1992R2913 — LV — 01.01.2007 — 005.001

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Grozīta ar:

Grozīta ar:

▼B

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2913/92

(1992. gada 12. oktobris)

par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

I

SADAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.

NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN PAMATDEFINĪCIJAS

1. pants

Muitas noteikumus veido šis Kodekss un noteikumi, kas Kopienas vai valsts līmenī pieņemti tā īstenošanai. Šis Kodekss, neskarot citās jomās pieņemtos īpašos noteikumus, ir piemērojams:

2. pants

1.  Kopienas muitas noteikumi ir vienveidīgi piemērojami visā Kopienas muitas teritorijā, ja citādi nenosaka starptautiskas konvencijas vai ierobežotas ģeogrāfiska vai ekonomiska apjoma paražas, vai atsevišķi Kopienas pasākumi.

2.  Atsevišķas muitas noteikumu normas var piemērot arī ārpus Kopienas muitas teritorijas īpaši reglamentētu jomu vai starptautisku konvenciju ietvaros.

3. pants

▼A1

1.  Kopienas muitas teritoriju veido:

▼M1

▼A1

▼M1

▼A1

▼A2

▼M5

▼A2

2.  Turpmāk norādītās teritorijas, kas atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, uzskata — ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas — par Kopienas muitas teritorijas daļu:

▼B

3.  Kopienas muitas teritorijā ietilpst dalībvalstu teritoriālie ūdeņi, iekšējie jūras ūdeņi un gaisa telpa, kā arī 2. punktā minētās teritorijas, izņemot to teritoriju teritoriālos ūdeņus, iekšējos jūras ūdeņus un gaisa telpu, kas saskaņā ar 1. punktu nav Kopienas muitas teritorijā.

4. pants

Šajā Kodeksā terminiem ir šāda nozīme:

▼M4

▼B

▼M4

▼B

▼M3

▼M4

▼B

2.

NODAĻA

DAŽĀDI VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI, KAS JO ĪPAŠI SAISTĪTI AR PERSONU TIESĪBĀM UN PIENĀKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ MUITAS NOTEIKUMIEM

1.

iedaļa

Pārstāvības tiesības

5. pants

1.  Saskaņā ar 64. panta 2. punkta nosacījumiem un atbilstīgi 243. panta 2. punkta b) apakšpunkta ietvaros pieņemtajiem noteikumiem, jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei.

2.  Šāda pārstāvība var būt:

Dalībvalsts var ierobežot tiesības aizpildīt muitas deklarācijas:

nosakot, ka pārstāvim ir jābūt muitas aģentam, kas darbojas attiecīgās valsts teritorijā.

3.  Izņemot 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā minētos gadījumus, pārstāvim ir jābūt Kopienā reģistrētai personai.

4.  Pārstāvim jāpaziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, jānorāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša, un jābūt pilnvarotam būt par pārstāvi.

Persona, kas nav paziņojusi par savu rīkošanos otras personas vārdā vai tās uzdevumā vai ir bez attiecīga pilnvarojuma paziņojusi, ka rīkojas otras personas vārdā vai tās uzdevumā, uzskatāma par tādu, kas rīkojas savā vārdā un savā uzdevumā.

5.  Muitas dienesti drīkst likt jebkurai personai, kas paziņo, ka rīkojas otras personas vārdā vai tās uzdevumā, uzrādīt pierādījumus, kas apliecina, ka persona ir pilnvarota būt par pārstāvi.

▼M4

1.a

Iedaļa

Atzītie komersanti

5.a pants

1.  Muitas dienesti, vajadzības gadījumā apspriedušies ar citām kompetentām iestādēm, saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem kritērijiem piešķir atzītā komersanta statusu jebkuram komersantam, kas ir reģistrēts Kopienas muitas teritorijā.

Atzītajam komersantam piešķir atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu un/vai piemēro muitas noteikumos paredzētos vienkāršojumus.

Muitas dienesti visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, ievērojot 2. punktā izklāstītos noteikumus un nosacījumus un neskarot muitas kontroli. Balstoties uz atzītā komersanta statusa atzīšanu, muitas dienesti, ja ir ievērotas prasības attiecībā uz Kopienas muitas tiesību aktos paredzēto konkrēta veida vienkāršojumu, ļauj komersantam izmantot šādu vienkāršojumu.

2.  Kritēriji atzītā komersanta statusa piešķiršanai ietver:

Ar komitejas procedūru pieņem noteikumus:

kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem:

▼B

2.

iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar muitas noteikumu piemērošanu

6. pants

1.  Ja kāda persona lūdz muitas dienestus pieņemt lēmumu, kas saistīts ar muitas noteikumu piemērošanu, šī persona piegādā šiem dienestiem visu lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju un dokumentus.

2.  Šādu lēmumu pieņem un par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam, tiklīdz tas iespējams.

Ja pieprasījums lēmuma pieņemšanai tiek iesniegts rakstveidā, lēmumu pieņem termiņā, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, skaitot no dienas, kad minētais pieprasījums ir saņemts muitas dienestā. Šādu lēmumu pieprasījuma iesniedzējam dara zināmu rakstveidā.

Tomēr šo termiņu var pagarināt gadījumos, kad muitas dienesti nespēj to ievērot. Šādā gadījumā šie dienesti par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam pirms iepriekš minētā termiņa beigām, pamatojot termiņa pagarināšanas iemeslus un norādot nākamo termiņu, kādu tie uzskata par nepieciešamu lēmuma pieņemšanai.

3.  Muitas dienestu pieņemtajos rakstveida lēmumos, kas noraida pieprasījumus vai kaitē personām, kurām tie ir adresēti, norāda to pieņemšanas pamatojumu. Tajos ir jābūt norādei uz pārsūdzības tiesībām, ko nosaka 243. pants.

4.  Var noteikt, ka 3. punkta pirmais teikums līdzīgā kārtā piemērojams citiem lēmumiem.

7. pants

Izņemot 244. panta otrajā apakšpunktā minētos gadījumus, pieņemtos lēmumus muitas dienesti tūlīt izpilda.

8. pants

1.  Attiecīgajai personai labvēlīgu lēmumu atzīst par neesošu, ja tas pieņemts, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, un:

2.  Par lēmuma atzīšanu par neesošu ir jāpaziņo personām, kurām tas adresēts.

3.  Lēmums ir neesošs no tā pieņemšanas dienas.

9. pants

1.  Attiecīgajai personai labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza gadījumos, izņemot 8. pantā minētos, kad netika izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki lēmuma pieņemšanas nosacījumi.

2.  Attiecīgai personai labvēlīgu lēmumu var atcelt, ja persona, uz kuru tas attiecas, neizpilda kādu no pienākumiem, ko šāds lēmums tai uzliek.

3.  Par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu ir jāpaziņo personai, uz kuru tas attiecas.

4.  Lēmuma atcelšana vai grozījumi stājas spēkā tā paziņošanas dienā. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa tās personas uz kuru attiecas lēmums likumīgās intereses, muitas dienesti var atlikt atcelšanas vai grozījuma spēkā stāšanās termiņu.

10. pants

8. un 9. pants neierobežo valstu tiesību normas, kas nosaka, ka lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar tiesību aktiem muitas jomā.

3.

iedaļa

Izziņas

11. pants

1.  Jebkura persona drīkst pieprasīt no muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu piemērošanu muitas jomā.

Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz faktiski paredzētu ievešanas vai izvešanas darbību.

2.  Informāciju pieprasījuma iesniedzējam izsniedz bez atlīdzības. Bet ja muitas dienestiem rodas īpašas izmaksas, it īpaši, izdarot preču analīzi vai ekspertīzi, vai preces nododot atpakaļ prasītājam, viņam var likt segt attiecīgās izmaksas.

▼M1

12. pants

1.  Muitas dienesti saskaņā ar komitejas procedūru pēc rakstiska lūguma izdod saistošu informāciju par tarifiem vai saistošu izcelsmes informāciju.

2.  Saistoša informācija par tarifiem vai saistoša izcelsmes informācija ir saistoša muitas dienestiem attiecībā pret informācijas turētājiem tikai attiecībā uz tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Saistoša informācija par tarifiem vai saistoša izcelsmes informācija ir saistoša muitas dienestiem tikai attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitātes ir pabeigtas pēc dienas, kad tās ir sniegušas informāciju.

Izcelsmes jautājumos minētās formalitātes ir formalitātes, kas saistītas ar 22. un 27. panta piemērošanu.

3.  Šādas informācijas turētājiem ir jāspēj pierādīt, ka:

4.  Saistoša informācija attiecībā uz tarifiem ir spēkā sešus gadus no izdošanas dienas, bet attiecībā uz izcelsmi — trīs gadus no izdošanas dienas. Atkāpjoties no 8. panta, to anulē, ja tā pamatojas uz pieteikuma iesniedzēja sniegtu neprecīzu vai nepilnīgu informāciju.

5.  Saistoša informācija vairs nav spēkā:

6.  Tādas saistošas informācijas turētājs, kas zaudē spēku saskaņā ar 5. punkta a) punkta i) vai ii) apakšpunktu vai b) punkta i) vai ii) apakšpunktu, joprojām var izmantot tādu informāciju sešus mēnešus no publicēšanas vai paziņojuma dienas, ar nosacījumu, ka viņš ir noslēdzis saistošus līgumus par attiecīgo preču iegādi vai pārdošanu, pamatojoties uz saistošo informāciju, pirms notikusi publicēšana vai paziņošana. Attiecībā uz tādiem produktiem, par kuriem, veicot muitas formalitātes, iesniedz ievešanas, izvešanas vai iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu, sešu mēnešu termiņu tomēr aizstāj ar sertifikāta derīguma termiņu.

5. punkta a) punkta i) apakšpunkta un b) punkta i) apakšpunkta gadījumā, regula vai nolīgums var noteikt laiku, kurā piemēro pirmo apakšpunktu.

7.  Saistošajā informācijā klasifikāciju vai izcelsmes noteikšanu var piemērot saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem vienīgi šādos nolūkos:

Turklāt izņēmuma gadījumos, kad var tikt traucēta to pasākumu norise, kas paredzēti atbilstoši kopējai lauksaimniecības politikai, var pieņem lēmumu atkāpties no 6. punkta saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 38. pantā Padomes 1966. gada 22. septembra Regulā 136/66/EEK par eļļas un tauku tirgus kopīgo organizāciju ( 4 ) un atbilstošiem pantiem citās regulās par tirgu kopīgo organizāciju.

▼B

4.

iedaļa

Citi noteikumi

▼M4

13. pants

1.  Muitas dienesti saskaņā ar spēkā esošajos noteikumos paredzētajiem nosacījumiem var veikt jebkādu kontroli, ko uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro muitas noteikumus un citus tiesību aktus par to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un trešām valstīm, un par precēm, kam nav Kopienas preču statusa. Lai pareizi piemērotu Kopienas tiesību aktus, muitas kontroli var veikt trešā valstī, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā.

2.  Muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, balstās uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus, lai noteiktu riskus un to apjomu un izstrādātu riska novērtēšanai vajadzīgos pasākumus, balstoties uz valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiski izstrādātiem kritērijiem.

Komitejas procedūru izmanto, lai izveidotu kopējo riska pārvaldības sistēmu un noteiktu kopējos kritērijus un kontroles jomu prioritātes.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izveido elektronisku sistēmu, lai īstenotu riska pārvaldību.

3.  Ja kontroli veic iestādes, kas nav muitas dienesti, to veic ciešā sadarbībā ar muitas dienestiem un, ja iespējams, tajā pašā laikā un vietā.

4.  Veicot šajā pantā paredzēto kontroli, muitas dienesti un citas kompetentas iestādes, piemēram, veterinārās iestādes un policija, var izpaust saņemtos datus par to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Kopienas muitas teritoriju un trešām valstīm, un par precēm, kurām nav Kopienas preču statusa, savā starpā, dalībvalstu muitas dienestiem un Komisijai, ja tas vajadzīgs, lai mazinātu apdraudējumu.

Konfidenciālu datu izpaušana trešo valstu muitas dienestiem un citām struktūrām (piemēram, drošības dienestiem) ir pieļaujama tikai saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ja ir ievēroti spēkā esošie datu aizsardzības noteikumi, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti ( 5 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 6 ).

▼B

14. pants

Lai piemērotu tiesību aktus muitas jomā, ikvienai personai, kas tieši vai netieši iesaistīta preču tirdzniecības darbībās, pēc muitas dienestu pieprasījuma to noteiktajā termiņā ir jāiesniedz tiem visi nepieciešamie dokumenti un informācija neatkarīgi no tās veida un jāsniedz nepieciešamā palīdzība.

▼M4

15. pants

Uz visiem datiem, kas ir konfidenciāli pēc to rakstura vai ir sniegti konfidenciāli, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Kompetentie dienesti nedrīkst tos izpaust bez personas vai iestādes, kas tos sniegusi, skaidri izteiktas atļaujas. Informāciju tomēr var darīt zināmu, ja kompetentām iestādēm to uzliek par pienākumu spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz tiesvedību. Izpaužot vai paziņojot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

▼B

16. pants

Attiecīgajām personām ir jāglabā 14. pantā minētie dokumenti ►M4  muitas kontroles ◄ vajadzībām tik ilgi, cik norādīts spēkā esošajos noteikumos, taču ne mazāk par trim kalendārajiem gadiem, neatkarīgi no to veida. Šo termiņu skaita no tā gada beigām,

Neskarot 221. panta 3. punkta noteikumus, otrajā teikumā, gadījumā, ja muitas dienestu veiktajā pārbaudē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jāizlabo, tad dokumenti ir jāsaglabā pēc pirmajā punktā noteiktā termiņa tik ilgi, cik nepieciešams, lai izdarītu labojumu un veiktu pārbaudi.

17. pants

Ja tiesību aktos muitas jomā ir noteikts laika posms, datums vai termiņš to piemērošanai, to nedrīkst pagarināt vai atlikt, izņemot gadījumos, kad attiecīgajos tiesību aktos tas paredzēts ar īpašu noteikumu.

▼M1

18. pants

1.  ECU vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro, lai noteiktu preču tarifu klasifikāciju un ievedmuitas nodokli, nosaka reizi mēnesī. Šai konvertēšanai izmanto kursus, kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī mēneša priekšpēdējā darbadienā. Šos kursus piemēro visu nākamo mēnesi.

Ja kurss, kas jāpiemēro mēneša sākumā, līdz tā paša mēneša piecpadsmitajai dienai par vairāk nekā 5 % atšķiras no kursa, kas publicēts priekšpēdējā darbadienā, pēdējo minēto kursu tomēr piemēro no 15. datuma līdz attiecīgā mēneša beigām.

2.  ECU vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro saskaņā ar muitas noteikumiem gadījumos, kuri nav minēti 1. punktā, nosaka reizi gadā. Šai konvertēšanai izmanto likmes, kas ir publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī oktobra pirmajā darbadienā, un tās stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Ja konkrētas valsts valūtai nav pieejama likme, šai valūtai piemēro likmi, kāda tai bijusi pēdējā dienā, kad likme publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Muitas dienesti var noapaļot uz augšu vai leju summu, ko iegūst, konvertējot šīs valsts valūtā ECU izteiktu summu citiem nolūkiem, nevis tādēļ, lai noteiktu preču tarifu klasifikāciju vai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus.

Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no sākotnējās summas vairāk kā par 5 %.

Muitas dienesti var saglabāt nemainīgu valsts valūtas vērtību ECU izteiktajai summai, ja 2. punktā paredzēto ikgadējo korekciju laikā šīs summas konvertēšana pirms iepriekšminētās noapaļošanas dod rezultātu, kas mazāk nekā par 5 % maina valsts valūtas vērtību vai samazina šo vērtību.

▼B

19. pants

Gadījumus un nosacījumus tiesību aktu muitas jomā piemērošanas vienkāršošanai nosaka, izmantojot Komitejas procedūru.

II

SADAĻA

FAKTORI, KAS NOSAKA IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻU, KĀ ARĪ CITU PAREDZĒTO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1.

NODAĻA

EIROPAS KOPIENU MUITAS TARIFS UN PREČU TARIFA KLASIFIKĀCIJA

20. pants

1.  Muitas parāda rašanās gadījumā likumā noteikto muitas nodokļu pamats ir Eiropas Kopienu muitas tarifs.

2.  Citi Kopienas noteikumos paredzētie pasākumi, kas regulē preču tirdzniecību īpašās jomās, attiecīgos gadījumos jāpiemēro saskaņā ar šo preču tarifa klasifikācija.

3.  Eiropas Kopienu muitas tarifā ietilpst:

4.  Neskarot noteikumus par vienotas likmes maksājumiem, pēc deklarētāja pieprasījuma c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā piemēro 3. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos pasākumus, ja attiecīgās preces atbilst pēdējiem minētajiem nosacījumiem. Pieprasījumu var iesniegt pēc notikuma, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

5.  Ja 3. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana ir ierobežota ar zināmu ieveduma apjomu, tā izbeidzama:

6.  Preču tarifa klasifikācija nozīmē, ka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem tiek noteikta apakšpozīcija:

kurā minētās preces ierindojamas.

21. pants

1.  Labvēlīgs tarifa režīms, kas atsevišķām precēm var būt to veida vai galapatēriņa dēļ, ir pakļauts nosacījumiem, ko nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru. Ja vajadzīga atļauja, piemēro 86. un 87. pantu.

2.  Jēdziens “labvēlīgs tarifa režīms” 1. punktā nozīmē 4. panta 10. punktā minēto ievedmuitas nodokļu samazinājumu vai to neuzlikšanu, arī tarifa kvotas ietvaros.

2.

