[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.12.2006

COM(2006) 784, galīgā redakcija

2006/0272 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos

(iesniegusi Komisija){SEC(2006) 1640SEC(2006) 1641SEC(2006) 1642}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Uzskata, ka dalībvalstu procedūras attiecībā uz lokomotīvju apstiprināšanu rada šobrīd vislielākos šķēršļus jauno dzelzceļa uzņēmumu veidošanā kravu pārvadājumu jomā un bremzē Eiropas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību. Tā kā neviena dalībvalsts pati nevar pieņemt lēmumu par to, ka tās izdotā ekspluatācijas atļauja būs derīga visās dalībvalstīs, ir vajadzīga Kopienas iniciatīva, lai saskaņotu un vienkāršotu dalībvalstu procedūras un biežāk izmantotu savstarpējas atzīšanas principu. Šādas paplašināšanas nolūkā ir jāveic grozījumi direktīvās par dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību (96/48/EK, 2001/16/EK, 2004/50/EK), Regulā (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (turpmāk tekstā „Aģentūra”), kā arī dzelzceļu drošības direktīvā (2004/49/EK). Šā priekšlikuma mērķis ir veikt grozījumus pēdējā no minētajām direktīvām. |

120 | Vispārīgais konteksts Šis priekšlikums ir daļa no plašākas iniciatīvas, kuras iecere ir pilnveidot dzelzceļa tiesiskā regulējuma tehnisko daļu, proti, direktīvas par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību, dzelzceļu drošības direktīvu un regulu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu. Pirmkārt, viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kurā vēl ir jāveic uzlabojumi, lai atvieglinātu vilcienu brīvu kustību, attiecas uz lokomotīvju apstiprinājuma procedūru. Dzelzceļa nozares ražotāji un uzņēmēji uzskata, ka attiecīgās procedūras joprojām bieži ir ilgstošas un ļoti dārgas; viņi atzīst, ka no tehniskā viedokļa atsevišķas kompetento iestāžu prasības nav pamatotas. Otrkārt, īstenojot tiesību aktu vienkāršošanas programmu, Komisija ierosina konsolidēt un apvienot direktīvas par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību. Treškārt, Komisija uzskata, ka viņas pienākums ir piedāvāt vairākus attiecīgā regulējuma tehniskās daļas uzlabojumus, ņemot vērā tās uzkrāto desmit gadu pieredzi dzelzceļa savstarpējas izmantojamības direktīvas ieviešanā. Šā priekšlikuma mērķis ir veikt grozījumus Direktīvā 2004/49/EK par dzelzceļu drošību. Tas ir jāizskata kopā ar saistītajiem priekšlikumiem par dzelzceļu savstarpējās izmantojamības Direktīvas 96/48/EK un 2001/16/EK apvienošanu/pārstrādi, kā arī par Regulas Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (turpmāk tekstā „Aģentūra”) grozījumiem. |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Procedūra dzelzceļa ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā ir noteikta dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvu 14. pantā un dzelzceļu drošības direktīvas 14. pantā. Valstu drošības noteikumu paziņošana ir noteikta dzelzceļa savstarpējās izmantojamības direktīvu 16. pantā un dzelzceļu drošības direktīvas 8. pantā. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šī iniciatīva dod iespēju uzlabot dzelzceļa transporta konkurētspēju. Samazinot transporta ķēdes izmaksas, šī iniciatīva veicinās Eiropas Savienības rūpniecības konkurētspēju kopumā. Turklāt dinamiska dzelzceļa nozare nostiprinās Eiropas dzelzceļa rūpniecības līdera pozīciju pasaulē un nodrošinās darba vietu saglabāšanu šajā nozarē. Konkurētspējīgs dzelzceļa transports arī palīdzēs pildīt Eiropas Savienības pamatsaistības attiecībā uz ilgspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām. Tādējādi šī iniciatīva iekļaujas pārskatītajā stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai. Turklāt tā ļaus samazināt administratīvās izmaksas par drošību atbildīgo valsts iestāžu darbībai. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Šīs iniciatīvas pamatā ir pašu ieinteresēto personu atkārtota prasība. Pirmās pazīmes par iespējamām grūtībām parādījās 2004. gadā veiktajā pētījumā par drošības sertifikāciju. Šā pētījuma rezultātā Komisija izveidoja darba grupu, kura sniedza savas rekomendācijas 2005. gada beigās. Komisija 2006. gada aprīlī izstrādāja apspriežu dokumentu, kurā tika noteiktas vairākas pieejas; darba sēdes laikā šo dokumentu iesniedza visām attiecīgajām pusēm (par dzelzceļa drošību atbildīgajām dalībvalstu iestādēm, rūpniecības pārstāvjiem, uzņēmējiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, Eiropas standartizācijas organizācijām u. c.). Visu šo personu rakstiskie atzinumi tika apkopoti un izpētīti, veicot ietekmes novērtējumu saskaņā ar spēkā esošajām prasībām. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Tā kā iniciatīva tika veikta pēc nozares dalībnieku pieprasījuma, visās atbildēs bija izteikts atbalsts Komisijas iniciatīvai. Atšķīrās tikai priekšlikumi saistībā ar dažādām pieejām. Ietekmes novērtējumā ir sniegtas dažādās pieejas un dažādu dalībnieku nostāja attiecībā uz šīm pieejām. Komisija ņēmusi vērā dažādus atzinumus, lai izstrādātu priekšlikumu, kas sastāv no divām daļām: no vienas puses, sākt darbus, ko var uzņemties uzreiz, negaidot jauno reglamentējošo noteikumu stāšanos spēkā, no otras puses, izdarīt grozījumus tiesību aktos, lai radītu drošu tiesisko regulējumu, ar ko piešķir tiesības un uzliek pienākumus pusēm, uz kurām attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, nododot ekspluatācijā dzelzceļa ritošo sastāvu. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Valsts procedūras dzelzceļa ritošā sastāva apstiprināšanai, valsts tehniskie un/vai drošības noteikumi, izmaksas un termiņi saistībā ar šīm procedūrām u. c. |

