KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Būvniecības nozares un tās uzņēmumu ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģija

1. Ievads

Būvniecības nozarei ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā. Tā veido gandrīz 10 % no IKP un nodrošina 20 miljonus darba vietu, lielākoties mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos. Būvniecība ir arī nozare, kura izmanto visvairāk starpproduktu (izejvielas, ķīmiskās vielas, elektriskās un elektroniskās ierīces u. c.) un saistīto pakalpojumu. Tā kā minētā nozare ir ekonomiski nozīmīga, tās darbības rezultāti var būtiski ietekmēt ekonomikas attīstību kopumā.

Būvniecības darbu kvalitāte arī tieši iespaido eiropiešu dzīves kvalitāti. Turklāt ēku energoefektivitāte un resursefektivitāte ražošanā, pārvadājumos un produktu izmantojumā ēku būvniecībai un infrastruktūras izveidei būtiski ietekmē arī tādas jomas kā enerģētika, klimata pārmaiņas un vide.

Līdz ar to būvniecības uzņēmumu konkurētspēja ir būtiska ne vien no izaugsmes un nodarbinātības viedokļa kopumā, bet arī lai nodrošinātu nozares ilgtspēju.

Nozare varētu būtiski veicināt jaunu darba vietu izveidi[1], palielinot aktivitāti tādās daudzsološās jomās kā ēku renovācija un infrastruktūras atjaunošana, lai ar piemērotas politikas atbalstu palielinātu pieprasījumu, kā arī veicinātu ieguldījumus. Tāpēc būvniecības nozare ir nozīmīga, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” jeb Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju. Turklāt Komisijas paziņojumā par “Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam”[2] ir minēts, ka augstākai energoefektivitātei jaunās un esošās ēkās ir liela nozīme ES energosistēmas pārveidošanā.

Ilgtspējīgas būvniecības nozarei ir būtiska nozīme ES ilgtermiņa mērķa sasniegšanā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 80-95 %. Saskaņā ar Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā[3] izmaksu ziņā lietderīgs būvniecības nozares ieguldījums būtu samazinājums par aptuveni 40–50 % 2030. gadā un par apmēram 90 % 2050. gadā. Tāpat šai nozarei ir liela nozīme attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību pret cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām, veicinot ilgtermiņa ieguldījumus, lai nodrošinātos pret katastrofām.

Tomēr būvniecības nozare saskaras ar tādām strukturālām problēmām kā prasmīgu darbinieku trūkums daudzos uzņēmumos, nozares zemā popularitāte jauniešu vidū, kuri darba apstākļu dēļ nelabprāt strādā būvniecībā, ierobežotas iespējas inovācijas jomā un nedeklarēta nodarbinātība. Vispārinot šīs nozares pašreizējo situāciju varētu raksturot ar trijiem pamatelementiem.

Pirmkārt, būvniecība ir viena no nozarēm, kuru visnopietnāk skārusi finanšu un ekonomikas krīze (celtniecības un infrastruktūras izveides darbu apjoms laikā no 2008. gada janvāra līdz 2011. gada novembrim ES-27 valstīs samazinājās par 16 %[4]). Otrkārt, konkurētspējīgāki kļūst arī uzņēmumi, kas neatrodas Eiropā, — to nozīme pieaug ne vien starptautiskajos tirgos, bet arī iekšējā tirgū, īpaši infrastruktūras projektu jomā. Šāda ārējā konkurence ne vienmēr ir taisnīga; ES uzņēmumiem bieži rodas daudz lielākas izmaksas nekā uzņēmumiem no trešajām valstīm. Visbeidzot, enerģētikas un vides jautājumi ir radījuši jaunu dinamiku uzņēmumu vidū un sekmējuši dažādas publiskā sektora iniciatīvas, kas ir kļuvušas par būtiskiem faktoriem tirgus konkurencē. Būvniecības uzņēmumi jau ir panākuši ievērojamu progresu, taču, lai sasniegtu ES klimata, enerģētikas un vides mērķus, būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas, kuru ieviešanu nozarei būs grūti uzņemties bez piemērota politiska atbalsta.

Šajā paziņojumā ir uzskaitītas galvenās problēmas, ar kurām nozare saskaras šobrīd un saskarsies līdz 2020. gadam saistībā ar ieguldījumiem, cilvēkkapitālu, prasībām vides jomā, tirgu reglamentēšanu un pieeju tiem, kā arī piedāvātas iniciatīvas nozares atbalstam. Īstermiņā kā reakcija uz krīzi tiek uzsvērta nepieciešamība atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību būvniecības nozarē. Ilgtermiņā problēmas, ar kurām nozare saskaras, būs risināmas, izmantojot saskaņotu un koordinētu pieeju Eiropas līmenī, lai uzlabotu vērtību ķēdes darbību, konkrētāk, slēdzot privātā un publiskā sektora brīvprātīgas partnerības un vajadzības gadījumā pieņemot atbilstošu tiesisko regulējumu.

2. Pašreizējā situācija un galvenās problēmas

Darbību daudzveidība katrā būvniecības nozares sektorā rada kontrastējošu realitāti attiecībā uz sociālekonomiskiem, organizatoriskiem, kultūras un tehnoloģijas jautājumiem un pielāgošanos jauniem noteikumiem un tirgus iespējām.

Pastāv globālas problēmas, kas vidējā termiņā var izrādīties noturīgas izaugsmes katalizatori, taču atbilstoši pasākumi jāveic jau tagad. Tas varētu veicināt tādu pakalpojumu izstrādi, kuru mērķis ir risināt problēmas saistībā ar veselību un drošību, energoefektivitāti, ekoloģisko būvniecību, noturību pret katastrofām, iekštelpu klimatu, otrreizēju izmantošanu/atjaunošanu/pārstrādi un atbilstošiem projektiem. Ja šīs problēmas tiks atbilstoši risinātas, tās var pavērt jaunas tirgus iespējas.

2.1. Vispārīgs makroekonomikas konteksts

Būvniecības nozari ir nopietni skārusi finanšu krīze, kuras dēļ ir ievērojami samazinājies pieprasījums, jo īpaši privātajā tirgū, bet arī citos tirgos, piemēram, infrastruktūras tirgū. Dažādās dalībvalstīs tendences ir atšķirīgas. Dažās valstīs viens no izšķirošajiem faktoriem, kas ievērojami samazināja nozares darbību, bija “mājokļu tirgus burbuļa” pārsprāgšana[5]. Citās valstīs nozari īpaši negatīvi ietekmēja kredītu tirgus sarukšana. Krīzes dēļ noteiktie publisko izdevumu ierobežojumi arī turpmāk radīs spiedienu uz ieguldījumiem infrastruktūras darbos.

Dažas valstis, reaģējot uz krīzi, ir ieguldījušas līdzekļus stimulu paketēs, piemēram, veicot sākotnējus ieguldījumus infrastruktūras projektos, pazeminot PVN likmi jaunu ēku celtniecībai un/vai renovācijai, nosakot preferenciālas procentu likmes hipotekārajiem kredītiem u. c. Tomēr ilgstoša ietekme uz nozares konkurētspēju ir tikai tām pieejām, kurās ietverti pasākumi, kas vērsti uz prasmju pilnveidošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, inovāciju un ekoloģisku ekonomiku. Tas uzsver nepieciešamību pēc atbilstoša politikas formulējuma, kas īstermiņā veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, bet ilgtermiņā sekmētu būvniecības nozares pārstrukturizēšanu.

2.2. Vērtību ķēdes darbība

ES būvniecības nozares tirgi un pati nozare ir izteikti sadrumstalota; tajā darbojas daudz mikrouzņēmumu, nozares darbības rezultāti dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi un labas prakses izplatīšana ir samērā apgrūtināta. Labāka vērtību ķēdes integrēšana būtiski palielinātu inovācijas domino efektu sadarbības ietvaros.

Būvlaukumos un zināmā mērā arī būvizstrādājumu ražotnēs arvien izteiktāka kļūs vajadzība pēc kvalificētiem darbiniekiem. Līdz 2020. gadam[6] pensijas vecumu sasniegs liela daļa kvalificētu darbinieku, kopumā vairāk nekā divas trešdaļas būvniecības, ražošanas un pārvadājumu jomā nodarbināto, kuri arī būs jāaizvieto. Pastāvīgais kvalificēta darbaspēka trūkums, no vienas puses, varētu būt skaidrojams ar nozares zemo popularitāti jauniešu vidū un, otrkārt, ar pieaugošo vajadzību pēc prasmēm, kas atbilst kādai konkrētai kvalifikācijai, kuru izglītības un apmācības sistēmā (kā arī nodarbinātības tirgū) ir grūti nodrošināt. Arī pāreja uz resursefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni sekmēs būtiskas strukturālas izmaiņas būvniecības nozarē; būs jāveic pielāgojumi un jāprognozē vajadzība pēc prasmēm un zināšanām šajās jomās. Tas īpaši attiecas uz darbaspēka gatavošanu “gandrīz nulles enerģijas ēku” būvēšanai neatkarīgi no tā, vai ēkas ir jaunas vai atjaunotas. Lai apgūtu pamattehnoloģijas un izmantotu elastīgas darba organizācijas praksi, būs nepieciešamas arī izmaiņas saistībā ar prasmēm un kvalifikāciju būvniecības jomā.

