Rådets rammeafgørelse

Padomes pamatlēmums

af 13. juni 2002

(2002. gada 13. jūnijs)

om fælles efterforskningshold

par kopējām izmeklēšanas grupām

(2002/465/RIA)

(2002/465/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

RÅDET FOR DEN EUROPÆISKE UNION HAR -

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

under henvisning til traktaten om Den Europæiske Union, særlig artikel 34, stk. 2, litra b),

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Francijas Republikas, Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes ierosinājumu [1],

under henvisning til initiativ fra Kongeriget Belgien, Den Franske Republik, Kongeriget Spanien og Det Forenede Kongerige(1),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

under henvisning til udtalelse fra Europa-Parlamentet(2), og

tā kā:

ud fra følgende betragtninger:

(1) Viens no Savienības mērķiem ir nodrošināt pilsoņiem augsta līmeņa aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un šo mērķi var sasniegt, novēršot un apkarojot noziedzīgus nodarījumus ar ciešāku policijas, muitas iestāžu un citu dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, tajā pašā laikā ievērojot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus un tiesiskumu, uz ko balstās Savienība un kas ir vienots dalībvalstīs.

(1) Et af EU's mål er at give borgerne et højt tryghedsniveau i et område med frihed, sikkerhed og retfærdighed, og målet skal nås ved at forebygge og bekæmpe kriminalitet gennem et tættere samarbejde mellem medlemsstaternes politi, toldmyndigheder og andre kompetente myndigheder under overholdelse af menneskerettighederne og de grundlæggende frihedsrettigheder samt retsstatsprincippet, der alle er principper, som Unionen bygger på, og som medlemsstaterne har til fælles.

(2) Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē Tamperē aicināja nekavējoties izveidot Līgumā par Eiropas Savienību paredzētās kopējās izmeklēšanas grupas, uzsākot cīņu pret narkotiku un cilvēku tirdzniecību, kā arī terorismu.

(2) Det Europæiske Råd den 15.-16. oktober 1999 i Tammerfors opfordrede til, at der snarest oprettes fælles efterforskningshold som forudset i traktaten, i første omgang til bekæmpelse af narkotika- og menneskesmugling samt terrorisme.

(3) 13. pantā Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās [3], ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, paredzēti noteikumi par kopējo izmeklēšanas grupu izveidi un darbību.

(3) Artikel 13 i konventionen, udarbejdet af Rådet i henhold til artikel 34 i traktaten om Den Europæiske Union, om gensidig retshjælp i straffesager mellem Den Europæiske Unions medlemsstater(3) indeholder en bestemmelse om oprettelse af fælles efterforskningshold og deres opgaver.

(4) Padome mudina veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku šīs konvencijas ratifikāciju, bet ne vēlāk kā 2002. gadā.

(4) Det er Rådets udtrykkelige ønske, at der træffes de nødvendige foranstaltninger for, at denne konvention ratificeres snarest muligt og under alle omstændigheder i løbet af 2002.

(5) Padome atzīst, ka ir svarīgi ātri reaģēt uz Eiropadomes aicinājumu nekavējoties izveidot kopējās izmeklēšanas grupas.

(5) Rådet anerkender betydningen af at reagere hurtigt på Det Europæiske Råds opfordring til, at der snarest oprettes fælles efterforskningshold.

(6) Padome uzskata, ka, lai varētu pēc iespējas efektīvāk cīnīties pret starptautisko noziedzību, šajā brīdī Savienības līmenī ir jāpieņem noteikti juridiski saistoši akti par kopējām izmeklēšanas grupām, kas attiektos uz kopēju narkotiku un cilvēku tirdzniecības un terorisma izmeklēšanu.

(6) Rådet finder, at der nu er behov for at vedtage en specifik juridisk bindende retsakt på EU-plan om fælles efterforskningshold, som skal omfatte fælles efterforskning af såvel narkotika- og menneskesmugling som terrorisme, således at bekæmpelsen af international kriminalitet kan blive så effektiv som muligt.