222 | Izmantotās metodes Tika izmantotas Komisijas 2005. gada 15. jūnija pamatnostādnes SEC(2005)791, kas atjauninātas 2006. gadā. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Lai novērtētu nozares ieinteresēto personu viedokļus un dažādu pieeju ietekmi, izmantoja Eiropas Dzelzceļa aģentūras atzinumu. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Nav norādīts, ka pastāv potenciāli nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām. |

225 | Skatīt iedaļu „Ietekmes novērtējums”. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Ietekmes novērtējums ir publicēts internetā. |

230 | Ietekmes novērtējums Pamata pieeja: turpināt piemērot tikai jau spēkā esošus tiesību aktus un iejaukties vienīgi sūdzību gadījumos. Nereglamentējošā pieeja: publicēt darba grupas ieteikumus par esošā ritošā sastāva savstarpēju apstiprinājumu un lūgt dalībvalstīm tos piemērot; lūgt Aģentūrai klasificēt attiecīgos valsts noteikumus un identificēt līdzvērtīgus noteikumus; lūgt Aģentūrai uzņemties padomdevēja vai izšķīrēja funkcijas valsts procedūrās, kuras attiecas uz nodošanu ekspluatācijā; paātrināt Eiropas standartu attīstību un pārskatīšanu; kontrolēt savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosināt attiecīgās pārkāpuma procedūras. Reglamentējošā pieeja: izdarīt grozījumus tiesību aktos ar mērķi atcelt pienākumu saņemt atļauju atsevišķi katrā dalībvalstī, skaidrāk noteikt procedūru, kas jāpiemēro attiecībā uz esošo ritošo sastāvu, atļaut Aģentūrai izdot atļaujas ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā, atļaut Aģentūrai pildīt koordinatora, padomdevēja un/vai izšķīrēja funkcijas, atļaut kompetentajām atbilstības verifikācijas iestādēm izdot ekspluatācijas atļaujas, atļaut dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem izdot ekspluatācijas atļaujas. |