Izdevumi pētniecības un inovācijas jomā joprojām ir samērā zemi salīdzinājumā ar nozari kopumā. Tas varētu būt izskaidrojams ar lielo pieprasījumu pēc darbaspēka un to, ka būvniecības uzņēmumi ir ieinteresēti savā darbībā integrēt pieejamos ārējos tehnoloģiskos sasniegumus. Nozare visticamāk nopietnāk pievērsīsies pētniecībai un inovācijai, lai samazinātu izejvielu (piemēram, metālisko un nemetālisko minerālu, ķīmisko vielu un koksnes) patēriņu un saražoto atkritumu lielo daudzumu. Turklāt tiek izstrādāts arvien vairāk materiālu, kurus ir vienkāršāk savākt un izmantot atkārtoti, kā arī tiek izstrādātas sistēmas vai “būvniecības risinājumi”, kas vienkāršo ēku nojaukšanu un materiālu atkārtotu izmantošanu. Šie pasākumi ir saskaņā ar Būvizstrādājumu regulā izklāstītajām jaunajām pamatprasībām attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantojumu un Izejvielu iniciatīvu (RMI), jo tie paredz iespēju izstrādāt labu praksi atkritumu savākšanā un apstrādē, jo īpaši attiecībā uz vērtīgu materiālu reģenerāciju/atkārtotu izmantošanu, un atbalsta ekonomisku iniciatīvu izpēti atkritumu pārstrādes/reģenerācijas jomā. Tomēr ES un valstu iniciatīvām ir jāpaātrina inovatīvo risinājumu un labas prakses ieviešana.

2.3. Ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Kā paziņots pārstrādātajā Ēku energoefektivitātes direktīvā[7], galvenais uzdevums būvniecības nozarē būs gandrīz nulles enerģijas ēku[8] ieviešana. Tirgum jāpielāgojas dažu gadu laikā, taču atbalsts ir nepieciešams visiem tirgus dalībniekiem, sākot no publiskajām iestādēm (kam jānodrošina atbilstība divus gadus iepriekš) un beidzot ar būvuzņēmumiem, projektētājiem, attīstītājiem u. c. Pielāgojumi būs nepieciešami arī tādās jomās kā finanšu struktūra, iepirkums, izglītība un tirgvedība.

Lai gan zema energopatēriņa ēku skaits pieaug, kritiskā masa vēl nav sasniegta un progress attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamās enerģijas avotu ieviešanu ir lēns. Kritiskās masas sasniegšanu varētu sekmēt reglamentējošu noteikumu ieviešana apvienojumā ar atbilstošu fiskālo politiku.

Arī esošo ēku renovācijas jomā ir jāpieliek lielākas pūles, lai palielinātu enerģijas ietaupījumus. Turklāt tādu jau esošu ēku skaits, kuras tiek pilnībā atjaunotas, ir visai pieticīgs. Tāpēc Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģijā[9], Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā[10] un Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam[11] ir uzsvērta nepieciešamība pēc rīcības būvniecības jomā, jo īpaši atbalstot ēku renovāciju. Šī pieeja būs jāturpina.

Transporta infrastruktūrai ir ļoti būtiska ietekme uz vidi; šī nozare patērē daudz energoresursu un izejvielu, kā arī rada daudz atkritumu. Infrastruktūras tīkliem ir būtiski jāsekmē Eiropas ilgtspējība.

2.4. Būvniecības uzņēmumu konkurence ES un starptautiskajos tirgos

Konkurenci ES tirgos ir uzlabojusi publiskā iepirkuma direktīvu piemērošana, pakalpojumu direktīvas īstenošana un Eiropas tehniskā dizaina standartu un būvnormatīvu (“Eirokodi”) pieņemšana. Tomēr šajā konkurencē iesaistīto ES uzņēmumu iespējas ne vienmēr ir vienlīdzīgas, jo īpaši gadījumos, kad jākonkurē ar uzņēmumu, kas neatrodas Eiropā un līdz ar to bieži vien ir pakļauts mazāk stingrām sociālām un vides prasībām, kā arī saņem atbalstu no valsts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ES uzņēmumi un trešo valstu uzņēmumi par publiskajiem līgumiem sacenšas uz vienlīdzīgiem nosacījumiem, neapdraudot ES sasniegumus sociālajā un vides jomā.

Situācija starptautiskajos tirgos ir vēl sarežģītāka. Nozare bieži saskaras ne vien ar nopietnām tehniskām problēmām, bet arī ar grūtībām saistībā ar citās valstīs, piemēram, Ķīnā, spēkā esošiem konkurences nosacījumiem, kas ierobežo piekļuvi šo valstu tirgiem. Tomēr, tā kā ir sagaidāms, ka Eiropas būvniecības tirgi augs lēnāk nekā jaunietekmes tirgi, nozarei būs jāizstrādā un jāsaglabā izteiktāka globālā perspektīva. ES būvniecības uzņēmumiem ir svarīgi, ka trešās valstis atver savus tirgus, ļaujot arī ES uzņēmumiem iesaistīties konkurencē par līgumiem. ES būtu jāpalielina sava ietekme, lai sarunu ceļā pārliecinātu trešās valstis padarīt to komerciālos un iepirkumu tirgus vēl pieejamākus, izmeklēt iespējamus diskriminējošas iepirkumu prakses gadījumus un sākt konsultācijas ar attiecīgo valsti, lai risinātu strīdus saistībā ar pieeju tirgum.

3. Eiropas stratēģija būvniecības nozares ilgtspējīgai konkurētspējai

Lai risinātu iepriekš izklāstītās pamatproblēmas, ir formulēta Eiropas stratēģija nākamajai desmitgadei. Ir paredzēts papildināt stratēģijas, ko izstrādājuši būvniecības nozares uzņēmumi, lai uzlabotu to konkurētspēju un reaģētu uz sabiedrības problēmām.

Šīs stratēģijas galvenie mērķi ir: a) veicināt labvēlīgus ieguldījumu nosacījumus, b) uzlabot cilvēkkapitāla bāzi būvniecības nozarē, c) uzlabot resursefektivitāti, ekoloģiskos raksturlielumus un uzņēmējdarbības iespējas, d) nostiprināt būvniecības nozares iekšējo tirgu, e) sekmēt ES būvniecības uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā. Katrs no šiem mērķiem attiecas uz dažādiem pamatuzdevumiem, piemēram, labvēlīgi ieguldījumu nosacījumi ir nepieciešami, lai veicinātu izaugsmi, pētniecību un inovāciju, kā arī ekonomiku ar zemām oglekļa dioksīda emisijām. Stabila cilvēkkapitāla bāze savukārt ir būtiska, lai uzlabotu vērtību ķēdes rezultātus un pieņemtu inovatīvus risinājumus, jo īpaši attiecībā uz ekonomiku ar zemām oglekļa dioksīda emisijām. No vienas puses, šajā stratēģijā ir iekļauti ieteikumi ar ekonomiku un nodarbinātību saistītu īstermiņa un vidēja termiņa problēmu risināšanai būvniecības nozarē. No otras puses, tajā ir iekļauti vairāki ieteikumi ar ilgtermiņa perspektīvu nodrošināt ilgtspējīgu ietekmi uz nozares konkurētspēju.

3.1. Labvēlīgu ieguldījumu nosacījumu veicināšana

Ēku renovācija un Eiropas tīklu projekti var spēcināt būvniecības nozares izaugsmi, vienlaikus palīdzot sasniegt Eiropas enerģētikas, transporta un kohēzijas politikas mērķus. Turklāt novēlotu maksājumu prakses izskaušana uzlabos būvniecības nozares darbuzņēmēju, jo īpaši amatnieku un mazo būvuzņēmēju, finansiālo dzīvotspēju, kā arī pieeju kredītiem. Ilgtermiņā būvniecības nozarei būtu jāpilnveido inovācijas spēja, lai uzlabotu produktivitāti, kā arī palielinātu pievienoto vērtību un uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus visos vērtību ķēdes posmos.

3.1.1. Īstermiņa pasākumi

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ēku renovācijai un infrastruktūras uzturēšanai, jo šajās jomās darbojas liela daļa būvniecībā nodarbināto personu un ar tām saistīta arī ievērojama daļa ražošanas. Konkrētāk, pašreizējais ēku renovācijas temps[12] un prakse no energoefektivitātes uzlabošanas viedokļa nav pietiekami, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” enerģijas taupīšanas mērķus. Pieņemot ierosinātos mērķus, proti, gadā renovēt 3 % no centrālās valdības ēkām[13] (dubultojot pašreizējo renovācijas normu), kā arī 2 % no kopējā ēku fonda[14] līdz izmaksu ziņā optimālam līmenim, tiktu ne vien sniegts atbalsts izvirzīto mērķu sasniegšanai, bet arī visā ES nodrošināta ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība vietējā līmenī. Tomēr, lai šos uzlabojumus varētu pieņemt, ir jāpārvar dažādi normatīvi, ekonomiski un finansiāli šķēršļi.

