Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu "Vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti"

(2007/C 93/08)

ES prezidentvalsts Austrija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2006. gada 24. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu "Vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti"

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 19. decembrī. Ziņotājs — Joost kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 432. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 17. un 18. janvārī ( 2007. gada 17. janvāra sēdē), ar 152 balsi par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1. Ievads

1.1 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pozitīvi vērtē Austrijas prezidentūras pieprasījumu izstrādāt atzinumu par tematu "Vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti". Vienlīdzīgu iespēju veicināšana cilvēkiem ar invaliditāti ir jāaplūko kā ilgstoša darbība, kas izvirzāma kā nozīmīgs jautājums visu ES prezidentvalstu darba plānos.

1.2 Šajā atzinumā EESK vēlas iezīmēt turpmākās attīstības tendences un īsi izklāstīt problēmas, ar kurām Komisijai pašreizējo pilnvaru termiņa otrajā pusē un pat arī pēc tam būs jāsaskaras attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Šis atzinums būtu jāņem vērā arī, izvirzot prioritātes attiecībā uz Rīcības plāna invaliditātes jomā pēdējo posmu (2008.–2009. gadam), kā arī pēc diviem gadiem atkal uzsākot diskusijas par budžetu, kas turpmāk ietekmēs plānošanu un prioritāšu noteikšanu.

1.3 Cilvēki ar invaliditāti veido 15 % no iedzīvotāju kopskaita, un to daļa palielinās līdz ar iedzīvotāju novecošanos. Tas nozīmē, ka paplašinātajā Eiropas Savienībā pašlaik ir vairāk nekā 50 miljoni cilvēku ar invaliditāti [1]. Tā ir ļoti liela ES iedzīvotāju daļa, un tādēļ vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana šiem cilvēkiem ir sociālajā, ētiskajā un politiskajā ziņā obligāta prasība, kas būtu jāizvirza par ES darbības prioritāti. Turklāt ir skaidrs, ka jāveic pasākumi cilvēku ar invaliditāti integrēšanai un jārada iespējas, lai pakalpojumi un preces būtu viņiem pilnībā pieejamas.

1.4 EESK uzskata, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti ir jāizmanto visi pasākumi, kas paredzēti Eiropas gadā (2007) par iespēju vienlīdzību visiem. Minētajos pasākumos ir svarīgi iesaistīt arī organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, tāpat kā tas notika 2003. gadā, kas bija veltīts cilvēkiem ar invaliditāti. Turklāt nākamais gads Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāizmanto kā iespēja nostiprināt politiku un tiesību aktus, kas veicina vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti.

1.5 Cilvēki ar invaliditāti veido neviendabīgu grupu. Cilvēkiem ar atšķirīgu invaliditāti ir atšķirīgas vajadzības, kuras var apmierināt tikai tad, ja sabiedrība atzīst cilvēku ar invaliditāti vajadzības un iegūst par tām pēc iespējas visaptverošāku informāciju. Kustībai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ir liela nozīme šajā sakarā.

1.6 Eiropas Savienībā ir ievērojams skaits tādu cilvēku ar invaliditāti, kas nevar pilnībā piedalīties un iekļauties sabiedrībā, kā arī izmantot pamattiesības un civilās tiesības. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš bērnu ar invaliditāti pilnīgai iekļaušanai sabiedrībai.

1.7 EESK atzinīgi vērtē 2006. gada decembrī pieņemto ANO Konvenciju, ar ko aizsargā cilvēku ar invaliditāti tiesības [2].

2. Secinājumi un ieteikumi

2.1 EESK aicina izmantot 2007. gadu — Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas.

2.2 EESK aicina Komisiju ierosināt tādu vispārēju tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti tiesībām, kas veicinātu minēto personu aizsardzību pret diskrimināciju arī jomās, kas nav saistītas ar nodarbinātību, kā arī nostiprinātu principu integrēt invaliditātes politiku visās darbības jomās. Šāds tiesiskais regulējums nodrošinātu aizsardzības pret diskrimināciju prasību minimumu visās dzīves jomās ES mērogā. Tā kā tādējādi tiktu garantētu preču un pakalpojumu pieejamība, tas dotu ieguldījumu arī efektīvāka vienotā tirgus izveidē un Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

2.3 EESK aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk pievērst uzmanību cilvēkiem ar invaliditāti, un, pamatojoties uz Rīcības plānu invaliditātes jomā (Disability Action Plan — DAP), izstrādāt vērienīgu ES stratēģiju attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

