[pic] | KOMMISSIONEN FOR DE EUROPÆISKE FÆLLESSKABER |

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Bruxelles, den 5.12.2007

Briselē, 5.12.2007

KOM(2007) 767 endelig

COM(2007) 767 galīgā redakcija

MEDDELELSE FRA KOMMISSIONEN TIL RÅDET, EUROPA-PARLAMENTET, DET EUROPÆISKE ØKONOMISKE OG SOCIALE UDVALG OG REGIONSUDVALGET

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Effektiv konsulær beskyttelse i tredjelande - EU's bidrag Handlingsplan 2007-2009

Efektīva konsulārā aizsardzība trešās valstīs – Eiropas Savienības ieguldījums Rīcības plāns 2007.-2009. gadam

{K(2007) 5841 endelig}{SEK(2007) 1600}{SEK(2007) 1601}

{C(2007) 5841 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1600}{SEC(2007) 1601}

MEDDELELSE FRA KOMMISSIONEN TIL RÅDET, EUROPA-PARLAMENTET, DET EUROPÆISKE ØKONOMISKE OG SOCIALE UDVALG OG REGIONSUDVALGET

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Effektiv konsulær beskyttelse i tredjelande - EU's bidrag Handlingsplan 2007-2009

Efektīva konsulārā aizsardzība trešās valstīs – Eiropas Savienības ieguldījums Rīcības plāns 2007.-2009. gadam

INDLEDNING

1. IEVADS

De diplomatiske og konsulære myndigheders beskyttelse af EU-borgere i tredjelande udgør et af de strategiske politiske mål for Kommissionen i 2007.

Diplomātisko un konsulāro iestāžu sniegtā aizsardzība Eiropas Savienības pilsoņiem trešās valstīs ir viens no Komisijas stratēģiskajiem politikas mērķiem 2007. gadā.

I artikel 20 i traktaten om oprettelse af Det Europæiske Fællesskab ("EF-traktatens artikel 20") fastsættes det, at "enhver unionsborger nyder i tredjelande, hvor den medlemsstat, hvori han er statsborger, ikke er repræsenteret, enhver medlemsstats diplomatiske og konsulære myndigheders beskyttelse på samme vilkår som statsborgere i denne medlemsstat. Medlemsstaterne udarbejder indbyrdes de nødvendige regler og indleder de påkrævede internationale forhandlinger med henblik på at sikre denne beskyttelse." Samme ret er knæsat i artikel 46 i Den Europæiske Unions charter om grundlæggende rettigheder.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 20. pants (turpmāk – „EKL 20. pants”) paredz, ka „ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.” Dalībvalstis savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un sāk starptautiskas sarunas, lai nodrošinātu šādu aizsardzību.” Šīs tiesības ir ietvertas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 46. pantā.

Denne handlingsplan er en ikke-udtømmende køreplan for de foranstaltninger, Kommissionen har til hensigt at foreslå i 2007-2009. Den følger efter en offentlig høring, der blev iværksat den 28. november 2006 med offentliggørelsen af grønbogen om disse spørgsmål.

Šis rīcības plāns nav izsmeļošs un satur norādes par pasākumiem, kurus Komisija iecerējusi ierosināt laika posmā no 2007. - 2009. gadam. Tajā ņemta vērā sabiedriskā apspriešanās, kas sākta 2006. gada 28. novembrī, publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem.

De 27 medlemsstater anvender allerede indbyrdes høje standarder for beskyttelse og samarbejde. Der kan imidlertid gøres mere for at lette anvendelsen af EF-traktatens artikel 20 og sikre den bedst mulige beskyttelse af EU-borgere i tredjelande. Alle foranstaltninger, der træffes på dette område på nationalt og/eller fællesskabsplan, bør være fuldt ud forenelige med dette mål. Formålet med denne handlingsplan er at bistå medlemsstaterne med at opfylde deres forpligtelser på området og derved bistå borgere, der har brug for hjælp.

Visas 27 dalībvalstis jau tagad piemēro augstus aizsardzības un savstarpējās sadarbības standartus. Tomēr ir iespējams darīt vairāk, lai atvieglotu EKL 20. panta piemērošanu un nodrošinātu, ka Eiropas Savienības pilsoņu labāko iespējamo aizsardzību trešās valstīs. Visi šajā sakarībā veiktie pasākumi kā valsts, tā arī Kopienas līmenī ir pilnībā jāsaskaņo ar šo mērķi. Šī rīcības plāna mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pildīt savas saistības šajā jomā, lai palīdzētu pilsoņiem, kuriem nepieciešams atbalsts.

BEHOVET FOR AT STYRKE BESKYTTELSEN AF EU-BORGERE I TREDJELANDE

2. Nepieciešamība stiprināt Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību trešās valstīs

På nuværende tidspunkt er alle 27 medlemsstater kun repræsenteret i tre af 166 tredjelande: Folkerepublikken Kina, Den Russiske Føderation og USA[1]. Den manglende repræsentation blev yderligere understreget med udvidelsen af EU. Der er 18 lande, hvori ingen medlemsstat er repræsenteret, 17 lande, hvori kun én enkelt medlemsstat er repræsenteret, og 11 lande, hvori to medlemsstater er repræsenteret. Blandt disse lande er en række turistdestinationer, der er populære blandt EU-borgere (f.eks. Bahamas, Barbados, Madagaskar, Maldiverne og Seychellerne). Medlemsstaternes diplomatiske og konsulære repræsentationer er særligt begrænsede i Centralamerika og Vestindien, Centralasien og Central- og Vestafrika. Det skønnes, at 8,7 % af de EU-borgere, der rejser ud af EU, rejser til tredjelande, hvor deres medlemsstat ikke har et konsulat eller en diplomatisk repræsentation. På grundlag af det antal rejser, EU-borgerne hvert år foretager til tredjelande, skønnes det, at antallet af "urepræsenterede" EU-borgere, der hvert år rejser udenlands, er på mindst 7 mio. Det skønnes, at ca. 2 mio. EU-borgere bor i et tredjeland, hvor deres medlemsstat ikke er repræsenteret[2].

Pašlaik visas 27 dalībvalstis ir pārstāvētas tikai trijās no 166 trešām valstīm: Ķīnas Tautas Republikā, Krievijas Federācijā un Amerikas Savienotajās Valstīs[1]. Pārstāvības trūkuma problēmu vēl vairāk pastiprināja Eiropas Savienības paplašināšanās. 18 valstīs nav pārstāvēta neviena dalībvalsts, 17 valstīs pārstāvēta tikai viena dalībvalsts, bet 11 valstīs pārstāvētas divas dalībvalstis. Šo valstu starpā ir vairāki Eiropas Savienības pilsoņu vidū populāri tūrisma galamērķi (piemēram, Bahamu salas, Barbadosa, Madagaskara, Maldivu salas un Seišelu salas). Dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību skaits ir īpaši ierobežots Centrālamerikas un Karību jūras reģionā, Centrālāzijā, Vidusāfrikā un Rietumāfrikā. Tiek lēsts, ka katru gadu aptuveni 8,7 % ES pilsoņu ceļo ārpus ES uz trešām valstīm, kurās to dalībvalstij nav nedz konsulārās, nedz diplomātiskās pārstāvniecības. Ņemot vērā ES pilsoņu ikgadējo ceļojumu uz trešām valstīm skaitu, gadā aptuvenais „nepārstāvēto” ES pilsoņu skaits, kas ceļo uz ārvalstīm, ir vismaz 7 miljoni. Tiek lēsts, ka aptuveni 2 miljoni ES pilsoņu emigrējuši un dzīvo trešā valstī, kurā viņu dalībvalsts nav pārstāvēta[2].

Disse tal vil sandsynligvis stige. EU-borgerne rejser i stigende grad til og bor i tredjelande som turister, arbejdstagere, studerende m.m. EUROSTAT[3] skønnede, at der i 2005 blev foretaget ca. 80 mio. rejser. Halvdelen af EU's borgere forventes at rejse til et tredjeland inden for de kommende tre år[4]. Rådet skønnede i 2006, at EU-borgerne foretager ca. 180 mia. rejser om året.