Pirmkārt, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāīsteno un jāpiemēro Ēku energoefektivitātes direktīva[15]. Dažās dalībvalstīs ēku enegoefektivitātes uzlabošanu kavē zems uzņēmības līmenis un nespēja piemērot ēku energokodeksus; līdz ar to netiek stimulēta arī būvniecības nozare.

Tirgus dalībnieki pozitīvi vērtē fiskālās iniciatīvas[16] un finansiālās palīdzības pasākumus, kas sniedz atbalstu esošo ēku renovācijai. Tomēr valstu shēmas un to ietekme ir ļoti atšķirīga. Tāpēc, lai izprastu iespējamo ietekmi no dažādiem aspektiem, kā arī apzinātos risku, ko rada nepilnības ieviešanā, un neplānotās sekas, ļoti noderīga varētu būt pieredzes apmaiņa. Lai optimizētu sviras efektu, būtu jācenšas nodrošināt valsts shēmu, no vienas puses, un ES un privāto fondu un finanšu instrumentu, no otras puses, savstarpēja papildināmība.

ES sniedz atbalstu un finansējumu, izmantojot dažādus mehānismus, un dalībvalstīm to vajadzētu vairāk izmantot. Struktūrfondu un kohēzijas fondu (2007–2013) līdzekļus var izmantot ieguldījumiem energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ne vien sabiedriskās un komercdarbības ēkās, bet arī esošos mājokļos. Turklāt finansēšanas vadības instrumenti, piemēram JESSICA, piedāvā iespēju ieguldīt mazos pilsētu attīstības un atjaunošanas projektos, kurus nebūtu iespējams finansēt, izmantojot parastos tirgus mehānismus. Kapitālfondi un aizdevumu garantijas no Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un Eiropas Energoefektivitātes fonda (EEEF) apvienojumā ar atbalstu projekta izstrādē galīgajiem saņēmējiem, piemēram ELENA, arī nodrošina iespējas gūt labumu no valsts dotācijām.

Shēma, kas varētu veicināt ieguldījumus resursefektīvā ēku renovācijā, ir projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas pakalpojumu izstrāde maziem renovācijas projektiem ar līguma garantijām attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Šis tirgus segments sāk ieinteresēt ne vien uzņēmumus, kas sniedz energopakalpojumus, bet arī specializētus mazos būvuzņēmējus, kas arī varētu sniegt energoefektivitātes garantijas virknei būvniecības pakalpojumu. Šādu pakalpojumu attīstību varētu sekmēt valsts intervence, jo īpaši attiecībā uz valsts iepirkumu un dzīvojamo ēku sektoru, apvienojumā ar tādu apdrošināšanas produktu izstrādi, kas varētu segt ar energoefektivitātes garantijām saistītos tehniskos riskus. Konkrētāk, publiskajām iestādēm vajadzētu nodrošināt aktīvas energovadības un viedās mērīšanas ieviešanu renovācijā.

Visbeidzot, ir svarīgi, ka būvuzņēmumi saviem finanšu resursiem var piekļūt saprātīgā laikposmā. Jaunajā Maksājumu kavējumu direktīvā[17] ir paredzēti daudz stingrāki noteikumi, proti, ir saskaņots laikposms, kādā publiskajām iestādēm jāveic maksājumi uzņēmumiem, paaugstināta ar likumu noteiktā procentu likme par kavētiem maksājumiem un noteikts, ka uzņēmumiem var tikt atlīdzinātas piedziņas izmaksas. ES publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanas kontekstā Komisija ierosināja, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka apakšuzņēmēji no būvuzņēmēja var pieprasīt tiešu maksājumu par izejmateriāliem, darbiem un pakalpojumiem saistībā ar līguma izpildi.

Komisija: · līdz 2012. gada beigām sagatavos analīzi par dažādiem ES un valstu finanšu instrumentiem, kas atbalsta ēku energoefektivitāti, un, iespējams, iekļaus tajā ieteikumus par to, kā labāk izmantot valsts finansējumu, lai veicinātu ēku renovāciju; · 2013. gadā sniegs provizoriskus secinājumus par šobrīd notiekošu izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir izvērtēt iespēju īstenot apdrošināšanas shēmas, kas segtu līguma garantijas attiecībā uz energoefektivitāti un pārrobežu pakalpojumus, jo īpaši mazo būvuzņēmēju interesēs; · 2012. gadā sāks uzņēmumiem paredzētu informatīvu kampaņu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos visās dalībvalstīs; · 2012. gadā saistībā ar Maksājumu kavējumu direktīvu īstenos izmēģinājuma projektu ātrai un efektīvai to MVU atlikto prasību izpildei, kuri darbojas pārrobežu mērogā. Dalībvalstis ir aicinātas: · izstrādāt un pilnveidot atbilstošas programmas remonta, uzturēšanas un renovācijas projektiem ar tālejošiem ilgstpējības mērķiem, tostarp izvērtēt iespēju ieviest piemērotus fiskālos un finanšu instrumentus (pazemināta PVN likme, mērķsubsīdijas u. c.) un kredīta mehānismus ēku renovācijas projektiem ar tālejošiem ilgstpējības mērķiem; · sekmēt struktūrfondu, EIB, ERAB un EEEF piedāvāto finanšu instrumentu un projektu izstrādes atbalsta shēmu izmantošanu maziem renovācijas projektiem ar līguma garantijām attiecībā uz ēku energoefektivitāti, tostarp struktūrfondu prioritāru piešķiršanu energoefektīvu ēku celtniecībai.

3.1.2. Vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi

Jaunajā ES kohēzijas politikas (2014–2020) priekšlikumā[18] ir vēl vairāk uzsvērts atbalsts ieguldījumiem saistībā ar ES klimata un enerģētikas mērķiem un ieteikts ilgtspējīgai enerģētikai atvēlēt gandrīz uz pusi lielāku summu par to, kas tika piešķirta pašreizējā periodā. Ir ierosināts būtisku struktūrfondu un kohēzijas fondu daļu atvēlēt ieguldījumiem, kas atbalsta pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, jo īpaši saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotiem, tostarp, ēku renovāciju, un tiek uzskatīts, ka finanšu instrumentiem būs vēl lielāka nozīme nākotnē, kad tiks veikti pielāgoti energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas ieguldījumi pilsētas infrastruktūrā un būvniecības nozarē.

Ekonomiski nozīmīga ir tāda “pamattīkla” izveide (kā to ierosināja Eiropas Komisija), kas nodrošinātu efektīvus multimodālo pārvadājumu savienojumus starp ES galvaspilsētām un citām lielākajām pilsētām, ostām, lidostām un citiem galvenajiem ekonomikas centriem. Eiropas Komisija 2011. gada 19. oktobrī iesniedza jaunu pasākumu paketi, kas izstrādāta, lai radītu labvēlīgus nosacījumus Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidei. Šajā paketē ir iekļautas pārstrādātas Eiropas transporta tīkla pamatnostādnes, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ar kopējo budžetu 50 miljardu euro apmērā un priekšlikums par paātrinātu projektu obligāciju ieviešanu sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku.

Visaptverošo tīklu ir plānots ieviest vēlākais līdz 2050. gada 31. decembrim, savukārt pamattīklu, kas noteikts par prioritāti, — līdz 2030. gada 31. decembrim. Pamattīkla koridori, kā 2011. gada 19. oktobrī ierosināja Eiropas Komisija, un to “platformas” saliedēs iesaistītās dalībvalstis, kā arī attiecīgās ieinteresētās personas, piem., infrastruktūras pārvaldītājus un lietotājus, lai garantētu saskaņotību, sadarbību un pārredzamību. Papildus šiem ierosinājumiem, būs nepieciešama valstu administratīvo procedūru minimāla saskaņošana, lai nodrošinātu tīklu pārrobežu posmu sekmīgu izmantošanu.

