COUNCIL DIRECTIVE of 26 February 1973 on the approximation of the laws of the Member States relating to the quantitative analysis of ternary fibre mixtures (73/44/EEC)

Padomes Direktīva

THE COUNCIL OF THE EUROPEAN COMMUNITIES,

(1973. gada 26. februāris)

Having regard to the Treaty establishing the European Economic Community, and in particular Article 100 thereof;

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi

Having regard to the proposal from the Commission;

(73/44/EEK)

Whereas the Council Directive of 26 July 1971 (1) on the approximation of the laws of the Member States relating to textile names lays down provisions on labelling based on the fibre composition of textile products;

EIROPAS KOPIENU PADOME,

Whereas the methods used for official tests in the Member States to determine the fibre composition of textile products should be uniform, as regards both the pre-treatment of the sample and the quantitative analysis of the product;

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

Whereas Article 13 of the abovementioned Council Directive provides that the sampling and analytical methods to be used in all Member States for the purpose of determining the fibre composition of products will be specified in separate Directives ; whereas under these circumstances, the Council adopted in its Directive of 17 July 1972 (2) on the approximation of the laws of the Member States relating to certain methods for the quantitative analysis of binary fibre mixtures, provisions concerning the preparation of test samples and test specimens which are applicable to ternary fibre mixtures;

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

Whereas the object of this Directive is to lay down provisions governing the quantitative analysis of ternary fibre mixtures;

tā kā Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā [1] par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz tekstilpreču nosaukumiem, ir paredzēti noteikumi par marķēšanu, pamatojoties uz tekstilizstrādājumu šķiedras sastāvu;

Whereas the particular methods relating to the analysis of certain binary mixtures are described in detail in the Directive of 17 July 1972 ; whereas present experience does not permit the specification of a single standard procedure as yet ; whereas several variants must be procedure for the selective dissolution of the components;

tā kā metodēm, ko dalībvalstīs izmanto oficiālās pārbaudēs, lai noteiktu tekstilizstrādājumu šķiedras sastāvu, gan attiecībā uz sākotnējā parauga priekšapstrādi, gan ražojuma kvantitatīvo analīzi, jābūt vienādām;

Whereas general rules valid for the analysis of all ternary mixtures must however be worked out ; whereas the object of these rules is to specify the various methods which could suitably be applied and the method of calculating the percentage composition for each variant;

tā kā iepriekšminētās Padomes direktīvas 13. pants paredz, ka sākotnējo paraugu ņemšanas un analīzes metodes, kas jāizmanto visās dalībvalstīs, lai noteiktu izstrādājumu šķiedras sastāvu, tiks precizētas atsevišķās direktīvās; tā kā šādos apstākļos Padome 1972. gada 17. jūlija Direktīvā [2] par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažām divkāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm, ir pieņēmusi noteikumus attiecībā uz sākotnējo paraugu un analizējamo paraugu sagatavošanu, kas piemērojami trīskāršiem tekstilšķiedras maisījumiem;

Whereas technical specifications must be adapted rapidly to keep pace with technical progress ; whereas to this end the procedure laid down in Article 6 of the Directive of 17 July 1972 should be applied; (1)OJ No L 185, 16.8.1971, p. 16. (2)OJ No L 173, 31.7.1972, p. 1.

tā kā šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi;

HAS ADOPTED THIS DIRECTIVE:

tā kā 1972. gada 17. jūlija Direktīvā ir sīki aprakstītas konkrētās metodes attiecībā uz dažu divkāršu maisījumu analīzi; tā kā pašreizējā pieredze ir tāda, ka pagaidām nevar noteikt vienu metodi; tā kā nepieciešams, lai komponentu selektīvās izšķīdināšanas analīzi varētu izdarīt vairākos variantos;

tā kā tomēr jāizstrādā vispārīgi noteikumi par visu trīskāršo maisījumu analīzi; tā kā šo noteikumu mērķis ir norādīt dažādās metodes, ko var atbilstoši piemērot, un metodi, kā, piemērojot katra varianta metodi, aprēķināt procentuālo sastāvu;

Article 1

tā kā atbilstīgi tehnikas attīstībai strauji jāpielāgo tehniskās specifikācijas; tā kā tādēļ jāpiemēro procedūra, kas noteikta 1972. gada 17. jūlija Direktīvas 6. pantā,

This Directive concerns the quantitative analysis of ternary fibre mixtures by the methods of manual separation, chemical separation or a combination of both.

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Article 2

Šī direktīva attiecas uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi, kurā izmanto manuālas atdalīšanas, ķīmiskas atdalīšanas metodi vai to abu kombināciju.

With regard to the preparation of test samples and test specimens, the provisions contained in Annex I to the Council Directive of 17 July 1972 on the approximation of the laws of the Member States relating to certain methods for the quantitative analysis of binary fibre mixures shall be applicable.

2. pants

Attiecībā uz sākotnējo paraugu un analizējamo paraugu sagatavošanu piemēro noteikumus, kuri iekļauti I pielikumā Padomes 1972. gada 17. jūlija Direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažām divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm.

Article 3

3. pants

The Member States shall take all necessary steps to ensure that the provisions laid down - both in Annex I to this Directive and in Annex I to the Directive referred to in Article 2 - be applied in official tests, to determine the composition of textile products composed of a ternary fibre mixture put on the market in accordance with the Council Directive of 26 July 1971 on the approximation of the laws of the Member States relating to textile names.

Dalībvalstis veic visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka oficiālos testos, kuros nosaka to tekstilizstrādājumu sastāvu, kas sastāv no trīskārša tekstilšķiedras maisījuma un ko laiž tirgū saskaņā ar Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz tekstilpreču nosaukumiem, piemēro gan šīs direktīvas I pielikuma, gan 2. pantā minētās direktīvas I pielikuma noteikumus.

4. pants

Article 4

Visām laboratorijām, kas atbild par trīskāršu maisījumu testēšanu, testa ziņojumā jāuzrāda visi I pielikuma V punktā minētie faktori.

Any laboratory responsible for the testing of ternary mixtures shall show in the test report all the factors mentioned in point V of Annex I.

5. pants

Visus I, II un III pielikumā ietverto specifikāciju grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotos tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar 1972. gada 17. jūlija Direktīvas 6. pantā noteikto procedūru.

Article 5

6. pants

Any amendments to the specifications in Annexes I, II and III that are necessary to conform with technical progress shall be adopted in accordance with the procedure laid down in Article 6 of the Directive of 17 July 1972.

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai astoņpadsmit mēnešu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas izpildītu tās prasības, un par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir darīti zināmi to tiesību aktu svarīgākie noteikumi, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Article 6

7. pants

1. Member States shall put into force the provisions necessary to comply with this Directive within a period of eighteen months of its notification and shall immediately inform the Commission thereof.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

2. Member States shall ensure that the text of the main provisions of internal law adopted by them in the field governed by this Directive are communicated to the Commission.

Briselē, 1973. gada 26. februārī

Article 7

Padomes vārdā —

This Directive is addressed to the Member States.

priekšsēdētājs

E. Glinne

[1] OV L 185, 16.8.1971., 16. lpp.

Done at Brussels, 26 February 1973.

[2] OV L 173, 31.7.1972., 1. lpp.

For the Council

--------------------------------------------------

The President

I PIELIKUMS

E. GLINNE

TRĪSKĀRŠU TEKSTILŠĶIEDRAS MAISĪJUMU KVANTITATĪVĀ ANALĪZE

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Ievads

Tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvās analīzes metožu pamatā ir divi procesi – atšķirīga veida šķiedru manuālā atdalīšana un ķīmiskā atdalīšana.

ANNEX I QUANTITATIVE ANALYSIS OF TERNARY FIBRE MIXTURES GENERAL

Manuālās atdalīšanas metode jāizmanto visos iespējamos gadījumos, jo tā parasti dod daudz precīzākus rezultātus nekā ķīmiskā metode. To var izmantot visiem tekstilmateriāliem, kuru sastāvā esošās šķiedras neveido neatdalāmu maisījumu, ja, piemēram, pavedienu veido vairāki elementi, katru no tiem veido tikai viena veida šķiedra, vai audumu šķērus veido šķiedras, kas ir citādas nekā audi; vai izārdāmiem trikotāžas audumiem no atšķirīgu veidu pavedieniem.

Introduction

Tekstilšķiedras kvantitatīvas ķīmiskās analīzes metožu pamatā parasti ir atsevišķu komponentu selektīva izšķīdināšana. Šai metodei ir iespējami četri varianti.

Methods for the quantitative analysis of fibre mixtures are based on two processes, the manual separation and the chemical separation of fibre types.

