[pic] | COMMISSION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES |

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Brussels, 14.2.2007

Briselē, 14.2.2007

COM(2007) 56 final

COM(2007) 56 galīgā redakcija

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

on scientific information in the digital age: access, dissemination and preservation {SEC(2007)181}

par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana {SEC(2007)181}

COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

on scientific information in the digital age: access, dissemination and preservation

par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana

INTRODUCTION

1. IEVADS

The present Communication comes from two policy strands, the i2010 digital libraries initiative and the Community policy on research. The digital libraries initiative aims to make information more accessible and usable in the digital environment. It follows up on a letter of 28 April 2005 by six Heads of State and Government asking the Commission to take necessary steps to improve access to Europe's cultural and scientific[1] heritage.

Šā paziņojuma pamatā ir divi politikas virzieni — i2010 digitālo bibliotēku ierosme un Kopienas politika pētniecības jomā. Digitālo bibliotēku ierosmes mērķis ir padarīt informāciju pieejamāku un izmantojamāku digitālajā vidē. Tā ir nākamais solis pēc sešu valstu un valdību vadītāju 2005. gada 28. aprīļa vēstules, kurā Komisiju lūdza veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas kultūras un zinātniskajam[1] mantojumam.

The Community policy on research looks to maximise the socio-economic benefits of research and development for the public good. The present Communication represents an initial step within a wider policy process addressing how the scientific publication system functions and what impact it has on research excellence. It comes at a strategic moment for European research with the launch of the Seventh Framework Programme (FP7) for 2007-2013 and the forthcoming Communication on developing the European Research Area (ERA).

Kopienas politikas pētniecības jomā mērķis ir pēc iespējas palielināt sabiedrības sociālekonomiskos ieguvumus no pētniecības un attīstības. Šis paziņojums ir pirmais solis plašāka politikas procesa kontekstā, kas risina jautājumu, kā darbojas zinātnisko publikāciju sistēma un kāda ir tās ietekme uz pētniecības izcilību. Tas tiek publicēts Eiropas pētniecībai stratēģiski svarīgā brīdī, kad uzsākta Septītā pamatprogramma (FP7) 2007.–2013. gadam un gaidāms Paziņojums par Eiropas pētniecības telpas ( ERA ) attīstīšanu.

This Communication's objective is to signal the importance of and launch a policy process on (a) access to and dissemination of scientific information[2] , and (b) strategies for the preservation of scientific information across the Union. To this end, it announces a series of measures at European level and points to the need for a continuing policy debate.

Šā paziņojuma mērķis ir norādīt uz šādu jautājumu nozīmi un uzsākt politikas procesu par tiem: a) piekļuve zinātniskajai informācijai un tās izplatīšana[2] un b) stratēģijas zinātniskās informācijas saglabāšanai ES mērogā. Šajā nolūkā paziņojumā izklāstīta virkne pasākumu Eiropas mērogā un norādīts uz nepieciešamību turpināt politikas debates.

These issues have a direct impact on Europe's capacity to compete through knowledge, a determining factor to reach the goals of the Lisbon agenda for competitiveness.

Šie jautājumi tieši ietekmē Eiropas spēju konkurēt, izmantojot zināšanas, kurai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Lisabonas programmas mērķus konkurētspējas jomā.

THE IMPORTANCE OF SCIENTIFIC INFORMATION

2. ZINāTNISKāS INFORMāCIJAS NOZīME

In order to become an increasingly competitive knowledge-based economy, Europe must improve the production of knowledge through research, its dissemination through education, and its application through innovation. All research builds on former work, and depends on scientists’ possibilities to access and share scientific publications and research data. The rapid and widespread dissemination of research results can help accelerate innovation and avoid duplication of research efforts, although some delay for the first use by researchers or for commercial purposes can be justified. The system by which scientific information is published is pivotal for its certification and dissemination, and thus has a major impact on research funding policies and on the excellence of European research.

Lai kļūtu par aizvien konkurētspējīgāku uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku, Eiropai ir jāuzlabo zināšanu jaunrade, veicot pētījumus, to izplatīšana ar izglītības palīdzību un to izmantošana jauninājumos. Visi pētījumi ir balstīti uz iepriekšējo darbu un ir atkarā no zinātnieku iespējām piekļūt zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem un dalīties tajos. Ātra un plaša pētījumu rezultātu izplatīšana var palīdzēt paātrināt jauninājumu radīšanu un izvairīties no pētījumos ieguldītā darba dublēšanas, kaut arī var būt attaisnojama neliela kavēšanās, ja tas ir nepieciešams pētniekiem pirmreizējas lietošanas vai komerciālu nolūku dēļ. Sistēmai, ar kuras palīdzību publicē zinātnisko informāciju, ir ļoti svarīga nozīme šīs informācijas apstiprināšanā un izplatīšanā, un tādēļ tā būtiski ietekmē pētījumu finansēšanas politiku un Eiropas pētniecības izcilību.

Public authorities fund around one third of European research[3] and therefore have a clear interest in optimising the scientific information system. The stakes for the European Community are high: between 2007 and 2013, the Community will invest some €50 billion in FP7.

Valsts iestādes finansē apmēram vienu trešdaļu no Eiropas pētniecības,[3] un tāpēc tās ir nepārprotami ieinteresētas optimizēt zinātniskās informācijas sistēmu. Eiropas Kopiena uz spēles ir likusi daudz: no 2007. līdz 2013. gadam Kopiena ieguldīs FP7 aptuveni 50 miljardus EUR.

ACCESS TO AND DISSEMINATION OF SCIENTIFIC INFORMATION IN THE DIGITAL AGE

3. PIEKļUVE ZINāTNISKAJAI INFORMāCIJAI UN TāS IZPLATīšANA DIGITāLAJā LAIKMETā

A system in transition: new markets, services and players

3.1. Sistēma pārejas posmā: jauni tirgi, pakalpojumi un dalībnieki

The rapidly increasing use of digital content in research and in the dissemination of knowledge is a main characteristic of modern science. The Internet makes instant access to and dissemination of scientific information possible and new information and communication tools offer innovative ways to add value. They have opened up new ways to use masses of data resulting from experiments and observations in the scientific process and to extract meaning from this data stored in repositories in combination with other scientific information resources. This leads to a "continuum" of the scientific information space from raw data to publications across different communities and countries.

