[pic] | COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES |

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Brussels, 18.4.2008

Briselē, 18.4.2008

COM (2008) 204 final

COM(2008) 204 galīgā redakcija

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE EUROPEAN CENTRAL BANK

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

The introduction of the euro in Cyprus and Malta

Euro ieviešana Kiprā un Maltā

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE, THE COMMITTEE OF THE REGIONS AND THE EUROPEAN CENTRAL BANK

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI

The introduction of the euro in Cyprus and Malta

Euro ieviešana Kiprā un Maltā

1. INTRODUCTION

1. IEVADS

The Council decided on 10 July 2007 to abrogate Cyprus' and Malta's derogation for the adoption of the single currency with effect from 1 January 2008.

Padome 2007. gada 10. jūlijā nolēma atcelt Kipras un Maltas izņēmuma statusu attiecībā vienotās valūtas pieņemšanu no 2008. gada 1. janvāra.

The successful changeover of both countries confirmed that, if meticulously prepared, a four-week dual circulation period can be sufficient, even for countries with a very high amount of cash in circulation[1]. A large majority of Cypriots (95%) and Maltese (90%) perceived the changeover in their countries as smooth or rather smooth and efficient.

Veiksmīga valūtas nomaiņa abās valstīs apstiprināja, ka, rūpīgi sagatavojoties, pietiek ar četru nedēļu vienlaicīgas apgrozības periodu pat tādās valstīs, kurās apgrozībā ir ļoti liels daudzums skaidrās naudas[1]. Liela daļa no Kipras (95 %) un Maltas (90 %) iedzīvotājiem valūtas nomaiņu savā valstī uztvēra kā vienmērīgu vai diezgan vienmērīgu un efektīvu.

This Communication covers the most important aspects of the changeover process, in particular the cash changeover, the conversion of the administrative and financial systems, the real and perceived impact of the euro's introduction on prices, and the citizens' opinion on the information and communication campaigns; additionally, some conclusions are drawn which may be of value for future changeovers.

Paziņojumā ietverti svarīgākie valūtas nomaiņas procesa aspekti, jo īpaši skaidrās naudas nomaiņa, administratīvo un finanšu sistēmu pielāgošana, euro ieviešanas faktiskā un uztvertā ietekme uz cenām, kā arī iedzīvotāju viedoklis par informācijas un saziņas kampaņām; turklāt iekļauti daži secinājumi, kuri var būt vērtīgi turpmākajām valūtas nomaiņām.

2. THE CASH CHANGEOVER

2. Skaidrās naudas nomaiņa

The cash changeover constitutes the most visible element of the changeover process since virtually all financial institutions, businesses and citizens are involved. The success of this operation depends on timely supply of the euro cash to all parties involved and thorough preparation for the recovery of legacy currencies.

Skaidrās naudas nomaiņa ir visredzamākais elements valūtas nomaiņas procesā, jo tajā iesaistītas gandrīz visas finanšu institūcijas, uzņēmumi un iedzīvotāji. Šīs darbības panākumi ir atkarīgi no savlaicīgas euro skaidrās naudas piegādes visām iesaistītajām pusēm, kā arī no sagatavošanās iepriekšējo valūtu atgūšanai.

2.1. Frontloading and sub-frontloading operations before €-day

2.1. Priekšlaikus piegāde un pakārtota priekšlaikus piegāde līdz euro ieviešanas dienai

A) Cyprus

A) Kipra

The Central Bank of Cyprus (CBC) started the frontloading of commercial banks on 22 October 2007 for euro coins and on 19 November 2007 for euro banknotes. Some 80% of the value of euro banknotes (worth €950 million) and 64% of the value of euro coins (worth €64 million) were supplied to the banking sector before €-day. All the bank branches in Cyprus (approximately 900) were involved in the frontloading operations.

Kipras centrālā banka ( CBC ) priekšlaikus euro piegādi komercbankām uzsāka 2007. gada 22. oktobrī — euro monētām, un 2007. gada 19. novembrī — euro banknotēm. Aptuveni 80 % no euro banknošu apjoma (EUR 950 milj.) un 64 % no euro monētu apjoma (EUR 64 milj.) piegādāja banku nozarei līdz euro ieviešanas dienai. Visas Kipras banku filiāles (aptuveni 900) bija iesaistītas priekšlaikus piegādes darbībās.

Sub-frontloading of the euro cash to retailers was initiated at the same time. Although the CBC was active in explaining the need for sub-frontloading to enterprises dealing with cash, the euro-cash orders were well below expectations. Many small entrepreneurs claimed that it was difficult and costly to fulfil all sub-frontloading requirements. To overcome this problem, banks, in agreement with the CBC, allowed enterprises to be sub-frontloaded on 31 December using a simplified procedure. Almost 58% of enterprises out of a total of 1 377 which were sub-frontloaded used this simplified procedure and were supplied with a total of €3.3 million (compared with €11.1 million under the standard procedure).

Vienlaikus uzsāka euro skaidrās naudas priekšlaikus piegādi mazumtirgotājiem. Lai gan uzņēmumiem, kas strādā ar skaidru naudu, CBC aktīvi skaidroja par vajadzību iesaistīties priekšlaikus piegādē, euro skaidrās naudas pasūtījumu skaits bija krietni vien mazāks par plānoto. Daudzi mazie uzņēmēji apgalvoja, ka bijis sarežģīti un dārgi izpildīt visas pakārtotas priekšlaikus piegādes prasības. Lai atrisinātu šo problēmu, bankas, vienojoties ar CBC , ļāva uzņēmumiem veikt pakārtotas priekšlaikus piegādes darbības 31. decembrī, izmantojot vienkāršotu procedūru. Aptuveni 58 % no 1377 uzņēmumiem, kurus iesaistīja pakārtotā priekšlaikus piegādē, izmantoja šo vienkāršoto procedūru, un tiem kopumā piegādāja EUR 3,3 milj. (salīdzinājumā ar EUR 11,1 milj., ko piegādāja saskaņā ar standarta procedūru).

In addition, some banks started to exchange Cyprus pounds for euro banknotes for their customers at the conversion rate and without charges as of 1 November, allowing the businesses which could not take on the burden of sub-frontloading to buy euro cash in advance.

Turklāt dažas bankas no 1. novembra sāka klientiem mainīt Kipras mārciņas pret euro banknotēm, piemērojot pārrēķina kursu un neiekasējot izmaksas, tādējādi ļaujot uzņēmumiem, kuri nevarēja uzņemties pakārtotas priekšlaikus piegādes slogu, nopirkt euro skaidrā naudā jau iepriekš.

Some 40 000 pre-packed coin kits (starter kits), worth €172 each, were also available for businesses, but only 22 000 were sold. Since these starter kits contained rolled coins, the remaining kits could easily be used by the banks after €-day.

Uzņēmējiem darīja pieejamus aptuveni 40 000 fasētu monētu komplektus (sākuma komplekti), katru EUR 172 vērtībā, bet pārdeva tikai 22 000 monētu komplektus. Tā kā minētie sākuma komplekti bija fasētu monētu rullīši, bankas varēja viegli izmantot atlikušos komplektus pēc euro ieviešanas dienas.

Another 250 000 mini-kits, worth CYP 10 (€17.09) each, were available for the general public as from 3 December 2007. Some 189 000 mini-kits were sold. According to the Eurobarometer survey[2], more than 70% of the citizens who had bought a mini-kit opened it and used the coins after the changeover while some 20% kept it untouched.