2.4 EESK aicina dalībvalstis un Komisiju savas kompetences ietvaros turpināt centienus, lai, atzīstot, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tādas pašas tiesības kā citām personām, nodrošinātu šo cilvēku pilnīgu iekļaušanu un līdzdalību sabiedrībā, lai meklētu iespējamās alternatīvas pastāvošajām iestādēm, kurās cilvēki ar invaliditāti dzīvo izolēti no kopienas — dažreiz nepiemērotos un necilvēcīgos apstākļos, un lai pakāpeniski īstenotu šādas alternatīvas iespējas.

2.5 EESK atkārtoti min prioritātes, kurām jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti: labāka informētība par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, šo personu piekļuve publiskām ēkām, informācijas sabiedrībai un transportam, jaunu valsts tiesību aktu izstrāde un atbalsts ģimenēm; tās ir prioritātes, kas būtu jāizvirza katrā sabiedrībā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem ar invaliditāti un tam, lai viņiem tiktu nodrošināta pienācīga izglītība, integrācija un atbalsts, jo tādējādi tiktu veicināta viņu iesaiste sabiedrībā un mazināta atkarība no sociālajiem pakalpojumiem.

2.6 EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis būt gatavām, lai ievērojami vairāk atbalstītu kustību par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Filozofiju "neko par cilvēkiem ar invaliditāti bez cilvēkiem ar invaliditāti "var īstenot tikai tad, ja valdības apzinās nepieciešamību atbalstīt invalīdu organizāciju tīklu. Uzreiz pēc pēdējās Eiropas Savienības paplašināšanas 2004. gada jūnijā 10 jauno dalībvalstu un Bulgārijas un Rumānijas invalīdu nevalstisko organizāciju nacionālās padomes šajā jautājumā pieņēma Budapeštas rezolūciju [3].

2.7 EESK aicina Komisiju un dalībvalstis izplatīt informāciju par paraugpraksēm un veiksmīgām darbībām, piemēram, par Agenda 22 metodi, lai cilvēku ar invaliditāti pārstāvjus iesaistītu pašvaldību rīcības programmu plānošanā un tādējādi vietējo pašvaldību līmenī nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. EESC aicina dalībvalstis ievērot Augsta līmeņa grupas invaliditātes lietās izstrādātās pamatnostādnes par invaliditātes jautājumu iekļaušanu dažādās politikas jomās [4].

2.8 EESK pozitīvi vērtē Komisijas nodomu 2008. gadā uzsākt Eiropas iniciatīvu par e-iekļaušanu un aicina to veidot kā pēc iespējas tālejošāku iniciatīvu un galīgo pasākumu e-pieejamības principu integrēšanai visās attiecīgajās ES politikās.

2.9 Konkrētāk runājot, EESK aicina izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu (pašlaik par to notiek apspriešana), ar ko pieejamības principus integrē jaunajā elektroniskās saziņas sistēmā un direktīvā par televīziju bez robežām, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu visas iespējas gūt labumu no šiem svarīgajiem saziņas līdzekļiem.

2.10 EESK aicina iekļaut attiecīgas prasības Direktīvā 2001/85/EK [5], lai to saskaņotu ar jaunajiem EK tiesību aktiem par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

2.11 EESK aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt visas nepieciešamās pūles un resursus, lai efektīvi īstenotu Padomes Direktīvu 2000/78/EK [6], ar ko izveido tiesisko regulējumu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā.

2.12 EESK uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti paredzētās iestādes jāpārveido par augstas kvalitātes iestādēm, kurās katram ir nodrošinātas saziņas iespējas, lai cilvēki ar invaliditāti varētu iekļauties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, un aicina Eiropas Komisiju iekļaut šo jautājumu turpmākajās iniciatīvās, kas attiecas uz vispārējas intereses sociālajiem pakalpojumiem, un izvirzīt to kā ES struktūrfondu prioritāti.

2.13 EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību sociālajiem pakalpojumiem un personīgajai palīdzībai cilvēkiem ar invaliditāti, neaizmirstot, ka palīgdienesti gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan aprūpes darbiniekiem ļaus dzīvot normālu dzīvi un sniegt aktīvu ieguldījumu sabiedrībā.

