samazinātu pasākumus dzimumu līdztiesības jomā, un šis risks apstiprinās, analizējot valstu reakciju uz krīzi. Tomēr šajos krīzes laikos rodas vienreizēja iespēja pārmaiņām, jo dzimumu līdztiesība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai, konkurētspējai un sociālajai kohēzijai. Politikas veidotājiem ir iespēja īstenot politikas pasākumus, lai darba tirgū un sabiedrībā veicinātu lielāku dzimumu līdztiesību nākotnē.
|
|
Although the economic and social context has changed, the crisis has not altered the underlying challenges, such as the better functioning of labour markets, the sustainability and adequacy of social protection, the ageing of society. Gender equality policies are part of the response to these challenges but the crisis reinforces the need for these policies to demonstrate their cost-effectiveness.
|
Kaut gan ekonomiskā un sociālā situācija ir mainījusies, krīze nav pārveidojusi pamatuzdevumus, piemēram, darba tirgu labāka funkcionēšana, ilgtspēja un pietiekama sociālās aizsardzība, sabiedrības novecošana. Pasākumi dzimumu līdztiesības jomā ir daļa no reakcijas, veicot šos uzdevumus, taču krīze pastiprina arī nepieciešamību pēc politiskajiem pasākumiem, kuri ir rentabli.
|
|
In 2010, the European Commission will renew its commitment to promoting gender equality by adopting a gender equality strategy to follow up the current Roadmap for equality between women and men. The Lisbon Strategy for Growth and Jobs will also be updated and it is important that gender equality is consolidated in the EU 2020 strategy. 2010 is also the European Year dedicated to combating poverty and social exclusion, which will highlight the need for effective measures to include vulnerable groups. It is furthermore the 15th anniversary of the Beijing Platform of Action when progress under the different areas for action will be assessed. This opens up the possibility to create stronger synergy between the different strategies to be revised in 2010.
|
Eiropas Komisija 2010. gadā no jauna apņemsies veicināt dzimumu līdztiesību, pieņemot stratēģiju dzimumu līdztiesības jomā, kura sekos pašreizējam ceļvedim sieviešu un vīriešu līdztiesībā. Jāmodernizē arī Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai, un būtiski ir, ka dzimumu līdztiesības joma tiek nostiprināta ES stratēģijā 2020. gadam. Turklāt 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kurā būs akcentēta nepieciešamība pēc efektīviem pasākumiem, lai integrētu neaizsargātākās grupas. Nākamajā gadā ir arī Pekinas rīcības platformas 15. gadadiena, kad jānovērtē progress dažādās rīcības jomās. Tādējādi rodas iespēja veidot spēcīgāku sinerģiju starp dažādām stratēģijām, kas jāpārskata 2010. gadā.
|
|
Main developments
|
GALVENāS NORISES
|
|
Gender gaps
|
Nepilnības dzimumu līdztiesības jomā
|
|
Combating persisting gender inequalities in all spheres of society is a longer-term challenge, since it entails structural and behavioural changes and a redefinition of the roles of women and men. Progress is slow, and gender gaps persist as regards employment rates, pay, working hours, positions of responsibility, share of care and household duties, and risk of poverty.
|
Pastāvošās dzimumu nelīdztiesības apkarošana visās sabiedrības jomās ir ilgtermiņa uzdevums, jo tas saistīts ar strukturālām un uzvedības pārmaiņām un ar sieviešu un vīriešu lomas atkārtotu noteikšanu. Progress ir lēns, un saistībā ar dzimumu līdztiesību joprojām ir nepilnības – tās skar nodarbinātības līmeni, darba samaksu, darba laiku, vadošos amatus, aprūpes un mājsaimniecības pienākumu sadalījumu un nabadzības risku.
|
|
The increasing participation of women in the labour market is a positive development, representing an important contribution to economic growth in the EU, accounting for a quarter of annual economic growth since 1995[1]. The female employment rate increased by 7.1 percentage points over the last decade and reached 59.1 % in 2008, which is close to the Lisbon target (60 % in 2010), though this rate varies between Member States, from below 40 % to above 70 %. The average gap between female and male employment rates fell to 13.7 percentage points in 2008 from 18.2 points in 1998.
|
Palielinās sieviešu līdzdalība darba tirgū , un tā ir pozitīva iezīme, kas atspoguļo būtisku ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, proti, tā ir ceturtā daļa no ekonomiskās izaugsmes [rādītājiem] gadā kopš 1995. gada[1]. Sieviešu nodarbinātības līmenis pēdējos desmit gados ir palielinājies par 7,1 procentpunktu, un 2008. gadā tas sasniedza 59,1 %, tādējādi gandrīz pietuvinoties Lisabonas mērķim (60 % – 2010. gadā), tomēr dalībvalstu starpā šis rādītājs svārstās, proti, no mazāk nekā 40 % līdz vairāk par 70 %. Ir samazinājusies sieviešu un vīriešu bezdarba līmeņa atšķirība – vidēji no 18,2 % procentpunktiem 1998. gadā līdz 13,7 procentpunktiem 2008. gadā.
|
|
Interrupting this positive trend, however, the economic crisis has had serious repercussions on the labour market and unemployment figures. Between May 2008 and September 2009, the unemployment rate at EU level rose more rapidly for men (from 6.4 % to 9.3 %) than for women (7.4 % to 9 %).The male-dominated sectors of industry and construction have been hit hard. However, in recent months female and male unemployment rates have been increasing at the same pace, reflecting probably an extension of the crisis to other sectors, more gender-mixed than the ones first hit. Moreover, in a dozen Member States, unemployment remains higher among women. Finally, as women’s jobs are concentrated in the public sector, they could be disproportionately affected by job losses due to budget cuts.
|
Tomēr, pārtraucot šo pozitīvo tendenci, ekonomikas krīze ir spēcīgi ietekmējusi darba tirgus un bezdarba rādītājus. Laikposmā no 2008. gada maija līdz 2009. gada septembrim vīriešu bezdarba rādītāji ES līmenī pieauga straujāk (no 6,4 % līdz 9,3 %) nekā sieviešu bezdarba rādītāji (no 7,4 % līdz 9 %). Krīze spēcīgi ir ietekmējusi rūpniecības un celtniecības nozares, kurās nodarbināti galvenokārt vīrieši. Tomēr pēdējos mēnešos tikpat strauji ir pieaudzis sieviešu bezdarba līmenis, kas liecina, ka krīze, iespējams, ir skārusi arī citas nozares, kurā nodarbināti abu dzimumu darba ņēmēji, nevis tikai tās nozares, kurās strādā galvenokārt vīrieši. Turklāt divpadsmit dalībvalstīs bezdarbs joprojām ir lielāks sieviešu vidū. Visbeidzot jānorāda, ka sievietes visbiežāk ir nodarbinātas publiskajā sektorā, tāpēc ir bažas, ka budžeta samazinājuma dēļ atlaišanas nesamērīgi varētu skart sievietes.