Paredzams, ka šie skaitļi pieaugs. Eiropas Savienības pilsoņu skaits, kas ceļo uz trešām valstīm un dzīvo trešās valstīs kā tūristi, darbinieki, studenti utt., pieaug. EUROSTAT [3] aprēķinātais aptuvenais ceļojumu skaits 2005. gadā bija 80 miljoni. Nākamo trīs gadu laikā puse Eiropas Savienības pilsoņu gatavojas ceļot uz trešām valstīm[4]. Padome 2006. gadā aprēķināja, ka Eiropas Savienības pilsoņi gadā veic aptuveni 180 miljonus ceļojumu.

De fleste medlemsstater har ikke registre med oplysninger om de nøjagtige antal anmodninger om konsulær bistand. På grundlag af medlemsstaternes svar skønnes det, at ca. 0,53 % af EU-borgerne har brug for konsulær bistand, når de rejser uden for EU, hvilket udgør mindst 425 000 tilfælde om året. Det vurderes, at mindst 37 000 tilfælde vedrører EU-borgere, hvis medlemsstater ikke er repræsenteret i tredjelandet[5].

Lielākā daļa dalībvalstu neglabā informāciju par precīzu konsulārās palīdzības pieprasījumu skaitu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm, tiek lēsts, ka apmēram 0,53 % ES pilsoņu, ceļojot ārpus ES, ir nepieciešama konsulārā palīdzība, kas varētu būt vismaz 425 000 gadījumi gadā. Ir aprēķināts, ka vismaz 37 000 no šiem gadījumiem attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuru dalībvalsts nav pārstāvēta trešajā valstī[5].

Det relativt lave antal anmodninger om konsulær bistand kan skyldes borgernes begrænsede kendskab til EF-traktatens artikel 20. Den offentlige høring bekræftede, at de fleste EU-borgere ikke kender EF-traktatens artikel 20. I en Eurobarometer-undersøgelse (2006) havde kun 23 % af de adspurgte hørt om de muligheder, EF-traktatens artikel 20 giver. Samtidig viste den offentlige høring, at borgerne har store forventninger til EU på dette område.

Iemesls relatīvi nelielajam konsulārās palīdzības pieprasījumu skaitam varētu būt pilsoņu ierobežotās zināšanās par EKL 20. pantu. Sabiedriskā apspriešanās apstiprināja, ka lielāka daļa Eiropas Savienības pilsoņu nezina par EKL 20. pantu. Eurobarometer (2006) aptaujā tikai 23 % pilsoņu apstiprināja, ka ir dzirdējuši par iespējām, kas sniegtas EKL 20. pantā. Tajā pašā laikā sabiedriska apspriešanās parādīja, ka pilsoņi daudz sagaida no Eiropas šajā jomā.

Medlemsstaterne har allerede etableret visse koordineringsmekanismer på området, således som det blev demonstreret i forbindelse med tsunamien i 2004 og krisen i Libanon i 2006. Der er imidlertid stadig plads til at forbedre samarbejdet, koordineringen og byrdedelingen mellem medlemsstaterne[6]. De diplomatiske og konsulære myndigheders beskyttelse er desuden ikke begrænset til krisesituationer, men omfatter også daglig bistand til at løse individuelle problemer såsom tab af pas, tyveri og alvorlige ulykker.

Dalībvalstis jau ir ieviesušas dažus koordinēšanas mehānismus šajā jomā, kā to parāda 2004. gada cunami un 2006. gada Libānas krīze. Tomēr vēl joprojām ir iespējams uzlabot sadarbību, koordināciju un sloga dalīšanu dalībvalstu starpā[6]. Turklāt diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzība neaprobežojas tikai ar krīzes situācijām, tā ietver arī ikdienas palīdzību individuālu problēmu risināšanai, kā piemēram, pasu nozaudēšana, zādzība un nopietni negadījumi.

I den forbindelse bør konceptet med en "ledende stat" nævnes. Denne nye form for konsulært samarbejde har til formål at styrke det konsulære samarbejde og forbedre beskyttelsen af EU-borgere i tilfælde af kriser i tredjelande, hvor kun få medlemsstater er repræsenteret. En eller flere medlemsstater udpeges som "ledende stat" i tredjelandet for at sikre beskyttelsen af urepræsenterede EU-borgere på de øvrige medlemsstaters vegne. I tilfælde af evakuering er den "ledende stat" ansvarlig for evakueringen af alle EU-borgere til et sikkert sted. I forbindelse med EF-traktatens artikel 20 anser Kommissionen konceptet med en "ledende stat" som et positivt skridt hen imod en større grad af deling af byrderne i krisesituationer.

Šajā sakarībā jāpiemin „vadošās valsts” sadarbības metode. Šī jaunā konsulārās sadarbības forma ir izstrādāta, lai stiprinātu konsulāro sadarbību un uzlabotu ES pilsoņu aizsardzību krīzes situācijās trešās valstīs, kurās ir pārstāvētas tikai dažas dalībvalstis. Vienu vai vairākas dalībvalstis norīko par „vadošo valsti” trešajā valstī, lai garantētu nepārstāvēto Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību pārējo dalībvalstu vārdā. Evakuācijas gadījumā „vadošā valsts” ir atbildīga par visu Eiropas Savienības pilsoņu evakuāciju drošībā. EKL 20. panta sakarā Komisija uzskata, ka vienošanās par „vadošo valsti” ir pozitīvs solis pretī vēl efektīvākai sloga dalīšanai krīzes situācijās.

Fællesskabsbestemmelserne på dette område er meget begrænsede, idet de består af to afgørelser truffet af repræsentanter for medlemsstaternes regeringer. I henhold til afgørelse 95/553/EF[7] har urepræsenterede EU-borgere ret til konsulær beskyttelse af enhver anden medlemsstats konsulat eller diplomatiske repræsentation på samme betingelser som den pågældende medlemsstats statsborgere, f.eks. i tilfælde af dødsfald, alvorlige ulykker, anholdelse og hjemtransport. Afgørelsen er ikke udtømmende, da den ikke udtrykkeligt dækker andre tilfælde, hvor EU-borgere kan have brug for bistand. I henhold til afgørelse 96/409/FUSP[8] har urepræsenterede EU-borgere, der har mistet deres rejsedokument, ret til et nødrejsedokument udstedt af en hvilken som helst medlemsstat, der er repræsenteret på stedet. Medlemsstaterne har desuden i Rådet udarbejdet ikke-bindende retningslinjer for konsulær beskyttelse[9]. I takt med at EU-borgerne bliver opmærksomme på deres rettigheder i henhold til EF-traktatens artikel 20, og som følge af den øgede internationale rejseaktivitet vil der fremover næsten helt sikkert komme opfordringer til, at den konsulære beskyttelse forbedres. Naturkatastrofer, terrorangreb og politisk ustabilitet er andre forhold, der vækker bekymring.

Kopienas noteikumi šajā jomā ir ļoti ierobežoti un sastāv no diviem lēmumiem, kurus pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji. Lēmums Nr. 95/553/EK[7] paredz nepārstāvētiem Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības konsulāro aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem, piemēram, nāves gadījumā, nopietnos negadījumos, apcietināšanas vai atpakaļnosūtīšanas jautājumos. Lēmums nav izsmeļošs, jo tajā nav skaidri noteikts, ka tas aptvertu citus gadījumus, kuros Eiropas Savienības pilsoņiem varētu būt nepieciešama palīdzība. Lēmums Nr. 96/409/CFSP[8] paredz nepārstāvētiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pazaudējuši savu ceļošanas dokumentu, tiesības saņemt ārkārtas ceļošanas dokumentu no jebkuras citas dalībvalsts, kas pārstāvēta uz vietas. Dalībvalstis Padomē ir izstrādājušas arī nesaistošas pamatnostādnes par konsulāro aizsardzību[9]. Nepieciešamība uzlabot konsulāro aizsardzību nākotnē noteikti palielināsies, jo Eiropas Savienības pilsoņu zināšanu līmenis par tiesībām saskaņā ar EKL 20. pantu paaugstinās un starptautisko ceļojumu skaits aizvien pieaug. Dabas katastrofas, teroristu uzbrukumi un politiskās situācijas nestabilitāte ir papildu iemesli bažām.

