Entscheidungsgründe
|
|
Rechtlicher Rahmen
|
Atbilstošās tiesību normas
|
|
1. Artikel 255 EG bestimmt:
|
1. Saskaņā ar EKL 255. pantu:
|
|
„(1) Jeder Unionsbürger sowie jede natürliche oder juristische Person mit Wohnsitz oder Sitz in einem Mitgliedstaat hat das Recht auf Zugang zu Dokumenten des Europäischen Parlaments, des Rates und der Kommission vorbehaltlich der Grundsätze und Bedingungen, die nach den Absätzen 2 und 3 festzulegen sind.
|
“1. Jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņā ar 2. un 3. punktu.
|
|
(2) Die allgemeinen Grundsätze und die aufgrund öffentlicher oder privater Interessen geltenden Einschränkungen für die Ausübung dieses Rechts auf Zugang zu Dokumenten werden vom Rat binnen zwei Jahren nach Inkrafttreten des Vertrags von Amsterdam gemäß dem Verfahren des Artikels 251 festgelegt.
|
2. Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedriskām vai privātām interesēm, kas reglamentē minētās tiesības piekļūt dokumentiem.
|
|
…“
|
[..]”
|
|
2. Die erste, zweite, dritte, vierte, sechste und elfte Begründungserwägung der Verordnung (EG) Nr. 1049/2001 des Europäischen Parlaments und des Rates vom 30. Mai 2001 über den Zugang der Öffentlichkeit zu Dokumenten des Europäischen Parlaments, des Rates und der Kommission (ABl. L 145, S. 43), die gestützt auf Artikel 255 EG erlassen wurde, führen Folgendes aus:
|
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku pieeju Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.), kas pieņemta, piemērojot EKL 255. pantu, preambulas 1., 2., 3., 4., 6. un 11. apsvērums nosaka:
|
|
„(1) In Artikel 1 Absatz 2 des Vertrags über die Europäische Union, wonach der Vertrag eine neue Stufe bei der Verwirklichung einer immer engeren Union der Völker Europas darstellt, in der die Entscheidungen möglichst offen und möglichst bürgernah getroffen werden, ist das Prinzip der Transparenz verankert.
|
“(1) Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā ir ietverts atklātības princips, saskaņā ar kuru šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidošanā, kur lēmumu pieņemšana notiek cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvinot to pilsoņiem [Līgumā par Eiropas Savienību atklātības princips ir ietverts 1. panta otrajā daļā, saskaņā ar kuru šis Līgums ir jauna pakāpe, veidojot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību, kur lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem].
|
|
(2) Transparenz ermöglicht eine bessere Beteiligung der Bürger am Entscheidungsprozess und gewährleistet eine größere Legitimität, Effizienz und Verantwortung der Verwaltung gegenüber dem Bürger in einem demokratischen System. Transparenz trägt zur Stärkung der Grundsätze der Demokratie und der Achtung der Grundrechte bei, die in Artikel 6 des EU-Vertrags und in der Charta der Grundrechte der Europäischen Union verankert sind.
|
(2) Atklātība dod iespēju pilsoņiem vēl vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā un nodrošina lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti un efektivitāti demokrātiskā iekārtā, kā arī nosaka tai lielāku atbildību pilsoņu priekšā. Atklātība veicina demokrātijas un pamattiesību ievērošanas principu nostiprināšanos, kuri noteikti LES [..] 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
|
|
(3) In den Schlussfolgerungen des Europäischen Rates von Birmingham, Edinburgh und Kopenhagen wurde die Notwendigkeit betont, die Arbeit der Organe der Union transparenter zu machen. Diese Verordnung konsolidiert die Initiativen, die die Organe bereits ergriffen haben, um die Transparenz des Entscheidungsprozesses zu verbessern.
|
(3) Eiropadomes sanāksmes secinājumos Birmingemā, Edinburgā un Kopenhāgenā ir uzsvērts, ka Savienības iestāžu darbam ir jākļūst vēl pārskatāmākam. Šajā regulā ir apkopotas iestāžu iniciatīvas, ko tās jau ir uzņēmušās ar mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanas pārskatāmību.
|
|
(4) Diese Verordnung soll dem Recht auf Zugang der Öffentlichkeit zu Dokumenten größtmögliche Wirksamkeit verschaffen und gemäß Artikel 255 Absatz 2 … EG … die allgemeinen Grundsätze und Einschränkungen dafür festlegen.
|
(4) Šīs regulas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un noteikt vispārīgus principus un ierobežojumus šādām tiesībām saskaņā ar EK Līguma 255. panta 2. punktu.
|
|
...
|
[..]
|
|
(6) Ein umfassenderer Zugang zu Dokumenten sollte in den Fällen gewährt werden, in denen die Organe, auch im Rahmen übertragener Befugnisse, als Gesetzgeber tätig sind, wobei gleichzeitig die Wirksamkeit ihrer Entscheidungsprozesse zu wahren ist. Derartige Dokumente sollten in größtmöglichem Umfang direkt zugänglich gemacht werden.
|
(6) Būtu jānodrošina plašāka piekļuve dokumentiem gadījumos, kad iestādes darbojas kā likumdevējas, arī saskaņā ar deleģētām pilnvarām, vienlaicīgi nodrošinot iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras efektivitāti. Šādiem dokumentiem vajadzētu būt tieši pieejamiem, ciktāl tas ir iespējams.
|
|
...
|
[..]
|
|
(11) Grundsätzlich sollten alle Dokumente der Organe für die Öffentlichkeit zugänglich sein. Der Schutz bestimmter öffentlicher und privater Interessen sollte jedoch durch Ausnahmen gewährleistet werden. Es sollte den Organen gestattet werden, ihre internen Konsultationen und Beratungen zu schützen, wo dies zur Wahrung ihrer Fähigkeit, ihre Aufgaben zu erfüllen, erforderlich ist. Bei der Beurteilung der Ausnahmen sollten die Organe in allen Tätigkeitsbereichen der Union die in den Rechtsvorschriften der Gemeinschaft verankerten Grundsätze über den Schutz personenbezogener Daten berücksichtigen.
|
(11) Principā visiem iestāžu dokumentiem ir jābūt publiski pieejamiem. Tomēr atsevišķos gadījumos būtu jāaizsargā sabiedrības un privātās intereses, nosakot izņēmumus. Vajadzētu dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai. Izvērtējot izņēmuma gadījumus, iestādēm būtu jāņem vērā Kopienas tiesību principi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību visās Savienības darbības jomās.
|
|
...“
|
[..]”
|
|
3. Artikel 4 der genannten Verordnung bestimmt:
|
3. Šīs regulas 4. pantā noteikts:
|
|
„Ausnahmeregelung
|
“Izņēmumi
|
|
(1) Die Organe verweigern den Zugang zu einem Dokument, durch dessen Verbreitung Folgendes beeinträchtigt würde:
|
Iestādes var atteikt pieeju dokumentam, ja iepazīšanās ar to [ja tā publiskošana] var kaitēt:
|
|
a) der Schutz des öffentlichen Interesses im Hinblick auf:
|
a) sabiedrības interesēm saistībā ar:
|
|
– die öffentliche Sicherheit,
|
– valsts drošību,
|
|
– die Verteidigung und militärische Belange,
|
– aizsardzību un militāro jomu,
|
|
– die internationalen Beziehungen,
|
– starptautiskajām attiecībām,
|
|
– die Finanz-, Währungs- oder Wirtschaftspolitik der Gemeinschaft oder eines Mitgliedstaats;
|
– Kopienas vai kādas dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku;
|
|
b) der Schutz der Privatsphäre und der Integrität des Einzelnen, insbesondere gemäß den Rechtsvorschriften der Gemeinschaft über den Schutz personenbezogener Daten.
|
b) personu privātajai dzīvei un neaizskaramībai [personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzībai], jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
|
|
(2) Die Organe verweigern den Zugang zu einem Dokument, durch dessen Verbreitung Folgendes beeinträchtigt würde:
|
2. Iestādes var atteikt pieeju dokumentam, ja iepazīšanās ar to [tā publiskošana] var kaitēt:
|
|
– der Schutz der geschäftlichen Interessen einer natürlichen oder juristischen Person, einschließlich des geistigen Eigentums,
|
– fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai,
|
|
– der Schutz von Gerichtsverfahren und der Rechtsberatung,
|
– tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai,
|
|
– der Schutz des Zwecks von Inspektions-, Untersuchungs- und Audittätigkeiten,
|
– pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,
|
|
es sei denn, es besteht ein überwiegendes öffentliches Interesse an der Verbreitung.
|
ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm [ja vien šis dokuments nav publiskojams sabiedrības prioritāru interešu dēļ].
|
|
(3) Der Zugang zu einem Dokument, das von einem Organ für den internen Gebrauch erstellt wurde oder bei ihm eingegangen ist und das sich auf eine Angelegenheit bezieht, in der das Organ noch keinen Beschluss gefasst hat, wird verweigert, wenn eine Verbreitung des Dokuments den Entscheidungsprozess des Organes ernstlich beeinträchtigen würde, es sei denn, es besteht ein überwiegendes öffentliches Interesse an der Verbreitung.
|
3. Var atteikt pieeju dokumentam, ko iestāde izdevusi iekšējām vajadzībām, vai iestādes saņemtam dokumentam, kurš skar jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm[ja vien šis dokuments nav publiskojams sabiedrības prioritāru interešu dēļ].
|
|
Der Zugang zu einem Dokument mit Stellungnahmen zum internen Gebrauch im Rahmen von Beratungen und Vorgesprächen innerhalb des betreffenden Organes wird auch dann, wenn der Beschluss gefasst worden ist, verweigert, wenn die Verbreitung des Dokuments den Entscheidungsprozess des Organes ernstlich beeinträchtigen würde, es sei denn, es besteht ein überwiegendes öffentliches Interesse an der Verbreitung.
|
Var atteikt pieeju dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu [atzinumus] iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, pat tad, ja lēmums jau ir pieņemts, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm [ja vien šis dokuments nav publiskojams sabiedrības prioritāru interešu dēļ].
|
|
…“
|
[..]”
|
|
Sachverhalt
|
Prāvas rašanās fakti
|
|
4. Mit E-Mail vom 22. Oktober 2002 beantragte der Kläger beim Rat, Zugang zu den Dokumenten zu erhalten, die auf der Tagesordnung der Tagung des Rates „Justiz und Inneres“ standen, die am 14. und 15. Oktober 2002 in Luxemburg stattfand, und zu denen eine Stellungnahme des Juristischen Dienstes des Rates zu einem Vorschlag für eine Richtlinie des Rates zur Festlegung von Mindestnormen für die Aufnahme von Asylbewerbern in den Mitgliedstaaten gehörte.
|
4. Ar 2002. gada 22. oktobra elektroniskā pasta vēstuli prasītājs lūdza Padomei pieeju dokumentiem, kas bija ietverti Padomes “Tieslietu un iekšlietu” sanāksmes darba kārtībā, kura notika Luksemburgā 2002. gada 14. un 15. oktobrī, starp kuriem bija Padomes juridiskā dienesta atzinums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.
|
|
5. Mit E-Mail vom 5. November 2002 gab der Rat dem Antrag des Klägers hinsichtlich fünfzehn der zwanzig angeforderten Dokumente statt. Er lehnte es gemäß Artikel 4 Absatz 3 Unterabsatz 1 der Verordnung Nr. 1049/2001 ab, dem Kläger vollständigen Zugang zu vier Dokumenten zu geben, die sich auf Legislativvorschläge bezogen (Dokumente Nrn. 12903/02, 12616/02, 12616/02 COR 1 und 12619/02). Außerdem verweigerte der Rat nach Artikel 4 Absatz 2 dieser Verordnung dem Kläger den Zugang zu der oben in Randnummer 4 genannten Stellungnahme seines Juristischen Dienstes (Dokument Nr. 9077/02). Zu diesem Dokument führte der Rat Folgendes aus:
|
5. Ar 2002. gada 5. novembra elektroniskā pasta vēstuli Padome apmierināja prasītāja lūgumu attiecībā uz 15 no 20 pieprasītajiem dokumentiem. Tā atteica pilnu pieeju četriem dokumentiem par likumdošanas priekšlikumiem (dokumenti Nr. 12903/02, 12616/02, 12616/02 COR 1 un 12619/02), piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu. Padome turklāt liedza prasītājam pieeju tās juridiskā dienesta atzinumam, kas minēts 4. punktā (dokuments Nr. 9077/02), piemērojot minētās regulas 4. panta 2. punktu. Attiecībā uz šo pēdējo dokumentu Padome norādīja:
|
|
„Das Dokument [Nr.] 9077/02 ist eine Stellungnahme des Juristischen Dienstes des Rates zu einem Vorschlag für eine Richtlinie des Rates zur Festlegung von Mindestnormen für die Aufnahme von Asylbewerbern in den Mitgliedstaaten.
