[pic] | EUROPA-KOMMISSIONEN |

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Bruxelles, den 15.2.2011

Briselē, 15.2.2011.

KOM(2011) 60 endelig

COM(2011) 60 galīgā redakcija

MEDDELELSE FRA KOMMISSIONEN TIL EUROPA-PARLAMENTET, RÅDET, DET EUROPÆISKE ØKONOMISKE OG SOCIALE UDVALG OG REGIONSUDVALGET

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

En EU-dagsorden for børns rettigheder

ES plāns par bērnu tiesībām

INDHOLDSFORTEGNELSE

SATURS

Indledning 3

Ievads …………………….. 3

1. Generelle principper 4

1. Vispārīgie principi 4

1.1. Børns rettigheder som en integreret del af EU's politik vedrørende grundlæggende rettigheder 4

1.1. Padarīt bērnu tiesības par ES pamattiesību politikas neatņemamu sastāvdaļu 4

1.2. Grundlaget for videnbaseret politikudformning 5

1.2. Uz pierādījumiem balstītas politikas pamata izveide 5

1.3. Kommunikation med interessenter 5

1.3. Sadarbība ar ieinteresētajām personām 5

2. Konkrete EU-initiativer møntet på børn 6

2. Ceļā uz konkrētu ES rīcību bērnu labā 5

2.1. Børnevenlig retspleje 6

2.1. Bērniem draudzīga tiesu sistēma 5

2.2. EU-initiativer målrettet udsatte børn 9

2.2. Mērķtiecīga ES rīcība neaizsargātu bērnu aizsardzībai 8

2.3. Børn i EU's udenrigspolitik 13

2.3. Bērni ES ārējās darbībās 12

3. Inddragelse og bevidstgørelse af børn 14

3. Bērnu līdzdalības un informētības veicināšana 14

Konklusion 15

Secinājums 15

Indledning

IEVADS

Fremme og beskyttelse af børns rettigheder er et af de EU-mål, som der lægges større vægt på efter vedtagelsen af Lissabontraktaten. Særligt indeholder artikel 3, stk. 3, i traktaten om Den Europæiske Union et eksplicit krav om, at EU skal fremme beskyttelsen af børns rettigheder. Børns rettigheder er yderligere nedfældet i Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder[1]. I chartrets artikel 24 anerkendes børn som selvstændige og uafhængige indehavere af rettigheder. Det fastslås også, at såvel offentlige myndigheder som private institutioner skal tage udstrakt hensyn til barnets tarv.

Bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība ir viens no tiem ES mērķiem, kuriem Lisabonas līgumā ir veltīta vēl lielāka uzmanība. Proti, Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā tagad ir viennozīmīgi noteikts, ka Eiropas Savienībai ir jāveicina bērnu tiesību aizsardzība. Turklāt bērnu tiesības ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā[1]. Hartas 24. pantā ir atzīts, ka bērni ir neatkarīgi un autonomi tiesību īpašnieki. Tajā ir arī noteikts, ka visās darbības, kas attiecas uz bērniem, valsts iestādēm un privātām iestādēm pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.

Arbejdet med at fremme børns rettigheder er også et resultat af internationale forpligtelser. Alle EU's medlemsstater har ratificeret FN-konventionen om barnets rettigheder (børnekonventionen)[2]. Børnekonventionens standarder og principper skal fortsat være retningsgivende for de EU-politikker og -initiativer, der berører børns rettigheder. I 2006 skabte Kommissionen grundlaget for at fremme og beskytte børns rettigheder i sine interne og eksterne politikker med meddelelsen "Mod en EU-strategi for børns rettigheder"[3]. Dermed skabte Kommissionen de nødvendige strukturer[4], der satte EU-institutionerne i stand til at arbejde med børns rettigheder på basis af videnbaserede politikker og øget samarbejdet med interessenterne.

Bērnu tiesību veicināšana ir arī starptautisko saistību rezultāts. Visas ES dalībvalstis ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām ( UNCRC )[2]. UNCRC standartiem un principiem arī turpmāk jākalpo par vadlīniju ES politikai un darbībām, kuras ietekmē bērnu tiesības. Komisija 2006. gadā ar paziņojumu ,,Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”[3] izstrādāja pamatu bērnu tiesību veicināšanai un aizsardzībai savā iekšējā un ārējā politikā. Tādējādi Komisija izveidoja struktūras[4], lai stiprinātu ES iestāžu spējas risināt bērnu tiesību jautājumus, liekot pamatus uz pierādījumiem balstītai politikai un uzlabojot mijiedarbību ar ieinteresētajām personām.

I lyset af de yderligere forpligtelser med hensyn til børns rettigheder, der er indeholdt i Lissabontraktaten og i chartret om grundlæggende rettigheder, mener Kommissionen, at tiden er inde til at sætte tempoet op på børnerettighedsområdet og omsætte politiske mål til handling. Europa 2020-strategien[5] indeholder en vision om det 21. århundredes Europa, hvori børn får bedre uddannelse, adgang til de serviceydelser og ressourcer, de har behov for i deres opvækst, så de til sin tid kan føre Europa ind i det 22. århundrede. Derfor slår Kommissionen med denne meddelelse til lyd for "en EU-dagsorden for børns rettigheder". Målet er at bekræfte, hvor fast besluttet alle EU-institutioner og medlemsstater er på at fremme, beskytte og sikre børns rettigheder i alle relevante EU-politikker, så der skabes konkrete resultater. For fremtiden skal EU-politikker, der direkte eller indirekte berører børn, udformes, gennemføres og overvåges under hensyntagen til princippet om barnets tarv, der er nedfældet i EU's charter om grundlæggende rettigheder og i børnekonventionen.

Ņemot vērā Lisabonas līgumā un Pamattiesību hartā ietvertās stingrās un pastiprinātās saistības bērnu tiesību jomā, Komisija uzskata, ka ir pienācis laiks palielināt apgriezienus bērnu tiesību jomā un pārvērst politiskos mērķus konkrētā rīcībā. Stratēģijā ,,Eiropa 2020”[5] ir izklāstīts redzējums par 21. gadsimta Eiropu, kurā šodienas bērniem būs labāka izglītība un piekļuve pakalpojumiem un resursiem, kas tiem vajadzīgi, lai viņi kļūtu pieauguši un vēlāk vadītu Eiropu 22. gadsimtā. Tāpēc Komisija ar šo paziņojumu atbalsta ,,ES plānu par bērnu tiesībām”. Šā plāna nolūks ir atkārtoti apstiprināt visu ES iestāžu un visu dalībvalstu stingro apņemšanos veicināt, aizsargāt un ievērot bērnu tiesības visās attiecīgajās ES politikas jomās un pārvērst šo apņemšanos konkrētos rezultātos. ES politika, kas tieši vai netieši ietekmē bērnus, nākotnē ir jāizstrādā, jāīsteno un jāuzrauga, ņemot vērā bērna interešu principu, kas nostiprināts ES Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām.

EU's dagsorden for børns rettigheder bygger på bidrag fra en bred offentlig høring[6] og på de behov og bekymringer, som børn fra alle EU's medlemsstater gav udtryk for ved en separat målrettet børnehøring[7]. Den inddrager også de foreløbige resultater af en evaluering af virkningen af de EU-instrumenter, der berører børns rettigheder. Europa-Parlamentet[8], Regionsudvalget[9], Det Økonomiske og Sociale udvalg, Europarådet[10] og vigtige interessenter som UNICEF, børneombudsmændene i medlemsstaterne samt repræsentanter for civilsamfundet har medvirket ved udarbejdelsen af denne meddelelse, herunder via det arbejde, som det europæiske forum for børns rettigheder[11] har udført.

Šis ES plāns par bērnu tiesībām balstās uz plašas sabiedriskas apspriešanas[6] rezultātiem, un tajā ir ņemtas vērā vajadzības un bažas, ko bērni no visām ES dalībvalstīm pauda atsevišķas, mērķorientētas aptaujas gaitā[7]. Šajā plānā ņemti vērā arī provizoriskie rezultāti, kas gūti novērtējumā par ES instrumentu ietekmi uz bērnu tiesībām. Eiropas Parlaments[8], Reģionu komiteja[9], Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Padome[10], kā arī svarīgas ieinteresētās personas, piemēram, UNICEF , bērnu tiesībsargi dalībvalstīs un pilsoniskā sabiedrība ir snieguši savu ieguldījumu šā paziņojuma sagatavošanā, cita starpā darbojoties arī Eiropas forumā par bērnu tiesībām[11].

I En EU-dagsorden for børns rettigheder redegøres der for de generelle principper, der sikrer, at EU's initiativer kan tjene som mønstereksempel på overholdelse af bestemmelserne om børns rettigheder i chartret og børnekonventionen. Desuden sættes der fokus på en række konkrete initiativer på områder, hvor EU kan skabe en reel merværdi, f.eks. børnevenlig retspleje, beskyttelse af udsatte børn og bekæmpelse af vold mod børn både i og uden for Den Europæiske Union.

ES plānā par bērnu tiesībām ir izklāstīti vispārīgi principi, ar kuriem jānodrošina, ka ES rīcība kalpo par paraugu, lai garantētu to Pamattiesību hartas un UNCRC noteikumu ievērošanu, kuri attiecas uz bērnu tiesībām. Turklāt šis plāns pievēršas vairākām konkrētām darbībām jomās, kurās ES var dot reālu pievienoto vērtību, piemēram, bērniem draudzīga tiesu sistēma, to bērnu aizsardzība, kuri atrodas neaizsargātās situācijās, un vardarbības pret bērniem apkarošana gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

GENERELLE PRINCIPPER

VISPāRīGIE PRINCIPI

EU's indsats for at fremme børns rettigheder kræver, at der er sammenhæng mellem de relevante EU-initiativer. Det kan ske ved at anvende traktaterne, Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder og FN's børnekonvention som fælles grundlag for alle EU-initiativer af relevans for børn. Der skal tages hensyn til "børnerettighedsperspektivet" i alle EU-foranstaltninger, der berører børn.

Lai īstenotu ES saistības bērnu tiesību jomā, ir vajadzīga konsekventa pieeja visās attiecīgajās ES darbībās. Šo mērķi var sasniegt, izmantojot Līgumus, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām ( UNCRC ) kā kopēju pamatu visām ES darbībām, kas attiecas uz bērniem. ,,Bērnu tiesību perspektīva” jāņem vērā visos ES pasākumos, kas skar bērnus.

Børns rettigheder som en integreret del af EU's politik vedrørende grundlæggende rettigheder

Padarīt bērnu tiesības par ES pamattiesību politikas neatņemamu sastāvdaļu

Kommissionen strategi for den effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder, der blev vedtaget den 19. oktober 2010[12], indeholder et krav om, at Kommissionen fra begyndelsen skal sikre sig, at dens forslag til retsakter altid fuldt ud overholder chartrets grundlæggende rettigheder ved at foretage et " tjek af de grundlæggende rettigheder ". I overensstemmelse med denne strategi arbejder Kommissionen sammen med Europa-Parlamentet og Rådet for at sikre, at også de ændringer, der foretages i løbet af lovgivningsprocessen, fuldt ud overholder chartrets bestemmelser. Kommissionen hjælper endvidere medlemsstaterne med at overholde chartrets bestemmelser i forbindelse med gennemførelsen af EU-lovgivning i deres nationale lovgivning, jf. kravet i chartrets artikel 51, stk. 1.

Komisijas 2010. gada 19. oktobrī pieņemtajā stratēģijā Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai[12] ir noteikts, ka Komisijai, izmantojot ,, pamattiesību pārbaudes ” metodi, jau agrīnā posmā ir jānodrošina, ka tās tiesību aktu priekšlikumi vienmēr pilnībā atbilst Pamattiesību hartā garantētajām pamattiesībām. Saskaņā ar šo stratēģiju Komisija sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka arī likumdošanas procesa gaitā iesniegtie grozījumi pilnībā atbilst Pamattiesību hartai. Komisija sadarbojas arī ar dalībvalstīm, lai panāktu, ka tās ievēro Pamattiesību hartu, tām transponējot ES tiesību aktus valsts tiesību aktos saskaņā ar hartas 51. panta 1. punktu.