Reformtraktatens ikrafttrædelse vil skabe et klart retsgrundlag for EU-retten på dette område. Den ændrede ordlyd i EF-traktatens artikel 20 vil sætte Rådet i stand til at vedtage direktiver "om de koordinations- og samarbejdsforanstaltninger, der er nødvendige for at lette denne beskyttelse".

Ar Reformas līguma spēkā stāšanos ES regulējumam šajā jomā būs skaidrs tiesisks pamats. Grozītais EKL 20. panta teksts dod tiesības Padomei pieņemt direktīvas, „ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.”

Formålet med denne handlingsplan er at foreslå foranstaltninger med henblik på at give EF-traktatens artikel 20 indhold og tage fat på nuværende og forudseelige mangler på området.

Šī rīcības plāna mērķis ir ierosināt darbības, kuru mērķis ir piepildīt EKL 20. pantu ar konkrētu saturu un risināt pašreizējās un nākotnē paredzamās nepilnības šajā jomā.

RESULTATET AF DEN OFFENTLIGE HØRING

3. Sabiedriskās apspriešanās rezultāti

I 2006 iværksatte Kommissionen en bred offentlig høring med offentliggørelsen af grønbogen om diplomatisk og konsulær beskyttelse af unionsborgere i tredjelande[10], hvori der blev foreslået en række mulige foranstaltninger. Reaktionen på grønbogen viste, at der er omfattende interesse for sagen[11]. Den 29. maj 2007 blev der afholdt en offentlig høring.

Komisija 2006. gadā sāka plašu sabiedrisko apspriešanu, publicējot Zaļo grāmatu par Savienības pilsoņu diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešās valstīs[10], kurā ierosināja vairākus iespējamos pasākumus. Reakcija uz Zaļo grāmatu atklāja lielu ieinteresētību šajā jomā[11]. Publiska apspriešana notika 2007. gada 29. maijā.

Civilsamfundet, andre EU-institutioner og individuelle respondenter gik ind for at give EF-traktatens artikel 20 mere vægt som et håndgribeligt udtryk for EU-borgerskabet. Flere medlemsstater opfordrede til forsigtighed og mindede om, at de først og fremmest har ansvar for at sikre deres egne statsborgeres beskyttelse.

Pilsoniskā sabiedrība, citas Eiropas iestādes un individuāli aptaujas dalībnieki uzstāja, ka EKL 20. panta kā Eiropas Savienības pilsonības reālas izpausmes īstenošanai ir nepieciešams lielāks stimuls. Dažas dalībvalstis aicināja būt piesardzīgiem un atgādināja, ka tās pirmām kārtām ir atbildīgas par savu pilsoņu aizsardzības nodrošināšanu.

BEHOVET FOR EN FREMADSKRIDENDE OG GRADVIS STRATEGI

4. Progresīvas un pakāpeniskas pieejas nepieciešamība

En effektiv styrkelse af retten til diplomatisk og konsulær beskyttelse som knæsat i EF-traktatens artikel 20 udgør en kompliceret udfordring, der ikke kan tages op ved hjælp af et enkelt initiativ, men kræver en omfattende pakke af foranstaltninger, der er baseret på en langsigtet strategi. Det er rigtigt, at det først og fremmest er medlemsstaterne, der har ansvaret på dette område. Kommissionen ønsker at hjælpe dem med at leve op til deres ansvar. Der er derfor brug for en fremadskridende og gradvis strategi.

Tiesību uz diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību efektīva stiprināšana, kas ietverta EKL 20. pantā ir komplicēts mērķis, ko nevar sasniegt tikai ar vienu ierosinājumu, tam ir vajadzīgs saskaņots pasākumu kopums, kas pamatojas uz ilgtermiņa stratēģiju. Šis patiešām ir tas gadījums, kad dalībvalstis ir primāri atbildīgas šajā jomā. Komisija vēlas palīdzēt pildīt šos pienākumus. Tādēļ ir nepieciešama progresīva un pakāpeniska pieeja.

Da visse foranstaltninger er juridisk og teknisk komplicerede, kræves der en tilbundsgående analyse og forberedelse i tæt samarbejde med medlemsstaterne.

Atsevišķu pasākumu juridiskā un tehniskā sarežģītība rada nepieciešamību pēc padziļinātas analīzes un sagatavošanās ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

- Kommissionen foreslår følgende handlingsplan for perioden 2007-2009, herunder en række retlige og ikke-retlige foranstaltninger.

- Komisija ierosina turpmāk izklāstīto Rīcības plānu 2007.-2009. gadam, ietverot vairāku likumdošanas un cita veida pasākumu kopumu.

AKTIONSOMRÅDER I PERIODEN 2007-2009

5. Jomas, kurās paredzēta rīcība 2007.-2009. gadā

Oplysning til borgerne

5.1. Informācija pilsoņiem

Den offentlige høring bekræftede, at offentlighedens kendskab til dette område er begrænset. Kommissionen iværksatte i april 2007 en oplysningskampagne med plakater, hvorpå EF-traktatens artikel 20 og afgørelse 95/553/EF beskrives på en brugervenlig måde. Plakaterne er på anmodning blevet distribueret til rejsebureauer i adskillige medlemsstater. Derudover har Rådets Sekretariat omdelt en brochure om europæisk konsulær bistand[12]. Medlemsstaterne har desuden videreformidlet oplysninger om EF-traktatens artikel 20 på nationalt plan. Trods denne indsats er langt de fleste borgere ikke opmærksomme på EF-traktatens artikel 20 og dens anvendelsesområde.

Sabiedriskā apspriešanās apstiprināja, ka sabiedrības zināšanas šajā jomā ir ierobežotas. Komisija 2007. gada aprīlī sāka informatīvu kampaņu ar plakātiem, kuros viegli saprotamā veidā izklāstīts EKL 20. panta un Lēmuma Nr. 95/553/EK saturs. Plakātus pēc pieprasījuma izplatīja ceļojumu aģentūrām atsevišķās dalībvalstīs. Turklāt Eiropas Savienības Padomes sekretariāts ir izplatījis brošūru „Eiropas konsulārā palīdzība”[12]. Arī dalībvalstis ir izplatījušas informāciju par EKL 20. pantu valsts līmenī. Neskatoties uz šiem centieniem lielākā daļa pilsoņu nezina par EKL 20. panta esību un tā saturu.

Henstilling til medlemsstaterne om at trykke EF-traktatens artikel 20 i pas

5.1.1. Ieteikums dalībvalstīm iespiest EKL 20. panta tekstu pasēs

Som den første foranstaltning i forbindelse med handlingsplanen henstiller Kommissionen til medlemsstaterne, at de trykker ordlyden af EF-traktatens artikel 20 i pas. Denne idé, der blev nævnt i grønbogen, er tidligere blevet fremsat i Barnier-rapporten[13] og af det østrigske formandskab for Rådet i 2006[14]. Under den offentlige høring fik forslaget næsten enstemmig støtte som et effektivt middel til at nå ud til enkeltpersoner, der rejser til tredjelande. Det blev også foreslået at trykke en henvisning til et EU-websted, således at borgerne kan finde mere detaljerede oplysninger. Kommissionen henstiller, at medlemsstaterne trykker EF-traktatens artikel 20 i pas, der udstedes efter 1. juli 2009. For så vidt angår pas, der er udstedt inden denne dato, henstiller Kommissionen, at der distribueres mærkater med ordlyden af EF-traktatens artikel 20, som kan påføres på ydersiden af bagsiden af passet. Det er op til medlemsstaterne at bestemme, hvis og hvordan de skal stilles til rådighed. Denne foranstaltning vil i væsentlig grad og med begrænsede udgifter til følge øge borgeres kendskab til EF-traktatens artikel 20.

