[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.7.2009

COM(2009) 290 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts – (ECHO) 2008. gada ziņojums

{SEC(2009)825)

SATURS

1. Ievads 3

2. Politikas vispārīgie aspekti 4

3. Vispārējs ECHO ģenerāldirektorāta 2008. gada humāno pasākumu pārskats 5

3.1. Situācijas apraksts 5

3.2. Galvenie intervences pasākumi 2008. gadā pa reģioniem un līdzekļu piešķiršana 7

3.3. Salīdzinošā analīze 8

3.4. Katastrofu riska samazināšana, tostarp pasākumi, lai uzlabotu sagatavotību katastrofām 9

3.5. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste ( LRRD ) 9

3.6. Galvenie sadarbības partneri humānajās operācijās 9

4. Attiecības ar ieinteresētajām personām 10

5. Citas darbības 10

6. Secinājumi 11

Pielikums :

Pielikumā ir sīkāka informācija par:

– humāno pasākumu pārskats par valstīm;

– attiecības ar ieinteresētajām personām;

– novērtējumu rezultāti;

– finanšu tabulas.

1. IEVADS

Eiropas Savienības humānās palīdzības politika atspoguļo tās pamatprincipus – solidaritāti, iecietību un cilvēka cieņas ievērošanu. Kaut arī humānā palīdzība nav krīzes pārvaldības instruments, tā ir viens Kopienas rīcības pīlāriem valstīs, ko ir skārušas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, kā arī sarežģītas ārkārtējas situācijas[1]. Eiropas Komisijas pasākumi katastrofu skartajos apgabalos un tās aktīvā līdzdalība, veicinot starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā ievērošanu un to prasību izpildi[2], apliecina, ka Eiropas Komisija ir pierādījusi sevi kā nozīmīgu dalībnieci starptautiskās humānās palīdzības kustībā. Šodien tā ir lielākais individuālais līdzekļu devējs pasākumiem, ar kuriem tiek sniegts atbalsts, palīdzība un aizsardzība humāno krīžu skarto trešo valstu iedzīvotājiem.

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts[3] ( DG ECHO ) ir Eiropas Komisijas dienests, kas ir atbildīgs par humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem trešās valstīs, ko ir skāruši konflikti vai katastrofas – dabas vai cilvēku radītas . Šis vispārējais mērķis palīdz sasniegt Komisijas stratēģisko mērķi „ Eiropa kā partneris pasaulē ”, kas ir ietverts Līgumā par Eiropas Savienību noteiktajā vispārējā mērķī ārējo attiecību jomā[4].

DG ECHO aizsargā humāno telpu un principus, kuri aizvien lielākā mērā tiek apdraudēti, un turpina ievērot labas humānās finansēšanas principus ( GHD [5]), saglabā palīdzības augsto kvalitāti un turpina pārredzamu dialogu ar citiem nozīmīgiem dalībniekiem.

DG ECHO pats neīsteno palīdzības programmas. Tas ir līdzekļu devējs, kas pilda savu uzdevumu, finansējot Kopienas humānos pasākumus, ko īsteno sadarbības partneri, kas ir parakstījuši Partnerības pamatnolīgumu ( FPA ), piemēram, Eiropas NVO un starptautiskās organizācijas (Sarkanā Krusta struktūras), vai ANO aģentūru gadījumā – Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu ( FAFA ).

DG ECHO uzdevums ir nodrošināt, ka preces un pakalpojumi ar tā partneru palīdzību ātri nokļūst krīzes zonās. Palīdzības sniegšanas ātrumu sekmē īpašie noteikumi Finanšu regulā un to īstenošanas pasākumi. Šis strukturālais regulējums ļauj DG ECHO izmantot tehniskos palīgus ( ECHO eksperti), kas notikuma vietā nodrošina sabiedrības neaizsargātāko slāņu identificēšanu, vajadzību precīzu novērtēšanu, piemērotāko partneru ātru atrašanu un vajadzību apmierināšanas projektu izstrādāšanu. Pēc tam tiek veikta partneru un projektu progresa novērošana uz vietas, lai nodrošinātu labu finanšu vadību ticamības deklarācijas nodrošināšanai, ka resursi ir izlietoti to paredzētajam mērķim.