|
|
Experience from past crises shows that men’s employment generally recovers more quickly than women’s[2]. For persons who become unemployed, the risk of not being re-employed is higher for women . Focusing on the evolution of unemployment rates during the recession is important but may hide other less visible trends, including the over-representation of women among inactive persons (women represent more than two thirds of the 63 million persons between 25-64 who are inactive in the EU) or among part-time unemployed (part-timers who would like to work more hours) who are not necessarily registered as unemployed.
|
Pieredze no iepriekšējām krīzēm liecina, ka liecina vīriešu nodarbinātības rādītāji uzlabojas daudz straujāk nekā sieviešu nodarbinātības rādītāji[2]. To personu vidū, kuras kļūst par bezdarbniekiem, sievietes ir vairāk pakļautas riskam, ka nebūs iespēju no jauna atrast darbu . Ekonomikas atveseļošanās periodā ir būtiski pievērst uzmanību bezdarba rādītājiem, taču iespējams, ka ir citas svarīgas, ne tik izteiktas tendences, ieskaitot pārāk lielu sieviešu skaitu ekonomiski neaktīvo personu vidū (vairāk nekā divas trešdaļas no 63 miljoniem ekonomiski neaktīvo personu vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem ir sievietes) vai tādu personu vidū, kuras nodarbinātas nepilnu darba laiku (uz nepilnu slodzi nodarbinātie, kas vēlētos strādāt vairāk), un šīs personas noteikti nav reģistrētas ka bezdarbnieki.
|
|
Women are more likely to have a disadvantaged position on the labour market e.g. due to higher incidence of precarious contracts, involuntary part-time and a persistent unfavourable pay gap (17.6 % on average in the EU in 2007), with repercussions on their lifetime earnings, social security protection and pensions, resulting in higher at-risk-of-poverty rates, especially once in retirement. In 2007, the at-risk-of-poverty rate was higher for women (17 %) than men (15 %) and this gap was especially high for older persons (22 % for women compared to 17 % for men) and single parents (34 %). The situation of those facing multiple disadvantages is particularly difficult. Finally, households will be more severely affected by a loss of income (due to job losses) in those countries where a male-breadwinner model still predominates, underlining the need for further support for the dual-earner model.
|
Šķiet, ka sievietes darba tirgū ir nelabvēlīgākā situācijā , piemēram, tāpēc ka sievietēm biežāk ir nedroši darba līgumi, nepilna laika nodarbinātība, kas nav labprātīga izvēle, un joprojām ir zemāka darba samaksa (ES vidēji par 17,6 % 2007. gadā), un šie faktori ietekmē darba dzīves laikā gūtos ienākumus, sociālo drošību un pensijas un tā rezultātā nabadzības riska rādītāji ir augstāki, īpaši, personai aizejot pensijā. Sieviešu nabadzības riska rādītāji 2007. gadā bija augstāki (17 %) nekā vīriešu nabadzības riska rādītāji (15 %), un šī starpība bija īpaši izteikta gados vecākām personām (22 % sievietēm, salīdzinot ar 17 % – vīriešiem) un vientuļajiem vecākiem (34 %). Īpaši sarežģīta situācija ir tiem, kuri vairākkārt nonāk nelabvēlīgā situācija. Visbeidzot jānorāda, ka ienākumu samazinājums (darba ņēmēju atlaišanas dēļ) smagāk skars mājsaimniecības tajās valstīs, kur joprojām pārsvarā ir modelis, ka vīrietis ir ģimenes apgādnieks, tādējādi akcentēta nepieciešamība arī turpmāk atbalstīt tādu ģimenes modeli, kurā ienākumus gūst gan vīrietis, gan sieviete.
|
|
Beyond the current economic crisis and its effects on women and men, it is necessary to consider the longer-term challenges affecting gender equality in the labour market. Although the level of education among women has increased considerably in recent years, and women now outnumber men among university graduates (59 % of graduates in all subjects in 2006 in the EU), women continue to be concentrated in traditionally feminised and often lower-paid sectors (health and care services, education, etc.) and occupy fewer positions of responsibility in all spheres of society. Lack of access to care services for dependent persons (children, disabled, elderly), adequate leave schemes and flexible working arrangements for both parents often hinder women from participating in the labour market or from working full-time. In 2008, 31.1 % of women worked part-time compared to 7.9 % of men. Taking account of the employment rate in full-time equivalents, the gender gap has been only slightly reduced since 2003 and has even widened in nine Member States.
|
Pievēršoties pašreizējai ekonomikas krīzei un tās ietekmei uz sievietēm un vīriešiem, jāņem vērā ilgtermiņa uzdevumi, kas skar dzimumu līdztiesību darba tirgū. Lai gan sieviešu izglītības līmenis pēdējos gados ir ievērojami palielinājies un augstākās izglītības iestāžu absolventu vidū sieviešu ir vairāk nekā vīriešu (59 % no visu specialitāšu absolventiem 2006. gadā ES), sievietes joprojām ir vairumā tādās nozarēs, kur tradicionāli ir lielāks sieviešu īpatsvars un zemāka darba samaksa (veselības un aprūpes pakalpojumi, izglītība utt.), un mazāk – vadošos amatos visās sabiedrības jomās. Nepietiekama aprūpes pakalpojumu pieejamība apgādājamām personām (bērniem, invalīdiem, veciem cilvēkiem), atbilstīgu, abiem vecākiem paredzētu atvaļinājuma veidu un elastīgu darba kārtības noteikumu trūkums bieži vien ir šķērslis sieviešu līdzdalībai darba tirgū vai nodarbinātībai pilnu darba laiku. Jānorāda, ka 2008. gadā 31,1 % sieviešu strādāja nepilnu darba laiku, bet vīriešu – 7,9 %. Ņemot vērā nodarbinātības līmeni, kas izteikts ar pilnas slodzes ekvivalentu, šajā ziņā atšķirība dzimumu starpā kopš 2003. gada ir samazinājusies ļoti nedaudz un deviņās dalībvalstīs pat palielinājusies.