Kā pirmo pasākumu, kas pievienots šim rīcības plānam, Komisija ierosina dalībvalstīm atveidot EKL 20. panta tekstu pasēs. Šī ideja, kas minēta arī Zaļajā grāmatā, jau iepriekš tika izteikta Barnier ziņojumā[13] un 2006. gadā to izteica Austrija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts[14]. Priekšlikums sabiedriskajā apspriešanā guva gandrīz vienbalsīgu atbalstu kā efektīvs līdzeklis, lai sasniegtu indivīdus, kas ceļo uz trešām valstīm. Tika izteikts arī priekšlikums iespiest atsauci uz Eiropas tīmekļa vietni, kurā pilsoņi varētu atrast sīkāku informāciju. Komisija iesaka dalībvalstīm iespiest EKL 20. pantu pasēs, kas izdotas pēc 2009. gada 1. jūlija. Attiecībā uz pasēm, kas izdotas pirms minētā datuma, Komisija iesaka izplatīt uzlīmes, kurās atveidots EKL 20. panta teksts, un piestiprināt tās uz pasu ārējā, aizmugurējā vāka. Dalībvalstīm pašām ir jālemj, vai darīt tās pieejamas un kādā veidā to paveikt. Šis pasākums neprasītu lielas izmaksas un ievērojami vairotu pilsoņu zināšanas par EKL 20. pantu.

- Kommissionen henstiller, at medlemsstaterne trykker EF-traktatens artikel 20 i pas, der udstedes efter 1. juli 2009, og distribuerer mærkater med ordlyden af EF-traktatens artikel 20, som skal påføres på ydersiden af bagsiden af pas, der er udstedt før denne dato (fra 2008).

- Komisija iesaka dalībvalstīm iespiest EKL 20. panta saturu pasēs, kas izdotas pēc 2009. gada 1. jūlija un izplatīt uzlīmes, kas jāpiestiprina pie ārējā, aizmugurēja vāka pasēm, kuras izdotas pirms minētā datuma (2008. gadā un turpmāk).

Fortsættelse af oplysningskampagnen til den brede offentlighed

5.1.2. Sabiedrību informējošas kampaņas rīkošana

Kommissionen vil stille en plakat til rådighed om konsulær beskyttelse, der i partnerskab med medlemsstaterne skal distribueres til strategiske steder såsom lufthavne, havne, grænseovergangssteder ved de ydre grænser og togstationer.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavos plakātus par konsulāro aizsardzību izplatīšanai stratēģiski nozīmīgās vietās, piemēram, lidostās, ostās, ārējo robežu kontroles punktos un dzelzceļa stacijās.

- Kommissionen vil stille en plakat til rådighed om konsulær beskyttelse, der skal distribueres på strategiske steder i partnerskab med medlemsstaterne (fra 2007).

- Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavos plakātu par konsulāro aizsardzību izplatīšanai stratēģiski nozīmīgās vietās (2007. gadā un turpmāk).

Oprettelse af et EU-websted om konsulær beskyttelse

5.1.3. ES tīmekļa vietnes par konsulāro aizsardzību izveide

Kommissionen har til hensigt i 2008 at oprette et særligt websted vedrørende konsulær beskyttelse på Europa-webstedet. Webstedet vil blive anvendt til at offentliggøre praktiske oplysninger som anført nedenfor.

Komisija 2008.gadā ir paredzējusi „ Europa ” tīmekļa vietnē izveidot īpašu tīmekļa lappusi par konsulārās aizsardzības tēmu. Tīmekļa vietni izmantos, lai publicētu praktisku informāciju, kā norādīts zemāk.

Webstedet kan også anvendes til at lette adgangen til medlemsstaternes rejsevejledninger. Det kan indeholde et link til medlemsstaternes rejsevejledninger og til Rådets Sekretariats websted[15].

Tīmekļa vietni varētu izmantot arī, lai atvieglotu piekļuvi dalībvalstu paziņojumiem par padomiem attiecībā uz ceļojumiem. Tajā varētu izvietot saiknes ar dalībvalstu paziņojumiem par padomiem ceļotājiem un ar Padomes sekretariāta tīmekļa vietni[15].

- Kommissionen vil oprette et websted på Europa-webstedet med henblik på at offentliggøre oplysninger om konsulær beskyttelse (2008).

- Komisija „ Europa ” tīmekļa vietnē izveidos īpašu tīmekļa lappusi, kurā publicēs informāciju par konsulāro aizsardzību (2008. gadā).

Offentliggørelse af oplysninger om medlemsstaternes repræsentation i tredjelande

5.1.4. Informācijas publicēšana par dalībvalstu pārstāvniecībām trešās valstīs

Mange mennesker finder det sikkert nyttigt at have en ajourført liste over medlemsstaternes ambassader og konsulater i tredjelande. Disse oplysninger, der hvert halve år indsamles af Rådets Sekretariat[16], stilles på nuværende tidspunkt ikke til rådighed for offentligheden. Kommissionen vil offentliggøre dem på det foreslåede websted.

Vairums cilvēku varētu uzskatīt par lietderīgu iespēju saņemt regulāri atjauninātu sarakstu ar dalībvalstu vēstniecībām un konsulātiem trešās valstīs. Šī informācija, ko ik pēc diviem gadiem ievāc Padomes sekretariāts,[16] pašlaik sabiedrībai nav viegli pieejama. Komisija to publicēs ierosinātajā tīmekļa vietnē.

- Kommissionen vil anmode medlemsstaterne om ajourførte oplysninger om deres repræsentationer i tredjelande og offentliggøre dem online (fra 2008).

- Komisija pieprasīs dalībvalstīm atjauninātu informāciju par to pārstāvniecībām trešās valstīs un publicēs to tiešsaistē (2008. gadā un turpmāk).

Offentliggørelse af oplysninger om foranstaltninger til gennemførelse af EF-traktatens artikel 20

5.1.5. EKL 20. panta īstenošanas pasākumu publicēšana

Kommissionen vil offentliggøre oplysninger om de relevante foranstaltninger til gennemførelse af EF-traktatens artikel 20 på det foreslåede websted. Det henstilles, at sådanne foranstaltninger også offentliggøres i Den Europæiske Unions Tidende.

Komisija attiecīgos pasākumus EKL 20. panta īstenošanai publicēs ierosinātajā tīmekļa vietnē. Tā iesaka, ka šos pasākumus vajadzētu publicēt arī Oficiālajā Vēstnesī .

- Kommissionen vil offentliggøre oplysninger om foranstaltninger til gennemførelse af EF-traktatens artikel 20 på dens fremtidige websted (fra 2008).

- Komisija publicēs EKL 20. panta īstenošanas pasākumus tās nākotnē plānotajā tīmekļa vietnē (2008. gadā un turpmāk).

Oprettelse af et EU-telefonnummer vedrørende konsulær beskyttelse

5.1.6. ES tālruņa līnijas par konsulāro aizsardzību izveide

Kommissionen vil undersøge muligheden for inden 2009 at stilles telefoniske oplysninger til rådighed om spørgsmål vedrørende konsulær beskyttelse, f.eks. kontaktoplysninger om medlemsstaternes konsulater eller ambassader i tredjelande.

Komisija līdz 2009. gadam izpētīs iespēju pa tālruni sniegt informāciju par konsulārās aizsardzības jautājumiem, piemēram, dalībvalstu konsulātu vai vēstniecību trešās valstīs kontaktinformāciju.

- Kommissionen vil undersøge muligheden for at stille telefoniske oplysninger til rådighed om spørgsmål vedrørende konsulær beskyttelse (2009).

- Komisija izpētīs iespēju pa tālruni sniegt informāciju par konsulārās aizsardzības jautājumiem (2009. gadā).

Omfanget af beskyttelsen af EU-borgere

5.2. Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzības apjoms

Den offentlige høring afslørede, at EF-traktatens artikel 20 fortolkes forskelligt. Nogle mener, at den omfatter både diplomatisk og konsulær beskyttelse, mens andre mener, at den kun omfatter konsulær beskyttelse. Diplomatisk beskyttelse består i, at en stat gør en anden stat ansvarlig for skader på en juridisk eller fysisk person, der er statsborger i førstnævnte stat[17].

