Komisijas Direktīva 2006/125/EK

( 2006. gada 5. decembris)

par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 89/398/EEK ( 1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem [1], un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Komisijas 1996. gada 16. februāra Direktīva 96/5/EK par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem [2] ir vairākas reizes būtiski grozīta [3]. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2) Apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem izmanto kā daļu no dažādotās diētas, un tā neveido vienīgo avotu barībai no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem.

(3) Kopienā pastāvošo sociālo un kultūras apstākļu dēļ pastāv liela attiecīgo produktu daudzveidība, kas atspoguļo ļoti dažādo diētu no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem.

(4) Attiecīgo produktu pamatsastāvam jābūt piemērotam tām uztura prasībām zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību, kas noteiktas atbilstīgi vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ievērojot iepriekšminētos faktorus.

(5) Būtu jāizstrādā sastāva uzturvielu pamatprasības šo divu plašo kategoriju produktiem, proti, apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

(6) Kaut gan šo produktu būtības dēļ būtu jāizvirza daudzas obligātās prasības un citādi ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un citu uzturvielu daudzumu, būtu jāatļauj, ka šādas uzturvielas ražotāji pievieno brīvprātīgi ar noteikumu, ka viņi izmanto vienīgi šajā Direktīvā norādītās vielas.

(7) Izmantojot produktus, kuriem brīvprātīgi pievienotas šādas uzturvielas pašlaik Kopienā novērotos daudzumos, zīdaiņi un mazi bērni neuzņem šīs uzturvielas pārmērīgi. Būtu jāpievērš uzmanību jebkurai šā stāvokļa attīstībai nākotnē, un vajadzības gadījumā būtu jāveic atbilstīgi pasākumi.

(8) Atšķirīgi noteikumi par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā zīdaiņiem un maziem bērniem rada tirdzniecības barjeras starp dažām dalībvalstīm.

(9) Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku daudzumi, kas noteikti Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvā 76/895/EEK, kas attiecas uz maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem [4], Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās [5], Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem [6] un Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus [7], neskar īpašos noteikumus, kas piemērojami apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem.

(10) Ievērojot Kopienas starptautiskās saistības, gadījumos, kad nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, piesardzības princips ļauj Kopienai uz zināmu laiku pieņemt pagaidu pasākumus līdz riska papildu novērtēšanai un pasākumu izskatīšanai no jauna, balstoties uz pieejamo informāciju.

(11) Balstoties uz diviem Pārtikas zinātniskās komitejas atzinumiem 1997. gada 19. septembrī un 1998. gada 4. jūnijā), pašlaik ir šaubas par pesticīdu un pesticīdu atlieku pastāvošo pieļaujamo dienas devas lielumu (PDD) pietiekamību zīdaiņu un mazu bērnu veselības aizsardzībai. Gadījumos, kad attiecīgie pārtikas produkti īpašai diētai paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, līdz vielu atsevišķai zinātniskai analīzei un novērtēšanai jāpieņem ļoti zema vispārējā pieļaujamā robeža visiem pesticīdiem. Par šo ļoti zemo vispārējo pieļaujamo robežu ir jāpieņem 0,01 mg/kg, kas normāli praktiski ir minimālais nosakāmais daudzums.

(12) Būtu jāpieprasa stingrus ierobežojumus pesticīdu atliekām; tā kā rūpīgi izraugoties izejvielas, ir iespējams ražot produktus ar ļoti zemu pesticīdu atlieku līmeni, pie nosacījuma, ka apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem to ražošanas laikā iztur pamatīgu apstrādi. Tomēr neliela pesticīdu vai pesticīdu metabolītu skaita gadījumā pat maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, 0,01 mg/kg vissliktākajā gadījumā, zīdaiņiem un maziem bērniem var pārsniegt PDD. Tas attiecas uz pesticīdiem vai pesticīdu metabolītiem ar PDD, kas mazāka par 0,0005 mg/kg ķermeņa svara.

(13) Šī Direktīva nosaka principus pesticīdu lietošanas aizliegšanai tādu lauksaimniecības produktu ražošanā, kuri paredzēti apstrādātu graudaugu pārtikai un bērnu pārtikai. Tomēr šis aizliegums negarantē, ka produktos nav pesticīdu, jo daži pesticīdi piesārņo apkārtējo vidi, un to atliekas var tikt konstatētas minētajos produktos.

(14) Zīdaiņu un mazu bērnu veselības labākai aizsardzībai jāpiemēro papildu prasība analizēt produkta izcelsmi.

(15) Lielākā daļa pesticīdu ar PDD skaitlisko vērtību, kas mazāka par 0,0005 mg/kg ķermeņa svara Kopienā jau ir aizliegti. Aizliegtie pesticīdi nedrīkst būt nosakāmi apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā ar visprogresīvākajām analīzes metodēm. Tomēr daži pesticīdi sadalās ļoti lēni un joprojām piesārņo apkārtējo vidi. Tie var atrasties apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā pat tad, ja nav lietoti. Kontroles nolūkā būtu jāizmanto saskaņota pieeja.