(7) Padome šādu grupu izveidi cīņai pret teroristu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata par prioritāti.

(7) Rådet finder, at sådanne efterforskningshold først og fremmest bør have til opgave at bekæmpe terrorhandlinger.

(8) Grupas sastāvu, mērķi un darbības ilgumu nosaka dalībvalstis, kas to izveido.

(8) De medlemsstater, der opretter et efterforskningshold, bør træffe afgørelse om dets sammensætning, formål og varighed.

(9) Izveidojot grupu, dalībvalstis var iespēju robežās un saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem pieņemt lēmumu, ļaut iesaistīties grupas darbībā personām, kas nepārstāv dalībvalstu kompetentās iestādes, tai skaitā personām, kas pārstāv, piemēram, Eiropolu, Komisiju (OLAF), kā arī trešo valstu iestāžu pārstāvjiem un jo īpaši ASV tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem; Šādos gadījumos nolīgumā par grupas izveidi precizē jautājumus par šādu pārstāvju iespējamo atbildību.

(9) Når det er muligt og i overensstemmelse med gældende ret, bør de medlemsstater, der opretter et efterforskningshold, kunne beslutte, at personer, som ikke repræsenterer medlemsstaternes kompetente myndigheder, kan deltage i holdets arbejde, og at sådanne personer kan omfatte repræsentanter for f.eks. Europol, Kommissionen (OLAF) eller tredjelandes myndigheder, herunder navnlig repræsentanter for USA's retshåndhævende myndigheder. I sådanne tilfælde bør aftalen om oprettelse af efterforskningsholdet indeholde nærmere bestemmelser om et eventuelt ansvar for sådanne personer.

(10) Dalībvalsts teritorijā kopējā izmeklēšanas grupa darbojas saskaņā ar šajā dalībvalstī piemērojamajiem tiesību aktiem.

(10) Et fælles efterforskningshold bør operere inden for en medlemsstats område i overensstemmelse med gældende ret i den pågældende medlemsstat.

(11) Šis pamatlēmums neskar citus noteikumus vai kārtību par kopēju izmeklēšanas grupu izveidošanu vai darbību,

(11) Denne rammeafgørelse berører ikke andre eksisterende bestemmelser eller ordninger om oprettelse af fælles efterforskningshold og om sådanne holds opgaver -

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

VEDTAGET FØLGENDE RAMMEAFGØRELSE:

1. pants

Kopējas izmeklēšanas grupas

Artikel 1

1. Pēc savstarpējas vienošanās divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās iestādes var izveidot kopēju izmeklēšanas grupu konkrētam mērķim uz noteiktu laiku, ko var pagarināt pēc savstarpējas piekrišanas, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs, kuras ir izveidojušas šo grupu. Grupas sastāvu nosaka vienošanās.

Fælles efterforskningshold

Kopēju izmeklēšanas grupu var izveidot, ja:

1. Ved en fælles aftale kan de kompetente myndigheder i to eller flere medlemsstater med et bestemt formål og for et begrænset tidsrum, der kan forlænges efter fælles overenskomst, oprette fælles efterforskningshold med henblik på strafferetlig efterforskning i en eller flere af de medlemsstater, der opretter holdet. Sammensætningen af holdet fastsættes i aftalen.

a) dalībvalsts veiktā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana prasa smagu un rūpīgu darbu, iesaistot citas dalībvalstis;

Fælles efterforskningshold kan især oprettes,

b) vairākas dalībvalstis veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kurā lietas apstākļi prasa iesaistīto dalībvalstu saskaņotu rīcību.

a) hvis en medlemsstats efterforskning af strafbare handlinger nødvendiggør en vanskelig og krævende efterforskning, der har forbindelse til andre medlemsstater

Jebkura no attiecīgajām dalībvalstīm var iesniegt lūgumu izveidot kopēju izmeklēšanas grupu. Grupu izveido dalībvalstī, kurā ir paredzēts veikt izmeklēšanu.

b) hvis flere medlemsstater er i færd med at efterforske strafbare handlinger, der som følge af sagens omstændigheder kræver, at de berørte medlemsstater koordinerer og afstemmer deres indsats.