Sabiedriskās apspriešanās laikā noskaidrojās, ka EKL 20. pantu interpretē dažādi. Daži uzskata, ka tas aptver gan diplomātisko, gan konsulāro aizsardzību, kamēr citi uzskata, ka tas attiecas tikai uz konsulāro aizsardzību. Diplomātiskā aizsardzība nozīmē, ka viena valsts sauc pie atbildības otru valsti par kaitējumu, ko pēdējā nodarījusi pirmās valsts fiziskai vai juridiskai personai[17].

Det ser ud til, at i de fleste tilfælde, hvor EU-borgere har brug for hjælp i tredjelande, vedrører det konsulær beskyttelse. Inden for den tidsramme, denne handlingsplan dækker, vil Kommissionen derfor koncentrere sig om at forbedre EU-borgernes konsulære beskyttelse i tredjelande[18]. Dette påvirker ikke eventuelle fremtidige foranstaltninger i forbindelse med diplomatisk beskyttelse.

Šķiet, ka vairums gadījumu, kad ES pilsoņiem trešās valstīs ir nepieciešama palīdzība, attiecas uz konsulāro palīdzību[18]. Tāpēc laikposmā, ko aptver šis Rīcības plāns, Komisija pievērsīsies Eiropas Savienības pilsoņu konsulārās aizsardzības uzlabošanai trešās valstīs. Tas neietekmē iespējamu turpmāku rīcību diplomātiskās aizsardzības jomā.

Sikring af, at alle EU-borgere har samme beskyttelsesniveau

5.2.1. Vienāda aizsardzības līmeņa nodrošināšana visiem ES pilsoņiem

Det fremgik af den offentlige høring, at omfanget af den konsulære beskyttelse varierer fra medlemsstat til medlemsstat. Sådanne forskelle kan forhindre, at EF-traktatens artikel 20 har fuld virkning. Kommissionen vil se nærmere på medlemsstaternes lovgivninger og praksis for så vidt angår beskyttelse og vurdere omfanget og arten af disse forskelle.

Sabiedriskās apspriešanās laikā noskaidrojās, ka dalībvalstu starpā pastāv atšķirības attiecībā uz konsulārās aizsardzības apjomu. Atšķirības var kavēt EKL 20. panta pilnīgu realizāciju. Komisija izpētīs dalībvalstu tiesisko regulējumu un praksi konsulārās aizsardzības jomā un izvērtēs šo atšķirību apjomu un būtību.

- I samarbejde med medlemsstaterne vil Kommissionen vurdere omfanget og arten af forskellene i lovgivningerne og praksis på området konsulær beskyttelse (fra 2008).

- Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija izvērtēs tiesiskā regulējuma un prakses konsulārās aizsardzības jomā atšķirību apjomu un būtību (2008. gadā un turpmāk).

Beskyttelse af EU-borgeres familiemedlemmer, der er tredjelandsstatsborgere

5.2.2. Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļu, kas ir trešo valstu pilsoņi, aizsardzība

Det vurderes, at ca. 6 mio. EU-borgere er gift med tredjelandsstatsborgere[19]. Den manglende beskyttelse af tredjelandsstatsborgere, der er medlemmer af en EU-borgers familie, kan give store problemer og mange bekymringer, når EU-borgere og deres familie er i en vanskelig situation. Visse medlemsstater yder allerede beskyttelse af EU-borgeres familiemedlemmer, der er tredjelandsstatsborgere, mens andre ikke gør det eller kun på skønsmæssig basis. For at styrke EU-borgeres ret til beskyttelse vil Kommissionen undersøge muligheden for at sikre konsulær beskyttelse i medfør af EF-traktatens artikel 20 til EU-borgeres familiemedlemmer. Det vil være i overensstemmelse med fællesskabsretten på området EU-borgernes frie bevægelighed[20]. Der er adskillige andre spørgsmål, der kræver at blive undersøgt, f.eks. definitionen af familiemedlem og spørgsmålet om dobbeltnationalitet.

Tiek lēsts, ka aptuveni 6 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu ir laulībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem[19]. Situācija, ka trešo valstu valstspiederīgie, kas ir ES pilsoņu ģimenes locekļi, netiek aizsargāti, var radīt ievērojamas problēmas un raizes gadījumos, kad grūtībās nonākuši pilsoņi un viņu ģimenes locekļi. Atsevišķas dalībvalstis jau sniedz aizsardzību pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, tomēr citas to vēl joprojām nedara vai arī lēmums par palīdzības sniegšanu ir atstāts iestādes ziņā. Lai stiprinātu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību, Komisija izpētīs iespēju saskaņā ar EKL 20. pantu sniegt konsulāro aizsardzību arī Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem. Šāda pieeja būtu saskaņā ar Kopienas tiesisko regulējumu Eiropas Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās jomā[20]. Atsevišķiem jautājumiem nepieciešama dziļāka izpēte, piemēram, attiecībā uz ģimenes locekļu definīciju un dubultpilsonības jautājumu.

- Kommissionen vil undersøge muligheden for at sikre konsulær beskyttelse af EU-borgeres familiemedlemmer, der er tredjelandsstatsborgere (2009).

- Komisija izpētīs iespēju nodrošināt konsulāro aizsardzību Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie (2009. gadā).

Beskyttelse med henblik på identificering og hjemtransport af afdøde

5.2.3. Aizsardzība identifikācijas un mirstīgo atlieku atpakaļnosūtīšanas jautājumos

I en nødsituation kan komplicerede og bekostelige administrative formaliteter i forbindelse med identificering og hjemtransport af en afdød gøre situationen værre. Den offentlige høring viste, at der var bred enighed om behovet for at forenkle ofte komplicerede og bekostelige administrative procedurer med henblik på identificering og hjemtransport af afdøde.

Ņemot vērā ciešanas, ko sagādā mirušā identifikācija un atpakaļnosūtīšana, ar to saistītās sarežģītās un dārgās administratīvās formalitātes padara jau tā grūto situāciju vēl ļaunāku. Sabiedriskā apspriešanās parādīja, ka pastāv vienotība jautājumā par nepieciešamību vienkāršot bieži vien sarežģītās un dārgās administratīvās procedūras, kas saistītas ar mirstīgo atlieku identifikāciju un atpakaļnosūtīšanu.

Kommissionen bemærker i den forbindelse de generelt positive erfaringer, 15 medlemsstater, der er parter til Europarådets konvention af 1973 om transport af lig[21], har haft. Kommissionen henstiller, at de resterende 12 medlemsstater tiltræder instrumentet. Alle medlemsstater bør hurtigst muligt ratificere det.

Šajā sakarībā Komisija norāda uz vispārēji pozitīvo pieredzi 15 dalībvalstu starpā, kas ir Eiropas Padomes 1973. gada Līguma par līķu transportēšanu dalībnieces[21]. Komisija iesaka pārējām 12 dalībvalstīm pievienoties šim tiesību instrumentam. Ratifikācijai visās dalībvalstīs būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk.

Det vil skabe en stærk fælles platform med mulighed for at handle på multilateralt plan og overveje, hvordan procedurerne for hjemtransport af afdøde fra tredjelande kan forenkles.

Šādi būtu radīts stingrs, vienots pamats rīcībai daudzpusējo starptautisko attiecību līmenī, lai apsvērtu, kā vienkāršot procedūru attiecībā uz mirstīgo atlieku atpakaļnosūtīšanu no trešām valstīm.

- Kommissionen vil henstille, at de medlemsstater, der endnu ikke har tiltrådt Europarådets konvention af 1973, gør det (2008).

- Komisija ieteiks dalībvalstīm, kas vēl nav pievienojušās Eiropas Padomes 1973. gada Līgumam, iestāties tajā (2008. gadā).

- Kommissionen vil overveje, hvordan procedurerne for hjemtransport af afdøde fra tredjelande vil kunne forenkles på multilateralt plan (2009).

