Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalgs udtalelse om "Hvordan påvirkes de industrielle værdikæder i Europa af den aktuelle udvikling på energimarkederne?"

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu "Enerģētikas tirgū notiekošās attīstības ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdēm Eiropā"

(2009/C 77/22)

Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg besluttede den 17. januar 2008 under henvisning til forretningsordenens artikel 29, stk. 2, at udarbejde en initiativudtalelse om:

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2008. gada 17. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

Hvordan påvirkes de industrielle værdikæder i Europa af den aktuelle udvikling på energimarkederne?

"Enerģētikas tirgū notiekošās attīstības ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdēm Eiropā".

Det forberedende arbejde henvistes til Den Rådgivende Kommission for Industrielle Ændringer, som udpegede Josef Zbořil til ordfører og Hans-Jürgen Kerkhoff til medordfører. Den Rådgivende Kommission vedtog sin udtalelse den 24. uni 2008.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija, pieņēma savu atzinumu 2008. gada 24. jūnijā. Ziņotājs — Zboril kgs un līdzziņotājs — Kerkhoff kgs.

Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg vedtog på sin 447. plenarforsamling af 17.- 18. september 2008, mødet den 17. september, følgende udtalelse med 62 stemmer for, 5 imod og 5 hverken for eller imod:

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 447. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 17. un 18. septembrī ( 17. septembra sēdē), ar 62 balsīm par, 5 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1. Konklusioner og henstillinger

1. Secinājumi un ieteikumi.

1.1 Udvalget noterer sig de ændrede forhold på energimarkederne og erkender, at det er nødvendigt at mindske menneskeskabte klimaændringer ved at begrænse drivhusgasemissionerne. Omkostningerne ved klimaændringer og omkostningseffektive tilgange til nedbringelse af drivhusgasemissionerne er vigtige spørgsmål i den klimapolitiske debat. Disse spørgsmål bliver endvidere endnu vigtigere, fordi de globale energiforsyninger er nødt til at fordobles senest i 2050 for at kunne dække hele verdensbefolkningens energibehov. En bæredygtig energi- og klimapolitik bør struktureres på en sådan måde, at målene nås og man samtidig, også af hensyn til de økonomiske skadevirkninger, der er forbundet med klimaændringerne, bevarer de industrielle værdikæder som rygraden i den europæiske økonomi. Dette er i høj grad i EU's egen interesse.

1.1. Komiteja ņem vērā to, ka ir mainījusies enerģētikas tirgus vide un atzīst nepieciešamību mazināt antropogēnās klimata izmaiņas, samazinot siltumnīcas efektu radošo gāzu (SEG) emisiju daudzumu. Ar klimata pārmaiņām saistītās izmaksas un izmaksu ziņā efektīvi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ir svarīgi jautājumi diskusijās par klimata politiku. Šie jautājumi ir vēl jo svarīgāki tāpēc, ka līdz 2050. gadam pasaules mērogā nāksies divkāršot enerģijas piegādi, lai varētu apmierināt visu pasaules iedzīvotāju pieprasījumu pēc enerģijas. Ilgtspējīga enerģētikas un klimata politika ir jāstrukturē tādējādi, tai tā sasniegtu savus mērķus, vienlaikus saglabājot rūpniecības vērtību ķēdes kā Eiropas ekonomikas pamatu, arī ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto zaudējumu izmaksas. Tas ir lielā mērā pašas Eiropas Savienības interesēs.

1.2 På grund af den store energiandel, som uundgåeligt kræves for at fremstille basismaterialer ved omdannelse af råstoffer, påvirkes basismaterialeindustrien stærkt af ændringer i energiomkostninger og af energiafgifter og lignende finansielle foranstaltninger. Dog må basismaterialernes energirelaterede fodaftryk tilskrives hele den industrielle værdikæde og kan ikke med rimelighed tackles særskilt.

1.2. Tās ievērojamās enerģētikas daļas dēļ, kas nepieciešama pamatmateriālu ieguvei no izejmateriāliem, pamatmateriālu nozares spēcīgi ietekmē jebkuras enerģijas izmaksu izmaiņas, enerģijas nodokļi un līdzīgi finanšu pasākumi. Tomēr ar enerģētiku saistītās pamatmateriālu pēdas ir jāattiecina uz visu rūpniecības vērtību ķēdi, un to nevar risināt atsevišķi.

1.3 Udvalget mener, at økonomisk vækst og innovation i den europæiske økonomi kun kan opnås, hvis der findes et levedygtigt industrielt grundlag. Konkurrencedygtige og innovative basismaterialeindustrier er en grundlæggende forudsætning for industrielle værdikæder. Støtte til miljøteknologi og vedvarende energi er et vigtigt mål. Men selv miljøteknologiernes udvikling kræver, at der forefindes højeffektive industrielle værdikæder. De er afhængige af adgang til og et grundigt kendskab til basismaterialeindustrierne. Især miljørelaterede nyskabelser kan kun opnås, hvis der arbejdes sammen i hele værdikæden. Der kan ikke nås resultater uden en altomfattende indsats, som spænder over hele værdikædernes længde.

1.3. Komiteja uzskata, ka ekonomisko izaugsmi un inovācijas Eiropas ekonomikā var panākt vienīgi ar dzīvotspējīgu rūpniecības pamatu. Konkurētspējīga un inovatīva pamatmateriālu rūpniecība ir galvenais priekšnoteikums rūpniecības vērtību ķēdēm. Patiesībā svarīgs mērķis ir atbalsts vides tehnoloģijai un atjaunojamajai enerģijai. Tomēr arī vides tehnoloģiju attīstībai ir vajadzīgas rūpniecības vērtību ķēdes. Tās ir atkarīgas no pamatmateriālu rūpniecību pieejamības un kompetences. Īpaši ar vidi saistītas inovācijas var panākt, vienīgi nodrošinot sadarbību visā vērtību ķēdē. Panākumi nav iespējami bez vienotas pieejas, kas sniedzas visā vērtību ķēdes garumā.

1.4 Udvalget minder om, at bygninger, der tegner sig for 40 % af EU's samlede energiforbrug, er den største enkeltstående energisluger. Så meget som halvdelen af de potentielle energieffektivitetsforbedringer kan opnås på bygningsområdet og endda med omkostningsbesparelser til følge. Med disse besparelser alene vil EU kunne opfylde sine forpligtelser i henhold til Kyoto-protokollen. Dertil kommer, at disse energibesparelser kan opnås ved at anvende allerede eksisterende teknologi. Forbedring af bygningers energieffektivitet har desuden kun positive følgevirkninger, da det skaber nyttig beskæftigelse, mindsker driftsomkostningerne, øger komforten og skaber et renere miljø. Det bør være én af EU's absolut højeste prioriteter. Udvalget anerkender ligeledes vigtigheden af nye eller videreudviklede materialer til apparaturer i hjemmet eller på kontoret såvel som andre sektorer som energi og transport.

1.4. Komiteja atgādina, ka ēku vajadzībām tiek izmantoti 40 % enerģijas galapatēriņa Eiropas Savienībā un tās ir vienīgais lielākais enerģijas patērētājs. Līdz pat pusei ieguvumu energoefektivitātes ziņā var sasniegt ēku apsaimniekošanas jomā, ar negatīvām ekonomiskajām izmaksām. Šādi ietaupījumi paši par sevi nodrošinātu Kioto protokolā ES paredzēto saistību izpildi. Turklāt minētos ietaupījumus var nodrošināt, izmantojot jau pašlaik pieejamās tehnoloģijas. Ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir tikai un vienīgi pozitīvi rezultāti, proti, rodas noderīgas darba vietas, samazinās ekspluatācijas izmaksas, tiek paaugstināts komforta līmenis un sekmēta tīrāka vide. Tam vajadzētu būt absolūtai Eiropas Savienības prioritātei. Tāpat Komiteja atzīst jaunu un pilnveidotu pamatmateriālu nozīmi mājsaimniecības un biroja ierīču jomā, kā arī citās nozarēs, piemēram, enerģētikas un transporta nozarē.

1.5 En eventuel udflytning af energiintensive industrier væk fra EU vil gøre det langt mindre attraktivt at placere industrier i Europa og føre til tab af økonomisk vækst og arbejdspladser og bringe den europæiske sociale model i fare. Den indbyrdes afhængighed inden for de industrielle værdikæder gør det umuligt på kort sigt at opveje disse tab i andre sektorer, f.eks. miljøteknologi. Tværtimod vil også disse sektorer miste konkurrenceevne.

1.5. Energoietilpīgo ražošanas procesu iespējamā pārvietošana uz valstīm, kas neietilpst ES sastāvā, ievērojami samazinātu Eiropas rūpniecisko rajonu pievilcību un izraisītu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības samazināšanos un apdraudētu Eiropas sociālo modeli. Tā kā rūpniecības vērtību ķēdē pastāv savstarpēja mijiedarbība, īstermiņā nav iespējams šos zaudējumus kompensēt ar citām nozarēm, piemēram, vides tehnoloģiju. Tā vietā arī šīs nozares zaudēs konkurētspēju.

1.6 De energiintensive industrier bør bidrage til opnåelse af energi- og klimapolitikkens mål. Forudsætningerne bør imidlertid udformes på en måde, der sikrer, at der stort set ikke opstår konkurrencemæssige ulemper i et globalt erhvervsmiljø. Basismaterialeindustrierne er ifølge sagens natur stærkt følsomme over for energiomkostningerne. Derfor er det nødvendigt, at de energi- og miljøpolitiske instrumenter nøje gennemgås og udformes under hensyntagen til deres effekt på disse industriers konkurrenceevne; det er afgørende, at overdrevne og unødige byrder fjernes.

1.6. Energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm patiešām jāveicina enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšana. Tomēr prasības jānosaka tādējādi, lai izslēgtu ievērojamu konkurētspējas zudumu pasaules uzņēmējdarbības vidē. Būtībā pamatmateriālu rūpniecība ir ļoti jutīga pret enerģijas izmaksu ietekmi. Tādēļ enerģijas un vides politikas instrumenti ir rūpīgi jāpārbauda un jāizstrādā tādā mērā, kādā tie ietekmē šo rūpniecības nozaru konkurētspēju.