231 | Komisija veica ietekmes novērtējumu, kas iekļauts Komisijas likumdošanas un darba programmā, kuras ziņojums pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transport/rail/index_fr.html. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Ierosinātais risinājums ir izstrādāt Kopienas līmeņa procedūru, kas sastāvētu no diviem aspektiem. Pirmkārt, uzdot Aģentūrai apzināt dažādās spēkā esošās valstu procedūras un tehniskos noteikumus un izstrādāt un atjaunināt sarakstu ar prasībām, atbilstību kurām var pārbaudīt tikai vienu reizi. Vienlaikus, gaidot uz tiesību aktu grozījumiem, ir jāpanāk, lai dalībvalstis brīvprātīgi piemēro darba grupas ieteikumus, ko Komisija jau ir publicējusi. Otrkārt, padarīt par obligāti piemērojamu savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz vienā dalībvalstī izdotām atļaujām nodošanai ekspluatācijā. Saskaņā ar šo principu ritošajam sastāvam, kam vienā dalībvalstī jau ir piešķirta atļauja nodošanai ekspluatācijā, nav vairs jāmēģina iegūt papildu atļauja citā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad ir jāsaņem atļauja valsts papildu prasību jomā, kas, piemēram, izriet no vietējā dzelzceļu tīkla īpatnībām. |

310 | Juridiskais pamats 71. pants |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis pašas nevar pietiekamā mērā īstenot priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. |

321 | Šī iniciatīva iekļaujas to priekšlikumu kontekstā, kuru mērķis ir atrisināt problēmu saistībā ar ritošā sastāva ekspluatācijas atļauju, kura ir derīga vienā dalībvalstī, bet nav automātiski derīga citā dalībvalstī. Šo starptautiska mēroga problēmu nevar atrisināt valsts līmenī, jo nevienai dalībvalstij nav pilnvaru atļaut ritošā sastāva nodošanu ekspluatācijā citas dalībvalsts teritorijā. |

Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ. |

324 | Ekspluatācijas atļauju teritoriālais princips ir iekļauts direktīvās par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību un dzelzceļu drošības direktīvā, un, darbojoties tikai valsts līmenī, nevarēs sasniegt šajā priekšlikumā izvirzīto mērķi. Dzelzceļu drošības direktīvas grozījumi ir vispiemērotākā rīcība, lai sasniegtu šajā priekšlikumā ierosināto mērķi. |

325 | Piemēri, kas visspilgtāk raksturo šajā priekšlikumā izvirzīto mērķu izpildi, ir valstu noteikumu atskaites tabulas izveide, minētās tabulas pieņemšana Komisijā, turpmākie Komisijas lēmumi par dažu valsts noteikumu atbilstību, kā arī ritošā sastāva apstiprināšanas ilgums un izmaksas. |

327 | Dzelzceļu drošības direktīvas 14. pantā veiktie grozījumi ļauj precizēt atļaujas daļu, kas valstīm ir savstarpēji jāatzīst, un atļaujas daļu, kas ir saistīta tikai ar attiecīgā ritekļa atbilstību noteiktai infrastruktūrai. Noraidīja variantu, kas paredzēja, ka Aģentūra varētu centralizēti izdot ekspluatācijas atļaujas; tas pierāda to, ka šis priekšlikums skar tikai tos jautājumus, kurus dalībvalstis nevar atrisināt valsts līmenī. |

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ: |

331 | Šis priekšlikums ir daļa no dokumentu paketes, kurā ir Paziņojums, priekšlikums par grozījumiem regulā par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidi [(EK) Nr. 881/2004], priekšlikums direktīvu par dzelzceļu savstarpējo izmantojamību (96/48/EK un 2001/16/EK) apvienošanai/pārstrādei, priekšlikums grozījumiem Dzelzceļu drošības regulā (2004/49/EK). Šie priekšlikumi tika sagatavoti ar mērķi samazināt nepieciešamo grozījumu skaitu. |

332 | Šis priekšlikums neietekmēs Komisijas darbības budžetu. Aģentūrai šī ietekme ir zemāka par 2,2 miljoniem euro pirmajos piecos gados un pēc tam nokrītas līdz 0,5 miljoniem euro. Paredzēts, ka kompetentās iestādes un nozares pārstāvji tikai iegūs no šā priekšlikuma, jo tā galvenais mērķis ir vienkāršot ekspluatācijas atļaujas saņemšanas procedūru, atceļot liekas pārbaudes un samazinot prasības. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva. |

