[pic] | COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES |

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Brussels, 10.5.2007

Briselē, 10.5.2007

COM(2007) 244 final

COM(2007) 244 galīgā redakcija

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

PROMOTING SOLIDARITY BETWEEN THE GENERATIONS

PAAUDŽU SOLIDARITĀTES VEICINĀŠANA

TABLE OF CONTENTS

SATURS

1. Introduction 3

1. Ievads 3

2. Public policies in support of family life: the importance of promoting employment and equal opportunities 3

2. Valsts politikas ģimenes dzīves atbalstam: nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme 3

2.1. A general movement towards adaptation of family policies by the Member States 4

2.1. Dalībvalstu uzsāktā vispārējā ģimenes politikas pielāgošana 3

2.2. The importance of promoting employment and equal opportunities 5

2.2. Nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme 5

2.3. The role of European Union employment and equal opportunities policies in the quality of family life 5

2.3. Eiropas Savienības nodarbinātības un iespēju vienlīdzības politikas nozīme ģimenes dzīves kvalitātē 5

2.4. The Lisbon Strategy, the driving force for balancing professional, family and private life 6

2.4. Lisabonas stratēģija — pamats pamudinājumam saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi 6

3. European Alliance for Families 7

3. Eiropas ģimeņu alianse 7

3.1. A platform for the systematic exchange of best practices and research 8

3.1. Labākās prakses un pētniecības sistematizācijas platforma 7

3.2. Utilisation of the European Structural Funds 9

3.2. Eiropas struktūrfondu mobilizācija 8

4. Conclusions 9

4. Secinājumi 9

ANNEX - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES Error! Bookmark not defined.

PIELIKUMS - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES 10

The family as a support network Error! Bookmark not defined.

The family as a support network 11

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 Error! Bookmark not defined.

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 12

Frequency of care by sex, age and country groups (%) Error! Bookmark not defined.

Frequency of care by sex, age and country groups (%) 13

Difference of employment rate for women with and without children Error! Bookmark not defined.

Difference of employment rate for women with and without children 14

Provision of childcare in European countries in 2005 Error! Bookmark not defined.

Provision of childcare in European countries in 2005 15

Social protection benefits targeted at family support in the EU Error! Bookmark not defined.

Social protection benefits targeted at family support in the EU 17

Preferences for family support measures Error! Bookmark not defined.

Preferences for family support measures 18

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 Error! Bookmark not defined.

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 19

1. INTRODUCTION

1. IEVADS

Through its Green Paper Confronting demographic change published in March 2005, the Commission initiated a debate on the need to strengthen solidarity between the generations. In its Communication of 12 October 2006 on the demographic future of Europe[1], it then emphasised the need for the Member States of the European Union to promote demographic renewal, linking their action to the renewed Lisbon Strategy for growth and jobs and following up gender equality policy. By improving family life conditions, particularly by balancing professional and private life, Member States could help Europeans to have their ideal number of children (see Annex 2).

Komisija ar 2005. gada martā publicēto zaļo grāmatu par demogrāfiskām problēmām ierosināja debates par vajadzību nostiprināt paaudžu solidaritāti. Savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni[1] Komisija uzsvēra, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāveicina demogrāfiskā atjaunošanās, savā darbībā vadoties pēc Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātās stratēģijas un pievēršot vērību dzimumu līdztiesības politikai. Uzlabojot ģimenes dzīves apstākļus un jo īpaši saskaņojot darba un privāto dzīvi, dalībvalstis var palīdzēt eiropiešiem atļauties vēlamo bērnu skaitu (skatīt 2. pielikumu).

The debate which then started in Europe on the subject of demographic ageing has added to this perspective. It has become clear that the balance in European societies rests on a set of inter-generational solidarity relationships which are more complex than in the past. Young adults live under their parents’ roof for longer, while, increasingly often, the parents have to support dependent elderly people[2]. The resulting burdens are borne mainly by the young or intermediate generations, and generally by women. Equality between men and women, and equal opportunities more generally, would therefore appear to be key conditions for the establishing of a new solidarity relationship between the generations.

Paziņojumam sekojošās debates Eiropā par demogrāfisko novecošanos šo perspektīvu papildināja. Tās liecina, ka Eiropas sabiedrību līdzsvars balstās uz sarežģītāku starppaaudžu solidaritāti nekā agrāk: jauni pieaugušie dzīvo ilgāk pie vecākiem, bet tiem aizvien biežāk ir jārūpējas par apgādājamiem vecāka gadagājuma cilvēkiem[2]. Tādējādi uz jaunās un vidējās paaudzes un jo īpaši sieviešu pleciem gulstas jauna nasta. Dzimumu līdztiesība un, plašākā mērogā, iespēju vienlīdzība ir būtiski nosacījumi jaunas paaudžu solidaritātes izveidošanai.

This is why, even if family policies are the exclusive responsibility of the Member States, the Union can still contribute indirectly to their modernisation and success, particularly on the basis of the Lisbon Strategy, which puts the emphasis precisely on the participation of women in employment, the need to do more in terms of balancing professional life, family life and private life, and the employment and inclusion of young people.

Tādēļ, lai gan ģimenes politika ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, Eiropas Savienība var sniegt netiešu ieguldījumu tās modernizēšanā un veiksmīgā īstenošanā, jo īpaši pamatojoties uz Lisabonas stratēģiju, kurā īpašs uzsvars likts uz sieviešu nodarbinātību, darba, ģimenes un privātās dzīves labāku saskaņošanu, kā arī nodarbinātību un jauniešu integrāciju.

With this in mind, the Commission welcomes the initiative for a European Alliance for Families announced by the Spring European Council. Starting with a description of recent trends in national policies supporting family life, this Communication emphasises the contribution of the Lisbon Strategy to these developments (section 2) before proposing instruments to allow the European Alliance to develop as a platform for research and exchanges (section 3). It constitutes the first stage in a European response to the challenges laid down by demographic change.