1. Izmanto divus dažādus analizējamos paraugus, no pirmā analizējamā parauga izšķīdina komponentu a, un no otrā analizējamā parauga izšķīdina otru komponentu b. Katra analizējamā parauga nešķīstošos atlikumus nosver, un, ņemot vērā attiecīgos masas zudumus, aprēķina katra šā šķīstošā komponenta procentuālo sastāvu. Trešā komponenta c procentuālo sastāvu aprēķina, ņemot vērā starpību.

The method of manual separation should be used whenever possible since it generally gives more accurate results than the chemical method. It can be used for all textiles whose component fibres do not form an intimate mixture, as for example in the case of yarns composed of several elements each of which is made up of only one type of fibre or fabrics in which the warp is of a different type of fibre from the weft ; or knitted fabrics capable of being unravelled made up of yarns of different types.

2. Izmanto divus atšķirīgus analizējamos paraugus, no pirmā analizējamā parauga izšķīdina vienu komponentu a, un no otrā analizējamā parauga izšķīdina divus komponentus: a un b. Pirmā analizējamā parauga nešķīstošo atlikumu nosver, un, ņemot vērā masas zudumu, aprēķina komponenta a procentuālo sastāvu. Nosver otrā analizējamā parauga nešķīstošo atlikumu; tas atbilst c komponentam. Trešā komponenta b procentuālo sastāvu aprēķina, ņemot vērā starpību.

In general, the methods of quantitative chemical analysis are based on the selective solution of the individual components. There are four possible variants of this method: 1. Using two different test specimens, a component (a) is dissolved from the first test specimen, and another component (b) from the second test specimen. The insoluble residues of each specimen are weighed and the percentage of each of the two soluble components is calculated from the respective losses in mass. The percentage of the third component (c) is calculated by difference.

3. Izmanto divus dažādus analizējamos paraugus, izšķīdina divus komponentus a un b no pirmā analizējamā parauga un divus komponentus b un c no otrā analizējamā parauga. Nešķīstošie atlikumi atbilst diviem komponentiem – attiecīgi c un a. Trešā komponenta b procentuālo sastāvu aprēķina, ņemot vērā starpību.

2. Using two different test specimens, a component (a) is dissolved from the first test specimen and two components (a and b) from the second test specimen. The insoluble residue of the first test specimen is weighed and the percentage of the component (a) is calculated from the loss in mass. The insoluble residue of the second test specimen is weighed ; it corresponds to component (c). The percentage of the third component (b) is calculated by difference.

4. Izmanto tikai vienu analizējamo paraugu, pēc viena komponenta atdalīšanas nosver nešķīstošo atlikumu, ko veido divas citas šķiedras, un, ņemot vērā masas zudumu, aprēķina šķīstošo komponentu. Vienu no abām atlikuma šķiedrām izšķīdina, nešķīstošo komponentu nosver un, ņemot vērā masas zudumu, aprēķina otrā šķīstošā komponenta procentuālo sastāvu.

3. Using two different test specimens, two components (a and b) are dissolved from the first test specimen and two components (b and c) from the second test specimen. The insoluble residues correspond to the two components (c) and (a) respectively. The percentage of the third component (b) is calculated by difference.

Ja ir iespējams izvēlēties, ieteicams izmantot vienu no pirmajiem trim variantiem.

4. Using only one test specimen, after removal of one of the components, the insoluble residue formed by the two other fibres is weighed and the percentage of the soluble component is calculated from the loss in mass. One of the two fibres of the residue is dissolved, the insoluble component is weighed and the percentage of the second soluble component is calculated from the loss in mass.

Ja izmanto ķīmisku analīzi, par analīzes veikšanu atbildīgajam ekspertam jāgādā, lai tiktu izraudzītas metodes, kurās izmanto šķīdinātājus, kas izšķīdina tikai pareizās šķiedras, pārējās šķiedras atstājot neskartas.

Piemēram III pielikumā ir iekļauta tabula, kurā norādītas vairāki trīskārši maisījumi, kā arī divkāršu maisījumu analīzes metodes, kuras principā var izmantot šo trīskāršo maisījumu analīzei.

Lai līdz minimumam samazinātu kļūdu iespējamību, ja vien iespējams, ieteicams izmantot ķīmisko analīzi, izmantojot vismaz divus no četriem iepriekšminētajiem analīzes variantiem.

Where a choice is possible, it is advisable to use one of the first three variants.

Šķiedru maisījumi, ko izmanto pārstrādē un mazākā mērā gatavos tekstilmateriālos, var saturēt bezšķiedru vielu, piemēram, taukus, vaskus vai palīgvielas, vai ūdenī šķīstošu vielu, kas rodas dabīgā ceļā vai ko pievieno, lai sekmētu pārstrādi. Bezšķiedru viela pirms analīzes jāatdala. Tādēļ ir norādīta arī priekšapstrādes metode eļļu, tauku, vasku un ūdenī šķīstošas vielas atdalīšanai.

Where chemical analysis is used, the expert responsible for the analysis must take care to select methods employing solvents which dissolve only the correct fibre(s), leaving the other fibre(s) intact.

Turklāt tekstilmateriāli var saturēt sveķus vai citu vielu, ko pievieno, lai tiem piešķirtu specifiskas īpašības. Šādas vielas, izņēmuma gadījumos arī krāsvielas, var kavēt reaģenta iedarbību uz šķīstošajiem komponentiem, un/vai reaģenti to var daļēji vai pilnībā atdalīt. Tādēļ šādas pievienotas vielas dēļ var rasties kļūdas, un tā jāatdala pirms parauga analīzes. Ja šādu pievienotu vielu atdalīt nav iespējams, III pielikumā norādītās kvantitatīvās ķīmiskās analīzes metodes vairs nav piemērojamas.

By way of example, a table is given in Annex III which contains a certain number of ternary mixtures, together with methods for analysing binary mixtures which can, in principle, be used for analysing these ternary mixtures.

Krāsvielu krāsotās šķiedrās uzskata par šķiedras sastāvdaļu un neatdala.

In order to reduce the possibility of error to a minimum, it is recommended that, whenever possible, chemical analysis using at least two of the four abovementioned variants should be made.

Analīzes izdara, visu pārrēķinot uz bezūdens masu, un bezūdens masas noteikšanai ir norādīta metode.

Mixtures of fibres used during processing and, to a lesser extent, in finished textiles may contain non-fibrous matter, such as fats, waxes or dressings, or water-soluble matter, either occurring naturally or added to facilitate processing. Non-fibrous matter must be removed before analysis. For this reason a method of pre-treatment for removing oils, fats, waxes and water-soluble matter is also given.

Rezultātu aprēķina, katras šķiedras bezūdens masai piemērojot mitruma koeficientus, kas uzskaitīti II pielikumā Direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz tekstilpreču nosaukumiem.

In addition, textiles may contain resins or other matter added to confer special properties. Such matter, including dyestuffs in exceptional cases, may interfere with the action of the reagent on the soluble components and/or it may be partially or completely removed by the reagents. This type of added matter may thus cause errors and should be removed before the sample is analysed. If it is impossible to remove such added matter the methods for quantitative chemical analysis given in Annex III attached are no longer applicable.

Pirms analīzes jāidentificē visas maisījumā esošās šķiedras. Atbilstīgi dažām ķīmiskajām metodēm nešķīstošo maisījuma komponentu var daļēji izšķīdināt reaģentā, ko izmanto šķīstošā(-o) komponenta(-u) izšķīdināšanai. Ja vien iespējams, jāizvēlas reaģenti, kuriem ir neliela iedarbība uz nešķīstošajām šķiedrām vai nav nekādas iedarbības. Ja ir zināms, ka analīzē būs masas zudums, rezultāts jākoriģē; šim nolūkam ir norādīti korekcijas koeficienti. Šie koeficienti ir noteikti vairākās laboratorijās, ar atbilstošu, analīzes metodē norādītu reaģentu apstrādājot šķiedras, kas attīrītas priekšapstrādē. Šie korekcijas koeficienti attiecas tikai uz normālām šķiedrām, un, ja šķiedras pirms apstrādes vai tās laikā tiek degradētas, var būt vajadzīgi citādi koeficienti. Ja izmanto ceturto variantu, kurā uz tekstilšķiedru pēc kārtas iedarbojas ar diviem atšķirīgiem šķīdinātājiem, korekcijas koeficienti jāpiemēro attiecībā uz iespējamiem masas zudumiem, kas šķiedrai rodas pēc divām apstrādēm. Jāizdara vismaz divas noteikšanas: gan tad, ja izdarīta manuāla atdalīšana, gan tad, ja – ķīmiska atdalīšana.

Dye in dyed fibres is considered to be an integral part of the fibre and is not removed.

I. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR TRĪSKĀRŠU TEKSTILŠĶIEDRAS MAISĪJUMU KVANTITATĪVĀS ĶĪMISKĀS ANALĪZES METODĒM

Analyses are conducted on the basis of dry mass and a procedure is given for determining dry mass.

