PADOMES REGULA (EK) Nr. 43/2009

( 2009. gada 16 janvāris),

ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 ( 2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 ( 1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei [2], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 ( 2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai [3], un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 ( 2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē [4], un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 ( 2006. gada 23. februāris), ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī [5], un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2007 ( 2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā [6], un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 ( 2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā [7], un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1300/2008 ( 2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto [8], un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 ( 2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai [9], un jo īpaši tās 7., 8., 9. un 12. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja (ZZTEK).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāiedala saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 20. pantā.

(3) Lai nodrošinātu KPN un kvotu efektīvu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic zvejas darbības.

(4) Jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis varētu nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas kuģo ar to karogu.

(5) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(6) Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 ( 1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju [10], Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 ( 1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības [11], Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 ( 1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju [12], Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 ( 1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā [13], Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 ( 1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai [14], Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 ( 1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām [15], Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 ( 1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai [16], Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 ( 1998. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā [17], Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 ( 2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos [18], Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 ( 2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem [19], Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 ( 2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmām [20], Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 ( 2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā [21], Regulu (EK) Nr. 811/2004, Padomes Regulu (EK) Nr. 2115/2005 ( 2005. gada 20. decembris), ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas darbības jomā [22], Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ( 2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem [23], Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007 ( 2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai [24], Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ( 2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus [25], Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 ( 2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem [26], Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1359/2008 ( 2008. gada 29. novembris), ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem [27].

(7) Būtu skaidri jānosaka, ka šī regula ir jāpiemēro tad, ja jūras organismus, kas iegūti zvejas darbībās, kuras veiktas tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, pārdod, uzglabā, izvieto vai piedāvā pārdošanai jebkādiem lietojumiem.

(8) Ievērojot Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumu, ir jāturpina piemērot sistēma, lai pārvaldītu Eiropas anšovu nozvejas limitus ICES VIII zonā. Komisijai būtu jānosaka nozvejas limiti Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā, ņemot vērā zinātnisko informāciju, kas savākta 2008. gada pirmajā pusē, un diskusijas par daudzgadu plānu Eiropas anšovu saglabāšanai.

(9) Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli ICES IIIa un IV zonā un IIa zonas EK ūdeņos.

(10) Ar šo regulu būtu jānosaka un jāsadala dažas jaunas zvejas iespējas rajām VIId, IIIa, VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe-k, VIII un IX zonā. Šo jauno zvejas iespēju sadalījums būtu jānosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, vienlaikus ņemot vērā katras attiecīgās dalībvalsts intereses. Šajā nolūkā būtu lietderīgi ņemt vērā katras attiecīgās dalībvalsts izkrāvumu daudzumu minētajām sugām, kas nozvejotas šajās zonās iepriekšējā un pietiekami reprezentatīvā laikposmā.

(11) Saskaņā ar ICES zinātnisko ieteikumu kā pārejas posma pasākums būtu jāturpina atsevišķu dziļūdens sugu zvejas piepūles samazināšana.

(12) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jālemj par nosacījumiem, kas saistīti ar nozvejas limitiem un/vai zvejas piepūles limitiem. Zinātniskajos ieteikumos ir norādīts, ka nozveja, kuras apjomi ievērojami pārsniedz KPN, par kuru panākta vienošanās, negatīvi ietekmē zvejas darbību ilgtspējību. Tāpēc ir lietderīgi ieviest saistītus nosacījumus, kas uzlabos to zvejas iespēju īstenošanu, par kurām ir panākta vienošanās.

(13) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(14) Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē, Kopiena ir apspriedusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju [28], Fēru salām [29] un Grenlandi [30].

(15) Kopiena ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse un tā piedalās arī citās organizācijās, kā sadarbības puse, neesot līgumslēdzējai pusei. Turklāt saskaņā ar Aktu par Polijas Republikas pievienošanās noteikumiem Eiropas Savienībai no tās pievienošanās dienas Kopiena pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko šī valsts ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvencija par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2009. gadam ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt nozvejas limitus un/vai zvejas piepūles limitus, kā arī citus saistītus saglabāšanas un kontroles noteikumus konkrētām sugām. Tāpēc Kopienai būtu jāīsteno šie saistošie ieteikumi. Lai sniegtu lietderīgu ieguldījumu zivju krājumu saglabāšanā un kamēr nav pieņemti atbilstīgi Padomes tiesību akti, kas paliekoši īstenotu šos pasākumus Kopienas tiesiskajā regulējumā, tie ir jāiestrādā šajā regulā.

(16) Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) gadskārtējā sanāksmē 2008. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, lai gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu IATTC jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

(17) Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2008. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem, kā arī saglabāšanas pasākumu, lai aizsargātu jutīgu jūras ekosistēmu SEAFO konvencijas apgabalā saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 61/105 par ilgtspējīgu zvejniecību. Šie pasākumi tika saskaņoti ar Kopienu, pamatojoties uz Padomes piešķirtajām sarunu risināšanas pilnvarām un ņemot vērā gadskārtējā sanāksmē klātesošo dalībvalstu un nozaru pārstāvju ieguldījumu. Šie pasākumi Kopienai ir saistoši no 2009. gada. Minētie pasākumi ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(18) 2007. gada maijā notikušajā trešajā starptautiskajā sanāksmē par jaunas Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPFO) izveidi tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, kas ļautu regulēt pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju Klusā okeāna dienvidu daļā. Šie pasākumi ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(19) Ievērojot konkrētus nosacījumus, 2008. gadā bija atļauts izmantot alternatīvas sistēmas zvejas piepūles pārvaldībai, kuras pamatā ir kilovatdienu maksimālais pieļaujamais skaits, ar mērķi pakāpeniski pāriet uz šādu vienotu sistēmu. Vispārējai pārejai uz pārvaldību, kuras pamatā ir kilovatdienu maksimālais pieļaujamais skaits, 2009. gadā būtu jānotiek attiecībā uz tiem zvejas piepūles limitiem, kas saistīti ar ilgtermiņa plānu mencas krājumiem, savukārt citos zvejas piepūles režīmos 2009. gadā būtu jāsaglabā pašreizējā sistēma, paredzot dalībvalstīm iespēju ieviest shēmas, kuru pamatā ir kilovatdienas.

(20) Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un lietderīgumu zvejas piepūles pārvaldības uzraudzībā, kontrolē un pārraudzībā, būtu jāsaglabā daži pagaidu noteikumi attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) datu izmantošanu.

(21) Lai pielāgotu Regulā (EK) Nr. 509/2007 paredzētos jūrasmēļu zvejas piepūles limitus, būtu jānosaka alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli atbilstīgi KPN, kā izklāstīts minētās regulas 5. panta 2. punktā.

(22) Lai pielāgotu Regulā (EK) Nr. 676/2007 paredzētos jūras zeltplekstu un jūrasmēļu zvejas piepūles limitus, būtu jānosaka alternatīvi pasākumi, lai pārvaldītu zvejas piepūli atbilstīgi KPN, kā izklāstīts minētās regulas 9. panta 2. punktā.

(23) Jāpielāgo pārvaldības shēmā paredzētā pieļaujamā zvejas piepūle attiecībā uz mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un attiecībā uz heka un Norvēģijas omāra krājumiem ICES VIIIc un IXa zonā.

(24) Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2009. gadā būtu jāīsteno konkrēti papildu pasākumi saistībā ar zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem.

(25) Ņemot vērā turpmāku zinātnisko analīzi un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, ir lietderīgi veikt pasākumus zilo jūras līdaku nārsta baru aizsardzībai papildus jau esošajiem nozvejas limitiem, kuru mērķis ir regulēt specializēto zveju un piezveju, lai nodrošinātu zilās jūras līdakas nārsta baru aizsardzību ICES VIa zonā.

(26) Zinātniskajā izpētē ir konstatēts, ka zvejas prakse, zvejojot ar žaunu tīkliem un iepinējtīkliem ICES VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk, VIII, IX, X un XII zonā, nopietni apdraud dziļūdens sugas. Tomēr būtu jāievieš pārejas posma pasākumi, lai līdz pastāvīgu pasākumu pieņemšanai atļautu veikt šādu zveju saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

(27) Saskaņā ar Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2008. gada 10. decembra apspriedes Saskaņoto secinājumu protokolu 2009. gada pirmajā pusē būtu jāturpina pārbaudīt tehniskie pasākumi velkamo zvejas rīku selektivitātes palielināšanai, lai samazinātu putasu izmetumus Ziemeļjūrā.

(28) Lai nodrošinātu heka un Norvēģijas omāra krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu izmetumu apjomu, ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā būtu jāatļauj izmantot jaunākos sasniegumus selektīvu zvejas rīku jomā.

(29) Sugu aizsardzībai paredzētos konkrētos apgabalos, kuros zveja ir aizliegta, būtu jāatļauj izmantot zvejas rīkus, ar kuriem nezvejo Norvēģijas omārus.

(30) Ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komitejas (ZZTEK) ieteikumus, nav nepieciešams noteikt zvejas liegumu konkrētās siļķu nārstošanas vietās, lai nodrošinātu šīs sugas ilgtspējīgu izmantošanu ICES VIa zonā.

(31) Lai sekmētu astoņkāju saglabāšanu un jo īpaši lai aizsargātu to mazuļus, 2009. gadā ir jāturpina piemērot minimālo izmēru astoņkājiem, kurus zvejo jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) reģionā, kamēr nav pieņemta regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 850/98.

(32) Ņemot vērā ZZTEK ieteikumu, ICES IVc un IVb (dienvidi) zonā 2009. gadā būtu jāatļauj saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem zvejot ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus.

(33) Lai nodrošinātu tās putasu nozvejas pareizu uzskaiti, ko trešo valstu kuģi veic Kopienas ūdeņos, ir jāpastiprina kontroles noteikumi šādiem kuģiem.

(34) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un novērstu resursu apdraudējumu un iespējamus sarežģījumus, kas rodas tāpēc, ka zaudē spēku Padomes Regula (EK) Nr. 40/2008 ( 2008. gada 16. janvāris), ar ko 2008. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti [31], ir būtiski 2009. gada 1. janvārī sākt šo zveju un 2009. gada janvārī paturēt spēkā dažus minētās regulas noteikumus. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums no sešu nedēļu laikposma, kas paredzēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus 2010. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas norādīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1. Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a) Kopienas zvejas kuģiem ("Kopienas kuģi"); un

b) zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos ("EK ūdeņi") kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī ("trešo valstu zvejas kuģi").

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus, izņemot tās III pielikuma 4.2. punktu un XI pielikuma 1. zemsvītras piezīmi, nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes vajadzībām, ko īsteno ar tās attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģo kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos veic šo izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) "kopējā pieļaujamā nozveja" (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt un izkraut no katra krājuma;

b) "kvota" ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c) "starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b) "Skageraks" ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) "Kategats" ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d) "Kadisas jūras līcis" ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7o23′48″W;

e) GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) zona, kā noteikts Padomes Lēmumā 98/416/EK ( 1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai [32];

f) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas daļa vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 ( 1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku [33];

g) "NEAFC konvencijas apgabals" ir tie ūdeņi, kas noteikti 1. pantā Konvencijā, kura pievienota Padomes Lēmumam 81/608/EEK ( 1981. gada 13. jūlijs), kas attiecas uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā noslēgšanu [34];

h) "NEAFC pārvaldības apgabals" ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus NEAFC līgumslēdzēju pušu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem;

i) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2018/93 ( 1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti [35];

j) "NAFO pārvaldības apgabals" ir daļa no Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) konvencijas apgabala, kas nav piekrastes valstu suverenitātē vai jurisdikcijā;

k) SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Padomes Lēmumā 2002/738/EK ( 2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību – Konvencija par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību [36];

l) ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) zona, kā noteikts Padomes Lēmumā 86/238/EEK ( 1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie [37];

m) CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004;

n) IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) zona, kā noteikts Padomes Lēmumā 2006/539/EK ( 2006. gada 22. maijs) par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā [38];

o) IOTC (Indijas okeāna Tunzivju komisija) zona, kā noteikts Padomes Lēmumā 95/399/EK ( 1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna Tunzivju komisijas izveidi [39];

p) "SPFO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) apgabals" ir tāljūras apgabals uz dienvidiem no ekvatora, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā tas noteikts Padomes Lēmumā 2006/496/EK ( 2006. gada 6. jūlijs), lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā [40], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

q) WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) zona, kā noteikts Padomes Lēmumā 2005/75/EK ( 2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā [41];

r) "Beringa jūras atklātie ūdeņi" ir tāljūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1. Nozvejas limiti Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2. Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 11., 20. un 21. pantā izklāstītos nosacījumus.

3. Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5. Ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un brētliņas krājumam ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos.

6. Ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt nozvejas limitus Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā.

7. Tā kā saskaņā ar 5. punktu ir pārskatīts Esmarka mencas krājums, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem ICES IIIa zonā, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos un nozvejas limitus pikšas krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencu zvejā.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs (Cetorhinus maximus),

- baltā haizivs (Carcharodon carcharias).

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu.

2. Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2010. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

8. pants

Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1. Laikposmā no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus, kas paredzēti:

a) IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā un ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa un Vb zonas EK ūdeņos;

b) IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c) IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d) IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 40/2008 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3. Zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2009. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka, pamatojoties uz IID pielikuma 4. un 5. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2009. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika zvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu zivju, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

9. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b) nozveja ir daļa no Kopienas daļas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un šī daļa nav pilnībā apgūta.

2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

a) to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

i) tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu; un

ii) ja nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

b) makreles, ja:

i) tās ir nozvejotas kopā ar stavridām vai sardīnēm;

ii) tās nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa; un

iii) nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punktu.

4. Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

10. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1. Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu par aizliegumu konkrētos apstākļos paturēt uz kuģa siļķes nepiemēro attiecībā uz siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4. Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 3. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

11. pants

Piekļuves limiti

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

12. pants

Linuma acs izmēra un auklas diametra noteikšana

Linuma acs izmēru un auklas diametru, kas minēts šajā regulā, Kopienas, Komisijas un valsts inspektori, inspicējot Kopienas kuģus, nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 ( 2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu [42].

13. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

14. pants

Atļauja

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šīs regulas 15. līdz 18. pantā un 22. līdz 27. pantā.

15. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

- milzu haizivs (Cetorhinus maximus),

- baltā haizivs (Carcharodon carcharias).

16. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1. Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2. Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes jūras virzienā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3. Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijas.

17. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) zvejas rīki, atsvari un tiem līdzīgie rīki ir atvienoti no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un veijeriem;

b) zvejas rīki, kas ir uz klāja vai virs tā, ir droši nostiprināti pie kāda virsbūves elementa.

18. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts zvejas kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

19. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

IV NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS KOPIENAS KUĢIEM

20. pants

Zvejas atļaujas un ar tām saistīti nosacījumi

1. Turpmāk minētie Kopienas kuģi ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1006/2008 3. pantā, ja tie ir iesaistīti zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

a) kuģi, kuru bruto tilpība ir 200 GT vai mazāka;

b) kuģi, kuri zvejo lietošanai pārtikā paredzētas zivis, izņemot makreles; vai

c) kuģi, kuri kuģo ar Zviedrijas karogu un zvejo saskaņā ar iedibināto praksi.

2. Maksimālais zvejas atļauju skaits un citi ar tām saistīti nosacījumi Kopienas zvejas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos, ir izklāstīti IV pielikuma I daļā.

3. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts IV pielikuma I daļā.

4. Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

21. pants

Fēru salas

Kopienas kuģi, kam izdota atļauja vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju, ja tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.

V NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

22. pants

Pienākums saņemt zvejas atļauju

1. Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT un kuri kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1006/2008 18. pantā, ja tie iesaistās zvejas darbībās Kopienas ūdeņos.

2. Zvejas atļauju, kas izdota trešās valsts zvejas kuģim, kurš iesaistās zvejas darbībās Kopienas ūdeņos, glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no minētā pienākuma.

23. pants

Zvejas atļaujas pieprasījums

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 19. panta 2. punktu, zvejas atļaujas pieprasījumā, ko trešās valsts iestāde adresē Komisijai, iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums;

b) reģistrācijas numurs;

c) ārējās identifikācijas burti un cipari;

d) reģistrācijas osta;

e) īpašnieka vai fraktētāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

f) bruto tilpība un lielākais garums;

g) dzinēja jauda;

h) radio izsaukuma signāls un radiofrekvence;

i) paredzētā zvejas metode;

j) paredzētais zvejas apgabals;

k) sugas, ko paredzēts zvejot;

l) laikposms, kuram pieprasīta atļauja.

24. pants

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais zvejas atļauju skaits un citi ar tām saistīti nosacījumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos, ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

25. pants

Anulēšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļu, zvejas atļaujas var anulēt, lai izdotu jaunas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno zvejas atļauju izdošanas dienas. Jaunās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

26. pants

Zvejas atļaujas turētāja pienākumi

1. Trešo valstu zvejas kuģi izpilda visas datu nosūtīšanas prasības, kas paredzētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. panta 1. punktu, un papildus kārto zvejas žurnālu, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

2. Nosūtot informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. pantu, trešo valstu zvejas kuģi nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā.

27. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem zvejas atļaujas zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja attiecīgā trešās valsts zvejas kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma uz kuģa uzņemt novērotāju.

2. Trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, izpilda visas datu nosūtīšanas prasības, kas paredzētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. pantu, un papildus kārto zvejas žurnālu, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai ar Francijas iestāžu starpniecību.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ZVEJAI GFCM APGABALĀ

1. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi

28. pants

Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

1. Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) un jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, kas norādīti VII pielikumā, aizliedz lielās korifēnas zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI).

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienu pārnešanu, līdz 2010. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, zvejas lieguma periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. janvārim. Minētajam pieprasījumam pievieno šādu informāciju:

a) ziņojums, kurā iekļauta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

b) kuģa nosaukums;

c) reģistrācijas numurs;

d) ārējās identifikācijas marķējums, kā noteikts I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 26/2004 ( 2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru [43].

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

3. Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 2. punktā minēto pasākumu īstenošanu 2008. gadā.

4. Dalībvalstis līdz 2010. gada 15. janvārim ziņo Komisijai par kopējiem lielo korifēnu izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī, ko 2009. gadā zvejas kuģi, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu, veikuši visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, kas norādīti VII pielikumā.

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

29. pants

Zvejas lieguma apgabalu noteikšana jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

1. Zveju ar velkamām dragām un grunts traļiem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

a) dziļūdens zvejas lieguma apgabals "Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca"

- 39o 27.72' N, 18o 10.74' E

- 39o 27.80' N, 18o 26.68' E

- 39o 11.16' N, 18o 32.58' E

- 39o 11.16' N, 18o 04.28' E;

b) dziļūdens zvejas lieguma apgabals "Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas"

- 31o 30.00' N, 33o 10.00' E

- 31o 30.00' N, 34o 00.00' E

- 32o 00.00' N, 34o 00.00' E

- 32o 00.00' N, 33o 10.00' E;

c) dziļūdens zvejas lieguma apgabals "Eratosthenes jūras pacēlums"

- 33o 00.00' N, 32o 00.00' E

- 33o 00.00' N, 33o 00.00' E

- 34o 00.00' N, 33o 00.00' E

- 34o 00.00' N, 32o 00.00' E.

2. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos, un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali tiek aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šīm konkrētajām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.

30. pants

Vietējās un sezonālās grunts zvejniecībās Vidusjūrā izmantoto traļu minimālais linuma acs izmērs

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2. apakšpunkta, dalībvalstis ar to karogu kuģojošiem zvejas kuģiem arī turpmāk var atļaut izmantot traļa āmi, kura linuma rombveida acis ir mazākas par 40 mm, lai darbotos konkrētās vietējās un sezonālās grunts traļu zvejniecībās, kurās izmanto zivju krājumus, kas nav kopīgi ar trešām valstīm.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada zvejas piepūli.

3. Dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim, izmantojot piemērotus datu apstrādes līdzekļus, iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kam ir atļauts zvejot saskaņā ar 1. punktu.

4. Atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums;

b) kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) un ārējais marķējums, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

c) zvejniecība(-as), kādā atļauts iesaistīties katram kuģim, norādot mērķa krājumu(-s), zvejas apgabalu atbilstīgi VII pielikumam un izmantoto zvejas rīku linuma acu izmēru;

d) atļautais zvejas periods.

5. Ja 4. punktā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā nav veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar 2008. gadā nosūtīto sarakstu, dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim informē Komisiju par to, ka izmaiņas nav radušās.

6. No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

2. IEDAĻA

Statistikas datu matricu nosūtīšana

31. pants

Datu nosūtīšana

1. Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta GFCM izpildsekretāram X pielikumā iekļautās GFCM statistikas datu matricas 1.1. uzdevuma un 1.2. uzdevuma datus.

2. Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta GFCM izpildsekretāram pēc iespējas vairāk X pielikumā iekļautās GFCM statistikas datu matricas 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datu.

3. Lai nosūtītu 1. un 2. punktā minētos datus, dalībvalstis izmanto GFCM datu ievadīšanas sistēmu, kas pieejama GFCM tīmekļa vietnē [44].

4. Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas nosūtīti, pamatojoties uz šo pantu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

32. pants

Ziņošana par nozveju

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski nosūta nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejā iegūtos melno paltusu daudzumus, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2. Šā panta 1. punktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi nosūta, vēlākais, desmitajā dienā pēc kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā vai pēc zvejas reisa sākuma. Ziņojumu nosūta ik pēc piecām dienām. Ja saskaņā ar 1. punktu paziņoto melno paltusu nozveju apjoms ir sasniedzis 75 % no karoga valstij iedalītās kvotas, kuģa kapteinis ziņojumu nosūta ik pēc trim dienām.

3. Katra dalībvalsts pēc nozvejas ziņojumu saņemšanas pārsūta tos Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.

33. pants

Papildu kontroles pasākumi

1. Kuģi, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu melnos paltusus, tikai tad, ja uz tiem ir mazāk par 50 tonnām jebkādu zivju nozvejas vai ja ieiešana ir atļauta saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.

2. Ja uz kuģa, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala iegūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, kuģa kapteinis, vēlākais, 72 stundas pirms ieiešanas (ziņojuma kods ENT) NAFO pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai faksu paziņo NAFO Sekretariātam nozveju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju, un paredzamo laiku, kad kuģis ieradīsies šajā vietā.

3. Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju.

4. Ja zvejas kuģis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, līdz ieiešanai NAFO pārvaldības apgabalā no NAFO Sekretariāta vai inspekcijas kuģa nav saņēmis 3. punktā minēto paziņojumu par inspekcijas kuģa nodomu veikt inspekciju, zvejas kuģis drīkst sākt zveju. Zvejas kuģis drīkst sākt zvejas darbības bez iepriekšējas inspekcijas arī tad, ja inspekcijas kuģis trīs stundas pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā nav sācis inspekciju.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC KONVENCIJAS APGABALĀ

34. pants

Ostas valsts veikta kontrole

Neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 ( 1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās [45], šajā nodaļā izklāstītās procedūras piemēro, dalībvalstu ostās izkraujot vai pārkraujot citā kuģī tādas saldētas zivis, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā.

35. pants

Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī Kopienas ūdeņos ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurā atļauts veikt 34. pantā minētās zivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām 2007. gada apstiprināto ostu sarakstā vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā.

Apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto savā tīmekļa vietnē.

36. pants

Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu to zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir šīs regulas 34. pantā minētās zivis un kuri plāno ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms paredzamās ierašanās par to informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu tie vēlas izmantot.

2. Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno IX pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

a) PSC 1 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis izkrauj savu nozveju;

b) PSC 2 veidlapu izmanto, ja zvejas kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās. Šādos gadījumos katrs pārkrāvējkuģis izmanto atsevišķu veidlapu.

3. Kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji var anulēt iepriekšējo paziņojumu, vismaz 24 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tie vēlas izmantot. Paziņojumam pievieno oriģinālās PSC 1 vai PSC 2 veidlapas kopiju, kuras B daļai pāri uzrakstīts vārds "ANULĒTS".

4. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt pārsūta 2. un 3. punktā minētās veidlapas kopiju zvejas kuģa karoga dalībvalstij, pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas darbībās, un NEAFC sekretāram.

37. pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 36. panta 4. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

a) zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai;

b) uz kuģa esošo zivju daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami;

c) zvejas kuģiem, kuri ir deklarējuši attiecīgo zivju nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajos apgabalos;

d) kuģa atrašanās deklarētajā nozvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem.

Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības var sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis patur glabāšanā to kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3. Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūtot IX pielikuma I daļā iekļautās veidlapas kopiju, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

38. pants

Inspekcijas

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 34. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktajiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

2. Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām.

3. Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu to, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

39. pants

Inspekcijas ziņojumi

1. Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts IX pielikuma II daļā.

2. Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3. Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģiem

40. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst X pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai XI pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

2. IEDAĻA

Izpētes zveja

41. pants

Izpētes zvejas noteikumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 4. pantu, dalībvalstis nodrošina to, ka visos Kopienas kuģos ir:

a) atbilstīgas sakaru iekārtas (tostarp MF/HF radiouztvērējs un vismaz viena 406MHz avārijas vietas noteikšanas radiobāka (Emergency Position Indicating Radio Beacon – EPIRB), apmācīti operatori un, ja iespējams, uzstādītas GMDSS iekārtas;

b) hidrotērpi izdzīvošanai ekstremālos apstākļos visiem, kas atrodas uz kuģa;

c) pietiekamas iespējas vajadzības gadījumā reisa laikā sniegt ārkārtas medicīnisko palīdzību;

d) pārtikas, saldūdens, degvielas un svarīgāko iekārtu rezerves daļu krājumi neparedzēta kavējuma un kustības traucējumu gadījumā;

e) apstiprināts ārkārtas situācijas plāns naftas noplūdes gadījumiem (SOPEP), kurā norādīti veicamie pasākumi, lai mazinātu ūdens piesārņojumu (tostarp apdrošināšana), ja noplūstu degviela vai šķidrie atkritumi.

42. pants

Piedalīšanās izpētes zvejā

1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., rajonā un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2. Minētajā 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis.

3. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XII pielikumā. Zveju katrā SSRU izbeidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

4. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

43. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

a) piecu dienu nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēma, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis ne vēlāk kā divas darbdienas pēc katra ziņojuma perioda beigām iesniedz Komisijai nozvejas un zvejas piepūles ziņojumus tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR. Maza apjoma pētniecības vienības ziņo par FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonu;

b) ikmēneša precīzu nozvejas un zvejas piepūles datu ziņošanas sistēma, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā;

c) ziņojums par jūrā izmesto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot "medūzveidīgu masu".

44. pants

Zvejas rīku iemetiena definīcija

1. Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens ir vienas vai vairāku āķu jedu izlikšana vienā vietā. Precīzu zvejas rīku iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2. Lai zvejas rīku iemetienu uzskatītu par zvejas rīku iemetienu izpētei:

a) katru zvejas rīku iemetienu izpētei veic ne mazāk kā piecu jūras jūdžu attālumā no cita zvejas rīku iemetiena izpētei; šis attālums jāmēra no katra izpētei veiktā zvejas rīku iemetiena ģeogrāfiskā viduspunkta;

b) katrā zvejas rīku iemetienā ir ne mazāk kā 3500 un ne vairāk kā 5000 āķu; var izmantot vairākas atsevišķas āķu jedas, kas izliktas vienā un tajā pašā vietā;

c) katrā zvejas rīku iemetienā āķu jedu ūdenī atrašanās ilgums ir ne mazāks par sešām stundām, un šo laiku skaita no ievietošanas procesa pabeigšanas līdz izcelšanas procesa sākumam.

45. pants

Pētījumu plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētījumu plānus visās SSRU, kurās ir sadalīti 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajons. Pētījumu plānu īsteno šādi:

a) pirmoreiz ieejot SSRU, pirmos 10 zvejas rīku iemetienus, ko sauc par "pirmo sēriju", uzskata par "zvejas rīku iemetieniem izpētei", un tiem jāatbilst 44. panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem; izpētes iemetienus veic CCAMLR sekretariāta noteiktās pozīcijās vai to tuvumā, balstoties uz stratificētu izlases izvietojumu noteiktajās zonās attiecīgajā SSRU.

b) nākamos 10 zvejas rīku iemetienu vai 10 nozvejas tonnas, atkarībā no tā, kurš robežlielums sasniegts pirmais, sauc par "otro sēriju". Otrās sērijas zvejas rīku iemetieni pēc kuģa kapteiņa ieskatiem var būt daļa no parastas izpētes zvejas. Ja tie atbilst 44. panta 2. punkta prasībām, šos zvejas rīku iemetienus var uzskatīt arī par zvejas rīku iemetieniem izpētei;

c) ja pēc pirmās un otrās sērijas zvejas rīku iemetienu beigām kapteinis vēlas turpināt zvejot attiecīgajā SSRU, kuģim jāsāk "trešā sērija", visās trīs sērijās kopā veicot 20 zvejas rīku iemetienus izpētei. Trešās sērijas zvejas rīku iemetienus beidz tā paša SSRU apmeklējuma laikā, kad pirmo un otro sēriju;

d) pabeidzot 10 zvejas rīku iemetienus izpētei trešajā sērijā, kuģis var turpināt zvejot attiecīgajā SSRU.

46. pants

Datu vākšanas plāni

1. Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3. b) rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

a) atrašanās vieta un jūras dziļums katras āķu jedas galos vienā zvejas rīku iemetienā;

b) ievietošanas, ūdenī atrašanās un izcelšanas laiks;

c) ūdens virspusē zaudēto zivju skaits un sugas;

d) izlikto āķu skaits;

e) ēsmas veids;

f) uzķeršanās rezultativitāte (%);

g) āķa tips.

2. Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru zvejas rīku iemetienu izpētei; jo īpaši mēra visas (līdz 100 zivīm) zivis, kas iegūtas vienā zvejas rīku iemetienā izpētei, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

47. pants

Iezīmēšanas programma

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.b pantu, katrs kuģis zvejai ar āķu jedām visā zvejas laikā iezīmē un atlaiž tādu Dissotichus spp. īpatņu daudzumu, kas saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas protokolu norādīts saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro šādā zvejniecībā.

2. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2008./2009. gada zvejas sezonas beigām katrs kuģis zvejai ar āķu jedām ilgstoši zvejas laikā iezīmē un atlaiž tādu raju daudzumu, kas saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas protokolu norādīts saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro šādā zvejniecībā. Visas iezīmētās rajas ir jāiezīmē divkārt un jāatlaiž dzīvas.

3. Visas ilkņzivju un raju iezīmēšanas markas, ko izmanto izpētes zvejā, piešķir CCAMLR Sekretariāts.

48. pants

Zinātniskie novērotāji

1. Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2. Katra dalībvalsts saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu izmantošanu attiecīgās valsts tiesās, saņemot atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR līgumslēdzējas puses apstiprinātā inspektora ziņojumus, izvērtē tos un pēc to saņemšanas rīkojas tāpat, kā saņemot sava inspektora ziņojumu; gan dalībvalsts, gan attiecīgā apstiprinātāja CCAMLR līgumslēdzēja puse sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

49. pants

Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā 2009./2010. gada zvejas sezonā

1. 2009./2010. gada sezonā krilu zveju CCAMLR konvencijas apgabalā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR Komisijas locekles. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta, ja attiecīgās dalībvalstis plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, tās, vēlākais, 2009. gada 1. jūnijā tieši pirms sezonas, kurā tās plāno zvejot, par savu nodomu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai, izmantojot šīs regulas XII pielikumā noteikto formātu, lai CCAMLR Komisija varētu veikt attiecīgu pārbaudi, pirms kuģi sāk zveju, kā arī tīklu konfigurācijas veidlapu, izmantojot XIII pielikumā noteikto formātu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts plāno dot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalstis, kas vēlas zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai par kuģiem, kuri paziņojuma iesniegšanas laikā kuģo ar to karogu.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko nav paziņots CCAMLR saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ja kuģis, par ko ir paziņots, nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos apstākļos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju, sniedzot:

i) detalizētu 2. punktā minēto informāciju par paredzēto aizvietojuma kuģi vai kuģiem;

ii) izsmeļošu ziņojumu par aizvietojuma iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR NNN zvejas kuģu sarakstiem.

50. pants

Piesardzības nolūkā noteikti krilu nozvejas limiti dažos apakšapgabalos

1. Krilu nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 3,47 miljonus tonnu. Kopējais krilu nozvejas apjoms 58.4.2. statistikas rajonā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 2,645 miljonus tonnu.

2. Kamēr kopējās nozvejas limits, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, nav sadalīts mazākām pārvaldības vienībām, nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 620000 tonnu. Kopējais nozvejas apjoms 58.4.2. rajonā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 260000 tonnu uz rietumiem no 55oE un 192000 tonnu uz austrumiem no 55oE.

3. Zvejas sezona sākas 1. decembrī un beidzas nākamā gada 30. novembrī.

4. Saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu uz katra kuģa, kas piedalās krilu zvejā 58.4.2. rajonā ir vismaz viens zinātniskais novērotājs vai vietējais zinātniskais novērotājs, kas pilda ar minēto sistēmu noteiktās prasības un, ja iespējams, visu zvejas darbību laikā zvejas periodā – vēl viens papildu zinātniskais novērotājs.

51. pants

Krilu zvejas datu ziņošanas sistēma

1. Par krilu nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11., 13. un 14. pantu.

2. Krilu zveju veic saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK) 600/2004 ( 2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija [46].

3. Kuģi izmanto traļus, kas aprīkoti ar jūras zīdītāju atsijāšanas ierīci.

4. Ja kopējā paziņotā nozveja zvejas sezonā ir lielāka vai vienāda ar 80 % no 620000 tonnu robežlieluma 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā, no 260000 tonnu robežlieluma uz rietumiem no 55oE un no 192000 tonnu robežlieluma uz austrumiem no 55oE 58.4.2. apakšapgabalā, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11. pantu.

5. Zvejas sezonā, kas seko tādai zvejas sezonai, kurā kopējā nozveja ir bijusi lielāka vai vienāda ar 80 % no 2. punktā noteiktā robežlieluma, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11. pantu, ja kopējā nozveja ir lielāka vai vienāda ar 50 % no minētā robežlieluma.

6. Dalībvalstis nosūta CCAMLR izpildsekretāram ziņojumu un Komisijai šā ziņojuma kopiju, kurā norāda kopējo noķerto un zaudēto krilu dzīvsvaru.

7. Katras zvejas sezonas beigās dalībvalstis no katra sava kuģa saņem katra zvejas rīku iemetiena datus, kas vajadzīgi, lai aizpildītu CCAMLR precīzas nozvejas un zvejas piepūles datu veidlapu. Vēlākais, nākamā gada 1. aprīlī, tā nosūta šos datus CCAMLR izpildsekretāram un Komisijai, aizpildot CCAMLR C1 veidlapu par zveju ar trali.

52. pants

Pagaidu aizliegums veikt dziļūdens zveju ar žaunu tīkliem

1. Šajā pantā piemēro šādas definīcijas.

Žaunu tīkli ir viena, divas vai trīs nostieptas linuma kārtas, kuras novietotas vertikāli tuvu ūdens virsmai, vidējā dziļumā vai pie grunts un kurās zivis ieķeras ar žaunām, iepinas vai ieķeras linuma acīs. Žaunu tīkliem pie augšējās malas (augšējās stropes) ir pludiņi, un pie apakšējās malas (gruntsstropes) parasti ir atsvari. Žaunu tīkli sastāv no vienas, retāk divām vai trim linuma kārtām ("vairāksienu tīkls"), kas kopā nostiprinātas pie vienām un tām pašām stiprinājuma virvēm. Vienā zvejas rīkā var kombinēt vairāku veidu tīklus (piemēram, vairāksienu tīklu un žaunu tīklu). Šos tīklus var izmantot atsevišķi pa vienam vai (visbiežāk) lielā skaitā, novietojot rindā ("tīklu rinda"). Zvejas rīkus var nostiprināt, noenkurot pie grunts ("pie grunts nostiprināts tīkls") vai ļaut tiem dreifēt – brīvi vai piestiprinātiem pie kuģa ("dreifējošais tīkls").

2. CCAMLR konvencijas apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, ir piekritusi, ka CCAMLR konvencijas apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

3. Par priekšlikumu izmantot žaunu tīklus zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 metriem, iepriekš jāziņo zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības sākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

4. Kuģim, kurš plāno tranzītā šķērsot CCAMLR konvencijas apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš jāpaziņo CCAMLR Sekretariātam, norādot paredzamos CCAMLR konvencijas apgabala šķērsošanas datumus. Uzskata, ka kuģis, uz kura ir žaunu tīkli, kurš atrodas CCAMLR konvencijas apgabalā un kurš iepriekš nav par to paziņojis, ir pārkāpis šo noteikumu.

53. pants

Nejauši noķertu jūras putnu mirstības mazināšana

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu, kuģi, kas āķu jedu zvejā izmanto vienīgi spāņu metodi, nomet atsvarus, pirms aukla ir nostiepusies.

2. Var izmantot šādus atsvarus:

a) parastie akmens vai betona atsvari, kas sver vismaz 8,5 kg un ko izmanto, izvietojot ne vairāk kā 40 m attālumā citu no cita;

b) parastie akmens vai betona atsvari, kas sver vismaz 6 kg un ko izmanto, izvietojot ne vairāk kā 20 m attālumā citu no cita; vai

c) monolīta tērauda atsvari, kas nav veidoti no ķēdes posmiem, sver vismaz 5 kg un ko izmanto, izvietojot ne vairāk kā 40 m attālumā citu no cita.

3. Kuģi, kas izmanto vienīgi āķu jedas metodi, atsvarus lieto tikai tālākajā āķu jedas grimstošās daļas galā. Izmanto parastus atsvarus, kas sver vismaz 6 kg, vai monolīta tērauda atsvarus, kas sver vismaz 5 kg.

4. Kuģi, kas izmanto 1. punktā minēto spāņu metodi un 3. punktā minēto āķu jedas metodi, izmanto:

i) spāņu metodei: atsvaru auklu saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem;

ii) āķu jedu metodei: atsvaru auklu, kam piestiprināti parastie atsvari, kas sver vismaz 8,5 kg, vai tērauda atsvari, kas sver 5 kg un kas ir piestiprināti pie āķu jedas visas grimstošās daļas āķu gala, ne vairāk kā 80 m attālumā viens no otra.

54. pants

Jebkādas zvejas apturēšana

1. Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas apturēšanu, dalībvalstis nodrošina to, ka visi kuģi, kas kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, maza apjoma pētniecības vienībā vai citā pārvaldības vienībā, uz ko attiecas paziņojums par zvejas apturēšanu, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izceļ zvejas rīkus no ūdens.

2. Kad kuģis saņem šādu paziņojumu, tas nedrīkst izlikt papildu āķu jedas 24 stundas pēc paziņotās dienas un laika. Ja šādu paziņojumu saņem mazāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas apturēšanas dienas un laika, papildu āķu jedas nedrīkst izlikt no minētā paziņojuma saņemšanas brīža.

3. Ja zveju liek apturēt, visi kuģi iziet no zvejas apgabala, tiklīdz visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4. Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam nevar izcelt no ūdens visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar:

i) kuģa un apkalpes drošību;

ii) ierobežojumiem, ko rada nelabvēlīgi laikapstākļi;

iii) jūrā izveidojušos ledus segu; vai

iv) vajadzību aizsargāt Antarktikas jūras vidi;

kuģis paziņo attiecīgajai dalībvalstij par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Tomēr kuģis veic visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk izceltu visus zvejas rīkus no ūdens.