Børns rettigheder, som sikres i chartrets artikel 24, er en af de grundlæggende rettigheder, som eksplicit nævnes i Kommissionens strategi for den effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder. Dermed er børns rettigheder omfattet af det sædvanlige "tjek af de grundlæggende rettigheder", som Kommissionen underkaster de relevante udkast til EU-lovgivning.

Pamattiesību hartas 24. pantā garantētās bērnu tiesības ir vienas no pamattiesībām, kas ir skaidri minētas Komisijas stratēģijā. Tādējādi tās ir iekļautas regulārajā ,,pamattiesību pārbaudē”, ko Komisija piemēro attiecīgajiem ES tiesību aktu projektiem.

Som Kommissionen tilkendegav i meddelelsen om den effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder, har den udviklet mekanismer til at kontrollere, om forslag til retsakter er i overensstemmelse med chartret . For at forbedre konsekvensanalysen af de forslag om grundlæggende rettigheder, herunder børns rettigheder, som Kommissionen fremsætter, har Kommissionen udarbejdet operationelle retningslinjer, som dens tjenestegrene kan anvende til at undersøge et givet initiativs konsekvenser for de grundlæggende rettigheder, herunder børns rettigheder, og finde frem til den udformning, der bedst tager hensyn til børns tarv. De operationelle retningslinjer vedrører spørgsmålene i den "tjekliste for grundlæggende rettigheder", der omtales i strategien for den effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder. Kommissionen iværksætter også intern efteruddannelse om børns rettigheder og andre grundlæggende rettigheder med henblik på at styrke og fremme bevidstheden om de grundlæggende rettigheder. Kommissionen vil desuden vedblive at følge nøje med i det arbejde, som FN's komité for barnets rettigheder udfører. Komitéen fortolker børnekonventionens bestemmelser. Af begrundelserne til de relevante forslag til retsakter vil det fremgå, hvordan overvejelser om børns rettigheder indgår i udformningen af forslag.

Kā norādīts paziņojumā par stratēģiju Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai, Komisija ir izstrādājusi mehānismus, lai uzraudzītu tiesību aktu projektu atbilstību hartai . Lai labāk novērtētu savu priekšlikumu ietekmi uz pamattiesībām, tostarp bērnu tiesībām, Komisija ir sagatavojusi darbības vadlīnijas, kas ļaus Komisijas dienestiem pārbaudīt kādas iniciatīvas ietekmi uz pamattiesībām, tostarp bērnu tiesībām, un izvēlēties risinājumu, ar kuru vislabāk ņem vērā bērna intereses. Šīs darbības vadlīnijas aptver jautājumus, kas izklāstīti ,,pamattiesību pārbaudes lapā”, par kuru tika paziņots stratēģijā Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai. Komisija piedāvās arī praktiskas iekšējas mācības par bērnu tiesībām un citām pamattiesībām, kas jāstiprina, un turpinās veicināt pamattiesību ievērošanas kultūru. Komisija arī turpinās uzmanīgi sekot darbam, ko veic ANO Bērnu tiesību komiteja, interpretējot UNCRC noteikumus. Vajadzības gadījumā attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu paskaidrojumu rakstos tiks izskaidrots, kā priekšlikumu izstrādē tika ņemti vērā ar bērnu tiesībām saistīti apsvērumi.

Grundlaget for videnbaseret politikudformning

Uz pierādījumiem balstītas politikas pamata izveide

Erfaringerne med gennemførelsen af meddelelsen fra 2006 viser en betydelig mangel på pålidelige, sammenlignelige og officielle data . Det udgør en alvorlig hindring for, at videnbaserede politikker kan udvikles og gennemføres. Det er helt centralt at forbedre de eksisterende kontrolsystemer, opstille politiske mål i relation til børns rettigheder og overvåge resultaterne. Det bør have høj prioritet at tage fat på problemet med manglende viden om de vilkår, de mest udsatte grupper af børn lever under, og de behov, de har. I den sammenhæng er der endvidere behov for yderlige information om måder at forebygge kriminelle handlinger mod børn.

Pieredze, kas gūta, īstenojot 2006. gada paziņojumu, ir atklājusi uzticamu, salīdzināmu un oficiālu datu ievērojamu trūkumu . Tas ir nopietns šķērslis patiesas, uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei un īstenošanai. Viena no galvenajām problēmām ir esošo uzraudzības sistēmu uzlabošana, ar bērnu tiesībām saistītu politikas mērķu noteikšana un to ietekmes uzraudzība. Prioritārā kārtā jānovērš trūkumi zināšanās par neaizsargātāko bērnu grupu situāciju un vajadzībām. Šajā saistībā ir nepieciešams arī vairāk informācijas par metodēm, lai nepieļautu noziegumus pret bērniem.

Kommissionen vil samarbejde med de relevante organisationer og institutioner om at tilvejebringe grundlæggende data og oplysninger, der kan anvendes som beslutningsgrundlag. I processens løb vil der blive gjort status over det arbejde, der allerede er udført på området, herunder resultatet af undersøgelsen af indikatorer, som EU's Agentur for Grundlæggende Rettigheder har foretaget[13]. Indikatorerne blev udviklet på foranledning af Kommissionen for at måle, hvordan børns rettigheder gennemføres, beskyttes, overholdes og fremmes i hele EU. De skal være retningsgivende for agenturets dataindsamling og forskning, så det kan udarbejde videnbaserede udtalelser og støtte EU's institutioner og medlemsstater, når de skal forberede og iværksætte initiativer.

Komisija sadarbosies ar attiecīgajām organizācijām un iestādēm, lai apkopotu pamatdatus un informāciju ar nolūku vadīt lēmumu pieņemšanu. Process balstīsies uz šajā jomā līdz šim veikto darbu, tostarp uz ES Pamattiesību aģentūras veiktā rādītāju pētījuma rezultātiem[13]. Pēc Komisijas lūguma šos rādītājus izstrādāja, lai mērītu, kā Eiropas Savienībā tiek īstenotas, aizsargātas, ievērotas un veicinātas bērnu tiesības. Rādītāji ir paredzēti, lai vadītu Pamattiesību aģentūras datu vākšanas un pētniecības darbu, ļaujot tai izstrādāt uz pierādījumiem balstītus atzinumus un atbalstīt ES iestādes un dalībvalstis konkrētu pasākumu īstenošanā vai formulēšanā.

Kommunikation med interessenter

Sadarbība ar ieinteresētajām personām

Kommissionen vil fortsætte samarbejdet og drøftelserne med alle interessenter gennem det europæiske forum for børns rettigheder , som mødes regelmæssigt.

Komisija turpinās sadarboties un risināt dialogu ar visām ieinteresētajām personām regulāri notiekošā Eiropas foruma par bērnu tiesībām ietvaros.

Der eksisterer en række forskellige institutionelle og politiske strukturerer, som har til formål at beskytte og fremme børns rettigheder i medlemsstaterne. Skønt alle EU's medlemsstater har anerkendt behovet for at udvikle politikker vedrørende børns rettigheder, er der forskel på de institutionelle mekanismer, der skaber og gennemfører politikkerne på dette område fra land til land. I fuld overensstemmelse med nærhedsprincippet vil Kommissionen fortsat støtte medlemsstaternes bestræbelser ved at fremme udveksling af bedste praksis, samarbejde og kommunikation med og mellem nationale myndigheder med ansvar for at beskytte og fremme børns rettigheder.

Pastāv dažādas institucionālas un politiskas struktūras, kuru mērķis ir aizsargāt un veicināt bērnu tiesības dalībvalstīs. Kaut arī visas ES dalībvalstis ir atzinušas nepieciešamību veidot ar bērnu tiesībām saistītu politiku, tomēr institucionālie mehānismi, kas paredzēti politikas izstrādei un īstenošanai šajā jomā, ir atšķirīgi. Komisija, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, turpinās atbalstīt dalībvalstu centienus, sekmējot labākās prakses apmaiņu, sadarbību un saziņu ar un starp valstu iestādēm, kas atbild par bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu.

KONKRETE EU-INITIATIVER MØNTET PÅ BØRN

CEļā UZ KONKRēTU ES RīCīBU BēRNU LABā

Børnevenlig retspleje

Bērniem draudzīga tiesu sistēma

En mere børnevenlig retspleje i EU er et vigtigt indsatsområde på EU's dagsorden for børns rettigheder. Det er et område af stor praktisk betydning, hvor EU i medfør af traktaterne har beføjelser til at virkeliggøre børns rettigheder gennem EU-lovgivningen. Kommissionens handlingsplan om gennemførelse af Stockholmprogrammet [14] sætter derfor fokus på området i perioden 2010-2015.

Padarīt tiesu sistēmu Eiropā bērniem draudzīgāku ir viena no svarīgākajām darbībām saskaņā ar ES plānu par bērnu tiesībām. Tā ir joma ar lielu praktisku nozīmi, kurā Eiropas Savienībai atbilstoši Līgumiem ir pilnvaras ar ES likumdošanas palīdzību pārvērst bērnu tiesības realitātē. Tādēļ Komisijas rīcības plānā, ar ko īsteno Stokholmas programmu[14], šis aspekts ir uzsvērts attiecībā uz 2010.–2015. gada laikposmu.

Børn kommer i forbindelse med retssystemet i en række situationer, f.eks. når deres forældre bliver skilt eller strides om forældremyndigheden, når de begår lovovertrædelser, når de er vidne til eller offer for en forbrydelse, eller når de søger om asyl. Når børn møder et retssystem, der ikke er børnevenligt, kan de opleve, at deres rettigheder på forskellig vis begrænses eller krænkes.

Bērniem var nākties saskarties ar tiesu sistēmu vairākos veidos, piemēram, kad viņu vecāki šķiras vai nespēj vienoties par aizgādības tiesībām, kad bērni izdara likumpārkāpumus, ir noziegumu liecinieki vai cietušie vai kad viņi meklē patvērumu. Ja bērni saskaras ar tiesu sistēmām, kas nav bērniem draudzīgas, viņu tiesības var tikt daudzējādā veidā ierobežotas vai pārkāptas.

Børn kan få problemer med hensyn til juridisk repræsentation, eller når de afhøres af en dommer. Den nødvendige information, der sætter børn og deres repræsentanter i stand til at gøre deres rettigheder gældende og forsvare deres interesser under en retssag, kan ligeledes være utilstrækkelig. Børn behandles nogle gange som voksne uden at nyde godt af de særlige garantier, som deres behov og udsatte situation tilsiger, og de kan derfor have svært ved at klare situationen. Hvis børns juridiske interesser skal være velbeskyttede, fordrer det grundlæggende, at de reelt har adgang til retssystemet og inddrages, når deres sag behandles administrativt eller i retten.

Bērni var saskarties ar šķēršļiem saistībā ar juridisko pārstāvību vai tiesībām tikt uzklausītiem tiesā. Arī informācija, kas bērniem un viņu pārstāvjiem ir vajadzīga, lai tiesas procesos izmantotu savas tiesības vai aizsargātu savas intereses, var būt nepietiekama. Pret bērniem varētu izturēties kā pret pieaugušajiem, ne vienmēr sniedzot viņiem īpašas garantijas atbilstoši viņu vajadzībām un neaizsargātībai, un bērniem varētu būt grūtības apieties ar šo situāciju. Efektīva piekļuve tiesu sistēmai un līdzdalība administratīvajās un tiesu procedūrās ir pamatprasības, lai nodrošinātu bērnu tiesisko interešu aizsardzību augstā līmenī.

Tvister mellem familiemedlemmer kan indvirke negativt på børns trivsel. Et barn, som adskilles fra den ene eller begge forældre skal have adgang til at opretholde de personlige relationer og den direkte og regelmæssige kontakt med begge, undtagen i de tilfælde hvor det strider mod barnets tarv[15]. I civile retssager, særlig i retstvister på tværs af grænserne som følge af skilsmisse eller separation ender det ofte med, at denne ret indskrænkes. Specielt i forbindelse med retssager om forældremyndighed risikerer børn at blive kastebold i et langtrukkent juridisk slagsmål mellem de tidligere partnere. Der eksisterer allerede EU-lovgivning[16], som letter anerkendelsen og fuldbyrdelsen af afgørelser om forældremyndighed. At børn og deres forældre modtager den rette information om deres rettigheder i henhold til EU-retten og den nationale ret er en betingelse for, at de kan gøre disse rettigheder gældende i familieretlige tvister. Informationsmaterialet skal være lettilgængeligt og vejlede om de relevante procedurer. Kommissionen vil i samarbejde med medlemsstaterne udvikle og ajourføre en række faktablade om EU-lovgivningen og den nationale lovgivning om forsørgelsespligt, mægling samt anerkendelse og fuldbyrdelse af afgørelser om forældremyndighed. For så vidt angår forældres bortførelse af børn vil Kommissionen være særligt opmærksom på de oplysninger, som Europa-Parlamentets Mægler i Internationale Sager om Forældres Bortførelse af Børn fremkommer med.

