Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība kā Kvarteta dalībniece ir apņēmības pilna palīdzēt un atvieglināt Ceļa kartes īstenošanu, kurā iezīmēti pamīšus veicami Izraēlas valdības un Palestīniešu pašpārvaldes pasākumi politikas, drošības, ekonomikas, humānās palīdzības un iestāžu izveides jomā, lai panāktu neatkarīgas, demokrātiskas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidi, kas mierā un drošībā pastāvētu plecs pie pleca ar Izraēlu un citām kaimiņvalstīm.

(2)	Pēc Izraēlas vienpusējās karaspēka izvešanas no Gazas Izraēlas valdības spēki vairs neuzturas Rafas robežšķērsošanas vietā, un šis termināls ir slēgts, izņemot ārkārtējus gadījumus.

(3)	Eiropadome 2004. gada 17. un 18. jūnijā atkārtoti apliecināja gatavību atbalstīt Palestīniešu pašpārvaldi, tai uzņemoties atbildību par likumību un kārtību, un jo īpaši – uzlabojot civilās policijas un tiesībaizsardzības iestāžu spējas nodrošināt likumību.

(4)

Padome 2005. gada 7. novembrī atkārtoti pauda atbalstu Kvarteta Īpašā pārstāvja karaspēka izvešanas jautājumos paveiktajam un pauda gandarījumu par viņa neseno ziņojumu Kvarteta locekļiem. Padome arī ņēma vērā viņa 2005. gada 2. novembra vēstuli, kurā viņš iesaistīto pušu vārdā lūdz Eiropas Savienību apsvērt iespēju iesaistīties kā trešai personai, novērojot Rafas robežšķērsošanas vietu uz Gazas un Ēģiptes robežas. Padome atzīmēja ES vēlmi principā atbalstīt Gazas robežšķērsošanas vietu darbību, pamatojoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp pusēm.

(5)	Rafas robežšķērsošanas vietas atvēršana ir saistīta ar ekonomiskām, drošības un humānām sekām.

(6)

EK un Palestīnas sadarbībā ES ir izvirzījusi par prioritāti Palestīniešu muitas pārvaldes izveidi. Kopiena ir nodrošinājusi palīdzību palestīniešu robežu pārvaldībai un izveidojusi trīspusēju dialogu ar Izraēlas valdību un Palestīniešu pašpārvaldi attiecībā uz muitas jautājumiem. Palestīniešu pašpārvalde ir iesaistīta sīki izstrādātu robežu drošības procedūru plānu sagatavošanā ar ASV un Izraēlas atbalstu.

(7)

Palestīniešu premjerministrs 2005. gada 24. oktobrī nosūtīja vēstuli Eiropas komisāram Ārējo sakaru un Eiropas Kaimiņu politikas jautājumos, kurā viņš lūdz EK palīdzību tādās jomās kā palestīniešu personāla kapacitātes uzlabošana Rafas robežšķērsošanas vietā, nepieciešamo sistēmu un iekārtu izstrāde un instalēšana, kā arī konsultāciju un atbalsta nodrošināšana palestīniešu amatpersonām Rafas robežšķērsošanas vietā.

(8)	Izraēlas valdība un Palestīniešu pašpārvalde 2005. gada 15. novembrī noslēdza nolīgumu par piekļuvi Gazas robežšķērsošanas vietām un pārvietošanos tajās, kurā, inter alia, norādīja uz ES kā trešo personu attiecībā uz attiecīgo robežšķērsošanas vietu darbību.

(9)	2005. gada 20. novembra un 2005. gada 23. novembra aicinājuma vēstulēs, attiecīgi, Palestīniešu pašpārvalde un Izraēlas valdība aicināja ES izveidot Eiropas Savienības robežu palīdzības misiju Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa).

(10)

Eiropas Savienības misija papildinās pašreizējos starptautiskos centienus un cels to vērtību, kā arī attīstīs sinerģijas ar pašreiz īstenotajiem Eiropas Kopienas un dalībvalstu centieniem. Šī misija tieksies veicināt koordināciju un saskaņotību ar Kopienas darbībām kapacitātes veidošanai, jo īpaši muitas pārvaldes jomā.

(11)	Misija iekļausies ES un starptautiskās sabiedrības centienos atbalstīt Palestīniešu pašpārvaldi, tai uzņemoties atbildību par likumību un kārtību un jo īpaši uzlabojot civilās policijas un tiesībaizsardzības spēju.

(12)	Būtu jānodrošina atbilstīga saikne ar Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās, kas dēvēta par Eiropas Savienības Koordinācijas biroju palestīniešu policijas atbalstam (EUPOL COPPS) ( 1 ).