5. Ja piemēro 4. punktu, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar tās vietējām procedūrām, vēlākais, nākamajā CCAMLR sanāksmē paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai konstatētos faktus, ietverot visu attiecīgo informāciju. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus:

i) līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam; un

ii) pēc iespējas drīz pēc 4. punktā minētās paziņošanas.

6. Ja kuģis no apgabala, kurā apturēta zveja, neiziet uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts vai kuģis par to informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju.

X NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO APGABALĀ

1. IEDAĻA

ATĻAUJU izdošana kuģiem

55. pants

Atļauju izdošana kuģiem

1. Līdz 2009. gada 1. jūnijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, ir atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2. Šā panta 1. punktā minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3. Zvejas kuģiem drīkst atļaut darboties SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt prasības un pienākumus, kas šādiem kuģiem noteikti SEAFO konvencijā, un tajā paredzētos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4. Zvejas atļaujas neizdod kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē, vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5 . Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs, iepriekšējie nosaukumi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b) iepriekšējais karogs (ja tāds ir);

c) starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

d) īpašnieka vai īpašnieku vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

e) kuģa tips;

f) garums;

g) operatora (pārvaldnieka) vai operatoru (pārvaldnieku) (ja tādi ir) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

h) reģistrētā bruto tilpība; un

i) galvenā dzinēja vai dzinēju jauda.

6. Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem ikreiz, kad veic šādas izmaiņas.

56. pants

Atļauju saņēmušo kuģu pienākumi

1. Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2. Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut citā kuģī.

57. pants

Atļauju nesaņēmuši kuģi

1. Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav iekļauti SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kura nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā citā kuģī.

3. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās vai nav saistīti ar zvejas darbībām, kuras SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kas nav atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī

58. pants

Aizliegums jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī

Katra dalībvalsts kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietvertu sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.

59. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1. Kopienas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertas sugas, pārkrauj nozveju citā kuģī SEAFO līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no tās līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas kuģi drīkst veikt pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut citā kuģī.

2. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā citā kuģī ostas teritorijā. Turklāt dalībvalstis nodrošina to, ka pārkrāvumi citā kuģī atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam, un pieprasa ziņot par pārkrāvumiem citā kuģī.

3. Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, no kura citā kuģī (turpmāk "saņēmējkuģis") pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga dalībvalstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XIV pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4. Kopienas zvejas kuģa kapteinis tai SEAFO līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana citā kuģī, vismaz 24 stundas iepriekš nosūta šādu informāciju:

- zvejas pārkrāvējkuģu nosaukumi,

- saņēmējkuģu nosaukumi,

- pārkraujamie daudzumi pa sugām (tonnās),

- pārkraušanas datums un osta.

5. Ja pārkraušana citā kuģī notiek SEAFO līgumslēdzējas puses ostā, Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un pārkraušanas beigās informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundu laikā nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6. Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7. Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību, un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8. Dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2009. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri kuģo ar tās karogu.

3. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu un ekosistēmu pārvaldībai

60. pants

Zvejas lieguma zonas

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos.

a) A1 apakšrajons

i) Dampier jūras pacēlums

10o00'S 02o00'W | 10o00'S 00o00'E |

12o00'S 02o00'W | 12o00'S 00o00'E; |

ii) Malahit Guyot jūras pacēlums

11o00'S 02o00'W | 11o00'S 04o00'W |

13o00'S 02o00'W | 13o00'S 04o00'W; |

b) B1 apakšrajons

Molloy jūras pacēlums

27o00'S 08o00'E | 27o00'S 10o00'E |

29o00'S 08o00'E | 29o00'S 10o00'E; |

c) C rajons

i) Schmidt-Ott jūras pacēlums un Erica jūras pacēlums

37o00'S 13o00E | 37o00'S 17o00'E |

40o00'S 13o00E | 40o00'S 17o00'E; |

ii) Africana jūras pacēlums

37o00'S 28o00E | 37o00'S 30o00E |

38o00'S 28o00E | 38o00'S 30o00E; |

iii) Panzarini jūras pacēlums

39o00'S 11o00'E | 39o00'S 13o00'E |

41o00'S 11o00'E | 41o00'S 13o00'E; |

d) C1 apakšrajons

i) Vema jūras pacēlums

31o00'S 08o00'E | 31o00'S 09o00'E |

32o00'S 08o00'E | 32o00'S 09o00'E; |

ii) Wust jūras pacēlums

33o00'S 06o00'E | 33o00'S 08o00'E |

34o00'S 06o00'E | 34o00'S 08o00'E; |

e) D rajons

i) Discovery, Junoy, Shannon jūras pacēlumi

41o00'S 06o00'W | 41o00'S 03o00'E |

44o00'S 06o00'W | 44o00'S 03o00'E; |

ii) Schwabenland un Herdman jūras pacēlumi

44o00'S 01o00'W | 44o00'S 02o00'E |

47o00'S 01o00'W | 47o00'S 02o00'E. |

61. pants

Zvejas atsākšana lieguma zonā

1. Zveju 60. pantā minētajā zvejas lieguma zonā nedrīkst atsākt, pirms karoga valsts nav identificējusi un kartējusi minētajā apgabalā esošās jutīgās jūras ekosistēmas, tostarp jūras pacēlumus, hidrotermālos avotus un aukstūdens koraļļus, kā arī novērtējusi zvejas atsākšanas ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām.

2. Karoga valsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu veiktās identificēšanas, kartēšanas un ietekmes novērtējuma rezultātus, lai tos izskatītu SEAFO zinātniskās komitejas gadskārtējā sanāksmē.

3. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pētnieciskās zvejas plānus, lai izvērtētu zvejas ietekmi uz zvejas resursu ilgtspējību un jutīgām jūras dzīvotnēm.

4. IEDAĻA

Pasākumi zvejas laikā nejauši noķertu jūras putnu skaita samazināšanai

62. pants

Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2009. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu noķeršanu, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

63. pants

Ietekmes mazināšanas pasākumi

1. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas šādi:

a) putnu atbaidīšanas auklas atbilst apstiprinātajai putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijai un izmantošanas norādījumiem, kas izklāstīti XIV pielikuma II daļā;

b) putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles;

c) ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

d) uz visiem kuģiem jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, un tām jābūt gatavām tūlītējai lietošanai.

2. Āķu jedas ievieto tikai naktī (t. i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem [47]. Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3. Apstrādes subproduktu izmešana zvejas rīka iemešanas vai ievietošanas laikā ir aizliegta. Ir jāizvairās no subproduktu izmešanas zvejas rīka izcelšanas laikā. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms to ievietošanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4. Kopienas kuģi pieņem ievietošanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5. Attiecībā uz Kopienas kuģiem rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu putnu iespējas iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas ietver tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6. SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespējas izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7. Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

64. pants

Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

Dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta.

6. IEDAĻA

Kontrole

65. pants

Īpaši nosacījumi Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) zvejai

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Patagonijas ilkņzivju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

66. pants

Īpaši nosacījumi sarkano dziļūdens krabju (Chaceon spp.) zvejai

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto sarkano dziļūdens krabju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

67. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz beriksām (Beryx spp.)

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot beriksas SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto beriksu daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot beriksas SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

68. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus)

1. Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot Atlantijas lielgalvjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Atlantijas lielgalvju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot Atlantijas lielgalvjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

69. pants

Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1. Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauja zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ieiešanas, nozvejas un iziešanas ziņojumus ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga dalībvalsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.

2. Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3. Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO trīsburtu kods) un dzīvsvaru (kg).

4. Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un, norādot dzīvsvaru (kg), nozveju pa sugām (FAO trīsburtu kods), kas gūta kopš zvejas sākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

70. pants

Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka uz visiem tās zvejas kuģiem, kuri darbojas SEAFO konvencijas apgabalā un kuru mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertas sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2. Katra dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās pēc SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši par katru kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Tiklīdz iespējams, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3. Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda līdz 2009. gada 30. jūnijam.

71. pants

Kuģu, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, novērošanas gadījumi

1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri SEAFO konvencijas apgabalā kuģo ar karogu, kas nav līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā, inter alia, ietver:

a) kuģa nosaukumu;

b) kuģa reģistrācijas numuru;

c) kuģa karoga valsti;

d) citu attiecīgu informāciju par pamanīto kuģi.

2. Katra dalībvalsts pēc iespējas drīz iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija šo informāciju pārsūta SEAFO izpildsekretāram zināšanai.

7. IEDAĻA

Jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzība

72. pants

Lietotie termini

Īstenojot šo iedaļu, piemēro šādas definīcijas:

1) "grunts zvejas darbības" ir zvejas darbības, kuras veicot, pastāv iespējamība, ka zvejas rīki var nonākt saskarsmē ar jūras gultni parastas zvejas darbības gaitā;

2) "pastāvošie grunts zvejas apgabali" ir apgabali, par kuriem ir VMS dati un/vai citi pieejami ģeogrāfiski atsauces dati, kas liecina, ka atsauces laikposmā no 1987. līdz 2007. gadam ir veiktas grunts zvejas darbības.

3) "jauni grunts zvejas apgabali" ir apgabali SEAFO reglamentētajā apgabalā, kas nav pastāvošie grunts zvejas apgabali;

4) "izpētes zveja" ir zveja, ko veic jaunajos grunts zvejas apgabalos;

5) "jūras ekosistēma" ir dinamisks komplekss, ko, savstarpēji mijiedarbojoties, par funkcionālu vienību padara augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopienas un to nedzīvā vide;

6) "jutīga jūras ekosistēma (JJE)" ir jebkura jūras ekosistēma, par ko ir paredzams, ka tās integritāti (proti, ekosistēmas struktūru un funkcijas) – saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju un piesardzības principu – apdraudēs būtiska negatīva ietekme, ko parastu zvejas darbību laikā rada fiziska saskare ar grunts zvejas rīkiem, un tādas ekosistēmas ir rifi, jūras pacēlumi, hidrotermāli avoti, aukstūdens koraļļi un aukstūdens sūkļu kolonijas. Visjutīgākās ekosistēmas ir tās, kurām ir viegli nodarīt kaitējumu un kuras atjaunojas ļoti lēni vai arī var neatjaunoties nemaz;

7) "būtiska negatīva ietekme" ir ietekme (izvērtējot atsevišķus gadījumus, to kompleksu vai kopējo gadījumu radīto ietekmi), kas kaitē ekosistēmas integritātei, traucējot skarto populāciju spējas atjaunoties, un kas mazina dzīvotņu dabisko produktivitāti ilgtermiņā, vai rada ievērojamu kaitējumu sugu dažādības, dzīvotņu vai kopienu veidiem, kurš saglabājas ilgtermiņā;

8) "grunts zvejas rīki" ir zvejas rīki, kas parastu zvejas darbību laikā nonāk kontaktā ar jūras gultni, un pie tiem pieder grunts traļi, dragas, uz grunts nostiprināti žaunu tīkli, uz grunts nostiprinātas āķu jedas, murdi un zivju krātiņveida lamatas;

9) "saskarsme ar JJE" ir situācija, kad kuģis saskaras ar JJE indikatororganismiem virs noteiktā nozveju robežlieluma uz vienu zvejas darbību– 100 kg dzīvu koraļļu kopums un/vai 1000 kg dzīvu sūkļu kopums;

10) "JJE indikatororganismi" ir koraļļi un sūkļi;

11) "koraļļu indikatorsugas" ir melnie koraļļi, gorgonārijas, kātanemoņu lauki, lofēlijas vai jūrasspalvu lauki.

73. pants

Pastāvošo grunts zvejas apgabalu apzināšana

Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā no 1987. līdz 2007. gadam ir bijuši iesaistīti grunts zvejas darbībās SEAFO konvencijas apgabalā, līdz 2009. gada 1. aprīlim iesniedz Komisijai visaptverošas pastāvošo zvejas vietu kartes. Komisija nekavējoties pārsūta šīs kartes SEAFO izpildsekretāram. Kartes sastāda, izmantojot VMS datus un/vai citus pieejamus ģeogrāfiskus atsauces datus, un tās ir cik vien iespējams precīzas telpiska attēlojuma ziņā un atspoguļo jaunāko situāciju.

74. pants

Grunts zvejas darbības jaunajos grunts zvejas apgabalos

1. No 2009. gada 1. novembra visu izpētes zveju vai zvejas darbības, izmantojot grunts zvejas rīkus, kas līdz šim attiecīgajā esošajā grunts zvejas apgabalā nav veiktas, veic saskaņā ar Izpētes grunts zvejas protokolā uzskaitītajām prasībām.

2. Šā panta 1. punktā minēto Izpētes grunts zvejas protokolu izstrādā katra attiecīgā dalībvalsts un tajā iekļauj:

a) nozvejas plānu, kurā izklāsta mērķa sugas, datumus un apgabalus. Apgabalu un piepūles limitus izvērtē, lai nodrošinātu to, ka zveja notiek pakāpeniski ierobežotā ģeogrāfiskā platībā;

b) ja iespējams, sākotnēju novērtējumu par valsts grunts zvejas darbību zināmu un paredzamu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām;

c) ietekmes mazināšanas plānu, tostarp pasākumus, lai novērstu būtisku nevēlamu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām, ar ko var saskarties zvejas laikā;

d) nozvejas pārraudzības plānu, kas ietver visu nozvejoto sugu uzskaiti un ziņošanu. Nozvejas uzskaites un ziņošanas dati ir pietiekami sīki, lai vajadzības gadījumā varētu veikt darbību novērtējumu;

e) datu vākšanas plānu, lai veicinātu jutīgu jūras ekosistēmu/sugu apzināšanu zvejas apgabalā.

3. No 1. punktā minētās dienas izpētes zveju vai zvejas darbības, izmantojot grunts zvejas rīkus, kas līdz šim attiecīgajā pastāvošajā zvejas apgabalā nav izmantoti, nesāk, līdz dalībvalstis ar Komisijas starpniecību ir sniegušas SEAFO izpildsekretāram 2. punktā minēto informāciju.

4. Dalībvalstis ar Komisijas starpniecību sniedz SEAFO sekretāram ziņojumu par grunts zvejas darbības rezultātiem.

75. pants

Grunts zvejas darbību novērtējums jaunos un pastāvošos apgabalos

1. Dalībvalstis, kuru kuģi veic vai plāno veikt grunts zvejas darbības SEAFO reglamentētā apgabalā, veic šo darbību zināmās un paredzamās ietekmes uz jutīgām jūras ekosistēmām novērtējumu. Tāda novērtējuma mērķis ir noskaidrot, vai minētās darbības, ņemot vērā grunts zvejas darbību vēsturi SEAFO reglamentētajā apgabalā, varētu būtiski negatīvi ietekmēt jutīgas jūras ekosistēmas.

2. Šā panta 1. punktā minētā novērtējuma nolūkā dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju par jutīgu jūras ekosistēmu atrašanās vietām apgabalos, kurās to zvejas kuģi plāno zvejot. Šī informācija ietver zinātniskus datus – ja tie ir pieejami – kas ļauj aplēst šādu ekosistēmu sastopamības iespējamību.

3. Dalībvalstis iesniedz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu Komisijai un SEAFO Sekretariātam cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 2009. gada 1. septembrī. Novērtējumam pievieno arī to ietekmes mazināšanas pasākumu aprakstu, kuri iecerēti, lai nepieļautu būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām, un kurus īsteno saskaņā ar SEAFO Zinātniskās komitejas izstrādātajām norādēm, kas ir pieejamas attiecīgajā laikā.

76. pants

Zinātniskie novērotāji

1. Papildus 70. pantā minētajai prasībai, dalībvalsts nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un veic izpētes zveju saskaņā ar 74. pantu, atrodas zinātnisks novērotājs. Novērotāji ievāc datus saskaņā ar Jutīgu jūras ekosistēmu datu vākšanas protokolu.

2. Novērotāji, kas vāc datus saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto Jutīgu jūras ekosistēmu datu vākšanas protokolu:

a) pārrauga JJE pierādījumu kopumu un jutīgu jūras sugu klātbūtni;

b) uz datu lapām norāda šādu informāciju par apzināto JJE: kuģa nosaukums, rīku veids, datums, atrašanās vieta (platums/garums), dziļums, sugas kods, reisa numurs, iemetuma numurs un novērotāja vārds;

c) vāc bioloģiskus izlases paraugus no visa nozvejotā daudzuma. Bioloģiskus paraugus vāc un sasaldē, ja to lūdz karoga dalībvalsts zinātniskā iestāde vai Komisija;

d) pēc zvejas reisa nosūta paraugus karoga dalībvalsts zinātniskai iestādei.

77. pants

Saskare ar JJE

1. Kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un veic grunts zvejas darbības SEAFO reglamentētā apgabalā, ievēro:

a) ja, pamatojoties uz pieejamu informāciju, ir aizdomas par saskari ar JJE, jo īpaši, ja nozvejā ir ievērojams JJE indikatororganismu daudzums, kuģi nosaka JJE indikatororganismu daudzumu nozvejā. Saskaņā ar 74. pantu norīkotie novērotāji nosaka koraļļu, sūkļu un citu JJE organismu daudzumu, līdz zemākajam iespējamajam taksonomiskajam līmenim un izmanto 74. panta 2. punktā paredzēto Izpētes grunts protokolu un SEAFO nozvejas paraugu veidlapas. Novērotāji iesniedz karoga dalībvalstij SEAFO reisa kopsavilkuma ziņojumu, kas šo informāciju ar Komisijas starpniecību nekavējoties pārsūta SEAFO Sekretariātam;

b) ja ir gūts apstiprinājums saskarsmei ar JJE, kuģa kapteinis, pamatojoties uz a) apakšpunktā veiktajiem pasākumiem:

i) ziņo par starpgadījumu karoga dalībvalstij, kas nekavējoties pārsūta šo informāciju Komisijai un SEAFO izpildsekretāram. Komisija uzreiz lūdz dalībvalstis brīdināt visus Kopienas kuģus, kam ir atļauts darboties SEAFO reglamentētajā apgabalā;

ii) pārtrauc zveju, izceļ rīku un novirza kuģi vismaz divu jūras jūdžu attālumā no vilces/nostiprinājuma beigu punkta virzienā, kurā, balstoties uz visiem pieejamajiem informācijas avotiem, ir vismazākā iespēja atkārtoti saskarties. Visas turpmākas vilces vai nostiprinājumus veic paralēli iepriekšējai vilcei/nostiprinājumam, kuras laikā notika saskare.

2. Apstiprinātas saskares ar JJE jaunā zvejas apgabalā gadījumā, Komisija, pēc SEAFO izpildsekretāra paziņojuma, nosaka pagaidu aizliegumu divu jūdžu rādiusā ap ziņoto vietu, kas raksturota 1. punkta b) apakšpunktā. Ziņotā vieta ir vieta, kuru norādījis kuģis, vai vilces/nostiprinājuma beigu punkts vai cita vieta, ko pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu saskarsmes notikuma vietai. Šādu pagaidu aizliegumu piemēro līdz brīdim, kad SEAFO Sekretariāts iesaka attiecīgo apgabalu atvērt no jauna.

XI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IOTC APGABALĀ

78. pants

Zvejas laikā noķertu jūras putnu skaita samazināšana

1. Dalībvalstis vāc un iesniedz IOTC (nosūtot kopiju Komisijai) visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad to zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus.

2. Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus, tiktu samazināts noķerto jūras putnu skaits visos zvejas apgabalos, zvejas sezonās un zvejniecībās.

3. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem:

a) putnu atbaidīšanas auklas atbilst IOTC pieņemtajiem putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijas un izmantošanas norādījumiem;

b) putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 30oS;

c) ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

d) uz visiem kuģiem jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, un tām jābūt gatavām tūlītējai lietošanai.

4. Kopienas kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuri, zvejojot zobenzivis, izmanto "Amerikas āķu jedu sistēmu" un ir aprīkoti ar āķu rindu iemešanas iekārtu, ir atbrīvoti no 3. punkta prasībām.

79. pants

Zvejas jaudas limits kuģiem, kas zvejo tropiskās tunzivis

1. Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir šāda:

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Zvejas jauda (GT) |

Spānija | 22 | 61400 |

Francija | 21 | 31467 |

Itālija | 1 | 2137 |

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai to, ka šo izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas jaudas nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas nodošanu nedrīkst attiecināt uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

4. Šā panta 1. punktā minētajiem Kopienas kuģiem ir arī atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā.

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā minētos zvejas jaudas limitus var palielināt šajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

80. pants

Zvejas jaudas limiti kuģiem, kas zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis

1. Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta GT, ir šāda:

Dalībvalsts | Maksimālais kuģu skaits | Zvejas jauda (GT) |

Spānija | 27 | 11600 |

Francija | 25 | 1940 |

Portugāle | 26 | 10100 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 1400 |

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas jaudas nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas nodošanu nedrīkst attiecināt uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

4. Šā panta 1. punktā minētajiem Kopienas kuģiem ir arī atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC apgabalā.

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas jaudas limitus var palielināt minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

XII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SPFO APGABALĀ

81. pants

Pelaģiskās zvejas jaudas limiti

1. Dalībvalstis, kas 2008. gadā aktīvi veica zvejas darbības, ierobežo to kuģu kopējo GT, kuri kuģo ar to karogu un 2009. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 63000 GT SPFO apgabalā tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

2. Dalībvalstis, kuras ir veikušas pelaģisko zveju Klusā okeāna dienvidu daļā, bet nav veikušas zvejas darbības 2008. gadā, var 2009. gadā sākt zveju SPFO apgabalā, ar nosacījumu, ka tās brīvprātīgi ierobežo zvejas piepūli.

3. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu vārdus un raksturlielumus, tostarp GT, kas iesaistīti zvejā SPFO apgabalā.

4. Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu faktisko skaitu, kas 2009. gadā atrodas SPFO apgabalā. Kā paziņojums kalpo ziņojumi par JJE un nozvejas ziņojumi, ka arī dati par kuģu ienākšanu ostās, ja tādi ir pieejami.

5. Dalībvalstis izskatīšanai SPFO pagaidu zinātniskajā darba grupā iesniedz SPFO apgabalā esošo pelaģisko krājumu novērtējumu un ar pelaģisko krājumu stāvokli saistītu pētījumu datus un rosina savu zinātnisko ekspertu aktīvu līdzdalību SPFO darbā, kas veltīts pelaģiskajām sugām.

6. Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina pietiekamu skaitu novērotāju uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tā nodrošinot pelaģiskās zvejas novērošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un attiecīgas zinātniskās informācijas vākšanu.

82. pants

Grunts zveja

1. Dalībvalstis limitē grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu vidējos gada rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Dalībvalstis nedrīkst izvērst grunts zveju jaunos SPFO apgabala reģionos, kuros patlaban šāda zveja nenotiek.

3. Kopienas kuģi pārtrauc grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras SPFO apgabalā esošas vietas, kurā zvejas darbību laikā ir gūti pierādījumi par jutīgas jūras ekosistēmas atrašanos šajā vietā. Kopienas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, Komisijai un SPFO Pagaidu sekretariātam par šādas ekosistēmas pamanīšanu, norādot vietu un attiecīgās ekosistēmas veidu, lai būtu iespējams pieņemt konkrētajai vietai piemērotus pasākumus.

4. Dalībvalstis norīko novērotājus uz katra kuģa, kas kuģo ar to karogu un veic vai plāno veikt grunts tralēšanas darbības SPFO apgabalā, kā arī nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un veic citas grunts zvejas darbības SPFO apgabalā.

83. pants

Datu vākšana un aprite

Dalībvalstis vāc, verificē un sniedz datus saskaņā ar SPFO standartā noteiktajām procedūrām datu vākšanai, ziņošanai, verificēšanai un apmaiņai.

XIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO WCPFC APGABALĀ

84. pants

Zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

85. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1. Laikposmā no 2009. gada 1. augusta plkst. 00.00 līdz 2009. gada 30. septembra plkst. 24.00 WCPFC apgabala daļā starp 20o N un 20o S ir aizliegts veikts zvejas darbības ar kuģiem zvejai ar riņķvadiem, kas izmanto ZPI. Šajā laikposmā minētajā WCPFC apgabala daļā kuģi zvejai ar riņķvadiem var iesaistīties zvejas darbībās tikai, ja uz to klāja atrodas novērotājs, kas seko, ka kuģis nekādā gadījumā:

- neizmanto ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci,

- nezvejo zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Visi kuģi zvejai ar riņķvadiem, kuri zvejo 1. punkta pirmajā teikumā minētajā WCPFC apgabala daļā, patur uz klāja un izkrauj vai pārkrauj visas lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

- reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm, vai

- ja zivis nav derīgas cilvēku uzturā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

- ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

86. pants

ZPI izmantošanas pārvaldības plāni

1. Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot WCPFC apgabalā, izstrādā plānus noenkurotu vai dreifējošu ZPI izmantošanas pārvaldībai. Šajos pārvaldības plānos iekļauj stratēģiju, kā samazināt lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju mazuļu pievilināšanu.

2. Pārvaldības plānus, kas minēti 1. punktā, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2009. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu WCPFC Sekretariātam ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī.

87. pants

Maksimālais to kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis

1. To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo zobenzivis apgabalos uz dienvidiem no 20o S WCPFC apgabalā, nepārsniedz 14 kuģus. No Kopienas šajā zvejā piedalās tikai kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu.

2. Šā panta 1. punktā minētajā apgabalā kopējais zobenzivs nozvejas limits ir 3107 tonnas.

XIV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO ICCAT APGABALĀ

88. pants

Zvejas laikā noķertu jūras putnu skaita samazināšana

1. Dalībvalstis vāc visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad to zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus, un nosūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un Komisijai.

2. Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus, tiktu samazināts noķerto jūras putnu skaits visos zvejas apgabalos, zvejas sezonās un zvejniecībās.

3. Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 20oS, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem:

a) putnu atbaidīšanas auklas atbilst ICCAT pieņemtajiem putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijas noteikumiem un izmantošanas norādījumiem;

b) putnu atbaidīšanas auklas vienmēr izmanto pirms āķu jedu ievietošanas ūdenī uz dienvidiem no 20oS;

c) ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums;

d) uz visiem kuģiem jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, un tām jābūt gatavām tūlītējai lietošanai.

4. Atkāpjoties no 3 punkta, Kopienas kuģiem zvejai ar āķu jedām, kas zvejo zobenzivis, var izmantot monoauklas āķu jedas, ja vien šie kuģi:

a) āķu jedas ievieto laikā starp jūras krēslas un ausmas laikiem, kādi noteikti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā (Nautical Almanac) attiecībā uz ģeogrāfisko atrašanās vietu, kurā zvejo;

b) izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 m no āķa, lai panāktu optimālu grimšanas ātrumu.

89. pants

Lieguma zonas/zvejas sezonas noteikšana zobenzivju zvejai Vidusjūrā

Lai aizsargātu zobenzivis, jo īpaši mazās zivis, zobenzivju zveja Vidusjūrā ir aizliegta laikposmā no 2009. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

90. pants

Atlantijas zobenzivs minimālais izmērs

Tādu Atlantijas zobenzivju nejauša nozveja, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 8. panta 1. punktu uzskata par mazizmēra zivi, ir pieļaujama, ja tāda nejauša nozveja nepārsniedz 15 % no attiecīgā kuģa kopējās zobenzivju nozvejas, minēto procentu daļu izsakot attiecīgo zivju skaitā vienā izkrāvumā.

91. pants

Haizivis

1. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai mazinātu zvejas izraisītu mirstību, zvejojot Ziemeļatlantijas īsspuru mako.

2. Kopienas zvejas kuģi nekavējoties, paceļot nozveju uz kuģa klāja, atlaiž dzīvas un neskartas jūras lapsas (Alopias superciliosus), kas noķertas, zvejojot ICCAT pārvaldības apgabalā.

Nejaušu nozveju un dzīvu minēto zivju atlaišanu atzīmē zvejas žurnālā.

92. pants

Sezonas liegums zilās tunzivs zvejai

1. Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. decembrim kuģiem, kuri paredzēti pelaģiskai lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kuru garums pārsniedz 24 m, ir aizliegta zilo tunzivju zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, apgabalā uz rietumiem no 10oW un uz ziemeļiem no 42oN šāda zveja minētā veida kuģiem ir aizliegta no 1. februāra līdz 31. jūlijam.

2. Laikā no 15. jūnija līdz 15. aprīlim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem.

3. Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot ēsmu un velcēšanas laivas.

4. Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar pelaģiskiem traleriem.

5. Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis atpūtas vai sporta nolūkā.

93. pants

Zilo tunzivju zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no ID pielikumā tām piešķirtajām kvotām atvēl noteiktu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

XV NODAĻA

NELEGĀLA, NEREĢISTRĒTA UN NEREGULĒTA ZVEJA

94. pants

Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, piemēro XV pielikumā izklāstītos pasākumus.

XVI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO BERINGA JŪRAS ATKLĀTAJOS ŪDEŅOS

95. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

XVII NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

96. pants

Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par izkrautajiem daudzumiem, kas nozvejoti no krājumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

97. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR apgabalā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, 40. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 16 janvāris

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. Schwarzenberg

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[3] OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

[4] OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

[5] OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

[6] OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

[7] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[8] OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

[9] OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

[10] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

[11] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

[12] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[13] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

[14] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

[15] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[16] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

[17] OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

[18] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[19] OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

[20] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

[21] OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

[22] OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

[23] OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

[24] OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

[25] OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

[26] OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

[27] OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.

[28] OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

[29] OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

[30] OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.

[31] OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.

[32] OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

[33] OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

[34] OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.

[35] OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.

[36] OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

[37] OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

[38] OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

[39] OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

[40] OV L 196, 18.7.2006., 14. lpp.

[41] OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

[42] OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

[43] OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

[44] http://www.gfcm.org/gfcm/topic/16164

[45] OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

[46] OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

[47] Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

NOZVEJAS LIMITI, KAS PIEMĒROJAMI KOPIENAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTI NOZVEJAS LIMITI, UN TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM EK ŪDEŅOS, PA SUGĀM UN APGABALIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Visus šajā pielikumā paredzētos nozvejas limitus uzskata par kvotām šīs regulas 5. panta nolūkos, un tāpēc uz tiem attiecas Regulā (EEK) Nr. 2847/93 un jo īpaši tās 14. un 15. pantā paredzētie noteikumi.

Katram apgabalam zivju krājumi ir uzskaitīti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šīs regulas nolūkiem turpmāk pievienota atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods | Vispārpieņemtais nosaukums |

Ammodytes spp. | SAN | Tūbītes |

Anarhichas lupus | CAA | Vilkzivs |

Anarhichas spp. | CAT | Vilkzivis |

Aphanopus carbo | BSF | Mataste |

Argentina silus | ARU | Ziemeļatlantijas argentīna |

Beryx spp. | ALF | Beriksas |

Boreogadus saida | POC | Polārmenca |

Brosme brosme | USK | Brosme |

Centrophorus squamosus | GUQ | Pelēkā īsraga haizivs |

Centroscymnus coelolepis | CYO | Baltacu haizivs |

Cetorhinus maximus | BSK | Milzu haizivs |

Chaenocephalus aceratus | SSI | Melnspuru leduszivs |

Champsocephalus gunnari | ANI | Antarktikas leduszivs |

Channichthys rhinoceratus | LIC | Vienraga leduszivs |

Chionoecetes spp. | PCR | Karaliskie krabji |

Clupea harengus | HER | Siļķe |

Coryphaenoides rupestris | RNG | Strupdeguna garaste |

Dalatias licha | SCK | Melnā haizivs |

Deania calcea | DCA | Gardeguna spurainā haizivs |

Dissostichus eleginoides | TOP | Patagonijas ilkņzivs |

Engraulis encrasicolus | ANE | Eiropas anšovs |

Etmopterus princeps | ETR | Lielā laternhaizivs |

Etmopterus pusillus | ETP | Gludā laternhaizivs |

Etmopterus spinax | ETX | Laternhaizivs |

Euphausia superba | KRI | Krils |

Gadus morhua | COD | Menca |

Galeorhinus galeus | GAG | Bara haizivs |

Germo alalunga | ALB | Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) |

Glyptocephalus cynoglossus | WIT | Sarkanā plekste |

Gobionotothen gibberifrons | NOG | Zaļā nototēnija |

Hippoglossoides platessoides | PLA | Rietumatlantijas plekste |

Hippoglossus hippoglossus | HAL | Atlantijas paltuss |

Hoplostethus atlanticus | ORY | Atlantijas lielgalvis |

Illex illecebrosus | SQI | Īsspuru kalmārs |

Lamna nasus | POR | Siļķu haizivs |

Lampanyctus achirus | LAC | Laternzivs |

Lepidonotothen squamifrons | NOS | Pelēkā nototēnija |

Lepidorhombus spp. | LEZ | Megrimi |

Limanda ferruginea | YEL | Dzeltenastes plekste |

Limanda limanda | DAB | Limanda |

Lophiidae | ANF | Jūrasvelnu dzimta |

Macrourus berglax | RHG | Makrūrzivs |

Macrourus spp. | GRV | Makrūrzivis |

Makaira nigricans | BUM | Atlantijas zilais marlīns |

Mallotus villosus | CAP | Moiva |

Martialia hyadesi | SQS | Dienvidatlantijas kalmārs |

Melanogrammus aeglefinus | HAD | Pikša |

Merlangius merlangus | WHG | Merlangs |

Merluccius merluccius | HKE | Parastais heks |

Micromesistius poutassou | WHB | Putasu |

Microstomus kitt | LEM | Mazmutes plekste |

Molva dypterygia | BLI | Zilā jūras līdaka |

Molva macrophthalmus | SLI | Lielacu jūras līdaka |

Molva molva | LIN | Jūras līdaka |

Nephrops norvegicus | NEP | Norvēģijas omārs |

Notothenia rossii | NOR | Marmora nototēnija |

Pagellus bogaraveo | SBR | Sarkanā zobaine |

Pandalus borealis | PRA | Ziemeļu garnele |

Paralomis spp. | PAI | Krabji |

Penaeus spp. | PEN | Tīģergarneles |

Phycis spp. | FOX | Diegspuru vēdzeles |

Platichthys flesus | FLE | Plekste |

Pleuronectes platessa | PLE | Jūras zeltplekste |

Pleuronectiformes | FLX | Plekstveidīgās zivis |

Pollachius pollachius | POL | Pollaks |

Pollachius virens | POK | Saida |

Psetta maxima | TUR | Akmeņplekste |

Pseudochaenichthus georgianus | SGI | Melnā leduszivs |

Radjiformes – Rajidae | SRX-RAJ | Raju dzimta |

Reinhardtius hippoglossoides | GHL | Melnais paltuss |

Salmo salar | SAL | Lasis |

Scomber scombrus | MAC | Atlantijas makrele |

Scophthalmus rhombus | BLL | Gludais rombs |

Sebastes spp. | RED | Sarkanasari |

Solea solea | SOL | Parastā jūrasmēle |

Solea spp. | SOX | Jūrasmēles |

Sprattus sprattus | SPR | Brētliņa |

Squalus acanthias | DGS | Dzelkņu haizivs |

Tetrapturus alba | WHM | Baltais marlīns |

Thunnus alalunga | ALB | Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) |

Thunnus albacares | YFT | Dzeltenspuru tunzivs |

Thunnus maccoyii | SBF | Dienvidu tunzivs |

Thunnus obesus | BET | Lielacu tunzivs |

Thunnus thynnus | BFT | Zilā tunzivs |

Trachurus spp. | JAX | Stavridas |

Trisopterus esmarki | NOP | Esmarka menca |

Urophycis tenuis | HKW | Baltā Amerikas jūrasvēdzele |

Xiphias gladius | SWO | Zobenzivs |

Turpmākā tabula, kurā norādīti atbilstošie vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) | ALB | Thunnus alalunga |

Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) | ALB | Germo alalunga |

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Rietumatlantijas plekste | PLA | Hippoglossoides platessoides |

Eiropas anšovs | ANE | Engraulis encrasicolus |

Jūrasvelnu dzimta | ANF | Lophiidae |

Antarktikas leduszivs | ANI | Champsocephalus gunnari |

Patagonijas ilkņzivs | TOP | Dissostichus eleginoides |

Vilkzivs | CAA | Anarhichas lupus |

Atlantijas paltuss | HAL | Hippoglossus hippoglossus |

Lasis | SAL | Salmo salar |

Milzu haizivs | BSK | Cetorhinus maximus |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Gardeguna spurainā haizivs | DCA | Deania calcea |

Mataste | BSF | Aphanopus carbo |

Melnspuru leduszivs | SSI | Chaenocephalus aceratus |

Zilā jūras līdaka | BLI | Molva dypterygia |

Atlantijas zilais marlīns | BUM | Makaira nigricans |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Zilā tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Gludais rombs | BLL | Scophthalmus rhombus |

Moiva | CAP | Mallotus villosus |

Vilkzivis | CAT | Anarhichas spp. |

Menca | COD | Gadus morhua |

Parastā jūrasmēle | SOL | Solea solea |

Krabji | PAI | Paralomis spp. |

Limanda | DAB | Limanda limanda |

Plekstveidīgās zivis | FLX | Pleuronectiformes |

Plekste | FLE | Platichthys flesus |

Diegspuru vēdzeles | FOX | Phycis spp. |

Lielā laternhaizivs | ETR | Etmopterus princeps |

Ziemeļatlantijas argentīna | ARU | Argentina silus |

Melnais paltuss | GHL | Reinhardtius hippoglossoides |

Makrūrzivis | GRV | Macrourus spp. |

Pelēkā nototēnija | NOS | Lepidonotothen squamifrons |

Pikša | HAD | Melanogrammus aeglefinus |

Parastais heks | HKE | Merluccius merluccius |

Siļķe | HER | Clupea harengus |

Stavridas | JAX | Trachurus spp. |

Zaļā nototēnija | NOG | Gobionotothen gibberifrons |

Melnā haizivs | SCK | Dalatias licha |

Krils | KRI | Euphausia superba |

Laternzivs | LAC | Lampanyctus achirus |

Pelēkā īsraga haizivs | GUQ | Centrophorus squamosus |

Mazmutes plekste | LEM | Microstomus kitt |

Jūras līdaka | LIN | Molva molva |

Atlantijas makrele | MAC | Scomber scombrus |

Marmora nototēnija | NOR | Notothenia rossii |

Megrimi | LEZ | Lepidorhombus spp. |

Ziemeļu garnele | PRA | Pandalus borealis |

Norvēģijas omārs | NEP | Nephrops norvegicus |

Esmarka menca | NOP | Trisopterus esmarki |

Atlantijas lielgalvis | ORY | Hoplostethus atlanticus |

Tīģergarneles | PEN | Penaeus spp. |

Jūras zeltplekste | PLE | Pleuronectes platessa |

Polārmenca | POC | Boreogadus saida |

Pollaks | POL | Pollachius pollachius |

Siļķu haizivs | POR | Lamna nasus |

Baltacu haizivs | CYO | Centroscymnus coelolepis |

Sarkanā zobaine | SBR | Pagellus bogaraveo |

Sarkanasari | RED | Sebastes spp. |

Makrūrzivs | RHG | Macrourus berglax |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Saida | POK | Pollachius virens |

Tūbītes | SAN | Ammodytes spp. |

Īsspuru kalmārs | SQI | Illex illecebrosus |

Raju dzimta | SRX-RAJ | Radjiformes – Rajidae |

Gludā laternhaizivs | ETP | Etmopterus pusillus |

Karaliskie krabji | PCR | Chionoecetes spp. |

Jūrasmēles | SOX | Solea spp. |

Dienvidu tunzivs | SBF | Thunnus maccoyii |

Melnā leduszivs | SGI | Pseudochaenichthus georgianus |

Lielacu jūras līdaka | SLI | Molva macrophthalmus |

Brētliņa | SPR | Sprattus sprattus |

Dzelkņu haizivs | DGS | Squalus acanthias |

Dienvidatlantijas kalmārs | SQS | Martialia hyadesi |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