NODAĻA

PREČU IZCELSME

1.

iedaļa

Nepreferenciālā izcelsme

22. pants

23.— 26. pants nosaka preču nepreferenciālo izcelsmi šādām vajadzībām:

23. pants

1.  Kādas valsts izcelsme ir precēm, kas pilnīgi iegūtas vai saražotas minētajā valstī.

2.  Jēdziens “kādā valstī pilnīgi iegūtas preces” nozīmē:

3.  Jēdzienā “valsts” 2. punktā ietilpst valsts teritoriālie ūdeņi.

24. pants

Izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

25. pants

Jebkura pārstrāde vai apstrāde, par kuru ir konstatēts vai par kuru noskaidrotie fakti apstiprina pieņēmumu, ka tās vienīgais nolūks ir apiet Kopienā pastāvošos noteikumus par precēm no konkrētām valstīm, nekādos apstākļos nedrīkst būt par iemeslu tās valsts, kurā tās ražotas, izcelsmes piešķiršanai precēm 24. panta nozīmē.

26. pants

1.  Tiesību aktos muitas jomā vai citos Kopienas tiesību aktos, kas regulē īpašas jomas, var noteikt, ka jāuzrāda dokuments, kas pierāda preču izcelsmi.

2.  Neatkarīgi no šāda dokumenta uzrādīšanas muitas dienesti pamatotu aizdomu gadījumos var pieprasīt papildu pierādījumus par norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2.

iedaļa

Preferenciāla preču izcelsme

27. pants

Noteikumi par preferenciālu preču izcelsmi nosaka, kā atvieglojumu saņemšanai uz precēm attiecināma 20. panta 3. punkta d) vai e) apakšpunktā minētā izcelsme.

Šos noteikumus:

3.

NODAĻA

PREČU MUITAS VĒRTĪBA

28. pants

Šās nodaļas noteikumi nosaka muitas vērtību Eiropas Kopienu muitas tarifa un ārpustarifa pasākumu piemērošanai, ko paredz Kopienas noteikumi īpašās preču tirdzniecības jomās.

29. pants

1.  Ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu, ar nosacījumu, ka:

2.  

3.  

30. pants

1.  Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. pantu, tā ir jānosaka, secīgi piemērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu līdz pirmajam apakšpunktam, pēc kura to var noteikt, ar noteikumu, ka pēc deklarētāja lūguma c) un d) apakšpunktu piemēro otrādā secībā; vienīgi tad, ja šādu vērtību saskaņā ar konkrētu apakšpunktu nevar noteikt, var piemērot nākamo apakšpunktu šajā pantā noteiktajā secībā.

2.  Muitas vērtība, ko nosaka saskaņā ar šo pantu, ir:

3.  Jebkādus turpmākus nosacījumus un noteikumus iepriekš minētā 2. punkta piemērošanai nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

31. pants

1.  Ja ievestu preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 29. vai 30. pantu, to nosaka, pamatojoties uz Kopienā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas ietverti:

2.  Par pamatu muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar 1. punktu nevar būt:

32. pants

1.  Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 29. pantu, cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir jāpieskaita:

2.  Pieskaitījumi pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama saskaņā ar šo pantu, ir jānosaka, pamatojoties vienīgi uz objektīviem un skaitļos izsakāmiem datiem.

3.  Nosakot muitas vērtību, pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, drīkst pieskaitīt tikai šajā pantā noteiktos pieskaitījumus.

4.  Šajā nodaļā jēdziens “pirkšanas starpniecības nauda” nozīmē ievedēja maksu savam pārstāvim par pakalpojumu, pārstāvot viņu novērtējamo preču iepirkšanā.

5.  Neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta:

33. pants

1.  Muitas vērtībā nav iekļaujamas šādas summas, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no cenas, kas faktiski samaksāta vai maksājama:

34. pants

Saskaņā ar Komitejas procedūru var pieņemt īpašus noteikumus, lai noteiktu muitas vērtību datu nesējiem izmantošanai datu apstrādes iekārtās un datu glabāšanai vai pamācībām.

35. pants

▼M3

Ja elementus, ko izmanto preču muitas vērtības noteikšanā, izsaka valūtā, kas nav vērtēšanas dalībvalsts valūta, tad ir jāizmanto valūtas maiņas kurss, ko attiecīgi publicējuši šajā jautājumā kompetentie dienesti.

▼B

Šādam kursam ir iespējami precīzi jāatspoguļo attiecīgās valūtas dienas vērtība tirdzniecības darījumos šās dalībvalsts valūtā, un to piemēro laika posmā, ko var noteikt ar Komitejas procedūru.

Ja šāds kurss nepastāv, izmantojamo maiņas kursu nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

36. pants

1.  Šās nodaļas noteikumi neskar īpašos noteikumus par vērtības noteikšanu muitas vajadzībām brīvā apgrozībā laistām precēm pēc to nodošanas citam preču muitošanas vai izmantošanas režīmam.

2.  Ar izņēmumu no 29., 30. un 31. pantā noteiktās kārtības muitas vērtību ātrbojīgām precēm, ko parasti pārdod komisijā, pēc deklarētāja pieprasījuma var noteikt saskaņā ar vienkāršotiem noteikumiem, kas visai Kopienai izstrādāti saskaņā ar Komitejas procedūru.

III

SADAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ NONĀKUŠĀM PRECĒM LĪDZ TO NODOŠANAI PREČU MUITOŠANAS VAI IZMANTOŠANAS REŽĪMĀ

1.

NODAĻA

PREČU NONĀKŠANA KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ

▼M4

36.a pants

1.  Par precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā, iesniedz kopsavilkuma deklarāciju, izņemot preces, kuras pārvadā ar transportlīdzekļiem, kas tikai šķērso muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, šajā teritorijā neapstājoties.

2.  Kopsavilkuma deklarāciju iesniedz ievešanas muitas iestādē.

Muitas dienesti var ļaut kopsavilkuma deklarāciju iesniegt citā muitas iestādē, ja tā ievešanas muitas iestādei uzreiz dara zināmus vai elektroniski pieejamus vajadzīgos datus.

Muitas dienesti var ļaut, ka kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu aizstāj ar paziņojuma iesniegšanu un piekļuvi kopsavilkuma deklarācijai komersanta elektroniskā sistēmā.

3.  Kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, pirms preces ieved Kopienas muitas teritorijā.

4.  Ar komitejas procedūru nosaka:

atkarībā no īpašiem apstākļiem un piemērojot to konkrētiem preču pārvadāšanas, transporta vai komersantu veidiem, vai arī gadījumā, ja starptautiski nolīgumi paredz īpašus drošības pasākumus.

36.b pants

1.  Komitejas procedūru izmanto, lai izstrādātu vispārēju kopsavilkuma deklarācijas datu kopumu un formātu, kurā būtu ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei un pareizai muitas kontroles piemērošanai, galvenokārt drošībai un drošumam, vajadzības gadījumā izmantojot starptautiskos standartus un komercpraksi.

2.  Kopsavilkuma deklarāciju sastāda, izmantojot datu apstrādes paņēmienus. Var izmantot tirdzniecības, ostu vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

Ārkārtējos gadījumos muitas dienesti var pieņemt kopsavilkuma deklarācijas papīra formā ar nosacījumu, ka tie nodrošina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kādu piemēro kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

3.  Kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas ieved preces vai uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu Kopienas muitas teritorijā.

4.  Neatkarīgi no pienākumiem, kas uzlikti 3. punktā minētajai personai, viņas vietā kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt:

5.  Personai, kas minēta 3. un 4. punktā, ir tiesības pēc viņas lūguma grozīt vienu vai vairākus datus kopsavilkuma deklarācijā pēc tās iesniegšanas. Tomēr nekādi grozījumi nav iespējami pēc tam, kad muitas dienesti:

36.c pants

1.  Ievešanas muitas iestāde var neprasīt kopsavilkuma deklarāciju par precēm, par ko pirms 36.a panta 3. vai 4. punktā minētā termiņa beigām iesniedz muitas deklarāciju. Šādā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kuriem jābūt kopsavilkuma deklarācijā, un līdz laikam, kad muitas deklarāciju pieņem saskaņā ar 63. pantu, tai ir kopsavilkuma deklarācijas statuss.

Muitas dienesti var ļaut muitas deklarāciju iesniegt importa muitas iestādē, kas nav ievešanas muitas iestāde, ja šī iestāde ievešanas muitas iestādei uzreiz dara zināmus vai elektroniski pieejamus vajadzīgos datus.

2.  Ja muitas deklarāciju iesniedz citādi, nevis izmantojot datu apstrādes paņēmienus, muitas dienesti uz datiem attiecina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

▼B

37. pants

1.  Preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, no to ievešanas brīža atrodas muitas uzraudzībā. Tās var pakļaut ►M4  muitas kontrolei ◄ saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

2.  Tām ir jāpaliek šādā uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to statusu muitā, ja tas vajadzīgs, un, neskarot 82. panta 1. punktu, ārpuskopienas preču gadījumā — līdz to muitas statuss tiek nomainīts, tās nonāk brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vai tās ir atkal izvestas vai iznīcinātas saskaņā ar 182. pantu.

38. pants

1.  Kopienas muitas teritorijā ievestās preces pavada persona, kas tās nevilcinoties nogādā Kopienā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir doti:

2.  Jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc ievešanas Kopienas muitas teritorijā, arī pārkraušanas rezultātā, ir atbildīga par 1. punktā noteikto pienākumu izpildi.

3.  Preces, kuras kaut arī vēl atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, var tikt pakļautas dalībvalsts ►M4  muitas kontrolei ◄ saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, cita starpā, šās dalībvalsts un trešās valsts vienošanās rezultātā, jāuzskata par precēm, kuras ir ievestas Kopienas muitas teritorijā.

4.  1. punkta a) apakšpunkts neliedz īstenot spēkā esošus noteikumus attiecībā uz tūristu satiksmi, pierobežas satiksmi, pasta satiksmi un satiksmi ar niecīgu saimniecisku nozīmi, ar nosacījumu, ka tā netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas netiek apdraudētas.

▼M4

5.  Šā panta 1. līdz 4. punkts un šīs regulas 36.a līdz 36.c pants un 39. līdz 53. pants neattiecas uz precēm, ko uz laiku izved no Kopienas muitas teritorijas, pārvietojot tos starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūru vai pa gaisu, ja pārvadājums veikts pa tiešu maršrutu un izmantojot regulārus gaisa vai jūras pārvadājumus, neapstājoties ārpus Kopienas muitas teritorijas.

▼B

6.  1. punkts neattiecas uz precēm, kas atrodas kuģos vai lidaparātos, kuras šķērso dalībvalstu teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, bet kuru galamērķis nav šajā dalībvalstī esoša osta vai lidosta.

39. pants

1.  Ja neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ 38. panta 1. punktā noteiktie pienākumi nav izpildāmi, tad atbildīgajai personai vai jebkurai citai personai, kas rīkojas pirmās vietā, nekavējoties jāpaziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Muitas dienesti ir jāinformē arī par gadījumiem, kad preces nav pilnīgi gājušas bojā neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, norādot arī precīzu to atrašanās vietu.

2.  Ja kuģis vai lidaparāts, uz kuru attiecas 38. panta 6. punkts, neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ ir spiests Kopienas muitas teritorijā uz laiku iebraukt ostā vai nolaisties un nevar izpildīt 38. panta 1. punktā noteikto pienākumu, personai, kas ieved kuģi vai lidaparātu Kopienas muitas teritorijā, vai citai personai, kas rīkojas pirmās vietā, nekavējoties jāpaziņo muitas iestādēm par lietas apstākļiem.

3.  Muitas iestādes nosaka pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm, kā arī precēm, kuras atrodas kuģī vai lidmašīnā 2. punktā minētajos apstākļos, un attiecīgā gadījumā tās pavadītu līdz muitas iestādei vai citai dienestu norādītai vai atļautai vietai.

2.

NODAĻA

PREČU UZRĀDĪŠANA MUITĀ

▼M4

40. pants

Preces, kas nonāk Kopienas muitas teritorijā, muitai uzrāda persona, kas ieved preces šajā teritorijā, vai attiecīgi tā persona, kura uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc ievešanas, izņemot gadījumos, kad tās pārvadā ar transportlīdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, šajā teritorijā neapstājoties. Persona, kas uzrāda preces, atsaucas uz kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas iepriekš iesniegta par precēm.

▼B

41. pants

40. pants neliedz spēkā esošos noteikumus attiecināt uz precēm:

42. pants

Tiklīdz preces ir uzrādītas muitai, ar muitas dienestu atļauju tās var pārbaudīt un var ņemt to paraugus, lai tās varētu nodot preču muitošanas vai izmantošanas režīmā. Šādu atļauju izsniedz pēc tās personas lūguma, kam atļauts preces nodot preču muitošanas vai izmantošanas.

3.

NODAĻA

▼M4

MUITAI UZRĀDĪTO PREČU IZKRAUŠANA

▼M4 —————

▼B

46. pants

1.  Preces izkrauj vai pārkrauj no transporta līdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai atļautās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga nenovēršamu briesmu gadījumos, kad tūlīt nepieciešams preces pilnīgi vai daļēji izkraut. Šādos gadījumos par to uzreiz jāinformē muitas dienesti.

2.  Nolūkā pārbaudīt preces un transporta līdzekļus, ar kuru tās tiek vestas, muitas dienesti var jebkurā brīdī pieprasīt preces izkraut un izsaiņot.

47. pants

Preces nedrīkst aizvest no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas dienestu atļaujas.

4.

NODAĻA

PIENĀKUMS MUITAI UZRĀDĪTĀS PRECES NODOT MUITOŠANAS VAI IZMANTOŠANAS REŽĪMĀ

48. pants

Muitai uzrādītās ārpuskopienas preces nododamas muitošanas vai izmantošanas režīmā, kas atļauts šādām ārpuskopienas precēm.

49. pants

1.  Ja precēm ir iesniegta kopsavilkuma deklarācija, formalitātes, kas vajadzīgas to nodošanai muitošanas vai izmantošanas režīmā, ir jāizpilda:

2.  Ja apstākļi to attaisno, muitas dienesti var saīsināt 1. punktā noteikto termiņu vai atļaut to pagarināt. Šāds pagarinājums tomēr nedrīkst pārsniegt patiesās vajadzības, kuras nosaka apstākļi.

5.

NODAĻA

PRECES PAGAIDU GLABĀŠANĀ

50. pants

Līdz nodošanai muitošanas vai izmantošanas režīmā muitai uzrādītās preces pēc šādas uzrādīšanas ir pagaidu glabāšanā esošu preču statusā. Šādas preces turpmāk apzīmētas kā “preces pagaidu glabāšanā”.

51. pants

1.  Preces pagaidu glabāšanā atļauts glabāt vienīgi muitas iestāžu atļautās vietās šo iestāžu noteiktā kārtībā.

2.  Muitas iestādes var likt preču valdītājam iemaksāt nodrošinājumu, lai nodrošinātu jebkura muitas parāda samaksu, kas var rasties sakarā ar 203. vai 204. pantu.

52. pants

Neskarot 42. panta noteikumus, preces pagaidu glabāšanā var pakļaut vienīgi tādai apkopšanai, kas nodrošina to saglabāšanos nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu un īpašības.

53. pants

1.  Muitas dienesti nekavējoties veic visus pasākumus, ieskaitot preču pārdošanu, kas vajadzīgi, lai nokārtotu tādu preču stāvokli, ar kurām 49. pantā noteiktajos termiņos nav sāktas preču muitošanai vai izmantošanai nepieciešamās formalitātes.

2.  Muitas dienesti var uz preču valdītāja atbildības un par viņa līdzekļiem likt pārvest noteiktās preces uz īpašu vietu, kur tās atrodas dienestu uzraudzībā, kamēr preču stāvoklis tiek nokārtots.

6.

NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ĀRPUSKOPIENAS PRECĒM, KURAS IR PĀRVIETOTAS SASKAŅĀ AR TRANZĪTA PROCEDŪRU

54. pants

38. pants, izņemot tā 1. punkta a) apakšpunktu, un 39.–53. pants neattiecas uz precēm, kuras jau ievestas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar tranzīta procedūru.

55. pants

Tiklīdz ārpuskopienas preces, kuras pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru, ir sasniegušas galamērķi Kopienas muitas teritorijā un ir uzrādītas muitai saskaņā ar tranzīta noteikumiem, piemērojams ►M1  42 ◄ .–53. pants.

7.

NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

56. pants

Muitas dienesti attiecīgos apstākļos var likt muitai uzrādītās preces iznīcināt. Muitas dienesti attiecīgi informē preču valdītāju. Preču iznīcināšanas izmaksas uzņemas preču valdītājs.

57. pants

Ja muitas dienesti konstatē, ka preces Kopienas muitas teritorijā ir ievestas bez atļaujas vai nav nodotas muitas uzraudzībā, šie dienesti veic visus nepieciešamos pasākumus, ieskaitot preču pārdošanu, lai nokārtotu stāvokli attiecībā uz precēm.

IV

SADAĻA

PREČU MUITOŠANAS VAI IZMANTOŠANAS REŽĪMS

1.

NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

58. pants

1.  Ja nav noteikts citādi, preces neatkarīgi no to veida, daudzuma, izcelsmes valsts, sūtīšanas veida vai galamērķa jebkurā laikā var noteiktajā kārtībā nodot preču muitošanas vai izmantošanas režīmā.

2.  1. punkts neliedz noteikt aizliegumus vai ierobežojumus, ko pamato ar sabiedrības morāles normām, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību.

2.

NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS

1.

iedaļa

Preču nodošana kādā muitas procedūrā

59. pants

1.  Visām precēm, kuras nodod kādā muitas procedūrā, ir jābūt deklarētām šai muitas procedūrai.

2.  Kopienas preces, kuras ir deklarētas izvešanai, izvešanai pārstrādei, tranzītam vai ievešanai muitas noliktavā, ir pakļautas muitas uzraudzībai no muitas deklarācijas pieņemšanas brīža līdz brīdim, kad tās atstāj Kopienas muitas teritoriju vai tiek iznīcinātas vai kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu.

60. pants

Ciktāl Kopienas tiesību aktos muitas jomā nav noteikumu šajā jomā, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu kompetenci, vajadzības gadījumos ņemot vērā preču veidu un muitas procedūru, kas jāpiemēro šīm precēm.

61. pants

Muitas deklarācija izpildāma:

A.

Rakstīta deklarācija

I.

Parastā kārtība

62. pants

1.  Rakstveida deklarācija izpildāma veidlapā, kas atbilst šim nolūkam noteiktajam oficiālajam paraugam. Tai ir jābūt parakstītai, un tajā jābūt visām ziņām, kas nepieciešamas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas.

2.  Deklarācijai pievieno visus dokumentus, kas vajadzīgi tās muitas procedūras īstenošanai, kurai preces deklarētas.

63. pants

Deklarācijas, kuras atbilst 62. panta prasībām, muitas dienesti tūlīt pieņem, ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir uzrādītas muitai.

64. pants

1.  Saskaņā ar 5. pantu muitas deklarāciju var aizpildīt katra persona, kas attiecīgās preces spēj uzrādīt vai likt uzrādīt kompetentajai muitas dienestam līdz ar visiem dokumentiem, kas vajadzīgi uzrādīšanai tās muitas procedūras noteikumu piemērošanai, kurai preces deklarētas.

2.  Tomēr,

3.  2. punkta b) apakšpunkts neliedz dalībvalstīm piemērot divpusējus līgumus ar trešām valstīm vai līdzīgas paražas, kas ļauj šo valstu piederīgajiem aizpildīt deklarācijas attiecīgo dalībvalstu teritorijā, saskaņā ar abpusējības principu.

65. pants

Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.

Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

66. pants

1.  Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja deklarētājs sniedz pierādījumus, ka preces attiecīgajai muitas procedūrai deklarētas kļūdas dēļ vai ka īpašu apstākļu rezultātā vairs nav pamata nodot preces tajā muitas procedūrā, kurai tās tikušas deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, lūgumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem līdz brīdim, kad notikusi preču pārbaude.

2.  Deklarāciju nevar atzīt par nederīgu pēc preču atlaišanas, izņemot gadījumus, kurus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

3.  Deklarācijas atzīšana par nederīgu netraucē spēkā esošo krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu.

67. pants

Ja skaidri nav noteikts citādi, tad, piemērojot noteikumus par muitas procedūru, kurai preces deklarētas, izmanto to datumu, kurā muitas dienesti muitas deklarāciju pieņēmuši.

68. pants

Lai pārbaudītu pieņemtās muitas deklarācijas, muitas dienesti var:

69. pants

1.  Preču nogādāšana vietās, kur tās pārbauda un ņem to paraugus, kā arī apkopšana, kas nepieciešama šādai pārbaudei vai paraugu ņemšanai, jāveic deklarētājam vai viņš ir par to atbildīgs. Izmaksas sedz deklarētājs.

2.  Deklarētājam ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Muitas dienesti, ja tie uzskata par vajadzīgu var pieprasīt, lai deklarētājs vai viņa pārstāvis būtu klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, kas atvieglotu šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3.  Ja paraugu ņemšana norit pēc spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu par to, taču tām ir jāsedz preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

70. pants

1.  Ja pārbauda tikai daļu no deklarācijā iekļautajām precēm, tad daļējās pārbaudes rezultātus attiecina uz visām deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt preču tālāku pārbaudi, ja uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti neattiecas uz pārējo deklarēto preču daļu.

2.  Ja aizpildītā deklarācijas veidlapa aptver divu vai vairāku veidu preces, tad 1. punkta vajadzībām dati par katru preci uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

71. pants

1.  Deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot tās muitas procedūras noteikumus, kurā preces ir nodotas.

2.  Ja deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktā minētos noteikumus piemēro, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem.

72. pants

1.  Muitas dienesti veic nepieciešamos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai izpildītu tās muitas procedūras piemērošanas nosacījumus, kurai minētās preces ir deklarētas.

2.  Precēm vai transporta līdzekļiem piestiprinātos identifikācijas līdzekļus drīkst noņemt vai iznīcināt vienīgi muitas dienesti vai ar to atļauju, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ to noņemšana vai iznīcināšana ir nepieciešama preču vai transporta līdzekļu aizsardzībai.

73. pants

1.  Neskarot 74. pantu, ja nosacījumi attiecīgas muitas procedūras piemērošanai ir izpildīti un preces nav pakļautas aizliedzošiem vai ierobežojošiem pasākumiem, muitas dienesti atlaiž preces, tiklīdz deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai akceptēti bez pārbaudes. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad šādu pārbaudi nav iespējams izdarīt pieņemamā laika posmā un precēm vairs nav tur jāatrodas pārbaudes vajadzībām.

2.  Visas preces, uz kurām attiecas viena deklarācija, atlaižamas vienlaicīgi.

Ja deklarācijas veidlapa šā punkta nozīmē ietver divas vai vairākas preču vienības, tad dati par katru preci uzskatāmas par atsevišķu deklarāciju.

74. pants

1.  Ja muitas deklarācijas pieņemšana rada muitas parādu, deklarācijā ietvertās preces nedrīkst atlaist, ja nav samaksāts muitas parāds vai dots nodrošinājums. Taču, neskarot 2. punkta noteikumus, šis nosacījums neattiecas uz pagaidu ielaišanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.  Ja saskaņā ar noteikumiem par tās muitas procedūras piemērošanu, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa nodrošinājuma sniegšanu, minētās preces neatlaiž attiecīgās muitas procedūras piemērošanai, kamēr šāds nodrošinājums nav dots.

75. pants

Nepieciešamie pasākumi, ieskaitot konfiskāciju un pārdošanu, ir jāizdara ar precēm, kuras:

II.

Vienkāršotās procedūras

76. pants

1.  Lai iespējami vienkāršotu formalitāšu un procedūru aizpildi un nodrošinātu darbību pareizu norisi, muitas dienesti, ievērojot kārtību, kas noteikta saskaņā ar Komitejas procedūru, dod atļauju:

Vienkāršotajā deklarācijā, tirdzniecības vai administratīvajā dokumentā vai uzskaites ierakstā ir jābūt vismaz tām ziņām, kas nepieciešamas preču identifikācijai. Preču uzskaites gadījumā ir jānorāda ieraksta izdarīšanas datums.

2.  Izņemot gadījumus, kurus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru, deklarētājs iesniedz papildu deklarāciju, kas var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

3.  Papildu deklarācijas un 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās vienkāršotās deklarācijas uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas ir spēkā no vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas brīža; 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā ņemšanai uzskaitei ir tāds pats juridisks spēks kā 62. pantā minētās deklarācijas pieņemšanai.

4.  Īpašas vienkāršotās procedūras Kopienas tranzīta procedūrai nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

B.

Citas deklarācijas

77. pants

►M3  1. ◄   Ja muitas deklarācija tiek aizpildīta, izmantojot datu apstrādes tehniku 61. panta b) apakšpunkta nozīmē, vai ar mutvārdu deklarāciju vai citādu rīcību 61. panta c) apakšpunkta nozīmē, pēc mutatis mutandis piemēro 62.–76. pantu, neierobežojot tajos noteiktos principus.

▼M3

2.  Ja muitas deklarāciju sagatavo ar datu apstrādes tehniku, muitas dienesti var atļaut 62. panta 2. punktā minētos pavaddokumentus nepievienot deklarācijai. Tādā gadījumā dokumentus patur muitas dienesta rīcībā.

▼B

C.

Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude

78. pants

1.  Pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.

2.  Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojušajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.

3.  Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.

2.

iedaļa

Laišana brīvā apgrozībā

79. pants

Preču laišana brīvā apgrozībā dod ārpuskopienas precēm Kopienas preču statusu.

Tas nozīmē tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu, pārējo ar preču ievešanu saistīto formalitāšu izpildi un jebkādu likumā noteikto nodokļu uzlikšanu.

80. pants

1.  Ar izņēmumu no 67. panta, ja preču ievedmuitas nodoklis ir viens no saskaņā ar 4. panta 10. punktu maksājamiem nodokļiem un nodokļa likme ir pazemināta pēc tam, kad pieņemta deklarācija preču laišanai brīvā apgrozībā, bet pirms preču atlaišanas, deklarētājs var pieprasīt piemērot izdevīgāko likmi.

2.  1. punktu nepiemēro, ja preču atlaišana nav bijusi iespējama tikai no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ.

81. pants

Ja krava sastāv no precēm, kuras dažādi klasificējamas pēc tarifa, un deklarācijas aizpildīšana katrai no precēm saskaņā ar klasifikāciju pēc tarifa ir darbietilpīgs process un izmaksas nesamērīgi lielas attiecībā pret maksājamajiem ievedmuitas nodokļiem, muitas dienesti var pēc deklarētāja lūguma atļaut aprēķināt ievedmuitas nodokli visai kravai, pamatojoties uz to preču tarifa klasifikāciju, kurām noteikta visaugstākā ievedmuitas nodokļa likme.

82. pants

1.  Ja preces laiž brīvā apgrozībā ar pazeminātu nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, tās paliek muitas uzraudzībā. Muitas uzraudzība izbeidzas, kad nosacījumi šādas pazeminātas likmes vai nulles likmes piešķiršanai zaudē spēku, ja preces izved, iznīcina vai atļauj, samaksājot noteiktos nodokļus, izmantot citiem mērķiem nekā tie, kuriem atbilst pazeminātas likmes vai atbrīvojuma piešķiršana.

2.  1. punktā minētajām precēm pēc mutatis mutandis piemēro 88. un 90. pantu.

83. pants

Brīvā apgrozībā laistās preces zaudē Kopienas preču statusu, ja:

3.

iedaļa

Neuzlikšanas režīms un muitas procedūras ar saimniecisku nozīmi

A.

Vairākām procedūrām kopīgi noteikumi

84. pants

1.  85.–90. pantā:

2.  “Ievedamās preces” nozīmē preces, kuras nodotas neuzlikšanas procedūrā, un preces, kurām procedūrā “ievešana pārstrādei” nodokļu atmaksas sistēmā izpildītas formalitātes laišanai brīvā apgrozībā un 125. pantā paredzētās formalitātes.

3.  “Nepārveidotas preces” nozīmē ievedamās preces, kurām procedūrā “ievešana pārstrādei” vai pārstrādē muitas kontrolē nav veikta nekāda pārstrāde.

85. pants

Lai izmantotu kādu muitas procedūru ar saimniecisku nozīmi, ir vajadzīga muitas dienestu izdota atļauja.

86. pants

Neskarot īpašus papildu nosacījumus attiecīgās procedūras piemērošanai, 85. pantā minēto atļauju un 100. panta 1. punktā minēto atļauju izdod vienīgi:

87. pants

1.  Attiecīgās procedūras izmantošanas nosacījumus norāda atļaujā.

2.  Atļaujas turētājs ziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas saņemšanas un var ietekmēt tās turpmāko derīgumu un saturu.

▼M1

87.a pants

4. panta 7. punkta pirmā ievilkuma otrajā teikumā minētajos gadījumos uzskata, ka visi produkti vai preces, kas iegūtas no precēm, kuras atrodas neuzlikšanas režīmā, atrodas šajā režīmā.

▼B

88. pants

Muitas dienesti var noteikt, ka nosacījums neuzlikšanas pasākumu piemērošanai precēm ir nodrošinājums iespējamā muitas parāda segšanai, kas var rasties attiecībā uz šīm precēm.

Īpaši nodrošinājuma došanas noteikumi var tikt noteikti attiecībā uz konkrētu neuzlikšanas pasākumu.

89. pants

1.  Neuzlikšanas procedūra ar saimniecisku nozīmi tiek slēgta, ja jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā nodod vai nu preces, kas nodotas šai procedūrai, vai kompensējošus produktus vai pārstrādes produktus, kuri tai nodoti.

2.  Muitas dienesti veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nokārtotu stāvokli attiecībā uz precēm, kurām procedūra nav slēgta noteiktajā kārtībā.

90. pants

Muitas procedūras ar saimniecisku nozīmi izmantotāja tiesības un pienākumus muitas dienestu noteiktā kārtībā var nodot tālāk citām personām, kas atbilst nosacījumiem, lai savā labā izmantotu attiecīgo procedūru.

B.

Ārējais tranzīts

I.

Vispārīgie noteikumi

91. pants

1.  Ārējā tranzīta procedūra atļauj Kopienas muitas teritorijā pārvietot no viena punkta uz otru:

▼M2

▼B

2.  1. punktā minēto pārvietošanu ir jāveic:

3.  Ārējā tranzīta procedūru piemēro, neskarot īpašos noteikumus par tādu preču pārvietošanu, kas nodotas muitas procedūrā ar saimniecisku nozīmi.

▼M2

92. pants

1.  Ārējā tranzīta procedūra beidzas un tranzīta dokumentu turētāja pienākumi ir izpildīti, kad preces, uz kurām procedūra attiecas, un vajadzīgie dokumenti ir uzrādīti galamērķa muitas iestādē saskaņā ar attiecīgās procedūras noteikumiem.

2.  Muitas dienesti izbeidz procedūru, ja tās, pamatojoties uz nosūtītāja muitas iestādē un galamērķa muitas iestādē pieejamo datu salīdzinājumu, var konstatēt, ka procedūra ir beigusies pareizi.

▼B

II.

Īpašie noteikumi, kas attiecas uz Kopienas ārējo tranzītu

93. pants

Kopienas ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso trešās valsts teritoriju, vienīgi tad, ja:

▼M2

94. pants

1.  Principāls sniedz galvojumu, lai nodrošinātu muitas parāda vai citu maksājumu samaksu, kuri var rasties sakarā ar precēm.

2.  Galvojums ir:

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atļauju piešķir tikai personām, kas:

4.  Personām, kas pārliecina muitas dienestus, ka viņas atbilst augstiem uzticamības standartiem, var atļaut izmantot vispārējo galvojumu par samazinātu summu vai izmantot atbrīvojumu no galvojuma. Šīs atļaujas papildu kritēriji ir:

Sīki izstrādātus noteikumus atļaujām, ko piešķir saskaņā ar šo punktu, nosaka saskaņā ar komitejas procedūru.

5.  Atbrīvojumu no galvojuma, kas atļauts saskaņā ar 4. punktu, nepiemēro Kopienas ārējā tranzīta darbībām ar precēm, kuras saskaņā ar komitejas procedūru atzītas par paaugstināta riska precēm.

6.  Ievērojot 4. punkta principus, vispārējās galvojuma izmantošanu par samazinātu summu Kopienas ārējā tranzītā var ar komitejas procedūru izņēmuma kārtā uz laiku aizliegt.

7.  Ievērojot 4. punkta principus, vispārējās galvojuma izmantošanu Kopienas ārējā tranzītā ar komitejas procedūru var uz laiku aizliegt attiecībā uz precēm, kurām ir izmantots vispārējais galvojums un kuras ir izrādījušās liela mēroga krāpšanas priekšmets.

95. pants

1.  Neskaitot gadījumus, ko nosaka saskaņā ar komitejas procedūru, nekāds galvojums nav vajadzīgs:

2.  Gadījumus, kuros var atteikties no galvojuma attiecībā uz preču pārvadājumiem pa b) apakšpunktā neminētiem ūdensceļiem, nosaka saskaņā ar komitejas procedūru.

▼B

96. pants

1.  Kopienas ārējā tranzīta procedūras izmantotājs ir galvenais atbildīgais. Viņš ir atbildīgs:

2.  Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem galvenā atbildīgā pienākumiem preču pārvadātājam vai saņēmējam, kurš pieņem preces un zina, ka preces tiek pārvietotas Kopienas tranzītā, tāpat ir pienākums preces neskartas nogādāt saņēmēja muitas iestādē noliktajā termiņā, pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.

▼M2

97. pants

1.  Sīki izstrādātus procedūras darbības noteikumus un izņēmumus nosaka saskaņā ar komitejas procedūru.

2.  Ja ir garantēts, ka Kopienas pasākumi, kas attiecas uz precēm, tiek īstenoti:

3.  Vienkāršotās procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 2. punktu, dara zināmas Komisijai.

▼B

C.

Muitas noliktavas

98. pants

1.  Procedūra glabāšanai muitas noliktavā ļauj muitas noliktavās glabāt:

2.  Muitas noliktava nozīmē jebkuru muitas dienestu atļautu un šo dienestu uzraudzībā esošu vietu, kur preces var glabāt noteiktajā kārtībā.

3.  Gadījumus, kad 1. punktā minētās preces var nodot muitas noliktavas procedūrai bez nodošanas glabāšanā muitas noliktavā, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

99. pants

Muitas noliktava var būt publiska vai privāta.

“Publiska noliktava” ir muitas noliktava, kuru preču glabāšanai var izmantot jebkura persona.

“Privāta noliktava” nozīmē muitas noliktavu, kas ir rezervēta preču glabāšanai noliktavas turētājam.

Noliktavas turētājs ir persona, kam ir tiesības apsaimniekot muitas noliktavu.

Glabājuma devējs ir persona, kam ir saistības saskaņā ar deklarāciju par preču nodošanu muitas noliktavas procedūrā, vai persona, uz kuru ir pārgājušas šādas personas tiesības un pienākumi.