Informācija, kas kopīga trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvas ķīmiskās analīzes metodēm.

The result is obtained by applying to the dry mass of each fibre the recovery rates listed in Annex II to the Directive on the approximation of the laws of the Member States relating to textile names.

I.1. Piemērošanas joma un nozare

Before proceeding with any analysis, all the fibres present in the mixture must be identified. In some chemical methods, the insoluble component of a mixture may be partially dissolved in the reagent used to dissolve the soluble component(s). Wherever possible, reagents have been chosen that have little or no effect on the insoluble fibres. If a loss in mass is known to occur during the analysis, the result should be corrected ; correction factors are given for this purpose. These factors have been determined in several laboratories by treating, with the appropriate reagent as specified in the method of analysis, fibres cleaned by the pre-treatment. These correction factors apply only to undergraded fibres and different correction factors may be necessary if the fibres have been degraded before or during processing. If the fourth variant, in which a textile fibre is subjected to the successive action of two different solvents, must be used, correction factors must be applied for possible losses in mass undergone by the fibre in the two treatments. At least two determinations should be made, both in the case of manual separation and in the case of chemical separation.

Katras divkāršu maisījumu analīzes metodes piemērošanas joma norāda, kurām šķiedrām metode ir piemērojama. (Sk. II pielikumu Direktīvai, kas attiecas uz dažām divkāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm).

I. GENERAL INFORMATION ON METHODS FOR THE QUANTITATIVE CHEMICAL ANALYSIS OF TERNARY FIBRE MIXTURES

I.2. Princips

Information common to the methods given for the quantitative chemical analysis of ternary fibre mixtures. I.1. Scope and field of application

Pēc maisījuma komponentu identifikācijas piemērotā priekšapstrādē atdala bezšķiedru vielu, un tad izdara vienu vai vairākus no četriem aprakstītajiem selektīvas šķīdināšanas procesa variantiem. Izņemot gadījumus, kad rodas tehniskas grūtības, vēlams izšķīdināt lielāko šķiedras komponentu, lai iegūtais galīgais atlikums būtu mazākais šķiedras komponents.

The field of application of each method for analysing binary fibre mixtures specifies to which fibres the method is applicable. (See Annex II, Directive relating to certain methods for the quantitative analysis of binary fibre mixtures).

I.3. Iekārtas un reaģenti

I.2. Principle

I.3.1. Iekārtas

After the identification of the components of a mixture, the non-fibrous material is removed by suitable pre-treatment and then one or more of the four variants of the process of selective solution described in the introduction is applied. Except where this presents technical difficulties, it is preferable to dissolve the major fibre component so as to obtain the minor fibre component as final residue.

I.3.1.1. Filtrtīģeļi un sverglāzītes, kas ir pietiekami lielas, lai tajās varētu ievietot šādus filtrtīģeļus, vai jebkura cita ierīce, ar kuru iegūst identiskus rezultātus.

I.3. Apparatus and Reagents I.3.1. Apparatus I.3.1.1. Filter crucibles and weighing bottles large enough to contain such crucibles, or any other apparatus giving identical results.

I.3.1.2. Bunzena kolba.

I.3.1.2. Vacuum flask.

I.3.1.3. Eksikators, kam mitruma indikators ir iekrāsots silikagels.

I.3.1.3. Desiccator containing self-indicating silica gel.

I.3.1.4. Ventilācijas tipa žāvēšanas skapis analizējamo paraugu žāvēšanai 105 ± 3 °C temperatūrā.

I.3.1.4. Ventilated oven for drying specimens at 105 ± 3 ºC.

I.3.1.5. Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,0002 g.

I.3.1.5. Analytical balance, accurate to 0.0002 g.

I.3.1.6. Soksleta aparāts vai cita ierīce, ar ko iegūst identiskus rezultātus.

I.3.1.6. Soxhlet extractor or other apparatus giving identical results.

I.3.2. Reaģenti

I.3.2.1. Petrolēteris, pārdestilēts, vārīšanās diapazons no 40 līdz 60 °C.

I.3.2.2. Citi reaģenti ir norādīti attiecīgajos metodes aprakstos. Visiem izmantotajiem reaģentiem jābūt ķīmiski tīriem.

I.3.2. Reagents I.3.2.1. Light petroleum, redistilled, boiling range 40 to 60 ºC.

I.3.2.3. Destilēts vai dejonizēts ūdens.

I.3.2.2. Other reagents are specified in the appropriate parts of the text of the method. All reagents used should be chemically pure.

I.4. Kondicionēšanas un analīzes atmosfēra

I.3.2.3. Distilled or deionized water.

Tā kā tiek noteikta bezūdens masa, analizējamie paraugi jākondicionē vai analīzes jāizdara kondicionētā atmosfērā.

I.5. Sākotnējais laboratorijas paraugs

Ņem sākotnējo laboratorijas paraugu, kas ir reprezentatīvs kopējam laboratorijas paraugam un ir pietiekams, lai nodrošinātu visus vajadzīgos analizējamos paraugus, katru vismaz 1 g.

I.6. Sākotnējā laboratorijas parauga priekšapstrāde

Ja sastāvā ir viela, kas procentuālā sastāva aprēķinā (sk. 12. panta 2. punkta d) apakšpunktu Direktīvā, kas attiecas uz tekstilpreču nosaukumiem) nav jāņem vērā, tā vispirms jāatdala ar piemērotu metodi, kas neietekmē nevienu sastāvā esošo šķiedru.

I.4. Conditioning and testing atmosphere

Tādēļ atdala bezšķiedru vielu, ko var ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, apstrādājot gaissauso sākotnējo paraugu Soksleta aparātā ar petrolēteri vienu stundu ar minimālo ātrumu, kas ir 6 cikli stundā. Ļauj petrolēterim iztvaikot no sākotnējā parauga, ko pēc tam tieši ekstrahē ar ūdeni, mērcējot vienu stundu istabas temperatūrā, pēc tam mērcējot vēl vienu stundu 65 ± 5 °C temperatūrā, laiku pa laikam šķidrumu sakrata, šķiedrvielas un šķidruma attiecība ir 1: 100. Lieko ūdeni no sākotnējā parauga atdala, nospiežot, nosūcot vai centrifugējot, un tad sākotnējam paraugam ļauj izžūt gaisā.

Because dry masses are determined, it is unnecessary to condition the specimens or to conduct analyses in a conditioned atmosphere.

Ja bezšķiedru vielu nevar ekstrahēt ar petrolēteri un ūdeni, tā jāatdala, iepriekš aprakstīto ūdens metodi aizstājot ar piemērotu metodi, kas būtiski neizmaina nevienu no šķiedras sastāvdaļām. Tomēr attiecībā uz dažām nebalinātām, dabīgām augu šķiedrām (piemēram, džutu, kokosšķiedrām) jānorāda, ka parastā priekšapstrādē ar petrolēteri un ūdeni netiek atdalītas visas dabīgās bezšķiedru vielas; tomēr papildu priekšapstrādi neveic, ja sākotnējais paraugs nesatur apretus, kas nešķīst ne petrolēterī, ne ūdenī.

I.5. Laboratory test sample

Analīzes protokolos jāiekļauj pilna informācija par izmantotajām priekšapstrādes metodēm.

Take a laboratory test sample that is representative of the laboratory bulk sample and sufficient to provide all the specimens, each of at least 1 g, that are required.

I.7. Testa gaita

I.6. Pre-treatment of the laboratory test sample

I.7.1. Vispārīgi norādījumi

Where a substance not to be taken into account in the percentage calculations (See Article 12 (2) (d) of the Directive relating to textile names) is present, it should first be removed by a suitable method that does not affect any of the component fibres.

I.7.1.1. Žāvēšana

For this purpose, non-fibrous matter which can be extracted with light petroleum and water is removed by treating the air-dry test sample in a Soxhlet extract selector with light petroleum for one hour at a minimum rate of 6 cycles per hour. Allow the light petroleum to evaporate from the sample which is then directly extracted with water by soaking for one hour at room temperature followed by soaking at 65 ± 5 ºC for a further one hour, agitating the liquid from time to time, specimen/water ratio 1 : 100. Remove the excess water from the sample by squeezing, suction, or centrifuging and then allow the sample to become air-dry.

Visas žāvēšanas darbības notiek ne mazāk par 4 stundām un ne ilgāk par 16 stundām 105 ± 3 °C ventilācijas tipa žāvēšanas skapī, kura durvis ir pilnīgi noslēgtas. Ja žāvēšanas laiks ir īsāks par 14 stundām, jāizdara analizējamā parauga kontrolsvērumi, lai noteiktu, vai tā masa ir nemainīga. Masu var uzskatīt par nemainīgu, ja pēc papildu 60 minūšu žāvēšanas tā ir mainījusies mazāk par 0,05 %.