Viena no mūsdienu zinātnes raksturīgākajām iezīmēm ir tā, ka strauji palielinās digitālā satura lietojums pētniecībā un zināšanu izplatīšanā. Internets dod iespēju nekavējoties piekļūt zinātniskajai informācijai un to ātri izplatīt, un jauni informācijas un saziņas līdzekļi piedāvā novatoriskus veidus, lai palielinātu vērtību. Tie sniedz jaunas iespējas, kā izmantot lielo daudzumu datu, kas iegūti zinātniskā procesa eksperimentos un novērojumos, un kā iegūt jēgu no šiem krātuvēs uzglabātajiem datiem saistībā ar citiem zinātniskās informācijas avotiem . Tas rada nepārtrauktu zinātniskās informācijas telpu — no neapstrādātiem datiem līdz publikācijām, iekļaujot dažādas kopienas un valstis.

Scientific journals traditionally hold a central role within the scientific information system. They are a vehicle for spreading research results and have a considerable impact on scientists' careers. The peer review process underpinning the selection of journal articles is its main quality control mechanism.

Zinātniskajiem žurnāliem tradicionāli ir centrālā loma zinātniskās informācijas sistēmā. Tie ir līdzeklis pētniecības rezultātu izplatīšanai, un tie nozīmīgi ietekmē zinātnieku karjeru. Salīdzinošās pārskatīšanas process, kas ir žurnālu rakstu izvēles pamatā, ir zinātniskās informācijas sistēmas galvenais kvalitātes kontroles mehānisms.

Technological change offers tremendous opportunities for Europe's scientific publishers. Over the past years, scientific publishers and other actors have made substantial investments in information technologies for online delivery, in the retro-digitisation of content, and in added-value services. About 90% of all science journals are now available online, in many cases via a subscription.

Tehnoloģiskās izmaiņas paver plašas iespējas Eiropas zinātniskajiem izdevējiem. Pēdējo gadu laikā gan zinātniskie izdevēji, gan citi dalībnieki ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus informācijas tehnoloģijās, kas nodrošina tiešsaistes piegādi, kā arī citā formātā pieejama satura pārveidošanā digitālā formātā un pievienotās vērtības pakalpojumos. Aptuveni 90 % no zinātniskajiem žurnāliem tagad ir pieejami tiešsaistē, daudzos gadījumos abonējot.

There are some 2 000 scientific journal publishers globally, producing about 1.4 million articles a year. Some 780 of these publishers are located in the EU, producing 49% of the total journal output. They employ some 36 000 persons directly in the EU and have a strong position in the world market.

Apmēram 2000 zinātnisko žurnālu izdevēju visā pasaulē publicē aptuveni 1,4 miljonus rakstu gadā. Apmēram 780 no šiem izdevējiem atrodas ES un publicē 49 % no visu žurnālu izlaides. Tie nodarbina aptuveni 36 000 cilvēkus ES teritorijā un ieņem nozīmīgu vietu pasaules tirgū.

An important recent trend has been the development of the open access movement, based on the viewpoint that access to publications and data should be improved in the Internet age. This movement aims to ensure immediate and free Internet access to research publications. A key milestone within this movement is the 2003 Berlin Declaration on Open Access to Knowledge in the Sciences and Humanities.

Nozīmīga nesena tendence ir atklātas piekļuves kustības attīstība, kas pamatojas uz viedokli, ka interneta laikmetā jāuzlabo piekļuve publikācijām un datiem. Šīs kustības mērķis ir nodrošināt tūlītēju un bezmaksas piekļuvi zinātniskajām publikācijām internetā. Būtisks atskaites punkts šai kustībai ir 2003. gada Berlīnes deklarācija par atklātu piekļuvi zināšanām eksaktajās un humanitārajās zinātnēs.

According to the Berlin Declaration, Open Access publication requires that authors grant free access to their scientific contributions, as well as the possibility to use them, subject to proper attribution of authorship. Moreover, a complete version of the work and supplemental materials should be deposited in at least one online repository. 196 research institutions have signed the declaration, which is still open for signature.

Saskaņā ar Berlīnes deklarāciju, izmantojot atklātas piekļuves izdevējdarbību, ir nepieciešams, lai autori atļautu par brīvu lasīt viņu zinātniskās publikācijas, kā arī tās izmantot, ievērojot atbilstīgos autorības norāžu noteikumus. Turklāt darba pilnīgai redakcijai un papildu materiāliem jābūt deponētiem vismaz vienā tiešsaistes krātuvē. 196 pētniecības iestādes ir parakstījušas šo deklarāciju; tā joprojām ir pieejama parakstīšanai.

The Open Access movement has resulted in publishers experimenting with the ‘author pays’ business model, which allows free online access to readers. This business model shifts publishing costs from the reader to the author, i.e. the author’s institution or funding body. There are also increasing numbers of so-called hybrid journals offering both reader pay and author pay solutions. Another model currently being experimented with foresees a critical mass of journals in a specific area moving towards open access, under the sponsorship of a consortium of funding bodies. An example is the Sponsoring Consortium for Open Access Publishing in Particle Physics led by CERN, the European Organisation for Nuclear Research. At present, open access journals account for about 10% of total journal output.

Atklātās piekļuves kustības rezultātā izdevēji eksperimentē ar „autors maksā” uzņēmējdarbības modeli, kas lasītājiem sniedz bezmaksas tiešsaistes piekļuvi. Šis uzņēmējdarbības modelis novirza publicēšanas izmaksas no lasītāja uz autoru, t.i., autora iestādi vai finansēšanas struktūru. Palielinās arī tā saukto „hibrīdžurnālu” skaits, kas piedāvā abas iespējas — maksā vai nu lasītājs, vai autors. Šobrīd izmēģina arī tādu modeli, ka noteiktā jomā kritiskā masa žurnālu pāriet uz atklāto piekļuvi, saņemot finansiālo nodrošinājumu no finansēšanas struktūru konsorcija. Piemērs tam ir Sponsorēšanas konsorcijs atklātas piekļuves izdevējdarbībai elementārdaļiņu fizikā ( Sponsoring Consortium for Open Access Publishing in Particle Physics ), ko vada CERN, Eiropas Kodolpētījumu organizācija. Šobrīd aptuveni 10 % no visiem izdotajiem žurnāliem ir atklātas piekļuves žurnāli.

A further development is the deposit of peer-reviewed and/or not yet peer-reviewed journal articles in freely accessible repositories organised by institution or discipline. In some cases, deposit occurs after an embargo period during which publishers can get a return on their investment (e.g. Cairn in France/Belgium). The length of the embargo period may vary between disciplines.