2. Papildus informācijai, kas minēta Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās 14. pantā, kā arī 37. pantā 1962. gada 27. jūnija Beniluksa līgumā, kas grozīts ar 1974. gada 11. maija protokolu, kopējas izmeklēšanas grupas izveidošanas lūgumi ietver priekšlikumus par grupas sastāvu.

En anmodning om oprettelse af et fælles efterforskningshold kan fremsættes af en hvilken som helst af de berørte medlemsstater. Holdet oprettes i en af de medlemsstater, hvor efterforskningen formodes at skulle finde sted.

3. Kopēja izmeklēšanas grupa to dalībvalstu teritorijā, kas ir izveidojušas grupu, darbojas saskaņā ar šādiem vispārējiem nosacījumiem:

2. Anmodninger om oprettelse af fælles efterforskningshold skal ud over de oplysninger, som er nævnt i de relevante bestemmelser i artikel 14 i den europæiske konvention om gensidig retshjælp i straffesager og artikel 37 i Benelux-traktaten af 27. juni 1962, som ændret ved protokollen af 11. maj 1974, indeholde forslag til sammensætning af holdet.

a) grupas vadītājs ir tās kompetentās iestādes pārstāvis, kas piedalās kriminālizmeklēšanā un atrodas dalībvalstī, kurā darbojas grupa. Grupas vadītājs rīkojas savas kompetences robežās saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Et fælles efterforskningshold opererer på de medlemsstaters område, som opretter holdet, på følgende generelle betingelser:

b) Grupa veic savu darbību saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā darbojas. Grupas locekļi veic savus uzdevumus a) apakšpunktā minētās personas vadībā, ņemot vērā nosacījumus, kurus viņu pārstāvētās iestādes ir iekļāvušas nolīgumā par grupas izveidošanu.

a) Holdet ledes af en repræsentant for den kompetente myndighed, der deltager i den strafferetlige efterforskning, fra den medlemsstat, hvor holdet opererer. Holdets leder handler inden for sine beføjelser i henhold til national ret.

c) Dalībvalsts, kurā darbojas šī grupa, veic visus vajadzīgos organizatoriskos pasākumus, lai grupa varētu darboties.

b) Holdet udfører sine opgaver i overensstemmelse med national ret i den medlemsstat, hvor det opererer. Medlemmerne af holdet udfører deres opgaver under ledelse af den person, som er omhandlet i litra a), under hensyn til de betingelser, der er fastlagt af deres egne myndigheder i aftalen om oprettelse af holdet.

4. Šajā pamatlēmumā kopējās izmeklēšanas grupas dalībniekus, kuri nav no dalībvalsts, kurā darbojas grupa, sauc par "norīkotiem" darbam grupā.

c) Den medlemsstat, hvor holdet opererer, træffer de nødvendige organisatoriske foranstaltninger for opgaverne.

5. Kopējās izmeklēšanas grupā norīkotajiem dalībniekiem ir tiesības piedalīties izmeklēšanas darbībās dalībvalstī, kurā notiek darbība. Tomēr grupas vadītājs konkrētu iemeslu dēļ var nolemt citādi saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, kurā grupa darbojas.

4. Medlemmer af det fælles efterforskningshold, der kommer fra andre medlemsstater end den medlemsstat, hvor holdet opererer, betegnes i denne rammeafgørelse som medlemmer, der er "udlånt" til holdet.

6. Kopējās izmeklēšanas grupā norīkotajiem dalībniekiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā grupa darbojas, grupas vadītājs var uzticēt uzdevumu veikt noteiktas izmeklēšanas darbības, ja to apstiprina kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā notiek darbība, un norīkotāja dalībvalsts.