Bara haizivs | GAG | Galeorhinus galeus |

Akmeņplekste | TUR | Psetta maxima |

Brosme | USK | Brosme brosme |

Vienraga leduszivs | LIC | Channichthys rhinoceratus |

Laternhaizivs | ETX | Etmopterus spinax |

Baltā Amerikas jūrasvēdzele | HKW | Urophycis tenuis |

Baltais marlīns | WHM | Tetrapturus alba |

Merlangs | WHG | Merlangius merlangus |

Sarkanā plekste | WIT | Glyptocephalus cynoglossus |

Dzeltenspuru tunzivs | YFT | Thunnus albacares |

Dzeltenastes plekste | YEL | Limanda ferruginea |

--------------------------------------------------

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES, I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zona,CECAF apgabala EK ūdeņi, Francijas Gviānas ūdeņi

SugasTūbītesAmmodytidae | ZonaEK ūdeņi IIIa zonā; EK ūdeņi IIa un IV zonā [1](SAN/2A3A4.) |

Dānija | 167436 | |

Apvienotā Karaliste | 3660 | |

Vācija | 256 | |

Zviedrija | 6148 | |

EK | 177500 | |

Norvēģija | 20000 [2] | |

Fēru salas | 2500 [2] | |

KPN | 200000 [2] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļatlantijas argentīnaArgentina silus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā(ARU/1/2.) |

Vācija | 31 | |

Francija | 10 | |

Nīderlande | 25 | |

Apvienotā Karaliste | 50 | |

EK | 116 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļatlantijas argentīnaArgentina silus | ZonaEK ūdeņi III un IV zonā(ARU/3/4.) |

Dānija | 1180 | |

Vācija | 12 | |

Francija | 8 | |

Īrija | 8 | |

Nīderlande | 55 | |

Zviedrija | 46 | |

Apvienotā Karaliste | 21 | |

EK | 1331 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļatlantijas argentīnaArgentina silus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā(ARU/567.) |

Vācija | 405 | |

Francija | 9 | |

Īrija | 375 | |

Nīderlande | 4226 | |

Apvienotā Karaliste | 297 | |

EK | 5311 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā(USK/1214EI.) |

Vācija | 7 [3] | |

Francija | 7 [3] | |

Apvienotā Karaliste | 7 [3] | |

Citi | 3 [3] | |

EK | 24 [3] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaEK ūdeņi III zonā(USK/03-C.) |

Dānija | 14 | |

Zviedrija | 7 | |

Vācija | 7 | |

EK | 28 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaEK ūdeņi IV zonā(USK/04-C.) |

Dānija | 62 | |

Vācija | 19 | |

Francija | 44 | |

Zviedrija | 6 | |

Apvienotā Karaliste | 94 | |

Citi | 6 [4] | |

EK | 231 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā(USK/567EI.) |

Vācija | 6 | |

Spānija | 21 | |

Francija | 254 | |

Īrija | 25 | |

Apvienotā Karaliste | 123 | |

Citi | 6 [5] | |

EK | 435 | |

Norvēģija [6] | 3350 [7] [8] | |

KPN | 3785 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrosmeBrosme brosme | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(USK/4AB-N.) |

Beļģija | 0 | |

Dānija | 165 | |

Vācija | 1 | |

Francija | 0 | |

Nīderlande | 0 | |

Apvienotā Karaliste | 4 | |

EK | 170 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķe [9]Clupea harengus | ZonaIIIa(HER/03A.) |

Dānija | 15611 | |

Vācija | 250 | |

Zviedrija | 16329 | |

EK | 32190 | |

Fēru salas | 500 [10] | |

KPN | 37722 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[11] [12]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN (HER/*04N-) |

EC | 50000 |

SugaSiļķe [11]Clupea harengus | ZonaEK un Norvēģijas ūdeņi ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53o30'N(HER/04A.), (HER/04B.) |

Dānija | 23475 | |

Vācija | 14762 | |

Francija | 10072 | |

Nīderlande | 22519 | |

Zviedrija | 1740 | |

Apvienotā Karaliste | 25275 | |

EK | 97843 | |

Norvēģija | 49590 [12] | |

KPN | 171000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN(HER/04-N.) |

Sweden | 846 [13] | |

EC | 846 | |

TAC | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķe [14]Clupea harengus | ZonaPiezveja IIIa zonā(HER/03A-BC.) |

Dānija | 7157 | |

Vācija | 64 | |

Zviedrija | 1152 | |

EK | 8373 | |

KPN | 8373 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķe [15]Clupea harengus | ZonaPiezveja IV, VIId zonā un EK ūdeņos IIa zonā(HER/2A47DX.) |

Beļģija | 79 | |

Dānija | 15303 | |

Vācija | 79 | |

Francija | 79 | |

Nīderlande | 79 | |

Zviedrija | 75 | |

Apvienotā Karaliste | 291 | |

EK | 15985 | |

KPN | 15985 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķe [16]Clupea harengus | ZonaVIId; IVc [17](HER/4CXB7D.) |

Beļģija | 7100 [18] | |

Dānija | 335 [18] | |

Vācija | 210 [18] | |

Francija | 5462 [18] | |

Nīderlande | 8550 [18] | |

Apvienotā Karaliste | 1910 [18] | |

EK | 23567 | |

KPN | 171000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi Vb un VIb un VIaN zonā [19](HER/5B6ANB) |

Vācija | 2359 | |

Francija | 446 | |

Īrija | 3187 | |

Nīderlande | 2359 | |

Apvienotā Karaliste | 12749 | |

EK | 21100 | |

Fēru salas | 660 [20] | |

KPN | 21760 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaVIIbc; VIaS [21](HER/6AS7BC) |

Īrija | 8467 | |

Nīderlande | 847 | |

EK | 9314 | |

KPN | 9314 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaVI – Klaida [22](HER/06ACL.) |

Apvienotā Karaliste | 800 | |

EK | 800 | |

KPN | 800 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaVIIa [23](HER/07A/MM.) |

Īrija | 1250 | |

Apvienotā Karaliste | 3550 | |

EK | 4800 | |

KPN | 4800 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaVIIe un VIIf(HER/7EF.) |

Francija | 500 | |

Apvienotā Karaliste | 500 | |

EK | 1000 | |

KPN | 1000 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaVIIg [24], VIIh [24], VIIj [24] un VIIk [24](HER/7G-K.) |

Vācija | 66 | |

Francija | 365 | |

Īrija | 5115 | |

Nīderlande | 365 | |

Apvienotā Karaliste | 7 | |

EK | 5918 | |

KPN | 5918 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaEiropas anšovsEngraulis encrasicolus | ZonaVIII(ANE/08.) |

Spānija | 0 | |

Francija | 0 | |

EK | 0 | |

KPN | 0 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaEiropas anšovsEngraulis encrasicolus | ZonaIX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(ANE/9/3411) |

Spānija | 3826 | |

Portugāle | 4174 | |

EK | 8000 | |

KPN | 8000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaSkageraks [25](COD/03AN.) |

Beļģija | 10 | |

Dānija | 3291 | |

Vācija | 83 | |

Nīderlande | 21 | |

Zviedrija | 576 | |

EK | 3981 | |

KPN | 4114 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaKategats [26](COD/03AS.) |

Dānija | 312 | |

Vācija | 6 | |

Zviedrija | 187 | |

EK | 505 | |

KPN | 505 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[27]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-) |

EC | 20775 |

SugaMencaGadus morhua | ZonaIV zona; EK ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā(COD/2A3AX4) |

Beļģija | 851 | |

Dānija | 4889 | |

Vācija | 3100 | |

Francija | 1051 | |

Nīderlande | 2762 | |

Zviedrija | 33 | |

Apvienotā Karaliste | 11216 | |

EK | 23902 | |

Norvēģija | 4896 [27] | |

KPN | 28798 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N(COD/04-N.) |

Zviedrija | 382 [28] | |

EK | 382 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| VIa zona; EK ūdeņi Vb zonā (COD/*5BC6A) |

Beļģija | 0 |

Vācija | 4 |

Francija | 38 |

Īrija | 54 |

Apvienotā Karaliste | 144 |

EK | 240 |

SugaMencaGadus morhua | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(COD/561214) |

Beļģija | 0 | |

Vācija | 4 | |

Francija | 48 | |

Īrija | 68 | |

Apvienotā Karaliste | 182 | |

EK | 302 | |

KPN | 302 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaVIIa(COD/07A.) |

Beļģija | 12 | |

Francija | 33 | |

Īrija | 592 | |

Nīderlande | 3 | |

Apvienotā Karaliste | 259 | |

EK | 899 | |

KPN | 899 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaVIIb-c, VIIe-k, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(COD/7XAD34) |

Beļģija | 167 | |

Francija | 2735 | |

Īrija | 825 | |

Nīderlande | 1 | |

Apvienotā Karaliste | 295 | |

EK | 4023 | |

KPN | 4023 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaVIId(COD/07D.) |

Beļģija | 72 | |

Francija | 1409 | |

Nīderlande | 42 | |

Apvienotā Karaliste | 155 | |

EK | 1678 | |

KPN | 1678 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |

SugaSiļķu haizivsLamna nasus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā(POR/1-14CI) |

Dānija | 23 [29] | |

Francija | 248 [29] | |

Vācija | 5 [29] | |

Īrija | 6 [29] | |

Portugāle | 20 [29] | |

Spānija | 131 [29] | |

Zviedrija | 1 [29] | |

Apvienotā Karaliste | 2 [29] | |

EK | 436 [29] | |

KPN | 436 [29] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMegrimiLepidorhombus spp. | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(LEZ/2AC4-C) |

Beļģija | 5 | |

Dānija | 4 | |

Vācija | 4 | |

Francija | 26 | |

Nīderlande | 21 | |

Apvienotā Karaliste | 1537 | |

EK | 1597 | |

KPN | 1597 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMegrimiLepidorhombus spp. | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(LEZ/561214) |

Spānija | 318 | |

Francija | 1240 | |

Īrija | 363 | |

Apvienotā Karaliste | 878 | |

EK | 2799 | |

KPN | 2799 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMegrimiLepidorhombus spp. | ZonaVII(LEZ/07.) |

Beļģija | 494 | |

Spānija | 5490 | |

Francija | 6663 | |

Īrija | 3029 | |

Apvienotā Karaliste | 2624 | |

EK | 18300 | |

KPN | 18300 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMegrimiLepidorhombus spp. | ZonaVIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe(LEZ/8ABDE.) |

Spānija | 1176 | |

Francija | 949 | |

EK | 2125 | |

KPN | 2125 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMegrimiLepidorhombus spp. | ZonaVIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(LEZ/8C3411) |

Spānija | 1320 | |

Francija | 66 | |

Portugāle | 44 | |

EK | 1430 | |

KPN | 1430 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasLimanda un pleksteLimanda limanda un Platichthys flesus | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(D/F/2AC4-C) |

Beļģija | 513 | |

Dānija | 1927 | |

Vācija | 2890 | |

Francija | 200 | |

Nīderlande | 11654 | |

Zviedrija | 6 | |

Apvienotā Karaliste | 1620 | |

EK | 18810 | |

KPN | 18810 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnu dzimtaLophiidae | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(ANF/2AC4-C) |

Beļģija | 401 | |

Dānija | 884 | |

Vācija | 432 | |

Francija | 82 | |

Nīderlande | 303 | |

Zviedrija | 10 | |

Apvienotā Karaliste | 9233 | |

EK | 11345 | |

KPN | 11345 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnu dzimtaLophiidae | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(ANF/4AB-N.) |

Beļģija | 47 | |

Dānija | 1189 | |

Vācija | 19 | |

Nīderlande | 17 | |

Apvienotā Karaliste | 278 | |

EK | 1550 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnudzimtaLophiidae | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(ANF/561214) |

Beļģija | 200 | |

Vācija | 228 | |

Spānija | 214 | |

Francija | 2462 | |

Īrija | 557 | |

Nīderlande | 193 | |

Apvienotā Karaliste | 1713 | |

EK | 5567 | |

KPN | 5567 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnu dzimtaLophiidae | ZonaVII(ANF/07.) |

Beļģija | 2595 [30] | |

Vācija | 289 [30] | |

Spānija | 1031 [30] | |

Francija | 16651 [30] | |

Īrija | 2128 [30] | |

Nīderlande | 336 [30] | |

Apvienotā Karaliste | 5050 [30] | |

EK | 28080 [30] | |

KPN | 28080 [30] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnu dzimtaLophiidae | ZonaVIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe(ANF/8ABDE.) |

Spānija | 1206 | |

Francija | 6714 | |

EK | 7920 | |

KPN | 7920 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasvelnu dzimtaLophiidae | ZonaVIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(ANF/8C3411) |

Spānija | 1467 | |

Francija | 1 | |

Portugāle | 292 | |

EK | 1760 | |

KPN | 1760 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā(HAD/3A/BCD) |

Beļģija | 11 | |

Dānija | 1866 | |

Vācija | 118 | |

Nīderlande | 2 | |

Zviedrija | 220 | |

EK | 2217 [31] | |

KPN | 2590 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[32]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-) |

| |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaIV zona; EK ūdeņi IIa zonā(HAD/2AC4.) |

Beļģija | 243 | |

Dānija | 1668 | |

Vācija | 1061 | |

Francija | 1850 | |

Nīderlande | 182 | |

Zviedrija | 168 | |

Apvienotā Karaliste | 27507 | |

EK | 32679 [32] | |

Norvēģija | 8685 | |

KPN | 42110 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N(HAD/04-N.) |

Zviedrija | 707 [33] | |

EK | 707 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi ICES VIb, XII un XIV zonā(HAD/6B1214) |

Beļģija | 13 | |

Vācija | 16 | |

Francija | 649 | |

Īrija | 463 | |

Apvienotā Karaliste | 4738 | |

EK | 5879 | |

KPN | 5879 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaEK ūdeņi Vb un VIa zonā(HAD/5BC6A.) |

Beļģija | 4 | |

Vācija | 5 | |

Francija | 194 | |

Īrija | 576 | |

Apvienotā Karaliste | 2737 | |

EK | 3516 | |

KPN | 3516 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaVIIb-k, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(HAD/7X7A34) |

Beļģija | 129 | |

Francija | 7719 | |

Īrija | 2573 | |

Apvienotā Karaliste | 1158 | |

EK | 11579 | |

KPN | 11579 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaVIIa(HAD/07A.) |

Beļģija | 23 | |

Francija | 103 | |

Īrija | 617 | |

Apvienotā Karaliste | 681 | |

EK | 1424 | |

KPN | 1424 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaIIIa(WHG/03A.) |

Dānija | 232 | |

Nīderlande | 1 | |

Zviedrija | 25 | |

EK | 258 [34] | |

KPN | 1050 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[35] [36]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-) |

| 9252 |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaIV zona; EK ūdeņi IIa zonā(WHG/2AC4.) |

Beļģija | 270 | |

Dānija | 1166 | |

Vācija | 303 | |

Francija | 1752 | |

Nīderlande | 674 | |

Zviedrija | 2 | |

Apvienotā Karaliste | 8426 | |

EK | 12593 [35] | |

Norvēģija | 1517 [36] | |

KPN | 15173 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(WHG/561214) |

Vācija | 4 | |

Francija | 70 | |

Īrija | 171 | |

Apvienotā Karaliste | 329 | |

EK | 574 | |

KPN | 574 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaVIIa(WHG/07A.) |

Beļģija | 1 | |

Francija | 7 | |

Īrija | 120 | |

Nīderlande | 0 | |

Apvienotā Karaliste | 81 | |

EK | 209 | |

KPN | 209 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaVIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk(WHG/7X7A.) |

Beļģija | 163 | |

Francija | 9999 | |

Īrija | 4918 | |

Nīderlande | 81 | |

Apvienotā Karaliste | 1788 | |

EK | 16949 | |

KPN | 16949 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaVIII(WHG/08.) |

Spānija | 1440 | |

Francija | 2160 | |

EK | 3600 | |

KPN | 3600 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMerlangsMerlangius merlangus | ZonaIX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(WHG/9/3411) |

Portugāle | 653 | |

EK | 653 | |

KPN | 653 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMerlangs un pollaksMerlangius merlangus un Pollachius pollachius | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N(W/P/04-N.) |

Zviedrija | 190 [37] | |

EK | 190 | |

KPN | Nepiemēro | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastais heksMerluccius merluccius | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā(HKE/3A/BCD) |

Dānija | 1430 | |

Zviedrija | 122 | |

EK | 1552 | |

KPN | 1552 [38] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastais heksMerluccius merluccius | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(HKE/2AC4-C) |

Beļģija | 26 | |

Dānija | 1045 | |

Vācija | 120 | |

Francija | 231 | |

Nīderlande | 60 | |

Apvienotā Karaliste | 326 | |

EK | 1808 | |

KPN | 1808 [39] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[40] [41]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE) |

Spānija | 34 |

Francija | 1374 |

Īrija | 1374 |

Nīderlande | 172 |

Apvienotā | 17 |

Karaliste | 772 |

EK | 3742 |

SugaParastais heksMerluccius merluccius | ZonaVI un VII zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(HKE/571214) |

Beļģija | 265 [40] | |

Spānija | 8513 | |

Francija | 13147 [40] | |

Īrija | 1593 | |

Nīderlande | 171 [40] | |

Apvienotā Karaliste | 5190 [40] | |

EK | 28879 | |

KPN | 28879 [41] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[42] [43]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| VI un VII zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14) |

Beļģija | 2 |

Spānija | 1717 |

Francija | 3090 |

Nīderlande | 5 |

EK | 4814 |

SugaParastais heksMerluccius merluccius | ZonaVIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe(HKE/8ABDE.) |

Beļģija | 9 [42] | |

Spānija | 5926 | |

Francija | 13309 | |

Nīderlande | 17 [42] | |

EK | 19261 | |

KPN | 19261 [43] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastais heksMerluccius merluccius | ZonaVIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(HKE/8C3411) |

Spānija | 5186 | |

Francija | 498 | |

Portugāle | 2420 | |

EK | 8104 | |

KPN | 8104 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaNorvēģijas ūdeņi II un IV zonā(WHB/4AB-N.) |

Dānija | 3800 | |

Apvienotā Karaliste | 200 | |

EK | 4000 | |

KPN | 590000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPutasu Micromesistius poutassou | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā(WHB/1X14) |

Dānija | 11307 [44] [45] | |

Vācija | 4396 [44] [45] | |

Spānija | 9586 [44] [45] | |

Francija | 7869 [44] [45] | |

Īrija | 8756 [44] [45] | |

Nīderlande | 13787 [44] [45] | |

Portugāle | 890 [44] [45] | |

Zviedrija | 2797 [44] [45] | |

Apvienotā Karaliste | 14670 [44] [45] | |

EK | 74058 [44] [45] | |

Norvēģija | 63200 [46] [47] | |

Fēru salas | 10500 [48] [49] | |

KPN | 590000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaVIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(WHB/8C3411) |

Spānija | 12124 [50] | |

Portugāle | 3031 [50] | |

EK | 15155 [50] [51] | |

KPN | 590000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaEK ūdeņi II, IVa, V, VI zonā uz ziemeļiem no 56o30'N un VII zonā uz rietumiem no 12oW(WHB/24A567) |

Norvēģija | 96914 [52] [53] | |

Fēru salas | 20000 [54] [55] | |

KPN | 590000 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMazmutes plekste un sarkanā pleksteMicrostomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(L/W/2AC4-C) |

Beļģija | 368 | |

Dānija | 1013 | |

Vācija | 130 | |

Francija | 277 | |

Nīderlande | 843 | |

Zviedrija | 11 | |

Apvienotā Karaliste | 4151 | |

EK | 6793 | |

KPN | 6793 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZilā jūras līdakaMolva dypterygia | ZonaVI, VII zonas Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā(BLI/67-) |

Vācija | 21 | |

Igaunija | 3 | |

Spānija | 67 | |

Francija | 1518 | |

Īrija | 6 | |

Lietuva | 1 | |

Polija | 1 | |

Apvienotā Karaliste | 386 | |

Citi | 6 [56] | |

EK | 2009 | |

Norvēģija | 150 [57] | |

Fēru salas | 150 [58] | |

KPN | 2309 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā(LIN/1/2.) |

Dānija | 10 | |

Vācija | 10 | |

Francija | 10 | |

Apvienotā Karaliste | 10 | |

Citi [59] | 5 | |

EK | 45 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā(LIN/03.) |

Beļģija | 7 [60] | |

Dānija | 57 | |

Vācija | 7 [60] | |

Zviedrija | 22 | |

Apvienotā Karaliste | 7 [60] | |

EK | 100 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaEK ūdeņi IV zonā(LIN/04.) |

Beļģija | 18 | |

Dānija | 286 | |

Vācija | 177 | |

Francija | 159 | |

Nīderlande | 6 | |

Zviedrija | 12 | |

Apvienotā Karaliste | 2196 | |

EK | 2856 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi V zonā(LIN/05.) |

Beļģija | 9 | |

Dānija | 6 | |

Vācija | 6 | |

Francija | 6 | |

Apvienotā Karaliste | 6 | |

EK | 34 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā(LIN/6X14.) |

Beļģija | 40 | |

Dānija | 7 | |

Vācija | 147 | |

Spānija | 2969 | |

Francija | 3166 | |

Īrija | 793 | |

Portugāle | 7 | |

Apvienotā Karaliste | 3645 | |

EK | 10776 | |

Norvēģija | 5638 [61] [62] | |

Fēru salas | 250 [63] [64] | |

KPN | 16664 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras līdakaMolva molva | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(LIN/4AB-N.) |

Beļģija | 6 | |

Dānija | 747 | |

Vācija | 21 | |

Francija | 8 | |

Nīderlande | 1 | |

Apvienotā Karaliste | 67 | |

EK | 850 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā(NEP/3A/BCD) |

Dānija | 3800 | |

Vācija | 11 [65] | |

Zviedrija | 1359 | |

EK | 5170 | |

KPN | 5170 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(NEP/2AC4-C) |

Beļģija | 1299 | |

Dānija | 1299 | |

Vācija | 19 | |

Francija | 38 | |

Nīderlande | 669 | |

Apvienotā Karaliste | 21513 | |

EK | 24837 | |

KPN | 24837 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(NEP/4AB-N.) |

Dānija | 1145 | |

Vācija | 1 | |

Apvienotā Karaliste | 64 | |

EK | 1210 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā(NEP/5BC6.) |

Spānija | 38 | |

Francija | 153 | |

Īrija | 255 | |

Apvienotā Karaliste | 18445 | |

EK | 18891 | |

KPN | 18891 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaVII(NEP/07.) |

Spānija | 1479 | |

Francija | 5994 | |

Īrija | 9091 | |

Apvienotā Karaliste | 8086 | |

EK | 24650 | |

KPN | 24650 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaVIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe(NEP/8ABDE.) |

Spānija | 246 | |

Francija | 3858 | |

EK | 4104 | |

KPN | 4104 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaVIIIc(NEP/08C.) |

Spānija | 108 | |

Francija | 4 | |

EK | 112 | |

KPN | 112 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaNorvēģijas omārsNephrops norvegicus | ZonaIX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(NEP/9/3411) |

Spānija | 94 | |

Portugāle | 280 | |

EK | 374 | |

KPN | 374 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaIIIa(PRA/03A.) |

Dānija | 4033 | |

Zviedrija | 2172 | |

EK | 6205 | |

KPN | 11620 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(PRA/2AC4-C) |

Dānija | 3700 | |

Nīderlande | 35 | |

Zviedrija | 149 | |

Apvienotā Karaliste | 1096 | |

EK | 4980 | |

KPN | 4980 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62o N(PRA/04-N.) |

Dānija | 500 | |

Zviedrija | 164 [66] | |

EN | 664 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasTīģergarnelesPenaeus spp. | ZonaFrancijas Gviānas ūdeņi [67](PEN/FGU.) |

Francija | 4108 [68] | |

EK | 4108 [68] | |

KPN | 4108 [68] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaSkageraks [69](PLE/03AN.) |

Beļģija | 56 | |

Dānija | 7280 | |

Vācija | 37 | |

Nīderlande | 1400 | |

Zviedrija | 390 | |

EK | 9163 | |

KPN | 9350 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaKategats [70](PLE/03AS.) |

Dānija | 2081 | |

Vācija | 23 | |

Zviedrija | 234 | |

EK | 2338 | |

KPN | 2338 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

EC | Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-) |

EC | 21590 |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaIV zona; EK ūdeņi IIa zonā; tā IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā(PLE/2A3AX4) |

Beļģija | 3238 | |

Dānija | 10523 | |

Vācija | 3035 | |

Francija | 607 | |

Nīderlande | 20237 | |

Apvienotā Karaliste | 14975 | |

EK | 52615 | |

Norvēģija | 2885 | |

KPN | 55500 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(PLE/561214) |

Francija | 22 | |

Īrija | 287 | |

Apvienotā Karaliste | 477 | |

EK | 786 | |

KPN | 786 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIIa(PLE/07A.) |

Beļģija | 37 | |

Francija | 16 | |

Īrija | 934 | |

Nīderlande | 11 | |

Apvienotā Karaliste | 432 | |

EK | 1430 | |

KPN | 1430 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIIb un VIIc(PLE/7BC.) |

Francija | 19 | |

Īrija | 75 | |

EK | 94 | |

KPN | 94 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIId un VIIe(PLE/7DE.) |

Beļģija | 760 | |

Francija | 2534 | |

Apvienotā Karaliste | 1352 | |

EK | 4646 | |

KPN | 4646 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIIf un VIIg(PLE/7FG.) |

Beļģija | 59 | |

Francija | 107 | |

Īrija | 200 | |

Apvienotā Karaliste | 56 | |

EK | 422 | |

KPN | 422 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIIh, VIIj un VIIk(PLE/7HJK.) |

Beļģija | 8 | |

Francija | 16 | |

Īrija | 184 | |

Nīderlande | 32 | |

Apvienotā Karaliste | 16 | |

EK | 256 | |

KPN | 256 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaJūras zeltplekstePleuronectes platessa | ZonaVIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(PLE/8/3411) |

Spānija | 75 | |

Francija | 298 | |

Portugāle | 75 | |

EK | 448 | |

KPN | 448 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPollaksPollachius pollachius | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(POL/561214) |

Spānija | 6 | |

Francija | 216 | |

Īrija | 63 | |

Apvienotā Karaliste | 165 | |

EK | 450 | |

KPN | 450 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPollaksPollachius pollachius | ZonaVII(POL/07.) |

Beļģija | 476 | |

Spānija | 29 | |

Francija | 10959 | |

Īrija | 1168 | |

Apvienotā Karaliste | 2668 | |

EK | 15300 | |

KPN | 15300 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPollaksPollachius pollachius | ZonaVIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe(POL/8ABDE.) |

Spānija | 286 | |

Francija | 1394 | |

EK | 1680 | |

KPN | 1680 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPollaksPollachius pollachius | ZonaVIIIc(POL/08C.) |

Spānija | 236 | |

Francija | 26 | |

EK | 262 | |

KPN | 262 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPollaksPollachius pollachius | ZonaIX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(POL/9/3411) |

Spānija | 278 | |

Portugāle | 10 | |

EK | 288 | |

KPN | 288 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaIIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā(POK/2A34.) |

Beļģija | 44 | |

Dānija | 5222 | |

Vācija | 13187 | |

Francija | 31035 | |

Nīderlande | 132 | |

Zviedrija | 718 | |

Apvienotā Karaliste | 10110 | |

EK | 60448 | |

Norvēģija | 65486 [71] | |

KPN | 125934 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(POK/561214) |

Vācija | 821 | |

Francija | 8158 | |

Īrija | 470 | |

Apvienotā Karaliste | 3617 | |

EK | 13066 | |

KPN | 13066 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaNorvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62oN(POK/04-N.) |

Zviedrija | 880 [72] | |

EK | 880 | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaVII, VIII, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(POK/7/3411) |

Beļģija | 8 | |

Francija | 1723 | |

Īrija | 1578 | |

Apvienotā Karaliste | 481 | |

EK | 3790 | |

KPN | 3790 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasAkmeņplekste un gludais rombsPsetta maxima un Scopthalmus rhombus | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(T/B/2AC4-C) |

Beļģija | 386 | |

Dānija | 825 | |

Vācija | 211 | |

Francija | 99 | |

Nīderlande | 2923 | |

Zviedrija | 6 | |

Apvienotā Karaliste | 813 | |

EK | 5263 | |

KPN | 5263 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(SRX/2AC4-C) |

Beļģija | 277 [73] [74] [75] | |

Dānija | 11 [73] [74] [75] | |

Vācija | 14 [73] [74] [75] | |

Francija | 43 [73] [74] [75] | |

Nīderlande | 236 [73] [74] [75] | |

Apvienotā Karaliste | 1062 [73] [74] [75] | |

EK | 1643 [73] [75] | |

KPN | 1643 [75] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaEK ūdeņi VIa-b un VIIa-c, e-k zonā(SRX/67 AKXD.) |

Beļģija | 1422 [76] [77] | |

Igaunija | 8 [76] [77] | |

Francija | 6383 [76] [77] | |

Vācija | 19 [76] [77] | |

Īrija | 2055 [76] [77] | |

Lietuva | 33 | |

Nīderlande | 6 [76] [77] | |

Portugāle | 35 [76] [77] | |

Spānija | 1718 [76] [77] | |

Apvienotā Karaliste | 4070 [76] [77] | |

EK | 15748 [76] [77] | |

KPN | 15748 [77] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaEK ūdeņi VIId zonā(SRX/07D) |

Beļģija | 94 [78] [79] | |

Francija | 789 [78] [79] | |

Nīderlande | 5 [78] [79] | |

Apvienotā Karaliste | 157 [78] [79] | |

EK | 1044 [78] [79] | |

KPN | 1044 [79] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaEK ūdeņi VIII un IX zonā(SRX/8910-C) |

Beļģija | 13 [80] [81] | |

Francija | 2435 [80] [81] | |

Portugāle | 1974 [80] [81] | |

Spānija | 1986 [80] [81] | |

Apvienotā Karaliste | 14 [80] [81] | |

EK | 6423 [80] [81] | |

KPN | 6423 [81] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaEK ūdeņi IIIa zonā(SRX/03-C.) |

Dānija | 53 [82] [83] | |

Zviedrija | 15 [82] [83] | |

EK | 68 [82] [83] | |

KPN | 68 [83] | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā; EK un starptautiskie ūdeņi VI zonā(GHL/2A-C46) |

Dānija | 4 | |

Vācija | 7 | |

Igaunija | 4 | |

Spānija | 4 | |

Francija | 69 | |

Īrija | 4 | |

Lietuva | 4 | |

Polija | 4 | |

Apvienotā Karaliste | 270 | |

EK | 720 [84] | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[85] [86] [87] [88]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| IIIa (MAC/03A.) | IIIa un IVbc (MAC/3A4BC) | IVb (MAC/04B.) | IVc (MAC/04C.) | VI zona; starptautiskie ūdeņi IIa zonā no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. martam (MAC/2A6.) |

Dānija | | 4130 | | | 4020 |

Francija | | 490 | | | |

Nīderlande | | 490 | | | |

Zviedrija | | | 390 | 10 | |

Apvienotā Karaliste | | 490 | | | |

Norvēģija | 3000 | | | | |

SugaAtlantijas makreleScomber scombrus | ZonaIIIa un IV zona; EK ūdeņi IIa, IIIb, IIIc un IIId zonā(MAC/2A34.) |

Beļģija | 498 | |

Dānija | 13132 | |

Vācija | 519 | |

Francija | 1569 | |

Nīderlande | 1579 | |

Zviedrija | 4690 [85] [86] | |

Apvienotā Karaliste | 1463 | |

EK | 23450 [85] | |

Norvēģija | 12300 [87] | |

KPN | 511287 [88] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[89] [90] [91]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminētos kvotu limitus, turpmāk noteiktajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

| EK ūdeņi IVa zonā (MAC/04A-C) |

Vācija | 5981 |

Francija | 3988 |

Īrija | 19938 |

Nīderlande | 8723 |

Apvienotā Karaliste | 54829 |

EK | 93459 |

SugaAtlantijas makreleScomber scombrus | ZonaVI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā(MAC/2CX14-) |

Vācija | 19821 | |

Spānija | 20 | |

Igaunija | 165 | |

Francija | 13216 | |

Īrija | 66070 | |

Latvija | 122 | |

Lietuva | 122 | |

Nīderlande | 28905 | |

Polija | 1396 | |

Apvienotā Karaliste | 181694 | |

EK | 311531 | |

Norvēģija | 12300 [89] | |

Fēru salas | 4798 [90] | |

KPN | 511287 [91] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[92]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās ICES zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| VIIIb (MAC/08B.) |

Spānija | 2480 |

Francija | 16 |

Portugāle | 513 |

SugaAtlantijas makreleScomber scombrus | ZonaVIIIc, IX un X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(MAC/8C3411) |

Spānija | 29529 [92] | |

Francija | 196 [92] | |

Portugāle | 6104 [92] | |

EK | 35829 | |

KPN | 35829 | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā(SOL/3A/BCD) |

Dānija | 671 | |

Vācija | 39 [93] | |

Nīderlande | 65 [93] | |

Zviedrija | 25 | |

EK | 800 | |

KPN | 800 [94] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaEK ūdeņi II un IV zonā(SOL/24.) |

Beļģija | 1159 | |

Dānija | 530 | |

Vācija | 927 | |

Francija | 232 | |

Nīderlande | 10466 | |

Apvienotā Karaliste | 596 | |

EK | 13910 | |

Norvēģija | 90 [95] | |

KPN | 14000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(SOL/561214) |

Īrija | 54 | |

Apvienotā Karaliste | 14 | |

EK | 68 | |

KPN | 68 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIa(SOL/07A.) |

Beļģija | 237 | |

Francija | 3 | |

Īrija | 80 | |

Nīderlande | 75 | |

Apvienotā Karaliste | 107 | |

EK | 502 | |

KPN | 502 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIb un VIIc(SOL/7BC.) |

Francija | 10 | |

Īrija | 40 | |

EK | 50 | |

KPN | 50 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIId(SOL/07D.) |

Beļģija | 1420 | |

Francija | 2840 | |

Apvienotā Karaliste | 1014 | |

EK | 5274 | |

KPN | 5274 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIe(SOL/07E.) |

Beļģija | 23 | |

Francija | 245 | |

Apvienotā Karaliste | 382 | |

EK | 650 | |

KPN | 650 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIf un VIIg(SOL/7FG.) |

Beļģija | 621 | |

Francija | 62 | |

Īrija | 31 | |

Apvienotā Karaliste | 279 | |

EK | 993 | |

KPN | 993 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIh, VIIj un VIIk(SOL/7HJK.) |

Beļģija | 46 | |

Francija | 92 | |

Īrija | 249 | |

Nīderlande | 74 | |

Apvienotā Karaliste | 92 | |

EK | 553 | |

KPN | 553 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaParastā jūrasmēleSolea solea | ZonaVIIIa un VIIIb(SOL/8AB.) |

Beļģija | 54 | |

Spānija | 10 | |

Francija | 4024 | |

Nīderlande | 302 | |

EK | 4390 | |

KPN | 4390 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūrasmēlesSolea spp. | ZonaVIIIc, VIIId, VIIIe, IX, X zona; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā(SOX/8CDE34) |

Spānija | 458 | |

Portugāle | 758 | |

EK | 1216 | |

KPN | 1216 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrētliņaSprattus sprattus | ZonaIIIa(SPR/03A.) |

Dānija | 34843 | |

Vācija | 73 | |

Zviedrija | 13184 | |

EK | 48100 | |

KPN | 52000 | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrētliņaSprattus sprattus | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(SPR/2AC4-C) |

Beļģija | 1729 | |

Dānija | 136826 | |

Vācija | 1729 | |

Francija | 1729 | |

Nīderlande | 1729 | |

Zviedrija | 1330 [96] | |

Apvienotā Karaliste | 5705 | |

EK | 150777 | |

Norvēģija | 10000 [97] | |

Fēru salas | 9160 [98] [99] | |

KPN | 170000 [100] | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaBrētliņaSprattus sprattus | ZonaVIId un VIIe(SPR/7DE.) |

Beļģija | 31 | |

Dānija | 1997 | |

Vācija | 31 | |

Francija | 430 | |

Nīderlande | 430 | |

Apvienotā Karaliste | 3226 | |

EK | 6144 | |

KPN | 6144 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaDzelkņu haizivsSqualus acanthias | ZonaEK ūdeņi IIIa zonā(DGS/03A-C.) |

Dānija | 31 [101] | |

Zviedrija | 73 [101] | |

EK | 104 [101] | |

KPN | 104 [101] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaDzelkņu haizivsSqualus acanthias | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(DGS/2AC4-C) |

Beļģija | 4 [102] | |

Dānija | 26 [102] | |

Vācija | 5 [102] | |

Francija | 8 [102] | |

Nīderlande | 7 [102] | |

Zviedrija | 0 [102] | |

Apvienotā Karaliste | 216 [102] | |

EK | 266 [102] | |

Norvēģija | 50 [103] | |

KPN | 316 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaDzelkņu haizivsSqualus acanthias | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā(DGS/15X14) |

Beļģija | 73 [104] | |

Vācija | 16 [104] | |

Spānija | 38 [104] | |

Francija | 309 [104] | |

Īrija | 195 [104] | |

Nīderlande | 1 [104] | |

Portugāle | 2 [104] | |

Apvienotā Karaliste | 368 [104] | |

EK | 1002 [104] | |

KPN | 1002 [104] | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaEK ūdeņi IIa un IV zonā(JAX/2AC4-C.) |

Beļģija | 54 | |

Dānija | 23509 | |

Vācija | 1772 | |

Francija | 37 | |

Īrija | 1364 | |

Nīderlande | 3814 | |

Zviedrija | 750 | |

Apvienotā Karaliste | 3470 | |

EK | 34770 | |

Norvēģija | 3600 [105] | |

Fēru salas | 939 [106] | |

KPN | 39309 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaVI, VII un VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(JAX/578/14) |

Dānija | 15056 | |

Vācija | 12035 | |

Spānija | 16435 | |

Francija | 7952 | |

Īrija | 39179 | |

Nīderlande | 57415 | |

Portugāle | 1591 | |

Apvienotā Karaliste | 16276 | |

EK | 165939 | |

Fēru salas | 4061 [107] | |

KPN | 170000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaVIIIc un IX(JAX/8C9.) |

Spānija | 31069 [108] | |

Francija | 393 [108] | |

Portugāle | 26288 [108] | |

EK | 57750 | |

KPN | 57750 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaX zona; CECAF EK ūdeņi [109](JAX/X34PRT) |

Portugāle | 3200 [110] | |

EK | 3200 | |

KPN | 3200 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaCECAF EK ūdeņi [111](JAX/341PRT) |

Portugāle | 1280 [112] | |

EK | 1280 | |

KPN | 1280 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasStavridasTrachurus spp. | ZonaCECAF EK ūdeņi [113](JAX/341SPN) |

Spānija | 1280 | |

EK | 1280 | |

KPN | 1280 | Piesardzības KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaEsmarka mencaTrisopterus esmarki | ZonaIIIa zona; EK ūdeņi IIa un IV zonā(NOP/2A3A4.) |

Dānija | 26226 | |

Vācija | 5 [114] | |

Nīderlande | 19 [114] | |

EK | 26250 | |

Norvēģija | 1000 [115] | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaEsmarka mencaTrisopterus esmarki | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(NOP/4AB-N.) |

Dānija | 950 [116] | |

Apvienotā Karaliste | 50 [116] | |

EK | 1000 [116] | |

KPN | Nepiemēro | Analītiskā KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRūpnieciskas zivis | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(I/F/4AB-N.) |

Zviedrija | 800 [117] [118] | |

EK | 800 | |

KPN | Nepiemēro | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaApvienotā kvota | ZonaEK ūdeņi Vb, VI un VII zonā(R/G/5B67-C) |

EK | Nepiemēro | |

Norvēģija | 140 [119] | |

KPN | Nepiemēro | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaCitas sugas | ZonaNorvēģijas ūdeņi IV zonā(OTH/4AB-N.) |

Beļģija | 27 | |

Dānija | 2500 | |

Vācija | 282 | |

Francija | 116 | |

Nīderlande | 200 | |

Zviedrija | Nepiemēro [120] | |

Apvienotā Karaliste | 1875 | |

EK | 5000 [121] | |

KPN | Nepiemēro | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaCitas sugas | ZonaEK ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N(OTH/2A46AN) |

EK | Nepiemēro | |

Norvēģija | 2720 [122] [123] |

Fēru salas | 150 [124] |

KPN | Nepiemēro |

[1] Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

[2] Jāzvejo IV zonā.