Šo apsvērumu dēļ Komisija atzinīgi vērtē pavasara Eiropadomē pausto iniciatīvu par Eiropas ģimeņu aliansi. Balstoties uz aprakstu par jaunākajām izmaiņām valstu ģimenes dzīves atbalsta politikās, šajā paziņojumā uzsvērts Lisabonas stratēģijas devums šajā attīstībā (2§), kā arī piedāvāti instrumenti, lai Eiropas alianse varētu veidoties kā pētījumu un apmaiņas platforma (3§). Šī alianse ir Eiropas piedāvātās atbildes pirmais posms, risinot demogrāfisko izmaiņu jautājumu.

2. PUBLIC POLICIES IN SUPPORT OF FAMILY LIFE: THE IMPORTANCE OF PROMOTING EMPLOYMENT AND EQUAL OPPORTUNITIES

2. VALSTS POLITIKAS ģIMENES DZīVES ATBALSTAM: NODARBINāTīBAS UN IESPēJU VIENLīDZīBAS VEICINāšANAS NOZīME

Member States are committed to adapting their policies in support of family life to take account of demographic ageing, changes in living conditions and the growing diversity in family relationships[3]. Although the responsibility for family policies remains with the Member States, the European Union’s policies on employment and equal opportunities nevertheless have a substantial impact on the quality of family life.

Dalībvalstis ir apņēmušās pielāgot savu ģimenes dzīves atbalsta politikas, lai ņemtu vērā iedzīvotāju novecošanos, dzīves apstākļu izmaiņas un ģimenes saišu pieaugošo daudzveidību[3]. Lai gan atbildību par ģimenes politiku nes dalībvalstis, tomēr Eiropas Savienības politikai nodarbinātības un iespēju vienlīdzības jautājumos ir nozīmīga ietekme uz ģimenes dzīves kvalitāti.

2.1. A general movement towards adaptation of family policies by the Member States

2.1. Dalībvalstu uzsāktā vispārējā ģimenes politikas pielāgošana

European observation tools such as MISSOC suggest that the various policies in support of family life in the Member States of the European Union currently comprise three main axes:

Ar Eiropas uzraudzības instrumentu, piemēram, MISSOC , palīdzību redzams, ka pašlaik Eiropas Savienības daudzveidīgo ģimenes dzīves atbalsta politiku trīs galvenās dimensijas ir šādas:

- compensation for direct and indirect costs associated with the family (benefits or tax relief for those responsible for children or other dependent persons);

- ar ģimeni saistīto tiešo un netiešo izdevumu atlīdzība (pabalsti vai nodokļu atvieglojumi par aprūpē esošiem bērniem vai apgādājamām personām);

- parent help services in the form of education and care for young children, care and supervision for older children and, increasingly, services for dependent people in an ageing society;

- atbalsta dienesti vecākiem mazu bērnu izglītībai un aprūpei, lielāku bērnu uzņemšanai un atbalstam, kā arī aizvien vairāk dienestu, kas novecojošā sabiedrībā atbalsta apgādājamās personas;

- organisation of working and employment conditions (appropriate work schedules and leave) and access to services at local level.

- darba un nodarbinātības apstākļu pielāgošana (pateicoties saskaņotam darba laikam un brīvdienām) un pieejas pakalpojumiem organizēšana vietējā līmenī.

These three axes have developed very differently from one Member State to another. For example, expenditure on family benefits and childcare services averages 2.1% of GDP in the Union (EU-25)[4], but varies between 0.7% and 3.9% depending on the country, with lower levels in the southern European countries (which tend to rely particularly on solidarity within the family) and higher levels in the Nordic and continental countries.

Šīs trīs dimensijas dalībvalstīs ir attīstījušās ļoti atšķirīgos veidos. Tādējādi ģimenes un bērnu aprūpes dienestu izdevumi sasniedz vidēji 2,1 % no Eiropas Savienības (ES–25) IKP[4], taču tie svārstās atkarībā no valsts 0,7 % līdz 3,9 % robežās, Eiropas dienvidu daļā šis rādītājs ir salīdzinoši zems, kas norāda uz īpašu solidaritāti ģimenes lokā, bet Eiropas ziemeļu un kontinentālajā daļā šis rādītājs ir augstāks.

However, taking account of a rapidly developing social and cultural context, Member States have started to adapt, moving in three directions:

Tomēr, ņemot vērā sociālā un kultūras konteksta straujo attīstību, dalībvalstis ir uzsākušas šo politiku pielāgošanu trīs galvenajos virzienos.

- Family policies are now part of a broader set of public measures which all have an influence on family situations, notably policies in the fields of education, social and occupational inclusion of young people, employment, housing, transport, health and, of course, civil law, which governs people’s obligations to the other members of their family.

- Tagad ģimenes politikas iekļaujas sabiedriskajā rīcībā, kurai ir ietekme uz ģimeņu situāciju, tas īpaši attiecas uz izglītības politiku, jauniešu sociālo un profesionālo integrāciju, nodarbinātību, mājokļu jautājumu, transportu, veselību, kā arī, protams, civiltiesībām, kuras nosaka ģimenes locekļu savstarpējos pienākumus.

- How action is taken is changing, with a trend towards the decentralisation of activities, individualisation of rights and benefits, and targeting of expenditure to increase the incentive to work and ensure a lasting escape from poverty situations. This trend manifests itself notably in a revision of derived rights linked to the family status and the promotion of individual rights in social protection systems. These systems are also being adapted so as not to penalise women (whose rate of occupational activity in the past has been low) and thus avoid a further deterioration in the poverty situation affecting women in the older generations[5].

- Mainās rīcības veids, tā ir vairāk vērsta uz darbības īstenošanas decentralizāciju, tiesību un pabalstu individualizēšanu un izdevumu mērķu noteikšanu, lai palielinātu darba stimulu un nodrošinātu ilgstošu izkļūšanu no nabadzības. Šīs izmaiņas konkrēti izpaužas kā atvasināto tiesību, kas saistītas ar ģimenes stāvokli, pārskatīšana un individuālo tiesību sekmēšana sociālās aizsardzības sistēmās. Tās arī tiek pielāgotas, lai nenostādītu neizdevīgā stāvoklī sievietes, kuru iesaistes līmenis profesionālajā darbā agrāk bija zems, un tādējādi izvairītos no nabadzības palielināšanās, kas skar vecāku paaudžu sievietes[5].

- Finally, family policies are increasingly taking account of the changes in aspirations and practices concerning the respective roles of men and women in society, in terms of women participating in employment without major interruptions and men's increased participation in family and domestic responsibilities, thus contributing to equality between men and women through the economic autonomy of the latter.