2.14 Komisijas iniciatīvas par "labāku regulējumu "kontekstā, gatavojot jaunus tiesību aktu projektus, EESK aicina veikt ietekmes novērtējumu, ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti specifiskumu un vajadzības. Turklāt visiem IKT instrumentiem, ko izmanto, lai uzlabotu ES tiesību aktu kvalitāti, pieņemšanu, transponēšanu un izpildi, būtu pilnībā jāatbilst pieejamības prasībām.

2.15 Ģimenes, kurās ir viens vai vairāki cilvēki ar invaliditāti, ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, jo invaliditāte ir saistīta ar lielākiem ģimenes izdevumiem, kas var sasniegt līdz pat EUR 30000 gadā [7]. Minētais fakts attaisno pozitīvas diskriminācijas pasākumus, piemēram, pabalstus (skaidrā naudā vai citās lietās (natūrā)) vai nodokļu atvieglojumus.

2.16 EESK aicina dalībvalstis pildīt un pārraudzīt attiecīgos tiesību aktus, kas ietekmē vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. EESK atzīmē, ka direktīvas par gaisa un dzelzceļa satiksmi attiecas tikai uz starptautisko transportu, turpretī reģionālajā un vietējā līmenī cilvēkiem ar invaliditāti transporta līdzekļi nav pieejami.

3. Vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti — situācija dažādās jomās

3.1 Informētība un izglītība.

3.1.1 Informētībai par invaliditāti un tās pamanāmībai tika pievērsta liela uzmanība 2003. gadā, kas bija veltīts cilvēkiem ar invaliditāti Eiropā. Patiesu pārmaiņu veicināšana attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un informēšana par invaliditāti būtu jāiekļauj izglītības sistēmā. Rūpīgi sagatavota informācija plašsaziņas līdzekļos par cilvēku ar invaliditāti problemātiku ir svarīgs instruments, veidojot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti; skolām un plašsaziņas līdzekļiem būtu jāsadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi.

3.1.2 Ja bērniem un jauniešiem ar invaliditāti netiek nodrošinātas iekļaujošas izglītības iespējas, tad būs grūti panākt viņu integrāciju darba tirgū. Turpmākajos rīcības plānos un stratēģijās attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti par prioritāti būtu jāizvirza izglītības pieejamības uzlabošana.

3.1.3 Kaut arī EESK atzīst, ka kopš Madrides deklarācijas un Eiropas gada, kas bija veltīts cilvēkiem ar invaliditāti, ir panākts progress, tomēr šajā jomā vēl joprojām ir daudz kas darāms. Var minēt šādu piemēru: vairāk nekā 80 % publisko tīmekļa vietņu, tostarp ES iestāžu tīmekļu vietņu, vispār nav pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Turklāt ir svarīgi, lai visas tīmekļa vietnes, kas sniedz pakalpojumus plašai sabiedrībai, arī būtu pieejamas.

3.1.4 EESK īpaši aicina izstrādāt standartus, par kuriem Eiropas standartizācijas iestādes vienojas, ka tie ir obligāti saistībā ar preču un pakalpojumu publisko iepirkumu, kā arī tiesību aktus par IKT preču un pakalpojumu pieejamību.

3.1.5 Ar ideju par "projektēšanu visiem lietotājiem "jāiepazīstina visas iesaistītās puses, proti, ne tikai projektētāji un ražotāji, bet arī tie, kas nosaka standartus, un lietotāji, tātad, cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir tiesības uz plašu — viņu vajadzībām atbilstošu — preču un pakalpojumu izvēli.

3.1.6 EESK pozitīvi vērtē Ministru konferencē Rīgā pieņemto deklarāciju "IKT — iekļaujošai sabiedrībai "un cer, ka minētā deklarācija būs nozīmīgs solis attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti e-iekļaušanu. IKT ir ne tikai svarīgs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks, bet arī efektīvs instruments cilvēku ar invaliditāti integrācijai.

3.1.7 Pirms pārskatīt pašreizējos noteikums par valsts atbalstu cilvēku ar invaliditāti apmācībai un nodarbināšanai, EESK aicina Komisiju gaidāmajā regulējumā par grupu atbrīvojumiem nemainīt tās pašreizējo pieeju.

3.2 Nodarbinātība.

3.2.1 EESK apzinās, ka nodarbinātības jomā vēl joprojām pastāv lielas atšķirības starp cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem bez invaliditātes. Eurostat 2003. gada dati liecina, ka cilvēku ar invaliditāti līdzdalība darba tirgū ir ievērojami zemāka: 78 % personu ar smagu invaliditāti nepiedalās darba tirgū salīdzinājumā ar 27 % personu, kurām nav ilglaicīgu veselības problēmu vai invaliditātes [8].