342 | Citi juridiskie instrumenti nav piemēroti šādu iemeslu dēļ. Ir paredzēts veikt grozījumus direktīvā. |

IETEKME UZ BUDžETU |

401 | Aģentūrai pirmajos piecos gados tā ir zemāka par 2,2 miljoniem euro un pēc tam nokrītas līdz mazāk nekā 0,5 miljoniem euro (skatīt finanšu pārskatu, kas pievienots priekšlikumam regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 881/2004[1]). |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā paredzēts vienkāršot administratīvās procedūras, ko piemēro attiecībā uz juridiskajām un privātajām personām. |

514 | Ritošajam sastāvam, kuram jau ir izdota ekspluatācijas atļauja vienā dalībvalstī, būs jāpieprasa papildu atļauja citā dalībvalstī tikai tad, ja runa ir par valsts papildu prasībām, kuras attiecas, piemēram, uz vietējā tīkla īpatnībām. |

517 | Priekšlikums ir iekļauts Komisijas likumdošanas un darba programmā ar atsauces numuru 2006/TREN/005. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Šis tiesību akta projekts attiecas uz EEZ līguma jomu, tādēļ minētais jautājums jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

570 | Sīkāks priekšlikuma skaidrojums pa nodaļām vai pantiem 1. Atļauju izsniegšana esošajam ritošajam sastāvam (14. pants[2] un jaunais VI pielikums) Iesniedzamā dokumentācija ir iedalīta četrās daļās: divas pirmās ir saistītas ar informāciju, kas jau bija pārbaudīta pēc pirmās nodošanas ekspluatācijā; trešā ir saistīta ar ritekļa kalpošanas laiku pēc tā pirmās nodošanas ekspluatācijā (un tātad to var pārbaudīt); ceturtā daļa ir saistīta ar tehnisko atbilstību starp ritekli un infrastruktūru (un tātad var būt pārbaudes objekts). Ja citas valsts iestāde ir jau izdevusi atļauju nodošanai ekspluatācijā, piemēro savstarpējās atzīšanas principu. Tāpēc minētā iestāde principā nevar pieprasīt papildu pienākumus saistībā ar jau izdotu dokumentāciju; Lai samazinātu iespēju, ka iestādes pieprasa veikt papildu pienākumus, Aģentūrai ir jāizstrādā uz spēkā esošajiem valsts noteikumiem balstīts standartlīdzeklis un par katru parametru jāsalīdzina šie noteikumi, un jānosaka tie noteikumi, kuri atbilst savstarpējās atbilstības principam. Parametru saraksts un veids, kā izveidot standartlīdzekli, ir sniegti jaunajā VI pielikumā. Aģentūra izstrādās ieteikumus, ko Komiteja pārveidos par lēmumiem pēc tam, kad būs saņēmusi komitejas atzinumu. 2. Sadarbība starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vagonu apsaimniekotājiem (jaunais 14.a pants) Pēc tam, kad 1999. gadā stājās spēkā jaunā Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), tika radīti jauni noteikumi ritekļu izmantošanas līgumu jomā un tādējādi pārtraukta iepriekšējā RIV līguma piemērošana starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Saskaņā ar jauno kārtību, ko papildina jaunais Vispārējais līgums par vagonu izmantošanu (GCU), kuram var pievienoties gan dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, gan vagonu apsaimniekotāji, pēdējiem vairs nav pienākums reģistrēt vagonus kādā konkrētā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā. Dzelzceļu drošības direktīva ir jāgroza, lai definētu apsaimniekotāja jēdzienu un precizētu sadarbību starp apsaimniekotājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, jo īpaši tehniskās apkopes jomā. Tiek ierosināts iekļaut jaunu 14.a pantu saskaņā ar šādiem principiem: nododot ekspluatācijā ritekli, vienmēr ir skaidri jānorāda „atbildīgais” par tehnisko apkopi: tas ir paredzēts vagonu SITS (savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas), ko Komisija pieņēma 2006. gada 28. jūlijā; atbildīgais var būt ritekļu apsaimniekotājs. Termins „apsaimniekotājs” nav definēts Kopienas tiesību aktos, un lai izvairītos no jaunām neatbilstībām attiecībā uz 1999. gada Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), ir ierosināts izmantot minētā dokumenta definīciju. pieprasot izdot drošības sertifikātu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir jāiesniedz pierādījumi, ka to izmantotie vagoni tiek ekspluatēti un uzturēti saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai pēdējie ir Kopienas (galvenokārt vagonu SITS) vai valsts noteikumi; šim nolūkam saistībā ar drošības vadības sistēmu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir skaidri jānorāda to izveidotā sistēma un procedūras, lai nodrošinātu, ka kombinēta dažādiem apsaimniekotājiem piederošu vagonu lietošana nepazemina dzelzceļu drošību; ir paredzēts, ka Aģentūra novērtē procedūras, ko ieviesuši dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nolūkā pārvaldīt to sadarbību ar apsaimniekotājiem, un vajadzības gadījumā tā sniedz ieteikumu par apsaimniekotāju sertifikācijas sistēmas izveidošanu. |