1.7 De energiintensive industrier har behov for sikre energiforsyninger, som bygger på en passende europæisk energimix, der ikke bør udelukke nogen energikilde (kul, vedvarende energi, atomkraft) og bygge på effektiv konkurrence på el- og gasmarkederne, som udmønter sig i rimelige priser på energiforsyningerne. De nationale energipolitikkers interesser bør i højere grad indgå i en integreret, europæisk tilgang, da energimarkedet hidtil ikke har formået at holde trit med det indre marked for industrivarer. Uanset at nogle medlemsstater har besluttet sig for ikke at bruge atomkraft, er bevarelse af el-fremstilling baseret på fission i EU også ensbetydende med, at man må fastholde know-how om denne teknologi i Europa. Det siger sig selv, at bibeholdelse af atomkraft forudsætter et højt sikkerhedsniveau og veluddannede medarbejdere [1]

1.7. Energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm ir vajadzīga droša enerģijas piegāde, tāpēc ir jānodrošina atbilstoša Eiropas enerģētikas struktūra, neizslēdzot nevienu enerģijas veidu (akmeņogles, atjaunojamie energoresursi un kodolenerģija), un efektīva konkurence elektroenerģijas un gāzes tirgū, lai energoresursus varētu iegādāties par pieņemamu cenu. Valstu enerģētikas politikas intereses būtu ciešāk jāapvieno integrētā Eiropas koncepcijā, jo līdz šim enerģijas tirgus atpaliek no vienotā rūpniecības preču tirgus. Ja vēlamies ES turpināt kodolenerģijas ražošanu, Eiropā jāsaglabā zinātība minētās tehnoloģijas jomā, neraugoties uz dažu dalībvalstu lēmumu atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Protams, turpinot kodolenerģijas attīstību, būs nepieciešama arī augsta līmeņa drošība un labi apmācīti darbinieki. [1]

1.8 Det er yderst vigtigt at indgå en international aftale om klimaforandringer med henblik på at sætte ind mod fænomenet. Aftalen skal føre til emissionsreduktionsforpligtelser for alle større lande med CO2-udledning (i henhold til princippet om fælles, men differentieret ansvar), heriblandt også energiintensive industrier for at sikre en fair konkurrence og lige vilkår. I mangel af en sådan aftale bør fri tildeling af tilladelser til energiintensive industrier, hvor der er risiko for kulstoflækage, behandles inden for rammerne af EU's emissionshandelsordning for at imødegå risici for den økonomiske vækst i Europa og for europæisk-baserede industriers konkurrenceevne. Det endelige valg af tildelingsmetode bør være resultatbaseret (såsom benchmarking) på grundlag af de bedste, foreliggende metoder.

1.8. Tālejoša starptautiskā nolīguma noslēgšanai klimata pārmaiņu jomā ir izšķirīga nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām. Tam jārada emisiju samazināšanas saistības visām galvenajām emisijas izraisošajām valstīm (saskaņā ar kopējas, taču diferencētas atbildības principu), tostarp attiecībā uz energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm, nodrošinot godīgu konkurenci un vienādus spēles noteikumus. Bez šāda nolīguma emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredzētā kvotu izsole oglekļa noplūdes riska apdraudētajām energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm būtu vērtējama ES ETS kontekstā, lai novērstu risku, kas apdraud rūpniecības vietu konkurētspēju un Eiropas ekonomikas izaugsmi. Kvotu piešķiršanas metodes galīgajai izvēlei jānotiek, ņemot vērā darbības rādītājus (piemēram, salīdzinošā vērtēšana) un balstoties uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām.

1.9 For at berede jordbunden for et langsigtet bidrag til energi- og klimapolitikkens mål henstiller udvalget indtrængende, at hovedvægten lægges på forskning i og udvikling af nye teknologier, ikke mindst fordi de til rådighed stående produktionsprocesser er modne. Dér hvor der endnu ikke findes tekniske løsninger, kan kravene om større energieffektivitet og emissionsreduktionsmålene ikke opfyldes. Der findes allerede brugbare strukturer såsom teknologiplatforme, men indsatsen må koordineres langt snævrere som der lægges op til i f.eks. SET-planen [2]. Der må dog være tid nok til at opnå de tilstræbte fremskridt på det teknologiske område og den fornødne markedsføringsformåen, henset til den globale konkurrence.

1.9. Lai radītu priekšnosacījumus enerģētikas un klimata politikas mērķu īstenošanai ilgtermiņā, Komiteja īpaši iesaka pievērsties jaunu tehnoloģiju izpētei un izstrādei, jo īpaši tādēļ, ka pašlaik liela daļa ražošanas procesu ir jau sasnieguši augstāko attīstības pakāpi. Jomās, kur vēl nav tehnisko risinājumu, augstākas energoefektivitātes prasības un emisiju samazināšanas mērķus nevar izpildīt. Jau ir izveidotas darbotiesspējīgas struktūras, piemēram, Tehnoloģiju platformas, taču ir vajadzīga daudz ciešāka koordinācija, ka to paredz, piemēram, Eiropas elektrotehnoloģiju stratēģiskais plāns (ETS plāns) [2]. Tomēr jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai gūtu iecerētos panākumus tehnoloģiju jomā un panāktu nepieciešamo prečspēju, kas ļauj konkurēt pasaules tirgū.

1.10 Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg bør med sit særlige forhold til de økonomiske aktører sætte fokus på de industrielle værdikæders problemer, som de politiske institutioner undertiden ikke er behørigt opmærksomme på.

1.10. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā tās īpašās saiknes ar ekonomikas dalībniekiem, ir jānorāda uz rūpniecības vērtību ķēžu problēmām, kurām politiskās institūcijas ne vienmēr pievērš pienācīgu uzmanību.

2. Energiens effekt, som produktionsfaktor, på industrielle værdikæder i Europa

2. Enerģijas kā ražošanas faktora ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdi Eiropā.

2.1 Produktionen af basismaterialer som stål, aluminium og andre ikke-jernholdige metaller, kemikalier, cement, kalk, glas og papir og papirmasse er det nødvendige udgangspunkt for industrielle værdikæder. Industriprodukter kræver grundlæggende konstruktionsmæssige og funktionelle materialer med specifikt definerede mekaniske, fysiske og kemiske egenskaber, som ikke foreligger i naturlig form. I realiteten afhænger industriprodukters kvalitet af, om det materiale, der benyttes til fremstillingen, svarer til det pågældende anvendelsesformål og udnyttes bedst muligt i henseende til materiale- og energiforbrug, kvalitet, pålidelighed, økonomisk effektivitet, holdbarhed, miljøvirkning m.v. Den løbende udvikling af sådanne materialer er derfor meget vigtig for den grad af teknologisk innovation, som forekommer i alle tænkelige produkter. En værdikæde er en stribe af virksomheder eller aktører, som arbejder sammen om at dække markedsefterspørgsel efter specifikke produkter eller tjenester. Nedstrømsindustrier i de industrielle værdikæder forbruger forholdsvis mindre energi i deres fremstillingsprocesser; derfor er isoleret hensyntagen til slutproduktet ikke nyttig. Det energirelaterede fodaftryk skal udregnes over hele værdikæden. En stigning i energiudgifterne har ikke blot effekt på produktionen af basismaterialer, men kan samtidig medføre prisstigninger på de efterfølgende mellem- og slutprodukter som følge af de forøgede udgifter til basismaterialet, forudsat markedet levner spillerum for sådanne stigninger.

2.1. Pamatmateriālu, piemēram, tērauda, alumīnija un citu krāsaino metālu, ķimikāliju, cementa, kaļķu, stikla, celulozes un papīra, ražošana ir nepieciešams pamats ražošanas vērtību ķēdei. Rūpniecības produktiem ir nepieciešami konstruktīvie un funkcionālie pamatmateriāli ar īpaši noteiktām mehāniskām, fiziskām un ķīmiskām īpašībām, kas nav pieejamas dabiskā formā. Patiesībā rūpniecības produktu kvalitāte ir atkarīga no izmantotajiem materiāliem, kam ir īpašs izmantojuma profils un kuri tiek pilnveidoti sastāva, enerģijas patēriņa, kvalitātes, uzticamības, ekonomiskās efektivitātes, ilgtspējas, vides ietekmes un citu rādītāju ziņā. Tāpēc šādu materiālu nepārtrauktā attīstība ir tehnoloģisko inovāciju līmeņa lielākais faktors visiem iespējamajiem produktiem. Vērtību ķēde ir uzņēmumu vai tirgus dalībnieku virkne, kas sadarbojas, lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc noteiktiem produktiem vai pakalpojumiem. Rūpniecības vērtību ķēdēs pakārtotajiem ražošanas procesiem patērē salīdzinoši mazāk enerģijas, tāpēc nav lietderīgi vērtēt tikai pašu gala produktu. Ar enerģijas patēriņu saistītā ietekme uz vidi ir jāvērtē visas vērtību ķēdes garumā. Enerģijas izmaksu pieaugums ietekmē ne tikai ražošanu pamatmateriālu līmenī, bet pamatmateriālu cenas pieauguma dēļ vienlaikus var izraisīt arī cenas palielinājumu pakārtotajā ražošanā un gala produktu ražošanā, ja tirgus konjunktūra šādu palielinājumu pieļauj.

2.2 En konkurrencedygtig og innovativ basismaterialeindustri er en vigtig faktor i beslutninger om placering af efterfølgende led i den industrielle værdiskabelseskæde såsom bilfremstilling, bygning af motorer og byggeindustrien. Den er garant for en fælles udvikling af skræddersyede materialer, som er tilpasset brugerens individuelle behov. Også kundens krav om just-in-time-levering kræver, at leverandøren befinder sig i nærheden. Industrielle værdikæder mister deres innovationskraft og konkurrenceevne, hvis det relevante forsyningsgrundlag ikke foreligger. Dette gælder især for små og mellemstore virksomheder. Mange af dem findes i f.eks. stålforarbejdningssektoren.

2.2. Konkurētspējīga un inovatīva pamatmateriālu rūpniecība ir svarīgs faktors, lemjot par posmu secības izkārtojumu rūpniecības vērtību radīšanas ķēdē, piemēram, automobiļu ražošanā, mašīnbūvē vai celtniecības nozarē. Tas garantē arī pēc pasūtījuma gatavotu materiālu pilnveidošanu, kas piemēroti, lai atbilstu lietotāja prasībām. Arī patērētāja prasība, lai piegāde notiktu tieši laikā, nosaka piegādātāja atrašanās vietas tuvuma nepieciešamību. Rūpniecības vērtību ķēde zaudē savu inovatīvo spēku un konkurētspēju, ja nav piemērotu materiālu bāzes. Tas īpaši attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzi no tiem darbojas, piemēram, metālapstrādes nozarē.

2.3 Som hovedregel kræver fremstillingen af basismaterialer store energimængder — især i sammenligning med de efterfølgende produktionsetaper. Energiforbruget i energiintensive brancher ligger pr. værdienhed mindst ti gange (og op til halvtreds gange) højere end i efterfølgende etaper såsom maskinindustri. I eksempelvis Tyskland ligger det primære energiforbrug for cement på 4,5 kg, for stål på 2,83 kg og papir 2,02 kg SKE (stenkulsenheder) pr. merværdienhed, mens tallet kun er på 0,05 kg i maskinindustrien [3]. Det skyldes, at basismaterialerne fremstilles af naturlige råstoffer ved fysisk eller kemisk forarbejdning. Dette kræver høje temperaturer til forbrænding, smeltning og reduktionsprocesser samt strøm til elektrolyse. Fremstilling af halvfabrikata indebærer også et stort energiforbrug. I mange tilfælde anvendes primære energikilder ikke til varme- og el-fremstilling, men som råstoffer eller reduktionsmidler, f.eks. i reduktionsprocesser ved jernproduktion. Det er også vigtigt at bemærke, at råstoffernes kvalitet er gradvis faldende og at deres forarbejdning som hovedregel kræver mere energi.

