2007/847/EK: Komisijas Lēmums ( 2007. gada 6. decembris ), ar ko paredz atkāpes no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes Vitis L. augiem, izņemot augļus (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5897)
Oficiālais Vēstnesis L 333 , 19/12/2007 Lpp. 0078 - 0082
20071206 Komisijas Lēmums ( 2007. gada 6. decembris), ar ko paredz atkāpes no atsevišķiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes Vitis L. augiem, izņemot augļus (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5897) (2007/847/EK) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā [1], un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu, tā kā: (1) Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK Kopienā principā nedrīkst ievest Vitis L. augus, kuru izcelsme ir trešās valstis, izņemot augļus. (2) Slovēnija ir lūgusi atkāpi no aizlieguma uz ierobežotu laiku ievest Vitis L. augus, izņemot augļus, no Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, lai specializētām stādaudzētavām dotu iespēju pavairot šos augus Kopienā pirms to atpakaļizvešanas uz Horvātiju vai Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. (3) Komisija uzskata, ka nepastāv augiem vai augu produktiem kaitīgu organismu izplatības risks, ja Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes Vitis L. augiem, izņemot augļus, piemēro šajā lēmumā paredzētos īpašos nosacījumus. (4) Tādēļ dalībvalstīm uz ierobežotu laiku jāatļauj tādus augus ievest to teritorijā ar īpašiem nosacījumiem. (5) Minētā atļauja vairs nav derīga, ja tiek konstatēts, ka šajā lēmumā iekļautie īpašie nosacījumi nav pietiekami, lai nepieļautu kaitīgo organismu ieviešanu Kopienā, vai arī tie nav izpildīti. (6) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK 4. panta 1. punkta, saskaņā ar minētās direktīvas III pielikuma A daļas 15. punktu dalībvalstīm jāatļauj ievest savā teritorijā Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes Vitis L. augus (turpmāk tekstā – "augi"), izņemot augļus, kas paredzēti potēšanai Kopienā. Lai saņemtu atbrīvojumu, papildus Direktīvas 2000/29/EK I un II pielikumā iekļautajiem nosacījumiem attiecībā uz augiem piemēro šā lēmuma pielikumā paredzētos īpašos nosacījumus. Lai saņemtu atbrīvojumu, augus ieved Kopienā šādos laikposmos: a) no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. aprīlim; b) no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. aprīlim; c) no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. aprīlim. 2. pants 1. Dalībvalstis, kuras izmanto atkāpi, kas paredzēta 1. pantā, Komisijai un citām dalībvalstīm iesniedz: a) informāciju par to, cik daudz augu ievests atbilstoši šim lēmumam; kā arī b) detalizētu tehnisko ziņojumu par pielikuma 6. punktā minētajām oficiālajām pārbaudēm. Attiecībā uz 1. panta a) punktā noteikto ievešanu minēto informāciju un tehnisko ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2008. gada 15. novembrim, attiecībā uz 1. panta b) punktā noteikto ievešanu – ne vēlāk kā līdz 2009. gada 15. novembrim un attiecībā uz 1. panta c) punktā noteikto ievešanu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 15. novembrim. 2. Visas dalībvalstis, kurās pēc ievešanas to teritorijā augi vēlāk tiek izmantoti potēšanai, sniedz Komisijai un citām dalībvalstīm detalizētu tehnisko ziņojumu par oficiālajām pārbaudēm un analīzēm, kurš minēts pielikuma 8. punkta b) apakšpunktā. Attiecībā uz 1. panta a) punktā noteikto ievešanu minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2008. gada 15. novembrim, attiecībā uz 1. panta b) punktā noteikto ievešanu – ne vēlāk kā līdz 2009. gada 15. novembrim un attiecībā uz 1. panta c) punktā noteikto ievešanu – ne vēlāk kā līdz 2010. gada 15. novembrim. 3. pants Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm par visiem sūtījumiem, kas ievesti to teritorijā saskaņā ar šo lēmumu, un kuri, kā atklājies vēlāk, neatbilst šim lēmumam. 4. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Briselē, 2007. gada 6. decembrī Komisijas vārdā — Komisijas loceklis Markos Kyprianou [1] OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.). -------------------------------------------------- 20071206 PIELIKUMS ĪPAŠI NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ HORVĀTIJAS VAI BIJUŠĀS DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKAS IZCELSMES VITIS L. AUGIEM, IZŅEMOT AUGĻUS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEŠĶIRTA 1. PANTĀ PAREDZĒTĀ ATKĀPE 1. Augi ir šķirņu pavairošanas materiāls snaudošo pumpuru veidā: Babić, Borgonja, Dišeča belina, Graševina, Grk, Hrvatica, Kraljevina, Malvasija dubrovačka, Malvazija (syn. Malvasija istarska bijela), Maraština, Muškat momjanski (syn. Muškat istarski), Muškat ruža porečki, Plavac mali, Plavac veliki, Plavka (syn. Plavina), Pošip, Škrlet, Teran, Trnjak, Vugava vai Žlahtina, ja tie ievesti no Horvātijas, vai Aleksandriski muškat, Alikant buse, Belan, Belo zimsko, Beogradska bessemena, Demir kapija, Grenaš crn, Kadarka, Krainski bojadiser, Kratošija, Moldavija, Ohridsko crno, Plavec mal, Plovdina, Prokupec, R’kaciteli, Semijon, Smederevka, Stanušina, Sultanina, Temjanika, Teran, Vranec, Župljanka vai Žilavka, ja tie ievesti no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, kuri: a) paredzēti potēšanai Kopienas teritorijā saimniecībās, kuras minētas 7. punktā, uz potcelmiem, kas izaudzēti Kopienas teritorijā; b) ievākti potcelmu audzētavās, kas oficiāli reģistrētas Horvātijā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Tām dalībvalstīm, kas izmanto šo atkāpi, reģistrēto stādaudzētavu saraksti jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz 31. decembrim pirms attiecīgā gada, kurā augus ieved Kopienā Sarakstos norāda šķirņu nosaukumus, rindu skaitu, kurās iestādīta minētā šķirne, stādu skaitu rindā katrā stādaudzētavā, ja vien šie augi atzīti par piemērotiem nosūtīšanai uz Kopienu 2008., 2009. vai 2010. gadā, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā lēmumā; c) atbilstoši iepakoti, un uz to iepakojuma skaidri norādīts marķējums, kas ļauj identificēt reģistrēto stādaudzētavu un šķirni. 2. Augiem pievieno fitosanitāro sertifikātu, kas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktu izsniegts Horvātijā vai Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, pamatojoties uz tajā noteiktajām pārbaudēm, kuras īpaši apliecina, ka tajos nav šādu kaitīgo organismu: Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al. Vīnogulāju flavescence dorée Xylella fastidiosa (Well et Raju) Trechispora brinkmannii (Bresad.) Rogers Tabakas gredzenplankumainības vīruss Tomātu gredzenplankumainības vīruss Melleņu lapu lāsumainības vīruss Persiku rozešu mozaīkas vīruss Sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" sniedz norādi "Šis sūtījums atbilst Lēmumā 2007/847/EK noteiktajiem nosacījumiem". 3. Horvātijas vai Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas oficiālā augu aizsardzības organizācija nodrošina augu identitāti un integritāti no to ievākšanas dienas, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, līdz dienai, kad tie tiek izvesti uz Kopienas teritoriju. 4. Augus ieved caur ievešanas punktiem, ko šim mērķim izveidojusi dalībvalsts, kurā tie atrodas. Dalībvalsts, kura izmanto izņēmumu, pietiekami savlaicīgi paziņo Komisijai šos robežposteņus un Direktīvā 2000/29/EK minētās, par katru robežposteni atbildīgās oficiālās iestādes nosaukumu un adresi, un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus citām dalībvalstīm. Ja augu ievešana Kopienā notiek citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kura izmanto atļauju, kas minēta 1. pantā, turpmāk tekstā – "atļauja", ievešanas dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes informē to dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes, kuras izmanto atļauju, un sadarbojas ar tām, lai nodrošinātu šā lēmuma ievērošanu. 5. Pirms augu ievešanas Kopienā ievedēju oficiāli informē par 1.