Pamatojoties uz savu pieredzi, kas gūta reaģējot katastrofu gadījumos, DG ECHO strādā arī pie sagatavotības uzlabošanas katastrofu gadījumos , lai samazinātu cilvēku neaizsargātību un pakļautību riskiem un katastrofām, kā arī samazinātu šādu katastrofu ekonomiskās izmaksas. Lai efektīvi pildītu savu uzdevumu, DG ECHO (ja tas ir piemēroti un nepieciešami) var atbalstīt projektu īstenošanas partneru veiktos kapacitātes palielināšanas pasākumus.

Šis pārskats ir izstrādāts saskaņā ar regulas par humāno palīdzību 19. pantu:

„Katra finanšu gada pašās beigās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju pārskatu ar šā gada laikā finansēto pasākumu kopsavilkumu. Kopsavilkumā iekļauj ziņas par iestādēm, ar kuru palīdzību tika īstenoti humānās palīdzības pasākumi. Ziņojumā iekļauj arī pārskatu par citiem novērtējumiem, kas varētu būt veikti attiecībā uz specifiskiem pasākumiem.”

Šajā ziņojumā ir apkopoti galvenie pasākumi, ko DG ECHO veica 2008. gadā. Pielikumā sniegts plašs pārskats par finansiālajām darbībām valstīs un reģionos, kuros DG ECHO ar savu partneru starpniecību sniedz palīdzību, kā arī statistikas dati no 2008. gada finanšu pārskata[6].

2. POLITIKAS VISPāRīGIE ASPEKTI

Kaut arī gadu no gada nav vērojamas krasas izmaiņas humānajā situācijā pasaulē, vajadzība pēc humānās vajadzības aizvien ir liela un intervence ir vajadzīga aizvien biežāk.

Pēdējo desmit gadu laikā ievērojami ir pieaudzis dabas katastrofu skaits, galvenokārt klimata pārmaiņu dēļ. Šobrīd deviņas no desmit katastrofām ir saistītas ar klimatu[7], un pēdējo divdesmit gadu laikā ir dubultojies reģistrēto katastrofu skaits. Dabas parādības bieži izvēršas par katastrofām, īpaši jaunattīstības valstīs, jo to iedzīvotāji ir ļoti neaizsargāti un viņiem trūkst resursu, lai spētu pārvarēt katastrofu sekas.

Paralēli šīm katastrofām, kuru cēloni daļēji ir saistīti ar cilvēka rīcību, konfliktu skaits nav ievērojami mainījies, taču tiem ir tendence ieilgt un to sekas kļūst aizvien postošākas. Tāpēc pieprasījums pēc humānās palīdzības visā pasaulē pieaug. DG ECHO un citu humānās palīdzības sniedzēju grūtākais uzdevums ir rast līdzsvaru starp to pasākumu finansēšanu, kuru mērķis ir humāno katastrofu novēršana , un ātru reakciju uz ārkārtas situācijām neatkarīgi no tā, vai to cēloņi ir dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas.

Politiskā līmenī ievērojams Eiropas Savienības solis uz priekšu ir Eiropas konsenss[8] par humāno palīdzību, ko 2007. gada decembrī parakstīja Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji un ko papildināja rīcības plāna pieņemšana[9]. Ar šiem dokumentiem Eiropas Savienība noteica sev kopējas vērtības, principus un mērķus, lai nostiprinātu savu humāno pasākumu saskaņotību. Konsensā ir uzsvērts sadarbības partneru dažādības princips un atzīts, ka katrai no iesaistītajām struktūrām ir savas priekšrocības, reaģējot uz īpašām situācijām vai apstākļiem.

Īstenojot rīcības plānu, 2008. gada 16. decembrī Eiropas Parlamentā tika organizēta konference par starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā ( IHL ). Šīs konferences mērķis bija sniegt plašāku informāciju par IHL pārkāpumiem un Eiropas konsensa par humāno palīdzību satvarā noskaidrot, kā labāk veicināt IHL ievērošanu Eiropas Savienības līmenī.