2.3. Būtībā pamatmateriālu ražošanai ir nepieciešams liels enerģijas apjoms — jo īpaši, ja salīdzina ar nākamajiem ražošanas posmiem. Enerģijas patēriņš, ko prasa energoietilpīga rūpniecība, uz vienu vērtības vienību ir vismaz desmit reizes (un līdz pat piecdesmit reizēm) lielāka nekā citās rūpniecības nozarēs, piemēram, mašīnbūvē. Piemēram, Vācijā primārais enerģijas patēriņš cementa ražošanā ir 4,5 kg, tērauda ražošanā — 2,83 kg un papīrrūpniecībā — 2,02 kg SKE uz pievienotās vērtības vienību, savukārt mašīnbūvē šis skaitlis ir tikai 0,05 kg SKE [3]. Tas ir tādēļ, ka pamatmateriāli ir jāiegūst no dabiskajiem izejmateriāliem, izmantojot fizikāli ķīmisko konversiju. Te tiek izmantotas augstas temperatūras dedzināšanas, kausēšanas un reducēšanas procesos, kā arī elektrība elektrolīzei. Arī pusfabrikātu izgatavošana prasa lielu enerģijas patēriņu. Daudzos gadījumos primārie enerģijas avoti netiek izmantoti siltuma un elektrības ražošanai, bet gan kā izejmateriāli vai reducējoši aģenti, piemēram, reducēšanas procesos, kas tiek veikti dzelzs ražošanas gaitā. Būtiski ir arī tas, ka izejmateriālu kvalitāte pakāpeniski samazinās un to pārstrāde parasti ir saistīta ar lielāku enerģijas patēriņu.

2.4 Et industriprodukts samlede energibehov skal sammenlignes med både energibesparelser, som kan opnås ved innovationer af produktet, og med dets anvendelse i andre brancher. Sammenligningen kan kun foretages gennem et samarbejde mellem basismaterialeleverandører og industriproducenterne i de efterfølgende led, hvor nyudviklede materialer spiller en betydelig rolle. F.eks. kræver energieffektivere kraftværker med et lavere primærenergiforbrug højeffektivt, varmeresistent stål. Desuden kan f.eks. brændstofforbruget i transportsektoren reduceres ved at bruge lette materialer til bilfremstilling.

2.4. Rūpniecības izstrādājuma kopējās enerģijas prasības ir jāsalīdzina gan ar enerģijas ietaupījumiem ar attiecīgo izstrādājumu saistītu inovāciju rezultātā, gan ar tās izlietojumu citās nozarēs. Šādu salīdzinājumu var veikt, vienīgi sadarbojoties pamatmateriālu piegādātājiem un pakārtotās rūpniecības ražotājiem, kur liela nozīme ir jaunradītiem materiāliem. Piemēram, elektrostacijas ar lielāku efektivitātes līmeni un mazāku primārās enerģijas avota patēriņu prasa augstas veiktspējas, karstumizturīgu tēraudu. Savukārt noteiktu degvielas patēriņu transporta nozarē var samazināt, automobiļa konstrukcijā izmantojot vieglus materiālus.

3. Situationen på forskellige energimarkeder (kul, olie, gas, el) og effekten på energiintensive industrigrene [4]

3. Situācija dažādos enerģētikas tirgos (ogļu, naftas, gāzes, elektrības) un to ietekme uz energoietilpīgajām nozarēm [4].

3.1 De brancher, der fremstiller basismaterialer — cement, stål, ikke-jernholdige metaller, kemiske produkter, glas, papir og papirmasse — bruger fossile brændstoffer til energiformål og som råstoffer og påvirkes på mange måder af udgifterne til de forskellige energikilder. F.eks. bruges råolie i den kemiske industri som råstof til fremstilling af plastik og andre petrokemiske produkter. Derudover påvirker udviklingen på oliemarkederne indkøbspriserne på gas og el, fordi gaspriserne er koblet sammen med olieprisen. Også udviklingen på kulmarkedet påvirker strømudgifterne i energiintensive brancher. Desforuden bruger stålindustrien kul og koks som reduktionsmiddel.

3.1. Pamatmateriālu — cementa, tērauda, krāsaino metālu, ķimikāliju, stikla, celulozes un papīra — rūpniecībā izmanto kurināmo enerģijas veidā un arī kā izejmateriālu, un to dažādos veidos ietekmē dažādu enerģijas avotu izmaksas. Piemēram, jēlnafta tiek izmantota ķīmiskajā rūpniecībā kā izejmateriāls plastmasas un citu naftas ķīmijas produktu ražošanai. Tajā pašā laikā attīstība naftas tirgū ir ietekmējusi arī gāzes un elektrības iegādes cenas, jo gāzes cena joprojām ir piesaistīta ar naftas cenai. Arī attīstība akmeņogļu tirgū ietekmē elektrības izmaksas energoietilpīgajās nozarēs. Tajā pašā laikā akmeņogles un koksu tērauda rūpniecībā izmanto kā redukcijas aģentus.

3.2 Oliereserverne, dvs. de ressourcer, som i dag kan udnyttes rentabelt og teknisk, anslås til omkring 40 år. De kan vare betydeligt længere, hvis yderligere ressourcer kan udnyttes rentabelt i fremtiden, især ikke-traditionelle olieressourcer som oliesand. Olieprisudviklingen præges af væksten i forbruget, især i Kina og Indien. Effekten forstærkes af OPEC-landenes tiltagende magt på markedet, som gør det stadig sværere at sprede forsyningskilderne, fordi reserverne er ulige fordelt. Det forhold, at produktionen er regionalt koncentreret på lande, som er præget af betydelig politisk og økonomisk ustabilitet, vil øge usikkerheden på grund af uberegnelige, mulige forsyningsbegrænsninger i fremtiden, med alle de deraf følgende virkninger på prisen.

3.2. Statisko naftas rezervju, piemēram, resursu, kurus šobrīd var izdevīgi un prasmīgi izmantot, pietiks aptuveni 40 gadiem. Tās varētu ievērojami paplašināties, ja nākotnē varētu ekonomiski atklāt jaunus resursus, jo īpaši, netradicionālus naftas resursus, piemēram, naftas smiltis. Naftas cenu attīstībai raksturīgs patēriņa pieaugums, jo īpaši Ķīnā un Indijā. Šīs situācijas ietekmi pastiprina OPEC valstu pieaugošā vara tirgū, padarot piegādes avotu diversifikāciju aizvien sarežģītāku nevienmērīgi izplatīto rezervju dēļ. Ražošanas koncentrācija valstīs, kurām raksturīga ievērojama politiskā un ekonomiskā nestabilitāte, palielina nedrošību tāpēc, ka nav iespējams aprēķināt iespējamos nākotnes piegāžu traucējumus, kā arī vienlaikus tas ietekmē cenu.

3.3 Naturgasreserverne anslås i dag til omkring 60 år, altså længere end for olie. Naturgas er Europas hurtigst voksende primære energikilde. EU's afhængighed af naturgasimport stiger endnu hurtigere end forbruget. Olie- og gasforekomsterne i nogle lande som Holland, Norge og Storbritannien udtømmes efterhånden, mens importen af gas — hovedsagelig fra ét enkelt land, Rusland — er stigende. Der må regnes med stigende gaspriser på langt sigt og desuden kan afhængigheden af én enkelt leverandør medføre, at Rusland får mulighed for at øve politisk indflydelse på EU. Det sandsynlige i en sådan udvikling øges af EU's naturligt begrænsede strategiske gasreserver.

3.3. Statiskās dabas gāzes rezerves, no šodienas skatījuma raugoties aptuveni 60 gadus uz priekšu, ir lielākas nekā naftas rezerves. Dabas gāze ir primārās enerģijas avots, kas Eiropā izplatās visstraujāk. ES atkarība no dabas gāzes importa palielinās vēl lielākā mērā nekā tās patēriņš. Atsevišķas naftas un gāzes krātuves dalībvalstīs, piemēram, Nīderlandē, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē pakāpeniski iztukšojas, savukārt gāzes imports (lielākoties no viena avota — Krievijas) palielinās. Ilgtermiņā jārēķinās ar gāzes cenu pieaugumu, turklāt šāda paļaušanās uz vienu avotu var radīt Krievijai potenciālu iespēju politiski ietekmēt ES. Šādas attīstības iespējamību veicina dabiski ierobežotas stratēģiskās gāzes rezerves ES.

3.4 De reserver af kul, der kan udnyttes rentabelt, er langt større end reserverne af olie og gas. Kul ventes generelt at række til 150 år. Endvidere er kulreserverne bedre fordelt på kontinenterne og de befinder sig stort set i politisk stabile lande som USA og Australien. Ligesom for andre energiformer er prisen på kul steget stærkt i de seneste år på grund af den voksende efterspørgsel.

3.4. Akmeņogļu rezerves, kuras var iegūt ekonomiski izdevīgā veidā, ir daudz lielākas nekā naftas un gāzes rezerves. Kopumā uzskata, ka akmeņogļu statisko krājumu ir atlicis 150 gadiem. Turklāt šīs rezerves ir plašāk izplatītas dažādos kontinentos, kā arī tās galvenokārt atrodas politiski stabilās valstīs, piemēram, ASV un Austrālijā. Tāpat kā citiem energoresursu viediem, arī ogļu cenas pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugušas.

3.5 Elektricitet er en sekundær energikilde, som primært fremstilles af kul, gas og nukleare og vedvarende primære energikilder, og en stor del af el-produktionen bygger stadig på olie i nogle medlemsstater. El-fremstillingsomkostningerne afhænger i stor udstrækning af, hvordan el-fremstillings-mixet er sammensat. Kul- og atomkraftbaseret el indebærer en rimelig pris på el-grundbelastning, men vedvarende energi bør udbygges yderligere i EU. I sammenligning med andre primære energikilder har vedvarende energi hidtil været præget af relativt høje omkostninger, ikke mindst fordi eksterne følgevirkninger stort set ikke afspejles i prisen på konventionel energi, og samtidig har adgangen til vindkraft og solenergi været ringe og svingende, hvilket har affødt problemer for nettene. Nogle vedvarende energikilder er dyrere end andre, afhængigt af hvilken region der er tale om. Eksempelvis kan solenergi være økonomisk fordelagtig i solrige regioner som Sydeuropa, men urentabel i Nordeuropa.

3.5. Elektrība ir sekundāra enerģijas forma, kas tiek ražota lielākoties no akmeņoglēm, gāzes, kodolenerģijas un atjaunojamajiem primārajiem enerģijas avotiem, un dažās dalībvalstīs liela daļa elektroenerģijas joprojām ir balstīta uz naftu. Elektrības ražošanas izmaksas ir lielā mērā atkarīgas no elektroenerģijas ražošanā izmantojamo resursu struktūras. No akmeņoglēm un kodolenerģijas ražota elektrība ir izmaksu ziņā efektīvs resurss pamatslodzes elektrības piegādei, savukārt atjaunojamā enerģija ES vēl ir jāattīsta. Salīdzinot ar citiem primārajiem enerģijas avotiem, pēdējai līdz šim bijušas raksturīgas augstas izmaksas, arī tādēļ, ka tradicionālo enerģijas veidu cenā nav atspoguļota to ārējā ietekme. Savukārt vēja enerģijas un saules enerģijas zemā un mainīgā pieejamība rada attiecīgas problēmas elektrotīkliem, kurus būs nepieciešams pielāgot no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas apjoma pieaugumam nākotnē. Daži atjaunojamās enerģijas avoti ir lētāki nekā citi atkarībā no reģiona. Piemēram, saules enerģija var būt ekonomiski izdevīga saulainiem reģioniem, piemēram, Eiropas dienvidos, bet tie nav ekonomiski izdevīgi Eiropas ziemeļos.