100. pants

1.  Muitas noliktavas darbības uzsākšanai ir vajadzīga muitas dienestu izdota atļauja, izņemot gadījumus, kad minētie dienesti paši apsaimnieko noliktavu.

2.  Jebkurai personai, kas vēlas apsaimniekot muitas noliktavu, ir jāiesniedz rakstveida pieteikums, kurā ir atļaujas izdošanai vajadzīgā informācija, jo īpaši — noliktavas pastāvēšanas ekonomiskā nepieciešamība.

Atļaujā ir jāiekļauj nosacījumi muitas noliktavas darbībai.

3.  Atļauja izdodama vienīgi Kopienā reģistrētām personām.

101. pants

Noliktavas turētājam ir pienākums:

102. pants

1.  Ar izņēmumu no 101. panta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 101. panta a) un/vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz glabātāju.

2.  Glabātājs vienmēr ir atbildīgs par pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar preču nodošanu muitas noliktavas procedūrā.

103. pants

Noliktavas turētāja tiesības un pienākumus ar muitas dienestu piekrišanu var nodot citai personai.

104. pants

Nepārkāpjot 88. pantu, muitas dienesti var prasīt no noliktavas turētāja galvojumu 101. pantā minēto pienākumu izpildei.

105. pants

Muitas dienestu norīkotā persona šo dienestu noteiktā veidā veic visu muitas noliktavas procedūrā nodoto preču krājumu uzskaiti. Krājumu uzskaite nav vajadzīga, ja muitas dienesti apsaimnieko publisko noliktavu.

Atbilstoši 86. pantam muitas dienesti var neveikt krājumu uzskaiti, ja atbilstoši 101. panta a) un/vai b) apakšpunktam atbildīgs ir tikai glabātājs un preces ir nodotas šai procedūrai, pamatojoties uz rakstveida deklarāciju, kas ir daļa no parastās procedūras, vai administratīvu dokumentu saskaņā ar 76. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

106. pants

1.  Ja pastāv ekonomiska vajadzība un netiek traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut:

2.  1. punktā minētajos gadījumos uz precēm neattiecas muitas noliktavas procedūra.

3.  Muitas dienesti var likt 1. punktā minētās preces ņemt uzskaitē 105. pantā noteiktajā kārtībā.

107. pants

Preces, kas nodotas muitas noliktavas procedūrā, ir jāņem uzskaitē, tiklīdz tās ievestas muitas noliktavā.

108. pants

1.  Muitas noliktavas procedūrā preces var palikt neierobežotu laiku.

Tomēr izņēmuma gadījumos muitas dienesti var nolikt termiņu, kurā glabātājam ir preces jānodod jaunā muitošanas vai izmantošanas režīmā.

2.  Saskaņā ar Komitejas procedūru var izstrādāt īpašus termiņus atsevišķām 98. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētām precēm, uz kurām attiecas kopējā lauksaimniecības politika.

109. pants

1.  Ievedamām precēm var piemērot parastos apkopšanas veidus, kas paredzēti to saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu vienmērīgu tirgu kopīgās organizācijas darbību, var noteikt gadījumus, kādos aizliegts veikt šādu apkopšanu precēm, kuras pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai.

2.  98. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām Kopienas precēm, kas nodotas muitas noliktavas procedūrā un kuras pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai, var veikt vienīgi tādu parasto apkopšanu, kāda ir īpaši noteikta šādām precēm.

3.  Lai piemērotu 1. punkta pirmajā daļā un 2. punktā minētos apkopšanas veidus, jāsaņem iepriekšēja muitas dienestu atļauja, kurā ir šādas apkopšanas nosacījumi.

4.  1. un 2. punktā minēto apkopšanas veidu sarakstu nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

110. pants

Ja apstākļi to attaisno, preces, kuras nodotas muitas noliktavas procedūrā, uz laiku var izņemt no muitas noliktavas. Šādai izņemšanai nepieciešama iepriekšēja muitas dienestu atļauja, kas nosaka šādas izņemšanas nosacījumus.

Kamēr preces atrodas ārpus muitas noliktavas, tām var piemērot 109. pantā minētos apkopšanas veidus atbilstoši tā panta nosacījumiem.

111. pants

Muitas dienesti var atļaut pārvietot no vienas muitas noliktavas uz otru preces, kuras nodotas muitas noliktavas procedūrā.

112. pants

1.  Ja attiecībā uz ievedamām precēm rodas muitas parāds un šādu preču muitas vērtības pamatā ir cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, kurā ietilpst glabāšanas izmaksas un preču saglabāšanas izmaksas, tām atrodoties noliktavā, tad šādas izmaksas nav iekļaujamas muitas vērtībā, ja tās tiek uzrādītas atsevišķi no cenas, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm.

2.  Ja minētajām precēm veic parastos apkopšanas veidus 109. panta nozīmē, tad preču raksturs, muitas vērtība un daudzums, kas jāņem vērā, nosakot ievedmuitas nodokļu summu, pēc deklarētāja lūguma ir tādi, kādi tiktu ņemti vērā precēm 214. pantā noteiktajā termiņā, ja precēm nebūtu veikta šāda apkopšana. Tomēr izņēmumus no šā noteikuma var pieņemt saskaņā ar Komitejas procedūru.

▼M1

3.  Ja ievedamās preces ir laistas brīvā apgrozībā saskaņā ar 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tad, lai piemērotu 214. pantu, ir jāņem vērā preču veids, muitas vērtība un daudzums, kāds šīm precēm bija laikā, kad uz tām attiecas ievešana muitas noliktavā.

Pirmo apakšpunktu piemēro ar nosacījumu, ka novērtējuma nosacījumi, kas attiecas uz šī precēm, ir noskaidroti vai pieņemti laikā, kad uz precēm ir bijusi attiecināta ievešana muitas noliktavā, ja vien deklarētājs nelūdz tos piemērot muitas parāda rašanās laikā.

Pirmo apakšpunktu piemēro, neskarot pēcmuitošanas pārbaudes 78. panta nozīmē.

▼B

113. pants

98. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Kopienas preces, uz kurām attiecas kopējā lauksaimniecības politika un kuras ir nodotas muitas noliktavas procedūrā, ir jāizved vai jānodod izmantošanā, ko nosaka Kopienas tiesību akti, kas regulē īpašas attiecīgajā pantā minētās jomas.

D.

Ievešana pārstrādei

I.

Vispārīgie noteikumi

114. pants

1.  Neskarot 115. pantu, procedūra “ievešana pārstrādei” ļauj Kopienas muitas teritorijā vienai vai vairākām pārstrādes darbībām izmantot šādas preces:

2.  Sekojošiem jēdzieniem ir šāda nozīme:

115. pants

1.  Ja ir izpildīti 2. punkta nosacījumi, muitas dienesti atbilstoši 4. punktam ļauj:

2.  Līdzvērtīgām precēm jābūt tādai pašai kvalitātei un īpašībām kā ievedamajām precēm. Taču īpašos gadījumos, kas noteikti saskaņā ar Komitejas procedūru, pieļaujams, ka līdzvērtīgās preces ir augstākā ražošanas stadijā nekā ievedamās preces.

3.  Piemērojot 1. punktu, ievedamās preces muitas vajadzībām uzskata par līdzvērtīgām precēm, bet pēdējās — par ievedamām precēm.

▼M3

4.  Pasākumus, kuru mērķis ir aizliegt izmantot 1. punktu, paredzēt dažus nosacījumus 1. punkta izmantošanai vai atvieglot 1. punkta izmantošanu, var pieņemt saskaņā ar komitejas procedūru.

▼B

5.  Ja piemēro 1. punkta b) apakšpunktu un kompensācijas produkti būtu apliekami ar izvedmuitu, ja tos neizvestu vai neizvestu atkal saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, atļaujas turētājs dod nodrošinājumu muitas nodokļu samaksai gadījumā, ja ievedamās preces noliktajā laikā netiktu ievestas.

II.

Atļaujas piešķiršana

116. pants

Atļauju izdod pēc tās personas pieprasījuma, kura veic pārstrādes darbības vai noorganizē to veikšanu.

117. pants

Atļauju izsniedz:

III.

Procedūras norise

118. pants

1.  Muitas dienesti nosaka, kādā termiņā kompensācijas produkti izvedami vai atkalizvedami, vai nododami citā muitošanas vai izmantošanas režīmā. Nosakot termiņu, ņem vērā laiku, kas vajadzīgs pārstrādei un kompensācijas produktu realizācijai.

2.  Šis termiņš sākas tajā dienā, kad ārpuskopienas preces tiek nodotas procedūrā “ievešana pārstrādei”. Muitas dienesti var piešķirt pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

Vienkāršības labad var nolemt, ka termiņš, kas sākas kāda kalendārā mēneša vai ceturkšņa laikā, beidzas nākamā kalendārā mēneša vai attiecīgi ceturkšņa pēdējā dienā.

3.  Piemērojot 115. panta 1. punkta b) apakšpunktu, muitas dienesti nosaka termiņu, kurā ārpuskopienas preces jādeklarē procedūrai. Šis termiņš sākas dienā, kad pieņemta izvešanas deklarācija attiecībā uz kompensācijas produktiem, kas iegūti no attiecīgajām līdzvērtīgajām precēm.

4.  Saskaņā ar Komitejas procedūru var noteikt īpašus termiņus atsevišķām pārstrādes darbībām vai atsevišķām ievedamajām precēm.

119. pants

1.  Muitas dienesti nosaka vai nu pārstrādes darbības ieguves normu, vai — attiecīgā gadījumā — šādas normas noteikšanas metodi. Ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai kādos tai ir jānotiek.

2.  Ja apstākļi atļauj, jo sevišķi gadījumos, kad pārstrādes darbības parasti skaidri noteiktos tehniskos apstākļos tiek izdarītas precēm, kurām ir pēc būtības vienādas īpašības, un tiek iegūti vienādas kvalitātes kompensācijas produkti, saskaņā ar Komitejas procedūru, pamatojoties uz agrāk noskaidrotajiem faktiskajiem datiem, var noteikt ieguvuma normu standartu.

120. pants

Saskaņā ar Komitejas procedūru var noteikt, kādos gadījumus un ar kādiem nosacījumiem nepārveidotas preces vai kompensācijas produkti uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā.

121. pants

1.  Atbilstoši 122. pantam, ja rodas muitas parāds, parāda summu nosaka, pamatojoties uz muitošanas elementiem, kas ievedamajām precēm piemērojami brīdī, kad pieņemta deklarācija par šo preču nodošanu procedūrā “ievešana pārstrādei”.

2.  Ja ievedamās preces 1. punktā minētajā brīdī atbilst nosacījumiem muitas tarifa preferenču režīmam tarifa kvotu vai limitu veidā, tās ir tiesīgas uz jebkādu tarifa preferenču režīmu, kas ir piemērojams vienādām precēm brīdī, kad saņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

122. pants

Ar izņēmumu no 121. panta kompensācijas produkti:

IV.

Pārstrādes darbības ārpus Kopienas muitas teritorijas

123. pants

1.  Dažus vai visus kompensācijas produktus vai nepārveidotās preces var uz laiku izvest tālākai pārstrādei ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja muitas dienesti to atļauj saskaņā ar nosacījumiem izvešanai pārstrādei.

2.  Ja rodas muitas parāds attiecībā uz atkalievestajiem produktiem, uzliekami:

V.

Īpašie noteikumi par nodokļu atmaksas sistēmu

▼M3

124. pants

1.  Nodokļu atmaksas sistēmu var izmantot visām precēm. To tomēr nevar izmantot, ja laikā, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā:

2.  Turklāt ievedmuitas nodokļa atmaksāšana saskaņā ar nodokļu atmaksas sistēmu nav iespējama, ja brīdī, kad pieņemta apstrādāto ražojumu izvešanas deklarācija, par šiem ražojumiem ir bijusi jāuzrāda ievešanas vai izvešanas atļauja vai sertifikāts saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai tiem ir bijusi noteikta eksporta kompensācija vai nodoklis.

3.  Atkāpes no 1. un 2. punkta var noteikt saskaņā ar komitejas procedūru.

▼B

125. pants

1.  Deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā jānorāda, ka tiek izmantota nodokļu atmaksas sistēma, un jāuzrāda atļaujas dati.

2.  Pēc muitas dienestu pieprasījuma minētā atļauja ir jāpievieno deklarācijai par laišanu brīvā apgrozībā.

126. pants

Izmantojot nodokļu atmaksas sistēmu, nav piemērojami 115. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 3. un 5. punkts, 118. panta 3. punkts, 120. un 121. pants, 122. panta a) apakšpunkta otrais ievilkums un c) apakšpunkts un 129. pants.

127. pants

Kompensācijas produktu pagaidu izvešana saskaņā ar 123. panta 1. punktu nav jāuzskata par izvešanu 128. panta nozīmē, izņemot gadījumus, kad šādi produkti netiek noteiktajā termiņā atkal ievesti Kopienā.

128. pants

▼M1

1.  Atļaujas turētājs var lūgt, lai ievedmuitas nodokli atmaksā vai atlaiž, ja viņš var muitas dienestiem pierādīt, ka ievedamās preces, kas laistas brīvā apgrozībā saskaņā ar nodokļu atmaksas sistēmu kā kompensācijas produkti vai preces nemainītā veidā, ir:

ar nosacījumu, ka ir ievēroti arī visi procedūras izmantošanas nosacījumi.

2.  Lai nodotu preču muitošanas vai izmantošanas režīmā, kas minēts 1. punkta otrajā ievilkumā, kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā uzskata par ārpuskopienas precēm.

▼B

3.  Termiņu, kādā jāiesniedz pieteikums par atmaksu, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

▼M1

4.  Neskarot 122. panta b) punktu, ja kompensācijas produktus vai preces nemainītā veidā, uz kurām attiecināta muitas procedūra vai kas novietotas brīvā zonā vai brīvās zonas noliktavā saskaņā ar 1. punktu, laiž brīvā apgrozībā, tad uzskata, ka atmaksātā vai atlaistā ievedmuitas nodokļa summa ir muitas parāda summa.

▼B

5.  Atmaksājamo vai atlaižamo ievedmuitas nodokļu noteikšanai mutatis mutandis piemēro 122. panta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu.

VI.

Citi noteikumi

129. pants

Procedūra “ievešana pārstrādei”, kurā izmanto neuzlikšanas sistēmu, izmantojama arī a kompensācijas produktu atbrīvošanai no izvedmuitas nodokļiem, kam ievedamo preču vietā būtu pakļauti vienādi produkti, kas iegūti no Kopienas precēm.

E.

Pārstrāde muitas kontrolē

130. pants

Pārstrāde muitas kontrolē ļauj Kopienas muitas teritorijā izmantot ārpuskopienas preces, nepiemērojot tām ievedmuitu vai tirdzniecības politikas pasākumus, darbībās, kas maina to raksturu vai stāvokli, un šādu darbību rezultātā radušos produktus laist brīvā apgrozībā ar tiem atbilstošu ievedmuitas nodokļa likmi. Šādi produkti saucami par pārstrādes produktiem.

▼M3

131. pants

Tos gadījumus un konkrētos nosacījumus, kad var izmantot pārstrādi muitas kontrolē, nosaka saskaņā ar komitejas procedūru.

▼B

132. pants

Atļauju pārstrādāt muitas kontrolē izsniedz pēc tās personas pieprasījuma, kura pārstrādi izdara vai organizē.

133. pants

Atļauju izsniedz:

134. pants

118. panta 1., 2. un 4. punkts un 119. pants piemērojami mutatis mutandis.

135. pants

Ja rodas muitas parāds attiecībā uz nepārveidotām precēm vai produktiem, kas ir kādā pārstrādes starpstadijā salīdzinājumā ar to, kas paredzēts atļaujā, šā parāda summu nosaka pēc muitošanas elementiem, kas atbilst ievedamajām precēm brīdī, kad pieņemta deklarācija, kas attiecas uz preču nodošanu procedūrā pārstrādei muitas kontrolē.

136. pants

1.  Ja ievedamās preces atbildušas tarifa preferenču režīmam brīdī, kad tās nodotas procedūrā pārstrādei muitas kontrolē un šāds tarifa preferenču režīms piemērojams brīvā apgrozībā laistiem produktiem, kas ir vienādi ar pārstrādes produktiem, tad ievedmuitas nodokļi, ko piemēro pārstrādes produktiem, aprēķināmi saskaņā ar nodokļu likmi, kas attiecas uz minēto pārstrādi.

2.  Ja 1. punktā minētais tarifa preferenču režīms attiecībā uz ievedamajām precēm ir pakļauts tarifa kvotām vai limitiem, arī nodokļa likmes piemērošana, kas minēta 1. punktā attiecībā uz pārstrādes produktiem ir pakļauta nosacījumam, ka minēto tarifa preferenču režīmu piemēro ievedamajām precēm deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī. Šajā gadījumā ievedamo preču daudzums, kas faktiski izlietots brīvā apgrozībā laisto pārstrādes produktu ražošanā, deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī ieskaitāms spēkā esošajās tarifa kvotās vai limitos un nekādi daudzumi nav ieskaitāmi tarifa kvotās vai limitos, kas atklāti produktiem, kas ir vienādi ar pārstrādes produktiem.

F.

Pagaidu ievešana

137. pants

Pagaidu ievešanas procedūra ļauj Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un bez tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanas izmantot ārpuskopienas preces, kas paredzētas atkalizvešanai nemainītā veidā, izņemot parastas pārmaiņas, kas radušās to lietošanas rezultātā.

138. pants

Pagaidu ievešanas atļauju izsniedz pēc tās personas lūguma, kura izmanto preces vai organizē to izmantošanu.