Tiesās izskatāmie ģimenes strīdi var negatīvi ietekmēt bērnu labklājību. Bērniem, kuri ir nošķirti no viena no vecākiem vai abiem vecākiem, ir jāatļauj regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņu interesēm[15]. Civillietas, īpaši pārrobežu prāvas, kuru iemesls ir laulības šķiršana vai laulāto atšķiršana, varētu ierobežot šīs tiesības. Īpaši to tiesvedību gaitā, kuru mērķis ir noteikt vecāku atbildību, bērni var kļūt ķīlniekiem garos pārrobežu juridiskos strīdos starp agrākajiem partneriem. Ar ES tiesību aktiem[16] ir jau atvieglināta spriedumu par vecāku atbildību atzīšana un izpilde. Atbilstīgas informācijas sniegšana bērniem un vecākiem par viņu tiesībām saskaņā ar ES un valstu tiesību aktiem ir priekšnoteikums, lai viņi spētu aizstāvēt savas tiesības tiesas prāvās ģimenes tiesību jomā. Informācijai jābūt viegli pieejamai un jāsniedz skaidras norādes par attiecīgajām procedūrām. Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija izstrādās un regulāri atjauninās informatīvas faktu lapas par ES un valstu tiesību aktiem par uzturēšanas saistībām, starpniecību un spriedumu par vecāku atbildību atzīšanu un izpildi. Attiecībā uz bērnu nolaupīšanu, ko veic vecāki , Komisija īpašu uzmanību veltīs informācijai, kuru sniedzis Eiropas Parlamenta vidutājs vecāku veiktas starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietās.

Registrering og anerkendelse af civilstandsattester spiller en vigtig rolle, når det skal fastslås, hvilke rettigheder et barn har. Når børn og deres forældre flytter til en anden EU-medlemsstat, hvor de har brug for sådanne dokumenter, er det ofte bekosteligt og omstændeligt (og kræver oversættelse og ægthedskontrol) at få anerkendt dokumenterne. Det gør det ofte vanskeligt at få adgang til domstolene. Derfor har Kommissionen iværksat en offentlig høring om afhjælpning af hindringer for gensidig anerkendelse i EU af de virkninger, der følger af civilstandsattester, inden den i 2013 fremsætter forslag til EU-foranstaltninger[17].

Ar civilstāvokli saistītu dokumentu reģistrācija un atzīšana ir svarīga, lai noteiktu bērnu tiesības. Jā bērni un viņu vecāki pārvietojas ES iekšienē un viņiem šādi dokumenti jāizmanto citā dalībvalstī, viņi bieži saskaras ar dārgām un laikietilpīgām šo dokumentu atzīšanas prasībām (tostarp dokumentu tulkošanu un autentiskuma apliecinājumu), kas apgrūtina piekļuvi tiesu sistēmai. Tāpēc Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu par veidiem, kā atvieglināt civilstāvokli apliecinošo dokumentu radīto seku savstarpēju atzīšanu Eiropas Savienībā, lai 2013. gadā ierosinātu ES līmeņa pasākumus[17].

Børns ret til en retfærdig rettergang i straffesager indebærer beskyttelse af privatlivets fred samt retten til information om tiltalen og om retssagen på en måde, som er tilpasset deres alder og modenhed, advokatbistand og juridisk repræsentation. Det er særlig vigtigt, når proceduresproget er et andet end barnets modersmål. I 2010 vedtog EU regler om tolkning og oversættelse, der sikrer, at alle, herunder børn, informeres om deres proceduremæssige rettigheder en måde, som de kan forstå[18]. Kommissionen vil arbejde videre på at styrke mistænktes og tiltaltes, herunder børns, proceduremæssige rettigheder i straffesager. I 2011 vil Kommissionen fremlægge et forslag til regler, der sikrer adgang til advokatbistand, og et forslag om fængsledes ret til at kommunikere med pårørende, betroede personer, arbejdsgivere og konsulære myndigheder. Der er vigtigt at være specielt opmærksom på mistænkte eller tiltalte, som på grund af deres alder, fysiske eller mentale tilstand ikke er i stand til at forstå indholdet i eller betydningen af retssagen. I 2012 fremlægger Kommissionen forslag til en retsakt om særlige garantier for udsatte mistænkte eller tiltalte. Denne foranstaltning er et vigtigt led i den børnevenlige retspleje.

To bērnu tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā, pret kuriem ierosināta krimināllieta , paredz privātās dzīves aizsardzību, tiesības tikt informētiem par izvirzītajām apsūdzībām, bērna vecumam un briedumam pielāgotu tiesvedību, kā arī tiesisko palīdzību un juridisko pārstāvību. Tas īpaši svarīgi ir tad, ja tiesvedības valoda nav bērna dzimtā valoda. Eiropas Savienība 2010. gadā pieņēma noteikumus par mutisko un rakstisko tulkojumu , kuri nodrošina, ka visas personas, tostarp bērni, informāciju par savām tiesībām kriminālprocesos saņem viņiem saprotamā veidā[18]. Komisija īstenos savu darba programmu, lai stiprinātu kriminālprocesos aizdomās turētu vai apsūdzētu personu, tostarp bērnu, procesuālās tiesības . 2011. gadā Komisija iesniegs priekšlikumu, kurā iekļauti noteikumi ar mērķi nodrošināt piekļuvi advokātam, un priekšlikumu par ieslodzīto tiesībām sazināties ar ģimenes locekļiem, uzticamām personām, darba devējiem un konsulārajām iestādēm. Īpaša uzmanība jāvelta aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, kuras nevar saprast vai izsekot tiesas procesu saturam vai būtībai, piemēram, sava vecuma vai garīgā vai fiziskā stāvokļa dēļ. 2012. gadā Komisija iesniegs tiesību aktu priekšlikumu par īpašiem aizsargpasākumiem neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām . Šis pasākums būs ļoti svarīgs, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu tiesu sistēmu.

Børn, der varetægtsfængsles eller idømmes fængselsstraf på grund af kriminalitet , løber en særlig risiko for vold og mishandling[19]. På internationalt plan findes adskillige retningslinjer for, hvordan man behandler frihedsberøvede børn[20]. Fængsling af børn bør kun benyttes som sidste udvej og i så kort tid som muligt[21].

Bērni, kam piemērots apcietinājums un kuri ievietoti aizturēšanas iestādēs , ir īpaši pakļauti vardarbības un ļaunprātīgas izturēšanās riskam[19]. Starptautiskajā līmenī pastāv vairāki pamatprincipi par izturēšanos pret bērniem, kuriem piemērota brīvības atņemšana[20]. Bērnu aizturēšana jāpiemēro kā galējais līdzeklis un uz īsāko atbilstīgo laiku[21].

Børn er ofte udsatte vidner eller ofre i straffesager . I nogle tilfælde udnyttes de til at begå kriminelle handlinger som f.eks. narkotikahandel. Der bør indføres juridiske og praktiske ordninger, der forhindrer unødige gentagelser af forhør og afbøde den negative oplevelse af at være indblandet i en straffesag. Børn, der er ofre for en forbrydelse, bør have mulighed for at deltage aktivt i straffesagen, og der skal tages hensyn til deres vidneudsagn. Ved at anvende informations- og kommunikationsteknologi, særlig videokonferencer, kan børn, der er ofre for en forbrydelse, deltage aktivt i straffesagen uden at skulle stå ansigt til ansigt med den eller de anklagede. Børn, der er ofre for en forbrydelse, bør hjælpes på fode igen og modtage erstatning for tort og svie.

Kriminālprocesos bērni bieži piedalās kā neaizsargāti liecinieki vai cietušie . Viņus var ļaunprātīgi izmantot noziedzīgu darbību veikšanai, piemēram, kā nelegālu narkotiku pārvadātājus. Tāpēc jāievieš juridiski un praktiski noteikumi, lai nepieļautu nevajadzīgas vairākkārtējas nopratināšanas un samazinātu negatīvo pieredzi, ko bērni gūst kriminālprocesos. Bērniem, kuri kļuvuši par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos, jāsniedz iespēja aktīvi piedalīties kriminālprocesos, lai ņemtu vērā viņu liecību. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) instrumentu (īpaši videokonferenču) izmantošana var ļaut cietušajiem bērniem aktīvi piedalīties tiesas procesos, vienlaikus neradot tiešu saskari ar apsūdzētajām personām. Cietušajiem bērniem jāsaņem piemērots atbalsts, kas ļauj viņiem pārvarēt pārdzīvoto, kā arī atlīdzība par viņiem nodarīto kaitējumu.

Initiativer

Darbības

I sammenhæng med Kommissionens politikker på det civilretlige og strafferetlige område og i overensstemmelse med Kommissionens strategi for den effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder vil Kommissionen bidrage til at gøre retsplejen i EU mere børnevenlig, især ved:

Atbilstīgi savai politikai civiltiesību un krimināltiesību jomā un saskaņā ar savu stratēģiju Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Komisija sekmēs to, ka tiesu sistēmas Eiropas Savienībā kļūst bērniem draudzīgākas, proti, īstenojot šādus pasākumus:

1. i 2011 at vedtage et forslag til direktiv om kriminalitetsofres rettigheder, der øger beskyttelsen af udsatte kriminalitetsofre, herunder børn

1. pieņemt 2011. gadā priekšlikumu direktīvai par cietošo tiesībām, ar kuru pastiprina neaizsargātu cietušo, tostarp bērnu, aizsardzību;

2. i 2012 at fremsætte et forslag til direktiv om særlige garantier for udsatte mistænkte eller tiltalte, herunder børn

2. iesniegt 2012. gadā priekšlikumu direktīvai par īpašiem aizsargpasākumiem neaizsargātām aizdomās turētām vai apsūdzētām personām, tostarp bērniem;

3. i 2013 at revidere EU-lovgivningen om lettere anerkendelse og fuldbyrdelse af afgørelser om forældremyndighed med henblik på at sikre at sikre barnets tarv, ved at afgørelser kan anerkendes og fuldbyrdes så hurtigt som muligt. Herunder kan der, hvor det måtte være hensigtsmæssigt, oprettes fælles minimumsstandarder

3. pārskatīt līdz 2013. gadam ES tiesību aktus, ar kuriem atvieglina spriedumu par vecāku atbildību atzīšanu un izpildi, lai atbilstoši bērnu interesēm nodrošinātu, ka spriedumus var atzīt un izpildīt pēc iespējas ātrāk, un vajadzības gadījumā ieviest kopīgus minimuma standartus;

4. at fremme anvendelsen af Europarådets retningslinjer af 17. november 2010 om børnevenlig retspleje[22] og tage hensyn til dem i nye retlige instrumenter inden for civil- og strafferet

4. veicināt to, ka tiek piemērotas Eiropas Padomes 2010. gada 17. novembra pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu[22], un ņemt vērā šīs pamatnostādnes turpmākajos juridiskajos instrumentos civiltiesību un krimināltiesību jomā;

5. at støtte og tilskynde til bedre efteruddannelse på EU-plan af dommere og andre fagfolk med hensyn til, hvordan børn bedst inddrages i retssystemet.

5. atbalstīt un sekmēt Eiropas līmenī tiesnešu un citu speciālistu apmācību pasākumus par bērnu optimālu līdzdalību tiesu sistēmās.