4. Energimarkedernes omskiftelige miljø

4. Enerģētikas tirgu mainīgā vide.

4.1 Energimarkederne opererer i et dynamisk miljø, som skyldes økonomiske, politiske og sociale påvirkninger, der indgår i et komplekst samspil. Branchen står over for ændringer i energiforsyningsvilkår og -omkostninger, som skaber ekstrem usikkerhed. Europas tiltagende afhængighed af importeret energi og forventede yderligere energiprisstigninger øger frygten for ikke at kunne dække energiefterspørgslen i fremtiden. Det erkendes generelt, at sikre og pålidelige energiforsyninger til overkommelige, stabile priser er afgørende for økonomisk og social udvikling og bør udgøre en integrerende del af en sund, konsekvent energipolitik.

4.1. Enerģētikas tirgi pastāv dinamiskā vidē, ko nosaka dažādas ekonomiskas, politiskas un sociālas ietekmes, kuru mijiedarbība ir sarežģīta. Rūpniecība sastopas ar enerģijas piegādes apstākļu un izmaksu izmaiņām, kas rada pārmērīgu nenoteiktību. Eiropas pieaugošā atkarība no enerģijas importa un iespējama turpmāka enerģijas cenu pieauguma pastiprina bažas par iespēju apmierināt enerģijas pieprasījumu nākotnē. Ir atzīts, ka iespēja nodrošināt drošu, uzticamu enerģijas piegādi par pieņemamu, stabilu cenu ir ļoti svarīga ekonomiskai un sociālai attīstībai un tai jābūt vienotas un saskaņotas enerģijas politikas neatņemamai sastāvdaļai.

4.2 De nylige, hastige ændringer i det økonomiske miljø i Europa og på verdensplan gør det nødvendigt, at energisektoren udvikler nye metoder og politikker for bedre at kunne dække behovet for en sikker energiforsyning. Energiforsyningssikkerhed har traditionelt været anset for primært at være medlemsstaternes regeringers ansvar, men den aktuelle situation på det europæiske energimarked gør det påkrævet, at markedskræfterne spiller en supplerende rolle. På et liberaliseret marked er sikkerhed og konkurrenceevne ikke omkostningsfri. Den fælles, europæiske energipolitik bliver et anliggende af stor strategisk betydning for opnåelse af langsigtet forsyningssikkerhed [5].

4.2. Nesenās straujās pārmaiņas Eiropas un pasaules ekonomikas vidē pieprasa enerģijas nozarei attīstīt jaunas koncepcijas un politiku, lai spētu labāk reaģēt uz enerģijas piegādes drošības prasībām. Kaut gan līdz šim enerģijas piegāžu drošība tradicionāli tika uzskatīta pirmām kārtām par dalībvalstu valdību atbildību, Eiropas enerģijas tirgus pašreizējie apstākļi prasa, lai tirgus faktoriem būtu papildinoša loma. Liberalizētajā tirgū drošība un konkurētspēja izmaksā dārgi. Lai panāktu ilgtermiņa piegādes drošību, stratēģiski svarīga nozīme ir kopīgai Eiropas enerģētikas politikai [5].

4.3 Fossile energikilder er ikke fornyelige. Mange af EU's olie- og naturgasressourcer er allerede helt udtømt. Dette skal ses i lyset af det stigende forbrug i udviklingslande som Kina og Indien. Især for oliens vedkommende findes der en bred vifte af ekstra, ikke-traditionelle forekomster (f.eks. oliesand), som er svære og dyre at udnytte og som genererer store mængder drivhusgasser. De begrænsede forekomster må derfor ventes at medføre stigende udnyttelsesudgifter og dermed i sidste ende højere priser.

4.3. Fosilās enerģijas avoti nav atjaunojami. Liela daļa ES naftas un dabas gāzes resursu jau ir pilnībā izsmelti. Tas ir jāaplūko attīstības valstu, piemēram, Ķīnas un Indijas, pieaugošā patēriņa kontekstā. Taču attiecībā uz naftu ir daudz papildu netradicionālu atradņu (piem., naftas smiltis), kuru izmantošana joprojām ir apgrūtināta un dārga, kā arī rada SEG lielos apjomos. Tādējādi ir sagaidāms, ka samazinātās atradnes iespaidos palielināto patēriņu un būs par iemeslu augstākām cenām.

4.4 Importerede primære energikilder tegner sig i dag for ca. 50 % af EU's samlede forbrug og tallet ventes at stige til 70 % i den nære fremtid (2030). EU er således for især olie og gas afhængig af import fra nogle få lande (såsom OPEC-lande og Rusland), som indtager en stærk position på markedet. Da disse lande og regioner ofte præges af betydelig politisk og økonomisk ustabilitet, er der ingen sikkerhed for stabile forsyninger. En nylig olieprisstigning har sat fingeren på EU's økonomiske sårbarhed. Derfor er det en vigtig opgave at åbne op for EU's egne ressourcer og at sørge for en bæredygtig udvikling af de eksisterende ressourcer i EU. Afhængigheden af energiimport har stor betydning for sikkerheden; dette gælder alle former for energi, undtagen kul, da kul importeres fra en bredere vifte af lande, som desuden anses for stabile. Europa har dog også sine egne økonomisk rentable kulressourcer, da udvinding af brunkul i EU er relativt billig.

4.4. Šobrīd importētās primārās enerģijas resursu īpatsvars ir 50 % no kopējā Eiropas Savienības patēriņa un tuvākajā nākotnē (līdz 2030. gadam) pieaugs līdz 70 %. Tādējādi ES naftas un gāzes ziņā ir atkarīga no importa no dažām valstīm (piemēram, OPEC valstīm un Krievijas), kurām ir spēcīgas pozīcijas tirgū. Ņemot vērā to, ka šīm valstīm un reģioniem bieži vien raksturīga ievērojama politiskā nestabilitāte, piegāžu stabilitāte nav garantēta. Nesenais naftas cenu pieaugums pierādīja ES ekonomisko ievainojamību. Tādēļ svarīgs uzdevums ir Eiropas Savienības pašu resursu atklāšana un esošo resursu ilgtspējīga attīstība. Atkarība no enerģijas importa nopietni ietekmē drošību attiecībā uz visiem enerģijas veidiem, izņemot akmeņogles, jo akmeņogles tiek eksportētas no dažādām valstīm, kuras uzskatāmas par stabilām. Turklāt Eiropai ir arī savi ekonomiski dzīvotspējīgi akmeņogļu resursi: brūnogļu rakšana ES ir relatīvi lēta.

4.5 El- og gasmarkederne, som førhen var naturlige monopoler og et nationalt anliggende, er ved at blive liberaliseret og integreret. Når nettet reguleres, skulle konkurrencen inden for fremstilling og markedsføring føre til lavere priser og større effektivitet. Denne strategi har resulteret i en vis grad af priskonvergens mellem nabolande. Imidlertid har opsplitningen i nationale markeder som følge af de historiske flaskehalse i transmissionsnettet på få undtagelser nær hæmmet konkurrencen blandt medlemsstaterne.

4.5. Elektrības un gāzes tirgos, kam agrāk bija raksturīgs dabisks monopols, notiek liberalizācijas un integrācijas process. Tā kā energosistēma tiek regulēta, konkurencei ražošanas un tirdzniecības līmenī būtu jāsamazina cenas un jāpalielina efektivitāte. Šīs stratēģijas rezultātā ir notikusi zināma cenu konverģence starp kaimiņvalstīm. Konkurenci starp dalībvalstīm kavē dalībvalstu tirgus sadrumstalotība un pārvades tīklu nepilnības, kas radušās vēsturisku iemeslu dēļ.

4.6 Desuden er priserne på gas og andre primære energikilder — som tegner sig for hovedparten af omkostningerne ved el-fremstilling (se pkt. 3.5 ovenfor) — steget voldsomt i de seneste par år. Endelig er der ikke længere tale om overskud af kraftværkskapacitet og el-industrien står over for en periode med enorme investeringer. Alle disse forhold har medført stigende priser til trods for løbende forbedringer (jf. f.eks. den gradvise integrering af Mellem- og Vesteuropa: Belgien, Frankrig, Tyskland, Luxembourg og Holland). Også uden for EU forekommer der en koncentration af energiproduktionen og -distributionen, uden at der er tale om en sammenhæng med gas- og el-prisniveauerne.

4.6. Turklāt gāzes un citu primāro energoresursu cenas, kas veido elektroenerģijas ražošanas izmaksu lielāko daļu (skat. 3.5. punktu iepriekš), pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājušās. Visbeidzot, vairs nav elektroenerģijas ražošanas jaudas pārpalikumu, un elektroenerģijas ražošanā būs jāveic apjomīgi ieguldījumi. Visi minētie faktori ir izraisījuši cenu pieaugumu, neraugoties uz pastāvīgajiem uzlabojumiem (piemēram, centrālā rietumu reģiona pakāpeniskā integrācija: Beļģija, Francija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande). Enerģijas ražošanas un sadales koncentrācija ir vērojama arī ārpus Eiropas Savienības, bet tā neietekmē gāzes vai elektrības cenu līmeni.

4.7 EU's politiske beslutning om at mindske menneskeskabte klimaændringer gennem en omfattende nedskæring af drivhusgasemissionerne spiller allerede en vigtig rolle, som vil blive stadig større, på energimarkederne. Derfor er der sat langt mere fokus på energieffektiviteten, som bør forbedres drastisk, så energiforbrugets CO2-intensitet nedbringes sikkert. Set ud fra denne vinkel er accepten af kulstofrige fossile brændstoffer faldende, mens energikilder med lavt kulstofindhold (såsom gas) eller næsten CO2-frie teknologier (som vedvarende energi og i nogle henseender atomkraft) vinder frem, om end dette ikke er tilfælde i alle medlemsstater.

4.7. Eiropas Savienībā pieņemtais politiskais lēmums mazināt antropogēnās klimata izmaiņas, ievērojami samazinot siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju daudzumu, jau ir nopietns faktors enerģijas tirgū, un tā nozīme arvien pieaug. Līdz ar to daudz lielāka uzmanība ir pievērsta energoefektivitātei, kas ir būtiski jāpalielina, lai samazinātu CO2 daudzumu, kas rodas enerģijas patēriņa procesā. Tāpēc sabiedrības atbalsts ar oglekli bagāta fosilā kurināmā izmantošanai mazinās, bet atzinību gūst (taču gan ne visās dalībvalstīs) enerģijas avoti ar zemu oglekļa līmeni (piemēram, gāze) vai tehnoloģijas, kas praktiski nerada CO2 emisijas (piemēram, atjaunojamā enerģija un savā ziņā arī kodolenerģija).