- Komisija apsvērs, kādā veidā daudzpusējo starptautisko attiecību līmenī vislabāk vienkāršot mirstīgo atlieku atpakaļnosūtīšanas procedūras no trešām valstīm (2009. gadā).

Overvejelse af behovet for at forenkle procedurerne for udlæg

5.2.4. Apsvērt nepieciešamību vienkāršot finanšu maksājumu procedūras

Grønbogens forslag om at forenkle procedurerne for udlæg (artikel 6 i afgørelse 95/553/EF) fik blandede reaktioner. Nogle medlemsstater fandt, at de nuværende procedurer fungerer godt, mens andre gik ind for en forenkling og/eller oprettelse af et system for kompensation.

Zaļajā grāmatā iekļautais ierosinājums vienkāršot finanšu aizdevumu procedūras (Lēmuma 95/553/EK 6. pants) saskārās ar neviennozīmīgu reakciju. Dažas dalībvalstis uzskatīja, ka esošās procedūras darbojas labi, kamēr citas atbalstīja vienkāršošanu un/vai kompensācijas sistēmas izveidi.

I retningslinjerne vedrørende konsulær beskyttelse tales der for, at medlemsstaterne refunderer den stat, der yder bistand, på en pragmatisk måde. I tilfælde af hjemtransport opfordres medlemsstaterne til at refundere hinanden på pro rata-basis. Den anmodende medlemsstat opkræver betaling af sine statsborgere. Kommissionen vil se undersøge, om de nuværende procedurer er tilfredsstillende.

„Konsulārās aizsardzības pamatnostādnes” atbalsta situāciju, ka dalībvalstis atlīdzina palīdzību sniegušajai valstij pragmātiskā veidā. Atpakaļnosūtīšanas gadījumos dalībvalstis tiek aicinātas atlīdzināt viena otrai, pamatojoties uz proporcionalitāti; palīdzību lūgusī dalībvalsts iekasē maksājumu no saviem valstspiederīgajiem. Komisija turpmāk pētīs, vai esošās procedūras ir pietiekamas.

Der vil blive set nærmere på muligheden for at oprette et system for kompensation mellem medlemsstaterne. Det kan sikre, at medlemsstaterne får refunderet udgifter i forbindelse med konsulær beskyttelse af en anden medlemsstats EU-borgere. Systemet bør være enkelt at administrere og effektivt.

Tiks pētīta iespēja izveidot kompensācijas sistēmu dalībvalstu starpā. Tā varētu sniegt dalībvalstīm atlīdzību par izmaksām, kas radušās, sniedzot konsulāro aizsardzību citas dalībvalsts pilsoņiem. Sistēmai vajadzētu būt viegli pārvaldāmai un iedarbīgai.

- Kommissionen vil overveje behovet for at forenkle procedurerne for udlæg (2009)

- Komisija apsvērs nepieciešamību vienkāršot finanšu maksājumu procedūras (2009. gadā).

- Der vil blive set nærmere på muligheden for at oprette et system for kompensation mellem medlemsstaterne (2009).

- Tiks pētīta iespēja izveidot kompensācijas sistēmu dalībvalstu starpā (2009. gadā).

Strukturer og ressourcer

5.3. Struktūras un resursi

Adskillige medlemsstater anvender samhusningsordninger[22] i tredjelande som et middel til at nedbringe udgifterne og forbedre koordineringen. I Dar es Salaam og Abuja deler Kommissionens delegationer lokaler med visse medlemsstater. Hver partner ejer og betaler sin del af bygningen, og de fælles udgifter deles på pro rata-basis.

Vairākas dalībvalstis kā izmaksu samazināšanas un koordinācijas uzlabošanas līdzekli izmanto vienošanās par kopīgu telpu izmantošanu[22].Daresalamā un Abudžā Komisijas delegācijas dala telpas ar atsevišķām dalībvalstīm. Katrai pusei pieder sava daļa no ēkas un tā veic maksājumus par savu daļu, bet kopējās izmaksas tiek sadalītas proporcionāli.

Oprettelsen af fælles kontorer, der er tilgængelige for alle EU-borgere, vil kompensere for den begrænsede konsulære tilstedeværelse i tredjelande, og disse kontorer kan dele lokaler med Kommissionens delegation. Udgifterne bør deles på pro rata-basis mellem de deltagerne medlemsstater på grundlag af de eksisterende ordninger. Ud over fordelene ved samhusning (økonomiske besparelser og øget gensidigt samarbejde) vil de fælles kontorer fungere på grundlag af en klar og gennemsigtig ordning for gensidig repræsentation. Dette system vil udgøre et skridt hen imod øget beskyttelse af EU-borgere i nød, da det vil fungere på alle tidspunkter og ikke kun i forbindelse med ekstraordinære begivenheder såsom konflikter eller naturkatastrofer. På den måde vil det supplere konceptet med en "ledende stat".

Apvienoto biroju izveide, kas pieejami visiem ES pilsoņiem, kompensētu ierobežoto konsulāro klātbūtni trešās valstīs, un tos varētu izvietot kopā ar Komisijas delegācijām. Izmaksas vajadzētu dalīt proporcionāli starp iesaistītajām dalībvalstīm, pamatojoties uz jau esošajām vienošanām. Papildu ieguvumam, ko sniegtu apvienoto telpu izmantošana (izmaksu ietaupījumi un paaugstināta savstarpējā sadarbība), apvienotie biroji darbotos, pamatojoties uz skaidru un caurskatāmu savstarpējās pārstāvniecības sistēmu. Šī sistēma būtu solis uz priekšu pretī aizsardzības paaugstināšanai ES pilsoņiem, kas nonākuši grūtībās, jo tā darbotos vienmēr nevis tikai ārkārtas gadījumos, kā konflikti vai dabas katastrofas. Šajā nozīmē, tā papildinātu „vadošās valsts” sadarbības modeli.

Kommissionen vil undersøge muligheden for som et pilotprojekt i samarbejde med medlemsstaterne at oprette et fælles kontor i et tredjeland, hvor kun få medlemsstater er repræsenteret. Kommissionen vil først undersøge, hvordan pilotprojektet skal fungere og tilrettelægges, hvorfra ressourcerne skal komme, og hvordan det skal finansieres og byrderne deles.

Komisija izpētīs iespēju sadarbībā ar dalībvalstīm kā izmēģinājuma projektu izveidot kopīgu biroju trešā valstī, kur pārstāvētas tikai dažas dalībvalstis. Komisija vispirms izpētīs jautājumus attiecībā uz izmēģinājuma projekta darbību, uzbūvi, resursiem, finansējumu un sloga dalīšanu. Pilnvarošanas sistēma jau pastāv, jo īpaši kopīgās vīzu politikas jomā, kurā ir sasniegts ievērojams progress ar Kopīgo konsulāro instrukciju palīdzību un, izveidojot pirmo ES „Kopējo vīzu pieteikumu centru” Moldovā. Pilnvarošanas sistēma jau pastāv, jo īpaši kopīgās vīzu politikas jomā, kurā ir sasniegts ievērojams progress ar Kopīgo konsulāro instrukciju palīdzību un, izveidojot pirmo ES „Kopējo vīzu pieteikumu centru” Moldovā. Tomēr ilgtermiņā varētu paredzēt šo abu ideju apvienošanu vienā kopīgā birojā, kas sniegtu plaša spektra konsulāros pakalpojumus, tostarp arī vīzu pieteikumu izskatīšanu.

Der findes allerede en stedfortræderordning, navnlig i forbindelse med den fælles visumpolitik, hvor der er gjort væsentlige fremskridt via de fælles konsulære instrukser og indvielsen af EU's første fælles visumansøgningscenter i Moldova. Det fælles visumansøgningscenters funktioner er på nuværende tidspunkt meget forskelligt fra dem, der er planlagt for de fælles kontorer. På lang sigt kan det dog påtænkes at samle de to i fælles kontorer, der kan yde en lang række konsulære tjenester, herunder behandling af visumansøgninger.

Ņemot vērā izmēģinājuma projekta novērtējuma rezultātus, kopīgos birojus varētu atvērt arī citās pasaules daļās.

