|
|
Council Recommendation
|
Padomes Ieteikums
|
|
of 30 November 2009
|
( 2009. gada 30. novembris)
|
|
on smoke-free environments
|
attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem
|
|
2009/C 296/02
|
2009/C 296/02
|
|
THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION,
|
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
|
|
Having regard to the Treaty establishing the European Community, and in particular the second subparagraph of Article 152(4) thereof,
|
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši 152. panta 4. punkta otro daļu,
|
|
Having regard to the proposal from the Commission,
|
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
|
|
After consulting the European Parliament [1],
|
pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu [1],
|
|
Having regard to the opinion of the European Economic and Social Committee [2],
|
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],
|
|
Whereas:
|
tā kā:
|
|
(1) Article 152 of the Treaty stipulates that Community action, which shall complement national policies, shall be directed towards improving public health, preventing human illness and diseases, and obviating sources of danger to human health.
|
(1) Līguma 152. pantā paredzēts, ka Kopienas rīcība, kas papildina dalībvalstu politiku, ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku veselībai.
|
|
(2) According to Article 137 of the Treaty, the Community shall support and complement the activities of the Member States, inter alia, in the field of improvement in particular of the working environment to protect workers’ health and safety.
|
(2) Saskaņā ar Līguma 137. pantu Kopienai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbības, kuras paredzētas, lai, inter alia, jo īpaši uzlabotu darba vidi un aizsargātu darbinieku veselību un drošību.
|
|
(3) Exposure to environmental tobacco smoke (ETS) — also referred to as second-hand tobacco smoke — is a widespread source of mortality, morbidity and disability in the European Union.
|
(3) Vidē esošo tabakas dūmu (VTD) – tos dēvē arī par sekundārajiem tabakas dūmiem – iedarbība ir izplatīts mirstības, saslimstības un invaliditātes papildu izraisītājs Eiropas Savienībā.
|
|
(4) According to conservative estimates, 7300 adults including 2800 non-smokers died as a result of ETS exposure at their workplace in the European Union in 2002. A further 72000 adult deaths, including those of 16400 non-smokers, were linked to ETS exposure at home.
|
(4) Atsaucoties uz piesardzīgākajām aplēsēm, VTD iedarbības darbavietā dēļ 2002. gadā Eiropas Savienībā ir miruši 7300 pieaugušo, tai skaitā 2800 nesmēķētāju. Turklāt vēl 72000 pieaugušo, tostarp 16400 nesmēķētāju, nāve bijusi saistīta ar VTD iedarbību mājās.
|
|
(5) Exposure to second-hand tobacco smoke is particularly dangerous to children and adolescents and could increase the likelihood of their taking up smoking.
|
(5) Sekundāro tabakas dūmu iedarbība ir īpaši bīstama bērniem un pusaudžiem, un tā var palielināt iespēju, ka bērni sāks smēķēt.
|
|
(6) ETS has been classified as a known human carcinogen by the World Health Organization (WHO) International Agency for Research on Cancer and as an occupational carcinogen by Finland and Germany.
|
(6) VTD kā cilvēkiem kancerogēnu vielu klasificējusi Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, un par darba vietā sastopamu kancerogēnu vielu VTD atzīti Somijā un Vācijā.
|
|
(7) All people have the right to a high level of health protection and should be protected from exposure to tobacco smoke.
|
(7) Visiem cilvēkiem ir tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību, un tie būtu jāaizsargā pret tabakas dūmu iedarbību.
|
|
(8) Voluntary policies at national level have proved ineffective in reducing exposure to tobacco smoke. Member States’ binding legislation, properly enforced and monitored is an effective means of adequately protecting people from the health risks of second-hand tobacco smoke.
|
(8) Ir pierādījies, ka brīvprātīguma politika tabakas dūmu iedarbības mazināšanā valstu līmenī ir neefektīva. Saistošu tiesību aktu ieviešana dalībvalstīs, ja tos atbilstoši piemēro un uzrauga to izpildi, ir efektīvs veids, kā adekvāti aizsargāt cilvēkus pret veselības apdraudējumu, ko izraisa sekundārie tabakas dūmi.
|
|
(9) Legislation on smoke-free environments is most effective when it is backed up by measures such as awareness-raising campaigns, support for cessation of tobacco use, strong health warnings on tobacco product packaging and other regulation on tobacco products.
|
(9) Tiesību akti attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem, darbojas visefektīvāk, ja tos papildina ar tādiem pasākumiem kā informatīvas kampaņas, atbalsts tabakas lietošanas pārtraukšanai, ietekmīgi brīdinājumi uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem un citi noteikumi attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.
|
|
(10) Civil society has an important role in building support for and ensuring compliance with legislation on smoke-free environments.
|
(10) Pilsoniskajai sabiedrībai ir nozīmīga loma tiesību aktu attiecībā uz vidi bez tabakas dūmiem, atbalstīšanā un izpildē.
|
|
(11) Smoke-free policies should have adequate instruments to implement the multi-sectorial approach to tobacco control.
|
(11) Vides bez tabakas dūmiem politikai būtu vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai īstenotu daudznozaru pieeju tabakas kontrolē.
|
|
(12) There is a need for strengthened cooperation between Member States to facilitate the exchange of information and best practice and develop a standardised EU monitoring system.
|
(12) Ir nepieciešams pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai veicinātu informācijas un labākās prakses apmaiņu un izstrādātu standartizētu uzraudzības sistēmu ES.
|
|
(13) The resolution of the Council and the Ministers for Health of the Member States, meeting within the Council of 18 July 1989 on banning smoking in places open to the public [3] invited the Member States to take measures banning smoking in certain enclosed premises open to the public, and to extend the ban on smoking to all forms of public transport.
|
(13) Ar Padomes un dalībvalstu veselības ministru, kuri tikās 1989. gada 18. jūlijā, rezolūciju par smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietā [3] dalībvalstis tika aicinātas veikt pasākumus, aizliedzot smēķēšanu noteiktās slēgtās vietās, kas pieejamas sabiedrībai, un attiecināt smēķēšanas aizliegumu uz visa veida sabiedrisko transportu.
|
|
(14) Council Recommendation 2003/54/EC of 2 December 2002 on the prevention of smoking and on initiatives to improve tobacco control [4] recommended that Member States implement legislation and/or other effective measures that provide protection from exposure to ETS in indoor workplaces, enclosed public places, and public transport.
|
(14) Ar Padomes Ieteikumu 2003/54/EK ( 2002. gada 2. decembris) par smēķēšanas profilaksi un iniciatīvām tabakas uzraudzības uzlabošanai [4] dalībvalstis tika aicinātas ieviest tiesību aktus un/vai īstenot citus efektīvus pasākumus, kas nodrošina aizsardzību pret VTD iedarbību darbavietu telpās, slēgtās sabiedriskās vietās un sabiedriskajā transportā.
|
|
(15) Council Directive 89/391/EEC of 12 June 1989 on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health of workers at work [5], while not explicitly referring to tobacco smoke, covers all risks to the health and safety of workers [6].
|
(15) Padomes Direktīva 89/391/EEK ( 1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā [5], kaut arī tā tieši neattiecas uz tabakas dūmiem, bet uz visa veida veselības un drošības apdraudējumu darba ņēmējiem [6].
|
|
(16) In its Environment and Health Action Plan (2004-2010) [7], the Commission has undertaken to "develop work on improving indoor air quality", in particular by "encouraging the restriction of smoking in all workplaces by exploring both legal mechanisms and health promotion initiatives at both European and Member State level".
|
(16) Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam [7] Komisija ir uzņēmusies saistības "turpināt darbu saistībā ar gaisa kvalitātes uzlabošanu telpās", jo īpaši "veicinot smēķēšanas ierobežošanu visās darbavietās, pētot tiesību aktu sistēmu un veselības veicināšanas iniciatīvas Eiropā un dalībvalstīs".
|
|
(17) The consultation initiated by the Commission's Green Paper "Towards a Europe free from tobacco smoke: policy options at EU level" [8] (the "Green Paper") has revealed strong support both for comprehensive smoke-free policies in all enclosed workplaces and public places and for further EU action to promote smoke-free environments throughout the Member States.
|
(17) Diskusijā, kuru uzsāka ar Komisijas Zaļo grāmatu "Virzība uz Eiropu, kas brīva no tabakas dūmiem: politikas iespējas ES līmenī" [8] ("Zaļā grāmata"), parādījās spēcīgs atbalsts visaptverošai vides bez tabakas dūmiem politikai slēgtās darbvietu telpās un sabiedriskās vietās un tālākai rīcībai no ES puses, lai veicinātu vidi bez tabakas dūmiem visās dalībvalstīs.
|
|
(18) The Employment, Social Policy, Health and Consumer Affairs Council held an exchange of views on policy options at EU level on tobacco smoke-free environments on 30 and 31 May 2007. It welcomed the Green Paper and stressed the need for Community guidance to further promote tobacco-smoke free environments at EU level, as well as Community support for and coordination of national measures.
|
(18) Nodarbinātības un sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības padome 2007. gada 30. un 31. maijā apmainījās viedokļiem par politikas risinājumiem ES līmenī, lai nodrošinātu vidi bez tabakas dūmiem. Tā uzteica Zaļo grāmatu un uzsvēra, ka ir nepieciešama Komisijas vadība, lai nākotnē ES līmenī veicinātu vidi bez tabakas dūmiem, kā arī Kopienas atbalsts valstu pasākumiem un to koordinēšana.