EU-initiativer målrettet udsatte børn

Mērķtiecīga ES rīcība neaizsargātu bērnu aizsardzībai

Visse kategorier af børn er særligt udsatte, hvad angår liv og trivsel på grund af sociale, politiske og økonomiske faktorer. Eksempelvis har børn, der vokser op i fattigdom og social udstødelse[23], hvortil i mange tilfælde kommer stofmisbrug, tendens til at klare sig dårligt i uddannelsessystemet og have et ringere helbred fysisk og psykisk[24]. Desuden har de større tendens til at komme på kant med loven. Kommissionen vil i en henstilling om børnefattigdom behandle spørgsmålet om, hvilke behov børn, der risikerer et liv i fattigdom og social udstødelse, har. I henstillingen angives en række almene principper, og der foreslås effektive overvågningsredskaber med henblik på at forebygge og bekæmpe børnefattigdom inden for rammerne af platformen mod fattigdom og social udstødelse.

Dažas bērnu grupas ir īpaši neaizsargātas, un šo bērnu dzīvība un labklājība ir vairāk apdraudētas sociālu, politisku un saimniecisku faktoru dēļ. Piemēram, to bērnu gadījumā, kuri uzaug nabadzībā un sociālā atstumtībā[23] (ko bieži pavada narkotiku lietošana), varbūtība ir mazāka, ka viņiem ir labas sekmes skolā un laba fiziskā un garīgā veselība[24]. Pastāv arī lielāka varbūtība, ka šie bērni nonāk konfliktā ar tiesu sistēmu. To bērnu vajadzības, kuri pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam , būs izskatītas Komisijas ieteikumā par bērnu nabadzību, kurā tiks izklāstīti kopīgi principi un ierosināti efektīvi uzraudzības līdzekļi, lai novērstu bērnu nabadzību un cīnītos pret to saskaņā ar Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Handicappede børn er ligeledes mere udsatte for at få krænket deres rettigheder, og de har derfor behov for og fortjener særlig beskyttelse[25].

Arī bērnu invalīdu gadījumā ir lielāka varbūtība, ka viņu tiesības varētu tikt pārkāptas, un šiem bērniem ir jāsaņem un viņi ir pelnījuši īpašu aizsardzību[25].

Børn kan kun trives i samfund, der ikke præges af vold, misbrug og udnyttelse af børn. I marts 2010 vedtog Kommission to forslag til direktiver med det formål at styrke rammerne for beskyttelsen af nogle af de mest udsatte børn, nemlig ofre for seksuel udnyttelse og menneskehandel . Det er vigtigt, at der fuldt ud tages hensyn til børns særlige behov ved udviklingen af politikker på menneskehandelsområdet, særlig inden for rammerne af den integrerede strategi om bekæmpelse af menneskehandel, som vedtages i 2012.

Bērnu labklājību var nodrošināt tikai tādā sabiedrībā, kurā nav vardarbības un bērnu ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas. Komisija 2010. gada martā pieņēma divus priekšlikumus direktīvām, kuru mērķis ir pastiprināt dažu visneaizsargātāko bērnu grupu aizsardzības regulējumu, proti, to bērnu aizsardzībai, kuri ir seksuālas izmantošanas un cilvēku tirdzniecības upuri . Cilvēku tirdzniecības jomā ir svarīgi, ka pilnībā tiek ņemtas vērā bērnu specifiskās vajadzības, izstrādājot turpmāko politiku šajā jomā, jo īpaši saskaņā ar cilvēku tirdzniecības apkarošanas integrēto stratēģiju, kas tiks pieņemta 2012. gadā.

Hvad angår administrativ tilbageholdelse af asylsøgende børn , har Kommissionen arbejdet på at fremme sine forslag fra 2008 og 2009 om ændringer i EU's asyllovgivning. Forslagene indeholder et forbud mod fængsling af børn, undtagen i de tilfælde, hvor det sker af hensyn til barnets tarv, og alle alternativer har været undersøgt. Desuden indføres en række beskyttelsesforanstaltninger og proceduremæssige garantier vedrørende adgang til domstolskontrol og juridisk repræsentation. Endelig indeholder forslagene et totalforbud mod fængsling af uledsagede asylsøgende børn.

Attiecībā uz bērnu, kuri meklē patvērumu , aizturēšanu administratīvos nolūkos ir minams, ka Komisija ir strādājusi, lai virzītu savus 2008. un 2009. gada priekšlikumus, ar kuriem groza ES tiesību aktus patvēruma jomā. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem ir aizliegts aizturēt bērnus, izņemot gadījumus, kad tas ir viņu interesēs, un tikai pēc visrūpīgākā visu iespējamo alternatīvu novērtējuma. Turklāt ir ieviesti vairāki vajadzīgi aizsargpasākumi un procesuālās garantijas, kas attiecas uz pārskatīšanu tiesā un juridisko pārstāvību. Visbeidzot, priekšlikumos ir viennozīmīgi aizliegts aizturēt nepavadītus bērnus, kuri meklē patvērumu.

I Kommissionens handlingsplan fra 2010 om uledsagede mindreårige[26] fremlægges en fælles EU-tilgang til uledsagede børn og børn, som er adskilt fra deres familie , fra lande uden for EU. I handlingsplanen peges der på børnespecifikke modtagelsesforanstaltninger og proceduremæssige garantier, som bør finde anvendelse, fra barnet opdages, og indtil en holdbar løsning er fundet. Desuden understreges vigtigheden af, at børn repræsenteres på passende vis, og der forslås initiativer, der kan råde bod på mangler i omsorgen for uledsagede asylsøgende børn i EU[27]. Desuden understreges vigtigheden af at undgå, at uledsagede børn i offentlige myndigheders varetægt forsvinder.

Komisijas 2010. gadā pieņemtajā rīcības plānā par nepavadītiem nepilngadīgiem[26] ir paredzēta kopīga ES pieeja attiecībā uz nepavadītiem vai no ģimenes nošķirtiem bērniem , kuri ierodas no trešām valstīm. Rīcības plānā ir izklāstīti bērna vajadzībām atbilstoši uzņemšanas pasākumi un procesuālas garantijas, kas jāpiemēro no brīža, kad bērns ir atklāts, līdz ilgtspējīga risinājuma atrašanai. Rīcības plānā ir uzsvērta arī pienācīgas bērnu juridiskās pārstāvības nozīme un ierosināti pasākumi, lai novērstu trūkumus aprūpē, ko nepavadīti bērni, kuri meklē patvērumu, saņem Eiropas Savienībā[27], un lai nepieļautu to nepavadīto bērnu pazušanu, kuri atrodas valsts iestāžu aprūpē.

Rutinerede og veluddannede fagpersoner kan forebygge problemer og hjælpe børnene med at bearbejde deres traumer. De fagpersoner, der arbejder med børn, bør uddannes i de rettigheder og behov, som børn i forskellige aldersgrupper har, og i hvilke typer af retssager der er tilpasset børn. De bør også uddannes i at kommunikere med børn i alle aldersgrupper og udviklingstrin og med børn, der er særligt udsatte.

Pieredzējuši un labi apmācīti speciālisti var nepieļaut problēmu rašanos un palīdzēt bērniem tikt galā ar piedzīvotās traumas izraisītajām sekām. Speciālistiem, kuri strādā ar bērniem un bērnu labā, jābūt pienācīgi apmācītiem par dažāda vecuma bērnu tiesībām un vajadzībām, kā arī par šo bērnu vajadzībām pielāgoto procedūru veidiem. Tiem jābūt arī apmācītiem saziņā ar visu vecumu bērniem visos attīstības posmos, kā arī ar bērniem, kuri atrodas īpaši apdraudētās situācijās.

I 2009 forlod over 6 millioner unge uddannelsessystemet efter grundskolen eller endnu tidligere. 17,4 % har end ikke færdiggjort grundskolen. Det er årsagen til, at Det Europæiske Råd gjorde det til et overordnet mål i Europa 2020-strategien at bringe andelen af unge, der forlader uddannelsessystemet for tidligt, ned under 10 %. Alle børn skal have adgang til førskoleundervisning og omsorg. Det er grundlaget for livslang læring, social integration, personlig udvikling og beskæftigelsesegnethed. Kommissionen har allerede udpeget konkrete initiativer og henstillinger, der kan nedbringe antallet af unge, som forlader uddannelsessystemet for tidligt[28]. Kommissionen vil i samarbejde med medlemsstaterne tilskynde til god førskoleundervisning og omsorg samt bekæmpelse af segregation i uddannelsessystemerne og udbredelse af god praksis.

2009. gadā vairāk nekā seši miljoni jauniešu pārtrauca mācības un apmācību , ieguvuši tikai zemākā līmeņa vidējo izglītību vai pat zemāka līmeņa izglītību. 17,4 % no viņiem pabeidza tikai pamatizglītības kursu. Tāpēc viens no pamatmērķiem, par kuriem Eiropadome vienojās stratēģijas ,,Eiropa 2020” ietvaros, ir samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru zem 10 %. Sniedzot visiem bērniem piekļuvi agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, tiek likti pamati sekmīgai mūžizglītībai, sociālai integrācijai, personīgai attīstībai un vēlākai nodarbinātībai. Komisija ir jau noteikusi konkrētus politiskus pasākumus un ieteikumus, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu[28]. Sadarbībā ar dalībvalstīm tā sekmēs arī iniciatīvas, lai veicinātu kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, cīnītos pret segregāciju izglītības sistēmās un izplatītu labo praksi.

Romabørns situation i EU er i særdeleshed bekymrende, fordi en række faktorer gør dem særligt udsatte[29] for dårlige forhold, hvad angår ernæring, helbred og bolig, samt for udstødelse, diskrimination og vold[30]. Social udstødelse af romabørn hænger tit sammen med manglende fødselsregistrering, begrænset deltagelse i førskoleunderisning og videregående uddannelse, høj frafaldsprocent i uddannelsessystemet, menneskehandel og børnearbejde. Segregation er en afgørende hindring for, at romabørn kan få en god uddannelse.

Īpašu satraukumu rada romu bērnu situācija Eiropas Savienībā; tā pamatā ir vairāki faktori, kas var padarīt viņus īpaši neaizsargātus[29] un pakļaut tādiem apdraudējumiem kā slikta veselība, slikts mājoklis, nepietiekams uzturs, atstumtība, diskriminācija un vardarbība[30]. Romu bērnu sociālā atstumtība bieži ir saistīta ar dzimšanas reģistrācijas trūkumu, zemo līdzdalības līmeni mācībās agrīnas pirmsskolas izglītības un augstākās izglītības iestādēs, augsto priekšlaicīgi skolu pametušo īpatsvaru, cilvēku tirdzniecību un darba ekspluatāciju. Segregācija ir izšķirošs šķērslis, kas liedz romu bērniem piekļūt kvalitatīvas izglītības iespējām.

Børn af begge køn, i alle aldre og fra alle socialklasser forsvinder. Det vides ikke med sikkerhed, hvorfor nogle børn løber hjemmefra eller forlader de institutioner, hvor de bor. Derimod er det velkendt, at de risici, der knytter sig til deres forsvinden, er store: risici for deres sikkerhed, mentale og fysiske sundhed, trivsel og liv. Nogle forsvundne børn udsættes for vold og misbrug, menneskesmugling, betleri eller prostitution.

Bērni var pazust neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma vai sociālā statusa. Ir maz zināms par iemesliem, kādēļ bērni bēg no mājām vai iestādēm, kurās viņi dzīvo, bet mēs zinām, ka briesmas ir ārkārtīgi lielas, proti, ir apdraudēta viņu drošība, garīgā un fiziskā veselība, labklājība un dzīvība. Pazudušus bērnus var pakļaut vardarbībai un ļaunprātīgi izmantot, viņi var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem vai būt spiesti ubagot un nodarboties ar prostitūciju.

Kommissionen har fundet frem til en række redskaber, som kan være til hjælp, når et barn forsvinder. I flere år har nogle medlemsstater[31] arbejdet med at indføre offentlige systemer, der slår alarm når børn forsvinder eller bortføres under omstændigheder, hvor de pågældendes sikkerhed og trivsel kan være alvorligt truet. Kommissionen vil fortsat fremme samarbejdet mellem medlemsstaterne om børnealarmmekanismer vedrørende børn i forbindelse med kriminelle bortførelser. Med henblik på at styrke samarbejdet på dette område enedes medlemsstaterne i juni 2009 om at anvende Schengeninformationssystemet og de dertil knyttede Sirene-kontorer i de enkelte medlemsstater bedre i forbindelse med eftersøgning af forsvundne børn. Kommissionen vil bidrage til denne proces ved i maj 2011 at vedtage en afgørelse, der indeholder en ny version af Sirenehåndbogen. Heri redegøres for regler og procedurer i sager om forsvundne børn .