Nākamais attīstības solis ir salīdzinošās pārskatīšanas procesā pārbaudītu žurnālu rakstu un/vai vēl nepārbaudītu žurnālu rakstu deponēšana brīvi pieejamās krātuvēs, kuras organizē iestāde vai nozare. Dažos gadījumos deponē pēc embargo perioda, kura laikā izdevēji var saņemt atdevi no ieguldījumiem (piemēram, Cairn Francijā/Beļģijā). Embargo perioda ilgums dažādās nozarēs var būt atšķirīgs.

Some research funding agencies are active in developing policies recommending or mandating publication in open repositories of journal articles resulting from the research that they fund. Prominent examples are the Wellcome Trust and the National Institutes of Health. In the US Senate, a draft bill was recently introduced providing for federal agencies to develop public access policies.

Dažas pētījumu finansēšanas aģentūras attīsta politiku, ar kuru iesaka vai pilnvaro publicēt atklātas piekļuves krātuvēs žurnālu rakstus, kuri top aģentūru finansēto pētījumu rezultātā. Spilgti piemēri ir Wellcome Trust un Valsts veselības institūti ( National Institutes of Health ). ASV senātā nesen iesniedza likuma projektu, kurā paredz, ka federālās aģentūras izstrādās politiku publiskas piekļuves jomā.

The trends described have led to a debate on the scientific information system, with a focus on scientific journal articles. The key arguments used by stakeholders are summarised below.

Raksturotās tendences ir rosinājušas debates par zinātniskās informācijas sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot zinātnisko žurnālu rakstiem. Turpmāk ir apkopoti ieinteresēto personu galvenie argumenti.

Main arguments of researchers, research organisations, funding bodies, and libraries

Pētnieku, pētniecības organizāciju, finansēšanas struktūru un bibliotēku galvenie argumenti

- Open access can increase the impact of scientific research and innovation through improved access to and rapid dissemination of research results.

- Atklāta piekļuve var palielināt zinātnisko pētījumu un jauninājumu ietekmi, uzlabojot piekļuvi pētījumu rezultātiem un tos ātri izplatot.

- The Internet should br ing the costs of scientific publications down, but journal prices have increased. This affects access to scientific information .

- Internetam būtu jāsamazina zinātnisko publikāciju izmaksas, bet žurnālu cenas ir paaugstinājušās. Tas ietekmē piekļuvi zinātniskajai informācijai.

- The public purse pays for research, peer review (through reviewers’ salaries), and journals (e.g. through library budgets). It is natural that public actors should request a better return on their investment.

- Pētījumus, salīdzinošo pārskatīšanu (sedzot pētījumu pārskatītāju algas) un žurnālus (piemēram, piešķirot bibliotēku budžetus) apmaksā no publiskā finansējuma. Ir pašsaprotami, ka valsts sektora dalībnieki prasa lielāku ieguldījumu atdevi.

Main arguments of publishers

Galvenie izdevēju argumenti

- There is no access problem. Access to scientific information has never been better.

- Piekļuves problēmas nav. Piekļuve zinātniskajai informācija ir labāka kā jebkad iepriekš.

- Publishing has a cost. Publishers add considerable value to the research process by guaranteeing the quality of journal articles in the most efficient way possible.

- Publicēšana maksā. Izdevēji pievieno nozīmīgu vērtību pētniecības procesam, iespējami visefektīvākajā veidā garantējot žurnālu rakstu kvalitāti.

- The publishing market is highly competitive and does not require public intervention. An ill-conceived intervention may lead to ‘implosion’ of the current system without offering a clear and viable alternative.

- Izdevējdarbības tirgū ir liela konkurence, un tam nav nepieciešama valsts iejaukšanās. Kļūmīga iejaukšanās var radīt pašlaik pastāvošās sistēmas iekšēju sabrukumu, nepiedāvājot vietā skaidru un darboties spējīgu alternatīvu.

Issues and challenges

3.2. Jautājumi un problēmas

Organisational issues

Organizatoriskie jautājumi

A shift in the type of publishing business model commonly used may entail unforeseen organisational consequences. For example, in an 'author pays' model, costs for accessing research results are shifted from one part of the public institution (the library) to another (e.g. university departments). This may lead to transitional costs or to a temporary gap in the accessibility of scientific information.

Šobrīd plaši izmantotā izdevēju uzņēmējdarbības modeļa pārveide var radīt neparedzētas organizatoriskas sekas. Piemēram, „autors maksā” modelī izmaksas par piekļuvi pētījumu rezultātiem novirza no publiskā sektora vienas daļas (bibliotēkas) uz citu (piemēram, universitātes departamentu). Tas var radīt pārejas izmaksas vai pagaidu pārrāvumu zinātniskās informācijas pieejamībā.

The emergence of increasing numbers of repositories containing not only peer-reviewed articles, but also working papers, PhD theses, research data, etc raises further issues.

Tas, ka rodas arvien vairāk krātuves, kas uzglabā ne tikai salīdzinošās pārskatīšanas procesā pārbaudītus rakstus, bet arī darba dokumentus, PhD diplomdarbus, pētījumu datus utt., rada papildu jautājumus .

An example of this integrated approach is the DARE programme in the Netherlands. Its objective is to provide networked free access to the academic output from all universities. The basic infrastructure currently includes more than 100.000 scientific reports and research articles, and in a later phase will include experimental or observational data, and other digital objects such as video- and audio-files.

Piemērs šai integrētajai pieejai ir DARE programma Nīderlandē. Tās mērķis ir nodrošināt bezmaksas piekļuvi tīklā akadēmiskajai izlaidei no visām universitātēm. Pamatinfrastruktūra šobrīd iekļauj vairāk nekā 100 000 zinātniskos ziņojumus un pētniecības rakstus, un vēlākā posmā tā iekļaus eksperimentālos vai novērojumu datus un citus digitālos objektus, piemēram, video un audio datnes.

Digital repositories promise new and integrated sources of information and are increasingly a strategic infrastructure in support of research. They require considerable organisational effort in relation to issues such as: who is responsible for depositing the material? How can the quality of repositories and of repository content (e.g. version management) be guaranteed? And how can repositories within Europe be linked to arrive at a critical mass of information?

Digitālās krātuves potenciāli var radīt jaunus un integrētus informācijas avotus, un tās arvien vairāk izmanto kā stratēģisku infrastruktūru pētniecības atbalstam. Tajās ir nepieciešams ieguldīt nozīmīgas organizatoriskās pūles saistībā ar šādiem jautājumiem: kurš ir atbildīgs par materiālu deponēšanu? Kā nodrošināt krātuvju un to satura (piemēram, versiju pārvaldes) kvalitāti? Kā sasaistīt Eiropas krātuves, lai tās sasniegtu informācijas kritisko masu?