|
|
Women with children work less (-11.5 p.p. in the employment rate) than women without children, while men with children work more than men without children (+6.8 points). This strong influence of parenthood on employment participation is linked to traditional gender roles and the lack of childcare facilities in many Member States. Despite an increase in the provision of childcare over the last few years, in line with the European targets[3], the coverage rates remain below these targets in many countries, especially for children under 3 years of age. Caring for other dependants also has a strong influence on the possibility of women and men to remain on the labour market, a challenge aggravated by the ageing of the population. In 2005, more than 20 million Europeans aged 15-64 (12.8 million women and 7.6 million men) had care responsibilities for adult dependent persons. This care responsibility plays a role in the low employment rate of women aged 55-64 (36.8 % in 2008, 18.2 points lower than men’s rate). The lack of adequate work-life balance measures may also influence women’s and men’s decision not to have children or to have fewer children, which is problematic as regards the ageing of the population and the future labour market supply, and consequently economic growth. In countries with favourable conditions for childcare, parental leave and flexible working arrangements, both female employment rates and birth rates are higher.
|
Sievietes, kam ir bērni, strādā mazāk (nodarbinātības līmenis ir par 11,5 procentpunktiem zemāks) nekā sievietes, kam nav bērnu, turpretim vīrieši, kam ir bērni, strādā vairāk (+6,8 punkti) nekā vīrieši, kam nav bērnu. Šī spēcīgā vecāku stāvokļa ietekme uz līdzdalību darba tirgū ir saistīta ar daudzās dalībvalstīs pastāvošajām tradicionālajām dzimumu lomām un bērna aprūpes iestāžu trūkumu . Neraugoties uz to, ka dažos pēdējos gados saskaņā ar Eiropas mērķiem[3] ir palielinājies bērna aprūpes pakalpojumu klāsts, to tvērums, īpaši attiecībā uz bērniem vecuma grupā līdz trijiem gadiem, daudzās dalībvalstīs vēl joprojām neatbilst šiem mērķiem. Citu apgādājamo aprūpe ir spēcīgi ietekmējusi sieviešu un vīriešu iespēju palikt darba tirgū, un šo problēmu ir saasinājusi iedzīvotāju novecošana. 2005. gadā vairāk nekā 20 miljoniem eiropiešu vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem (12,8 miljoniem sieviešu un 7,6 miljoniem vīriešu) bija aprūpes pienākumi pret apgādājamajiem, kuri ir pieaugušie. Šie aprūpes pienākumi ir iemesls zemajam sieviešu nodarbinātības līmenim vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem (36,8 % 2008. gadā, t.i., par 18,2 procentpunktiem mazāk nekā vīriešu nodarbinātības līmenis). Nepietiekami darba un ģimenes, un privātās dzīves saskaņošanas pasākumi var ietekmēt arī sieviešu un vīriešu lēmumu būt bez bērniem vai ierobežot bērnu skaitu, un šis ir problemātisks jautājums attiecībā uz iedzīvotāju novecošanu un turpmāko darbaspēka piedāvājumu, un tādējādi – ekonomisko izaugsmi. Valstīs, kur ir labvēlīgi bērna aprūpes, bērna kopšanas atvaļinājuma nosacījumi un elastīgi darba kārtības noteikumi, gan sieviešu nodarbinātības līmenis, gan dzimstības līmenis ir augstāki.
|
|
While there has been an increase in the number of women involved in decision making or appointed to decision-making posts in the EU over the last years, power is still firmly in men’s hands in the political and economic spheres. In the EU, on average, only one out of four members of national parliaments and senior ministers in national governments is a woman, even if the situation varies across Member States. Some progress came after the 2009 elections to the European Parliament, where the share of women rose from 31 % to 35 %. In the economic sector, figures are less positive and, for instance, women represent only one out of 10 board members in European blue-chip companies and 3 % among the leaders of the boards.
|
Pēdējos gados ES ir palielinājies tādu sieviešu skaits, kuras ir iesaistītas lēmumu pieņemšanā vai ieceltas vadošos amatos, taču politikas un ekonomikas jomās vara joprojām noteikti ir vīriešu rokās. ES vidēji tikai viena no pieciem valstu parlamentu deputātiem un valstu valdību ministriem ir sieviete, pat ja situācija dalībvalstu starpā atšķiras. Neliels progress bija panākts pēc Eiropas Parlamenta 2009. gada vēlēšanām, proti, sieviešu skaits Eiropas Parlamentā palielinājās no 31 % līdz 35 %. Rādītāji ekonomikas nozarē nav tik pozitīvi, un, piemēram, no 10 valdes locekļiem Eiropas vadošajos uzņēmumos tikai viena ir sieviete un 3 % – valdes priekšsēdētājas.
|
|
Policy and legislative developments
|
Norises politikā un likumdošanā
|
|
2009 was marked by the impact of the global economic and financial crisis on the real economy and labour markets. The EU adopted at the end of 2008 a European recovery plan[4] including measures for maintaining women and men in employment. In May 2009, a Jobs Summit discussed the impact of the crisis and adequate policy responses. The Commission proposed ‘A shared commitment for employment’[5] which aimed to limit the social impact of the crisis, and recognised the need to reinforce gender equality in the responses to the crisis. Recent analysis of national responses to the crisis confirms the risk of downgrading the status of equality policies or reducing budgets allocated to these policies[6]. Some gender equality measures have been cancelled or delayed and possible future cuts in public budgets may have a negative effect on female employment and on the promotion of equality. However, good practices have also been recorded in some Member States which have launched programmes to support the care sector[7].
|
Visā pasaulē 2009. gadu iezīmēja ekonomiskā un finanšu krīze, kas ietekmēja reālo ekonomiku un darba tirgus. ES 2008. gada beigās pieņēma Eiropas atveseļošanas plānu[4], kurā ietverti pasākumi, kas vērsti uz sieviešu un vīriešu nodarbinātības saglabāšanu. Nodarbinātības jautājumiem veltītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada maijā sprieda par krīzes ietekmi un par atbilstīgiem politiskiem risinājumiem. Eiropas Komisija ir ierosinājusi “Kopīgu apņemšanos nodarbinātībai”[5], lai ierobežotu krīzes sociālo ietekmi uz nodarbinātību un, reaģējot uz krīzi, atzītu nepieciešamību pastiprināt dzimumu līdztiesību. Nesen veikta analīze par valstu reakciju uz krīzi apstiprina, ka pastāv līdztiesības politikas pasākumu apsīkuma vai šiem politikas virzieniem piešķirtā budžeta mazināšanās risks[6]. Daži dzimumu līdztiesības pasākumi ir atcelti vai atlikti, un iespējami samazinājumi publiskā sektora budžetā var negatīvi ietekmēt sieviešu nodarbinātību un līdztiesības veicināšanu. Tomēr laba prakse bija vērojama dažās dalībvalstīs, kuras sākušas programmas, lai atbalstītu aprūpes nozari[7].
