Komisijas Direktīva 2007/28/EK ( 2007. gada 25. maijs ), ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 86/363/EEK un Padomes Direktīvai 90/642/EEK attiecībā uz maksimāli pieļaujamo azoksistrobīna, hlorfenapira, folpeta, iprodiona, lambda-cihalotrīna, maleīnhidrazīda, metalaksila-M un trifloksistrobīna koncentrāciju Dokuments attiecas uz EEZ

Oficiālais Vēstnesis L 135 , 26/05/2007 Lpp. 0006 - 0017

Komisijas Direktīva 2007/28/EK

( 2007. gada 25. maijs),

ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 86/363/EEK un Padomes Direktīvai 90/642/EEK attiecībā uz maksimāli pieļaujamo azoksistrobīna, hlorfenapira, folpeta, iprodiona, lambda-cihalotrīna, maleīnhidrazīda, metalaksila-M un trifloksistrobīna koncentrāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem [1], un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus [2], un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū [3], un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK par atļaujām izmantot augu aizsardzības līdzekļus konkrētām kultūrām atbild dalībvalstis. Šādas atļaujas jāpamato ar novērtējumu par to, kā šādi līdzekļi iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku veselību un ietekmē vidi. Elementi, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, ietver iedarbību uz darba veicējiem un apkārtējiem cilvēkiem, ietekmi uz sauszemes, ūdens un gaisa vidi, kā arī ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, kad tie ar barību uzņem atliekas, kas palikušas uz apstrādātām kultūrām.

(2) Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (MRL) atspoguļo pesticīdu minimālo koncentrāciju, kas vajadzīga augu efektīvai aizsardzībai un ko izmanto tādā veidā, lai atlieku līmenis būtu iespējami zemāks un pieņemams toksikoloģiskā ziņā, jo īpaši saistībā ar paredzamo devu.

(3) Maksimāli pieļaujamā pesticīdu koncentrācija, uz ko attiecas Direktīva 86/363/EEK un 90/642/EEK, ir pastāvīgi jāpārskata, un to var grozīt, ņemot vērā jaunus vai mainītus izmantošanas veidus. Komisiju informēja par jauniem vai mainītiem izmantošanas veidiem, kuru rezultāts ir azoksistrobīna, hlorfenapira, folpeta, iprodiona, lambda-cihalotrīna, maleīnhidrazīda, metalaksila-M un trifloksistrobīna koncentrācijas izmaiņas.

(4) Saskaņā ar Kopienā pieņemtajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes [4], ir izvērtēta šo pesticīdu iedarbība uz patērētāju visas dzīves laikā, ja tas lieto pārtikas produktus, kuros var būt minēto pesticīdu atliekas. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, jānosaka tāda maksimāli pieļaujamā šo pesticīdu koncentrācija, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta pieļaujamā dienas deva.

(5) Saskaņā ar Kopienā pašlaik izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, hlorfenapiram, folpetam un lambda-cihalotrīnam, kuriem pastāv akūtā standartdeva (ARfD), ir novērtēta akūtā iedarbība uz patērētāju, ko rada katrs atsevišķs pārtikas produkts, kurā var būt minēto pesticīdu atliekas. Ir ņemti vērā Augu zinātniskās komitejas (AZK) atzinumi, jo īpaši konsultācijas un ieteikumi par patērētāju aizsardzību pret pārtikas produktiem, kas apstrādāti ar pesticīdiem [5]. Pamatojoties uz devu izvērtējumu, šo pesticīdu maksimāli pieļaujamā koncentrācija jānosaka tā, lai netiktu pārsniegtas ARfD. Attiecībā uz pārējām vielām pieejamās informācijas izvērtējums liecina, ka ARfD nav vajadzīga, un tādēļ nav vajadzīgs īstermiņa novērtējums.

(6) Ja atļautas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas dēļ pārtikas produktā vai uz tā nav nosakāma pesticīdu koncentrācija vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts lietot, vai ja par izmantošanas veidu, ko atļāvušas dalībvalstis, nav sniegti vajadzīgie dati, vai ja nav sniegti vajadzīgie dati par tādu izmantošanas veidu trešās valstīs, kura dēļ rodas atliekas pārtikas produktos, kas var nonākt apritē Kopienas tirgū, vai uz tiem, tad par maksimāli pieļaujamo koncentrāciju nosaka analītiskās noteikšanas zemāko robežu.