Visbeidzot, Komisija martā pieņēma ziņojumu par reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos , lai reaģētu uz pieaugošajām problēmām, neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām krīzes situācijām, un nostiprinātu Savienības spēju nodrošināt civilo aizsardzību un humāno palīdzību gan savā teritorijā, gan trešās valstīs.

3. VISPāRēJS ECHO ģENERāLDIREKTORāTA 2008. GADA HUMāNO PASāKUMU PāRSKATS

3.1. Situācijas apraksts

Humānās palīdzības ģenerāldirektorāts ( DG ECHO ) kā Komisijas dienests sniedz humāno palīdzību dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu upuriem trešās valstīs, pamatojoties tikai uz humānajām vajadzībām. Šogad Komisija, reaģējot atbilstoši vajadzībām uz humānajām krīzēm vairāk nekā 60 valstīs, pieņēma 90 finansējuma lēmumus par kopsummu 937 miljoniem euro . Sākotnējais budžets 751 miljona euro apmērā tika vairākas reizes papildināts, lai reaģētu uz jaunām, gada laikā notikušajām krīzēm un dabas katastrofām, kā arī, lai risinātu īpaši nopietnu problēmu – pārtikas cenu kāpumu.

DG ECHO 2008. gadā nācās saskarties ar pārtikas cenu kāpuma ietekmi. Tā kā strauji pieauga cenas pārtikas palīdzības pamatproduktiem un naftai, 2008. gadā ievērojami pieauga izmaksas arī par humāno vajadzību apmierināšanu . Turklāt pieauga nabadzīgo iedzīvotāju neaizsargātība krīzes situācijās, jo viņiem bija jātērē pārtikas iegādei vēl lielāka daļa no ierobežotajiem līdzekļiem. Lai īstermiņā novērstu pārtikas cenu kāpuma sekas, DG ECHO budžets ārkārtas pārtikas palīdzībai 2008. gadā gandrīz dubultojās, piesaistot papildu līdzekļus no Ārkārtas palīdzības rezerves. Gada beigās pārtikas palīdzības budžets sasniedza 363 miljonus eiro, un šī palīdzība nonāca pie vairāk nekā 25 miljoniem cilvēku.

Papildus pārtikas krīzei dabas katastrofas, ko pasliktina klimata pārmaiņas, kļūst aizvien biežākas un smagākas, biežāk un smagāk ietekmējot jau tā neaizsargātās iedzīvotāju grupas.

Dabas katastrofas 2008. gadā nodarīja nopietnus postījumus šādos ģeogrāfiskos reģionos: cikloni/viesuļvētras Karību jūras reģionā, kas skāra Haiti, Bahamu salas un Kubu; šādas katastrofas notika arī Madagaskarā un Birmā/Mjanmā; sausums Āfrikas Ragā, Sahelā, Moldovas Republikā, Paragvajā, Hondurasā un palestīniešu teritorijās; zemestrīce Ķīnā; epidēmijas Beninā, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā; plūdi Bangladešā, Bolīvijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Hondurasā, Nepālā, Namībijā, Indijā un Jemenā; ārkārtīga aukstuma periods Peru un Bolīvijā, taifūni Laosā un Vjetnamā. Komisijai bija jārīkojas ļoti ātri, lai palīdzētu tūkstošiem cietēju, kurus dažos gadījumos bija skārušas jau citas krīzes.

Runājot par cilvēku radītajām krīzēm , Gruzijas un Krievijas Federācijas konflikts Dienvidosetijā augustā radīja situāciju, kad bija nepieciešama ārkārtas iejaukšanās, lai palīdzētu cilvēkiem, ko skāra šis jaunais konflikts. Kenijā plašus politiskus satricinājumus izraisīja apstrīdētās prezidenta vēlēšanas. Pēc vēlēšanām notikušās vardarbības rezultātā bija spiesti pārvietoties vairāk nekā 500 000 cilvēku. Plašs konflikts 2008. gadā uzliesmoja Jemenas ziemeļos. Neveiksmīgais mēģinājums parakstīt mieru līgumu starp Moro Islāma atbrīvošanās fronti un Filipīnu valdību izraisīja jaunu konflikta uzliesmojumu dienvidu salā Mindanao salā, kura rezultātā bija spiesti pārvietoties 550 000 cilvēki. Gada beigās savās dzīvesvietās nebija atgriezušies 320 000 cilvēki, un tuvākajā nākotnē risinājums nav paredzams. Visbeidzot, Šrilankā valdība atsauca 2002. gada pamiera līgumu un pastiprināja uzbrukumus valsts ziemeļos.