(13)	Misija īstenos pilnvaras situācijā, kas apdraud likumību un kārtību, personu aizsardzību un drošību un stabilitāti apgabalā un kas varētu kaitēt kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā.

(14)	Galvenā uzmanība vēl aizvien pievērsta drošībai, un, lai to nodrošinātu, būtu jāveic attiecīgi pasākumi.

(15)	Ievērojot Nicā no 2000. gada 7. līdz 9. decembrim sanākušās Eiropadomes pamatnostādnes, šai vienotajai rīcībai būtu jānosaka ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) loma saskaņā ar Līguma 18. un 26. pantu.

(16)	Līguma 14. panta 1. punktā noteikts, ka jānorāda finansējuma atsauces summa visam vienotās rīcības īstenošanas laikposmam. To summu norādīšana, kas jāfinansē no Kopienas budžeta, liecina par politiskās iestādes gribu un ir atkarīga no saistību apropriāciju pieejamības attiecīgajā budžeta gadā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Robežu palīdzības misija Rafas šķērsošanas punktā (ES RPM Rafa), kuras operatīvais posms sāksies 2005. gada 25. novembrī.

ES RPM Rafa mērķis ir nodrošināt trešās puses klātbūtni Rafas robežšķērsošanas vietā, lai ar Eiropas Kopienas iestāžu centienu palīdzību atbalstītu Rafas robežšķērsošanas vietas atvēršanu un lai palielinātu uzticēšanos starp Izraēlas valdību un Palestīniešu pašpārvaldi.

ES RPM Rafa pilda tos pienākumus, kas tai uzticēti nolīgumos, kas noslēgti starp Izraēlas valdību un Palestīniešu pašpārvaldi attiecībā uz Rafas robežšķērsošanas vietas pārvaldību. Tā neuzņemsies aizstāšanas pienākumus.

Šos elementus sīkāk izstrādā Operāciju koncepcijā (CONOPS) un Operācijas plānā (OPLAN). CONOPS un OPLAN apstiprina Padome.

1. ES RPM Rafa civilās operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra direktors.

2. Civilās operācijas komandieris, kas ir Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā kontrolē, rīkojas saskaņā ar tās stratēģiskām norādēm un darbojas ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja vispārējā vadībā, stratēģiskā līmenī īsteno ES RPM Rafa vadību un kontroli.

3. Civilās operācijas komandieris nodrošina pienācīgu un efektīvu Padomes, kā arī PDK lēmumu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot stratēģiskus norādījumus misijas vadītājam.

4. Norīkotais personāls turpina darboties sūtītājas valsts iestādes vai sūtītājas ES iestādes pilnīgā vadībā. Valstu iestādes dod tiesības civilās operācijas komandierim veikt to personāla, grupu un vienību darbības kontroli.

5. Civilās operācijas komandierim ir vispārēja atbildība par to, lai nodrošinātu, ka ES pienācīgi pilda pienākumu rūpēties par personālu.

6. Civilās operācijas komandieris un ES Īpašais pārstāvis vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

1. Ar šo ģenerālmajors Pietro Pistolese tiek iecelts ES RPM Rafa misijas vadītāja amatā.

2. Misijas vadītājs operatīvā līmenī uzņemas atbildību un īsteno misijas vadību un kontroli.

3. Misijas vadītājs saskaņā ar civilās operācijas komandiera norādījumiem īsteno misijas dalībvalstu personāla, grupu un vienību vadību un kontroli, kā arī uzņemas atbildību par administratīviem un piegādes jautājumiem, tostarp par misijas rīcībā esošiem līdzekļiem, resursiem un informāciju.

4. Misijas vadītājs izdod norādījumus visam misijas personālam, lai efektīvi operatīvā līmenī īstenotu ES RPM Rafa, uzņemoties koordinācijas un ikdienas jautājumu risināšanu saskaņā ar civilās operācijas komandiera stratēģiskiem norādījumiem.

5. Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas budžeta izpildi. Šajā nolūkā misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

6. Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplīnas kontroli. Norīkotā personāla disciplīnas kontroli veic attiecīgās valsts iestādes vai ES iestāde.

7. Misijas vadītājs pārstāv ES RPM Rafa operācijas vietā un nodrošina pienācīgu misijas atpazīstamību.

8. Misijas vadītājs vajadzības gadījumā saskaņo rīcību ar citiem ES dalībniekiem, kas darbojas uz vietas. Misijas vadītājs, neskarot komandķēdi, saņem politiskus norādījumus no ES Īpašā pārstāvja.

1. Misijas plānošanas posmā izveido plānošanas vienību, kurā darbojas misijas vadītājs, kas to vada, un vajadzīgais personāls, kas veic darbības, kuras saistītas ar apzinātajām misijas vajadzībām.