|
|
The Advisory Committee on equal opportunities for women and men adopted an opinion on the gender perspective of the response to the economic and financial crisis[8], including recommendations on gender mainstreaming of recovery measures and the EU 2020 strategy.
|
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevēja komiteja ir pieņēmusi atzinumu par dzimumu perspektīvu, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi[8], ieskaitot ieteikumus par dzimumu līdztiesību atveseļošanas pasākumos un ES stratēģijā 2020. gadam.
|
|
Under the Swedish Presidency, the Council adopted conclusions[9] on the strong contribution that gender equality policies can bring to sustainable growth, employment and social inclusion and the need to strengthen the gender dimension in the EU 2020 strategy. The Council also adopted conclusions[10] on the implementation of the Beijing Platform for Action on the basis of a report prepared by the EU Presidency.
|
Zviedrijas prezidentūras laikā Padome ir pieņēmusi secinājumus[9] par vērienīgo ieguldījumu, ko ar dzimumu līdztiesības politikas pasākumiem var sniegt ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai un sociālai integrācijai, un par nepieciešamību stiprināt dzimumu dimensiju ES stratēģijā 2020. gadam. Padome uz ES prezidentvalsts sagatavotā ziņojuma pamata ir pieņēmusi arī secinājumus[10] par Pekinas rīcības platformas īstenošanu.
|
|
The Council reached a political agreement on the proposal for a directive implementing the revised framework agreement on parental leave concluded by the European social partners[11]. This will increase the length of parental leave, make part of it non-transferable to encourage fathers to take advantage of parental leave and offer a right to request flexible working arrangements for a set period of time when returning from parental leave.The Council also reached a political agreement with a view to a common position on the proposed revision of the directive on equal treatment of self-employed and assisting spouses[12], a joint text still having to be agreed by the European Parliament and the Council, while the proposal for a revision of the directive on maternity leave[13] is under discussion by the EU legislators. The Commission adopted a report on the implementation of Directive 2002/73/EC[14] on equal treatment between women and men in the field of employment, vocational training and promotion, and working conditions. Progress is being made in implementing the directive but efforts are still needed in a number of Member States to achieve correct transposition.
|
Padome ir panākusi politisku vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar ko īsteno pārskatīto pamatnolīgumu ar Eiropas sociālajiem partneriem par bērna kopšanas atvaļinājumu[11]. Tajā paredzēts palielināt bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu, noteikt, ka daļa tiesību uz šo atvaļinājumu nav nododama, lai mudinātu bērna tēvu izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, un darba ņēmējiem, kuri atgriežas darbā, piedāvāt tiesības pieprasīt uz noteiktu termiņu elastīgākus darba kārtības noteikumus. Padome ir panākusi arī politisku vienošanos par kopēju nostāju attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem direktīvā par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret pašnodarbinātajiem un līdzstrādājošajiem laulātajiem[12], un Eiropas Parlamentam un Padomei vēl jāvienojas par kopīgu dokumentu, bet šie ES likumdevēji patlaban apspriež priekšlikumu pārskatīt direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu[13]. Komisija ir pieņēmusi ziņojumu par to, kā tiek piemērota 2002/73/EK[14] par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Īstenojot šo direktīvu, ir panākts progress, taču vairākās dalībvalstīs joprojām jācenšas pienācīgi transponēt šo direktīvu [valsts tiesību aktos].
|
|
The Commission adopted a proposal for a Council Framework Decision on preventing and combating trafficking in human beings, and protecting victims.[15] 2009 was also the first year of implementation of the ‘EU Guidelines on violence against women and girls and combating all forms of discrimination against them’, which provide guidance on the strategies the Member States and the EU must implement in its external action to prevent violence, protectvictims and prosecute perpetrators of such violence.
|
Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību[15]. Turklāt 2009. gads bija pirmais gads, kad īstenoja “Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu”, kurās sniegti norādījumi par stratēģijām, kas dalībvalstīm un ES jāīsteno ārējo pasākumu jomā, lai novērstu vardarbību, nodrošinātu cietušo [tiesību] aizsardzību un ierosinātu lietu pret personām, kas izdarījušas šādus noziedzīgus nodarījumus.
|
|
CHALLENGES AND POLICY ORIENTATIONS
|
PROBLēMAS UN POLITIKAS IEVIRZES
|
|
Gender equality is not only a question of diversity and social fairness, it is also a precondition for meeting the objectives of sustainable growth, employment, competitiveness and social cohesion. Investing in gender equality policies pays off in terms of higher female employment rates, women’s contribution to GDP, tax revenues and sustainable fertility rates[16]. It is important that gender equality continues to be a core element of the EU 2020 strategy, because equality between women and men has proven to be a sustainable solution to old and new challenges. Gender equality policies should therefore be considered as a long-term investment and not as a short-term cost.
|
Dzimumu līdztiesība nav tikai daudzveidības un sociālā taisnīguma jautājums, tā ir arī priekšnoteikums ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanai. Ieguldīšana dzimumu līdztiesības politikas pasākumos atmaksājas, jo tādējādi paaugstinās sieviešu nodarbinātības līmenis, sieviešu devums iekšzemes kopproduktam (IKP), nodokļu ieņēmumi un ilgtspējīgi dzimstības rādītāji[16]. Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir izrādījusies ilgtspējīgs vecu un jaunu problēmu risinājums, tāpēc ir būtiski, ka dzimumu līdztiesība joprojām ir pamatelements ES stratēģijā 2020. gadam. Tādēļ dzimumu līdztiesības politikas pasākumi jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu, nevis par īstermiņa izmaksām.
|
|
The political responses given to the recession represent an opportunity as well as a potential threat for women’s employment and gender equality. There is a risk that the current recession will delay advances, or even reverse progress, with longer-term consequences on the sustainability of the economy and the social protection systems, social inclusion, and demography.
|
Politiskās reakcijas uz lejupslīdi var būt gan iespēja, gan potenciāls apdraudējums sieviešu nodarbinātībai un dzimumu līdztiesībai. Pastāv risks, ka pašreizējā lejupslīde kavēs progresu vai pat pasliktinās situāciju, ilgtermiņā ietekmējot ekonomikas, sociālas aizsardzības sistēmu, sociālās integrācijas un demogrāfijas ilgtspēju.