Papildus šīm jaunajām krīzēm, Komisijai bija jārisina problēmas saistībā ar humānās situācijas pasliktināšanos , kas bieži vien saistījās ar ilgstošām un sarežģītām ārkārtas situācijām, kas radušās iepriekšējos gados. Kā divus galvenos piemērus var minēt Sudānu un Kongo Demokrātisko Republiku.

Ar humānās palīdzības budžetu, kurā ietverta arī pārtikas palīdzība, ES ir sniegusi humāno palīdzību aptuveni 143 miljoniem saņēmēju trešās valstīs[10]. Turklāt 18,5 miljoni cilvēku saņēma palīdzību, lai sekmētu sagatavotību katastrofām, uzlabojot vietējo kopienu pielāgošanās spēju un vietējās reaģēšanas spējas.

Komisija kopā piešķīra 552 miljonus euro (58,9 % no kopējā galīgā budžeta) ĀKK valstīm, kas ir lielākās DG ECHO finansējuma saņēmējas, tām seko Āzijas un Latīņamerikas valstis (192 miljoni euro jeb 20,5 %) un Austrumeiropa, jaunās neatkarīgās valstis, Tuvo Austrumu un Vidusjūras valstis (156 miljoni euro jeb 16,3 %).

Uz vajadzībām balstītu principu piemērošana[11] radīja šādu 2008. gadā humānajai palīdzībai piešķirto līdzekļu ģeogrāfisko sadalījumu[12] (tūkstošos euro).

Humānā palīdzība 2008. gadā |

Pozīcija / Reģions | Kopā | % |

A/1: Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis | 551 847 | 58,9 % |

Sudāna un Čada | 197 000 |

Āfrikas Rags | 167 897 |

Centrālāfrika, Dienvidāfrika un Indijas okeāns | 126 200 |

Rietumāfrika | 39 100 |

Karību jūras reģions | 21 650 |

A/2: Jaunās neatkarīgās valstis, Tuvie Austrumi un Vidusjūras valstis | 152 635 | 16,3 % |

Tuvie Austrumi un Vidusjūras valstis | 124 860 |

Eiropa, Kaukāzs un Vidusāzija | 27 775 |

A/3: Āzija un Latīņamerika | 192 327 | 20,5 % |

Dienvidāzija | 94 257 |

Dienvidaustrumāzija un Austrumāzija | 64 000 |

Latīņamerika | 34 070 |

Instrumenti, kas nav ģeogrāfiskie instrumenti | 39 833 |

Resursu veidošana, dotācijas un pakalpojumi, DREF[13] lēmumi un citi | 7 021 | 0,7 % |

Tehniskā palīdzība | 25 000 | 2,7 % |

Atbalsta izdevumi | 7 812 | 0,8 % |

KOPĀ | 936 642 | 100 % |

.

Pēc izvērtējuma 2008. gadā 41 valstī tika konstatēta krīzes situācija, 15 no tām tika uzskatītas par īpaši neaizsargātām: 11 Āfrikas valstis, pārējās ir Afganistāna, Čečenija (Krievijas Federācija), Austrumtimora un Jemena.

Saskaņā ar izmantoto metodi DG ECHO 2008. gadā 85 % no sava sākotnējā plānotā budžeta humānās palīdzības galvenajā pozīcijā (23 02 01) piešķīra prioritārajām jomām, kurās humānā palīdzība bija ļoti nepieciešama .

