Priekšlikums Padomes ieteikums Portugālei nolūkā novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju /* SEC/2005/0994 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 20.7.2005 SEC(2005) 994 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES IETEIKUMS PORTUGĀLEI nolūkā novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju (iesniegusi Komisija) Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Portugāli 2005. gada 9. jūnijā Portugāle iesniedza jaunāko atjauninājumu savai stabilitātes programmai, kas aptver laika posmu no 2005. līdz 2009. gadam. Kā liecina šis atjauninājums, tiek plānots, ka valsts budžeta deficīts laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam pārsniegs Līgumā noteikto atsauces vērtību 3% no IKP. Konkrēti, pēc tam, kad faktiskais deficīts 2004. gadā tika uzrādīts 2,9%[1], Portugāle 2005. gadā plāno valsts budžeta deficītu 6,2% no IKP, ko 2006. gadā paredzēts samazināt uz 4,8%, 2007. gadā – uz 3,9%, un 2008. gadā – uz 2,8%. Šajos pašos gados paredzams, ka parāda attiecība pret IKP turpinās pieaugt no 2004. gadā uzrādītajiem 61,9% līdz maksimumam 67,8% no IKP 2007. gadā. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru regulē Līguma 104. pants un Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa.[2] Veicot novērtējumu, Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā 2005. gada 20. marta Ecofin ziņojumu Eiropadomei „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”, ko pēdējā vizēja 2005. gada 22. martā[3]. Komisijas ziņojums saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu liecināja, ka nav izpildītas Līgumā noteiktās prasības ne attiecībā uz deficīta, ne parāda kritērijiem. Līguma 104. panta 4. punktā teikts, ka „114. pantā paredzētā komiteja (t.i., Ekonomikas un finanšu komiteja) izstrādā atzinumu par Komisijas ziņojumu.” Savā 2005. gada 4. jūlija atzinumā Komiteja secināja, ka „plānotās budžeta tendences Portugālē 2005. gadā ir tādas, ka netiek ievēroti abi 104. panta 2. punktā minētie kritēriji”. Konkrēti, Komiteja uzskatīja, ka 2005. gadam plānotais deficīts 6,2% no IKP – nav tuvu atsauces vērtībai 3% no IKP un nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai izņēmuma kārtā un uz laiku, turklāt valsts parāds pārsniedz atsauces vērtību 60% no IKP un paredzams, ka nākamo divu gadu laikā procentuālā attiecība pret IKP pieaugs. Komiteja arī norādīja, ka ekonomiskās prognozes nākamajiem diviem trim gadiem joprojām ir pieticīgas, un pauda bažas par strukturālā deficīta augsto līmeni un tendencēm. Ekonomikas un finanšu komiteja izskatīja visu pārējos būtiskos faktorus, taču nolēma, ka savā novērtējumā šos faktorus neņems vērā. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu un balstoties uz Komitejas atzinumu, ir secinājusi, ka Portugālē ir pārmērīgs budžeta deficīts. Šis atzinums, ko Komisija pieņēmusi 2005. gada 20. jūlijā, ir adresēts Padomei saskaņā ar Līguma 104. panta 5. punktu. Komisija ir arī nākusi klajā ar ieteikumu Padomes lēmumam par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Portugālē saskaņā ar 104. panta 6. punktu. Turklāt saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu Komisija ar šo iesniedz Padomei ieteikumu par Padomes ieteikumu, kas adresējams Portugālei nolūkā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Pārmērīga deficīta novēršana Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 teikts, ka „Padomes ieteikums [...] nosaka termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kam