|
“Dokuments [Nr.] 9077/02 ir Padomes juridiskā dienesta atzinums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.
|
|
In Anbetracht seines Inhalts könnte die Verbreitung dieses Dokuments den in Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung vorgesehenen Schutz der internen Rechtsberatung beim Rat beeinträchtigen. Da kein besonderer Grund vorliegt, aus dem sich ergäbe, dass ein besonderes überwiegendes öffentliches Interesse an der Verbreitung dieses Dokuments bestünde, ist das Generalsekretariat nach Abwägung der Interessen zu dem Schluss gelangt, dass das Interesse des Schutzes der internen Rechtsberatung gegenüber dem öffentlichen Interesse überwiegt, und hat folglich nach Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung beschlossen, den Zugang zu diesem Dokument zu verweigern. Diese Ausnahme erstreckt sich auf den gesamten Inhalt des Dokuments. Demzufolge ist es nicht möglich, nach Artikel 4 Absatz 6 der Verordnung einen teilweisen Zugang zum Dokument zu gewähren.“
|
Ņemot vērā tā saturu, šī dokumenta nodošana atklātībai varētu kaitēt Padomes iekšējo juridisko atzinumu aizsardzības mērķim, kas paredzēts Regulas 4. panta 2. punktā. Tā kā nav īpaša iemesla, kas norādītu, ka šī dokumenta publiskošanu prasa pārākas sabiedrības intereses, ģenerālsekretariāts, salīdzinājis iesaistītās intereses, secināja, ka juridisko atzinumu aizsardzības intereses ir pārākas pār sabiedrības interesēm, un tāpēc nolēma liegt pieeju šim dokumentam saskaņā ar Regulas 4. panta 2. punktu. Šis izņēmums attiecas uz visu dokumenta saturu. Tāpēc nav iespējams sniegt daļēju pieeju šim dokumentam, pamatojoties uz Regulas 4. panta 6. punktu.”
|
|
6. Mit Schreiben vom 22. November 2002 stellte der Kläger nach Artikel 7 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 einen Zweitantrag. Er machte dabei geltend, dass der Rat die in Artikel 4 Absätze 2 und 3 der Verordnung Nr. 1049/2001 vorgesehenen Ausnahmen hinsichtlich des Rechts der Öffentlichkeit auf Zugang zu Dokumenten der Organe fehlerhaft angewandt habe, und wies darauf hin, dass das überwiegende öffentliche Interesse, das die Verbreitung der streitigen Dokumente rechtfertige, in den Grundsätzen der Demokratie und der Beteiligung der Bürger am Gesetzgebungsverfahren liege.
|
6. Ar 2002. gada 22. novembra vēstuli prasītājs iesniedza atkārtotu pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktam. Prasītājs tajā apgalvoja, ka Padome kļūdaini piemērojusi izņēmumus sabiedrības tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punktā, un norādīja, ka par sabiedrības prioritārajām interesēm, kas pamato strīdus dokumentu publiskošanu, ir uzskatāms demokrātijas un pilsoņu piedalīšanās likumdošanas procesā princips.
|
|
7. Mit Schreiben vom 19. Dezember 2002 (im Folgenden: angefochtene Entscheidung) lehnte der Rat den Zweitantrag des Klägers ab. Hinsichtlich der vier Dokumente, die sich auf Legislativvorschläge bezogen, führte er in diesem Schreiben aus:
|
7. Padome ar 2002. gada 19. decembra vēstuli (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja prasītāja atkārtoto pieteikumu. Šajā vēstulē attiecībā uz četriem dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas priekšlikumiem, bija teikts:
|
|
„Wenn der Rat auch in diesen Fragen Fortschritte erzielt hat, so sind die Beratungen über die fraglichen Rechtsakte doch noch immer im Gange. Der Rat ist daher der Auffassung, dass unter diesen Umständen die Verbreitung der vollständigen Dokumente verfrüht wäre, und vertritt nach Abwägung der in Rede stehenden Interessen die Ansicht, dass das Interesse am Schutz des Entscheidungsprozesses des Organs noch immer gegenüber dem öffentlichen Interesse überwiegt …, was die Namhaftmachung der Delegationen anbelangt, deren Positionen in den Dokumenten aktenkundig sind, weil dies die Beweglichkeit der Delegationen beim Überdenken ihrer Position beträchtlich reduzieren könnte oder zu einer Neueröffnung der Beratungen führen und somit ernstlich den Entscheidungsprozess des Rates beeinträchtigen könnte.“
|
“Lai gan Padome ir panākusi progresu šajos jautājumos, apspriedes par attiecīgajiem likumdošanas aktiem joprojām turpinās. Padome tāpēc uzskata, ka šādos apstākļos pilnīga dokumentu publiskošana būtu pāragra un, salīdzinājusi iesaistītās intereses, uzskata, ka iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība vienmēr ir pārāka pār sabiedrības interesēm [..], kas attiecas uz iespēju identificēt delegācijas, kuru pozīcijas ir atspoguļotas dokumentos, tā kā tas varētu jūtami samazināt delegāciju gatavību pārskatīt savu nostāju vai liktu atsākt debates, un tātad nopietni ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Padomē.”
|
|
8. Hinsichtlich der Stellungnahme seines Juristischen Dienstes vertrat der Rat mit der angefochtenen Entscheidung die Ansicht, dass nur der erste Absatz der Stellungnahme verbreitet werden könne und im Übrigen die Entscheidung vom 5. November 2002, die dem Kläger den Zugang zu dieser Stellungnahme verweigerte, zu bestätigen sei. In Bezug auf das Vorliegen eines überwiegenden öffentlichen Interesses im Sinne dieses Artikels machte der Rat Folgendes geltend:
|
8. Attiecībā uz sava juridiskā dienesta atzinumu Padome Apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka iespējams publiskot tikai tā pirmo rindkopu un ka attiecībā uz pārējo ir jāapstiprina 2002. gada 5. novembra lēmums, ar kuru prasītājam atteikta pieeja šim atzinumam. Kas attiecas uz sabiedrības interešu pastāvēšanu šī panta nozīmē, Padome norādīja:
|
|
„Der Rat ist der Auffassung, dass sich ein solches überwiegendes öffentliches Interesse nicht allein aus der Tatsache ergibt, dass die Verbreitung dieser die Stellungnahme des Juristischen Dienstes zu Rechtsfragen, die anlässlich der Beratung von Gesetzesinitiativen aufgeworfen wurden, enthaltenden Dokumente im allgemeinen Interesse einer größeren Transparenz und Offenheit des Entscheidungsprozesses des Organs liegt. Denn dieses Kriterium lässt sich auf alle schriftlichen Stellungnahmen oder ähnliche Dokumente des Juristischen Dienstes anwenden, was es dem Rat praktisch unmöglich machen würde, aufgrund der Verordnung Nr. 1049/2001 den Zugang zu Stellungnahmen des Juristischen Dienstes zu verweigern. Der Rat vertritt die Auffassungg, dass ein derartiges Ergebnis offenkundig dem Willen des Gesetzgebers widerspräche, wie er in Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 zum Ausdruck kommt, weil es dieser Vorschrift jede praktische Wirksamkeit nehmen würde.“
|
“Padome uzskata, ka tādēļ vien, ka šo dokumentu, kuros ietverts juridiskā dienesta atzinums par juridiskiem jautājumiem, kas rodas debatēs par likumdošanas iniciatīvām, publiskošana kalpotu iestādes lēmumu pieņemšanas procesa pārskatāmības un atklātības uzlabošanas vispārējām interesēm, nav uzskatāms, ka pastāv pārākas sabiedrības intereses. Faktiski šis kritērijs var attiekties uz visiem juridiskā dienesta rakstveida atzinumiem vai līdzīgiem dokumentiem, kas darītu Padomei praktiski neiespējamu atteikt pieeju jebkuram atzinumam, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001. Padome uzskata, ka šāds rezultāts būtu acīmredzami pretrunā likumdevēja gribai, kas ir pausta Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā, jo tas šai normai liktu zaudēt jebkādu lietderīgu iedarbību.”
|
|
9. Mit Schreiben vom 19. Mai 2003 informierte der Rat den Kläger, dass die vier Dokumente, die sich auf Legislativvorschläge bezogen und zu denen er nur teilweise Zugang hatte, zum Teil vollständig veröffentlicht oder im Übrigen ihm persönlich übermittelt worden seien.
|
9. Padome 2003. gada 19. maija vēstulē informēja prasītāju par to, ka daļa no četriem dokumentiem, kas attiecās uz likumdošanas priekšlikumiem, kuriem tam bija tikai daļēja pieeja, tika pilnībā publiskota un pārējie tika viņam personīgi paziņoti.
|
|
Verfahren
|
Tiesvedība
|
|
10. Mit am 28. Februar 2003 bei der Kanzlei des Gerichts eingegangener Klageschrift hat der Kläger die vorliegende Klage erhoben.
|
10. Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 28. februārī, prasītājs cēla šo prasību.
|
|
11. Mit Beschluss vom 20. Oktober 2003 hat der Präsident der Fünften Kammer des Gerichts zum einen die Republik Finnland, das Königreich Dänemark und das Königreich Schweden als Streithelfer zur Unterstützung der Anträge des Klägers und zum anderen die Kommission und das Vereinigte Königreich Großbritannien und Nordirland als Streithelfer zur Unterstützung der Anträge des Rates zugelassen.
|
11. Ar 2003. gada 20. oktobra rīkojumu Pirmās instances tiesas piektās palātas priekšsēdētājs atļāva iestāties lietā Somijas Republikai, Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei prasītāja prasījumu atbalstam un Komisijai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei Padomes prasījumu atbalstam.
|
|
12. Die Streithelfer haben innerhalb der gesetzten Fristen ihre Streithilfeschriftsätze eingereicht.
|
12. Personas, kas iestājušās lietā, savus procesuālos rakstus iesniedza noteiktajos termiņos.
|
|
13. Auf Bericht des Berichterstatters hat das Gericht (Fünfte Kammer) beschlossen, die mündliche Verhandlung zu eröffnen.
|
13. Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (piektā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
|
|
14. Die Beteiligten haben in der Sitzung vom 24. Juni 2004 mündlich verhandelt und Fragen des Gerichts beantwortet.
|
14. Pirmās instances tiesa 2004. gada 24. jūnija sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un atbildes uz Pirmās instances tiesas jautājumiem.
|
|
Anträge der Parteien
|
Lietas dalībnieku prasījumi
|
|
15. Der Kläger beantragt,
|
15. Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
|
– die angefochtene Entscheidung für nichtig zu erklären;
|
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
|
|
– den Rat zur Tragung der Kosten einschließlich derer der Streithelfer zu verurteilen.
|
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.
|
|
16. Der Rat beantragt,
|
16. Padomes prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
|
– fe stzustellen, dass über die vorliegende Klage nicht mehr zu entscheiden ist, soweit die angefochtene Entscheidung den vollständigen Zugang zu den vier Dokumenten verweigerte, die sich auf Legislativvorschläge bezogen;
|
– atzīt, ka lieta par prasību ir izbeidzama attiecībā uz to, ka apstrīdētais lēmums atsaka pilnu pieeju četriem dokumentiem par likumdošanas priekšlikumiem;
|
|
– nach Artikel 87 § 6 der Verfahrensordnung des Gerichts über die mit der Erledigung in Zusammenhang stehenden Kosten zu entscheiden;
|
– lemt par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar lietas izbeigšanu atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 6. punktam;
|
|
– im Übrigen die Klage als unbegründet abzuweisen;
|
– atlikušajā daļā noraidīt prasību kā nedibinātu;
|
|
– den Kläger zur Tragung der Kosten zu verurteilen.
|
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
|
|
17. Die Republik Finnland beantragt als Streithelferin des Klägers, die angefochtene Entscheidung für nichtig zu erklären.