Plašākai sabiedrībai 250 000 mini komplektus, katru CYP 10 (EUR 17,09) vērtībā, darīja pieejamus 2007. gada 3. decembrī. Tika pārdoti aptuveni 189 000 monētu mini komplekti. Saskaņā ar Eurobarometer apsekojumu[2] vairāk nekā 70 % iedzīvotāju, kuri bija iegādājušies mini komplektu, to atvēra un sāka lietot monētas pēc valūtas nomaiņas, turpretim aptuveni 20 % atstāja to neskartu.

As from the changeover, the unsold mini-kits have been exported to satisfy the demand of coin collectors abroad. Cypriot euro coins worth €3.5 million were exported in the first three weeks of January.

No valūtas nomaiņas dienas nepārdotos monētu mini komplektus eksportēja, lai apmierinātu pieprasījumu no monētu kolekcionāriem ārzemēs. Kipras euro monētas EUR 3,5 milj. vērtībā eksportēja pirmajās trīs janvāra nedēļās.

B) Malta

B) Malta

The frontloading of euro cash to commercial banks started on 15 September 2007. Some 107 bank branches received euro banknotes worth €540 million and euro coins worth €27.81 million before €-day.

Euro skaidrās naudas priekšlaikus piegāde komercbankām sākās 2007. gada 15. septembrī. Līdz euro ieviešanas dienai aptuveni 107 bankas saņēma euro banknotes EUR 540 milj. vērtībā un euro monētas EUR 27,81 milj. vērtībā.

During the sub-frontloading phase (which started on 1 December 2007), 134 businesses were supplied with euro notes worth €3.9 million and coins worth €1.9 million. The very limited number of businesses participating in the sub-frontloading operation is probably due to the rather strict conditions imposed.

Priekšlaikus piegādes posmā (kas sākās 2007. gada 1. decembrī) 134 uzņēmumiem piegādāja euro banknotes EUR 3,9 milj. vērtībā un monētas EUR 1,9 milj. vērtībā. Priekšlaikus piegādes posmā piedalījās samērā neliels uzņēmumu skaits, iespējams tāpēc, ka bija jāievēro diezgan stingri nosacījumi.

Considering the particularly high amount of cash in circulation, the Central Bank of Malta encouraged the public to deposit excess cash at the banks as from 1 December. Simultaneously, the banks undertook to exchange Maltese lira banknotes and coins into euro free of charge to enable small businesses to acquire euro cash ahead of the changeover.

Ņemot vērā apgrozībā esošo īpaši lielo skaidrās naudas daudzumu, Maltas Centrālā banka rosināja iedzīvotājus noguldīt pārāk lielo skaidrās naudas apjomu bankās no 1. decembra. Tajā pašā laikā bankas sāka mainīt Maltas liras banknotes un monētas pret euro bez maksas, lai sniegtu iespēju mazajiem uzņēmumiem iegūt euro skaidro naudu pirms valūtas nomaiņas.

Many businesses preferred to buy starter kits to supply themselves with sufficient volume of euro coins. All 33 000 starter kits for businesses (worth €131 each) were sold. The banks registered some demand for starter kits containing both coins and notes and some demand for coin starter kits of different composition than the standard ones offered.

Daudzi uzņēmumi izvēlējās iegādāties sākuma komplektus, lai nodrošinātu pietiekamu euro monētu daudzumu. Tika pārdoti visi uzņēmumiem paredzētie 33 000 sākuma komplekti (katrs EUR 131 vērtībā). Bankas reģistrēja dažus pieteikumus tādiem sākuma komplektiem, kuros ietvertas gan monētas, gan banknotes, un dažus pieteikumus sākuma komplektiem, kuru saturs atšķiras no piedāvātā standarta.

Malta has also recorded big orders for Maltese coins from collectors abroad. Some 1 200 000 pieces of each denomination had been exported by private banks between €-day and 25 January. By the same time, the Central Bank of Malta had sold abroad some 32 000 euro presentation sets and had exchanged some 10 000 pieces of each coin denomination with other euro-area Central Banks.

Maltā arī tika reģistrēti apjomīgi Maltas monētu pasūtījumi, ko veica ārzemju kolekcionāri. No euro ieviešanas dienas līdz 25. janvārim privātās bankas laida apgrozībā aptuveni 1 200 000 katras nominālvērtības vienības. Tajā pašā laikā Maltas Centrālā banka ārzemēs pārdeva aptuveni 32 000 euro prezentācijas komplektus un apmainīja aptuveni 10 000 katras nominālvērtības monētas darījumos ar citām euro zonas centrālajām bankām.

The fact that businesses showed little interest in sub-frontloading confirms the negative impact of the strict security and information requirements, particularly for small companies. The ECB is therefore currently investigating the possibility of simplifying its guidelines on sub-frontloading for future changeovers, having regard in particular to the simplified procedure used at the end of December in Cyprus. The mismatch between the demand for and supply of coin kits highlights the importance of careful planning of the volume to be produced. Producing one coin kit per household seems to be a reasonable benchmark. The relatively high volumes of exported coins suggest that collector market demand should be taken into consideration, especially for small countries. Orders from collectors may significantly alter the volume of coins available during the changeover. |

Fakts, ka uzņēmēji neizrādīja lielu interesi par priekšlaikus piegādi, apstiprina negatīvo ietekmi, ko radīja stingrās drošības un informācijas prasības, jo īpaši maziem uzņēmumiem. Tādēļ ECB pašlaik pēta iespēju vienkāršot tās pamatnostādnes par priekšlaikus piegādi turpmākām valūtas nomaiņām, ņemot vērā jo īpaši vienkāršoto procedūru, ko piemēroja Kiprā decembra beigās. Monētu komplektu pieprasījuma un piegādes neatbilstošā proporcija norāda uz to, cik svarīgi ir rūpīgi plānot ražojamās valūtas apjomu. Viens monētu komplekts uz saimniecību, šķiet, ir saprātīga robežvērtība. Samērā lielie izvesto monētu apjomi norāda uz to, ka jāņem vērā kolekcionāru tirgus pieprasījums, jo īpaši mazām valstīm. Kolekcionāru pasūtījumi var būtiski mainīt pieejamo monētu apjomu valūtas nomaiņas laikā. |

2.2. The period of dual circulation

2.2. Vienlaicīgas apgrozības periods

Cyprus and Malta opted for a dual circulation period of one month. The smooth changeover in these two countries confirmed that four weeks are sufficient for introducing the new currency and for recovering a substantial volume of legacy currencies. [3]

Kipra un Malta izvēlējās noteikt viena mēneša vienlaicīgas apgrozības periodu. Vienmērīga valūtas nomaiņa šajās divās valstīs apstiprināja, ka četras nedēļas ir pietiekams laikposms, lai ieviestu jauno valūtu un atgūtu ievērojamu apjomu iepriekšējās valūtas. [3]

2.2.1. Distribution of euro notes and coins after €-day

2.2.1. Euro monētu un banknošu izplatīšana pēc euro ieviešanas dienas

Automated teller machines (ATMs) and bank counters were the chief ways of acquiring euro cash used by the public and businesses in the first days after the changeover. But in both countries people were also using retail outlets massively to dispose of their legacy currencies and obtain euro.

Banku automāti ( ATM ) un apkalpošana bankās klātienē bija galvenie veidi, kā iedzīvotāji un uzņēmumi varēja iegūt euro pirmajās dienās pēc valūtas nomaiņas. Tomēr abās valstīs iedzīvotāji arī plaši izmantoja mazumtirdzniecības vietas, lai atbrīvotos no iepriekšējās valūtas un nopirktu euro.

A) Cyprus

A) Kipra

To facilitate the exchange of Cyprus pounds into euro, a number of bank branches were open on 1 January 2008, which is normally a bank holiday.

