Komisijas Regula (EK) Nr. 70/2009

( 2009. gada 23. janvāris),

ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) uzlabojumiem groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu [1] un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 [2] tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas joprojām bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2) Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2008. gada maijā ikgadējā procesā, kura mērķis ir vienkāršot un precizēt starptautiskos grāmatvedības standartus, publicēja starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumus, turpmāk "uzlabojumi". Uzlabojumos iekļauti patlaban spēkā esošo starptautisko grāmatvedības standartu 35 grozījumi, kas iedalīti divās daļās: I daļā ir iekļauti grozījumi, kuru rezultātā rodas grāmatvedības izmaiņas pārskatu sagatavošanas, atzīšanas vai novērtēšanas vajadzībām, un II daļā ir iekļauti terminoloģiski un redakcionāli grozījumi.

(3) Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka uzlabojumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti [3], Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Komisiju, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4) Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula Nr. 1126/2008.

(5) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1) Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.5 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2) Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 1, SGS Nr. 8, SGS Nr. 10, SGS Nr. 16, SGS Nr. 19, SGS Nr. 20, SGS Nr. 23, SGS Nr. 27, SGS Nr. 28, SGS Nr. 29, SGS Nr. 31, SGS Nr. 34, SGS Nr. 36, SGS Nr. 38, SGS Nr. 39, SGS Nr. 40 un SGS Nr. 41 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

3) SFPS Nr. 1 groza saskaņā ar SFPS Nr. 5 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

4) SGS Nr. 7 groza saskaņā ar SGS Nr. 16 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

5) SFPS Nr. 7 un SGS Nr. 32 groza atbilstīgi šīs regulas pielikumā izklāstītajiem SGS Nr. 28 un SGS Nr. 31 grozījumiem;

6) SGS Nr. 16 groza saskaņā ar SGS Nr. 40 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

7) SGS Nr. 41 groza saskaņā ar SGS Nr. 20 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

8) SFPS Nr. 5, SGS Nr. 2 un SGS Nr. 36 groza atbilstīgi šīs regulas pielikumā izklāstītajiem SGS Nr. 41 grozījumiem.

2. pants

Uzņēmums piemēro 1. panta 2. un 4. līdz 8. punktā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2008. gada 31. decembra.

Uzņēmums piemēro 1. panta 1. un 3. punktā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2009. gada 30. jūnija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCreevy

[1] OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

[2] OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

[3] OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

| Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi |

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

SFPS UZLABOJUMI

I DAĻA

5. starptautiskā finanšu pārskatu standarta

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības grozījumi

Pievienots 8.A, 36.A un 44.C punkts.

ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU) KLASIFIKĀCIJA PAR TURĒTIEM PĀRDOŠANAI

8.A Ja ir spēkā 6.-8. punktā norādītie kritēriji, uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, jāklasificē visi šī meitasuzņēmuma aktīvi un saistības kā turēti pārdošanai, neatkarīgi no tā, vai pēc pārdošanas uzņēmums saglabās nekontrolējošu līdzdalību savā bijušajā meitasuzņēmumā.

Pārtraukto darbību uzrādīšana

36.A Uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, ir jāizpauž 33.-36. punktā pieprasītā informācija, ja meitasuzņēmums ir atsavināšanas grupa, kas atbilst pārtrauktas darbības definīcijai saskaņā ar 32. punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

44.C Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem pievienots 8.A un 36.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Tomēr uzņēmums nedrīkst piemērot šo standartu gada periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, ja vien tas nepiemēro arī 27. SGS (ar 2008. gada maija grozījumiem). Ja uzņēmums piemēro grozījumus pirms 2009. gada 1. jūlija, tam jāatklāj šis fakts. Uzņēmumam jāpiemēro grozījumi perspektīvi no datuma, kad tas pirmoreiz piemērojis 5. SFPS, ievērojot 27. SGS (grozīts 2008. gada maijā) noteiktos pārejas noteikumus.

5. SFPS grozījumu pielikums

1. SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie 1. SFPS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 5. SFPS grozījumus.

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana

Grozīts 34.C punkta c) apakšpunkts un pievienots 47.L punkts.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Izņēmumi no citu SFPS piemērošanas ar atpakaļejošu spēku

Nekontrolējoša līdzdalība

34.C Pirmreizējais piemērotājs perspektīvi piemēro šādas 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) prasības, sākot ar pārejas datumu uz SFPS:

a) …

c) 34.–37. punktā ietvertās uzskaites prasības attiecībā uz kontroles zaudēšanu pār meitasuzņēmumu, kā arī saistītās 5. SFPS 8.A punkta prasības.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

47.L Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 34.C punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gada grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.

1. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskatu sniegšana grozījumi (pārstrādāts 2007. gadā)

Grozīts 68. un 71. punkts. Pievienots 139.C punkts.

Finanšu stāvokļa pārskats

Apgrozāmie aktīvi

68 Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un to realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tas ilgst divpadsmit mēnešus. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda. Apgrozāmie aktīvi ir arī aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam (kā piemēru var minēt dažus finanšu aktīvus, kas tiek turēti tirdzniecībai saskaņā ar 39. SGS) un ilgtermiņa finanšu aktīvu pašreizējā daļa.

Īstermiņa saistības

71 Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai tās tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. Piemēram, dažu veidu finanšu saistības, kas tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkam turētas saistības saskaņā ar 39. SGS, banku kredītu pārtēriņi, un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākumu nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kuras nodrošina ilgtermiņa finansēšanu (t. i., tās nav daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda, saskaņā ar 74. un 75. punktiem ir ilgtermiņa saistības.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139.C Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 68. un 71. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

16. starptautiskā grāmatvedības standarta

Pamatlīdzekļi grozījumi

Grozīts 6. un 69. punkts. Pievienots 68.A un 81.D punkts.

DEFINĪCIJAS

6 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Atgūstamā summa ir lielākā no divām summām – aktīva patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības.

…

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

68.A Tomēr uzņēmumam, kurš, veicot savas parastās aktivitātes, regulāri pārdod pamatlīdzekļus, ko tas ir turējis iznomāšanai citiem, jāpārnes šādi aktīvi uz krājumiem ar to uzskaites vērtību, kad tie vairs netiek iznomāti un tos sāk turēt pārdošanai. Peļņa no šādu aktīvu pārdošanas ir atzīstami par ieņēmumiem saskaņā ar 18. SGS Ieņēmumi. 5. SFPS nav spēkā, ja aktīvi, kas tiek turēti pārdošanai parastās darbības gaitā, tiek pārnesti uz krājumiem.

69 Pamatlīdzekļu objekta atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojuma veidā). Nosakot tāda objekta atsavināšanas datumu, uzņēmums piemēro 18. SGS kritērijus no preču pārdošanas iegūto ieņēmumu atzīšanai. 17. SGS piemēro atsavināšanai, tos pārdodot ar saņemšanu atpakaļ nomā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81.D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. un 69. punkts, kā arī pievienots 68.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro saistītie 7. SGS Naudas plūsmas pārskati grozījumi.

16. SGS grozījumu pielikums

7. SGS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie 7. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 16. SGS grozījumus.

7. SGS Naudas plūsmas pārskati

Grozīts 14. punkts. Pievienots 55. punkts.