(16) Līdz Komisijas lēmumam par to, vai pesticīdi atbilst Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū [8] 5. pantā noteiktajām drošības prasībām, turpmāka atļauto pesticīdu lietošana ir atļauta, ja to atliekas nepārsniedz maksimālos pieļaujamos šajā direktīvā noteiktos līmeņus. Pesticīdu atlieku maksimāli atļautos līmeņus nosaka tā, lai zīdaiņi un mazi bērni tiem pieļaujamās dienas devas skaitliskās vērtības nepārsniegtu pat vissliktākajā gadījumā.

(17) Jaunu pārtikas sastāvdaļu lietošanai būtu jāparedz atsevišķs pasākums horizontālā līmenī.

(18) Šī direktīva atspoguļo pašreizējās zināšanas par šiem produktiem. Par jebkuriem grozījumiem, kas atļauj jauninājumus, balstoties uz zinātnes un tehnikas attīstību, būtu jāpieņem lēmumu kārtībā, kas minēta Direktīvas 89/398/EEK 13. panta 2. punktā.

(19) Ņemot vērā personas, kam produkti ir paredzēti, būtu jāizstrādā vajadzīgie mikrobioloģiskie kritēriji un maksimālie piesārņojumu līmeņi.

(20) Saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 7. panta 1. punktu produkti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir pakļauti vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu [9].

(21) Šajā direktīvā būtu jābūt pieņemtiem un vajadzības gadījumā būtu jābūt izvērstiem papildinājumiem un izņēmumiem šiem vispārīgajiem noteikumiem.

(22) Šajā direktīvā ietverto produktu iedaba un galamērķis jo īpaši pieprasa, lai marķējumā norādītu barības enerģētisko vērtību un galvenās sastāva uzturvielas. Lietošanas metode jāprecizē saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktu un 11. pantu, lai novērstu nepareizu pielietojumu, kas var izrādīties bīstami zīdaiņu veselībai.

(23) Gadījumos, kad norādes, kas nav īpaši aizliegtas, var attiecināt uz šiem produktiem atbilstīgi normām, kuras piemērojamas visiem pārtikas produktiem, šādām norādēm, atkarībā no apstākļiem, būtu jāņem vērā šajā direktīvā norādītie sastāva kritēriji.

(24) Par noteikumiem, kas var ietekmēt sabiedrības veselību, ir veikta konsultēšanās, kā to nosaka Direktīvas 89/398/EEK 4. pants.

(25) Pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā, ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu.

(26) Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva ir "īpašā direktīva" Direktīvas 89/398/EEK 4. panta 1. punkta nozīmē.

2. Šī direktīva attiecas uz pārtikas produktiem ar īpašu uzturvērtību, kas Kopienā apmierina konkrētas uztura prasības zīdaiņiem un maziem bērniem ar labu veselību un paredzēti no krūts atšķirtiem zīdaiņiem un maziem bērniem kā to diētas papildinātājs un/vai to pakāpeniskai pieradināšanai pie parastiem pārtikas produktiem. Tie ietver:

a) "apstrādātu graudaugu pārtiku", kura iedalās šādās četrās kategorijās:

i) parastu graudaugu barība, kas ir pagatavota vai ko var pagatavot ar pienu vai citiem piemērotiem barības vielu šķidrumiem;

ii) graudaugu barība, kam pievienota pārtika ar augstu olbaltumvielu saturu, kura ir pagatavota vai kuru var pagatavot ar ūdeni vai citiem šķidrumiem, kas nesatur olbaltumvielas;

iii) makaronu ēdieni, ko izmanto pēc vārīšanas ūdenī vai citos piemērotos šķidrumos;

iv) sausiņi un cepumi, ko izmanto vai nu tieši, vai pēc saberšanas, pievienojot ūdeni, pienu vai citus piemērotus šķidrumus;

b) "bērnu pārtika", kas ir citāda nekā apstrādātu graudaugu pārtika.

3. Šī direktīva neattiecas uz piena produktiem, kas paredzēti maziem bērniem.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a) "zīdaiņi" ir bērni līdz 12 mēnešu vecumam;

b) "mazi bērni" ir bērni vecumā no viena līdz trim gadiem;

c) "pesticīdu atliekas" ir apstrādātu graudaugu pārtikā un bērnu pārtikā palikušais augu aizsardzības produkts, kas definēts Padomes Direktīvas 91/414/EEK 2. panta 1. punktā, tostarp tā metabolīti (vielu maiņas produkti) un reakcijās vai noārdīšanā radušies produkti.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka 1. panta 2. punktā minētos produktus Kopienā tirgo tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām normām.