Lai atvieglotu Kipras mārciņu nomaiņu pret euro, vairākas banku filiāles bija atvērtas 2008. gada 1. janvārī, kas parasti ir banku brīvdiena.

Cypriots paid around 336 000 visits to their banks during the first 10 days of this year and withdrew or exchanged more than €578 million (averaging €1 177 per operation).

Kipras iedzīvotāji apmeklēja banku aptuveni 336 000 reizes pirmajās 10 šā gada dienās un izņēma vai samainīja vairāk nekā EUR 578 milj. (vidēji EUR 1177 uz vienu operāciju).

All 550 ATMs were converted to dispensing only euro banknotes by 0.30h on 1 January. During the first weeks after the changeover, ATMs were only dispensing small-denomination banknotes, with a view to reducing the amount of change which retailers had to give in cash transactions. Cypriots withdrew more than €32 million in some 251 000 operations during the first ten days after the changeover. On average, €127 was withdrawn per operation.

Visus 550 ATM pielāgoja, lai no 1. janvāra plkst. 00:30 tie izdotu tikai euro banknotes. Pirmajās divās nedēļās pēc valūtas nomaiņas ATM izdeva tikai mazas nominālvērtības banknotes, lai samazinātu atlikuma apjomu, kas mazumtirgotājiem bija jāizdod, veicot darījumus ar skaidru naudu. Kipras iedzīvotāji izņēma vairāk nekā EUR 32 milj., veicot aptuveni 251 000 darījumus pirmajās desmit dienās pēc valūtas nomaiņas. Vidēji, veicot vienu darījumu, izņēma EUR 127.

As in Slovenia and in some countries which adopted the euro in 2002 (e.g. Germany and Spain), a great many citizens went to bank counters rather than to ATMs in the days following the changeover to acquire new currency. Comparing the figures for the whole dual circulation period (January 2008) to those of January 2007, there was a 55% rise in the value of withdrawals and exchanges with a corresponding 61% increase in the volume of transactions made over-the-counter, while the volume of ATM transactions rose by only 23%[4].

Tāpat kā Slovēnijā un dažās valstīs, kurās euro ieviesa 2002. gadā (piem., Vācija un Spānija), liela daļa iedzīvotāju devās uz banku, nevis izmantoja ATM , lai iegūtu jauno valūtu pirmajās dienās pēc valūtas nomaiņas. Salīdzinot rādītājus par visu vienlaicīgas apgrozības periodu (2008. gada janvāris) ar rādītājiem par 2007. gada janvāri, konstatēts 55 % kāpums attiecībā uz izņemtās un samainītas valūtas vērtību, kur attiecīgi 61 % pieaugums attiecas uz darījumu apjomu, ko veica klātienē tirdzniecības vietā, savukārt darījumu apjoms, izmantojot ATM , palielinājās tikai par 23 %[4].

The relatively high average value of exchanges or withdrawals per bank operation in Cyprus (€1 177) suggests that people were keeping high amounts of hoarded cash, causing queues in banks in the first days after the changeover despite the bank counters being open exceptionally on 1 January. The situation in banks did, however, quickly return to normal.

Samērā augstā vidējā valūtas maiņas un izņemšanas vērtība uz bankas darījumu Kiprā (EUR 1177) norāda uz to, ka iedzīvotāji glabāja lielus iepriekšējās valūtas skaidrās naudas apjomus, tādējādi izraisot rindas bankās pirmajās dienās pēc valūtas nomaiņas, lai arī bankas izņēmuma kārtā bija atvērtas 1. janvārī. Tomēr situācija bankās ātri atgriezās ierastajā kārtībā.

B) Malta

B) Malta

Almost 230 000 over-the-counter exchanges took place between 1 and 10 January, for a total amount of around €165 million. The average exchange was worth some €720. In Malta there were more withdrawal operations from ATMs than over bank counters, but the total value of euro acquired at bank counters was more than four times higher.

No 1. līdz 10. janvārim klātienē tirdzniecības vietās notika gandrīz 230 000 valūtas maiņas darījumi, kuru kopējais apmērs bija aptuveni EUR 165 milj. Vidējais valūtas maiņas apmērs bija aptuveni EUR 720. Maltā bija lielāks skaits euro izņemšanas operāciju no ATM nekā klātienē bankā, bet bankās nopirktā euro kopējā vērtība bija vairāk nekā četras reizes lielāka.

Around 90% of all ATMs (154 in total) in Malta were issuing only euro banknotes by midnight on 1 January; the rest were adapted in the following hours. Some 316 000 withdrawals for a total amount of around €40 million were made up to and including January 10. Like in Cyprus, about €126 were withdrawn per operation.

Aptuveni 90 % no visiem ATM (kopā — 154) Maltā izdeva tikai euro banknotes no 1. janvāra plkst. 00:00, pārējos bankas automātus pielāgoja turpmākajās stundās. Aptuveni 316 000 valūtas izņemšanas operācijas, kuru kopējais apjoms bija apmēram EUR 40 milj., notika līdz 10. janvārim ieskaitot. Tāpat kā Kiprā, veicot vienu darījumu, tika izņemti aptuveni EUR 126.

As people appeared to be eager to exchange their national cash holdings into euro and to withdraw euro cash, sizeable queues occurred at some bank branches. Several banks had opened special counters for businesses to reduce waiting times. However, the long queues observed even a week after the changeover demonstrated that the measures taken were not always sufficient. The banks were not fully prepared to handle such a large extra workload, despite the deployment of 600 cashiers.

Tā kā iedzīvotāji šķita ļoti ieinteresēti samainīt to rīcībā esošo valsts skaidro naudu pret euro un izņemt euro skaidro naudu, dažās banku filiālēs radās lielas rindas. Vairākās bankās atvēra īpašus apkalpošanas lodziņus uzņēmumiem, lai samazinātu gaidīšanas laiku. Tomēr vēl garākas rindas pat nedēļu pēc valūtas nomaiņas norādīja uz to, ka pieņemtie pasākumi ne vienmēr bija efektīvi. Lai arī tika nodarbināti 600 kasieri, bankas nebija pilnībā sagatavojušās tik lielai papildu darba slodzei.

2.2.2. Development of cash payments

2.2.2. Skaidrās naudas maksājumu attīstība

The figures on cash payments in euro show that the euro has quickly become Malta's and Cyprus' currency. Its use in the first three days progressed much quicker than in the first wave (see Graph 1). In both countries the share of euro cash payments in shops reached 70% of all cash payments on 4 January, whereas in the 2002 changeover the share of cash payments in euro did not go over 70% until 6 January. More than 90% of retailers were giving change exclusively in euro as from 2 January 2008.

Rādītāji par maksājumiem skaidrā naudā liecina par to, ka euro īsā laikposmā ir kļuvusi par Maltas un Kipras valūtu. Skaidro naudu pirmajās dienās izmantoja daudz vairāk nekā pirmajā kārtā (sk. 1. attēlu). Abās valstīs euro skaidrās naudas maksājumu daļa veikalos sasniedza 70 % no visiem skaidrās naudas maksājumiem 4. janvārī, turpretim 2002. gadā veiktajā valūtas nomaiņas posmā euro skaidrās naudas maksājumu daļa nepārsniedza 70 % līdz 6. janvārim. Vairāk nekā 90 % mazumtirgotāju izdeva atlikumu tikai euro no 2008. gada 2. janvāra.

Graph 1

1. attēls

[pic]Source: Commission services

[pic]Avots: Komisijas dienesti.