(7) Pagaidu MRL noteikšana vai grozīšana Kopienas mērogā neliedz dalībvalstīm noteikt pagaidu MRL maleīnhidrazīdam un trifloksistrobīnam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un minētās direktīvas VI pielikumu. Četri gadi ir uzskatāmi par pietiekamu laiku, lai atļautu šīs vielas lietot turpmāk. Kopienas noteiktajai pagaidu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai pēc tam jākļūst par galīgo MRL.

(8) Tāpēc jāgroza Direktīvas 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos norādītie MRL, lai atbilstoši uzraudzītu un kontrolētu attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un aizsargātu patērētājus. Ja MRL jau ir noteikti minēto direktīvu pielikumos, ir lietderīgi tos grozīt. Ja MRL vēl nav noteikti, ir lietderīgi tos noteikt pirmo reizi.

(9) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 86/363/EEK un 90/642/EEK.

(10) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 86/363/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Direktīvu 90/642/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 26. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2007. gada 27. novembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 25. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos Kyprianou

[1] OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/27/EK (OV L 128, 16.5.2007., 31. lpp.).

[2] OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/27/EK.

[3] OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/25/EK (OV L 106, 24.4.2007., 34. lpp.).

[4] Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atlieku devu (pārskatītas), kuras sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atlieku kodeksa komiteju un publicējusi Pasaules Veselības organizācija 1997. gadā (WHO/FSF/FOS/97.7).

[5] Atzinums jautājumos, kas attiecas uz grozījumiem Padomes Direktīvas 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos (AZK 1998. gada 14. jūlija atzinums); atzinums par mainīgajām pesticīdu atliekām augļos un dārzeņos (AZK 1998. gada 14. jūlija atzinums); http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scp/outcome_ppp_en.html

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Direktīvas 86/363/EEK II pielikuma B daļu papildina ar šādu aili:

| Maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/kg) |

Pesticīdu atliekas | gaļā, arī tauku, gaļas izstrādājumos, ēdamo iekšējo orgānu un dzīvnieku speķa taukos, kas uzskaitīti I pielikuma pozīcijā ex0201, 0202, 0203, 0204, 0205, 0206, 0207, ex0208, 0209, 0210, 1601 un 1602 | pienā un piena produktos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0401, 0402, 0405 un 0406 | svaigās olās bez čaumalām, putnu olās un olu dzeltenumos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0407 un 0408 |

"Maleīnhidrazīds [2] | gaļā (izņemot mājputnu gaļu) 0,05 [3] aknās (izņemot mājputnu gaļu) 0,05 [3] nierēs (izņemot mājputnu gaļu) 0,5 [3] citi 0,02 [1] [3] | 0,2 [3] [4] | 0,1 [3] |

[*] Norāda analītiskās noteikšanas zemāko robežu.

[2] Atlieku definīcija pienam un piena produktiem ir maleīnhidrazīds un tā konjugāti, izteikti kā maleīnhidrazīds.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļā ailes attiecībā uz azoksistrobīnu, hlorfenapiru, folpetu, iprodionu, lambda-cihalotrīnu, maleīnhidrazīdu, metalaksilu un trifloksistrobīnu aizstāj ar šādām ailēm:

| Pesticīdu atliekas un atlieku maksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/kg) |

"1.Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevas; rieksti | | 0,05 [1] | | | | 0,2 [1] [3] | | |

i)CITRUSAUGĻI | 1 | | 0,02 [1] | | | | 0,5 | 0,3 [3] |

Greipfrūti | | | | | 0,1 | | | |

Citroni | | | | 5 [3] | 0,2 | | | |

Laimi | | | | | 0,2 | | | |

Mandarīni (ieskaitot klementīnus un citus hibrīdus) | | | | 1 [3] | 0,2 | | | |

Apelsīni | | | | | 0,1 | | | |

Pampelmūzes | | | | | 0,1 | | | |

Citi | | | | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | | |

ii)KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti) | 0,1 [1] | | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

Lazdu rieksti | | | | 0,2 [3] | | | | |

Citi | | | | 0,02 [1] [3] | | | | |

iii)SĒKLEŅI | 0,05 [1] | | 3 [2] | 5 [3] | 0,1 | | 1 | 0,5 [3] |

iv)KAULEŅI | 0,05 [1] | | | 3 [3] | | | 0,05 [1] | |

Aprikozes | | | | | 0,2 | | | 1 [3] |

Ķirši | | | 2 | | | | | 1 [3] |

Persiki (ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus) | | | | | 0,2 | | | 1 [3] |