|
|
Efficient gender equality policies must be considered as part of the solution for exiting the crisis, supporting recovery and building a stronger economy for the future. The basis for a sustainable recovery and for sound public finances is structural reforms aimed at ensuring increased labour force participation[17]. Investing in women’s employment and economic independence and in work-life balance measures for both women and men has shown to pay off in terms of economic and social development[18].
|
Efektīvi dzimumu līdztiesības politikas pasākumi jāuzskata par daļu no risinājuma pašreizējās krīzes pārvarēšanai, ar ko atbalsta ekonomikas atveseļošanos un spēcīgākas nākotnes ekonomikas izveidi. Ilgtspējīgas atveseļošanās un publiskā sektora finanšu stabilitātes pamats ir strukturālas reformas, kas vērstas uz darbaspēka līdzdalības palielināšanu[17]. Izrādās, ka ekonomiskās un sociālās attīstības nozīmē atmaksājas ieguldījumi sieviešu nodarbinātībā un ekonomiskajā neatkarībā un pasākumos, kuri veicina gan sieviešu, gan vīriešu darba un privātas dzīves līdzsvaru[18].
|
|
Strengthening the synergy between gender equality and employment to stimulate recovery and sustainable growth
|
Sinerģijas stiprināšana starp dzimumu līdztiesību un nodarbinātību, lai veicinātu atveseļošanos un noturīgu izaugsmi
|
|
Removing persisting inequalities between women and men through gender equality policies can be seen as a factor for driving growth and not as a cost for society. Gender equality on the labour market can enable Member States to take advantage of the full potential labour supply, notably in view of future skills shortages. It will also contribute to the success of the policy reforms in employment policies, including flexicurity strategies.
|
Joprojām pastāvošās sieviešu un vīriešu nevienlīdzības likvidēšanu, izmantojot dzimumu līdztiesības pasākumus, var uzskatīt par faktoru, kas sekmē izaugsmi, un to nevar uzskatīt par izmaksām sabiedrībai. Ar dzimumu līdztiesību darba tirgū iespējams veicināt, ka dalībvalstis izmanto pilnu darbaspēka piedāvājuma potenciālu, īpaši ievērojot turpmāk gaidāmo [kvalificēta] darbaspēka trūkumu. Tā dos ieguldījumu arī sekmīgām politiskajām reformām nodarbinātības politikas jomās, ieskaitot elastdrošības stratēģijas.
|
|
- Efforts to eliminate gender inequalities in employment must be continued and intensified as part of the new strategy for growth and jobs to be adopted in 2010, so as to significantly narrow the gaps in terms of employment,pay and decision-making, providing better jobs, as well as reducing labour market segregation and poverty risk.
|
- Kā daļa no pasākumiem jaunajā stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, kura jāpieņem 2010. gadā, ir neatlaidīgi centieni novērst dzimumu nevienlīdztiesību nodarbinātībā un pastiprināt šos pasākumus tā, lai ievērojami mazinātu atšķirības attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, izveidojot labākas darba vietas, kā arī mazinot darba tirgus segregāciju un nabadzības risku.
|
|
- Reducing the gender pay gap and tackling the underlying causes[19] should remain a priority. Action in this area should involve all parties concerned and combine all available instruments, including the effective implementation of existing legislation, transparent evaluation of pay systems, raising awareness and combating stereotypes and reviewing job classifications.
|
- Pakāpeniskai darba samaksas atkarībā no dzimuma atšķirību samazināšanai un to cēloņu novēršanai joprojām jābūt prioritātei[19]. Rīkojoties šajā jomā, jāiesaista visas attiecīgās personas un jāapvieno visi pieejamie instrumenti, ieskaitot pašreizējo tiesību aktu efektīvu īstenošanu, darba samaksas sistēmu pārredzamu novērtēšanu, izpratnes veicināšanu un stereotipu apkarošanu, kā arī amatu klasifikāciju pārskatīšanu.
|
|
- Tax and benefit systems should provide financial incentives for women and men to take up, remain in and return to work. Where needed, these systems should be reformed to remove financial disincentives to labour market participation of secondary earners and main carers and to ensure equal economic independence for women and men, also with regard to the earning of pension rights, while still protecting those with atypical career patterns.
|
- Ar nodokļu un pabalstu sistēmām jāparedz finanšu stimuli, lai sievietes un vīrieši iesaistītos darba tirgū, paliktu tajā un [attiecīgā gadījumā] atgrieztos darbā. Ja nepieciešams, šajās sistēmās būtu jāizdara reformas, lai novērstu finansiāli nelabvēlīgus faktorus attiecībā uz tādu personu līdzdalību darba tirgū, kuras ģimenē ir mazāk atalgots pelnītājs, un lai sievietēm un vīriešiem nodrošinātu vienādu ekonomisko neatkarību, ievērojot arī iespēju iegūt tiesības uz pensiju, vienlaikus nodrošinot aizsardzību tiem, kam ir netipiska karjera.
|
|
- In order to limit the negative repercussions of the economic crisis on the equal participation of women and men in the labour market, policy makers have to build their policy responses on a gender-sensitive analysis of the labour market as well as systematic gender impact assessments and evaluations. Investments in social infrastructure can be a productive factor and transform economies in recovery.
|
- Lai ierobežotu ekonomiskās krīzes negatīvās sekas attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū, politikas veidotājiem sava politiskā reakcija būs jābalsta uz darba tirgus analīzi, kurā aplūkoti jutīgi dzimumu līdztiesības jautājumi, kā arī uz sistemātisku dzimumu ietekmes noteikšanu un novērtējumu. Investīcijas sociālajā infrastruktūrā var būt pozitīvs faktors, un ar tām iespējams ietekmēt ekonomikas atveseļošanos.
|
|
Supporting reconciliation between work and private and family life for both women and men
|
Atbalsts sieviešu un vīriešu darba un privātās, un ģimenes dzīves saskaņošanai
|
|
A good work-life balance for both women and men depends on modern work organisation, the availability of affordable quality care services, and a more equal sharing of family responsibilities and domestic tasks. The possibility of reconciling work and family has a direct impact on women’s employment and positions in the labour market, earnings and economic independence over the life-cycle. A major challenge is to focus on policies and incentives to encourage and enable men to take up more care and family responsibilities. Policies also need to take into account the increasing number of lone-parent households, mainly headed by women.