3.2.2 EESK izsaka gandarījumu par Eiropas Komisijas nopietnajiem nodomiem uzraudzīt nodarbinātības direktīvas transponēšanu un īstenošanu [9]. Tās īstenošanas uzraudzība jāveic kopīgi ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām NVO. EESK uzskata, ka labāka uzraudzība radīs labākus nosacījumus, lai darba vietas pielāgotu cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, radītu jaunas darba vietas, kas piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti, un veicinātu atbalsta dienestu izveidi.

3.2.3 EESK izsaka cerību, ka cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās valstiskās organizācijas aktīvāk iesaistīsies reformu plānu izstrādē. Saskaņā ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju ir jāiesaista plašāka pilsoniskā sabiedrība, lai īstenotu paredzētos mērķus, kas netiks sasniegti, ja cilvēkus ar invaliditāti (15 % no ES iedzīvotājiem) neiesaistīs vai viņu vajadzības netiks pietiekami ņemtas vērā un apmierinātas.

3.2.4 Novērojot pašreizējās diskusijas par nodarbinātību, izaugsmi un elastīgu darba tirgu (tostarp tās, kas notika Lahti pilsētā 2006. gada 20. oktobrī ES augstākā līmeņa neformālās sanāksmes laikā), EESK aicina Komisiju analizēt ietekmi un izmantot iespējamās sinerģijas, ko varētu radīt elastīgi darba un atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības līmeni.

3.2.5 EESK atbalsta arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) iniciatīvas, kas virzītas, lai cilvēkus ar invaliditāti iesaistītu darba tirgū. EQUAL iniciatīva ir bijusi ļoti efektīva vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Tā kā EQUAL beigs pastāvēt kā atsevišķa iniciatīva, EESK aicina Komisiju integrēt šīs iniciatīvas metodes un idejas attiecīgi jaunajos Eiropas Sociālā fonda (ESF) mehānismos.

3.2.6 Jaunajā Eiropas Sociālā fonda shēmā būtu jāuzsver tas, ka investīcijas cilvēku kapitālā nesniegs vēlamos rezultātus, ja vienlaicīgi netiks veiktas investīcijas, lai uzlabotu tehnisko aprīkojumu un pieejamību.

3.2.7 EESK joprojām ir pārliecināta, ka ir nepieciešama piemērota politiskā programma, kurā paredzēti finansiāli stimuli uzņēmumiem, kuru ēkas un pakalpojumi ir padarīti pieejami, un aicina to vajadzības gadījumā papildināt ar saistošiem tiesību aktiem, lai pieejamības standartus padarītu par obligātiem.

3.3 Bezšķēršļu sabiedrība.

3.3.1 EESK uzskata, ka bezšķēršļu sabiedrības izveide ir galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Ar bezšķēršļu sabiedrību saprot vidi, kas tehniskajā ziņā ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti un kurā ir novērsti saziņas un līdzdalības šķēršļi.

3.3.2 EESK uzskata, ka informācijai par pasākumiem, kas attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti veikti dalībvalstīs, un tiesību aktiem šajā jomā jābūt pieejamai vienkopus. Komiteja aicina Komisiju uzsākt minētās informācijas apkopošanu tās turpmākajā divgadu ziņojumā par situāciju Eiropā attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti.

3.3.3 Viens no būtiskākajiem šķēršļiem vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā ir cilvēku ar invaliditāti apgrūtinātā piekļuve izglītībai. Kaut arī nodarbinātības pamatdirektīva aizliedz jebkādu diskrimināciju arodizglītības jomā, tajā skaitā augstākās izglītības jomā, cilvēku ar invaliditāti piekļuve izglītībai vēl joprojām ir ierobežota. Iemesli ir nepiemērota vide, kas neatbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, nepietiekams attiecīgo palīglīdzekļu nodrošinājums, saziņas, informācijas un konsultāciju trūkums, kā arī tāda bērnu un jauniešu ar invaliditāti izglītības sistēma, kas faktiski jau no paša sākuma liedz vienlīdzīgas izglītības iespēju.