Komisija ir noteikusi vairākus instrumentus, kas var palīdzēt bērnu pazušanas gadījumā. Kopš vairākiem gadiem dažās dalībvalstīs[31] ir ieviestas sabiedrības brīdināšanas sistēmas, ko izmanto bērnu nolaupīšanas gadījumos vai bērnu pazušanas gadījumos, ja pazušanas apstākļi varētu radīt nopietnas briesmas šo bērnu drošībai un labklājībai. Komisija turpinās veicināt dalībvalstu pārrobežu sadarbību bērnu noziedzīgas nolaupīšanas gadījumos, izmantojot sabiedrības brīdināšanas mehānismus par bērnu pazušanu . Lai pastiprinātu sadarbību šajā jomā, dalībvalstis 2009. gada jūnijā vienojās pazudušu bērnu meklēšanā efektīvāk izmantot Šengenas Informācijas sistēmu un SIRENE birojus, kas atrodas katrā dalībvalstī. Komisija veicinās šo procesu, pieņemot ar Komisijas lēmumu līdz 2011. gada maijam jaunu SIRENE rokasgrāmatas versiju. Tajā būs iekļauts šādos gadījumos piemērojamo noteikumu un procedūru kopums.

Hotline 116 000 for forsvundne børn yder vigtig støtte til forsvundne børn og deres forældre. Eftersom hotlinen endnu ikke er oprettet i ret mange EU-medlemsstater, har Kommissionen vedtaget en meddelelse[32] med det formål at tilskynde medlemsstaterne til at oprette hotlines for forsvundne børn hurtigst muligt, så denne tjeneste af høj kvalitet kan anvendes i hele EU. Kommissionen vil fortsat nøje overvåge oprettelsen af hotlinen for forsvundne børn i medlemsstaterne. Hvis der ikke gøres yderligere fremskridt inden for en rimelig tidsfrist, vil Kommissionen overveje at fremsætte forslag til en retsakt, der kan sikre en fuldt operationel hotline 116 000 i samtlige medlemsstater.

Palīdzības dienesta numurs 116 000 pazudušu bērnu meklēšanai sniedz palīdzību un atbalstu, un reizēm tas varētu būt dzīvības un nāves jautājums pazudušiem bērniem un viņu vecākiem. Ņemot vērā sliktos rezultātus palīdzības dienesta izveidē Eiropas Savienībā, Komisija 2010. gadā pieņēma paziņojumu[32], lai mudinātu dalībvalstis prioritārā kārtā izveidot palīdzības dienestu pazudušu bērnu meklēšanai un nodrošināt, ka piedāvātais pakalpojums ir vienādi augsti kvalitatīvs visā Savienībā. Komisija turpinās cieši uzraudzīt palīdzības dienesta pazudušu bērnu meklēšanai izveidi visās dalībvalstīs. Ja saprātīgā laikposmā netiks gūti turpmāki panākumi, Komisija apsvērs iespēju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai tādējādi nodrošinātu, ka palīdzības dienesta numurs 116 000 pilnībā darbojas visās dalībvalstīs.

Børn kan også være specielt udsatte, når de anvender moderne teknologi. Onlineteknologier frembyder enestående muligheder for børn og unge; den giver dem adgang til viden, e-læring og deltagelse i den offentlige debat. Børn er særligt udsatte i forbindelse med skadevoldende netindhold og adfærd som digital mobning og voksnes manipulation - " grooming " - i audiovisuelle medier eller på internettet. Børn i hele Europa siger samstemmende, at fysisk og følelsesmæssig mobning i skolen er en del af deres hvervdag[33]. Digital mobning er en moderne form for mobning, som det er presserende at imødegå. Alle relevante aktører, herunder sociale netværk på internettet, internetudbydere og politiet, skal inddrages. Kommissionen arbejder på et højt beskyttelsesniveau af børn i det digitale rum , herunder af deres personoplysninger[34], samtidig med at den fuldt ud værner om børns ret til netadgang, så de kan udvikle sig socialt og kulturelt. Gennem Safer Internet-programmet[35] koordinerer og støtter Kommissionen bestræbelserne på at beskytte børn og udstyre dem med de redskaber, de behøver som brugere af onlineteknologier. Forskellige sektorer i informations- og kommunikationsteknologiindustrien har arbejdet med selvreguleringsinitiativer, ikke mindst med henblik på at styrke beskyttelsen af børn, der anvender mobiltelefon [36] og sociale netværk [37]. Der er også udarbejdet et fælleseuropæisk PEGI-aldersmærkningssystem for computer- og tv-spil [38]. Nu opfordrer Kommissionen producenter af mobiltelefoner og spillekonsoller, internetudbydere, leverandører af mobilapplikationer og indholdsleverandører, forbrugerorganisationer, forskere og børnerettighedsorganisationer til handling.

Bērni var būt arī īpaši apdraudēti saistībā ar moderno tehnoloģiju. Tiešsaistes tehnoloģijas sniedz bērniem un jauniešiem vienreizējas iespējas iegūt zināšanas un ļauj viņiem digitāli mācīties un piedalīties sabiedriskās diskusijās. Bērni ir īpaši apdraudēti tad, ja viņi audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos un internetā saskaras ar kaitīgu saturu un izturēšanos, piemēram, iebiedēšanu un uzmākšanos tiešsaistē . Bērni visur Eiropā izsakās, ka viņi ikdienā saskaras ar fizisku un emocionālu iebiedēšanu skolās [33]. Iebiedēšana tiešsaistē tiek uztverta kā moderna iebiedēšanas izpausme, uz kuru steidzami jāreaģē, iesaistot visas ieinteresētos dalībniekus, piemēram, sociālo kontaktu vietnes, interneta pakalpojumu sniedzējus un policiju. Komisijas mērķis ir panākt bērnu , tostarp viņu personas datu[34], efektīvu aizsardzību digitālajā vidē , vienlaikus pilnībā ievērojot bērnu tiesības piekļūt internetam, kas veicina viņu sociālo un kultūras attīstību. Izmantojot programmu „Drošāks internets”[35], Komisija koordinē un atbalsta centienus, lai apmācītu un aizsargātu bērnus, kuri lieto internetu. Dažādi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares sektori ir iesaistījušies pašregulācijas iniciatīvās, kuru mērķis galvenokārt ir uzlabot to bērnu aizsardzību, kuri izmanto mobilos tālruņus [36] un sociālo kontaktu veidošanas pakalpojumus [37], kā arī Paneiropas spēļu informācijas sistēmā, ar kuru novērtē video un tiešsaistes spēles [38]. Komisija tagad pastiprināti aicinās rīkoties, vēršoties pie mobilo ierīču un spēļu konsoļu ražotājiem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, mobilo lietojumprogrammu un satura sniedzējiem, patērētāju organizācijām, pētniekiem un bērnu labklājības organizācijām.

Kommissionen overvåger nøje medlemsstaternes gennemførelse af direktivet om audiovisuelle medietjenester [39] i den nationale lovgivning. Fristen var den 19. december 2009. Direktivet udbreder kravet om beskyttelse af børn fra traditionelle tv-programmer til de hurtigtvoksende selvvalgstjenester for audiovisuelt medieindhold, særlig på internettet.

Komisija cieši uzrauga to, kā dalībvalstis savos tiesību aktos transponē Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu [39], kam bija noteikts termiņš līdz 2009. gada 19. decembrim. Ar direktīvu paplašina standartus bērnu aizsardzībai no tradicionālajām televīzijas programmām līdz strauji pieaugošajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma, jo īpaši internetā.

Initiativer

Darbības

Kommissionen vil bidrage til at beskytte børn og give dem de redskaber, de har brug for, når de er udsatte, særlig ved:

Komisija veicinās neaizsargātu bērnu aizsardzību un sekmēs viņu atbildības sajūtu, īstenojot šādus pasākumus:

6. at støtte udveksling af bedste praksis og forbedret efteruddannelse af værger, offentlige myndigheder og andre aktører, der er i tæt kontakt med uledsagede børn (2011-2014)

6. atbalstīt labas prakses apmaiņu un uzlabojumus to uzraudzības darbinieku un valsts iestāžu apmācībā, kam ir cieša saskare ar nepavadītiem bērniem (2011.–2014. gads);

7. at vie børn særlig opmærksomhed i forbindelse med EU-rammen for de nationale strategier for romaernes integration, som vedtages i foråret 2011. Især skal strukturfondene anvendes mere effektivt til at integrere romaerne

7. veltīt bērniem īpašu uzmanību saskaņā ar ,,ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām”, kas tiks pieņemta 2011. gada pavasarī, un īpaši veicināt struktūrfondu efektīvāku izmantošanu romu integrācijai;

8. kraftigt at tilskynde til og bistå medlemsstaterne med hurtigt at indføre en fuldt operationel hotline 116 000 for forsvundne børn og børnealarmmekanismer (2011-2012)

8. nopietni mudināt un atbalstīt visas dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek ātri ieviests un pilnībā darbojas palīdzības dienesta numurs 116 000 pazudušu bērnu meklēšanai un brīdināšanas mehānismi bērnu pazušanas gadījumos (2011.–2012. gads);

9. hjælpe medlemsstaterne og andre interessenter med at styrke den forebyggende indsats, inddrage børnene og give dem de nødvendige redskaber til at håndtere mobning, digital mobning, skadevoldende indhold og andre risici, når de anvender onlineteknologier, så de får mest muligt ud af disse teknologier. Midlet er Safer Internet-programmet og samarbejde med informations- og kommunikationsteknologiindustrien om selvreguleringsinitiativer (2009-2014).

9. ar programmas „Drošāks internets” palīdzību un sadarbībā ar rūpniecības nozari, tai īstenojot pašregulācijas iniciatīvas, atbalstīt dalībvalstis un citas ieinteresētās personas ar nolūku pastiprināt preventīvus pasākumus un bērnu atbildības sajūtu un līdzdalību, lai gūtu maksimālu labumu no tiešsaistes tehnoloģijām un cīnītos pret iebiedēšanu tiešsaistē, saskari ar kaitīgu saturu un citiem apdraudējumiem tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanas rezultātā (2009.–2014. gads).

Børn i EU's udenrigspolitik

Bērni ES ārējās darbībās

EU er fast besluttet på at give fremme og beskyttelse af børns rettigheder høj prioritet, også i udenrigspolitikken [40], herunder i det civilretlige samarbejde på områder, hvor EU har kompetence. Kun hvis EU taler med én, stærk stemme over for tredjelande, når emnet er børns rettigheder, kan de nødvendige initiativer iværksættes hurtigt og effektivt. EU fører udenrigspolitik på børnerettighedsområdet i overensstemmelse med meddelelsen fra 2008 "En særlig plads til børn i EU's eksterne foranstaltninger" og den dertil hørende handlingsplan.

ES ir apņēmības pilna prioritārā kārtā veicināt un aizsargāt bērnu tiesības arī savās ārējās darbībās [40], tostarp tiesu iestāžu sadarbībā civillietās tajās jomās, kas ietilpst ES kompetencē. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienībai ir spēcīga un vienota nostāja ārējos jautājumos, kas skar bērnu tiesības attiecībās ar trešām valstīm, lai vajadzības gadījumā spētu ātri un efektīvi rīkoties. ES ārējā politika bērnu tiesību jomā tiks īstenota saskaņā ar 2008. gada paziņojumu ,,Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” un tam pievienoto rīcības plānu.

EU er fast besluttet på at udrydde enhver form for vold mod børn. Ca. 200 millioner børn i verden er hvert år vidne til vold i hjemmet. Over 200 millioner børn udsættes for seksuel vold. Over 50 000 børn myrdes hvert år. Ca. 2 millioner børn indlægges med kvæstelser som følge af vold. EU fortsætter gennemførelsen af sine retningslinjer om børns rettigheder, som i øjeblikket fokuserer på bekæmpelsen af vold mod børn i alle dens afskygninger. I slutningen af 2011 vil EU evaluere gennemførelsen af retningslinjerne siden 2007. Det tematiske program "Investering i mennesker" finansierer projekter, der bekæmper vold mod børn (2011-2013).