- Visbeidzot, ģimenes politikās aizvien vairāk ņem vērā izmaiņas vēlmēs un paradumos saistībā ar vīriešu un sieviešu attiecīgo lomu sabiedrībā, t.i., sieviešu nodarbinātība bez būtiskiem pārtraukuma posmiem un vīriešu pieaugoša dalība ģimenes un mājas pienākumos, tādējādi ar sieviešu ekonomisko patstāvību veicinot dzimumu līdztiesību.

These trends are welcomed by Europeans, who remain deeply attached to family life[6]. One study carried out by the Robert Bosch Foundation in 12 countries between 1999 and 2003 found that the main wish was for a more extensive range of collectively provided care services for children and dependent people, particularly elderly people (see Annex 7).

Eiropieši, kas ģimenes dzīvei joprojām pievērš lielu uzmanību, šīs izmaiņas pieņem labvēlīgi[6]. No 1999. līdz 2003. gadam divpadsmit valstīs Roberta Boša fonda veiktais pētījums liecina, ka eiropieši vispirms pauž vēlmi, lai būtu lielāks bērnu un apgādājamo personu kolektīvo aprūpes dienestu skaits, un tas jo īpaši attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem (skatīt 7. pielikumu).

2.2. The importance of promoting employment and equal opportunities

2.2. Nodarbinātības un iespēju vienlīdzības veicināšanas nozīme

A question that is often asked is how to identify the most efficient family policies. The reply must take account of the variety of objectives assigned to these policies by the countries of Europe. Sometimes, the priority is to increase the number of births by helping couples to achieve their family plans. In other countries, support for family life is part of a general project to promote citizens’ well-being by ensuring equal opportunities for all. Some countries see measures to combat poverty among certain families or reduce income inequalities as the main issue. Finally, often at the level of a region or municipal area, the aim is to create a framework conducive to family life with a view to attracting or retaining skilled labour.

Bieži tiek uzdots jautājums par to, kāda ir visefektīvākā ģimenes politika. Atbildot jāņem vērā dažādie mērķi, ko Eiropas valstis ir noteikušas šīm politikām. Dažās valstīs galvenais mērķis ir palielināt dzimstību, palīdzot pāriem īstenot ģimenes projektu. Citās valstīs atbalsts ģimenes dzīvei ir saistīts ar vispārēju projektu par pilsoņu labklājības veicināšanu, nodrošinot iespēju vienlīdzību visiem. Vēl citām valstīm galvenais mērķis ir nabadzības apkarošana noteiktās ģimenēs vai ienākumu nevienlīdzības samazināšana. Visbeidzot, bieži vien reģiona vai pašvaldības līmenī par mērķi tiek izvirzīta ģimenes dzīvei labvēlīgas vides izveide, lai piesaistītu vai saglabātu kvalificētu darbaspēku.

However, an empirical comparison shows that the countries which have implemented global policies to promote equality between women and men, have developed integrated systems for the supply of services and individual entitlement to parental leave for both men and women, have invested in the quality of childcare services[7] and have moved towards the more flexible organisation of working time generally have both high birth rates and high levels of female employment. Promoted by a great range of stakeholders, these initiatives in the Member States bring together government, local and regional authorities and social partners, sometimes under the heading of corporate social responsibility, in conjunction with associations and civil society organisations.

Tomēr empīrisks salīdzinājums liecina, ka tajās valstīs, kuras īstenojušas vispārēju dzimumu līdztiesības politiku, izveidojušas integrētas pakalpojumu piedāvājumu sistēmas un individuālās tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu gan vīriešiem, gan sievietēm, veikušas ieguldījumu bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātē[7], kā arī sekmējušas elastīgāka darba laika piemērošanu, parasti ir gan augsts dzimstības, gan sieviešu nodarbinātības līmenis. Dalībvalstīs šīs iniciatīvas, kuras īsteno ļoti dažādi dalībnieki, apvieno valdību, reģionālās un vietējās iestādes, sociālos partnerus, reizēm iekļaujoties uzņēmuma sociālās atbildības jomā, sadarbībā ar asociācijām un pilsonisko sabiedrību.

The Scandinavian countries have the highest rates of female employment. In Sweden and Denmark more than 80% of women aged 25–54 have a job. The lowest rates are observed in the Mediterranean countries. Fertility rates are also above average in the countries which at a very early stage developed policies to balance professional and family life to the benefit of gender equality.

Skandināvijas valstīs ir visaugstākais sieviešu nodarbinātības līmenis, Zviedrijā un Dānijā strādā 80 % sieviešu vecumā no 25 līdz 54 gadiem (turpretim zemākais nodarbinātības līmenis ir Vidusjūras valstīs). Arī vidējais auglības līmenis ir augstāks tajās valstīs, kuras jau no paša sākuma izstrādāja darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politiku, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem labvēlīgu politiku.

Arrangements designed to improve the balance between professional and family/private life mean that women do not have to choose between a career and the quality of their family life and contribute thus both to the realisation of family plans and the employment of women. Similarly, reducing pay disparities between men and women also play a role in encouraging the fairer sharing of family and domestic responsibilities.

Ar noteikumiem, kuru mērķis ir saskaņot no vienas puses darba dzīvi, bet no otras — ģimenes un privāto dzīvi, ir panākts tas, ka sievietēm nav jāizvēlas starp profesionālo karjeru un savas ģimenes dzīves kvalitāti, tādējādi tie sniedz palīdzību gan ģimenes projektu īstenošanā, gan sieviešu nodarbinātības jautājumos. Tāpat arī vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību samazinājumam ir sava nozīme ģimenes un mājas pienākumu labākas sadales veicināšanā.

2.3. The role of European Union employment and equal opportunities policies in the quality of family life

2.3. Eiropas Savienības nodarbinātības un iespēju vienlīdzības politikas nozīme ģimenes dzīves kvalitātē

Family policies are the exclusive responsibility of the Member States. However, the European Union has always endeavoured to take account of the impact of its own policies on family relationships and family members’ quality of life. The Lisbon Strategy now offers a framework for the modernisation of family policies through the promotion of equal opportunities and in particular through a better reconciliation of work and private/family life which contributes to female labour force participation.