3.3.4 ES struktūrfondi lielā mērā veicina integrāciju ar nosacījumu, ka attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti ir ņemts vērā nediskriminācijas un pieejamības princips. EESK atzinīgi vērtē nesen pieņemtos jaunos struktūrfondu noteikumus, kas ir instruments iepriekšminētā īstenošanai un ar kuriem novērsīs jaunu šķēršļu rašanos attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti piekļuvi ES finansētajiem projektiem. EESK aicina arī citās ES programmās un iniciatīvās, jo īpaši tajās, kurām piešķir lielāku finansējumu, izmantot tādu pašu pieeju un pievērst lielāku uzmanību Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai.

3.3.5 EESK uzskata, ka ir jāveic vairāk pasākumu, lai izveidotu cilvēkiem ar invaliditāti piemērotu vidi, jo īpaši sabiedriskā transporta un pilsētvides pieejamības jomā. Uzlabojot fiziskās vides pieejamību, ieguvēja būs visa sabiedrība kopumā — ģimenes ar maziem bērniem, gados vecāki cilvēki un tie, kam pēc traumas ir īslaicīgi ierobežota mobilitāte.

3.3.6 Liels darbs jāvelta tam, lai mainītos attieksme. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, ir jāpamatojas uz cilvēktiesību principu, t.i., ikvienam ir tiesības aktīvi līdzdarboties sabiedrībā. Ļoti svarīgi ir nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti paredzētus atbalsta pakalpojumus, tostarp nodarbinātību veicinošus pasākumus, piemēram, aizsargātu un subsidētu darba vietu izveide, lai būtu iespēja iekļauties atvērtā darba tirgū.

3.3.7 Dalībvalstīm būtu jāsaskaņo galvenie procesi un metodes attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu. Praksē ar vienlīdzīgām iespējām jāsaprot katras personas reālo iespēju plašais klāsts. Lai nostiprinātu patiesi individuālu pieeju attiecībā uz cilvēkiem ar individualitāti, ierosinātās izmaiņas īstenošanai vidējā termiņā būs nepieciešami lielāki valsts budžeta, kā arī struktūrfondu resursi. Šis sviras efekta princips ilgtermiņā ļaus ietaupīt sociālos izdevumus.

3.3.8 Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, izšķiroša nozīme ir sociālās ekonomikas uzņēmumiem. Tie, pamatojoties uz pašpalīdzības principu, ko plaši izmanto kooperatīvi, veicina cilvēku ar invaliditāti sociālo integrāciju un iekļaušanos darba tirgū, kā arī invalīdu politikas iekļaušanu visās darbības jomās.

3.3.9 EESK joprojām ir pārliecināta, ka ES jaunās direktīvas par publisko iepirkumu ir labs instruments, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, sabiedriskā transporta un apbūvētas vides pieejamību, kā arī pieejamu preču un pakalpojumu radīšanu, un aicina visas publiskās iestādes (vietējās, reģionālās, valsts un Eiropas iestādes), izmantot minētās direktīvas šajā nolūkā. Eiropas Komisijai būtu jāatbalsta paraugprakses apmaiņa.

3.4 Līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā.

3.4.1 Eiropas invalīdu organizācijas aktīvi darbojas, lai invaliditātes politiku iekļautu visās darbības jomās. EESK atbalsta minētās darbības un uzskata, ka, ievērojot principu par invaliditātes politikas iekļaušanu visās jomās, varēs gūt vēlamos rezultātus. Lai minēto politiku sekmīgi iekļautu visās jomās, cilvēku ar invaliditāti organizācijas ir jāiesaista agrīnā lēmumu pieņemšanas procesa posmā.

3.4.2 Eiropas Komisija ir izstrādājusi efektīvu līdzdalības plānu, ko EESK uzskata par nozīmīgu ieguldījumu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā cilvēkiem ar invaliditāti. Veicinot invaliditātes politikas integrāciju visās jomās un vienlaicīgi īstenojot likumdošanas pasākumus, ir iespējams gūt rezultātus tādās jomās kā transporta, mājokļa, preču, pakalpojumu un informācijas pieejamība.

3.4.3 Eiropas Invalīdu gads (2003) bija nozīmīgs solis līdzdalības uzlabošanā. Tas kopumā bija veiksmīgs, pateicoties augšupējai pieejai, kas ļāva cilvēku ar invaliditāti grupām no Eiropas aktīvi piedalīties Eiropas gada sagatavošanā un pasākumu norisē visa gada garumā. Ņemot vērā principu par invaliditātes politikas iekļaušanu visās darbības jomās, tika veikti arī pasākumi, lai sadarbotos ar dažādiem lēmējiem.