14 Naudas plūsmas …

…

Daži darījumi, piemēram, iekārtas pārdošana, var radīt guvumus vai zaudējumus, kas tiek ietverti atzītajā peļņā vai zaudējumos. Naudas plūsmas saistībā ar šiem darījumiem ir naudas plūsmas no ieguldījumu darbības. Tomēr naudas maksājumi, lai ražotu vai iegādātos aktīvus, kas tiek turēti iznomāšanai citiem un pēc tam tiek turēti pārdošanai, kā aprakstīts 16. SGS Pamatlīdzekļi 68.A punktā, ir naudas plūsmas no pamatdarbībām. Naudas ieņēmumi no šādu aktīvu iznomāšanas un tai sekojošas pārdošanas arī ir naudas plūsmas no pamatdarbībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

55 Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 14. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro 16. SGS 68.A punkts.

19. starptautiskā grāmatvedības standarta

Darbinieku pabalsti grozījumi

Grozīts 7. punkts, 8. punkta b) apakšpunkts, 32.B, 97., 111. un 160. punkts. Pievienots 111.A un 159.D punkts.

DEFINĪCIJAS

7 …

Darbinieka īstermiņa pabalsti ir darbinieka pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru maksājuma termiņš iestājas 12 mēnešos pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

…

Citi darbinieka ilgtermiņa pabalsti ir darbinieka pabalsti (kas nav pēcnodarbinātības pabalsti un darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešos pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

…

Plāna aktīvu atdeve ir procenti, dividendes un citi ieņēmumi no plāna aktīviem kopā ar realizētiem un nerealizētiem guvumiem vai zaudējumiem no plāna aktīviem, atskaitot visas plāna administrēšanas izmaksas (izņemot tās, kas ir ietvertas aktuāra pieņēmumos, kurus izmanto, lai novērtētu noteikto pabalsta pienākumu) un visus plāna maksājamos nodokļus.

…

Iepriekšējās darba izmaksas ir noteiktā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu iepriekšējos periodos pašreizējās vērtības izmaiņas, kas radušās pārskata periodā, ieviešot vai mainot pēcnodarbinātības pabalstus vai citus darbinieka ilgtermiņa pabalstus. Iepriekšējās darba izmaksas var būt pozitīvas (ja pabalstus ievieš vai maina, lai palielinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība) vai negatīvas (ja esošie pabalsti ir mainīti, lai samazinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība).

DARBINIEKU ĪSTERMIŅA PABALSTI

8 Darbinieka īstermiņa pabalsti ietver tādus posteņus kā, piemēram:

b) īslaicīgus apmaksātus kavējumus (piemēram, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums), ja kompensācija par kavējumiem jāizmaksā 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbinieku darbu;

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: ATŠĶIRĪBA STARP NOTEIKTU IEMAKSU PLĀNIEM UN NOTEIKTU PABALSTU PLĀNIEM

Vairāku darba devēju plāni

32.B Saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi prasībām, uzņēmumam ir jāatklāj informācija par dažām iespējamām saistībām. Vairāku darba devēju plāna kontekstā iespējamās saistības var rasties, piemēram, no:

a) …

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: NOTEIKTU PABALSTU PLĀNI

Iepriekšējo periodu apkalpošanas izmaksas

97 Iepriekšējās darba izmaksas rodas tad, kad uzņēmums ievieš noteiktu pabalstu plānu, kurš paredz pabalstu piešķiršanu par iepriekš veiktu darbu vai saskaņā ar esošu noteiktu pabalstu plānu maksājamu pabalstu izmaiņas. Šīs izmaiņas veic apmaiņā pret darbinieku darbu periodā līdz attiecīgo pabalstu garantēšanai. Tādēļ uzņēmums iepriekšējās darba izmaksas atzīst attiecīgajā periodā, kaut gan tās attiecas uz darbinieku darbu iepriekšējos periodos. Uzņēmums iepriekšējās darba izmaksas novērtē kā saistību izmaiņas grozījuma rezultātā (sk. 64. punktu). Negatīvas iepriekšējās darba izmaksas rodas, ja uzņēmums maina ar iepriekš veiktu darbu saistītus pabalstus, lai samazinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība.

98 Iepriekšējās darba izmaksās neietilpst:

a) ietekme, kādu rada starpība starp faktisko un iepriekš pieņemto algu palielinājumu attiecībā uz pienākumu maksāt pabalstus par darbu iepriekšējos gados (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi ļauj prognozēt algas);

b) pārāk zemas un pārāk augstas aplēses par pensiju patstāvīgu palielināšanu, ja uzņēmumam ir prakses radīts pienākums palielināt pensijas (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi pieļauj šos palielinājumus);

c) aplēses par pabalstu palielināšanu finanšu pārskatos atzītu aktuāro guvumu dēļ, ja uzņēmuma pienākums saskaņā ar plāna oficiālajiem noteikumiem (vai prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz šos noteikumus) vai tiesību aktiem ir izmantot jebkuru plāna pārsniegumu plāna dalībnieku labā pat tad, ja pabalstu palielināšana vēl nav oficiāli apstiprināta (tāpēc radies pienākuma pieaugums ir aktuārie zaudējumi, nevis iepriekšējās darba izmaksas, sk. 85. punkta b) apakšpunktu);

d) garantēto pabalstu pieaugums, kad, nerodoties jauniem vai palielinātiem pabalstiem, darbinieki pilda garantēšanas prasības (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo uzņēmums aplēstās pabalstu izmaksas atzina par kārtējām darba izmaksām, kad darbs tika veikts);

e) ietekme, kādu rada plāna grozījumi, kuru dēļ samazinās pabalsti par turpmāko darbu (samazinājums).

Samazinājums un norēķini

111 Samazinājums notiek tad, kad uzņēmums:

a) ir uzskatāmi apņēmies būtiski samazināt plānā iesaistīto darbinieku skaitu;

b) izdara grozījumus noteiktu pabalstu plāna noteikumos tā, lai tāds būtisks elements kā pašreizējo darbinieku turpmākais darbs neradītu pabalstus vai radītu mazākus pabalstus.

Samazinājumu var izraisīt kāds atsevišķs notikums, piemēram, ražotnes slēgšana, darbības pārtraukšana vai plāna pārtraukšana vai apturēšana, kā arī samazināšana tādā mērā, lai algu palielinājums nākotnē būtu saistīts ar pabalstiem, kas maksājami par iepriekš veiktu darbu. Samazinājumi bieži ir saistīti ar pārstrukturēšanu. Šādos gadījumos uzņēmums uzskaita samazinājumu vienlaikus ar attiecīgās pārstrukturēšanas uzskaiti.

111.A Ja plāna grozījumu rezultātā tiek samazināti pabalsti, samazinājums ir tikai samazināšanas ietekme uz turpmāko darbu. Jebkādu samazinājumu par iepriekš veiktu darbu rezultāts ir negatīvas iepriekšējās darba izmaksas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

159.D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 7. punkts, 8. punkta b) apakšpunkts, 32.B, 97., 98. un 111. punkts, kā arī pievienots 111.A punkts. Uzņēmums 7. punkta, 8. punkta b) apakšpunkta un 32.B punkta grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. Uzņēmums piemēro 97., 98., 111. un 111.A punkta grozījumus izmaiņām pabalstos, kas piešķirti 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma.

160 8. SGS ir spēkā, ja uzņēmums maina savu grāmatvedības politiku, ietverot tajā 159.-159.D punktā norādītās izmaiņas. Ja šīs izmaiņas tiek piemērotas retrospektīvi, kā to nosaka 8. SGS, uzņēmums apskata šīs izmaiņas tā, it kā tās būtu piemērotas tajā pašā laikā, kad pārējā šī Standarta daļa. Izņēmuma kārtā uzņēmums var atklāt informāciju attiecībā uz 120.A punkta p) apakšpunktā noteiktajām summām, kas katram gada periodam noteiktas perspektīvi, sākot no pirmā gada perioda, kas uzrādīts finanšu pārskatos, kuros uzņēmums pirmo reizi piemēro 120.A punkta grozījumus.