|
17. Somijas Republika, atbalstot prasītāju, prasa Pirmās instances tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu.
|
|
18. Das Königreich Schweden beantragt als Streithelfer des Klägers, die angefochtene Entscheidung für nichtig zu erklären, soweit sie dem Kläger den Zugang zur rechtlichen Stellungnahme des Rates verweigert.
|
18. Zviedrijas Karaliste, atbalstot prasītāju, prasa Pirmās instances tiesai atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas liedz pieeju Padomes juridiskajam atzinumam.
|
|
19. Die Kommission beantragt als Streithelferin des Rates,
|
19. Komisijas prasījumi, atbalstot Padomi, Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
|
– die Klage abzuweisen;
|
– prasību noraidīt;
|
|
– den Kläger zur Tragung der Kosten einschließlich der Kosten ihrer Streithilfe zu verurteilen.
|
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar tās iestāšanos lietā.
|
|
20. Das Vereinigte Königreich Großbritannien und Nordirland beantragt als Streithelfer des Rates, die Klage abzuweisen.
|
20. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes prasījumi, atbalstot Padomi, Pirmās instances tiesai ir noraidīt prasību.
|
|
Rechtliche Würdigung
|
Juridiskais pamatojums
|
|
21. Hinsichtlich der vier Dokumente, die sich auf Legislativvorschläge beziehen, stützt der Kläger seine Klage darauf, dass der Rat gegen Artikel 4 Absatz 3 der Verordnung Nr. 1049/2001 verstoßen habe, und auf die den Rat treffende Begründungspflicht. Hinsichtlich der in Rede stehenden rechtlichen Stellungnahme trägt der Kläger vor, dass der Rat gegen Artikel 4 Absatz 2 der genannten Verordnung verstoßen habe.
|
21. Pamatojot savu prasību, prasītājs attiecībā uz četriem dokumentiem par likumdošanas priekšlikumiem apgalvo, ka Padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktu, kā arī tai uzlikto pamatojuma pienākumu. Attiecībā uz juridisko atzinumu prasītājs apgalvo, ka Padome ir pārkāpusi minētās regulas 4. panta 2. punktu.
|
|
Zur Verweigerung des vollständigen Zugangs zu den vier Dokumenten, die sich auf Legislativvorschläge beziehen
|
Par atteikumu saņemt pilnu pieeju četriem dokumentiem, kas attiecas uz likumdošanas priekšlikumiem
|
|
Vorbringen der Parteien
|
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
|
|
22. Der Rat macht geltend, dass die Dokumente Nrn. 12616/02 und 12616/02 COR 1 zum Zeitpunkt der Erhebung der vorliegenden Klage noch nicht vollständig veröffentlicht gewesen seien, obwohl die Verordnung, von der in diesen Dokumenten die Rede sei, bereits angenommen worden sei. Diese Dokumente seien allerdings am 26. März 2003 vollständig im Internet veröffentlicht worden. In diesem Zusammenhang stellt der Rat klar, dass es trotz seiner Bemühungen, diese Dokumente über das Internet zugänglich zu machen, wie es der Beschluss 2002/682/EG, Euratom des Rates vom 22. Juli 2002 zur Festlegung seiner Geschäftsordnung (ABl. L 230, S. 7) in seinem Artikel 11 Absatz 6 des Anhangs II – „Sonderbestimmungen für den Zugang der Öffentlichkeit zu Dokumenten des Rates“ – vorsehe, wegen einer Überlastung mit Verwaltungstätigkeiten nicht möglich gewesen sei, dies vor Erhebung der vorliegenden Klage zu tun.
|
22. Padome apgalvo, ka šīs prasības iesniegšanas brīdī dokumenti Nr. 12616/02 un Nr. 12616/02 COR 1 nebija pilnībā publiskoti, lai gan regula, par kuru ir runa šajos dokumentos, jau bija pieņemta. Tomēr šie dokumenti pilnībā tika publiskoti internetā 2003. gada 26. martā. Padome šajā kontekstā precizē, ka, neskatoties uz centieniem publiskot šos dokumentus internetā, kā to paredz Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma 2002/682/EK, Euratom , ar ko pieņem Padomes Reglamentu (OV L 230, 7. lpp), II pielikuma ar nosaukumu “Īpaši noteikumi par Padomes dokumentu publiskumu” 11. panta 6. punkts, un pārāk lielas administratīvās darba slodzes dēļ, to nebija iespējams izdarīt pirms šīs prasības celšanas.
|
|
23. Hinsichtlich der Dokumente Nrn. 12619/02 und 12903/02 sei am 19. Mai 2003 beschlossen worden, sie vollständig zu verbreiten, auch wenn das Gesetzgebungsverfahren, auf das sie sich bezögen, noch nicht mit der Annahme eines definitiven Textes abgeschlossen worden sei.
|
23. Attiecībā uz dokumentiem Nr. 12619/02 un Nr. 12903/02 2003. gada 19. maijā tika pieņemts lēmums tos publiskot pilnībā, lai gan likumdošanas procedūra, uz ko tie attiecās, vēl nebija beigusies ar galīgā tiesību akta pieņemšanu.
|
|
24. Der Rat, der vom Vereinigten Königreich Großbritannien und Nordirland unterstützt wird, ist der Auffassung, dass die Klage, was die Weigerung betreffe, dem Kläger vollständigen Zugang zu diesen vier Dokumenten zu gewähren, gegenstandslos geworden sei, da dem Antrag des Klägers in Bezug auf diese Dokumente entsprochen worden sei. Über diesen Teil der Klage sei daher nicht zu entscheiden (Beschluss des Gerichtes vom 17. September 1997 in der Rechtssache T‑26/97, Antillean Rice Mills/Kommission, Slg. 1997, II‑1347, Randnr. 15).
|
24. Tā kā prasītāja lūgums attiecībā uz šiem dokumentiem šādi tika apmierināts, Padome, ko atbalsta Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, uzskata, ka prasības priekšmets ir beidzis pastāvēt attiecībā uz atteikumu dot viņam pilnu pieeju šiem četriem dokumentiem. Tāpēc par šo prasības daļu nav jālemj (Pirmās instances tiesas 1997. gada 17. septembra rīkojums lietā T‑26/97 Antillean Rice Mills /Komisija, Recueil , II‑1347. lpp., 15. punkts).
|
|
25. Folglich sei es nicht erforderlich, auf das Vorbringen des Klägers zum Recht auf Zugang zu diesen Dokumenten zu erwidern.
|
25. Līdz ar to nav nepieciešams atbildēt uz prasītāja argumentiem attiecībā uz pieejas tiesībām šiem dokumentiem.
|
|
26. Der Kläger räumt ein, dass wegen der Entscheidung des Rates, ihm Zugang zu den vier Dokumenten zu gewähren, die sich auf Legislativvorschläge bezögen, seine Klage hinsichtlich der Weigerung, ihm vollständigen Zugang zu den genannten Dokumenten zu geben, gegenstandslos geworden sei. Er betont aber, dass der Rat die Änderung seines Standpunkts hinsichtlich ihrer Verbreitung in keiner Weise erläutert habe.
|
26. Prasītājs atzīst – tāpēc, ka Padome ir pieņēmusi lēmumu dot pieeju šiem četriem dokumentiem, kas attiecas uz likumdošanas priekšlikumiem, šīs prasības priekšmets ir beidzis pastāvēt daļā, kura attiecas uz atteikumu sniegt viņam pilnu pieeju šiem dokumentiem. Viņš tomēr uzsver, ka Padome nekādi nav paskaidrojusi savas nostājas maiņu attiecībā uz to publiskošanu.
|
|
27. Wenn der Rat jedoch zugestehen müsse, dass er die in der angefochtenen Entscheidung enthaltene Begründung nicht erneut überprüft habe, sei die vorliegende Klage nicht gegenstandslos geworden. Der Rat könne sich nämlich nicht dadurch der richterlichen Kontrolle entziehen, dass er beschließe, die betreffenden Dokumente zu verbreiten. Außerdem sei die Rechtmäßigkeit einer Entscheidung zum Zeitpunkt ihres Erlasses zu beurteilen, was Ausdruck des Rechtmäßigkeitsgebots und des Grundsatzes des Zugangs zu den Gerichten sei. Der Kläger beantragt daher, dem Erledigungsantrag des Rates nicht stattzugeben, und ist jedenfalls der Auffassung, dass der Rat nach Artikel 87 § 3 Absatz 2 der Verfahrensordnung zur Tragung der Kosten zu verurteilen sei.
|
27. Ja tomēr Padome apgalvotu, ka tā nav pārskatījusi apstrīdētā lēmuma pamatojumu, šīs prasības priekšmets nebūtu beidzis pastāvēt. Padome nevarētu izvairīties no tiesas kontroles, nolemjot publiskot attiecīgos dokumentus. Turklāt kāda lēmuma tiesiskums ir jāvērtē dienā, kad tas tika pieņemts, kas ir likumīguma un tiesas pieejamības principu izpausme. Tāpēc prasītājs lūdz, lai netiktu apmierināts Padomes lūgums izbeigt tiesvedību, un jebkurā gadījumā uzskata, ka Padomei ir jāpiespriež atlīdzināt izdevumus, piemērojot Reglamenta 87. panta 3. punktu.
|
|
Würdigung durch das Gericht
|
Pirmās instances tiesas vērtējums
|
|
28. Das Gericht stellt fest, dass der Rat den Kläger mit Schreiben vom 19. Mai 2003 über die vollständige Verbreitung der Dokumente Nrn. 12903/02, 12616/02, 12616/02 COR 1 und 12619/02 informiert hat.
|
28. Pirmās instances tiesa uzsver, ka 2003. gada 19. maija vēstulē Padome informēja prasītāju par pilnīgu dokumentu Nr. 12903/02, Nr. 12616/02, Nr. 12616/02 COR 1 un Nr. 12619/02 publiskošanu.
|
|
29. Da der Kläger nunmehr Zugang zu diesen vier Dokumenten gehabt hat, würde eine Nichtigerklärung der angefochtenen Entscheidung, soweit diese dem Kläger teilweise den Zugang zu den genannten Dokumenten verweigerte, keine weitere Auswirkung hinsichtlich der vollständigen Verbreitung der Dokumente haben.
|
29. Tā kā prasītājs ir guvis pieeju šiem dokumentiem, apstrīdētā lēmuma atcelšana tajā daļā, kurā prasītājam daļēji liegta pieeja šiem dokumentiem, neizraisītu nekādas citas sekas papildus pilnīgai šo dokumentu publiskošanai.
|
|
30. Da die Klage in Bezug auf die geprüfte Dokumentenkategorie gegenstandslos geworden ist, ist die Hauptsache insofern erledigt.
|
30. Tā kā prasības priekšmets ir beidzis pastāvēt attiecībā uz apskatīto dokumentu kategoriju, par šo punktu tiesvedība ir jāizbeidz.
|
|
Zur Verweigerung des Zugangs zum Rechtsgutachten des Juristischen Dienstes
|
Par pieejas atteikumu Padomes juridiskā dienesta atzinumam
|
|
Vorbringen der Parteien
|
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
|
|
31. Der Kläger macht geltend, dass die Weigerung des Rates, ihm Zugang zu der Stellungnahme seines Juristischen Dienstes zu geben, einen Verstoß gegen Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 darstelle. Hierzu führt er drei Argumente an.
|
31. Prasītājs apgalvo, ka Padomes atteikums dot viņam pieeju Padomes juridiskā dienesta atzinumam ir Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pārkāpums. Šajā sakarā tas atsaucas uz trīs argumentiem.
|
|
32. In erster Linie ist der Kläger der Auffassung, dass Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 nicht auf Rechtsgutachten zu Legislativvorschlägen anwendbar sei. Er stellt fest, dass sich die in diesem Artikel vorgesehene Ausnahme vom Grundsatz des Zugangs der Öffentlichkeit zu Dokumenten auf „Gerichtsverfahren und … Rechtsberatung“ beziehe. Diese Ausnahme ziele somit nicht darauf ab, alle internen oder externen Rechtsgutachten des Rates abzudecken, sondern solle gewährleisten, dass im Zusammenhang mit aktuellen oder potentiellen Gerichtsverfahren verfasste Rechtsgutachten, die dem schriftlichen Verkehr zwischen Anwalt und Mandant vergleichbar seien, nicht verbreitet würden, es sei denn, ein überwiegendes öffentliches Interesse rechtfertige ihre Verbreitung. Der Europäische Bürgerbeauftragte sei im Übrigen in einem seiner Berichte an das Parlament zu demselben Ergebnis gelangt.