Ģimenes politikas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Tomēr Eiropas Savienība vienmēr ir centusies ņemt vērā savu politiku ietekmi uz ģimenes saitēm un ģimenes locekļu dzīves kvalitāti. Lisabonas stratēģija ar iespēju vienlīdzību nodrošina pamatu ģimenes politiku modernizēšanai un jo īpaši darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanas uzlabošanai, kas veicina sieviešu nodarbinātību.

Community legislation has long taken account of the requirements of family life and corresponding rights. Its implementation concerning the freedom of movement for people and workers in Europe has led to the coordination of statutory social security schemes[8] (which include family benefits) and the right to family reunification for workers in the European Union, including immigrants from third countries, with own rights for spouses and children[9]. More recently, the European Union’s concern for children has led to the introduction of measures to ensure children’s rights to a family and protection[10] (including, in particular, rights in terms of protection of the image, programmes to prevent violence against children, measures to provide them with a safe environment, etc.).

Kopienas tiesībās jau ilgu laiku tiek ņemtas vērā ģimenes dzīves prasības un attiecīgās tiesības. Īstenojot tiesības attiecībā uz personu un darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, Eiropā tika izveidota obligāto sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija[8] (kas ietver ģimenes pabalstus) un tiesības uz darba ņēmēju ģimeņu atkalapvienošanos Eiropas Savienībā; tas attiecas arī uz imigrantiem no trešām valstīm, ar īpašām tiesībām viņu dzīvesbiedriem un bērniem[9]. Nesen Eiropas Savienība, rūpējoties par bērnu nākotni, ieviesa pasākumus, kuru mērķis ir ievērot bērna tiesības uz ģimeni un aizsardzību[10] (jo īpaši iekļaujot tiesību uz paša attēlu aizsardzību, programmas vardarbības pret bērniem apkarošanai, pasākumus bērnu vides drošībai utt.).

In order to ensure equal access to employment for women and men, the balancing of family, private and professional life has become a major thrust of European employment policies. Since 1992 the Community acquis has included a legislative framework for the protection of pregnant workers and the provision of maternity leave[11]. Similarly, one of the first results of the European social dialogue was the introduction of a parental leave entitlement[12]. The importance of achieving this balance — essential for the economic independence of women and equality between men and women — is now reflected by the Commission’s “Roadmap for equality between women and men 2006–2010”[13] and the European Pact for Gender Equality[14] approved by the Member States at the European Council on 23–24 March 2006.

Lai nodrošinātu iespēju vienlīdzību sieviešu un vīriešu piekļuvei darbam, ģimenes, privātās un darba dzīves saskaņošana ir kļuvusi par Eiropas nodarbinātības politiku būtisku faktoru. Kopš 1992. gada acquis communautaire ir papildināts ar strādājošo grūtnieču aizsardzības un dzemdību atvaļinājuma izveides tiesisko regulējumu[11]. Tāpat arī viens no Eiropas sociālā dialoga pirmajiem rezultātiem bija saistīts ar tiesībām bērna kopšanas atvaļinājuma jautājumā[12]. Šī saskaņošana kā sieviešu ekonomiskās neatkarības un dzimumu līdztiesības būtisks nosacījums parādās gan Komisijas Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam[13], gan Eiropas dzimumu līdztiesības paktā[14], kuru dalībvalstis apstiprināja Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. marta sanāksmē.

2.4. The Lisbon Strategy, the driving force for balancing professional, family and private life

2.4. Lisabonas stratēģija — pamats pamudinājumam saskaņot darba, ģimenes un privāto dzīvi

With a view to raising female participation in employment, the balancing of professional, family and private life is an integral part of the Lisbon Strategy. This is expressed particularly in the childcare targets adopted by the European Council in 2002. It is also reflected in the integrated guidelines for employment and growth adopted in 2005, which include an approach geared to the life-cycle, meaning that employment policies should better reflect changing family life conditions throughout a person’s lifetime. Finally, the Open Method of Coordination in the fields of social protection and social inclusion developed under the Lisbon Strategy devotes special attention to improving the situation of poor children and their families, the modernisation of pension schemes to take more account of new forms of work and career breaks, and long-term care for dependent people. The equal opportunities perspective thus nurtures the development of the Lisbon Strategy, as will be emphasised by several initiatives to be launched in 2007 and 2008:

Lai palielinātu strādājošo sieviešu skaitu, darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošana ir Lisabonas stratēģijas daļa. Tas jo īpaši redzams Eiropadomes 2002. gadā pieņemtajos mērķos bērnu aprūpes jautājumos. Tas arī atspoguļojas 2005. gadā pieņemtajās integrētajās pamatnostādnēs par nodarbinātību un izaugsmi, kurās iekļauta uz dzīves ciklu orientēta pieeja; tādējādi nodarbinātības politikai vajadzētu labāk pielāgoties ģimenes dzīves apstākļiem atkarībā no personas vecuma. Visbeidzot, Lisabonas stratēģijas ietvaros sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā tika izstrādāta atklātā koordinācijas metode. Tajā īpaša uzmanība pievērsta nabadzīgu bērnu un viņu ģimenes stāvokļa uzlabošanai, pensiju sistēmas modernizācijai, lai labāk ņemtu vērā jauno darba raksturu un pārtraukumus karjerā, kā arī apgādājamo personu ilgtermiņa aprūpei. Iespēju vienlīdzības perspektīva tādējādi ir neatņemama Lisabonas stratēģijas attīstības daļa, kā tas uzsvērts vairākās iniciatīvās, kuras uzsāks 2007. un 2008. gadā.

- In parallel to this Communication, the Commission will launch a second phase of consultation of the social partners, asking for their opinions on the content of possible legislative and non-legislative proposals designed to help achieve a better balance.

- Komisija vienlaikus ar šā paziņojuma izstrādi uzsāks sociālo partneru konsultāciju otro posmu, tos aicinot izteikties par iespējamo likumdošanas vai cita veida priekšlikumu saturu, kuru mērķis ir saskaņas uzlabošana.

- A series of measures will be implemented throughout 2007 in order to comply with the mandate from the European Council, which on several occasions has called on the European Union and its Member States to place special emphasis on tackling child poverty.