20. starptautiskā grāmatvedības standarta Valsts

dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību grozījumi

Svītrots 37. punkts. Pievienots 10.A un 43. punkts.

VALSTS DOTĀCIJAS

10.A Valsts aizdevuma pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tiek uzskatīta par valsts dotāciju. Aizdevums tiek atzīts un novērtēts saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, jānovērtē kā starpība starp sākotnējo aizdevuma uzskaites vērtību, kas noteikta saskaņā ar 39. SGS, un saņemtajiem ieņēmumiem. Pabalsta uzskaite notiek saskaņā ar šo standartu. Uzņēmumam jāizskata nosacījumi un saistības, kas ievēroti vai jāievēro, nosakot izmaksas, kuras paredzēts segt ar aizdevuma pabalstu.

VALSTS PALĪDZĪBA

37 [Svītrots]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

43 Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem svītrots 37. un pievienots 10.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro valsts aizdevumiem, kas saņemti 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

23. starptautiskā grāmatvedības standarta

Aizņēmumu izmaksas (pārstrādāts 2007. gadā) grozījumi

Grozīts 6. punkts. Pievienots 29.A punkts.

DEFINĪCIJAS

6 Aizņēmumu izmaksas var ietvert:

a) procentu izmaksas, kas tiek aprēķinātas, izmantojot efektīvo procentu metodi, kā aprakstīts 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana;

b) [svītrots];

c) [svītrots];

d) finanšu izmaksas, kuras saistītas ar finanšu nomu, ko atzīst saskaņā ar 17. SGS Noma; un

e) valūtas kursa starpības, kas rodas no aizņēmumiem ārvalstu valūtā, ja tās attiecas uz procentu izmaksu korekciju.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

29.A Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

27. starptautiskā grāmatvedības standarta

Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati grozījums

Grozīts 37. punkts. Pievienots 43.A punkts.

MEITASUZŅĒMUMOS, KOPĪGI KONTROLĒTĀS SABIEDRĪBĀS UN ASOCIĒTAJOS UZŅĒMUMOS VEIKTO IEGULDĪJUMU UZSKAITE ATSEVIŠĶAJOS FINANŠU PĀRSKATOS

37 Ja uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, tam jāuzskaita ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētās sabiedrībās un asociētajos uzņēmumos:

a) izmaksām;

b) saskaņā ar 39. SGS.

Uzņēmumam tāda pati uzskaite jāpiemēro katrai ieguldījumu kategorijai. Ieguldījumi, kas tiek uzskaitīti izmaksās, jāuzskaita saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības, ja tie ir klasificēti kā turēti pārdošanai (vai ietverti atsavinātajā grupā, kura tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS. Šādā situācijā ieguldījumiem, kas tiek uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS, novērtēšana netiek mainīta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

43.A Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 38. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, sākot ar datumu, kad tas pirmoreiz piemēro 5. SFPS. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

28. starptautiskā grāmatvedības standarta

Asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite grozījumi

Grozīts 1. un 33. punkts un virsraksts virs 41. punkta. Pievienots 41.C punkts.

DARBĪBAS JOMA

1 Šis standarts jāpiemēro, uzskaitot ieguldījumus asociētajos uzņēmumos. Tomēr tas neattiecas uz ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, kas pieder:

a) riska kapitāla organizācijām;

b) kopējiem fondiem, trastiem ar daļām vai līdzīgām sabiedrībām, ieskaitot ar ieguldījumiem saistītus apdrošināšanas fondus,

kas sākotnēji pēc to patiesās vērtības tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, vai ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai un uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Šie ieguldījumi jānovērtē patiesajā vērtībā saskaņā ar 39. SGS, ar izmaiņām patiesajā vērtībā, kas atzītas par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā notikušas izmaiņas. Uzņēmumam, kurš veic šādus ieguldījumus, jāatklāj informācija, atbilstoši 37. punkta f) apakšpunkta prasībām.

PAŠU KAPITĀLA METODES LIETOŠANA

Zaudējumi no vērtības samazināšanās

33 Ņemot vērā, ka nemateriālā vērtība, kas ir asociētā uzņēmuma ieguldījuma uzskaites vērtības daļa, atsevišķi netiek uzskaitīta, nolietojums atsevišķi netiek pārbaudīts, piemērojot nolietojuma pārbaudes nemateriālās vērtības prasības 36. SGS Aktīvu nolietojums. Tā vietā visu ieguldījuma uzskaites vērtību uzskaita saskaņā ar 36. SGS attiecībā pret nolietojumu, kā atsevišķu aktīvu, salīdzinot tā atgūstamo summu (augstāka lietošanas vērtība un patiesās vērtības mīnus pārdošanas izmaksas) ar tās uzskaites vērtību, kad vien 39. SGS prasību piemērošana norāda, ka ieguldījums, iespējams, ir nolietots. Zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas atzīti šādos apstākļos, netiek iedalīti pie tādiem aktīviem, kas ir daļa no asociētā uzņēmuma ieguldījuma uzskaites vērtības, ieskaitot nemateriālas vērtības. Atbilstīgi, jebkāda zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta saskaņā ar 36. SGS gadījumā, ja ieguldījuma atgūstamā summa pēc tam palielinās. Nosakot ieguldījuma lietošanas vērtību, uzņēmums novērtē:

a) …

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

41.C Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 1. un 33. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, tam šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana grozījumi, 31. SGS 1. punkts un 2008. gada maijā izdotā 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana 4. punkts. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus perspektīvi.

31. Starptautiskā grāmatvedības standarta

Līdzdalība kopuzņēmumos grozījums

Grozīts 1. punkts un virsraksts virs 58. punkta. Pievienots 58.B punkts.

DARBĪBAS JOMA

1 Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu līdzdalību kopuzņēmumos un uzrādītu kopuzņēmuma aktīvus, saistības, ienākumus un izdevumus kopuzņēmuma dalībnieku un ieguldītāju finanšu pārskatos neatkarīgi no kopuzņēmuma darbības struktūras vai formas. Tomēr tas neattiecas uz dalībnieku līdzdalību kopīgi kontrolētajās sabiedrībās, kas pieder:

a) riska kapitāla organizācijām;

b) kopējiem fondiem, trastiem ar daļām vai līdzīgām sabiedrībām, ieskaitot ar ieguldījumiem saistītus apdrošināšanas fondus,

kas sākotnēji pēc to patiesās vērtības tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, vai ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai un uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Šie ieguldījumi jānovērtē patiesajā vērtībā saskaņā ar 39. SGS, ar izmaiņām patiesajā vērtībā, kas atzītas peļņā vai zaudējumos periodā, kurā notikušas izmaiņas. Kopuzņēmuma dalībniekam, kurš ņem šādu līdzdalību, jāatklāj informācija atbilstoši 55. un 56. punkta prasībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

58.B Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 1. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, tam šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana grozījumi, 28. SGS 1. punkts un 2008. gada maijā izdotā 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana 4. punkts. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

28. un 31. SGS grozījumu pielikums

Citu SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertie 7. SFPS un 32. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 28. SGS un 31. SGS grozījumus.

7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Grozīts 3. punkta a) apakšpunkts. Pievienots 44.D punkts.

DARBĪBAS JOMA

3 Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

a) tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi vai 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tomēr dažos gadījumos 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 39. SGS; šādos gadījumos uzņēmumiem jāpiemēro šī SFPS prasības. Uzņēmumi šo SFPS piemēro arī visiem līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos atvasinājumiem, ja vien atvasinājums neatbilst pašu kapitāla instrumenta definīcijai 32. SGS;

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

44.D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 3. punkta a) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 28. SGS 1. punkta, 31. SGS 1. punkta un 32. SGS 4. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

Grozīts 4. punkta a) apakšpunkts un virsraksts virs 96. punkta. Pievienots 97.D punkts.