ES ir cieši apņēmusies izskaust jebkādu vardarbību pret bērniem. Apmēram 200 miljoni bērnu pasaulē katru gadu ir liecinieki vardarbībai ģimenē, vairāk nekā 200 miljoni bērnu pasaulē ir pakļauti seksuālai vardarbībai, vairāk nekā 50 000 bērnu katru gadu tiek noslepkavoti un līdz diviem miljoniem bērnu tiek ārstēti slimnīcās no vardarbības rezultātā gūtiem ievainojumiem. ES turpinās īstenot ES pamatnostādnes par bērnu tiesībām, kas šobrīd pievēršas pret bērniem vērstas jebkāda veida vardarbības apkarošanai. Līdz 2011. gada beigām ES izvērtēs pamatnostādņu īstenošanu kopš 2007. gada. Tematiskajā programmā ,,Ieguldījums cilvēkos” ir paredzēts finansēt 2011.–2013. gadā projektus, kuru mērķis ir pret bērniem vērstas vardarbības apkarošana.

Der er fortsat over 200 millioner børn på verdensplan, der udfører børnearbejde . Uhyggeligt mange heraf, mindst 115 milliioner, udfører børnearbejde af værste slags. EU vil fortsat bekæmpe børnearbejde i overensstemmelse med arbejdsdokumentet fra Kommissionens tjenestegrene (2010) og Rådets konklusioner om børnearbejde. I slutningen af 2011 vil EU forberede en rapport om de værste former for børnearbejde og handel med børn i lyset af de internationale erfaringer og de kompetente internationale organisationers synspunkter. I 2011 vil EU som en del af det tematiske program "Investering i mennesker" udvælge en række projekter om børnearbejde i tredjelande.

Joprojām vairāk nekā 200 miljoni bērnu pasaulē strādā bērnu darbu , un vismaz 115 miljoni no viņiem ir spiesti strādāt vissliktākajos apstākļos. Saskaņā ar 2010. gada Komisijas dienestu darba dokumentu un Padomes secinājumiem par bērnu darbu ES turpinās savus centienus izskaust bērnu darbu. Līdz 2011. gada beigām ES sagatavos ziņojumu par bērnu darba vissliktākajām izpausmēm un tirdzniecību, ņemot vērā starptautisko pieredzi un kompetentu starptautisku organizāciju viedokli. Tematiskās programmas ,,Ieguldījums cilvēkos” ietvaros ES 2011. gadā atlasīs projektus, kas pievēršas bērnu darbam trešās valstīs.

Børn i væbnede konflikter [41] er særligt udsatte, og det i endnu højere grad når de har mistet deres forældre eller de personer, der tager sig af dem. Børn er i fare for at blive rekrutteret af væbnede grupper, at blive seksuelt misbrugt og udnyttet, og at blive offer for menneskehandel. De lider uforholdsmæssigt hårdt under fejlernæring og sygdomme, fordi de berøves adgang til grundlæggende socialforsorg, sundhedspleje og uddannelse. Det anslås, at der konstant er 300 000 børn, som har tilknytning til væbnede styrker eller væbnede grupper. Heraf er 40 % piger. EU fortsætter arbejdet med at sikre rettigheder for de børn, der lever under eller er berørt af væbnede konflikter på grundlag af de konkrete initiativer i gennemførelsesstrategien for retningslinjerne vedrørende børn i væbnede konflikter (2010).

Bērni, kuri atrodas bruņotos konfliktos [41], ir īpaši neaizsargāti, īpaši tad, ja viņi ir zaudējuši savus vecākus vai aprūpētājus vai ir nošķirti no tiem. Bērni ir pakļauti riskam, kas saistīts ar vervēšanu bruņotos grupējumos, seksuālu vardarbību un ekspluatāciju vai cilvēku tirdzniecību. Bērni daudz lielākā mērā cieš no pārtikas trūkuma un slimībām, jo viņiem tiek liegta piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, veselības aprūpei un izglītības sistēmai. Tiek lēsts, ka bruņotos spēkos un bruņotos grupējumos pastāvīgi ir iesaistīti 300 000 bērnu, no kuriem 40 % ir meitenes. Balstoties uz konkrētiem pasākumiem, kas paredzēti 2010. gadā pieņemtajā ,,ES pamatnostādņu par bērniem bruņotos konfliktos” īstenošanas stratēģijā, ES turpinās savu darbu, lai aizsargātu to bērnu tiesības, kurus tādā vai citādā veidā skar bruņotie konflikti.

Børnesexturisme skal udryddes. Fænomenet er en del af en organiseret sexindustri, der omfatter prostitution, menneskehandel, fremstilling og distribution af børnepornografi og seksualforbrydere, der bedriver børnesexturisme. Eftersom kun få af de seksualforbrydere, der bedriver børnesexturisme, stilles til ansvar hjemme i deres EU-medlemsstat, skal der tages initiativ til at øge efterforskning og retsforfølgelse i EU af forbrydelser begået uden for EU.

Bērnu seksa tūrisms ir jāizskauž. Šī parādība ir daļa no organizētās seksa industrijas, kas aptver prostitūciju, cilvēku tirdzniecību, bērnu pornogrāfijas materiālu ražošanu un izplatīšanu un bērnu ekspluatāciju, ko veic personas, kas ceļo un izdara dzimumnoziegumus. Tā kā tikai nedaudzas personas, kas ceļo un izdara dzimumnoziegumus, tiek sauktas pie kriminālatbildības savās valstīs Eiropas Savienībā, ir jārīkojas, lai palielinātu Eiropas Savienībā izmeklēšanu skaitu un saukšanu pie atbildības par nodarījumiem, kas izdarīti ārpus Eiropas Savienības.

EU fastholder den politiske dialog med tredjelande og internationale organisationer med henblik på at forbedre overholdelsen af børns rettigheder. Som led i EU's udvidelsespolitik vil EU fortsat fremme reformer af beskyttelsen af børn og vil nøje overvåge de fremskridt, der gøres på børnerettighedsområdet igennem hele kandidatlandenes og de potentielle kandidatlandes tiltrædelsesproces, særlig for så vidt angår børn i etniske minoriteter og marginaliserede grupper som romaer, som er særligt udsatte.

ES turpinās politisku dialogu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai panāktu bērnu tiesību turpmāku ievērošanu un veicināšanu vai to uzlabošanu. Saistībā ar savu politiku paplašināšanās jomā ES turpinās veicināt bērnu aizsardzības reformu un cieši uzraudzīs panākumus, ko kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis visa pievienošanās procesa laikā gūst bērnu tiesību jomā, īpaši attiecībā uz etnisko minoritāšu un sociāli atstumto grupu, piemēram, romu bērniem, kas ir atzīti par īpaši neaizsargātiem.

Det bilaterale samarbejde med tredjelande vil f.eks. bygge på opprioritering af udviklingsprogrammer med fokus på børns rettigheder, eksempelvis med henblik på at forstærke de nationale strukturer og institutioner, herunder oprettelse af uafhængige institutioner for børns rettigheder, fremme lovændringer i overensstemmelse med de relevante internationale krav og fremme børns rettigheder ved hjælp af handelsinstrumenter og ved internationale forhandlinger .

Izejas punkts divpusējai sadarbībai ar trešām valstīm būs tādi pasākumi kā, piemēram, paplašināt bērnu tiesībām veltītās attīstības programmas, lai, piemēram, atbalstītu spēcīgākas valstu struktūras un iestādes, tostarp izveidojot neatkarīgas iestādes bērnu tiesību jomā, sekmētu likumdošanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskiem standartiem un veicinātu bērnu tiesības, izmantojot tirdzniecības instrumentus un starptautiskas sarunas .

I det multilaterale samarbejde vil EU fortsat støtte internationale initiativer, herunder fremlægge forslag til resolutioner for FN's generalforsamling og FN's Menneskerettighedsråd. EU vil endvidere forbedre koordineringen med internationale interessenter.

Daudzpusējās sadarbības ietvaros ES turpinās atbalstīt starptautiskas iniciatīvas, tostarp iesniedzot rezolūcijas ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Cilvēktiesību padomē. ES pastiprinās arī sadarbību ar starptautiskām ieinteresētajām personām.

Med hensyn til den humanitære bistand vil EU øge støtten til projekter og aktiviteter, der direkte tager sigte på børns særlige behov i nødsituationer i overensstemmelse med arbejdsdokumentet fra Kommissionens tjenestegrene Børn i nød- og krisesituationer[42] fra 2008.

Humānās palīdzības jomā ES, ievērojot 2008. gada Komisijas dienestu darba dokumentu ,,Bērni ārkārtas un krīzes situācijās”[42], turpinās un palielinās atbalstu projektiem un darbībām, kas tieši pievēršas to bērnu īpašajām vajadzībām, kuri atrodas ārkārtas situācijās.

Initiativer

Darbība

10. EU vil fortsætte gennemførelsen af retningslinjerne for fremme og beskyttelse af børns rettigheder (fra 2007)[43], som koncentrerer sig om at bekæmpe vold mod børn i alle dens afskygninger. EU agter også at evaluere gennemførelsen af retningslinjerne. EU vil gennemføre sine retningslinjer om børn i væbnede konflikter[44] på grundlag af den ajourførte gennemførelsesstrategi (2010).

10. ES turpinās īstenot 2007. gada ES pamatnostādnes par bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu[43], kas pievēršas pret bērniem vērstas jebkāda veida vardarbības apkarošanai. ES arī izvērtēs pamatnostādņu īstenošanu. ES īstenos ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem[44], balstoties uz 2010. gadā grozīto īstenošanas stratēģiju.

INDDRAGELSE OG BEVIDSTGØRELSE AF BØRN

BēRNU LīDZDALīBAS UN INFORMēTīBAS VEICINāšANA

To Eurobarometerundersøgelser fra 2008 og 2009 viste, at 76 % af de adspurgte børn[45] ikke vidste, at de havde rettigheder, og 79 % vidste ikke, hvem de skulle kontakte, hvis det blev aktuelt. På spørgsmålet om, hvad EU skulle gøre for at fremme og beskytte børns rettigheder, svarede 88 % af de adspurgte, at EU skulle sørge for, at børn fik mere og lettilgængelig information om deres rettigheder.

Divu 2008. un 2009. gadā veikto Eurobarometer aptauju rezultāti liecināja, ka 76 % no aptaujātajiem bērniem[45] nezināja par savām tiesībām un 79 % nezināja, pie kā viņi var vērsties ārkārtas situācijā. Uz jautājumu, kas Eiropas Savienībai būtu jādara, lai veicinātu un aizsargātu bērnu tiesības, 88 % aptaujāto norādīja, ka Eiropas Savienībai saprotamā veidā būtu jāsniedz bērniem vairāk informācijas par viņu tiesībām.

Fuld anerkendelse af børns rettigheder indebærer, at børn skal have mulighed for at give udtryk for deres synspunkter og være med til at træffe de beslutninger, der berører dem. I chartrets artikel 24, stk. 1, stilles der krav om, at EU tager hensyn til børns synspunkter i forhold, der berører dem, i overensstemmelse med deres alder og modenhed.

Pilnīga bērnu tiesību atzīšana nozīmē, ka bērniem jādod iespēja izteikt savu viedokli un piedalīties viņus ietekmējošo lēmumu pieņemšanā. Pamattiesību hartas 24. panta 1. punktā ir noteikts, ka atbilstīgi bērnu vecumam un briedumam Eiropas Savienībai jāņem vērā viņu viedoklis jautājumos, kas skar bērnu intereses.

Kommissionens hidtidige foranstaltninger med hensyn at høre og være lydhør over for børn [46] er et første skridt i retning af at give børn bedre muligheder for at deltage i udformning og gennemførelse af initiativer og politikker, som berører dem, eksempelvis på uddannelses-, sundheds- og miljøområdet. For at nå dette mål agter Kommissionen af drage nytte af den ekspertise, som det europæiske forum for børns rettigheder besidder. Den vil fortsætte samarbejdet med forummet, børneombudsmændene og andre relevante samarbejdspartnere på området.