5. Medlemmer, der er udlånt til det fælles efterforskningshold, har ret til at være til stede, når der træffes efterforskningsmæssige foranstaltninger i den medlemsstat, hvor holdet opererer. Holdets leder kan dog af særlige grunde i overensstemmelse med national ret i den medlemsstat, hvor holdet opererer, træffe anden afgørelse.

7. Ja kopējai izmeklēšanas grupai jāveic izmeklēšanas darbības vienā no dalībvalstīm, kas ir piedalījusies grupas izveidošanā, tie grupas locekļi, ko šī dalībvalsts ir norīkojusi, var lūgt savas kompetentās iestādes veikt šīs darbības. Minētajā dalībvalstī šo darbību veikšanu izskata saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemērotu, ja tās būtu nepieciešamas izmeklēšanai attiecīgajā dalībvalstī.

6. Et medlem, der er udlånt til det fælles efterforskningshold, kan i overensstemmelse med national ret i den medlemsstat, hvor holdet opererer, af holdets leder få til opgave at gennemføre visse efterforskningsmæssige foranstaltninger, for så vidt dette er blevet godkendt af de kompetente myndigheder i den medlemsstat, hvor holdet opererer, og i den medlemsstat, der har udlånt medlemmet.

8. Ja kopējai izmeklēšanas grupai ir vajadzīga tādas dalībvalsts palīdzība, kura nav piedalījusies grupas izveidošanā, vai trešās valsts palīdzība, tās valsts kompetentās iestādes, kurā notiek darbība, var lūgt palīdzību citas attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar atbilstošajiem dokumentiem vai kārtību.

7. Hvis et fælles efterforskningshold finder det nødvendigt at træffe efterforskningsmæssige foranstaltninger i en af de medlemsstater, der har oprettet holdet, kan de medlemmer, der er udlånt til holdet af den pågældende medlemsstat, anmode denne stats kompetente myndigheder om at træffe disse foranstaltninger. Foranstaltningerne vurderes i den pågældende medlemsstat på samme måde, som hvis der blev anmodet om dem i forbindelse med en national efterforskning.

9. Saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem savas kompetences robežās kopējās izmeklēšanas grupas dalībnieks var sniegt grupai informāciju, kas pieejama dalībvalstī, kura viņu norīkojusi piedalīties grupas veiktajā kriminālizmeklēšanā.

8. Hvis et fælles efterforskningshold har brug for bistand fra andre medlemsstater end dem, der har oprettet holdet, eller fra et tredjeland, kan anmodningen om bistand fremsættes af de kompetente myndigheder i den medlemsstat, hvor holdet opererer, over for de kompetente myndigheder i den anden berørte stat i overensstemmelse med de relevante instrumenter eller aftaler.

10. Informāciju, kuru grupas dalībnieks vai norīkotais dalībnieks ir likumīgi ieguvis, darbojoties kopējā izmeklēšanas grupā, un kura citādi nav pieejama attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, var izmantot:

9. Et medlem af et fælles efterforskningshold kan i overensstemmelse med den nationale ret, som vedkommende er underlagt, og inden for sine beføjelser give holdet oplysninger, som er tilgængelige i den medlemsstat, hvorfra vedkommende er udlånt, med henblik på den strafferetlige efterforskning, som holdet foretager.

a) mērķim, ar kādu ir izveidota grupa;