|
|
(19) The European Parliament's resolution of 24 October 2007 on the Green Paper called on the Member States to introduce comprehensive smoke-free laws within two years and invited the Commission to table a relevant legislative proposal by 2011 in the event of unsatisfactory progress. It also called on the Commission to propose an amendment to the current legislative framework in order to classify ETS as a carcinogen and oblige employers to ensure that the workplace is smoke-free.
|
(19) Ar Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. oktobra rezolūciju saistībā ar Zaļo grāmatu dalībvalstis tika aicinātas divu gadu laikā ieviest visaptverošus likumus vides bez tabakas dūmiem jomā un Komisija tika lūgta līdz 2011. gadam sagatavot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu, ja progress nebūtu apmierinošs. Ar šo rezolūciju Komisijai tika lūgts arī ieteikt pašreizējo tiesību aktu grozījumus, klasificējot VTD kā kancerogēnus un uzliekot par pienākumu darba devējiem nodrošināt no tabakas dūmiem brīvu darba vidi.
|
|
(20) Article 8 of the WHO Framework Convention on Tobacco Control (FCTC), signed in June 2003 by all WHO members, and so far ratified by 167 Parties, including the Community and 26 of its Member States, creates a legal obligation for its Parties to adopt and implement in areas of existing national jurisdiction as determined by national law and to actively promote, at other jurisdictional levels, the adoption and implementation of effective measures to protect people from exposure to second-hand tobacco smoke in all indoor workplaces, public transport and indoor public places and, as appropriate, other public places.
|
(20) Ar 8. pantu PVO Pamatkonvencijā par tabakas kontroli (PKTK), ko 2003. gada jūnijā parakstīja visas PVO dalībvalstis un ko līdz šim ratificējušas 167 dalībnieces, tostarp Kopiena un 26 tās dalībvalstis, pusēm tiek uzlikts juridisks pienākums pieņemt un īstenot pasākumus valstu pastāvošās jurisdikcijas jomās, kā tas noteikts valstu tiesību aktos, un aktīvi sekmēt citos jurisdikcijas līmeņos efektīvu pasākumu pieņemšanu un īstenošanu, lai aizsargātu cilvēkus pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību jebkurās darbavietu iekštelpās, sabiedriskajā transportā un sabiedrisko vietu iekštelpās, un, ja nepieciešams, arī citās sabiedriskajās vietās.
|
|
(21) The Second Conference of the Parties to FCTC in July 2007 adopted guidelines on protection from exposure to tobacco smoke [9] to assist Parties in meeting their obligations under Article 8 of the Convention. Each Party should strive to implement the guidelines within five years of the Convention's entry into force for that Party.
|
(21) PVO PKTK otrajā pušu konferencē 2007. gada jūlijā tika pieņemtas pamatnostādnes par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību [9], lai šādi palīdzētu dalībvalstīm izpildīt savas tiesiskās saistības saskaņā ar konvencijas 8. pantu. Katrai pusei būtu jācenšas pamatnostādnes īstenot piecu gadu laikā pēc tam, kad pamatkonvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.
|
|
(22) Article 14 of the WHO Framework Convention creates a legal obligation for its Parties to develop and disseminate appropriate, comprehensive and integrated guidelines based on scientific evidence and best practices and to take effective measures to promote the cessation of tobacco use and adequate treatment for tobacco dependence. The Third Conference of the Parties to the WHO Framework Convention decided to establish a working group for the elaboration of guidelines for implementation of that Article.
|
(22) Ar PVO Pamatkonvenciju, tās 14. pantu, pusēm tiek uzlikts juridisks pienākums izstrādāt un izplatīt atbilstošas, visaptverošas un integrētas pamatnostādnes, kuru pamatā būtu zinātniski dati un paraugprakse, kā arī veikt efektīvus pasākumus, lai veicinātu tabakas lietošanas pārtraukšanu un atbilstošu tabakas atkarības ārstēšanu. PVO Pamatkonvencijas trešajā konferencē nolēma izveidot pamatnostādņu izstrādes darba grupu ar mērķi īstenot minēto pantu.
|
|
(23) The European Strategy on Tobacco Control adopted by the WHO Regional Committee for Europe in September 2002 recommended that Member States ensure the citizens’ right to a smoke-free environment by, inter alia, making public places, workplaces and public transport smoke-free, banning smoking outdoors in all educational institutions for minors, in all places of healthcare delivery and at public events, as well as classifying ETS as a carcinogen.
|
(23) Ar Eiropas tabakas kontroles stratēģiju, ko 2002. gada septembrī pieņēma PVO Eiropas reģionālā komiteja, dalībvalstīm ieteica nodrošināt pilsoņu tiesības uz vidi bez tabakas dūmiem, padarot, cita starpā, sabiedriskās vietas, darbavietas un sabiedrisko transportu brīvu no tabakas dūmiem, aizliedzot smēķēšanu ārpus telpām visās nepilngadīgo izglītības iestādēs, visās veselības aprūpes iestādēs un sabiedrisko pasākumu norises vietās, kā arī klasificējot VTD kā kancerogēnus.
|
|
(24) This Recommendation is without prejudice to the Community legislation laying down minimum requirements for the safety and health protection of workers adopted under Article 137 of the Treaty, to Directive 2001/37/EC of the European Parliament and of the Council of 5 June 2001 on the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member States concerning the manufacture, presentation and sale of tobacco products [10] and to Commission Decision 2003/641/EC of 5 September 2003 on the use of colour photographs or other illustrations as health warnings on tobacco packages [11],
|
(24) Šis ieteikums neierobežo Kopienas tiesību aktus, kuri nosaka darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības minimālās prasības, kuras tika pieņemtas saskaņā ar Līguma 137. pantu, neierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2001/37/EK ( 2001. gada 5. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu [10] un Komisijas Lēmumu Nr. 2003/641/EK ( 2003. gada 5. septembris) par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem, lai brīdinātu par ietekmi uz veselību [11],
|
|
HEREBY RECOMMENDS THAT THE MEMBER STATES:
|
AR ŠO DALĪBVALSTĪM IESAKA.
|
|
1. provide effective protection from exposure to tobacco smoke in indoor workplaces, indoor public places, public transport and, as appropriate, other public places as stipulated by Article 8 of the WHO Framework Convention on Tobacco Control (FCTC) and based on the annexed guidelines on protection from exposure to tobacco smoke adopted by the Second Conference of the Parties to FCTC, within five years of the FCTC’s entry into force for that Member State, or at the latest within three years following the adoption of this Recommendation;
|
1. Piecu gadu laikā pēc PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (PKTK) stāšanās spēkā attiecībā uz attiecīgo pusi vai vēlākais trīs gadu laikā pēc šī ieteikuma pieņemšanas nodrošināt efektīvu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību darbavietu iekštelpās, sabiedrisko vietu iekštelpās, sabiedriskajā transportā un, ja nepieciešams, arī citās sabiedriskajās vietās, kā to nosaka PKTK 8. pants, kā arī pamatojoties uz pielikumā pievienotajām pamatnostādnēm par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, ko pieņēma otrajā PKTK pušu konferencē.
|
|
2. develop and/or strengthen strategies and measures to reduce exposure to second-hand tobacco smoke of children and adolescents;
|
2. Izstrādāt un/vai stiprināt stratēģijas un pasākumus, lai mazinātu sekundāro tabakas dūmu iedarbību uz bērniem un pusaudžiem.
|
|
3. complement smoke-free policies with supporting measures, which may include:
|
3. Vides bez tabakas dūmiem politiku papildināt ar atbalsta pasākumiem, kas var ietvert:
|
|
(a) taking effective measures to promote cessation of tobacco use and adequate treatment for tobacco dependence, taking into account national circumstances and priorities as outlined in Article 14 of the FCTC; and
|
a) efektīvus pasākumus, lai veicinātu tabakas lietošanas pārtraukšanu un atbilstošu tabakas atkarības ārstēšanu, ņemot vērā katras valsts apstākļus un prioritātes, kā tas aprakstīts PKTK 14. pantā;
|
|
(b) introducing combined warnings, as defined by Article 2(4) of Commission Decision 2003/641/EC of 5 September 2003 on the use of colour photographs or other illustrations as health warnings on tobacco packages [12], and information on services supporting the cessation of tobacco use on the packages of smoking tobacco products in order to better inform consumers about the health risks of tobacco use and exposure to tobacco smoke, encourage cessation of tobacco use and deter initiation;
|
b) uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem ieviest kombinētos brīdinājumus, kā to nosaka Komisijas Lēmuma Nr. 2003/641/EK ( 2003. gada 5. septembris) par krāsainu fotoattēlu vai citu ilustrāciju izmantošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem, lai brīdinātu par ietekmi uz veselību [12] 2. panta 4. punkts, un informāciju par dienestiem, kas nodarbojas ar palīdzības sniegšanu tabakas lietošanas pārtraukšanā, ar mērķi labāk informēt patērētājus par tabakas lietošanas un tabakas dūmu iedarbības riska faktoriem, veicināt tabakas lietošanas pārtraukšanu un nepieļaut tabakas lietošanas uzsākšanu.
|
|
4. develop, implement, periodically update and review comprehensive multi-sectoral tobacco control strategies, plans or programmes which address, inter alia, the issue of protection from tobacco smoke in all places accessible to the general public or places of collective use, regardless of ownership or right to access;
|
4. Izstrādāt, īstenot un regulāri atjaunināt un pārskatīt visaptverošas daudznozaru tabakas kontroles stratēģijas, plānus vai programmas, kuras ir vērstas, inter alia, uz aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību visās vietās, kas pieejamas sabiedrībai, vai vietās, ko aktīvi izmanto kolektīvi, neatkarīgi no īpašumtiesībām vai piekļuves tiesībām.