DG ECHO turpināja koncentrēt palīdzības stratēģiju uz aizmirstām krīzēm (situācijas, kurās nopietnām humānām vajadzībām ziedotāji, kā tas redzams no nelielā finansējuma apjoma, un masu informācijas līdzekļi pievērš mazu vērību). DG ECHO analīze un metode aizmirsto krīžu noteikšanai pamatojas gan uz kvantitātes datiem (atspoguļojums masu informācijas līdzekļos ir nepietiekams un līdzekļu devēju atbalsts ir neliels, savukārt vajadzība pēc humānās palīdzības ir būtiska), gan uz kvalitātes faktoriem (situācijas novērtējums uz vietas, ko veic DG ECHO eksperti un atbildīgie šajā jomā). Sīkākai informācijai par aizmirstajām krīzēm skatīt pielikuma II daļu.

Pasaules vajadzību un aizmirsto krīžu novērtējumu rezultāti ir pieejami Eiropas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/echo/policies/strategy_en.htm .

3.2. Galvenie intervences pasākumi 2008. gadā pa reģioniem un līdzekļu piešķiršana

Komisijai bija jānodarbojas ne tikai ar lielu skaitu dabas katastrofu un cilvēka izraisītu krīzes situāciju, bet arī ar aizvien sarežģītākām humānām situācijām, kas dažreiz bija ilgstošas un pastāvēja jau iepriekšējos gados. Piemēram, humānās organizācijas saskārās ar nopietnām problēmām Kongo Demokrātiskajā Republikā , kur vairāku gadu garumā atkārtoti noritēja vardarbīgas sadursmes valsts austrumos, kuru dēļ tūkstošiem cilvēku pameta savas mājas. Darfūras reģions Sudānā tiek uzskatīts par smagāko humānās krīzes reģionu pasaulē, prasot milzīgus starptautiskās humānās palīdzības ieguldījumus. No ārējās palīdzības ir atkarīgas miljoniem cilvēku dzīvības.

Turpmākajās sadaļās norādītās intervences sīkāk ir atspoguļotas pielikuma III daļā.

3.2.1. Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis (ĀKK valstis)

DG ECHO 2008. gadā visvairāk līdzekļu piešķīra Sudānai, kopsumma – 167 miljoni euro, un Kongo Demokrātiskajai Republikai (45,5 miljoni euro + 8 miljoni euro ECHO FLIGHT dienestam). Citas lielākās intervences Āfrikā, kurām bija nepieciešami vairāk nekā 20 miljoni euro, bija Somālija (44 miljoni euro), Čada (30 miljoni), sagatavotības sausumam reģionālā programma (30 miljoni euro), Zimbabve (25 miljoni euro) un Etiopija (40 miljoni).

3.2.2. Tuvie Austrumi un jaunās neatkarīgās valstis

Komisija turpināja reaģēt uz nopietnajām humānajām situācijām Rietumkrastā un Gazas joslā, kur 2008. gadā nebija vērojama situācijas uzlabošanās, neskatoties uz strukturālās palīdzības atsākšanu Palestīniešu pašpārvaldei 2007. decembrī. Pašas neaizsargātākās Palestīnas Rietumkrasta iedzīvotāju grupas cieta ne tikai no politiskās situācijas, bet arī no klimatiskajiem apstākļiem: sala un sausuma. Lai apgādātu ar pārtiku neaizsargātākās iedzīvotāju grupas Rietumkrastā un Gazas joslā un palestīniešu bēgļus Libānā, tikai piešķirti 82,8 miljoni euro. 30 miljonus euro piešķīra humānajām un pārtikas vajadzībām, ko izraisīja krīze Irākā, šo palīdzību saņēma gan cilvēki Irākā, gan ārpus tās.

Ziemeļkaukāzā Komisija turpināja piešķirt finansējumu Čečenijas konflikta upuriem, apstiprinot kopējo finansējumu 11 miljonu euro apmērā.

3.2.3. Āzija

39 miljoni euro tika piešķirti Birmas/Mjanmas iedzīvotājiem, kas cieta no šo valsti skārušā ciklona Nargis , 36,3 miljonus euro novirzīja neaizsargātajiem iedzīvotājiem, kas cietuši konfliktos un dabas katastrofās Afganistānā, Irānā un Pakistānā. 20,15 miljonus piešķīra cilvēkiem, kas cieta dabas katastrofās Bangladešā (grauzēju invāzija Chittagong Hill Tracts , 2007. gada ciklona Sidr seku likvidēšana, smagie musonu lieti 2008. gada septembra beigās kopā ar smagiem plūdiem, kas pārūdeņoja valsts dienvidaustrumu daļu). Papildus tika piešķirti 351 000 euro Rohingya (Birma) bēgļiem, kas atrodas Bangladešā.