|
Gan sievietēm, gan vīriešiem labs darba un privātās dzīves līdzsvars ir atkarīgs no modernas darba organizācijas, piemērotu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamības un no vienlīdzīga ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadalījuma. Darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēja tieši ietekmē sieviešu nodarbinātību un situāciju darba tirgū, ienākumus un ekonomisko neatkarību visos dzīves ciklos. Būtisks uzdevums ir koncentrēt uzmanību uz politikas pasākumiem un stimuliem, lai mudinātu vīriešus vairāk uzņemties aprūpes un ģimenes pienākumus. Politikas pasākumos jāņem vērā arī tas, ka joprojām palielinās mājsaimniecību skaits, kurās ir vientuļie vecāki un kuras vada galvenokārt sievietes.
|
|
- Efforts to develop affordable, accessible and quality care services for children, in line with European targets, and other dependants should be continued and intensified. The potential of the Structural Funds and the EAFRD[20] for the financing of quality services should be fully utilised.
|
- Joprojām saskaņā ar Eiropas mērķiem jācenšas pilnveidot un jānostiprina piemēroti, pieejami un kvalitatīvi bērnu un citu apgādājamo aprūpes pakalpojumi. Pilnībā būtu jāizmanto struktūrfondu un EAFRD [20] potenciāls kvalitatīvu pakalpojumu finansēšanā.
|
|
- The agreement of the European social partners on parental leave[21] shows progress in this area. Men should be encouraged to share parenting equally with women, and both women’s and men’s need to balance work and family life must be better recognised in the workplace.
|
- Eiropas sociālo partneru nolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu[21] liecina par progresu šajā jomā. Vīrieši jāmudina līdzvērtīgi sievietēm uzņemties bērna kopšanas pienākumus, un darba vietās jāatzīst gan sieviešu, gan vīriešu nepieciešamība pēc darba un ģimenes dzīves līdzsvara.
|
|
- The economic downturn should not be used as a reason to slow down progress on reconciliation policies and to cut budgets allocated to care services and leave arrangements, affecting labour market access by women in particular.
|
- Ekonomikas lejupslīde nebūtu jāizmanto kā iemesls, lai palēninātu progresu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jomā un samazinātu aprūpes pakalpojumiem un atvaļinājuma kārtības nodrošināšanai paredzēto budžetu, kas īpaši skar sieviešu piekļuvi darba tirgum.
|
|
- The proposals reviewing the two directives[22] on maternity leave and rights of self-employed women need to be rapidly adopted by the EU legislators.
|
- ES likumdevējiem steidzami jāpieņem priekšlikumi, kuros pārskatītas abas direktīvas[22] par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un pašnodarbinātu sieviešu tiesībām.
|
|
Promoting social inclusion and gender equality
|
Sociālās integrācijas un dzimumu līdztiesības veicināšana
|
|
Women are at a higher risk of poverty than men, partly due to lower earnings, higher prevalence in less valued and precarious employment conditions, and unpaid caring responsibilities. Poverty especially affects women in vulnerable situations, such as lone mothers, elderly single women, women with disabilities as well as women with immigrant and ethnic minority backgrounds. Roma women are at particular risk of marginalisation and exclusion.
|
Sievietēm ir lielāks nabadzības risks nekā vīriešiem, un tas ir skaidrojams daļēji ar to, ka sievietēm ir zemāki ienākumi, sievietes pārsvarā ir nodarbinātas mazvērtīgākos amatos un nedrošākās darba attiecībās, un sievietes veic aprūpes pienākumus bez atlīdzības. Nabadzība īpaši skar sievietes, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā, piemēram, vientuļās mātes, gados vecākas vientuļas sievietes, invalīdes, kā arī imigrantes un mazākumtautību pārstāves. Romu sievietes ir īpaši pakļautas sociālās atstumtības riskam.
|
|
- Quality full-time employment is the best safeguard against poverty and social exclusion. In order to effectively ensure a stable link to the labour market, it is crucial to design and implement policies, including access to enabling services, that respond to the respective needs of women and men.
|
- Kvalitatīva pilna laika nodarbinātība ir labākā garantija pret nabadzību un sociālo atstumtību. Lai efektīvi nodrošinātu stabilu saikni ar darba tirgu, būtiski ir izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, ieskaitot piekļuvi atbalsta pakalpojumiem, kuri atbilst attiecīgajām sieviešu un vīriešu vajadzībām.
|
|
- Particularly in times of recession when poor people are at risk of falling deeper into poverty, special attention should be paid to protecting those groups facing multiple disadvantages, and to ensure their inclusion into society.
|
- Sevišķi ekonomikas lejupslīdes laikos, kad nabadzīgi cilvēki atrodas situācijā, kad pastāv risks slīgt arvien lielākā nabadzībā, īpaša uzmanība būtu jāveltī to grupu aizsardzībai, kuras saskaras ar daudzējādiem nelabvēlīgiem faktoriem, un tam, lai nodrošinātu šo grupu integrāciju sabiedrībā.
|
|
- In the context of the 2010 European Year, dedicated to combating poverty and social exclusion, it is important to address gender equality challenges in planned activities.
|
- Saistībā ar 2010. gadu, kas ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, būtiski ir plānotos pasākumos risināt dzimumu līdztiesības problēmas.
|
|
Preventing and combating gender-based violence
|
Ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana un izskaušana
|
|
Women are the main victims of gender-based violence. Across the EU, it is estimated that at least two in ten of all women have experienced physical violence at least once in their adult lives, and around one in ten have suffered forced sexual violence[23]. The majority of these violent acts are carried out by men in their immediate social environment, most often by partners and ex-partners. Apart from the human suffering it causes, such violence also has serious social and financial consequences, with high costs for the health sector, social services, the police and judiciary and for the labour market.
|
Ar dzimumu saistītās vardarbības upuri ir galvenokārt sievietes. Ir aprēķināts, ka visā ES vismaz divas no desmit sievietēm pieaugušas personas dzīves laikā ir piedzīvojušas fizisku vardarbību, un apmēram, viena no desmit sievietēm ir bijusi pakļauta seksuālai vardarbībai[23]. Lielāko daļa šo vardarbības aktu savā tuvākajā sociālajā vidē izdara vīrieši, visbiežāk sievietes dzīvesbiedrs vai bijušais partneris. Neraugoties uz cilvēciskajām ciešanām, šāda vardarbība izraisa arī sociālas un finansiālas sekas, radot lielas izmaksas veselības nozarei, sociālo pakalpojumu nozarei, policijai, tiesas iestādēm un darba tirgum.
|
|
- Efforts to develop preventative methods to combat gender-based violence, including trafficking in human beings for sexual and labour exploitation, should be intensified[24]. Prevention of gender-based violence in all its forms is essential and requires education, training and awareness, including cooperation between social services, health workers, police and the judiciary.