- Lai izpildītu Eiropadomes uzdevumu, kura Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir atkārtoti prasījusi īpašu uzmanību pievērst bērnu nabadzības apkarošanai, 2007. gadā tiks veikta virkne darbību.

- The Commission will give thought to the quality of services for elderly dependent people and protection against ill-treatment, as well as measures which could be taken at European level, in cooperation with the Member States, to speed up the development and modernisation of infrastructures and services needed to contend with demographic ageing.

- Komisija pārdomās jautājumu par apgādājamo vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumu kvalitāti un par aizsardzību pret vardarbību, kā arī par pasākumiem, kurus, sadarbojoties ar dalībvalstīm, varētu veikt Eiropas līmenī, lai paātrinātu to infrastruktūru un dienestu izveidi un modernizāciju, kuri paredzēti novecošanas problēmas risināšanai.

- The ongoing consultation intended to shed more light on social reality on European societies[15] will provide new information which can help shape the approach of the responses which Community policies will be able to provide to requirements in terms of equal opportunities and access for all generations to care services.

- Pašlaik notiekošā apspriešanās labākai Eiropas sabiedrību realitātes izpratnei[15] sniegs jaunas norādes, kā Kopienas politikas varētu labāk risināt jautājumu par iespēju vienlīdzību un visu paaudžu piekļuvi aprūpes pakalpojumiem.

Every two years, on the basis of the national reports produced in connection with the Lisbon Strategy, the European Commission’s Annual Progress Report will devote a chapter on the Union’s state of preparedness in the face of demographic challenges[16].

Reizi divos gados Eiropas Komisijas gada progresa ziņojumā iekļaus atsevišķu nodaļu, kas izstrādāta, pamatojoties uz valstu ziņojumiem attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, par to, kā Eiropas Savienība gatavojas risināt demogrāfiskās problēmas[16].

3. EUROPEAN ALLIANCE FOR FAMILIES

3. EIROPAS ģIMEņU ALIANSE

The European Alliance for Families, launched by the Spring European Council, will first of all take the form of a platform for exchanges and knowledge concerning pro-family policies and best practices in the Member States, with a view to meeting the challenges of demographic change. In order to establish this platform the Commission, starting in 2007, will develop tools to facilitate the systematic exchange of best practices and research (section 3.1).

Eiropas ģimeņu alianse, ko uzsāka pavasara Eiropadomi, tiks veidota, galvenokārt, kā apmaiņas un zināšanu platforma par politikām, kas ir labvēlīgas ģimenēm, un dalībvalstu labākajām praksēm, kuru mērķis ir risināt demogrāfisko izmaiņu jautājumus. Šīs platformas izveidei Komisija 2007. gadā uzsāks instrumentu izstrādi, lai sistematizētu apmaiņu ar labāko praksi un pētījumiem (§3.1.).

Through the European Alliance for Families, the Commission intends to foster extensive cooperation and partnership between all stakeholders in order to achieve a better balancing of professional, family and private life. Going beyond the initiatives taken by the social partners at European Union level, the Commission is calling on Member States to develop partnerships with a view to facilitating the balancing of professional, family and private life, making use of new resources made available by the Structural Funds (section 3.2).

Turklāt ar Eiropas ģimeņu aliansi Komisija vēlas veicināt attiecīgo dalībnieku sadarbību un partnerību, lai labāk saskaņotu darba, ģimenes un privāto dzīvi. Paralēli sociālo partneru Eiropas Savienības mērogā veiktajām iniciatīvām, Komisija aicina dalībvalstis veicināt partnerību, lai labāk saskaņotu darba, ģimenes un privāto dzīvi, izmantojot struktūrfonda sniegtos jaunos līdzekļus (§3.2.).

At the third European Demographic Forum scheduled for 2010, the Commission will report on what the European Alliance for Families has achieved.

Komisija saistībā ar Eiropas 3. forumu par demogrāfiju, kas paredzēts 2010. gadā, sagatavos ziņojumu par Eiropas ģimeņu aliansē īstenoto.

3.1. A platform for the systematic exchange of best practices and research

3.1. Labākās prakses un pētniecības sistematizācijas platforma

Given the wide variety of family policies, the European Union offers an excellent forum for the exchange of best practices in the field of public policy and for an in-depth examination of their impacts. In this connection the Commission will establish:

Tā kā pastāv liela ģimenes politiku daudzveidība, Eiropas Savienība piedāvā īpašu iespēju apmainīties ar labāko praksi sabiedriskās kārtības jautājumos, kā arī veikt padziļinātu pētījumu par to ietekmi. Šajā sakarā Komisija izveidos

1. A high-level group of government experts on demographic issues

1. Valsts augsta līmeņa speciālistu grupu demogrāfiskos jautājumos

In parallel to this Communication, the Commission is setting up the high-level group of government experts on demographic issues envisaged by the Communication on the demographic future of Europe. The group’s task is to advise the Commission on the preparation of reports and of the Demographic Forum (to be held every two years) and to assist with analyses and exchanges of experience as described below.

Vienlaikus ar šā paziņojuma pieņemšanu Komisija izveido valsts augsta līmeņa speciālistu grupu demogrāfijas jautājumos, kas paredzēta paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni. Šīs grupas uzdevums ir sniegt Komisijai ieteikumus, sagatavojot ziņojumus un reizi divos gados notiekošos forumus par demogrāfiju, un palīdzēt iepriekš minētā novērtējuma un pieredzes apmaiņas īstenošanā;

2. European, national, regional and local forums and networks

2. Eiropas, valsts, reģionālos un vietējos forumus un tīklus

Every two years, a European Demographic Forum will be organised by the Commission to take stock of the demographic situation and implementation of the orientations proposed by the Communication on the demographic future of Europe. The first forum was held in October 2006, and the next is scheduled for autumn 2008. Forums will be encouraged and supported at national, regional or local levels. The “Regions for economic change” initiative[17] makes explicit provision for the possibility of actively supporting measures in this field at regional and local levels.