|
|
5. provide adequate instruments to implement national strategies, tobacco control policies and programmes in order to ensure effective protection from exposure to tobacco smoke;
|
5. Nodrošināt atbilstošus instrumentus, lai ieviestu valstu stratēģijas, tabakas kontroles politiku un programmas ar mērķi nodrošināt efektīvu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību.
|
|
6. communicate to the Commission, if possible within six months after the adoption of this Recommendation, national focal points for tobacco control with a view to exchanging information and best practices as well as policy coordination with other Member States;
|
6. Ja iespējams, sešu mēnešu laikā pēc šī ieteikuma pieņemšanas informēt Komisiju par valsts koordinācijas centriem tabakas kontrolei, lai dalībvalstis varētu savstarpēji apmainīties ar informāciju un paraugpraksi, kā arī koordinēt politiku.
|
|
7. cooperate closely among themselves and with the Commission on a coherent framework of definitions, benchmarks and indicators for the implementation of this Recommendation;
|
7. Cieši sadarboties savstarpēji un ar Komisiju, lai šī ieteikuma īstenošanas nolūkos vienotos par kopīgām saskaņotām definīcijām, kritērijiem un rādītājiem.
|
|
8. monitor and evaluate the effectiveness of policy measures using the above-mentioned indicators;
|
8. Ar minēto rādītāju palīdzību uzraudzīt un izvērtēt politikas pasākumu efektivitāti.
|
|
9. inform the Commission of legislative and other action taken in response to this Recommendation and of the results of monitoring and evaluation,
|
9. Informēt Komisiju par likumdošanas un citiem pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz šo ieteikumu, kā arī par veiktās uzraudzības un novērtējuma rezultātiem,
|
|
HEREBY INVITES THE COMMISSION TO:
|
AICINA KOMISIJU.
|
|
1. report on the implementation, functioning and impacts of the proposed measures, on the basis of the information provided by Member States;
|
1. Ziņot par ieteikto pasākumu īstenošanas gaitu, to darbību un ietekmi, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm;
|
|
2. in the context of a possible revision of Directive 2001/37/EC, consider all product-related measures aimed at reducing the attractiveness and addictiveness of tobacco products;
|
2. Saistībā ar iespējamu Direktīvas 2001/37/EK pārskatīšanu apsvērt visus ar produktiem saistītus pasākumus, kas vērsti uz to, lai mazinātu tabakas izstrādājumu pievilcību un atkarības izveidošanos no tiem.
|
|
3. analyse the legal issues and the evidence base for the impact of plain packaging, including on the functioning of the internal market.
|
3. Analizēt juridiskos jautājumus un pierādījumu bāzi, kas attiecas uz parasta iepakojuma ietekmi, tostarp uz iekšējā tirgus darbību.
|
|
|
|
|
Done at Brussels, 30 November 2009.
|
Briselē, 2009. gada 30. novembrī
|
|
For the Council
|
Padomes vārdā –
|
|
The President
|
priekšsēdētājs
|
|
S. O. Littorin
|
S. O. Littorin
|
|
[1] Resolution delivered following non-mandatory consultation (not yet published in the Official Journal).
|
[1] Rezolūcija sniegta pēc neobligātas apspriešanās (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
|
|
[2] Opinion of 5 November 2009 (not yet published in the Official Journal).
|
[2] 2009. gada 5. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
|
|
[3] OJ C 189, 26.7.1989, p. 1.
|
[3] OV C 189, 26.7.1989., 1. lpp.
|
|
[4] OJ L 22, 25.1.2003, p. 31.
|
[4] OV L 22, 25.1.2003., 31. lpp.
|
|
[5] OJ L 183, 29.6.1989, p. 1.
|
[5] OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
|
|
[6] Cf. Case C-49/00 Commission v. Italy, [2001] ECR I-8575, paragraphs 12-13.
|
[6] Sk. Lietu Nr. C-49/00, Komisija pret Itāliju, [2001] ECR I-8575, 12. līdz 13. punkts.
|
|
[7] COM(2004) 416 final.
|
[7] COM(2004) 416 galīgā redakcija.
|
|
[8] COM(2007) 27 final.
|
[8] COM(2007) 27 galīgā redakcija.
|
|
[9] FCTC/COP2(7) Guidelines on protection from exposure to tobacco smoke, as elaborated by the working group convened in accordance with decision FCTC/COP1(15) of the Conference of the Parties to the WHO Framework Convention on Tobacco Control.
|
[9] FCTC/COP2(7) Pamatnostādnes par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, kuras izstrādājusi darba grupa, ko izveidoja saskaņā ar Lēmumu FCTC/COP1(15), kuru pieņēma PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli pušu konferencē.
|
|
[10] OJ L 194, 18.7.2001, p. 26.
|
[10] OV L 194, 18.7.2001., 26. lpp.
|
|
[11] OJ L 226, 10.9.2003, p. 24.
|
[11] OV L 226, 10.9.2003., 24. lpp.
|
|
[12] See footnote 11.
|
[12] Skat. 11. parindi.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|
|
ANNEX
|
PIELIKUMS
|
|
Guidelines on protection from exposure to tobacco smoke, as adopted by the Second Conference of the Parties to the WHO Framework Convention on Tobacco Control
|
Vadlīnijas par aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, kuru pieņēma PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli pušu konferencē
|
|
PURPOSE, OBJECTIVES AND KEY CONSIDERATIONS
|
NOLŪKS, MĒRĶI UN GALVENIE APSVĒRUMI
|
|
Purpose of the guidelines
|
Vadlīniju nolūks
|
|
1. Consistent with other provisions of the WHO Framework Convention on Tobacco Control and the intentions of the Conference of the Parties, these guidelines are intended to assist Parties in meeting their obligations under Article 8 of the Convention. They draw on the best available evidence and the experience of Parties that have successfully implemented effective measures to reduce exposure to tobacco smoke.
|
1. Atbilstoši citiem PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli noteikumiem un konvencijas pušu konferences nodomiem, šīs vadlīnijas paredzētas, lai palīdzētu izpildīt pušu pienākumus saskaņā ar konvencijas 8. pantu. Tajās izmantoti to pušu vislabākie pieejamie pierādījumi un pieredze, kuras veiksmīgi īstenojušas efektīvus pasākumus, lai samazinātu tabakas dūmu iedarbību.
|
|
2. The guidelines contain agreed upon statements of principles and definitions of relevant terms, as well as agreed upon recommendations for the steps required to satisfy the obligations of the Convention. In addition, the guidelines identify the measures necessary to achieve effective protection from the hazards of second-hand tobacco smoke. Parties are encouraged to use these guidelines not only to fulfil their legal duties under the Convention, but also to follow best practices in protecting public health.
|
2. Vadlīnijās iekļautas saskaņotas principu deklarācijas un attiecīgo terminu definīcijas, kā arī saskaņoti tādu pasākumi ieteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus. Turklāt vadlīnijās paredzēti pasākumi, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret sekundāro tabakas dūmu apdraudējumiem. Puses tiek mudinātas izmantot šīs vadlīnijas, ne tikai lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus, bet arī lai izmantotu paraugpraksi, aizsargājot sabiedrības veselību.
|
|
Objectives of the guidelines
|
Vadlīniju mērķi
|
|
3. These guidelines have two related objectives. The first is to assist Parties in meeting their obligations under Article 8 of the WHO Framework Convention, in a manner consistent with the scientific evidence regarding exposure to second-hand tobacco smoke and the best practice worldwide in the implementation of smoke-free measures, in order to establish a high standard of accountability for treaty compliance and to assist the Parties in promoting the highest attainable standard of health. The second objective is to identify the key elements of legislation necessary to effectively protect people from exposure to tobacco smoke, as required by Article 8.
|
3. Šīm vadlīnijām ir divi saistīti mērķi. Pirmais mērķis ir palīdzēt pusēm izpildīt PVO pamatkonvencijas 8. pantā paredzētos pienākumus atbilstoši zinātniskajām atziņām par sekundāro tabakas dūmu iedarbību un atbilstoši pasaules paraugpraksei, īstenojot pasākumus, lai panāktu dūmu nepiesārņotu vidi, ar mērķi izveidot augstus atbildības standartus līguma izpildē un palīdzēt pusēm popularizēt augstākos iespējamos veselības standartus. Otrais mērķis ir noteikt galvenos tiesību aktu elementus, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu cilvēkus pret tabakas dūmu iedarbību, kā paredzēts 8. pantā.
|
|
Underlying considerations
|
Galvenie apsvērumi
|
|
4. The development of these guidelines has been influenced by the following fundamental considerations:
|
4. Šo vadlīniju izstrādi ietekmēja šādi galvenie apsvērumi:
|
|
(a) The duty to protect from tobacco smoke, embodied in the text of Article 8, is grounded in fundamental human rights and freedoms. Given the dangers of breathing second-hand tobacco smoke, the duty to protect from tobacco smoke is implicit in, inter alia, the right to life and the right to the highest attainable standard of health, as recognised in many international legal instruments (including the Constitution of the World Health Organisation, the Convention on the Rights of the Child, the Convention on the Elimination of all Forms of Discrimination against Women and the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), as formally incorporated into the preamble of the WHO Framework Convention and as recognised in the constitutions of many nations.