4.8 At sikre EU en tilstrækkelig energiforsyning er blevet både en større udfordring, fordi der skal erhverves en passende og tilgængelig teknologi, og stadig mere et kapløb med tiden. Nogle få EU-medlemsstater har tidligere besluttet at indstille atomkraft, med alle de begrænsninger for el-fremstillings-mixet, som dette medfører. Endvidere har opførelsen af både kulfyrede kraftværker og den infrastruktur, som er nødvendig for energitransmission, været genstand for en del modstand i befolkningen. Dette kan føre til, at stadig flere planer om kulfyrede kraftværker opgives, således som det f.eks. skete i Ensdorf, Tyskland, på grund af borgergruppers aktiviteter. Selv visse vedvarende energikilder som vindmøller er genstand for stadig større modstand. Befolkningens accept af alle former for energi, og ikke blot atomkraft, er blevet et alvorligt emne, som bør håndteres med allerstørste omhu, hvis el-fremstillingen skal stå mål med EU-borgernes og -økonomiens behov.

4.8. Pietiekamas enerģijas piegādes nodrošināšana ES ir kļuvusi gan par lielu izaicinājumu tajā ziņā, ka ir jāiegādājas atbilstošas un pieejamas tehnoloģijas, kā arī tā ir cīņa ar laiku. Pagātnē dažas ES dalībvalstis nolēma pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu ar visiem no tā izrietošajiem ierobežojumiem attiecībā uz elektrības ražošanas resursu struktūru. Turklāt iedzīvotāji pretojas gan to elektroenerģijas staciju celtniecībai, kurās kā kurināmo izmanto akmeņogles, gan enerģijas transmisijai vajadzīgo infrastruktūru izveidei. Tas varēja aizvien vairāk veicināt ar akmeņoglēm kurināmo elektrostaciju projektu atcelšanu, kā tas iedzīvotāju grupu aktivitāšu dēļ notika, piemēram, Ensdorfā (Vācija). Pat dažu atjaunojamo energoresursu veidi, piemēram, vēja elektrostacijas, sastopas ar sabiedrības pretestību. Sabiedrības atbalsts visiem enerģijas veidiem, ne tikai kodolenerģijai, ir kļuvis par nopietnu problēmu, kas jārisina ar īpašu rūpību, lai apmierinātu ES iedzīvotāju un tautsaimniecības pieprasījumu pēc enerģijas.

4.9 Det har bevirket, at fremstillingskapaciteten i EU stagnerer, at kun ganske få nye projekter er under udvikling og at det ikke helt kan udelukkes, at EU i fremtiden vil støde på problemer. Den forestående modernisering af kraftværkerne i EU er på én og samme tid en udfordring og en chance. Det er helt afgørende, at der omgående sendes et signal til potentielle investorer om, at det kun er investeringer i teknologier med lav udledning af CO2, der er fornuftige.

4.9. Minēto iemeslu dēļ ES nepalielinās elektroenerģijas ražošanas jauda, attīstīti tiek tikai daži jauni projekti, un nevar izslēgt, ka ES nākotnē ir sagaidāmas problēmas. Paredzētā Eiropas enerģētikas parka modernizācija ir gan izaicinājums, gan iespēja vienlaikus. Ir nepieciešams dot signālu potenciālajiem investoriem, ka tikai ieguldījumi zema oglekļa tehnoloģijās ir ekonomiskā ziņā saprātīgi.

5. Industriens tilpasningsstrategier

5. Rūpniecības pielāgošanas stratēģijas.

5.1 De energiintensive basismaterialeindustrier er udsat for allehånde pres for at tilpasse sig — som følge af markedernes globalisering og de omskiftelige forhold på energimarkederne. På den ene side skal virksomhederne kunne klare sig i den internationale konkurrence ved at udvikle innovative produkter og processer. På den anden side tvinges de til at indrette sig på stigende energiudgifter og efterleve politiske beslutninger om nedbringelse af både CO2-emissioner og energiforbrug.

5.1. Energoietilpīgajai pamatmateriālu rūpniecībai saistībā ar tirgus globalizāciju un enerģijas tirgus mainīgo situāciju ir jāpārvar daudzas grūtības. No vienas puses, uzņēmumiem ir jāgūst panākumi starptautiskajā konkurencē, attīstot inovatīvus produktus un procesus. No otras puses, tās ir spiestas pielāgot aizvien pieaugošās enerģijas izmaksas, lai nodrošinātu atbilstību politiskajiem lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar CO2 emisiju daudzuma un enerģijas patēriņa samazinājumu.

5.2 Det økonomiske samspil på verdensplan er styrket som følge af globaliseringen. Leverandører fra udviklingslande har indhentet deres teknologiske efterslæb og tilbyder nu en rimeligere prissat arbejdskraftintensiv produktion. Leverandører af basismaterialer har reageret på denne udfordring ved at optimere deres produktionsprocesser, specialisere sig i højteknologiske kvalitetsprodukter og udvikle skræddersyede produkter i tæt samarbejde med kunderne. Der etableres stadig flere partnerskaber mellem materialeleverandører og kunder, hvor der tilbydes en bred vifte af tjenesteydelser.

5.2. Starptautiskā ekonomikas mijiedarbība ir pastiprinājusies globalizācijas rezultātā. Piegādātāji no attīstības valstīm ir tikuši līdzi tehnoloģiju attīstībai un tagad piedāvā darbietilpīgu produkciju par daudz saprātīgāku cenu. Pamatmateriālu piegādātāji ir reaģējuši uz šo izaicinājumu, padarot efektīvākus savus ražošanas procesus, specializējoties uz tehnoloģiski augstvērtīgiem produktiem, attīstot prasībām atbilstošus produktus ciešā sadarbībā ar klientiem. Aizvien vairāk veidojas partnerības starp materiālu piegādātājiem un klientiem, piedāvājot dažādus pakalpojumus.

5.3 Energiudgifterne tegner sig for en betydelig del af materialeproduktionsudgifterne i energiintensive industrigrene. Det er derfor i de energiintensive industriers egen interesse at begrænse energiforbruget. Der er her opnået bemærkelsesværdige resultater i de forløbne årtier. De energiintensive industrier i EU er førende i verden, når det gælder en energieffektiv produktion.

5.3. Enerģijas izmaksas veido ievērojamu daļu energoietilpīgu rūpniecību materiālu ražošanas izmaksu. Tādēļ specifiskā enerģijas patēriņa samazināšana atbilst energoietilpīgo rūpniecības nozaru ekonomiskajām interesēm. Pēdējās desmitgadēs šajā ziņā ir gūti ievērojami panākumi. ES energoietilpīgās rūpniecības nozares ir pasaules līderi energoefektivitātes ziņā ražošanas laikā.

5.4 De seneste politiske krav om at nedbringe CO2-emisionerne og øge energieffektiviteten stiller de energiintensive industrier over for yderligere udfordringer. De eksisterende fremstillingsteknologier og -processer har i mange tilfælde allerede nået deres fysiske og kemiske grænser [6]. Stålindustriens forbrug af reduktionsmidler i højovnekonverterprocessen befinder sig eksempelvis allerede på et kemisk/fysisk minimum og kan ikke reduceres yderligere uden at gribe ind i kundernes efterspørgsel og produktionsmængderne. En række grundlæggende teknologiske landvindinger, som stadig mangler at blive indkredset, udforsket og udviklet, er en forudsætning for yderligere, nævneværdige forbedringer af energieffektiviteten. Dette kræver en ihærdig indsats fra erhvervslivet. Det er grunden til, at der allerede findes langsigtede, fælles forsknings- og demonstrationsprojekter inden for rammerne af teknologiplatformene og tiltag som f.eks. CCS. Det samme gælder for andre industrigrene, hvor der fremkommer emissioner under processerne, såsom kalk- og cementindustrien. Også inden for energiforsyning udgør forskning og udvikling en vigtig langsigtet udfordring, f.eks. med hensyn til CCS eller vedvarende teknologier.

5.4. Jaunākās politiskās prasības samazināt CO2 emisiju daudzumu un palielināt enerģijas efektivitāti rada jaunus izaicinājumus energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm. Esošās ražošanas tehnoloģijas un procesi daudzos gadījumos jau ir sasnieguši savas fizikālo un ķīmisko iespēju robežas [6]. Piemēram, tērauda rūpniecībā reducējošo aģentu patēriņš (no domnas līdz konvertēšanas procesam) jau ir sasniedzis viszemāko līmeni, kāds iespējams no ķīmijas/fizikas viedokļa, un to varētu vēl vairāk samazināt tikai uz pieprasījuma un ražošanas apjoma rēķina. Lai varētu vēl vairāk paaugstināt energoefektivitāti, būtu jāidentificē, jāizpēta un jāizstrādā vairāki fundamentāli tehnoloģiski jauninājumi. Nozarei būs jāvelta lielas pūles, lai to paveiktu. Tāpēc tehnoloģiju platformu ietvaros jau tiek īstenoti kopīgi ilgtermiņa pētniecības un demonstrācijas projekti, kā arī iniciatīvas, piemēram, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas jomā (CCS). Tas pats attiecas arī uz citām rūpniecības nozarēm, kurās veidojas emisijas, piemēram, kaļķa un cementa rūpniecību. Arī energoapgādes jomā pētniecība un izstrāde ir svarīgs ilgtermiņa uzdevums, piemēram, saistībā ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšana un atjaunojamo resursu tehnoloģijām.

5.5 Basismaterialeindustriernes indsats for at udvikle nye, revolutionære produktionsteknologier med lavere energiforbrug vil tage tid. Tekniske landvindinger er nødvendige, men indførelsen af nye processer må ske i samklang med virksomhedernes investeringscyklus. I sidste ende er den afgørende forudsætning for at indføre nye processer deres økonomiske rentabilitet — som igen skal sammenholdes med konkurrencen på verdensmarkedet. Af denne grund og på grund af andre forhold (administrative byrder, begrænsede finansielle ressourcer og den deraf følgende økonomiske usikkerhed) må der regnes med flere årtier, førend basismaterialeindustrierne kan opnå større energisparefremskridt. Herved adskiller de energiintensive industrier sig fra el-fremstillingssektoren, som også gør effektivitetsfremskridt skridt for skridt alt efter innovationscyklusserne, men som har lettere ved at vælte udgifter til forbedringer og andre beslægtede administrative byrder over på kunderne.

5.5. Pamatmateriālu rūpniecības nozaru centieni panākt revolucionāri jaunas ražošanas tehnoloģijas ar zemu enerģijas patēriņu aizņems ilgu laiku. Papildus tehniskajam progresam jauno procesu izvēršanai jābūt saskaņotai ar uzņēmumu investīciju cikliem. Jaunu procesu ieviešanas galvenais priekšnoteikums ir to dzīvotspēja, kas savukārt jāizvērtē atkarībā no konkurētspējas pasaules tirgū. Šā iemesla un citu faktoru dēļ (administratīvais slogs, ierobežoti finanšu resursi un no tiem izrietošā ekonomiskā nenoteiktība) ir jārēķinās ar vairākām desmitgadēm, līdz pamatmateriālu rūpniecības nozares gūs jebkādus nozīmīgus panākumus enerģijas taupīšanas jomā. Tas atšķir energoietilpīgās rūpniecības nozares no enerģijas ražošanas nozarēm, kuras, pakāpeniski panākot efektivitātes uzlabojumus saskaņā ar inovāciju cikliem, var uzlabojumu un administratīvās izmaksas vieglāk iekļaut cenā, ko maksā gala patērētāji.