Pētniecības un inovācijas jomā veikto darbību ietvaros būtu jāapvieno uz tehnoloģijām orientēti pasākumi[19] un sociālekonomiski pētījumi, radot tirgus instrumentus un uz pieprasījumu orientētus instrumentus (apmācība, publiskais iepirkums, standartizācija, apdrošināšana u. c.), lai paātrinātu pāreju no izpētes uz inovatīvu risinājumu izmantošanu. Lai to īstenotu, būs nepieciešama plašāka partnerība ar dažādām interesēm, ko īstenos tādu iniciatīvu ietvaros, kuras tiks finansētas no dažādiem ES finanšu instrumentiem, lai iegūtu plašāku tirgus perspektīvu un sasniegtu kritisko masu. Šajā saistībā atbilstošu pamatu šādu partnerību izveidei varētu nodrošināt tādas jau esošas iniciatīvas kā privātā sektora partnerība “Energoefektīvas ēkas”, “Kultūras mantojums”, “Progresīvās pilsētas un pašvaldības” un reFINE (Eiropas nākotnes infrastruktūras tīklu izpēte). ES kohēzijas politika saskaņā ar valstu programmām var sniegt atbalstu pētniecībai un inovācijai minētajās jomās un turpinās uzsvērt nepieciešamību palielināt MVU konkurētspēju, tostarp IKT izmantojumu tajos. Konkrētāk, tādu inovācijas stratēģiju izstrāde, kuras orientētas uz pārdomātu specializāciju, ko Komisija ierosināja noteikt kā priekšnosacījumu struktūrfondu izmantojumam nākamajā programmas laikposmā (2014–2020), palīdzēs nodrošināt mērķtiecīgāku atbalstu no struktūrfondiem un stratēģisku pieeju progresīvas izaugsmes potenciāla izmantošanai visos reģionos[20].

Komisija: · kohēzijas politikas (2014–2020) kontekstā ir ierosinājusi, ka ievērojamu daļu struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļu varētu efektīvi atvēlēt ieguldījumiem, kas atbalsta pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, jo īpaši saistībā ar energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas avotiem, tostarp, ēku renovāciju, un turpinās rosināt apgrozības fondu izmantošanu šajā jomā, lai nodrošinātu lielāku labumu; · izstrādās tādu galveno prasību kopumu attiecībā uz būvdarbiem, kas jāizpilda Eiropas tīklu (TEN) projektu pārrobežu posmos, lai nodrošinātu attiecīgo valstu atļauju piešķiršanas procesu minimālu saskaņošanu tehniskā līmenī; · 2013. gada pavasarī organizēs konferenci par inovāciju būvniecības nozarē, lai konstatētu tehnoloģiskās nepilnības visā vērtību ķēdē un noteiktu rīcības plānu to novēršanai. Dalībvalstis ir aicinātas: sadarbībā ar citām dalībvalstīm un privāto sektoru izstrādāt kopīgas saskaņotas iniciatīvas, kurās apvienotas pētniecības, tehnoloģiju attīstības, inovatīvā iepirkuma, sertifikācijas, apdrošināšanas, starpreģionu u. c. kopas, lai paātrinātu jaunu zināšanu un tehnoloģiju ieviešanu tirgū ES un reģionālā līmenī. ES atbalstīs šīs iniciatīvas ar programmu “Apvārsnis 2020” un Uzņēmumu konkurētspējas un MVU programmu (COSME) 2014.–2020. gadam, ne vien piešķirot tiešas subsīdijas, bet arī nodrošinot finanšu instrumentus, kuri paredzēti tam, lai atvieglotu MVU pieeju finansējumam akciju un parāda formā. Valstu un reģionālās iestādes ir aicinātas nodrošināt dažādu ES atbalsta avotu, tostarp kohēzijas politikas fondu līdzekļu, efektīvu un visaptverošu izmantojumu, ja šādu pasākumu veikšana atbilst saistītajām darbības programmām.

3.2. Cilvēkkapitāla bāzes uzlabošana būvniecības nozarē

Mūsdienās uzņēmumos, kas strādā būvlaukumos, ievērojami trūkst kvalificētu darbinieku; arī būvizstrādājumu ražošanā nodarbināto kvalificēto darbinieku skaits nav pietiekams. Turklāt, analizējot Eiropas izglītības un apmācību sistēmas, ir redzams, ka dažādās valstīs pastāv ļoti atšķirīgi centralizācijas un decentralizācijas līmeņi, atšķiras arī apmācību struktūra, sociālo partneru nozīme, finanšu struktūras un mācību programmas saturs.

Lai palielinātu būvniecības nozares darbinieku mobilitāti un paplašinātu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, ir labāk jāprognozē prasmes un kvalifikācijas, kas var būt nepieciešamas nākotnē, attiecīgo profesiju apguvei jāpiesaista pietiekams skaits studentu un jānodrošina labāka darba vide un karjeras vadība. Jāņem vērā ietekme, kāda ir ES darbaspēka novecošanai, kā arī nozares īpašā situācija arodveselības un drošuma jomā.

3.2.1. Īstermiņa pasākumi

Programmas “Saprātīga enerģija Eiropai” ietvaros īstenotās iniciatīvas BUILD UP Skills mērķis ir pielāgot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmu prasmēm un kvalifikācijai, kas nepieciešama darbam energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas avotu jomā. Iniciatīva BUILD UP Skills ļaus izstrādāt valsts kvalifikācijas ceļvežus līdz 2020. gadam, un tajā tiek atbalstīta plašu apmācības un sertifikācijas shēmu izveide, kā arī kvalifikācijas projekts esošo struktūru uzlabošanai, kur tas nepieciešams, gūstot atbalstu no tādiem finansēšanas instrumentiem kā Eiropas Sociālais fonds un Mūžizglītības programma un tās ierosinātā pēctece – programma “Erasmus visiem” (Erasmus For All). Tādējādi pieaugtu kvalificēto darbinieku skaits tirgū un palielinātos ēku īpašnieku pārliecība attiecībā uz ieguldījumu veikšanu energoefektivitātes uzlabošanā.

Šo iniciatīvu varētu izmantot arī kā pamatu, lai noteiktu ar mācību un apmācības programmām vai ar kvalifikāciju saistītas vajadzības citās jomās, kas saistītas ar būvniecību un ilgtspējīgu attīstību (piem., būvniecības procesa industrializācija, inovatīvu vai netradicionālu būvizstrādājumu vai būvniecības metožu izmantojums, IKT izmantojums būvniecības pārvaldības sistēmās u. c.).

Komisija: · sagatavos iniciatīvas BUILD UP Skills novērtējumu, jo īpaši izvērtējot, vai ir vērts paplašināt pirmās iniciatīvas darbības jomu, lai iekļautu tajā papildu būvniecības profesionāļu kategorijas vai pielāgotu to citām kvalifikācijas vajadzībām saistībā ar būvniecības procesu un ilgtspējīgu attīstību. Dalībvalstis, būvniecības organizācijas un izglītības iestādes ir aicinātas: · slēgt koplīgumus, lai atbalstītu prasmju pilnveidošanu saistībā ar iniciatīvu BUILD UP Skills vai citām līdzīgām shēmām.

3.2.2. Vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi

Būvniecības nozarei būtu jāuzlabo spēja noteikt un stratēģiski prognozēt, kādas prasmes būs nepieciešamas, un attiecīgi pielāgot apmācības un kvalifikācijas programmas. Dažās valstīs pastāv platformas nākotnes vajadzību noteikšanai saistībā ar nodarbinātību un prasmēm, kam ir netieša ietekme uz būvniecības nozari. Eiropas līmeņa iniciatīva ar sociālā dialoga palīdzību varētu uzlabot informācijas apmaiņu par minētajām vajadzībām, tostarp par nozares gatavību pieņemt resursefektīvu praksi un nodrošināt ilgtspējīgas ēkas, kā arī izglītības sistēmu spēju šīs vajadzības apmierināt.

Šajā kontekstā Eiropas Komisija atbalstīs Eiropas sociālo partneru veiktu priekšizpēti par Eiropas nozaru padomes prasmju jautājumos izveidi. Eiropas nozaru padomes prasmju jautājumos ir tādu valstu novērošanas centru tīkli, kuru darbība saistīta ar darba tirgus jautājumiem un prasmju analīzi nozaru līmenī un kuri nozaru pārstāvju un Eiropas sociālo partneru vadībā, piedaloties izglītības un apmācības sniedzēju pārstāvjiem, apmainās ar informāciju un labu praksi, lai izstrādātu ieteikumus par prasmju un nodarbinātības uzlabošanu.

Tāpat Komisija 2012. gadā pārbaudīs iespējamību ilgtspējīgas būvniecības jomā veidot nozaru prasmju apvienības starp PIA sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētām personām, lai nodrošinātu atbilstošas, atjauninātas un jaunas mācību programmas un kursus, kā arī inovatīvus veidus PIA pasniegšanai.

Popularizējot un izmantojot ES tālākizglītības politikas kontekstā izstrādātos instrumentus, būtu jāveicina kvalificētu darbinieku mobilitāte. Darbinieku norīkošanas direktīvā ir noteikti skaidri formulēti darba un nodarbinātības pamatnosacījumi un pamatprasības, kas pakalpojumu sniedzējam jāievēro uzņēmējvalstī, lai nodrošinātu darba ņēmēju obligāto aizsardzību. Tādējādi direktīvā ir noteikts atbilstošs norīkoto darbinieku aizsardzības līmenis. Lai izvairītos no noteikumu pārkāpumiem un apiešanas un novērstu “sociālo dempingu” (jeb situāciju, kad pakalpojumu sniedzēji no dalībvalsts, kas nav uzņemošā dalībvalsts, piemērojot zemākus darba standartus, var izkonkurēt vietējos pakalpojumu sniedzējus), ir jāpilnveido Darbinieku norīkošanas direktīva, jo īpaši nodrošinot plašāku informāciju par piemērojamiem darba apstākļiem, efektīvāku administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp inspekcijas iestādēm un efektīvākas inspekcijas, kā arī ieviešot solidāro atbildību par norīkoto darbinieku algām.