Where non-fibrous matter cannot be extracted with light petroleum and water, it should be removed by substituting for the water method described above a suitable method that does not substantially alter any of the fibre constituents. However for some unbleached natural vegetable fibres (eg jute, coir) it is to be noted that normal pre-treatment with light petroleum and water does not remove all the natural non-fibrous substances ; nevertheless additional pre-treatment is not applied unless the sample contains finishes insoluble in both light petroleum and water.

Žāvēšanas, dzesēšanas un svēršanas laikā tīģeļus un sverglāzītes, analizējamos paraugus vai atlikumus neaiztiek ar plikām rokām.

Analytical reports should include full details of the methods of pre-treatment used.

Sausie analizējamie paraugi ir sverglāzītē, un tai blakus ir vāks. Pēc žāvēšanas, pirms sverglāzīti izņem no žāvēšanas skapja, to noslēdz un ātri pārliek eksikatorā.

I.7. Test procedure I.7.1. General instructions I.7.1.1. Drying

Filtrtīģeli izžāvē sverglāzītē, tai blakus žāvēšanas skapī ir vāks. Pēc žāvēšanas sverglāzīti noslēdz un ātri pārliek eksikatorā.

Conduct all drying operations for not less than 4 hours and not more than 16 hours at 105 ± 3 ºC in a ventilated oven with the oven door closed throughout. If the drying period is less than 14 hours, the specimen must be checkweighed to determine whether its mass is constant. The mass may be considered as constant if, after a further drying period of 60 minutes, its variation is less than 0.05 %.

Ja izmanto ierīci, kas nav filtrtīģelis, žāvēšanai jānotiek žāvēšanas skapī, lai noteiktu šķiedru bezūdens masu bez zuduma.

Avoid handling crucibles and weighing bottles, specimens or residues with bare hands during the drying, cooling and weighing operations.

I.7.1.2. Dzesēšana

Dry specimens in a weighing bottle with its cover beside it. After drying, stopper the weighing bottle before removing it from the oven, and transfer it quickly to the desiccator.

Visas dzesēšanas darbības veic eksikatorā, kas novietots blakus svariem, līdz sverglāzīšu dzesēšana ir pabeigta, katrā ziņā ne mazāk kā 2 stundas.

Dry the filter crucible in a weighing bottle with its cover beside it in the oven. After drying, close the weighing bottle and transfer it quickly to the desiccator.

I.7.1.3. Svēršana

Where apparatus other than a filter crucible is used, drying operations should be conducted in the oven so as to determine the dry mass of the fibres without loss.

Pēc dzesēšanas sverglāzīti 2 minūšu laikā pēc izņemšanas no eksikatora nosver; sver ar 0,0002 g precizitāti.

I.7.1.2. Cooling

I.7.2. Analīzes gaita

Conduct all cooling operations in the desiccator, placed beside the balance, until the cooling of the weighing bottles is complete, and in any case for not less than 2 hours.

No priekšapstrādātā sākotnējā laboratorijas parauga paņem analizējamo paraugu, kura masa ir vismaz 1 g. Pavedienu vai audumu sagriež aptuveni 10 mm garos gabalos, atdalot tos, cik iespējams labi. Analizējamo(-os) paraugu(-us) žāvē sverglāzītē(-ēs), to (tās) atdzesē eksikatorā un nosver. Analizējamo(-os) paraugu(-us) pārliek stikla traukā(-os), kas norādīts(-i) attiecīgajā Kopienas metodes daļā, tūlīt atkārtoti nosver sverglāzīti(-es) un no starpības aprēķina analizējamā(-o) parauga(-u) bezūdens masu; izdara analīzi, kā norādīts attiecīgajā piemērojamās metodes daļā. Izmeklē atlikumu(-us) mikroskopiski, lai pārbaudītu, vai faktiski apstrādē ir pilnībā atdalīta(-as) šķīstošā(-ās) šķiedra(-as).

I.7.1.3. Weighing

I.8. Rezultātu aprēķināšana un izteikšana

After cooling, complete the weighing of the weighing bottle within 2 minutes of its removal from the desiccator ; weigh to an accuracy of 0.0002 g.

Katra komponenta masu izsaka ar šķiedras kopējās masas procentuālo sastāvu maisījumā. Rezultātus aprēķina tīrai bezūdens masai, lietojot, no vienas puses, pieņemtos mitruma koeficientus un, no otras puses, korekcijas koeficientus, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā bezšķiedru vielas zudumu priekšapstrādē un analīzē.

I.8.1. Tīru bezūdens šķiedru masas procentuālā sastāva aprēķins, kurā neņem vērā šķiedru masas zudumu priekšapstrādē.

I.8.1.1. – 1. VARIANTS –

I.7.2. Procedure

Formula, ko izmanto, ja no viena analizējamā parauga atdala vienu maisījuma komponentu un no otra parauga – citu komponentu:

Take from the pre-treated laboratory test sample a test specimen of at least 1 g (in mass). Cut yarn or cloth into lengths of about 10 mm, dissected as much as possible. Dry the specimen(s) in (a) weighing bottle(s) cool it (them) in the desiccator and weigh it (them). Transfer the specimen(s) to the glass vessel(s) specified in the appropriate section of the Community method, reweigh the weighing bottle(s) immediately and obtain the dry mass(es) of the specimen(s) by difference ; complete the test as specified in the appropriate section of the applicable method. Examine the residue(s) microscopically to check that the treatment has in fact completely removed the soluble fibre(s).

P

% =

d

I.8. Calculation and expression of results Express the mass of each component as a percentage of the total mass of fibre in the mixture. Calculate the results on the basis of dean dry mass, adjusted by (a) the conventional recovery rates and (b) the correction factors necessary to take account of loss of non-fibrous matter during pre-treatment and analysis. I.8.1. Calculation of percentages of mass of clean dry fibres disregarding loss of fibre mass during pre-treatment. I.8.1.1. - VARIANT 1 -

d

Formulae to be applied where a component of the mixture is removed from one specimen and another component from a second specimen: >PIC FILE= "T0005996">

d

I.8.1.2. - VARIANT 2 -

r

Formulae to be applied where a component (a) is removed from the first test specimen, leaving as residue the other two components (b + c), and two components (a + b) are removed from the second test specimen, leaving as residue the third component (c):

m

>PIC FILE= "T0005997">

r

m

>PIC FILE= "T9000533">

1 -

I.8.1.3. - VARIANT 3 -

d

Formulae to be applied where two components (a + b) are removed from a specimen, leaving as residue the third component (c), then two components (b + c) are removed from another specimen, leaving as residue the first component (a): >PIC FILE= "T0005998">

d

>PIC FILE= "T9000534">

× 100

I.8.1.4. - VARIANT 4 -

P

Formulae to be applied where two components are successively removed from the mixture using the same specimen:

% =

>PIC FILE= "T0005999">

d

d

d

I.8.2. Calculation of the percentage of each component with adjustment by conventional recovery rates and, where appropriate, correction factors for losses in mass during pre-treatment operations:

r

>PIC FILE= "T0006000">

m

r

>PIC FILE= "T9000535">

m

Where a special pre-treatment is used the values b1, b2 and b3 should be determined, if possible, by submitting each of the pure fibre constituents to the pre-treatment applied in the analysis. Pure fibres are those free from all non-fibrous material except those which they normally contain (either naturally or because of the manufacturing process), in the state (unbleached, bleached) in which they are found in the material to be analysed.

1 -

Where no clean separate constituent fibres used in the manufacture of the material to be analysed are available, average values of b1, b2 and b3 as obtained from tests performed on clean fibres similar to those in the mixture under examination, must be used.

d

If normal pre-treatment by extraction with light petroleum and water is applied, correction factors b1, b2 and b3 may generally be ignored, except in the case of unbleached cotton, unbleached flax and unbleached hemp where the loss due to pre-treatment is usually accepted as 4 % and in the case of polypropylene as 1 %.

d

In the case of other fibres, losses due to pre-treatment are usually disregarded in calculations.

× 100

I.8.3. Note

P

Calculation examples are given in Annex II to this Directive.