3.2.4. Latīņamerika

Visbeidzot, 34 miljoni euro tika novirzīti uz Latīņameriku, no tiem 12,5 miljonus piešķīra Kolumbijas konflikta upuriem un pārējos līdzekļos izmantoja, lai reaģētu uz dažādām dabas katastrofām, tādām kā La Niña fenomens Bolīvijā un Ekvadorā, sausums Paragvajā un Hondurasā, aukstuma periodi Bolīvijā un Peru, plūdi Gvatemalā un Hondurasā.

3.3. Salīdzinošā analīze

Lēmumu par finansējuma piešķiršanu ģeogrāfiskā sadalījuma laikposmā no 2004. gada līdz 2008. gadam (skatīt turpmāk redzamo grafiku) salīdzinošā analīze parāda, ka ĀKK valstīm piešķirtā finansējuma daļa nepārtraukti palielinās, izņemot 2005. gadu, kad finansējums samazinājās, jo līdzekļi lielā apjomā tika novirzīti Āzijai saistībā ar divām lielām krīzēm šajā reģionā, proti, cunami un zemestrīci Kašmirā. Apskatot skaitļus šajā piecu gadu posmā, jānorāda, ka dažādiem reģioniem un pasaules daļām piešķirtā finansējuma apjoms ir ļoti mainīgs, kas apliecina, ka DG ECHO intervencei pēc būtības piemīt īstermiņa raksturs. Tāpat arī jānorāda, ka vairāk nekā 96 % no humānās palīdzības budžeta ir paredzēti humāno pasākumu finansēšanai, savukārt mazāk nekā 4 % ir atbalsta un administratīvie izdevumi (informācija, revīzijas, novērtējumi, palīgpersonāls u.tml.). Skatīt pielikuma VIII iedaļu.

[pic]

3.4. Katastrofu riska samazināšana, tostarp pasākumi, lai uzlabotu sagatavotību katastrofām

Viens no DG ECHO uzdevumiem ir finansēt pasākumus, lai sagatavotos un mazinātu riskus, ar kuriem saskaras visneaizsargātākās kopienas un kopienas, kas ir visvairāk pakļautas dabas katastrofām.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo informētību par sagatavotības nozīmi, katastrofu skaita un intensitātes ievērojamo pieaugumu pēdējo gadu desmitu laikā, kā arī Hjogo rīcības pamatplānu 2005.–2015. gadam, kurā visas valdības un starptautiskās organizācijas tiek aicinātas piešķirt prioritāti katastrofu riska samazināšanai ( DRR ) un veikt attiecīgus ieguldījumus, DG ECHO pēdējo gadu laikā ir palielinājis savu finansējumu uz iedzīvotāju kopienām vērstiem katastrofu sagatavotības projektiem un gatavojas turpmāk uzlabot savu pieeju. Ievērojot savas humānās pilnvaras, DG ECHO vienlaikus var atbalstīt daudzveidīgus pasākumus un likt lietā savas jau pierādītās stiprās puses.

DG ECHO iegulda DRR , īstenojot DIPECHO programmu, sagatavotības sausumam iniciatīvas un integrējot katastrofu sagatavotības pasākumus neatliekamās palīdzības pasākumos un palīdzības centienu veicināšanā.

DG ECHO pieeja jautājumam par sagatavotību katastrofām balstās uz divām pamatidejām: no vienas puses, labāk informēt kopienas par riskiem, ar ko tās saskaras, un, no otras puses, palielināt to pielāgošanās spējas. Vienlaikus ir uzsākti pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt to vietējo iestāžu resursus, kas ir atbildīgas par iedzīvotāju aizsardzību. Katastrofu sagatavotības pasākumus īsteno visdažādākie partneri, kas cieši sadarbojas ar vietējām organizācijām, tādējādi vienkāršojot piekļuvi visneaizsargātākajām kopienām, kas dzīvo vissliktākajos apstākļos.