1. 2006/0272 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[5],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[6],

tā kā:

(1) Lai turpinātu darbu dzelzceļa transporta pakalpojumu kopējā tirgus izveidošanā, Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2004/49/EK[7], ar ko noteica vienotus dzelzceļa drošību reglamentējošus noteikumus.

(2) Ar Direktīvas 2004/49/EK 14. pantu izveidoja kopēju procedūru ritošā sastāva ekspluatācijas atļauju izdošanai. Tomēr pieredze rāda, ka šīs procedūras īstenošana valsts līmenī bieži vien ir sarežģīta, un tā ir atkarīga no valstu prasībām, kas ir dažādas un ne īpaši pārredzamas, vai kas bieži atkārtojas. Minētā procedūra ir arī nopietns šķērslis jaunu dzelzceļa uzņēmumu veidošanai, jo īpaši kravas pārvadājumu nozarē. Tāpēc ir jāprecizē esošā ritošā sastāva sertifikācijas procedūra un jānosaka tās apjoms un īstenošanas noteikumi. Jo īpaši, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu, jāvienkāršo ekspluatācijas atļaujas saņemšana dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kura izsniegusi pirmo atļauju, ierobežojot kritērijus, kurus var pārbaudīt kompetentā iestāde.

(3) Šim nolūkam viss katrā dalībvalstī spēkā esošo tehnisko un drošības noteikumu kopums ir jāsadala trīs grupās un jāuzrāda šādas klasifikācijas rezultāti atsauces dokumentā. Pirmajā grupā jāiekļauj starptautiskie noteikumi, kā arī valsts noteikumi, kurus atzīst par ekvivalentiem un kuriem saistībā ar dzelzceļa drošību pietiek ar vienu pārbaudi tikai vienā dalībvalstī. Otrajā grupā jāietver visi pārējie valsts noteikumi, kā arī noteikumi, kas vēl nav klasificēti. Trešajā grupā jāietver noteikumi, kas ir vajadzīgi tehniskās atbilstības nodrošināšanai starp ritošo sastāvu, uz kuru attiecas atļaujas pieprasījums, un noteiktu infrastruktūru.

(4) Ar Regulu (EK) Nr. 881/2004[8] izveidotajai Eiropas Dzelzceļa aģentūrai ir piešķirtas pilnvaras īpašu savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) izveidošanai, un tātad pirmajā posmā tai ir jāizskata esošie valstu tehniskie noteikumi. Turklāt saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK tai ir jāpublicē valsts drošības noteikumi. Visbeidzot Aģentūrai ir jāsaskaņo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertificēšanas kritēriji, tātad — šo uzņēmumu lietotā ritošā sastāva atzīšanas prasības. Tādējādi Aģentūra ir vislabāk piemērotā organizācija iepriekšminētā atsauces dokumenta izstrādei.