% = 100 -

P1% + P2%

P1% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents pirmajā analizējamā paraugā, ko izšķīdina pirmajā reaģentā);

P2% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents otrajā analizējamajā paraugā, ko izšķīdina otrajā reaģentā);

II. METHOD OF QUANTITATIVE ANALYSIS BY MANUAL SEPARATION OF TERNARY FIBRE MIXTURES

P3% ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, kas abos analizējamajos paraugos neizšķīst);

II.1. Scope

m1 ir pirmā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

This method is applicable to textile fibres of all types provided they do not form an intimate mixture and that it is possible to separate them by hand.

m2 ir otrā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

II.2. Principle

r1 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā komponenta atdalīšanas no pirmā analizējamā parauga pirmajā reaģentā;

After identification of the textile components, the non-fibrous matter is removed by a suitable pre-treatment and then the fibres are separated by hand, dried and weighed in order to calculate the proportion of each fibre in the mixture.

r2 ir atlikuma bezūdens masa pēc otrā komponenta atdalīšanas no otrā analizējamā parauga otrajā reaģentā;

II.3. Apparatus II.3.1. Weighing bottles or other apparatus giving identical results.

d1 ir korekcijas koeficients masas zudumam pirmajā reaģentā no otrā komponenta, kas nav izšķīdināts pirmajā analizējamajā paraugā [1];

II.3.2. Desiccator containing self-indicating silica gel.

d2 ir korekcijas koeficients masas zudumam pirmajā reaģentā no trešā komponenta, kas nav izšķīdināts pirmajā analizējamajā paraugā [2];

II.3.3. Ventilated oven for drying specimens at 105 ± 3 ºC.

d3 ir korekcijas koeficients masas zudumam otrajā reaģentā no pirmā komponenta, kas nav izšķīdināts otrajā analizējamajā paraugā [3];

II.3.4. Analytical balance accurate to 0.0002 g.

d4 ir korekcijas koeficients masas zudumam otrajā reaģentā no trešā komponenta, kas nav izšķīdināts otrajā analizējamajā paraugā [4].

II.3.5. Soxhlet extractor, or other apparatus giving identical results.

I.8.1.2. – 2. VARIANTS –

II.3.6. Needle.

Formula, ko izmanto, ja no pirmā analizējamā parauga atdala vienu komponentu a, atlikumā atstājot pārējos divus komponentus b + c, un no otrā analizējamā parauga atdala divus komponentus a + b, atlikumā atstājot trešo komponentu c.

II.3.7. Twist tester or similar apparatus.

P

% = 100 -

P2% + P3%

II.4. Reagents II.4.1. Light petroleum, redistilled, boiling range 40º-60 ºC.

P

II.4.2. Distilled or deionized water.

% = 100 ×

d

r

II.5. Conditioning and testing atmosphere

m

See I.4.

-

II.6. Laboratory test sample

d

See I.5.

d

II.7. Pre-treatment of laboratory test samples

× P

See I.6.

%

II.8. Procedure II.8.1. Analysis of yarn

P

Take from the pre-treated laboratory test sample a specimen of mass not less than 1 g. For a very fine yarn, the analysis may be made on a minimum length of 30 m, whatever its mass.

% =

Cut the yarn into pieces of a suitable length and separate the fibre types by means of a needle and, if necessary, a twist tester. The fibre types so obtained are placed in pre-weighed weighing bottles and dried at 105 ± 3 ºC to constant mass, as described in I.7.1 and I.7.2.

d

II.8.2. Analysis of cloth

r

Take from the pre-treated laboratory test sample a specimen of mass not less than 1 g, not including a selvedge with edges carefully trimmed to avoid fraying and running parallel with weft or warp yarns, or in the case of knitted fabrics in the line of the wales and courses. Separate the different types of fibres and collect them in pre-weighed weighing bottles and proceed as described in II.8.1.

m

× 100

P1% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents pirmajā analizējamajā paraugā, kas šķīst pirmajā reaģentā);

II.9. Calculation and expression of results

P2% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, kas vienlaikus ar otrā analizējamā parauga pirmo komponentu izšķīst otrajā reaģentā);

Express the mass of each component fibre as a percentage of the total mass of the fibres in the mixture. Calculate the results on the basis of clean dry mass, adjusted by (a) the conventional recovery rates and (b) the correction factors necessary to take account of losses in mass during pre-treatment operations. II.9.1. Calculation of percentage masses of clean dry fibre, disregarding loss in fibre mass during pre-treatment: >PIC FILE= "T0006001">

P3% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, kas abos analizējamajos paraugos neizšķīst);

II.9.2. For calculation of the percentage of each component with adjustment by conventional recovery rates and, where appropriate, by correction factors for losses in mass during pre-treatment : see I.8.2.

m1 ir pirmā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

m2 ir otrā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

r1 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā komponenta atdalīšanas no pirmā analizējamā parauga pirmajā reaģentā;

r2 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā un otrā komponenta atdalīšanas no otrā analizējamā parauga otrajā reaģentā;

III. METHOD OF QUANTITATIVE ANALYSIS OF TERNARY FIBRE MIXTURES BY A COMBINATION OF MANUAL SEPARATION AND CHEMICAL SEPARATION

d1 ir korekcijas koeficients masas zudumam pirmajā reaģentā no otrā komponenta, kas nav izšķīdis pirmajā analizējamā paraugā [5];

Wherever possible, manual separation should be used, taking account of the proportions of components separated before proceeding to any chemical treatment of each of the separate components.

d2 ir korekcijas koeficients masas zudumam pirmajā reaģentā no trešā komponenta, kas nav izšķīdis pirmajā analizējamā paraugā [6];

IV. PRECISION OF THE METHODS

d4 ir korekcijas koeficents masas zudumam otrajā reaģentā no trešā komponenta, kas nav izšķīdis otrajā analizējamā paraugā [7].

The precision indicated in each method of analysis of binary mixtures relates to the reproducibility (see Annex II of the Directive relating to certain methods for the quantitative analysis of binary textile fibre mixtures).

I.8.1.3. – 3. VARIANTS –

Reproducibility refers to the reliability, ie the closeness of agreement between experimental values obtained by operators in different laboratories or at different times using the same method and obtaining individual results on specimens of an identical homogeneous mixture.

Formula, ko izmanto, ja no analizējamā parauga atdala divus komponentus a + b, atlikumā atstājot trešo komponentu c, pēc tam no cita analizējamā parauga atdala divus komponentus b + c, atlikumā atstājot pirmo komponentu a:

Reproducibility is expressed by confidence limits of the results for a confidence level of 95 %.

P

By this is meant that the difference between two results in a series of analyses made in different laboratories would, given a normal and correct application of the method to an identical and homogeneous mixture, be exceeded only in 5 cases out of 100.

% =

To determine the precision of the analysis of a ternary mixture the values indicated in the methods for the analysis of binary mixtures which have been used to analyse the ternary mixture are applied in the usual way.

d

Given that in the four variants of the quantitative chemical analysis of ternary mixtures, provision is made for two dissolutions (using two separate specimens for the first three variants and a single specimen for the fourth variant) and, assuming that E1 and E2 denote the precision of the two methods for analysing binary mixtures, the precision of the results for each component is shown in the following table: >PIC FILE= "T0006002">

r

If the fourth variant is used, the degree of precision may be found to be lower than that calculated by the method indicated above, owing to possible action of the first reagent on the residue consisting of components b and c, which would be difficult to evaluate.

m

V. TEST REPORT

× 100

V.1. Indicate the variant(s) used to carry out the analysis, the methods, reagents and correction factors.

P

V.2. Give details of any special pre-treatments (See I.6).

% = 100 -

V.3. Give the individual results and the arithmetic mean, each to the 1st decimal place.

P

V.4. Wherever possible, state the precision of the method for each component, calculated according to the table in section IV.

% + P

%

P

ANNEX II EXAMPLES OF THE CALCULATION OF PERCENTAGES OF THE COMPONENTS OF CERTAIN TERNARY MIXTURES USING SOME OF THE VARIANTS DESCRIBED IN POINT I.8.1 OF ANNEX I

% =

Consider the case of a fibre mixture which when qualitatively analysed gave the following components : 1. carded wool ; 2. nylon (polyamide) ; 3. unbleached cotton.

d

VARIANT No 1

r

Using this variant, that is using two different specimens and removing one component (a = wool) by dissolution from the first specimen and a second component (b = polyamide) from the second specimen the following results can be obtained:

m

>PIC FILE= "T9000536">

× 100

Treatment with alkaline sodium hypochlorite does not entail any loss in mass of polyamide, while unbleached cotton loses 3 %, therefore d1 = 1 70 and d2 = 1 703.

P1% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, ko izšķīdina reaģents);

Treatment with formic acid does not entail any loss in mass of wool or unbleached cotton, therefore d3 and d4 = 1 70.