Plūmes | | | | | | | | 0,2 [3] |

Citi | | | 0,02 [1] | | 0,1 | | | 0,02 [1] [3] |

a)Galda vīnogas un vīna vīnogas | 2 | | | 10 [3] | 0,2 | | | 5 [3] |

Galda vīnogas | | | 0,02 [1] | | | | 2 | |

Vīna vīnogas | | | 5 | | | | 1 | |

b)Zemenes (izņemot meža zemenes) | 2 | | 3 [2] | 15 [3] | 0,5 | | 0,5 | 0,5 [3] |

c)Avenes un kazenes (izņemot savvaļas) | | | | 10 [3] | | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

Kazenes | 3 | | 3 [2] | | | | | |

Avenes | 3 | | 3 [2] | | 0,2 | | | |

Citi | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | | 0,02 [1] | | | |

d)Pārējie sīkaugļi un ogas (izņemot savvaļas) | 0,05 [1] | | | 10 [3] | | | 0,05 [1] | |

Jāņogas (sarkanās un baltās) un upenes | | | 3 [2] | | 0,1 | | | 1 [3] |

Ērkšķogas | | | 3 [2] | | 0,1 | | | 1 [3] |

Citi | | | 0,02 [1] | | 0,02 [1] | | | 0,02 [1] [3] |

e)Savvaļas ogas un savvaļas augļi | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | 0,2 | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

vi)DAŽĀDI | | | 0,02 [1] | | | | 0,05 [1] | |

Banāni | 2 | | | | | | | 0,05 [3] |

Kivi | | | | 5 [3] | | | | |

Mango | 0,2 | | | | 0,1 | | | |

Olīvas (patēriņam pārtikā) | | | | | 0,5 | | | |

Olīvas eļļas ekstrakcijai | | | | | 0,5 | | | |

Papaijas | 0,2 | | | | | | | 1 [3] |

Citi | 0,05 [1] | | | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | | 0,02 [1] [3] |

2.Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai žāvēti dārzeņi | | 0,05 [1] | | | | | | |

i)SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI | | | 0,02 [1] | | | | | |

Burkāni | 0,2 | | | 0,5 [3] | | 30 [3] | 0,1 | 0,05 [3] |

Sakņu selerijas | 0,3 | | | | 0,1 | | | |

Mārrutki | 0,2 | | | 0,5 [3] | | | 0,1 | |

Pastinaki | 0,2 | | | 0,5 [3] | | 30 [3] | 0,1 | |

Sakņu pētersīļi | 0,2 | | | 0,5 [3] | | | | |

Redīsi | 0,2 | | | 0,3 [3] | 0,1 | | 0,1 | |

Puravlapu plostbārži | 0,2 | | | | | | | |

Citi | 0,05 [1] | | | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | 0,2 [1] [3] | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

ii)SĪPOLU DĀRZEŅI | | | | | | 0,2 [1] [3] | | 0,02 [1] [3] |

Ķiploki | | | | 0,2 [3] | | 15 [3] | 0,5 | |

Sīpoli | | | 0,1 | 0,2 [3] | | 15 [3] | 0,5 | |

Šalotes | | | | 0,2 [3] | | 15 [3] | 0,5 | |

Lielie loksīpoli | 2 | | | 3 [3] | 0,05 | | 0,2 | |

Citi | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | 0,2 [1] [3] | 0,05 [1] | |

iii)AUGĻU DĀRZEŅI | | | | | | 0,2 [1] [3] | | |

a)Nakteņaugi | 2 | | | 5 [3] | | | | |

Tomāti | | | 2 [2] | | 0,1 | | 0,2 | 0,5 [3] |

Pipari | | | | | 0,1 | | 0,5 | |

Baklažāni | | | | | 0,5 | | | |

Okras | | | | | 0,1 | | | |

Citi | | | 0,02 [1] | | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

b)Ķirbjaugi ar ēdamu mizu | 1 | | 0,02 [1] | 2 [3] | 0,1 | | | 0,2 [3] |

Gurķi | | | | | | | 0,5 | |

Citi | | | | | | | 0,05 [1] | |

c)Ķirbjaugi ar neēdamu mizu | 0,5 | | 1 | 1 [3] | 0,05 | | | |

Melones | | | | | | | 0,2 | 0,3 [3] |

Arbūzi | | | | | | | 0,2 | 0,2 |

Citi | | | | | | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

d)Cukurkukurūza | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | 0,05 | | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