(5) Ņemot vērā attīstību starptautiskajā jomā un jo īpaši pēc jaunās 1999. gada COTIF konvencijas stāšanās spēkā, Kopienas līmenī ir jānosaka vagonu apsaimniekotāja jēdziens un jāprecizē sadarbība starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un apsaimniekotājiem, jo īpaši tehniskās apkopes jomā.

(6) Tā kā paredzētās darbības mērķi, proti, Kopienas procedūras vienkāršošanu attiecībā uz dzelzceļu ritošā sastāva sertificēšanu, nevar pietiekamā mērā īstenot tikai dalībvalstu līmenī, un tādējādi, ņemot vērā šā mērķa apjomu, to var sasniegt labāk Kopienas līmenī; Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(7) Direktīvā 2004/49/EK ir paredzēts, ka dažus pasākumus pieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[9].

(8) Lēmums 1999/468/EK ir grozīts ar Lēmumu 2006/512/EK, kas ieviesa regulatīvo kontroles procedūru attiecībā uz vispārējiem pasākumiem, un kuras mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, tostarp svītrot dažus šādus elementus vai papildināt aktu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

(9) Jo īpaši Komisijai ir jāuzdod pārskatīt un pieņemt pielikumus, pieņemt un pārskatīt kopējos drošības pasākumus un kopējos drošības mērķus, kā arī noteikt sertifikācijas sistēmu apsaimniekotājiem tehniskās apkopes jomā. Tā kā šie ir vispārēji pasākumi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus Direktīvā 2004/49/EK vai to papildināt, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, ir jānosaka minētie pasākumi, izmantojot regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5. a pantā.

(10) Tāpēc atbilstīgi ir jāgroza Direktīva 2004/49/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2004/49/EK groza šādi.

1) Direktīvas 3. pantam pievieno šādu definīciju:

„s) „apsaimniekotājs” ir persona vai organizācija, kas pastāvīgi saimnieciski ekspluatē ritekli kā transportlīdzekli, būdama īpašnieks vai persona ar tiesībām rīkoties ar šo ritekli.”

2) Direktīvas 4. panta 4. punktā terminu „vagonu īpašnieks” aizvieto ar terminu „vagonu apsaimniekotājs”.

3) Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

„Līdz 2009. gada 30. aprīlim I pielikums jāpārskata, jo īpaši iekļaujot vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

4) Direktīvas 6. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:„1. „Līdz 2008. gada 30. aprīlim Komisijai jāpieņem pirmais kopīgo drošības metožu kopums, kurā ietilpst vismaz 3. punkta a) apakšpunktā minētās metodes. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .Otrais kopīgo drošības metožu kopums, kurā ietilpst pārējās 3. punktā minētās metodes, Komisijai jāpieņem līdz 2010. gada 30. aprīlim. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

b) 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:„4. Kopīgās drošības metodes regulāri jāpārskata, ņemot vērā to izmantošanā gūto pieredzi, kā arī vispārējo dzelzceļa drošības pilnveidošanos un 4. panta 1. punktā noteiktos pienākumus dalībvalstīm. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

5) Direktīvas 7. pantu groza šādi:

a) 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:„Pirmo kopīgo drošības mērķu kopuma projektu pamatā ir dalībvalstu esošie mērķi un drošības raksturlielumi, un tiem jānodrošina, ka nevienas dalībvalsts dzelzceļu sistēmā esošie raksturlielumi netiek pazemināti. Komisija tos pieņem līdz 2009. gada 30. aprīlim un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.

Otrs kopīgo drošības mērķu kopuma projekts jāpieņem, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no pirmā kopīgo drošības mērķu kopuma un to īstenošanas. Tiem jāraksturo prioritāšu jomas, kurās drošība vēl jāpaaugstina. Komisija tos pieņem līdz 2011. gada 30. aprīlim un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

b) 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:„5. Kopīgie drošības mērķi regulāri jāpārskata, ņemot vērā dzelzceļu drošības vispārējo pilnveidošanos. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

6) Direktīvas 10. pantu groza šādi:

a) 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:„Drošības sertifikāts paredzēts, lai apliecinātu to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj ievērot savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS), citos atbilstošos Kopienas tiesību aktos un valstu drošības noteikumos paredzētās prasības, lai kontrolētu riska faktorus un ievērotu tīkla ekspluatācijas drošību.”