139. pants

Muitas dienesti liedz atļauju izmantot pagaidu ievešanas procedūru, ja nav iespējams nodrošināt ievedamo preču identificējamību.

Taču muitas dienesti var atļaut piemērot pagaidu ievešanas procedūru bez preču identificējamības nodrošināšanas, ja identifikācijas pasākumu trūkums, ievērojot preču raksturu vai veicamās darbības, nevar būt par iemeslu procedūras pārkāpumiem.

140. pants

1.  Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ievedamajām precēm jābūt atkal izvestām vai nodotām jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā. Šādam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai varētu izpildīt atļaujā norādītās darbības.

2.  Neskarot īpašos termiņus, kas noteikti saskaņā ar 141. pantu, pagaidu ievešanas procedūrā preces nedrīkst būt ilgāk par 24 mēnešiem. Taču ar attiecīgās personas piekrišanu muitas dienesti var noteikt īsāku termiņu.

3.  Taču ārkārtējos apstākļos muitas dienesti drīkst pēc attiecīgās personas lūguma uz piemērotu laiku pagarināt 1. un 2. punktā minēto termiņu, ļaujot paveikt atļautās darbības.

141. pants

Gadījumus un īpašos nosacījumus, kuros pagaidu ievešanas procedūru var piemērot ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

▼M3

142. pants

1.  Pagaidu ievešanas procedūras izmantošanu ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir par precēm, uz kurām neattiecas saskaņā ar 141. pantu pieņemtie noteikumi vai uz kurām šādi noteikumi attiecas, bet kuras neatbilst visiem tur izklāstītajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai piešķirtu pagaidu ievešanas atļauju ar pilnīgu atbrīvojumu.

2.  To preču sarakstu, kurām nevar izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, un nosacījumus, ar kuriem šo procedūru var izmantot, nosaka saskaņā ar komitejas procedūru.

▼B

143. pants

1.  Maksājamo ievedmuitas nodokļu summu par precēm, kas nodotas pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka 3 % apmērā par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces bijušas pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu, no muitas nodokļu summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu laistas brīvā apgrozībā dienā, kad tās nodotas pagaidu ievešanas procedūrā.

2.  Maksājamā ievedmuitas nodokļu summa nedrīkst pārsniegt summu, kas būtu bijusi maksājama, ja attiecīgās preces būtu laistas brīvā apgrozībā dienā, kad tās nodotas pagaidu ievešanas procedūrā, neskaitot jebkādus procentus, kuri būtu piemērojami.

3.  Tiesību un pienākumu nodošana, kas izriet no pagaidu ievešanas procedūras atbilstoši 90. pantam, nenozīmē, ka viens un tas pats atvieglojumu režīms jāpiemēro katram vērā ņemamajam lietošanas posmam.

4.  Ja 3. punktā minētā pārņemšana notiek ar daļēju atbrīvojumu abām personām, kam atļauts izmantot procedūru vienā un tajā paša mēnesī, sākotnējās atļaujas turētājs ir atbildīgs par maksā jamo ievedmuitas nodokļu summu nomaksu par visu mēnesi.

144. pants

1.  Ja attiecībā uz ievedamajām precēm ir radies muitas parāds, šāda parāda summa aprēķināma pēc muitošanas elementiem, kas attiecas uz šīm precēm brīdī, kad pieņemta deklarācija par šo preču nodošanu pagaidu ievešanas procedūrā. Tomēr, ja tas paredzēts 141. pantā, parāda summu nosaka pēc muitošanas elementiem, kas attiecas uz šīm precēm 214. pantā minētajā brīdī.

2.  Ja attiecībā uz precēm, kas ir pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, rodas muitas parāds tādu iemeslu dēļ, kas nav preču nodošana šajā procedūrā, parāda summa ir vienāda ar saskaņā ar 1. punktu aprēķinātās muitas nodokļu summas un saskaņā ar 143. pantu maksājamās summas starpību.

G.

Izvešana pārstrādei

I.

Vispārīgie noteikumi

145. pants

1.  Procedūra “izvešana pārstrādei”, neskarot īpašas normas, kas attiecas uz 154.–159. pantā vai 123. pantā noteiktajām standarta apmaiņas sistēmas jomām, atļauj Kopienas preces uz laiku izvest no Kopienas muitas teritorijas apstrādei un tajā iegūtos produktus laist brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.  Kopienas preču pagaidu izvešana paredz izvedmuitas nodokļu, tirdzniecības politikas pasākumu un citu izvešanas formalitāšu piemērošanu, kas paredzēta Kopienas preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas.

3.  Izmantotas šādas definīcijas:

146. pants

1.  Procedūra “izvešana pārstrādei” nav pieejama Kopienas precēm:

2.  Tomēr saskaņā ar Komitejas procedūru var noteikt izņēmumus no 1. punkta otrā ievilkuma.

II.

Atļaujas piešķiršana

147. pants

1.  Atļauju piemērot procedūru “izvešana pārstrādei” izdod pēc tās personas lūguma, kura noorganizē pārstrādes darbību veikšanu.

2.  Ar izņēmumu no 1. punkta atļauju piemērot procedūru “izvešana pārstrādei” var izdot citai personai attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas nozīmē, ja pārstrāde izpaužas kā šo preču iestrādāšana ārpus Kopienas iegūtās precēs, kuras ievestas kompensācijas produktu veidā, ja vien šās procedūras piemērošana sekmē izvedamo preču noietu, nekaitējot tādu pašu kā ievestie kompensācijas produkti vai tiem līdzīgu produktu Kopienas ražotāju būtiskajām interesēm.

Ar Komitejas procedūru nosaka gadījumus, kuros piemērojama iepriekšējā daļa, un nosacījumus tās piemērošanai.

148. pants

Atļauju dod vienīgi:

III.

Procedūras norise

149. pants

1.  Muitas dienesti nosaka, kādā termiņā kompensācijas produkti atkal ievedami Kopienas muitas teritorijā. Tie var šo termiņu pagarināt, balstoties uz pamatotu atļaujas turētāja lūgumu.

2.  Muitas dienesti nosaka pārstrādes ieguves normu vai — vajadzības gadījumā — šādas normas noteikšanas metodi.

150. pants

1.  Pilnīgais vai daļējais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, kas paredzēts 151. panta 1. punktā, piešķirams vienīgi tad, ja kompensācijas produkti tiek deklarēti laišanai brīvā apgrozībā sekojošo personu vārdā vai uzdevumā:

2.  Pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, kas paredzēts 151. pantā, nav piešķirams, ja nav izpildīts kāds no nosacījumiem vai pienākumiem sakarā ar procedūru “izvešana pārstrādei”, ja vien netiek konstatēts, ka neizpildīšana būtiski neietekmē minētās procedūras pareizu norisi.

151. pants

1.  Pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas paredzēts 145. pantā, nosaka, atskaitot no ievedmuitas nodokļu summas, kas piemērojama kompensācijas produktiem, kurus laiž brīvā apgrozībā, tādu ievedmuitas nodokļu summu, kas tajā pašā dienā būtu piemērojama pagaidām izvedamām precēm, ja tās ievestu Kopienas muitas teritorijā no valsts, kurā veikta to pārstrāde vai pēdējā pārstrādes darbība.

2.  Summu, kas jāatskaita saskaņā ar 1. punktu, aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo preču daudzumu un veidu brīdī, kad pieņemta deklarācija par nodošanu procedūrā “izvešana pārstrādei”, un uz citiem muitošanas elementiem, kas attiecas uz precēm tajā brīdī, kad pieņemta deklarācija par kompensācijas produktu laišanu brīvā apgrozībā.

Uz laiku izvedamo preču vērtība ir tā, kas šīm precēm aprēķināta, nosakot kompensācijas produktu muitas vērtību saskaņā ar 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta (i) nodalījumu, vai, ja vērtību tādā veidā nevar noteikt, — starpība starp kompensācijas produktu muitas vērtību un pārstrādes izmaksām, ko nosaka ar piemērotiem līdzekļiem.

Tomēr,

3.  Ja pagaidām izvedamās preces, laižot tās brīvā apgrozībā, atbilstu pazeminātas muitas nodokļa likmes vai nulles likmes piemērošanai, pamatojoties uz to galapatēriņu, tad jāņem vērā šāda likme, ar nosacījumu, ka ar precēm ir izdarītas darbības, kas atbilst šādam galapatēriņam, valstī, kurā notikušas pārstrādes darbības vai pēdējā pārstrādes darbība.

4.  Ja kompensācijas produkti atbilst tarifa preferenču pasākumam 20. panta 3. punkta d) vai e) apakšpunkta nozīmē un pasākums attiecas uz precēm, kurām ir tā pati tarifa klasifikācija kā uz laiku izvedamām precēm, tad ievedmuitas nodokļa likme, kas jāņem vērā, nosakot atskaitāmo summu atbilstoši 1. punktam, ir vienāda ar to, kas būtu piemērojama, ja uz laiku izvedamās preces atbilstu minētā preferenču pasākuma piemērošanas nosacījumiem.

5.  Šis pants netraucē piemērot noteikumus, kas pieņemti vai jāpieņem sakarā ar Kopienas un trešo valstu tirdzniecību, kas paredz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem atsevišķiem kompensācijas produktiem.

152. pants

1.  Ja pārstrādes darbību mērķis ir pagaidām izvedamās preces salabot, tās laiž brīvā apgrozībā ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preču labošana izdarīta bez atlīdzības vai nu līgumā vai noteikumos paredzēto garantijas saistību dēļ, vai ražošanas defekta dēļ.

2.  1. punktu nepiemēro, ja defekts ņemts vērā, attiecīgās preces pirmo reizi laižot brīvā apgrozībā.

153. pants

Ja pārstrādes darbību mērķis ir salabot pagaidām izvedamās preces un šāda labošana tiek veikta par atlīdzību, tad piešķirams 145. pantā paredzētais daļējais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, nosakot piemērojamo nodokļu summu pēc kompensācijas produktiem piemērojamiem muitošanas elementiem deklarācijas par šādu produktu laišanu brīvā apgrozībā pieņemšanas brīdī un par muitas vērtību pieņemot summu, kas vienāda ar labošanas izmaksām, ja tās ir vienīgais atļaujas turētāja dotais atlīdzinājums un tās neietekmē nekāda atļaujas turētāja un pārstrādātāja savstarpēja saistība.

▼M3

Atkāpjoties no 151. panta, komitejas procedūru var izmantot, lai noteiktu gadījumus un konkrētos nosacījumus, kuros preces var laist brīvā apgrozībā pēc izvešanas pārstrādei, izmantojot pārstrādes izmaksas par novērtējuma pamatu, lai piemērotu Eiropas Kopienu muitas tarifu.

▼B

IV.

Izvešana pārstrādei, izmantojot standarta apmaiņas sistēmu

154. pants

1.  Saskaņā ar šās IV iedaļas noteikumiem, kas papildina iepriekšējos, standarta apmaiņas sistēma ļauj kompensācijas produkta vietā izmantot ievestu produktu (turpmāk saukts par “atvietotāju produktu”).

2.  Muitas dienesti ļauj standarta apmaiņas sistēmu izmantot, ja pārstrādes darbībās ietilpst tādu Kopienas preču labošana, kuras nav pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai vai īpašiem pasākumiem attiecībā uz atsevišķām lauksaimniecības ražojumu pārstrādes precēm.

3.  Neskarot 159. pantu, noteikumi par kompensācijas produktiem attiecas arī uz atvietotājiem produktiem.

4.  Muitas dienesti to noteiktā kārtībā atļauj atvietotājus produktus ievest pirms pagaidām izvedamo preču izvešanas (iepriekšēja ievešana).

Atvietotāju iepriekšējas ievešanas gadījumā ir jādod nodrošinājums, kas sedz ievedmuitas nodokļu summu.

155. pants

1.  Atvietotājiem produktiem ir tā pati tarifa klasifikācija un tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā pagaidām izvedamajām precēm, ja attiecīgā labošana būtu izdarīta pēdējām.

2.  Ja pagaidām izvedamās preces pirms izvešanas ir lietotas, arī atvietotājiem produktiem jābūt lietotiem, un tie nevar būt jauni produkti.

Tomēr muitas dienesti var pieļaut izņēmumus no šā noteikuma, ja atvietotājs produkts ir piegādāts bez atlīdzības vai nu saskaņā ar līgumā vai noteikumos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas defekta dēļ.

156. pants

Standarta apmaiņu atļauj izdarīt vienīgi tad, ja ir iespējams pārbaudīt 155. panta nosacījumu izpildi.

157. pants

1.  Iepriekšējas ievešanas gadījumā izvedamās preces ir pagaidām jāizved divu mēnešu laikā pēc dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši iesniegto deklarāciju par atvietotāju produktu laišanu brīvā apgrozībā.

2.  Tomēr, ja to pieļauj ārkārtas apstākļi, muitas dienesti var pēc attiecīgās personas lūguma uz piemērotu laiku pagarināt 1. punktā minēto termiņu.

158. pants

Iepriekšējas ievešanas un 151. panta piemērošanas gadījumā atskaitāmo summu aprēķina pēc muitošanas elementiem, kas piemērojami pagaidām izvedamajām precēm dienā, kad pieņemta deklarācija par nodošanu šajā procedūrā.

159. pants

Standarta apmaiņas sakarā nepiemēro 147. panta 2. punktu un 148. panta b) apakšpunktu.

V.

Citi noteikumi

160. pants

Izvešanai pārstrādei ietvaros paredzētās procedūras piemēro arī kopējās tirdzniecības politikas ārpustarifa pasākumu īstenošanas vajadzībās.

4.

iedaļa

Izvešana

161. pants

1.  Izvešanas procedūra ļauj Kopienas preces izvest no Kopienas muitas teritorijas.

Izvedot ir jāpiemēro izvešanas formalitātes, tostarp tirdzniecības politikas pasākumi un — attiecīgajā gadījumā — izvedmuitas nodokļi.

2.  Izņemot preces, kas nodotas procedūrai “izvešana pārstrādei” vai tranzīta procedūrai atbilstoši 163. pantam, un neskarot 164. pantu, visas Kopienas preces, kuras paredzēts izvest, ir jānodod izvešanas procedūrā.

3.  Preces, kas nosūtītas uz Helgolandi, nav uzskatāmas par izvedumu no Kopienas muitas teritorijas.

4.  Saskaņā ar Komitejas procedūru nosaka gadījumus un nosacījumus, kad nav vajadzīga izvešanas deklarācija precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas.

5.  Izvešanas deklarācija iesniedzama muitas iestādē, kas uzrauga vietu, kur ir reģistrēts izvedējs vai kur preces tiek iepakotas vai iekrautas izvešanai. Izņēmumus nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

162. pants

Atlaišana izvešanai tiek piešķirta ar nosacījumu, ka attiecīgās preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas tādā pašā stāvoklī kā izvešanas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

5.

iedaļa

Iekšējais tranzīts

163. pants

1.  Iekšējā tranzīta procedūra ļauj 2. un 4. punktā noteiktajā kārtībā Kopienas preces pārvietot no viena Kopienas muitas teritorijas punkta līdz otram pa trešās valsts teritoriju, nemainot to muitas statusu. Šis noteikums neierobežo 91. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu.

2.  1. punktā minētā pārvietošana var notikt:

3.  Gadījumos, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro 92., 94., 95., 96. un 97. pantu.

4.  Gadījumos, kas minēti 2. punkta b)–f) apakšpunktā, preces saglabā savu muitas statusu vienīgi tad, ja tas ir noteikts saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, kas paredzēta noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru.

164. pants

Noteikumus, pēc kuriem Kopienas preces var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz otru Kopienas muitas teritorijā un uz laiku ārpus šās teritorijas, nemainot to muitas statusu, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

165. pants

Iekšējo Kopienas tranzīta procedūru piemēro arī tad, ja Kopienas noteikumos paredzēta īpaša kārtība tās piemērošanai.

3.

NODAĻA

CITI PREČU MUITOŠANAS UN IZMANTOŠANAS REŽĪMA VEIDI

1.

iedaļa

Brīvās zonas un brīvās noliktavas

A.

Vispārīgie noteikumi

166. pants

Brīvās zonas un brīvās noliktavas ir Kopienas muitas teritorijas daļas vai telpas, kas atrodas šajā teritorijā un ir norobežotas no pārējās teritorijas, kur:

167. pants

1.  Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas norādīt kā brīvās zonas vai atļaut ierīkot brīvās noliktavas.

2.  Dalībvalsts nosaka katras zonas aizņemto teritoriju. Telpas, kas tiek norādītas kā brīvās noliktavas, ir jāapstiprina dalībvalstīm.

▼M3

3.  Brīvās zonas, izņemot tās, kas norādītas saskaņā ar 168.a pantu, norobežo. Dalībvalstis norāda katras brīvās zonas vai brīvās muitas noliktavas caurlaides punktus.

▼B

4.  Jebkādu ēku celtniecība brīvajā zonā ir iepriekš jāsaskaņo ar muitas dienestiem.

168. pants

▼M3

1.  Brīvo zonu robežas un caurlaides punktus, ja vien tās nav saskaņā ar 168.a pantu norādītās brīvās zonas, un brīvo muitas noliktavu robežas un caurlaides punktus uzrauga muitas dienesti.

▼B

2.  Personas un transporta līdzekļi, kas iekļūst brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā vai izkļūst no tās, var tikt pakļauti muitas pārbaudei.

3.  Iekļūšanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā var liegt personām, kuras nesniedz visas nepieciešamās garantijas šajā Kodeksā paredzēto noteikumu ievērošanai.