|
32. Pamatā prasītājs uzskata, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts nav piemērojams juridiskajiem atzinumiem, kas attiecas uz likumdošanas projektiem. Tas konstatē, ka izņēmums no principa par sabiedrības pieeju dokumentiem attiecas uz “tiesvedību un juridiskām konsultācijām”. Tātad šī izņēmuma mērķis nav aptvert visus iekšējos vai ārējos Padomes atzinumus, bet gan tā mērķis ir nodrošināt, ka juridiskie atzinumi, kas sastādīti pašreizēju vai nākotnē iespējamu tiesvedību kontekstā, kas ir analogi sarakstei starp advokātu un klientu, netiktu publiskoti, ja vien nepastāv sabiedrības prioritāras intereses, kuru dēļ tie ir publiskojami. Eiropas ombuds, starp citu, esot nonācis pie tāda paša secinājuma vienā no tā ziņojumiem Parlamentam.
|
|
33. Rechtsgutachten zu Legislativvorschlägen fielen somit nicht unter Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001. Artikel 4 Absatz 3 der genannten Verordnung sei die passende Vorschrift, die die Verweigerung des Zugangs zu Rechtsgutachten rechtfertigen könne, die im Zusammenhang mit der Prüfung von Legislativvorschlägen erstellt worden seien. Dem Rat sei ein Rechtsfehler unterlaufen, indem er sich in der angefochtenen Entscheidung nicht auf diese Bestimmung berufen habe.
|
33. Tāpēc Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums neattiecas uz juridiskajiem atzinumiem par likumdošanas priekšlikumiem. Minētās regulas 4. panta 3. punkts ir piemērotā tiesību norma, lai pamatotu to, ka tiek atteikta pieeja juridiskajiem atzinumiem, kas sastādīti likumdošanas priekšlikumu izskatīšanas kontekstā. Padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, apstrīdētajā lēmumā neatsaucoties uz šo tiesību normu.
|
|
34. Außerdem seien nach ständiger Rechtsprechung alle Ausnahmen vom Grundsatz des weitestmöglichen Zugangs zu Dokumenten eines Organes strikt auszulegen und anzuwenden sowie auf den Einzelfall zu beziehen. Insoweit macht der Kläger geltend, dass das Vorbringen des Rates eher die These stütze, wonach der Wille des Gesetzgebers gerade darin bestanden habe, die Bedeutung des Begriffes „Rechtsberatung“ auf im Zusammenhang mit aktuellen oder potentiellen Gerichtsverfahren verfasste Rechtsgutachten zu beschränken. Daraus folge, dass die Ausnahme des Artikels 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001, die sich auf „Gerichtsverfahren und … Rechtsberatung“ beziehe, neben im Rahmen von Gerichtsverfahren verfassten Rechtsgutachten nicht auch noch im Rahmen von Gesetzgebungsverfahren erstellte Gutachten abdecke. Ungeachtet der Unklarheiten in früheren Rechtsakten hinsichtlich des Zugangs zu Dokumenten und der hierzu vom Gericht vorgenommenen Auslegung im Urteil vom 7. Dezember 1999 in der Rechtssache T‑92/98 (Interporc/Kommission, Slg. 1999, II‑3521) ergebe sich klar aus der Verordnung Nr. 1049/2001, dass der Begriff „Gerichtsverfahren“ nicht nur Schriftsätze und andere in diesem Zusammenhang eingereichte Dokumente umfasse, sondern auch im Zusammenhang mit aktuellen oder potentiellen Gerichtsverfahren verfasste Rechtsgutachten.
|
34. Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru visi izņēmumi no principa par iespējami plašāku pieeju iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem būtu jāinterpretē šauri un individuāli. Šajā sakarā prasītājs apgalvo, ka Padomes izvirzītie elementi drīzāk apstiprina teoriju, saskaņā ar kuru likumdevēja nodoms tieši bija izteicienu “juridiskie atzinumi” attiecināt tikai uz juridiskajiem atzinumiem, kas sastādīti pašreizēju vai nākotnē iespējamu tiesvedību kontekstā. No tā izriet, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma izņēmums, kas attiecas uz “tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzīb[u]”, vienlaikus neaptver gan juridiskos atzinumus, kas sastādīti likumdošanas procedūru ietvaros, gan juridiskos atzinumus, kas sastādīti tiesvedības ietvaros. Neskatoties uz neskaidrībām, kas pastāv attiecībā uz iepriekšējiem likumdošanas pasākumiem saistībā ar pieeju dokumentiem, un interpretāciju, ko šajā sakarā ir sniegusi Pirmās instances tiesa 1999. gada 7. decembra spriedumā lietā T‑92/98 Interporc /Komisija, Recueil , II‑3521. lpp., šobrīd no Regulas Nr. 1049/2001 skaidri izriet, ka “tiesvedība” neietver tikai procesuālus rakstus un citus dokumentus, kas iesniegti šajā kontekstā, bet arī “juridiskās konsultācijas”, kas sastādītas minēto pašreizēju vai nākotnē iespējamu tiesvedību kontekstā .
|
|
35. Hilfsweise erinnert der Kläger, der von dem Königreich Schweden, dem Königreich Dänemark und der Republik Finnland unterstützt wird, für den Fall, dass Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 im vorliegenden Fall anwendbar sein sollte, daran, dass diese Ausnahme strikt auszulegen und anzuwenden sei.
|
35. Pakārtoti – pat uzskatot, ka Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums šim gadījumam ir piemērojams, – prasītājs, kuru atbalsta Zviedrijas Karaliste, Dānijas Karaliste un Somijas Republika, atgādina, ka šī norma ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri.
|
|
36. Nach Auffassung des Klägers und der Republik Finnland legt der Rat diese Ausnahme zu weit aus, was dazu führe, dass sie den Zugang zu fast allen von seinem Juristischen Dienst verfassten Dokumenten verwehre. Die Republik Finnland weist überdies darauf hin, dass die Position des Rates nicht den Grundsatz der Verhältnismäßigkeit beachte.
|
36. Bet saskaņā ar prasītāja un Somijas Republikas viedokli Padomes sniegtā šī izņēmuma interpretācija ir pārāk plaša un liek tai atteikt pieeju gandrīz visiem dokumentiem, ko sastādījis tās juridiskais dienests. Somijas Republika turklāt uzsver, ka Padomes nostāja nav atbilstoša samērīguma principam.
|
|
37. Wenn es dem Rat auch freistehe, den Zugang zu den Stellungnahmen seines Juristischen Dienstes zu verweigern, könne er dies nur nach Prüfung eines jeden Rechtsgutachtens und Bestimmung der konkreten Gründe tun, die die Verweigerung des Zugangs rechtfertigten (Urteile des Gerichts vom 17. Juni 1998 in der Rechtssache T‑174/95, Svenska Journalistförbundet/Rat, Slg. 1998, Randnr. 112, und vom 7. Februar 2002 in der Recchtssache T‑211/00, Kuijer/Rat, Slg. 2002, II‑485, Randnr. 56). Im vorliegenden Fall habe der Rat jedoch nicht dargetan, dass die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens den Schutz der Rechtsberatung beeinträchtige.
|
37. Lai gan Padomei varētu būt iemesls atteikt pieeju tās juridiskā dienesta atzinumiem, tā varētu šādi rīkoties tikai pēc tam, kad tā būtu izskatījusi katru juridisko atzinumu un noteikusi konkrētos iemeslus, kas pamato pieejas atteikumu (Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūnija spriedums lietā T‑174/95 Svenska Journalistförbundet /Padome, Recueil , II‑2289. lpp., 112. punkts, un 2002. gada 7. februāra spriedums lietā T‑211/00 Kuijer /Padome, Recueil , II‑485. lpp., 56. punkts). Šajā gadījumā tomēr Padome nav pierādījusi, ka attiecīga juridiskā atzinuma publiskošana varētu kaitēt juridisko atzinumu aizsardzībai.
|
|
38. Das Königreich Dänemark führt in dieser Hinsicht aus, dass der Rat nicht geprüft habe, ob das fragliche Rechtsgutachten verbreitet werden könne; er sei nämlich der Ansicht gewesen, dass alle von seinem Juristischen Dienst im Rahmen eines Gesetzgebungsverfahren erstellten Rechtsgutachten eine nicht der Transparenz unterliegende Kategorie bildeten. Nach Ansicht des Königreichs Dänemark und der Republik Finnland ist es Sache des Rates, im Wege einer Einzelfallbetrachtung die in Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 aufgeführten Interessen abzuwägen. Die Republik Finnland fügt außerdem hinzu, dass bei der Beurteilung der in diesem Artikel genannten Ausnahme auch die Zeit zu berücksichtigen sei, die zwischen dem Abfassen des Rechtsgutachtens und dem Antrag auf Zugang zu diesem verstrichen sei.
|
38. Dānijas Karaliste šajā sakarā precizē, ka Padome nav vērtējusi to, vai attiecīgais juridiskais atzinums varēja tikt publiskots, jo tā uzskata, ka visi atzinumi, ko tās juridiskais dienests sastādījis likumdošanas procesa ietvaros, ir kategorija, kas nav pakļauta pārskatāmībai. Tomēr saskaņā ar Dānijas Karalistes un Somijas Republikas viedokli Padomei attiecībā uz katru konkrēto gadījumu ir jāsalīdzina intereses, kas uzskaitītas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā. Somijas Republika turklāt piebilst, ka attiecīgajā pantā minētā izņēmuma vērtējums pieprasa arī to, lai tiktu ņemts vērā laiks, kas ir pagājis starp juridiskā atzinuma sastādīšanas līdz lūgumam sniegt tam pieeju.
|
|
39. Der Kläger ist der Auffassung, dass sich ein allgemeines Verbreitungsverbot für alle Rechtsgutachten nicht aus der Rechtsprechung herleiten lasse. Die Rechtsprechung stehe nämlich nicht einer Differenzierung zwischen im Lauf eines Gesetzgebungsverfahrens erstellten Rechtsgutachten und solchen Rechtsgutachten entgegen, die im Zusammenhang mit Gerichtsverfahren verfasst worden seien. Außerdem seien die vom Rat angeführten Urteile im vorliegenden Fall nicht einschlägig, weil die in jenen Rechtssachen aufgeworfene Problematik die Frage betroffen habe, ob Stellungnahmen des Juristischen Dienstes des Rates ohne besondere Erlaubnis im Rahmen von Verfahren vor dem Gericht vorgelegt werden dürften. Der Kläger, das Königreich Dänemark und die Republik Finnland weisen darauf hin, dass diese Rechtssachen überdies nicht die Anwendung der Verordnung Nr. 1049/2001 betroffen hätten. Der Kläger verweist insoweit auf das Urteil des Gerichtshofes vom 13. Juli 1995 in der Rechtssache C‑350/92 (Spanien/Rat, Slg. 1995, I‑1985, Randnr. 35), auf die Schlussanträge des Generalanwalts Jacobs in dieser Rechtssache (Slg. 1995, I‑1988) und auf das Urteil des Gerichts vom 8. November 2000 in der Rechtssache T‑44/97 (Ghignone u. a./Rat, Slg. ÖD 2000, I‑A‑223 und II‑1023, Randnr. 48).
|
39. Prasītājs uzskata – no judikatūras nevar izsecināt, ka pastāv vispārējs aizliegums publiskot visus juridiskā dienesta atzinumus. Saskaņā ar judikatūru nav liegts juridiskos atzinumus, kas sastādīti likumdošanas procedūras laikā, nošķirt no juridiskajiem atzinumiem, kas sastādīti tiesvedības kontekstā. Turklāt spriedumi, uz kuriem atsaucas Padome, neattiecas uz šo lietu, jo problēmas, kas tika apskatītas lietās, kurās pieņēma šos spriedumus, bija saistītas ar jautājumu par to, vai Padomes juridiskā dienesta atzinumus var bez īpašas atļaujas iesniegt tiesvedībā Pirmās instances tiesā. Prasītājs, Dānijas Karaliste un Somijas Republika uzsver, ka šīs lietas turklāt neattiecās uz Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanu. Prasītājs šajā sakarā atsaucas uz Tiesas 1995. gada 13. jūlija spriedumu lietā C‑350/92 Spānija/Padome, Recueil , I‑1985. lpp., 35. punkts, uz ģenerāladvokāta Džeikobsa [ Jacobs ] secinājumiem šajā lietā, Recueil , I‑1988. lpp., kā arī Pirmās instances tiesas 2000. gada 8. novembra spriedumu lietā T‑44/97 Ghignone u.c./Padome, RecFP , I‑A‑223. lpp. un II‑1023. lpp., 48. punkts.