5.6 Industriprodukter kan gøres langt mere energieffektive ved at bruge nye, højtudviklede basismaterialer, som er fremstillet i samarbejde med andre sektorer, såsom bilfabrikanter og kraftværksdesignere, og som er mere varmeresistente og lettere i vægt. Velegnede proceskontrolsystemer medfører også energieffektivitetsforbedringer. Udstyr til fremstilling af vedvarende energi produceres også af funktionelle basismaterialer (f.eks. vindturbiner fremstillet af stål og avanceret plastik). Selv om potentialet er stort, er behovet for materialeforskning stadigvæk lige så stort, da de fleste innovationer endnu ikke er modne nok til kommerciel udnyttelse.

5.6. Rūpniecības produktu energoefektivitāti var ievērojami palielināt, izmantojot jaunus, labi attīstītus pamatmateriālus, kas ražoti sadarbībā ar citām nozarēm, piemēram, automobiļu ražotājiem vai elektrostaciju attīstītājiem, tādējādi izstrādājot sastāvdaļas ar lielāku temperatūras izturību un mazāku svaru. Arī atbilstošas procesa kontroles sistēmas ievieš jaunus kvalitātes līmeņus energoefektivitātes ziņā. Aprīkojums atjaunojamās enerģijas ražošanai arī tiek ražots no konstruktīviem un funkcionāliem pamatmateriāliem (piem., vēja turbīnas ražo no tērauda un augstas veiktspējas plastmasas). Lai gan potenciāls ir liels, arī vajadzība pēc būtiskiem pētījumiem joprojām ir liela, jo lielākā daļa jauno atklājumu vēl nav pietiekami gatavi komerciālam pielietojumam.

6. Energipolitikkens effekt på industrielle værdikæder

6. Enerģētikas politikas ietekme uz rūpniecības vērtību ķēdēm.

6.1 Energipolitikken påvirker energimarkederne gennem en blanding af instrumenter. På den ene side skrider en europæisk reguleringsramme for ét enkelt el- og gasmarked langsomt frem, men den har endnu ikke ført til det tilstræbte mål om prisstabilisering. På den anden side er og vil energiproduktionen og industriens energiforbrug blive stærkt påvirket af EU's emissionshandelsordning, der skal fungere som et vigtigt instrument til emissionsnedbringelse. Emissionshandelsordningens værdi vil blive målt på dens indvirkning på EU's drivhusgasemissioner og på, hvor relevant og hvor godt et eksempel den er, når det gælder om at fremme en global indsats og/eller udvikle ordningen til en omfattende global ordning. Hovedproblemet er, at ordningen ikke er global, men begrænset til EU, hvilket fører til risiko for kulstoflækage blandt internationale, konkurrerende industrier. Også af den grund bør EU i klimaforhandlingerne insistere på, at ordningen anvendes globalt. De problematiske træk ved den foreslåede reviderede ordning bør derfor håndteres med største omhu for at gøre den forventede omkostningseffekt mindst mulig.

6.1. Enerģētikas politika ietekmē enerģētikas tirgu ar dažādu instrumentu palīdzību. No vienas puses, Eiropas elektrības un gāzes vienotā tirgus tiesiskais regulējums top lēni un nav sekmējis cenu stabilizēšanos, kā tas bija iecerēts. No otras puses, enerģijas ražošanu un enerģijas patēriņu rūpniecībā lielā mērā ietekmē ES emisiju tirdzniecības sistēma, kas iecerēta kā nozīmīgs instruments, kam jāsekmē emisiju samazināšana. Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) vērtība tiks mērīta pēc tā, kā tā ietekmē Eiropas SEG emisijas un pēc tās būtiskuma un spējas būt par paraugu, veicinot globālu rīcību un/vai veidojoties par visaptverošu pasaules mēroga sistēmu. Galvenā problēma ir tā, ka šī sistēma nav globāla, bet aprobežojas ar Eiropas Savienību, tāpēc pastāv risks, ka var rasties oglekļa emisiju pārvirze starptautiski konkurējošās rūpniecības nozarēs. Arī tādēļ klimata pārmaiņu jomā ES jāuzstāj uz to, lai emisijas kvotu tirdzniecība tiktu piemērota starptautiskajā mērogā. Tādēļ ļoti rūpīgi jāizvērtē ierosinātās pārskatītās sistēmas problemātiskie aspekti, lai pēc iespējas samazinātu paredzamo izmaksu pieaugumu.

6.2 I 2005 blev der indført absolutte CO2-emissionslofter for kraftværker og produktionsanlæg i de energiintensive industrier. For energiintensive industrier, hvis emissioner hænger nøje sammen med produktionsmængden på grund af teknologiske begrænsninger, fordyrer dette stærkt produktionsstigninger, som overstiger de tildelte mængder. Auktioneringen af emissionstilladelser, som efter planen indledes i 2013, vil medføre betragtelige meromkostninger for al fremstilling af basismaterialer, som i de fleste tilfælde ikke kan overføres til kunder i efterfølgende led.

6.2. Absolūtie CO2 emisiju daudzuma ierobežojumi elektrostacijām un apstrādes iekārtām energoietilpīgajās rūpniecības nozarēs tika ieviesti 2005. gadā. Energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm, kuru emisiju daudzums tehnoloģisko ierobežojumu dēļ ir cieši saistīts ar ražošanas apjomu, tas ievērojami palielina jebkura ražošanas pieauguma, kas pārsniedz piešķirto apjomu, izmaksas. Emisijas kvotu izsole, ko plānots uzsākt 2013. gadā, ievērojami palielinās visu pamatmateriālu ražošanas izmaksas, kas vairumā gadījumu nav pārvirzāmas uz "lejupējiem" klientiem.

6.3 EU sigter mod at nedbringe CO2-emissionerne, holde afhængigheden af import på et forsvarligt niveau og fremme eksportorienterede teknologier ved at øge de vedvarende energikilders andel. Startfinansiering af vedvarende energi kan være et fornuftigt bidrag til disse mål, men permanente støtteordninger bør undgås. Endelig er det nødvendigt, at vedvarende energikilder bliver mere konkurrencedygtige på markedet. Den nuværende udvikling i energipriserne samt det tekniske fremskridt inden for vedvarende energi har allerede været med til at øge de vedvarende energikilders konkurrenceevne. I dagens EU bruges nationale støtteordninger til at fremme vedvarende energi i el-sektoren, hvor kvoteordninger, handel med certifikater og ordninger med købspriser for vedvarende energi indgår på forskellig vis. Merudgifterne ved vedvarende energi væltes som regel over på den el-pris, som slutbrugerne må betale. Energiintensive industrigrene bidrager ligesom alle forbrugere for tiden til finansieringen af vedvarende energi via el-priserne.

6.3. ES mērķis ir samazināt CO2 emisiju daudzumu, pārvaldāmā līmenī saglabāt atkarību no importa un veicināt tehnoloģijas eksportam, palielinot savu atjaunojamo enerģijas avotu daļu. Atjaunojamo resursu ieviešanas finansēšana būtu saprātīgs ieguldījums minēto mērķu sasniegšanā, tomēr no pastāvīgas subsidēšanas sistēmām būtu jāizvairās. Atjaunojamajiem enerģijas veidiem ir jākļūst spējīgiem konkurēt tirgū. Pašreizējā enerģijas cenu politika, kā arī tehniskais progress atjaunojamās enerģijas jomā jau ir būtiski palielinājis atjaunojamo energoresursu konkurētspēju. ES šobrīd tiek izmantotas valstu subsīdiju sistēmas, lai veicinātu atjaunojamo enerģiju izmantojumu elektroenerģijas nozarē, dažādā veidā iesaistot kvotu sistēmu, pārdodot sertifikātus un subsidētu tarifu sistēmu atjaunojamajiem resursiem. Atjaunojamās enerģijas papildu izmaksas parasti tiek iekļautas gala klientu cenās par elektroenerģiju. Tāpēc energoietilpīgās rūpniecības nozares, tāpat kā visi patērētāji, vēl joprojām jāiesaista atjaunojamās enerģijas finansēšanā ar elektroenerģijas cenu starpniecību.

6.4 Selv om nogle sektorer, f.eks. områder inden for maskinteknik, har fordel af vedvarende energimarkeder, skal fordele vejes op mod negative virkninger i basismaterialeindustrierne. Endvidere ville det påvirke deres forsyningskæde og dermed deres konkurrenceevne, hvis basismaterialerne blev fortrængt af ekstraudgifterne til støtte til vedvarende energi [7]. Dette kan undgås gennem omkostningsbegrænsninger for disse industrier. Udviklingen af markedet for vedvarende energi åbner nok op for muligheder for at eksportere teknologi, f.eks. vindkraft, til de regioner, hvor den kan udnyttes med fordel, men det bør også tages med i billedet, at ikke blot europæiske virksomheder, men også den europæiske økonomi drager fordel af subsidierede markeder i Europa — en stor del af solcellematerialerne importeres eksempelvis fra Japan.

6.4. Lai gan dažas jomas, piemēram, mašīnbūves nozare, gūst labumu no atjaunojamo resursu tirgus, šie ieguvumi ir jāsalīdzina ar negatīvajām sekām pamatmateriālu rūpniecībā. Turklāt to piegādes ķēde un arī konkurētspēja varētu ciest, ja pamatmateriālu nozari apgrūtinātu papildu izmaksas, subsidējot atjaunojamos resursus [7]. To varētu vismaz novērst, nosakot izmaksu ierobežojumus minētajām rūpniecības nozarēm. Līdzās tam, ka atjaunojamo energoresursu tirgus arī paver tehnoloģiju eksporta iespējas, piemēram, vēja enerģijas jomā, uz tiem reģioniem, kuros tās ir rentabli izmantojamas, jāņem vērā, ka ne tikai Eiropas uzņēmumi, bet arī Eiropas ekonomika gūst labumu no subsidēta tirgus Eiropā, piemēram, liela daļa saules enerģijas izmantošanai nepieciešamo materiālu tiek piegādāti no Japānas.

6.5 Atomkraft er en vigtig faktor i energimixet i mange EU-lande, mens visse andre lande har besluttet at indstille brugen af denne form for kraftfremstilling. I disse lande findes der intet rimeligt prisbilligt, CO2-fattigt alternativt til el-fremstilling til grundbelastningen, som må erstattes af fossile brændstoffer eller vedvarende energikilder [8]. Derfor vil el-priser, CO2-emissioner og prisen på CO2-tilladelelser stige, med tilsvarende effekt på energiintensive brancher.

6.5. Kodolenerģija ir svarīgs faktors daudzu ES valstu enerģijas maisījumā, bet dažas valstis ir nolēmušas to vairs neizmantot elektrības ražošanā. Šajās valstīs nav avota pamatslodzes jaudai attiecībā uz elektrības ar zemu CO2 ražošanu par saprātīgu cenu, tāpēc tā ir jāaizvieto ar fosilo kurināmo vai atjaunojamajiem resursiem [8]. Tādējādi elektrības cenas, CO2 emisiju daudzums un CO2 kvotu cena pieaugs, attiecīgi ietekmējot energoietilpīgās rūpniecības nozares.

