Komisijas Direktīva 2006/129/EK

( 2006. gada 8. decembris),

ar ko groza un labo Direktīvu 96/77/EK par noteiktiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturam [1] paredzētā pārtikā, un jo īpaši tās 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

apspriedusies ar Pārtikas zinātnisko komiteju un Eiropas Pārtikas drošības dienestu,

tā kā:

(1) Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīvā 96/77/EK [2] par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus, noteikti tīrības kritēriji piedevām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji [3].

(2) Tīrības kritēriji E 216 propil-p-hidroksibenzoātam un E 217 nātrija propil-p-hidroksibenzoātam, ko vairs nav atļauts lietot pārtikas piedevās, ir jāsvītro.

(3) Vairākās Direktīvas 96/77/EK tulkojumu versijās ir kļūdas attiecībā uz šādām vielām: E 307 alfa-tokoferols, E 315 eritorbīnskābe, E 415 ksantānsveķi. Šīs kļūdas ir jālabo. Turklāt ir jāņem vērā piedevu specifikācijas un analītiskās metodes, kas izklāstītas Pārtikas kodeksā, kuru izstrādājusi Apvienotā FAO/WHO pārtikas piedevu ekspertu komiteja. Īpaši vajadzīgos gadījumos specifiskie tīrības kritēriji ir pielāgoti, lai atspoguļotu konkrētu smago metālu pieļaujamā satura robežvērtības. Skaidrības labad jāaizstāj viss direktīvas teksts, kas attiecas uz minētajām vielām.

(4) Tīrības kritērijos E 472c taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteriem ir jāgroza sulfātpelnu līmenis, lai tajā ņemtu vērā daļēji vai pilnībā neitralizētos produktus.

(5) Ir jānodrošina, ka E 559 alumīnija silikāts tiek ražots no neapstrādāta kaolinīta māla, kas satur dioksīnu pieļaujamā līmenī. Tāpēc dioksīnu klātbūtne dabiskā kaolinīta mālā ir jāierobežo līdz iespējami zemākam līmenim.

(6) Ir jāpieņem specifikācijas jaunām pārtikas piedevām, kas ir atļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos: E 319 terc-butilhidrohinons (TBHQ), E 426 sojas pupiņu hemiceluloze, E 462 etilceluloze, E 586 4-heksilrezorcīns, E 1204 pullulans un E 1452 cietes alumīnija oktenilsukcināts.

(7) Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 96/77/EK.

(8) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 96/77/EK pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2008. gada 15. februārim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī iesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 8. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos Kyprianou

[1] OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[2] OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/45/EK (OV L 113, 20.4.2004., 19. lpp.).

[3] OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Direktīvas 96/77/EK pielikumā izdara šādus grozījumus:

1) Svītro tekstu, kas attiecas uz E 216 propil-p-hidroksibenzoātu un E 217 nātrija propil-p-hidroksibenzoātu.

2) Tekstu, kas attiecas uz E 307 alfa-tokoferolu, aizstāj ar šādu tekstu:

"E 307 ALFA-TOKOFEROLS

Sinonīmi | DL-α-Tokoferols |

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums | DL-5,7,8-Trimetiltokols DL-2,5,7,8-Tetrametil-2-(4′,8′,12′-trimetiltridecil)-6-hromanols |

Einecs numurs | 233-466-0 |

Ķīmiskā formula | C29H50O2 |

Molekulmasa | 430,71 |

Pamatviela | Satur ne mazāk par 96 % |

Ārējais izskats | Gaiši dzeltenas līdz dzintarkrāsas dzidra, viskoza eļļa, gandrīz bez smaržas, gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka |

Identifikācija

A.Šķīdība | Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri |

B.Spektrometrija | Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm |

Tīrība

Laušanas koeficients | nD20 1,503–1,507 |

Īpatnējā absorbcija E 1 %1 cm etanolā | E1 %1 cm (292 nm) 72–76 (0,01 g 200 ml absolūtā etanola) |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,1 % |

Īpatnējā griešana | [α]25D0° ± 0,05° (1/10 šķīdums hloroformā) |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg." |

3) Tekstu, kas attiecas uz E 315 eritorbīnskābi, aizstāj ar šādu tekstu:

"E 315 ERITROBĪNSKĀBE

Sinonīmi | Izoaskorbīnskābe D-Araboaskorbīnskābe |

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums | D-Eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons Izoaskorbīnskābe D-Araboaskorbīnskābe |