Legal issues

Juridiskie jautājumi

When publishing scientific articles in journals authors normally assign their rights to publishers. Publishers then provide for the dissemination of these articles with an aim of ensuring a return on their investment. It has been suggested by researchers, funding bodies and libraries that current contractual practices can have a negative impact on access and dissemination and need to be reflected upon. The aim here is not the introduction of Community rules on copyright contract law – an area which has not been harmonised at Community level – but a reflection on the way in which authors exercise their rights in the digital environment.

Publicējot zinātniskos rakstus žurnālā, autori parasti nodod savas tiesības izdevējiem. Izdevēji savukārt nodrošina šo rakstu izplatīšanu ar mērķi saņemt atdevi par saviem ieguldījumiem. Pētnieki, finansēšanas struktūras un bibliotēkas ir norādījušas, ka pašreizējā līgumslēgšanas prakse var negatīvi ietekmēt piekļuvi un izplatīšanu un ka tā ir jāapsver. Mērķis nav ieviest Kopienas noteikumus autortiesību līgumu likumdošanas jomā — tā nav saskaņota Kopienas mērogā —, bet apsvērt, kā autori piemēro savas tiesības digitālajā vidē.

In the case of research data, the intellectual property right (IPR) issue is different. While research data as such are not protected by IPRs, Directive 96/9/EC on the legal protection of databases[4] protects efforts in organising research data. In this context, concerns have been raised about the impact of the sui generis right of protection for non-original databases on the accessibility of scientific research data.[5]

Attiecībā uz pētījumu datiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājums ir savādāks. Kaut arī pētījumu datus pašus par sevi intelektuālā īpašuma tiesības neaizsargā, Direktīva 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību[4] aizstāv pētniecības datu kārtošanā ieguldītās pūles. Šajā saistībā ir paustas bažas, kā neoriģinālu datubāzu aizsardzības sui generis tiesības varētu ietekmēt zinātnisko pētījumu datu pieejamību.[5]

In case personal data is processed or disseminated in this context, access to and use of this data should respect the rules on the protection of personal data as laid out in EU Directives 95/46/EC and 2002/58/EC.[6]

Ja šādā kontekstā apstrādā vai izplata personas datus, tad, sniedzot piekļuvi šiem datiem un tos izmantojot, būtu jāievēro tie personas datu aizsardzības noteikumi, kas paredzēti ES Direktīvās 95/46/EK un 2002/58/EK.[6]

Technical issues

Tehniskie jautājumi

Technological progress can greatly contribute to the accessibility and use of scientific information. For example, better search tools can help researchers find information and progress in new areas and collaborative tools can enhance the way in which researchers share information.

Tehnoloģiskais progress var dot nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās informācijas pieejamībā un lietojumā. Piemēram, labāki meklēšanas rīki var palīdzēt pētniekiem atrast informāciju un virzīties uz priekšu jaunās jomās, un sadarbības rīki var uzlabot pētnieku savstarpējo informācijas apmaiņu.

In order to link digital repositories and make them searchable, interoperability issues also need to be addressed systematically. In this respect, the use of open standards is crucial.

Lai sasaistītu digitālās krātuves un tās padarītu pieejamas meklēšanai, ir nepieciešams risināt sistemātiski arī sadarbspējas jautājumus. Šajā ziņā atklāto standartu lietojumam ir izšķiroša nozīme.

Financial issues

Finansiālie jautājumi

Over the last twenty years, journal subscription prices have on average increased above inflation level - according to one study 4.5% per year above inflation - while there are considerable differences according to disciplines and journals. This has put publicly funded libraries, their main clients, under financial pressure and led to subscription cancellations in certain cases. This is particularly acute for less well-endowed institutions and in countries with lower income levels. Publishers argue that price increases are due to the growth in numbers of articles submitted and the increasing volume of journals, and that they are linked to a higher usage rate.

Pēdējo divdesmit gadu laikā žurnālu abonēšanas maksa vidēji ir paaugstinājusies straujāk nekā inflācijas līmenis — saskaņā ar vienu pētījumu par 4,5 % gadā pārsniedzot inflāciju —, lai gan ir ievērojamas atšķirības starp nozarēm un žurnāliem. Tas ir radījis finansiālu spiedienu uz valsts finansētajām bibliotēkām, to galvenajiem klientiem, un dažos gadījumos abonēšana ir tikusi pārtraukta. Situācija ir īpaši akūta sliktāk nodrošinātās iestādēs un valstīs ar zemāku ienākumu līmeni. Izdevēji apgalvo, ka cenu kāpumu ir radījis iesniegto rakstu skaita pieaugums un žurnālu apjoma palielinājums un ka tas ir saistīts ar biežāku lietojumu.

At the same time, the increase in research budgets has outpaced the funding of research result dissemination - today less than 1% of total European R&D-expenditure - including the available budgets of libraries. Publishers have responded by offering ‘big deals’ (bundling of journals for a discounted price) to libraries and to library consortia. These have benefited research organisations across Europe, but have also introduced the new problem of library budgets becoming inflexible through multi-year and relatively rigid contracts.

Tajā pašā laikā pētījumu budžetu palielinājums ir apsteidzis pētījumu rezultātu izplatīšanas finansējumu, iekļaujot bibliotēku budžetus, — šodien tas ir mazāk nekā 1 % no kopējiem Eiropas izdevumiem pētniecībai un attīstībai. Kā situācijas risinājumu izdevēji bibliotēkām un bibliotēku konsorcijiem piedāvā „ļoti izdevīgus noteikumus” (piešķirot atlaidi par vairāku žurnālu abonēšanu reizē). Tas ir devis labumu pētniecības organizācijām Eiropā, bet ir arī radījis jaunu problēmu, bibliotēku budžetiem kļūstot neelastīgiem daudzgadu līgumu un salīdzinoši stingru līguma noteikumu dēļ.

A further financial issue is that of value added tax (VAT) for digital products. Across Europe, digital journals are subject to standard rate VAT while paper journals benefit from a reduced rate. Thus the same content triggers a different VAT rate depending on the medium. Moreover, in view of the current rules concerning exemptions, public authorities and subsidies, public research institutes and libraries cannot deduct VAT costs. To address this situation, some Member States refund VAT for digital journal subscriptions to libraries.