DG ECHO ir uzsācis jauna rīcības plāna īstenošanu Dienvidaustrumāfrikā un tagad strādā septiņos pasaules reģionos, ko īpaši bieži skar dabas katastrofas.

3.5. Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste ( LRRD )

DG ECHO atbalsts ir paredzēts arī tam, lai apvienojumā ar citiem atbalsta instrumentiem pēc iespējas palīdzētu iedzīvotājiem atkal pašiem atjaunot savu pamatvajadzību apmierināšanu, lai, situācijai uzlabojoties, pakāpeniski varētu pārtraukt DG ECHO finansējumu. Šajā sakarībā DG ECHO ir aktīvi iesaistījies neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes stratēģijas ( LRRD ) īstenošanā un ciešākas sadarbības veicināšanā ar citiem Komisijas dienestiem vai līdzekļu devējiem.

3.6. Galvenie sadarbības partneri humānajās operācijās

DG ECHO humāno palīdzību īsteno tā sadarbības partneri. DG ECHO sadarbojas ar apmēram 200 nevalstiskajām organizācijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju un Starptautisko Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federāciju.

DG ECHO ir svarīgi sadarboties ar daudziem un dažādiem partneriem, jo tādējādi tiek nodrošināts efektīva reakcija uz vajadzību pieaugumu visā pasaulē. DG ECHO ir izveidojis ciešas darba attiecības ar partneriem gan stratēģisko pamatnostādņu līmenī, gan īstenojot konkrētas humānās palīdzības operācijas.

DG ECHO 2008. gadā savus humānos pasākumus īstenoja ar NVO (44 %), Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūru (46 %) un starptautisko organizāciju (10 %) palīdzību.

Gada laikā DG ECHO pārskatīja, izvērtēja un uzlaboja partnerības nolīgumus, kas regulē attiecības ar tā partneriem, un vienkāršoja procedūras, vienlaikus saglabājot kontroli pār sniegtā atbalsta uzraudzību un novērošanu. Tādējādi tika uzturēta humānās palīdzības efektivitāte. Sīkāka informācija par ikgadējo pasākumu sadalījumu starp dažādām partneru grupām ir pieejama pielikuma VIII.5. iedaļā.

4. ATTIECīBAS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Tāpat kā iepriekšējos gados DG ECHO aktīvi sadarbojās ar citām Eiropas iestādēm, dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām un turpināja veicināt starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā un humāno principu (cilvēcība, objektivitāte, vienlīdzība un neitralitāte) ievērošanu.

DG ECHO arī nodrošināja, ka debatēs Eiropas un starptautiskā līmenī tiek ņemts vērā pienākums ārkārtējās situācijās ievērot humāno telpu. DG ECHO nostiprināja stabilas darba attiecības ar Eiropas Parlamenta referentu humānās palīdzības jautājumos.

Tika īstenoti cieši kontakti ar Francijas prezidentūru un nākamo Čehijas prezidentūru. Šī sadarbība kļuva īpaši svarīga, jo Padomē izveidoja jaunu Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupu.

Risinot attiecības ar līdzekļu devējiem ārpus ES, DG ECHO uzturēja kontaktus ar ASV, tostarp veidojot stratēģisko partnerattiecību dialogu ( SPD ), kā arī organizējot citas sanāksmes un sadarbojoties ar citiem nozīmīgiem līdzekļu devējiem.

Visbeidzot, DG ECHO turpināja nodrošināt humānās perspektīvas pārstāvību un redzamību ANO sanāksmēs un nodrošināja to, ka ANO struktūrās tiek ņemtas vērā ES koordinētās nostājas, rezolūcijas un paziņojumi.

Sadarbības partneru sīkāks apraksts ir pieejams pielikuma V. iedaļā.