|
a) pienākums aizsargāt pret tabakas dūmiem, kas iekļauts 8. panta tekstā, sakņojas cilvēka pamattiesībās un pamatbrīvībās. Ņemot vērā sekundāro tabakas dūmu ieelpošanas draudus, pienākums aizsargāt pret tabakas dūmiem inter alia sakņojas tiesībās uz dzīvību un tiesībās uz augstākajiem pieejamajiem veselības standartiem, kā tas atzīts daudzos starptautiskajos juridiskajos instrumentos (tostarp Pasaules veselības organizācijas konstitūcijā, Konvencijā par bērna tiesībām, Konvencijā par visu veidu diskriminācijas novēršanu pret sievietēm un Ekonomikas, sociālo un kultūras tiesību paktā) un kā tas oficiāli iekļauts PVO pamatkonvencijas preambulā, un kā atzīts daudzu valstu konstitūcijās;
|
|
(b) The duty to protect individuals from tobacco smoke corresponds to an obligation by governments to enact legislation to protect individuals against threats to their fundamental rights and freedoms. This obligation extends to all persons, and not merely to certain populations.
|
b) pienākums aizsargāt indivīdus pret tabakas dūmiem atbilst valdību pienākumam nodrošināt tiesību aktus, ar kuriem pret apdraudējumiem tiek aizsargātas indivīdu pamattiesības un brīvības. Šis pienākums attiecas uz visiem cilvēkiem, ne tikai uz atsevišķām iedzīvotāju grupām;
|
|
(c) Several authoritative scientific bodies have determined that second-hand tobacco smoke is a carcinogen. Some Parties to the WHO Framework Convention (for example, Finland and Germany) have classified second-hand tobacco smoke as a carcinogen and included the prevention of exposure to it at work in their health and safety legislation. In addition to the requirements of Article 8, therefore, Parties may be obligated to address the hazard of exposure to tobacco smoke in accordance with their existing workplace laws or other laws governing exposure to harmful substances, including carcinogens.
|
c) vairākas autoritatīvas zinātnes iestādes ir noteikušas, ka sekundārie tabakas dūmi ir kancerogēni. Dažas PVO pamatkonvencijas puses (piemēram, Somija un Vācija) ir klasificējušas sekundāros tabakas dūmus kā kancerogēnus un iekļāvušas veselības un drošuma jomas tiesību aktos to iedarbības nepieļaušanu darbā. Tāpēc papildus 8. panta prasībām pusēm var uzdot novērst tabakas dūmu iedarbības apdraudējumu saskaņā ar tajās spēkā esošajiem tiesību aktiem par darbavietām vai citiem noteikumiem, kuri reglamentē kaitīgu, tostarp kancerogēnu, vielu iedarbību.
|
|
STATEMENT OF PRINCIPLES AND RELEVANT DEFINITIONS UNDERLYING PROTECTION FROM EXPOSURE TO TOBACCO SMOKE
|
TO PRINCIPU DEKLARĀCIJA UN ATTIECĪGĀS DEFINĪCIJAS, UZ KO PAMATOJAS AIZSARDZIBA PRET TABAKAS DŪMU IEDARBĪBU
|
|
Principles
|
Principi
|
|
5. As noted in Article 4 of the WHO Framework Convention, strong political commitment is necessary to take measures to protect all persons from exposure to tobacco smoke. The following agreed upon principles should guide the implementation of Article 8 of the Convention.
|
5. Kā norādīts PVO pamatkonvencijas 4. pantā, ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās, lai veiktu pasākumus, kuri paredzēti, lai aizsargātu visus cilvēkus pret tabakas dūmu iedarbību. Šādiem saskaņotiem principiem ir jābūt konvencijas 8. panta īstenošanas pamatā.
|
|
Principle 1
|
1. princips
|
|
6. Effective measures to provide protection from exposure to tobacco smoke, as envisioned by Article 8 of the WHO Framework Convention, require the total elimination of smoking and tobacco smoke in a particular space or environment in order to create a 100 % smoke-free environment. There is no safe level of exposure to tobacco smoke, and notions such as a threshold value for toxicity from second-hand smoke should be rejected, as they are contradicted by scientific evidence. Approaches other than 100 % smoke-free environments, including ventilation, air filtration and the use of designated smoking areas (whether with separate ventilation systems or not), have repeatedly been shown to be ineffective and there is conclusive evidence, scientific and otherwise, that engineering approaches do not protect against exposure to tobacco smoke.
|
6. Efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību pret tabakas dūmu iedarbību, kā paredzēts PVO pamatkonvencijas 8. pantā, prasa pilnīgu smēķēšanas un tabakas dūmu nepieļaušanu konkrētā telpā vai vidē, lai izveidotu ar dūmiem pilnīgi nepiesārņotu vidi. Nav tāda tabakas dūmu iedarbības līmeņa, kas būtu drošs, un jānoraida viedokļi, piemēram, par sekundāro tabakas dūmu toksicitātes robežvērtību, jo tas ir pretrunā zinātnes atziņām. Citas pieejas, izņemot ar dūmiem pilnīgi nepiesārņotu vidi, piemēram, ventilācija, gaisa filtrēšana un īpašu smēķēšanas zonu izmantošana (ar atsevišķām ventilācijas sistēmām vai bez tām), atkārtoti atzītas par neefektīvām, un ir iegūtas galīgas zinātniskas un citādas atziņas, ka inženiertehniskas pieejas neaizsargā pret tabakas dūmu iedarbību.
|
|
Principle 2
|
2. princips
|
|
7. All people should be protected from exposure to tobacco smoke. All indoor workplaces and indoor public places should be smoke free.
|
7. Visiem cilvēkiem jābūt aizsargātiem pret tabakas dūmu iedarbību. Visām darbavietām telpās un publiskajām vietām telpās jābūt brīvām no dūmiem.
|
|
Principle 3
|
3. princips
|
|
8. Legislation is necessary to protect people from exposure to tobacco smoke. Voluntary smoke-free policies have repeatedly been shown to be ineffective and do not provide adequate protection. In order to be effective, legislation should be simple, clear and enforceable.
|
8. Ir vajadzīgi tiesību akti, ar kuriem cilvēki tiktu aizsargāti pret tabakas dūmu iedarbību. Brīvprātīga politikas īstenošana, nodrošinot no dūmiem brīvu vidi, atkārtoti ir bijusi neefektīva un nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību. Lai tiesību akti būtu efektīvi, tiem jābūt vienkāršiem, skaidriem un izpildāmiem.
|
|
Principle 4
|
4. princips
|
|
9. Good planning and adequate resources are essential for successful implementation and enforcement of smoke-free legislation.
|
9. Lai veiksmīgi īstenotu un izpildītu tiesību aktus par no dūmiem brīvu vidi, būtiska ir laba plānošana un pienācīgi resursi.
|
|
Principle 5
|
5. princips
|
|
10. Civil society has a central role in building support for and ensuring compliance with smoke-free measures, and should be included as an active partner in the process of developing, implementing and enforcing legislation.
|
10. Pilsoniskā sabiedrība ir centrālais elements, lai izveidotu atbalstu pasākumiem saistībā ar no dūmiem brīvu vidi un panāktu to ievērošanu, un tā kā aktīvs partneris jāiekļauj tiesību aktu izstrādes, īstenošanas un izpildes procesā.
|
|
Principle 6
|
6. princips
|
|
11. The implementation of smoke-free legislation, its enforcement and its impact should all be monitored and evaluated. This should include monitoring and responding to tobacco industry activities that undermine the implementation and enforcement of the legislation, as specified in Article 20.4 of the WHO Framework Convention.
|
11. Jāuzrauga un jāvērtē tas, kā tiek īstenoti un izpildīti tiesību akti par no dūmiem brīvu vidi, kā arī jāuzrauga un jāvērtē to ietekme. Kā noteikts PVO pamatkonvencijas 20. panta 4. punktā, tajā ietilpst to tabakas rūpniecības pasākumu uzraudzīšana un reaģēšana uz tiem, kas traucē tiesību aktu īstenošanā un izpildē.
|
|
Principle 7
|
7. princips
|
|
12. The protection of people from exposure to tobacco smoke should be strengthened and expanded, if necessary; such action may include new or amended legislation, improved enforcement and other measures to reflect new scientific evidence and case study experiences.
|
12. Vajadzības gadījumā ir jāpastiprina un jāpaplašina cilvēku aizsardzība pret tabakas dūmu iedarbību; šādā rīcībā ietilpst jauni vai grozīti tiesību akti, labāka izpilde un citi pasākumi, kas atspoguļo jaunas zinātnes atziņas un gadījumu izpētes pieredzi.
|
|
Definitions
|
Definīcijas
|
|
13. In developing legislation, it is important to use care in defining key terms. Several recommendations as to appropriate definitions, based on experiences in many countries, are set out here. The definitions in this section supplement those already included in the WHO Framework Convention.
|
13. Izstrādājot tiesību aktus, svarīgi rūpīgi definēt galvenos terminus. Šeit izklāstīti vairāki ieteikumi par piemērotām definīcijām, pamatojoties uz pieredzi daudzās valstīs. Šīs sadaļas definīcijas papildina tās definīcijas, kas jau iekļautas PVO pamatkonvencijā.