3.4.4 Turklāt ļoti svarīgi ir tas, lai vienlīdzīgas iespējas tiktu nodrošinātas cilvēkiem ar invaliditāti tajās Eiropas Savienības procedūrās, kurās piemēro atklāto koordinācijas metodi. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka daudzu lēmumu pieņemšana attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti vēl joprojām ir dalībvalstu kompetencē.

3.5 Likumdošanas pasākumi, lai uzlabotu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti.

3.5.1 Eiropas līmenī ir veikti daudzi politiski pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Padome 2003. gadā (Eiropas Invalīdu gadā) pieņēma rezolūcijas par nodarbinātību un arodizglītību, kultūras pasākumu un izglītības pieejamību, kā arī e-pieejamību [10]. Arī pārējās ES iestādes uzsāka iniciatīvas pieejamības [11] un nodarbinātības jomā.

3.5.2 Tiek īstenots Eiropas Savienības rīcības plāns invaliditātes jomā (DAP) 2006.–2007. gadam. EESK izsaka gandarījumu, ka minētā rīcības plāna mērķi ir vērsti uz cilvēku ar invaliditāti pamatproblēmām. Rīcības plāna otrā posma pamatmērķis ir cilvēku ar invaliditāti aktīva integrācija. Tas pamatojas uz iedzīvotāju sapratni par invaliditātes problēmām [12], proti, cilvēkiem ar invaliditāti ir tādas pašas iespējas pieņemt lēmumus un kontrolēt savu ikdienas dzīvi kā cilvēkiem bez invaliditātes.

3.5.3 EESK uzskata, ka nolūkā novērst diskrimināciju visās Eiropas Savienības darbības jomās ir nepieciešami papildu tiesību akti. Komiteja ar interesi gaida priekšizpētes rezultātus; tas ir pētījums par papildu likumdošanas iniciatīvām diskriminācijas novēršanas jomā. Turklāt Komiteja ir pārliecināta, ka pēc iespējas ātrāk ir jāiesniedz priekšlikums direktīvai par cilvēkiem ar invaliditāti.

4. EESK ieguldījums cilvēku ar invaliditāti iespēju vienlīdzības veicināšanā

4.1 EESK atgādina, ka sociālajiem partneriem ir liela nozīme, lai pilnībā integrētu cilvēkus ar invaliditāti. Darba devēji var apmainīties ar daudziem labas prakses piemēriem gan attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu, gan attiecībā uz šīm personām pieejamu preču un pakalpojumu radīšanu. EESK ir apņēmusies savu kompetenču ietvaros veicināt progresu šajā jomā.

4.2 Turklāt EESK aicina darba devējus un arodbiedrības izmantot sociālā dialoga mehānismus, lai ierosinātu jaunas iniciatīvas cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, tostarp minēto personu paturēšanai darbā.

4.3 EESK ir apņēmusies nodrošināt vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Lai sekmētu Eiropas Invalīdu gada (2003) norisi, EESK izveidoja darba grupu, kas nodarbojās ar jautājumiem attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un kurā darbojās Komitejas locekļi un amatpersonas. Minētās darba grupas uzdevums bija sagatavot un īstenot EESK pasākumus, kas notika šī tematiski īpašā Eiropas gada ietvaros.

4.4 EESK atzinumā par Eiropas Invalīdu gadu (2003) [13] ir sniegts skaidrs pārskats par EESK darbībām ar invaliditāti saistīto jautājumu veicināšanā. Kaut arī EESK ir ieguldījusi lielu darbu un sasniegusi ievērojamu progresu attiecībā uz invaliditātes politikas iekļaušanu visos attiecīgajos atzinumos, Komiteja ir pilnībā apņēmusies šajā jomā pielikt lielākas pūles 2007. gada laikā (Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem) un arī pēc tam.