10. Oplysninger, som et medlem eller et medlem, der er udlånt til holdet, retmæssigt er kommet i besiddelse af i forbindelse med sin deltagelse i et fælles efterforskningshold, og som ikke på anden vis er tilgængelige for de kompetente myndigheder i de berørte medlemsstater, må anvendes:

b) lai atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un sauktu par tiem pie atbildības, ja iepriekš ir saņemta tās dalībvalsts piekrišana, kurā informācija ir iegūta. Minēto piekrišanu var nedot tikai tad, ja šādas informācijas izmantošana apdraudētu kriminālizmeklēšanu attiecīgajā dalībvalstī un ja tās sakarā šī dalībvalsts varētu atteikties sniegt savstarpēju palīdzību;

a) til de formål, der lå til grund for oprettelsen af holdet

c) lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai, un neskarot b) apakšpunktu, ja pēc tam uzsāk kriminālizmeklēšanu;

b) med forbehold af forudgående samtykke fra den medlemsstat, hvor oplysningerne blev stillet til rådighed, til at afsløre, efterforske og forfølge andre strafbare handlinger. Et sådant samtykke kan kun nægtes i de tilfælde, hvor en sådan anvendelse ville bringe en strafferetlig efterforskning i den pågældende medlemsstat i fare, eller hvor denne medlemsstat ville kunne afslå gensidig retshjælp

d) citiem mērķiem, ciktāl par to vienojas dalībvalstis, kas izveidojušas grupu.

c) til at afværge en umiddelbar, alvorlig trussel mod den offentlige sikkerhed, jf. dog litra b), forudsat at der efterfølgende indledes en strafferetlig efterforskning

11. Šis pamatlēmums neskar citus noteikumus vai kārtību par kopēju izmeklēšanas grupu izveidošanu vai darbību.

d) til andre formål, i den udstrækning dette er aftalt mellem de medlemsstater, der har oprettet holdet.

12. Ciktāl to atļauj attiecīgo dalībvalstu tiesību akti vai jebkura to starpā piemērojama juridiska akta noteikumi, var vienoties par kārtību, kādā grupas darbībā iesaistās personas, kas nav to dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvji, kuras izveidojušas kopējo izmeklēšanas grupu. Minētās personas, piemēram, var būt to iestāžu amatpersonas, kuras izveidotas, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienību. Tiesības, ko grupas dalībniekiem vai norīkotajiem dalībniekiem piešķir, pamatojoties uz šo pamatlēmumu, uz šīm personām neattiecas, ja vien vienošanās neparedz citādi.

11. Denne rammeafgørelse berører ikke andre eksisterende bestemmelser eller ordninger om oprettelse af fælles efterforskningshold og om sådanne holds opgaver.

2. pants

12. I den udstrækning der er hjemmel herfor i den nationale ret i de berørte medlemsstater eller i eventuelle juridiske instrumenter, der finder anvendelse mellem dem, kan det aftales, at andre end repræsentanter for de kompetente myndigheder i de medlemsstater, der opretter det fælles efterforskningshold, kan deltage i holdets arbejde. Der kunne f.eks. være tale om embedsmænd fra organer, der er oprettet i medfør af traktaten. De rettigheder, der ved denne rammeafgørelse tilkendes medlemmer af holdet eller medlemmer, der er udlånt til holdet, gælder ikke for sådanne personer, medmindre andet udtrykkeligt er aftalt.

Amatpersonu kriminālatbildība

Attiecībā uz nodarījumiem, kas izdarīti pret amatpersonām vai ko amatpersonas pašas ir izdarījušas 1. pantā minētās darbības laikā, amatpersonas, kas nav no dalībvalsts, kurā notiek darbība, uzskata par tās dalībvalsts amatpersonām, kurā notiek darbība.

Artikel 2

3. pants

Strafferetligt ansvar

Amatpersonu civiltiesiskā atbildība

Under de i artikel 1 omhandlede opgaver sidestilles embedsmænd fra en anden medlemsstat end den medlemsstat, hvor opgaven udføres, med embedsmænd fra sidstnævnte medlemsstat for så vidt angår eventuelle strafbare handlinger, der begås mod eller af dem.

1. Ja saskaņā ar 1. pantu dalībvalsts amatpersonas darbojas citā dalībvalstī, pirmā dalībvalsts atbild par visiem kaitējumiem, ko šīs amatpersonas nodarījušas savas darbības laikā, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras teritorijā viņas darbojas.