Vēl viens finansiāls jautājums ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajiem produktiem. Eiropā digitālajiem žurnāliem piemēro PVN pamatlikmi, kamēr žurnāliem papīra formātā piemēro samazinātu likmi. Tādējādi tam pašam saturam piemēro dažādu PVN likmi atkarā no informācijas nesēja. Turklāt, ņemot vērā pašreizējos noteikumus par atbrīvojumiem, valsts iestādēm un subsīdijām, sabiedriskie pētniecības institūti un bibliotēkas nevar atskaitīt PVN izmaksas. Lai risinātu šo situāciju, dažas dalībvalstis atmaksā bibliotēkām PVN par digitālo žurnālu abonēšanu.

PRESERVATION IN THE DIGITAL AGE

4. SAGLABāšANA DIGITāLAJā LAIKMETā

THE PROBLEM

4.1. Problēma

Long term preservation of digital material is a central problem for the information society, which features an exponentially growing and increasingly dynamic supply of information. Digital information is unstable due to rapid changes of hardware and software, and to the limited lifetime of storage devices. Information needs to be preserved in order to keep it readable and usable for the future. This challenge was signalled in the Communication 'i2010: digital libraries' in relation to Europe's digital cultural heritage.

Digitālā materiāla ilglaicīga saglabāšana ir viena no galvenajām problēmām informācijas sabiedrībā, kuras iezīme ir milzīgā ātrumā pieaugošs un arvien dinamiskāks informācijas piedāvājums. Digitālā informācija ir nestabila, jo datortehnika un programmatūra attīstās ātri un uzglabāšanas iekārtu kalpošanas laiks ir ierobežots. Informācija ir jāsaglabā, lai tā būtu lasāma un izmantojama nākotnē. Šī problēma bija izklāstīta paziņojumā „i2010: digitālās bibliotēkas” saistībā ar Eiropas digitālo kultūras mantojumu.

The issue of preservation is relevant for publications and for research data. Preserving research data is essential to ensure traceability and repeatability of experiments. Moreover, research often depends on past observations, for example in the case of research on climate change. Sometimes research data collected in the past acquires contemporary relevance.

Saglabāšanas jautājums skar publikācijas un pētījumu datus. Pētījumu datu saglabāšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu eksperimentu izsekojamību un atkārtojamību. Turklāt pētniecība bieži vien ir atkarīga no iepriekšējiem novērojumiem, kā tas, piemēram, ir klimata pārmaiņu pētījumu gadījumā. Dažreiz pētījumu dati, kas apkopoti agrāk, iegūst aktuālu nozīmi vēlāk.

This was the case during the 'anthrax alerts' in the US and Europe. The British Library – one of the few places worldwide with comprehensive historic holdings of research information on anthrax – received numerous enquiries. Virtually no new research had been done on anthrax for forty years.[7]

Tā tas bija ar „brīdinājumiem par Sibīrijas lopu mēri” ASV un Eiropā. Britu bibliotēka — viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur ir uzglabāti vispusīgi vēsturiski pētījumu dati par Sibīrijas lopu mēri — saņēma daudzus informācijas pieprasījumus. Četrdesmit gadus nebija veikti gandrīz nekādi jauni pētījumi par Sibīrijas lopu mēri.[7]

There are currently no clear strategies in place across the Union for long term preservation and usability of digital scientific information. Existing national and European initiatives must be linked systematically. Preservation is also an area with considerable market potential (e.g. storage services) where Europe cannot afford to lag behind.

Pašlaik ES mērogā nav noteikta skaidra stratēģija, kā ilglaicīgi saglabāt digitālu zinātnisko informāciju un kā nodrošināt tās lietojamību. Pašreizējās valsts un Eiropas mēroga ierosmes sistemātiski jāsasaista. Saglabāšana ir joma ar nozīmīgu tirgus potenciālu (piemēram, uzglabāšanas pakalpojumi), kurā Eiropa nevar atļauties atpalikt.

Issues and challenges

4.2. Jautājumi un problēmas

Organisational issues

Organizatoriskie jautājumi

The issue of preservation raises organisational questions. Who is responsible for preserving research data and the necessary software and hardware? What are the roles of research organisations and libraries? According to what criteria should the material to be preserved be selected? Moreover, a successful public preservation strategy requires good collaboration between public and private partners.

Saglabāšana izvirza organizatoriskus jautājumus. Kurš ir atbildīgs par pētījumu datu saglabāšanu un nepieciešamo programmatūru un datortehniku? Kāda ir pētniecības organizāciju un bibliotēku loma? Saskaņā ar kādiem kritērijiem jāizvēlas, kurus materiālus saglabā? Turklāt, lai valsts saglabāšanas stratēģija būtu veiksmīga, ir nepieciešama laba sadarbība starp valsts un privātā sektora partneriem.

Examples of public-private partnerships for preservation purposes are the agreements between the Dutch National Library and publishers such as Reed Elsevier, Springer and Bio-Med Central.

Paraugi valsts un privātajai sadarbībai saglabāšanas jomā ir līgumi starp Holandes karalisko bibliotēku ( Koninklijke bibliotheek ) un izdevējiem, piemēram, Reed Elsevier , Springer un Bio-Med Central .

Legal issues

Juridiskie jautājumi

Legal deposit, i.e. the obligation for content producers to make one or more copies of scientific materials available to a mandated deposit body, is a central issue for the preservation of digital scientific information. Member States have started to extend deposit arrangements to digital information, at different speeds and with different types of information covered. Nevertheless, the transition towards a digital environment may cause gaps in the intellectual record. A 2004 report of the Science and Technology Committee of the UK House of Commons signalled a gap of 60% in the deposit of electronically delivered publications due to delays in implementing legal deposit.[8] In order to maximise the efficiency of the preservation process, digital information should be made available to mandated deposit bodies without technical protection against copying.

Obligātie eksemplāri, t.i., pienākums satura radītājiem vienu vai vairākus zinātnisko materiālu eksemplārus iesniegt pilnvarotai deponēšanas iestādei, ir viens no galvenajiem jautājumiem, zinātnisko informāciju saglabājot digitālā formātā. Dalībvalstis dažādā tempā ir sākušas attiecināt obligātā eksemplāra iesniegšanas pienākumu uz digitālo informāciju un iekļauj atšķirīgus informācijas veidus. Pāreja uz digitālo vidi tomēr var radīt pārrāvumus intelektuālā mantojuma uzskaitē. Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas 2004. gada ziņojumā bija norādīts uz pārrāvumu 60 % apjomā elektroniski piegādātajām publikācijām obligātā eksemplāra iesniegšanas kavējumu dēļ.[8] Lai uzlabotu saglabāšanas procesa efektivitāti, digitālā informācija būtu jādara pieejama pilnvarotām deponēšanas iestādēm bez tehniskas aizsardzības pret kopēšanu.