Komisija reizi divos gados organizēs Eiropas forumu par demogrāfiju, lai novērtētu demogrāfisko situāciju un paziņojumā par Eiropas demogrāfisko nākotni piedāvāto ierosinājumu īstenošanu. Pirmais forums notika 2006. gada oktobrī, nākamais paredzēts 2008. gada rudenī. Forumi tiks veicināti un atbalstīti gan valsts, gan reģionālā vai vietējā līmenī. Iniciatīvā „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” [17] skaidri paredzēta iespēja reģionālā vai vietējā līmenī aktīvi atbalstīt rīcību šajā jomā;

3. An observatory of best practices

3. Labākās prakses novērošanas centru

The Commission will invite the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions to set up an observatory of best family policy practices. The information collected by the observatory will provide basic material for the European and decentralised forums.

Komisija aicinās Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu izveidot labākās prakses novērošanas centru ģimenes politikas jautājumos. Šajā novērošanas centrā iegūto informāciju izmantos Eiropas un vietēja līmeņa forumos;

4. Research tools

4. Pētniecības sistēmas

The 7th Framework Programme for Research and Technological Development makes it possible to continue to support research on questions relating to demography and families by providing funding for specific activities in this field and horizontal funding to take account of all the effects of demographic change on social structures. This Framework Programme, as well as the Competitiveness and Innovation Framework Programme, can also help families by mobilising information and communication technologies for enhancing the autonomy and quality of life of older people.

Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiskās attīstības jomā ļauj turpināt gan atbalstīt pētījumus demogrāfijas un ģimenes jautājumos ar konkrētu darbību finansējumu šajā jomā, gan arī transversāli, lai ņemtu vērā visu demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz sociālajām struktūrām. Šī pamatprogramma, kā arī jauninājumu un konkurētspējas pamatprogramma varēs arī palīdzēt ģimenēm, mobilizējot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, lai veicinātu vecāka gadagājuma personu patstāvību un dzīves kvalitāti.

The Commission will also cooperate on the development of the OECD’s family database and will work on family policy analysis tools with a view to making them available to the Member States so that they can assess the efficiency of their policies in the light of the overall goals (families having their desired number of children, gender equality and, more broadly, equal opportunities and social inclusion, especially for children). A Eurobarometer survey on family situations and needs will be carried out in 2008.

Komisija tāpat sadarbosies, lai pilnveidotu ESAO izveidoto datu bāzi par ģimenēm, un izstrādās ģimenes politikas analīzes instrumentus, lai tos varētu nodot dalībvalstu rīcībā. Šie analīzes instrumenti ļaus novērtēt politiku efektivitāti attiecībā uz visiem īstenojamiem mērķiem (vēlamais bērnu skaits, dzimumu līdztiesība un, plašākā mērogā, iespēju vienlīdzība un sociālā integrācija, jo īpaši attiecībā uz bērniem). Eirobarametrs 2008. gadā veiks aptauju par ģimeņu situāciju un to vajadzībām.

3.2. Utilisation of the European Structural Funds

3.2. Eiropas struktūrfondu mobilizācija

As demonstrated by the experience of the EQUAL programme[18] and the conference organised by the European Commission in January 2007 on initiatives by regions to meet the demographic challenge, a large number of existing pilot experiments can inspire the implementation of new national or local activities to support equal opportunities and the balancing of professional and family life. The Community strategic guidelines on cohesion 2007–2013[19] recommend such innovations, to the extent that they aim at adaptation to demographic change[20]. The Commission therefore calls on the Member States to ensure that the operational programmes they have submitted can support such activities. To this end, it will prepare a practical guide for local and regional stakeholders with assistance from the above-mentioned group of government experts, in order to help Member States to implement in practice the measures they have decided on in order to foster the balancing of professional, family and private life and improve the quality of life. Such decentralised activities will be the subject of a debate at the next European Demographic Forum.

Kā liecina EQUAL programmā[18] gūtā pieredze un konference par reģionu iniciatīvām demogrāfisko problēmu risināšanā, kuru Eiropas Komisija organizēja 2007. gada janvārī, ir daudz tādu eksperimentālu pieredžu, kas var iedvesmot jaunu darbību īstenošanu valsts vai vietējā līmenī, kuru mērķis ir atbalstīt iespēju vienlīdzību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam[19] ir ieteikti šādi jauninājumi, ciktāl tie attiecas uz pielāgojumiem demogrāfiskām izmaiņām[20]. Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to iesniegtās rīcības programmas var atbalstīt šādas darbības. Šim mērķim Kopiena ar iepriekš minētās valstu speciālistu grupas palīdzību sagatavos rokasgrāmatu, kas paredzēta vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, lai palīdzētu dalībvalstīm konkrēti īstenot plānotos pasākumus, lai veicinātu darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu un uzlabotu dzīves kvalitāti. Šīs decentralizētās darbības tiks apspriestas nākamajā Eiropas forumā par demogrāfiju.

4. CONCLUSIONS

4. SECINāJUMI

National family policies will strengthen solidarity between generations by encouraging a better response to the needs of families as regards childcare and dependency care and a more balanced distribution of family and domestic responsibilities. The anticipated outcome is a better quality of life for all, as well as a situation which is more conducive to the fulfilment of family plans. The new orientations for family policies will also contribute to growth and employment, notably by facilitating female labour force participation.

Lai labāk risinātu ģimenes vajadzības bērnu un apgādājamo personu aprūpes jautājumos, kā arī līdzsvarotu ģimenes un mājas pienākumu sadali, valsts ģimenes politikas nostiprinās paaudžu solidaritāti. Tā var visiem nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, kā arī labvēlīgākus apstākļus ģimenes projekta īstenošanai. Ģimenes politikas jaunās pamatnostādnes tāpat palīdzēs atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši atvieglojot sieviešu nodarbinātību.

Through the emphasis placed on equality between men and women and equal opportunities more generally, the Lisbon Strategy constitutes a suitable framework of support for the development of national family policies. However, the main responsibilities lie with the Member States. Through the European Alliance for Families, whose exchange arrangements and research project are wholeheartedly encouraged by the Commission, this modernisation is becoming an issue of common interest.

Lisabonas stratēģija, liekot uzsvaru uz dzimumu līdztiesību un, plašākā mērogā, uz iespēju vienlīdzību, ir atbilstīgs pamats šim valsts politiku izstrādes atbalstam. Tomēr galveno atbildību nes dalībvalstis. Ar Eiropas ģimeņu aliansi, kuras dialoga un pētījumu projektu Komisija pilnībā atbalsta, šī modernizācija kļūst par vispārējas nozīmes jautājumu.