Darbs, ko Komisija līdz šim veikusi, lai apspriestos ar bērniem un viņus uzklausītu [46], ir sākumpunkts, lai radītu iespējas plašākai bērnu līdzdalībai tādu pasākumu un politikas virzienu izstrādē un īstenošanā, kas viņus skar, piemēram, izglītības, veselības aprūpes vai vides politikas jomā. Tāpēc Komisija izmantos pieredzi, kas gūta Eiropas forumā par bērnu tiesībām, un turpinās sadarboties ar šo forumu un bērnu tiesībsargiem, kā arī ar citiem svarīgiem partneriem šajā jomā.

De eksisterende informationsværktøjer skal styrkes og moderniseres, så børn kan oplyses bedre og mere effektivt om deres rettigheder og om de relevante EU-politikker. Der er adgang til den information for børn, der på nuværende tidspunkt er til rådighed på EU's webportal EUROPA , via Hurtige links for børn og unge [47] og Lærerværelset [48]. Linkene giver adgang til materiale fra EU-institutionerne af relevans for børn. De enkelte generaldirektorater i Kommissionen og de øvrige EU-institutioner har websteder, hvor en stor del materialet fra de to websteder er tilgængeligt. Samlet, ajourført og lettilgængelig information om børns rettigheder og EU-politikker af relevans for børn er dog på nuværende tidspunkt ikke tilgængelig.

Lai bērnus labāk un efektīvāk informētu par viņu tiesībām un attiecīgo ES politiku, būs jākonsolidē un jāmodernizē esošie informēšanas līdzekļi. Bērniem paredzēta informācija Eiropas Savienības tīmekļa portālā EUROPA šobrīd ir atrodama vietnēs ,, Ātrās saites bērniem ”[47] un ,, Palīgs skolotājiem ”[48]. Šīs saites sniedz piekļuvi visu ES iestāžu sagatavotajai informācijai, kas attiecas uz bērniem. Daudzi no šajās tīmekļa vietnēs pieejamiem informatīvajiem materiāliem ir atrodami arī atsevišķu Komisijas ģenerāldirektorātu vai citu ES iestāžu tīmekļa vietnēs. Tomēr šobrīd trūkst aptverošas, konsolidētas un viegli pieejamas informācijas par bērnu tiesībām un ES politiku, kas skar bērnus.

Initiativer

Darbība

11. Kommissionen vil i 2011 udstyre webportalen EUROPA med en fælles indgang til information for børn om EU og børns rettigheder. Den fælles indgang giver børn i forskellige aldersgrupper let adgang til information, de kan forstå, og forældre og lærere kan finde information og undervisningsmaterialer. Kommissionen opfordrer de øvrige EU-institutioner til at slutte op bag dette initiativ.

11. Komisija 2011. gadā portālā EUROPA izveidos vienotu sākumlapu ar bērniem paredzētu informāciju par Eiropas Savienību un bērnu tiesībām. Šī sākumlapa ļaus viegli piekļūt informācijai, kas ir saprotama dažāda vecuma bērniem un kuru var izmantot vecāki un skolotāji, lai atrastu informāciju un mācību materiālus. Komisija aicinās citas ES iestādes pievienoties šai iniciatīvai.

Konklusion

SECINāJUMS

Med EU's dagsorden for børns rettigheder opfordrer Kommissionen EU's institutioner og medlemsstater til at øge deres indsats for at beskytte og fremme børns rettigheder. EU's initiativer bør tjene som mønstereksempler på, hvordan det sikres, at bestemmelserne vedrørende børns rettigheder i traktaten, Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder og Børnekonventionen overholdes. Kommissionen vil regelmæssigt - i årsberetningen om anvendelsen af chartret - evaluere, hvordan det går med gennemførelsen af EU's dagsorden for børns rettigheder.

Ar šo ES plānu par bērnu tiesībām Komisija aicina ES iestādes un dalībvalstis no jauna apliecināt savu apņemšanos pastiprināt centienus, lai aizsargātu un veicinātu bērnu tiesības. ES rīcībai jākļūst par paraugu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti Līgumu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un UNCRC noteikumi, kas attiecas uz bērnu tiesībām. Komisija regulāri pārskatīs panākumus, kas gūti ES plāna par bērnu tiesībām īstenošanā, iekļaujot šo pārskatu savā gada ziņojumā par Pamattiesību hartas piemērošanu.

Som det understreges i Europa 2020-strategien, kan de langsigtede følger for vores samfund af ikke at gøre nok ud af de politikker, der berører børns liv, være alvorlige. Mange af de pågældende politikker fordrer målrettet handling fra medlemsstaternes side, og Kommissionen støtter og samarbejder gerne. Kommissionen vil forsat gøre sin del af den fælles indsats for at sikre, at alle børn trives og lever i tryghed. Det er nødvendigt, at alle aktører gør en større indsats for at virkeliggøre visionen om en verden, hvor børn kan være børn og leve i tryghed, lege, lære, udvikle hele deres potentiale og få mest muligt ud af de muligheder, de har.

Kā uzsvērts stratēģijā ,, Europe 2020 ”, neieguldot pietiekamus līdzekļus politikas virzienos, kas skar bērnus, tas ilgtermiņā varētu būtiski ietekmēt mūsu sabiedrības. Daudzās no šīm politikas jomām ir nepieciešama dalībvalstu rīcība, un Komisija ir gatava sniegt savu atbalstu un sadarboties. Komisija arī turpmāk sniegs savu ieguldījumu kopīgajos centienos, kuru mērķis ir panākt visu bērnu labklājību un drošību. Visām iesaistītajām personām jāatjauno sava apņemšanās, lai īstenotu redzējumu par tādu pasauli, kurā bērni var būt bērni un var droši dzīvot, spēlēties, mācīties, pilnībā attīstīt savu potenciālu un gūt maksimālu labumu no visām esošajām iespējām.

[1] Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder, EUT C 83 af 30.3.2010, s. 389-403.

[1] Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 83, 30.3.2010., 389.–403. lpp.

[2] Se http://www2.ohchr.org/english/law/crc.htm. Den valgfri protokol til konventionen om barnets rettigheder vedrørende inddragelse af børn i væbnede konflikter er ratificeret af alle EU's medlemsstater med undtagelse af Estland. Den valgfri protokol til konventionen om barnets rettigheder vedrørende salg af børn, børneprostitution og børnepornografi er ratificeret af alle EU's medlemsstater med undtagelse af Den Tjekkiske Republik, Finland, Irland, Luxembourg og Malta.

[2] Pieejamas tīmekļa vietnē http://www2.ohchr.org/english/law/crc.htm. UNCRC Fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Igauniju. Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Čehiju, Īriju, Luksemburgu, Maltu un Somiju.

[3] Kommissionens meddelelse Kommissionens meddelelse Mod en EU-strategi for børns rettigheder, KOM(2006) 367 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2006:0367:FIN:DA:PDF.

[3] Komisijas paziņojums: Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām, COM(2006) 367 galīgā redakcija; tas pieejams tīmekļa vietnēhttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2006:0367:FIN:LV:PDF.

[4] Det europæiske forum for børns rettigheder og dets styringsgruppe, arbejdsgruppe med deltagelse af forskellige tjenester under Kommissionen, kommissionskoordinatoren for børns rettigheder.

[4] Eiropas forums par bērna tiesībām un tā vadības grupa, Komisijas starpdienestu darba grupa, Komisijas koordinators bērnu tiesību jautājumos.

[5] Kommissionens meddelelse Europa 2020 - En strategi for intelligent, bæredygtig og inklusiv vækst, KOM(2010) 2020 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:DA:PDF.

[5] Komisijas paziņojums „Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija; tas pieejams tīmekļa vietnēhttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF.

[6] Denne meddelelse bygger på den offentlige høring, sehttp://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0009_en.htm, og desuden på resultatet af en målrettet høring af eksperter på bestemte politiske områder.

[6] Papildus sabiedriskās apspriešanas rezultātiem (tie pieejami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0009_en.htm) šā paziņojuma pamatā ir arī rezultāti, kas gūti, mērķtiecīgi apspriežoties ar ekspertiem no konkrētām politikas jomām.

[7] Kvalitativ Eurobarometerundersøgelse af børns rettigheder, oktober 2010, sehttp://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[7] Eurobarometer kvalitatīvs pētījums par bērnu tiesībām (2010. gada oktobris), pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[8] Europa-Parlamentets beslutning af 16. januar 2008, 2007/2093(INI): "Mod en EU-strategi for børns rettigheder", sehttp://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2008-0012+0+DOC+XML+V0//DA.

[8] Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūcija (2007/2093 INI): Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām; tā pieejama tīmekļa vietnē http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2008-0012+0+DOC+XML+V0//LV.

[9] Regionsudvalgets udtalelse "Lokalt og regionalt samarbejde om beskyttelse af børns rettigheder i EU", EUT C 267 af 1.10.2010, s. 46-51, Regionsudvalgets udtalelse Mod en EU-strategi for børns rettigheder, EUT C 146 af 30.6.2007, s. 58-62.

[9] Reģionu komitejas atzinums ,,Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība bērna tiesību aizsardzības jomā”, OV C 267, 1.10.2010., 46.–51. lpp.; Reģionu komitejas atzinums ,,Komisijas paziņojums: Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, OV C 146, 30.6.2007., 58.–62. lpp.

[10] Europarådets reaktion på høringsdokumentet: Europa-Kommissionens høring om børns rettigheder, sehttp://www.coe.int/T/TransversalProjects/Children/News/EU%20Consultation%20paper%20final_en.pdf.

[10] Eiropas Padomes reakcija uz apspriežu dokumentu: Eiropas Komisijas apspriedes par bērnu tiesībām; tā pieejama tīmekļa vietnē http://www.coe.int/T/TransversalProjects/Children/News/EU%20Consultation%20paper%20final_en.pdf.

[11] Det europæiske forum for børns rettigheder, som Kommissionen oprettede i 2007 under det tyske formandskab, samler repræsentanter for medlemsstater, Europa-Parlamentet, Regionsudvalget, Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg, Europarådet, UNICEF, nationale observatorier for barndom, børneombudsmænd, civilsamfundet samt andre interessenter.

[11] Eiropas forumā par bērnu tiesībām (to izveidoja Komisija 2007. gadā Vācijas prezidentūras laikā) ir apvienojušies pārstāvji no dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Eiropas Padomes, UNICEF , valstu novērošanas centriem bērnu jautājumos, bērnu tiesībsargiem un pilsoniskās sabiedrības, kā arī citas ieinteresētās personas.

[12] Strategi for Den Europæiske Unions effektive gennemførelse af chartret om grundlæggende rettigheder, KOM(2010) 573 endelig af 19. oktober 2010, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0573:FIN:DA:PDF.

[12] Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā, COM(2010) 573 galīgā redakcija, 2010. gada 19.oktobris; tā pieejama tīmekļa vietnēhttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0573:FIN:LV:PDF.

[13] Developing indicators for the protection, respect and promotion of the rights of the child in the European Union (udvikling af indikatorer med henblik på beskyttelse, overholdelse og fremme af børns rettigheder i Den Europæiske Union), sehttp://fra.europa.eu/fraWebsite/attachments/RightsofChild_summary-report_en.pdf.

[13] Bērnu tiesību aizsardzības, ievērošanas un veicināšanas rādītāju izstrāde Eiropas Savienībā. Pētījums ir pieejams tīmekļa vietnēhttp://fra.europa.eu/fraWebsite/attachments/RightsofChild_summary-report_en.pdf.

[14] Kommissionens meddelelse Et område med frihed, sikkerhed og retfærdighed for EU’s borgere: Handlingsplan om gennemførelse af Stockholmprogrammet, KOM(2010) 171 endelig, se http://ec.europa.eu/justice/news/intro/doc/com_2010_171_en.pdf.

[14] Komisijas paziņojums par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšanu Eiropas pilsoņiem: Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns, COM(2010) 171 galīgā redakcija. Paziņojums ir pieejams tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0171:FIN:LV:PDF.

[15] Artikel 24, stk. 3, i chartret om Den Europæiske Unions grundlæggende rettigheder.

[15] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 3. punkts.

[16] Rådets forordning (EF) nr. 2201/2003 af 27. november 2003 om kompetence og om anerkendelse og fuldbyrdelse af retsafgørelser i ægteskabssager og i sager vedrørende forældreansvar og om ophævelse af forordning (EF) nr. 1347/2000, EUT L 338 af 23.12.2003, s. 1-29.