6.6 Mange EU-lande indfører afgifter for at begrænse energiforbruget eller CO2-emissionerne. I en grønbog om økonomiske instrumenter for klimapolitikken overvejer Kommissionen at harmonisere disse instrumenter over hele EU og indføre flere incitamenter til nedbringelse af CO2-emissioner. Energiintensive brancher vil blive ramt af betydelige el- og energiprisstigninger. Som nævnt kan udgifterne hertil kun til dels opvejes af energieffektivitetstiltag.

6.6. Daudzas ES dalībvalstis ievieš nodokļus ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu vai CO2 emisiju daudzumu. Zaļajā grāmatā par klimata politikas ekonomiskajiem instrumentiem Eiropas Komisija apsver iespēju saskaņot šos instrumentus visā Eiropā un ieviest vēl vairāk stimulu CO2 emisiju samazināšanai. Energoietilpīgās rūpniecības nozares sastapsies ar ievērojamu elektrības un enerģijas cenu pieaugumu. Šīs izmaksas tikai daļēji varētu kompensēt ar iepriekš minētajiem energoefektivitātes pasākumiem.

7. Det globale miljø

7. Globālā vide.

7.1 Energi- og klimaændringspolitikker stopper ikke længere ved landegrænser eller regioners grænser. Forsyningssikkerhed, knaphed på energiressourcer og i første række klimaændringer er globale udfordringer. Klimaændringer kan kun bekæmpes effektivt, hvis alle verdens regioner deltager i indsatsen. Omvendt vil ambitiøse emissionsbegrænsningspolitikker i EU forblive virkningsløse, så længe den industrielle vækst i lande med hastig vækst som Kina udligner disse besparelser.

7.1. Enerģijas un klimata izmaiņu politika vairs neaprobežojas ar valstu vai reģionu robežām. Piegādes drošība, energoresursu trūkums un, pirmām kārtām, klimata pārmaiņas ir globālas problēmas. Ar klimata pārmaiņām efektīvi cīnīties var vienīgi tad, ja cīņā iesaistās visi pasaules reģioni. Tādējādi tālejošā ES emisiju daudzuma samazināšanas politika būs neefektīva tikmēr, kamēr rūpniecības izaugsme strauji augošajās valstīs, piemēram, Ķīnā, ātri vien pārsniegs šos ietaupījumus.

7.2 Det voksende samspil mellem verdenshandel og kapitalstrømme fører til skærpet konkurrence mellem verdens regioner. Energiintensive brancher udsættes også stadig mere for den globale konkurrence om kunder og kapital. For det første konkurrerer de direkte med andre materialeleverandører uden for EU. For det andet vælter de forarbejdningsindustrier, der er stærkt afhængige af eksport, såsom bil- og maskinbygningsindustrien, det omkostningspres, der skyldes verdensmarkedet, over på materialeindustrien. I international konkurrencesammenhæng skelnes mellem energiintensive brancher og regionale sektorer såsom el-sektoren.

7.2. Pieaugošā mijiedarbība starp pasaules tirdzniecību un kapitāla plūsmām palielina konkurenci starp dažādām pasaules daļām. Arī energoietilpīgās rūpniecības nozares aizvien vairāk iesaistās pasaules konkurencē par klientiem un kapitālu. Pirmkārt, pastāv tieša konkurence ar citiem materiālu piegādātājiem ārpus ES. Otrkārt, rūpniecības apstrādes nozares, kuras balstītas uz eksportu, piemēram, automobiļu vai mašīnbūves rūpniecība, pasaules tirgus radīto izmaksu spiedienu novirza uz materiālu rūpniecību. Starptautiskā konkurētspējas situācija atšķir energoietilpīgās rūpniecības no reģionālajām nozarēm, piemēram, elektroenerģijas nozares.

7.3 Kombinationen af globale energi- og klimapolitiske udfordringer og den industrielle konkurrence på verdensplan indebærer, at en overdreven omkostningsbyrde på energiintensive brancher udløser udflytninger. Disse optræder, når regioner uden for Europa ikke pålægger tilsvarende omkostningsbyrder på deres industrier. Alle elementerne i EU's klima- og energipolitik bør være solidt baseret på realistiske vurderinger af ressourcerne (naturlige, menneskelige og samfundsmæssige) og deres potentielle udvikling inden for tidsrammerne (Lissabonstrategien mv.), således at disse ressourcer kan udnyttes til gensidig gavn for vor bæredygtige fremtid. I EU's strategiske overvejelser bør man medtænke disse strategiske grundforudsætninger.

7.3. Globālās enerģijas un klimata politikas problēmu un rūpniecības globālās konkurences kombinācija nozīmē to, ka pārāk lielais izmaksu slogs energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm ir izraisījis to pārvietošanos. Tas notiek tad, ja reģionos ārpus Eiropas rūpniecībai netiek uzlikts tik liels izmaksu slogs. Visiem ES klimata/enerģētikas politikas elementiem stingri jābalstās uz resursu (dabas resursu, cilvēkresursu un sociālo resursu) un to potenciālās attīstības noteiktā laikposmā (Lisabonas stratēģija u.c.) objektīvu novērtējumu, lai šos resursus efektīvi izmantotu ilgtspējīgas nākotnes interesēs. ES stratēģiskajiem apsvērumiem būtu jāatspoguļo šīs stratēģijas pamatnostādnes.

7.4 Produktionsudflytning vil formentlig føre til større emissioner i regioner uden for Europa. Deres produktionsprocesser vil nok være mindre energieffektive end i det oprindelige produktionsland. Ekstra emissioner opstår ved transporten af udflyttede produkter til Europa. Selv om produktionen flyttes ud til effektive anlæg, vil dette være uholdbart, fordi produktionen vil blive tvunget bort fra Europa, med tab af arbejdspladser og teknisk know-how, bl.a. inden for miljøteknologi. En global reduktion af drivhusgasemissioner bør være det afgørende element i EU's politik.

7.4. Ražošanas pārvietošana varētu palielināt emisiju daudzumu reģionos ārpus Eiropas. To ražošanas procesi varētu uzrādīt mazāku energoefektivitāti nekā izcelsmes valstīs. Papildu emisijas rodas, pārvietoto uzņēmumu ražotos produktus transportējot uz Eiropu. Pat tad, ja ražošana tiktu pārvietota uz efektīvām ražotnēm, tāda rīcība neatbilst ilgtspējības principiem, jo ražošana tiktu "izspiesta" no Eiropas, un tādējādi tiktu zaudētas darbavietas un tehniskās prasmes, tostarp arī vides tehnoloģiju jomā. ES politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāvelta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai globālā mērogā.

7.5 Udflytning af energiintensive brancher vil medføre tab af arbejdspladser og lavere økonomisk vækst. Bortfald af det nære forhold til basismaterialer gør også en region eller et land mindre attraktivt for efterfølgende led i industrikæden og underminerer alle led i værdikæden. Den europæiske økonomi har behov for et industrielt grundlag. En rent servicebaseret økonomi er ikke holdbar — fordi mange tjenesteydelser med høj værdiskabelse har direkte tilknytning til industrien og dermed også vil være i fare for at miste sit industrielle grundlag. Endvidere er EU's førende stilling inden for teknologi og innovation (både miljømæssigt og på anden vis) afhængig af, at der findes basisindustrier i EU.

7.5. Energoietilpīgo rūpniecību pārvietošanas rezultātā samazinātos nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme. Pamatmateriālu posma zudums samazina arī vietas pievilcību pārējām rūpniecības ķēdēm un izraisīs visu vērtības ķēdes posmu sabrukumu. Eiropas ekonomikai tomēr ir vajadzīgs savs rūpniecības kodols. Ekonomika, kas balstīta tikai uz pakalpojumiem, nav ilgtspējīga, jo liela daļa vērtības radīšanas pakalpojumu ir saistīti ar rūpniecības pakalpojumiem, kuriem arī draud iespēja zaudēt savu rūpniecisko pamatojumu. Turklāt līderpozīcijas tehnoloģiju un inovācijas jomā (sekmējot vides un citu problēmu risināšanu) ir atkarīgas no rūpniecības pamatnozaru klātbūtnes Eiropas Savienībā.

Bruxelles, den 17. september 2008

Briselē, 2008. gada 17. septembrī

Dimitris Dimitriadis

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

Formand for

priekšsēdētājs

Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalg

Dimitris Dimitriadis

[1] World Nuclear Association, "World Nuclear Power Reactors 2007-2008 and Uranium requirements"http://www.world-nuclear.org/info/reactors.html.

[1] World Nuclear Association, "World Nuclear Power Reactors 2007–2008 and Uranium requirements"(http://www.world-nuclear.org/info/reactors.html).

[2] SET-planen — KOM(2007) 723 endelig.

[2] ETS plāns, COM(2007) 723 galīgā redakcija.

[3] Beregninger fra Tysklands Statistik (Destatis).

[3] Saskaņā ar Destatis aprēķiniem.

[4] For eksempel BP Statistical Review of World Energy, juni 2007.

[4] Piemēram, BP Statistical Review of World Energy, 2007. gada jūnijs.

[5] Udtalelse TEN/312 "En fremtidig energipolitik for EU" CESE 236/2008 fin.

[5] Atzinums TEN/312"Ceļā uz kopēju enerģētikas politiku", CESE 236/2008 fin.

[6] Præsentationer på den offentlige høring CCMI/052 7. maj 2008. Kan findes på CCMI's website:http://eesc.europa.eu/sections/ccmi/index_en.asp.

[6] Referāti uzklausīšanas sanāksmē, ko CCMI rīkoja 2008. gada 7. maijā. Pieejami CCMI tīmekļa vietnē:http://eesc.europa.eu/sections/ccmi/index_en.asp.

[7] Se for eksempel Pfaffenberger, Nguyen, Gabriel (december 2003): Ermittlung der Arbeitsplätze und Beschäftigungswirkungen im Bereich Eneuerbarer Energien.

[7] Skat., piemēram, Pfaffenberger, Nguyen, Gabriel (December 2003): Ermittlung der Arbeitsplätze und Beschäftigungswirkungen im Bereich Eneuerbarer Energien.

[8] Vandkraft, i f.eks. Skandinavien, er stadig begrænset til nogle få lande med gunstige naturlige forudsætninger.

[8] Ūdens enerģiju joprojām izmanto tikai atsevišķās valstīs (piemēram, Skandināvijā), kurās ir piemēroti dabiskie apstākļi.

--------------------------------------------------

BILAG 1

1. PIELIKUMS

til Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalgs udtalelse

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam

Følgende ændringsforslag blev forkastet, men opnåede mindst en fjerdedel af de afgivne stemmer:

Turpmāk minētie grozījumi saņēma vismaz ceturtdaļu balsu, taču tos noraidīja debatēs.