jābūt pilnībā novērstam nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi”. Portugāles gadījumā pārmērīgā deficīta novēršanai būtu jābūt pabeigtai līdz 2006. gadam, izņemot īpašu apstākļu gadījumā. Savā 2005. gada 20. marta ziņojumā Padome piekrita, ka, nosakot, vai pastāv īpaši apstākļi, jāņem vērā līdzsvarots citu būtisku faktoru vispusīgs novērtējums. Nosakot, vai pastāv īpaši apstākļi, ir jāņem vērā tālāk minētie aspekti. Portugāles gadījumā šķiet svarīgi ātri novērst pārmērīgo deficītu, ņemot vērā augsto strukturālā deficīta līmeni (cikliski koriģētais deficīts, atņemot ārkārtas un citus pagaidu pasākumus) un augsto parāda attiecību pret IKP, kā arī ievērojot, ka ilgstoša budžeta nelīdzsvarotība nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos un galu galā – kopprodukta pieaugumu. Iepriekšējos gados Portugāles budžeta situācija ir pakāpeniski un ievērojami pasliktinājusies. Īpaši strukturālā primārā bilance ir samazinājusies no stāvokļa tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu deviņdesmito gadu otrajā pusē līdz vidējam deficītam aptuveni 1,5 % apmērā no IKP kopš 2001. gada (tajā pašā laikā vidējais strukturālais deficīts palielinājās no 3,75% no IKP uz 4,5%). Šī tendence valstij nozīmē ievērojamu risku, tādējādi radot nepieciešamību panākt noturīgu valsts finanšu uzlabošanos. Tomēr, nosakot korekciju gaitu, ir jāņem vērā arī pašreizējā ekonomiskā situācija un nepieciešamo budžeta korekciju apmērs. Lai gan Portugāles gadījumā izaugsmes nodrošināšanai vidējā termiņā ir būtiski svarīgi panākt budžeta konsolidāciju, jo īpaši, ja izaugsmes struktūra ir pareiza un stiprina uzticēšanos, pārmērīgi centieni pārāk īsā laika posmā var izrādīties ekonomiski pārlieku dārgi, īpaši apzinoties pašreizējo ciklisko vājumu. Ekonomikas pieaugums kopš 2000. gada ir strauji samazinājies, līdz 2003. gadā skaidri kļuva negatīvs. Līdztekus ar pieauguma tempa samazināšanos bija vērojams potenciālā ražošanas apjoma pieauguma kritums, kam par iemeslu bija vairākas savstarpēji pastiprinošas strukturāla vājuma parādības. Mērens pozitīvs pieaugums ekonomikā bija atkal vērojams 2004. gadā un sagaidāms, ka turpmākajos gados tas saglabāsies pakāpenisks, tomēr ar tendenci pieaugt. Kā liecina Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājuma dati, pēc tam, kad 2004. gadā uzrādītais deficīts bijis 2,9% no IKP, 2005. gadā plānotā deficīta attiecība pret IKP ir 6,2% no IKP, jau balstoties uz korekciju paketi aptuveni 0,6% apmērā no IKP, ko pieņēma 2005. gada vidū. Pieņemot, ka 2005. gadā netiek veikti nekādi papildu pasākumi un saskaņā ar Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājumu, IKP pieaugumam palielinoties no 0,8% 2005. gadā līdz 1,4 % 2006. gadā, lai 2006. gadā deficīts nepārsniegtu 3 %, būtu nepieciešamas strukturālas korekcijas gandrīz 3% apmērā no IKP salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kopumā, ņemot vērā pašreizējo ciklisko vājumu Portugālē un nepieciešamo korekciju apmēru, lai panāktu, ka līdz 2006. gadam deficīts nepārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, šķiet, ka pastāv īpaši apstākļi un ka ir pamatoti pārmērīgā deficīta novēršanas termiņu pagarināt tālāk par 2006. gadu. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka Portugāles varas iestādes īsteno noturīgu, kaut arī pakāpenisku, korekciju stratēģiju, vairs nepaļaujoties uz apjomīgiem vienreizējiem pasākumiem. Turklāt šajā gadījumā pārmērīgā valsts budžeta deficīta konstatēšanas un esamības gads sakrīt, ņemot vērā, ka konstatēšana notikusi, balstoties uz plānotajiem, nevis faktiskajiem datiem, kas kļūst pieejami tikai nākamajā gadā. Šāda agra pārmērīga valsts budžeta deficīta konstatēšana un tai sekojoša paātrināta procedūra ir arī jāņem vērā. To ņemot vērā, ir lietderīgi apsvērt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu vidējā termiņā. Stabilitātes programmas atjauninājums, ko Portugāle iesniedza 2005. gada jūnijā, un Padomes atzinums par to, veido pamatu šim ieteikumam attiecībā uz pārmērīgā budžeta deficīta korekciju gaitu. Lai korekciju gaita būtu ticama, Portugāles valdībai būtu: (i) jāierobežo fiskālās situācijas pasliktināšanās 2005. gadā, strikti īstenojot koriģējošos pasākumus, kādi paziņoti stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājumā. Pieņemot, ka IKP pieaugums 2005. gadā būs 0,8%, tas novestu pie nominālā deficīta, augstākais, 6,2% apmērā no IKP, un (ii) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu noturīgu un manāmu strukturālā deficīta korekciju, sperot ļoti būtisku soli 2006. gadā, proti, samazinot to par aptuveni 1,5% no IKP, kam turpmāk katru gadu sekotu ievērojams samazinājums par vismaz 0,75% no IKP, līdz pārmērīgais budžeta deficīts būtu novērsts. Ja īstenosies Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājuma prognozes un IKP pieaugums atgūsies līdz 1,4% 2006. gadā, 2,2% 2007. gadā un 2,6% 2008. gadā, iepriekš norādītā apjoma strukturālās korekcijas rezultātā valsts budžeta deficīta attiecība 2006. gadā būtu 4,8% no IKP un nedaudz zem 4% un 3% attiecīgi 2007. un 2008. gadā. Korekcija jāpanāk, strikti īstenojot nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu un kontrolētu valsts izdevumu dinamiku un uzlabotu nodokļu iekasēšanu, izmantojot katru izdevību paātrināt budžeta deficīta samazināšanu, jo īpaši, cik iespējams drīz izveidojot rezerves, lai reaģētu uz ietekmi, kādu uz budžetu atstātu lēnāks pieaugums nekā paredzēts, to visu skatot no valsts finanšu kvalitātes un noturīguma uzlabošanas viedokļa. Turklāt budžeta korekcija jāietver visaptverošā reformu stratēģijā, kas aptvertu valsts pārvaldes un privātā sektora sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu ar mērķi atrisināt dziļi sakņotās strukturālās problēmas, kas traucējušas Portugāles ekonomikai vairākus gadus, kā tas tika uzsvērts arī ziņojumā saskaņā ar 104. panta 3. punktu, ko Komisija apstiprināja 22. jūnijā. Stabilitātes programmas atjauninājumā, kas jāpieņem līdz 2005. gada beigām, jāapsver lielāka korekciju koncentrācija perioda sākumā, ja tas šķiet nepieciešams, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai noteikto mērķu sasniegšanu. Augstais valsts parāda līmenis un tā tendence pieaugt kopš 2001. gada ir pamats satraukumam. Zema potenciālā kopprodukta pieauguma kontekstā, lai nodrošinātu, ka valsts kopējā parāda attiecība samazinās pietiekami un ka tā pietiekami ātri tuvojas atsauces vērtībai, būtu, cik iespējams, drīz jāpanāk atbilstošs primārā pārpalikuma līmenis. Turklāt īpaši svarīgi būtu līdztekus tīrajam aizņēmumam pievērsties citiem faktoriem, kas ietekmējuši parāda līmeņa izmaiņas, jo īpaši izvairoties no parādu palielinošiem finanšu darījumiem. Visbeidzot, kaut gan jaunākie pārskatījumi valsts uzskaites datos ir bijuši nelieli un tiem nav bijusi nozīmīga ietekme uz galvenajiem datiem, šo pārskatījumu būtība un pašreizējais institucionālo pienākumu sadalījums liecina, ka nepieciešams tālāk uzlabot valsts