4. pants

Apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku ražo no sastāvdaļām, kuru piemērotību produktiem ar īpašu uzturvērtību zīdaiņiem un maziem bērniem apstiprina vispāratzīti zinātniski dati.

5. pants

1. Apstrādātu graudaugu pārtika atbilst I pielikumā norādītajiem sastāva kritērijiem.

2. Bērnu pārtikai, kas aprakstīta II pielikumā, jāatbilst tur norādītajiem sastāva kritērijiem.

6. pants

Ražojot apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku, var pievienot tikai IV pielikumā uzskaitītās uzturvielas.

Šīm vielām tīrības kritērijus izstrādās vēlāk.

7. pants

1. Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika nedrīkst saturēt jebkādas vielas tādos daudzumos, kuri varētu kaitēt zīdaiņu un mazu bērnu veselībai. Vajadzīgie maksimālie pieļaujamie līmeņi vielām, kuras nav minētas 2. un 3. punktā, tiks noteikti.

2. Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika nedrīkst saturēt atsevišķu pesticīdu atliekas, kas pārsniedz 0,01 mg/kg, izņemot tās vielas, kurām īpaši līmeņi norādīti VI pielikumā – tādā gadījumā tiek piemēroti tur norādītie īpašie līmeņi.

Pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanai izmanto vispārpieņemtās standarta analīzes metodes.

3. VII pielikumā minētos pesticīdus nedrīkst izmantot lauksaimniecības produktos, kuri paredzēti apstrādātu graudaugu pārtikas un bērnu pārtikas ražošanai.

Tomēr kontroles nolūkos:

a) uzskata, ka VII pielikuma 1. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja to atlieku līmenis nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šādu līmeni uzskata par analītiskās metodes kvantitatīvo robežu un regulāri pārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību;

b) uzskata, ka VII pielikuma 2. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja to atlieku līmenis nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šo līmeni regulāri pārskata, ņemot vērā datus par apkārtējās vides piesārņojumu.

4. Atlieku līmeņus, kas minēti 2. un 3. punktā, piemēro produktiem, kuri ir gatavi lietošanai pārtikā vai pagatavoti saskaņā ar ražotāja noteikumiem.

5. Attiecībā uz VI pielikumā minētajiem pesticīdiem, par kuriem ir pieņemts lēmums neiekļaut to aktīvās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, attiecīgi ir jāgroza šīs Direktīvas VI un VII pielikums.

6. Mikrobioloģiskos kritērijus ievieš vajadzības gadījumā.

8. pants

1. Attiecīgo produktu marķējums papildus tam, kas paredzēts Direktīvas 2000/13/EK 3. pantā, obligāti satur šādas sīkākas ziņas:

a) norādījumi attiecībā uz vecumu, no kāda produktu var lietot, ņemot vērā tā sastāvu, struktūru un citas īpašības. Jebkura produkta lietošanai noteiktais vecums nevar būt mazāks par četriem mēnešiem. Produktiem, kas ieteikti izmantošanai no četru mēnešu vecuma, var būt norāde, ka produktu ieteicams lietot no šī vecuma, ja tikai par mātes un bērna stāvokli atbildīgie neatkarīgie ārstniecības, uzturzinātnes vai farmācijas speciālisti vai citi profesionāli darbinieki neiesaka ko citu;

b) informācija attiecībā uz lipekļa klātbūtni vai iztrūkumu, ja norādītais vecums, no kura produktu var lietot, ir mazāks par sešiem mēnešiem;

c) pieejamais enerģijas lielums, izteikts kJ un kcal, un olbaltumvielu, ogļhidrātu un lipīdu saturs, izteikts skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

d) katras minerālvielas un katra vitamīna vidējais daudzums, kas attiecīgi noteikts kā īpašs līmenis I un II pielikumā, izteikts skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

e) ja vajadzīgs, pamācības atbilstīgai pagatavošanai un norādījumi par šo pamācību ievērošanas nozīmi.

2. Marķējums var saturēt:

a) IV pielikumā norādīto barības vielu vidējo daudzumu, ja šāda prasība nav ietverta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumos, izteiktu skaitliskā veidā 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā;

b) papildus skaitliskajai informācijai, informāciju par V pielikumā parādītajām minerālvielām un vitamīniem, izteiktu procentos no salīdzināmās vērtības 100 g vai 100 ml pārdošanai sagatavotā produkta, un, vajadzības gadījumā, patēriņam ieteiktajā produkta daudzumā ar noteikumu, ka klātesošie daudzumi ir vismaz 15 % no salīdzināmās vērtības.

9. pants

Direktīvu 96/5/EK, kas grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts VIII pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts VIII pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IX pielikumā.

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel Barroso

[1] OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[2] OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/13/EK (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.).

[3] Sk. VIII pielikuma A daļu.

[4] OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

[5] OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

[6] OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

[7] OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Šī direktīva ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

[8] OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 396/2005.