As a consequence, payments in the legacy currencies dropped swiftly from 100% on 29 December 2007 to only 7-10% of all cash payments on 12 January 2008. On 20 January 2008 (i.e. ten days before the end of the dual circulation period) only 3% of payments in shops were being made in the legacy currencies (see Graph 2).

Tā rezultātā maksājumi iepriekšējās valūtās strauji pazeminājās no 100 % 2007. gada 29. decembrī līdz tikai 7 %-10 % no visiem skaidrās naudas maksājumiem 2008. gada 12. janvārī. 2008. gada 20. janvārī (t.i., desmit dienas pirms bija beidzies vienlaicīgas apgrozības periods) tikai 3 % no maksājumiem veikalos tika veikti iepriekšējās valūtās (sk. 2. attēlu).

Graph 2

2. attēls

[pic]

[pic]

Source: Commission services

Avots: Komisijas dienesti.

Some retailers experienced cash shortages during the first few days as many citizens, discouraged by the long queues in the banks, used the shops to get rid of the legacy currencies. As a result, cashiers needed more high-denomination euro coins and low-denomination euro notes than originally planned.

Dažiem mazumtirgotājiem pietrūka skaidrās naudas pirmajās dienās, jo daudzi iedzīvotāji, kurus bija nogurdinājušas garās rindas bankās, izmantoja veikalus, lai samainītu iepriekšējo valūtu. Tā rezultātā kasieriem vajadzēja vairāk augstas nominālvērtības euro monētas un zemas nominālvērtības euro banknotes, nekā bija sākotnēji plānots.

Some retailers and service providers in Malta (e.g. bus drivers) ran out of 1 and 2 euro cents, which were needed to give exact change. As the rounding up of prices was prohibited by law, unexpected amounts of some denominations were required and additional orders had to be placed by the Central Bank of Malta.

Dažiem mazumtirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Maltā (piem., autobusu vadītājiem) beidzās 1 un 2 euro centu monētas, kuras bija jāizdod kā atlikums. Tā kā cenu noapaļošana bija aizliegta ar likumu, tika pieprasīti negaidīti dažu nominālvērtību apjomi un Maltas centrālā banka saņēma papildu pasūtījumus.

The results of the Commission survey depicted in Graph 3 show that already 12 days after the changeover, more than 90% of both Maltese and Cypriots had only or mostly euro coins and banknotes in their wallets. The changeover was surprisingly fast considering that, compared to Slovenia, fewer people had acquired some euro cash before €-day. On 29 December 2007, 7% of Cypriots had mostly euro notes while 8% had mostly euro coins. The respective figures for Malta are 4% and 12%. In Slovenia, the proportion reached 20% for euro notes and 27% for euro coins in the comparable period.

Komisijas apsekojuma rezultāti, kas atspoguļoti 3. attēlā, norāda, ka jau 12 dienas pēc valūtas nomaiņas vairāk nekā 90 % gan Maltas, gan Kipras iedzīvotāju rīcībā bija tikai vai lielākā daļa euro monētu un banknošu. Valūtas nomaiņa bija negaidīti ātra, ņemot vērā to, ka salīdzinājumā ar Slovēniju mazāk cilvēku bija iegādājušies euro skaidro naudu pirms euro ieviešanas dienas. 2007. gada 29. decembrī 7 % Kipras iedzīvotāju rīcībā bija lielākoties euro banknotes, turpretim 8 % iedzīvotāju bija lielākoties euro monētas. Minētie rādītāji Maltā ir attiecīgi 4 % un 12 %. Slovēnijā salīdzināmajā laikposmā šis īpatsvars sasniedza 20 % attiecībā uz euro banknotēm un 27 %— euro monētām.

Graph 3

3. attēls

[pic]

[pic]

Source: Commission services

Avots: Komisijas dienesti.

Citizens very quickly became familiar with their new currency. By the beginning of February 2008, almost 90% of Maltese and 95% of Cypriots found it very easy or quite easy to distinguish the euro banknotes. More than half of Maltese citizens (53%) calculated prices most often in euro when doing day-to-day shopping and some 40% did so even when making exceptional purchases. Cypriots were still counting most often in pounds when purchasing goods of greater value, but they were thinking mostly in euro when doing their day-to-day shopping. [5]

Iedzīvotāji ļoti ātri pierada pie jaunās valūtas. 2008. gada februāra sākumā gandrīz 90 % no Maltas iedzīvotājiem un 95 % no Kipras iedzīvotājiem bija viegli vai diezgan viegli atšķirt euro banknotes. Vairāk nekā puse no Maltas iedzīvotājiem (53 %), veicot ikdienas pirkumus, visbiežāk cenas rēķināja euro, un aptuveni 40 % iedzīvotāju cenas rēķināja euro, veicot ekskluzīvus pirkumus. Kipras iedzīvotāji joprojām cenas rēķināja mārciņās, pērkot dārgas preces, bet, veicot ikdienas pirkumus, viņi rēķināja lielākoties euro. [5]

2.2.3. Recovery of legacy currencies

2.2.3. Iepriekšējo valūtu atgūšana

The legacy currencies started to return during the last months of 2007. On 1 January 2008, some 40% of the value of notes in circulation had already been recovered in Malta and some 10% in Cyprus. The process accelerated in the first days of January, with a daily withdrawal of 5-6% of the volume of outstanding legacy banknotes in Cyprus and around 3% in Malta.

Iepriekšējās valūtas sāka atgūt 2007. gada pēdējos mēnešos. 2008. gada 1. janvārī Maltā jau bija atgūti aptuveni 40 % no apgrozībā esošo banknošu vērtības, Kiprā – aptuveni 10 %. Šis process paātrinājās pirmajās janvāra dienās, Kiprā vienā dienā tika izņemti 5 %−6 % no apgrozībā esošo iepriekšējās valūtas banknošu apjoma un Maltā — aptuveni 3 %.

Some 50% of the value of Cypriot pound banknotes and Maltese lira remaining in circulation on 1 January was recovered by 15 January and 17 January respectively[6]. In both countries the pace of the recovery was faster than in 2002, where the 50% mark was not exceeded until 21 January. Some 25% of the Cypriot and 35% of the Maltese legacy cash was still in circulation by the end of January, a result quite similar to the one observed in 2002. [7]

Aptuveni 50 % no Kipras mārciņu un Maltas liru 1. janvārī apgrozībā esošās banknošu vērtības atguva attiecīgi līdz 15. janvārim un 17. janvārim[6]. Abās valstīs iepriekšējās valūtas atgūšanas ritms bija ātrāks nekā 2002. gadā, kur 50 % robežu sasniedza tikai 21. janvārī. Aptuveni 25 % Kipras un 35 % Maltas iepriekšējās valūtas skaidrās naudas joprojām bija apgrozībā janvāra beigās, kas ir diezgan līdzīgs rādītājs 2002. gadā novērotajam rezultātam.[7]

Overall, no problems were reported by cash-transport companies or by banks regarding the collection and storage of the legacy currency.

Kopumā no skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumiem vai no bankām netika saņemti ziņojumi par problēmām attiecībā uz iepriekšējās valūtas savākšanu un glabāšanu.