Technical issues

Tehniskie jautājumi

Technological advances can help to keep information accessible and usable. The goal is to reduce preservation costs and offer solutions for challenges such as the storage of large volumes of dynamic content. Upgrading of the supporting technical infrastructure would increase the capacity of research organisations to store information.

Tehnoloģiskā attīstība var palīdzēt saglabāt informāciju pieejamu un izmantojamu. Mērķis ir samazināt saglabāšanas izmaksas un piedāvāt risinājumus problēmām, piemēram, apjomīga dinamiska satura uzglabāšanai. Atbalsta tehniskās infrastruktūras modernizēšana palielinātu pētniecības organizāciju spēju uzglabāt informāciju.

Financial issues

Finansiālie jautājumi

The cost of long term and sustainable preservation must be taken into account when setting up open repositories, but is often difficult to assess. Determining factors include the type and volume of information stored, the number of migrations needed, and envisaged use.

Veidojot atklātas piekļuves krātuves, ir jāņem vērā ilglaicīgas un ilgtspējīgas saglabāšanas izmaksas, bet bieži tās ir grūti novērtēt. Starp noteicošajiem faktoriem minami uzglabātās informācijas veids un apjoms, nepieciešamo migrāciju skaits un paredzētais lietojums.

ACTIONS AT EUROPEAN LEVEL

5. PASāKUMI EIROPAS MēROGā

Commission position

5.1. Komisijas nostāja

Initiatives leading to wider access to and dissemination of scientific information are necessary, especially with regard to journal articles and research data produced on the basis of public funding. With respect to journal articles, the Commission is observing and considering experiments with open access publishing.

Ir nepieciešamas ierosmes, kas paplašinātu piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz žurnālu rakstiem un pētījumu datiem, kas apmaksāti no publiskā finansējuma. Attiecībā uz žurnālu rakstiem Komisija novēro un izsver eksperimentus ar atklātas piekļuves izdevējdarbību.

Fully publicly funded research data should in principle be accessible to all, in line with the 2004 OECD Ministerial Declaration on Access to Research Data from Public Funding.[9]

Pētījumu datiem, kas pilnībā apmaksāti no publiskā sektora finansējuma, principā būtu jābūt pieejamiem visiem, kā tas noteikts 2004. gada ESAO ministru deklarācijā par piekļuvi no publiskā finansējuma apmaksātiem pētījumu datiem[9].

Moreover, the Commission draws particular attention to the need for clear strategies for the digital preservation of scientific information.

Turklāt Komisija vērš īpašu uzmanību uz nepieciešamību noteikt skaidras stratēģijas zinātniskās informācijas saglabāšanai digitālā formātā.

The Commission values the crucial role of all stakeholders in the scientific information system, and these stakeholders should be involved in any transformation process regarding access to, dissemination of and preservation of scientific information.

Komisija atzīst, ka visām ieinteresētajām personām ir svarīga nozīme zinātniskās informācijas sistēmā, un tām būtu jābūt iesaistītām visos pārmaiņu procesos attiecībā uz piekļuvi zinātniskajai informācijai un attiecībā uz tās izplatīšanu un saglabāšanu.

What has been done so far?

5.2. Kas jau ir padarīts?

Member States and the Commission have started exploring issues of access, dissemination and preservation of scientific information, through project funding and by launching a public debate with stakeholders .

Dalībvalstis un Komisija ir pievērsušās jautājumiem par piekļuvi zinātniskajai informācijai, tās izplatīšanu un saglabāšanu, finansējot projektus un uzsākot publiskas debates ar ieinteresētajām personām .

Examples of relevant projects co-funded under the Sixth Framework Programme (FP6) are CASPAR, DRIVER, and SEADATANET.

Piemēri šādiem projektiem, kas ir līdzfinansēti no Sestās pamatprogrammas (FP6), ir CASPAR , DRIVER un SEADATANET .

CASPAR looks at how to manage future access to and preserve scientific data. DRIVER focuses on ways to link repositories of scientific information. SEADATANET aims to develop a Pan-European Marine Data Management Infrastructure integrating the national marine data repositories.

CASPAR pievēršas jautājumam, kā nākotnē pārvaldīt piekļuvi zinātniskajiem datiem un kā tos saglabāt. DRIVER galvenā uzmanība ir veltīta veidiem, kā sasaistīt zinātniskās informācijas krātuves. SEADATANET mērķis ir attīstīt Eiropas mēroga jūras datu pārvaldes infrastruktūru, kas apvienotu valstu jūras datu krātuves.

The Commission has also begun to work with advisory groups and gather views from stakeholders, for example the High Level Group on Digital Libraries and the European Research Advisory Board (EURAB).

Komisija ir arī uzsākusi darbu ar padomdevēju grupām un apkopo ieinteresēto personu viedokļus, piemēram, Augsta līmeņa grupas digitālo bibliotēku jomā un Eiropas Pētniecības padomdevējas valdes ( EURAB ) viedokļus.

It has also financed a 'Study on the economic and technical evolution of the scientific publication markets in Europe',[10] which was subject to a public consultation in 2006. Responses from these initiatives together with regular interaction with stakeholders have given the Commission valuable inputs.

Tā ir arī finansējusi „Pētījumu par zinātnisko publikāciju tirgus ekonomisko un tehnisko attīstību Eiropā”[10], par ko tika organizēta sabiedriska apspriešana 2006. gadā. Šo ierosmju rezultātā iegūtās atbildes apvienojumā ar pastāvīgu sadarbību ar ieinteresētajām personām ir devušas Komisijai vērtīgas atziņas.

At the political level , a Commission Recommendation on the digitisation and online accessibility of cultural information and digital preservation adopted on 24 August 2006 addresses the digital preservation issue.[11]

Politiskajā līmenī Komisijas Ieteikums par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā , ko pieņēma 2006. gada 24. augustā, apskata jautājumu par saglabāšanu digitālā formātā.[11]

Future actions managed by the European Commission

5.3. Eiropas Komisijas turpmākās darbības

A. Access to Community funded research results

A. Piekļuve Kopienas finansēto pētījumu rezultātiem

Within FP7, the Commission will take measures to promote better access to the publications resulting from the research it funds. In this context, project costs related to publishing, including open access publishing, will be eligible for a Community financial contribution. The Commission will encourage the research community to make use of this possibility.