uzskaites datu apstrādi. Priekšlikums PADOMES IETEIKUMS PORTUGĀLEI nolūkā novērst pārmērīga valsts budžeta deficīta situāciju EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 7. punktu, ņemot vērā Komisijas ieteikumu[4], tā kā (1) Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta. (2) Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu. (3) Ecofin 2005. gada 20. marta ziņojumā Eiropadomei „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”, ko pēdējā vizēja 2005. gada 22. martā, apstiprināts, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts ir būtiska Ekonomikas un monetārās savienības makroeknomiskās sistēmas sastāvdaļa, un sniegti priekšlikumi tā piemērošanas stiprināšanai un precizēšanai. (4) Padome saskaņā ar 104. panta 6. punktu [2005. gada xx xx] ir nolēmusi, ka Portugālē ir pārmērīgs budžeta deficīts. (5) Nolemjot, ka Portugālē ir pārmērīgs budžeta deficīts, Padomei saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. pantu vienlaikus jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij ieteikumi par minētās situācijas novēršanu noteiktajā termiņā. Padomes ieteikumā jānosaka, augstākais, četru mēnešu termiņš, kurā Portugālei ir efektīvi jārīkojas nolūkā novērst pārmērīgo deficītu, kā arī jānosaka termiņš pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, kam jābūt pabeigtai nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi. Padome 2005. gada 20. martā vienojās, ka, nosakot, vai pastāv īpaši apstākļi, jāņem vērā līdzsvarots citu būtisku faktoru novērtējums. (6) Nosakot, vai pastāv īpaši apstākļi, ir jāņem vērā tālāk minētie aspekti. (7) Portugāles gadījumā šķiet svarīgi ātri novērst pārmērīgo deficītu, ņemot vērā augsto strukturālā deficīta līmeni (cikliski koriģētais deficīts, atņemot ārkārtas un citus pagaidu pasākumus) un augsto parāda attiecību pret IKP, kā arī ievērojot, ka ilgstoša budžeta nelīdzsvarotība nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos un galu galā – kopprodukta pieaugumu. Iepriekšējos gados Portugāles budžeta situācija ir pakāpeniski un ievērojami pasliktinājusies. Īpaši primārā bilance ir strauji samazinājusies no stāvokļa tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu deviņdesmito gadu otrajā pusē līdz vidējam deficītam aptuveni 1,5 % apmērā no IKP kopš 2001. gada. Šī tendence valstij nozīmē ievērojamu risku, tādējādi radot nepieciešamību panākt noturīgu valsts finanšu uzlabošanos. Tomēr, nosakot korekciju gaitu, ir jāņem vērā arī pašreizējā ekonomiskā situācija un nepieciešamo budžeta korekciju apmērs. Lai gan Portugāles gadījumā izaugsmes nodrošināšanai vidējā termiņā ir būtiski svarīgi panākt budžeta konsolidāciju, jo īpaši, ja izaugsmes struktūra ir pareiza un stiprina uzticēšanos, pārmērīgi centieni pārāk īsā laika posmā var izrādīties ekonomiski pārlieku dārgi, īpaši apzinoties pašreizējo ciklisko vājumu. (8) Ekonomikas pieaugums kopš 2000. gada ir strauji samazinājies, līdz 2003. gadā skaidri kļuva negatīvs. Līdztekus ar pieauguma tempa samazināšanos bija vērojams potenciālā ražošanas apjoma pieauguma kritums, kam par iemeslu bija vairākas savstarpēji pastiprinošas strukturāla vājuma parādības. Mērens pozitīvs pieaugums ekonomikā bija atkal vērojams 2004. gadā un sagaidāms, ka turpmākajos gados tas saglabāsies pakāpenisks, tomēr ar tendenci pieaugt. Kā liecina Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājuma dati, pēc tam, kad 2004. gadā uzrādītais deficīts bijis 2,9% no IKP, 2005. gadā plānotā deficīta