DARBĪBAS JOMA

4 Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

a) tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi vai 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tomēr dažos gadījumos 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 39. SGS; šādos gadījumos uzņēmumiem jāpiemēro šī SFPS prasības. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī visiem ar līdzdalību meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos saistītiem atvasinājumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

97.D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 4. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 7. SFPS 3. punkta, 28. SGS 1. punkta un 31. SGS 1. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

29. Starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju grozījumi

Grozīts 6., 15. un 19. punkts. Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

FINANŠU PĀRSKATU PĀRVEIDOŠANA

6 Uzņēmumi, kas finanšu pārskatus sagatavo, pamatojoties uz sākotnējo izmaksu principu grāmatvedībā, dara to, neņemot vērā ne vispārējā cenu līmeņa izmaiņas, ne atzīto aktīvu vai saistību specifisko cenu pieaugumu. Šajā gadījumā izņēmumi ir tie aktīvi un saistības, kurus uzņēmumam jānovērtē vai kurus tas izvēlas novērtēt ar to patieso vērtību. Piemēram, pamatlīdzekļus var pārvērtēt ar to patieso vērtību un bioloģiskie aktīvi parasti ir jānovērtē ar to patieso vērtību. Tomēr daži uzņēmumi sniedz primāros finanšu pārskatus, kuri balstīti uz kārtējo izmaksu metodi, kas atspoguļo turēto aktīvu specifisko cenu izmaiņu ietekmi.

15 Lielākoties nemonetāros posteņus uzrāda izmaksās vai arī izmaksās, atņemot nolietojumu, tāpēc tie tiek izteikti kā summas, kas uzrādītas šī posteņa iegādes datumā. Katra posteņa pārveidotās izmaksas vai izmaksas, no kurām atskaitīts nolietojums, nosaka, piemērojot tā sākotnējām izmaksām un uzkrātajam nolietojumam vispārējā cenu indeksa izmaiņas periodā no iegādes datuma līdz pārskata perioda beigām. Piemēram, pamatlīdzekļus, izejvielu krājumus un preces pārdošanai, nemateriālo vērtību, patentus, preču zīmes un līdzīgus aktīvus pārveido no to pirkšanas datumiem. Daļēji pabeigto un gatavo ražojumu krājumus pārveido no datumiem, kuros radušās pirkšanas un pārveidošanas izmaksas.

19 Nemonetāra posteņa pārveidoto summu samazina saskaņā ar atbilstīgajiem SFPS, ja tā pārsniedz savu atgūstamo summu. Piemēram, pamatlīdzekļu, nemateriālās vērtības, patentu un preču zīmju pārveidotās summas samazina līdz atgūstamajai summai un krājumu pārveidotās summas samazina līdz neto pārdošanas vērtībai.

36. starptautiskā grāmatvedības standarta

Aktīvu vērtības samazināšana grozījums

Grozīts 134. punkta e) apakšpunkts. Pievienots 140.C punkts.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Aplēses, ko izmanto naudu ienesošo vienību, kurās ir nemateriālā vērtība vai nemateriālie aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku, atgūstamo summu novērtēšanā

134 Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas norādīta apakšpunktos a)-f), par katru naudu ienesošo vienību (vienību grupu), kuras nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtība, kas attiecināta uz šo vienību (vienību grupu), ir ievērojama salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtību:

e) ja vienības (vienību grupas) atgūstamā summa pamatojas uz patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas –, metode, kas lietota, lai noteiktu patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Ja patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas nenosaka, izmantojot vērā ņemamo vienības (vienību grupas) tirgus cenu, jāatklāj arī šāda informācija:

(i) katra galvenā pieņēmuma apraksts, uz kuru pamata vadība ir noteikusi patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Galvenie pieņēmumi ir tie, attiecībā uz kuriem vienības (vienību grupas) atgūstamā summa ir visjūtīgākā;

(ii) vadības metodes apraksts, nosakot katram galvenajam pieņēmumam piešķirto vērtību (vai vērtības), vai šīs vērtības atspoguļo pagātnes pieredzi vai, ja nepieciešams, ir atbilstošas ārējiem informācijas resursiem, un, ja nav, kā un kāpēc tās atšķiras no pagātnes pieredzes vai informācijas ārējiem avotiem;

Ja patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas nosaka, izmantojot diskontētu naudas plūsmu prognozes, jāatklāj arī šāda informācija:

(iii) periods, kurā vadība ir prognozējusi naudas plūsmas.

(iv) pieauguma likme, kas izmantota naudas plūsmas prognožu ekstrapolācijai.

(v) diskonta likme(s), kas izmantota naudas plūsmas prognozēs.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

140.C Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 134. punkta e) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

38. starptautiskā grāmatvedības standarta

Nemateriālie aktīvi grozījumi

Grozīts 69., 70. un 98. punkts. Pievienots 69.A un 130.D punkts.

IZDEVUMU ATZĪŠANA

69 Dažos gadījumos rodas izdevumi, lai uzņēmumam nodrošinātu nākotnes saimnieciskos labumus, bet netiek iegādāts vai radīts nemateriālais aktīvs, kuru var atzīt. Ja tiek iegādātas preces, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas iegūst tiesības piekļūt šīm precēm. Ja tiek sniegti pakalpojumi, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas saņem pakalpojumus. Piemēram, izdevumi pētniecībai tiek atzīti par izdevumiem, kad tie rodas (skat. 54. punktu), ja vien tie netiek iegādāti kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas izmaksām. Citi piemēri izdevumiem, kurus atzīst par izdevumiem, kad tie rodas, ir šādi:

a) …

c) izdevumi par reklāmu un pārdošanas veicināšanas pasākumiem (ieskaitot preču pasūtīšanas katalogus).

d) …

69.A Uzņēmumam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir uzņēmuma īpašumā. Tāpat tam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir izstrādājis piegādātājs saskaņā ar piegādes līguma noteikumiem un uzņēmums var pieprasīt preču piegādi apmaiņā pret maksājumu. Pakalpojumi ir saņemti, kad tos sniedz pakalpojumu sniedzējs atbilstoši līgumam, saskaņā ar kuru tie tiek sniegti uzņēmumam, nevis tad, kad uzņēmums tos izmanto, lai sniegtu citu pakalpojumu, piemēram, reklāmu klientiem.

70 68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par precēm ir veikts, pirms uzņēmums iegādājas tiesības piekļūt šīm precēm. Tāpat 68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par pakalpojumiem ir veikts, pirms uzņēmums saņem šos pakalpojumus.

NEMATERIĀLIE AKTĪVI AR IEROBEŽOTU LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKU

Amortizācijas periods un amortizācijas metode

98 Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas amortizācijas metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Izmantoto metodi izvēlas, balstoties uz aktīvā ietverto nākotnē prognozēto saimniecisko labumu patēriņa modeli, un to konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien nav kādas izmaiņas gaidāmajā šo nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

130.D Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 69., 70. un 98. punkts, kā arī pievienots 69.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana grozījumi

Grozīts 9., 73. un NP8. punkts. Pievienots 50.A un 108.C punkts.