Einecs numurs | 201-928-0 |

Ķīmiskā formula | C6H8O6 |

Molekulmasa | 176,13 |

Pamatviela | Satur ne mazāk kā 98 %, izsakot vielas sausnā |

Ārējais izskats | Balta līdz gaiši dzeltena kristāliska cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka |

Identifikācija

A.Kušanas temperatūra | Aptuveni 164 °C līdz 172 °C, sadaloties |

B.Pozitīvs askorbīnskābes tests (krāsu reakcija) | |

Tīrība

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk kā 0,4 % pēc 3 h žāvēšanas vakuumā uz silikagela |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,3 % |

Īpatnējā griešana | [α] 25D = – 16,5° līdz – 18,0° 10 % w/v ūdens šķīdumā |

Oksalāts | 1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno 2 pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram. |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg." |

4) Pēc teksta attiecībā uz E 316 nātrija eritorbātu iekļauj tekstu par E 319 terciārbutilhidrokvinonu (TBHQ):

"E 319 terc BUTILHIDROHINONS (TBHQ)

Sinonīmi | TBHQ |

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums | terc-Butil-1,4-benzdiols 2-(1,1-Dimetiletil)-1,4-benzdiols |

Einecs numurs | 217-752-2 |

Ķīmiskā formula | C10H14O2 |

Molekulmasa | 166,22 |

Pamatviela | Satur ne mazāk par 99 % C10H14O2 |

Ārējais izskats | Balta kristāliska cieta viela ar raksturīgu aromātu |

Identifikācija

A.Šķīdība | Ūdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā. |

B.Kušanas temperatūra | Ne zemāka par 126,5 °C |

C.Fenoli | Aptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā. |

Tīrība

terc-butil-p-benzhinons | Ne vairāk kā 0,2 % |

2,5-di-terc-butilhidrohinons | Ne vairāk kā 0,2 % |

Hidroksihinons | Ne vairāk kā 0,1 % |

Toluols | Ne vairāk kā 25 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg." |

5) Tekstu, kas attiecas uz E 415 ksantānsveķiem, aizstāj ar šādu tekstu:

"E 415 KSANTĀNSVEĶI

Definīcija | Ksantānsveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glikozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos sagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija. |

Molekulmasa | Aptuveni 1000000 |

Einecs numurs | 234-394-2 |

Pamatviela | CO2 iznākums no ksantānsveķu sausnas ir ne mazāks par 4,2 % un ne lielāks par 5 %, kas atbilst ksantānsveķu saturam no 91 % līdz 108 % |

Ārējais izskats | Krēmkrāsas pulveris |

Identifikācija

A.Šķīdība | Šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā. |

Tīrība

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk kā 15 % (105 °C, 2,5 stundās) |

Koppelnu saturs | Ne vairāk kā 16 % sausnas, karsējot 650 °C temperatūrā pēc 4 h žāvēšanas 105 °C temperatūrā |

Pirovīnogskābe | Ne mazāk kā 1,5 % |

Slāpeklis | Ne vairāk kā 1,5 % |

Etanols un propān-2-ols | Ne vairāk kā 500 mg/kg katra atsevišķi vai kopā |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Summāri mikroorganismi | Ne vairāk kā 5000 kolonijas/g |

Raugs un pelējums | Ne vairāk kā 300 kolonijas/g |

E.coli | Nekonstatē 5 g paraugā |

Salmonella spp. | Nekonstatē 10 g paraugā |

Xanthomonas campestris | Dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā." |

6) Pēc teksta attiecībā uz E 425(ii) konjac glikomannānu iekļauj tekstu par E 426 sojas pupiņu hemicelulozi:

"E 426 SOJAS PUPIŅU HEMICELULOZE

Sinonīmi | |

Definīcija | Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas. |

Ķīmiskais nosaukums | Ūdenī šķīstoši sojas pupiņu polisaharīdi Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas |

Pamatviela | Ne mazāk kā 74 % ogļhidrātu |

Ārējais izskats | Irdens balts pulveris, ko iegūst žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu |

Identifikācija

A.Šķīdība | Šķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu. |

1 % šķīduma pH | 5,5 ± 1,5 |

B.viskozitāte (10 % šķīdums) | Ne vairāk kā 200 mPa.s |

Tīrība

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk par 7 % (105 °C, 4 h) |

Proteīns | Ne vairāk kā 14 % |

Koppelnu saturs | Ne vairāk par 9,5 % (600 °C, 4 h) |

Arsēns | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 5 mg/kg |

Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 1 mg/kg |

Kadmijs | Ne vairāk kā 1 mg/kg |

Mikroorganismu skaita standarti | Ne vairāk kā 3000 kolonijas/g |

Raugs un pelējums | Ne vairāk kā 100 kolonijas/g |

E. Coli | Negatīvs 10 g paraugā." |

7) Pēc teksta attiecībā uz E 461 metilcelulozi iekļauj tekstu par E 462 etilcelulozi:

"E 462 ETILCELULOZE

Sinonīmi | Celulozes etilēteris |

Definīcija | Etilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām. |

Ķīmiskais nosaukums | Celulozes etilēteris |

Ķīmiskā formula | Polimēri, kas satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus, ar šādu formulu: C6H7O2(OR1)(OR2) kur R1 un R2 ir H vaiCH2CH3 |

Pamatviela | Sausna satur ne mazāk kā 44 % un ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OC2H5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksilgrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu). |

Ārējais izskats | Nedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas |

Identifikācija

A.Šķīdība | Praktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-diolā, atkarībā no etoksigrupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk par 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % vai vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, toluolā, hloroformā un etilacetātā. |

B.Plēves veidošanās tests | 5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.) (vajadzētu ievērot konsekventu pieeju: citur šajos dokumentos nav tulkoti šie saīsinājumi). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga, dzidra plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša. |

Tīrība

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk kā 3 % (105 °C, 2 stundās) |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,4 % |

pH, 1 % koloidāls šķīdums | Neitrāls pēc lakmusa |

Arsēns | Ne vairāk kā 3 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 1 mg/kg |

Kadmijs | Ne vairāk kā 1 mg/kg." |

8) Tekstu, kas attiecas uz E 472c taukskābju mono- un diglicerīdu citronskābes esteriem, aizstāj ar šādu tekstu:

"E 472c TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU CITRONSKĀBES ESTRI

Sinonīmi | Citrems Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri Citroglicerīdi Ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |

Definīcija | Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvus glicerīdus. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu. |

Ārējais izskats | Iedzelteni līdz gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai vaskveida cietas vielas. |

Identifikācija

A.Pozitīvi taukskābju, citronskābes un glicerīna testi | |

B.Šķīdība | Nešķīst aukstā ūdenī Disperģējami karstā ūdenī Šķīst eļļās un taukos Šķīst aukstā etanolā |

Tīrība

Citas skābes, izņemot citronskābi un taukskābes | Nav konstatējams |

Glicerīns (brīvais) | Ne vairāk kā 2 % |

Glicerīns (kop.) | Ne mazāk par 8 % un ne vairāk par 33 % |

Citronskābe (kop.) | Ne mazāk par 13 % un ne vairāk par 50 % |

Sulfātpelni (karsējot 800 ± 25 °C) | Produkti, kas nav neitralizēti: ne vairāk kā 0,5 % Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti: ne vairāk kā 10 % |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Brīvās taukskābes | Ne vairāk kā 3 %, izsakot oleīnskābē. |

Tīrības kritēriji attiecas uz pārtikas piedevām, kurās nav taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļu, tomēr minētās vielas var būt piedevās, nepārsniedzot 6 % robežvērtību (izsakot nātrija oleātā)." |

9) Tekstu, kas attiecas uz E 559 alumīnija silikātu (kaolīns), aizstāj ar šādu tekstu:

"E 559 ALUMĪNIJA SILIKĀTS (KAOLĪNS)

Sinonīmi | Kaolīns, vieglais vai smagais |

Definīcija | Alumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabīgie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību, vai nav derīgs lietošanai pārtikā. |

Einecs numurs | 215-286-4 (kaolinīts) |

Ķīmiskā formula | Al2Si2O5(OH)4 (kaolinīts) |

Molekulmasa | 264 |

Pamatviela | Ne mazāk par 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc karsēšanas) Silicija oksīds (SiO2) no 45 % līdz 55 % Alumīnija oksīds (Al2O3) no 30 % līdz 39 % |

Ārējais izskats | Smalks, balts vai pelēkbalts, taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām. |

Identifikācija

A.Pozitīvs alumīnija oksīda un silikātu tests | |

B.Rentgenstaru difrakcija | Raksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 Å |