Efter evalueringen af pilotprojektet kan de fælles kontorer udvides til andre områder i verden.

- Komisija ierosinās kā novērtējamu izmēģinājuma projektu sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot kopīgu biroju, ko vienā no reģioniem izvietotu kopā ar Komisijas delegāciju (2008. gadā).

- Kommissionen vil foreslå, at der som et pilotprojekt i samarbejde med medlemsstaterne oprettes et fælles kontor, der deler lokaler med Kommissionens delegation i en region, og at der foretages en evaluering heraf (2008).

5.4. Labāko prakses piemēru apmaiņa un mācības

Udveksling af bedste praksis og uddannelse

Sabiedriskajā apspriešanā apstiprinājās, ka pastāv nepieciešamība pārrunāt kopīgās problēmas, veicināt labāko prakses piemēru apmaiņu un atvieglot informācijas apmaiņu dažādo dalībnieku starpā. Komisija 2007. gada beigās rīkoja semināru, kura rezultāti kalpos par pamatojumu turpmākai rīcībai šajā jomā.

Den offentlige høring bekræftede behovet for at drøfte fælles problemer, fremme udveksling af bedste praksis og lette udvekslingen af oplysninger mellem forskellige aktører. Kommissionen afholdt ved udgangen af 2007 et seminar, og resultaterne heraf skal tjene som grundlag for fremtidige foranstaltninger på området.

- Komisija ir sarīkojusi semināru, lai noteiktu kopīgās problēmas un vajadzības šajā jomā (2007. gadā), tā mērķis ir veicināt labāko prakses piemēru apmaiņu un mācības (2008. gadā un turpmāk).

- Kommissionen afholdt et seminar for at få indkredset fælles problemer og behov på området (2007) med henblik på at lette udvekslingen af bedste praksis og uddannelse (fra 2008).

5.5. Trešo valstu iestāžu piekrišana

Tredjelandsmyndigheders samtykke

Prasība iegūt trešo valstu piekrišanu ir starptautisko tiesību vispārīgs princips. EKL 20. pants paredz, ka dalībvalstis „sāk starptautiskas sarunas, lai nodrošinātu šādu aizsardzību”. Ir izteikts viedoklis, ka vienpusējs paziņojums uzņemošajai valstij varētu būt pietiekams saskaņā ar Vīnes Konvencijas par konsulārajiem sakariem 8. pantu[23]. Tomēr šāda nepārprotama piekrišana palielinātu tiesisko noteiktību un piešķirtu Eiropas pilsonībai konkrētu nozīmi arī attiecībā pret trešām valstīm.

Kravet om, at der skal indhentes samtykke fra tredjelande, er en generel regel i international ret. I EF-traktatens artikel 20 fastsættes det, at medlemsstaterne "indleder de påkrævede internationale forhandlinger med henblik på at sikre denne beskyttelse". Det er blevet anført, at en unilateral meddelelse til den modtagende stat vil være tilstrækkeligt i overensstemmelse med artikel 8 i Wienerkonventionen om konsulære forbindelser[23] Et sådant udtrykkeligt samtykke vil imidlertid øge retssikkerheden og give EU-borgerskabet konkret betydning også over for tredjelande.

Komisija iesaka dalībvalstīm turpmākos divpusējos nolīgumos iekļaut piekrišanas klauzulu, saglabājot nepieciešamo elastību, lai ņemtu vērā katru atsevišķo sarunu īpašos apstākļus un varētu izskatīt katru gadījumu atsevišķi. Tāpat Komisija grasās ierosināt iekļaut piekrišanas klauzulu arī turpmākajos „jauktajos” nolīgumos, ko noslēgs Kopiena un tās dalībvalstis ar trešām valstīm.

I lyset af den fleksibilitet, der er nødvendig for at tage hensyn til de specifikke omstændigheder i forbindelse med hver forhandling og løse dette problem i hvert enkelt tilfælde, henstiller Kommissionen til medlemsstaterne, at de i fremtidige bilaterale aftaler med tredjelande medtager en bestemmelse om samtykke. Kommissionen har på samme måde til hensigt at foreslå, at der medtages en bestemmelse om samtykke i fremtidige "blandede" aftaler, som Fællesskabet og dets medlemsstater indgår med tredjelande.

Ilgtermiņā Komisija apsvērs arī iespēju iegūt trešo valstu piekrišanu, kas ļautu Eiropas Savienībai īstenot aizsardzību ar Komisijas delegāciju palīdzību. Kaut arī dalībvalstis ir primāri atbildīgas par savu pilsoņu aizsardzības nodrošināšanu, delegācijas varētu, saņemot Padomes atļauju, īstenot aizsardzību jautājumos, kas ir Kopienas kompetencē, saskaņā ar Pirmās instances tiesas praksi. [24]

På længere sigt vil Kommissionen også overveje muligheden for at indhente tredjelandes samtykke til at lade EU udøve denne beskyttelse via Kommissionens delegationer. Selv om det først og fremmest er medlemsstaterne, der har ansvaret for at sikre beskyttelsen af deres borgere, kan delegationer efter bemyndigelse fra Rådet yde beskyttelse i forbindelse med forhold, der falder ind under Fællesskabets kompetence i overensstemmelse med Førsteinstansrettens retspraksis[24].

- Komisija iesaka dalībvalstīm vienoties par piekrišanas klauzulas iekļaušanu divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka diplomātiskās un konsulārās iestādes aizsargā Eiropas Savienības pilsoņus (2007. gadā).

- Kommissionen henstiller, at medlemsstaterne får indføjet en bestemmelse om samtykke i bilaterale aftaler med tredjelande for at sikre de diplomatiske og konsulære myndigheders beskyttelse af EU-borgere (2007).

- Komisija grasās ieteikt vienoties par piekrišanas klauzulas iekļaušanu „jauktajos” nolīgumos ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka diplomātiskās un konsulārās iestādes aizsargā Eiropas Savienības pilsoņus (2008. gadā un turpmāk).

- Kommissionen har til hensigt at foreslå, at der søges indføjet en bestemmelse om samtykke i forbindelse med fremtidige "blandede" aftaler med tredjelande for sikre EU-borgernes diplomatisk og konsulær beskyttelse (fra 2008).

- Komisija apsvērs iespēju, ka Eiropas Savienība pati īsteno tās aizsardzību ar Komisijas delegāciju palīdzību gadījumos, kas ir Kopienas kompetencē (2009. gadā).

- Kommissionen vil overveje EU's mulighed for at yde beskyttelse gennem Kommissionens delegationer i forbindelse med forhold, der falder ind under Fællesskabets kompetence (2009).

6. Rīcības plāns 2007.-2009. gadam

HANDLINGSPLAN (2007-2009)

Rīcība 2007. gadā:

Foranstaltninger i 2007:

- Ieteikt dalībvalstīm iespiest EKL 20. panta tekstu pasēs.

- Henstilling til medlemsstaterne om at trykke EF-traktatens artikel 20 i pas.

- Rīkot informatīvu kampaņu.

- Fortsættelse af oplysningskampagnen.

- Rīkot semināru ar dalībvalstīm, lai izpētītu to vajadzības labāko prakses piemēru apmaiņai.

- Afholdelse af et seminar med medlemsstaterne for at undersøge deres behov for udveksling af bedste praksis.

- Ieteikt dalībvalstīm vienoties par standarta „piekrišanas klauzulu” turpmākos divpusējos līgumos ar trešām valstīm.

- Forslag om at medtage en "bestemmelse om samtykke" i bilaterale aftaler med tredjelande.

Rīcība 2008. gadā:

Foranstaltninger i 2008:

- Izveidot ES tīmekļa vietni par konsulāro aizsardzību.

- Oprettelse af et EU-websted om konsulær beskyttelse.

- Ieteikt dalībvalstīm pievienoties 1973.gada Līgumam par līķu transportēšanu.

- Henstilling til medlemsstaterne om at tiltræde konventionen af 1973 om transport af lig.

- Novērtēt dalībvalstu tiesiskā regulējuma un prakses konsulārās aizsardzības jomā atšķirību apjomu un būtību.