[9] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1. GRAUDAUGU SATURS

Apstrādātu graudaugu pārtiku pagatavo galvenokārt no viena vai vairākiem samaltiem graudaugiem un/vai cietes sakņaugu produktiem.

Graudaugu un/vai cietes sakņaugu daudzumam gala produktā sausā veidā jābūt ne mazāk kā 25 % no pamatmasas.

2. OLBALTUMVIELAS

2.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iv) daļā, olbaltumvielas saturs nedrīkst pārsniegt 1,3 g/100 kJ (5,5 g/100 kcal).

2.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,48 g/100 kJ (2 g/100 kcal).

2.3. Cepumiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā un pagatavoti, pievienojot pārtikas produktus ar augstu olbaltumvielu saturu, un pasniegti kā tādi, pievienotās olbaltumvielas nedrīkst būt mazāk par 0,36 g/100 kJ (1,5 g/100 kcal).

2.4. Pievienotās olbaltumvielas ķīmiskajam indeksam ir jābūt vismaz 80 % no šāda indeksa salīdzināmajai olbaltumvielai (kazeīnam, kā norādīts III pielikumā) vai olbaltumvielas lietderības koeficientam (OLK) olbaltumvielai maisījumā ir jābūt vismaz 70 % no šādas attiecības salīdzināmajai olbaltumvielai. Visos gadījumos aminoskābju pievienošana ir atļauta vienīgi olbaltumvielu maisījuma uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

3. OGĻHIDRĀTI

3.1. Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozi, glikozes sīrupus vai medu:

- no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,8 g/100 kJ (7,5 g/100 kcal),

- pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,9 g/100 kJ (3,75 g/100 kcal).

3.2. Ja produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pievieno saharozi, fruktozi, glikozes sīrupus vai medu:

- no šiem avotiem pievienoto ogļhidrātu daudzums nedrīkst pārsniegt 1,2 g/100 kJ (5 g/100 kcal),

- pievienotās fruktozes daudzums nedrīkst pārsniegt 0,6 g/100 kJ (2,5 g/100 kcal).

4. LIPĪDI

4.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal).

4.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, lipīdu saturs nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal). Ja lipīdu saturs pārsniedz 0,8 g/100 kJ (3,3 g/100 kcal):

- laurskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lipīdu satura,

- miristīnskābes daudzums nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā lipīdu satura,

- linoleīnskābes daudzums (glicerīdu – linoleātu veidā) nedrīkst būt mazāks par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal) un nedrīkst pārsniegt 285 mg/100 kJ (1200 mg/100 kcal).

5. MINERĀLVIELAS

5.1. Nātrijs

- nātrija sāļus apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem var pievienot tikai tehnoloģiskiem nolūkiem,

- nātrija saturs apstrādātu graudaugu pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 25 mg/100 kJ (100 mg/100 kcal).

5.2. Kalcijs

5.2.1. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 20 mg/100 kJ (80 mg/100 kcal).

5.2.2. Produktiem, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, pagatavoti, pievienojot pienu (piena cepumi), un pasniegti kā tādi, kalcija daudzums nedrīkst būt mazāks par 12 mg/100 kJ (50 mg/100 kcal).

6. VITAMĪNI

6.1. Apstrādātu graudaugu pārtikas produktos tiamīna daudzums nedrīkst būt mazāks par 25 μg/100 kJ (100 μg/100 kcal).

6.2. Produktos, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā:

| Uz 100 kJ | Uz 100 kcal |

Minimums | Maksimums | Minimums | Maksimums |

A vitamīns (μg RE) [1] | 14 | 43 | 60 | 180 |

D vitamīns (μg) [2] | 0,25 | 0,75 | 1 | 3 |

Šos ierobežojumus piemēro arī tad, ja A vitamīnu un D vitamīnu pievieno citiem apstrādātu graudaugu pārtikas produktiem.

7. VITAMĪNU, MINERĀLVIELU UN MIKROELEMENTU, JA TĀDI IR PIEVIENOTI, MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS DAUDZUMS

Barības vielu prasības attiecas uz lietošanai gataviem produktiem, kas šādi ir laisti tirgū vai pagatavoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, izņemot kāliju un kalciju, kuru prasības attiecas uz pārdodamo produktu.

Barības vielas | Maksimālais daudzums uz 100 kcal |

A vitamīns (μg RE) | 180 |

E vitamīns (mg α-TE) [3] | 3 |

D vitamīns (μg) | 3 |

C vitamīns (mg) | 12,5/25 [4] |

Tiamīns (mg) | 0,5 |

Riboflavīns (mg) | 0,4 |

Niacīns (mg NE) [5] | 4,5 |

B6 vitamīns (mg) | 0,35 |

Folijskābe (μg) | 50 |

B12 vitamīns (μg) | 0,35 |

Pantotēnskābe (mg) | 1,5 |

Biotīns (μg) | 10 |

Kālijs (mg) | 160 |

Kalcijs (mg) | 80/180 [6]/100 [7] |

Magnijs (mg) | 40 |

Dzelzs (mg) | 3 |

Cinks (mg) | 2 |

Varš (μg) | 40 |

Jods (μg) | 35 |

Mangāns (mg) | 0,6 |

[1] RE – visu transretinolu ekvivalents.