iv)KRUSTZIEŽU DZIMTAS DĀRZEŅI | | | | | | 0,2 [1] [3] | | 0,02 [1] [3] |

a)Ziedoši kāpostu dārzeņi | 0,5 | | 0,02 [1] | 0,1 [3] | 0,1 | | 0,2 | |

b)Kāpostu dzimtas galviņdārzeņi | 0,3 | | 0,02 [1] | | | | | |

Briseles kāposti | | | | 0,5 [3] | 0,05 | | | |

Galviņkāposti | | | | 5 [3] | 0,2 | | 1 | |

Citi | | | | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | |

c)Krustziežu dzimtas lapu dārzeņi | 5 | | 0,02 [1] | | 1 | | | |

Ķīnas kāposti | | | | 5 [3] | | | | |

Lapu kāposti | | | | | | | 0,2 | |

Citi | | | | 0,02 [1] [3] | | | 0,05 [1] | |

d)Kolrābji | 0,2 | | 0,05 | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | |

v)LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI | | | | | | 0,2 [1] [3] | | 0,02 [1] [3] |

a)Salāti un tamlīdzīgi | 3 | | | 10 [3] | | | | |

Salātu baldriņi | | | | | | | 0,2 | |

Dārza salāti | | | 2 | | 0,5 | | 2 | |

Eskariolas (platlapu endīvijas) | | | | | | | 1 | |

Kāpostu dārzeņu lapas un stublāji, arī rāceņu laksti | | | | | | | | |

Citi | | | 0,02 [1] | | 1 | | 0,05 [1] | |

b)Spināti un tamlīdzīgi | 0,05 [1] | | | 0,02 [1] [3] | 0,5 | | 0,05 [1] | |

Dārza spināti | | | 10 | | | | | |

Citi | | | 0,02 [1] | | | | | |

c)Ūdenskreses | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | |

d)Lapu cigoriņi | 0,2 | | 0,02 [1] | 2 [3] | 0,02 [1] | | 0,3 | |

e)Garšaugi | 3 | | 0,02 [1] | 10 [3] | 1 | | 2 | |

vi)PĀKŠAUGU DĀRZEŅI (svaigi) | | | | | | 0,2 [1] [3] | 0,05 [1] | |

Pupas (ar pākstīm) | 1 | | 2 [2] | 5 [3] | 0,2 | | | 0,5 [3] |

Pupas (bez pākstīm) | 0,2 | | 2 [2] | | | | | |

Zirņi (ar pākstīm) | 0,5 | | | 2 [3] | 0,2 | | | |

Zirņi (bez pākstīm) | 0,2 | | | 0,3 [3] | 0,2 | | | |

Citi | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | | 0,02 [1] [3] |

vii)STUBLĀJU DĀRZEŅI (svaigi) | | | 0,02 [1] | | | 0,2 [1] [3] | | 0,02 [1] [3] |

Selerijas | 5 | | | | 0,3 | | | |

Fenheļi | | | | | 0,3 | | | |

Artišoki | 1 | | | | | | | |

Puravi | 2 | | | | 0,3 | | 0,2 | |

Rabarberi | | | | 0,2 [3] | | | | |

Citi | 0,05 [1] | | | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | | 0,05 [1] | |

viii)SĒNES | 0,05 [1] | | 0,02 [1] | 0,02 [1] [3] | | 0,2 [1] [3] | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

a)Kultivētās sēnes | | | | | 0,02 [1] | | | |

b)Meža sēnes | | | | | 0,5 | | | |

3.Pākšaugi | 0,1 | 0,05 [1] | 0,02 [1] | 0,2 [3] | 0,02 [1] | 0,2 [1] [3] | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

4.Eļļas augu sēklas | | 0,1 [1] | 0,05 [1] | | 0,05 [1] | 0,5 [1] [3] | 0,1 [1] | 0,05 [1] [3] |

Linsēklas | | | | 0,5 [3] | | | | |

Saulespuķu sēklas | | | | 0,5 [3] | | | | |

Rapšu sēklas | 0,5 | | | 0,5 [3] | | | | |

Sojas pupas | 0,5 | | | | | | | |

Citi | 0,05 [1] | | | 0,02 [1] [3] | | | | |

5.Kartupeļi | 0,05 [1] | 0,05 [1] | 0,1 | 0,02 [1] [3] | 0,02 [1] | 50 [3] | 0,05 [1] | 0,02 [1] [3] |

6.Tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas, kaltētas Camellia sinensis lapas un stiebri) | 0,1 [1] | 50 | 0,05 [1] | 0,1 [1] [3] | 1 | 0,5 [1] [3] | 0,1 [1] | 0,05 [1] [3] |

7.Apiņi (kaltēti), arī apiņu granulas un nekoncentrēts pulveris | 20 | 0,1 [1] | 150 | 0,1 [1] [3] | 10 | 0,5 [1] [3] | 10 | 30 [3] |

[*] Norāda analītiskās noteikšanas zemāko robežu.

[2] Kaptāns un folpets kopā.

--------------------------------------------------