Visbeidzot, demogrāfisko izmaiņu dēļ nozare saskaras ar divkāršu problēmu. No vienas puses, ES būvuzņēmumiem būtu jāmeklē atbilstošas stratēģijas, lai līdzsvarotu nozarē ienākošo gados jauno ES darbinieku skaitu, kas turpina kristies; no otras puses, būtu jāuzlabo darba apstākļi, lai nodrošinātu garāku paredzamo mūža ilgumu. Šo divkāršo problēmu var risināt, nodrošinot piesaistošāku darba vidi un pievēršot lielāku uzmanību veselības un drošības jautājumiem nākotnē, lai novērstu priekšlaicīgu pensionēšanos ar darbu saistītu nelaimes gadījumu vai arodslimību dēļ.

Komisija: · ES sociālā dialoga kontekstā veicinās iniciatīvas, kas orientētas uz profesionālās izglītības un apmācības pielāgošanu nākotnes vajadzībām attiecībā uz kvalifikāciju un prasmēm darbam būvniecības nozarē, tostarp saistībā ar resursefektivitāti, nosakot pamatprasības prasmēm konkrētās jomās un atvieglojot kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu; · atbalstīs Eiropas būvniecības nozares sociālos partnerus, lai izveidotu Eiropas nozaru padomi prasmju jautājumos būvniecības nozarē; · rosinās tos izstrādāt iniciatīvas tādās jomās kā ēku energoefektivitāte un resursefektivitāte, veselība un drošums, kvalitātes standarti un apmācība, tostarp stažēšanās iespējas jauniešiem. Šīs iniciatīvas var īstenot kā informatīvas kampaņas un apmācību, un tajās atkarībā no valsts konteksta var iekļaut līdzekļu kopīgu pārvaldību; · izmantojot Mūžizglītības programmu, pārbaudīs iespējamību ilgtspējīgas būvniecības jomā veidot nozaru prasmju apvienības, t. i., partnerības starp PIA sniedzējiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētām personām, lai nodrošinātu atbilstošas mācību programmas vai PIA kvalifikāciju, kā arī inovatīvus veidus PIA pasniegšanai. Dalībvalstis, būvniecības nozares sociālie partneri un izglītības iestādes ir aicinātas: · nekavējoties rīkoties, lai pieņemtu nesen ierosināto direktīvu,[21] kas attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā; · izveidot partnerības tādu atbilstošu profesionālās izglītības un apmācības shēmu atbalstam valsts un reģionālā līmenī, kas atbilst pašreizējām un paredzamām vajadzībām būvniecības nozarē, jo īpaši lai uzlabotu pārvaldības spēju un palielinātu IKT izmantojumu; · sākt un atbalstīt kampaņas, kas būvniecības nozarei piesaistītu talantīgus cilvēkus.

3.3. Resursefektivitātes, ekoloģisko raksturlielumu un uzņēmējdarbības iespēju uzlabošana

Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā[22] ir izklāstīta būvniecības nopietnā ietekme uz dabas resursiem, enerģētiku, vidi un klimata pārmaiņām. Uzlabojumi saistībā ar būvniecības nozares darbību un būvdarbiem visā to dzīves ciklā var sekmēt būvniecības nozares konkurētspēju un resursefektīva un energoefektīva ēku fonda izveidi, nodrošinot, ka visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas būves un izmantotie materiāli – resursefektīvi.

Uzlabojumi saistībā ar būvniecības nozares darbību un būvdarbiem paver papildu uzņēmējdarbības iespējas, tostarp MVU, jo nepieciešamā darbība var būt atkarīga no vietējiem apstākļiem un tās īstenošanā var būt jāpiemēro individuāli risinājumi. Kā jau minēts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, Komisija 2013. gadā nāks klajā ar paziņojumu par ilgtspējīgām ēkām, kurā tiks sīkāk definētas un izstrādātas darbības resursefektīvas nozares atbalstam.

Lai jēdziens “ilgtspējīga būvniecība” būtu labāk saprotams un tiktu plašāk lietots, būs jāizstrādā saskaņoti rādītāji, kodi un metodes ekoloģisko raksturlielumu novērtēšanai būvizstrādājumos, procesos un būvdarbos. Tādējādi būtu jānodrošina saskaņota un savstarpēji atzīta raksturlielumu interpretācija un jāsaglabā būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīga darbība.

Komisija piedāvās pieejas dažādu esošu novērtējuma metožu savstarpējai atzīšanai vai saskaņošanai, arī lai padarītu tās vienkāršāk izmantojamas un pieejamākas būvniecības uzņēmumu, apdrošināšanas nozares un ieguldītāju vajadzībām. Šīs iniciatīvas pamatā ir esošas platformas (piemēram, CEN Construction Network), ceļveži (piemēram, JRC ceļvedis Life Cycle Thinking and Assessment) un Eiropas pētniecības projekti (piemēram, SuperBuildings un Open House).

Šis darbs sekmēs tādas pieejas izstrādi, kas ļaus sistemātiskāk izvērtēt tādu projektu ilgtspējības dimensiju, kurus paredzēts finansēt no publiskām atbalsta shēmām, tostarp ES mēroga izmaksu un ieguvumu analīzes modeļus. Zaļā publiskā iepirkuma un reģionālās politikas kontekstā izstrādātie izmēģinājuma projekti varētu nodrošināt plānošanas un līgumslēdzējām iestādēm atbilstošos rīkus, jo īpaši esošo ēku renovēšanai un transporta infrastruktūras atjaunināšanai.

Nozares ieinteresētās personas publisko konsultāciju laikā ziņoja, ka dažus būvniecības projektus var kavēt valsts atļauju piešķiršanas process, piemēram, kavējumus var izraisīt sabiedrības pretestība, atsavināšanas jautājumi un pienākums saņemt dažādas atļaujas, tostarp vides atļauju. Minētie jautājumi tika konstatēti saistībā ar notiekošo Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) direktīvas[23] pārskatīšanu, kuras mērķis sita starpā ir esošo procedūru vienkāršošana un racionalizēšana un kurai līdz ar to būs pozitīva ietekme, jo IVN ir daļa no atļauju piešķiršanas procesa. Lielāko daļu šķēršļu rada atšķirīgi valstu tiesību aktu noteikumi un administratīvās procedūras, kas reglamentē atļauju piešķiršanas procesu. Tas var kavēt vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu un ekoloģisko tehnoloģiju izplatīšanu. Tā kā ir atzīts, ka šādi tiesību akti bieži attiecas uz dalībvalstu ekskluzīvu kompetenci (piem., īpašumtiesības), Komisija rosinās informācijas apmaiņu un labas prakses veicināšanu, piem., labprātīgi pieņemot rīcības kodeksus, kuri attiecas uz tādiem jautājumiem kā atļauju piešķiršanas procesa ilgums un posmi vai arbitrāžas procesa izstrāde starp pārvaldes iestādēm.

Visbeidzot, mērķis līdz 2020. gadam ir atkārtoti izmantot, pārstrādāt un/vai reģenerēt 70 % būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu paver vērtīgu uzņēmējdarbības iespēju būvniecības vērtību ķēdei. Nozares vajadzībām būtu noderīgas labāk un skaidrāk formulētas atkritumu definīcijas, saskaņoti reģistrācijas nosacījumi atkritumu transportēšanai un saskaņoti noteikumi par būvizstrādājumu īpašībām saistībā ar materiālu izmantojumu, izturīgumu un ietekmi uz vidi.

Komisija: · iesniegs iniciatīvas ekoloģisko raksturlielumu un riska novērtēšanas metožu savstarpējās atzīšanas uzlabošanai, jo īpaši ES standartizācijas darbību un apdrošināšanas shēmu kontekstā; · atbalstīs ES mēroga dzīves cikla izmaksu un ieguvumu modeļa izstrādi Zaļajam publiskajam iepirkumam un ilgtspējīgas attīstības principiem reģionālajā politikā; · novērtēs šķēršļus, ko rada valstu tiesību akti, kuri reglamentē atļauju piešķiršanu nozīmīgu būvniecības projektu īstenošanai, lai konstatētu labu praksi procedūru racionalizēšanā (piem., rīcības kodeksi atļauju piešķiršanas procesam, arbitrāžas process starp pārvaldes iestādēm); · izstrādās saskaņotus noteikumus par būvizstrādājumu efektivitātes raksturlielumu deklarāciju attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantojumu Būvizstrādājumu regulas kontekstā. Dalībvalstis ir aicinātas: · novērtēt dažādu būvniecības apakšnozaru darbības rezultātus no konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības viedokļa valsts un reģionālā līmenī.