[2] Holekalciferola veidā, kura 10 μg = D vitamīna 400 i.u.

[3] α-TE = d-α-tokoferola ekvivalents.

[4] Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas bagātināti ar dzelzi.

[5] NE = niacīna ekvivalents = mg nikotīna skābe + mg triptofāns/60.

[6] Ierobežojumi attiecas uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā minētajiem produktiem.

[7] Ierobežojumi attiecas uz 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļā minētajiem produktiem.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PAMATSASTĀVS BĒRNU PĀRTIKAI ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturvielu satura prasības attiecas uz produktiem, kurus tirgo gatavus izmantošanai vai sagatavojamus pēc ražotāja pamācības.

1. OLBALTUMVIELAS

1.1. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti ir vienīgās sastāvdaļas, kas minētas produkta nosaukumā, tad:

- nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 40 % no kopējās produkta masas,

- katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- kopējais olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1,7 g/100 kJ (7 g/100 kcal).

1.2. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

- nosauktā mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 10 % no kopējās produkta masas,

- katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 1 g/100 kJ (4 g/100 kcal).

1.3. Ja gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti atsevišķi vai kopā produkta nosaukumā ir minēti, bet ne kā pirmie, produktu uzrādot vai neuzrādot kā ēdienu, tad:

- nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti kopā veido ne mazāk kā 8 % no kopējās produkta masas,

- katra nosauktā gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai cits tradicionālais olbaltumvielu avots veido ne mazāk kā 25 % no nosaukto olbaltumvielu avotu kopējās masas,

- olbaltumvielu daudzums no nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,5 g/100 kJ (2,2 g/100 kcal),

- kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.4. Ja uzkodas nosaukumā, neraugoties uz to, vai produktu pasniedz kā ēdienu vai ne, siers ir minēts kopā ar citām sastāvdaļām, tad:

- piena olbaltumvielu daudzums nav mazāks par 0,5 g/100 kJ (2,2 g/100 kcal),

- produkta kopējais olbaltumvielu daudzums nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.5. Ja produkts etiķetē apzīmēts kā ēdiens, bet produkta nosaukumā nav minēta gaļa, mājputnu gaļa, zivis, subprodukti vai citi tradicionālie olbaltumvielu avoti, kopējais olbaltumvielu daudzums no visiem nosaukto olbaltumvielu avotiem nav mazāks par 0,7 g/100 kJ (3 g/100 kcal).

1.6. Mērces, ko pasniedz kā piedevu ēdienam, nav pakļautas 1.1. līdz 1.5. (ieskaitot) punktā norādītajām prasībām.

1.7. Saldie ēdieni, kuru nosaukumā piena produkti ir minēti kā pamata vai vienīgā sastāvdaļa, satur ne mazāk par 2,2 g piena olbaltumvielu/100 kcal. Visi pārējie saldie ēdieni nav pakļauti 1.1. un 1.5. punktā minētajām prasībām.

1.8. Aminoskābes ir atļauts pievienot vienīgi klātesošās olbaltumvielas uzturvērtības uzlabošanai un tikai tādās attiecībās, kādas vajadzīgas šim nolūkam.

2. OGĻHIDRĀTI

Klātesošo ogļhidrātu kopējie daudzumi augļu un dārzeņu sulās un nektāros, tikai no augļiem sastāvošos ēdienos, desertos vai pudiņos nepārsniedz:

- 10 g/100 ml – dārzeņu sulās un no tām pagatavotos dzērienos,

- 15 g/100 ml – augļu sulās un nektāros un no tiem pagatavotos dzērienos,

- 20 g/100 ml – tikai no augļiem sastāvošos ēdienos,

- 25 g/100 ml – desertos vai pudiņos,

- 5 g/100 ml – citos dzērienos bez piena.

3. TAUKI

3.1. Šā 1.1. punktā minētajos produktos:

Ja gaļa vai siers ir vienīgās sastāvdaļas vai ir minēti produkta nosaukumā kā pirmie, kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,4 g/100 kJ (6 g/100 kcal).

3.2. Visos citos produktos kopējais tauku daudzums produktā no visiem avotiem nedrīkst pārsniegt 1,1 g/100 kJ (4,5 g/100 kcal).