1. Punkt 1.9

1. 1.9. punkts

Tilføjelse af et nyt punkt:

Pievienot jaunu 1.9. punktu

"På mellemlang og lang sigt er det under alle omstændigheder nødvendigt, at den europæiske økonomi sadler om til produktionsmetoder og produkter med et lille "kulstof-fodaftryk". Hvis vi for at undgå en ukontrollabel klimaændring vil nå op på den nødvendige reduktion af CO2-emissionerne på 60-80 % i 2050 i de industrialiserede lande, vil det virke mod hensigten at beskytte CO2-intensive industrigrene. Det er langt mere nødvendigt, at Europa gå foran i omlægningen af sin økonomi for som spydspidser for teknologisk innovation at skaffe sig en konkurrencefordel og tilskynde til omlægninger i andre lande. Med "business as usual" ledsaget af beskedne effektivitetsforøgelser i forbindelse med energiintensive produkter vil det ikke være muligt at gennemføre denne tredje industrielle revolution.".

"Vidējā termiņā un ilgtermiņā ir nepieciešams, lai Eiropas ekonomika pārietu uz zema oglekļa emisiju līmeņa ražošanas metodēm un produktiem. Lai novērstu nekontrolējamas klimata pārmaiņas, panākot par nepieciešamiem atzītos CO2emisiju samazinājumus 60–80 % apmērā industrializētajās valstīs, nav mērķtiecīgi aizsargāt CO2intensīvas rūpniecības nozares. Vēl jo vairāk ir nepieciešams, lai Eiropas pārveidotu savu ekonomiku, izvirzoties konkurētspējīgu tehnisko jauninājumu avangardā un veicinot pārmaiņas citās valstīs. Ar tradicionālajām saimniekošanas metodēm, kam raksturīgi pieticīgi efektivitātes uzlabojumi, ražojot energoietilpīgus produktus, nebūs iespējams īstenot trešo industriālo revolūciju."

Afstemningsresultat

Balsojuma rezultāts

For: 23 Imod: 27 Hverken for eller imod: 12

Par 23 Pret 27 Atturējās 12

2. Punkt 6.7

2. 6.7. punkts

Der tilføjes et nyt punkt 6.7:

Pievienot jaunu punktu

"Vidējā un ilgtermiņā ir svarīgi, lai Eiropas tautsaimniecība pārorientētos uz "zemu oglekļa emisiju" ražošanas metodēm un produktiem. Ja mēs vēlamies līdz 2050. gadam rūpnieciski attīstītajās valstīs panākt CO2emisiju samazinājumu 60-80 % apmērā, kas vajadzīgs, lai novērstu nekontrolētas klimata pārmaiņas, tad nav vēlams aizsargāt rūpniecības nozares, kas rada lielas CO2emisijas. Drīzāk Eiropai ātrāk jāpārorientē tās tautsaimniecība, tādējādi ar tehnoloģiskiem jauninājumiem nodrošinot sev konkurences priekšrocības un pārmaiņu jomā panākot citas valstis. Neīstenojot pārmaiņas un tikai nedaudz uzlabojot energoietilpīgu produktu ražošanas efektivitāti, šāda trešā rūpniecības revolūcija nebūs iespējama."

Samme ordlyd som i pkt. 1.9 (konklusioner og henstillinger), men i pkt. 6 (energipolitikkens effekt på industrielle værdikæder). Da pkt. 1.9 blev forkastet, bortfalder pkt. 6.7.

3. 7.4. un 7.5. punkts

3. Punkt 7.4 og 7.5

Grozīt 7.4. punktu un svītrot 7.5. punktu šādi

Punkterne affattes som følger:

"Ražošanas pārvietošana varētu palielināt emisiju daudzumu reģionos ārpus Eiropas., jaTto ražošanas procesi varētu uzrādīt mazāku energoefektivitāti nekā izcelsmes valstīs, kas jaunbūvētos objektos tomēr ir maz ticams, ņemot vērā pieaugušās enerģijas cenas. Papildu emisijas rodas, pārvietoto uzņēmumu ražotos produktus transportējot uz Eiropu. Pat tad, ja ražošana tiktu pārvietota uz efektīvām ražotnēm, tāda rīcība neatbilst ilgtspējības principiem, jo ražošana tiktu "izspiesta" no Eiropas, un tādējādi tiktu zaudētas darbavietas un tehniskās prasmes, tostarp arī vides tehnoloģiju jomā. Tādēļ izšķiroša nozīme ir tam, vai izdosies panākt tādu vienošanos klimata jomā, kas veicināsES politikas veidotājiem īpaša uzmanība jāvelta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaios globālā mērogā.

Produktionsudflytning kunnevil formentlig føre til større emissioner i regioner uden for Europa.hvis dDeres produktionsprocesser vil nok væreer mindre energieffektive end i det oprindelige produktionsland, hvilket dog ikke forekommer særlig sandsynligt med de stigende energipriser på nybyggerier. Ekstra emissioner opstår ved transporten af udflyttede produkter til Europa. Selv om produktionen flyttes ud til effektive anlæg, vil dette være uholdbart, fordi produktionen vil blive tvunget bort fra Europa, med tab af arbejdspladser og teknisk know-how, bl.a. inden for miljøteknologi. Det er derfor af afgørende betydning, at man når til enighed om en klimaaftale, som indebærer eEn global reduktion af drivhusgasemissioner bør være det afgørende element i EU's politik.

Energoietilpīgo rūpniecību pārvietošanas rezultātā samazinātos nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme. Pamatmateriālu posma zudums samazina arī vietas pievilcību pārējām rūpniecības ķēdēm un izraisīs visu vērtības ķēdes posmu sabrukumu. Eiropas ekonomikai tomēr ir vajadzīgs savs rūpniecības kodols. Ekonomika, kas balstīta tikai uz pakalpojumiem, nav ilgtspējīga, jo liela daļa vērtības radīšanas pakalpojumu ir saistīti ar rūpniecības pakalpojumiem, kuriem arī draud iespēja zaudēt savu rūpniecisko pamatojumu. Turklāt līderpozīcijas tehnoloģiju un inovācijas jomā (sekmējot vides un citu problēmu risināšanu) ir atkarīgas no rūpniecības pamatnozaru klātbūtnes Eiropas Savienībā."

Udflytning af energiintensive brancher vil medføre tab af arbejdspladser og lavere økonomisk vækst. Bortfald af det nære forhold til basismaterialer gør også en region eller et land mindre attraktivt for efterfølgende led i industrikæden og underminerer alle led i værdikæden. Den europæiske økonomi har behov for et industrielt grundlag. En rent servicebaseret økonomi er ikke holdbar — fordi mange tjenesteydelser med høj værdiskabelse har direkte tilknytning til industrien og dermed også vil være i fare for at miste sit industrielle grundlag. Endvidere er EU's førende stilling inden for teknologi og innovation (både miljømæssigt og på anden vis) afhængig af, at der findes basisindustrier i EU.

Balsojuma rezultāts

Afstemningsresultat

Par 21 Pret 41 Atturējās 3

For: 21 Imod: 41 Hverken for eller imod: 3

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS

BILAG 2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumam

til Det Europæiske Økonomiske og Sociale Udvalgs udtalelse

Sekojošie CCMI atzinuma punkti tika svītroti par labu pilnsapulcē pieņemtajiem grozījumiem, bet ieguva vismaz vienu ceturto daļu no nodotajām balsīm:

Følgende afsnit i CCMI's udtalelse blev forkastet til fordel for ændringsforslag vedtaget på plenarforsamlingen, men opnåede mindst en fjerdedel af de afgivne stemmer:

1. 4.9. punkts

1. Punkt 4.9

"Ar dažiem tehnoloģiju veidiem saistītie riski tiek pārspīlēti, savukārt ekonomiskie ieguvumi tiek novērtēti pārāk zemu. Piemēram, Vācijas enerģētikas aģentūra paredz, ka 2020. gadā Vācijai pietrūks garantētās enerģijas kapacitātes no 11,700 līdz 15,800 MW atkarībā no pieprasījuma tendencēm [1]. Tas nozīmē, ka visā ES ir sagaidāma elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība — maksa par rīcības trūkumu būs ļoti augsta. Citos pētījumos tiek uzskatīts par iespējamu likvidēt šo plaisu, palielinot energoefektivitāti un izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tomēr, lai novērstu šādu attīstību, jāizmanto dažādi enerģijas iegūšanas veidi, un ieinteresētajām pusēm atklāti jāinformē iedzīvotāji par šādu nepieciešamību."

"Risiciene ved visse teknologier overdrives, mens deres økonomiske fordele stærkt undervurderes. Det tyske energiagentur forventer eksempelvis, at Tyskland vil komme til at mangle en garanteret el-fremstillingskapacitet på 11700 til 15800 MW i 2020 afhængig af efterspørgselsudviklingen [1]. Det indebærer, at underskud af el-fremstillingskapacitet er nært forestående i hele EU — det vil komme os meget dyrt at stå, hvis vi undlader at gøre noget. Ifølge andre undersøgelser skulle det være muligt at dække manglen ved at øge energieffektiviteten og ved at fremstille el ved brug af vedvarende energikilder. Dog vil et energimix, som omfatter alle energikilder, være nødvendigt for at forebygge en sådan udvikling, og interessenterne bør klart og åbent formidle sådanne behov til borgerne.".

Balsojuma rezultāts

Afstemningsresultat

Par 36 Pret 20 Atturējās 5

For: 36 Imod: 20 Hverken for eller imod: 5

2. 6.3. punkts

2. Punkt 6.3

"To var novērst, nosakot izmaksu ierobežojumus energoietilpīgajām rūpniecības nozarēm, lai atbalstu atjaunojamajiem enerģijas veidiem saskaņotu ar pamatmateriālu rūpniecības starptautisko konkurētspēju. Turklāt nelīdzsvarots atbalsts atjaunojamajiem resursiem apdraud materiālu piegādes ķēdes dažām nozarēm, piemēram, ar mežu saistītām nozarēm [2]. Šis apdraudējums var pat iznīcināt ES tradicionālas rūpniecības nozares, piemēram, celulozes un papīra nozari."

"Dette kan undgås ved at begrænse omkostningerne for energiintensive industrier ved at forlige støtten til vedvarende energi med basismaterialeindustriernes internationale konkurrenceevne. Herudover skal det nævnes, at en uafbalanceret støtte til vedvarende energi vil kunne udgøre en trussel mod materialeforsyningskæderne for visse brancher såsom træindustrien [2]. Denne trussel kan f.eks. medføre, at traditionelle industrier i EU som papirmasse og papir helt forsvinder.".

Balsojuma rezultāts

Afstemningsresultat

Par 37 Pret 20 Atturējās 4

For: 37 Imod: 20 Hverken for eller imod: 4.

[1] DENA, Kurzanalyse der Kraftwerks- und Netzplanung in Deutschland, 2008. gada marts.

[1] DENA, Kurzanalyse der Kraftwerks- und Netzplanung in Deutschland, marts 2008.

[2] Bio-energy and the European Pulp and Paper Industry – An Impact Assessment; McKinsey, Pöyry, CEPI, 2007. gada augusts.

[2] Bio-energy and the European Pulp and Paper Industry — An Impact Assessment; McKinsey, Pöyry, for CEPI, august 2007.

--------------------------------------------------

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV	BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV
da	lv

Vis også sprogudgaven

da

lv