2. Plānošanas prioritāte ir veikt pilnīgu riska novērtējumu, ko vajadzības gadījumā atjaunina.

3. Plānošanas vienība sagatavo OPLAN un izstrādā visus vajadzīgos tehniskos instrumentus misijas īstenošanai. OPLAN ir ņemts vērā vispārējas riska novērtējums, un tajā iekļauj drošības plānu.

1. ES RPM Rafa darbinieku skaits un viņu kompetence atbilst 2. pantā izklāstītajam misijas pamatuzdevumam un 4. pantā izklāstītajai struktūrai.

2. Dalībvalstis vai ES iestādes norīko misijas personālu darbā uz ES RPM Rafa. Katra dalībvalsts sedz izmaksas, kas saistītas ar tās norīkoto ES RPM Rafa personālu, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, ceļa izdevumus uz misijas vietu un no tās, kā arī pabalstus, kas nav dienasnauda.

3. Starptautisko un vietējo personālu misija ES RPM Rafa pēc vajadzības pieņem darbā uz līguma pamata.

4. Attiecīgajā gadījumā arī trešās valstis var norīkot personālu misijai. Trešā valsts, kas norīko personālu, sedz ar tās norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, augsta riska pakāpes apdrošināšanu, kā arī ceļa izdevumus uz misijas vietu un no tās.

5. Personāls savus pienākumus veic un darbojas misijas interesēs. Personāls ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu ( 2 ).

6. ES policijas darbinieki valkās attiecīgi valsts formas tērpus un ES zīmotnes, un citi misijas locekļi attiecīgos gadījumos valkās identifikācijas zīmes saskaņā ar misijas vadītāja lēmumu, ņemot vērā drošības apsvērumus.

1. Vajadzības gadījumā ES RPM Rafa personāla statusu, attiecīgā gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un turpmākās garantijas, kas vajadzīgas ES RPM Rafa misijas veikšanai un stabilai darbībai, reglamentē nolīgumi, ko noslēdz saskaņā ar procedūru, kura izklāstīta Līguma 24. pantā. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, kas palīdz prezidējošai valstij, šādus noteikumus var pārrunāt tās vārdā.

2. Valsts vai ES iestāde, kas ir norīkojusi personāla locekli, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz personāla loceklis, gan tad, ja ir saņemta sūdzība par šo locekli. Attiecīgā dalībvalsts vai ES iestāde ir pilnībā atbildīga par lietas ierosināšanu pret norīkoto personu.

3. Nodarbināšanas kārtību un starptautisko un vietējo personāla locekļu tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz misijas vadītājs un personāla loceklis.

1. ES RPM Rafa kā krīzes pārvarēšanas operācijas struktūrai ir vienota komandķēde.

2. Par PDK veikto politisko kontroli un ES RPM Rafa stratēģisko virzību atbild Padome.

3. Civilās operācijas komandieris, kas atrodas PDK politiskā kontrolē, rīkojas saskaņā ar tās stratēģiskām norādēm un darbojas ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja vispārējā vadībā, stratēģiskā līmenī ir civilās ES RPM Rafa komandieris, un šajā statusā tas dod norādījumus misijas vadītājam, kā arī sniedz tam padomus un tehnisku atbalstu.

4. Civilās operācijas komandieris Padomei ziņojumus iesniedz ar ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja starpniecību.

5. Misijas vadītājs operatīvajā līmenī īsteno ES RPM Rafa vadību un kontroli un darbojas tiešā civilās operācijas komandiera pakļautībā.

1. Par PDK veikto politisko kontroli un misijas stratēģisko virzību atbild Padome. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu. Pilnvarojums paredz pilnvaras pēc ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja priekšlikuma iecelt amatā misijas vadītāju, un tiesības grozīt OPLAN. Tas nozīmē arī to, ka tai ir pilnvaras pieņemt turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā. Padomes pilnvarās paliek pieņemt lēmumu par misijas mērķiem un tās pabeigšanu.

3. PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilās operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par to atbildības jomā esošiem jautājumiem.

1. Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, ES RPM Rafa ir aicinātas piedalīties kandidātvalstis un var uzaicināt arī trešās valstis, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto personālu, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, augsta riska apdrošināšanu un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz misijas vietu un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās ES RPM Rafa darbības izmaksu segšanā.

2. Tām trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu ES RPM Rafa, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm, kuras piedalās misijā.

3. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par trešo valstu dalību, tostarp par to piedāvāto ieguldījumu, un izveidot Ieguldītāju komiteju.

4. Sīki izstrādātus noteikumus par trešo valstu dalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā noteiktajām procedūrām. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, kas palīdz prezidentvalstij, šādus noteikumus var apspriest tās vārdā. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, kas paredz kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar ES RPM Rafa.