4.5 EESK ir pieņēmusi virkni invaliditātes tematam veltītu atzinumu, piemēram, 2002. gadā par tematu "Cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā", kas pirmo reizi iepazīstina ar globālu pieeju invaliditātes jautājumam, kā arī par invalīdu stāvokli paplašinātajā Eiropas Savienībā. [14] Arī citos atzinumos aicināts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā sakarā jāmin, piemēram, atzinums par e-pieejamību [15], par Eiropas gadu (2007) [16] par iespēju vienlīdzību visiem un atzinums par Zaļo grāmatu attiecībā uz garīgo veselību. [17] Minēto tematu izskatīja arī atzinumā par sociālo tūrismu. [18]

4.6 Jaunā Komitejas ēka, ko atklāja 2004. gadā, ir pilnībā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Tādēļ invalīdu organizācijas ir varējušas rīkot seminārus EESK ēkā un piedalīties tajos. Šis piemērs būtu jāņem vērā citās Eiropas Savienības iestādēs.

4.7 EESK secina, ka invalīdu organizāciju pārstāvība Komitejā ir palielinājusies. Turklāt vairāku sociālās ekonomikas organizāciju un sociālo partneru pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti.

4.8 Lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, EESK ierosina Eiropas gadā par iespēju vienlīdzību visiem (2007) organizēt semināru, īpaši pievēršot uzmanību invaliditātes un vairākkārtējas diskriminācijas jautājumiem.

4.9 EESK aicina valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomes vai tām līdzīgas organizācijas izmantot 2007. gadu kā platformu, lai veicinātu invaliditātes jautājumu iekļaušanu savā darbā. Turklāt EESK varētu izskatīt iespēju veikt pētījumu par paraugpraksi, kā sociālie partneri iekļauj invaliditātes jautājumus savā darbā.

5. Mērķtiecīgs darbs bezšķēršļu Eiropas veidošanā

5.1 EESK atzīmē, ka līdz šim ES trūkst visaptverošas tiesību aktu bāzes cilvēku ar invaliditāti diskriminācijas novēršanai, kurus piemērotu visās Eiropas Savienības darbības jomās.

5.2 Ar invaliditāti saistītie jautājumi jāiekļauj dažādās ES stratēģijās. Jāņem vērā arī tas, kā iepriekšminētā rīcība ietekmēs vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Ar invaliditāti saistītajiem jautājumiem jāturpina piešķirt prioritāra nozīme, jo, piemēram, atjauninātajā Lisabonas stratēģijā un 2005. gadā pieņemtajos nacionālajos reformu plānos šis temats vairs netiek skarts. Šajā sakarā EESK izsaka gandarījumu par invaliditātes jautājuma iekļaušanu ES nodarbinātības stratēģijā un aicina Eiropas Komisiju veikt minētā dokumenta ietekmes novērtējumu.

5.3 EESK uzsver, ka būtu jāatjauno Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā ierosinātais priekšlikums par to, ka katru gadu jārīko ministru sanāksmes par invaliditātes jautājumiem, lai veicinātu augsta līmeņa politiskas debates ar invalīdu organizāciju līdzdalību. Sabiedrība tomēr līdz šim nav bijusi pietiekami informēta par minēto iniciatīvu.

5.4 EESK atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībā jānosaka jēdziena "invaliditāte "vienota definīcija, kas ES invaliditātes politikai ļaus kļūt efektīvākai. Bez tam, pilnīgāki dati par cilvēku ar invaliditāti situāciju ES varētu veicināt arī apzinātas un mērķtiecīgas politikas veidošanu. Tādēļ EESK aicina Komisiju, Eurostat un dalībvalstis atvēlēt vairāk resursu, lai apkopotu statistikas datus par tādiem aspektiem kā darba tirgus situācija, cilvēku ar invaliditāti ieguldījums ekonomikā, šo personu kā pircēju loma un cilvēkiem ar invaliditāti pieejamie pakalpojumi.

5.5 Saskaņā ar Amsterdamas līgumu Eiropas Kopiena ir apņēmusies ievērot cilvēku ar invaliditāti vajadzības tajos gadījumos, kad tiek izstrādāti ar vienoto tirgu saistīti pasākumi. Diemžēl 22. deklarācija netika īstenota, un tādēļ radās papildu šķēršļi attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību.

5.6 EESK uzmanīgi novēro 2006. gada augustā pieņemtās ANO Konvencijas par invalīdu tiesībām ratifikācijas gaitu un aicina Eiropas Savienības dalībvalstis ratificēt minēto konvenciju. Komiteja arī aicina Komisiju nodrošināt, lai ANO Konvencijā iekļautie principi tiktu atbalstīti un ievēroti ES līmenī.