3.4. Būvniecības iekšējā tirgus nostiprināšana

Būvniecības nozare tiek stingri reglamentēta daudzos līmeņos (piem., izstrādājumi, darbi, profesionālā kvalifikācija, arodveselība un drošība, ietekme uz vidi), un daudzi no aspektiem ir dalībvalstu kompetencē. Lai nodrošinātu būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu iekšējā tirgus labāku darbību, ir svarīgi, lai tiesiskais regulējums būtu pēc iespējas skaidrāks un prognozējamāks un lai administratīvās izmaksas būtu proporcionālas izvirzītajiem mērķiem.

Šajā nolūkā būs sistemātiskāk jāanalizē dažādas regulatīvas pieejas un administratīvie akti, kas reglamentē ar būvniecības nozari saistītu ES tiesību aktu īstenošanu. Minētā analīze parādīs, cik dažādi ES tiesību akti mijiedarbojas valstu līmenī, un palīdzēs noteikt, vai ir nepieciešami kādi skaidrojumi vai papildu pasākumi, lai samazinātu administratīvo slogu uz būvuzņēmējiem un uzlabotu būvniecības nozares iekšējā tirgus darbību. Attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem 2011.–2012. gadā veikto “efektivitātes pārbaužu” laikā tika novērtēta tādu ES tiesību aktu ietekme, kas attiecas uz būvniecības uzņēmumiem, tādējādi konstatējot gadījumus, kad atsevišķi ES tiesību akti ir nepareizi piemēroti un kad nepieciešami precizējumi, kā arī nosakot, kādi jauni pasākumi jāveic. Tādējādi tiks formulēti ieteikumi, kā paātrināt dažādu valsts un reģionālu regulatīvu pieeju konverģences procesu.

Minēto konverģences procesu varētu atvieglot Eirokodi. Tie satur būvnormatīvu kopu un aktuālākos prakses kodeksus, kas piemērojami attiecībā uz visiem galvenajiem būvmateriāliem, visām galvenajām ēku projektēšanas jomām un daudziem celtņu un būvizstrādājumu veidiem. Tas ir elastīgs rīks, jo katrai valstij ir iespēja pielāgot Eirokodus tās specifiskajiem apstākļiem un novērtēt risku saistībā ar klimatu, zemestrīču iespējamību, tradīcijām u. c. Komisija stingri iesaka ES dalībvalstīm pieņemt Eirokodus kā nacionālos projektu kodus,[24] lai nodrošinātu, ka ēkas ir nodrošinātas pret katastrofām.

Saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, piemēram, BUILD UP tīmekļa portāls[25], arī varētu atbalstīt tiesību aktu īstenošanu un jaunu tirgus risinājumu pieņemšanu.

Komisija: · veiks ES tiesību aktu “atbilstības pārbaudi”, lai konstatētu pārlieku administratīvu slogu, tiesību normu pārklāšanos, nepilnības, neatbilstības un novecojušus pasākumus; · izvirzīs būvniecību par prioritāti turpmākajos pasākumos saistībā ar Paziņojumu par pakalpojumu direktīvas īstenošanu “Partnerība jaunai pakalpojumu nozares izaugsmei”[26]; · reaģējot uz Komisijas Ieteikumu 2003/887/EK, sniegs ziņojumu par Eirokodu ieviešanu dalībvalstīs; pamatojoties uz minētā ziņojuma rezultātiem, ierosinās, kā nostiprināt vai vajadzības gadījumā pastiprināt Eirokodu lietojumu publiskajā iepirkumā, kā arī citu instrumentu, piemēram, valsts riska novērtējumu un pārvaldības plānu, izmantojumu. Dalībvalstis ir aicinātas: · piemērojot Regulu 765/2008/EK, izstrādāt efektīvus rīkus tirgus uzraudzībai attiecībā uz Eiropas tiesību aktu piemērošanu.

3.5. ES būvniecības uzņēmumu konkurētspējas veicināšana pasaules mērogā

ES starptautisko tirdzniecības sarunu kontekstā jau kopš 2006. gada arvien uzstājīgāk cenšas panākt, ka citi tirdzniecības partneri uzņemsies tirgus pieejamības saistības attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un publisko iepirkumu, jo īpaši sabiedrisko darbu jomā. Viens no jaunākajiem sasniegumiem ir tas, ka Korejas koncesijas līgumi ir padarīti pieejami ES piegādātājiem, uz kuriem attiecas ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīgums.

Ilgtspējīgai būvniecībai veltīti starpkontinentu forumi ar Āfriku un Latīņameriku šajos tirgos varētu sekmēt pārmaiņas publiskajā iepirkumā virzībā uz efektivitātes kritēriju izpildi, ilgtspējību un rentabilitāti.

ES un Āfrikas partnerība transporta infrastruktūras jomā[27] nodrošina iespējas uzlabot starpkontinentālos savienojumus un izveidot uzticamāku un drošāku transporta sistēmu.

Kas attiecas uz infrastruktūras finansēšanu, atbalstu attiecīgo pasākumu īstenošanai varētu sniegt ES finanšu instrumenti un sadarbības fondi.

ES iniciatīva “Mazi uzņēmumi, liela pasaule” (Small Business, Big World) sniegs nepieciešamo informāciju, konsultācijas un palīdzību mazajiem specializētajiem būvuzņēmējiem, kuri vēlas iekļūt starptautiskajos tirgos un atrast iespējamos uzņēmējdarbības partnerus. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) arī veicina jaunu MVU uzņēmējdarbības modeļu izstrādi, jo īpaši saistībā ar internacionalizāciju.

Par Eirokodu izmantošanu ārpus ES ir ieinteresējušās arī valstis, kas vēlas aizstāt vai atjaunināt savus nacionālos standartus, kuru pamatā ir tehniski uzlaboti kodi, vai kas ir ieinteresētas tirdzniecībā ar Eiropas Savienību un EFTA dalībvalstīm. Būtisks progress šajā saistībā ir panākts ar ES un Krievijas regulatīvā dialoga palīdzību.

Komisija: · ir ierosinājusi likumdošanas iniciatīvu[28], lai nodrošinātu trešo valstu iepirkumu tirgu atvēršanu un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un to ārvalstu konkurentiem; · tirdzniecības sarunās turpinās pastāvēt uz to, lai partnervalstis garantētu saistību izpildi, nodrošinot plašu piekļuvi gan komerciālajiem, gan iepirkuma tirgiem; · darbosies saskaņoti ar Eiropas Investīciju banku, lai paplašinātu ES finanšu instrumentu pielietojumu, sniedzot atbalstu starpkontinentu savienojumiem; · sniegs finansiālu atbalstu tehniskās palīdzības nodrošināšanai, lai sekmētu mazo specializēto būvuzņēmēju internacionalizāciju; · attīstīs sadarbību ar trešajām valstīm, jo īpaši ar Āfrikas un Latīņamerikas valstīm, bet arī ES un Krievijas regulatīvā dialoga, ES kaimiņattiecību politikas un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību kontekstā, attiecībā uz ilgtspējīgu būvniecību publiskajos iepirkumos, jo īpaši, rosinot šos partnerus izmantot Eirokodus kā rīku būvniecības noteikumu īstenošanai. Dalībvalstis ir aicinātas: · nekavējoties rīkoties, lai pieņemtu nesen ierosināto regulu[29] par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi ES publiskā iepirkuma iekšējam tirgum un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par ES preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem. ·

4. Stratēģijas pārvaldība un īstenošana

Šim paziņojumam ir pievienots rīcības plāns, kurā sniegta sīkāka informācija par katra ieteikuma gaidāmo iznākumu, kompetences sadalījums starp Eiropas Komisiju, dalībvalstīm un nozares organizācijām, kā arī īstenošanas grafiks.

Lai īstenotu šo stratēģiju, ir jāracionalizē un jākoordinē daudzas šobrīd aktuālas iniciatīvas ES, valstu un nozaru līmenī, tādējādi uzlabojot sinerģiju un maksimāli palielinot to ietekmi īsā, vidējā un ilgā termiņā. Tās pamatā vajadzētu būt pārvaldības struktūrai, kurā pavienota koordinācija un pārraudzība gan no tematiskās, gan stratēģiskās perspektīvas, tostarp:

· augsta līmeņa trīspusējs stratēģiskais forums (Komisija, dalībvalstis, nozaru pārstāvji), kurā tiktu apspriestas ES iniciatīvas, kas ietekmē būvniecību, un stratēģijas īstenošana, un pēcāk arī formulēti ieteikumi par nepieciešamajiem stratēģijas pielāgojumiem vai jaunām iniciatīvām;

· tematisko grupu izveide, kurās apvienotas dalībvalstis un nozaru pārstāvji, kas ir ieinteresēti šīs stratēģijas konkrētās prioritātēs, un kurām vajadzētu darboties saskaņā ar esošajiem Eiropas tīkliem un projektiem. Šo grupu darbu pārraudzīs Komisijas dienesti, kas atbild par attiecīgo tematu, ko izskata kāda no darba grupām.