|
|
40. Hinsichtlich des Beschlusses des Präsidenten des Gerichts vom 3. März 1998 in der Rechtssache T‑610/97 R (Carlsen u. a./Rat, Slg. 1998, II‑485), auf den sich der Rat in der angefochtenen Entscheidung berufen habe, macht der Kläger geltend, dass die Entscheidung, die Verbreitung des in dieser Rechtssache in Rede stehenden Rechtsgutachtens zu verbieten, im Zusammenhang mit einer einstweiligen Anordnung getroffen worden sei, was eine weniger gründliche Prüfung der Sachlage und der sich stellenden Rechtsfragen bedeute. Das Gericht habe im Übrigen in dieser Rechtssache schwerlich zu einem anderen Ergebnis gelangen können, ohne das Ergebnis des Verfahrens in der Hauptsache vorwegzunehmen.
|
40. Kas attiecas uz Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1998. gada 3. marta rīkojumu lietā T‑610/97 R Carlsen u.c./Padome, Recueil , II‑485. lpp., uz kuru atsaucas Padome apstrīdētajā lēmumā, prasītājs apgalvo, ka lēmums aizliegt juridisko atzinumu publiskošanu, par kuru ir šī lieta, tika pieņemts pagaidu pasākumu kontekstā, kas prasa mazāk dziļu faktu un radušos juridisko jautājumu analīzi. Nespriežot pēc būtības pamata tiesvedībā, Pirmās instances tiesai turklāt šajā lietā būtu bijis grūti nonākt pie cita secinājuma.
|
|
41. Was die vom Rat zur Stützung seiner Weigerung, das fragliche Rechtsgutachten zu verbreiten, angeführte notwendige Unabhängigkeit der Stellungnahmen seines Juristischen Dienstes anbelangt, so ist der Kläger, der vom Königreich Dänemark unterstützt wird, der Auffassung, dass dieser Dienst nach Artikel 22 der Geschäftsordnung des Rates die Interessen des Organes verteidige, zu dem er organschaftlich gehöre und dem er hierarchisch unterstellt sei; er spiele in der Legislativfunktion dieses Organes eine klare Rolle. Die Verbreitung der Stellungnahmen des Juristischen Dienstes trage somit dazu bei, diesen vor unzulässigen äußeren Einflüssen zu schützen, u. a. von denjenigen der Mitgliedstaaten, und seine Unparteilichkeit zu gewährleisten.
|
41. Kas attiecas uz nepieciešamo juridiskā dienesta atzinumu neatkarību, uz ko atsaucas Padome, lai pamatotu savu atteikumu publiskot attiecīgo juridisko atzinumu, prasītājs, ko atbalsta Dānijas Karaliste, uzskata, ka saskaņā ar Padomes iekšējā reglamenta 22. pantu minētais dienests aizstāv iestādes intereses, kurai tas organiski pieder un kurai tas hierarhiski ir pakļauts, un tam ir skaidra loma šīs iestādes likumdošanas funkcijās. Juridiskā dienesta atzinumu publiskošana ļautu to aizsargāt no ārējas neleģitīmas ietekmes, it īpaši dalībvalstu ietekmes, kā arī garantēt tā objektivitāti.
|
|
42. Außerdem hätten, wie der Kläger und die Republik Finnland geltend machen, die Bediensteten der Juristischen Dienste der Gemeinschaftsorgane und die Juristischen Dienste selbst eine andere Aufgabe als Rechtsanwälte außerhalb des Organs. Somit genössen sie nicht jene Unabhängigkeit, die den juristischen Berufsstand auszeichne.
|
42. Turklāt, kā to apgalvo prasītājs un Somijas Republika, Kopienas iestāžu juridisko dienestu darbiniekiem un pašiem šiem juridiskajiem dienestiem ir citāds uzdevums nekā advokātiem, kas nepieder iestādei. Tāpēc viņiem nav tāda pati neatkarības pakāpe, kas raksturo juridisko profesiju.
|
|
43. Das Königreich Schweden macht in diesem Zusammenhang geltend, dass, wenn manche Informationen in Rechtsgutachten auch unter die Ausnahme von Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 fallen könnten, es Sache des Organs sei, zu beurteilen, ob es möglich sei, diese Gutachten angesichts der in ihnen enthaltenen Informationen zu verbreiten, und zu prüfen, ob diese Verbreitung den Schutz der Rechtsberatung beeinträchtige. Daher lasse sich nicht allgemein die Auffassung vertreten, dass die Rechtsgutachten vertraulich seien.
|
43. Šajā kontekstā Zviedrijas Karaliste apgalvo, ka, lai gan uz atsevišķu informāciju, kas ir iekļauta juridiskajos atzinumos, var attiekties izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā, iestādes pienākums ir novērtēt iespēju šos atzinumus publiskot, vadoties pēc informācijas, ko tie ietver, un pārbaudīt, vai šāda publiskošana ietekmē to aizsardzību. Tāpēc nevar vispārīgi uzskatīt, ka juridiskie atzinumi ir konfidenciāli.
|
|
44. Das Königreich Schweden fügt hinzu, dass der Gesetzgeber nicht gewollt habe, dass die Verbreitung der Rechtsgutachten vom Anwendungsbereich der Verordnung Nr. 1049/2001 ausgenommen werde. Es ist weiter der Ansicht, dass bei der Prüfung dieser Frage auch andere Faktoren berücksichtigt werden müssten. So wirke Artikel 207 Absatz 3 EG auf eine größere Transparenz im Zusammenhang mit dem Gesetzgebungsprozess hin. Auch das jeweilige Stadium des Gesetzgebungsverfahrens und die Natur des zu beschließenden Aktes könnten in diese Beurteilung einfließen.
|
44. Zviedrijas Karaliste piebilst, ka likumdevējs nav vēlējies, lai juridisko atzinumu publiskošana būtu izslēgta no Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanas jomas. Turklāt tā uzskata, ka šajā analīzē ir jāņem vērā arī citi faktori. Tā ar EKL 207. panta 3. punktu tiek aicināts panākt lielāku likumdošanas procesa pārskatāmību. Tāpat šo vērtējumu ietekmē likumdošanas procesa stadija un pieņemamā akta veids.
|
|
45. Äußerst hilfsweise trägt der Kläger für den Fall, dass der Rat Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 zu Recht angewandt hätte, vor, dass er nicht die Auffassung hätte vertreten können, dass die Verbreitung der Stellungnahme seines Juristischen Dienstes den Schutz der Rechtsberatung beeinträchtige.
|
45. Augstākā mērā pakārtoti prasītājs uzskata, ka, pat pieņemot, ka Padomei bija pamats piemērot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu, tā nebūtu varējusi uzskatīt, ka tās juridiskā dienesta atzinuma publiskošana kavē juridisko atzinumu aizsardzību.
|
|
46. Er wirft dem Rat erstens vor, nicht dargelegt zu haben, inwieweit die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens den Schutz der Rechtsberatung beeinträchtige. Der Rat habe sich nämlich damit begnügt, darauf hinzuweisen, dass das Vorhandensein unabhängiger Rechtsgutachten für seine Arbeit wesentlich sei und dass die Verbreitung dieser Gutachten zu Unsicherheiten hinsichtlich der Rechtmäßigkeit der Rechtsakte führe.
|
46. Prasītājs Padomei, pirmkārt, pārmet to, ka tā nepaskaidroja, kādā mērā juridiskā atzinuma publiskošana varētu kavēt juridisko atzinumu aizsardzību. Padome tikai norādīja, ka neatkarīgu juridisko atzinumu pastāvēšana ir nepieciešama tās darbībai un ka to publiskošana varētu radīt šaubas par likumdošanas aktu likumīgumu.
|
|
47. Nach Auffassung des Klägers kann dem Argument des Rates, wonach die Verbreitung der Rechtsgutachten deren Unabhängigkeit beeinträchtigen könne, nicht gefolgt werden. Der Rat habe nämlich nicht dargetan, inwiefern die Verbreitung der Rechtsgutachten den Juristischen Dienst dazu zwinge, diese abzuändern. Ihre Verbreitung veranlasse vielmehr den Juristischen Dienst zu einem gewissenhaften, unabhängigen und objektiven Vorgehen, weil Dritte in der Lage seien, diese Stellungnahmen zu überprüfen. Der Kläger fügt hinzu, dass zahlreiche Rechtsgutachten es mit einer kurzen Analyse der Rechtsgrundlage des vorgeschlagenen Rechtsakts bewenden ließen und keine detaillierten und vertraulichen Argumente des Juristischen Dienstes enthielten. In zahlreichen Mitgliedstaaten wie Italien oder den Niederlanden seien schließlich die von juristischen Dienststellen oder Kommissionen verfassten Rechtsgutachten, die sich auf Legislativvorschläge bezögen und für die Regierungen bestimmt seien, der Öffentlichkeit zugänglich. In Anbetracht der Bedeutung, die auf nationaler Ebene dem Zugang zu diesen Rechtsgutachten beigemessen werde, könne der Kläger legitimerweise erwarten, derartige Informationen vom Rat zu erhalten.
|
47. Tomēr saskaņā ar prasītāja viedokli Padomes arguments, atbilstoši kuram juridisko atzinumu publiskošana varētu skart to neatkarību, nav veiksmīgs. Padome nav pierādījusi to, kā juridisko atzinumu publiskošana varētu likt juridiskajam dienestam tos grozīt. Šo atzinumu publiskošana drīzāk mudinātu juridisko dienestu rīkoties apdomīgi, neatkarīgi un objektīvi, jo trešām personām būtu iespēja ar tiem iepazīties. Prasītājs piebilst, ka daudzos juridiskos atzinumos tikai īsi ir analizēts piedāvātā likumdošanas akta juridiskais pamats un tajos nav ietverti detalizēti un konfidenciāli juridiskā dienesta argumenti. Visbeidzot, prasītājs uzsver, ka daudzās dalībvalstīs, piemēram Itālijā un Nīderlandē, juridiskie atzinumi par likumdošanas priekšlikumiem, ko sastāda juridiskie dienesti vai komisijas un kas ir paredzēti valdībām, ir pieejami sabiedrībai. Ņemot vērā nozīmi, kādu valsts līmenī piešķir pieejai šiem juridiskajiem atzinumiem, prasītājs leģitīmi varētu cerēt šādu informāciju saņemt no Padomes.
|
|
48. Hinsichtlich des Arguments des Rates, dass die Verbreitung der Rechtsgutachten, die sich auf Gesetzgebungsverfahren bezögen, dazu beitragen könne, die Rechtsmäßigkeit der schließlich beschlossenen Rechtsakte in Frage zu stellen, weist der Kläger darauf hin, dass nur die in Artikel 4 Absatz 3 der Verordnung Nr. 1049/2001 vorgesehene Ausnahme anwendbar sei. Der Rat habe sich jedoch nicht auf diese Vorschrift berufen, und seine dahin gehenden Argumente seien daher unbeachtlich.
|
48. Attiecībā uz Padomes argumentu, ka juridisko atzinumu par likumdošanas procedūrām publiskošana varētu veicināt to, ka tiek apstrīdēts beigās pieņemto likumdošanas aktu likumīgums, prasītājs norāda, ka ir piemērojams tikai Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētais izņēmums. Padome tomēr uz šo noteikumu neatsaucās, un tās argumenti šajā sakarā nav jāņem vērā.
|
|
49. Jedenfalls könne die Verbreitung eines Rechtsgutachtens als solche nicht die Rechtmäßigkeit des betroffenen Rechtsakts beeinträchtigen, weil die Rechtmäßigkeit der Handlungen der Gemeinschaftsorgane bis zu ihrer eventuellen Nichtigerklärung durch die Gemeinschaftsgerichte vermutet werde.