Graph 4

4. attēls

[pic]

[pic]

Source: ECB

Avots: ECB

The cash changeover in Cyprus and Malta confirms that a short dual circulation period is technically feasible, even for countries with a very high amount of cash in circulation. Although the banks took specific measures to cope with the large extra workload, it was not always sufficient to avoid queues during the first weeks after the changeover. The return of hoarded legacy currencies prior to €-day, extensive sub-frontloading and the use of non-cash means of payment should also be heavily promoted before each changeover to alleviate the transition. |

Skaidrās naudas valūtas nomaiņa Kiprā un Maltā apstiprina to, ka īss vienlaicīgas apgrozības periods ir tehniski iespējams pat tādās valstīs, kurās apgrozībā ir ļoti augsts skaidrās naudas apjoms. Lai gan bankas veica īpašus pasākumus, lai tiktu galā ar lielu papildu darba slodzi, ar to ne vienmēr pietika, lai novērstu rindas pirmajās divās nedēļās pēc valūtas nomaiņas. Lai atvieglotu pāreju uz jaunu valūtu, pirms šādas nomaiņas efektīvi jāveicina arī iepriekšējo valūtu atgūšana līdz euro ieviešanas dienai, plaša priekšlaicīga piegāde un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izmantošana, veicot maksājumus. |

3. THE CONVERSION OF FINANCIAL AND ADMINISTRATIVE SYSTEMS

3. Finanšu un administratīvo sistēmu pielāgošana

IN LINE WITH T he big-bang changeover scenario chosen by both Cyprus and Malta, all administrative and financial systems were running exclusively in their respective national currencies up to 31 December 2007 and switched over to the euro on 1 January 2008.

Saskaņā ar „lielā sprādziena” valūtas nomaiņas scenāriju, ko izvēlējās gan Kipra, gan Malta, visas administratīvās un finanšu sistēmas darbojās tikai to attiecīgajā valsts valūtā līdz 2007. gada 31. decembrim, un pāreja uz euro notika 2008. gada 1. janvārī.

According to all available data, the Cypriot and Maltese public administrations and enterprises managed to prepare themselves adequately and in good time. Experts from both Member States participated in information and training actions organised by the Commission/OLAF, ECB and Europol with a view to making them familiar with the procedures and methods designed to protect euro against counterfeiting.

Atbilstīgi visiem pieejamajiem datiem Kipras un Maltas valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi spēja pienācīgi un laikus sagatavoties. Eksperti no abām dalībvalstīm piedalījās informācijas un mācību darbībās, kuras organizēja Komisija/ OLAF , ECB un Europol , lai iepazīstinātu ar procedūrām un metodēm, kuras paredzētas, lai aizsargātu euro pret viltošanu.

Nearly all the enterprises surveyed in both countries in September 2007[8] had been informed about the changeover and had begun preparations.

Gandrīz visi 2007. gada septembrī[8] apsekotie uzņēmumi abās valstīs bija informēti par valūtas nomaiņu un bija uzsākuši sagatavošanās darbus.

No major technical problems were reported by the banks or retailers during the changeover. The changeover of ATMs, card payment systems and bank accounts went equally smoothly.

Valūtas nomaiņas laikposmā no bankām vai mazumtirgotājiem netika saņemti ziņojumi par būtiskām tehniskām problēmām. Vienlīdz vienmērīgi noritēja valūtas nomaiņa ATM , karšu maksājumu sistēmās un banku kontos.

4. PRICE DEVELOPMENTS

4. Cenu izmaiņas

4.1. Price monitoring during the changeover

4.1. Cenu uzraudzība valūtas nomaiņas laikā

The results of the Eurobarometer survey on public perception of the euro conducted in September 2007 showed that more than three quarters of citizens in both Cyprus and Malta were afraid of abuses and cheating on prices during the changeover. To address these fears, both countries put in place a comprehensive set of measures.

Eurobarometer 2007. gada septembrī veiktā apsekojuma rezultāti par to, kā sabiedrība uztvēra euro, norāda, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju gan Kiprā, gan Maltā bija norūpējušies par pārkāpumiem un krāpšanos ar cenām valūtas nomaiņas laikā. Lai novērstu šīs bažas abas valstis piemēroja visaptverošu pasākumu kopumu.

In Cyprus, the correct dual display of prices[9] was closely monitored by five Euro Observatories and the prices of frequently purchased goods were monitored by the Ministry of Finance and consumer associations. The Fair Pricing Code, subscribed by 7 579 businesses, was apparently successful in limiting price increases as most cases of abusive practices were detected among the businesses which had not signed it. The Euro Observatories contacted the retailers and service providers whose prices had increased abnormally (mainly barber shops, hairdressers, kebab shops, private car parks, doctors, cafes and cinemas) to investigate the reasons, and published on the internet the names of those who had abused the changeover.

Kiprā pareizu dubulto cenu norādīšanu[9] stingri uzraudzīja pieci euro novērošanas centri, un biežāk pirkto preču cenas uzraudzīja Finanšu ministrija un patērētāju aizsardzības apvienības. Godīgas cenu noteikšanas kodekss, uz ko parakstījās 7579 uzņēmumi, samērā veiksmīgi ierobežoja cenu kāpumu, jo vairums pārkāpumu tika konstatēti to uzņēmumu vidū, kuri nebija parakstījušies . Euro novērošanas centri sazinājās ar mazumtirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru noteiktās cenas bija pārāk augstas (galvenokārt bārddziņi, frizieri, kebabu pārdevēji, privāto autostāvvietu īpašnieki, ārsti, kafejnīcu un kinoteātru īpašnieki), lai uzzinātu šādas rīcības iemeslus, un publicēja tīmeklī to uzņēmumu vārdus, kuri pārkāpa noteikumus valūtas nomaiņas laikā.

In Malta, the price situation is monitored by the National Euro Changeover Committee (NECC)[10], which has also concluded a FAIR initiative with more than 7 900 businesses.

Maltā cenu situāciju uzrauga Valsts euro ieviešanas komiteja ( NECC )[10], kura ir noslēgusi FAIR iniciatīvu ar vairāk nekā 7900 uzņēmumiem.

Malta is the first country where smoothing up of prices upon conversion to the euro has been prohibited by law[11]. Each report of rounding of prices lodged on the euro line or sent by email from citizens is immediately investigated. During the first seven weeks of the year, some 107 shop owners and other operators (including many doctors and some car park owners) revised prices downwards following a NECC warning that they had unfairly hiked up fees or prices because of the euro. Fines for unjustified price increases were imposed on three businesses while some 96 complaints proved to be unjustified.

Malta ir pirmā valsts, kur cenu pielāgošana, pārejot uz euro, aizliegta ar likumu[11]. Katrs ziņojums par cenu noapaļošanu, par ko paziņo euro informatīvajā tālruņa līnijā vai ko iedzīvotāji nosūta pa e-pastu, tiek nekavējoties izskatīts. Pirmajās septiņās gada nedēļās pēc NECC izteikta brīdinājuma par negodīgu cenu paaugstināšanu euro ieviešanas dēļ aptuveni 107 veikalu īpašnieki un citi pakalpojumu sniedzēji (tostarp daudzi ārsti un daži autostāvvietu īpašnieki) pārskatīja cenas un tās pazemināja. Nepamatotas cenu paaugstināšanas gadījumā soda naudu piemēroja trim uzņēmumiem, bet aptuveni 96 sūdzības izrādījās nepamatotas.

4.2. Price trends

4.2. Cenu tendences

Inflationary developments in Cyprus and Malta in 2007 were largely influenced by global factors. Relatively low inflation in the first part of the year was to a large extent due to favourable base effects from energy prices, which have been reversed as of August-September 2007. Thus, in the second part of 2007, unfavourable base effects from energy prices coupled with rising commodities prices have contributed to the upward trend in inflation.