|
- Jāpastiprina centieni pilnveidot preventīvas metodes, lai cīnītos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, ieskaitot cilvēku tirdzniecību seksuālai izmantošanai un ekspluatācijai darbā[24]. Novērst visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību – tas ir būtisks uzdevums, kam nepieciešama izglītība, apmācība, izpratne, ieskaitot sadarbību starp sociālajiem dienestiem, veselības nozares darbiniekiem, policiju un tiesas iestādēm.
|
|
- Targeted action, including legislation, is needed to eliminate customary or traditional harmful attitudes and practices, including female genital mutilation, early and forced marriages, and honour crimes.
|
- Ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, ieskaitot tiesību aktu pieņemšanu, lai likvidētu ierasto vai tradicionālo kaitīgo attieksmi un paradumus, ieskaitot sieviešu dzimumorgānu sakropļošanu, agras un piespiestas laulības un noziedzīgus nodarījumus saistībā ar goda aizstāvēšanu.
|
|
- While data is limited, findings show that gender-based violence increases in times of economic crises, with stress and job loss being leading factors[25]. Tackling violence and investing in women need to be given priority so that increased violence will not be a hidden consequence of the crisis.
|
- Lai gan dati ir ierobežoti, konstatējumi liecina, ka vardarbība dzimuma dēļ ekonomiskās krīzes laikos palielinās, un galvenokārt to sekmē stress un bailes zaudēt darbu[25]. Prioritāte jāpiešķir vardarbības izskaušanai un investīcijām sieviešu atbalsta pasākumos, tā lai pieaugoša vardarbība nekļūtu par vienu no krīzes slēptajām sekām.
|
|
Transforming commitment to gender equality into action and results
|
Dzimumu līdztiesības jomā uzņemto saistību pārvēršana darbībā un rezultātos
|
|
Gender equality can only be achieved if there is a strong and clear commitment at the highest political level, be it the European institutions, governments or social partners. Progress requires turning commitment into action through efficient mechanisms and structures for implementation. It is important that gender equality becomes a visible and central concern in policy and planning, and that gender mainstreaming becomes a more efficient tool in policy making.
|
Dzimumu līdztiesību var īstenot tikai tad, ja ir stingra un skaidra apņemšanās augstākajā politiskajā līmenī – Eiropas iestāžu, valdību vai sociālo partneru līmenī. Progresam ir nepieciešams, lai apņemšanos pārvērstu rīcībā, izmantojot efektīvus īstenošanas mehānismus un struktūras. Būtiski ir, lai dzimumu līdztiesība kļūtu par redzamu aspektu un centrālo jautājumu politikā un plānošanā, un lai, veidojot politiku, dzimumu līdztiesība kļūtu par vēl efektīvāku instrumentu.
|
|
- A strong commitment to further progress towards gender equality needs to be sustained at both EU and Member State levels, through a follow-up strategy to the European Commission’s Roadmap for equality between women and men[26], the European Pact for Gender Equality[27] adopted by the European Council, and the Framework of actions on gender equality agreed by the European social partners[28].
|
- Lai panāktu turpmāku progresu dzimumu līdztiesības jomā, gan ES, gan dalībvalstu līmenī jāatbalsta spēcīga apņemšanās, izmantojot Eiropas Komisijas ceļveža sieviešu un vīriešu līdztiesībā[26], Eiropadomes pieņemtā Eiropas Dzimumu līdztiesības pakta[27] un Dzimumu līdztiesības pasākumu programmas, par ko vienojās Eiropas sociālie partneri[28], rezultātu kontroles stratēģiju.
|
|
- Improved training and capacity building is necessary for convincing and enabling those involved in policy making to include a gender perspective in their respective areas of competence and to assess the specific impact of policies on women and men. This also requires the development of gender statistics, indicators, tools and manuals, including the exchange of best practice.
|
- Ir nepieciešami labāki mācību un resursu palielināšanas pasākumi, kas vērsti uz politikas veidošanā iesaistīto personu pārliecināšanu un kuri dotu tām iespēju attiecīgajās atbildības jomās iekļaut dzimumu perspektīvu un novērtēt politikas pasākumu ietekmi uz sievietēm un vīriešiem. Tālab nepieciešama arī dzimumu statistikas, rādītāju, instrumentu un rokasgrāmatu pilnveidošana, ieskaitot labas prakses apmaiņu.
|
|
- Both women and men need to take ownership of gender issues and be convinced of the benefits for society as a whole of efficient gender equality policies. Better synergy between policies and instruments is also important for further progress.
|
- Gan sievietes, gan vīriešiem jāuzņemas atbildība par dzimumu jautājumiem un jābūt pārliecinātiem par ieguvumiem, ko sabiedrībai kopumā sniedz efektīvi pasākumi dzimumu līdztiesības jomā. Turpmākam progresam būtiska ir arī labāka sinerģija starp politikas pasākumiem un instrumentiem.
|
|
Conclusions
|
SECINāJUMI
|
|
In view of the contribution that gender equality can make to sustainable growth, employment, competitiveness and social cohesion, the Commission considers that the gender dimension should be strengthened in all parts of the post-Lisbon strategy.
|
Ņemot vērā ieguldījumu, ko ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai, konkurētspējai un sociālajai kohēzijai var dot dzimumu līdztiesība, Komisija uzskata, ka dzimumu dimensija jāpastiprina visās Lisabonas stratēģijas turpmākajās daļās.