DEFINĪCIJAS

9 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Četru finanšu instrumentu kategoriju definīcijas

finanšu aktīvs vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, ir tāds finanšu aktīvs vai finanšu saistības, kas atbilst kaut vai vienam no šādiem nosacījumiem:

a) Ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai. Finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek ietvertas kategorijā, kas paredzētas tirdzniecībai, ja:

(i) tie galvenokārt tikuši iegādāti vai radīti ar mērķi tuvākajā nākotnē tos pārdot vai pārpirkt;

(ii) tie sākotnēji tiek atzīti par daļu no zināmu finanšu instrumentu portfeļa, kuri tiek vienādi uzskaitīti un kuri attiecīgajā brīdī veido redzamu faktisku īstermiņa peļņas gūšanas modeli;

(iii) tie ir atvasinājumi (izņemot tos atvasinājumus, kuri darbojas kā finanšu garantiju līgumi vai kā faktiskie apdrošināšanas instrumenti).

b) …

RĀDĪTĀJI

Pārklasificēšana

50.A Turpmāk norādītās apstākļu izmaiņas nav pārklasificēšana 50. punkta nolūkam:

a) atvasinājums, kas iepriekš bija noteikts un efektīvs risku ierobežošanas instruments naudas plūsmas riska ierobežošanā vai neto ieguldījuma riska ierobežošanā, kas vairāk netiek atzīts par tādu;

b) atvasinājums kļūst par noteiktu un efektīvu risku ierobežošanas instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanā vai neto ieguldījuma riska ierobežošanā;

c) finanšu aktīvi tiek pārklasificēti, kad apdrošināšanas sabiedrība maina savu grāmatvedības politiku saskaņā ar 4. SFPS 45. punktu.

APDROŠINĀŠANA

Apdrošināšanas instrumenti

Kritērijiem atbilstoši instrumenti

73 Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tos instrumentus, kuros iesaistīta ārējā puse attiecībā pret atskaites uzņēmumu (t.i., ārēja attiecībā pret uzņēmumu grupu vai atsevišķu uzņēmumu, par kuru tiek iesniegta atskaite), var paredzēt kā apdrošināšanas instrumentus. Lai arī atsevišķi uzņēmumi konsolidētas grupas ietvaros vai atsevišķas uzņēmuma nodaļas var noslēgt apdrošināšanas darījumus ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros vai ar citām nodaļām uzņēmuma ietvaros, visi šāda veida darījumi konsolidējot tiek izslēgti. Tādējādi šādi apdrošināšanas instrumenti neatbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētos grupas finanšu pārskatos. Tomēr tie atbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti atsevišķo uzņēmumu individuālos vai atsevišķos finanšu pārskatos, kurus sastāda grupas ietvaros ar noteikumu, ka tie ir ārēji attiecībā pret atsevišķo uzņēmumu, par kuru sastādīta atskaite.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

108.C Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 9., 73. un NP8. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Uzņēmums piemēro grozījumus 9. un 50.A punktā datumā un veidā, kādā tas piemēroja 105.A punkta aprakstītos 2005. gada grozījumus. Ir atļauta agrāka visu grozījumu piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39. SGS

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana norādījumu piemērošanas pielikuma grozījumi

DEFINĪCIJAS (8. UN 9. PUNKTS)

Spēkā esošā procentu likme

AG8 Ja uzņēmums pārskata vai pārvērtē maksājumus vai ieņēmumus, uzņēmumam jākoriģē finanšu aktīva vai finanšu saistību uzskaites summa (vai finanšu instrumentu grupas), lai atspoguļotu faktisko un pārskatītu prognozētās naudas plūsmas. Uzņēmums pārrēķina uzskaites vērtību, aprēķinot nākotnes naudas plūsmu aplēses pašreizējo vērtību pēc finanšu instrumenta sākotnējās faktiskās procentu likmes vai, ja iespējams, pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta atbilstīgi 92. punktam. Korekcijas tiek atzītas kā ienākumi vai izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja finanšu aktīva pārklasificēšanu veic saskaņā ar 50.B, 50.D vai 50.E punktu un vēlāk uzņēmums šo naudas ieņēmumu uzlabotas atgūšanas rezultātā palielina paredzamo naudas ieņēmumu aplēses, šā pieauguma sekas atzīst kā efektīvās procentu likmes korekciju no aplēšu izmaiņu dienas un nevis kā aktīva uzskaites vērtības korekciju aplēšu izmaiņu dienā

40. starptautiskā grāmatvedības standarta

Ieguldījuma īpašums grozījumi

Grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts. Svītrots 22. punkts un pievienots 53.A, 53.B un 85.B punkts.

DEFINĪCIJAS

8 Ieguldījuma īpašums ir, piemēram:

a) …

e) īpašums, kuru būvē vai izstrādā turpmākai lietošanai par ieguldījumu īpašumu.

9 Posteņi, kuri nav ieguldījumu īpašums, un tādēļ neietilpst šā Standarta darbības jomā, ir, piemēram,

a) …

d) [svītrots]

e) …

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

22 [Svītrots]

Patiesās vērtības modelis

48 Izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījumu īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījumu īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), ka pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazona mainīgums būs tik liels un dažādu rezultātu iespējamību būs tik grūti novērtēt, ka tiek noliegts patiesās vērtības vienas aplēses lietderīgums. Tas var norādīt, ka īpašuma patiesā vērtība nebūs pastāvīgi ticami nosakāma (skatīt 53. punktu).

Nespēja ticami novērtēt patieso vērtību

53 Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums varēs pastāvīgi ticami noteikt ieguldījumu īpašuma patieso vērtību. Tomēr izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījumu īpašumu pēc lietošanas maiņas), ka uzņēmums pastāvīgi nevarēs ticami noteikt ieguldījumu īpašuma patieso vērtību. Tas ir tikai tad, ja salīdzināmi tirgus darījumi ir reti un nav pieejamas patiesās vērtības alternatīvas aplēses (piemēram, pamatojoties uz diskontētās naudas plūsmas prognozēm). Ja uzņēmums nosaka, ka būvējamā ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība nav ticami nosakāma, bet paredz ticami noteikt būvējamā ieguldījumu īpašuma patieso vērtību pēc būvniecības beigām, tam jānovērtē šis būvējamais ieguldījumu īpašums izmaksu vērtībā, kamēr kļūst iespējams ticami noteikt tā patieso vērtību vai kamēr tiek pabeigta būvniecība (atkarībā no tā, kas notiks agrāk). Ja uzņēmums nosaka, ka ieguldījumu īpašuma (tāda ieguldījumu īpašuma, kas netiek būvēts) patiesā vērtība nebūs ticami nosakāma ilgākā laikposmā, tam jānovērtē šis ieguldījumu īpašums, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli. Jāpieņem, ka ieguldījuma īpašuma atlikusī vērtība ir nulle. Uzņēmums 16. SGS piemēro līdz ieguldījumu īpašuma pārdošanas brīdim.

53.A Ja uzņēmumam rodas iespēja ticami novērtēt būvējama ieguldījumu īpašuma patieso vērtību, kura iepriekš novērtēta izmaksu vērtībā, tam ir jānovērtē šī īpašuma patiesā vērtība. Kad šī īpašuma būvniecība beidzas, tiek pieņemts, ka patieso vērtību var ticami novērtēt. Pretējā gadījumā, saskaņā ar 53. punktu, īpašums jāuzskaita, izmantojot 16. SGS aprakstīto izmaksu modeli.

53.B Pieņēmumu, ka būvējama ieguldījumu īpašuma patieso vērtību var ticami novērtēt, var atspējot tikai sākotnējās atzīšanas laikā. Uzņēmums, kas ir novērtējis būvējama ieguldījumu īpašuma objektu tā patiesajā vērtībā, var nesecināt, ka pabeigtā ieguldījumu īpašuma patieso vērtību nevar ticami noteikt.