|
49. Jebkurā gadījumā juridiskā atzinuma publiskošana kā tāda nevarētu skart attiecīgā likumdošanas akta likumīgumu, ciktāl pastāv prezumpcija, ka Kopienas iestāžu akti ir likumīgi līdz iespējamai to atcelšanai Kopienas tiesās.
|
|
50. Zweitens bestehe ein überwiegendes öffentliches Interesse, das den Zugang der Öffentlichkeit zu den Rechtsgutachten rechtfertige, die sich auf Gesetzesinitiativen bezögen. Der Rat habe im Übrigen zu Unrecht die Auffassung vertreten, dass das überwiegende öffentliche Interesse an der Verbreitung nicht in den Grundsätzen der Transparenz und der Offenheit bestehen könne. Insoweit trägt das Königreich Dänemark vor, dass das Interesse an der Transparenz des Entscheidungsprozesses höherrangig sei als die Interessen, die der Rat anführe, um die Verbreitung der Rechtsgutachten zu verweigern.
|
50. Otrkārt, pastāv sabiedrības prioritāras intereses, kas pamato sabiedrības pieeju juridiskajiem atzinumiem par likumdošanas iniciatīvām. Padome turklāt nepamatoti uzskatīja, ka pārskatāmības un atklātības princips nav uzskatāms par sabiedrības prioritārām interesēm, kas pamato publiskošanu. Dānijas Karaliste šajā sakarā apgalvo, ka intereses, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanas pārskatāmību, ir pārākas pār interesēm, ko izvirza Padome, lai atteiktu tās juridisko atzinumu publiskošanu.
|
|
51. Schließlich ist der Kläger der Ansicht, dass der Rat gegen Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 verstoßen und die bürgerlichen und politischen Grundrechte der Bürger verkannt habe, wie sie u. a. in Artikel 6 des EU-Vertrags garantiert seien.
|
51. Tāpēc prasītājs uzskata, ka Padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktu un nav ievērojusi pilsoņu pilsoniskās un politiskās pamattiesības, kā tās cita starpā garantē LES 6. pants.
|
|
52. Der Rat, das Vereinigte Königreich Großbritannien und Nordirland und die Kommission treten dem Vorbringen des Klägers entgegen.
|
52. Padome tāpat kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Komisija iebilst pret prasītāja argumentāciju.
|
|
Würdigung durch das Gericht
|
Pirmās instances tiesas vērtējums
|
|
53. Die Verordnung Nr. 1049/2001, die nach Artikel 255 EG erlassen wurde, legt die Grundsätze, die Voraussetzungen und die Grenzen fest, die für die Ausübung des Rechts der Öffentlichkeit auf Zugang zu Dokumenten des Europäischen Parlaments, des Rates und der Kommission gelten, um eine bessere Beteiligung der Bürger am Entscheidungsprozess zu ermöglichen, eine größere Legitimität, Effizienz und Verantwortung der Verwaltung gegenüber dem Bürger in einem demokratischen System zu gewährleisten und zur Stärkung der Grundsätze der Demokratie und der Achtung der Grundrechte beizutragen.
|
53. Regula Nr. 1049/2001, kas pieņemta, piemērojot EKL 255. pantu, nosaka principus, nosacījumus un ierobežojumus, kas regulē jautājumus par sabiedrības pieeju Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, lai nodrošinātu labāku pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, lai garantētu lielāku leģitimitāti, efektivitāti un administrācijas atbildību pret pilsoņiem demokrātiskā sistēmā, kā arī lai veicinātu to, ka tiek stiprināti demokrātijas un pamattiesību aizsardzības principi.
|
|
54. Nach Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 verweigern die Organe den Zugang zu einem Dokument, durch dessen Verbreitung der Schutz von Gerichtsverfahren und der Rechtsberatung beeinträchtigt würde, es sei denn, es besteht ein überwiegendes öffentliches Interesse an der Verbreitung.
|
54. Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu iestādes var atteikt pieeju dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm [ja vien šis dokuments nav publiskojams sabiedrības prioritāru interešu dēļ].
|
|
55. Der Kläger macht erstens geltend, dass dieser Artikel nur diejenigen Rechtsgutachten erfasse, die von den Juristischen Diensten im Zusammenhang mit Gerichtsverfahren erstellt würden, und nicht solche, die im Rahmen der rechtsetzenden Tätigkeit der Organe verfasst würden. Da sich das fragliche Rechtsgutachten auf einen Vorschlag für eine Richtlinie des Rates zur Festlegung von Mindestnormen für die Aufnahme von Asylbewerbern in den Mitgliedstaaten bezogen habe, könne die in Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 vorgesehene Ausnahme hierauf keine Anwendung finden.
|
55. Pirmkārt, prasītājs apgalvo, ka šajā pantā minēti tikai tādi juridiskie atzinumi, ko juridiskie dienesti sastādījuši tiesvedības kontekstā, nevis tādi, kas sastādīti iestāžu likumdošanas darbības ietvaros. Tā kā attiecīgais juridiskais atzinums ir par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs, izņēmums, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā, nav piemērojams.
|
|
56. Jedoch erlaubt der Wortlaut dieser Vorschrift nicht die Feststellung, dass nur Dokumente von ihr erfasst würden, die den Schutz der im Zusammenhang mit Gerichtsverfahren erstellten Rechtsgutachten beeinträchtigen könnten.
|
56. Tomēr, lasot šo normu, nevar konstatēt, ka tā attiecas tikai uz tādiem dokumentiem, kas varētu kavēt juridisko atzinumu, kuri sastādīti tiesvedības kontekstā, aizsardzību.
|
|
57. Außerdem ist festzustellen, dass sich weder der Verhaltenskodex für den Zugang der Öffentlichkeit zu Rats- und Kommissionsdokumenten, der am 6. Dezember 1993 von diesen beiden Organen gebilligt wurde, noch die Beschlüsse der Organe über den Zugang der Öffentlichkeit zu ihren Dokumenten, die vor der Verordnung Nr. 1049/2001 ergangen sind (Beschluss 93/731/EG des Rates vom 20. Dezember 1993 [ABl. L 340, S. 43], Beschluss 97/632/EGKS, EG, Euratom der Kommission vom 8. Februar 1994 [ABl. L 46, S. 58] und Beschluss 94/90/EGKS, EG, Euratom des Europäischen Parlaments vom 10. Juli 1997 [ABl. L 263, S. 27]), bei den Ausnahmen vom Recht des Zugangs der Öffentlichkeit zu diesen Dokumenten speziell auf den Schutz der rechtlichen Beratung dieser Organe bezogen. Diese Texte bezogen sich allerdings auf den Schutz der Gerichtsverfahren.
|
57. Turklāt ir jākonstatē, ka ne Rīcības kodeksā attiecībā uz sabiedrības pieeju Padomes un Komisijas dokumentiem, ko abas šīs iestādes apstiprināja 1993. gada 6. decembrī (93/730/EK (OV L 340, 41. lpp.)), ne iestāžu lēmumos par sabiedrības pieeju to dokumentiem, kas pieņemti pirms Regulas Nr. 1049/2001 (Padomes 1993. gada 20. decembra Lēmums 93/731/EK par publisku pieeju Padomes dokumentiem (OV L 340, 43. lpp.), Komisijas 1994. gada 8. februāra Lēmums 94/90/EOTK, EK, Euratom , par publisku pieeju Kopienas dokumentiem (OV L 46, 58. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1997. gada 10. jūlija Lēmums 97/632/EK, EOTK, Euratom , par publisku pieeju Eiropas Parlamenta dokumentiem (OV L 263, 27. lpp.)), juridisko atzinumu aizsardzība netika īpaši atrunāta kā izņēmums no sabiedrības tiesībām saņemt pieeju šiem dokumentiem. Šajos aktos tomēr tika paredzēta tiesas procedūru aizsardzība.
|
|
58. Daraus folgt, dass der Gemeinschaftsgesetzgeber in der Verordnung Nr. 1049/2001 hinsichtlich der Rechtsberatung eine Ausnahme vorsehen wollte, die von derjenigen hinsichtlich der Gerichtsverfahren zu unterscheiden sein sollte.
|
58. No tā izriet, ka Kopienas likumdevējs ir vēlējies Regulā Nr. 1049/2001 paredzēt izņēmumu, kas attiecas uz juridiskajiem atzinumiem un kas ir nošķirams no izņēmuma, kurš attiecas uz tiesvedību.
|
|
59. Insoweit wäre die vom Kläger vorgeschlagene Auslegung, wonach die von Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 erfassten Rechtsgutachten jene seien, die im Rahmen der von den Juristischen Diensten der Organe verfolgten Gerichtsverfahren verfasst würden, nur dann vertretbar, wenn der Gesetzgeber dies besonders verdeutlicht hätte, indem er beispielsweise vorgesehen hätte, dass der gemeinte Schutz die „Gerichtsverfahren und insbesondere die Rechtsberatung“ betrifft. Dies ist allerdings nicht der Fall.
|
59. Šajā sakarā prasītāja piedāvātā interpretācija, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā ir minēti tādi juridiskie atzinumi, kas sastādīti tiesvedībās, kurās piedalās iestāžu juridiskie dienesti, prasītu, lai likumdevējs to īpaši norādītu, paredzot, piemēram, ka attiecīgā aizsardzība attiecas uz “tiesvedību, it īpaši, juridiskajiem atzinumiem”. Tomēr tā tas nav.
|
|
60. Zwar sind nach ständiger Rechtsprechung die Ausnahmen vom Zugang zu Dokumenten eng auszulegen und anzuwenden, um die Anwendung des allgemeinen Grundsatzes, der Öffentlichkeit möglichst umfassenden Zugang zu den Dokumenten der Organe zu gewähren, nicht zu beeinträchtigen (vgl. entsprechend zur Entscheidung 94/90 Urteile des Gerichts vom 14. Oktober 1999 in der Rechtssache T‑309/97, Bavarian Lager/Kommission, Slg. 1999, II‑3217, Randnr. 39, und vom 11. Dezember 2001 in der Rechtssache T‑191/99, Petrie u. a./Kommission, Slg. 2001, II‑3677, Randnr. 66).
|
60. Ir tiesa, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru izņēmumi pieejā dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro sašaurināti, lai par nepiemērojamu nepadarītu vispārējo principu, proti, ka sabiedrībai jāsniedz iespējami plaša pieeja dokumentiem, kas ir iestāžu rīcībā (skat., pēc analoģijas attiecībā uz Lēmumu 94/90, Pirmās instances tiesas 1999. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑309/97 Bavarian Lager /Komisija, Recueil , II‑3217. lpp., 39. punkts, un 2001. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑191/99 Petrie u.c./Komisija, Recueil , II‑3677. lpp., 66. punkts).
|
|
61. Der in der Rechtsprechung dargelegte Grundsatz gilt jedoch nur dann für die Bestimmung der Reichweite einer Ausnahme, wenn diese mehrere unterschiedliche Auslegungen zulässt. Im vorliegenden Fall wirft der Begriff „Rechtsberatung“ an sich keine Auslegungsschwierigkeiten auf, so dass nicht davon auszugehen ist, dass damit nur die im Zusammenhang mit Gerichtsverfahren verfassten Stellungnahmen gemeint sind. Außerdem würde die vom Kläger vorgeschlagene gegenteilige Auslegung dazu führen, dass der Erwähnung der Rechtsberatung unter den von der Verordnung Nr. 1049/2001 vorgesehenen Ausnahmen jede praktische Wirksamkeit genommen würde.
|
61. Tomēr judikatūrā izklāstītais princips attiecas tikai uz izņēmuma apjoma definīciju gadījumā, ja ir iespējamas vairākas tās interpretācijas. Šajā gadījumā izteicienu “juridiskas konsultācijas [atzinumi]” kā tādu nav grūti interpretēt, tāpēc nav jāuzskata, ka ar to tiek domāti tikai atzinumi, kas sastādīti tiesvedības kontekstā. Turklāt prasītāja piedāvātās pretējās interpretācijas sekas būtu tādas, ka norāde uz juridiskajiem atzinumiem kā uz Regulas Nr. 1049/2001 izņēmumiem zaudētu jebkādu lietderīgo iedarbību.
|
|
62. Somit ist der Begriff „Rechtsberatung“ dahin zu verstehen, dass der Schutz des öffentlichen Interesses der Verbreitung des Inhalts von Dokumenten entgegenstehen kann, die der Juristische Dienst des Rates im Rahmen von Gerichtsverfahren oder auch zu anderen Zwecken verfasst hat.