|
|
The Commission invites the European Council to urge the Member States to respond without delay to the challenges outlined in this report, in particular the following:
|
Komisija aicina Eiropadomi mudināt dalībvalstis nekavējoties reaģēt uz šajā ziņojumā izklāstītajām problēmām, jo īpaši:
|
|
- strengthen the gender dimension in all parts of the EU 2020 strategy, including more efficient use of gender mainstreaming, and specific actions and targets for gender equality within the European Employment Strategy;
|
- pastiprināt dzimumu dimensiju visā ES stratēģijā 2020. gadam, ieskaitot efektīvāku dzimumu līdztiesības principa izmantošanu un īpašus pasākumus un mērķus attiecībā uz dzimumu līdztiesības Eiropas nodarbinātības stratēģijā;
|
|
- reduce the gender pay gap through specific strategies combining all available instruments, including targets where appropriate;
|
- mazināt atšķirības darba samaksā atkarībā no dzimuma, izmantojot īpašas stratēģijas, ar kurām apvieno visus pieejamos instrumentus, attiecīgā gadījumā arī mērķus;
|
|
- ensure that diversity in boards of listed companies fosters a balanced and long-term oriented decision-making environment and that women are encouraged to take on the challenge of board membership in listed companies;
|
- nodrošināt, ka daudzveidība biržas sarakstos iekļauto sabiedrību valdēs sekmē līdzsvarotu un uz ilgtermiņa mērķiem orientētu lēmumu pieņemšanas vidi, un ka sievietes tiek iedvesmotas iesaistīties šādu sabiedrību valdē;
|
|
- improve reconciliation measures for both men and women, including family-related leaves, care services, flexible working arrangements, and encourage equal sharing of private and family responsibilities, to facilitate full-time employment for both women and men;
|
- uzlabot gan sieviešu, gan vīriešu darba un privātās dzīves saskaņošanas pasākumus, ieskaitot ar ģimenes iemesliem saistītu atvaļinājumu piešķiršanu, aprūpes pakalpojumus, elastīgus darba kārtības noteikumus, un mudināt uz privātas un ģimenes dzīves pienākumu līdztiesīgu sadali, lai sekmētu gan sieviešu, gan vīriešu pilna laika nodarbinātību;
|
|
- intensify efforts to prevent and combat gender-based violence;
|
- pastiprināt centienus, lai novērstu un apkarotu vardarbību dzimuma dēļ;
|
|
- ensure that policies pay attention to women in particularly vulnerable positions — for example, women in precarious jobs, older women workers, single parents, disabled women, migrant/ethnic minority and Roma women;
|
- nodrošināt, ka politikas pasākumos uzmanība tiek pievērsta sievietēm, kuras atrodas īpaši nelabvēlīgā situācijā, piemēram, sievietēm, kuras nodarbinātas nedrošās darba vietās, gados vecākām darba ņēmējām, vientuļajām mātēm, invalīdēm, migrantēm un mazāktautību pārstāvēm, un romu sievietēm;
|
|
- ensure that the gender perspective is mainstreamed in the responses to the recession at the European and national levels, taking into account the differentiated impact of the crisis on women and men;
|
- nodrošināt, ka dzimumu perspektīva tiek integrēta, Eiropas un valstu līmenī reaģējot uz lejupslīdi un ņemot vērā, ka sievietes un vīriešus krīze ietekmē dažādi;
|
|
- renew the commitment taken by the Member States in the European Pact for Gender Equality and reinforce partnership and synergy between the European institutions, social partners and civil society.
|
- atjaunot saistības, ko dalībvalstis uzņēmās Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā, un pastiprināt partnerību un sinerģiju starp Eiropas iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.
|
|
|
|
|
[1] OECD (2008) Gender and sustainable development. Maximising the economic, social and environmental role of women.
|
[1] OECD (2008). Gender and sustainable development . Maximising the economic, social and environmental role of women .
|
|
[2] Smith, M. (2009) ‘Analysis Note: Gender equality and recession’, EGGE.
|
[2] Smith , M . (2009) Analysis Note : Gender equality and recession , EGGE .
|
|
[3] In 2002 the European Council invited Member States to ‘remove disincentives to female labour force participation and strive, taking into account the demand for childcare facilities and in line with national patterns of provision, to provide childcare by 2010 to at least 90 % of children between 3 years old and the mandatory school age and at least 33 % of children under 3 years of age’.
|
[3] Eiropadome 2002. gada martā, tiekoties Barselonā, aicināja dalībvalstis ‘likvidēt kavēkļus sieviešu darbaspēka līdzdalībai un, ņemot vērā pieprasījumu pēc bērnu aprūpes iestādēm un ievērojot valstu nodrošināšanas modeļus, censties nodrošināt bērnu aprūpi līdz 2010. gadam vismaz 90 % bērnu no trīs gadu vecuma līdz skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz trim gadiem’.
|
|
[4] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/104692.pdf.
|
[4] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/104692.pdf.
|
|
[5] COM(2009) 257 final.
|
[5] COM (2009) 257, galīgā redakcija.
|
|
[6] Smith M. and Villa P. (2009) Gender equality, employment policies and the crisis in EU Member States, EGGE.
|
[6] Smith M . un Villa P . (2009), Gender equality, employment policies and the crisis in EU Member States , EGGE .
|
|
[7] idem.
|
[7] Idem .
|
|
[8] http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2878&langId=en.
|
[8] http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=2878&langId=en.
|
|
[9] Council document 15488/09.
|
[9] Padomes dokuments 15488/09.
|
|
[10] Council document 15992/09.
|
[10] Padomes dokuments 15992/09.
|
|
[11] COM(2009) 410.
|
[11] COM (2009) 410.
|
|
[12] COM(2008) 636.
|
[12] COM (2008) 636.
|
|
[13] COM(2008) 600/4.
|
[13] COM (2008) 600/4.
|
|
[14] COM(2009) 409.
|
[14] COM (2009) 409.
|
|
[15] COM(2009) 136 final.
|
[15] COM(2009) 136, galīgā redakcija.
|
|
[16] Smith, M. and Bettio, F. (2008) ‘Analysis Note: The economic case for gender equality’, EGGE.
|
[16] Smith , M. un Bettio , F. (2008), Analysis Note : The economic case for gender equality , EGGE .
|
|
[17] Council document 16214/09.
|
[17] Padomes dokuments 16214/09.
|
|
[18] Löfgren, A. (2009).
|
[18] Löfgren , A . (2009).
|
|
[19] COM(2007) 424.
|
[19] COM (2007) 424.
|
|
[20] European Agricultural Fund for Rural Development.
|
[20] Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.
|
|
[21] COM(2009) 410.
|
[21] COM (2009) 410.
|
|
[22] COM(2008) 636 and COM(2008) 637.
|
[22] COM (2008) 636 un COM (2008) 637.
|
|
[23] Council of Europe (2006) Combating violence against women.
|
[23] Eiropadome (2006), Pret sievieti vērstās vardarbības apkarošana.
|
|
[24] The Commission has put forward a proposal for a Council Framework Decision on preventing and combating trafficking in human beings, and protecting victims (COM(2009) 136).
|
[24] Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, (COM (2009) 136).
|
|
[25] Lubrani, O. (2009) ‘The world economic and financial crisis: What will it mean for gender equality’, UNIFEM.
|
[25] Lubrani , O ., (2009) The world economic and financial crisis : What will it mean for gender equality , UNIFEM .
|
|
[26] COM(2006) 92.
|
[26] COM (2006) 92.
|
|
[27] http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/89013.pdf.
|
[27] http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/89013.pdf.
|
|
[28] http://www.etuc.org/r/704.
|
[28] http://www.etuc.org/r/704.
|