54 Izņēmuma gadījumos, kad uzņēmums 53. punktā minētā iemesla dēļ ir spiests novērtēt ieguldījumu īpašumu, lietojot 16. SGS doto izmaksu metodi, uzņēmums novērtē visu savu pārējo ieguldījumu īpašumu, ieskaitot būvējamo ieguldījumu īpašumu, patiesajā vērtībā. Šajos gadījumos, lai arī uzņēmums var izmantot izmaksu modeli viena ieguldījumu īpašuma posteņa novērtēšanai, pārējos ieguldījumu īpašuma posteņus tas turpina uzskaitīt pēc patiesās vērtības novērtēšanas modeļa.

PĀRVIETOŠANA

57 Pārnešana uz ieguldījumu īpašuma posteni vai no tā, jāveic tikai tad, kad notiek tā lietošanas veida maiņa, ko pierāda:

a) …

c) ja īpašnieks beidz izmantot nekustamo īpašumu – pārnešanai no īpašnieka izmantota īpašuma uz ieguldījumu īpašumu;

d) nekustamā īpašuma iznomāšana saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem trešajai pusei – pārnešanai no krājumiem uz ieguldījumu īpašumu;

e) [svītrots]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

85.B Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts, svītrots 22. punkts un pievienots 53.A un 53.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus ieguldījumu īpašumam, kas tiek būvēts no jebkura datuma pirms 2009. gada 1. janvāra, ja vien būvējamo ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība noteikta šajos datumos. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi 5. un 81.E punktam.

40. SGS grozījumu pielikums

16. SGS grozījums

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertais 16. SGS grozījums, ja tie piemēro saistītos 40. SGS grozījumus.

16. SGS Pamatlīdzekļi

Grozīts 5. punkts. Pievienots 81.E punkts.

5 Uzņēmumam, kas ieguldījumu īpašumam lieto izmaksu modeli saskaņā ar 40. SGS Ieguldījumu īpašums, jāizmanto šajā standartā dotais izmaksu modelis.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81.E Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī 40. SGS 8., 9., 22., 48., 53., 53.A, 53.B, 54., 57. un 85.B punktu. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

41. starptautiskā grāmatvedības standarta

Lauksaimniecība grozījumi

Grozīts 5., 6., 17., 20. un 21. punkts. Pievienots 60. punkts.

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

5 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

Lauksaimnieciska darbība ir bioloģisko aktīvu bioloģiskās pārveides vai bioloģisku aktīvu pārvaldība, ko veic uzņēmums, lai pārveidotu par lauksaimniecības produktiem pārdošanai vai par papildu bioloģiskajiem aktīviem.

…

6 Lauksaimnieciskā darbība aptver daudzveidīgu pasākumu diapazonu, piemēram, mājlopu audzēšana, mežsaimniecība, viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru audzēšana, augļu dārzu un stādījumu kultivēšana, puķkopība un akvakultūra (tostarp zivkopība). Šajā daudzveidībā pastāv noteiktas kopīgas iezīmes:

a) …

c) izmaiņu novērtēšana. Izmaiņas kvalitātē (piemēram, ģenētiskā vērtība, blīvums, gatavība, treknuma kategorija, proteīnu saturs un šķiedru stiprums) vai kvantitātē (piemēram, pēcnācēji, svars, kubikmetri, šķiedru garums vai diametrs un dīgstu skaits), kuras izraisījusi bioloģiskā pārveide vai ražas novākšana, novērtē un uzrauga kā parastu pārvaldības funkciju.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

17 Ja bioloģiskajam aktīvam vai lauksaimniecības produktam tā pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī pastāv aktīvs tirgus, šajā tirgū noteiktā cena ir atbilstīgs pamats šā aktīva patiesās vērtības noteikšanai. Ja uzņēmumam ir pieejami dažādi aktīvi tirgi, uzņēmums izmanto visnozīmīgāko. Piemēram, ja uzņēmumam ir pieejami divi aktīvi tirgi, tas izmantotu cenu, kas pastāv tirgū, kuru paredzēts izmantot.

20 Dažos gadījumos var nebūt pieejamas tirgus noteiktas cenas vai vērtības par bioloģisko aktīvu tā pašreizējā stāvoklī. Tādos gadījumos uzņēmums izmanto no aktīva gaidāmo neto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta ar pašreizējo tirgus noteikto likmi, lai noteiktu patieso vērtību.

21 Gaidāmo neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības aprēķina mērķis ir noteikt bioloģiskā aktīva patieso vērtību tā pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī. Uzņēmums to ņem vērā, nosakot atbilstošu izmantojamo diskonta likmi un aplēšot gaidāmās neto naudas plūsmas. Nosakot paredzamo neto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, uzņēmums ietver neto naudas plūsmas, kuru rašanos no aktīva tā vispiemērotākajā tirgū paredzētu tirgus dalībnieki.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

60 Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5., 6., 17., 20. un 21. punkts, kā arī pievienots 14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

II DAĻA

II daļas grozījumi jāpiemēro gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

8. starptautiskā grāmatvedības standarta

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas grozījumi

Grozīts 7., 9. un 11. punkts.

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKAS

Grāmatvedības politiku atlase un piemērošana

7 Ja SFPS īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, postenim piemērotā grāmatvedības politika vai politikas tiks noteiktas, piemērojot SFPS.

9 IFRS ir pievienoti norādījumi, lai palīdzētu uzņēmumiem piemērot standartu prasības. Visiem norādījumiem ir atzīmēts, vai tie ir SFPS neatņemama sastāvdaļa. Norādījumi, kas ir neatņemama SFPS sastāvdaļa, ir jāievēro obligāti. Norādījumi, kas nav neatņemama SFPS sastāvdaļa, neietver prasības finanšu pārskatiem.

11 Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadībai jāizmanto atsauces un jāņem vērā sekojošu avotu piemērojamība lejupejošā kārtībā:

a) prasības SFPS, kuros rakstīts par līdzīgiem vai saistītiem jautājumiem;

b) definīcijas, atzīšanas kritēriji un novērtēšanas jēdzieni aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem Vadlīnijās.

10. starptautiskā grāmatvedības standarta

Notikumi pēc pārskata perioda grozījums

Grozīts 13. punkts.

13 Ja dividendes ir deklarētas (t.i., dividendes ir attiecīgi apstiprinātas un nav vairs uzņēmuma rīcībā) pēc pārskata perioda, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, dividendes netiek atzītas kā saistības pārskata perioda beigās, jo šajā laikā nepastāv pienākums. Šādas dividendes tiek atklātas finanšu pārskatu piezīmēs saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

20. starptautiskā grāmatvedības standarta

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību grozījumi

Standarta virsrakstam virs 1. punkta ir pievienota zemteksta piezīme, un ir grozīts 2. punkta b) apakšpunkts, 12.-18., 20.-22., 26., 27. un 32. punkts.

Zemteksta piezīme virsrakstam

* Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā standartā izmantoto terminoloģiju, lai tā būtu saskanīga ar citiem SFPS:

a) termins "ar nodokli apliekami ienākumi" mainīts uz "ar nodokli apliekamā peļņa" vai "nodokļa zaudējumi"

b) "atzīts par ienākumiem vai izdevumiem" mainīts uz "atzīts par peļņu vai zaudējumiem";

c) "tieši kreditēt pašu kapitālu" mainīts uz "atzīt par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošu"; un

d) "pārskatīta grāmatvedības aplēse" mainīts uz "izmaiņas grāmatvedības aplēsē".