P2% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, ko izšķīdina reaģents);

If the values obtained by chemical analysis and the correction factors are substituted in the formula under point I.8.1.1 of Annex I, the following result is obtained: >PIC FILE= "T0006003">

P3% ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (komponents, ko reģents izšķīdina otrajā analizējamajā paraugā);

The percentages of the various clean dry fibres in the mixture are as follows:

m1 ir pirmā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

>PIC FILE= "T9000537">

m2 ir otrā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

These percentages must be corrected according to the formulae under point I.8.2 of Annex I in order to take account also of the conventional recovery rates and of the correction factors for any losses in mass after pre-treatment.

r1 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā un otrā komponenta atdalīšanas no pirmā analizējamā parauga pirmajā reaģentā;

As indicated in Annex II to the Directive relating to textile names, the conventional recovery rates are as follows : carded wool 17.0 %, polyamide 6.25 %, cotton 8.5 %, also, unbleached cotton shows a loss in mass of 4 % after pre-treatment with light petroleum and water. Thus: >PIC FILE= "T0006004">

r2 ir atlikuma bezūdens masa pēc otrā un trešā komponenta atdalīšanas no otrā analizējamā parauga pirmajā reaģentā;

The composition of the yarn is therefore as follows: >PIC FILE= "T0006005">

d2 ir korekcijas koeficients masas zudumam pirmajā reaģentā no trešā komponenta, kas nav izšķīdis pirmajā analizējamajā paraugā [8];

VARIANT 4

d3 ir korekcijas koeficients masas zudumam otrajā reaģentā no pirmā komponenta, kas nav izšķīdis otrajā analizējamajā paraugā [9];

Consider the case of a fibre mixture which when qualitatively analysed gave the following components : carded wool, viscose, unbleached cotton.

I.8.1.4. – 4. VARIANTS –

Suppose that using variant 4, that is successively removing two components from the mixture of one single specimen, the following results are obtained:

Formula, ko izmanto, ja no maisījuma pēc kārtas atdala divus komponentus, izmantojot vienu un to pašu analizējamo paraugu:

>PIC FILE= "T9000538">

P1% = 100 -

Treatment with alkaline sodium hypochlorite does not entail any loss of mass in viscose, while unbleached cotton loses 3 %, therefore d1 = 1 70 and d2 = 1 703.

P2% + P3%

As a result of treatment with zinc chloride/formic acid, the mass of cotton increases by 4 %, so that d3 = (1 703 × 0 796) = 0 79888 rounded to 0 799, (d3 being the correction factor for the respective loss or increase in mass of the third component in the first and second reagents).

P

If the values obtained by chemical analysis and the correction factors are substituted in the formulae given in point I.8.1.4 of Annex I the following result is obtained: >PIC FILE= "T0006006">

% =

As has already been indicated for variant 1, these percentages must be corrected by the formulae indicated in point I.8.2 of Annex I. >PIC FILE= "T0006007">

× 100 -

The composition of the mixture is therefore: >PIC FILE= "T0006008">

× P

%

ANNEX III TABLE OF TYPICAL TERNARY MIXTURES WHICH MAY BE ANALYSED USING COMMUNITY METHODES OF ANALYSIS OF BINARY MIXTURES (for illustration purposes)

P

>PIC FILE= "T0006009"> >PIC FILE= "T0006010">

% =

>PIC FILE= "T0006011">

d

r

× 100

P1% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (pirmais šķīstošais komponents);

P2% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (otrais šķīstošais komponents);

P3% ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs (nešķīstošais komponents);

m ir analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes;

r1 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā komponenta atdalīšanas ar pirmo reaģentu;

r2 ir atlikuma bezūdens masa pēc pirmā un otrā komponenta atdalīšanas ar pirmo un otro reaģentu;

d1 ir korekcijas koeficients otrā komponenta masas zudumam pirmajā reaģentā [10];

d2 ir korekcijas koeficients trešā komponenta masas zudumam pirmajā reaģentā [11];

d3 ir korekcijas koeficients trešā komponenta masas zudumam pirmajā un otrajā reaģentā [12].

I.8.2. Katra komponenta procentuālā sastāva aprēķins, piemērojot pieņemtos mitruma koeficientus un, attiecīgā gadījumā, korekcijas koeficientus masas zudumiem priekšapstrādē.

Ja

A = 1 +

a

+ b

B = 1 +

a

+ b

C = 1 +

a

+ b

3100

tad

P

% =

P

A

P

A + P

B + P

C

× 100

P

% =

P

B

P

A + P

B + P

C

x 100

P

% =

P

C

P

A + P

B + P

C

x 100

P1A% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, tostarp mitruma saturs un masas zudums priekšapstrādē;

P2A% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, tostarp mitruma saturs un masas zudums priekšapstrādē;

P3A% ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, tostarp mitruma saturs un masas zudums priekšapstrādē;

P1 ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, ko aprēķina, izmantojot vienu no I.8.1. punktā norādītajām formulām;

P2 ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, ko aprēķina, izmantojot vienu no I.8.1. punktā norādītajām formulām;

P3 ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs, ko aprēķina, izmantojot vienu no I.8.1. punktā norādītajām formulām;

a1 ir pieņemtais pirmā komponenta mitruma koeficients;

a2 ir pieņemtais otrā komponenta mitruma koeficients;

a3 ir pieņemtais trešā komponenta mitruma koeficients;

b1 ir pirmā komponenta masas zuduma procentuālais sastāvs priekšapstrādē;

b2 ir otrā komponenta masas zuduma procentuālais sastāvs priekšapstrādē;

b3 ir trešā komponenta masas zuduma procentuālais sastāvs priekšapstrādē.

Ja izmanto īpašu priekšapstrādi, jānosaka b1, b2 un b3 vērtība, ja iespējams, veicot priekšapstrādi katrai analizējamajai tīrajai šķiedras sastāvdaļai. Tīrās šķiedras ir šķiedras, kurās nav nekāda cita bezšķiedru materiāla, izņemot materiālu, ko tās parasti satur (vai nu dabīgi, vai ražošanas procesa dēļ) stāvoklī (nebalinātas, balinātas), kādā tās ir analizējamajā materiālā.

Ja nav pieejamas tīras, atdalītas sastāvā esošās šķiedras, ko izmanto analizējamā materiāla izgatavošanā, jāizmanto vidējās b1, b2 un b3 vērtības, kuras nosaka testos, ko veic tīrām šķiedrām, kuras ir līdzīgas pārbaudāmajā maisījumā esošajām.

Ja izmanto parastu priekšapstrādi, kad izdara ekstrakciju ar petrolēteri un ūdeni, korekcijas koeficientus b1, b2 un b3 parasti var ignorēt, izņemot nebalinātu kokvilnu, nebalinātus linus un nebalinātas kaņepes, kad pieņem, ka priekšapstrādē parasti rodas 4 % zudums, bet polipropilēnam – 1 % zudums.

Attiecībā uz citām šķiedrām priekšapstrādē radītos zudumus aprēķinā parasti neņem vērā.

I.8.3. Piezīme

Aprēķina paraugi ir sniegti šīs direktīvas II pielikumā.

II. KVANTITATĪVĀS ANALĪZES METODE, KURĀ IZMANTO TRĪSKĀRŠU TEKSTILŠĶIEDRAS MAISĪJUMU MANUĀLU ATDALĪŠANU.

II.1. Darbības joma

Šo metodi izmanto visu veidu tekstilšķiedrām, ja tās nav neatdalāms maisījums un ja tās ir iespējams atdalīt ar rokām.

II.2. Princips

Pēc tekstilmateriāla komponentu identifikācijas piemērotā priekšapstrādē atdala bezšķiedru vielu, un pēc tam ar rokām atdala šķiedras, izžāvē un nosver, lai aprēķinātu katras šķiedras daļu maisījumā.

II.3. Ierīces

II.3.1. Sverglāzītes vai cita ierīce, ar ko iegūst identiskus rezultātus.

II.3.2. Eksikators, kam mitruma indikators ir iekrāsots silikagels.

II.3.3. Ventilācijas tipa žāvēšanas skapis analizējamo paraugu žāvēšanai 105 ± 3 °C temperatūrā.

II.3.4. Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,0002 g.

II.3.5. Soksleta aparāts vai cita ierīce, ar ko iegūst identiskus rezultātus.

II.3.6. Adata.

II.3.7. Torsiometrs vai tamlīdzīga ierīce.

II.4. Reaģenti

II.4.1. Petrolēteris, pārdestilēts, vārīšanās diapazons no 40 līdz 60 °C.

II.4.2. Destilēts vai dejonizēts ūdens.

II.5. Kondicionēšanas un analīzes atmosfēra

Sk. I.4. punktu.

II.6. Sākotnējais laboratorijas paraugs

Sk. I.5. punktu.

II.7. Sākotnējā laboratorijas parauga priekšapstrāde

Sk. I.6. punktu.

II.8. Analīzes gaita.

II.8.1. Pavediena analīze

No priekšapstrādātā laboratorijas sākotnējā parauga paņem analizējamo paraugu, kura masa nav mazāka par 1 g. Ja pavediens ir ļoti smalks, analīzi var veikt vismaz 30 m garam pavedienam neatkarīgi no tā masas.