|
|
"Second-hand tobacco smoke" or "environmental tobacco smoke"
|
"Sekundārie tabakas dūmi" vai "apkārtējās vides tabakas dūmi"
|
|
14. Several alternative terms are commonly used to describe the type of smoke addressed by Article 8 of the WHO Framework Convention. These include "second-hand smoke", "environmental tobacco smoke", and "other people's smoke". Terms such as "passive smoking" and "involuntary exposure to tobacco smoke" should be avoided, as experience in France and elsewhere suggests that the tobacco industry may use these terms to support a position that "voluntary" exposure is acceptable. "Second-hand tobacco smoke", sometimes abbreviated as "SHS", and "environmental tobacco smoke", sometimes abbreviated "ETS", are the preferable terms; these guidelines use "second-hand tobacco smoke".
|
14. Parasti tiek izmantoti vairāki termini, lai aprakstītu to dūmu veidu, kuri atspoguļoti PVO pamatkonvencijas 8. pantā. Tostarp ir "sekundārie tabakas dūmi", "apkārtējās vides tabakas dūmi" un "citu cilvēku radīti dūmi". Jāizvairās no tādiem terminiem kā "pasīvā smēķēšana" un "nebrīvprātīga atrašanās tabakas dūmu iedarbībā", jo pieredze Francijā un citur liecina, ka tabakas rūpniecība var izmantot šos terminus, lai atbalstītu nostāju, ka "brīvprātīga" atrašanās dūmu iedarbībā ir pieņemama. Priekšroka dodama terminam "sekundārie tabakas dūmi", ko dažkārt saīsina kā "STD", un terminam "apkārtējās vides tabakas dūmi", ko dažkārt saīsina kā "AVTD"; šajās vadlīnijās izmantots termins "sekundārie tabakas dūmi".
|
|
15. Second-hand tobacco smoke can be defined as "the smoke emitted from the burning end of a cigarette or from other tobacco products usually in combination with the smoke exhaled by the smoker".
|
15. Terminu "sekundārie tabakas dūmi" var definēt kā "dūmus, ko emitē aizdedzināta cigarete vai citi tabakas izstrādājumi, parasti apvienojumā ar dūmiem, ko izelpo smēķētājs".
|
|
16. "Smoke-free air" is air that is 100 % smoke free. This definition includes, but is not limited to, air in which tobacco smoke cannot be seen, smelled, sensed or measured [1].
|
16. "Ar dūmiem nepiesārņots gaiss" ir gaiss, kas ir pilnīgi brīvs no dūmiem. Gaiss, kurā nav redzami, saožami, jūtami vai mērāmi tabakas dūmi, ir ietverts šajā definīcijā, bet tā neaprobežojas ar to [1].
|
|
"Smoking"
|
"Smēķēšana"
|
|
17. This term should be defined to include being in possession or control of a lit tobacco product regardless of whether the smoke is being actively inhaled or exhaled.
|
17. Šis termins jādefinē, iekļaujot to, ka kādam ir aizdedzināts tabakas izstrādājums vai tas ar to rīkojas, neatkarīgi no tā, vai dūmi tiek aktīvi ieelpoti vai izelpoti.
|
|
"Public places"
|
"Publiskas vietas"
|
|
18. While the precise definition of "public places" will vary between jurisdictions, it is important that legislation define this term as broadly as possible. The definition used should cover all places accessible to the general public or places for collective use, regardless of ownership or right to access.
|
18. Jurisdikcijās atšķiras termina "publiskas vietas" definīcija, tāpēc ir svarīgi, lai tiesību aktos šis termins tiktu definēts iespējami plaši. Izmantotajā definīcijā jāiekļauj visas vietas, kas pieejamas sabiedrībai, vai vietas, kas tiek izmantotas kolektīvi, neatkarīgi no īpašumtiesībām vai piekļuves tiesībām.
|
|
"Indoor" or "enclosed"
|
"Telpas" vai "slēgtas telpas"
|
|
19. Article 8 requires protection from tobacco smoke in "indoor" workplaces and public places. Because there are potential pitfalls in defining "indoor" areas, the experiences of various countries in defining this term should be specifically examined. The definition should be as inclusive and as clear as possible, and care should be taken in the definition to avoid creating lists that may be interpreted as excluding potentially relevant "indoor" areas. It is recommended that "indoor" (or enclosed) areas be defined to include any space covered by a roof or enclosed by one or more walls or sides, regardless of the type of material used for the roof, wall or sides, and regardless of whether the structure is permanent or temporary.
|
19. 8. pantā paredzēts, ka vajadzīga aizsardzība pret tabakas dūmiem darbavietās un publiskās vietās "telpās". Īpaši jāpārbauda dažādu valstu pieredze, definējot terminu "telpas", jo ir potenciāli iespējamas problēmas. Definīcijai jābūt iespējami iekļaujošai un skaidrai, un tā rūpīgi jāizstrādā, lai nepieļautu tādu sarakstu izveidi, kurus varētu interpretēt, izslēdzot potenciāli atbilstošas "telpas". Ieteicams definēt "telpas" (vai "slēgtas") teritorijas, iekļaujot visas telpas, kurām ir jumts vai kuras ietver viena vai vairākas sienas vai puses, neatkarīgi no jumtam, sienām vai pusēm izmantotā materiāla veida un neatkarīgi no tā, vai tā ir pastāvīga vai pagaidu struktūra.
|
|
"Workplace"
|
"Darbavieta"
|
|
20. A "workplace" should be defined broadly as "any place used by people during their employment or work". This should include not only work done for compensation, but also voluntary work, if it is of the type for which compensation is normally paid. In addition, "workplaces" include not only those places at which work is performed, but also all attached or associated places commonly used by the workers in the course of their employment, including, for example, corridors, lifts, stairwells, lobbies, joint facilities, cafeterias, toilets, lounges, lunchrooms and also outbuildings such as sheds and huts. Vehicles used in the course of work are workplaces and should be specifically identified as such.
|
20. Termins "darbavieta" plaši jādefinē kā "visas vietas, ko cilvēki izmanto profesionālās darbības vai darba laikā". Tajā jāiekļauj ne tikai darbs, ko cilvēki veic par atlīdzību, bet arī brīvprātīgs darbs, ja tas ir tāds, par kuru parasti saņem atlīdzību. Turklāt "darbavietām" pieskaitāmas ne tikai tās vietas, kurās veic darbu, bet arī pievienotās vai saistītās vietas, ko darbinieki parasti izmanto nodarbinātības laikā, tostarp ir gaiteņi, lifti, kāpņu telpas, ieejas halles, kopējas telpas, kafejnīcas, tualetes, uzgaidāmās telpas, ēdamtelpas un arī celtnes ārpusē, piemēram, noliktavas un šķūņi. Transportlīdzekļi, ko izmanto darba laikā, ir darbavietas, un tie īpaši jānorāda.
|
|
21. Careful consideration should be given to workplaces that are also individuals' homes or dwelling places, for example, prisons, mental health institutions or nursing homes. These places also constitute workplaces for others, who should be protected from exposure to tobacco smoke.
|
21. Īpaša uzmanība jāvelta darbavietām, kas vienlaikus ir indivīdu mājas vai mājokļi, piemēram, ieslodzījuma vietas, garīgās veselības iestādes vai aprūpes iestādes. Šīs vietas ir tādu citu cilvēku darbavietas, kuri jāaizsargā pret tabakas dūmu iedarbību.
|
|
"Public transport"
|
"Sabiedriskais transports"
|
|
22. Public transport should be defined to include any vehicle used for the carriage of members of the public, usually for reward or commercial gain. This would include taxis.
|
22. Sabiedriskais transports jādefinē tā, lai iekļautu visus transportlīdzekļus, ko izmanto sabiedrības locekļu pārvadāšanai, parasti par atlīdzību vai peļņas gūšanai. Tajā iekļauj taksometrus.
|
|
THE SCOPE OF EFFECTIVE LEGISLATION
|
EFEKTĪVU TIESĪBU AKTU DARBĪBAS JOMA
|
|
23. Article 8 requires the adoption of effective measures to protect people from exposure to tobacco smoke in (1) indoor workplaces, (2) indoor public places, (3) public transport, and (4) "as appropriate" in "other public places".
|
23. 8. pantā paredzēts pieņemt efektīvus pasākumus, lai aizsargātu cilvēkus pret tabakas dūmu iedarbību 1) darbavietās, kuras atrodas telpās, 2) publiskās vietās telpās, 3) sabiedriskajā transportā un 4) "attiecīgā gadījumā""citās publiskās vietās".
|
|
24. This creates an obligation to provide universal protection by ensuring that all indoor public places, all indoor workplaces, all public transport and possibly other (outdoor or quasi-outdoor) public places are free from exposure to second-hand tobacco smoke. No exemptions are justified on the basis of health or law arguments. If exemptions must be considered on the basis of other arguments, these should be minimal. In addition, if a Party is unable to achieve universal coverage immediately, Article 8 creates a continuing obligation to move as quickly as possible to remove any exemptions and make the protection universal. Each Party should strive to provide universal protection within five years of the WHO Framework Convention's entry into force for that Party.
|
24. Tas rada pienākumu sniegt pilnīgu aizsardzību, nodrošinot, ka visas publiskās vietas telpās, visas darbavietas telpās, viss sabiedriskais transports un potenciāli citas (ārpus telpām vai praktiski ārpus telpām esošas) publiskas vietas nav piesārņotas ar sekundārajiem tabakas dūmiem. Nav pamatoti izņēmumi, balstoties uz veselības vai juridiskiem argumentiem. Ja, balstoties uz citiem argumentiem, jāapsver izņēmumi, tiem jābūt minimāliem. Turklāt, ja puse nevar uzreiz panākt pilnīgu aptvērumu, 8. pantā paredzēts pastāvīgs pienākums iespējami ātri novērst visus izņēmumus un padarīt aizsardzību pilnīgu. Katrai pusei jācenšas nodrošināt pilnīgu aizsardzību piecu gadu laikā pēc tam, kad PVO pamatkonvencija stājusies spēkā minētajā pusē.