4.  Muitas dienesti var pārbaudīt brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ievedamās, no tās izvedamās vai tajā esošās preces. Lai nodrošinātu šādu pārbaužu veikšanu, muitas dienestu šim nolūkam ieceltai personai ir jāiesniedz šiem dienestiem vai jāpatur to rīcībā pārvadājuma dokumenta kopija, kas pavada preces, tās ievedot vai izvedot. Gadījumos, kad tiek pieprasītas šādas pārbaudes, preces ir jānodod muitas dienestu rīcībā.

▼M3

168.a pants

1.  Muitas dienesti var norādīt brīvās zonas, kurās veic muitas pārbaudes un formalitātes un kurās piemēro noteikumus attiecībā uz muitas parādu saskaņā ar preču glabāšanas muitas noliktavā prasībām.

Tā norādītajām brīvajām zonām nepiemēro 170., 176. un 180. pantu.

2.  Atsauces uz brīvajām zonām 37., 38. un 205. pantā nepiemēro 1. punktā minētajām brīvajām zonām.

▼B

B.

Preču novietošana brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās

169. pants

Brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā var novietot gan Kopienas preces, gan ārpuskopienas preces.

Tomēr muitas dienesti var prasīt, lai bīstamas preces vai preces, kas var sabojāt citas preces, vai preces, kurām citu iemeslu dēļ glabājamas īpašās vietās, tiktu novietotas īpaši iekārtotās telpās.

170. pants

1.  Neskarot 168. panta 4. punktu, preces, ko ieved brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, nav jāuzrāda muitas dienestiem, un par tām nav jāiesniedz muitas deklarācija.

▼M4

2.  Preces uzrāda muitas dienestiem un izpilda tām paredzētās muitas formalitātes, ja:

▼B

3.  Muitas dienesti var prasīt, lai par precēm, kam piemērojami izvedmuitas nodokļi vai citi izvešanas noteikumi, tiktu paziņots muitas struktūrvienībai.

4.  Pēc attiecīgās puses lūguma dienesti izdod sertifikātu par brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā novietoto preču Kopienas vai ārpuskopienas preču statusu.

C.

Brīvo zonu un brīvo noliktavu darbība

171. pants

1.  Brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces var būt neierobežotu laiku.

2.  Saskaņā ar Komitejas procedūru var nolikt īpašus termiņus atsevišķām 166. panta b) apakšpunktā minētajām precēm, uz kurām attiecas kopējā lauksaimniecības politika.

172. pants

1.  Brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā saskaņā ar šā Kodeksa nosacījumiem atļaujama jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

2.  Muitas dienesti drīkst 1. punktā minētajām darbībām noteikt atsevišķus aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu vai muitas uzraudzības prasības.

3.  Muitas dienesti var aizliegt personām, kuras neiesniedz nepieciešamās garantijas, ka tiks ievērotas šajā Kodeksā noteiktie noteikumi, veikt darbības brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

173. pants

Brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā novietotās ārpuskopienas preces, kamēr tās ir brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā:

Ja preces ir nodotas kādā no c), d) vai e) apakšpunktā minētajām procedūrām, dalībvalstis var pielāgot noteiktos kontroles pasākumus, cik ir nepieciešams, ņemot vērā brīvo zonu vai brīvo noliktavu procedūras darbības un muitas uzraudzības nosacījumus.

174. pants

166. panta b) apakšpunktā minētajām Kopienas precēm, kuras ir pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai, izdara tikai tādu apkopšanu, kas īpaši paredzēta šādām precēm saskaņā ar 109. panta 2. punktu. Šādu apkopšanu drīkst veikt bez atļaujas.

175. pants

1.  Gadījumos, kad nepiemēro 173. un 174. pantu, 166. panta b) apakšpunktā minētās ārpuskopienas un Kopienas preces nedrīkst patērēt vai izmantot brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās.

2.  Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai glabātavām, ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru laišana brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešana neprasītu ievedmuitas nodokļu vai kopējās lauksaimniecības politikas vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. Šādā gadījumā netiek prasīta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešanu.

Deklarāciju tomēr pieprasa, ja šādas preces ieskaitāmas kvotās vai limitos.

176. pants

1.  Visām personām, kuru darbībā ietilpst brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā esošu preču glabāšana, apstrāde vai pārstrāde, pārdošana vai pirkšana, ir muitas dienestu noteiktā veidā jāveic preču krājumu uzskaite. Preces ņem uzskaitē, tiklīdz tās ievestas šādas personas telpās. Krājumu uzskaitei ir jānodrošina muitas dienestiem iespēja preces identificēt un jāreģistrē preču pārvietojumi.

▼M4

2.  Ja preces pārkrauj brīvajā zonā, dokumentiem par šīm darbībām ir jābūt muitas dienestu rīcībā. Īslaicīgu preču glabāšanu sakarā ar pārkraušanu uzskata par tādas darbības sastāvdaļu.

Par precēm, kas nonāk brīvajā zonā tieši no teritorijas ārpus Kopienas muitas teritorijas vai ko izved no brīvās zonas, tieši atstājot Kopienas muitas teritoriju, iesniedz kopsavilkuma deklarāciju attiecīgi saskaņā ar 36.a līdz 36.c pantu vai 182.a līdz 182.d pantu.

▼B

D.

Preču aizvešana no brīvajām zonām vai brīvajām noliktavām

177. pants

Neskarot īpašos noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, kas regulē īpašas jomas, preces, ko aizved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

III sadaļas noteikumi, izņemot 48.–53. pantu attiecībā uz Kopienas precēm, piemērojami precēm, kuras tiek ievestas citās šās teritorijas daļās, izņemot gadījumu, kad preces tiek aizvestas no šās zonas pa jūru vai pa gaisu, nenododot tās tranzīta vai citā muitas procedūrā.

178. pants

1.  Ja attiecībā uz ārpuskopienas precēm rodas muitas parāds un šādu preču muitas vērtības pamatā ir cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, kurā ietilpst glabāšanas izmaksas un preču saglabāšanas izmaksas, tām atrodoties brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, tad šādas izmaksas nav iekļaujamas muitas vērtībā, ja tās tiek uzrādītas atsevišķi no cenas, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm.

2.  Ja minētajām precēm brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir izdarīta kāda no parastajām apkopšanas darbībām 109. panta 1. punkta nozīmē, tad preču raksturs, muitas vērtība un daudzums, kas jāņem vērā, nosakot ievedmuitas nodokļu summu, pēc deklarētāja lūguma un ar nosacījumu, ka apkopšanai bijusi saņemta atļauja saskaņā ar minētā panta 3. punktu, pielīdzināmi tiem, kas būtu ņemti vērā attiecībā uz šīm precēm 214. pantā minētajā brīdī, ja precēm nebūtu izdarīta šāda apkopšana. Izņēmumus no šī noteikuma var noteikt saskaņā ar Komitejas procedūru.

179. pants

1.  166. panta b) apakšpunktā minētās Kopienas preces, kuras ir pakļautas kopējai lauksaimniecības politikai un tiek novietotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, nodod tādā muitošanas vai izmantošanas režīmā, kāds tām paredzēts noteikumos, pēc kuriem tām var piemērot pasākumus, kādus parasti piemēro šādu preču izvešanai, ja tās novieto brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2.  Ja šādas preces tiek ievestas atpakaļ citā Kopienas muitas teritorijas daļā vai saskaņā ar 1. punktu nav iesniegts pieteikums par to muitošanas vai izmantošanas režīmu 171. panta 2. punkta noteiktajā termiņā, muitas dienesti veic pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem likumiem, kas regulē īpašas jomas, kuras attiecas uz attiecīgās procedūras noteikumu neizpildīšanu.

180. pants

1.  Ja preces tiek ievestas vai ievestas atpakaļ citā Kopienas muitas teritorijas daļā, vai nodotas kādā muitas procedūrā, 170. panta 4. punktā minēto sertifikātu var izmantot šādu preču Kopienas vai ārpuskopienas statusa pierādīšanai.

2.  Ja nav sertifikāta vai citāda pierādījuma, kas liecinātu, ka precēm ir Kopienas statuss vai ārpuskopienas statuss, tad preces uzskatāmas par:

▼M4

181. pants

Muitas dienesti pārliecinās, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē eksportu, izvešanu pārstrādei, atkalizvešanu, neuzlikšanas procedūras vai iekšējā tranzīta procedūru, kā arī V sadaļas noteikumi, ja preces atstāj Kopienas muitas teritoriju no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

▼B

2.

iedaļa

Atkalizvešana, iznīcināšana un atteikšanās

182. pants

1.  Ārpuskopienas preces:

2.  Atkalizvešana, vajadzības gadījumos, ietver preču izvešanai paredzēto formalitāšu piemērošanu, ieskaitot tirdzniecības politikas pasākumus.

Gadījumus, kad ārpuskopienas precēm var piemērot neuzlikšanas režīmu, lai uz tām neattiecinātu tirdzniecības politikas pasākumus sakarā ar izvešanu, var noteikt saskaņā ar Komitejas procedūru.

3.  Izņemot gadījumus, kas noteikti saskaņā ar komitejas procedūru, uz ►M4  ————— ◄ iznīcināšanu attiecas iepriekšējs muitas dienestu paziņojums. ◄ Muitas dienesti aizliedz atkalizvešanu gadījumos, konosaka 2. punkta pirmajā daļā minētās formalitātes vai pasākumi.Ja paredzēts atkal izvest preces, kas nodotas kādā muitas procedūrāar ekonomisku nozīmi, atrazdamās Kopienas muitas teritorijā,tad jāiesniedz muitas deklarācija 59.–78. panta nozīmē.Šajos gadījumos piemēro 161. panta 4. un 5. punktu.

Atteikšanos īsteno saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

4.  Iznīcināšana vai atteikšanās nedrīkst radīt nekādus zaudējumus valstij.

5.  Jebkādi atkritumi vai lūžņi, kas radušies iznīcināšanas rezultātā, nododami ārpuskopienas preču muitošanas vai izmantošanas režīmā.

Tiem ir jāpaliek muitas uzraudzībā līdz 37. panta 2. punktā noteiktajam brīdim.

V

SADAĻA

PRECES, KAS ATSTĀJ KOPIENAS MUITAS TERITORIJU

▼M4

182.a pants

1.  Par precēm, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, izņemot preces, kuras pārvadā transportlīdzekļi, kas tikai šķērso muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, tajā teritorijā neapstājoties, jābūt noformētai vai nu muitas deklarācijai, vai arī, ja muitas deklarācija nav vajadzīga, kopsavilkuma deklarācijai.

2.  Ar komitejas procedūru nosaka:

atkarībā no īpašiem apstākļiem un konkrētiem preču pārvadāšanas, transporta vai komersantu veidiem, vai arī gadījumos, kad starptautiski nolīgumi paredz īpašus drošības pasākumus.

182.b pants

1.  Ja precēm, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir piemērots muitošanas vai izmantošanas režīms, kam saskaņā ar muitas noteikumiem ir vajadzīga muitas deklarācija, šo muitas deklarāciju iesniedz eksporta muitas iestādē, pirms preces izved no Kopienas muitas teritorijas.

2.  Ja eksporta muitas iestāde nav izvešanas muitas iestāde, eksporta muitas iestāde izvešanas muitas iestādei uzreiz dara zināmus vai elektroniski pieejamus vajadzīgos datus.

3.  Muitas deklarācijā ir vismaz tā informācija, kurai jābūt 182.d panta 1. punktā minētajā kopsavilkuma deklarācijā.

4.  Ja muitas deklarāciju iesniedz citādi, nevis izmantojot datu apstrādes paņēmienus, muitas dienesti uz datiem attiecina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

182.c pants

1.  Ja precēm, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, nav piemērots muitošanas vai izmantošanas režīms, kam saskaņā ar muitas noteikumiem ir vajadzīga muitas deklarācija, izvešanas muitas iestādē iesniedz kopsavilkuma deklarāciju, pirms preces izved no Kopienas muitas teritorijas.

2.  Muitas dienesti var ļaut kopsavilkuma deklarāciju iesniegt citā muitas iestādē, ja šī iestāde izvešanas muitas iestādei uzreiz dara zināmus vai elektroniski pieejamus vajadzīgos datus.

3.  Muitas dienesti var ļaut, ka kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu aizstāj ar paziņojuma iesniegšanu un piekļuvi kopsavilkuma deklarācijas datiem komersanta elektroniskā sistēmā.

182.d pants

1.  Komitejas procedūru izmanto, lai izstrādātu vispārēju kopsavilkuma deklarācijas datu kopumu un formātu, kurā būtu ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei un pareizai muitas kontroles piemērošanai, galvenokārt drošībai un drošumam, vajadzības gadījumā izmantojot starptautiskus standartus un komercpraksi.

2.  Kopsavilkuma deklarāciju sastāda, izmantojot datu apstrādes paņēmienus. Var izmantot tirdzniecības, ostu vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt kopsavilkuma deklarācijas papīra formā ar nosacījumu, ka tie nodrošina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

3.  Kopsavilkuma deklarāciju iesniedz:

4.  Personai, kas minēta 3. punktā, pēc viņas lūguma ir tiesības grozīt vienu vai vairākus datus kopsavilkuma deklarācijā pēc tās iesniegšanas. Tomēr nekādi grozījumi nav iespējami pēc tam, kad muitas dienesti:

▼B

183. pants

Preces, kas atstāj Kopienas muitas teritoriju, ir pakļautas muitas uzraudzībai. Tās var pakļaut muitas dienestu pārbaudei saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem. Attiecīgos gadījumos tām ir minētā teritorija jāatstāj pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un šo dienestu noteiktā kārtībā.

VI

SADAĻA

PRIEKŠROCĪBAS

1.

NODAĻA

ATBRĪVOJUMI NO MUITAS NODOKĻA

184. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka gadījumus, kādos īpašu apstākļu dēļ no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atbrīvojamas preces, kas tiek laistas brīvā apgrozībā vai izvestas.

2.

NODAĻA

ATPAKAĻ ATVESTĀS PRECES

185. pants

1.  Kopienas preces, kas pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas tiek šajā teritorijā atvestas atpakaļ un laistas brīvā apgrozībā triju gadu laikā, pēc attiecīgās personas lūguma atbrīvojamas no ievedmuitas nodokļiem.

Tomēr,

2.  Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem saskaņā ar 1. punktu netiek piešķirts šādām precēm:

186. pants

Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas paredzēts 185. pantā, piešķir vienīgi tad, ja preces tiek atkal ievestas tādā stāvokli, kādā tās izvestas. Apstākļus un nosacījumus, kādos no minētās prasības var atteikties, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

187. pants

185. un 186. pantu mutatis mutandis piemēro kompensācijas produktiem, kas sākotnēji izvesti vai atkal izvesti pēc procedūras “ievešana pārstrādei”.

Pēc likuma maksājamo ievedmuitas nodokļu summu nosaka, pamatojoties uz noteikumiem, kas piemērojami procedūrā “ievešana pārstrādei”, uzskatot atkalizvešanas dienu par dienu, kad preces laistas brīvā apgrozībā.

3.

NODAĻA

JŪRAS ZVEJAS PRODUKTI UN CITI NO JŪRAS IZCELTI PRODUKTI

188. pants

Neskarot 23. panta 1. punkta f) apakšpunktu, laižot brīvā apgrozībā, no ievedmuitas nodokļiem atbrīvojami šādi produkti:

VII

SADAĻA

MUITAS PARĀDS

1.

NODAĻA

MUITAS PARĀDA NODROŠINĀJUMS

189. pants

1.  Ja saskaņā ar muitas noteikumiem muitas dienesti pieprasa dot nodrošinājumu muitas parāda samaksai, šādu nodrošinājumu sagādā persona, kas ir vai var kļūt atbildīga par šādu parādu.

2.  Attiecībā uz vienu muitas parādu muitas dienesti drīkst pieprasīt tikai vienu nodrošinājumu.

Ja nodrošinājums tiek dots atbilstīgi muitas procedūrai, kuru konkrētām precēm var izmantot vairākās dalībvalstīs, šis nodrošinājums saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru, ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs.

3.  Muitas dienesti var atļaut, ka nodrošinājumu dod cita persona, nevis tā, no kuras nodrošinājums tiek prasīts.

4.  Ja persona, kurai radies vai var rasties muitas parāds, ir valsts varas iestāde, nodrošinājums nav jāpieprasa.

5.  Muitas dienesti var atcelt prasību par nodrošinājuma iesniegšanu, ja nodrošināmā summa nepārsniedz ECU 500.

190. pants

1.  Ja muitas noteikumos paredzēts, ka nodrošinājuma iesniegšana nav obligāta, šādu nodrošinājumu pēc sava ieskata pieprasa muitas dienesti, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parāds, kas radies vai var rasties, tiks samaksāts noteiktajā termiņā.

Ja iepriekšējā daļā minētais nodrošinājums netiek prasīts, muitas dienesti tomēr var likt personai, kas minēta 189. panta 1. punktā, apņemties izpildīt pienākumus, kas tai pēc likuma ir jāizpilda.

2.  1. punkta pirmajā daļā minēto nodrošinājumu pieprasa:

191. pants

Pēc 189. panta 1. vai 3. punktā minētās personas lūguma muitas dienesti atļauj dot vispārēju nodrošinājumu divām vai vairākām darbībām, kuru veikšanā ir radies vai var rasties muitas parāds.

192. pants

▼M2

1.  Ja tiesību akti muitas jomā paredz, ka obligāti ir vajadzīgs galvojums, tad atbilstīgi īpašiem noteikumiem, kas tranzītam noteikti saskaņā ar komitejas procedūru, muitas dienesti nosaka šāda galvojuma summu līmenī, kas ir vienāds ar:

▼B

Ja muitas parādu segšanai, kuru apjoms laikā mainās, tiek dots vispārējs nodrošinājums, tad šāda nodrošinājuma summu nosaka līmenī, kāds ir pietiekams attiecīgo muitas parādu segšanai jebkurā laikā.