|
62. Līdz ar to termins “juridiskie atzinumi” ir jāsaprot tādā nozīmē, ka sabiedrības interešu aizsardzība var liegt publiskot tādu dokumentu saturu, ko sastādījis Padomes juridiskais dienests ne tikai tiesvedības ietvaros, bet arī visos citos nolūkos.
|
|
63. Überdies hat das Gericht in Bezug auf „Gerichtsverfahren“ im Sinne der Entscheidung 94/90 die Auffassung vertreten, dass dieser Begriff nicht nur die eingereichten Schriftsätze oder Dokumente und die internen Schriftstücke umfasst, die die Bearbeitung der anhängigen Rechtssache betreffen, sondern auch den Schriftwechsel über die Rechtssache zwischen der betroffenen Generaldirektion und dem Juristischen Dienst oder einer Rechtsanwaltskanzlei (Urteil Interporc/Kommission, Randnr. 41).
|
63. Turklāt attiecībā uz “tiesvedību” Lēmuma 94/90 nozīmē Pirmās instances tiesa ir uzskatījusi, ka šis jēdziens aptvēra ne tikai iesniegtos procesuālos rakstus vai dokumentus, iekšējos dokumentus, kas attiecas uz konkrētās lietas izskatīšanu, bet arī saziņu starp attiecīgo ģenerāldirektorātu un attiecīgo juridisko dienestu vai advokātu biroju (iepriekš minētais spriedums Interporc /Komisija, 41. punkts).
|
|
64. Da der Begriff „Gerichtsverfahren“ bereits im Zusammenhang mit dem Recht der Öffentlichkeit auf Zugang zu den Dokumenten der Organe ausgelegt worden ist, ist davon auszugehen, dass diese bei der Auslegung der Entscheidung 94/90 entwickelte Definition im Rahmen der Verordnung Nr. 1049/2001 gilt.
|
64. Un, tā kā jēdziens “tiesvedība” jau ir ticis interpretēts saistībā ar sabiedrības tiesībām uz pieeju iestāžu dokumentiem, ir jāuzskata, ka šī definīcija, kas ir izkristalizējusies, interpretējot Lēmumu 94/90, attiecas uz Regulu Nr. 1049/2001.
|
|
65. Da die im Zusammenhang mit Gerichtsverfahren verfassten Rechtsgutachten bereits von der Ausnahme hinsichtlich der Gerichtsverfahren im Sinne von Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 erfasst werden, hat somit die ausdrückliche Erwähnung der Rechtsberatung bei den Ausnahmen zwingend eine andere Tragweite als die Ausnahme hinsichtlich der Gerichtsverfahren.
|
65. Tā kā juridiskie atzinumi, kas sastādīti tiesvedības kontekstā, jau tāpat ietilpst izņēmumā, kas attiecas uz tiesvedības aizsardzību Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma nozīmē, tad piemērošanas apjoms skaidrajai norādei uz juridiskajiem atzinumiem kā uz izņēmumiem nepieciešami atšķiras no apjoma, kāds ir izņēmumam, kas attiecas uz tiesvedību.
|
|
66. Folglich kann der Kläger nicht mit Erfolg geltend machen, dass ein Rechtsgutachten, das sich wie im vorliegenden Fall auf die rechtsetzende Tätigkeit eines Organs bezieht, nicht unter die die Rechtsberatung im Sinne von Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 betreffende Ausnahme fallen kann.
|
66. No tā izriet, ka prasītājam nav pamata apgalvot, ka juridiskais atzinums, kas attiecas uz kādas iestādes likumdošanas darbību, kā tas, par kuru ir pamata lieta, nevar ietilpt izņēmumā, kas attiecas uz juridiskajiem atzinumiem Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrā ievilkuma nozīmē.
|
|
67. In Anbetracht des oben Ausgeführten hat sich der Rat zu Recht auf die in Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 vorgesehene Ausnahme gestützt, um zu ermitteln, ob er dem Kläger Zugang zu der Stellungnahme seines Juristischen Dienstes geben müsse.
|
67. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome pamatoti balstījās uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā, lai noteiktu, vai tai bija prasītājam jādod pieeja tās juridiskā dienesta atzinumam.
|
|
68. Zweitens behauptet der Kläger, dass der Rat das fragliche Rechtsgutachten nicht geprüft habe, weil Rechtsgutachten ihrer Natur nach vertraulich seien. Er wendet sich auch gegen das Argument des Rates, das dieser aus der Notwendigkeit herleitet, dass sein Juristischer Dienst unabhängig bleiben müsse.
|
68. Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka Padome nav izskatījusi jautājumu par attiecīgo juridisko atzinumu tāpēc, ka juridiskie atzinumi to dabas dēļ ir konfidenciāli. Tas arī apstrīd Padomes argumenta, kas izriet no tā, ka tās juridiskajam dienestam ir nepieciešams saglabāt neatkarību, nozīmīgumu.
|
|
69. Es ist darauf hinzuweisen, dass das Organ in jedem Einzelfall prüfen muss, ob die Dokumente, deren Verbreitung beantragt wird, tatsächlich unter die in der Verordnung Nr. 1049/2001 aufgeführten Ausnahmen fallen (vgl. entsprechend zur Entscheidung 94/90 Urteil des Gerichtshofes vom 11. Januar 2000 in den Rechtssachen C‑174/98 P und C‑189/98 P, Niederlande und van der Wal/Kommission, Slg. 2000, I‑1, Randnr. 24).
|
69. Ir jāuzsver, ka iestādes pienākums ir katrā konkrētajā lietā novērtēt, vai dokumenti, kuru publiskošanu lūdz, tiešām ir to izņēmumu skaitā, kas ir minēti Regulā (pēc analoģijas attiecībā uz Lēmumu 94/90 skat. Tiesas 2000. gada 11. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C‑174/98 P un C‑189/98 P Nīderlande un Van der Wal /Komisija, Recueil , I‑1. lpp., 24. punkts).
|
|
70. Im vorliegenden Fall ist das fragliche Dokument eine Stellungnahme des Juristischen Dienstes des Rates zu einem Vorschlag für eine Richtlinie des Rates zur Festlegung von Mindestnormen für die Aufnahme von Asylbewerbern in den Mitgliedstaaten.
|
70. Šajā lietā ir jākonstatē, ka attiecīgais dokuments ir Padomes juridiskā dienesta atzinums par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru nosaka minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs.
|
|
71. Der Umstand, dass das fragliche Dokument ein Rechtsgutachten ist, kann für sich allein jedoch noch nicht die Anwendung der angeführten Ausnahme rechtfertigen. Denn jede Ausnahme vom Recht auf Zugang zu den Dokumenten der Organe, die unter die Verordnung Nr. 1049/2001 fallen, ist strikt auszulegen und anzuwenden (vgl. in diesem Sinne Urteil des Gerichts vom 13. September 2000 in der Rechtssache T‑20/99, Denkavit Nederland/Kommission, Slg. 2000, II‑3011, Randnr. 45).
|
71. Tomēr apstāklis, ka attiecīgais dokuments ir juridiskais atzinums, pats par sevi nevar pamatot piesauktā izņēmuma piemērošanu. Kā iepriekš tika atgādināts, ikviens izņēmums no pieejas tiesībām iestāžu dokumentiem, uz ko attiecas Regula Nr. 1049/2001, ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 13. septembra spriedumu lietā T‑20/99 Denkavit Nederland /Komisija, Recueil , II‑3011. lpp., 45. punkts).
|
|
72. Daher ist es Sache des Gerichts, zu prüfen, ob im vorliegenden Fall dem Rat ein Beurteilungsfehler unterlaufen ist, als er nach Artikel 4 Absatz 2 zweiter Gedankenstrich der Verordnung Nr. 1049/2001 die Auffassung vertrat, dass die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens den Schutz beeinträchtigen würde, der dieser Dokumentenart zukommen könne.
|
72. Tāpēc Pirmās instances tiesai ir jāpārbauda, vai konkrētajā lietā Padome, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu un uzskatot, ka attiecīgā juridiskā atzinuma publiskošana kavētu pieļaujamo šāda veida dokumenta aizsardzību, nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā.
|
|
73. Um seine Weigerung zu rechtfertigen, das fragliche Rechtsgutachten in seiner Gesamtheit zu verbreiten, macht der Rat in der angefochtenen Entscheidung im Wesentlichen geltend, dass die Stellungnahmen seines Juristischen Dienstes ein wichtiges Mittel darstellten, das es ihm erlaube, sich Gewißheit über die Vereinbarkeit seiner Rechtsakte mit dem Gemeinschaftsrecht zu verschaffen und die Diskussion hinsichtlich in Rede stehender Rechtsfragen voranzubringen. Er trägt auch vor, dass aus einer derartigen Verbreitung eine Unsicherheit hinsichtlich der Rechtmäßigkeit der Rechtsakte, die in der Folge dieser Stellungnahmen beschlossen würden, resultieren könne. Der Rat nimmt außerdem auf die Schlussanträge des Generalanwalts Jacobs in der Rechtssache C‑350/92 (Urteil Spanien/Rat) Bezug sowie auf den Beschluss Carlsen u. a./Rat und auf das Urteil Ghignone u. a./Rat.
|
73. Lai pamatotu savu atteikumu publiskot visu attiecīgā juridiskā atzinuma tekstu, Padome būtībā apstrīdētajā lēmumā apgalvo, ka tās juridiskā dienesta atzinumi ir nozīmīgs instruments, kas tai ļauj pārliecināties par tās aktu atbilstību Kopienas tiesībām un ļauj virzīt diskusijas par iesaistītajiem juridiskajiem aspektiem. Tā uzsver arī to, ka šāda publiskošana varētu radīt neskaidrības par šādu atzinumu rezultātā pieņemto likumdošanas aktu likumīgumu. Padome atsaucas arī uz iepriekš minētajiem ģenerāladvokāta Džeikobsa secinājumiem lietā Spānija/Padome, kā arī uz iepriekš minēto rīkojumu Carlsen u.c./Padome un iepriekš minēto spriedumu Ghignone u.c./Padome.
|
|
74. Es trifft zu, dass diese Begründung hinsichtlich des angeführten Schutzbedürfnisses sämtliche Rechtsgutachten des Rates zu betreffen scheint, die sich auf Gesetzgebungsakte beziehen, und nicht spezifisch das fragliche Rechtsgutachten. Jedoch findet der allgemeine Charakter der Begründung des Rates seine Rechtfertigung in der Tatsache, dass die Preisgabe zusätzlicher Informationen, die sich insbesondere auf den Inhalt des Rechtsgutachtens bezögen, den Zweck der angeführten Ausnahme vereiteln würde.
|
74. Ir tiesa, ka šāds pamatojums, kas attiecas uz minēto aizsardzības nepieciešamību, šķietami attiecas uz visiem Padomes juridiskajiem atzinumiem par likumdošanas aktiem, nevis konkrēti uz minēto juridisko atzinumu. Tomēr Padomes sniegtā pamatojuma vispārējo raksturu pamato tas, ka papildu informācijas norādīšana, īpaši atsaucoties uz attiecīgā juridiskā atzinuma saturu, atņemtu attiecīgā izņēmuma mērķi.
|
|
75. Obwohl der Rat dem Kläger zunächst den Zugang zum fraglichen Rechtsgutachten verweigerte, ergibt sich außerdem aus der angefochtenen Entscheidung, dass er es schließlich akzeptierte, allein den einleitenden Absatz der genannten Stellungnahme zu verbreiten. In diesem Absatz wird darauf hingewiesen, dass die fragliche Stellungnahme Rechtsausführungen des Juristischen Dienstes des Rates zur Frage der Zuständigkeit der Gemeinschaft auf dem Gebiet des Zugangs von Staatsangehörigen von Drittstaaten zum Arbeitsmarkt enthält.
|
75. Turklāt, lai gan Padome vispirms atteica prasītājam pieeju attiecīgajam juridiskajam atzinumam, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka tā beigās piekrita publiskot vienīgo attiecīgā atzinuma ievada rindkopu. Saskaņā ar šajā ievadu rindkopā minēto attiecīgais atzinums tostarp ietver juridiskā dienesta padomus attiecībā uz jautājumu par Kopienu kompetenci trešo valstu pilsoņu pieejas darba tirgum jomā.