4. NĀTRIJS

4.1. Nātrija saturs gala produktā nedrīkst būt lielāks par 48 mg/100 kJ (200 mg/100 kcal), vai 200 mg 100 gramos. Tomēr, ja siers ir vienīgā produkta nosaukumā minētā sastāvdaļa, nātrija saturs gala produktā nedrīkst būt lielāks par 70 mg/100 kJ (300 mg/100 kcal).

4.2. Nātrija sāļus nedrīkst pievienot augļu produktiem, desertiem un pudiņiem, izņemot tehnoloģiskos nolūkos.

5. VITAMĪNI

C vitamīns

Augļu sulās, nektāros vai dārzeņu sulās C vitamīna saturs gala produktā nedrīkst būt mazāks par 6 mg/100 kJ (25 mg/100 kcal), vai 25 mg 100 gramos.

A vitamīns

Dārzeņu sulās A vitamīna saturs gala produktā nedrīkst būt mazāks par 25 μg RE/100 kJ (100 μg RE/100 kcal).

A vitamīnu citai bērnu pārtikai nepievieno.

D vitamīns

D vitamīnu bērnu pārtikai nepievieno.

6. VITAMĪNU, MINERĀLVIELU UN MIKROELEMENTU, JA TĀDI IR PIEVIENOTI, MAKSIMĀLAIS PIEĻAUJAMAIS DAUDZUMS

Uzturvielu prasības attiecas uz lietošanai gataviem produktiem, kas šādi ir laisti tirgū vai sagatavoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, izņemot kāliju un kalciju, kuru prasības attiecas uz pārdodamo produktu.

Barības vielas | Maksimālais daudzums/100 kcal |

A vitamīns (μg RE) | 180 [1] |

E vitamīns (mg α-TE) | 3 |

C vitamīns (mg) | 12,5/25 [2]/125 [3] |

Tiamīns (mg) | 0,25 |

Riboflavīns (mg) | 0,4 |

Niacīns (mg NE) | 4,5 |

B6 vitamīns (mg) | 0,35 |

Folijskābe (μg) | 50 |

B12 vitamīns (μg) | 0,35 |

Pantotēnskābe (mg) | 1,5 |

Biotīns (μg) | 10 |

Kālijs (mg) | 160 |

Kalcijs (mg) | 80 |

Magnijs (mg) | 40 |

Dzelzs (mg) | 3 |

Cinks (mg) | 2 |

Varš (μg) | 40 |

Jods (μg) | 35 |

Mangāns (mg) | 0,6 |

[1] Saskaņā ar 5. punktu.

[2] Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas bagātināti ar dzelzi.

[3] Ierobežojumi attiecas uz produktiem, kas izgatavoti uz augļu pamata, augļu sulām un dārzeņu sulām.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

AMINOSKĀBJU SASTĀVS KAZEĪNĀ

(g/100 g olbaltumvielu) |

Arginīns | 3,7 |

Cistīns | 0,3 |

Histidīns | 2,9 |

Izoleicīns | 5,4 |

Leicīns | 9,5 |

Lizīns | 8,1 |

Metionīns | 2,8 |

Fenilalanīns | 5,2 |

Treonīns | 4,7 |

Triptofāns | 1,6 |

Tirozīns | 5,8 |

Valīns | 6,7 |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

BARĪBAS VIELAS

1. VITAMĪNI

A vitamīns

Retinols

Retinilacetāts

Retinilpalmitāts

Beta-karotīns

D vitamīns

D2 vitamīns (ergokalciferols)

D3 vitamīns (holekalciferols)

B1 vitamīns

Tiamīna hidrohlorīds

Tiamīna mononitrāts

B2 vitamīns

Riboflavīns

Nātrija riboflavīn-5’-fosfāts

Niacīns

Nikotīnamīds

Nikotīnskābe

B6 vitamīns

Piridoksīna hidrohlorīds

Piridoksīn-5-fosfāts

Piridoksīndipalmitāts

Pantotēnskābe

Kalcija D-pantotenāts

Nātrija D-pantotenāts

Dekspantenols

Folāts

Folijskābe

B12 vitamīns

Ciānkobalamīns

Hidroksokobalamīns

Biotīns

D-biotīns

C vitamīns

L-askorbīnskābe

Nātrija L-askorbāts

Kalcija L-askorbāts

6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts)

Kālija askorbāts

K vitamīns

Filohinons (fitomenadions)

E vitamīns

D-alfa-tokoferols

DL-alfa-tokoferols

D-alfa-tokoferola acetāts

DL-alfa-tokoferola acetāts

2. AMINOSKĀBES

L-arginīns L-cistīns L-histidīns L-izoleicīns L-leicīns L- lizīns L-cisteīns | un to hidrohlorīdi |

L-metionīns

L-fenilalanīns

L-treonīns

L-triptofāns

L-tirozīns

L-valīns

3. CITI

Holīns

Holīna hlorīds

Holīna citrāts

Holīna bitartrāts

Inozīts

L-karnitīns

L-karnitīna hidrohlorīds

4. MINERĀLSĀĻI UN MIKROELEMENTI

Kalcijs

Kalcija karbonāts

Kalcija hlorīds

Kalcija citrāti (citronskābes kalcija sāļi)