|
|
25. No safe levels of exposure to second-hand smoke exist, and, as previously acknowledged by the Conference of the Parties in decision FCTC/COP1(15), engineering approaches, such as ventilation, air exchange and the use of designated smoking areas, do not protect against exposure to tobacco smoke.
|
25. Nav droša sekundāro dūmu iedarbības līmeņa, un, kā iepriekš pušu konference atzina Lēmumā FCTC/COP1(15), inženiertehniskas pieejas, piemēram, ventilācija, gaisa apmaiņa un īpašu smēķētājiem paredzētu zonu izmantošana, neaizsargā pret tabakas dūmu iedarbību.
|
|
26. Protection should be provided in all indoor or enclosed workplaces, including motor vehicles used as places of work (for example, taxis, ambulances or delivery vehicles).
|
26. Jānodrošina aizsardzība visās darbavietās, kas atrodas telpās, un slēgtās darbavietās, tostarp mehāniskajos transportlīdzekļos, ko izmanto kā darbavietas (piemēram, taksometros, ambulancēs vai piegādes transportlīdzekļos).
|
|
27. The language of the treaty requires protective measures not only in all "indoor" public places, but also in those "other" (that is, outdoor or quasi-outdoor) public places where "appropriate". In identifying those outdoor and quasi-outdoor public places where legislation is appropriate, Parties should consider the evidence as to the possible health hazards in various settings and should act to adopt the most effective protection against exposure wherever the evidence shows that a hazard exists.
|
27. Līgums prasa aizsardzības pasākumus ne tikai visās publiskās vietās "telpās", bet "vajadzības gadījumā" arī "citās" publiskās vietās (proti, ārpus telpām vai praktiski ārpus telpām esošās). Nosakot tās ārpus telpām vai praktiski ārpus telpām esošās publiskās vietas, attiecībā uz kurām ir vajadzīgi tiesību akti, pusēm jāņem vērā atziņas par potenciāliem veselības apdraudējumiem dažādās vidēs un jārīkojas, lai noteiktu visefektīvāko aizsardzību pret iedarbību visur, kur pierādījumi liecina par apdraudējumiem.
|
|
INFORM, CONSULT AND INVOLVE THE PUBLIC TO ENSURE SUPPORT AND SMOOTH IMPLEMENTATION
|
INFORMĒT, KONSULTĒT UN IESAISTĪT SABIEDRĪBU, LAI NODROŠINĀTU ATBALSTU UN NETRAUCĒTU ĪSTENOŠANU
|
|
28. Raising awareness among the public and opinion leaders about the risks of second-hand tobacco smoke exposure through ongoing information campaigns is an important role for government agencies, in partnership with civil society, to ensure that the public understands and supports legislative action. Key stakeholders include businesses, restaurant and hospitality associations, employer groups, trade unions, the media, health professionals, organisations representing children and young people, institutions of learning or faith, the research community and the general public. Awareness-raising efforts should include consultation with affected businesses and other organisations and institutions in the course of developing the legislation.
|
28. Izmantojot informācijas kampaņas, palielināt sabiedrības un viedokļu veidotāju informētību par sekundāro tabakas dūmu iedarbības apdraudējumiem ir svarīgs valdību aģentūru uzdevums sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība saprot un atbalsta likumdošanas pasākumu. Galvenās ieinteresētās personas ir uzņēmumi, restorānu un ēdināšanas uzņēmumu apvienības, darba devēju grupas, arodbiedrības, plašsaziņas līdzekļi, veselības jomas profesionāļi, bērnu un jauniešu interešu pārstāvības iestādes, mācību vai reliģiskas iestādes, pētnieku kopiena un sabiedrība. Informētības palielināšanas pasākumos jāiekļauj konsultācijas ar iesaistītajiem uzņēmumiem un citām organizācijām un institūcijām tiesību aktu izstrādes laikā.
|
|
29. Key messages should focus on the harm caused by second-hand tobacco smoke exposure, the fact that elimination of smoke indoors is the only science-based solution to ensure complete protection from exposure, the right of all workers to be equally protected by law and the fact that there is no trade-off between health and economics, because experience in an increasing number of jurisdictions shows that smoke-free environments benefit both. Public education campaigns should also target settings for which legislation may not be feasible or appropriate, such as private homes.
|
29. Galvenā uzmanība ziņojumos jāvērš uz sekundāro tabakas dūmu iedarbības nodarīto kaitējumu, to, ka dūmu nepieļaušana telpās ir vienīgais uz zinātnes atziņām balstītais risinājums, kas nodrošina pilnīgu aizsardzību pret iedarbību, visu darba ņēmēju tiesības būt vienādi aizsargātiem ar likumu un to, ka nav iespējams veselības un ekonomikas jomas pārstāvju kompromiss, jo pieredze, ko gūst arvien vairāk jurisdikciju, liecina, ka gan veselība, gan ekonomika iegūst, pateicoties dūmu nepiesārņotai videi. Publiskas izglītības kampaņas jāvērš arī uz tādām vietām, kur tiesību akti var nebūt iespējami vai piemēroti, piemēram, privātmājas.
|
|
30. Broad consultation with stakeholders is also essential to educate and mobilise the community and to facilitate support for legislation after its enactment. Once legislation is adopted, there should be an education campaign leading up to implementation of the law, the provision of information for business owners and building managers outlining the law and their responsibilities and the production of resources, such as signage. These measures will increase the likelihood of smooth implementation and high levels of voluntary compliance. Messages to empower non-smokers and to thank smokers for complying with the law will promote public involvement in enforcement and smooth implementation.
|
30. Plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir arī būtiska, lai izglītotu un mobilizētu sabiedrību un nodrošinātu atbalstu tiesību aktiem pēc to stāšanās spēkā. Pēc tiesību aktu pieņemšanas un pirms to īstenošanas jāveic izglītošanas kampaņa, jāsniedz informācija uzņēmumu īpašniekiem un ēku pārvaldniekiem, lai izskaidrotu tiesību aktus un šo personu uzdevumus, un jāsagatavo palīgresursi, piemēram, norādes. Šie pasākumi palielinās iespēju, ka tiesību akti tiks netraucēti īstenoti un lielā mērā brīvprātīgi ievēroti. Ziņojumi, kas iedrošina nesmēķētājus un kuros tiek izteikta pateicība smēķētājiem par noteikumu ievērošanu, veicinās sabiedrības iesaistīšanos noteikumu izpildē un netraucētā īstenošanā.
|
|
ENFORCEMENT
|
IZPILDE
|
|
Duty of compliance
|
Ievērošanas pienākums
|
|
31. Effective legislation should impose legal responsibilities for compliance on both affected business establishments and individual smokers, and should provide penalties for violations, which should apply to businesses and, possibly, smokers. Enforcement should ordinarily focus on business establishments. The legislation should place the responsibility for compliance on the owner, manager or other person in charge of the premises, and should clearly identify the actions he or she is required to take. These duties should include:
|
31. Efektīvos tiesību aktos jānosaka juridiska atbildība par noteikumu ievērošanu gan iesaistītajiem uzņēmumiem, gan atsevišķajiem smēķētajiem un jāparedz sods par neievērošanu, kas jāpiemēro uzņēmumiem un, iespējams, smēķētājiem. Izpildi parasti jāvērš uz uzņēmumiem. Tiesību aktos jāuzliek atbildība par noteikumu ievērošanu īpašniekam, vadītājam vai citai personai, kas atbild par ēku, un skaidri jānosaka pasākumi, kuri tam vai tai ir jāveic. Šajos pienākumos jāietver šādi pasākumi:
|
|
(a) a duty to post clear signs at entrances and other appropriate locations indicating that smoking is not permitted. The format and content of these signs should be determined by health authorities or other agencies of the government and may identify a telephone number or other mechanisms for the public to report violations and the name of the person within the premises to whom complaints should be directed;
|
a) pienākums pie ieejām un citās attiecīgās vietās izvietot skaidras norādes, ka smēķēšana ir aizliegta. Šo norāžu formāts un saturs nosakāms veselības iestādēm un citām valdības aģentūrām, un tajās var iekļaut telefona numuru vai citus mehānismus, lai sabiedrība varētu ziņot par noteikumu neievērošanu, kā arī tās personas vārdu attiecīgajā ēkā, kurai adresēt sūdzības;
|
|
(b) a duty to remove any ashtrays from the premises;
|
b) pienākums izvākt no ēkas visus pelnu traukus;
|
|
(c) a duty to supervise the observance of rules;
|
c) pienākums uzraudzīt, vai noteikumi tiek ievēroti;
|
|
(d) a duty to take reasonable specified steps to discourage individuals from smoking on the premises. These steps could include asking the person not to smoke, discontinuing service, asking the person to leave the premises and contacting a law enforcement agency or other authority.
|
d) pienākums veikt samērīgus īpašus pasākumus, lai atturētu indivīdus no smēķēšanas ēkā. Šie pasākumi varētu būt lūgums personai nesmēķēt, pakalpojumu pārtraukšana, lūgums, lai persona atstāj ēku, un sazināšanās ar kādu par tiesību aktu izpildi atbildīgu iestādi vai citu iestādi.