Izmantojot FP7, Komisija veiks pasākumus, lai veicinātu labāku piekļuvi publikācijām, kas top tās finansēto pētījumu rezultātā. Šajā ziņā ar izdevējdarbību, tostarp atklātas piekļuves izdevējdarbību, saistītās projekta izmaksas varēs pretendēt uz Kopienas finansiālo atbalstu. Komisija rosinās pētniecības aprindas izmantot šo iespēju.

The Commission also envisages, within specific programmes (e.g. the programmes managed by the European Research Council), to issue specific guidelines on the publication of articles in open repositories after an embargo period. This would be done on a sectorial basis, taking into account the specificity of the different scholarly and scientific disciplines.

Komisija arī ir paredzējusi, izmantojot īpašas programmas (piemēram, programmas, ko pārvalda Eiropas Pētniecības padome), publicēt konkrētas pamatnostādnes par rakstu publicēšanu atklātas piekļuves krātuvēs pēc embargo laikposma. Pamatnostādnes paredzēts izstrādāt atsevišķi pa nozarēm, ņemot vērā dažādo akadēmisko un zinātnisko disciplīnu īpašās iezīmes.

B. Co-funding of research infrastructures (in particular repositories) and projects

B. Pētniecības infrastruktūru (jo īpaši krātuvju) un projektu līdzfinansējums

Within FP7 the Commission will intensify its activities regarding infrastructures relevant for access to scientific information, in particular by linking digital repositories at the European level. An amount of approximately €50 million will be made available to this end for the period 2007-2008 (some 20 million of which have been allocated for 2007).

Izmantojot FP7, Komisija pastiprinās darbību attiecībā uz infrastruktūrām, kas palīdz nodrošināt piekļuvi zinātniskajai informācijai, jo īpaši sasaistot digitālās krātuves Eiropas mērogā. Aptuveni 50 miljoni EUR būs pieejami šim nolūkam laikposmā no 2007. gada līdz 2008. gadam (aptuveni 20 miljoni no šīs summas ir paredzēti 2007. gadam).

In addition, an indicative amount of €25 million will be provided during this period (some 15 million of which during 2007) for research on digital preservation (in particular a network of Centres of competence for digital preservation) and on collaborative tools for using the content.

Turklāt šajā laikposmā provizoriski būs pieejami 25 miljoni EUR (no kuriem aptuveni 15 miljoni — 2007. gadā) pētījumiem par saglabāšanu digitālā formātā (jo īpaši digitālās saglabāšanas kompetences centru tīklam) un pētījumiem par sadarbības instrumentiem satura lietošanai.

Within the e Content plus programme (2005-2008), €10 million has been earmarked to improve the accessibility and usability of scientific content, in particular addressing issues of interoperability and multilingual access.

Saskaņā ar „ e Content plus ” programmu (2005–2008) 10 miljoni EUR ir paredzēti zinātniskā satura pieejamības un izmantojamības uzlabošanai, jo īpaši lai risinātu sadarbspējas un daudzvalodu piekļuves jautājumus.

C. Input for the future policy debate

C. Ieguldījums turpmākās politikas debatēs

To feed the debate and the policy process, the Commission will launch a study on the economic aspects of digital preservation to start in 2007. Moreover, through the Science in Society programme, the Commission will support research on the scientific publication system within the ERA and globally, for example on publication business models, dissemination strategies, and the connections between research excellence, scientific integrity and the scientific publication system.

Lai veicinātu diskusijas un politikas veidošanas procesu, 2007. gadā Komisija uzsāks pētījumu par ekonomiskajiem aspektiem saglabāšanai digitālā formātā. Turklāt ar programmu „Zinātne sabiedrībā” Komisija atbalstīs pētījumus par zinātnisko publikāciju sistēmu Eiropas pētniecības telpā (ERA) un globālā mērogā, piemēram, par izdevēju uzņēmējdarbības modeļiem, izplatīšanas stratēģijām un saistību starp pētniecības izcilību, zinātnisko godprātību un zinātnisko publikāciju sistēmu.

When reviewing VAT-legislation, the Commission will critically examine issues relevant for scientific publications, such as the restrictions for public authorities or the exempt sectors on the recovery of VAT.

Pārskatot tiesību aktus PVN jomā, Komisija kritiski izvērtēs jautājumus, kas attiecas uz zinātniskajām publikācijām, piemēram, ierobežojumi valsts iestādēm vai nozares, kurām nepiemēro PVN atgūšanu.

D. Policy co-ordination and policy debate with stakeholders

D. Politikas koordinācija un politikas diskusijas ar ieinteresētajām personām

Discussions in the European Parliament and Council will contribute to a common understanding of access and dissemination issues at European level. In this respect, the Member States are invited to explore possible common strategies and to discuss the relevant issues and challenges – organisational, legal, technical and financial – highlighted in this Communication. Instruments such as ERA-NET and fora such as CREST and ESFRI could contribute to shaping the discussion.

Diskusijas Eiropas Parlamentā un Padomē veicinās vienotu izpratni par piekļuves un izplatīšanas jautājumiem Eiropas mērogā. Šajā saistībā dalībvalstis ir aicinātas izpētīt iespējas kopējai stratēģijai un apspriest attiecīgos jautājumus un problēmas — organizatoriskās, juridiskās, tehniskās un finansiālās —, kas ir norādītas šajā paziņojumā. Instrumenti, piemēram, ERA-NET , un forumi, piemēram, CREST un ESFRI , varētu piedalīties šīs diskusijas veidošanā.

The Commission will continue consultations with stakeholders in relevant expert and advisory groups such as the EIROforum, ESF, EURAB, and the High Level Group on Digital Libraries, taking into account the global dimension of the issue. It will organise a high-level conference on scientific publishing in the ERA in early 2007.

Ņemot vērā jautājuma plašo mērogu, Komisija turpinās apspriedes ar ieinteresētajām personām attiecīgajās ekspertu un padomdevēju grupās, piemēram, EIROforum , ESF, EURAB un Augsta līmeņa grupā digitālo bibliotēku jomā. Tā organizēs augsta līmeņa konferenci par zinātnisko izdevējdarbību Eiropas pētniecības telpā 2007. gada sākumā.

The Commission will encourage universities, research organisations, research funding bodies and scientific publishers to exchange information on good practices in relation to new access and dissemination models for scientific information.

Komisija mudinās universitātes, pētniecības organizācijas, pētījumu finansēšanas struktūras un zinātniskos izdevējus apmainīties ar informāciju par labu praksi attiecībā uz jauniem modeļiem, kas nodrošina piekļuvi zinātniskajai informācijai un tās izplatīšanu.