1. Civilās operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto ES RPM Rafa drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 4.a un 9. pantu, saskaņojot darbības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju (PĢS Drošības birojs).

2. Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, ka nodrošina atbilstību minimālajām drošības prasībām, ko piemēro operācijai, turklāt viņš īsteno šo atbildību, ievērojot Eiropas Savienības politiku par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma V sadaļu un tās pavaddokumentiem.

3. Misijas vadītājam palīdz augstākā drošības amatpersona (ADA), kas ziņos misijas vadītajam, kā arī uzturēs ciešas darba attiecības ar PĢS Drošības biroju.

4. ES RPM Rafa personāls pirms darbības sākšanas apmeklē obligātas drošības mācības saskaņā ar OPLAN. Tāpat personālam nodrošina regulāras prasmes nostiprinošas mācības uz vietas, kuras organizē ADA.

1. ►C2 Bāzes finansējums, lai segtu izmaksas saistībā ar misiju, laikposmam no 2005. gada 25. novembra līdz 2007. gada 24. maijam ir EUR 7 600 000. ◄

Bāzes finansējums, lai segtu izmaksas saistībā ar misiju, ir EUR 7 000 000 laikposmam no 2007. gada 25. maija līdz 2008. gada 24. novembrim.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro ES vispārējam budžetam, taču avansa maksājumi nepaliek Kopienas īpašumā. Piegāžu un pakalpojumu konkursos var piedalīties to trešo valstu valstspiederīgie, kuras finansiāli piedalās misijā, uzņēmēju valstu valstspiederīgie un, ja tas vajadzīgs misijas operatīvām darbībām, kaimiņvalstu valstspiederīgie.

3. Misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

4. Finanšu noteikumos ņem vērā prasības attiecībā uz ES RPM Rafa darbību, tostarp aprīkojuma savietojamību un grupu sadarbspēju.

5. Ir atbilstīgas tās izmaksas, kas veiktas no dienas, kad šī vienotā rīcība stājas spēkā.

1. Padome un Komisija saskaņā ar savām attiecīgām pilnvarām nodrošina šīs vienotās rīcības un citu Kopienas ārpolitikas darbību saskaņotu īstenošanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta otro daļu. Padome un Komisija sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi.

2. Gan misijas vietā, gan Briselē izveido vajadzīgos koordinācijas mehānismus.

1. Saskaņā ar Padomes Drošības reglamentu ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir pilnvarots vajadzības gadījumā un saskaņā ar misijas operatīvām vajadzībām nodot ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm ES klasificēto informāciju un misijai sagatavotos dokumentus ar slepenības pakāpi, ne stingrāku kā “RESTREINT UE”.

2. Gadījumā, kad vajadzīga īpaša un steidzama rīcība, ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis saskaņā ar Padomes Drošības reglamentu ir pilnvarots arī nodot vietējām iestādēm to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Visos citos gadījumos šādu informāciju un dokumentus vietējām iestādēm nodod saskaņā ar procedūrām, kas atbilst līmenim, kādā tās sadarbojas ar ES.

3. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir pilnvarots ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm un vietējām iestādēm nodot neklasificētus ES dokumentus, kas ir saistīti ar Padomes apspriedēm par misiju, uz kuriem attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu saskaņā ar Padomes Reglamenta 6. panta 1. punktu ( 3 ).

PDK lēmumus saskaņā ar 10. panta 1. punktu attiecībā uz misijas vadītāja iecelšanu arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

( 1 ) Padomes 2005. gada 14. novembra Vienotā rīcība 2005/797/KĀDP (OV L 300, 17.11.2005., 65. lpp.).

( 2 ) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.).

( 3 ) Padomes Lēmums 2004/338/EK, Euratom (2004. gada 22. marts), ar ko pieņem Padomes Drošības reglamentu (OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/701/EK, Euratom (OV L 319, 20.10.2004., 15. lpp.).

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	Padomes Vienotā rīcība 2006/773/KĀDP (2006. gada 13. novembris),	L 313	15	14.11.2006
►M2	Padomes Vienotā rīcība 2007/359/KĀDP (2007. gada 23. maijs),	L 133	51	25.5.2007
►M3	Padomes Vienotā rīcība 2007/807/KĀDP (2007. gada 6. decembris),	L 323	53	8.12.2007
►M4	Padomes Vienotā rīcība 2008/379/KĀDP (2008. gada 19. maijs),	L 130	24	20.5.2008

►C1	Kļūdu labojums, OV L 005, 10.1.2006, lpp 20 (05E0/89R)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 017, 24.1.2007, lpp 23 (06E0/73R)