attiecība pret IKP ir 6,2% no IKP, jau balstoties uz korekciju paketi aptuveni 0,6% apmērā no IKP, ko pieņēma 2005. gada vidū. Pieņemot, ka 2005. gadā netiek veikti nekādi papildu pasākumi līdz 1,4 % 2006. gadā, lai 2006. gadā deficīts nepārsniegtu 3 %, būtu nepieciešamas strukturālas korekcijas gandrīz 3% apmērā no IKP salīdzinājumā ar 2005. gadu. (9) Kopumā, ņemot vērā pašreizējo ciklisko vājumu Portugālē un nepieciešamo korekciju apmēru, lai panāktu, ka līdz 2006. gadam deficīts nepārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP, šķiet, ka pastāv īpaši apstākļi un ir pamatoti pārmērīgā deficīta novēršanas termiņu pagarināt tālāk par 2006. gadu. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka Portugāles varas iestādes īsteno noturīgu, kaut arī pakāpenisku, korekciju stratēģiju, vairs nepaļaujoties uz apjomīgiem vienreizējiem pasākumiem. Turklāt šajā gadījumā pārmērīgā valsts budžeta deficīta konstatēšanas un esamības gads sakrīt, ņemot vērā, ka konstatēšana notikusi balstoties uz plānotajiem, nevis faktiskajiem datiem, kas kļūst pieejami tikai nākamajā gadā. Šāda agra pārmērīga valsts budžeta deficīta konstatēšana un tai sekojoša paātrināta procedūra ir arī jāņem vērā. To ņemot vērā, ir lietderīgi apsvērt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu vidējā termiņā. Stabilitātes programmas atjauninājums, ko Portugāle iesniedza 2005. gada jūnijā, un Padomes atzinums par to, veido pamatu šim ieteikumam attiecībā uz pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas gaitu. (10) Kopumā Padomes viedoklis ir tāds, ka ar budžeta konsolidācijas pasākumiem jānodrošina valsts budžeta bilances noturīga uzlabošanās, kas tiktu virzīta uz valsts finanšu kvalitātes un ekonomikas izaugsmes potenciāla stiprināšanu. Portugāles gadījumā pārmērīga budžeta deficīta novēršana jāietver visaptverošā reformu stratēģijā, kas aptvertu valsts pārvaldes un privātā sektora sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu ar mērķi atrisināt dziļi sakņotās strukturālās problēmas, kas traucējušas Portugāles ekonomikai vairākus gadus. (11) A credible adjusLai korekciju gaita būtu ticama, Portugāles valdībai būtu: (i) jāierobežo fiskālās situācijas pasliktināšanās 2005. gadā, strikti īstenojot koriģējošos pasākumus, kādi paziņoti stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājumā. Pieņemot, ka IKP pieaugums 2005. gadā būs 0,8%, tas novestu pie nominālā deficīta, augstākais, 6,2% apmērā no IKP, un (ii) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu noturīgu un manāmu strukturālā deficīta korekciju, sperot ļoti būtisku soli 2006. gadā, proti, samazinot to par aptuveni 1,5% no IKP, kam turpmāk katru gadu sekotu ievērojams samazinājums par vismaz 0,75% no IKP, līdz pārmērīgais budžeta deficīts būtu novērsts. Ja īstenosies Portugāles stabilitātes programmas 2005. gada jūnija atjauninājuma prognozes un IKP pieaugums atgūsies līdz 1,4% 2006. gadā, 2,2% 2007. gadā un 2,6% 2008. gadā, iepriekš norādītā apjoma strukturālās korekcijas rezultātā valsts budžeta deficīta attiecība 2006. gadā būtu 4,8% no IKP un nedaudz zem 4% un 3% attiecīgi 2007. un 2008. gadā. (12) Šī korekcija jāpanāk, strikti īstenojot nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu un kontrolētu valsts izdevumu dinamiku un uzlabotu nodokļu iekasēšanu, izmantojot katru izdevību paātrināt budžeta deficīta samazināšanu, jo īpaši, cik iespējams drīz, izveidojot rezerves, lai reaģētu uz ietekmi, kādu uz budžetu atstātu lēnāks