DARBĪBAS JOMA

2 Šis standarts neaplūko:

a) īpašās problēmas … līdzīga veida papildinformācijā;

b) valsts palīdzību, ko uzņēmumam nodrošina kā labumus, kuri ir pieejami, nosakot ar nodokli apliekamos ienākumus, vai kurus nosaka vai ierobežo, pamatojoties uz ienākuma nodokļa saistībām. Šādu labumu piemēri ir ienākuma nodokļa "brīvdienas", ieguldījumu nodokļa kredīti, paātrināta nolietojuma atskaitījumi un samazinātas ienākuma nodokļa likmes;

c) valsts … tiesībās;

d) …

VALSTS DOTĀCIJAS

12 Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām.

13 Attiecībā uz valsts dotācijām pastāv divas vispārīgas grāmatvedības metodes: kapitāla metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta kā ārpus peļņas vai zaudējumiem esoša, un ienākumu metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta par peļņu vai zaudējumiem viena vai vairāku periodu laikā.

14 Kapitāla metodes atbalstītāju argumenti ir šādi:

a) valsts dotācijas ir finansēšanas mehānisms un kā tādas tās jāaplūko finanšu stāvokļa pārskatā, nevis jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem, lai veiktu to izdevumu posteņu ieskaitu, kurus šīs dotācijas finansē. Tā kā nav paredzēta atmaksāšana, šādas dotācijas jāatzīst par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošām;

b) nav lietderīgi atzīt valsts dotācijas par peļņu vai zaudējumiem, jo tās nav nopelnītas, bet ir stimuls, kuru valsts sniedz bez saistītām izmaksām.

15 Ienākumu metodes atbalstītāju argumenti ir šādi:

a) tā kā valsts dotācijas tiek saņemtas no citiem avotiem un nevis no akcionāriem, tās nedrīkst tieši atzīt par pašu kapitālu, bet tās atzīstamas par peļņu vai zaudējumiem attiecīgajos laika posmos;

b) valsts dotācijas parasti ir atmaksājamas. Uzņēmums tās iegūst, ja tas piekrīt izvirzītajiem nosacījumiem un pilda paredzētās saistības. Tādēļ tās jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, ko paredz kompensēt ar dotāciju.

c) tā kā ienākuma nodokļi un citi nodokļi ir izdevumi, tad ir loģiski valsts dotācijas, kuras sniegtas fiskālo politiku ietvaros, iekļaut peļņā vai zaudējumos.

16 Ienākumu metodes būtiskākā iezīme ir tas, ka valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām. Valsts dotāciju atzīšana par peļņu vai zaudējumiem tad, kad tās saņem, neatbilst uzkrāšanas principam grāmatvedībā (sk. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana) un būtu pieļaujama tikai tad, ja nav bijis pamata dotācijas attiecināšanai uz citiem periodiem, nevis dotācijas saņemšanas periodu.

17 Lielākajā daļā gadījumu periodi, kuros uzņēmums atzīst izmaksas vai izdevumus, kas saistīti ar valsts dotāciju, ir viegli noskaidrojami. Tādējādi dotācijas, atzīstot īpašus izdevumus, atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajā pašā periodā, kurā saistītos izdevumus. Tāpat uz nolietojamiem aktīviem attiecinātas dotācijas parasti atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos un tādās proporcijās, kā tiek atzīts šo aktīvu nolietojums.

18 Uz nolietojumam nepakļautiem aktīviem attiecinātas dotācijas var arī pieprasīt noteiktu pienākumu izpildi, un pēc tam tās tiktu atzītas par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos, kuros radušās ar šo pienākumu izpildi saistītās izmaksas. Tā, piemēram, zemes dotācija var būt ar nosacījumu par ēkas uzcelšanu uz tās, un var būt lietderīgi atzīt šo dotāciju par peļņu vai zaudējumiem visā šīs ēkas pastāvēšanas laikā.

20 Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai, lai sniegtu finansiālu atbalstu uzņēmumam, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā dotāciju var saņemt.

21 Dažos apstākļos valsts dotācijas piešķiršanas nolūks var būt tūlītējs finansiāls atbalsts uzņēmumam, nevis stimuls veikt īpašus izdevumus. Šīs dotācijas var piešķirt noteiktam uzņēmumam un var nebūt pieejamas visiem saņēmējiem. Šie apstākļi var attaisnot dotācijas atzīšanu par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā uzņēmums ir tiesīgs to saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

22 Uzņēmums valsts dotāciju var saņemt kā kompensāciju par izdevumiem vai zaudējumiem, kas radušies iepriekšējā periodā. Tādu dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā to var saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

Ar aktīviem saistītu dotāciju uzrādīšana

26 Pirmā metode dotāciju atzīst par atliktajiem ienākumiem, kurus sistemātiski atzīst par ienākumiem visā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

27 Saskaņā ar otru metodi dotāciju atskaita, lai aprēķinātu aktīva uzskaites vērtību. Dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem nolietojamā aktīva lietošanas laikā kā samazinātas nolietojuma izmaksas.

Valsts dotāciju atmaksa

32 Valsts dotācija, kurai pienācis atmaksāšanas termiņš, jāuzskaita kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē (sk. 8. SGS Grāmatvedības politika, Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdās). Ar ienākumiem saistītas dotācijas atmaksa vispirms jāattiecina uz jebkuru neamortizētu atliktu kredītu, kuru atzīst saistībā ar dotāciju. Ja atmaksājamā summa pārsniedz jebkuru atlikto kredītu vai ja nepastāv atliktie kredīti, atmaksa tūlīt jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem. Ar aktīviem saistītas dotācijas atmaksa jāatzīst, palielinot aktīva uzskaites vērtību vai arī samazinot atliktā ienākuma atlikumu par atmaksājamo summu. Papildu uzkrātais nolietojums, kuru līdz noteiktajam datumam atzītu par peļņu vai zaudējumiem, ja nebūtu piešķirta dotācija, tūlīt jāatzīst par izdevumiem.

20. SGS grozījumu pielikums

41. SGS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertie 41. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 20. SGS izmantotās terminoloģijas grozījumus.

41. SGS Lauksaimniecība

Grozīts 34.–36. punkts.

VALSTS DOTĀCIJAS

34 Beznosacījuma valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad valsts dotācija kļūst saņemama.

35 Ja valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, ir ar nosacījumiem, tajā skaitā gadījumā, kad valsts dotācijas nosacījums ir, lai uzņēmums neveiktu noteiktu lauksaimniecisko darbību, uzņēmumam jāatzīst valsts dotācija par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad ir izpildīti valsts dotācijas nosacījumi.

36 Valsts dotāciju nosacījumi ir dažādi. Piemēram, dotācijas nosacījums var būt, lai uzņēmums nodarbotos ar lauksaimniecību noteiktā atrašanās vietā piecus gadus un lai uzņēmums atdotu visu dotāciju, ja tas nodarbojas ar lauksaimniecību laikposmā, kas ir īsāks par pieciem gadiem. Tādā gadījumā dotāciju neatzīst par peļņu vai zaudējumiem, kamēr nav pagājuši pieci gadi. Taču, ja dotācijas noteikumi atļauj saglabāt tās daļu, pamatojoties uz pagājušo laiku, uzņēmums laika gaitā atzīst šo daļu par peļņu vai zaudējumiem.

29. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju grozījumi

Standarta virsrakstam virs 1. punkta ir pievienota zemteksta piezīme, un ir grozīts 8., 14., 20., 28. un 34. punkts.

Zemteksta piezīme virsrakstam

* Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā 29. SGS izmantotos terminus, lai tie būtu saskanīgi ar citiem SFPS: "tirgus vērtība" mainīts uz "patiesā vērtība" un b) "darbības rezultāti" un "neto ienākumi" mainīts uz "peļņa vai zaudējumi".