[16] Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu, OV L 338, 23.12.2003., 1.–29. lpp.

[17] Kommissionens grønbog om mindre bureaukrati for borgerne: Fremme af fri cirkulation af offentlige dokumenter og anerkendelse af virkningerne af civilstandsattester, KOM(2010) 747 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0747:FIN:DA:PDF.

[17] Komisijas Zaļā grāmata ,,Mazāk administratīvo formalitāšu pilsoņiem: publisko dokumentu brīvas aprites un civilstāvokļa aktu atzīšanas veicināšana.” COM(2010) 747 galīgā redakcija. Tā ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/justice/policies/civil/docs/com_2010_747_en.pdf.

[18] Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 2010/64/EU af 20. oktober 2010 om retten til tolke- og oversætterbistand i straffesager, EUT L 280 af 26.10.2010, s. 1-7.

[18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, OV L 280, 26.10.2010., 1.–7. lpp.

[19] P. Pinheiro: "World Report on Violence Against Children" (Rapport om vold mod verdens børn), FN, Genève 2006, s. 195-199. Se http://www.unviolencestudy.org/.

[19] Pinheiro, P. ,,World Report on Violence Against Children”, United Nations, Geneva, 2006. , 195.–199. lpp. Pieejamas tīmekļa vietnē http://www.unviolencestudy.org/.

[20] Se f.eks. FN-reglerne om beskyttelse af frihedsberøvede mindreårige vedtaget af FN's Generalforsamling i resolution 45/113 af 14. december 1990, der findes på:http://www2.ohchr.org:80/english/law/res45_113.htm, Europarådets henstilling Rec(2006) 2 fra Ministerudvalget til medlemsstaterne om de europæiske fængselsregler af 11. januar 2006, se https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=955747.

[20] Skatīt, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Noteikumus par to nepilngadīgo personu aizsardzību, kurām atņemta brīvība, Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 14. decembra Rezolūcija 45/113. Tie pieejami tīmekļa vietnē http://www2.ohchr.org:80/english/law/res45_113.htm; Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumiem, 2006. gada 11. janvāris. Tas pieejams tīmekļa vietnē https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=955747.

[21] Artikel 37 i FN's børnekonvention.

[21] Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 37. pants.

[22] Europarådets retningslinjer om børnevenlig retspleje, vedtaget af Ministerudvalget den 17. november 2010, se https://wcd.coe.int/wcd/ViewDoc.jsp?id=1705197&Site=CM.

[22] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2010. gada 17. novembrī pieņemtās pamatnostādnes par bērniem draudzīgu tiesu sistēmu. Tās pieejamas tīmekļa vietnē https://wcd.coe.int/wcd/ViewDoc.jsp?id=1705197&Site=CM.

[23] Se rapporten Børnefattigdom og velfærd i EU - Status quo og vejen frem, der er udarbejdet af Generaldirektoratet for Beskæftigelse, Sociale Anliggender, Arbejdsmarkedsforhold og Ligestilling af 28. februar 2008, se:http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=751&langId=en&pubId=74&type=2&furtherPubs=yes.

[23] Skatīt Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāta ziņojumu ,,Bērnu nabadzība un labklājība Eiropas Savienībā: pašreizējā situācija un turpmākā rīcība”, 2008. gada 28. februāris; ziņojums pieejams tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=751&langId=en&pubId=74&type=2&furtherPubs=yes.

[24] Kommissionens meddelelse Solidaritet på sundhedsområdet: Begrænsning af uligheder på sundhedsområdet i EU, KOM(2009) 567 endelig, se http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/socio_economics/documents/com2009_da.pdf.

[24] Komisijas paziņojums ,,Solidaritāte veselības jomā: Nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”, COM(2009) 567 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/socio_economics/documents/com2009_lv.pdf.

[25] Kommissionens meddelelse Den europæiske handicapstrategi 2010-2020: et nyt tilsagn om et Europa uden barrierer, KOM(2010) 636 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0636:FIN:DA:PDF.

[25] Komisijas paziņojums ,,Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010.–2020.): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem”, COM(2010) 636 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnēhttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0636:FIN:LV:PDF.

[26] Kommissionen meddelelse til Europa-Parlamentet og Rådet - Handlingsplan om uledsagede mindreårige (2010-2014), KOM(2010) 213 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0213:FIN:DA:PDF.

[26] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei ,,Rīcības plāns par nepavadītiem nepilngadīgiem (2010.–2014. gads)”, COM(2010) 213 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnēhttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0213:FIN:LV:PDF.

[27] Rapport fra Det Europæiske Agentur for Grundlæggende Rettigheder: Separated, asylum-seeking children in EU Member States (Børn, der er adskilt fra deres familie, og som søger asyl i EU's medlemsstater), april 2010.

[27] ES Pamattiesību aģentūras ziņojums ,,No ģimenes nošķirti bērni, kuri meklē patvērumu ES dalībvalstīs”, 2010. gada aprīlis.

[28] Kommissionen meddelelse til Europa-Parlamentet, Rådet, Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg og Regionsudvalget: Løsning af problemet med elever, der forlader skolen for tidligt: Et vigtigt bidrag til dagsordenen for Europa 2020, KOM(2011) 18 endelig, sehttp://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlycom_da.pdf.

[28] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana – būtisks ieguldījums stratēģijā Eiropa 2020”, COM(2011) 18 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/education/school-education/doc/earlycom_lv.pdf.

[29] Meddelelse fra Kommissionen til Europa-Parlamentet, Rådet, Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg og Regionsudvalget om ikke-forskelsbehandling og lige muligheder for alle: Et fornyet engagement, KOM(2008) 420 endelig, se http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0420:FIN:DA:PDF .

[29] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai ,,Nediskriminācija un vienlīdzīgas iespējas. No jauna izteikta apņemšanās”, COM(2008) 420 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0420:FIN:LV:PDF .

[30] Romani Women and Access to Public Health Care: Breaking the Barriers (Romakvinder og adgang til offentlig sundhedspleje: nedbrydning af barrierer), rapport fra det tidligere Europæiske Observationscenter for Racisme og Fremmedhad, nu Det Europæiske Agentur for Grundlæggende Rettigheder, 2003.

[30] ,,Šķēršļu novēršana: romu sievietes un valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība”. Bijušā Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra (tagad – ES Pamattiesību aģentūra) ziņojums, 2003. gads.

[31] På nuværende tidspunkt har otte medlemsstater indført børnealarmsystemer: Nederlandene, Portugal, Frankrig, Luxembourg, Belgien, Grækenland, Tyskland og Det Forenede Kongerige.

[31] Sistēma brīdināšanai par bērnu pazušanu līdz šim ir ieviesta astoņās dalībvalstīs: Nīderlandē, Portugālē, Francijā, Luksemburgā, Beļģijā, Grieķijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

[32] Kommissionens meddelelse Den europæiske hotline for forsvundne børn: 116000, KOM(2010) 674, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0674:FIN:DA:PDF.

[32] Komisijas paziņojums „Zvani uz 116 000 – Eiropas palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai”, COM(2010) 674; pieejams tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0674:FIN:LV:PDF.

[33] Kvalitativ Eurobarometerundersøgelse af børns rettigheder, oktober 2010, sehttp://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[33] Eurobarometer kvalitatīvs pētījums par bērnu tiesībām (2010. gada oktobris), pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[34] Se Kommissionens meddelelse En global metode til beskyttelse af personoplysninger i Den Europæiske Union, KOM(2010) 609 endelig, punkt 2.1.2., se:http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/0006/com_2010_609_da.pdf.

[34] Skatīt 2.1.2. punktu Komisijas paziņojumā ,,Vispusīga pieeja personas datu aizsardzībai Eiropas Savienībā”, COM(2010) 609 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/0006/com_2010_609_lv.pdf.

[35] Europa-Parlamentets og Rådets afgørelse nr. 1351/2008/EF af 16. december 2008 om etablering af et flerårigt fællesskabsprogram til beskyttelse af børn, der bruger internet og andre kommunikations_teknologier, EUT L 348 af 24.12.2008, s. 118-127.

[35] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1351/2008/EK, ar ko izveido daudzgadu Kopienas programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas saziņas tehnoloģijas, OV L 348, 24.12.2008., 118.–127. lpp.

[36] http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/docs/mobile_2005/europeanframework.pdf.

[36] http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/docs/mobile_2005/europeanframework.pdf.

[37] http://ec.europa.eu/information_society/activities/social_networking/docs/sn_principles.pdf.

[37] http://ec.europa.eu/information_society/activities/social_networking/docs/sn_principles.pdf.

[38] http://www.pegi.info/da/.

[38] http://www.pegi.info/.

[39] Europa-Parlamentets og Rådets direktiv 2010/13/EU af 10. marts 2010 om samordning af visse love og administrative bestemmelser i medlemsstaterne om udbud af audiovisuelle medietjenester (direktiv om audiovisuelle medietjenester), EUT L 95 af 15.4.2010, s. 1-24.

[39] Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva), OV L 95, 15.4.2010., 1.–24. lpp.

[40] Meddelelsen Mod en EU-strategi for børns rettigheder fra 2006 førte til skabelsen af en samlet politisk ramme i EU's udenrigspolitik, herunder meddelelsen "En særlig plads til børn i EU's eksterne foranstaltninger" og det dertil knyttede arbejdsdokument fra Kommissionens tjenestegrene "Børn i nød- og krisesituationer" (2008), EU's retningslinjer for fremme og beskyttelse af børns rettigheder (2007), EU's retningslinjer om børn i væbnede konflikter (2003, ajourført i 2008), Rådets konklusioner om børns rettigheder - den udviklingsmæssige og den humanitære dimension (2008) og Rådets konklusioner om børnearbejde (2010).

[40] Balstoties uz 2006. gada paziņojumu „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām”, tika izstrādāts visaptverošs politisks regulējums ES ārējās darbībās, tostarp paziņojums „Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” un tam pievienotais dienestu darba dokuments ,,Bērni ārkārtas un krīzes situācijās” (2008. gads), ES pamatnostādnes par bērnu tiesībām (2007. gads), ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem (2003. gads, atjauninātas 2008. gadā), Padomes secinājumi par bērnu tiesībām attīstības sadarbības un humānās palīdzības kontekstā (2008. gads) un Padomes secinājumi par bērnu darbu (2010. gads).

[41] Alene i det seneste årti vurderes det, at væbnede konflikter har kostet over 2 millioner børn livet og har lemlæstet andre 6 millioner. 20 millioner børn er fordrevet eller på flugt, og 1 mio. har mistet deres forældre som følge af konflikterne.

[41] Tiek lēsts, ka pagājušā desmitgadē vien bruņoti konflikti ir atņēmuši dzīvību vairāk kā diviem miljoniem bērnu un fiziski sakropļojuši vēl sešus miljonus bērnu, savukārt apmēram 20 miljoni bērnu ir pārvietoti vai kļuvuši par bēgļiem, un viens miljons bērnu konfliktu rezultātā ir kļuvuši par bāreņiem.

[42] Kommissionens meddelelse En særlig plads til børn i EU's eksterne foranstaltninger, KOM(2008) 55 endelig, sehttp://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0055:FIN:DA:PDF.

[42] Komisijas paziņojums „Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās”, COM(2008) 55 galīgā redakcija; tas pieejams tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0055:FIN:LV:PDF.

[43] Se http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/16031.da07.pdf

[43] Pieejamas tīmekļa vietnē http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/16031.07.pdf.

[44] Se http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/10019.da08.pdf.

[44] Pieejamas tīmekļa vietnē http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/10019.lv08.pdf.

[45] Se: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_235_en.pdf oghttp://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_273_en.pdf.

[45] Pieejamas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_235_en.pdf unhttp://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_273_en.pdf.

[46] Kvalitativ Eurobarometerundersøgelse af børns rettigheder, oktober 2010, sehttp://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[46] Eurobarometer kvalitatīvs pētījums par bērnu tiesībām (2010. gada oktobris), pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/quali/ql_right_child_sum_en.pdf.

[47] http://europa.eu/quick-links/eu-kids/index_da.htm .

[47] http://europa.eu/quick-links/eu-kids/index_lv.htm .

[48] http://europa.eu/teachers-corner/index_da.htm .

[48] http://europa.eu/teachers-corner/index_lv.htm .