Inflācijas tendences Kiprā un Maltā 2007. gadā lielā mērā ietekmēja globāli faktori. Gada pirmajā pusē samērā zemā inflācija bija novērojama lielā mērā enerģijas cenu labvēlīgas pamatietekmes dēļ, kur tendence mainījās no 2007. gada augusta/septembra. Tādēļ 2007. gada otrajā pusē enerģijas cenu nelabvēlīgā pamatietekme saistībā ar pieaugušajām izejmateriālu cenām veicināja inflācijas paaugstināšanos.

Annual inflation in Cyprus averaged 2.2% in 2007, with values being low in the first half of the year and high in the second half. The ascendant trend of HICP inflation in 2007 continued in the first month of 2008. Thus, annual inflation stood at 4.7% in February 2008, up from 4.1% in January 2008. Annual inflation in Malta averaged 0.7% in 2007, while inflation was very volatile: a deceleration in the first part of the year was followed by an acceleration of inflation in the second half of the year. In February, the year-on-year figure stood at 4.0 %, up from 3.8% in January 2008.

Kiprā gada inflācijas vidējais rādītājs bija 2,2 % 2007. gadā, zemi rādītāji bija pirmajā gada pusē, kuri paaugstinājās gada otrajā pusē. Pieaugošā 2007. gada SPCI inflācijas tendence turpinājās 2008. gada pirmajā mēnesī. Tādējādi gada inflācija bija 4,7 % 2008. gada februārī, palielinoties no 4,1 % 2008. gada janvārī. Maltā gada inflācijas vidējais rādītājs 2007. gadā bija 0,7 %, un tika novērotas inflācijas svārstības: pēc pazemināšanās gada pirmajā pusē inflācija gada otrajā pusē paaugstinājās. Februārī gada rādītājs bija 4,0%, palielinoties no 3,8 % 2008. gada janvārī.

Eurostat's provisional assessment (Euro Changeover and Inflation in Cyprus and Malta, April 2008) is that in both Cyprus and Malta the total (one-off) impact of the changeover on headline inflation, during and immediately after the changeover, was probably between 0.2 and 0.3 percentage points. These estimates for Cyprus and Malta are in line with the experience of the first-wave changeover in 2002 and of Slovenia in 2007. Eurostat considers therefore that the euro changeover effects in both Cyprus and Malta seem to have been noticeable but were not of a magnitude that could drive headline inflation in either country. Eurostat will update its conclusions concerning the impact of the changeover in Cyprus and Malta if necessary when further information becomes available.

Eurostat provizoriskajā novērtējumā (Pāreja uz euro un inflācija Kiprā un Maltā, 2008. gada aprīlis) norādīts, ka gan Kiprā, gan Maltā valūtas nomaiņas kopējā ietekme uz nominālo inflāciju valūtas nomaiņas laikā un uzreiz pēc tam bija, iespējams, no 0,2 līdz 0,3 procentu punktiem. Šīs aplēses par Kipru un Maltu atbilst pirmās kārtas valūtas nomaiņas pieredzei 2002. gadā un Slovēnijas pieredzei 2007. gadā. Tādēļ Eurostat uzskata, ka sekas, ko radījusi pāreja uz euro Kiprā un Maltā, šķiet ievērojamas, bet ne tik spēcīgas, lai ietekmētu nominālo inflāciju abās valstīs. Vajadzības gadījumā Eurostat atjauninās savus secinājumus par pārejas uz euro ietekmi Kiprā un Maltā, kad būs pieejama turpmāka informācija.

4.3. Price perceptions

4.3. Cenu uztvere

Data from the Commission Services show that perceived inflation has generally followed the trend in HICP inflation in Cyprus and Malta in the last few years. In Cyprus, perceived inflation has followed closely the path of headline inflation, as both have had an upward trend since early 2007. In Malta, inflation perceptions have also tracked HICP inflation though less closely, as the sharp fall in HICP inflation in April was not matched by a corresponding fall in perceived inflation.

Komisijas dienestu iegūtie dati liecina par to, ka kopumā dažu pēdējo gadu laikā Kiprā un Maltā uztvertā inflācija sekoja SPCI inflācijas tendencei. Kiprā uztvertā inflācija cieši sekoja nominālās inflācijas rādītājam, jo abās kopā 2007. gada sākumā bija novērojama pieauguma tendence. Arī Maltā uztvertā inflācija pietuvojās SPCI inflācijai, bet mazākā mērā, jo SPCI inflācijas straujā pazemināšanās aprīlī neatbilda uztvertās inflācijas attiecīgajam kritumam.

Data available since the euro changeover show that inflation perceptions have not been initially affected. Notwithstanding increasing HICP inflation, perceived inflation in Cyprus decreased to 42.3 pp in January 2008, from 45.7 pp in December last year, and perceived inflation in Malta stood at 40.5 pp in January 2008, down from 51.0 pp in the previous month. It thus seems that neither the acceleration in HICP inflation nor the possible impact of the euro's introduction on prices have affected consumers' perceptions about inflation. Other factors, such as the information campaigns, might have helped to reduce inflation perceptions in the two newest euro-area Member States. For Malta, it is also very likely that this is linked to the prohibition on smoothing up of prices and rigorous enforcement thereof.

Dati, kas pieejami kopš pārejas uz euro, norāda uz to, ka inflācijas uztvere sākotnēji nav ietekmēta. Ņemot vērā pieaugošo SPCI inflāciju, uztvertā inflācija Kiprā samazinājās līdz 42,3 procentu punktiem 2008. gada janvārī, salīdzinājumā ar 45,7 procentu punktiem pagājušā gada decembrī, un uztvertā inflācija Maltā 2008. gada janvārī bija 40,5 procentu punkti, samazinoties no 51,0 procentu punktiem iepriekšējā mēnesī. Tādēļ šķiet, ka ne SPCI inflācijas tempa paātrināšanās, ne iespējamā euro ieviešanas ietekme uz cenām nav ietekmējusi to, kā patērētāji uztvēruši inflāciju. Citi faktori, tādi kā informācijas kampaņas, iespējams, ir palīdzējušas samazināt inflācijas uztveri divās jaunajās euro zonas dalībvalstīs. Iespējams, ka Maltā tas ir saistīts ar aizliegumu izlīdzināt cenas un šī noteikuma stingru izpildi.

Graph 5

5. attēls

[pic]

[pic]

Source: Commission services

Avots: Komisijas dienesti.

However, the picture has changed partially in February 2008. While in Malta inflation perceptions have continued to decrease and are down to 34.0 pp from 40.5 pp in January 2008, in Cyprus perceived inflation has gone up to 48.2 pp from 42.3 pp in January 2008. It would, however, be premature to draw conclusions on further developments in inflation perceptions in Cyprus or Malta.

Tomēr 2008. gada februārī situācija mainījās tikai daļēji. Maltā inflācijas uztvere turpināja samazināties, sasniedzot 34,0 procentu punktus no 40,5 procentu punktiem 2008. gada janvārī, savukārt Kiprā uztvertā inflācija pieauga līdz 48,2 procentu punktiem no 42,3 procentu punktiem 2008. gada janvārī. Tomēr būtu pāragri izdarīt secinājumus par turpmākām tendencēm inflācijas uztverē Kiprā un Maltā.