- Vurdering af omfanget og arten af forskellene i medlemsstaternes lovgivninger og praksis på området konsulær beskyttelse.

- Izvērtēt semināra rezultātus.

- Opfølgning af seminaret.

- Ierosināt izveidot kopīgu biroju trešā valstī kā izmēģinājuma projektu sadarbībā ar dalībvalstīm.

- Forslag om oprettelse af et fælles kontor i et tredjeland som et pilotprojekt i samarbejde med medlemsstaterne.

- Ierosināt vienoties par „piekrišanas klauzulu” jauktajos nolīgumos ar trešām valstīm.

- Forslag om indføjelse af en bestemmelse om samtykke i "blandede" aftaler med tredjelande.

Rīcība 2009. gadā:

Foranstaltninger i 2009:

- Sniegt informāciju par konsulārās aizsardzības jautājumiem pa tālruni.

- Telefoniske oplysninger om spørgsmål vedrørende konsulær beskyttelse.

- Izpētīt iespēju nodrošināt konsulāro aizsardzību tiem Eiropas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie.

- Undersøgelse af muligheden for at sikre konsulær beskyttelse af EU-borgeres familiemedlemmer, der er tredjelandsstatsborgere.

- Apsvērt, kādā veidā būtu iespējams vienkāršot mirstīgo atlieku atpakaļnosūtīšanas procedūras daudzpusēju starptautisko attiecību līmenī.

- Overvejelse af, hvordan procedurerne for hjemtransport af afdøde kan forenkles på multilateralt plan.

- Apsvērt nepieciešamību vienkāršot finanšu maksājumu procedūras.

- Overvejelse af behovet for at forenkle procedurerne for udlæg.

- Izpētīt iespēju izveidot kompensācijas sistēmu.

- Undersøgelse af mulighederne for at oprette en kompensationsordning.

- Apsvērt iespēju, ka Eiropas Savienība pati īsteno aizsardzību ar Komisijas delegāciju palīdzību gadījumos, kas ir Kopienas kompetencē.

- Overvejelse af EU's mulighed for at yde beskyttelse via Kommissionens delegationer i forbindelse med forhold, der falder ind under Fællesskabets kompetence.

[1] Padomes 2007. gada 23. marta dokuments Nr. 16838/06 par Prezidējošās valsts diplomātisko pārstāvniecību trešās valstīs, nav publicēts.

[1] Rådets dokument 16838/1/06 af 23.3.2007 om formandskabets diplomatiske repræsentation i tredjelande, ikke offentliggjort.

2 Ietekmes novērtējuma 2.2 un 2.8 punkts.

[2] Konsekvensanalysen, punkt 2.2. og 2.8.

3 Datubāze par iedzīvotājiem, tūrisma iedaļa. Dati ietver tikai atpūtas un biznesa ceļojumus, kas veikti 2005. gadā un ilguši vairāk nekā vienu dienu.

[3] Database om befolkningen, turistdelen. Dataene omfatter ferie- og forretningsrejser af mere end én dags varighed i 2005.

4 Eurobarometer Nr. 118, 2006. gada jūlijs.

[4] Eurobarometer nr. 118 fra juli 2006.

5 Ietekmes novērtējuma 2.2 punkts.

[5] Konsekvensanalysen, punkt 2.2.

6 Pēdējos gados ir izteikti vairāki priekšlikumi, kā uzlabot Eiropas Savienības spēju reaģēt krīzes situācijās. Viens piemērs ir 2006. gada 9. maijā iesniegtais Michel Barnier ziņojums „Veidojot Eiropas Civilās aizsardzības spēkus: Eiropas palīdzība”.

[6] Der er de seneste år blevet fremlagt adskillige initiativer for at forbedre EU's evne til at reagere i krisesituationer. Et eksempel er Michel Barniers rapport af 9. maj 2006 "For a European civil protection force: Europe aid".

7 OV L 314, 28.12.1995., 73. lpp.

[7] EFT L 314 af 28.12.1995, s. 73.

8 OV L 168, 16.07.1996., 4. lpp.

[8] EFT L 168 af 16.7.1996, s. 4.

9 Eiropas Savienības Padomes 2006. gada 2. jūnija Dokuments Nr. 10109/06.

[9] Rådets dokument 10109/06 af 2.6.2006.

10 COM(2006) 712 galīgā redakcija.

[10] KOM(2006) 712 endelig.

11 Atbildes uz Zaļo grāmatu ir pieejamas:

[11] Reaktionerne på grønbogen kan ses på:

http://ec.europa.eu/justice_home/news/consulting_public/news_consulting_public_en.htm

http://ec.europa.eu/justice_home/news/consulting_public/news_consulting_public_en.htm.

12 http://www.travel-voyage.consilium.europa.eu

[12] http://www.travel-voyage.consilium.europa.eu.

13 Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

[13] Jf. fodnote 6.

14 Dokuments Nr. 10551/06, 2006. gada 15. jūnijs.

[14] Rådets dokument 10551/06 af 15.6.2006.

15 www.travel-voyage.consilium.europa.eu

[15] www.travel-voyage.consilium.europa.eu.

16 „Prezidējošās valsts diplomātiskā pārstāvniecība trešās valstīs – 2007. gada pirmajā pusē”, Eiropas Savienības Padomes 2007. gada 23. marta dokuments Nr. 16838/1/06.

[16] "Formandskabets diplomatiske repræsentation i tredjelande – Første halvår af 2007", Rådets dokument 16838/1/06 af 23.3.2007.

17 Sk. pilnu 1. panta teksta projektu Starptautisko tiesību komisijas ziņojumā ANO, 2006. gads (A/61/10).

[17] Se hele teksten til udkastet til artikel 1 i rapporten fra 2006 fra FN's International Law Commission (A/61/10).

[2] Konsulārā aizsardzība ir valsts sniegts atbalsts un palīdzība personām ārvalstīs, kas ir vai nu šīs valsts valstspiederīgie, vai citas valsts valstspiederīgie, kam tā apņēmusies sniegt palīdzību. To sniedz konsulārās vai diplomātiskās iestādes.

[18] Med konsulær beskyttelse forstås en stats støtte og bistand til borgere i udlandet, enten dens egne statsborgere eller andre statsborgere, som den pågældende stat har aftalt at yde bistand til. Bistanden kan ydes af de konsulære eller diplomatiske myndigheder.

19 Sk. Ietekmes novērtējuma 5.3 punktu.

[19] Se konsekvensanalysen, punkt 5.3.

20 Sk., piemēram, Direktīvu 2004/38/EK, OV L 158, 30.04.2004., 77. lpp.

[20] Se f.eks. direktiv 2004/38/EF (EUT L 158 af 30.4.2004, s. 77).

21 Līgums par līķu transportēšanu, Strasbūra, 1973. gada 26. oktobris. Līgumu līdz šim ir ratificējusi 21 valsts, ieskaitot 15 ES dalībvalstis.

[21] Overenskomst om overførsel af lig, Strasbourg den 26.10.1973. Overenskomsten er hidtil blevet ratificeret af 21 stater, herunder 15 medlemsstater.

[3] Šāda situācija ir, piemēram, Abudžā, Ašhabadā, Daresalamā, Phenjanā, Kito, Reikjavīkā, Minskā un Kišiņevā.

[22] Det er tilfældet i f.eks. Abuja, Almaty, Ashgabat, Dar es Salaam, Pyongyang, Quito, Reykjavik, Minsk og Chisinau.

[4] Šis pants skan šādi: „Pēc uzņemošās valsts attiecīgas informēšanas nosūtošās valsts konsulārā iestāde drīkst veikt konsulārās funkcijas uzņemošajā valstī trešās valsts vārdā, ja uzņemošā valsts neiebilst.”

[23] I denne artikel fastsættes følgende "Efter behørig anmeldelse til modtagerstaten kan en af udsenderstatens konsulære repræsentationer varetage konsulære opgaver i modtagerstaten på en tredjestats vegne, medmindre modtagerstaten modsætter sig dette."

24 Lieta T-572/93.

[24] Sag T-572/93.