[3] Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[4] Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[5] Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[6] Zveja saskaņā ar šo kvotu jāveic EK ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.

[7] No tās citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3000 tonnas.

[8] Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 5638 tonnas un brosmes nozvejai – 3350 tonnas, tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

[9] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 32 mm.

[10] Jāzvejo Skagerakā.

[11] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 32 mm. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot ICES IVa un IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.

[12] Var zvejot EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

[13] Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[14] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

[15] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

[16] To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 32 mm.

[17] Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51o56' N, 1o19,1' E) līdz 51o33' N platumam un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

[18] Līdz 50 % no šīs kvotas var zvejot IVb zonā. Tomēr par šī īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāziņo Komisijai (HER/*04B.).

[19] Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o00' N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07o00' W un uz ziemeļiem no 55o00' N, izņemot Klaidu.

[20] Šo kvotu var apgūt tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N.

[21] Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz dienvidiem no 56o00' N un uz rietumiem no 07o00' W.

[22] Klaidas krājums: siļķu krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu.

[23] VIIa zona ir samazināta par ICES VIIg, VIIh, VIIj un VIIk zonai pievienoto apgabalu, ko ierobežo:

- ziemeļos – 52o 30'N platuma paralēle,

- dienvidos – 52o 00'N platuma paralēle,

- rietumos – Īrijas krasts,

- austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

[24] Šī zona ir palielināta par apgabalu, ko ierobežo:

- ziemeļos – 52o 30'N platums,

- dienvidos – 52o 00'N platums,

- rietumos – Īrijas krasts,

- austrumos – Apvienotās Karalistes krasts.

[25] Apgabals definēts šīs regulas 4. panta b) punktā.

[26] Apgabals definēts šīs regulas 4. panta c) punktā.

[27] Var zvejot EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

[28] Pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[29] Ievēro maksimālo izkraušanas izmēru 210 cm (līdz astes spuras sazarojumu vietai).

[30] No tās līdz 5 % drīkst zvejot ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

[31] Neskaitot 264 tonnu apmērā novērtēto rūpniecisko piezveju.

[32] Neskaitot 746 tonnu apmērā novērtēto rūpniecisko piezveju.

[33] Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[34] Izņemot 773 tonnu apmērā novērtēto rūpniecisko piezveju.

[35] Neskaitot 1063 tonnu apmērā novērtēto rūpniecisko piezveju.

[36] Var zvejot EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

[37] Mencas, pikšas un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[38] Nepārsniedzot kopējo KPN 51500 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

[39] Nepārsniedzot kopējo KPN 51500 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

[40] Šo kvotu var pārcelt uz EK ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.

[41] Nepārsniedzot kopējo KPN 51500 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

[42] Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un EK ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāziņo Komisijai.

[43] Nepārsniedzot kopējo KPN 51500 tonnu apmērā heka ziemeļu krājumam.

[44] No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).

[45] No tās līdz 27 % drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F).

[46] Var zvejot EK ūdeņos II, IVa, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12oW (WHB/*8CX34). IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 40000 tonnas.

[47] No tās līdz 500 tonnām var būt argentīnas (Argentina spp.).

[48] Putasu nozveja var ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.

[49] Var zvejot EK ūdeņos II, IVa, V, VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N, VIb un VII zonā uz rietumiem no 12o W. IVa zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 2625 tonnu.

[50] No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).

[51] No tās līdz 27 % drīkst nozvejot Fēru salu ūdeņos (WHB/*05B-F).

[52] Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

[53] IV zonā nedrīkst nozvejot vairāk kā 24229 tonnu, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves limita.

[54] Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

[55] Drīkst zvejot arī VIb zonā. Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 5000 tonnas.

[56] Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[57] Zveju saskaņā ar šo kvotu var veikt EK ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.

[58] Strupdeguna garastu un matastu piezveja jāatskaita no šīs kvotas. Zveju saskaņā ar šo kvotu var veikt EK ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N un VIb zonā.

[59] Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

[60] Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

[61] No tās citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta Vb, VI un VII zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3000 tonnas.

[62] Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 5638 tonnas un brosmes nozvejai – 3350 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.

[63] Ieskaitot brosmes. Var zvejot tikai VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o 30' N.

[64] No tās citu sugu nejauša nozveja 20 % vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta ICES VIa un VIb zonā. Tomēr šo procentuālo daļu var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.

[65] Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

[66] Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[67] Apgabals definēts šīs regulas 16. panta 3. punktā.

[68] Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kas seklāki par 30 m.

[69] Apgabals definēts šīs regulas 4. panta b) punktā.

[70] Apgabals definēts šīs regulas 4. panta c) punktā.

[71] Drīkst zvejot tikai IV zonas EK ūdeņos un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

[72] Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveju atskaita no šo sugu kvotas

[73] Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), asdeguna raju (Raja clavata) (RJC/2AC4-C), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/2AC4-C), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) un dzeloņaino raju (Amblyraja radiata) (RJR/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

[74] Piezvejas kvota. Šo sugu zivis nedrīkst veidot vairāk kā 25 % no nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m.

[75] Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

[76] Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/67 AKXD), asdeguna raju (Raja clavata) (RJC/67 AKXD), blondo raju (Raja brachyuran) (RJH/67 AKXD), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/67 AKXD), raju Raja microocellata (RJE/67 AKXD), raju Leucoraja circularis (RJI/67-C.) un raju Leucoraja fullonica (RJF/67 AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

[77] Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis), Norvēģijas raju (Raja (Dipturus) nidarosiensis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

[78] Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/07D), asdeguna raju (Raja clavata) (RJC/07D), blondo raju (Raja brachyuran) (RJH/07D), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/07D) un ērkšķu raju (Amblyraja radiate) (RJR/07D) nozveju ziņo atsevišķi.

[79] Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis) un cirtaino raju (Raja undulata). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

[80] Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/8910-C) un asdeguna raju (Raja clavata) (RJC/8910-C) nozveju ziņo atsevišķi.

[81] Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata), parasto raju (Dipturus batis) un balto raju (Rostroraja alba). Nozvejotos šo sugu īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

[82] Par dzegužraju (Leucoraja naevus) (RJN/03-C.), asdeguna raju (Raja clavata) (RJC/03-C.), blondo raju (Raja brachyura) (RJH/03-C.), plankumaino raju (Raja montagui) (RJM/03-C.) un dzeloņaino raju (Amblyraja radiata) (RJR/03-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

[83] Neattiecas uz parasto raju (Dipturus batis). Nozvejotos šīs sugas īpatņus nedrīkst paturēt uz kuģa, un tos neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

[84] No tās 350 tonnas ir iedalītas Norvēģijai, un tās jāzvejo EK ūdeņos ICES IIa un VI zonā. Šo daudzumu ICES VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.

[85] Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62oN (MAC/04N-).

[86] Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas atskaita no šo sugu kvotām.

[87] Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai IVa zonā, izņemot 3000 tonnas, ko var iegūt IIIa zonā.

[88] KPN, par ko EK, Norvēģija un Fēru salas vienojušās attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

[89] Var zvejot tikai ICES IIa, VIa (uz ziemeļiem no 56o30' N), IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.

[90] Var zvejot EK ūdeņos ICES IVa zonā uz ziemeļiem no 59oN no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Fēru salu kvotu 3982 tonnu apjomā var apgūt ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30' N visu gadu.

[91] KPN, par ko EK, Norvēģija un Fēru salas vienojušās attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

[92] Daudzumus, kas paredzēti apmaiņām ar citām dalībvalstīm, var nozvejot ICES VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/8ABD). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt pm % no nododošās dalībvalsts kvotas.

[93] Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai EK ūdeņos ICES IIIa, IIIb, IIIc un IIId zonā.

[94] No tās ne vairāk kā 750 tonnas drīkst nozvejot IIIa zonā.

[95] Var zvejot tikai IV zonā.

[96] Ieskaitot tūbītes.

[97] Var zvejot tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.

[98] Šo daudzumu drīkst zvejot tikai ICES IV zonā un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta ICES VIa, VIb un VII zonai.

[99] 1832 tonnas var nozvejot kā siļķes, zvejojot ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. Ja siļķu kvota 1832 tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

[100] Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2009. gada pirmajā pusē.

[101] Ievēro maksimālo izkraušanas izmēru 100 cm (kopējais garums).

[102] Ievēro maksimālo izkraušanas izmēru 100 cm (kopējais garums).

[103] Tostarp bara haizivs (Galeorhinus galeus), melnās haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainās haizivs (Deania calceus), pelēkās īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielās laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax), baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) un dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) nozvejas, kas veiktas ar āķu jedām.

[104] Ievēro maksimālo izkraušanas izmēru 100 cm (kopējais garums).

[105] Var zvejot tikai EK ūdeņos ICES IV zonā.

[106] Var zvejot tikai ICES IV, VIa uz ziemeļiem no 56o30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā.

[107] Var zvejot tikai ICES IV, VIa uz ziemeļiem no 56o30'N, VIIe, VIIf un VIIh zonā.

[108] No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.

[109] Ūdeņi pie Azoru salām.

[110] No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.

[111] Ūdeņi pie Madeiras.

[112] No tās ne vairāk kā 5 % ir stavridas garumā no 12 līdz 14 cm, neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. pantu. Šā daudzuma kontroles nolūkā izkrāvumu svaru reizina ar koeficientu 1,2.

[113] Ūdeņi pie Kanāriju salām.

[114] Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

[115] Zveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt tikai ICES IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56o30'N.

[116] Ieskaitot stavridu nenovēršamu nozveju.

[117] Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.

[118] No tām stavridas ne vairāk kā 400 tonnas.

[119] Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makruronus, makrūrzivis, Mora mora un lielās diegspuru vēdzeles.

[120] Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai par "citām sugām" parastajā apmērā.

[121] Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta; attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

[122] Tikai ICES IIa un IV zonā.

[123] Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

[124] Tikai bentisko sugu piezvejai ICES IV un VIa zonā.

--------------------------------------------------

IB PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE

ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā

SugaKaraliskie krabjiChionoecetes spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā(PCR/N01GRN) |

Īrija | 62 | |

Spānija | 437 |

EK | 500 |

KPN | Nepiemēro | Piesardzības KPNRegulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[1] [2]

Īpašie nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

| Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62o N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |

Beļģija | 33 [3] |

Dānija | 32982 [3] |

Vācija | 5776 [3] |

Spānija | 109 [3] |

Francija | 1423 [3] |

Īrija | 8539 [3] |

Nīderlande | 11803 [3] |

Polija | 1669 [3] |

Portugāle | 109 [3] |

Somija | 511 [3] |

Zviedrija | 12222 [3] |

Apvienotā Karaliste | 21087 [3] |

SugaSiļķeClupea harengus | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi I un II zonā(HER/1/2.) |

Beļģija | 37 [1] | |

Dānija | 36647 [1] |

Vācija | 6418 [1] |

Spānija | 121 [1] |

Francija | 1581 [1] |

Īrija | 9487 [1] |

Nīderlande | 13115 [1] |

Polija | 1855 [1] |

Portugāle | 121 [1] |

Somija | 567 [1] |

Zviedrija | 13580 [1] |

Apvienotā Karaliste | 23430 [1] |

EK | 106959 |

Norvēģija | 96263 [2] |

KPN | 1643000 | Analītiskā KPNPiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(COD/1N2AB.) |

Vācija | 2335 | |

Grieķija | 289 |

Spānija | 2605 |

Īrija | 289 |

Francija | 2143 |

Portugāle | 2605 |

Apvienotā Karaliste | 9058 |

EK | 19324 |

KPN | 525000 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMencaGadus morhua | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā(COD/N01514) |

Vācija | 2454 [4] [5] | |

Apvienotā Karaliste | 546 [4] [5] |

EK | 3500 [4] [5] [6] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu |

SugaMencaGadus morhua | ZonaI un IIb(COD/1/2B.) |

Vācija | 3476 | |

Spānija | 8984 |

Francija | 1483 |

Polija | 1628 |

Portugāle | 1897 |

Apvienotā Karaliste | 2226 |

Visas dalībvalstis | 100 [7] |

EK | 19793 [8] |

KPN | 525000 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasMenca un pikšaGadus morhua un Melanogrammus aeglefinus | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(C/H/05B-F.) |

Vācija | 10 | |

Francija | 60 |

Apvienotā Karaliste | 430 |

EK | 500 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaAtlantijas paltussHippoglossus hippoglossus | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(HAL/514GRN) |

Portugāle | 1000 [9] | |

EK | 1075 [10] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaAtlantijas paltussHippoglossus hippoglossus | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā(HAL/N01GRN) |

EK | 75 [11] | |

KPN | Nepiemēro |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaIIb(CAP/02B.) |

EK | 0 | |

KPN | 0 | |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(CAP/514GRN) |

Visas dalībvalstis | 0 | |

EK | 0 | |

KPN | Nepiemēro | |

SugaPikšaMelanogrammus aeglefinus | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(HAD/1N2AB.) |

Vācija | 535 | |

Francija | 322 |

Apvienotā Karaliste | 1643 |

EK | 2500 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPutasuMicromesistius poutassou | ZonaFēru salu ūdeņi(WHB/2A4AXF) |

Dānija | 1320 | |

Vācija | 90 |

Francija | 144 |

Nīderlande | 126 |

Apvienotā Karaliste | 1320 |

EK | 3000 |

KPN | 590000 [12] | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasJūras līdaka un zilā jūras līdakaMolva molva un Molva dypterygia | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(B/L/05B-F.) |

Vācija | 898 | |

Francija | 1992 |

Apvienotā Karaliste | 175 |

EK | 3065 [13] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(PRA/514GRN) |

Dānija | 1082 | |

Francija | 1082 |

EK | 7000 [14] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā(PRA/N01GRN) |

Dānija | 2000 | |

Francija | 2000 |

EK | 4000 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(POK/1N2AB.) |

Vācija | 2400 | |

Francija | 386 |

Apvienotā Karaliste | 214 |

EK | 3000 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(POK/1/2INT) |

EK | 0 | |

KPN | Nepiemēro |

SugaSaidaPollachius virens | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(POK/05B-F.) |

Beļģija | 49 | |

Vācija | 301 |

Francija | 1463 |

Nīderlande | 49 |

Apvienotā Karaliste | 563 |

EK | 2425 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(GHL/1N2AB.) |

Vācija | 25 [15] | |

Apvienotā Karaliste | 25 [15] |

EK | 50 [15] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(GHL/1/2INT) |

EK | 0 | |

KPN | Nepiemēro |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(GHL/514GRN) |

Vācija | 6271 | |

Apvienotā Karaliste | 330 |

EK | 7500 [16] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā(GHL/N01GRN) |

Vācija | 1550 | |

EK | 2500 [17] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaAtlantijas makreleScomber scombrus | ZonaNorvēģijas ūdeņi IIa zonā(MAC/02A-N.) |

Dānija | 12300 [18] | |

EK | 12300 [18] |

KPN | 511287 [19] | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaAtlantijas makreleScomber scombrus | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(MAC/05B-F.) |

Dānija | 3982 [20] | |

EK | 3982 [20] |

KPN | 511287 [21] | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaEK un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā(RED/51214.) |

Igaunija | 0 [22] | |

Vācija | 0 [22] |

Spānija | 0 [22] |

Francija | 0 [22] |

Īrija | 0 [22] |

Latvija | 0 [22] |

Nīderlande | 0 [22] |

Polija | 0 [22] |

Portugāle | 0 [22] |

Apvienotā Karaliste | 0 [22] |

EK | 0 [22] |

KPN | Tiks noteikta | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(RED/1N2AB.) |

Vācija | 766 [23] | |

Spānija | 95 [23] |

Francija | 84 [23] |

Portugāle | 405 [23] |

Apvienotā Karaliste | 150 [23] |

EK | 1500 [23] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaStarptautiskie ūdeņi I un II zonā(RED/1/2INT) |

EK | Nepiemēro [24] | |

KPN | 10500 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaGrenlandes ūdeņi V un XIV zonā(RED/514GRN) |

Vācija | 0 [25] [26] | |

Francija | 0 [25] [26] |

Apvienotā Karaliste | 0 [25] [26] |

EK | 0 [25] [26] [27] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaIslandes ūdeņi Va zonā(RED/05A-IS) |

Beļģija | 0 [28] [29] [30] | |

Vācija | 0 [28] [29] [30] |

Francija | 0 [28] [29] [30] |

Apvienotā Karaliste | 0 [28] [29] [30] |

EK | 0 [28] [29] [30] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(RED/05B-F.) |

Beļģija | 11 | |

Vācija | 1473 |

Francija | 99 |

Apvienotā Karaliste | 17 |

EK | 1600 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaPiezvejas | ZonaGrenlandes ūdeņi NAFO 0 un I zonā(XBC/N01GRN) |

EK | 2300 [31] [32] | |

KPN | Nepiemēro |

SugaCitas sugas [33] | ZonaNorvēģijas ūdeņi I un II zonā(OTH/1N2AB.) |

Vācija | 117 [33] | |

Francija | 47 [33] |

Apvienotā Karaliste | 186 [33] |

EK | 350 [33] |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaCitas sugas [34] | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(OTH/05B-F.) |

Vācija | 305 | |

Francija | 275 |

Apvienotā Karaliste | 180 |

EK | 760 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasPlekstveidīgās zivis | ZonaFēru salu ūdeņi Vb zonā(FLX/05B-F.) |

Vācija | 54 | |

Francija | 42 |

Apvienotā Karaliste | 204 |

EK | 300 |

KPN | Nepiemēro | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[1] Ziņojot Eiropas Komisijai par nozvejām, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabals, EK ūdeņi, Fēru salu ūdeņi, Norvēģijas ūdeņi, zvejas zona ap Jana Majena salu, zvejas liegums ap Svalbāru.

[2] Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Nozveju saskaņā ar šo kvotu drīkst veikt EK ūdeņos uz ziemeļiem no 62oN.

[3] Kad visu dalībvalstu veikto nozveju kopapjoms sasniedz 96263 tonnas, turpmāku nozveju aizliedz.

[4] Zvejot uz dienvidiem no 61oN Rietumgrenlandē un uz dienvidiem no 62oN Austrumgrenlandē.

[5] Kuģiem var lūgt nodrošināt zinātniska novērotāja klātbūtni uz klāja.

[6] No tās 500 tonnas ir piešķirtas Norvēģijai. Var nozvejot tikai uz dienvidiem no 62oN XIV un Va zonā un uz dienvidiem no 61oN NAFO 1 zonā.

[7] Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

[8] Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

[9] Zvejot ar ne vairāk kā 6 Kopienas kuģiem zvejai ar grunts āķu jedām, kas zvejo Atlantijas paltusus. Saistītu sugu nozveju atskaita no šīs kvotas. Var pieprasīt, lai uz kuģiem būtu zinātniskais novērotājs.

[10] No šīs kvotas Norvēģijai iedalītas 75 tonnas tikai zvejai ar āķu jedām.

[11] No šīs kvotas Norvēģijai iedalītas 75 tonnas zvejai ar āķu jedām.

[12] KPN, par ko vienojušās EK, Fēru salas, Norvēģija un Islande.

[13] Strupdeguna garastu un matastes piezveja līdz 1080 tonnu apmērā jāatskaita no šīs kvotas.

[14] No tās 3500 tonnas ir iedalītas Norvēģijai un 1335 tonnas – Fēru salām.

[15] Tikai kā piezveja.

[16] No tās 824 tonnas ir iedalītas Norvēģijai un 75 tonnas – Fēru salām.

[17] No tās 800 tonnas ir iedalītas Norvēģijai un 150 tonnas – Fēru salām. Zvejot tikai NAFO 1 zonā.

[18] Var zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IV zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*4N-2A).

[19] KPN, par ko EK, Norvēģija un Fēru salas vienojušās attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

[20] Var zvejot EK ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.).

[21] KPN, par ko EK, Norvēģija un Fēru salas vienojušās attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

[22] Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriedes NEAFC.

[23] Tikai kā piezveja.

[24] Zveju veiks tikai laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 15. novembrim. Zveju izbeigs, kad NEAFC līgumslēdzējas puses būs pilnībā izmantojušas KPN.

[25] Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas zvejniecības apspriedes NEAFC un pēc tam ar Grenlandi.

[26] Var zvejot vienīgi ar pelaģisko traleri. Var zvejot austrumos vai rietumos.

[27] No tās pm tonnas ir iedalītas Norvēģijai un pm tonnas – Fēru salām.

[28] Tostarp nenovēršamas piezvejas (mencas piezveja nav atļauta).

[29] Jāzvejo no jūlija līdz decembrim.

[30] Pagaidu kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas zvejniecības apspriedes ar Islandi par 2009. gadu.

[31] Piezvejas ir visu to sugu zivju nozvejas, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Var zvejot austrumos vai rietumos.

[32] No tās 120 tonnas strupdeguna garastu zvejai ir iedalītas Norvēģijai. Jāzvejo tikai V, XIV zonā un NAFO 1 zonā.

[33] Tikai kā piezveja.

[34] Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

--------------------------------------------------

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJA

NAFO apgabals

Visas KPN un ar tām saistītie nosacījumi ir pieņemti NAFO.

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 2J3KL(COD/N2J3KL) |

EK | 0 [1] | |

KPN | 0 [1] |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 3NO(COD/N3NO.) |

EK | 0 [2] | |

KPN | 0 [2] |

SugaMencaGadus morhua | ZonaNAFO 3M(COD/N3M.) |

EK | 0 [3] | |

KPN | 0 [3] |

SugaSarkanā pleksteGlyptocephalus cynoglossus | ZonaNAFO 2J3KL(WIT/N2J3KL) |

EK | 0 [4] | |

KPN | 0 [4] |

SugaSarkanā pleksteGlyptocephalus cynoglossus | ZonaNAFO 3NO(WIT/N3NO.) |

EK | 0 [5] | |

KPN | 0 [5] |

SugaRietumatlantijas pleksteHippoglossoides platessoides | ZonaNAFO 3M(PLA/N3M.) |

EK | 0 [6] | |

KPN | 0 [6] |

SugaRietumatlantijas pleksteHippoglossoides platessoides | ZonaNAFO 3LNO(PLA/N3LNO.) |

EK | 0 [7] | |

KPN | 0 [7] |

SugaĪsspuru kalmārsIllex illecebrosus | ZonaNAFO 3. un 4. apakšzona(SQI/N34.) |

Igaunija | 128 [8] | |

Latvija | 128 [8] |

Lietuva | 128 [8] |

Polija | 128 [8] |

EK | [8] [9] |

KPN | 34000 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaDzeltenastes pleksteLimanda ferruginea | ZonaNAFO 3LNO(YEL/N3LNO.) |

EK | 0 [10] [11] | |

KPN | 17000 |

SugaMoivaMallotus villosus | ZonaNAFO 3NO(CAP/N3NO.) |

EK | 0 [12] | |

KPN | 0 [12] |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNAFO 3L [13](PRA/N3L.) |

Igaunija | 334 | |

Latvija | 334 |

Lietuva | 334 |

Polija | 334 |

EK | 334 [14] |

KPN | 30000 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugaZiemeļu garnelePandalus borealis | ZonaNAFO 3M [15](PRA/*N3M.) |

KPN | Nepiemēro [16] | |

SugaMelnais paltussReinhardtius hippoglossoides | ZonaNAFO 3LMNO(GHL/N3LMNO) |

Igaunija | 321,3 | |

Vācija | 328 |

Latvija | 45,1 |

Lietuva | 22,6 |

Spānija | 4396,5 |

Portugāle | 1837,5 |

EK | 6951 |

KPN | 11856 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaNAFO 3LNO(SRX/N3LNO.) |

Spānija | 6561 | |

Portugāle | 1274 |

Igaunija | 546 |

Lietuva | 119 |

EK | 8500 |

KPN | 13500 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3LN(RED/N3LN.) |

EK | 0 [17] | |

KPN | 0 [17] |

SugaSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3M(RED/N3M.) |

Igaunija | 1571 [18] | |

Vācija | 513 [18] |

Spānija | 233 [18] |

Latvija | 1571 [18] |

Lietuva | 1571 [18] |

Portugāle | 2354 [18] |

EK | 7813 [18] |

KPN | 8500 [18] | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 3O(RED/N3O.) |

Spānija | 1771 | |

Portugāle | 5229 |

EK | 7000 |

KPN | 20000 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

SugasSarkanasariSebastes spp. | ZonaNAFO 2. apakšapgabals, IF un 3K rajons(RED/N1F3K.) |

Latvija | 269 | |

Lietuva | 2234 |

KPN | 2503 |

SugaBaltā Amerikas jūrasvēdzeleUrophycis tenuis | ZonaNAFO 3NO(HKW/N3NO.) |

Spānija | 2165 | |

Portugāle | 2835 |

EK | 5000 |

KPN | 8500 | Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu. |

[1] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[2] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[3] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja. Piezvejas nedrīkst pārsniegt 10 % vienā zvejas rīku iemetienā un 8 % no visiem izkrāvumiem.

[4] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[5] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[6] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[7] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[8] Jāzvejo no 1. jūlija līdz 31. decembrim.

[9] Nav noteikta Kopienas daļa, 29467 tonnas ir pieejamas Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

[10] Lai gan Kopienai ir pieejama kopējā kvota 85 tonnu apmērā, ir nolemts šo apjomu samazināt līdz nullei. Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[11] Informāciju par nozveju, ko kuģi guvuši saskaņā ar šo kvotu, reizi 48 stundās paziņo karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO izpildsekretāram.

[12] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 2. punktā noteiktos limitus.

[13] Neietverot četrstūra zonu, ko ierobežo šādas koordinātas:

[14] Visas dalībvalstis, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

[15] Kuģi var zvejot šo krājumu arī 3L rajona četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:Turklāt garneļu zveja ir aizliegta no 2009. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātas:

[16] Nepiemēro. Zveju pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejā, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģu darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai tad, ja Komisija piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas tās nebūs apstrīdējusi.Katra dalībvalsts ik mēnesi 25 dienu laikā pēc kalendārā mēneša, kurā veikta nozveja, ziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas 3M rajonā un 1. zemsvītras piezīmē norādītajā apgabalā.

[17] Nav atļauta šīs sugas specializētā zveja, tikai tās piezveja, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1386/2007 4. panta 1. punktā noteiktos limitus.

[18] Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 8500 tonnu apmērā, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. Pēc KPN apguves šā krājuma specializētā zveja tiks pārtraukta neatkarīgi no nozveju apjoma.

--------------------------------------------------

ID PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠAS ZIVIS – visi apgabali

KPN šajā apgabalā ir pieņemta, saskaņojot to ar starptautiskām tunzivju zvejniecības organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

SugaZilā tunzivsThunnus thynnus | ZonaAtlantijas okeāns uz austrumiem no 45o W un Vidusjūra(BFT/AE045W) |

Kipra | 114,37 | |

Grieķija | 212,35 |

Spānija | 4116,53 |

Francija | 3591,11 |

Itālija | 3176,10 |

Malta | 262,92 |

Portugāle | 387,3 |

Visas dalībvalstis | 45,92 [1] |

EK | 11906,60 |

KPN | 22000 |

SugaZobenzivsXiphias gladius | ZonaAtlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5o N(SWO/AN05N) |

Spānija | 6573,9 | |

Portugāle | 1439,5 |

Visas dalībvalstis | 218,7 [2] |

EK | 8232 |

KPN | 14000 |

SugaZobenzivsXiphias gladius | ZonaAtlantijas okeāns uz dienvidiem no 5o N(SWO/AS05N) |

Spānija | 5385 | |

Portugāle | 332 |

EK | 5717 |

KPN | 17000 |

SugaGarspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa)Germo alalunga | ZonaAtlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5o N(ALB/AN05N) |

Īrija | 6696,0 [3] | |

Spānija | 20082,1 [3] |

Francija | 6522,4 [3] |

Apvienotā Karaliste | 555,3 [3] |

Portugāle | 4337,1 [3] |

EK | 38193 [4] |

KPN | 30200 |

SugaGarspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa)Germo alalunga | ZonaAtlantijas okeāns uz dienvidiem no 5o N(ALB/AS05N) |

Spānija | 943,7 | |

Francija | 311,0 |

Portugāle | 660,0 |

EK | 1914,7 |

KPN | 29900 |

SugaLielacu tunzivsThunnus obesus | ZonaAtlantijas okeāns(BET/ATLANT) |

Spānija | 17093,6 | |

Francija | 8055,4 |

Portugāle | 6051 |

EK | 31200 |

KPN | 90000 |

SugaAtlantijas zilais marlīnsMakaira nigricans | ZonaAtlantijas okeāns(BUM/ATLANT) |

EK | 103 | |

KPN | Nepiemēro |

SugaBaltais marlīnsTetrapturus alba | ZonaAtlantijas okeāns(WHM/ATLANT) |

EK | 46,5 | |

KPN | Nepiemēro |

[1] Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

[2] Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

[3] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts zvejot garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupa) kā mērķsugu, starp dalībvalstīm ir sadalīts šādi:

[4] To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivi (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 12. pantu, ir 1253.

--------------------------------------------------

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

SugaAntarktikas leduszivsChampsocephalus gunnari | ZonaFAO 48.3. Antarktika(ANI/F483.) |

KPN (1) | 3834 | |

SugaAntarktikas leduszivsChampsocephalus gunnari | ZonaFAO 58.5.2. Antarktika [1](ANI/F5852.) |

KPN | 102 [2] | |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 48.3 Antarktika(TOP/F483.) |

KPN | 3920 [3] | |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

Pārvaldības apgabals A: no 48 W līdz 43 30 W – no 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483A) | 0 | |

Pārvaldības apgabals B: no 43 30 W līdz 40 W – no 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483B) | 1176 | |

Pārvaldības apgabals C: no 40 W līdz 33 30 W – no 52 30 S līdz 56 S (TOP/*F483C) | 2744 | |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 48.4 Antarktika(TOP/F484.) |

KPN | 75 | |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaFAO 58.5.2 Antarktika(TOP/F5852.) |

KPN | 2500 [4] | |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 48(KRI/F48.) |

KPN | 3470000 [5] | |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 58.4.1 Antarktika(KRI/F5841.) |

KPN | 440000 [6] | |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115o E (KRI/*F-41W) | 277000 | |

58.4.1. rajons uz austrumiem no 115o E (KRI/*F-41E) | 163000 | |

SugaKrilsEuphausia superba | ZonaFAO 58.4.2 Antarktika(KRI/F5842.) |

KPN | 2645000 [7] | |

Īpaši nosacījumi |

Nepārsniedzot iepriekš minētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem: |

58.4.2. rajons (rietumi) | 1448000 | |

58.4.2. rajons uz austrumiem no 55o E | 1080000 | |

SugaPelēkā nototēnijaLepidonotothen squamifrons | ZonaFAO 58.5.2 Antarktika(NOS/F5852.) |

KPN | 80 | |

SugasKrabjiParalomis spp. | ZonaFAO 48.3 Antarktika(PAI/F483.) |

KPN | 1600 [8] | |

SugasMakrūrzivisMacrourus spp. | ZonaFAO 58.5.2 Antarktika(GRV/F5852.) |

KPN | 360 | |

SugasCitas sugas | ZonaFAO 58.5.2 Antarktika(OTH/F5852.) |

KPN | 50 | |

SugasRaju dzimtaRajidae | ZonaFAO 58.5.2 Antarktika(SRX/F5852.) |

KPN | 120 | |

SugaDienvidatlantijas kalmārsMartialia hyadesi | ZonaFAO 48.3 Antarktika(SQS/F483.) |

KPN | 2500 [9] | |

[1] Attiecībā uz šo KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:a)kas novilkta no punkta, kur 72o15'E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53o25'S platuma paralēli;b)tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74oE garuma meridiānu;c)tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52o40'S platuma paralēles un 76oE garuma meridiāna krustpunktam;d)tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52oS platuma paralēli;e)tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51oS platuma paralēles un 74o30'E garuma meridiāna krustpunktam; unf)tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

[2] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[3] Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2009. gada 1. maija līdz 31. augustam un zvejai ar murdiem no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[4] Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79o20'E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta (sk. IX pielikumu).

[5] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[6] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[7] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[8] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

[9] Šo KPN piemēro laikposmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim.

--------------------------------------------------

IF PIELIKUMS

DIENVIDAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNS

SEAFO apgabals

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO dalībniekiem, tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

SugasBeriksasBeryx spp. | ZonaSEAFO(ALF/SEAFO) |

KPN | 200 | |

SugasSarkanie dziļūdens krabjiChaceon spp. | ZonaSEAFO B1 apakšrajons [1](CRR/F47NAM) |

KPN | 200 | |

SugasSarkanie dziļūdens krabjiChaceon spp. | ZonaSEAFO, izņemot B1 apakšrajonu(CRR/F47X) |

KPN | 200 | |

SugaPatagonijas ilkņzivsDissostichus eleginoides | ZonaSEAFO(TOP/SEAFO) |

KPN | 260 | |

SugaAtlantijas lielgalvisHoplostethus atlanticus | ZonaSEAFO(ORY/SEAFO) |

KPN | 100 | |

[1] Šis KPN apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

- tā rietumu robeža ir 0oE garums,

- tā ziemeļu robeža ir 20oS platums,

- tā dienvidu robeža ir 28oS platums,

- tā austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

--------------------------------------------------

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVS – visi apgabali

SugaDienvidu tunzivsThunnus Maccoyii | ZonaVisi apgabali(SBF/F41-81) |

EK | 10 [1] | |

KPN | 11810 | |

[1] Vienīgi piezvejai. Tiešā zveja no šīs kvotas nav atļauta.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

--------------------------------------------------

IIA PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId ZONĀ UN ICES IIa UN Vb ZONAS EK ŪDEŅOS

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

1.1. Šo pielikumu piemēro Kopienas kuģiem, uz kuriem ir kāds no 4. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas ICES IIIa, IV, VIa, VIIa, VIId zonā un ICES IIa un Vb zonas EK ūdeņos.

1.2. Šo pielikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem. Šiem kuģiem nav jābūt saņēmušiem īpašas zvejas atļaujas, ko izdod saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu. Attiecīgā dalībvalsts, izmantojot piemērotas paraugu ņemšanas metodes, novērtē šo kuģu zvejas piepūli pa zvejas piepūles grupām, pie kurām tie pieder. Komisija 2009. gadā lūgs sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā novērtēta šo kuģu zvejas piepūles dinamika, lai lemtu par šo kuģu turpmāku iekļaušanu zvejas piepūles režīmā.

2. Definīcijas

Šajā pielikumā:

a) "zvejas piepūles grupa" ir pārvaldības vienība (dalībvalstī), kurai noteikta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle. Zvejas piepūles grupu nosaka, ņemot vērā zvejas rīku grupu, kas norādīta 4. punktā, un apgabalu, kas norādīts 3. punktā;

b) "2009. gada pārvaldības laikposms" ir laikposms no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim;

c) "reglamentēts zvejas rīks" ir zvejas rīks, kas minēts 4. punktā;

d) "reglamentācijai nepakļauts zvejas rīks" ir zvejas rīks, kas nav minēts 4. punktā.

3. Ģeogrāfiskie apgabali

Īstenojot šo pielikumu, piemēro šādus ģeogrāfiskos apgabalus:

a) Kategats;

b) i) Skageraks,

ii) tā ICES IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV zona un ICES IIa zonas EK ūdeņi,

iii) ICES VIId zona;

c) ICES VIIa zona;

d) ICES VIa zona un ICES Vb zonas EK ūdeņi.

4. Reglamentēti zvejas rīki

Īstenojot šo pielikumu, piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju (reglamentēti zvejas rīki):

Grunts traļi, dāņu vadi un līdzīgi velkamie zvejas rīki, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir:

TR1 lielāks vai vienāds ar 100 mm;

TR2 lielāks vai vienāds ar 70 mm un mazāks par 100 mm;

TR3 lielāks vai vienāds ar 16 mm un mazāks par 32 mm;

Rja traļi, kuru linuma acs izmērs ir:

BT1 lielāks vai vienāds ar 120 mm;

BT2 lielāks vai vienāds ar 80 mm un mazāks par 120 mm;

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (izņemot vairāksienu tīklus) (GN1);

Vairāksienu tīkli (GT1);

Āķu jedas (LL1).

5. Zvejas piepūles aprēķināšana

Zvejas piepūli aprēķina, zvejas kuģa zvejas jaudu reizinot ar tā aktivitāti. Zvejas piepūli, ko kuģu grupa īstenojusi apgabalā, aprēķina, saskaitot katra kuģa kilovatos izteiktās zvejas jaudas un konkrētajā apgabalā pavadīto dienu skaita reizinājumus.

Kuģa zvejas jaudu mēra kilovatos, un tā ir vienāda ar kuģa dzinēja jaudu atbilstīgi definīcijai Regulas (EK) Nr. 2930/86 5. pantā; šim parametram jābūt identiskam ar parametru, ko karoga dalībvalsts, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis, ir paziņojusi Kopienas zvejas flotes reģistram.

Kuģa aktivitāti mēra dienās, kuras tas pavada 3. punktā minētā ģeogrāfiskajā apgabalā. Apgabalā pavadīta diena ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas kādā no 3. punktā norādītajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk mērīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis, ar nosacījumu, ka dalībvalsts konsekventi nosaka laikposma sākumu katrai zvejas rīku grupai pārvaldības periodā. Ja kuģis vienā un tajā pašā apgabalā 24 stundu laikposmā atrodas vairākas reizes, šādu atrašanos apgabalā uzskata tikai par vienu dienu.

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI

6. Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle

6.1. Katras dalībvalsts katras zvejas piepūles grupas maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2009. gada pārvaldības laikposmam ir noteikta 1. papildinājumā.

6.2. Gada zvejas piepūles maksimālie līmeņi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003, neietekmē šajā pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.

7. Maksimāli pieļaujamās izmaiņas 6.1. punktā minētajā zvejas piepūlē

7.1. Ja dalībvalsts ir palielinājusi zvejas piepūli attiecībā uz viena vai vairāku kuģu zvejas darbībām, kas izmanto īpaši selektīvus zvejas rīkus, saskaņā ar ar Regulas (EK) 1342/2008 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai iesaistās darbībās, kurās izvairās no mencu nozvejas, saskaņā ar minētās regulas 13. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, lai atlīdzinātu piepūles pielāgojumus, ko varēja piemērot minētajiem kuģiem saskaņā ar minētās regulas 12. panta 4. punktu, maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli tām piepūles grupām, pie kurām pieder minēto kuģu attiecīgā darbība, palielina par daudzumu, kas vajadzīgs, lai atlīdzinātu attiecīgās darbības piepūles pielāgojumu.