Kalcija glukonāts

Kalcija glicerofosfāts

Kalcija laktāts

Kalcija oksīds

Kalcija hidroksīds

Kalcija fosfāti (fosforskābes kalcija sāļi)

Magnijs

Magnija karbonāts

Magnija hlorīds

Magnija citrāti (citronskābes magnija sāļi)

Magnija glukonāts

Magnija oksīds

Magnija hidroksīds

Magnija fosfāti (fosforskābes magnija sāļi)

Magnija sulfāts

Magnija laktāts

Magnija glicerofosfāts

Kālijs

Kālija hlorīds

Kālija citrāti (citronskābes kālija sāļi)

Kālija glukonāts

Kālija laktāts

Kālija glicerofosfāts

Dzelzs

Divvērtīgās dzelzs citrāts

Trīsvērtīgās dzelzs amonija citrāts

Divvērtīgās dzelzs glukonāts

Divvērtīgās dzelzs laktāts

Divvērtīgās dzelzs sulfāts

Divvērtīgās dzelzs fumarāts

Trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts)

Elementārā dzelzs (karbonil + elektrolīze + reducēta ar ūdeņradi)

Trīsvērtīgās dzelzs saharāts

Nātrija trīsvērtīgās dzelzs difosfāts

Divvērtīgās dzelzs karbonāts

Varš

Vara-lizīna komplekss

Vara karbonāts

Vara citrāts

Vara glukonāts

Vara sulfāts

Cinks

Cinka acetāts

Cinka hlorīds

Cinka citrāts

Cinka laktāts

Cinka sulfāts

Cinka oksīds

Cinka glukonāts

Mangāns

Mangāna karbonāts

Mangāna hlorīds

Mangāna citrāts

Mangāna glukonāts

Mangāna sulfāts

Mangāna glicerofosfāts

Jods

Nātrija jodīds

Kālija jodīds

Kālija jodāts

Nātrija jodāts

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

SALĪDZINĀMĀS VĒRTĪBAS UZTURVIELU MARĶĒŠANAI PĀRTIKAS PRODUKTIEM ZĪDAIŅIEM UN MAZIEM BĒRNIEM

Uzturviela | Salīdzināmā vērtība marķējumā |

A vitamīns | (μg) 400 |

D vitamīns | (μg) 10 |

C vitamīns | (mg) 25 |

Tiamīns | (mg) 0,5 |

Riboflavīns | (mg) 0,8 |

Niacīna ekvivalenti | (mg) 9 |

B6 vitamīns | (mg) 0,7 |

Folāts | (μg) 100 |

B12 vitamīns | (μg) 0,7 |

Kalcijs | (mg) 400 |

Dzelzs | (mg) 6 |

Cinks | (mg) 4 |

Jods | (μg) 70 |

Selēns | (μg) 10 |

Varš | (mg) 0,4 |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

ĪPAŠI PESTICĪDU VAI PESTICĪDU METABOLĪTU MAKSIMĀLIE PIEĻAUJAMIE ATLIEKU LĪMEŅI APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKĀ UN BĒRNU PĀRTIKĀ

Vielas ķīmiskais nosaukums | Maksimālais pieļaujamais atlieku līmenis (mg/kg) |

Kadusafoss | 0,006 |

Demeton-S-metils/demeton-S-metilsulfons/oksidemetonmetils (atsevišķi vai kombinācijās, izteikti kā demeton-S-metils) | 0,006 |

Etoprofoss | 0,008 |

Fipronils (fipronila un fipronildesulfinila summa, izteikta kā fipronils) | 0,004 |

Propinebs/propilēntiourīnviela (propineba un propilēntiourīnvielas summa) | 0,006 |

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

PESTICĪDI, KURUS NEDRĪKST LIETOT LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTOS, KURI PAREDZĒTI APSTRĀDĀTU GRAUDAUGU PĀRTIKAS UN BĒRNU PĀRTIKAS RAŽOŠANAI

1. tabula

Vielas ķīmiskais nosaukums (atlieku definīcija)

Disulfotons (disulfotona, disulfotona sulfoksīda un disulfotona sulfona summa, kas izteikta kā disulfotonam)

Fensulfotions (fensulfotions, tā skābekļa analogs un to sulfoni, izteikti kā fensulfotions)

Fentins, izteikts kā trifeniltinkatjons

Haloksifops (haloksifopa, tā sāļu un esteru, tajā skaitā konjugātu, summa, izteikta kā haloksifops)

Heptahlors un transheptahlorepoksīds, izteikts kā heptahlors

Heksahlorbenzols

Nitrofēns

Ometoāts

Terbufoss (terbufosa, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā terbufoss)