2.  Ja tiesību aktos muitas jomā paredzēts, ka nodrošinājums nav obligāts, un nodrošinājumu pieprasa muitas dienesti, tad nodrošinājuma summu šie dienesti nosaka tā, lai nepārsniegtu 1. punktā noteikto apmēru.

3.  Apstākļus un nosacījumus, kādos var paredzēt vienotas likmes nodrošinājuma iemaksu, nosaka saskaņā ar Komitejas procedūru.

193. pants

Nodrošinājumu var dot:

194. pants

1.  Skaidras naudas iemaksa izdarāma tās dalībvalsts valūtā, kurā ir pieprasīts nodrošinājums.

Par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai uzskata:

2.  Nodrošinājums skaidras naudas iemaksas vai tai līdzvērtīga maksājuma veidā dodams saskaņā ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, kurā nodrošinājumus tiek pieprasīts.

195. pants

Galvinieks rakstveidā uzņemas saistību solidāri ar parādnieku un atsevišķi samaksāt nodrošināto maksājamo muitas parāda summu.

Galviniekam ir jābūt Kopienā reģistrētai un dalībvalsts muitas dienestu apstiprinātai trešai personai.

Muitas dienesti var atteikties apstiprināt galvinieku vai ierosināto nodrošinājuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka tiks nodrošināta muitas parāda samaksa noliktajā laikā.

196. pants

Persona, no kuras prasa nodrošinājumu, var brīvi izvēlēties nodrošinājuma veidu saskaņā ar 193. pantu.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt nodrošinājumu piedāvātajā veidā, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību. Tas pats attiecas uz piedāvāto nodrošinājumu. Muitas dienesti var prasīt, lai izraudzītais nodrošinājuma veids noteiktu laiku nemainītos.

197. pants

1.  Ja noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar Komitejas procedūru, tā ir paredzēts, muitas dienesti var pieņemt nodrošinājumu citos veidos, nekā 193. pantā nav minētais, ja tas nodrošina līdzvērtīgu nodrošinājumu muitas parāda samaksai.

Muitas dienesti noraida parādnieka piedāvāto nodrošinājumu, ja neuzskata, ka šāds nodrošinājums nodrošina muitas parāda samaksu.

2.  Ievērojot 1. punkta otrajā daļā minēto atrunu, muitas dienesti var pieņemt skaidras naudas iemaksu neatkarīgi no 194. panta 1. punktā minēto nosacījumu izpildes.

198. pants

Ja muitas dienesti konstatē, ka iemaksātais nodrošinājums nenodrošina vai vairs nav pārliecības, ka tas nodrošina, vai tas nav pietiekams, lai nodrošinātu muitas parāda samaksu noteiktajā termiņā, tās liek 189. panta 1. punktā minētajai personai pēc sava ieskata sagādāt papildu nodrošinājumu vai nomainīt sākotnējo nodrošinājumu ar jaunu nodrošinājumu.

199. pants

1.  Nodrošinājums summa nav atlaižams, iekams nav dzēsts vai vairs nevar rasties muitas parāds, par kuru tas dots. Nodrošinājums uzreiz atlaižams, tiklīdz muitas parāds dzēsts vai nevar vairs rasties.

2.  Tiklīdz muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, nodrošinājuma daļa pēc attiecīgās personas lūguma atlaižama, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu rīcību.

200. pants

Vajadzības gadījumā saskaņā ar Komitejas procedūru nosaka izņēmumus no šās nodaļas noteikumiem, lai ņemtu vērā starptautiskas konvencijas.

2.

NODAĻA

MUITAS PARĀDA RAŠANĀS

201. pants

1.  Ievedmuitas parāds rodas:

2.  Muitas parāds rodas attiecīgās muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.  Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kas veicinājusi pilnīgu vai daļēju likumā noteikto muitas nodokļu neiekasēšanu, personas, kuras sniegušas deklarācijas sastādīšanai vajadzīgo informāciju un zinājušas, vai kurām būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, var arī tikt uzskatītas par parādniekiem saskaņā ar spēkā esošajiem attiecīgās valsts noteikumiem.

202. pants

1.  Ievedmuitas parāds rodas:

Šajā pantā “pretlikumīga ievešana” nozīmē jebkādu ievešanu, pārkāpjot 38.–41. pantu un 177. panta otro ievilkumu.

2.  Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek pretlikumīgi ievestas.

3.  Parādnieks ir:

203. pants

1.  Ievedmuitas parāds rodas:

2.  Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek izņemtas no muitas uzraudzības.

3.  Parādnieki ir:

204. pants

1.  Ievedmuitas parāds rodas:

gadījumos, kas nav minēti 203. pantā, ja vien netiek konstatēts, ka neizpildīšana nav būtiski iespaidojusi attiecīgās pagaidu glabāšanas vai muitas procedūras pareizu norisi.

2.  Muitas parāds rodas vai nu brīdī, kad pienākums, kura neizpildīšana rada muitas parādu, netiek vairs pildīts, vai brīdī, kad preces tiek nodotas attiecīgajā muitas procedūrā, ja pēcāk tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds nosacījums, kas regulē preču nodošanu attiecīgajā procedūrā ar pazeminātas ievedmuitas nodokļa likmes vai nulles likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

3.  Parādnieks ir persona, kam atkarībā no apstākļiem vai nu jāpilda pienākumi, ko uzliek ievedmuitas nodoklim pakļaujamo preču pagaidu glabāšana vai tās muitas procedūras izmantošana, kurā tās nodotas, vai arī jāievēro nosacījumi preču nodošanai šajā procedūrā.

205. pants

1.  Ievedmuitas parāds rodas:

Ja preces pazūd un pazušanu nevar muitas dienestiem pieņemamā veidā izskaidrot, šie dienesti var uzskatīt preces par patērētām vai izmantotām brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2.  Parāds rodas brīdī, kad preces tiek patērētas vai pirmoreiz izmantotas citādi, nekā nosaka spēkā esošie tiesību akti.

3.  Parādnieks ir persona, kas preces patērējusi vai izmantojusi un jebkura persona, kas piedalījusies šādā patērēšanā vai izmantošanā un apzinājusies, vai kurai būtu bijis jāapzinās, ka preču patērēšana vai izmantošana notiek citādi, nekā nosaka spēkā esošie tiesību akti.

Ja muitas dienesti uzskata preces, kas ir pazudušas, par patērētām vai izmantotām brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un nav iespējams piemērot iepriekšējo punkta daļu, persona, kas ir atbildīga par muitas nodokļa nomaksu, ir persona, kas šīm iestādēm zināma kā pēdējais šo preču valdītājs.

206. pants

1.  Ar izņēmumu no 202. panta un 204. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievedmuitas parāds attiecībā uz konkrētām precēm nerodas, ja attiecīgā persona pierāda, ka tādu pienākumu, kurus uzliek:

nepildīšana notikusi minēto preču bojāejas vai neglābjama zuduma rezultātā preču faktiskā rakstura, neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai ka tā ir muitas dienestu izsniegtās atļaujas sekas.

Šajā punktā par neglābjami zudušām tiek uzskatītas preces, kuras kļuvušas nevienam nederīgas turpmākai izmantošanai.

2.  Bez tam nekāds ievedmuitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, ja šādas preces tiek izvestas vai atkal izvestas ar muitas dienestu atļauju.

207. pants

Ja saskaņā ar 206. panta 1. punktu tiek uzskatīts, ka muitas parāds nav radies attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar pazeminātu nodokļa likmi vai nulles likmi sakarā ar to galapatēriņu, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas šādā gadījumā rodas iznīcināšanas rezultātā, uzskatāmi par ārpuskopienas precēm.

208. pants

Ja saskaņā ar 203. vai 204. pantu muitas parāds radies attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar pazeminātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, no muitas parāda summas atskaitāma summa, kas samaksāta, preces laižot brīvā apgrozībā.

Šis noteikums piemērojams mutatis mutandis, ja muitas parāds rodas attiecībā uz lūžņiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

209. pants

1.  Izvedmuitas parāds rodas:

2.  Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.  Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā aizpildīta muitas deklarācija.

210. pants

1.  Izvedmuitas parāds rodas:

2.  Muitas parāds rodas brīdī, kad preces faktiski atstāj šo teritoriju.

3.  Parādnieks ir:

211. pants

1.  Izvedmuitas parāds rodas:

2.  Parāds rodas brīdī, kad preces sasniedz galamērķi, uz kuru nav bijis atļauts izvest no Kopienas muitas teritorijas ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem vai, ja muitas dienesti nespēj noteikt šo laiku, brīdī, kad beidzas termiņš pierādījumu iesniegšanai par to, ka izpildīti nosacījumi šādu atvieglojumu piešķiršanai par šīm precēm.

3.  Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

212. pants

201.–205. pantā un 209.–211. pantā minētais muitas parāds rodas arī attiecībā uz precēm, kas pakļautas jebkādiem ievešanas vai izvešanas aizliegumiem vai ierobežojumiem. Tomēr muitas parāds nerodas, nelikumīgi ievedot Kopienas muitas teritorijā viltotu naudu vai narkotiskas un psihotropas vielas, kuras nenokļūst ekonomiskā apritē, būdamas stingrā kompetento iestāžu uzraudzībā to izmantošanai medicīnas vai zinātnes vajadzībām. Muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērojot krimināltiesību normas, muitas parāds uzskatāms par radušos, ja muitas nodokļi saskaņā ar dalībvalsts krimināltiesību normām ir pamats sankciju noteikšanai vai muitas parāds ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai.

▼M3

212.a pants

Ja muitas noteikumi paredz labvēlīga tarifa režīmu precēm to rakstura vai paredzētā galapatēriņa dēļ vai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atvieglojumus vai daļēju vai pilnīgu atbrīvošanu no tiem saskaņā ar 21., 82., 145. vai 184. līdz 187. pantu, šādu labvēlīga tarifa režīmu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro arī gadījumos, kad muitas parāds ir jāmaksā saskaņā ar 202. līdz 205., 210. vai 211. pantu ar nosacījumu, ka attiecīgās personas rīcība neietver maldināšanu vai acīmredzamu nolaidību un persona sniedz pierādījumus, ka ir ievēroti pārējie nosacījumi labvēlīga tarifa režīma, atvieglojumu vai atbrīvojumu piemērošanai.

▼B

213. pants

Ja par viena muitas parāda samaksu atbild vairākas personas, tās par šo parādu atbild solidāri un atsevišķi.

214. pants

1.  Ja nekas cits tieši nav noteikts šajā Kodeksā un, neskarot 2. punktu, precēm piemērojamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu nosaka pēc muitošanas elementiem, kas šīm precēm piemērojami muitas parāda rašanās brīdī.

2.  Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad muitas parāds radies, tad, nosakot attiecīgajām precēm piemērojamos muitošanas elementus, jāņem vērā brīdis, kad muitas dienesti secina, ka apstākļos, kuros atrodas preces, radies muitas parāds.

Taču gadījumos, kad muitas dienestiem pieejamās ziņas tiem ļauj konstatēt, ka muitas parāds ir radies pirms šāda secinājuma izdarīšanas, tad par attiecīgajām precēm maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summu nosaka pēc muitošanas elementiem, kas piemērojami precēm visdrīzākajā laikā, kad saskaņā ar pieejamo informāciju var noteikt muitas parāda pastāvēšanu, kas radies attiecīgajos apstākļos.

3.  Ar Komitejas procedūru noteiktos apstākļos noteiktā kārtībā piemēro kompensācijas procentus, lai novērstu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, novilcinot brīdi, kad rodas vai tiek iegrāmatots muitas parāds.

▼M2

215. pants

1.  Muitas parāds rodas:

2.  Ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj tām konstatēt, ka muitas parāds ir radies jau vietā, kur preces ir atradušās agrāk, muitas parādu uzskata par radušos vietā, attiecībā uz kuru var konstatēt, ka tā ir pirmā preču atrašanās vieta, kurā varēja konstatēt muitas parādu.

3.  Regulas 217. panta 1. punktā minētās muitas dienesti ir tās dalībvalsts muitas dienesti, kur radies muitas parāds vai kur to uzskata par radušos saskaņā ar šo pantu.

▼M3

4.  Ja muitas dienests konstatē, ka saskaņā ar 202. pantu ir radies muitas parāds citā dalībvalstī un šā parāda summa ir mazāka par EUR 5 000, tad uzskata, ka parāds radies dalībvalstī, kurā tā rašanās konstatēta.

▼B

216. pants

1.  Ciktāl Kopienas un atsevišķu trešo valstu vienošanās paredz ievešanai šajās valstīs piemērot tarifa preferenču režīmu Kopienas izcelsmes precēm šo vienošanos nozīmē, ar nosacījumu, ka tās iegūtas procedūrā “ievešana pārstrādei”, minētās izcelsmes precēs iestrādātās ārpuskopienas preces apliekamas ar ievedmuitas nodokli, tarifa preferenču režīma piemērošanai nepieciešamo dokumentu atzīšana par derīgiem trešajās valstīs rada ievedmui tas parādu.

2.  Par šāda muitas parāda iestāšanās brīdi uzskata brīdi, kad muitas dienesti pieņem izvešanas deklarāciju attiecībā uz attiecīgajām precēm.

3.  Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā aizpildīta muitas deklarācija.

4.  Šim parādam atbilstošo ievedmuitas nodokļu summu nosaka saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, ja muitas parāds radies, pieņemot tajā pašā datumā deklarāciju par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā, lai izbeigtu procedūru “ievešana pārstrādei”.

3.

NODAĻA

MUITAS PARĀDA SUMMAS SAMAKSA

1.

iedaļa

Muitas nodokļa summas iegrāmatošana un paziņošana parādniekam

217. pants

1.  Ikvienu muitas parāda rezultātā radušos ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, turpmāk sauktu “nodokļa summa”, muitas dienesti aprēķina, tiklīdz to rīcībā ir nepieciešamie dati, un ieraksta uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā (iegrāmatošana).

Pirmo daļu nepiemēro:

▼M1

▼B

Muitas dienesti var atskaitīt nodokļa summu, kuru saskaņā ar 221. panta 3. punktu nav varēts darīt zināmu parādniekam pēc atvēlētā laika.

2.  Dalībvalstis nosaka nodokļa summas iegrāmatošanas praktisko kārtību. Šī kārtība var atšķirties atkarībā no tā, vai muitas dienesti, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, ir vai nav pārliecinātas par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

218. pants

1.  Ja muitas parāds ir radies no tā, ka pieņemta deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kura nav procedūra pagaidu ievešanai ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa vai jebkura darbība, kuras likumīgais spēks ir tāds pats kā šādai pieņemšanai, tad muitas parādam atbilstošā summa iegrāmatojama, tiklīdz tā tiek aprēķināta, un ne vēlāk kā otrajā dienā pēc preču atlaišanas dienas.

Tomēr gadījumā, ja maksājums ir nodrošināts, kopējo nodokļa summu par visām precēm, kuras atlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktajā laika termiņā, kurš nedrīkst pārsniegt 31 dienu, var iegrāmatot ar vienu ierakstu šā termiņa beigās. Šādu iegrāmatošanu izdara piecu dienu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām.

2.  Ja ir noteikts, ka preču atlaišana pakļauta atsevišķiem Kopienas tiesību aktu nosacījumiem, kas attiecas uz parāda summas noteikšanu vai tās iekasēšanu, iegrāmatošanu izdara ne vēlāk kā divas dienas pēc tās dienas, kurā ir noteikta vai konstatēta parāda summa vai pienākums samaksāt nodokļus, kas no šā parāda rodas.

Tomēr ja muitas parāds attiecas uz antidempinga vai kompensācijas pagaidu nodokli, šāds nodoklis jāiegrāmato ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc regulas, kas nosaka antidempinga vai kompensācijas galīgo nodokļu publicēšanu Eiropas Kopienas Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Ja muitas parāds rodas apstākļos, kas nav minēti 1. punktā, attiecīgā nodokļa summa iegrāmatojama divu dienu laikā pēc datuma, kad muitas dienesti:

219. pants

1.  218. pantā noteiktos iegrāmatošanas termiņus var pagarināt:

Šāds termiņa pagarinājums nedrīkst pārsniegt 14 dienas.

2.  1. punktā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami neparedzamos apstākļos vai nepārvaramas varas gadījumos.

220. pants

1.  Ja muitas parāda rezultātā radusies muitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 218. un 219. pantu vai iegrāmatota zemākā apjomā nekā ir pēc likuma uzliekamā muitas nodokļa summa, tad nodokļa summa, kas jāsedz vai kas paliek vēl nesegta, iegrāmatojama divu dienu laikā pēc dienas, kurā muitas dienesti ir noskaidrojuši lietas apstākļus un ir gatavi aprēķināt pēc likuma maksājamo muitas nodokļa summu un noteikt parādnieku (vēlāka iegrāmatošana). Šis termiņš var tikt pagarināts saskaņā ar 219. pantu.

2.  Izņemot gadījumus, kas minēti 217. panta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, vēlāku iegrāmatošanu nedrīkst izdarīt, ja:

▼M3

▼B

221. pants

1.  Muitas nodokļa summu, tiklīdz tā iegrāmatota, dara zināmu parādniekam saskaņā ar attiecīgajām procedūrām.

2.  Ja maksājamā muitas nodokļa summa ir iegrāmatota muitas deklarācijā zināšanai, muitas dienesti var noteikt, ka summa nav jādara zināma saskaņā ar 1. punktu, ja vien norādītā nodokļa summa neatbilst šo dienestu noteiktajai summai.