7.2. Ja dalībvalsts ir nodevusi zvejas piepūli citai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, tiek pielāgota apmaiņā iesaistītās zvejas piepūli nododošās un saņemošās piepūles grupas vai grupu attiecīgā maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle. Ja saņēmējā dalībvalstī nav attiecīgas zvejas piepūles grupas, saņemto zvejas piepūli iedala vienai vai vairākām jaunām zvejas piepūles grupām. Šo jauno grupu maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir vienāda ar saņemto zvejas piepūli.

7.3. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli pielāgo atbilstīgi pārdalei un/vai atvilkumiem, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktam un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam.

7.4. Ja dalībvalsts ir atjaunojusi piepūli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 2. punktu, maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli palielina par zvejas piepūli, kas vajadzīga piepūles grupās, kurās atjaunotā zvejas piepūle tiks izmantota zvejā, un tās dalībvalsts, kas ir atgriezusi zvejas kvotu, maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli samazina tās piepūles grupās tādā mērā, kas atbilst daudzumam, par kādu ir samazināta šo piepūles grupu nozvejai pieejamā kvota, ja vien dalībvalsts, kas atgriež kvotu, nav izmantojusi attiecīgo piepūli piepūles bāzes līniju noteikšanai.

7.5. Ja dalībvalstī vienas zvejas rīku grupas zvejas piepūle ir nodota citai grupai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 16. panta 3. punktu vai 17. pantu, attiecīgi tiek pielāgota zvejas piepūli nodevušās grupas un zvejas piepūli saņēmušās grupas maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle.

7.6. Ja Komisija, pamatojoties uz 31. pantu Regulā (EK) Nr. 1342/2008, pieņem lēmumu par grozījumiem zvejas piepūles grupu sastāvā, šie grozījumi var ietvert maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles pielāgojumus. Šādi pielāgojumi nedrīkst pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai atspoguļotu zvejas piepūles grupu sastāvā notikušās izmaiņas.

8. Zvejas piepūles iedalīšana

8.1. Dalībvalstis regulē attiecīgo kuģu darbību, iedalot tiem zvejas piepūli.

8.2. Ja dalībvalsts tā uzskata, lai pastiprinātu šā piepūles režīma īstenošanas noturīgumu, tā nevienā ģeogrāfiskā apgabalā, uz ko attiecas šis pielikums, neatļauj nevienam tās kuģim, kas nekad nav veicis šādu zvejas darbību, zvejot ar reglamentētiem zvejas rīkiem, ja vien tā nodrošina to, ka reglamentētajā apgabalā netiek pieļauta nozveja, izmantojot līdzvērtīgu jaudu, izteiktu kilovatos.

8.3. Dalībvalsts pēc saviem ieskatiem var noteikt pārvaldības laikposmus, lai atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām iedalītu visu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli vai tās daļu. Šādā gadījumā, dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem. Jebkurā šādā pārvaldības laikposmā dalībvalsts šo piepūli var pārdalīt starp atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām.

8.4. Ja laiku, ko kuģiem atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 5. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

9. Vispārīgs noteikums

9.1. Dalībvalsts, ar kuras karogu kuģo Kopienas zvejas kuģis, no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles, kas iedalīta dalībvalsts zvejas piepūles grupai, atskaita attiecīgā kuģa īstenoto zvejas piepūli, ja:

a) uz kuģa ir zvejas rīks, kas ietilpst zvejas piepūles grupas zvejas rīku grupā, un

b) kuģis atrodas zvejas piepūles grupas apgabalā.

9.2. Ja kuģis zvejas reisā šķērso divus vai vairākus apgabalus, dienu uzskata par pavadītu apgabalā, kur attiecīgajā dienā proporcionāli ir pavadīts vairāk laika.

10. Paziņošana par zvejas rīkiem

10.1. Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav sniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību 3. punktā norādītajos apgabalos zvejot ar kādu no 4. punktā norādītajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem.

10.2. Lai zvejas reisā izmantotu vairāk nekā vienu zvejas rīku, vajadzīga karoga dalībvalsts iepriekšēja atļauja. Ja tāda atļauja ir dota, attiecīgajā reisā īstenoto zvejas piepūli vienlaikus atskaita no visas attiecīgās maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles par katru zvejas rīku atsevišķi. Attiecībā uz rīkiem, kas iekļauti vienā piepūles grupā, zvejas reisā veikto zvejas piepūli uzskaita tikai vienam zvejas rīkam.

10.3. Kuģus, kas vēlas kombinēt viena vai vairāku reglamentētu zvejas rīku izmantošanu ar citu zvejas rīku izmantošanu, nedrīkst ierobežot regulācijai nepakļautu zvejas rīku izmantošanā apgabalos, par kuriem tam izdota īpaša zvejas atļauja. Šādiem kuģiem ir pienākums iepriekš paziņot par reglamentēta zvejas rīka vai rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav sniegts, visu kuģa īstenoto zvejas piepūli atskaita no tās zvejas piepūles grupas maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles, kurai pieder reglamentētais zvejas rīks vai rīki.

11. Atbrīvojumi

11.1. Dalībvalsts var neatskaitīt no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles tāda kuģa darbības, kas tranzītā šķērso apgabalu, ja tam nav īpašas zvejas atļaujas darboties attiecīgajā apgabalā vai arī tas ir iepriekš paziņojis iestādēm par nodomu tranzītā šķērsot apgabalu. Kamēr kuģis atrodas attiecīgajā apgabalā, uz kuģa turētajiem zvejas rīkiem jābūt droši nostiprinātiem un uzglabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

11.2. Dalībvalsts var neatskaitīt no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles tāda kuģa darbības, kas veic ar zveju nesaistītas darbības, ja kuģis iepriekš paziņo savai karoga dalībvalstij par šādiem nodomiem, darbības veidu un to, ka tas uz minēto laiku atsakās no savas īpašās zvejas atļaujas. Šajā laikā uz šādiem kuģiem nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

11.3. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatskaitīt no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles tāda kuģa darbības, kas ir atradies attiecīgajā apgabalā, bet nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim ārkārtas situācijā vai pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Mēneša laikā pēc tāda lēmuma pieņemšanas karoga dalībvalsts informē Komisiju un sniedz pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS PIEPŪLES ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA

12. Piepūles izmantojuma pārvaldība

12.1. Dalībvalstis regulē savu attiecīgo kuģu darbību, uzraugot zvejas piepūli un attiecīgi rīkojoties, piemēram, apturot kādas zvejas piepūles grupas zvejniecību, lai nodrošinātu to, ka maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle nekādā gadījumā netiek pārsniegta.

12.2. Kuģiem, kuri izmanto zvejas rīkus, kas pieder 4. punktā norādītai zvejas rīku grupai, un zvejo 3. punktā norādītā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai darbībai šai apgabalā, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

12.3. Katrā konkrētā pārvaldības laikposmā kuģis, kas ir pilnībā izmantojis tam iedalīto zvejas piepūli, visā atlikušajā pārvaldības laikposmā paliek ostā vai neatrodas nevienā no 3. punktā norādītajiem apgabaliem, ja vien tas neizmanto tikai regulācijai nepakļautus zvejas rīkus vai tam netiek iedalīta papildu zvejas piepūle.

13. Zvejas piepūles ziņojumi

13.1. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir reglamentēti zvejas rīki un kuri darbojas apgabalā, kam piemēro šo pielikumu. Mencu krājumu apsaimniekošanas nolūkā šajos noteikumos minētos zvejas apgabalus saprot kā apgabalus a), b), c) un d), kas minēti šā pielikuma 3. punktā, un jūrasmēles un jūras zeltplekstes krājumu apsaimniekošanas nolūkā, kā ICES IV zonu. Papildus minētās regulas 19.c pantā nosauktajiem saziņas līdzekļiem var izmantot arī citus drošus elektroniskus saziņas līdzekļus. Tās pašas regulas 19.b panta 1. punktā uzskaitītās ziņošanas prasības ir izpildījuši tie kuģi, kas izmanto VMS vai elektronisku žurnālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1077/2008.

13.2. Lai nodrošinātu piepūles ziņošanas pienākumu ievērošanu, dalībvalstis var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, saskaņojot tos ar tām dalībvalstīm, kuras skar attiecīgās dalībvalsts kuģu zvejas darbības. Šie pasākumi ir tikpat efektīvi un pārskatāmi kā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.c panta 2. punktā izklāstītie ziņošanas pienākumi, un tos dara zināmus Komisijai pirms to īstenošanas.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

14. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis elektroniski reģistrē iedalīto zvejas piepūli un zvejas piepūles grupu īstenoto zvejas piepūli.

15. Attiecīgo datu paziņošana

15.1. Dalībvalstis, izmantojot 2. papildinājumā noteikto ziņojuma formātu, pēc pieprasījuma nosūta Komisijai datus par zvejas piepūli, kuru to zvejas kuģi īstenojuši pagājušajā mēnesī un iepriekšējos mēnešos.

15.2. Datus nosūta uz attiecīgajām elektroniskā pasta adresēm, kuras Komisija paziņo dalībvalstīm. Kad kļūst iespējams nosūtīt datus uz Zvejniecības datu pārraides sistēmu (vai jebkuru jaunu datu sistēmu, par kuras izmantošanu lemj Komisija), dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam nosūta datus uz sistēmu, norādot līdz pagājušā mēneša beigām īstenoto zvejas piepūli. Vismaz divus mēnešus pirms pirmā termiņa Komisija paziņo dalībvalstīm dienu, kurā sistēma ir izmantojama datu nosūtīšanai. Pirmajā uz sistēmu nosūtītajā zvejas piepūles deklarācijā iekļauj kopš 2009. gada 1. februāra īstenoto zvejas piepūli. Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma nosūta tai datus par zvejas piepūli, ko veikuši to zvejas kuģi 2009. gada janvārī.

15.3. Jaunu formātu vai ziņošanas biežumu, kādā 14. punktā minētos datus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

15.4. Formātu un īpašu ziņošanas pienākumu par to kuģu sarakstiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1342/2008 14. panta 2. punktu, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

15.5. Formātu un īpašu ziņošanas pienākumu par 7. punktā minētajām maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles izmaiņām var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

--------------------------------------------------

IIa pielikuma 1. papildinājums

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle kilovatdienās

Apgabals: sk. 3. punktu | Reglamentēti zvejas rīki: sk. 4. punktu | DK | DE | SE |

a) | TR1 | 212768 | 3854 | 16609 |

TR2 | 2070883 | 16611 | 887399 |

TR3 | 427760 | 0 | 55853 |

BT1 | 0 | 0 | 0 |

BT2 | 0 | 0 | 0 |

GN1 | 101048 | 27454 | 13155 |

GT1 | 18684 | 0 | 22130 |

LL1 | 140 | 0 | 25339 |

Apgabals: sk. 3. punktu | Reglamentēti zvejas rīki: sk. 4. punktu | BE | DK | DE | FR | IE | NL | SE | UK |

b) | TR1 | 498 | 6911144 | 2226533 | 2553909 | 261 | 405985 | 286779 | 10295134 |

TR2 | 318363 | 6061661 | 600089 | 11117483 | 18801 | 1062247 | 1536025 | 8165956 |

TR3 | 0 | 3920732 | 3501 | 107041 | 0 | 15886 | 263772 | 5824 |

BT1 | 1368632 | 1316589 | 29822 | 0 | 0 | 1365348 | 0 | 1739759 |

BT2 | 6468447 | 106658 | 1893044 | 829504 | 0 | 33633978 | 0 | 5970903 |

GN1 | 126850 | 1962340 | 227773 | 222598 | 0 | 147373 | 80781 | 549863 |

GT1 | 0 | 198783 | 516 | 2374073 | 0 | 0 | 53078 | 11027 |

LL1 | 0 | 44283 | 0 | 71448 | 0 | 0 | 110468 | 97687 |

Apgabals: sk. 3. punktu | Reglamentēti zvejas rīki: sk. 4. punktu | BE | FR | IE | UK |

c) | TR1 | 0 | 184952 | 79246 | 805253 |

TR2 | 26622 | 735 | 1120977 | 2602936 |

TR3 | 0 | 0 | 9646 | 1588 |

BT1 | 0 | 0 | 0 | 0 |

BT2 | 1505253 | 0 | 507923 | |

GN1 | 0 | 210 | 24713 | 4412 |

GT1 | 0 | 0 | 0 | 158 |

LL1 | 0 | 0 | 62 | 52067 |

Apgabals: sk. 3. punktu | Reglamentēti zvejas rīki: sk. 4. punktu | BE | DE | ES | FR | IE | UK |

d) | TR1 | 0 | 25075 | 590583 | 3398102 | 310005 | 2398481 |

TR2 | 442 | 0 | 0 | 5881 | 481938 | 3899614 |

TR3 | 0 | 0 | 0 | 0 | 21327 | 29844 |

BT1 | 0 | 0 | 0 | 506 | 0 | 117544 |

BT2 | 10361 | 0 | 0 | 11692 | 3914 | 0 |

GN1 | 0 | 35531 | 13836 | 96903 | 6400 | 162857 |

GT1 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1946 | 145 |

LL1 | 0 | 0 | 1402142 | 54917 | 1013 | 532228 |

--------------------------------------------------

IIa pielikuma 2. papildinājums

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts | Zvejas rīks | Apgabals | Gads | Mēnesis | Kumulatīvā deklarācija |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) |

III tabula

Datu formāts

Datu lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana [*] L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1)Valsts | 3 | — | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis reģistrēts |

(2)Zvejas rīks | 3 | — | Viens no šādiem zvejas rīku veidiem TR1 TR2 TR3 BT1 BT2 GN1 GT1 LL1 |

(3)Apgabals | 8 | L | Viens no šādiem apgabaliem 03AS 02A0407D 07A 06A |

(4)Gads | 4 | — | Gads, kurā ir mēnesis, par kuru sniedz deklarāciju |

(5)Mēnesis | 2 | — | Mēnesis, par kuru sniedz zvejas piepūles deklarāciju (apzīmēts ar diviem cipariem no 01 līdz 12) |

(6)Kumulatīvā deklarācija | 13 | R | Zvejas piepūles kumulatīvā summa, izteikta kilovatdienās, no (4) laukā norādītā gada 1. janvāra līdz (5) laukā norādītā mēneša beigām. |

[*] Attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

--------------------------------------------------

IIB PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR KONKRĒTU DIENVIDU HEKA UN NORVĒĢIJAS OMĀRA KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIIc UN IXa ZONĀ, IZŅEMOT KADISAS JŪRAS LĪCI

1. Darbības joma

Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks vai vienāds ar 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā norādītajiem velkamajiem un stacionārajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci. Šajā pielikumā norāde uz 2009. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim.

2. Apgabalā pavadītas dienas definīcija

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas 1. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

3. Zvejas rīki

Īstenojot šo pielikumu, piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

- traļi, dāņu vadi un līdzīgi zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 60 mm, un grunts āķu jedas.

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA

4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti

4.1. Kuģiem, kuri izmanto zvejas rīkus, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai, un kuri zvejo 1. punktā norādītajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

4.2. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zvejot ar zvejas rīkiem, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, izņemot tādas reģistrētas zvejas darbības, kuras saistītas ar dienu nodevumu starp zvejas kuģiem, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, izteikta kilovatos.

4.3. Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai zvejai 1. punktā norādītajā apgabalā nav kvotu, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 12. vai 13. punktu.

5. Darbības limiti

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, ja uz tā ir zvejas rīks, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai.

6. Izņēmumi

Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts ar tās karogu kuģojošiem kuģiem, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim ārkārtas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7. Maksimālais dienu skaits

7.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2009. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut pavadīt apgabalā ar tās karogu kuģojošam kuģim, uz kura ir zvejas rīki, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ir noteikts I tabulā.

7.2. Lai noteiktu maksimālo jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko zvejas kuģis saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju var atrasties apgabalā 2009. gada pārvaldības laikposmā saskaņā ar I tabulu, piemēro šādus īpašos nosacījumus:

a) kopējais heku izkrāvumu apjoms, ko 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, kuri izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, un kurus tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā, un

b) kopējais Norvēģijas omāru izkrāvumu apjoms, ko 2001., 2002. un 2003. gadā veicis kuģis vai arī tāds kuģis vai kuģi, kuri izmanto līdzīgus zvejas rīkus un mutatis mutandis atbilst šim īpašajam nosacījumam, un kurus tas ir aizstājis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir mazāks nekā 2,5 tonnas saskaņā ar Kopienas zvejas žurnālā izdarītajiem ierakstiem par izkrāvumu apjomu dzīvsvarā.

7.3. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2009. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā ikvienu attiecīgaju kuģi, kas izmanto jebkuru zvejas rīku no I tabulā minētajām zvejas rīku grupām un atbilst I tabulā minētajam īpašajam nosacījumam, var atļaut apgabalā pavadīt maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no minētajā tabulā noteiktā, ja vien ir ievērots zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Minētais kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai un īpašajam nosacījumam. Ja šā punkta noteikumi nav tikuši piemēroti, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu.

7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos noteikumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā minēto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas atļaujas saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2001., 2002. un 2003. gada nozvejas reģistrs, kurā norādīts 7.2. punkta a) vai b) apakšpunkta īpašajos nosacījumos paredzētais nozvejas sastāvs, ja šie kuģi atbilst šiem īpašajiem nosacījumiem,

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katrs kuģis būtu sākotnēji pilvarots izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punktā paredzētos noteikumus.

8. Pārvaldības laikposmi

8.1. Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 2. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

8.3. Ikvienā konkrētā pārvaldības laikposmā kuģis var sākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 7. punktā iedalīto dienu skaits, ja vien kuģis iepriekš paziņo savai karoga dalībvalstij par šādiem nolūkiem, darbības veidu un to, ka tas uz minēto laiku atsakās no zvejas licences. Šajā laikā uz šādiem kuģiem nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

9. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

9.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai. Var ņemt vērā ikvienu kuģi, par kuru var pierādīt, ka tas pilnībā izbeidzis zveju attiecīgajā apgabalā. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus.

Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.1. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā.

9.2. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītās dienas, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par I tabulā norādīto zvejas rīku grupu un īpašo nosacījumu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atkarībā no zvejas rīku grupas un, ja vajadzīgs, īpašā nosacījuma.

9.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt attiecīgajai dalībvalstij 7.1. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

9.4. Dalībvalsts 2009. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst zvejas rīkiem, kuri pieder attiecīgajai zvejas rīku grupai, un īpašajam nosacījumam, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos nosacījumus.

9.5. Papildu dienu skaitu, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, pamatojoties uz iepriekšējām zvejas rīku grupu definīcijām, pārvērtē, ņemot vērā 3. punktā norādīto zvejas rīku grupu. Tā rezultātā iegūtās papildu dienas saglabā 2009. gadā.

10. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai

10.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 ( 2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku [1] un – attiecībā uz nacionālajām programmām – Komisijas Regulā (EK) Nr. 665/2008 ( 2008. gada 14. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku [2].

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

10.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 10.1. punktu iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

10.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

10.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

11. Īpaši nosacījumi dienu iedalīšanai

11.1. Ja kuģim neierobežots skaits papildu dienu ir iedalīts tāpēc, ka ir izpildīti 7.2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie īpašie nosacījumi, kuģa izkrāvumi 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas (dzīvsvars) heku un 2,5 tonnas (dzīvsvars) Norvēģijas omāru.

11.2. Kuģis, esot jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī.

11.3. Ja kuģis neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tam uzreiz tiek atņemtas tiesības uz papildu dienām, kuru iedalīšana saistīta ar attiecīgajiem īpašajiem nosacījumiem.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīks (3. punkts) | Īpašie nosacījumi (7. punkts) | Nosaukums Izmanto tikai 3. punktā norādītās zvejas rīku grupas un 7. punktā norādītos īpašos nosacījumus. | Maksimālais dienu skaits |

3 | | Grunts traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas | 175 |

3 | 7.2.a) un 7.2.b) | Grunts traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 32 mm, žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ≥ 60 mm, un grunts āķu jedas | Neierobežots |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

12. Dienu nodevumi starp kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu

12.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas nodot kādam citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir vienāds ar vai mazāks par dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

12.2. Kopējais to apgabalā pavadāmo dienu skaits, kas nodotas saskaņā ar 12.1. punktu, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nedrīkst būt lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

12.3. Dienu nodevums, kas aprakstīts 12.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kuri izmanto zvejas rīku, kas pieder attiecīgajai zvejas rīku grupai, vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā.

12.4. Dienu nodevums ir atļauts tikai kuģiem, kas izmanto iedalītās zvejas dienas bez atbilstības 7.2. punktā izklāstītajam īpašajam nosacījumam.

12.5. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Izklājlapas formātu šajā punktā minētās informācijas vākšanai un nosūtīšanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

13. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja ir ievēroti 4.2., 4.3., 6. un 12. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās zvejas kvotas.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

14. Paziņošana par zvejas rīkiem

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav sniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību 1. punktā norādītajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai.

15. Reglamentētu un reglamentācijai nepakļautu zvejas rīku kombinēta izmantošana

Kuģus, kas vēlas kombinēt viena vai vairāku tādu zvejas rīku izmantošanu, kuri pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai (reglamentēti zvejas rīki), ar citu, 3. punktā neminētu zvejas rīku (reglamentācijai nepakļauti zvejas rīki) izmantošanu, nedrīkst ierobežot reglamentācijai nepakļautu zvejas rīku izmantošanā. Šādi kuģi iepriekš paziņo par reglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Ja šāds paziņojums nav sniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas pieder 3. punktā minētajai zvejas rīku grupai. Šādiem kuģiem ir jābūt saņēmušiem atļauju un aprīkotiem veikt alternatīvas zvejas darbības ar reglamentācijai nepakļautiem zvejas rīkiem.

TRANZĪTS

16. Tranzīts

Kuģim ir atļauts tranzītā šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas darboties šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgajām iestādēm par nodomu šķērsot apgabalu. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa turētajiem zvejas rīkiem jābūt droši nostiprinātiem un uzglabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA

17. Zvejas piepūles ziņojumi

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir zvejas rīki, kas pieder šā pielikuma 3. punktā norādītajai zvejas rīku grupai, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā norādītajā apgabalā. Regulas (EK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidīšanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

18. Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina to, ka datorlasāmā formā reģistrē šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu:

a) ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b) katra ieiešana ikvienā jūras apgabalā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

19. Kontrolpārbaudes

Zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, dalībvalstis verificē, izmantojot VMS datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

20. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un stacionārajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

21. Attiecīgo datu paziņošana

21.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara Komisijai zināmus 20. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm.

21.2. Jaunu izklājlapas formātu, kādā 20. punktā minētos datus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības laikposma ilgums | Apgabals, kurā zvejo | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | Dienu nodevumi |

No1 | No2 | No3 | … | No1 | No2 | No3 | … | No1 | No2 | No3 | … |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (6) | (6) | (6) | (7) | (7) | (7) | (7) | (8) | (8) | (8) | (8) | (9) |

III tabula

Datu formāts

Datu lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana [***] L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1)Valsts | 3 | neattiecas | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |

(2)CFR | 12 | neattiecas | Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3)Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4)Pārvaldības laikposma ilgums | 2 | L | Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |

(5)Apgabals, kurā zvejo | 1 | L | Uz IIB pielikumu neattiecas. |

(6)Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem | 2 | L | Norāda, kuru no IIB pielikuma 7.2. punktā norādītajiem īpašajiem nosacījumiem (a–b) piemēro, ja piemēro kādu no tiem. |

(7)Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIB pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīkus, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |

(8)Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai zvejas rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIB pielikumu. |

(9)Dienu nodevumi | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits". |

[1] OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

[2] OV L 186, 15.7.2008., p. 3. lpp.

[***] Attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

--------------------------------------------------

IIC PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM SAISTĪBĀ AR LAMANŠA RIETUMU DAĻAS JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANU ICES VIIe ZONĀ

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Darbības joma

1.1. Šajā pielikumā izklāstītos nosacījumus piemēro Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks vai vienāds ar 10 metriem, uz kuriem ir kāds no 3. punktā norādītajiem zvejas rīkiem un kuri atrodas VIIe zonā. Šajā pielikumā norāde uz 2009. gada pārvaldības laikposmu nozīmē laikposmu no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim.

1.2. Kuģus, kas zvejo ar stacionārajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 120 mm, un kas saskaņā ar EK zvejas žurnālu 2004. gadā ir nozvejojuši mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars), atbrīvo no šā pielikuma noteikumiem, ja:

a) šādi kuģi 2009. gada pārvaldības laikposmā nozvejo mazāk par 300 kg jūrasmēļu (dzīvsvars) un

b) šādi kuģi, atrodoties jūrā, nepārkrauj zivis citā kuģī, un

c) katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2009. gada 31. jūlijam un 2010. gada 31. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šo kuģu reģistrēto jūrasmēļu nozveju 2004. gadā un jūrasmēļu nozveju 2009. gadā.

Ja kāds no minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, attiecīgajiem kuģiem tūlīt pārtrauc piemērot atbrīvojumu no šā pielikuma noteikumiem.

2. Apgabalā pavadītas dienas definīcija

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas VIIe zonā un ir ārpus ostas. Laiku, no kura sāk skaitīt nepārtraukto laikposmu, nosaka pēc tās dalībvalsts ieskatiem, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

3. Zvejas rīki

Īstenojot šo pielikumu, piemēro šādu zvejas rīku grupu klasifikāciju:

a) rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 80 mm;

b) stacionārie zvejas rīki, tostarp žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 220 mm.

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITU ĪSTENOŠANA

4. Kuģi, uz kuriem attiecas zvejas piepūles limiti

4.1. Kuģiem, kas izmanto 3. punktā norādītos zvejas rīku veidus un zvejo 1. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

4.2. Dalībvalsts attiecīgajā apgabalā neatļauj zveju ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, nevienam kuģim, kam šajā apgabalā 2002., 2003., 2004., 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā nav reģistrēta šāda zvejas darbība, ja vien nenodrošina to, ka attiecīgajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga zvejas jauda, izteikta kilovatos.

4.3. Tomēr kuģim, kas reģistrēts izmantojam zvejas rīku, kurš pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, var atļaut izmantot citādu zvejas rīku, ja otrā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmā minētā zvejas rīka izmantošanai iedalīto dienu skaitu.

4.4. Kuģim, kas kuģo ar tādas dalībvalsts karogu, kurai nav kvotu zvejai 1. punktā norādītajā apgabalā, neatļauj šajā apgabalā zvejot ar zvejas rīku, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, ja vien šim kuģim nav iedalīta kvota pēc dienu nodevuma, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, un iedalītas dienas jūrā saskaņā ar šā pielikuma 11. vai 12. punktu.

5. Darbības limiti

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēts Kopienā, pavada attiecīgajā apgabalā ne vairāk kā 7. punktā paredzēto dienu skaitu, kad uz tā ir zvejas rīki, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

6. Izņēmumi

Dalībvalsts no to dienu skaita, kas saskaņā ar šo pielikumu iedalīts ar tās karogu kuģojošiem kuģiem, neatskaita nevienu dienu, kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir palīdzējis citam kuģim ārkārtas situācijā, vai kuru kuģis ir pavadījis apgabalā, taču nav zvejojis, jo ir pārvadājis ievainotas personas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas dalībvalsts iesniedz Komisijai tā pamatojumu un kompetento iestāžu pierādījumus par ārkārtas situāciju.

ZVEJAS KUĢIEM IEDALĪTO APGABALĀ PAVADĀMO DIENU SKAITS

7. Maksimālais dienu skaits

7.1. Maksimālais jūrā pavadāmo dienu skaits, ko 2009. gada pārvaldības laikposmā dalībvalsts var atļaut apgabalā pavadīt ar tās karogu kuģojošam kuģim, uz kura ir un tiek izmantots kāds no 3. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir noteikts I tabulā.

7.2. Dienu skaits, ko kuģis 2009. gada pārvaldības laikposmā pavada apgabalā, uz ko attiecas gan šis pielikums, gan IIA pielikums, nepārsniedz šā pielikuma I tabulā noteikto dienu skaitu. Tomēr tad, ja kuģim tiek iedalīta maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, atrodoties tikai IIA pielikumā norādītajos apgabalos, tas ievēro tādā veidā noteikto maksimālo zvejas piepūli.

7.3. Dalībvalsts tai iedalīto zvejas piepūli 2009. gada pārvaldības laikposmā var pārvaldīt saskaņā ar kilovatdienu sistēmu. Saskaņā ar šo sistēmu tā ikvienam attiecīgajam kuģim var atļaut pavadīt apgabalā maksimālo dienu skaitu, kas atšķiras no tā dienu skaita, kas I tabulā norādītajai zvejas rīku grupai noteikts minētajā tabulā, ja vien tiek ievērots konkrētajai zvejas rīku grupai noteiktais kopējais kilovatdienu skaits.

Katras konkrētās zvejas rīku grupas kopējais kilovatdienu skaits ir vienāds ar visu to individuālo zvejas piepūļu summu, kas iedalītas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un atbilst šai zvejas rīku grupai. Ja šā punkta noteikumi nav tikuši piemēroti, individuālo zvejas piepūli izsaka kilovatdienās, katra kuģa dzinēja jaudu reizinot ar jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko šāds kuģis varētu izmantot saskaņā ar I tabulu.

7.4. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot 7.3. punktā izklāstītos noteikumus, elektroniskā formātā iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus, kuros par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts, kurā norādīts kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

- to jūrā pavadāmo dienu skaits, ko katram kuģim būtu sākotnēji atļauts izmantot zvejai saskaņā ar I tabulu, un to jūrā pavadāmo dienu skaitu, ko katrs kuģis varētu izmantot, piemērojot 7.3. punktu.

Pamatojoties uz minēto aprakstu, Komisija var atļaut dalībvalstij izmantot 7.3. punktā paredzētos noteikumus.

8. Pārvaldības laikposmi

8.1. Dalībvalsts var sadalīt I tabulā norādīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu pa pārvaldības laikposmiem, kas ilgst vienu vai vairākus kalendāros mēnešus.

8.2. Dienu vai stundu skaitu, ko kuģis drīkst pavadīt apgabalā pārvaldības laikposmā, nosaka pēc attiecīgās dalībvalsts ieskatiem.

Ja laiku, ko kuģiem ir atļauts pavadīt apgabalā, dalībvalsts nosaka stundās, šī dalībvalsts turpina mērīt dienu izmantojumu saskaņā ar 2. punktu. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts informē par piesardzības pasākumiem, kas veikti, lai attiecīgajā apgabalā nepieļautu pārmērīgu zvejas piepūles izmantojumu, kas rodas tādējādi, ka kuģis pārtrauc atrašanos apgabalā pirms 24 stundu laikposma beigām.

8.3. Jebkurā pārvaldības laikposmā kuģim, kas ir izmantojis tam iedalīto apgabalā pavadāmo dienu skaitu, ir jāpaliek ostā vai ārpus apgabala līdz pārvaldības laikposma beigām, ja vien tas neizmanto zvejas rīkus, kuru izmantošanai maksimālais dienu skaits nav noteikts.

9. Papildu dienu iedalīšana par zvejas darbību izbeigšanu

9.1. Pamatojoties uz zvejas darbību izbeigšanu, kas notikusi pēc 2004. gada 1. janvāra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2792/1999 7. pantam vai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam vai ko izraisījuši citi apstākļi, kurus dalībvalstis ir pienācīgi pamatojušas, Komisija var iedalīt dalībvalstij jūrā pavadāmas papildu dienas, ko saskaņā ar savas karoga dalībvalsts atļauju ģeogrāfiskajā apgabalā var atrasties kuģis, uz kura ir kāds no 3. punktā norādītajiem zvejas rīkiem. Kilovatdienās izteiktu zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja zvejas darbību izbeigušie kuģi, kuri izmantoja attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2003. gadā īstenoja visi kuģi, kuri izmantoja minēto zvejas rīku.

Jūrā pavadāmo papildu dienu skaitu aprēķina, šādi iegūto koeficientu reizinot ar to dienu skaitu, kas būtu iedalītas saskaņā ar I tabulu. Rezultātu noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Šo punktu nepiemēro, ja kuģis ir aizstāts atbilstīgi 4.2. punktam vai ja zvejas darbību izbeigšana ir izmantota jau iepriekšējos gados, lai iegūtu papildu dienas jūrā.

9.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 9.1. punktu iedalītās dienas, iesniedz Komisijai pieprasījumu un ziņojumus elektroniskā formātā, kurā par katru zvejas rīku grupu ietverti aprēķini, kuru pamatā ir:

- zvejas darbības izbeigušo kuģu saraksti, kuros norādīts kuģu numurs Kopienas flotes reģistrā (CFR) un dzinēja jauda,

- šo kuģu 2003. gadā īstenotā zvejas darbība, kas izteikta jūrā pavadītajās dienās atsevišķi katrai attiecīgajai zvejas rīku grupai.

9.3. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt šai dalībvalstij 7.2. punktā noteikto dienu skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

9.4. Dalībvalsts 2009. gada pārvaldības laikposmā var no jauna iedalīt šīs papildu dienas jūrā visiem kuģiem, kas paliek flotē un kas atbilst attiecīgajai zvejas rīku grupai, vai daļai kuģu, mutatis mutandis piemērojot 7.3. un 7.4. punktā izklāstītos noteikumus.

9.5. Papildu dienu skaits, ko Komisija iepriekš iedalījusi saistībā ar zvejas darbību izbeigšanu, tiek saglabāts 2009. gadā.

10. Papildu dienu iedalīšana pastiprinātai novērotāju izvietošanai

10.1. Pamatojoties uz pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmu, ko īsteno sadarbībā starp zinātniekiem un zvejniecības nozari, Komisija no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim dalībvalstīm var iedalīt trīs papildu dienas, ko attiecīgajā apgabalā drīkst pavadīt kuģis, uz kura ir zvejas rīks, kas pieder kādai no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām. Šāda programma jo īpaši ir vērsta uz izmetumu apjomu un nozvejas sastāvu, un tā pārsniedz datu vākšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 199/2008 un – attiecībā uz nacionālajām programmām – Regulā (EK) Nr. 665/2008.

Novērotāji ir neatkarīgi no kuģa īpašnieka un nav zvejas kuģa apkalpes locekļi.

10.2. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot saskaņā ar 10.1. punktu iedalītas dienas, iesniedz Komisijai pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas aprakstu.

10.3. Pamatojoties uz šo aprakstu un apspriedusies ar ZZTEK, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var grozīt 7.1. punktā noteikto dienu skaitu attiecīgajai dalībvalstij un kuģiem, apgabalam un zvejas rīkam, ko aptver pastiprinātas novērotāju izvietošanas programma.

10.4. Ja Komisija iepriekš ir apstiprinājusi šādu dalībvalsts iesniegtu programmu un dalībvalsts vēlas turpināt to piemērot bez izmaiņām, dalībvalsts informē Komisiju par pastiprinātas novērotāju izvietošanas programmas turpināšanu četras nedēļas pirms tā laikposma sākuma, uz kuru attiecas šī programma.

I tabula

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis katru gadu var pavadīt apgabalā, izmantojot konkrētus zvejas rīkus

Zvejas rīks (3. punkts) | Nosaukums Izmanto tikai 3. punktā norādītās zvejas rīku grupas | Lamanša rietumu daļa |

3.a. | Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm | 192 |

3.b. | Stacionārie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir < 220 mm | 192 |

APMAIŅA AR IEDALĪTO ZVEJAS PIEPŪLI

11. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar vienas dalībvalsts karogu

11.1. Dalībvalsts var atļaut ikvienam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, nodot tam iedalītās apgabalā pavadāmās dienas kādam citam zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, ja kuģa saņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar dienas nododošā kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas (kilovatos) reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

11.2. Kopējais attiecīgajā apgabalā pavadāmo dienu skaits, reizināts ar dienas nododošā kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par dienas nododošā kuģa apgabalā pavadīto reģistrēto vidējo dienu skaitu gadā, kas apstiprināts Kopienas zvejas žurnālā 2001., 2002., 2003., 2004. un 2005. gadā, reizinātu ar minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

11.3. Dienu nodevums, kas aprakstīts 11.1. punktā, ir atļauts tikai starp kuģiem, kas izmanto vienu un to pašu 3. punktā norādīto zvejas rīku grupu, vienā pārvaldības laikposmā.

11.4. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par veiktajiem nodevumiem. Sīki izstrādātu izklājlapas formātu, kādā šos ziņojumus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

12. Dienu nodevumi starp zvejas kuģiem, kas kuģo ar dažādu dalībvalstu karogu

Dalībvalstis var atļaut apgabalā pavadāmas dienas tajā pašā pārvaldības laikposmā un apgabalā nodot starp jebkuriem zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ja ir ievēroti 4.2., 4.4., 6. un 11. punktā paredzētie noteikumi. Ja dalībvalstis nolemj atļaut šādu nodevumu, tās pirms nodevuma veikšanas nosūta Komisijai sīkas ziņas par nodevumu, norādot nododamo dienu skaitu, zvejas piepūli un attiecīgā gadījumā ar to saistītās nozvejas kvotas, par ko tās vienojušās.

ZVEJAS RĪKU IZMANTOŠANA

13. Paziņošana par zvejas rīkiem

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis karoga dalībvalsts iestādēm paziņo, kādu zvejas rīku vai rīkus ir paredzēts izmantot gaidāmajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav sniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 1. punktā norādītajā apgabalā, izmantojot kādu no 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām.

14. Ar zveju nesaistītas darbības

Ikvienā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts atbilstīgi 7. punktam iedalīto dienu skaits, ja kuģis laikus paziņo karoga valstij par saviem nodomiem, darbības veidu un to, ka tas uz attiecīgo laiku atsakās no zvejas licences. Šajā laikā uz šādiem kuģiem nedrīkst būt ne zvejas rīki, ne zivis.

TRANZĪTS

15. Tranzīts

Kuģim ir atļauts tranzītā šķērsot apgabalu, ja tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā vai arī kuģis pirms tam ir paziņojis attiecīgām iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr kuģis atrodas minētajā apgabalā, uz kuģa turētajiem zvejas rīkiem jābūt droši nostiprinātiem un uzglabātiem saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

UZRAUDZĪBA, INSPEKCIJA UN PĀRRAUDZĪBA

16. Zvejas piepūles ziņojumi

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu piemēro kuģiem, uz kuriem ir zvejas rīki, kas pieder kādai no šā pielikuma 3. punktā norādītajām zvejas rīku grupām, un kuri darbojas šā pielikuma 1. punktā norādītajā apgabalā. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.c pantā paredzētā prasība par ziņojumu pārraidīšanu neattiecas uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantam.

17. Attiecīgo datu reģistrēšana

Dalībvalstis nodrošina to, ka datorlasāmā formā reģistrē šādus datus, kas saņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu:

a) ieiešana ostā un iziešana no ostas;

b) katra ieiešana ikvienā jūras apgabalā, kurā ir spēkā īpaši noteikumi piekļuvei ūdeņiem un resursiem, un iziešana no tā.

18. Kontrolpārbaudes

Zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgu informāciju, kas reģistrēta zvejas žurnālā, dalībvalstis verificē, izmantojot VMS datus. Šādas kontrolpārbaudes reģistrē un pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai.