5. CITAS DARBīBAS

DG ECHO darbības uzdevumi ietver arī citus jautājumus saistībā ar humānās palīdzības sniegšanu un tās kvalitāti:

1. DG ECHO drošības un nekaitīguma politikas izstrāde attiecībā uz darbiniekiem, kas iesaistīti humānās palīdzības sniegšanā;

2. atbalsts partneru institucionālās rīcībspējas nostiprināšanai konkrētos apgabalos, lai uzlabotu to spēju ātri un efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām, šādu atbalstu īsteno ar rīcībspējas veidošanas programmām;

3. ātrās reaģēšanas spēju stiprināšana notikuma vietā, izveidojot daudznozaru grupas;

4. stratēģija saziņai un informācija ;

5. izglītības jomā DG ECHO atbalsta Humānās palīdzības tīklu ( NOHA ), kas piedāvā iegūt daudzdisciplināru pēcdiploma izglītības apliecinājumu.

Šo pasākumu sīkāks apraksts ir pieejams pielikuma VI iedaļā.

6. SECINāJUMI

DG ECHO turpināja savu darbu tā, lai ātri reaģētu uz neparedzētiem notikumiem un palīdzētu tūkstošiem cietušo, kurus dažkārt jau ir skārušas ilgtermiņa krīzes. Garie un aizvien postošākie konflikti iedzīvotājus, kas ir pastāvīgi atkarīgi no humānās palīdzības, smagi ietekmē ne tikai šobrīd, bet tie skar arī nākamās paaudzes.

Klimata pārmaiņas ir vissvarīgākais faktors, kālab pieaug humānās vajadzības, savukārt globālā pārtikas krīze ir problēma, kas jārisina nekavējoši. Tā kā to pastiprina pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, ir paredzams, ka daudzas jaunattīstības valstis sasniegs kritisku nabadzības līmeni. Jebkurš ar krīzi saistīts starptautisko ieguldījumu un palīdzības samazinājums īpaši skars visneaizsargātākos reģionus.

Jau kopš tā izveidošanas DG ECHO pastāvīgi pielāgoja savu stratēģiju tā, lai palīdzība sasniegtu tos, kam tā ir visvairāk vajadzīga. Ir acīmredzams, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija rada jaunas problēmas. Viena no tām ir aizsargāt humāno telpu un veicināt to, lai visas bruņotā konfliktā iesaistītās puses ievērotu starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā. Otra ir vajadzība nodrošināt aizvien pieaugošā dalībnieku skaita saskaņotu rīcību, lai būtu iespējams sniegt efektīvu un piemērotu palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga.

Visbeidzot, politiskajā aspektā koordinācijas darbs, kas uzsākts, parakstot Eiropas konsensu par humāno palīdzību un pieņemot rīcības plānu tā īstenošanai, ļaus DG ECHO paust savu ciešo apņemšanos aktīvi strādāt, lai noteiktu humāno politiku un stratēģiskos jautājumus saistībā ar spēju sniegt piemērotu un efektīvu humāno palīdzību tiem, kam tā ir visvairāk vajadzīga.

[1] COM (2008) 130, Reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos.

[2] http://www.icrc.org/Web/Eng/siteeng0.nsf/htmlall/section_ihl_in_brief?OpenDocument.

[3] Skatīt Padomes Regulu Nr. 1257/96.

[4] ES līguma 21. panta 2. punkta g) apakšpunkts.

[5] http://www.goodhumanitariandonorship.org/.

[6] Pieejami šādā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/echo/funding/key_figures/echo_en.htm.

[7] The Economist's, J. Holmes, "The Year in 2009", More help now, please (110. lpp.)

[8] OV C 25, 30.1.2008.

[9] SEC(2008)1991, 2008. maijs.

[10] Šis skaitlis ietver DG ECHO palīdzību 13,5 miljoniem iekšēji pārvietoto personu (to paziņotais kopskaits ir 26 miljoni) – www.internal-displacement.org ( IDMC, Internal Displacement Monitoring Centre, Global overview of Trends and Developments in 2007 ).

[11] DG ECHO piešķir palīdzību, pamatojoties uz humanitāro vajadzību novērtējuma, ko veic pēc diviem papildinošiem rādītājiem: krīžu rādītājs un neaizsargātības rādītājs, kas izskaidroti pielikuma II daļā.

[12] Kopējo 2008. gadā piešķirto līdzekļu sadalījums pa budžeta pozīcijām ir norādīts VIII daļā.

[13] Katastrofu ārkārtas palīdzības fonds.