Pavedienu sagriež piemērota garuma gabalos, un ar adatu un, vajadzības gadījumā, ar torsiometru atdala atšķirīgu veidu šķiedras. Tā iegūtās atšķirīgās šķiedras ieliek iepriekš nosvērtās sverglāzītēs un izžāvē 105 ± 3 °C temperatūrā, līdz iegūst nemainīgu masu, kā aprakstīts I.7.1. un I.7.2. punktā.

II.8.2. Auduma analīze

No priekšapstrādātā sākotnējā laboratorijas parauga paņem analizējamo paraugu, kura masa nav mazāka par 1 g, neskaitot eģi, kuras malas ir rūpīgi apgrieztas, lai nebūtu drisku, paralēli audu vai šķēru pavedieniem, vai, attiecībā uz trikotāžu, pa valdziņu kārtu un valdziņu rindu. Atdala atšķirīgo veidu šķiedras, savāc tās iepriekš nosvērtās sverglāzītēs un apstrādā, kā aprakstīts II.8.1. punktā.

II.9. Rezultātu aprēķināšana un izteikšana

Katras sastāvā esošās šķiedras masu izsaka ar kopējās šķiedru masas procentuālo sastāvu maisījumā. Rezultātus aprēķina tīrai bezūdens masai, lietojot, no vienas puses, pieņemtos mitruma koeficientus un, no otras puses, korekcijas koeficientus, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā masas zudumus priekšapstrādē.

II.9.1. Tīras bezūdens šķiedras procentuālā masas sastāva aprēķins, neņemot vērā šķiedras masas zudumu priekšapstrādē:

P

% =

100 m

m

+ m

+ m

=

1+

m

+m

3m1

P

% =

100 m

m

+ m

+ m

=

1 +

m

+ m

3m2

P

% = 100 -

P1% + P2%

P1% ir pirmā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs;

P2% ir otrā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs;

P3% ir trešā tīrā bezūdens komponenta procentuālais sastāvs;

m1 ir pirmā komponenta tīrā bezūdens masa;

m2 ir otrā komponenta tīrā bezūdens masa;

m3 ir trešā komponenta tīrā bezūdens masa.

II.9.2. Lai aprēķinātu katra komponenta procentuālo sastāvu, lietojot pieņemtos mitruma koeficientus un – attiecīgā gadījumā – korekcijas koeficientus attiecībā uz masas zudumiem priekšapstrādē: sk. I.8.2. punktu.

III. TRĪSKĀRŠU TEKSTILŠĶIEDRAS MAISĪJUMU KVANTITATĪVĀS ANALĪZES METODE, KURĀ IZMANTO MANUĀLAS ATDALĪŠANAS UN ĶĪMISKAS ATDALĪŠANAS KOMBINĀCIJU.

Ja vien iespējams, jāizmanto manuāla atdalīšana, ievērojot atdalīto komponentu attiecību pirms katra atsevišķā komponenta ķīmiskas apstrādes.

IV. METOŽU PRECIZITĀTE

Precizitāte, kas norādīta katrā divkāršu maisījumu analīzes metodē, ir saistīta ar sakritību (sk. II pielikumu Direktīvai, kas attiecas uz dažām divkāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm).

Sakritība ir ticamība, t.i., pakāpe, kādā saskan eksperimentālās vērtības, ko laboranti ieguvuši atšķirīgās laboratorijās vai atšķirīgos laikos, izmantojot vienu un to pašu metodi un individuāli iegūstot rezultātus par identiskiem viendabīga maisījuma analizējamajiem paraugiem.

Sakritību nosaka rezultātu ticamības robežās ar 95 % ticamību.

Tas nozīmē, ka starpība starp diviem rezultātiem analīžu sērijā, ko izdara atšķirīgās laboratorijās, ja šo metodi izmanto normāli un pareizi, identiskam un viendabīgam maisījumam, būtu pārsniegta tikai piecos gadījumos no simta.

Lai noteiktu trīskārša maisījuma analīzes precizitāti, parastajā kārtībā izmanto divkāršu maisījumu analīzes metodēs norādītās vērtības, kas izmantotas, lai analizētu trīskāršo maisījumu.

Ja četros trīskāršu maisījumu kvantitatīvas ķīmiskās analīzes variantos ir paredzētas divas izšķīdināšanas (pirmajos trijos variantos izmanto divus atsevišķus analizējamos paraugus un ceturtajā variantā vienu analizējamo paraugu), un, pieņemot ka ar E1 un E2 ir apzīmēta šo divu divkāršo maisījumu analizēšanas metožu precizitāte, katra komponenta rezultātu precizitāte ir parādīta šajā tabulā:

VariantiSastāvā esošā šķiedra | | 1. | 2. un 3. | 4. |

a | E1 | E1 | E1 |

b | E2 | E1 + E2 | E1 + E2 |

c | E1 + E2 | E2 | E1 + E2 |

Ja izmanto ceturto variantu, var konstatēt zemāku precizitātes pakāpi nekā tad, ja aprēķinu izdara saskaņā ar iepriekšminēto metodi, jo pirmais reaģents, iespējams, var iedarboties uz atlikumu, ko veido b un c komponenti, kurus ir grūti novērtēt.

V. TESTA ZIŅOJUMS

V.1. Norāda variantu(-us), kas izmantoti analīzei, metodes, reaģentus un korekcijas koeficientus.

V.2. Sniedz sīkas ziņas par jebkuru īpašu priekšapstrādi (sk. I.6. punktu).

V.3. Norāda individuālos rezultātus un vidējo aritmētisko, katru līdz pirmajai zīmei aiz komata.

V.4. Ja vien iespējams, norāda metodes precizitāti katram komponentam, to aprēķina atbilstoši tabulai IV iedaļā.

[1] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[2] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[3] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[4] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[5] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[6] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[7] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[8] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[9] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[10] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[11] d vērtības ir norādītas atbilstīgajās daļās direktīvām, kas attiecas uz dažādām divkāršu maisījumu analīzes metodēm.

[12] Ja vien iespējams, ar eksperimentālām metodēm iepriekš jānosaka d2.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PARAUGI DAŽU TRĪSKĀRŠU MAISĪJUMU KOMPONENTU PROCENTUĀLĀ SASTĀVA APRĒĶINAM, KURĀ IZMANTO DAŽUS NO I PIELIKUMA I.8.1. PUNKTĀ APRAKSTĪTAJIEM VARIANTIEM

Aplūkosim gadījumu, kad, kvantitatīvi analizējot šķiedras maisījumu, iegūst šādus komponentus: 1) kārstu vilnu; 2) neilonu (poliamīdu); 3) nebalinātu kokvilnu.

1. VARIANTS

Izmantojot šo variantu, kurā izmanto divus dažādus analizējamo paraugus un no pirmā analizējamā parauga ar izšķīdināšanu atdala vienu komponentu (a = vilna), bet no otrā analizējamā parauga – otru komponentu (b = poliamīds), var iegūt šādus rezultātus.

1.Pirmā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes: | (m1) | = 1,6000 g. |

2.Atlikuma bezūdens masa pēc priekšapstrādes ar sārmainu nātrija hipohlorītu (poliamīds + kokvilna) | (r1) | = 1,4166 g. |

3.Otrā analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes: | (m2) | = 1,8000 g. |

4.Atlikuma bezūdens masa pēc priekšapstrādes ar skudrskābi (vilna + kokvilna) | (r2) | = 0,9000 g. |

Apstrādē ar sārmainu hipohlorītu poliamīda masas zudums nerodas, turpretim nebalināta kokvilna zaudē 3 %, tādēļ d1 = 1,0 un d2 = 1,03.

Apstrādē ar skudrskābi vilnas vai nebalinātas kokvilnas masas zudums nerodas, tādēļ d3 un d4 = 1,0.

Ja I pielikuma I.8.1.1. punktā norādītajā formulā ievieto ķīmiskajā analīzē iegūtās vērtības un korekcijas koeficientus, iegūst šādus rezultātus:

P

% vilna =

1.03

1.0

1.4166

1.6000

0.9000

1.8000

1 -

× 100 = 10.30

P

% poliamīds =

- 1.0 ×

+

×

1.0

1.0

× 100 = 50.00

P

% kokvilna = 100 -

= 39.70

Dažādo tīro bezūdens šķiedru procentuālais sastāvs ir šāds:

vilna | 10,30 % |

poliamīds | 50,00 % |

kokvilna | 39,70 % |

Šis procentuālais sastāvs jākoriģē atbilstoši formulai I pielikuma I.8.2. punktā, lai ņemtu vērā arī pieņemtos mitruma koeficientus un korekcijas koeficientus visiem masas zudumiem pēc priekšapstrādes.