19. Alternatīvi kontroles pasākumi

Lai nodrošinātu 16. punktā noteikto pienākumu ievērošanu, dalībvalstis drīkst īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šie ziņošanas pienākumi. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to ieviešanas paziņo Komisijai.

20. Iepriekšēja paziņošana par pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu

Kopienas zvejas kuģa, no kura paredzēts pārkraut citā kuģī jebkādu uz tā paturētu daudzumu vai izkraut to kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā.

21. Pielaides robeža, novērtējot zvejas žurnālā reģistrētos daudzumus

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, pieļaujamā pielaides robeža, novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, kas paturēts uz 16. punktā minētiem kuģiem, ir 8 % no zvejas žurnāla datiem. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikti pārrēķina koeficienti, piemēro tās dalībvalsts pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

22. Atsevišķa uzglabāšana

Ja kuģī uzglabātais jūrasmēļu daudzums ir lielāks par 50 kg, uz zvejas kuģa aizliegts paturēt jūrasmēles jebkādā tvertnē jebkādā daudzumā, jauktā veidā ar citu sugu zivīm vai jūras organismiem. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi palīdz dalībvalstu inspektoriem, lai tie varētu veikt zvejas žurnālā reģistrēto un uz kuģa paturēto jūrasmēļu daudzumu kontrolpārbaudi.

23. Svēršana

23.1. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas nozvejots attiecīgajā apgabalā, pirms pārdošanas nosver. Svēršanai izmanto kompetento valsts iestāžu apstiprinātus svarus.

23.2. Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai apgabalā nozvejoto jūrasmēļu daudzumu, kas pārsniedz 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, pirms tālākas transportēšanas no pirmās izkraušanas ostas nosver inspektoru klātbūtnē.

ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

24. Attiecīgo datu vākšana

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru ceturksni apkopo informāciju par kopējo zvejas piepūli, kas apgabalā īstenota ar velkamajiem zvejas rīkiem un stacionārajiem zvejas rīkiem, un par to zvejas piepūli, ko šajā pielikumā noteiktajā apgabalā īstenojuši kuģi ar dažāda veida zvejas rīkiem.

25. Attiecīgo datu paziņošana

25.1. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis izklājlapas veidā II un III tabulā norādītajā formātā dara zināmus Komisijai 24. punktā minētos datus, nosūtot tos uz attiecīgo elektroniskā pasta adresi, ko Komisija norāda dalībvalstīm.

25.2. Jaunu izklājlapas formātu, kādā 26. punktā minētos datus dara pieejamus Komisijai, var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

II tabula

Ziņošanas formāts

Valsts | CFR | Ārējais marķējums | Pārvaldības laikposma ilgums | Apgabals, kurā zvejo | Paziņotais zvejas rīks vai rīki | Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem | Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | Dienu nodevumi |

No1 | No2 | No3 | … | No1 | No2 | No3 | … | No1 | No2 | No3 | … | No1 | No2 | No3 | … |

(1) | (2) | (3) | (4) | (5) | (6) | (6) | (6) | (6) | (7) | (7) | (7) | (7) | (8) | (8) | (8) | (8) | (9) | (9) | (9) | (9) | (10) |

III tabula

Datu formāts

Datu lauka nosaukums | Maksimālais zīmju/ciparu skaits | Līdzināšana [*] L(pie kreisās malas)/R(pie labās malas) | Definīcija un piezīmes |

(1)Valsts | 3 | neattiecas | Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Dienas nododoša kuģa gadījumā tā vienmēr ir paziņotāja valsts. |

(2)KFR | 12 | neattiecas | Kopienas flotes reģistra numurs Zvejas kuģa unikālais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (ISO trīsburtu kods), aiz kuras norāda identifikācijas sēriju (deviņas zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, kreisajā pusē to papildina ar nullēm. |

(3)Ārējais marķējums | 14 | L | Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 |

(4)Pārvaldības laikposma ilgums | 2 | L | Pārvaldības laikposma ilgums, izteikts mēnešos. |

(5)Apgabals, kurā zvejo | 1 | L | Uz IIC pielikumu neattiecas. |

(6)Paziņotais zvejas rīks vai rīki | 5 | L | Paziņoto zvejas rīku grupu norāda saskaņā ar IIC pielikuma 3. punktu (a vai b) |

(7)Īpaši nosacījumi, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam vai rīkiem | 2 | L | Uz IIC pielikumu neattiecas. |

(8)Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku vai rīkus | 3 | L | Dienu skaits, kurās kuģim saskaņā ar IIC pielikumu ir tiesības izvēlēties zvejas rīku grupu, un paziņotā pārvaldības laikposma ilgums. |

(9)Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks vai rīki | 3 | L | Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadīja attiecīgajā apgabalā un izmantoja zvejas rīku, kas atbilst paziņotajai zvejas rīku grupai paziņotajā pārvaldības laikposmā saskaņā ar IIC pielikumu. |

(10)Dienu nodevumi | 4 | L | Attiecībā uz nodotajām dienām norāda "– nodoto dienu skaits" un attiecībā uz saņemtajām dienām norāda "+ nodoto dienu skaits". |

[*] Attiecīgā informācija datu nosūtīšanai ierobežota apjoma formātā.

--------------------------------------------------

IID PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS UN ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ICES IIIa UN IV ZONĀ UN ICES IIa ZONAS EK ŪDEŅOS

1. Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas kuģiem, kuri ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos zvejo ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus piemēro trešo valstu kuģiem, kam ir atļauts zvejot tūbītes ICES IV zonas EK ūdeņos, ja vien nav noteikts citādi vai ja tā noteikts pēc Kopienas un Norvēģijas apspriešanās, kā izklāstīts Eiropas Kopienas un Norvēģijas 2008. gada 10. decembra Saskaņotā secinājumu protokola 7.3. punktā.

3. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā, ir:

a) 24 stundu laikposms no plkst. 00:00 kalendārajā dienā līdz plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā vai jebkura šāda laikposma daļa; vai

b) ikviens nepārtraukts Kopienas zvejas žurnālā ierakstīts 24 stundu laikposms starp jūrā iziešanas datumu un laiku un atgriešanās datumu un laiku vai jebkura šāda laikposma daļa.

4. Katra attiecīgā dalībvalsts uztur datubāzi, kurā par ICES IIIa un IV zonu un par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas zvejojis ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ir norādīta šāda informācija:

a) kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b) uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas izmērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c) dienu skaits, kas pavadītas apgabalā, zvejojot ar gruntstrali, vadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka, apgabalā pavadīto dienu skaitu reizinot ar uzstādīto dzinēja jaudu kilovatos.

5. Izpētes zveju, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, sāk agrākais 2009. gada 1. aprīlī un beidz, vēlākais, 2009. gada 6. maijā.

Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli, ko 2009. gadā drīkst īstenot izpētes zvejā, lai noskaidrotu tūbīšu daudzumu, nosaka, par pamatu ņemot kopējo zvejas piepūli, ko Kopienas kuģi īstenojuši 2007. gadā saskaņā ar 4. punktu, un to sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar kvotām, kas iedalītas no šīs KPN.

6. Komisija, pamatojoties uz ICES un ZZTEK ieteikumiem par Ziemeļjūras tūbīšu apjomu 2008. gada vecuma grupā, pēc iespējas drīz pārskata I pielikumā noteikto KPN un kvotas tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos, ņemot vērā šādus principus, kā arī citus attiecīgus zinātniskajā ieteikumā minētus aspektus.

KPN ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos aprēķina šādi:

KPN

= -287 +3,98 × N1× W

/W

m

N1 ir aprēķina laikā novērtētais viena gada vecumu sasniegušu īpatņu skaits miljardos, kas secināts no izpētes zvejas rezultātiem 2009. gadā; KPN ir izteikta tūkstošos tonnu; Wobs ir izpētes zvejā konstatētais viena gada vecumu sasniegušu īpatņu vidējais aritmētiskais svars; Wm (3,8 g) ir ilgtermiņā aprēķinātais viena gada vecumu sasniegušu īpatņu vidējais aritmētiskais svars.

7. Ja KPN, kas aprēķināta saskaņā ar 6. punktu, pārsniedz 400000 tonnu, KPN nosaka 400000 tonnu apjomā.

8. No 2009. gada 1. augusta līdz 2009. gada 31. decembrim aizliedz komerciālu zveju ar gruntstrali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PĀREJAS POSMA TEHNISKIE UN KONTROLES PASĀKUMI

A DAĻA

Ziemeļatlantija, ietverot Ziemeļjūru, Skageraku un Kategatu

1. Siļķu zveja ICES IIa zonas EK ūdeņos

Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas IIa zonas EK ūdeņos.

2. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Skagerakā un Kategatā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, piemēro šā pielikuma 1. papildinājuma noteikumus.

3. Elektrozveja ICES IVc un IVb zonā

3.1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 31. panta 1. punkta, zveja ar rāmja trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb zonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

- punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55o N platuma,

- tad uz austrumiem līdz 55o N platumam, 5o E garumam,

- tad uz ziemeļiem līdz 56o N platumam,

- un visbeidzot uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56o N platuma.

3.2. Šādus pasākumus piemēro 2009. gadā:

a) ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts rāmja traļu flotes ir atļauts izmantot traļus ar elektriskās strāvas impulsiem;

b) katra rāmja traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā rāmja garumu metros, reizinātu ar 1,25;

c) faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;

d) kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto elektrisko jaudu uz vienu rāmi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos. Nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;

e) aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie gruntsstropes.

4. Tūbīšu zvejas lieguma zonas noteikšana ICES IV zonā

4.1. Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kuri noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

- Anglijas austrumu krasts pie 55o30'N platuma,

- 55o30'N platums, 1o00'W garums,

- 58o00'N platums, 1o00'W garums,

- 58o00'N platums, 2o00'W garums,

- Skotijas austrumu krasts pie 2o00'W garuma.

4.2. Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai veiktu tūbīšu krājuma uzraudzību šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.

5. Rockall pikšu četrstūra zona ICES VI zonā

Visu veidu zveja, izņemot zveja ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

PUNKTS NR. | ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS | ĢEOGRĀFISKAIS GARUMS |

1 | 57o00'N | 15o00'W |

2 | 57o00'N | 14o00'W |

3 | 56o30'N | 14o00'W |

4 | 56o30'N | 15o00'W |

Tomēr šajā punktā definētā apgabala daļā, kas pārklājas ar apgabalu, kuru 15.1. punktā sauc par Rockall plato ziemeļrietumu daļu, nepiemēro atkāpi attiecībā uz āķu jedām.

5.a Mencu selektivitāte Ziemeļjūrā un Skagerakā

5.a.1. Dalībvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 5.a.2. līdz 5.a.6. punktā, veic pasākumus, lai 2009. gadam sadalītu mencu kvotu izmantojumu kuģiem, kas kuģo ar to karogu un zvejo Ziemeļjūrā un Skagerakā un izmanto grunts traļus, bugurvadus un līdzīgus vilktus rīkus, izņemot rāmja traļus, un ierobežotu kuģu veiktos mencu izmetumus.

5.a.2. Dalībvalstis pielāgo 5.a.1. punktā minēto rīku izmantošanu to mencu kvotas izlietojumam. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka mencu kvotu izlietojuma mērķus līdz katra ceturkšņa beigām 2009. gadā un paziņo tos Komisijai līdz 2009. gada 1. februārim.

5.a.3. Ja 2009. gadā jebkura no pirmo trīs ceturkšņu beigās mencu kvotas izlietojums pārsniedz mērķa daudzumu par vairāk nekā 10 %, tad attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, lai tās kuģi, kas minēti 5.a.1. punktā, veiktu tehniskas izmaiņas to izmantotajiem zvejas rīkiem, kas ļautu samazināt mencu piezveju pietiekamā daudzumā, lai ievērotu kvotas izlietojuma mērķi nākošā ceturkšņa beigās.

5.a.4. Viena mēneša laikā no tā ceturkšņa beigām, kad mērķa daudzums tika pārsniegts, dalībvalstis informē Komisiju par 5.a.3. punktā minētajiem pasākumiem, minot tehniskās izmaiņas, ko plānots veikt attiecībā uz zvejas rīkiem, un kuģus, kurus šīs izmaiņas skars, kā arī pievienojot pamatojumu ticamai ietekmei uz mencu nozvejas rādītājiem.

5.a.5. Ja jebkurā laikā līdz 2009. gada 15. novembrim dalībvalsts mencu kvota ir izlietota 90 % apmērā, tad visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem, kas minēti 5.a.1. punktā un kas izmanto rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 80 mm vai lielāks, izņemot kuģus, kas izmanto bugurvadus, uzliek obligātu pienākumu atlikušajā gada daļā izmantot zvejas rīkus, kas aprakstīti šā pielikuma 4. papildinājumā vai citus rīkus, kuru tehniskie rādītāji nodrošina līdzvērtīgus mencu nozvejas rādītājus, kā apstiprinājusi ZZTEK, vai kuģiem, kas zvejo Norvēģijas omārus, izmantot šķirotājrežģus, kā minēts šā pielikuma 3. papildinājumā, vai jebkurus citus rīkus ar pierādītu līdzvērtīgu izkļūšanas iespēju.

5.a.6. Neskarot 5.a.5. punktu, dalībvalstis var arī piemērot minētajā punktā nosauktos pasākumus atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām, kuri jebkurā laikā līdz 2009. gada 15. novembrim ir izlietojuši 90 % no valsts mencu kvotas daļas, kas tiem piešķirta saskaņā ar valsts zvejas iespēju piešķiršanas metodi.

5.a.7. Neskarot 5.a.3. un 5.a.5. punktu, dalībvalstis var arī piemērot minētajos punktos minētos pasākumus atsevišķiem kuģiem vai kuģu grupām, kuriem piešķirta daļa no valsts mencu kvotas saskaņā ar valsts zvejas iespēju piešķiršanas metodi.

5.b Augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums Ziemeļjūrā un Skagerakā

5.b.1. Uz kuģa klāja nogādā un pēc tam izkrauj visas sugas, kas saskaņā ar kvotu nozvejotas, veicot zvejas darbības Ziemeļjūrā un Skagerakā, ja vien tas nav pretrunā ar pienākumiem, kas noteikti Kopienas zivsaimniecības tiesību aktos, ar ko paredzēti tehniski, kontroles un saglabāšanas pasākumi, un jo īpaši šajā regulā un regulās (EK) Nr. 2371/2002, (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 850/98 un to īstenošanas noteikumos.

5.b.2. Dalībvalstis cenšas īstenot 5.b.1. punktā minētajiem pasākkumiem līdzvērtīgus pasākumus Lamanša austrumu daļā.

5.c Zvejas liegums reāllaikā Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā

5.c.1. Neierobežojot iespēju veikt ārkārtas pasākumus saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, dalībvalstis, ja pastāv pierādījumi par būtiskiem draudiem dažu sugu saglabāšanai vai zvejas vietām Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumu daļā, tostarp ja ir svarīgi nepieļaut augstu apdraudēto sugu koncentrāciju un ja nepamatota kavēšanās radītu kaitējumu attiecīgajām sugām vai zvejas vietām, ko būtu grūti atjaunot, var veikt stingrākus saglabāšanas pasākumus, nekā tie, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem.

5.c.2. Šā pielikuma 5.c.1. punktā minētie pasākumi:

- nav diskriminējoši,

- tos var piemērot vienīgi tiem zvejas kuģiem, uz kuriem ir iekārtas tikai attiecīgo zugu zvejošanai un/vai kuriem ir atļauja zvejot attiecīgajās zvejas vietās, un

- to maksimālais piemērošanas laiks ir 21 diena un pēc tam to piemērošana tiek automātiski pārtraukta.

Skarto zvejas vietu ģeogrāfiskās robežas tiek skaidri noteiktas.

5.c.3. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju, pārējās dalībvalstis un attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomi par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5.c.1. punktu, nosūtot dokumenta kopiju, kurā izklāstīti attiecīgie pasākumi, un pievienojot paskaidrojuma rakstu.

Šie pasākumi ir piemērojami tikai, ja paskaidrojuma rakstā ir sniegts pietiekams pamatojums, kas apliecina, ka pastāv visi 5.c.1. punktā uzskaitītie nosacījumi. Ja šāds pamatojums nav sniegts, Komisija var jebkurā laikā lūgt attiecīgo dalībvalsti tūlītēji atcelt vai grozīt attiecīgo pasākumu.

5.d Mencu selektivitāte Lamanša austrumu daļā

5.d.1. Dalībvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti no 5.d.2. līdz 5.d.4. punktam, veic pasākumus, lai 2009. gadam sadalītu mencu kvotu izmantojumu kuģiem, kas kuģo ar to karogu un zvejo Lamanša austrumu daļā un izmanto grunts traļus, bugurvadus un līdzīgus vilktus rīkus, izņemot rāmja traļus, un ierobežotu kuģu veiktos mencu izmetumus.

5.d.2. Dalībvalstis pielāgo 5.d.1. punktā minēto rīku izmantošanu mencu kvotas izlietojumam. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka mencu kvotu izlietojuma mērķus līdz katra ceturkšņa beigām 2009. gadā un paziņo tos Komisijai līdz 2009. gada 1. februārim.

5.d.3. Ja 2009. gadā otrā vai trešā ceturkšņa beigās mencu kvotas izlietojums pārsniedz mērķa daudzumu par vairāk nekā 10 %, tad attiecīgā dalībvalsts veic pasākumus, tostarp nosakot reāllaika zvejas liegumu, lai 5.d.1. punktā minētie kuģi, kas kuģo ar tās karogu, izvairītos no mencu piezvejas un zvejotu kvotā neiekļautas sugas, tādā pietiekamā daudzumā, lai ievērotu kvotas izlietojuma mērķi nākošā ceturkšņa beigās.

5.d.4. Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis informē Komisiju par 5.d.3. punktā minētajiem pasākumiem.

6. Mencu, pikšu un merlangu zvejas limiti ICES VI zonā un mencu zvejas limiti ICES VII zonā

Šo punktu no šīs regulas piemērošanas dienas piemēro kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus, un pārējiem kuģiem no 2009. gada 1. aprīļa.

6.1. ICES VIa zona

i) Līdz 2009. gada 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības ikvienā vietā tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

54o30'N, 10o35'W

55o20'N, 9o50'W

55o30'N, 9o20'W

56o40'N, 8o55'W

57o0'N, 9o0'W

57o20'N, 9o20'W

57o50'N, 9o20'W

58o10'N, 9o0'W

58o40'N, 7o40'W

59o0'N, 7o30'W

59o20'N, 6o30'W

59o40'N, 6o5'W

59o40'N, 5o30'W

60o0'N, 4o50'W

60o15'N, 4o0'W

ii) Līdz 2009. gada 31. decembrim ikviens zvejas kuģis, kas atrodas ikvienā i) apakšpunktā minētā apgabala vietā, nodrošina to, ka uz kuģa turētie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktu.

6.2. ICES VIIf un VIIg zona

No 2009. gada 1. februāra līdz 2009. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības šādos ICES taisnstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

6.3. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, minētajos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot piekrastes statiskos tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšglliemeņu dregas, divvāku gliemju dregas, driftertīklus un brideņus, murdus un zivju grozus, ja:

i) uz kuģa nav, nedz arī ir iemesti citi zvejas rīki kā tikai piekrastes statiskie tīkli, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšglliemeņu dregas, divvāku gliemju dregas, murdi un zivju grozi; un

ii) uz kuģa netiek paturētas, izkrautas vai nogādātas krastā citas zivis kā tikai laši, gliemenes un vēžveidīgie.

6.4. Atkāpjoties no 6.1. un 6.2. punkta, minētajos punktos norādītajos apgabalos atļauts veikt zvejas darbības ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ja:

i) uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 55 mm; un

ii) uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu un argentīnas.

6.5. Atkāpjoties no 6.1. punkta, ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus, ja:

i) izmantotajiem zvejas rīkiem ir šķirotājrežģis, kas atbilst šā pielikuma 2. papildinājuma b), c), d) un e) punktam, vai kvadrātveida linuma acu plātne, kā aprakstīts šā pielikuma 5. papildinājumā;

ii) ne mazāk kā 30 % paturētās nozvejas svara veido Norvēģijas omāri;

iii) ne vairāk kā 10 % no paturētās nozvejas svara veido mencu, pikšu un/vai merlangu sajaukums; un

iv) zvejas rīka konstrukcijas minimālais linuma acs izmērs ir 80 mm.

Šo atkāpi nepiemēro apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

59o05'N, 06o45'W

59o30'N, 06o00'W

59o40'N, 05o00'W

60o00'N, 04o00'W

59o30'N, 04o00'W

59o05'N, 06o45'W

6.6. Atkāpjoties no 6.1. punkta, ir atļauts zvejot ar traļiem, grunts vadiem vai līdzīgiem rīkiem, ja

i) visu uz kuģa klāja esošo tīklu linuma acs izmērs ir 120 mm kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus un 110 mm visiem pārējiem kuģiem,

ii) ne vairāk kā 30 % no paturētās nozvejas svara veido mencu, pikšu un/vai merlangu sajaukums,

iii) ja saidas daudzums ir mazāks nekā 90 % no uz klāja paturētās nozvejas, izmantotajam zvejas rīkam ir pievienots kvadrātveida linuma acu plātne, kā norādīts šā pielikuma 6. papildinājumā,

iv) neatkarīgi no uz kuģa paturētās saidas nozvejas daudzuma, ja kuģa kopējais garums ir 15 metri vai mazāks, zvejas rīkam ir jābūt aprīkotam ar kvadrātveida linuma acu paneli, kā norādīts šā pielikuma 6. papildinājumā.

6.7. Novērotāju izvietošana ICES VIa zonā

Katra attiecīgā dalībvalsts ievieš programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem 2009. gadā, lai ņemtu paraugus no tādu kuģu nozvejas un izmetumiem, kas gūst labumu no atvieglojumiem, kas paredzēti 6.5. un 6.6. punktā. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas noteikti Regulā (EC) Nr. 665/2008, un to mērķis ir aplēst mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar precizitāti ne zemāku kā 20 %.

Attiecīgās dalībvalstis, vēlākais, līdz 2009. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai provizorisku ziņojumu par tādu kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz ko attiecas novērotāju izvietošanas programma. Galīgo ziņojumu par 2009. gadu iesniedz, vēlākais, līdz 2010. gada 11. februārim.

6.8. Eksperimenti, lai samazinātu bentisko sugu nozveju, zvejojot Norvēģijas omārus

Ar mērķi apzināt tādas Norvēģijas omāru zvejošanas metodes, kas pēc iespējas mazāk ietekmētu bentiskās sugas, attiecīgās dalībvalstis 6.1. punktā minētajā apgabalā 2009. gadā veic izmēģinājumus un eksperimentus, zvejojot Norvēģijas omārus:

- ar šķirotājrežģi saskaņā ar šā pielikuma 2. papildinājumu, un

- ar kvadrātveida linuma logu saskaņā ar 5. papildinājuma 1. un 3. punktu, kas ievietots āmja augšējā plātnē un beidzas ne tālāk kā 6 metrus no galvenās stropes.

Attiecīgās dalībvalstis šādu izmēģinājumu un eksperimentu rezultātus iesniedz Komisijai, vēlākais, līdz 2009. gada 30. septembrim.

7. Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai VIa zonā

7.1. Laikposmā no 2009. gada 1. marta līdz 31. maijam šajā punktā izklāstītos īpašos nosacījumus piemēro VIa zonas apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:

i) Skotijas kontinentālā šelfa mala

- 59o58 N, 07o00 W

- 59o55 N, 06o47 W

- 59o51 N, 06o28 W

- 59o45 N, 06o38 W

- 59o27 N, 06o42 W

- 59o22 N, 06o47 W

- 59o15 N, 07o15 W

- 59o07 N, 07o31 W

- 58o52 N, 07o44 W

- 58o44 N, 08o11 W

- 58o43 N, 08o27 W

- 58o28 N, 09o16 W

- 58o15 N, 09o32 W

- 58o15 N, 9o45 W

- 58o30 N, 9o45 W

- 59o30 N, 7o00 W

ii) Rosemary sēkļa mala

- 60o00 N, 11o00 W

- 59o00 N, 11o00 W

- 59o00 N, 09o00 W

- 59o30 N, 09o00 W

- 59o30 N, 10o00 W

- 60 00 N, 10o00 W

- izņemot apgabalu, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas:

- 59o15 N, 10o24 W

- 59o10 N, 10o22 W

- 59o08 N, 10o07 W

- 59o11 N, 09o59 W

- 59o15 N, 09o58 W

- 59o22 N, 10o02 W

- 59o23 N, 10o11 W

- 59o20 N, 10o19 W

7.2. Ieejot 7.1. punktā norādītajā apgabalā, zvejas kuģa kapteinis zvejas žurnālā reģistrē ieiešanas datumu, laiku un vietu.

7.3. Izejot no 7.1. punktā norādītā apgabala, zvejas kuģa kapteinis zvejas žurnālā reģistrē iziešanas datumu, laiku un vietu.

7.4. Abos 7.1. punktā norādītajos apgabalos ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu zilo jūras līdaku daudzumu, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā. Ja sasniegts šāds daudzums, kuģis:

a) nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;

b) nedrīkst atgriezties apgabalā, pirms nozveja ir izkrauta;

c) nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

7.5. Regulas (EK) Nr. 2347/2002 8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 7.1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem pienākumiem, ko tie veic saskaņā ar minēto pantu, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas un mēra paraugos atlasītās zivis, un nosaka atlasītu zivju dzimumgatavību. Dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas protokolus un pēc apspriešanās ar ZZTEK apkopo rezultātus.

8. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

8.1. Laikposmā no 2009. gada 14. februāra līdz 2009. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, vairāksienu tīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros zvejas rīkus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:

- Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts, un

- taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

- punkts Ziemeļīrijas Ardas pussalas austrumu krastā pie 54o 30' N,

- 54o 30' N, 04o 50' W,

- 53o 15' N, 04o 50' W,

- punkts Īrijas austrumu krastā pie 53o 15' N.

8.2. Atkāpjoties no 8.1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā:

a) atļauts izmantot grunts traļus ar traļu durvīm, ja uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ja:

i) šo grunts traļu linuma acs izmērs ir no 70 mm līdz 79 mm vai no 80 mm līdz 99 mm, un

ii) šo grunts traļu linuma acis ir tikai vienā no atļautajiem izmēra diapazoniem, un

iii) šiem grunts traļiem nav atsevišķu linuma acu, kuru izmērs ir lielāks par 300 mm, neatkarīgi no šo acu atrašanās vietas linumā, un

iv) šos grunts traļus izmanto tikai apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

- 53o 30' N, 05o 30' W

- 53o 30' N, 05o 20' W

- 54o 20' N, 04o 50' W

- 54o 30' N, 05o 10' W

- 54o 30' N, 05o 20' W

- 54o 00' N, 05o 50' W

- 54o 00' N, 06o 10' W

- 53o 45' N, 06o 10' W

- 53o 45' N, 05o 30' W

- 53o 30' N, 05o 30' W;

b) atļauts izmantot separatora traļus, ja uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ja šādi traļi:

i) atbilst a) apakšpunkta i) līdz iv) punktā paredzētajiem nosacījumiem, un

ii) ir konstruēti atbilstīgi tehniskajiem datiem, kas ietverti pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 254/2002 ( 2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā piemērojami mencas krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa zona) [1].

Turklāt separatora traļus var izmantot apgabalā, kuru ierobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

- 53o 45' N, 06o 00' W

- 53o 45' N, 05o 30' W

- 53o 30' N, 05o 30' W

- 53o 30' N, 06o 00' W

- 53o 45' N, 06o 00' W.

8.3. Piemēro tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 254/2002 3. un 4. pantā.

9. Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k, VIII, IX, X un XII zonā

9.1. Šajā punktā žaunu tīkls un iepinējtīkls ir zvejas rīks, kas izgatavots no viena linuma gabala un kas ūdenī novietots vertikāli. Ar tiem zvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas tajos ieķeras ar žaunām, iepinas vai ieķeras linuma acīs.

9.2. Šajā punktā vairāksienu tīkls ir zvejas rīks, kas izgatavots no diviem vai vairākiem linuma gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējās virves, un kas ūdenī novietots vertikāli.

9.3. Kopienas kuģi nedrīkst izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27oW un no 2009. gada 1. oktobraICES VIII, IX un X zonā.

9.4. Atkāpjoties no 9.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

a) žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 120 mm un mazāks par 150 mm, ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27oW, žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 100 mm un mazāks par 130 mm, ICES VIIIa, b, d un X zonā un žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 80 mm un mazāks par 110 mm, ICES VIIIc un IX zonā, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, ja tie nav garāki par 100 acu rindām, ja to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5 un ja tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums nepārsniedz piecas jūras jūdzes, un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; vai

b) iepinējtīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 250 mm, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, ja tie nav garāki par 15 acu rindām, ja to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33 un ja tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums nepārsniedz 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

c) žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 100 mm un mazāks par 130 mm, ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27oW, ja

- tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus un nepārsniedz 600 metrus;

- tie nav garāki par 100 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5;

- tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju;

- vienas izlikto tīklu rindas garums nepārsniedz četras jūras jūdzes un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 20 km;

- maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

- ne mazāk kā 85 % paturētās nozvejas svara veido parastais heks;

- zvejā iesaistīto kuģu skaits nepārsniedz 2008. gadā reģistrēto skaitu;

- pirms izbraukšanas no ostas, zvejā iesaistītā kuģa kapteinis ieraksta zvejas žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un kopējo garumu. Pārbauda vismaz 15 % no visiem izbraukšanas no ostas gadījumiem;

- kuģa kapteinim jānodrošina, ka uz kuģa atrodas 90 % no rīkiem, kas apstiprināti Kopienas zvejas žurnālā attiecīgajam reisam izkraušanas laikā, un

- Kopienas zvejas žurnālā ir jāieraksta visu sugu daudzums, kuru nozveja pārsniedz 50 kg, tostarp visu izmetumu daudzumus, kas pārsniedz 50 kg.

Tomēr NEAFC pārvaldības apgabalā šo atkāpi nepiemēro.

9.5. Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 9.4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Lai nodrošinātu zaudēta vai bojāta zvejas rīka aizstāšanu, uz kuģa drīkst turēt tīklus, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks nekā to tīklu rindu maksimālais garums, ko drīkst izlikt vienā laikā. Visiem zvejas rīkiem jābūt marķētiem saskaņā ar Komisijas 2005. gada 1. marta Regulu (EK) Nr. 356/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai [2].

9.6. Visiem kuģiem, kas izmanto žaunu tīklus vai iepinējtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VII b, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27oW un no 2009. gada 1. oktobraICES VIII, IX un X zonā, jābūt īpašai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai zvejot ar noenkurotiem tīkliem.

9.7. Tāda kuģa kapteinis, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar noenkurotiem tīkliem, reģistrē zvejas žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, un atbild par visām atšķirībām starp minētajiem datiem.

Attiecībā uz kuģiem, kas gūst labumu no 9.4. punkta c) apakšpunktā minētajiem atvieglojumiem, pārbauda vismaz 15 % no izbraukšanas no ostas gadījumiem.

9.8. Jūras dienestiem vai citām kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā uz austrumiem no 27oW un no 2009. gada 1. oktobraICES VIII, IX un X zonā, izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:

a) zvejas rīks nav pienācīgi marķēts;

b) boju marķējums vai VMS dati liecina, ka īpašnieks ilgāk nekā 120 stundas nav atradies mazāk nekā 100 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka;

c) zvejas rīks ir izlikts ūdeņos vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums ir lielāks par atļauto dziļumu;

d) zvejas rīka linuma acs izmērs atšķiras no atļautā izmēra.

9.9. Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar noenkurotiem tīkliem, katra zvejas reisa laikā zvejas žurnālā ieraksta šādu informāciju:

- izliktā tīkla linuma acs izmērs;

- viena tīkla nominālais garums;

- tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā;

- kopējais izlikto tīklu rindu skaits;

- katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta;

- dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda;

- katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks;

- pazaudēto zvejas rīku skaits, to pēdējā zināmā atrašanās vieta un pazaudēšanas datums.

9.10. Zvejas kuģiem, kam ir 9.6. punktā minētā atļauja zvejot ar noenkurotiem tīkliem, ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.

9.11. Haizivju daudzums, ko patur uz kuģa, kurš izmanto 9.4. punkta b) apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto dzīvo jūras organismu dzīvsvara.

9.12. Komisija pēc apspriedēm ar ZZTEK var nolemt atbrīvot dažas zivsaimniecības no 9.1. līdz 9.11. punkta piemērošanas ICES VIII, IX un X zonā, ja no dalībvalstīm saņemtā informācija rāda, ka attiecīgās zivsaimniecības rezultātā haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems.

10. Merlangu izmetumu samazināšana Ziemeļjūrā

10.1. Dalībvalstis 2009. gadā Ziemeļjūrā veic izmēģinājumus un eksperimentus, kas vajadzīgi, lai tehniski pielāgotu traļus, dāņu vadus un līdzīgus zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 80 mm un mazāks par 90 mm, merlangu izmetumu samazināšanai vismaz par 30 %.

10.2. Dalībvalstis 10.1. punktā minēto izmēģinājumu un eksperimentu rezultātus dara pieejamus Komisijai ne vēlāk kā 2009. gada 31. augustā.

10.3. Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par atbilstīgiem tehniskiem pielāgojumiem, lai samazinātu merlangu izmetumus saskaņā ar 10.1. punktā minēto mērķi.

11. Mencu izmetumu samazināšana Ziemeļjūrā

11.1. Dalībvalstis, kurām iedalīta mencas nozvejas kvota, 2009. gadā izmēģina velkamajiem zvejas rīkiem piemērojamus tehniskos pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai izmesto mencu skaita proporcija atbilstu ne vairāk kā 10 %.

11.2. Dalībvalstis līdz 2009. gada 31. decembrim dara pieejamus Komisijai 11.1. punktā paredzēto izmēģinājumu rezultātus.

12. Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

12.1. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 2002. gada 19. marta Regulā (EK) Nr. 494/2002, ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe rajonā [3], ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot rāmja traļus), kuru linuma acs izmērs ir no 70 mm līdz 99 mm, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida linuma acu logs, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumam.

12.2. Zvejojot VIIIa un VIIIb zonā, ir atļauts āmim priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus āmju priekšā un/vai kvadrātveida linuma acu plātni, kuras linuma acu izmērs ir lielāks vai vienāds ar 60 mm pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā . Regulas (EK) Nr. 850/98 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.

13. Strupdeguna garastu zvejas limiti ICES IIIa zonā

Neskarot Regulu (EK) Nr. 1359/2008, ICES IIIa zonā neveic strupdeguna garastu specializēto zveju, kamēr nav noslēgušās Eiropas Kopienas un Norvēģijas sarunas.

14. Dziļūdens sugu zvejas piepūle

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2009. gadā piemēro šādus noteikumus.

14.1. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu un melno paltusu, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju.

14.2. Tomēr ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļūdens sugu īpatņu un melno paltusu summāros daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļūdens zvejas atļaujas.

15. Pagaidu pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

15.1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionārajiem zvejas rīkiem, tostarp pie grunts nostiprinātiem žaunu tīkliem un āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Hecate jūras pacēlumi:

- 52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W

- 52o 20.8167' N, 30o 51.5258' W

- 52o 12.0777' N, 30o 54.3824' W

- 52o 12.4144' N, 31o 14.8168' W

- 52o 21.2866' N, 31o 09.2688' W;

Faraday jūras pacēlumi:

- 50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W

- 49o 59.1490' N, 29o 29.4580' W

- 49o 52.6429' N, 29o 30.2820' W

- 49o 44.3831' N, 29o 02.8711' W

- 49o 44.4186' N, 28o 52.4340' W

- 49o 36.4557' N, 28o 39.4703' W

- 49o 29.9701' N, 28o 45.0183' W

- 49o 49.4197' N, 29o 42.0923' W

- 50o 01.7968' N, 29o 37.8077' W;

Reykjanes zemūdens klints daļa:

- 55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W

- 55o 05.4804' N, 35o 58.9784' W

- 54o 58.9914' N, 34o 41.3634' W

- 54o 41.1841' N, 34o 00.0514' W

- 54o 00.0'N, 34o 00.0' W

- 53o 54.6406' N, 34o 49.9842' W

- 53o 58.9668' N, 36o 39.1260' W

- 55o 04.5327' N, 36o 49.0135' W;

Altair jūras pacēlumi:

- 44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W

- 44o 47.2611' N, 33o 48.5158' W

- 44o 31.2006' N, 33o 50.1636' W

- 44o 38.0481' N, 34o 11.9715' W

- 44o 38.9470' N, 34o 27.6819' W

- 44o 50.4953' N, 34o 26.9128' W;

Antialtair jūras pacēlumi:

- 43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W

- 43o 39.5557' N, 22o 19.2335' W

- 43o 31.2802' N, 22o 08.7964' W

- 43o 27.7335' N, 22o 14.6192' W

- 43o 30.9616' N, 22o 32.0325' W

- 43o 40.6286' N, 22o 47.0288' W

- 43o 43.1307' N, 22o 44.1174' W;

Hatton sēklis:

- 59o 26' N, 14o 30' W

- 59o 12' N, 15o 08' W

- 59o 01' N, 17o 00' W

- 58o 50' N, 17o 38' W

- 58o 30' N, 17o 52' W

- 58o 30' N, 18o 22' W

- 58o 03' N, 18o 22' W

- 58o 03' N, 17o 30' W

- 57o 55' N, 17o 30' W

- 57o 45' N, 19o 15' W

- 58o 30' N, 18o 45' W

- 58o 47' N, 18o 37' W

- 59o 05' N, 17o 32' W

- 59o 16' N, 17o 20' W

- 59o 22' N, 16o 50' W

- 59o 21' N, 15o 40' W

Rockall plato ziemeļrietumu daļa:

- 57o 00' N, 14o 53' W

- 57o 37' N, 14o 42' W

- 57o 55' N, 14o 24' W

- 58o 15' N, 13o 50' W

- 57o 57' N, 13o 09' W

- 57o 50' N, 13o 14' W

- 57o 57' N, 13o 45' W

- 57o 49' N, 14o 06' W

- 57o 29' N, 14o 19' W

- 57o 22' N, 14o 19' W

- 57o 00' N, 14o 34' W

- 56o 56' N, 14o 36' W

- 56o 56' N, 14o 51' W;

Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):

- 56o 24' N, 15o 37' W

- 56o 21' N, 14o 58' W

- 56o 04' N, 15o 10' W

- 55o 51' N, 15o 37' W

- 56o 10' N, 15o 52' W;

Logachev pacēlums:

- 55o17' N 16o10' W

- 55o33' N 16o16' W

- 55o50' N 15o15' W

- 55o58' N 15o05' W

- 55o54' N 14o55' W

- 55o45' N 15o12' W

- 55o34' N 15o07' W;

Rockall pacēluma rietumu daļa:

- 57o 20' N, 16o 30' W

- 57o 05' N, 15o 58' W

- 56o 21' N, 17o 17' W

- 56o 40' N, 17o 50' W.