ANNEX - MAIN EUROPEAN DATA ON FAMILIES AND FAMILY POLICIES

The family as a support network 11

Mean actual and ideal number of children, by country. Women aged 40 to 54 12

Frequency of care and housework by sex, age and country groups (%) 13

Difference of employment rate for women with and without children 14

Provision of childcare in European countries in 2005 15

Social protection benefits targeted at family support in the EU 16

Preferences for family measures 17

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005 18

The family as a support network

From whom do you get support in the following situations? | If you needed help around the house when ill | If you needed advice about a serious personal or family member | If you were feeling a bit depressed and wanting someone to talk to | If you needed to urgently raise an important sum of money to face an emergency |

Women aged 18–34 | 42 | 4 | 53 | 4 | 9 | 88 |

Women aged 35–64 | 49 | 10 | 40 | 10 | 16 | 75 |

Women aged 65+ | 6 | 10 | 84 | 5 | 6 | 88 |

Men aged 18–34 | 17 | 7 | 77 | 2 | 8 | 90 |

Men aged 35–64 | 32 | 14 | 54 | 5 | 11 | 84 |

Men aged 65+ | 5 | 7 | 88 | 6 | 5 | 89 |

NMS-10 |

Women aged 18–34 | 52 | 5 | 44 | 6 | 14 | 80 |

Women aged 35–64 | 48 | 17 | 35 | 12 | 16 | 72 |

Women aged 65+ | 9 | 16 | 75 | 6 | 5 | 89 |

Men aged 18–34 | 28 | 9 | 62 | 3 | 14 | 83 |

Men aged 35–64 | 35 | 20 | 45 | 6 | 16 | 79 |

Men aged 65+ | 9 | 13 | 78 | 6 | 5 | 90 |

Q37a, b, c: How often are you involved in any of the following activities outside your paid work: a) Caring for and educating Children; c) Caring for elderly/disabled relatives?Note: the modalities ‘less often’ and ‘never’ are aggregated together.Source: EQLS, 2003; row percentages.

Difference of employment rate for women with and without children*

2005 |

EU25 | 14.2 |

EU15 | 13.2 |

EU10 | 19.5 |

BE | 2.1 |

CZ | 39.2 |

DK | 3.4 |

DE | 26.5 |

EE | 30.0 |

EL | 3.5 |

ES | 7.5 |

FR | 10.2 |

IE | 18.2 |

IT | 6.8 |

CY | 3.4 |

LV | 18.0 |

LT | 2.8 |

LU | 7.0 |

HU | 35.3 |

MT | 17.2 |

NL | 9.4 |

AT | 14.4 |

PL | 11.1 |

PT | -3.8 |

SI | -1.5 |

SK | 34.5 |

Fl | 17.5 |

UK | 21.2 |

* Difference in employment rates for women with children under 6 and women without children (age group 20-50).Source: EU Labour Force Survey – Spring data, LU 2003, 2004 and 2005: Annual average data. Data not available for SE.

Provision of childcare in European countries in 2005

Children cared for (by formal arrangements other than by the family) up to 30 hours / 30 hours or more per usual week as a proportion of all children of same age group

1 – 29h. | 30h. or + | 1 – 29h. | 30h. or + | 1 – 29h. | 30h. or + | (pre-primary included) |

EU Member States |

BE | More and better working part-time opportunities | 85.2 | Flexible working hours | 80.5 | Lower wage and income taxes | 80.2 |

CZ | An allowance at the birth of child | 90.5 | Lower wage and income taxes | 87.8 | Improved parental leave arrangements | 86.8 |

EE | A substantial decrease in the costs of education | 96.0 | A substantial rise in child allowance | 94.5 | Improved parental leave arrangements | 91.0 |

FI | Flexible working hours | 82.6 | Lower wage and income taxes | 79.5 | Financial support for parents taking care of their children | 79.3 |

DE | More and better working part-time opportunities | 89.9 | Flexible working hours | 89.3 | Better day-care facilities for children under 3 years old | 88.5 |

HU | Better housing for families | 94.9 | A substantial decrease in the costs of education | 93.7 | A substantial rise in child allowance | 92.3 |

IT | More and better working part-time opportunities | 89.2 | A substantial rise in child allowance | 89.2 | Lower wage and income taxes | 88.9 |

LT | An allowance at the birth of child | 95.9 | Financial support for parents taking care of their children | 95.7 | Improved parental leave arrangements | 94.7 |

NL | More and better working part-time opportunities | 78.9 | Flexible working hours | 72.0 | Improved parental leave arrangements | 71.2 |

PL | Child allowance dependent on family income | 92.5 | An allowance at the birth of child | 92.2 | Improved parental leave arrangements | 91.1 |

RO | Lower wage and income taxes | 98.2 | Improved parental leave arrangements | 97.9 | Better housing for families | 97.4 |

SI | Better housing for families | 97.8 | Better day-care facilities for children under 3 years old | 97.8 | Improved parental leave arrangements | 97.3 |

CY | Lower wage and income taxes | 95.9 | Improved parental leave arrangements | 93.7 | Flexible working hours | 91.5 |

Respondents up to 50 years old ("very in favour" and "somewhat in favour").The Demographic Future of Europe – Facts, Figures, Policies: Results of the Population Policy Acceptance Study (PPAS)- Survey with interviews of 34 000 Europeans in 14 countries from 1999 to 2003 – Federal Institute for population research and Robert Bosch Foundation 2006.