Overview of actions

Darbību pārskats

A. ACCESS TO COMMUNITY FUNDED RESEARCH RESULTS

A. Piekļuve Kopienas finansēto pētījumu rezultātiem

- Costs for publishing, including open access publishing, defined as eligible costs in Community funded research projects.

- Izdevējdarbības, tostarp atklātas piekļuves izdevējdarbības, izmaksas ir noteiktas par attaisnotām izmaksām Kopienas finansēto pētījumu projektos.

- Specific guidelines to be issued, within specific programmes, on the publication of articles in open repositories.

- Saskaņā ar noteiktām programmām jāizstrādā konkrētas pamatnostādnes par rakstu publicēšanu atklātas piekļuves krātuvēs.

B. CO-FUNDING THROUGH COMMUNITY PROGRAMMES

B. LīDZFINANSēJUMS NO KOPIENAS PROGRAMMāM

- Approximately €50 million for work on infrastructures, in particular digital repositories, in 2007-2008.

- Aptuveni 50 miljoni EUR — darbam pie infrastruktūrām, jo īpaši digitālajām krātuvēm, no 2007. līdz 2008. gadam.

- Approximately €25 million for digital preservation and collaborative tools in 2007-2008.

- Aptuveni 25 miljoni EUR — saglabāšanai digitālā formātā un sadarbības instrumentiem no 2007. līdz 2008. gadam.

- Approximately €10 million on access to and use of scientific information through e Content plus programme.

- Aptuveni 10 miljoni EUR — piekļuvei zinātniskajai informācijai un tās lietojumam, izmantojot „ e Content plus ” programmu.

C. INPUT FOR THE FUTURE POLICY DEBATE

C. IEGULDīJUMS TURPMāKāS POLITIKAS DEBATēS

- Study on the economic aspects of digital preservation.

- Pētījums par saglabāšanas digitālā formātā ekonomiskajiem aspektiem.

- Funding of research on publication business models and on the scientific publication system.

- Finansējums pētījumiem par izdevēju uzņēmējdarbības modeļiem un zinātnisko publikāciju sistēmu.

D. POLICY CO-ORDINATION AND DEBATE WITH STAKEHOLDERS

D. POLITIKAS KOORDINāCIJA UN DISKUSIJAS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

- Deliberations in the European Parliament and Council; further discussions with stakeholders.

- Diskusijas Eiropas Parlamentā un Padomē; Komisija turpina diskusijas ar ieinteresētajām personām.

- Exchange of good practices for new models of access to, dissemination of, and preservation of scientific information.

- Informācijas apmaiņa par labu praksi attiecībā uz jauniem modeļiem piekļuvei zinātniskajai informācijai, tās izplatīšanai un saglabāšanai.

CONCLUSION

6. SECINāJUMS

Access to, dissemination of, and preservation of scientific information are major challenges of the digital age. Success in each of these areas is of key importance for European information society and research policies. Different stakeholders in these fields have differing views on how to move towards improvements for access, dissemination and preservation.

Piekļuve zinātniskajai informācijai, tās izplatīšana un saglabāšana ir nozīmīgas problēmas digitālajā laikmetā. Panākumiem katrā no šīm jomām ir liela nozīme Eiropas informācijas sabiedrības un pētniecības politikā. Šajās jomās dažādām ieinteresētajām personām ir atšķirīgi viedokļi par to, kā uzlabot piekļuvi, izplatīšanu un saglabāšanu.

Within this transition process from a print world to a digital world, the Commission will contribute to the debate among stakeholders and policy makers by encouraging experiments with new models that may improve access to and dissemination of scientific information, and by supporting the linkage of existing preservation initiatives at European level.

Šajā pārejas procesā no iespiestām uz digitālām publikācijām Komisija sniegs ieguldījumu diskusijās starp ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem, mudinot eksperimentēt ar jauniem modeļiem, kas varētu uzlabot piekļuvi zinātniskajai informācijai, kā arī tās izplatīšanu, un atbalstot saiknes veidošanu starp pašreizējām saglabāšanas ierosmēm Eiropas mērogā.

The Commission invites the European Parliament and Council to debate the relevant issues on the basis of the present Communication.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apspriest attiecīgos jautājumus, pamatojoties uz šo paziņojumu.

[1] In this Communication, the terms "scientific" or "science" refer to research activity in all scholarly subjects, including social sciences and the humanities.

[1] Šajā paziņojumā termins „zinātniskais” un „zinātne” attiecas uz pētniecības pasākumiem visās zinātnes jomās, tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

[2] For the purposes of this Communication, ‘scientific information’ comprises publications and research data.

[2] Šajā paziņojumā „zinātniska informācija” iekļauj publikācijas un pētniecības datus.

[3] References backing up this statement and figures used in this document, as well as key definitions, can be found in the Commission staff working paper accompanying the present Communication.

[3] Atsauces, kas pamato šo apgalvojumu un šajā dokumentā minētos skaitļus, kā arī galvenās definīcijas, ir atrodamas Komisijas darba dokumentā, ko nosūta kopā ar šo paziņojumu.

[4] OJ L 77, 27.3.1996, p. 20.

[4] OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.

[5] See the 2005 evaluation report on the Directive by DG MARKThttp://ec.europa.eu/internal_market/copyright/docs/databases/evaluation_report_en.pdf.

[5] Skatīt 2005. gada ĢD MARKT direktīvas novērtējuma ziņojumuhttp://ec.europa.eu/internal_market/copyright/docs/databases/evaluation_report_en.pdf.

[6] OJ L 281, 23.11.1995, p. 31, and L 201, 31.7.2002, p.37.

[6] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. un L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[7] European Task Force Permanent Access, 'Permanent access to the records of science'.

[7] Eiropas darbagrupa pastāvīgai piekļuvei, „Pastāvīga piekļuve zinātnes materiāliem”.

[8] HC Science and Technology Committee report 'Scientific Publications - Free for all?' - HC 399-1, July 2004, p. 93.

[8] Pārstāvju palātas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas ziņojums „Zinātniskās publikācijas — visiem par brīvu?” („ Scientific Publications – Free for all? ”) - HC 399-1, 2004. gada jūlijs, 93. lpp.

[9] Adopted in Paris on 30 January 2004. An OECD recommendation on this issue is currently in preparation.

[9] Pieņemta Parīzē 2004. gada 30. janvārī. Šobrīd tiek gatavots ESAO ieteikums par šo jautājumu.

[10] http://ec.europa.eu/research/science-society/pdf/scientific-publication-study_en.pdf

[10] http://ec.europa.eu/research/science-society/pdf/scientific-publication-study_en.pdf

[11] OJ L 236, 31.8.2006, p.28.

[11] OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.