|
|
Penalties
|
Sodi
|
|
32. The legislation should specify fines or other monetary penalties for violations. While the size of these penalties will necessarily reflect the specific practices and customs of each country, several principles should guide the decision. Most importantly, penalties should be sufficiently large to deter violations or else they may be ignored by violators or treated as mere costs of doing business. Larger penalties are required to deter business violators than to deter violations by individual smokers, who usually have fewer resources. Penalties should increase for repeated violations and should be consistent with a country's treatment of other, equally serious offences.
|
32. Tiesību aktos jānorāda naudas sodi vai citi monetāri sodi par pārkāpumiem. Šo sodu lielums atspoguļos īpašo praksi un tradīcijas katrā valstī, savukārt lēmumā jāņem vērā vairāki principi. Vissvarīgāk ir tas, ka sodiem jābūt pietiekami lieliem, lai atturētu no pārkāpumiem, citādāk pārkāpēji tos varētu ignorēt vai uzskatīt par nelielām izmaksām saistībā ar uzņēmējdarbību. Lielāki sodi ir vajadzīgi, drīzāk lai atturētu uzņēmumus, kas pārkāpj noteikumus, nevis lai atturētu atsevišķus smēķētājus, kuriem parasti ir mazāki resursi. Par atkārtotiem pārkāpumiem jānosaka lielāki sodi, un sodiem valstī jābūt salīdzināmiem ar tām sekām, kas paredzētas par citiem līdzvērtīgiem pārkāpumiem.
|
|
33. In addition to monetary penalties, the legislation may also allow for administrative sanctions, such as the suspension of business licences, consistent with the country's practice and legal system. These "sanctions of last resort" are rarely used, but are very important for enforcing the law against any businesses that choose to defy the law repeatedly.
|
33. Atbilstoši valsts praksei un tiesību sistēmai tiesību aktos var atļaut papildus naudas sodiem piemērot administratīvus sodus, piemēram, uzņēmējdarbības licences apturēšana. Šos "pēdējās instances sodus" izmanto reti, bet tiem ir ļoti liela nozīme, lai panāktu, ka tiesību aktus ievēro uzņēmumi, kas atkārtoti pārkāpj noteikumus.
|
|
34. Criminal penalties for violations may be considered for inclusion, if appropriate within a country's legal and cultural context.
|
34. Ja iederas valsts tiesību un kultūras kontekstā, var apsvērt kriminālsodu iekļaušanu par pārkāpumiem.
|
|
Enforcement infrastructure
|
Izpildes infrastruktūra
|
|
35. Legislation should identify the authority or authorities responsible for enforcement, and should include a system both for monitoring compliance and for prosecuting violators.
|
35. Tiesību aktos jānosaka iestāde vai iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi, un tajos jāietver gan noteikumu ievērošanas uzraudzības sistēma, gan sistēma, kā pārkāpēji saucami pie atbildības.
|
|
36. Monitoring should include a process for inspection of businesses for compliance. It is seldom necessary to create a new inspection system for enforcement of smoke-free legislation. Instead, compliance can ordinarily be monitored using one or more of the mechanisms already in place for inspecting business premises and workplaces. A variety of options usually exists for this purpose. In many countries, compliance inspections may be integrated into business licensing inspections, health and sanitation inspections, inspections for workplace health and safety, fire safety inspections or similar programmes. It may be valuable to use several such sources of information gathering simultaneously.
|
36. Uzraudzībā jāiekļauj process, kā notiek pārbaude, vai uzņēmumi ievēro noteikumus. Retos gadījumos ir nepieciešams izveidot jaunu pārbaudes sistēmu, kas paredzēta, lai izpildītu tiesību aktus par dūmu nepiesārņotu vidi. Tā vietā parasti noteikumu ievērošanu var uzraudzīt, izmantojot vienu vai vairākus mehānismus, kas jau darbojas un paredzēti uzņēmumu ēku un darbavietu pārbaudēm. Šim nolūkam parasti ir virkne iespēju. Daudzās valstīs noteikumu ievērošanas pārbaudes var integrēt uzņēmumu pārbaudēs saistībā ar licencēšanu, veselības un sanitārajās pārbaudēs, darbavietas veselības un drošuma pārbaudēs, ugunsdrošības pārbaudēs vai līdzīgās programmās. Var būt vērtīgi vienlaikus izmantot vairākus šādus informācijas iegūšanas avotus.
|
|
37. Where possible, the use of inspectors or enforcement agents at the local level is recommended; this is likely to increase the enforcement resources available and the level of compliance. This approach requires the establishment of a national coordinating mechanism to ensure a consistent approach nationwide.
|
37. Ja iespējams, ieteicams izmantot inspektorus vai atbildīgos par noteikumu izpildi vietējā mērogā; visticamāk tas palielinās pieejamos izpildes resursus un noteikumu ievērošanas pakāpi. Šī pieeja prasa izveidot valsts koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu saskanīgu pieeju visā valstī.
|
|
38. Regardless of the mechanism used, monitoring should be based on an overall enforcement plan, and should include a process for effective training of inspectors. Effective monitoring may combine regular inspections with unscheduled, surprise inspections, as well as visits made in response to complaints. Such visits may well be educative in the early period after the law takes effect, as most breaches are likely to be inadvertent. The legislation should authorise inspectors to enter premises subject to the law and to collect samples and gather evidence, if these powers are not already established by existing law. Similarly, the legislation should prohibit businesses from obstructing the inspectors in their work.
|
38. Neatkarīgi no izmantotā mehānisma uzraudzības pamatā jābūt vispārīgam izpildes nodrošināšanas plānam, un tajā jāiekļauj efektīvas inspektoru apmācības process. Efektīvā uzraudzībā var kombinēt regulāras pārbaudes ar neregulārām iepriekš nepieteiktām pārbaudēm, kā arī apmeklējumiem, atbildot uz sūdzībām. Sākumperiodā pēc tiesību aktu stāšanās spēkā šādi apmeklējumi var būt arī audzinoši, jo lielākā daļa pārkāpumu visticamāk būs notikusi nevērības dēļ. Ja spēkā esošajos tiesību aktos nav paredzēta inspektoru piekļuve ēkām, tiesību aktos jāpilnvaro inspektori, lai tie varētu iekļūt ēkās, uz kurām attiecas tiesību akti, un varētu vākt paraugus un iegūt pierādījumus. Līdzīgi tiesību aktos jānosaka, ka uzņēmumiem aizliegts likt šķēršļus inspektoriem to darbā.
|
|
39. The cost of effective monitoring is not excessive. It is not necessary to hire large numbers of inspectors, because inspections can be accomplished using existing programmes and personnel, and because experience shows that smoke-free legislation quickly becomes self-enforcing (that is, predominantly enforced by the public). Only a few prosecutions may be necessary if the legislation is implemented carefully and active efforts are made to educate businesses and the public.
|
39. Efektīvas uzraudzības izmaksas nav pārmērīgas. Nav nepieciešams pieņemt darbā lielu skaitu inspektoru, jo inspekcijas var veikt, izmantojot esošās programmas un darbiniekus, turklāt pieredze liecina, ka tiesību akti par no dūmiem brīvu vidi ātri kļūst pašregulējoši (proti, lielākoties sabiedrība panāk to ievērošanu). Ja tiesību akti ir rūpīgi īstenoti un veikts aktīvs darbs, lai izglītotu uzņēmējus un sabiedrību, tikai nedaudzos gadījumos būs nepieciešams kādu saukt pie atbildības.
|
|
40. Although these programmes are not expensive, resources are needed to educate businesses, train inspectors, coordinate the inspection process and compensate personnel for inspections of businesses outside of normal working hours. A funding mechanism should be identified for this purpose. Effective monitoring programmes have used a variety of funding sources, including dedicated tax revenues, business licensing fees and dedicated revenues from fines paid by violators.
|
40. Lai gan šīs programmas nav dārgas, ir vajadzīgi resursi, lai izglītotu uzņēmumus, apmācītu inspektorus, koordinētu pārbaužu procesu un samaksātu darbiniekiem atlīdzību par uzņēmumu pārbaudēm ārpus parastā darba laika. Šim nolūkam jāparedz finansēšanas mehānisms. Efektīvās uzraudzības programmās izmanto dažādus finansēšanas avotus, tostarp speciālus nodokļu ieņēmumus, uzņēmumu licencēšanas maksu un speciālus ieņēmumus no pārkāpēju soda maksājumiem.
|
|
Enforcement strategies
|
Izpildes stratēģijas
|
|
41. Strategic approaches to enforcement can maximise compliance, simplify the implementation of legislation and reduce the level of enforcement resources needed.
|
41. Ar stratēģiskām pieejām izpildei var panākt maksimālu noteikumu ievērošanu, vienkāršot tiesību aktu īstenošanu un samazināt izpildei vajadzīgo resursu apjomu.
|
|
42. In particular, enforcement activities in the period immediately following the law's entrance into force are critical to the law's success and to the success of future monitoring and enforcement. Many jurisdictions recommend an initial period of soft enforcement, during which violators are cautioned but not penalised. This approach should be combined with an active campaign to educate business owners about their responsibilities under the law, and businesses should understand that the initial grace period or phase-in period will be followed by more rigorous enforcement.