Cyprus and Malta have been experiencing inflationary pressures since mid-2007, mainly on account of global inflation acceleration in the subcategories of energy and food. At the same time, inflation perceptions have generally followed the trend in HICP inflation. In the first month after the euro changeover, inflation perceptions were kept in check although measured inflation accelerated. In February, perceived inflation in Cyprus picked up while in Malta it went down further. |

Kipra un Malta piedzīvoja inflācijas spiedienu no 2007. gada vidus, galvenokārt inflācijas pieauguma dēļ globālā mērogā enerģijas un pārtikas apakškategorijās. Tajā pašā laikā inflācijas uztvere kopumā sekoja SPCI inflācijas tendencei. Pirmajā mēnesī pēc euro ieviešanas inflācijas uztvere tika kontrolēta, lai arī pieauga izmērītā inflācija. Februārī uztvertā inflācija Kiprā pieauga, bet Maltā tā aizvien pazeminājās. |

5. COMMUNICATION CAMPAIGN ON THE CHANGEOVER AND PUBLIC PERCEPTION

5. Valūtas nomaiņas saziņas kampaņa un sabiedrības viedoklis

The Cypriot euro campaign and the national euro website (www.euro.cy) were officially launched on 31 May 2006. The mass media campaign did not start until spring 2007, partly owing to the tendering problems for the selection of a public relations agency. The campaign focused on SMEs, rural areas and vulnerable groups. The main messages dealt with the timeline for the changeover, the benefits of the euro, the exchange rate and fears of unjustified price increases. The main channels used were radio (10 225 spots), television (3 260 spots) and printed advertising (206 magazine and 241 newspaper adverts). 'Eurobusses' travelled around the island to inform people in remote areas. Mindful of the continuing low support for the euro, the Cypriot authorities increased their communication efforts in the last months, mainly targeting the vulnerable groups. The European Commission supported a number of activities including the display of the newly developed euro exhibition, a model conference and a seminar for journalists, a national school competition and the production of promotional material.

Kipras euro kampaņu un valsts euro tīmekļa vietni (www.euro.cy) oficiāli atklāja 2006. gada 31. maijā. Kampaņa plašsaziņas līdzekļos tika uzsākta tikai 2007. gada pavasarī, daļēji tāpēc, ka radās problēmas konkursā par sabiedrisko attiecību aģentūras atlasi. Kampaņā īpašu uzmanību pievērsa MVU, lauku apvidiem un mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Galvenie temati bija valūtas nomaiņas termiņi, euro priekšrocības, valūtas kurss un bažas par nepamatotu cenu kāpumu. Galvenie informācijas izplatīšanas avoti bija radio (10225 sižeti), televīzija (3260 sižeti) un iespiesti reklāmas materiāli (206 žurnālu un 241 avīžu reklāmas). „Eurobus” autobusi devās apkārt salai, lai informētu cilvēkus attālos rajonos. Ievērojot nepārtraukti zemo atbalstu euro, pēdējos mēnešos Kipras iestādes palielināja saziņas pasākumus, galvenokārt, lai informētu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas. Eiropas Komisija atbalstīja vairākus pasākumus, tostarp nesen izveidotās euro izstādes organizēšanu, konferenci un semināru žurnālistiem, valsts skolu sacensības un reklāmas materiālu sagatavošanu.

The information campaign appears to have yielded very good results. According to the February 2008 Eurobarometer, 9 out of 10 Cypriots felt very well or quite well informed about the changeover. The media were the principal information source for most citizens (61%), followed by commercial banks (16%) and the Central Bank of Cyprus (10%). People were also very satisfied (49%) or quite satisfied (44%) with the information provided by the national authorities regarding the euro. Eight out of ten Cypriots received a euro calculator and found it very useful. In February 2008 some 80% of the people surveyed by the Eurobarometer still wished to have more information on fair rounding and correct pricing, on the social, economic and political implications of the euro and on the security features of the euro.

Šķiet, ka informācijas kampaņa ir devusi ļoti labus rezultātus. Saskaņā ar Eurobarometer 2008. gada februāra apsekojumu, 9 no 10 Kipras iedzīvotājiem bija ļoti labi vai diezgan labi informēti par valūtas nomaiņu. Vairumam iedzīvotāju galvenais informācijas avots bija plašsaziņas līdzekļi (61%), tam sekoja komercbankas (16 %) un Kipras Centrālā banka (10 %). Attiecībā uz valsts iestāžu sniegto informāciju par euro iedzīvotāji bija ļoti apmierināti (49 %) vai diezgan apmierināti (44 %). Astoņi no desmit Kipras iedzīvotājiem saņēma euro kalkulatoru, kas tiem izrādījās ļoti noderīgs. 2008. gada februārī aptuveni 80 % Eurobarometer apsekoto cilvēku aizvien vēlējās iegūt vairāk informācijas par godīgu cenu noapaļošanu un pareizu cenu noteikšanu, kā arī par euro ietekmi sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā jomā un euro drošības elementiem.

The initially low support for the euro in Malta was reversed by a comprehensive multiphase campaign, first focusing on awareness and on the benefits of the euro, then on the practical aspects of the changeover. It provided a mix of mass media activities (4 750 TV spots, 20 125 radio spots and 1 465 newspaper and magazine adverts) and person-to-person communication activities (a euro telephone line, contacts with the press, NGOs, local councils and parishes, consumer and business organisations, schools and vulnerable groups). People's fear of unfair practices was regularly tackled during the information campaign. A dedicated website (www.euro.gov.mt) supported all actions and methodically listed all euro-related information.

Maltā sākotnēji zemo atbalstu euro pozitīvi ietekmēja visaptveroša vairāku posmu kampaņa, pirmkārt, uzmanību veltot zināšanām par euro un tā priekšrocībām, pēc tam pievēršoties valūtas nomaiņas praktiskiem aspektiem. Tā nodrošināja plašsaziņas līdzekļu pasākumu kopumu (4750 televīzijas sižeti, 20125 radio sižeti un 1465 avīžu un žurnālu reklāmas) un tiešās ( person-to-person ) saziņas darbības (euro informatīvā tālruņa līnija, kontakti ar presi, NVO, vietējās pašvaldības un draudzes, patērētāju un uzņēmumu organizācijas, skolas un mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas). Iedzīvotāju bažas par negodīgu cenu praksi periodiski kliedēja informācijas kampaņas laikā. Ar īpašu tīmekļa vietni (www.euro.gov.mt) atbalstīja visas darbības un metodiski iekļāva visu informāciju, kas saistīta ar euro.

The European Commission supported, under the umbrella of a Partnership Agreement, two euro exhibitions and a euro conference, a general public and a dual circulation survey, and a national school competition.

Saskaņā ar nolīgumu par partnerību Eiropas Komisija atbalstīja divas euro izstādes un konferenci par euro, vispārējās sabiedrības un vienlaicīgas apgrozības perioda apsekojumu, kā arī valsts skolas sacensības.

The long and intensive information campaign appears to have yielded very good results. According to the February 2008 Eurobarometer, 9 out of 10 Maltese felt very well or quite well informed about the changeover. Media were the prime source of information for the majority of people (68%), with television being regarded as the most efficient source. The TV spots were seen by 87%, of which more than 90% found them quite or very useful. In February 2008 56% of the people surveyed by the Eurobarometer still wished to have more information on fair rounding and correct pricing, and on the security features of the euro.

Šķiet, ka garā un intensīvā informācijas kampaņa ir devusi ļoti labus rezultātus. Saskaņā ar Eurobarometer 2008. gada februāra apsekojumu, 9 no 10 Maltas iedzīvotājiem bija ļoti labi vai diezgan labi informēti par valūtas nomaiņu. Plašsaziņas līdzekļi bija svarīgākais informācijas avots vairumam iedzīvotāju (68 %), un televīzija tika uzskatīta par visefektīvāko avotu. Televīzijas sižetus noskatījās 87 % iedzīvotāju, no kuriem 90 % atzina tos par diezgan noderīgiem vai ļoti noderīgiem. 2008. gada februārī 56 % Eurobarometer apsekoto iedzīvotāju aizvien vēlējās iegūt vairāk informācijas par godīgu cenu noapaļošanu un pareizu cenu noteikšanu, kā arī par euro drošības elementiem.