Kā norādīts II pielikumā Direktīvai, kas attiecas uz tekstilpreču nosaukumiem, pieņemtie mitruma koeficienti ir šādi: kārstai vilnai 17,0 %, poliamīdam 6,25 %, kokvilnai 8,5 %; turklāt nebalinātai kokvilnai pēc priekšapstrādes ar petrolēteri un ūdeni ir masas zudums 4 %. Tādējādi:

P

% vilna =

10.30 ×

100

10.30 ×

100

+ 50.00 ×

100

+ 39.70 ×

100

× 100 = 10.97

P

% poliamīds =

50.00 ×

100

× 100 = 48.37

P

% kokvilna = 100 -

= 40.66

Tādēļ pavedienu sastāvs ir šāds:

poliamīds | 48,4 % |

kokvilna | 40,6 % |

vilna | 11,0 % |

| 100,0 % |

4. VARIANTS

Aplūkosim gadījumu, kad, kvantitatīvi analizējot šķiedras maisījumu, iegūst šādus komponentus: kārstu vilnu, viskozi, nebalinātu kokvilnu.

Pieņem, ka, izmantojot 4. variantu, kurā secīgi atdala divus komponentus no viena analizējamā parauga maisījuma, iegūst šādus rezultātus.

1.Analizējamā parauga bezūdens masa pēc priekšapstrādes | (m1) | = 1,6000 g. |

2.Atlikuma bezūdens masa pēc pirmās apstrādes ar sārmainu nātrija hipohlorītu (viskoze + kokvilna) | (r1) | = 1,4166 g. |

3.Atlikuma bezūdens masa pēc otrās apstrādes ar cinka hlorīdu/skudrskābi (kokvilna) | (r2) | = 0,6630 g. |

Apstrādē ar sārmainu nātrija hipohlorītu viskozes masas zudums nerodas, turpretim nebalinātai kokvilnai zūd 3 %, tādēļ d1 = 1,0 un d2 = 1,03.

Pēc apstrādes ar cinka hlorīdu/skudrskābi kokvilnas masa palielinās par 4 %, tā ka d3 = (1,03 × 0,96) = 0,9888, ko noapaļo uz 0,99 (kur d3 ir korekcijas koeficients attiecīgajam trešā komponenta masas zudumam vai pieaugumam pirmajā un otrajā reaģentā).

Ja ķīmiskajā analīzē iegūtās vērtības un korekcijas koeficientus ievieto formulā, kas norādīta I pielikuma I.8.1.4. punktā, iegūst šādus rezultātus:

P

% viskoze =

× 100 -

× 40.98 = 48.75%

P

% kokvilna =

× 100 = 41.02%

P

% vilna = 100 -

= 10.23%

Kā jau norādīts 1. variantā, šis procentuālais sastāvs jākoriģē ar formulu, kas norādīta I pielikuma I.8.2. punktā.

P

% vilna =

10.23 ×

100

10.23 ×

100

+ 48.75 ×

100

+ 41.02 ×

100

× 100 = 10.57%

P

% viskoze =

48.75 ×

100

× 100 = 48.65%

P

% kokvilna = 100 -

= 40.78%

Tādēļ maisījuma sastāvs ir šāds:

viskoze | 48,6 % |

kokvilna | 40,8 % |

vilna | 10,6 % |

| 100,0 % |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

TABULA AR RAKSTURĪGIEM TRĪSKĀRŠIEM MAISĪJUMIEM, KO VAR ANALIZĒT, IZMANTOJOT KOPIENAS ANALĪZES METODES DIVKĀRŠIEM MAISĪJUMIEM

(izmanto piemēram)

Maisījuma Nr. | Sastāvā esošās šķiedras | Variants [1] | Kopienas binārās metodes numurs un reaģents |

1. komponents | 2. komponents | 3. komponents |

1 | vilna vai astri | viskoze, kupro vai dažu veidu modālviskoze | kokvilna | 1. un/vai 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe) |

2 | vilna vai astri | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1. un/vai 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

3 | vilna, astri vai zīds | dažas hloršķiedras | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | 1. un/vai 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5) |

4 | vilna vai astri | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesteris, polipropilēns, akrils vai stiklašķiedra | 1. un/vai 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

5 | vilna, astri vai zīds | dažas hloršķiedras | poliesteris, akrils, poliamīds vai stiklašķiedra | 1. un/vai 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5) |

6 | zīds | vilna vai astri | poliesteris | 2. | 11.(sērskābe – 75 masas %)un 2.(sārmains nātrija hipohlorīts) |

7 | poliamīds 6 vai 6-6 | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1. un/vai 4. | 4.(skudrskābe – 80 masas %)un 8.(dimetilformamīds) |

8 | dažas hloršķiedras | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1. un/vai 4. | 8.(dimetilformamīds)un 4.(skudrskābe – 80 masas %)vai 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5)un 4.(skudrskābe, 80 masas %) |

9 | akrils | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesteris | 1. un/vai 4. | 8.(dimetilformamīds)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

10 | acetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | viskoze, kokvilna, kupro vai modālviskoze | 4. | 1.(acetons)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

11 | dažas hloršķiedras | akrils | poliamīds | 2. un/vai 4. | 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5)un 8.(dimetilformamīds) |

12 | dažas hloršķiedras | poliamīds 6 vai 6-6 | akrils | 1. un/vai 4. | 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

13 | poliamīds 6 vai 6-6 | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesteris | 4. | 4.(skudrskābe – 80 masas %)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

14 | acetāts | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesteris | 4. | 1.(acetons)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

15 | akrils | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesteris | 4. | 8.(dimetilformamīds)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

16 | acetāts | vilna, astri vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesteris, akrils | 4. | 1.(acetons)un 2.(sārmains nātrija hipohlorīts) |

17 | triacetāts | vilna, astri vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro, modālviskoze, poliamīds, poliesteris, akrils | 4. | 6.(dihlormetāns)un 2.(sārmains nātrija hipohlorīts) |

18 | akrils | vilna, astri vai zīds | poliesteris | 1. un/vai 4. | 8.(dimetilformamīds)un 2.(sārmains nātrija hipohlorīts) |

19 | akrils | zīds | vilna vai astri | 4. | 8.(dimetilformamīds)un 1.(sērskābe – 75 masas %) |

20 | akrils | vilna, astri vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 1. un/vai 4. | 8.(dimetilformamīds)un 2.(sārmains nātrija hipohlorīts) |

21 | vilna, astri vai zīds | kokvilna, viskoze, kupro modālviskoze | poliesteris | 4. | 2.(sārmains nātrija hipohlorīts)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

22 | viskoze, kupro vai daži modāla paveidi | kokvilna | poliesteris | 2. un/vai 4. | 3.(cinka hlorīds/skudrskābe)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

23 | akrils | viskoze, kupro vai daži modāla paveidi | kokvilna | 4. | 8.(dimetilformamīds)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe) |

24 | dažas hloršķiedras | viskoze, kupro vai daži modāla paveidi | kokvilna | 1. un/vai 4. | 9.(oglekļa disulfīds/acetons 55,5/44,5 masas)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe)vai 8.(dimetilformamīds)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe) |

25 | acetons | viskoze, kupro vai daži modāla paveidi | kokvilna | 4. | 1(acetons)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe) |

26 | triacetāts | viskoze, kupro vai daži modāla paveidi | kokvilna | 4. | 6.(dihlormetāns)un 3.(cinka hlorīds/skudrskābe) |

27 | acetāts | zīds | vilna vai astri | 4. | 1.(acetons)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

28 | triacetāts | zīds | vilna vai astri | 4. | 6.(dihlormetāns)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

29 | acetāts | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4. | 1.(acetons)un 8.(dimetilformamīds) |

30 | triacetāts | akrils | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4. | 6.(dihlormetāns)un 8.(dimetilformamīds) |

31 | triacetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | kokvilna, viskoze, kupro vai modālviskoze | 4. | 6.(dihlormetāns)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

32 | triacetāts | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesteris | 4. | 6.(dihlormetāns)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

33 | acetāts | poliamīds 6 vai 6-6 | poliesteris vai akrils | 4. | 1.(acetons)un 4.(skudrskābe – 80 masas %) |

34 | acetāts | akrils | poliesteris | 4 | 1.(acetons)un 8.(dimetilformamīds) |

35 | dažas hloršķiedras | viskoze, kupro, modālviskoze vai kokvilna | poliesteris | 4 | 8.(dimetilformamīds)un 7.(sērskābe – 75 masas %)vai 9.(oglekļa disulfīds/acetons, masas attiecība: 55,5/44,5)un 7.(sērskābe – 75 masas %) |

[1] Ja izmanto 4. variantu, vispirms atdala pirmo komponentu, izmantojot pirmo reaģentu

--------------------------------------------------