5.7 EESK izsaka cerību, ka ES rīcības plāni attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti veicinās šajā jomā tādu jaunu pasākumu īstenošanu, kuru rezultātus būs iespējams skaitliski novērtēt.

Briselē, 2007. gada 17. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris Dimitriadis

[1] Saskaņā ar Eurostat 2002. gada datiem 44,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem (t.i. katrs sestais iedzīvotājs (15,7 %)) apgalvo, ka viņiem ir ilglaicīga veselības problēma vai invaliditāte (long-standing health problem or disability — LSHPD).

[2] ANO Konvencija par invalīdu tiesībām, ANO, Ņujorka, 2006. gads.

[3] Skatīt, piemēram,http://www.eudnet.org/update/online/2004/jun04/edfn_02.htm

[4] Augsta līmeņa grupas invaliditātes lietās 2004. gada 18.– 19. marta sanāksmes darba dokuments.Koncepcijas dokuments "Invaliditātes jautājumu iekļaušana dažādās politikas jomās", Augsta līmeņa grupa invaliditātes lietās.

[5] Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/85/EK ( 2001. gada 20. novembris), kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EK.

[6] Skatīt Direktīvu 2000/78/EK ( 2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.

[7] Pētījumā "Par cilvēku ar invaliditāti ekonomisko nevienlīdzību Barselonā. Invaliditātes izraisīta pārmērīgā ekonomiskā slodze", kuru 2006. gada martā veica Barselonas pilsētas domes Cilvēku ar invaliditāti vietējais institūts, atklāts, ka ģimenes izdevumi, kas rodas kāda ģimenes locekļa invaliditātes dēļ, var sasniegt līdz EUR 30000 gadā atkarībā no sociālās aizsardzības līmeņa un invaliditātes veida(http://w3.bcn.es/fitxers/baccessible/greugecomparatiueconmic.683.pdf).

[8] Statistikas apkopojums, 3. temats: Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība Eiropā 2002. gadā, Eurostat, 26/2003.

[9] Direktīva 78/2000/EK ( 2000. gada 27. novembris).

[10] Padomes 2003. gada 15. jūlija rezolūcija par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības un sociālās integrācijas veicināšanu (2003/C 175/01).Padomes 2003. gada 6. maija rezolūcija par kultūras infrastruktūru un kultūras pasākumu pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti (2003/C 134/05).Padomes 2003. gada 5. maija rezolūcija par vienlīdzīgu izglītības un apmācības iespēju nodrošināšanu skolēniem un studentiem ar invaliditāti (2003/C 134/04).Padomes 2003. gada 6. februāra rezolūcija "E-pieejamība — labāka zināšanu sabiedrības pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti "(2003/C 39/03).

[11] "2010. gadā visiem pieejama Eiropa", ekspertu pieejamības jautājumos grupas ziņojums:http://ec.europa.eu/employment_social/index/7002_en.html

[12] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 26. panta noteikumi paredz, ka Eiropas Savienība atzīst un ievēro cilvēku ar invaliditāti tiesības izmantot līdzekļus, kuru mērķis ir nodrošināt minēto personu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.

[13] EESK atzinums par tematu "Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas invalīdu gada norisi, rezultātiem un vispārējo novērtējumu", 2006. gada 14. februāris, ziņotāja: Ančas kdze, OV C 88, 11.4.2006.

[14] EESK atzinums par tematu "Cilvēku ar invaliditāti integrācija sabiedrībā "(pašiniciatīvas atzinums), 2002. gada 17. jūlijs, ziņotājs: Cabra de Luna kgs, OV C 241, 7.10.2002.

[15] EESK atzinums par tematu "Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — e-pieejamība", 2006. gada 15. marts, ziņotājs: Cabra de Luna kgs, OV C 110, 9.5.2006.

[16] EESK atzinums par priekšlikumu "Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums par Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007) — ceļš uz taisnīgu sabiedrību", 2005. gada 14. decembris, ziņotāja: Mária Herczog kdze, OV C 65, 17.3.2006.

[17] EESK atzinums par tematu "Zaļā grāmata "Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana". Veidojot Eiropas Savienības stratēģiju par garīgo veselību", 2006. gada 17. maijs ziņotājs: Bedossa kgs, OV C 195, 18.8.2006.

[18] EESK atzinums "Sociālais tūrisms Eiropā "(pašiniciatīvas atzinums), 2006. gada 14. septembris ziņotājs: Mendoza Castro kgs.

--------------------------------------------------