|
42. Īpaši svarīgi tiesību akta veiksmīgai darbībai un veiksmīgai turpmākai uzraudzībai un izpildei ir izpildes pasākumi tūlīt pēc tiesību akta stāšanās spēkā. Daudzas jurisdikcijas iesaka sākotnējā periodā īstenot saudzīgus izpildes pasākumus, pārkāpējus brīdinot, bet nesodot. Šī pieeja jāapvieno ar aktīvu kampaņu, kurā uzņēmumu īpašnieki tiek informēti par saviem uzdevumiem saskaņā ar tiesību aktiem, un tiem jāsaprot, ka sākotnējam žēlsirdības vai ievadposmam sekos stingrāki izpildes nodrošināšanas pasākumi.
|
|
43. When active enforcement begins, many jurisdictions recommend the use of high-profile prosecutions to enhance deterrence. By identifying prominent violators who have actively defied the law or who are well known in the community, by taking firm and swift action and by seeking maximum public awareness of these activities, authorities are able to demonstrate their resolve and the seriousness of the law. This increases voluntary compliance and reduces the resources needed for future monitoring and enforcement.
|
43. Kad sākas aktīva noteikumu izpilde, daudzas jurisdikcijas iesaka izmantot sabiedrībā uzmanību izraisošu saukšanu pie atbildības, lai pastiprinātu atturošo ietekmi. Atklājot prominentus pārkāpējus, kuri aktīvi pārkāpuši tiesību aktus vai kuri labi pazīstami sabiedrībā, un izmantojot stingrus un straujus pasākumus un iespējami palielinot sabiedrības informētību par šiem pasākumiem, iestādes var demonstrēt apņēmību un apliecināt tiesību akta nopietnību. Ar to panāk noteikumu brīvprātīgu ievērošanu un samazina turpmākos resursus, kas vajadzīgi uzraudzībai un noteikumu izpildes nodrošināšanai.
|
|
44. While smoke-free laws quickly become self-enforcing, it is nevertheless essential that authorities be prepared to respond swiftly and decisively to any isolated instances of outright defiance. Particularly when a law first comes into force, there may be an occasional violator who makes a public display of contempt for the law. Strong responses in these cases set an expectation of compliance that will ease future efforts, while indecisiveness can rapidly lead to widespread violations.
|
44. Tiesību akti par no dūmiem brīvu vidi ātri kļūst pašizpildoši, tomēr ir svarīgi, lai iestādes būtu sagatavotas straujai un izšķirošai reakcijai uz atsevišķiem atklātiem tiesību aktu neievērošanas gadījumiem. Īpaši, kad tiesību akts tikko stājies spēkā, laiku pa laikam var būt kāds pārkāpējs, kas publiski parāda, ka neievēro noteikumus. Stingra reakcija šajos gadījumos liecina, ka tiek sagaidīts, ka noteikumus ievēros, un tā atvieglinās darbu nākotnē, savukārt neizšķirīga rīcība var strauji izraisīt plaša mēroga noteikumu neievērošanu.
|
|
Mobilise and involve the community
|
Mobilizēt un iesaistīt sabiedrību
|
|
45. The effectiveness of a monitoring-and-enforcement programme is enhanced by involving the community in the programme. Engaging the support of the community and encouraging members of the community to monitor compliance and report violations greatly extends the reach of enforcement agencies and reduces the resources needed to achieve compliance. In fact, in many jurisdictions, community complaints are the primary means of ensuring compliance. For this reason, smoke-free legislation should specify that members of the public may initiate complaints and should authorise any person or non-governmental organisation to initiate action to compel compliance with measures regulating exposure to second-hand smoke. The enforcement programme should include a toll-free telephone complaint hotline or a similar system to encourage the public to report violations.
|
45. Uzraudzības un izpildes programmas efektivitāti uzlabo sabiedrības iesaistīšana programmā. Iegūstot sabiedrības atbalstu un mudinot sabiedrības locekļus uzraudzīt noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot par pārkāpumiem, tiek ievērojami paplašinātas izpildes nodrošināšanas iestāžu iespējas un samazināti noteikumu ievērošanas nodrošināšanai vajadzīgie resursi. Patiesībā daudzās jurisdikcijās sabiedrības sūdzības ir galvenais instruments, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu. Šā iemesla dēļ tiesību aktos par no dūmiem brīvu vidi jāparedz, ka sabiedrības locekļi var ierosināt sūdzības, un tajos jāpilnvaro jebkura persona vai nevalstiska organizācija ierosināt rīcību, lai panāktu to pasākumu ievērošanu, ar kuriem reglamentē sekundāro tabakas dūmu iedarbību. Izpildes nodrošināšanas programmā jāiekļauj bezmaksas tālrunis sūdzību izteikšanai vai līdzīga sistēma, kas mudinātu sabiedrību ziņot par pārkāpumiem.
|
|
MONITORING AND EVALUATION OF MEASURES
|
PASĀKUMU UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA
|
|
46. Monitoring and evaluation of measures to reduce exposure to tobacco smoke are important for several reasons, for example:
|
46. To pasākumu uzraudzība un novērtēšana, kas paredzēti tabakas dūmu iedarbības samazināšanai, ir svarīga vairāku iemeslu dēļ, piemēram, lai
|
|
(a) to increase political and public support for strengthening and extending legislative provisions;
|
a) palielinātu politisko un sabiedrības atbalstu tiesību aktu noteikumu nostiprināšanai un paplašināšanai;
|
|
(b) to document successes that will inform and assist the efforts of other countries;
|
b) dokumentētu sasniegto; tas noderēs citu valstu informēšanai un būs tām atbalsts darbā;
|
|
(c) to identify and publicise the efforts made by the tobacco industry to undermine the implementation measures.
|
c) atklātu un publiskotu tabakas rūpniecības centienus traucēt īstenot pasākumus.
|
|
47. The extent and complexity of monitoring and evaluation will vary among jurisdictions, depending on available expertise and resources. However, it is important to evaluate the outcome of the measures implemented, in particular, on the key indicator of exposure to second-hand smoke in workplaces and public places. There may be cost-effective ways to achieve this, for example through the use of data or information collected through routine activities such as workplace inspections.
|
47. Dažādās jurisdikcijās atšķirsies uzraudzības un novērtēšanas mērogs un sarežģītība; tas būs atkarīgs no speciālo zināšanu un resursu pieejamības. Tomēr ir svarīgi novērtēt ieviesto pasākumu rezultātus, īpaši attiecībā uz galveno rādītāju – sekundāro tabakas dūmu iedarbību darbavietās un publiskās vietās. To var panākt, izmantojot rentablas iespējas, piemēram, izmantojot datus vai informāciju, kas savākta parastajos pasākumos, piemēram, darbavietu pārbaudēs.
|
|
48. There are eight key process and outcome indicators that should be considered: [2]
|
48. Ir jāņem vērā šādi astoņi galvenie procesu un rezultātu rādītāji: [2]
|
|
Processes
|
Procesi
|
|
(a) Knowledge, attitudes and support for smoke-free policies among the general population and possibly specific groups, for example, bar workers;
|
a) sabiedrībās un, iespējams, īpašu grupu, piemēram, bāru darbinieku, rīcībā esošās zināšanas, attieksme un atbalsts politikai par no dūmiem brīvu vidi;
|
|
(b) enforcement of and compliance with smoke-free policies;
|
b) politikas pasākumu par dūmu nepiesārņotu vidi izpilde un ievērošana;
|
|
Outcomes
|
Rezultāti
|
|
(a) reduction in exposure of employees to second-hand tobacco smoke in workplaces and public places;
|
a) sekundāro tabakas dūmu iedarbības samazināšana uz darba ņēmējiem darbavietās un publiskās vietās;
|
|
(b) reduction in content of second-hand tobacco smoke in the air in workplaces (particularly in restaurants) and public places;
|
b) sekundāro tabakas dūmu īpatsvara samazināšana gaisā darbavietās (īpaši restorānos) un publiskās vietās;
|
|
(c) reduction in mortality and morbidity from exposure to second-hand tobacco smoke;
|
c) tādu nāves un saslimstības gadījumu samazināšana, kurus izraisījusi sekundāro tabakas dūmu iedarbība;
|
|
(d) reduction in exposure to second-hand tobacco smoke in private homes;
|
d) sekundāro tabakas dūmu iedarbības samazināšana privātmājās;
|
|
(e) changes in smoking prevalence and smoking-related behaviours;
|
e) smēķēšanas izplatības un ar smēķēšanu saistītas uzvedības pārmaiņas;
|
|
(f) economic impacts.
|
f) ekonomiskā ietekme.
|
|
[1] It is possible that constituent elements of tobacco smoke may exist in air in amounts too small to be measured. Attention should be given to the possibility that the tobacco industry or the hospitality sector may attempt to exploit the limitations of this definition.
|
[1] Ir iespējams, ka gaisā var būt tabakas dūmu sastāvdaļas, kuru daudzums ir par mazu, lai to izmērītu. Jāpievērš uzmanība tam, ka tabakas rūpniecība vai restorānu nozare var mēģināt izmantot šīs definīcijas robežas.
|
|
[2] The publication "WHO policy recommendations: protection from exposure to second-hand tobacco smoke" (Geneva, World Health Organisation, 2007) provides references and links to monitoring studies conducted elsewhere on all of these indicators.
|
[2] PVO politikas ieteikumos par aizsardzību pret sekundāro tabakas dūmu iedarbību (Ženēva, Pasaules veselības organizācija, 2007) iekļautas atsauces un saites uz uzraudzības pētījumiem, kas citās valstīs veikti par visiem šiem rādītājiem.
|
|
--------------------------------------------------
|
--------------------------------------------------
|