Šī struktūra pieļautu gan stratēģiskas norādes no ES, gan dalībvalstu un būvniecības apakšnozaru īstenotu augšupēju iniciatīvu. Lai risinātu globālas problēmas, ir jāuzlabo sadarbība starp apakšnozarēm un vērtību ķēdē.

5. Secinājumi

Ņemot vērā būvniecības nozares nozīmi Eiropas Savienības IKP un nodarbinātībā, kā arī dažu būtisku mērķu sasniegšanā klimata, vides un enerģētikas jomā, šīs nozares konkurētspēja ir pastāvīga politiska prioritāte.

Turklāt finanšu un ekonomikas krīzes laikā ES politika klimata pārmaiņu, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ēku renovāciju veicinošas politikas kontekstā, būtu jāuztver kā iespēja spēcināt uzņēmējdarbību un nodarbinātību būvniecības nozarē.

Šajā ziņojumā ir noteiktas jomas, kurās būvniecības nozares uzņēmumiem ir izaugsmes iespējas, bieži esošo politikas stratēģiju un instrumentu ietvaros. Pilnīga šo ES stratēģiju īstenošana sekmētu, piemēram, ilgtermiņa ieguldījumus Eiropas tīklos, pētniecību un inovāciju, kā arī stabilāku cilvēkkapitāla bāzi, tādējādi palielinot būvniecības nozares konkurētspēju gan ES iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos. Papildus tam būtu nepieciešams skaidrs un saskaņots tiesiskais regulējums un saskaņotas ilgtspējīguma raksturlielumu novērtējuma metodes, lai nodrošinātu būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Ierosinātās stratēģijas panākumi ir atkarīgi no dalībvalstu un ieinteresēto personu iesaistīšanās dažādos līmeņos:

· augsta līmeņa trīspusējam stratēģiskajam forumam būtu kritiski jāizvērtē būvniecības nozares darbības rezultāti;

· dalībvalstīm un būvniecības nozares ieinteresētajām personām būtu jānodrošina atbilstoša saikne ar valstu un nozaru darba kārtību būvniecības jomā;

· dalībvalstīm un būvniecības nozares ieinteresētajām personām būtu jāveicina tematiskajās grupās gūtās pieredzes un labas prakses nodošana, lai nodrošinātu to praktisku ieviešanu būvniecības uzņēmumos;

· jebkura politiska iejaukšanās būtu jāuzrauga un jānovērtē, ņemot vērā vairākus rādītājus.

PIELIKUMS – RĪCĪBAS PLĀNS

Īstermiņa darbības (2012. –2014. g.) – atsauce paziņojuma 3.1.1. un 3.2.1. iedaļā

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Galvenā kompetence || Laikposms

Dažādu ēku energoefektivitātes atbalstam paredzētu ES un nacionālo finanšu instrumentu analīze || Eiropas Komisijas ziņojums un ieteikumi par finansiālu atbalstu ēku energoefektivitātei || Direktīva 2010/31/ES par ēku energo-efektivitāti/ Energo-efektivitātes rīcības plāns 2011. gadam || Eiropas Komisija || Turpinās; plānots pabeigt 2013. gadā

Fiskālie instrumenti un kredīta mehānismi renovācijas projektiem proporcionāli izvirzītajiem ilgtspējīguma mērķiem || EK dienestu darba dokuments par dalībvalstu energoefektivitātes pasākumu ieviešanu (tostarp fiskālajiem instrumentiem un kredītu mehānismiem būvniecības nozarē), kura pamatā ir dalībvalstu nacionālie energoefektivitātes rīcības plāni || Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energo-efektivitātes pakalpojumiem/Direktīva 2010/31/ES par ēku energo-efektivitāti || Eiropas Komisija || 2012–2013

Izmēģinājuma projekts par apdrošināšanu un izpildes garantiju || Sākotnējie ieteikumi par apdrošināšanas shēmām mazo būvuzņēmēju izpildes garantiju segšanai || Jauns izmēģinājuma projekts ar Eiropas Parlamenta atbalstu (sākts 2012. gadā) || Eiropas Komisija || 2013

Informatīva kampaņa par jauno Maksājumu kavējumu direktīvu || Informētības uzlabošana par uzņēmēju tiesībām paredzēt maksājumu noteikumus || Direktīva 2011/7/ES || Eiropas Komisija || 2012

Izmēģinājuma projekts ātrai un efektīvai to MVU atlikto prasību izpildei, kuri darbojas pārrobežu mērogā || Informētības uzlabošana par uzņēmēju tiesībām paredzēt maksājumu noteikumus || Direktīva 2011/7/ES || Eiropas Komisija || 2012–2013

Iniciatīvas BUILD UP Skills novērtējums ar mērķi paplašināt iniciatīvas darbības jomu, iekļaujot tajā citas būvniecības profesionāļu kategorijas un citas kvalifikācijas vajadzības || Novērtējuma ziņojums || Programma “Saprātīga enerģija Eiropai” || Eiropas Komisija || 2013–2014

Finansēšanas vadības instrumenti un atbalsts projektu izstrādē maziem renovācijas projektiem ar līguma garantijām attiecībā uz ēku energoefektivitāti || Dalībvalstu ziņojumi par finanšu instrumentu un mehānismu ieviešanu || Struktūrfondi || Dalībvalstis || 2012–2014

Iniciatīvas Build-up skills ceļvežu iekļaušana Eiropas Sociālā fonda finansējuma prioritāšu sarakstā 2014.–2020. gadam || Iniciatīvas Build-up skills ceļvežu īstenošana, izmantojot ESF finansējumu || Enerģētikas politika Reģionālā politika Nodarbinātības politika || Eiropas Komisija Dalībvalstis || 2012–2013

Vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības (2014.–2020. g.)

1. Labvēlīgu ieguldījumu nosacījumu veicināšana (atsauces paziņojuma 3.1.2. iedaļā)

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Kompetence || Laikposms

Minimāla saskaņotība tehniskā līmenī attiecībā uz valsts atļauju piešķiršanas procesu Eiropas tīklu (TEN) pārrobežu posmos || ES vienotās tehniskās specifikācijas || Eiropas transporta tīkli || Eiropas Komisija || 2014–2016

Tehnoloģisko nepilnību konstatēšana būvniecības vērtību ķēdē un uz to novērtēšanu vērsta rīcības plāna izstrāde || Konference un ieteikumi par inovācijas prioritātēm būvniecībā || Inovācijas politika || Eiropas Komisija || 2013

Dalībvalstu un privātā sektora kopīgas saskaņotas iniciatīvas, kurās apvienotas pētniecības, inovācijas un iepirkuma, sertifikācijas, apdrošināšanas, starpreģionu u. c. kopas, lai paātrinātu jaunu zināšanu un tehnoloģiju ieviešanu tirgū ES un reģionālā līmenī. || Projekti || Apvārsnis 2020 COSME ES kohēzijas politikas fondi || Dalībvalstis || 2014–2020

2. Cilvēkkapitāla bāzes uzlabošana būvniecības nozarē (atsauces paziņojuma 3.2.2. iedaļā)

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Kompetence || Laikposms

ES Sociālā dialoga iniciatīvas, kas orientētas uz profesionālās izglītības un apmācības pielāgošanu nākotnes vajadzībām attiecībā uz kvalifikāciju un prasmēm darbam būvniecības nozarē, nosakot pamatprasības prasmēm konkrētās jomās un atvieglojot kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu || Pētījums informācijas platformas izveidei || ES sociālais dialogs || Eiropas Komisija || 2012–2014

ES nozaru padomes prasmju jautājumos izveide būvniecības nozarē, lai izstrādātu iniciatīvas tādās jomās kā ēku energoefektivitāte un resursefektivitāte, veselība un drošums, kvalitātes standarti, stažēšanās, sociālo partneru kopīga līdzekļu pārvaldība u. c. || ES nozaru padome prasmju jautājumos || ES sociālais dialogs || Eiropas Komisija || 2013–2016

ES nozaru prasmju apvienība ilgtspējīgā būvniecībā || Partnerības pielāgotas mācību programmas vai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalifikācijas nodrošināšanai novatoriskos veidos || Jaunas iemaņas jaunām darbavietām || Eiropas Komisija || 2013–2016

Tūlītēja rīcība, lai pieņemtu nesen ierosināto direktīvu par Direktīvas 96/71/EK attiecināšanu uz darbinieku norīkošanu || Jaunas ES direktīvas pieņemšana || Direktīva 96/71 || Padome un Eiropas Parlaments || 2012–2014