FINANŠU PĀRSKATU PĀRVEIDOŠANA

8 Tāda uzņēmuma finanšu pārskatiem, kurš sniedz tos tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, jābūt izteiktiem pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Iepriekšējā perioda atbilstošie skaitļi, kuri pieprasīti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā), un jebkura informācija par iepriekšējiem periodiem arī jāsniedz pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

Sākotnējo izmaksu finanšu pārskati

Finanšu stāvokļa pārskats

14 Visi pārējie aktīvi un saistības ir nemonetāras. Dažus nemonetāros posteņus uzrāda pārskata perioda beigās pastāvošajās summās, piemēram, neto pārdošanas vērtībā un patiesajā vērtībā, tādēļ tos nepārveido. Visus pārējos nemonetāros aktīvus un saistības pārveido.

20 Ieguldījumu saņēmējs uzņēmums, kas uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes, var sniegt pārskatus tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija. Šā ieguldījumu saņēmēja finanšu stāvokļa pārskatu un apvienoto ienākumu pārskatu pārveido saskaņā ar šo standartu, lai aprēķinātu ieguldītāja daļu neto aktīvos un peļņā vai zaudējumos. Ja ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma pārveidotie finanšu pārskati ir izteikti ārvalstu valūtā, tos pārrēķina saskaņā ar beigu kursu.

Neto monetārās pozīcijas guvumi vai zaudējumi

28 Neto monetārās pozīcijas guvumus vai zaudējumus iekļauj peļņā vai zaudējumos. Saskaņā ar 13. punktu veiktās to aktīvu un saistību korekcijas, kurus ar cenu izmaiņām saista vienošanās, ieskaitu veic pret neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem. Citi ienākumu un izdevumu aprēķina posteņi, piemēram, procentu ienākumi un izdevumi un ārvalstu valūtas kursa starpības, kuras attiecinātas uz ieguldītajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem, arī ir saistīti ar neto monetāro pozīciju. Lai gan šos posteņus atklāj atsevišķi, var būt lietderīgi tos uzrādīt kopā ar neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem apvienotajā ienākumu pārskatā.

Atbilstošie skaitļi

34 Iepriekšējā pārskata perioda atbilstošos skaitļus, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojās uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, pārveido, piemērojot vispārējo cenu indeksu tā, lai salīdzināmie finanšu pārskati tiktu sniegti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Informāciju, kuru atklāj par iepriekšējiem periodiem, arī izsaka pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

34. starptautiskā grāmatvedības standarta

Starpperioda finanšu pārskati grozījums

Grozīts 11. punkts un pievienota zemteksta piezīme.

STARPPERIODA FINANŠU PĀRSKATU FORMA UN SATURS

11 Pārskatā, kurā apkopotas starpperioda peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas, uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju attiecīgajā periodā, ja uzņēmums piemēro 33. SGS Peļņa par akciju darbības jomu [*].

40. starptautiskā grāmatvedības standarta

Ieguldījuma īpašums grozījumi

Grozīts 31. un 50. punkts.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

Grāmatvedības politika

31 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas nosaka, ka brīvprātīgas izmaiņas grāmatvedības politikā ir veicamas tikai, ja izmaiņu rezultātā izveidotie finanšu pārskati sniedz ticamu un būtiskāku informāciju par darījumu, citu darbību un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finanšu stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām. Ir maz ticams, ka pāreja no patiesās vērtības modeļa uz izmaksu modeli novedīs pie būtiskākas uzrādīšanas.

Patiesās vērtības modelis

50 Nosakot ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar patiesās vērtības modeli, uzņēmums izvairās no divkāršas aktīvu un saistību uzskaites, kas bilancē uzrādīti kā atsevišķi aktīvi vai saistības. Piemēram:

a) …

d) ieguldījumu īpašuma, kurš turēts uz nomas noteikumiem, patiesā vērtība atspoguļo naudas plūsmas prognozi (ieskaitot iespējamos īres maksājumus, kuri paredzami kā maksājamie parādi). Attiecīgi, ja iegūtais īpašuma novērtējums ir noteikts kā neto summa pēc visu paredzamo maksājumu izdarīšanas, visas atzītās nomas saistības būs jāpieskaita atpakaļ, lai iegūtu ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību, izmantojot patiesās vērtības modeli.

41. starptautiskā grāmatvedības standarta

Lauksaimniecība grozījumi

Grozīts 4. un 5. punkts un svītrots 14. punkts. Termins "aplēstās pārdošanas izmaksas" ir aizstāts ar "pārdošanas izmaksas" šajās vietās:

- Standarts (12., 13., 26.–28., 30.–32., 34., 35., 38., 40., 48., 50. un 51. punkts)

DARBĪBAS JOMA

4 Turpmāk tabulā doti piemēri bioloģiskajiem aktīviem, lauksaimniecības produktiem un produktiem, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas:

Bioloģiskie aktīvi | Lauksaimniecības produkti | Produkti, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas |

… | | |

Koki stādītā mežā | Nogāzti koki | Apaļkoki, kokmateriāli |

… | | |

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

5 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:

…

Pārdošanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanu, neskaitot finanšu izmaksas un ienākuma nodokļus.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

14 [Svītrots]

41. SGS grozījumu pielikums

Citu SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie grozījumi 5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības, 2. SGS Krājumi un 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās, ja tiek piemēroti saistītie 41. SGS grozījumi.

5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības

Grozīts 5. punkts.

DARBĪBAS JOMA

5 Šā SFPS [**] novērtēšanas kritēriji neattiecas uz šādiem aktīviem, kurus apskata tālāk minētie SFPS vai nu kā atsevišķus aktīvus, vai kā atsavināšanas grupas daļu:

a) …

e) ilgtermiņa aktīviem, kurus novērtē saskaņā ar 41. SGS Lauksaimniecība patiesajā vērtībā, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas;

f) …

2. SGS Krājumi

Grozīts 20. punkts.

20 Saskaņā ar 41. SGS Lauksaimniecība, krājumus, kurus veido lauksaimniecības produkti, ko uzņēmums ievācis no bioloģiskajiem aktīviem, sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē to patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas ražas novākšanas brīdī. Tās ir krājumu izmaksas šā standarta piemērošanas datumā.

SGS 36 Aktīvu vērtības samazināšanās

Grozīts 2. un 5. punkts.

DARBĪBAS JOMA

2 Šis Standarts jāpiemēro, veicot visu aktīvu vērtības samazināšanās uzskaiti, izņemot:

a) …

g) bioloģiskie aktīvi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību, kas novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas (skat. 41. SGS Lauksaimniecība);

h) …

5 Šis standarts neattiecas uz finanšu aktīviem 39. SGS darbības jomā, ieguldījumu īpašumu, kas vērtēts pēc patiesās vērtības saskaņā ar 40. SGS, vai bioloģiskajiem aktīviem, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un novērtēti pēc patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, saskaņā ar 41. SGS. Tomēr šis standarts attiecas uz aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā summā (patiesajā vērtībā) saskaņā ar citiem SFPS, piemēram, saskaņā ar 16. SGS Pamatlīdzekļi pārvērtēšanas modeli. Nosakot, vai pārvērtētā aktīva vērtība ir samazinājusies, viss atkarīgs no tā, kāda bāze lietota, nosakot patieso vērtību:

a) …

[*] Šis punkts ir grozīts ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem, lai precizētu 34. SGS darbības jomu.

[**] Izņemot 18. un 19. punktu, kur tiek pieprasīts novērtēt attiecīgos aktīvus saskaņā ar citiem piemērojamajiem SFPS.

--------------------------------------------------