At-risk-of-poverty rates by household type, 2005

EU25 | 33s | 12s | 14s | 26s | 14s |

EU15 | 32s | 11s | 13s | 25s | 14s |

NMS10 | 38s | 15s | 19s | 36s | 17s |

BE | 36 | 9 | 10 | 21 | 17 |

BG | : | : | : | : | : |

CZ | 41 | 9 | 11 | 25 | 9 |

DK | 21 | 4 | 5 | 14 | 5 |

DE | 30 | 10 | 7 | 13 | 7 |

EE | 40 | 13 | 12 | 25 | 13 |

IE | 45 | 12 | 13 | 26 | 11 |

GR | 43 | 14 | 18 | 33 | 28 |

ES | 37 | 14 | 23 | 36 | 18 |

FR | 26 | 8 | 9 | 20 | 15 |

IT | 35 | 15 | 22 | 35 | 21 |

CY | 35 | 9 | 9 | 14 | 8 |

LV | 31 | 14 | 18 | 39 | 13 |

LT | 48 | 15 | 18 | 44 | 14 |

LU | 32 | 13 | 17 | 20 | 14 |

HU | 27p | 15p | 15p | 26p | 11p |

MT | 51 | 13 | 15 | 35 | 10 |

NL | 26 | 9 | 10 | 20 | 6 |

AT | 27 | 9 | 11 | 20 | 9 |

PL | 40 | 17 | 23 | 45 | 23 |

PT | 34 | 17 | 25 | 39 | 15 |

RO | 27 | 11 | 16 | 44 | 23 |

SI | 22p | 9p | 10p | 17p | 6p |

SK | 32 | 13 | 17 | 24 | 13 |

FI | 20 | 7 | 5 | 12 | 8 |

SE | 18 | 4 | 4 | 9 | 12 |

UK | 38p | 11p | 13p | 29p | 13p |

IS | 14 | 8 | 8 | 10 | 5 |

NO | 19 | 4 | 5 | 10 | 4 |

Source: Eurostat SILC(2005) Income data 2004; except for UK, income year 2005 and for IE moving income reference period (2004-2005); RO National HBS 2005, income data 2005.Notes: Risk-of-poverty defined as income below 60% of the median income.: = Not available.p = Provisional value.s = Eurostat estimation.

[1] The demographic future of Europe — from challenge to opportunity - COM(2006) 571.

[1] COM(2006) 571, Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju.

[2] First European Quality of Life Survey 2003. European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions.

[2] Pirmā Eiropas aptauja par dzīves kvalitāti 2003. gadā. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds.

[3] Social Situation Report 2005/6.

[3] Ziņojums par sociālo stāvokli (2005./2006. g.).

[4] Data on expenditure for families do not include tax benefits, expenditure on education (especially pre-school), or other measures intended to help families or to take account of family burdens (housing, social inclusion, etc.).

[4] Datos par ģimenes izdevumiem nav iekļauti nodokļu atvieglojumi, ar izglītību saistītie izdevumi (jo īpaši pirmskolas posmā) un citi ģimenēm labvēlīgi pasākumi vai pasākumi, kas ņem vērā ģimenes slogu (mājoklis, sociālā integrācija, …).

[5] ILO report on women and social security 1988.

[5] ILO ziņojums par sievietēm un sociālo drošību, 1988. gads.

[6] Eurobarometer 273 “European Social Reality”: family life is one of the values highlighted by Europeans when responding to surveys on well-being.

[6] Eirobarametrs 273 „Eiropas sociālā realitāte”: atbildēs par labklājību ģimenes dzīve ir viena no eiropiešu galvenajām izvirzītajām vērtībām.

[7] The OECD work on awakening awareness in and educating young children shows that the development of structures combining care and education is becoming a necessity that transcends its contribution to balancing family and professional life, as it contributes to combating exclusion and boosting the promotion of human capital from a very young age.

[7] ESAO veiktie pētījumi par intereses radīšanu mazos bērnos un to izglītību liecina, ka tādu struktūru uzlabošana, kas apvieno gan bērnu aprūpi, gan izglītību, kļūst par vajadzību, kas ir plašāka par ģimenes un darba dzīves saskaņošanas jautājumu, jo tās ļauj novērst izstumšanu un papildināt cilvēku pamatizglītību jau no agras bērnības.

[8] Communication from the Commission — Free movement of workers: achieving the full benefits and potential - COM(2002) 694.

[8] COM(2002) 694, Komisijas paziņojums „Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība — pilnībā izmantot priekšrocības un iespējas”.

[9] Council Directive 2003/86/EC on the right to family reunification. Council Directive 2004/38/EC on the right of citizens of the Union and their family members to move and reside freely within the territory of the Member States.

[9] Padomes Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos. Padomes Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.

[10] Towards an EU strategy on the rights of the child - COM(2006) 367.

[10] COM(2006) 367, Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām.

[11] Council Directive 92/85/EEC of 19 October 1992 on the introduction of measures to encourage improvements in the safety and health at work of pregnant workers and workers who have recently given birth or are breastfeeding (10th individual Directive within the meaning of Article 16(1) of Directive 89/391/EEC).

[11] Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).

[12] Council Directive 96/34/EC of 3 June 1996 on the framework agreement on parental leave concluded by UNICE, CEEP and the ETUC.

[12] Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/34/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu.

[13] SEC(2006) 275, 1.3.2006.

[13] SEC(2006) 275, pieņemts 2006. gada 1. martā.

[14] Presidency conclusions, 7775/1/06/ REV 1.

[14] Prezidentūras secinājumi, 7775/1/06/ REV 1.

[15] Social Reality Stocktaking - COM(2007) 63.

[15] COM(2007) 63, Sociālās realitātes analīze.

[16] See COM(2006) 571.

[16] Skatīt COM(2006) 571.

[17] Communication from the Commission Regions for economic change - COM (2006) 675, 8.11.2006.

[17] Komisijas paziņojums „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” COM(2006) 675, 8.11.2006.

[18] Reports on activities financed by the European Social Fund relating to the balancing of professional life and family life in order to promote gender equality, particularly in the context of the transnational programme EQUAL, can be consulted on the European Commission’s website.

[18] Apkopojums par Eiropas struktūrfonda finansēto darbību darba un ģimenes dzīves saskaņošanas jautājumos, dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo īpaši saistībā ar starptautisko programmu EQUAL, ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

[19] Proposal for a Council Decision on Community strategic guidelines on cohesion - COM(2006) 386.

[19] COM(2006) 386, Priekšlikums Padomes lēmumam par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm.

[20] Regulation (EC) No 1081/2006 of 5 July 2006 on the European Social Fund includes the objective of “tackling the relevant dimensions and consequences of demographic changes n the active population of the Community”.

[20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulā (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu noteiktajos mērķos iekļauts šāds mērķis „jārisina tie demogrāfisko izmaiņu atbilstīgie aspekti un sekas, kas skar Kopienas aktīvos iedzīvotājus”.

Top

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
en	lv

Bilingual display

en

lv