Neskarot 218. panta 1. punkta otrās daļas piemērošanu, ja izmanto iepriekšējā daļā minēto iespēju, preču atlaišana, ko veic muitas dienesti, ir līdzvērtīga iegrāmatotās muitas nodokļa summas paziņošanai parādniekam.

▼M3

3.  Paziņojumu debitoram nesniedz pēc tam, kad beidzies trīs gadu laika posms pēc dienas, kurā radies muitas parāds. Šo termiņu var pārtraukt uz pārsūdzības procesa laiku, sākot no brīža, kad ir iesniegta pārsūdzība 243. panta nozīmē.

4.  Ja muitas parāds ir tādas darbības iznākums, par kuru tajā laikā, kad tā izdarīta, būtu paredzēta kriminālatbildība, summu atbilstīgi spēkā esošajos noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem var paziņot debitoram pēc tam, kad beidzies 3. punktā minētais trīs gadu laika posms.

▼B

2.

iedaļa

Muitas nodokļa summas samaksas termiņi un procedūras

222. pants

1.  Nodokļa summa, kas darīta zināma saskaņā ar 221. pantu, parādniekam ir jāsamaksā šādos termiņos:

▼M3

2.  Gadījumus un nosacījumus, kuros atliek debitora pienākumu samaksāt nodokli, var paredzēt arī saskaņā ar komitejas procedūru:

▼B

223. pants

Maksājums jāizdara skaidrā naudā vai jebkurā citā līdzvērtīgā norēķinu veidā saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem. To var veikt arī izlīdzinot kredīta atlikumu, ja to ļauj spēkā esošie noteikumi.

224. pants

Ja attiecīgās personas maksājamā nodokļa summa attiecas uz tādai muitas procedūrai deklarētām precēm, kura uzliek pienākumu maksāt šādu nodokli, muitas dienesti pēc šādas personas lūguma ļauj tai atlikt šās summas maksāšanu 225., 226. un 227. pantā noteiktajā kārtībā.

225. pants

Nosacījums atļaujai atlikt maksājumu ir prasītāja nodrošinājuma iesniegšana.

Bez tam maksājuma atlikšanas atļauja var būt par iemeslu papildu maksas iekasēšanai par dokumentu apstrādi vai pakalpojumiem.

226. pants

Muitas dienesti izlemj, kura no procedūrām lietojama, piešķirot atļauju maksājumu atlikt:

227. pants

1.  Laika posms uz kādu atliek maksājuma termiņu ir 30 dienas. To aprēķina šādi:

2.  Ja 1. punkta b) un c) apakšpunktos minētais dienu skaits ir nepāra skaitlis, dienu skaits, par kuru samazina 30 dienu termiņu saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pāra skaitļa.

3.  Lai vienkāršotu aprēķinus, ja 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie termiņi ir kalendārā nedēļa vai kalendārais mēnesis, dalībvalstis var noteikt, ka muitas nodokļa summa, par kuru atlikts maksājums, ir jāsamaksā:

228. pants

1.  Atlikto maksājumu nepiešķir attiecībā uz muitas nodokļa summu, kas, lai arī attiecas uz precēm, kas atrodas muitas procedūrā, kura paredz šāda nodokļa samaksu, tiek iegrāmatota saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz nepilnu deklarāciju pieņemšanu, jo deklarētājs nav līdz noteiktā termiņa beigām iesniedzis informāciju, kas nepieciešama preču muitas vērtības pilnīgai noteikšanai, vai nav iesniedzis datus vai dokumentus, kuru trūcis nepilnās deklarācijas pieņemšanas brīdī.

2.  Tomēr atlikto maksājumu 1. punktā minētajos gadījumos var piešķirt, ja muitas nodokļa uzliekamā summa ir iegrāmatota 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kurā tikusi iegrāmatota sākotnēji uzliktā summa vai, ja tā nav iegrāmatota, skaitot no dienas, kurā pieņemta deklarācija par attiecīgajām precēm. Šādos apstākļos piešķirtā atliktā maksājuma termiņš nedrīkst pārsniegt tā termiņa beigas, kas atbilstoši 227. pantam piešķirts attiecībā uz sākotnēji noteiktā muitas nodokļa summu vai būtu piešķirts, ja pēc likuma maksājamā muitas nodokļa summa būtu iegrāmatota preču deklarēšanas brīdī.

229. pants

Muitas dienesti var piešķirt parādniekam tādus samaksas atvieglojumus, kas nav maksājuma atlikšana.

Šādu samaksas atvieglojumu piešķiršanas:

Muitas dienesti var neprasīt maksāt procentus, ja parādnieka stāvokļa dēļ tas radītu nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

230. pants

Jebkuru maksāšanas atvieglojumu piešķiršanas gadījumā parādnieks var katrā gadījumā muitas nodokļa summu pilnīgi vai daļēji samaksāt pirms viņam atvēlētā maksāšanas termiņa beigām.

231. pants

Muitas nodokļa summas parādu parādnieka vietā var samaksāt trešā persona.

232. pants

1.  Ja muitas nodokļa parāda summa noliktajā termiņā nav samaksāta:

2.  Muitas dienesti var neiekasēt nokavējuma procentus:

3.  Muitas dienesti var noteikt:

4.

NODAĻA

MUITAS PARĀDA DZĒŠANA

233. pants

Neskarot spēkā esošos noteikumus par muitas parāda noilgumu vai šāda parāda nepiedzīšanu pēc likuma konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, muitas parāds tiek dzēsts:

Neskarot krimināltiesību normas par muitas noteikumu pārkāpumiem, aizturēšanas un konfiskācijas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar dalībvalsts krimināltiesību normām muitas nodokļi var būt par pamatu sodu noteikšanai vai muitas parāds ir pamats kriminālvajāšanai.

234. pants

Muitas parāds, kā minēts 216. pantā, tiek dzēsts arī tad, ja par nederīgām tiek atzītas formalitātes, kas izpildītas, lai būtu iespējams piešķirt tarifa preferenču režīmu saskaņā ar 216. pantu.

5.

NODAĻA

MUITAS NODOKĻA ATMAKSĀŠANA UN ATLAIŠANA

235. pants

Izmantotas šādas definīcijas:

236. pants

1.  Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi ir jāatmaksā, ja tiek konstatēts, ka to maksāšanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama vai ka tā iegrāmatota pretēji 220. panta 2. punktam.

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatošanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama vai kā tā iegrāmatota pretēji 220. panta 2. punktam.

Atmaksu vai atlaišanu neizdara, ja par pamatu tādas summas samaksai vai iegrāmatošanai, kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.

2.  Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž, pamatojoties uz iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šo muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.

Šo termiņu pagarina, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka minētajā termiņā iesniegumu nav varējusi iesniegt neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ.

Ja šajā laikā muitas dienesti paši atklāj, ka pastāv kādi no 1. punkta pirmajā un otrajā daļā aprakstītajiem apstākļiem, tie atmaksā vai atlaiž nodokli pēc savas ierosmes.

237. pants

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā, ja muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu un muitas nodokļi ir samaksāti. Atmaksāšanu izdara, ja attiecīgā persona iesniegusi pieteikumu termiņā, kas noteikts iesniegumiem par muitas deklarācijas atzīšanu par nederīgu.

238. pants

1.  Ievedmuitas nodokļus atlaiž, ja tiek konstatēts, ka iegrāmatotā muitas nodokļu summa attiecas uz precēm, kuras nodotas konkrētajā muitas procedūrā un no kurām preču ievedējs atteicies, tādēļ, ka 67. pantā norādītajā brīdī tām bijuši trūkumi vai tās nav atbildušas tā līguma noteikumiem, pēc kura tās ievestas.

Par precēm ar trūkumiem pirmās daļas nozīmē uzskatāmas arī preces, kas sabojātas pirms to atlaišanas.

2.  Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž ar nosacījumu, ka:

3.  Ievedmuitas nodokļus neatmaksā un neatlaiž par precēm, kuras pirms deklarēšanas muitas deklarācijā ievestas uz laiku pārbaudes nolūkā, ja vien netiek konstatēts, ka preču trūkumus vai neatbilstību līguma noteikumiem šādu pārbaužu gaitā nav bijis iespējams konstatēt.

4.  Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atlaiž 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja attiecīgajā muitas iestādē saņemts iesniegums divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kurā šī muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.

Tomēr attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti šo termiņu var pagarināt.

239. pants

1.  Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus var atmaksāt vai atlaist 236., 237. un 238. pantā neminētos gadījumos:

2.  Nodokļus atmaksā vai atlaiž 1. punktā minēto iemeslu dēļ, ja attiecīgajā muitas iestādē saņemts iesniegums divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kurā muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.

Tomēr attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos muitas dienesti šo termiņu var pagarināt.

240. pants

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus atmaksā vai saskaņā ar šās nodaļas nosacījumiem atlaiž vienīgi tad, ja atmaksājamā vai atlaižamā summa pārsniedz ar Komitejas procedūru noteiktu summu.

Tomēr muitas dienesti var arī apmierināt iesniegumu par atmaksāšanu vai atlaišanu attiecībā uz mazāku summu.

241. pants

Kompetento dienestu izdarītā iekasēto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summas vai kredīta procentu vai nokavējuma procentu atmaksa nerada tām nekādus maksājuma procentus. Tomēr procentus maksā:

Šādu procentu summu aprēķina tā, lai tā būtu līdzvērtīga summai, kas būtu šim nolūkam maksājama attiecīgās valsts naudas vai finanšu tirgū.

242. pants

Ja muitas parāds ir atlaists vai atbilstošā summa atmaksāta kļūdas dēļ, sākotnējais parāds atkal kļūst maksājams. Ir jāatmaksā ikviena atbilstoši 241. pantam samaksātā procentu summa.

VIII

SADAĻA

PĀRSŪDZĒŠANA

243. pants

1.  Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas dienestu lēmumu, kas attiecas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu un viņu skar tieši un individuāli.

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kas prasījusi muitas dienestu lēmumu sakarā ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu un nav saņēmusi nolēmumu par šo prasījumu 6. panta 2. punkta noteiktajā termiņā.

Lēmums pārsūdzams tajā dalībvalstī, kurā tas ir pieņemts vai pieprasīts.

2.  Pārsūdzības tiesības var izmantot:

244. pants

Pārsūdzības iesniegšana neaptur apstrīdamā lēmuma īstenošanu.

Muitas dienesti tomēr pilnīgi vai daļēji pārtrauc šāda lēmuma īstenošanu, ja tiem ir pamats uzskatīt, ka apstrīdamais lēmums neatbilst tiesību aktiem muitas jomā vai pastāv bažas, ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums.

Ja apstrīdamais lēmums uzliek ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu maksājumu, šāda lēmuma īstenošanas atlikšana atkarīga no nodrošinājuma esamības. Tomēr šādu nodrošinājumu nepieprasa, ja šāda prasība, ņemot vērā parādnieka stāvokli, varētu radīt nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

245. pants

Pārsūdzības procedūras īstenošanas kārtību nosaka dalībvalstis.

246. pants

Šī sadaļa neattiecas uz pārsūdzībām sakarā ar muitas dienestu pieņemtu ar krimināltiesību normām pamatotu lēmumu atcelšanu vai grozīšanu.

IX

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1.

NODAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA

▼M3

247. pants

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp 184. pantā minētās regulas īstenošanu, izņemot VIII sadaļu un ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2658/87 ( 7 ) 9. un 10. pantu un šīs regulas 248. pantu, pieņem saskaņā ar 247.a panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, ievērojot starptautiskās saistības, ko uzņēmusies Kopiena.

247.a pants

1.  Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, šeit turpmāk “Komiteja”.

2.  Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

3.  Komiteja apstiprina savu reglamentu.

248. pants

Regulas 11., 12. un 21. panta īstenošanai vajadzīgos pasākumus apstiprina saskaņā ar 248.a panta 2. punktā minēto vadības procedūru.

248.a pants

1.  Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, šeit turpmāk “Komiteja”.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir trīs mēneši.

3.  Komiteja apstiprina savu reglamentu.

249. pants

Komiteja var izskatīt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar muitas noteikumiem, kuru izvirza tās priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.

▼B

2.

NODAĻA

VEIKTO PASĀKUMU, IZDOTO DOKUMENTU UN CITĀS DALĪBVALSTĪS IZDARĪTO KONSTATĒJUMU LIKUMĪGAIS SPĒKS

250. pants

Ja kādu muitas procedūru izmanto vairākās dalībvalstīs,

3.

NODAĻA

CITI NOBEIGUMA NOTEIKUMI

251. pants

1.  Ar šo tiek atceltas šādas regulas un direktīvas:

2.  Norādes uz 1. punktā minētajām regulām un direktīvām visos Kopienas tiesību aktos uzskatāmas par norādēm uz šo Kodeksu.

252. pants

1.  Ar šo tiek atcelts Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 ( 50 ) 141., 142. un 143. pants.

2.  Ar šo Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 ( 51 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 3492/91 ( 52 ), tiek grozīta šādi:

253. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1994. gada 1. janvāra.

Līdz 1995. gada 1. janvārim VIII daļa neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

Bet 161. pantu un, ciktāl tie attiecas uz atkalizvešanu, 182. un 183. pantu piemēro no 1993. gada 1. janvāra. Ciktāl minētie panti atsaucas uz šā Kodeksa noteikumiem, līdz brīdim, kad šie noteikumi stāsies spēkā, uzskatāms, ka atsauces norāda uz attiecīgajiem noteikumiem 251. pantā uzskaitītajās Regulās un Direktīvās.

Līdz 1993. gada 1. oktobrim Padomei, pamatojoties uz Komisijas darba pārskatu par apspriešanu jautājumā par to, kādi ir secinājumi pēc valūtas pārrēķina kursa izmantošanas kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu piemērošanā, pārskata jautājumu par dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību iekšējā tirgū. Šim ziņojumam pievieno Komisijas priekšlikumus, ja tādi ir, par kuriem Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma noteikumiem.

Līdz 1998. gada 1. janvārim Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, pārskata šo Kodeksu ar nolūku izdarīt grozījumus, kas var izrādīties nepieciešami, jo īpaši ņemot vērā iekšējā tirgus izveidi. Šim ziņojumam pievieno priekšlikumus, ja tādi ir, kuriem Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma noteikumiem.

Šī Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( 1 ) OV C 128, 23.5.1990., 1. lpp.

( 2 ) OV C 72, 18.3.1991., 176. lpp. un 1992. gada 16. septembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts)

( 3 ) OV C 60, 8.3.1991., 5. lpp.

( 4 ) OV L 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.).

( 5 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 6 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 7 ) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

( 8 ) OV L 148, 28.6.1968., 1. lpp.

( 9 ) OV L 54, 28.2.1991., 4. lpp.

( 10 ) OV L 89, 2.4.1976., 1. lpp.

( 11 ) OV L 105, 22.4.1986., 1. lpp.

( 12 ) OV L 333, 30.11.1978., 5. lpp.

( 13 ) OV L 33, 4.2.1984., 2. lpp.

( 14 ) OV L 175, 12.7.1979., 1. lpp.

( 15 ) OV L 186, 30.6.1989., 1. lpp.

( 16 ) OV L 197, 3.8.1979., 1. lpp.

( 17 ) OV L 186, 30.6.1989., 1. lpp.

( 18 ) OV L 205, 13.8.1979., 19. lpp.

( 19 ) OV L 281, 12.10.1990., 28. lpp.

( 20 ) OV L 134, 31.5.1980., 1. lpp.

( 21 ) OV L 388, 30.12.1989., 24. lpp.

( 22 ) OV L 83, 30.3.1981., 40. lpp.

( 23 ) OV L 186, 30.6.1989., 1. lpp.

( 24 ) OV L 376, 31.12.1982., 1. lpp.

( 25 ) OV L 155, 14.6.1985., 54. lpp.

( 26 ) OV L 272, 5.10.1985., 1. lpp.

( 27 ) OV L 78, 26.3.1991., 9. lpp.

( 28 ) OV L 197, 27.7.1984., 1. lpp.

( 29 ) OV L 188, 20.7.1985., 1. lpp.

( 30 ) OV L 350, 27.12.1985., 1. lpp.

( 31 ) OV L 212, 2.8.1986., 1. lpp.

( 32 ) OV L 201, 22.7.1987., 15. lpp.

( 33 ) OV L 361, 29.12.1988., 2. lpp.

( 34 ) OV L 102, 21.4.1988., 5. lpp.

( 35 ) OV L 160, 26.6.1990., 6. lpp.

( 36 ) OV L 174, 6.7.1988., 1. lpp.

( 37 ) OV L 225, 15.8.1988., 1. lpp.

( 38 ) OV L 246, 10.9.1990., 1. lpp.

( 39 ) OV L 225, 15.8.1988., 8. lpp.

( 40 ) OV L 173, 26.6.1992., 30. lpp.

( 41 ) OV L 367, 31.12.1988., 1. lpp.

( 42 ) OV L 186, 30.6.1989., 1. lpp.

( 43 ) OV L 186, 30.6.1989., 8. lpp.

( 44 ) OV L 321, 4.11.1989., 5. lpp.

( 45 ) OV L 388, 30.12.1989., 1. lpp.

( 46 ) OV L 160, 26.6.1990., 1. lpp.

( 47 ) OV L 262, 26.9.1990., 1. lpp.

( 48 ) OV L 78, 26.3.1991., 1. lpp.

( 49 ) OV L 78, 26.3.1991., 6. lpp.

( 50 ) OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

( 51 ) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

( 52 ) OV L 328, 30.11.1991., 80. lpp.