15.2. Grunts tralēšana un zveja ar stacionārajiem zvejas rīkiem, tostarp pie grunts nostiprinātiem žaunu tīkliem un āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Belgica pacēlumu apgabals:

- 51o29,4' N; 11o51,6' W

- 51o32,4' N; 11o41,4' W

- 51o15,6' N; 11o 33' W

- 51o13,8' N; 11o44,4' W;

Hovland pacēlumu apgabals:

- 52o16,2' N; 13o12,6' W

- 52o 24' N; 12o58,2' W

- 52o16,8' N; 12o 54' W

- 52o16,8' N; 12o29,4' W

- 52o4,2' N; 12o29,4' W

- 52o4,2' N; 12o52,8' W

- 52o 9' N; 12o56,4' W

- 52o 9' N; 13o10,8' W;

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

- 53o30,6' N; 14o32,4' W

- 53o35,4' N; 14o27,6' W

- 53o40,8' N; 14o15,6' W

- 53o34,2' N; 14o11,4' W

- 53o31,8' N; 14o14,4' W

- 53o 24' N; 14o28,8' W;

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

- 53o43,2' N; 14o10,8' W

- 53o51,6' N; 13o53,4' W

- 53o45,6' N; 13o49,8' W

- 53o36,6' N; 14o7,2' W;

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

- 51o54,6' N; 15o7,2' W

- 51o54,6' N; 14o55,2' W

- 51o 42' N; 14o55,2' W

- 51o 42' N; 15o10,2' W

- 51o49,2' N; 15o 6' W.

15.3. Visiem pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 15.2. punktā minētajos koraļļu aizsardzības apgabalos, jābūt iekļautiem apstiprinātā kuģu sarakstā, un tiem jābūt izdotai īpašai zvejas atļaujai, kas jāglabā uz kuģa. Šādās atļaujās ietver Regulā (EK) Nr. 1627/94 prasīto informāciju, un par tām jāpaziņo, ievērojot noteikumus, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 2943/95, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1627/94. Uz apstiprinātajā sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.

15.4. Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas plāno zvejot 15.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš jāpaziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fishery Monitoring Centre) par nodomu ieiet koraļļu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tiem jāpaziņo daudzumi, kas paturēti uz kuģa.

15.5. Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 15.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, atrodoties koraļļu aizsardzības apgabalā, jābūt drošai VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst Regulai (EK) Nr. 2244/2003.

15.6. Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 15.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumi jāsniedz katru stundu.

15.7. Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas beiguši zveju 15.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā, jāinformē Īrijas Zvejas uzraudzības centrs par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tiem jāpaziņo daudzumi, kas paturēti uz kuģa.

15.8. Pelaģisko sugu zveja 15.2. punktā minētajā koraļļu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir no 16 mm līdz 31 mm vai no 32 mm līdz 54 mm.

15.9 Aizliegts veikt grunts tralēšanu un zveju ar statiskajiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalā, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno turpmāk minētos punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

El Cachucho:

- 44o 12.00' N, 5o 16.00' W

- 44o 12.00' N, 4o 26.00' W

- 43o 53.00' N, 4o 26.00' W

- 43o 53.00' N, 5o 16.00' W

Atkāpjoties no pirmajā punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas ir 2006., 2007. un 2008. gadā zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles (Phycis blennioides) ar grunts āķu jēdām, var no to zvejsaimniecības iestādēm saņemt īpašu zvejošanas atļauju, kas ļautu tiem turpināt šāda veida zvejošanu apgabalā uz dienvidiem no 44o00.00' N. Veicot zveju El Cachucho apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu īpašu zvejošanas atļauju, neatkarīgi no kuģa kopējā garuma, izmanto darba kārtībā esošu, pilnībā darbojošos drošu VMS, kas atbilst Regulai (EK) Nr. 2244/2003.

16. Filipīnu cietgliemeņu minimālais izmērs

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 17. panta, Filipīnu cietgliemeņu (Ruditapes philippinarum) minimālais izmērs ir 35 mm.

17. Nosacījums konkrētai zvejai ar zivju groziem IXa zonā (Rietumgalisija)

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 29.b panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, zveju ar zivju groziem, kas nav paredzēti Norvēģijas omāru zvejai, ir atļauts veikt ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 850/98 29.b panta 1. punkta a) apakšpunktā.

18. Nosacījumi siļķu zvejai VIa zonā (Lewis rags)

Regulas (EK) Nr. 850/98 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētos noteikumus 2009. gadā nepiemēro.

B DAĻA

Visi EK ūdeņi

19. Nosacījumi attiecībā uz parasto raju, mozaīkraju, balto raju un enģeļhaizivju atlaišanu ūdenī

Ir aizliegts paturēt uz kuģa parastās rajas IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonas EK ūdeņos, mozaīkrajas un baltās rajas VI, VII, VIII, IX un X zonas EK ūdeņos un eņģeļhaizivis visos EK ūdeņos. Nozvejotos minēto sugu īpatņus neskartus tūlīt atlaiž ūdenī, cik vien tas praktiski iespējams.

Dzelkņu haizivis, kas nozvejotas bez kvotas vai pēc tam, kad kvota jau ir izmantota, uzreiz neskartas atbrīvo, cik vien tas praktiski ir iespējams.

Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, kuru pēc apspriedēm ar STECF izmanto, lai veicinātu šādu sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu.

C DAĻA

Vidusatlantijas austrumu daļa

20. Astoņkāju minimālais izmērs

Minimālais izmērs astoņkājiem (Octopus vulgaris), ko zvejo jūras ūdeņos, kuri ir trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā un atrodas CECAF (FAO Zvejniecības komiteja Vidusatlantijas austrumu daļai) reģionā, ir 450 g (ķidāts). Astoņkājus, kuru svars ir mazāks nekā 450 g (ķidāts), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizstāda un nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties atlaiž jūrā.

D DAĻA

Klusā okeāna austrumu daļa

21. Zveja ar riņķvadiem Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības apgabalā

21.1. No 2009. gada 1. augusta līdz 28. septembrim vai no 2010. gada 10. novembra līdz 31. decembrim kuģiem ir aizliegts ar riņķvadiem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) apgabalos, ko ierobežo:

- Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

- 150o W garums,

- 40o N platums,

- 40o S platums.

21.2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2009. gada 1. jūlijam paziņo Komisijai izvēlēto zvejas lieguma laikposmu. Izvēlētajā laikposmā visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem zvejai ar riņķvadiem jāpārtrauc zveja ar riņķvadiem.

21.3. Seineri, kas zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, svītrainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā iemetienā.

21.4. Laikposmā no 2009. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim kuģiem, kuri paredzēti zvejai ar riņķvadiem, aizliedz zvejot lielacu tunzivis, svītrainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis apgabalā, ko ierobežo:

- 94oW garums,

- 110oW garums,

- 3oN platums,

- 5oS platums.

E DAĻA

Klusā okeāna austrumu daļa un Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

22. Īpaši pasākumi Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā kuģi zvejai ar riņķvadiem pēc iespējas nekavējoties atbrīvo neskartus visus jūras bruņurupučus, haizivis, vējzivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav zvejas mērķsugas. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot paņēmienus un aprīkojumu, lai veicinātu šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu.

23. Īpaši pasākumi, ko piemēro jūras bruņurupučiem, kas ie iekļuvuši vai iepinušies zvejas rīkā

Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā piemēro šādus īpašus pasākumus:

a) ja jūras bruņurupucis ir pamanīts zvejas rīkā, pieliek attiecīgas pūles, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas ir iepinies zvejas rīkā, vajadzības gadījumā izmanto ātrlaivu;

b) ja bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un minēto ierīci nedrīkst atkārtoti iedarbināt, kamēr linums nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists;

c) ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, jāizmanto visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos pirms tā atlaišanas ūdenī;

d) kuģiem, kas zvejo tunzivis, aizliedz jūrā izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus;

e) veicina zivju pievilināšanas ierīcēs (ZPI) un citos zvejas rīkos iepinušos jūras bruņurupuču atlaišanu jūrā, kur tas praktiski iespējams;

f) veicina arī to ZPI savākšanu, kuras vairs neizmanto zvejā.

F DAĻA

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa

24. Īpaši pasākumi attiecībā uz dziļūdens sarkanasaru zveju ICES I un II zonas starptautiskajos ūdeņos

Dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) zvejā ICES I un II zonas starptautiskajos ūdeņos piemēro šādus pasākumus:

a) dziļūdens sarkanasaru specializētā zveja ir atļauta tikai laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 15. novembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši dziļūdens sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā;

b) Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā izmantota. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz dziļūdens sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar tās karogu;

c) atkāpjoties no 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta Padomes Regulā (EK) Nr. 2791/1999 ( 1999. gada 16. decembris), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kuri piemērojami rajonā, uz ko attiecas konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā [4], minētajā zvejā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi datus par nozveju paziņo katru dienu;

d) papildus Regulas (EK) Nr. 2791/1999 4. pantam, atļauja zvejot dziļūdens sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja atskaites ziņojumi, ko kuģi nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2791/1999 6. panta 1. punktu, tiek pārsūtīti NEAFC Sekretariātam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2791/1999 6. panta 2. punktam;

e) kuģi citu sugu zvejā limitē dziļūdens sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % visas nozvejas, kas paturēta uz kuģa;

f) dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji zinātnisko informāciju ievāc uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par dzimumu, vecumu un garumu (sadalījumā pa dziļumiem). Šo informāciju paziņo ICES.

[1] OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

[2] OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp.

[3] OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.

[4] OV L 337, 30.12.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMA 1. papildinājums

VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: Skageraks un Kategats

Linuma acs izmēru diapazoni, zvejas mērķsugas un nozveju procentuālās daļas, kas piemērojamas, ja izmanto vienu linuma acs izmēru diapazonu

Suga | Linuma acs izmēru diapazons (mm) |

<16 | 16-31 | 32-69 | 35-69 | 70-89 [1] | ≥90 |

Mērķsugas minimālā procentuālā daļa |

50 % [2] | 50 % [2] | 20 % [2] | 50 % [2] | 20 % [2] | 20 % [3] | 30 % [4] | Nav Noteikta |

Tūbītes (Ammodytidae) [5] | X | X | X | X | X | X | X | X |

Tūbītes (Ammodytidae) [6] | | X | | X | X | X | X | X |

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) | | X | | X | X | X | X | X |

Putasu (Micromesistius poutassou) | | X | | X | X | X | X | X |

Lielais jūras drakons (Trachinus draco) [7] | | X | | X | X | X | X | X |

Gliemji (Izņemot sepia) [7] | | X | | X | X | X | X | X |

Vējzivs (Belone belone) [7] | | X | | X | X | X | X | X |

Parastais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) [7] | | X | | X | X | X | X | X |

Argentīnas (Argentina spp.) | | | | X | X | X | X | X |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | | X | | X | X | X | X | X |

Zutis (Anguilla anguilla) | | | X | X | X | X | X | X |

Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) [8] | | | X | X | X | X | X | X |

Makreles (Scomber spp.) | | | | X | | | X | X |

Stavridas (Trachurus spp.) | | | | X | | | X | X |

Siļķe (Clupea harengus) | | | | X | | | X | X |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | | | | | | X | X | X |

Garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) [7] | | | | | X | | X | X |

Merlangs (Merlangius merlangus) | | | | | | | X | X |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | | | | | | | X | X |

Citi jūras organismi | | | | | | | | X |

[1] Tikai Četru Jūdžu Attālumā No Bāzes Līnijas.

[2] Ārpus Četru Jūdžu Attāluma No Bāzes Līnijas.

[3] No 1. Marta Līdz 31. Oktobrim skagerakā Un No 1. Marta Līdz 31. Jūlijam kategatā.

[4] No 1. Novembra Līdz Februāra Pēdējai Dienai skagerakā Un No 1. Augusta Līdz Februāra Pēdējai Dienai kategatā.

[5] Ja Tiek Izmantots Šis Linuma Acs Izmēra Diapazons, Saskaņā Ar Šā Pielikuma 2. Papildinājumu Āmim Jābūt Veidotam No Kvadrātveida Acu Linuma Ar Šķirotājrežģi.

[6] Nozveja, Kas Paturēta Uz Kuģa, Sastāv No Ne Vairāk Kā 10 % Mencu, Pikšu, Heku, Jūras Zeltplekstu, Sarkano Plekstu, Mazmutes Plekstu, Jūrasmēļu, Akmeņplekstu, Gludo Rombu, Parasto Plekstu, Makreļu, Megrimu, Merlangu, Limandu, Saidu, Norvēģijas Omāru Un Omāru Jauktā Veidā.

[7] Nozveja, Kas Paturēta Uz Kuģa, Sastāv No Ne Vairāk Kā 50 % Mencu, Pikšu, Heku, Jūras Zeltplekstu, Sarkano Plekstu, Mazmutes Plekstu, Jūrasmēļu, Akmeņplekstu, Gludo Rombu, Parasto Plekstu, Siļķu, Makreļu, Megrimu, Limandu, Saidu, Norvēģijas Omāru Un Omāru Jauktā Veidā.

[8] Nozveja, Kas Paturēta Uz Kuģa, Sastāv No Ne Vairāk Kā 60 % Mencu, Pikšu, Heku, Jūras Zeltplekstu, Sarkano Plekstu, Mazmutes Plekstu, Jūrasmēļu, Akmeņplekstu, Gludo Rombu, Parasto Plekstu, Megrimu, Merlangu, Limandu, Saidu Un Omāru Jauktā Veidā.

--------------------------------------------------

III Pielikuma 2. papildinājums

Šķirotājrežģa specifikācijas zvejai ar 70 mm trali

a) Ar sugu selektīvo režģi aprīko traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 70 mm un mazāks par 90 mm. Āmja minimālais garums ir 8 m. Aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk nekā 100 kvadrātveida linuma acis jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves.

b) Režģim ir taisnstūra forma. Režģa stieņi ir paralēli režģa garenasij. Attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglotu režģa uzglabāšanu uz tīkla spoles.

c) Režģi tralī ievieto pa diagonāli, augšup uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas režģa malas ir piestiprinātas pie traļa.

d) Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar režģa augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik režģis, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās režģa pusēs.

e) Režģa priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un režģi. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 mm. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz režģi ir 15 centimetri. Konusa platums pie režģa ir vienāds ar režģa platumu.

+++++ TIFF +++++

Izmēra un sugu selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldoša zivs caur konusu tiek vadīta virzienā uz traļa apakšpusi un režģi. Lielākās zivis gar režģi izkļūst no traļa, bet mazākas zivis un Norvēģijas omārs izpeld cauri režģim un nokļūst āmī. Āmis ar kvadrātveida linuma acīm nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka.

--------------------------------------------------

III Pielikuma 3. papildinājums

Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī

a) Specifikācijas logam ar kvadrātveida linuma acīm

Specifikācijas logam ar kvadrātveida linuma acīm, kuru iekšējais izmērs ir 100 mm, ja logu izmanto tādu traļu, dāņu vadu vai līdzīgu zvejas rīku konusveida daļas pakaļējā galā, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 70 mm un mazāks par 100 mm.

Logs ir taisnstūrveida linuma gabals. Ir tikai viens logs. To nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem.

b) Loga novietojums

Logu ievieto traļa konusveida daļas pakaļējā gala augšējās plātnes vidū, tieši pirms cilindriskās daļas, ko veido pagarinājums un āmis.

Logs beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacu rindas starp pagarinājumu un traļa konusveida daļas pakaļējo galu.

c) Loga izmērs

Logs ir vismaz 2 m garš un vismaz 1 m plats.

d) Loga linums

Linuma acu iekšējais izmērs ir vismaz 100 mm. Linuma acis ir kvadrātveida, proti, visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas.

Linumam jābūt iestiprinātam tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garenasij.

Linumam jābūt izgatavotam no viena vijuma auklas. Aukla nedrīkst būt resnāka par 4 mm.

e) Loga ievietošana rombveida acu linumā

Visas četras loga malas ir atļauts piestiprināt ar savienojuma šuvēm. Savienojuma šuves diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

Loga garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar loga garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā).

Rombveida acu skaits linuma augšēja plātnē, kas piestiprināta loga īsākajai malai (t. i., vienu metru gara mala, kas ir perpendikulāra āmja garenasij), ir vienāds vismaz ar loga garākajai malai piestiprināto pilno rombveida linuma acu skaitu, dalītu ar 0,7.

f) Citi

Attēlā parādīta loga ievietošana tralī.

1 metrs

2 metri

maksimāli 12 linuma acis

Cilindriskā daļa

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

III pielikuma 4. papildinājums

Specifikācijas lielā linuma tralim

Rīks ir projektēts, lai salīdzinājumā ar tradicionāliem bentisko sugu traļiem, maksimāli samazinātu mencu nozveju, vienlaicīgi paturot rīkā citas bentiskās sugas, proti, pikšas un merlangas. Šā pielikuma nolūkā liels linuma tralis ir tāds, kas ir izgatavots saskaņā ar turpinājumā sniegtajām specifikācijām:

1. Pirmai apakšējai daļai (piestiprināta pie grunttropes), augšējiem un apakšējiem spārniem ir jābūt vismaz divu linumu acu gariem. Šīm tīkla daļām atsevišķo linuma acu garumam izstieptā veidā ir jābūt vismaz 240 mm.

2. Katrai linuma acij pirmajā augšējā plātnē (piestiprināta pie augšējās malas) un otrā apakšējā daļā ir jābūt vismaz 80 cm. Katrai linuma acij otrajā augšējā plātnē un trešajai apakšējai daļai ir jābūt vismaz 20 cm.

--------------------------------------------------

III Pielikuma 5. papildinājums

1. Specifikācijas augšējam logam ar kvadrātveida linuma acīm

Logs ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir vienāds ar 120 mm vai lielāks. Loga garums ir vismaz 3 metri.

2. Loga novietojums

Logs ir ievietots āmja augšējā plātnē. Logs beidzas ne tālāk par 12 metriem no āmja.

3. Loga ievietošana rombveida acu linumā

Starp loga garenisko malu un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Loga pagarinājums ir vienāds ar loga gareniskajai malai pievienotu rombveida acu pagarinājumu. Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un loga mazāko malu ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 80 mm, vai divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 120 mm, izņemot loga malu stieņus abās pusēs.

--------------------------------------------------

III Pielikuma 6. papildinājums

Kvadrātveida linuma acs logs kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 15 metri

1. Specifikācijas augšējam logam ar kvadrātveida linuma acīm

Logs ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir vienāds ar 110 mm vai lielāks. Loga garums ir vismaz 3 metri.

2. Loga novietojums

Logs ir ievietots āmja augšējā plātnē. Logs beidzas ne tālāk par 12 metriem no āmja.

3. Loga ievietošana rombveida acu linumā

Starp loga garenisko malu un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtas linuma rombveida acis. Loga pagarinājums ir vienāds ar loga gareniskajai malai pievienotu rombveida acu pagarinājumu. Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un loga mazāko malu ir divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, izņemot loga malu stieņus abās pusēs.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

I DAĻA

Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti Kopienas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos

Zvejas apgabals | Zvejniecība | Zvejas atļauju skaits | Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

1 | Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N | 93 | DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1 | 69 |

Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62o00'N | 80 | FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1 | 50 |

Makreles, uz dienvidiem no 62o00'N, zveja ar riņķvadu | 11 | DE: 1 [1], DK: 26 53, FR: 2 53, NL: 1 53 | neattiecas |

Makreles, uz dienvidiem no 62o00'N, zveja ar trali | 19 | neattiecas |

Makreles, uz ziemeļiem no 62o00'N, zveja ar riņķvadu | 11 [2] | DK: 11 | neattiecas |

Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62o00'N | 480 | DK: 450, UK: 30 | 150 |

Fēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 | 13 |

Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62o28'N un uz austrumiem no 6o30'W | 8 [3] | | 4 |

| Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61o20'N un 62o00'N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām | 70 | BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 | 26 |

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61o30'N un uz rietumiem no 9o00'W, apgabalā starp 7o00'W un 9o00'W uz dienvidiem no 60o30'N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60o30'N, 7o00'W un 60o00'W, 6o00'W | 70 | DE: 8 [4], FR: 12 56, UK: 0 1 | 20 [5] |

| Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes | 70 | | 22 2 |

Putasu zveja. Zvejas atļauju kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par "putasu zvejas galveno apgabalu" | 36 | DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5 | 20 |

Zveja ar āķu rindām | 10 | UK: 10 | 6 |

Makreļu zveja | 12 | DK: 12 | 12 |

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61oN | 21 | DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3 | 21 |

II DAĻA

Zzvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu zvejas kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Karoga valsts | Zvejniecība | Zvejas atļaujuskaits | Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits |

Norvēģija | Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N | 20 | 20 |

Fēru salas | Makreles, VIa (uz ziemeļiem 56o30'N), VIIe, f,h, stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem 56o30'N), VIIe, f,h; siļķes, VIa (uz ziemeļiem 56o30'N) | 14 | 14 |

Siļķes, uz ziemeļiem no 62o00'N | 21 | 21 |

Siļķes, IIIa | 4 | 4 |

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56o30'N); tūbīšu rūpnieciskā zveja, IV (tostarp nenovēršamas putasu piezvejas) | 15 | 15 |

Jūras līdakas un brosmes | 20 | 10 |

Putasu, II, IVa (uz ziemeļiem no 56o30'N), VIb, VII (uz rietumiem no 12o00'W) | 20 | 20 |

Zilās jūras līdakas | 16 | 16 |

Venecuēla | Lutjānzivis [6] (Francijas Gviānas ūdeņi) | 41 | pm |

Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi) | 4 | pm |

III DAĻA

Deklarācija saskaņā ar 25. panta 2. punktu

IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA (1)

Kuģa nosaukums:

Reģistrācijas numurs:

Kapteiņa vārds un uzvārds

Pārstāvja vārds un uzvārds

Kapteiņa paraksts

Reiss no

uz

Izkraušanas osta

Izkrauto garneļu daudzums (dzīvsvarā)

Garneles bez galvas daļas: kg

vai (× 1,6) = kg (garneles ar galvas daļu)

Garneles ar galvas daļu: kg

Thunnidae (tunzivjveidīgie): kg

Lutjānzivjveidīgie (Lutjanidae): kg

Haizivis: kg

Citas: kg

(1) Vienu eksemplāru patur kapteinis, vienu eksemplāru – kontroles darbinieks un vienu eksemplāru nosūta Eiropas Kopienu Komisijai.

+++++ TIFF +++++

[1] Šis sadalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

[2] Jāizvēlas no 11 zvejas atļaujām makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62o00'N.

[3] Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejniecībai "visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām".

[4] Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu.

[5] Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz "zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām".

[6] Jāzvejo tikai ar āķu jedām un krātiņveida lamatām (lutjānzivis) vai āķu jedām un zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 100 mm, dziļumā, kas pārsniedz 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas iesniedzis licences pieprasījumu, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, ir noslēgts līgums, kurā noteiktas saistības vismaz 75 % no lutjānzivju nozvejas vai vismaz 50 % no haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut minētajā departamentā, lai tās varētu apstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.Minētajam līgumam ir jābūt apstiprinātam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību līgumslēdzēja apstrādes uzņēmuma jaudai un Francijas Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Licences pieprasījumam pievieno pienācīgi apstiprinātā līguma kopiju.Ja minētais apstiprinājums tiek noraidīts, Francijas iestādes informē attiecīgo pusi un Komisiju par šādu atteikumu un norāda tā iemeslus.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ZVEJAS ŽURNĀLS, KAS JĀAIZPILDA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM, KURI ZVEJO KOPIENAS ŪDEŅOS

I DAĻA

Informācija, kas jāieraksta zvejas žurnālā

Ja zvejo 200 jūras jūdžu zonā no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šādi dati.

Ikreiz pēc nozvejas gūšanas

1.1. Katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

1.2. Nozvejas gūšanas datums un laiks.

1.3. Nozvejas vietas ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4. Izmantotais zvejas paņēmiens.

Ikreiz pēc pārkraušanas citā kuģī vai no cita kuģa

2.1. Norāde "saņemts no" vai "pārkrauts uz".

2.2. Katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

2.3. Kuģa, uz kuru vai no kura veikta pārkraušana, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4. Mencu pārkraušana citā kuģī nav atļauta.

Ikreiz pēc izkraušanas Kopienas ostā

3.1. Ostas nosaukums.

3.2. Katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvars kilogramos).

Ikreiz pēc informācijas pārraidīšanas Eiropas Kopienu Komisijai

4.1. Pārraides datums un laiks.

4.2. Ziņojuma veids: "nozveja ieejot zonā", "nozveja izejot no zonas", "nozveja", "pārkraušana citā kuģī".

4.3. Radio pārraides gadījumā – radiostacijas nosaukums.

II DAĻA

Zvejas žurnāla paraugs

FICHE DE PÊCHE

LOG SHEET

Nom du navire

Vessel name

No d'immatriculation

Official No

Nom du capitaine

Captain's name

Départ de

Depart from

Débarquement à

Landed at

Nation

No de licence ZEE

Fishing licence No

Nbre équipage

No in crew

Date

Date

Mois/Month

Jour/Day

Zone no

Sonde

Depth

Jour ou nuit

Day or night

(D or N)

Nombre de fois où les engins ont été mis à l'eau/

Number of times gear is shot

Total heures de pêche

Hours fished

Queues de crevette

‘Head-off’ shrimp (kg)

Crevettes entières

‘Head-on’ shrimp (kg)

Crevettes conservées à bord

Shrimps retained on board

Penaeus: subtilis brasiliensis

Xyphopenaeus

Kroyerii

Vivaneaux

Snapper

Requins

Shark

Thonidés

Tuna

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

D

N

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM, KURI ZVEJO KOPIENAS ŪDEŅOS, JĀNOSŪTA KOMISIJAI

1. Eiropas Kopienu Komisijai pārraidāmā informācija un pārraižu periodiskums

1.1. Ikreiz, kad kuģis uzsāk zvejas reisu [1] Kopienas ūdeņos, tas nosūta ziņojumu "nozveja ieejot zonā", un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o [2] | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | COE (= "nozveja ieejot zonā") |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f [3] | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa nosaukums) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto unikālo pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas numurs; kuģa borta numurs) |

LT [4] | f [5] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG [4] | f [5] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

LI | f | (grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais platums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju) |

LN | f | (grādos vai decimālā izteiksmē norādīts ģeogrāfiskais garums, kurā kapteinis nodomājis sākt zveju) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals) |

OB | o | (katras sugas daudzums uz kuģa, tilpnēs, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds, uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.2. Ikreiz, kad kuģis beidz zvejas reisu [6] Kopienas ūdeņos, tas nosūta ziņojumu "nozveja izejot no zonas", un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | COX (= "nozveja izejot no zonas") |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa nosaukums) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto unikālo pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas numurs; kuģa borta numurs) |

LT [7] | o [8] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG [7] | f [8] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja) |

CA | o | (nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

OB | f | (katras sugas daudzums uz kuģa, tilpnēs, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DF | f | (zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds, uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.3. Zvejojot siļķes un makreles – ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, un – zvejojot visas pārējās sugas (izņemot siļķes un makreles) – ik pēc nedēļas, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ieiešanas 1.1. punktā minētajās zonās, nosūta "nozvejas ziņojumu", un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | CAT (= "nozvejas ziņojums") |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa nosaukums) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto unikālo pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas numurs; kuģa borta numurs) |

LT [9] | f [10] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais platums pārraides laikā) |

LG [9] | f [10] | (kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums pārraides laikā) |

RA | o | (attiecīgais ICES apgabals, kurā gūta nozveja) |

CA | o | (nozvejas daudzums pa sugām kopš iepriekšējā ziņojuma, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

OB | f | (katras sugas daudzums uz kuģa, kravas telpās, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

DF | f | (zvejas dienu skaits kopš iepriekšējā ziņojuma) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds, uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

1.4. Ikreiz, kad ziņojumu "nozveja ieejot zonā" un "nozveja izejot no zonas" starplaikā plānots veikt pārkraušanu citā kuģī, papildus "nozvejas ziņojumiem" vismaz 24 stundas iepriekš nosūta ziņojumu "pārkraušana citā kuģī", un tajā sniedz šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

SQ | o | (ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

TM | o | TRA (= "pārkraušana citā kuģī") |

RC | o | (starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TN | f | (zvejas reisa kārtas numurs konkrētajā gadā) |

NA | f | (kuģa nosaukums) |

IR | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods, attiecīgā gadījumā norādot karoga valsts piemēroto unikālo pazīšanas numuru, ja tāds ir) |

XR | o | (ārējās identifikācijas numurs; kuģa borta numurs) |

KG | o | (iekrautais vai izkrautais daudzums pa sugām, pēc vajadzības pa pāriem: FAO kods + dzīvsvars kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem) |

TT | o | (saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

TF | o | (pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

LT [11] | o/f [12], [13] | (paredzamais ģeogrāfiskais platums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī) |

LG [11] | o/f [12], [13] | (paredzamais ģeogrāfiskais garums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī) |

PD | o | (paredzamais datums, kurā plānota pārkraušana citā kuģī) |

PT | o | (paredzamais laiks, kurā plānota pārkraušana citā kuģī) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

MA | o | (kuģa kapteiņa vārds, uzvārds) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

2. Ziņošanas formāts

Ja vien nepiemēro 3.3. punktu (skatīt turpmāk), iepriekš 1. punktā paredzēto informāciju pārraida, ievērojot norādītos kodus un datu secību, jo īpaši:

- ziņojuma temata ailē jāieraksta teksts "VRONT";

- katru datu elementu norāda jaunā rindā,

- pirms datu elementa, atdalot ar atstarpi, norāda attiecīgo datu kodu.

Piemērs (ar izdomātiem datiem)

SR | |

AD | XEU |

SQ | 1 |

TM | COE |

RC | IRCS |

TN | 1 |

NA | KUĢA NOSAUKUMA PIEMĒRS |

IR | NOR |

XR | PO 12345 |

LT | +65.321 |

LO | -21.123 |

RA | 04A. |

OB | COD 100 HAD 300 |

DA | 20051004 |

MA | KAPTEIŅA VĀRDA UN UZVĀRDA PIEMĒRS |

TI | 1315 |

ER | |

3. Ziņošanas kārtība

3.1. Informāciju, kas minēta 1. punktā, kuģis 2. punktā norādītajā formātā pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@ec.europa.eu) vai kādu no turpmāk 4. punktā norādītajām radiostacijām.

3.2. Ja nepārvaramas varas apstākļu dēļ kuģim nav iespējams pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var pārraidīt kāds cits kuģis.

3.3. Ja karoga valstij ir tehniskas iespējas visus iepriekš minētos ziņojumus un datus savu darbojošos kuģu vārdā nosūtīt tā sauktajā NAF formātā, pēc šīs karoga valsts un Komisijas savstarpējas vienošanās karoga valsts šo informāciju Eiropas Kopienu Komisijai Briselē var pārraidīt, izmantojot drošu pārraides protokolu. Šādā gadījumā kā savdabīgu "aploksni" pievieno noteiktu papildu informāciju, kuru norāda pēc AD kodam atbilstošajiem datiem.

FR | o | (sūtītājs; sūtītājas valsts trīsburtu ISO kods) |

RN | o | (ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā) |

RD | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

RT | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

Piemērs (ar iepriekš minētajiem datiem)

//SR//AD/XEU//FR/NOR//RN/5//RD/20051004//RT/1320//SQ/1//TM/COE//RC/IRCS//TN/1//NA/VESSEL NAME EXAMPLE//IR/NOR//XR/PO 12345//LT/+65.321//LG/-21.123//RA/04A.//OB/COD 100 HAD 300//DA/20051004//TI/1315//MA/CAPTAIN NAME EXAMPLE//ER//

Karoga valsts saņem "atbildes ziņojumu", kurā sniegtas šādas ziņas.

SR | o | (= ieraksta sākums) |

AD | o | (karoga valsts trīsburtu ISO kods) |

FR | o | XEU (= Eiropas Kopienu Komisijai) |

RN | o | (tā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā, uz kuru sūta "atbildes ziņojumu") |

TM | o | RET (= "atbildes ziņojums") |

SQ | o | (sākotnējā ziņojuma kārtas numurs kārtējā gadā konkrētajam kuģim) |

RC | o | (sākotnējā ziņojumā minētais starptautiskais radio izsaukuma signāls) |

RS | o | (atbildes statuss – ACK vai NAK) |

RE | o | (atbilde par kļūdu skaitu) |

DA | o | (pārraides datums formātā ggggmmdd) |

TI | o | (pārraides laiks formātā hhmm) |

ER | o | (= ieraksta beigas) |

4. Radiostacijas nosaukums

Radiostacijas nosaukums | Radiostacijas izsaukuma signāls |

Lyngby | OXZ |

Land's End | GLD |

Valentia | EJK |

Malin Head | EJM |

Torshavn | OXJ |

Bergen | LGN |

Farsund | LGZ |

Florø | LGL |

Rogaland | LGQ |

Tjøme | LGT |

Ålesund | LGA |

Ørlandet | LFO |

Bodø | LPG |

Svalbard | LGS |

Stockholm Radio | STOCKHOLM RADIO |

Turku | OFK |

5. Sugu apzīmēšanai izmantojamie kodi

Beriksas (Beryx spp.) | ALF |

Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides) | PLA |

Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus) | ANE |

Jūrasvelni (Lophius spp.) | MNZ |

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) | ARG |

Jūras plaudis (Brama brama) | POA |

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) | BSK |

Ogļzivs (Aphanopus carbo) | BSF |

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia) | BLI |

Putasu (Micromesistius poutassou) | WHB |

Vidusatlantijas garnele (Xiphopenaeus kroyerii) | BOB |

Menca (Gadus morhua) | COD |

Brūnā garnele (Crangon crangon) | CSH |

Garspuru kalmāri (Loligo spp.) | SQC |

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) | DGS |

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | FOR |

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) | GHL |

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) | HAD |

Parastais heks (Merluccius merluccius) | HKE |

Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus) | HAL |

Siļķe (Clupea harengus) | HER |

Stavrida (Trachurus trachurus) | HOM |

Jūras līdaka (Molva molva) | LIN |

Atlantijas makrele (Scomber scombrus) | MAC |

Megrimi (Lepidorhombus spp.) | LEZ |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | PRA |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | NEP |

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) | NOP |

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) | ORY |

Citi | OTH |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | PLE |

Pollaks (Pollachius pollachius) | POL |

Siļķu haizivs (Lamma nasus) | POR |

Sarkanasari (Sebastes spp.) | RED |

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo) | SBR |

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) | RNG |

Saida (Pollachius virens) | POK |

Lasis (Salmo salar) | SAL |

Tūbītes (Ammodytes spp.) | SAN |

Sardīne (Sardina pilchardus) | PIL |

Haizivis (Selachii, Pleurotremata) | SKH |

Garneles (Penaeidae) | PEZ |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | SPR |

Īsspuru kalmāri (Illex spp.) | SQX |

Tunzivis (Thunnidae) | TUN |

Brosme (Brosme brosme) | USK |

Merlangs (Merlangus merlangus) | WHG |

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea) | YEL |

6. Attiecīgā apgabala apzīmēšanai izmantojamais kods

02A. | ICES IIa rajons – Norvēģu jūra |

02B. | ICES IIb rajons – Špicbergena un Lāču sala |

03A. | ICES IIIa rajons – Skageraks un Kategats |

03B. | ICES IIIb rajons |

03C. | ICES IIIc rajons |

03D. | ICES IIId rajons – Baltijas jūra |

04A. | ICES IVa rajons – Ziemeļjūras ziemeļu daļa |

04B. | ICES IVb rajons – Ziemeļjūras centrālā daļa |

04C. | ICES IVc rajons – Ziemeļjūras dienvidu daļa |

05A. | ICES Va rajons – Islandes slieksnis |

05B. | ICES Vb rajons – Fēru slieksnis |

06A. | ICES VIa rajons – Skotijas ziemeļrietumu krasts un Ziemeļīrija |

06B. | ICES VIb rajons – Rokola |

07A. | ICES VIIa rajons – Īrijas jūra |

07B. | ICES VIIb rajons – ūdeņi uz rietumiem no Īrijas |

07C. | ICES VIIc rajons – Porkupīnas sēklis |

07D. | ICES VIId rajons – Lamanša austrumu daļa |

07E. | ICES VIIe rajons – Lamanša rietumu daļa |

07F. | ICES VIIf rajons – Bristoles līcis |

07G. | ICES VIIg rajons – Ķeltu jūras ziemeļu daļa |

07H. | ICES VIIh rajons – Ķeltu jūras dienvidu daļa |

07J. | ICES VIIj rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (austrumu daļa) |

07K. | ICES VIIk rajons – ūdeņi uz dienvidrietumiem no Īrijas (rietumu daļa) |

08A. | ICES VIIIa rajons – Biskajas līcis (ziemeļu daļa) |

08B. | ICES VIIIb rajons – Biskajas līcis (centrālā daļa) |

08C. | ICES VIIIc rajons – Biskajas līcis (dienvidu daļa) |

08D. | ICES VIIId rajons – Biskajas līcis (atklāta jūra) |

08E. | ICES VIIIe rajons – Biskajas līcis (rietumu daļa) |

09A. | ICES IXa rajons – Portugāles ūdeņi (austrumu daļa) |

09B. | ICES IXb rajons – Portugāles ūdeņi (rietumu daļa) |

14A. | ICES XIVa rajons – ūdeņi uz ziemeļaustrumiem no Grenlandes |

14B. | ICES XIVb rajons – ūdeņi uz dienvidaustrumiem no Grenlandes |

7. Papildus 1.–6. punktam spēkā esošie noteikumi par trešo valstu kuģiem, kas gatavojas zvejot putasu Kopienas ūdeņos

a) Kuģi, uz kuriem jau ir nozveja, zvejas reisu drīkst sākt tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no kompetentās iestādes attiecīgajā piekrastes dalībvalstī. Vismaz četras stundas pirms ieiešanas Kopienas ūdeņos kuģa kapteinis par to paziņo vienam no zvejas uzraudzības centriem:

i) Apvienotajā Karalistē (Edinburgā) uz e-pasta adresi ukfcc@scotland.gsi.gov.uk vai pa tālruni (+44 1 31 271 9700) vai

ii) Īrijā (Holboulainā) uz e-pasta adresi nscstaff@eircom.net vai pa tālruni (+353 87236 5998).

Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kurā kapteinis paredzējis kuģa ieiešanu Kopienas ūdeņos, kā arī apgabalu, kurā viņš nodomājis sākt zveju. Kuģis drīkst sākt zveju tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā līdz zvejas reisa beigām.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai ostā.

b) Ja Kopienas ūdeņos ieiet kuģi, uz kuriem nozvejas nav, šiem kuģiem a) punkta prasības nav jāpilda.

c) Atkāpjoties no 1.2. punkta noteikumiem, zvejas reisu uzskata par pabeigtu, kad kuģis atstāj Kopienas ūdeņus vai ieiet Kopienas ostā, kurā kuģa nozveja tiek pilnībā izkrauta.

Kuģi atstāj Kopienas ūdeņus tikai pa vienu no šādiem kontrolmaršrutiem, šķērsojot:

A. ICES 48 E2. taisnstūri VIa zonā,

B. ICES 46 E6. taisnstūri IVa zonā,

C. ICES 48 E8., 49 E8. vai 50 E8. taisnstūri IVa zonā.

Kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms ieiešanas kādā no iepriekš minētajiem kontrolmaršrutiem par to paziņo zvejas uzraudzības centram Edinburgā pa e-pastu vai tālruni, kas norādīti 1. punktā. Paziņojumā norāda kuģa nosaukumu, starptautisko radio izsaukuma signālu un ostas burtus un ciparus (PLN), kopējo nozvejas daudzumu uz kuģa pa sugām un kontrolmaršrutu, kuru kuģis paredzējis izmantot.