–4. punkta nosacījumiem; minētais ievedējs jau iepriekš laikus nosūta ievedējas dalībvalsts kompetentajām valsts struktūrām un attiecīgajai dalībvalstij detalizētu informāciju par katru ievedumu, bet tā savukārt nekavējoties sniedz Komisijai šā ziņojuma sīku izklāstu, norādot: a) materiāla veidu; b) šķirni un daudzumu; c) deklarēto ievešanas datumu un ievešanas punkta apstiprinājumu; d) nosaukumus, adreses un atrašanās vietas 7. punktā minētajām saimniecībām, kurās pumpurus izmantos potēšanai un uzglabās. Ievedējs informē oficiālās atbildīgās iestādes par visām izmaiņām iepriekš minētajā informācijā, tiklīdz tās ir zināmas. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju par iepriekšminētajiem datiem un visām izmaiņām tajos. Vismaz divas nedēļas pirms ievešanas dienas ievedējs paziņo atbildīgajai oficiālajai iestādei, kurā no saimniecībām, kas minētas 7. punktā, augi tiks izmantoti potēšanai. 6. Pārbaudes, attiecīgā gadījumā arī analīzes, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13. pantu un saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, veic atbildīgās oficiālās iestādes dalībvalstīs, kuras izmanto atļauju vajadzības gadījumā sadarbībā ar oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā augi tiks uzglabāti. Veicot pārbaudes, dalībvalsts(-is) pārbauda un vajadzības gadījumā veic analīzes attiecībā uz 2. punktā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Ja šādi organismi atklāti, par to tūlīt paziņo Komisijai. Attiecīgi rīkojas, lai iznīcinātu kaitīgos organismus un vajadzības gadījumā – arī attiecīgos augus. 7. Augus izmanto potēšanai tikai saimniecībās, kas oficiāli reģistrētas un apstiprinātas atļaujas saņemšanai. Persona, kas paredzējusi izmantot augus potēšanai, iepriekš paziņo saimniecības īpašnieka adresi un vārdu atbildīgajām oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas šīs saimniecības. Ja potēšanas vieta atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izmanto atļauju, tās dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes, kas atļauju izmanto, paziņo atbildīgajām oficiālajām iestādēm dalībvalstī, kurā atrodas saimniecība, tās saimniecības nosaukumu un adresi, kurā augi tiks izmantoti potēšanai. Šādu informāciju sniedz brīdī, kad tiek saņemts 5. punkta ceturtajā daļā minētais iepriekšējais paziņojums no ievedēja. 8. Saimniecībās, kas minētas 7. punktā: a) augus, kuros nav konstatēti kaitīgie organismi, kas minēti 2. punktā, var izmantot potēšanai uz Kopienas izcelsmes potcelmiem. Potētajiem augiem vēlāk nodrošina atbilstošus apstākļus piemērotā augsnes substrātā, taču tos neizstāda un tālāk neaudzē uz lauka. Potētajiem augiem jāpaliek saimniecībā ne ilgāk kā astoņpadsmit mēnešus pirms tos eksportē uz galamērķi ārpus Kopienas teritorijas, kā norādīts 9. punktā; b) periodā, kas seko potēšanai, augus piemērotā laikā vizuāli pārbauda minētās atbildīgās oficiālās iestādes dalībvalstī, kurā tie uzpotēti, lai noteiktu, vai nav novērojama kādu kaitīgo organismu klātbūtne vai to izraisītas pazīmes, vai simptomi; šādas vizuālas pārbaudes rezultātā kaitīgie organismi, kas izraisījuši tādas pazīmes vai simptomus, jāidentificē ar piemērotu analīžu palīdzību; c) katru potēto augu, kuram a) un b) punktos minēto pārbaužu vai analīžu laikā tiek konstatēta 2. punktā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtne, vai kādu citu karantīnas apsvērumu dēļ, nekavējoties iznīcina minētās atbildīgās oficiālas iestādes uzraudzībā. 9. Ikvienu augu, kas rodas sekmīgas potēšanas rezultātā, kas veikta, izmantojot 1. punktā minētos pumpurus, drīkst izvest tikai kā potētu augu ar galamērķi Horvātija vai Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Tās dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes, kura izmanto atļauju, nodrošina, ka ikvienu augu, kurš netiek eksportēts šādā veidā, oficiāli iznīcina. Veic uzskaiti par to, cik augi ir sekmīgi uzpotēti, cik – oficiāli iznīcināti, un cik – vēlāk eksportēti atpakaļ uz Horvātiju vai Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Šo informāciju nodod Komisijas rīcībā. --------------------------------------------------