The changeover and related information campaign were perceived in both countries as smooth and efficient. This shows that a well-managed and comprehensive communication campaign can boost public support for the euro. Furthermore, the Maltese campaign has shown that fears as regards changeover-related price increases can be successfully addressed through well-targeted and intense information activities. |

Valūtas nomaiņu un attiecīgo informācijas kampaņu abās valstīs uztvēra kā vienmērīgu un efektīvu. Tas pierāda to, ka labi pārvaldīta un visaptveroša saziņas kampaņa var palielināt sabiedrības atbalstu euro. Turklāt Maltas kampaņa liecina par to, ka bažas attiecībā uz cenu pieaugumu saistībā ar valūtas nomaiņu, var veiksmīgi kliedēt, izmantojot mērķtiecīgus un intensīvus informācijas pasākumus. |

[1] Cyprus' and Malta's changeover plan specified that the so-called "big bang" scenario and a dual circulation period of one month should be applicable. The first wave euro-area countries introduced the euro in accordance with the "Madrid" scenario, which involved a transitional period of three years (one year for Greece). Slovenia was the first country to use the "big bang" scenario, whereby euro banknotes and coins were introduced on the same day as the euro became legal tender (1 January 2007).

[1] Kipras un Maltas valūtas nomaiņas plānā precīzi noteikts, ka būtu jāpiemēro tā saucamais „lielā sprādziena” scenārijs ar viena mēneša vienlaicīgas apgrozības periodu. Pirmās kārtas euro zonas valstis ieviesa euro saskaņā ar „Madrides” scenāriju, kurā paredzēts trīs gadu pārejas periods (viens gads Grieķijai). Slovēnija bija pirmā valsts, kas izmantoja „lielā sprādziena” scenāriju, ar ko euro banknotes un monētas ieviesa tajā pašā dienā, kad euro tika piešķirts likumīga maksāšanas līdzekļa statuss (2007. gada 1. janvārī).

[2] Flash Eurobarometer 223 (February 2008)

[2] Flash Eurobarometer 223 apsekojums, (2008. gada februāris).

[3] The dual circulation period is the period starting on ¬ -day during which both euro and legacy currency (i.e. old dual circulation period is the period starting on €-day during which both euro and legacy currency (i.e. old national currency) are legal tender. It may last six months at most, while Member States may shorten this period. Under the first-wave changeover, most countries opted for a dual circulation period of two months. Slovenia chose only a 14-day dual circulation period.

[3] Vienlaicīgas apgrozības periods ir periods, kas sākas euro ieviešanas dienā un kurā gan euro, gan iepriekšējai valūtai (t.i., vecajai valsts valūtai) ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss. Tas var ilgt līdz sešiem mēnešiem, bet dalībvalstis minēto periodu var samazināt. Pirmās kārtas valūtas nomaiņas laikā vairums valstu izvēlējās divu mēnešu vienlaicīgas apgrozības periodu. Slovēnija izvēlējās tikai 14 dienu vienlaicīgas apgrozības periodu.

[4] The value of ATM transactions increased by only 15%, mainly because low-denomination banknotes exclusively were dispensed by ATMs in January 2008.

[4] ATM darījumu vērtība palielinājās tikai par 15 % galvenokārt tāpēc, ka ATM 2008. gada janvārī izdeva tikai zemas nominālvērtības banknotes.

[5] Flash Eurobarometer 222 for Cyprus and Flash Eurobarometer 223 for Malta, both February 2008

[5] Flash Eurobarometer 222 apsekojums par Kipru un Flash Eurobarometer 223 apsekojums par Maltu, abi par 2008. gada februāri.

[6] The total value of Cypriot pound banknotes and coins in circulation on 1 January 2008 amounted to €994 million and €66 million respectively. The corresponding figures for Maltese lira were €635 million and €44 million.

[6] 2008. gada 1. janvārī apgrozībā esošo Kipras mārciņu banknošu un monētu kopējā vērtība sasniedza attiecīgi EUR 994 milj. un EUR 66 milj. Maltas lirai attiecīgie rādītāji bija EUR 635 milj. un EUR 44 milj.

[7] The Central Bank of Cyprus will continue to exchange legacy banknotes until ten years after €-day, and coins until two years after this date, free of charge. The Central Bank of Malta will continue to exchange Maltese lira coins and notes until 2 February 2010 and 1 February 2018 respectively.

[7] Kipras Centrālā banka vēl desmit gadus pēc euro ieviešanas dienas turpinās bez maksas mainīt iepriekšējās valūtas banknotes, savukārt monētas — vēl divus gadus pēc minētā datuma. Maltas Centrālā banka turpinās veikt Maltas liras monētu un banknošu nomaiņu attiecīgi līdz 2010. gada 2. februārim un 2018. gada 1. februārim.

[8] Flash Eurobarometer 218 (September 2007) for Cyprus, NECC Business Survey (September 2007) for Malta

[8] Flash Eurobarometer 218 (2007. gada septembris) apsekojums par Kipru, NECC Uzņēmumu apsekojums [ NECC Business Survey ] (2007. gada septembris) par Maltu.

[9] The dual display of prices in Cyprus pounds and in euro became mandatory on 1 September 2007 and will continue to be mandatory until 30 September 2008. In Malta the dual display of prices in Maltese lira and in euro became mandatory on 11 July 2007 and is obligatory until 30 June 2008.

[9] Noteikums par dubulto cenu norādīšanu Kipras mārciņās un euro stājās spēkā 2007. gada 1. septembrī ar termiņu līdz 2008. gada 30. septembrim. Maltā noteikums par dubulto cenu norādīšanu Maltas lirās un euro stājās spēkā 2007. gada 11. jūlijā ar termiņu līdz 2008. gada 30. jūnijam.

[10] The price monitoring will continue until June 2008

[10] Cenu uzraudzību veiks līdz 2008. gada jūnijam.

[11] According to the Maltese Euro Adoption Act (CAP.485), the smoothing of monetary amounts is only permitted when it results in a monetary amount in euro which is less than the equivalent monetary amount in Maltese lira prior to conversion. In the case of monetary amounts forming part of a continuum for the purpose of establishing threshold values, the conversion of such amounts into euro may, provided this is necessary, be smoothened to ensure continuity in the threshold values of neighbouring brackets to distinctly delimit the bracket in a threshold. Where exceptional circumstances motivated by technical constraints so dictate, and after an application is made to the Euro Observatory, a concession may be granted by the Euro Observatory allowing smoothing to take place in other manner, under such terms and conditions as the Euro Observatory may determine.

[11] Saskaņā ar Maltas euro ieviešanas aktu ( CAP.485 ) naudas summu izlīdzināšana ir atļauta tikai gadījumā, ja tās rezultātā iegūst naudas summu euro, kura ir mazāka nekā ekvivalenta naudas summa Maltas lirās pirms pārejas uz euro. Ja naudas summas veido daļu no nepārtrauktības robežvērtību noteikšanai, šādu summu konvertēšanu euro vajadzības gadījumā drīkst izlīdzināt, lai nodrošinātu blakus intervālu robežvērtību nepārtrauktību un skaidri nošķirtu robežvērtības intervālu. Ja to paredz tehnisku ierobežojumu noteikti ārkārtas apstākļi, un pēc tam, kad Euro novērošanas centram iesniegts pieteikums, Euro novērošanas centrs var atļaut veikt izlīdzināšanu citā veidā, šim nolūkam paredzot noteikumus un nosacījumus.