|
|
76. Daraus folgt, dass die Rüge, der Rat habe den Inhalt des fraglichen Rechtsgutachtens im Rahmen des streitigen Antrags auf Zugang nicht geprüft, unbegründet ist.
|
76. No tā izriet, ka nav pamatots iebildums, saskaņā ar kuru Padome nav izskatījusi attiecīgā juridiskā atzinuma saturu, lai izteiktos par pieejas lūgumu, par kuru ir strīds.
|
|
77. Hinsichtlich des Bestehens des vom Rat für diese Stellungnahme in der angefochtenen Entscheidung angeführten Schutzbedürfnisses ist das Gericht der Auffassung, dass die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens dazu führen würde, die internen Diskussionen des Rates über die Frage der Zuständigkeit der Gemeinschaft auf dem Gebiet des Zugangs von Staatsangehörigen von Drittstaaten zum Arbeitsmarkt und in weiterem Sinn über die Frage der Rechtmäßigkeit des betreffenden Rechtsakts öffentlich zu machen.
|
77. Kas attiecas uz to, cik atbilstoša ir Padomes apstrīdētajā lēmumā identificētā atzinuma aizsardzības nepieciešamība, Pirmās instances tiesa uzskata, ka attiecīgā juridiskā atzinuma publiskošana sabiedrībai darītu zināmas Padomes iekšējās sarunas par Kopienas kompetenci trešo valstu pilsoņu pieejas darba tirgum jomā un, plašākā nozīmē, par likumdošanas akta, uz kuru tas attiecas, likumīgumu.
|
|
78. Somit wäre angesichts der besonderen Natur dieser Dokumente die Verbreitung einer derartigen Stellungnahme geeignet, einen Zweifel hinsichtlich der Rechtmäßigkeit des fraglichen Rechtsakts bestehen zu lassen.
|
78. Šāda atzinuma publiskošana, ņemot vērā šo dokumentu īpašo raksturu, varētu izraisīt šaubas par attiecīgā likumdošanas akta likumīgumu.
|
|
79. Außerdem ist festzustellen, dass der Rat zu Recht die Auffassung vertritt, dass die Unabhängigkeit der Rechtsgutachten seines Juristischen Dienstes, die auf Ersuchen anderer Dienststellen dieses Organes erstellt werden oder zumindest für diese bestimmt sind, ein schutzwürdiges Interesse darstellt. In dieser Hinsicht hat der Kläger nicht dargelegt, inwiefern unter den Umständen des vorliegenden Falles die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens dazu beitragen würde, den Juristischen Dienst des Rates vor unzulässigen äußeren Einflüssen zu schützen.
|
79. Turklāt ir svarīgi konstatēt, ka Padomei ir pamats uzskatīt, ka tās juridiskā dienesta atzinumu, ko sastāda pēc citu šīs iestādes dienestu lūguma vai kuri tiem vismaz ir adresēti, neatkarība var būt aizsargājamas intereses. Šajā sakarā prasītājs nav izskaidrojis, kā konkrētajos lietas apstākļos juridiskā atzinuma publiskošana veicinātu Padomes juridiskā dienesta aizsardzību pret neleģitīmu ārēju ietekmi.
|
|
80. Nach alledem ist dem Rat kein Beurteilungsfehler unterlaufen, als er die Auffassung vertrat, es bestehe ein Interesse am Schutz des fraglichen Rechtsgutachtens.
|
80. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka pastāvēja intereses aizsargāt attiecīgo juridisko atzinumu.
|
|
81. Was drittens das Vorliegen eines überwiegenden öffentlichen Interesses im Sinne von Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 an der Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens betrifft, trägt der Kläger vor, dass der Rat das Vorliegen eines derartigen Interesses nicht geprüft habe. Nach Auffassung des Klägers sind die Grundsätze der Transparenz und Offenheit und das Demokratieprinzip oder der Grundsatz der Bürgerbeteiligung am Entscheidungsprozess überwiegende öffentliche Interessen, die die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens rechtfertigten.
|
81. Treškārt, attiecībā uz to, vai pastāv sabiedrības prioritāras intereses Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta nozīmē, kas pamato attiecīgā juridiskā atzinuma publiskošanu, prasītājs apgalvo, ka Padome nav pārbaudījusi šādu interešu pastāvēšanu. Prasītājs šai sakarā uzskata, ka pārskatāmības, atklātības un demokrātijas principi vai arī pilsoņu līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesā princips ir sabiedrības prioritāras intereses, kas pamato attiecīgā juridiskā atzinuma publiskošanu.
|
|
82. Es ist indessen darauf hinzuweisen, dass diese Grundsätze von der Gesamtheit der Bestimmungen der Verordnung Nr. 1049/2001 ausgestaltet werden, wie die erste und die zweite Begründungserwägung der Verordnung belegen, die ausdrücklich auf die Grundsätze der Offenheit, der Demokratie und der besseren Beteiligung der Bürger am Entscheidungsprozess verweisen (vgl. oben, Randnr. 2).
|
82. Tomēr ir jāuzsver, ka šie principi tiek īstenoti ar visu Regulas Nr. 1049/2001 normu kopumu, kā par to liecina minētās regulas preambulas 1. un 2. apsvērums, kuros ir tieša atsauce uz atklātības un demokrātijas principu un lielāku pilsoņu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā (skat. šī sprieduma 2. punktu).
|
|
83. Das in Artikel 4 Absatz 2 der Verordnung Nr. 1049/2001 genannte überwiegende öffentliche Interesse, das die Verbreitung eines den Schutz der Rechtsberatung beeinträchtigenden Dokuments rechtfertigen kann, muss also grundsätzlich von den oben genannten Grundsätzen verschieden sein, auf denen die Verordnung aufbaut. Andernfalls hat der Antragsteller wenigstens darzutun, dass in Anbetracht der spezifischen Umstände des Einzelfalls die Geltendmachung dieser Grundsätze so akut ist, dass sie das Schutzbedürfnis des streitigen Dokuments überragt. Dies ist hier jedoch nicht der Fall.
|
83. Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā minētās sabiedrības prioritārās intereses, ar kurām var pamatot juridiskā atzinuma publiskošanu, kas ietekmētu juridisko atzinumu aizsardzību, tātad principā ir jānošķir no iepriekš minētajiem principiem, kas ir šīs regulas pamatā. Pretējā gadījumā prasītājam vismaz ir jāpierāda, ka, ņemot vērā īpašos lietas apstākļus, atsaukšanās uz šiem principiem ir tik ļoti nepieciešama, ka tā pārsniedz dokumenta, par kuru ir strīds, aizsardzības nepieciešamību. Šajā gadījumā tas tā nav.
|
|
84. Zudem kann zwar das fragliche Organ von sich aus ein überwiegendes öffentliches Interesse bezeichnen, das zur Rechtfertigung der Verbreitung eines derartigen Dokuments geeignet ist, doch ist es Sache des Antragstellers, der sich auf ein solches Interesse berufen möchte, dieses im Rahmen seines Antrags geltend zu machen, um das Organ zu veranlassen, sich hierzu zu äußern.
|
84. Turklāt, lai gan ir iespējams, ka attiecīgā iestāde pati identificē sabiedrības prioritārās intereses, kas varētu pamatot šāda dokumenta publiskošanu, lūguma iesniedzējam, kas vēlas atsaukties uz šādām interesēm, tas jānorāda savā lūgumā, lai aicinātu iestādi izteikties par šo jautājumu.
|
|
85. Im vorliegenden Fall kann dem Rat, dem kein Beurteilungsfehler unterlaufen ist, als er die Auffassung vertrat, die vom Kläger angeführten überwiegenden öffentlichen Interessen könnten nicht die Verbreitung des fraglichen Rechtsgutachtens rechtfertigen, nicht zum Vorwurf gemacht werden, dass er nicht andere überwiegende öffentliche Interessen ermittelt hat.
|
85. Tā kā šajā gadījumā Padome nepieļāva kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka sabiedrības prioritārās intereses, uz kurām atsaucās prasītājs, nebija tādas, kas pamatotu attiecīgā juridiskā atzinuma publiskošanu, tai nevar pārmest to, ka citas sabiedrības prioritārās intereses netika identificētas.
|
|
86. Nach alledem ist die vorliegende Klage abzuweisen, soweit sie sich auf die Verweigerung des Zugangs zum Rechtsgutachten des Rates bezieht.
|
86. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī prasība ir jānoraida daļā par atteikumu dot pieeju Padomes juridiskajam atzinumam.
|
|
Zum Antrag auf prozessleitende Maßnahmen
|
Par pieteikumu par procesa organizatoriskajiem pasākumiem
|
|
87. Dem vom Kläger in seinen Schriftsätzen gestellten Antrag auf prozessleitende Maßnahmen, der darauf abzielt, dass der Rat dem Gericht sämtliche Dokumente übermitteln solle, deren Verbreitung beantragt wird, ist nicht stattzugeben.
|
87. Pirmās instances tiesa uzskata, ka nav jāapmierina pieteikums veikt procesa organizatoriskos pasākumus, ko savos procesuālajos rakstos iesniedzis prasītājs un kas vērsti uz to, lai lūgtu Padomi Pirmās instances tiesai pilnībā nosūtīt visus dokumentus, kuru publiskošana tiek lūgta.
|
|
88. Soweit dieser Antrag die Vorlage bei Gericht der vier Dokumente betrifft, die sich auf Legislativvorschläge beziehen, ist er gegenstandslos geworden, weil der Kläger Zugang zu den genannten Dokumenten hatte.
|
88. Kas attiecas uz šo pieteikumu, ciktāl ar to lūdz Pirmās instances tiesā iesniegt četrus dokumentus par likumdošanas priekšlikumiem, ir zudis tā priekšmets, jo prasītājs ir saņēmis pieeju šiem dokumentiem.
|
|
89. Soweit dieser Antrag die Vorlage bei Gericht des fraglichen Rechtsgutachtens betrifft, ist ihm nicht stattzugeben, da das Gericht durch den Akteninhalt ausreichend unterrichtet ist.
|
89. Kas attiecas uz šo pieteikumu, ciktāl ar to lūdz Pirmās instances tiesā iesniegt attiecīgo juridisko atzinumu, tas nav jāapmierina, jo Pirmās instances tiesa uzskata, ka tai pietiek ar lietas materiālos esošo informāciju.
|
|
|
Par tiesāšanās izdevumiem
|
|
|
90. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Reglamenta 87. panta 6. punktā ir paredzēts, ka, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Pirmās instances tiesa lemj par izdevumiem pēc saviem ieskatiem.
|
|
|
91. Kā Pirmās instances tiesa to iepriekš konstatēja, prasības priekšmets ir zudis attiecībā uz atteikumu sniegt pilnu pieeju četriem Padomes dokumentiem par likumdošanas priekšlikumiem (dokuments Nr. 12616/02, Nr. 12616/02 COR 1, Nr. 12903/02 un Nr. 12619/02).
|
|
|
92. Savos procesuālajos rakstos Padome atzina, ka dokumentus Nr. 12616/02 un Nr. 12616/02 COR 1 vajadzēja paziņot prasītājam pirms šīs prasības celšanas. Šādi Padomes rīcība veicināja prāvas rašanos attiecībā uz šiem diviem dokumentiem un radīja prasītājam liekas izmaksas.
|
|
|
93. Kas attiecas uz dokumentu Nr. 12619/02 un Nr. 12903/02, Padome beidzot nolēma tos paziņot prasītājam pēc šīs prasības celšanas, lai gan likumdošanas akti, uz kuriem tie attiecās, joprojām nebija pieņemti, nepaskaidrojot iemeslus, kas pamatoja šādu attieksmes maiņu.
|
|
|
94. Padomei tāpēc jāsedz puse savu tiesāšanās izdevumu, kas saistīti ar prasību, kā arī jāatlīdzina puse prasītāja izdevumu.
|
|
|
95. Turklāt, tā kā prasītājam spriedums bija nelabvēlīgs tajā ziņā, kas attiecas uz prasību pieejai Padomes juridiskajam atzinumam, ir jāpiespriež tam segt pusi savu tiesāšanās izdevumu, kas saistīti ar prasību, kā arī atlīdzināt pusi Padomes tiesāšanās izdevumu.
|
|
|
96. Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmajai daļai, dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
|