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir nodarīti 1. punktā minētie kaitējumi, novērš šos kaitējumus saskaņā ar nosacījumiem, kurus piemēro šīs valsts amatpersonu nodarītiem kaitējumiem.

Artikel 3

3. Dalībvalsts, kuras amatpersonas ir nodarījušas kaitējumu kādai personai citas dalībvalsts teritorijā, pilnībā atlīdzina šai dalībvalstij visas summas, ko tā izmaksājusi cietušajiem vai viņu pilnvarotajām personām.

Civilretligt ansvar

4. Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām pusēm un izņemot 3. punktu, katra dalībvalsts 1. punktā paredzētajā gadījumā nepieprasa atlīdzību par citas dalībvalsts nodarītajiem kaitējumiem.

1. Når en medlemsstats embedsmænd udfører opgaver på en anden medlemsstats område efter artikel 1, er førstnævnte medlemsstat ansvarlig for den skade, de måtte forvolde under udførelsen af deres opgaver, i overensstemmelse med den nationale ret i den medlemsstat, på hvis område de opererer.

4. pants

2. Den medlemsstat, på hvis område den i stk. 1 nævnte skade forvoldes, erstatter disse skader på samme måde som skader forvoldt af dens egne embedsmænd.

Īstenošana

3. Den medlemsstat, hvis embedsmænd har forvoldt skader på en anden medlemsstats område, skal godtgøre alle de beløb, som sidstnævnte medlemsstat har udbetalt i skadeserstatning til skadelidte eller disses retssuccessorer.

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai līdz 2003. gada 1. janvārim saskaņotu šī pamatlēmuma noteikumus.

4. Bortset fra de i stk. 3 nævnte tilfælde giver den enkelte medlemsstat i det tilfælde, der er nævnt i stk. 1, afkald på at kræve skadeserstatninger godtgjort af en anden medlemsstat, dog med forbehold af eventuelle rettigheder over for tredjemand.

2. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstus, ar kuriem to tiesībās iekļauj saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Pamatojoties uz šo un citu informāciju, Komisija līdz 2004. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par šā pamatlēmuma darbību. Padome novērtē, kā dalībvalstis panākušas atbilstību šim pamatlēmumam.

5. pants

Artikel 4

Stāšanās spēkā

Gennemførelse

Šis pamatlēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Oficiālajā Vēstnesī. Tas zaudē spēku, kad visās dalībvalstīs ir stājusies spēkā Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

1. Medlemsstaterne træffer de nødvendige foranstaltninger til at efterkomme denne rammeafgørelse senest den 1. januar 2003.

2. Medlemsstaterne meddeler Generalsekretariatet for Rådet og Kommissionen teksten til de retsforskrifter, som de udsteder for at gennemføre de forpligtelser, der følger af denne rammeafgørelse, i national ret. På baggrund heraf og andre oplysninger aflægger Kommissionen senest den 1. juli 2004 rapport til Rådet om denne rammeafgørelses virkninger. Rådet undersøger, i hvilket omfang medlemsstaterne har efterkommet rammeafgørelsen.

Luksemburgā, 2002. gada 13. jūnijā

Padomes vārdā —

Artikel 5

priekšsēdētājs

Ikrafttræden

M. Rajoy Brey

Denne rammeafgørelse træder i kraft på dagen for offentliggørelsen i EF-Tidende. Dens virkning ophører, når konventionen om gensidig retshjælp i straffesager mellem Den Europæiske Unions medlemsstater er trådt i kraft i samtlige medlemsstater.

[1] OV C 295, 20.10.2001., 9. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 13. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

Udfærdiget i Luxembourg, den 13. juni 2002.

[3] OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

På Rådets vegne

M. Rajoy Brey

Formand

(1) EFT C 295 af 20.10.2001, s. 9.

(2) Udtalelse afgivet den 13.11.2001 (endnu ikke offentliggjort i EFT).

(3) EFT C 197 af 12.7.2000, s. 1.