C.IS (infrasarkanā) absorbcija | Maksimumi pie 3700 un 3620 cm-1 |

Tīrība

Karsēšanas zudumi | No 10 % līdz 14 % (1000 °C, līdz nemainīgai masai) |

Ūdenī šķīstošas vielas | Ne vairāk kā 0,3 % |

Skābēs šķīstošas vielas | Ne vairāk kā 2 % |

Dzelzs | Ne vairāk kā 5 % |

Kālija oksīds (K2O) | Ne vairāk kā 5 % |

Ogleklis | Ne vairāk kā 0,5 % |

Arsēns | Ne vairāk kā 3 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 5 mg/kg |

Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 1 mg/kg." |

10) Pēc teksta attiecībā uz E 578 kalcija glikonātu iekļauj tekstu par E 586 4-heksilrezorcīnu:

"E 586 4-HEKSILREZORCĪNS

Sinonīmi | 4-Heksil-1,3-benzdiols Heksilrezorcīns |

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums | 4-Heksilrezorcīns |

Einecs numurs | 205-257-4 |

Ķīmiskā formula | C12H18O2 |

Molekulmasa | 197,24 |

Pamatviela | Sausnā ne mazāk kā 98,0 % |

Ārējais izskats | Balts pulveris |

Identifikācija

A.Šķīdība | Labi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī. |

B.Slāpekļskābes tests | 1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa. |

C.Broma tests | 1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu TS. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu. |

D.Kušanas temperatūra | 62–67 °C |

Tīrība

Skābju saturs | Ne vairāk kā 0,05 % |

Sulfātpelni | Ne vairāk kā 0,1 % |

Rezorcīns un citi fenoli | Dažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno 3 pilienus dzelzs hlorīda reaģenta TS. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils. |

Niķelis | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 3 mg/kg." |

11) Pēc teksta attiecībā uz E 1200 polidekstrozi iekļauj tekstu par E 1204 pullulanu:

"E 104 PULLULANS

Definīcija | Lineārs, neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar 1-6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala ar mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju. |

Einecs numurs | 232-945-1 |

Ķīmiskā formula | (C6H10O5)x |

Pamatviela | Sausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna |

Ārējais izskats | Balts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas |

Identifikācija

A.Šķīdība | Šķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā. |

B.pH (10 % šķīdums) | 5,0–7,0 |

C.Izgulsnēšanās ar polietilēna glikolu 600 | 10 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml polietilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes. |

D.Depolimerizācija ar pullulanāzi | Sagatavo divas mēģenes ar 10 ml 10 % pullulana šķīduma katrā. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrajā mēģenē 0,1 ml ūdens. Pēc apm. 20 min inkubācijas 25 °C temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti. |

Tīrība

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk kā 6 % (90 °C, spiediens ne lielāks par 50 mmHg, 6 h) |

Mono-, di- un oligosaharīdi | Ne vairāk par 10 % (izsakot glikozes veidā) |

Viskozitāte | 100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 °C) |

Svins | Ne vairāk kā 1 mg/kg |

Raugs un pelējums | Ne vairāk kā 100 kolonijas/g |

Koli baktērijas | Nekonstatē 25 g paraugā. |

Salmonellas | Nekonstatē 25 g paraugā." |

12) Pēc teksta attiecībā uz E 1451 acetilētu oksidētu cieti iekļauj tekstu par E 1452 cietes alumīnija oktenilsukcinātu:

"E 1452 CIETES ALUMĪNIJA OKTENILSUKCINĀTS

Sinonīmi | SAOS |

Definīcija | Cietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrīdu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu |

Ārējais izskats | Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas |

Identifikācija

A.Ja ir nepeptizēts: apskata mikroskopā | |

B.Pozitīva krāsas reakcija ar jodu (tumši zils līdz gaiši sarkans krāsojums) | |

Tīrība

(visas vērtības norādītas, izsakot sausnā, izņemot žāvēšanas zudumus) | |

Žāvēšanas zudumi | Ne vairāk kā 21 % |

Oktenilsukcinātgrupas | Ne vairāk kā 3 % |

Oktenilsukcinskābes atlikums | Ne vairāk kā 0,3 % |

Sēra dioksīds | Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi. |

Arsēns | Ne vairāk kā 1 mg/kg |

Svins | Ne vairāk kā 2 mg/kg |

Dzīvsudrabs | Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |

Alumīnijs | Ne vairāk kā 0,3 %." |

--------------------------------------------------