Padomes secinājumi ( 2008. gada 22. maijs) par daudzvalodību

(2008/C 140/10)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā:

1) Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta secinājumus, ar kuriem svešvalodu zināšanas ir iekļautas Eiropas sistēmā, ar ko definē pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā [1];

2) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pantu, ar ko atzīts princips, ka Eiropas Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību [2];

3) Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta secinājumus, ar kuriem ir aicināts turpināt darbības, lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti — jau no mazām dienām mācīt vismaz divas svešvalodas [3];

4) Komisijas 2003. gada 24. jūlija paziņojumu "Valodu mācīšanās un valodu daudzveidības veicināšana — rīcības plāns 2004.–2006. gadam" [4] un Komisijas turpmāko 2007. gada 25. septembra ziņojumu par minētā rīcības plāna īstenošanu [5];

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetenču pārskatāmībai (Europass) [6];

6) Komisijas 2005. gada 22. novembra paziņojumu "Jauna daudzvalodības pamatstratēģija", kurā ir ietverti gan iekšēji, gan ārēji pasākumi, kas saistīti ar valodu popularizēšanu un saziņu ar pilsoņiem [7];

7) Padomes 2006. gada 19. maija secinājumus par Eiropas Valodu prasmes rādītāju [8], kuros atkārtoti apliecināts, ka svešvalodu prasmes. gan palīdz veicināt tautu savstarpējo saprašanos, gan ir darbaspēka mobilitātes priekšnoteikums, kā arī uzlabo Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu ( 2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā [9], no kurām viena ir saziņa svešvalodās;

9) Padomes Rezolūciju ( 2007. gada 16. novembris) par Eiropas kultūras plānu [10], ar ko paredzēts, ka daudzvalodība ir viena no prioritārajām jomām, lai attīstītu kultūras mantojumu,

kā arī saistībā ar diskusijām ministru konferencē par daudzvalodību 2008. gada 15. februārī,

APLIECINA, ka:

- valodu un kultūru daudzveidība palielinātas mobilitātes, migrācijas un globalizācijas dēļ ir ikdienas dzīves būtiska iezīme aizvien lielākam skaitam Eiropas pilsoņu un uzņēmumu;

- valodu prasme ir visiem ES pilsoņiem vēlama dzīves prasme, sniedzot tiem iespēju gūt ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves priekšrocības, ko nodrošina brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā;

- vairāki ziņojumi un ieteikumi no dažādām ieinteresēto personu grupām ir apliecinājuši, ka Eiropas sabiedrībā arvien pietiekami nav ņemtas vērā ar valodām saistītās vajadzības;

- nozīme, kas piešķirta daudzvalodībai un citiem ar valodu politiku saistītiem jautājumiem kopīgas ES politikas kondokumentā, prasa veltīt šiem jautājumiem pienācīgu uzmanību, kā arī rada vajadzību, lai Eiropas iestādes atkārtoti uzsvērtu ilgtermiņa apņemšanos sekmēt valodu mācīšanu un valodu daudzveidību.

APSTIPRINA, ka:

1) daudzvalodības politikā ir ietverti valodu ekonomiskie, sociālie un kultūras aspekti, ņemot vērā mūžizglītības perspektīvu;

2) būtu jāsaglabā Eiropas valodu daudzveidība un jāievēro valodu paritāte. Eiropas Savienības iestādēm ir būtiski svarīga nozīme, lai sasniegtu šos mērķus;

3) valodu prasme, sekmējot personības un kultūras bagātināšanos, ir arī viena no Eiropas pilsoņu pamatprasmēm, kas vajadzīga, lai aktīvi iesaistītos Eiropas zināšanu sabiedrībā, un šī prasme sekmē gan mobilitāti, gan sociālu integrāciju un kohēziju;

4) tā kā vajadzība pēc valodu prasmēm dažādiem cilvēkiem var būt atšķirīga, ņemot vērā katras personas intereses, darbu un kultūras piederību, valodu apguvējiem būtu jāpiedāvā pēc iespējas plašāks apgūstamo valodu klāsts, nodrošinot jaunākās tehnoloģijas, novatoriskas koncepcijas un vienotu izglītotāju tīklu;

5) lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, ir svarīgi Eiropā saglabāt pienācīgu zināšanu bāzi arī to pasaules mēroga valodu jomā, kas nav Eiropas valodas. Vienlaikus būtu jāveic centieni, lai stiprinātu Eiropas valodu stāvokli starptautiskā mērogā;

6) kvalitatīva pasniegšana ir būtisks priekšnoteikums sekmīgām mācībām jebkurā vecumā un tādēļ būtu jāveic centieni, lai nodrošinātu, ka valodu pasniedzēji labi pārvalda valodu, ko tie māca, tiem ir nodrošināta piekļuve augstas kvalitātes sākotnējām un pastāvīgām mācībām un tiem piemīt vajadzīgās starpkultūru prasmes. Pilnīgojot valodu pasniedzēju mācības, būtu aktīvi jāsekmē un jāatbalsta dalībvalstu savstarpējas apmaiņas programmas;

7) lai palīdzētu sekmīgi integrēties migrantiem, tiem būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts, dodot tiem iespēju apgūt uzņēmējas valsts valodu(-as), reizē būtu jāveicina uzņēmējas kopienas locekļu interese par jaunatnācēju kultūrām;

8) valodu un kultūras kompetence ir izglītības pamatā. Labas zināšanas pirmajā valodā var sekmēt citu valodu apguvi, savukārt valodu apguve agrā vecumā, bilingvāla izglītība un satura un valodas integrēta apguve (CLIL) ir efektīvs līdzeklis, lai uzlabotu valodu mācīšanās iespējas;

9) ir vajadzīgi augstas kvalitātes rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi, lai nodrošinātu dažādās valodās runājošo efektīvu saziņu, lielāka uzmanība būtu jāvelta ar valodu saistītiem apsvērumiem mārketinga jomā, preču un pakalpojumu izplatīšanā, jo īpaši saistībā ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem.

AICINA DALĪBVALSTIS AR KOMISIJAS ATBALSTU:

1) strādāt kopā, lai uzlabotu Eiropas sadarbību daudzvalodības jomā un, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, īstenot minētās politikas nostādnes, attiecīgā gadījumā izmantojot atvērto koordinēšanas metodi, lai sekmētu pieredzes un labas prakses apmaiņu;

2) veikt pienācīgus pasākumus, lai uzlabotu efektīvu valodu pasniegšanu un valodu apguves nepārtrauktību kā mūžizglītības perspektīvu, tostarp esošos resursus un infrastruktūru darot visiem plašāk pieejamu un pievilcīgu, izvēršot resursus un palielinot piedāvāto apgūstamo valodu daudzveidību;

3) sekmēt valstu valodu apguvi citās dalībvalstīs, tostarp plašāk izmantojot tālmācības tehnoloģijas, un sekmēt mazāk izmantotu ES valodu apguvi, kā arī to valodu apguvi, kuras nav ES valodas;

4) izmantot esošos instrumentus, lai apstiprinātu valodu prasmi, piemēram, Eiropas Padomes Eiropas valodu portfeli un Europass valodu portfeli;

5) atbalstīt pasākumus, lai sekmētu valodu apguvi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas būtu līdzeklis, kas dotu ieguldījumu viņu sociālā integrācijā, nodrošinātu labākas karjeras iespējas un labklājību;

6) sadarboties ar starptautiskām organizācijām ar daudzvalodību saistītos jautājumos, jo īpaši ar Eiropas Padomi un Unesco.

AICINA KOMISIJU:

1) atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot minētās prioritātes;

2) līdz 2008. gada beigām izstrādāt priekšlikumus plašai politikas sistēmai daudzvalodības jomā, kurā pienācīgi ņemtas vērā pilsoņu un iestāžu vajadzības, kas saistītas ar valodu, tostarp respektējot tiesības sazināties ar Eiropas Savienības iestādēm visās oficiālajās valodās.

[1] Dok. SN 100/00, 26. punkts, 9. lpp.

[2] OV C 364, 18.12.2000., 13. lpp.

[3] Dok. SN 100/02, 44. punkts, 19. lpp.

[4] Dok. 11834/03.

[5] Dok. 13346/07.

[6] OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

[7] Dok. 14908/05.

[8] OV C 172, 25.7.2006., 1. lpp.

[9] OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

[10] OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.

--------------------------------------------------