2. tabula

Vielas ķīmiskais nosaukums

Aldrīns un dieldrīns, izteikti kā dieldrīns

Endrīns

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem

(minēta 9. pantā)

Komisijas Direktīva 96/5/EK | (OV L 49, 28.2.1996., 17. lpp.) |

Komisijas Direktīva 98/36/EK | (OV L 167, 12.6.1998., 23. lpp.) |

Komisijas Direktīva 1999/39/EK | (OV L 124, 18.5.1999., 8. lpp.) |

Komisijas Direktīva 2003/13/EK | (OV L 41, 14.2.2003., 33. lpp.) |

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts likumdošanā

(minēti 9. pantā)

Direktīva | Transponēšanas termiņš | To produktu akceptēšana tirgū, kuri minēti šajā Direktīvā | To produktu aizliegšana tirgū, kuri minēti šajā Direktīvā |

96/5/EK | 1997. gada 30. septembris | 1997. gada 1. oktobris | 1999. gada 31. marts |

98/36/EK | 1998. gada 31. decembris | 1999. gada 1. janvāris | 2000. gada 1. janvāris |

1999/39/EK | 2000. gada 30. jūnijs | 2000. gada 30. jūnijs | 2002. gada 1. jūlijs |

2003/13/EK | 2004. gada 6. marts | 2004. gada 6. marts | 2005. gada 6. marts |

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 96/5/EK | Šī direktīva |

1. pants 1., 2. un 3. punkts | 1. pants 1., 2. un 3. punkts |

1. pants 4. punkts, ievadvārdi | 2. pants, ievadvārdi |

1. pants 4. punkts, pirmais ievilkums | 2. panta a) punkts |

1. pants 4. punkts, otrais ievilkums | 2. panta b) punkts |

1. pants 4. punkts, trešais ievilkums | 2. panta c) punkts |

2. pants | 3. pants |

3. pants | 4. pants |

4. pants | 5. pants |

5. pants | 6. pants |

6. pants 1. punkts | 7. pants 1. punkts |

6. pants 2. punkts, pirmais apakšpunkts | 7. pants 2. punkts, pirmais apakšpunkts |

6. pants, 2. punkts, otrais apakšpunkts | 7. pants 4. punkts |

6. pants 4. punkts, trešais apakšpunkts | 7. pants 2. punkts, otrais apakšpunkts |

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, ievadvārdi | 7. pants, 3. punkts, ievadvārdi |

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, i) daļa | 7. pants 3. punkts a) daļa |

6. pants 3. punkts a) daļa, pirmais apakšpunkts, ii) daļa | 7. pants, 3. punkts b) daļa |

6. pants 3. punkts a) daļa, otrais apakšpunkts | 7. pants 4. punkts |

6. pants 3. punkts b) daļa | 7. pants 5. punkts |

6. pants 4. punkts | 7. pants 6. punkts |

7. pants | 8. pants |

8. pants | — |

— | 9. pants |

9. pants | 10. pants |

10. pants | 11. pants |

I pielikums, ievadvārdi | I pielikums, ievadvārdi |

I pielikums, 1., 2., un 3. punkts | I pielikums, 1., 2. un 3. punkts |

I pielikums, 4. punkts | I pielikums, 4. punkts |

I pielikums, 4.1. punkts | I pielikums, 4.1. punkts |

I pielikums, 4.2. punkts | I pielikums, 4.2. punkts |

I pielikums, 4.2. a) punkts | I pielikums, 4.2. punkts, pirmais ievilkums |

I pielikums, 4.2. b) punkts | I pielikums, 4.2. punkts, otrais ievilkums |

I pielikums, 4.2. c) punkts | I pielikums, 4.2. punkts, trešais ievilkums |

I pielikums, 5. un 6. punkts | I pielikums, 5. un 6. punkts |

II pielikums, ievadvārdi | II pielikums, ievadvārdi |

II pielikums, 1. punkts | II pielikums, 1. punkts |

II pielikums, 1.1.–1.3. punkts | II pielikums, 1.1.–1.3. punkts |

II pielikums, 1.3. a) punkts | II pielikums, 1.4. punkts |

II pielikums, 1.4. punkts | II pielikums, 1.5. punkts |

II pielikums, 1.4. a) punkts | II pielikums, 1.6. punkts |

II pielikums, 1.4. b) punkts | II pielikums, 1.7. punkts |

II pielikums, 1.5. punkts | II pielikums, 1.8. punkts |

II pielikums, no 2. līdz 5. punktam | II pielikums, no 2. līdz 5. punktam |

III pielikums | III pielikums |

IV pielikums | IV pielikums |

V pielikums | V pielikums |

VI pielikums | I pielikums, 7. punkts un II pielikums, 6. punkts |

VII pielikums | VI pielikums |

VIII pielikums | VII pielikums |

— | VIII pielikums |

— | IX pielikums |

--------------------------------------------------