Kontrolmaršruta apgabalu kuģis drīkst atstāt tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums par minētā paziņojuma saņemšanu un norādījumi par to, vai kapteinim kuģis ir jāuzrāda inspekcijas veikšanai. Katram apstiprinājumam ir individuāls atļaujas numurs, kuru kapteinis glabā tik ilgi, līdz kuģis atstāj Kopienas ūdeņus.

Neatkarīgi no iespējamās jebkura veida inspekcijas, kuru veic jūrā, pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt, lai kapteinis uzrāda kuģi inspekcijas veikšanai Lervikas vai Skrabsteras ostā.

d) Kuģiem, kuri tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, zvejas rīki ir jāuzglabā tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai, un jāievēro šādi nosacījumi:

i) zvejas rīki, atsvari un tiem līdzīgie rīki ir atvienoti no traļu durvīm un vilkšanas un tralēšanas kabeļiem un veijeriem,

ii) zvejas rīki, kas ir uz klāja vai virs tā, ir droši nostiprināti pie kāda virsbūves elementa.

[1] Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.

[2] o = obligāti dati.

[3] f = fakultatīvi dati.

[4] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

[5] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[6] Zvejas reiss ir brauciens, kurš sākas, zvejot paredzējušajam kuģim ieejot zonā, kas plešas 200 jūras jūdzes no Kopienas dalībvalstu krastiem un uz ko attiecas Kopienas zvejas noteikumi, un beidzas, kuģim izejot no šādas zonas.

[7] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

[8] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[9] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

[10] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[11] LT, LG: jānorāda kā decimālskaitlis ar 3 zīmēm aiz komata.

[12] Fakultatīvi dati kuģiem, kurus novēro ar satelītuzraudzības sistēmas palīdzību.

[13] Fakultatīvi dati saņēmējkuģim.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

--------------------------------------------------

PIELIKUMS 1

VVZK ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) karte

Alboranas jūras ziemeļu daļa

Alboranas sala

Alboranas jūras dienvidu daļa

Alžīrija

Baleāru salas

Ziemeļspānija

Lionas jūras līcis

Korsikas sala

Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa

Tirēnu jūras dienvidu daļa un vidusdaļa

Sardīnija

Ziemeļtunisija

Hammameta jūras līcis

Gabes jūras līcis

Maltas sala

Sicīlijas dienvidi

Adrijas jūras ziemeļu daļa

Adrijas jūras dienvidu daļa

Adrijas jūras rietumu daļa

Jonijas jūras austrumu daļa

Jonijas jūras dienvidi

Egejas jūra

Krētas sala

Kipras jūras ziemeļu daļa

Kipras sala

Kipras jūras dienvidu daļa

Kipras jūra

Marmora jūra

Melnā jūra

Azovas jūra

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS

TABULA AR GFCM ĢEOGRĀFISKO APAKŠAPGABALU (ĢAA) NOSAUKUMIEM

FAO APAKŠAPGABALS | FAO STATISTISKAIS RAJONS | ĢAA (ZPK 9. sanāksme) | ĢAA (2007) |

RIETUMU APAKŠAPGABALS | 1.1. BALEĀRU SALAS | 1.1.aūdeņi, kas apskalo Baleāru salas | 5Baleāru salas |

1.1.būdeņi pie kontinentālās Spānijas krastiem | 6Ziemeļspānija |

1.1.cūdeņi pie Alžīrijas krastiem | 4Alžīrija |

1.1.dAlboranas jūra | 1Alboranas jūras ziemeļu daļa |

2Alboranas sala |

3Alboranas jūras dienvidu daļa |

1.2. LIONAS JŪRAS LĪCIS | 1.2.eLionas jūras līcis | 7Lionas jūras līcis |

1.2.fūdeņi pie Azūra krasta | 7Lionas jūras līcis |

1.3. SARDĪNIJA | 1.3.gūdeņi, kas apskalo Korsiku | 8Korsika |

1.3.hūdeņi, kas apskalo Sardīniju | 11Sardīnija |

1.3.iūdeņi pie Sicīlijas ziemeļu krastiem | 10Tirēnu jūras dienvidu daļa un centrālā daļa |

1.3.jūdeņi pie Itālijas kontinentālā šelfa | 9Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa |

10Tirēnu jūras dienvidu daļa |

1.3.kūdeņi, kas apskalo Ziemeļtunisiju | 12Ziemeļtunisija |

CENTRĀLAIS APAKŠAPGABALS | 2.1. ADRIJAS JŪRA | 2.1.aAdrijas jūras ziemeļu daļa un centrālā daļa | 17Adrijas jūras ziemeļu daļa |

2.1.bAdrijas jūras dienvidu daļa | 18Adrijas jūras dienvidu daļa |

2.2. JONIJAS JŪRA | 2.2.cūdeņi pie Itālijas dienvidaustrumu krastiem | 19Jonijas jūras rietumu daļa |

2.2.dūdeņi pie Grieķijas rietumu krastiem | 20Jonijas jūras austrumu daļa |

2.2.eūdeņi pie Sicīlijas un Maltas krastiem | 15Malta |

16Sicīlijas dienvidi |

2.2.fGābesas līcis un Hammametas līcis | 13Hammametas līcis |

14Gābesas līcis |

2.2.gūdeņi pie Lībijas krastiem | 21Jonijas jūras dienvidu daļa |

AUSTRUMU APAKŠAPGABALS | 3.1. EGEJAS JŪRA | 3.1.aEgejas jūra | 22Egejas jūra |

3.1.būdeņi, kas apskalo Krētu | 23Krēta |

3.2. KIPRAS JŪRA | 3.2.cūdeņi, kas apskalo Kipru | 25Kipra |

3.2.dūdeņi pie Turcijas dienvidu krastiem | 24Kipras jūras ziemeļu daļa |

3.2.eKipras jūras dienvidaustrumu daļa | 27Kipras jūra |

3.2.fūdeņi pie Ēģiptes krastiem | 26Kipras jūras dienvidu daļa |

MELNĀ JŪRA | 4.1. MARMORA JŪRA | 4.1Marmora jūra | 28Marmora jūra |

4.2. MELNĀ JŪRA | 4.2Melnā jūra | 29Melnā jūra |

4.3. AZOVAS JŪRA | 4.3Azovas jūra | 30Azovas jūra |

--------------------------------------------------

3. PIELIKUMS

GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) ģeogrāfiskās koordinātas

ĢAA | ROBEŽAS |

1 | Krasta līnija 36o N 5o 36’ W 36o N 3o 20’ W 36o 05’ N 3o 20’ W 36o 05’ N 2o 40’ W 36o N 2o 40’ W 36o N 1o 30’ W 36o 30’ N 1o 30’ W 36o 30’ N 1o W 37o 36’ N 1o W |

2 | 36o 05' N 3o 20' W 36o 05' N 2o 40' W 35o 45' N 3o 20' W 35o 45' N 2o 40' W |

3 | Krasta līnija 36o N 5o 36’ W 35o 49’ N 5o 36’ W 36o N 3o 20’ W 35o 45’ N 3o 20’ W 35o 45’ N 2o 40’ W 36o N 2o 40’ W 36o N 1o 13’ W Marokas un Alžīrijas robeža |

4 | Krasta līnija 36o N 1o 13’ W 36o N 1o 30’ W 36o 30’ N 1o 30’ W 36o 30’ N 1o W 37o N 1o W 37o N 0o 30’ E 38o N 0o 30’ E 38o N 8o 30’ E Alžīrijas un Tunisijas robeža Marokas un Alžīrijas robeža |

5 | 38o N 0o 30' E 39o 30' N 0o 30' E 39o 30' N 1o 30' W 40o N 1o 30' E 40o N 2o E 40o 30' N 2o E 40o 30' N 6o E 38o N 6o E |

6 | Krasta līnija 37o 36’ N 1o W 37o N 1o W 37o N 0o 30’ E 39o 30’ N 0o 30’ E 39o 30’ N 1o 30’ W 40o N 1o 30’ E 40o N 2o E 40o 30’ N 2o E 40o 30’ N 6o E 42o 30’ N 6o E 42o 30’ N 3o 09’ E |

7 | Krasta līnija 42o 30’ N 3o 09’ E 42o 30’ N 6o E 42o 30’ N 7o 30’ E Francijas un Itālijas robeža |

8 | 42o 30' N 6o E 42o 30' N 7o 30' E 43o 15' N 7o 30' E 43o 15' N 9o 45' E 41o 18' N 9o 45' E 41o 18' N 6o E |

9 | Krasta līnija Francijas un Itālijas robeža 43o 15’ N 7o 30’ E 43o 15’ N 9o 45’ E 41o 18’ N 9o 45’ E 41o 18’ N 13o E |

10 | Krasta līnija (ieskaitot Sicīlijas ziemeļu krastu) 41o 18’ N 13o E 41o 18’ N 11o E 38o N 11o E 38o N 12o 30’ E |

11 | 41o 18' N 6o E 41o 18' N 11o E 38o 30' N 11o E 38o 30' N 8o 30' E 38o N 8o 30' E 38o N 6o E |

12 | Krasta līnija Alžīrijas un Tunisijas robeža 38o N 8o 30’ E 38o 30’ N 8o 30’ E 38o 30’ N 11o E 38o N 11o E 37o N 12o E 37o N 11o 04’E |

13 | Krasta līnija 37o N 11o 04’E 37o N 12o E 35o N 13o 30’ E 35o N 11o E |

14 | Krasta līnija 35o N 11o E 35o N 15o 18’ E Tunisijas un Lībijas robeža |

15 | 36o 30’ N 13o 30’ E 35o N 13o 30’E 35o N 15o 18’ E 36o 30’ N 15o 18’ E |

16 | Krasta līnija 38o N 12o 30’ E 38o N 11o E 37o N 12o E 35o N 13o 30’ E 36o 30’ N 13o 30’ E 36o 30’ N 15o 18’ E 37o N 15o 18’ E |

17 | Krasta līnija 41o 55’ N 15o 08’ E Horvātijas un Melnkalnes robeža |

18 | Krasta līnija (abas puses) 41o 55’ N 15o 08’ E 40o 04’ N 18o 29’ E Horvātijas un Melnkalnes robeža Albānijas un Grieķijas robeža |

19 | Krasta līnija (ieskaitot Sicīlijas austrumu krastu) 40o 04’ N 18o 29’ E 37o N 15o 18’ E 35o N 15o 18’ E 35o N 19o 10’ E 39o 58’ N 19o 10’ E |

20 | Krasta līnija Albānijas un Grieķijas robeža 39o 58’ N 19o 10’ E 35o N 19o 10’ E 35o N 23o E 36o 30’ N 23o E |

21 | Krasta līnija Tunisijas un Lībijas robeža 35o N 15o 18’ E 35o N 23o E 34o N 23o E 34o N 25o 09’ E Lībijas un Ēģiptes robeža |

22 | Krasta līnija 36o 30’ N 23o E 36o N 23o E 36o N 26o 30’ E 34o N 26o 30’ E 34o N 29o E 36o 43’ N 29o E |

23 | 36o N 23o E 36o N 26o 30’ E 34o N 26o 30’ E 34o N 23o E |

24 | Krasta līnija 36o 43’ N 29o E 34o N 29o E 34o N 32o E 35o 47’ N 32o E 35o 47’ N 35o E Turcijas un Sīrijas robeža |

25 | 35o 47’ N 32o E 34o N 32o E 34o N 35o E 35o 47’ N 35o E |

26 | Krasta līnija Lībijas un Ēģiptes robeža 34o N 25o 09’ E 34o N 34o 13’ E Ēģiptes un Gazas joslas robeža |

27 | Krasta līnija Ēģiptes un Gazas joslas robeža 34o N 34o 13’ E 34o N 35o E 35o 47’ N 35o E Turcijas un Sīrijas robeža |

28 | MARMORA JŪRA FAO 37.4.1. rajons |

29 | MELNĀ JŪRA FAO 37.4.2. rajons |

30 | AZOVAS JŪRA FAO 37.4.3. rajons |

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

GFCM 1. uzdevums – darbības vienības

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

I DAĻA

Ostas valsts veiktas kontroles veidlapas

OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 1

A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis. Aizpildīt ar melnu tinti

Kuģa nosaukums | SJO numurs [1] | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

E-pasta adrese | Tālruņa numurs | Faksa numurs | Inmarsat numurs |

Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī | Paredzamais ierašanās laiks |

| Datums | Laiks (UTC) |

Kopējā nozveja uz kuģa (visi apgabali) | Izkraujamā nozveja [2] |

Suga [3] | Produkts [4] | Nozvejas apgabals | Pārrēķina koeficients | Produkta svars (kg) | Produkta svars (kg) |

NEAFC konvencijas apgabals (ICES apakšapgabali un rajoni) | NAFO pārvaldības apgabals (apakšrajons) | Citi apgabali |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot aili "Jā" vai "Nē" | NEAFC konvencijas apgabals | NAFO pārvaldības apgabals |

Jā | Nē | Jā | Nē |

a)Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai | | |

b)Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami | | |

c)Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā | | |

d)Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem | | |

Karoga valsts apstiprinājums: Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza |

Vārds, uzvārds un amats | Datums | Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes

Ostas valsts nosaukums | Atļauja | Datums | Paraksts | Iestādes zīmogs |

| Jà: … Nè: … | | | |

OSTAS VALSTS VEIKTAS KONTROLES VEIDLAPA – PSC 2

A DAĻA. Aizpilda kuģa kapteinis. Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu. Aizpildīt ar melnu tinti

Kuģa nosaukums | SJO numurs [6] | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

E-pasta adrese | Tālruņa numurs | Faksa numurs | Inmarsat numurs |

Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī | Paredzamais ierašanās laiks |

| Datums | Laiks (UTC) |

Informācija par nozveju pārkrāvējkuģiem [5] |

Kuģa nosaukums | SJO numurs [6] | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

Kopējā nozveja uz kuģa (visi apgabali) | Izkraujamā nozveja [7] |

Suga [8] | Produkts [4] | Nozvejas apgabals | Pārrēķina koeficients | Produkta svars (kg) | Produkta svars (kg) |

NEAFC konvencijas apgabals (ICES apakšapgabali un rajoni) | NAFO pārvaldības apgabals (apakšrajons) | Citi apgabali |

B DAĻA. Aizpilda karoga valsts iestādes

Kuģa karoga valstij jāatbild uz šādiem jautājumiem, atzīmējot aili "Jā" vai "Nē" | NEAFC konvencijas apgabals | NAFO pārvaldības apgabals |

Jā | Nē | Jā | Nē |

a)Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir pietiekama kvota deklarētās sugas zvejai | | |

b)Uz kuģa paturētie daudzumi ir pienācīgi paziņoti un ņemti vērā, aprēķinot visus nozvejas vai zvejas piepūles limitus, kas varētu būt piemērojami | | |

c)Zvejas kuģim, kurš deklarējis attiecīgo nozveju, ir atļauja zvejot deklarētajā apgabalā | | |

d)Kuģa atrašanās deklarētajā zvejas apgabalā ir verificēta saskaņā ar VMS datiem | | |

Karoga valsts apstiprinājums: Apstiprinu, ka iepriekš norādītā informācija, cik man zināms, ir pilnīga, patiesa un pareiza. |

Vārds, uzvārds un amats | Datums | Paraksts | Iestādes zīmogs |

C DAĻA. Aizpilda ostas valsts iestādes

Ostas valsts nosaukums | Atļauja | Paraksts | Paraksts | Iestādes zīmogs |

| Jā… Nē… | | | |

II DAĻA

OSTAS VALSTS KONTROLES VEIKTAS INSPEKCIJAS ZIŅOJUMS (PSC 3)1

Ostas valsts kontroles veiktas inspekcijas ziņojums (PSC 3)

Aizpildīt ar melnu tinti

A. NORĀDES PAR INSPEKCIJU

Izkraušana | Jā | Nē | Pārkraušana citā kuģī | Jā | Nē |

Ostas valsts | Osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī |

Kuģa nosaukums | Karoga valsts | SJO numurs | Starptautiskais radio izsaukuma signāls |

Izkraušana/ citā kuģī pārkraušana sākta | Datums | | | Laiks |

Izkraušana/citā kuģī pārkraušana pabeigta | Datums | | | Laiks |

B. SĪKĀKAS ZIŅAS PAR INSPEKCIJU

Pārkrāvējkuģa nosaukums [11] | SJO numurs [12] | Radio izsaukuma signāls | Karoga valsts |

B 1. zvejas žurnālā reģistrētā nozveja

Suga [13] | Nozvejas apgabals | Deklarētais dzīvsvars (kg) | Izmantotais pārrēķina koeficients |

B 2. izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis [10]

Suga [13] | Produkts [14] | Nozvejas apgabals | Izkrautā produkta svars (kg) | Pārrēķina koeficients | Ekvivalents dzīvsvarā (kg) | Starpība (kg) starp zvejas žurnālā deklarēto dzīvsvaru un izkrauto dzīvsvaru | Starpība (%) starp zvejas žurnālā deklarēto dzīvsvaru un izkrauto dzīvsvaru | Starpība (kg) starp izkrautā produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 | Starpība (%) starp izkrautā produkta svaru un PSC 1 vai PSC 2 |

B 3. informācija par izkrāvumiem, kas atļauti bez karoga valsts apstiprinājuma

Noliktavas nosaukums, kompetentās iestādes nosaukums, informācijas saņemšanas termiņš, atsauce NEAFC 23.2. pants/ NAFO 45.6. pants. |

B 4. uz kuģa paturētās zivis

Suga [13] | Produkts [14] | Nozvejas apgabals | Produkta svars (kg) | Pārrēķina koeficients | Dzīvsvars (kg) | Uz kuģa paturētā produkta svara un PSC 1 vai PSC 2 norādītā svara starpība (kg) | Uz kuģa paturētā produkta svara un PSC 1 vai PSC 2 norādītā svara starpība (%) |

C. INSPEKCIJAS REZULTĀTI

C1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Inspekcija sākta | Datums | Laiks |

Inspekcija pabeigta | Datums | Laiks |

Piezīmes |

C2. ZVEJAS RĪKU INSPEKCIJA OSTĀ (tikai NEAFO)

A.Vispārīgi dati |

Inspicēto zvejas rīku skaits | | Zvejas rīku inspekcijas datums | |

Vai ir norāde uz pārkāpumu, ko veicis attiecīgais kuģis? | Jā | Nē | | Ja JĀ, aizpilda visu veidlapu "Inspekcijas pārbaude ostā" Ja NĒ, aizpilda veidlapu, izņemot datus par NAFO plombu. |

B. Ziņas par traļiem ar traļu durvīm

NAFO plombas numurs | | Vai plomba ir neskarta? | Jā | Nē | |

Zvejas rīka veids | |

Piestiprinājumi | |

Attālums starp restu spraišļiem (mm) | |

Linuma acs tips | |

Vidējie linuma acs izmēri (mm) |

Traļa daļa | |

Spārni | |

Pamatdaļa | |

Pagarinājums | |

Āmis | |

D. KAPTEIŅA PIEZĪMES

Es, … apakšā parakstījies … kuģa kapteinis, apliecinu, ka turpmāk norādītajā datumā man ir iesniegta ziņojuma kopija. Mans paraksts nenozīmē, ka piekrītu kādas šā ziņojuma daļas saturam, izņemot manām piezīmēm, ja tādas ir. Paraksts … Datums … |

E. PĀRKĀPUMI UN AR TIEM SAISTĪTA TURPMĀKA RĪCĪBA

E1.NAFO |

AInspekcija jūrā |

Pārkāpumi, kas konstatēti inspekciju laikā NAFO pārvaldības apgabalā |

Puse, kas veic inspekciju | Inspekcijas datums | Rajons | NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce |

BOstā veiktas pārkāpumu inspekcijas rezultāti |

(a ) Jūrā veiktas inspekcijas laikā konstatēto pārkāpumu apstiprinājums |

NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce | Valsts noteikumu pārkāpumu juridiskā atsauce |

(b ) Pārkāpumi, kas konstatēti inspekcijā jūrā un kurus nav iespējams apstiprināt, veicot inspekciju ostā |

Piezīmes | |

(c ) Citi pārkāpumi, kas konstatēti, veicot inspekciju ostā |

NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu pārkāpuma juridiskā atsauce | Valsts noteikumu pārkāpumu juridiskā atsauce |

E2.NEAFCKONSTATĒTAIS PĀRKĀPUMS | |

Pants | Norāda NEAFC noteikumus, kuri pārkāpti, un sniedz attiecīgo faktu kopsavilkumu |

Piezīmes |

Inspektora vārds, uzvārds | Inspektora paraksts | Vieta un datums |

F. DOKUMENTU ADRESĀTI

Kopija karoga valstij | Kopija NEAFC sekretāram | Kopija NAFO izpildsekretāram |

[1] Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

[2] Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

[3] FAO sugu kodi — NEAFC V pielikums — NAFO II pielikums

[4] Produkta sagatavošanas veids — NEAFC IV pielikuma 1. papildinājums — NAFO XX pielikuma C daļa

[5] Par katru pārkrāvējkuģi aizpilda atsevišķu veidlapu

[6] Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

[7] Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

[8] FAO sugu kodi – NEAFC V pielikums – NAFO II pielikums

[9] Produkta sagatavošanas veids –NEAFC IV pielikuma 1. papildinājums –NAFO XX pielikuma C daļa

[10] Ja kuģis iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās, par katru pārkrāvējkuģi aizpildāma atsevišķa veidlapa.

[11] Zvejas kuģi, kuriem nav SJO numura, norāda ārējās reģistrācijas numuru.

[12] Vajadzības gadījumā izmanto vienu vai vairākas papildu veidlapas.

[13] FAO sugu kodi – NEAFC V pielikums –NAFO II pielikums

[14] Produkta sagatavošanas veids –NEAFC IV pielikuma 1. papildinājums –NAFO XX pielikuma C daļa

--------------------------------------------------

IX pielikuma papildinājums

Produkti un iepakojums

A. Produktu sagatavošanas veida kodi

Kods | Produkta sagatavošanas veids |

A | Nesadalīts – saldēts |

B | Nesadalīts – saldēts (vārīts) |

C | Ķidāts, ar galvu – saldēts |

D | Ķidāts, bez galvas – saldēts |

E | Ķidāts, bez galvas – bez spurām un astes – saldēts |

F | Fileja bez ādas – ar asakām – saldēta |

G | Fileja bez ādas – bez asakām – saldēta |

H | Fileja ar ādu – ar asakām – saldēta |

I | Fileja ar ādu – bez asakām – saldēta |

J | Sālītas zivis |

K | Marinētas zivis |

L | Konservēti produkti |

M | Eļļa |

N | Milti, ražoti no nesadalītām zivīm |

O | Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem |

P | Citi (precizēt) |

B. Iepakojuma veids

Kods | Veids |

CRT | Kartona kārbas |

BOX | Kastes |

BGS | Maisi |

BLC | Bloki |

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR APGABALĀ

Mērķsuga | Zona | Aizlieguma laikposms |

Haizivis (visas sugas) | Konvencijas apgabals | Visu gadu |

Notothenia rossii | FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju | Visu gadu |

Zivis | FAO 48.1 Antarktika [1] FAO 48.2 Antarktika [1] | Visu gadu |

Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi [1] | FAO 48.3 | Visu gadu |

Dissostichus spp. | FAO 48.5 Antarktika | 1.12.2008. līdz 30.11.2009. |

Dissostichus spp. | FAO 88.3 Antarktika [1] FAO 58.5.1 Antarktika [1] [2] FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79o20' E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79o20' E [1] FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65oS [1] FAO 58.4.4 Antarktika [1] [2] FAO 58.6 Antarktika [1] FAO 58.7 Antarktika [1] | Visu gadu |

Lepidonotothen squamifrons | FAO 58.4.4 [1] [2] | Visu gadu |

Visas sugas izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2 Antarktika | 1.12.2008. līdz 30.11.2009. |

Dissostichus mawsoni | FAO 48.4 Antarktika [1] apgabalā, ko ierobežo platuma paralēles 55o30'S un 57o20'S un garuma meridiāni 25o30'W un 29o30'W. | Visu gadu |

[1] Izņemot zinātniskās pētniecības vajadzībām.

[2] Izņemot valsts jurisdikcijā esošos ūdeņus (EEZ).

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS LIMITI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN IZPĒTES ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2008./2009. GADĀ

Apakš-apgabals/rajons | Reģions | Sezona | SSRU | Dissotichus spp. nozvejas limits (tonnās) | Piezvejas limits (tonnās) |

Rajas | Macrourus spp. | Citas sugas |

58.4.1 | Viss rajons | 1.12.2008. līdz 30.11.2009. | SSRU A, B, D, F un H: 0 SSRU C: 100 SSRU E: 50 SSRU G: 60 | Kopā 210 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 33 | Visā rajonā: 20 |

58.4.2 | Viss rajons | 1.12.2008. līdz 30.11.2009. | Kopā apakš-apgabalā | 70 | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 20 | Visā rajonā: 20 |

58.4.3(b) | Viss rajons ārpus valsts jurisdikcijā esošiem apgabaliem | 1.05.2009. līdz 31.08.2009. | SSRU A: 30 SSRU B: 0 SSRU C: 30 SSRU D: 30 SSRU E: 30 | 120 uz ziemeļiem no 60o | Visā rajonā: 50 | Visā rajonā: 80 | Visā rajonā: 20 |

88.1 | Viss apakšapgabals | 1.12.2008. līdz 31.08.2009. | SSRU A: 0 SSRU B, C un G: 352 SSRU D, E un F: 0 SSRU H, I un K: 1994 SSRU J un L: 354 SSRU M: 0 | 2700 | 135 | 430 | 20 |

88.2 | Uz dienvidiem no 65o S | 1.12.2008. līdz 31.08.2009. | SSRU A un B: 0 SSRU C, D, F un G: 214 SSRU E: 353 | Kopā 567 [1] | 50 [1] | 90 [1] | 20 |

[1] Nozvejas limitu noteikumi piezvejas sugām maza apjoma pētniecības vienībā (SSRU), kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas limitus apakšapgabalā.

- Rajām: 5 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp., vai 50 tonnas (izvēlas lielāko apjomu).

- Makrūrzivīm (Macrourus spp.): 16 % no nozvejas limita, kas noteikts Dissostichus spp.

- Citām sugām: 20 tonnas katrai SSRU.

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR NODOMU PIEDALĪTIES EUPHAUSIA SUPERBA ZVEJĀ

Līgumslēdzēja puse:

Zvejas sezona:

Kuģa nosaukums:

Iecerētais nozvejas apjoms (tonnās):

Zvejas paņēmiens: parasta tralēšana

pastāvīgas zvejas sistēma

zivju sūkņa izmantošana, lai iztukšotu āmi

citas apstiprinātas metodes: lūdzu, precizējiet

Produkti, ko paredzēts gūt no nozvejas, un to konversijas koeficienti (1):

Produkta tips

% nozvejas

Konversijas koeficients (2)

(1) Lūdzu, sniedziet pēc iespējas pilnīgāku informāciju.

(2) Konversijas koeficients = nesadalītu zivju svars/apstrādātu zivju svars.

dec.

jan.

feb.

mar.

apr.

maijs

jūn.

jūl.

aug.

sep.

okt.

nov.

Apakšapgabals/rajons

48.1

48.2

48.3

48.4

48.5

48.6

58.4.1

58.4.2

88.1

88.2

88.3

X

Iezīmējiet lodziņos, kas attiecas uz Jūsu iecerētās darbības laikiem un vietām.

Piesardzīgi nozvejas limiti nav paredzēti, tādēļ uzskata, ka veic izpētes zveju.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka šeit dotie dati ir paredzēti tikai informācijai un neliedz Jums darboties vietās un laikos, ko neesat minējuši.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

Tīklu konfigurācija un zvejošanas metožu izmantošana

Tīkla atveres (kakla) riņķa līnija (m) | Vertikāla atvere (m) | Horizontāla atvere (m) |

| | |

Paneļa neto garums un tīkla acs izmērs

Panelis | Garums (m) | Acs izmērs (mm) |

1. panelis | | |

2. panelis | | |

3. panelis | | |

… | | |

… | | |

Gala panelis (āmis) | | |

Sniedziet katra izmantotā tīkla konfigurācijas diagrammu.

|

Vai tiek izmantotas vairākas zvejošanas metodes? [*] Jā Nē

| Zvejošanas metode | Gaidāmā izmantojamā laika attiecība ( %) |

1 | | |

2 | | |

3 | | |

4 | | |

5 | | |

… | | |

| | Kopā 100 % |

Vai ir jūras zīdītāju atsijāšanas ierīce? [**] Jā Nē

|

Sniedziet zvejošanas metožu, rīku konfigurācijas un raksturlielumu, kā arī zvejas veidu aprakstu:

|

|

[*] Ja atbilde ir "Jā", norādiet zvejošanas metožu maiņas biežumu: ________________

[**] Ja atbilde ir "Jā", norādiet ierīces konstrukciju:

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

I DAĻA

SEAFO pārkraušanas deklarācija

Kuģa nosaukums un radio

izsaukuma signāls, ja ir:

Ārējā identifikācija:

SEAFO numurs:

Ja veic pārkraušanu citā kuģī:

saņēmējkuģa nosaukums un/vai radio

izsaukuma signāls, ārējās identifikācijas

un valsts identifikācijas numurs

Iziešana

Atgriešanās

Pārkraušana citā kuģī

Datums

Mēnesis

Stunda

Gads

uz

2

no

Aģenta vārds un uzvārds

Paraksts:

Kapteiņa vārds un uzvārds

Paraksts:

Norāda svaru kilogramos vai izmantotās vienības (piem., kaste, grozs u.c.) un attiecīgās vienības izkrāvuma svaru kilogramos: kilogrami (1) (2)

Suga

Pārkraušanas osta (3)

Sagatavošanasveids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Sagatavošanas veids (4)

Ostas nosaukums,

valsts

Nesadalīti

Ķidāti

Bez galvas

Filetēti

(1) Norāda zivju izkraušanā izmantoto vienību (piem., grozs, kaste u.c.) un attiecīgās vienības izkrāvuma svaru kilogramos. Šī vienība var atšķirties no tās, kas izmantota zvejas žurnālā.

(2) Norāda faktiski pārkrauto svaru un daudzumus visām SEAFO konvencijā ietvertajām sugām. Svaram jāatbilst zivju svaram pēc izkraušanas, t.i., pēc visa veida apstrādes, kas veikta uz kuģa.

(3) Ostas nosaukums, valsts attiecas uz ostu un valsti, kurā notiek pārkraušana.

(4) Sagatavošanas veids apzīmē veidu, kādā zivis ir apstrādātas. Ja veikta apstrāde, tās veidu norāda šādi: GUT — ķidātas, HEAD — bez galvas, FILLET — fileja utt. Ja apstrāde nav veikta, norāda WHOLE — nesadalītas zivis.

+++++ TIFF +++++

PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

1. Vispārīgs noteikums

Ja veic pārkraušanu citā kuģī, zvejas kuģa kapteinis attiecīgos daudzumus ieraksta pārkraušanas deklarācijā. Pārkraušanas deklarācijas kopiju nodod saņēmējkuģa kapteinim.

2. Aizpildīšanas kārtība

a) Ieraksti pārkraušanas deklarācijā ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.

b) Pārkraušanas deklarācijā izdarītos ierakstus nedrīkst izdzēst vai grozīt. Ja pieļauta kļūda, nepareizo ierakstu pārsvītro un blakus veic jaunu ierakstu, ko ar iniciāļiem paraksta kapteinis vai viņa aģents.

c) Par katru pārkraušanas darbību jāaizpilda viena pārkraušanas deklarācija.

d) Kapteinis paraksta katru pārkraušanas deklarācijas lapu.

3. Kapteiņa pienākumi attiecībā uz izkraušanas deklarāciju un pārkraušanas deklarāciju

Kuģa kapteinis ar saviem iniciāļiem un parakstu apliecina, ka novērtētie daudzumi, kas ierakstīti pārkraušanas deklarācijā, ir pamatoti. Pārkraušanas deklarācijas kopijas glabā vienu gadu.

4. Sniedzamā informācija

Saskaņā ar šīs veidlapas zemsvītras piezīmēs norādīto SEAFO pārkraušanas deklarācijas veidlapā jānorāda novērtētie, citā kuģī pārkrautie daudzumi pa sugām attiecībā uz katru reisu.

5. Datu nosūtīšanas kārtība

a) Ja kravu pārkrauj kuģī, kas kuģo ar līgumslēdzējas puses karogu vai ir reģistrēts līgumslēdzējā pusē, pārkraušanas deklarācijas pirmo kopiju iesniedz saņēmējkuģa kapteinim. Oriģinālu 48 stundās pēc izkraušanas pabeigšanas vai tūlīt pēc ierašanās ostā attiecīgi iesniedz vai nosūta tās līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu kuģo vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis.

b) Ja kravu pārkrauj kuģī, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav līgumslēdzēja puse, tad dokumenta oriģinālu iespējami drīz attiecīgi iesniedz vai nosūta tai līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu kuģo vai kurā ir reģistrēts attiecīgais zvejas kuģis.

c) Ja kapteinim nav iespējams noteiktajā termiņā nosūtīt pārkraušanas deklarācijas oriģinālu tās līgumslēdzējas puses iestādēm, ar kuras karogu kuģo vai kurā ir reģistrēts attiecīgais kuģis, tad saistībā ar deklarāciju pieprasīto informāciju attiecīgajām iestādēm pārraida pa radio vai citā veidā.

Informāciju pārraida ar parasti izmantotu radiostaciju palīdzību, sākumā norādot kuģa nosaukumu, radio izsaukuma signālu un ārējās identifikācijas numuru, kā arī kapteiņa vārdu un uzvārdu.

Ja kuģim nav iespējas nosūtīt ziņojumu, to šā kuģa vārdā var nosūtīt cits kuģis, vai arī var izmantot citu metodi.

Kapteinis nodrošina to, ka radiostacijām pārraidītā informācija rakstveidā tiek nodota attiecīgajām iestādēm.

II DAĻA

Norādījumi par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanu

1. Šie norādījumi izstrādāti, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem zvejai ar āķu jedām. Kaut arī šie norādījumi jau ir diezgan skaidri formulēti, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti. Norādījumos ņemti vērā mainīgi vides faktori un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu lietderīgumu un konstrukciju, lai pasargātu ēsmu no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzēti turpmāki uzlabojumi, tālab šos norādījumus turpmāk pārskatīs.

2. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija

2.1. Ieteicams lietot 150 m garu putnu atbaidīšanas auklu. Tās auklas daļas diametrs, kas atrodas ūdenī, var būt lielāks nekā tās daļas diametrs, kas atrodas virs ūdens. Tādējādi tiek palielināta pretestība, un tāpēc nav vajadzīga garāka aukla, kā arī tiek ņemts vērā zvejas rīku izlikšanas ātrums un laiks, kas vajadzīgs, lai ēsma nogrimtu. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt smalkai auklai (aptuveni 3 mm diametrā) uzkrītošā krāsā, piemēram, sarkanai vai oranžai.

2.2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, jābūt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.

2.3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu rotējošu cilindru, lai mazinātu auklas sapīšanos.

2.4. Slokšņu virtenes jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīsgājienu griezuli (kas arī mazina sapīšanos), un tām jākarājas tieši virs ūdens.

2.5. Attālumam starp slokšņu virtenēm jābūt ne vairāk kā 5–7 metriem. Slokšņu virtenes pie auklas ieteicams piestiprināt pa pāriem.

2.6. Katra slokšņu virtene jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.

2.7. Slokšņu virteņu skaits jāpielāgo zvejas rīku izlikšanas ātrumam; jo mazāks izlikšanas ātrums, jo lielāks vajadzīgais slokšņu virteņu skaits. Ja zvejas rīku izlikšanas ātrums ir 10 mezgli, auklai piestiprina trīs pārus slokšņu virteņu.

3. Putnu atbaidīšanas auklu izmantošana

3.1. Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni 6 metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.

3.2. Putnu atbaidīšanas aukla jānovieto tā, lai slokšņu virtenes ūdenī slīdētu pāri āķiem ar ēsmu.

3.3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.

3.4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa jābūt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošinātu nepārtrauktu zvejas darbību.

3.5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to:

a) ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā un

b) ka izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci, ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta.

3.6. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.

--------------------------------------------------

XV PIELIKUMS

Kuģi, kas iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Ziemeļatlantijā

1. Komisija nekavējoties informē dalībvalstis par kuģiem, kas kuģo ar tādu valstu karogu, kuras nav līgumslēdzējas puses Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecībā Ziemeļaustrumu Atlantijā (turpmāk "Konvencija"), un kas ir pamanīti veicam zvejas darbības NEAFC konvencijas apgabalā un ko Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi to kuģu provizoriskā sarakstā, kurus tur aizdomās par Konvencijas saistošo ieteikumu neievērošanu. Attiecībā uz šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

a) ostā ienākušajiem kuģiem nedod atļauju tajā veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, un tos inspicē kompetentās iestādes. Šāda inspekcija ietver kuģa dokumentu, zvejas žurnālu, zvejas rīku, uz kuģa esošās nozvejas un citu, ar kuģa darbību Konvencijas apgabalā saistītu aspektu pārbaudi. Informāciju par minētās inspekcijas rezultātiem nekavējoties nosūta Komisijai;

b) ar dalībvalsts karogu kuģojošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt kuģiem, kas ir minētajā sarakstā, kopīgi ar tiem veikt pārkraušanu vai iesaistīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

c) ostās šiem kuģiem nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus.

2. Papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem, kuģiem, ko NEAFC iekļāvusi to kuģu sarakstā, kuru iesaistīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā ir apstiprināta (NNN kuģi), piemēro šādus pasākumus:

a) NNN kuģiem ir aizliegts ienākt Kopienas ostā;

b) NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

c) aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem;

d) dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un aizliedz importētājiem, pārvadātājiem un citu saistīto jomu pārstāvjiem pārkraut šādu kuģu nozvejotās zivis citā kuģī un tirgoties ar tām.

3. Kuģi, kas minēti 2. punktā, kā arī kuģi, kas ir Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (NAFO) sagatavotajā NNN kuģu sarakstā, ir uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā.

4. Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC un NAFO sagatavotajiem NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NEAFC pieņem jaunu NNN kuģu sarakstu.

--------------------------------------------------

XV Pielikuma

papildinājums Kuģi (norādot SJO numuru), kuru iesaistīšanās nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā apstiprinājusi NEAFC un NAFO

SJO [1] kuģa identifikācijas numurs | Kuģa nosaukums [2] | Karoga valsts [2] |

7436533 | ALFA | Gruzija |

7612321 | AVIOR | Gruzija |

8522030 | CARMEN | Kādreiz – Gruzija |

7700104 | CEFEY | Krievija |

8028424 | CLIFF | Kambodža |

8422852 | DOLPHIN | Krievija |

7321374 | ENXEMBRE | Panama |

8522119 | EVA | Kādreiz – Gruzija |

8604668 | FURABOLOS | Seišelu salas |

6719419 | GORILERO | Sjerraleone |

7332218 | IANNIS I | Panama |

8422838 | ISABELLA | Kādreiz – Gruzija |

8522042 | JUANITA | Kādreiz – Gruzija |

8707240 | MAINE | Gvineja, Konakri |

7385174 | MURTOSA | Togo |

8721595 | NEMANSKIY | |

8421937 | NICOLAY CHUDOTVORETS | Krievija |

6706084 | RED | Panama |

8522169 | ROSITA | Kādreiz – Gruzija |

7347407 | SUNNY JANE | |

8606836 | ULLA | Kādreiz – Gruzija |

7306570 | WHITE ENTERPRISE | Kādreiz – Sentkitsa un Nevisa |

[1] Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

[2] Ziņas par kuģa nosaukuma un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www.neafc.org

--------------------------------------------------