Partnerības tādu atbilstošu profesionālās izglītības un apmācības shēmu atbalstam valsts un reģionālā līmenī, kas atbilst pašreizējām un paredzamām vajadzībām būvniecības nozarē, jo īpaši IKT jomā || Mērķtiecīgas partnerības profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā || Valstu PIA politika || Nozaru organizācijas || 2013–2016

Kampaņas, kuru mērķis ir padarīt būvniecības nozari saistošāku talantīgiem speciālistiem || Informētības uzlabošanas kampaņas || || Nozaru organizācijas || 2012–2020

3. Resursefektivitātes, ekoloģisko raksturlielumu un uzņēmējdarbības iespēju uzlabošana (atsauces paziņojuma 3.3. iedaļā)

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Kompetence || Laikposms

Ēku ekoloģisko raksturlielumu novērtēšanas metožu savstarpēja atzīšana[30] || ES shēma ēku ekoloģisko raksturlielumu novērtēšanai un ES tehniskās specifikācijas || ES resurs-efektivitātes politika un ES standartizācijas politika || Eiropas Komisija || 2014–2016

Riska novērtēšanas metožu savstarpēja atzīšana, ņemot vērā ekoloģiskos raksturlielumus, jo īpaši ES standartizācijas pasākumu un apdrošināšanas shēmu kontekstā || ES tehniskās specifikācijas || ES standartizācijas politika || Eiropas Komisija || 2014–2018

ES ēku dzīves cikla izmaksu noteikšanas (LCC) metodoloģija zaļajam publiskajam iepirkumam[31] || ES norādījumi par dzīves cikla izmaksu noteikšanu publiskajā iepirkumā || Zaļais publiskais iepirkums || Eiropas Komisija || 2014–2016

Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) plašāks izmantojums reģionālajā politikā nākamajā plānošanas periodā[32] || Ar būvniecību saistītu ZPI kritēriju turpmāka veicināšana ES finansētos projektos || Reģionālā politika || Eiropas Komisija || 2014–2020

Novērtējums attiecībā uz šķēršļiem, ko rada valstu tiesību akti, kuri reglamentē atļauju piešķiršanu nozīmīgu būvniecības projektu īstenošanai || Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvas pārskatīšanas procesa praktiskie secinājumi Norādījumi par vides novērtējuma procedūru racionalizēšanu kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūras projektos || Vides novērtējuma un valsts atļauju piešķiršanas procedūras || Eiropas Komisija || 2013–2016

Saskaņoti noteikumi par būvizstrādājumu efektivitātes raksturlielumu deklarāciju attiecībā uz resursu ilgtspējīgu izmantojumu[33] || Saskaņoti ES noteikumi un atjaunināti saskaņoti ES standarti || ENTR/Būv-izstrādājumu regula || Eiropas Komisija || 2013–2018

Dažādu būvniecības apakšnozaru darbības rezultātu novērtējums no konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības viedokļa valsts un reģionālā līmenī || Ziņojumi || Valstu būvniecības politika || Dalībvalstis ||

4. Būvniecības iekšējā tirgus nostiprināšana (atsauces paziņojuma 3.4. iedaļā)

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Galvenā kompetence || Laikposms

ES tiesību aktu “atbilstības pārbaude” ar mērķi konstatēt pārlieku administratīvu slogu, tiesību normu pārklāšanos, nepilnības, neatbilstības un novecojušus pasākumus || Novērtējuma ziņojums un ieteikumi par ES tiesību aktiem || Lietpratīgs regulējums || Eiropas Komisija || 2013–2015

Pārskats par Eirokodu ieviešanu dalībvalstīs un priekšlikumi par Eirokodu lietojuma pastiprināšanu publiskajā iepirkumā, kā arī citu instrumentu, piemēram, valsts riska novērtējumu un pārvaldības plānu, izmantojumu || Ziņojums par citiem būvprojektu pamatstandartiem un iespējamais standartizācijas mandāts || EK ieteikums par Eirokodiem 2003/887/EK || Eiropas Komisija || 2013–2014

Tirgus uzraudzība attiecībā uz Eiropas tiesību aktu īstenošanu || Mazāk sūdzību no nozares || Regula 765/2008/EK || Dalībvalstis ||

5. ES būvniecības uzņēmumu konkurētspējas veicināšana pasaules mērogā (atsauces paziņojuma 3.5. iedaļā)

Darbības || Rezultāts || Politiskais konteksts || Galvenā kompetence || Laikposms

Sarunas par tirdzniecības saistībām attiecībā uz pieeju trešo valstu komerciālajiem un iepirkumu tirgiem || Tirdzniecības nolīgumi, kas nodrošina būvizstrādājumu un būvniecības pakalpojumu piekļuvi tirgum || ES tirdzniecības politika || Eiropas Komisija || Turpinās

Palielināt iespējas izmantot ES finanšu instrumentus, piem., no Eiropas Investīciju bankas, sniedzot atbalstu starpkontinentu savienojumiem || Konkrēta informācija par ES finanšu instrumentu izmantojumu || Piem., ES un Āfrikas partnerība transporta infrastruktūras jomā || Eiropas Komisija || 2013–2016

Finansiāls atbalsts tehniskās palīdzības sniegšanai mazu specializētu būvuzņēmēju internacionalizācijai || Tehniskā palīdzība ES mazajiem būvuzņēmējiem || Paziņojums “Mazi uzņēmumi, liela pasaule” || Eiropas Komisija || 2012–2015

Izveidot sadarbību ar Āfriku, Latīņameriku, Krieviju, valstīm, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību publiskajā iepirkumā || Starptautisks forums || ES dialogs par ārlietām un regulatīviem jautājumiem || Eiropas Komisija || 2013–2015

Nekavējoties rīkoties, lai pieņemtu nesen ierosināto regulu par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi ES publiskajam iepirkumam un par procedūrām, kas atbalsta sarunas par ES preču un pakalpojumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem || ES regulas pieņemšana || Priekšlikums regulai par savstarpīgumu attiecībā uz piekļuvi tirgum || Dalībvalstis || 2012–2014

[1]               Saskaņā ar aplēsēm līdz 2020. gadam minētajā nozarē varētu izveidot 275 000 jaunu darba vietu. CEDEFOP “Prasmes, pieprasījums un piedāvājums” 2010., 96. lpp. – http://www.cedefop.europa.eu/en/Files/3052_en.pdf.

[2]               COM(2011) 885/2.

[3]               COM(2011) 112.

[4]               Eurostat paziņojums presei 169/2011, 2011. gada 17. novembris.

[5]               Piemēram, ražošanas indekss, kas koriģēts pēc darba dienu skaita, laikposmā no 2007. gada 1. ceturkšņa līdz 2011. gada 2. ceturksnim pazeminājās par 49 % Spānijā un par 76 % Īrijā. Avots: Eurostat.

[6]               CEDEFOP “Prasmes, pieprasījums un piedāvājums” 2010., 93. lpp. – http://www.cedefop.europa.eu/en/Files/3052_en.pdf .

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

[8]               Sīkāku informāciju par attiecīgajiem noteikumiem sk. Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 2. punktā un 9. pantā.

[9]               COM(2010) 639 galīgā redakcija.

[10]             COM(2011) 112 galīgā redakcija.

[11]             COM(2011) 885 galīgā redakcija.

[12]             ES vidējā ēku renovēšaans norma ir 1,2 % gadā.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes kompromisa teksts jaunajai Energoefektivitātes direktīvai (vēl jāapstiprina).

[14]             Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā [COM(2011) 571].

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija), OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

[16]             Piemēram, pazeminātas PVN likmes, preferenciālas procentu likmes, CO2 un enerģijas nodokļi, mērķsubsīdijas u. c.

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/EK par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (pārstrādāta versija), OV L 48/1, 23.2.2011.

[18]             COM(2011) 615 galīgā redakcija.

[19]             Šiem pasākumiem būtu jāaptver daudz dažādas jomas, piemēram, jauni materiāli, IKT izmantošana, būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu pārstrāde/reģenerācija, komforts ēkās u. c.

[20]             http://ipts.jrc.ec.europa.eu/activities/research-and-innovation/s3platform.cfm.

[21]             COM(2012) 131 final.

[22]             COM(2011) 571 galīgā redakcija.

[23]             Grozītā Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

[24]             Komisijas 2003. gada 11. decembra Ieteikums 2003/887/EK.

[25]             www.buildup.eu .

[26]             COM(2012) 261 final.

[27]             COM(2009) 301 galīgā redakcija.

[28]             COM(2012) 124 final.

[29]             Turpat.

[30]             Darbība, kas jāpaplašina 2013. gada paziņojumā par ilgtspējīgām ēkām.

[31]             Darbība, kas jāpaplašina 2013. gada paziņojumā par ilgtspējīgām ēkām.

[32]             Darbība, kas jāpaplašina 2013. gada paziņojumā par ilgtspējīgām ēkām.

[33]             Darbība, kas jāpaplašina 2013. gada paziņojumā par ilgtspējīgām ēkām.