pieaugums nekā paredzēts, to visu skatot no valsts finanšu kvalitātes un noturīguma uzlabošanas viedokļa. Stabilitātes programmas atjauninājumā, kas jāpieņem līdz 2005. gada beigām, jāapsver lielāka korekciju koncentrācija perioda sākumā, ja tas šķiet nepieciešams, lai nodrošinātu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai noteikto mērķu sasniegšanu. (13) Jaunākie pārskatījumi deficīta un parāda datos ir bijuši nelieli un tiem nav bijusi nozīmīga ietekme uz galvenajiem datiem. Tomēr šo pārskatījumu būtība un pašreizējais institucionālo pienākumu sadalījums liecina, ka nepieciešams tālāk uzlabot valsts uzskaites datu apstrādi. (14) Komisija un Padome saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1467/97 10. pantu uzrauga, kā tiek īstenoti pasākumi, ko Portugāle apņēmusies veikt, sekojot šim ieteikumam. AR ŠO IESAKA. - Portugāles varas iestādēm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu ir iespējami drīz jānovērš pašreizējā pārmērīgā budžeta deficīta situācija. - Portugāles varas iestādēm ticamā un ilgtspējīgā veidā līdz 2008. gadam ir jāsamazina valsts budžeta deficīts tā, lai tas būtu mazāks par 3 % no IKP, īstenojot pasākumus vidējā termiņā. Konkrēti, šā mērķa sasniegšanai Portugāles varas iestādēm ir: - jāierobežo fiskālās situācijas pasliktināšanās 2005. gadā, nodrošinot striktu paziņoto koriģējošo pasākumu īstenošanu; - pilnībā jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu noturīgu un manāmu strukturālā deficīta korekciju, sperot ļoti būtisku soli 2006. gadā, proti, samazinot to par aptuveni 1,5% no IKP, kam katrā no abiem turpmākajiem gadiem sekotu ievērojams tālāks samazinājums par vismaz 0,75% no IKP; - strauji jāīsteno reformas, lai turpmāko gadu laikā ierobežotu un samazinātu izdevumus; jāizmanto katra iespēja paātrināt budžeta deficīta samazināšanu un jābūt gatavām pieņemt papildu pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai līdz 2008. gadam panāktu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu. - Padome nosaka termiņu – [200x. gada xx xx], līdz kuram Portugāles valdībai jāveic efektīva darbība attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti, lai sasniegtu 2006. gada deficīta mērķi; - Portugāles varas iestādēm ir jānodrošina, ka valsts kopējā parāda attiecība samazinās pietiekami un ka tā pietiekami ātri tuvojas atsauces vērtībai, nodrošinot, ka parāda tendences atspoguļo progresu deficīta samazināšanā, izvairoties no parādu palielinošiem finanšu darījumiem un rūpīgi apsverot lielo valsts ieguldījumu projektu, tai skaitā projektu, kas tiek īstenoti partnerībā ar privāto sektoru, ietekmi uz parādu. - Portugāles varas iestādēm jāturpina uzlabot vispārējo valsts datu vākšanu un apstrādi. Turklāt Padome mudina Portugāles varas iestādes panākt, lai ar budžeta konsolidāciju vidējā termiņā nodrošinātu valsts finanšu stāvokli tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, samazinot cikliski koriģēto deficītu – atņemot ārkārtas un citus pagaidu pasākumus – vismaz par 0,5 % no IKP gadā pēc tam, kad ir novērsts pārmērīgā deficīta stāvoklis. Šis ieteikums ir adresēts Portugāles Republikai. Briselē, Padomes vārdā priekšsēdētājs [1] Par šiem skaitļiem norisinās diskusijas starp Eurostat un Portugāles statistikas iestādēm. [2] OV L 209, 2.8.1997. [3] Sk. 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus (7619/05) un (Ecofin) Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu Eiropadomei (7423/05). [4] OV C […], […], […] lpp.