b) 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:„b) sertifikāts, kas apliecina, ka ir pieņemami noteikumi, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pieņēmis īpašu prasību ievērošanai un kuri nepieciešami attiecīgā tīkla drošai ekspluatācijai. Šajās prasībās var ietvert savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju un valsts drošības noteikumu piemērošanu, personāla sertifikātu akceptēšanu un dzelzceļa uzņēmumu izmantojamā ritošā sastāva ekspluatācijas atļauju. Sertificēšanas pamatā ir dokumentācija, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iesniedz saskaņā ar IV pielikumu.”

(7) Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„14. pants Esošā ritošā sastāva nodošana ekspluatācijā

1. Ritošo sastāvu, ko atļauts nodot ekspluatācijā vienā dalībvalstī saskaņā ar 10. panta noteikumiem ir atļauts nodot ekspluatācijā citā dalībvalstī vai dalībvalstīs saskaņā ar šo pantu, ja atļauju pieprasa attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis. Tomēr gadījumā, ja ritošajam sastāvam ir „CE” verificēšanas deklarācija, piemēro 14. panta 8. punktu Direktīvā …/../EK (*) [direktīva par Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību] .

2. Pieteikuma iesniedzējs attiecīgajai drošības iestādei par konkrēto ritošo sastāvu vai ritošā sastāva veidu iesniedz tehnisko dokumentāciju, norādot tam paredzēto izmantošanas veidu tīklā. Dokumentācijā jābūt šādai informācijai:

a) apliecinājumam, ka atļauta ritošā sastāva ekspluatācija citā dalībvalstī un dokumentiem attiecībā uz procedūru, kas veikta, lai pierādītu, ka ritošais sastāvs atbilst spēkā esošajām prasībām drošības jomā;

b) tehniskajiem datiem, remontu programmai un ekspluatācijas raksturlielumiem;

c) pierakstiem, kas raksturo tā ekspluatācijas, remontu un attiecīgos gadījumos tehnisko pārveidojumu vēsturi pēc atļaujas saņemšanas;

d) apliecinājumiem par tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem, kas norāda uz ritošā sastāva piemērotību infrastruktūrām un stacionārajām iekārtām (energoapgādes sistēmai, signalizācijas un kustības vadības sistēmai, sliežu platumam un infrastruktūras gabarītiem, maksimāli pieļaujamajai slodzei uz asi un citiem tīkla ierobežojumiem).

3. Drošības iestāde nevar apstrīdēt datus, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktos, ja vien tā var pierādīt, ka drošības ziņā pastāv risks. Pēc 14. a pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas, drošības iestāde šajā sakarā vairs nevar atsaukties uz noteikumu, kas ietilpst A grupā, kura sniegta šajā dokumentā.

4. Drošības iestāde var pieprasīt iesniegt papildu informāciju, veikt riska analīzi vai pārbaudes tīklā, lai pārliecinātos par 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto elementu atbilstību spēkā esošajiem valsts noteikumiem, par kuriem saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu vai 16. pantu Direktīvā …/../EK [direktīva par Eiropas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību] ir nosūtīts paziņojums Komisijai. Tomēr pēc šīs direktīvas 14. a pantā minētā atsauces dokumenta pieņemšanas šo pārbaudi var veikt tikai saistībā ar valsts likumiem, kas ietverti šajā dokumentā sniegtajās B un C grupā.Drošības iestāde, vienojoties ar pieteikuma iesniedzēju, nosaka pieprasītās papildu informācijas, riska analīzes vai pārbaudes apjomu un saturu. Ja veicamas pārbaudes, drošības iestāde vēršas pie infrastruktūras pārvaldītāja, lai tās organizētu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

5. Drošības iestāde saskaņā ar šo pantu nekavējoties pieņem lēmumu par pieteikumu un veic to ne vēlāk kā

a) četru mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iesniegšanas;

b) vajadzības gadījumā divu mēnešu laikā pēc papildu informācijas vai atbilstīgi 4. punktam drošības iestādes pieprasīto riska analīžu iesniegšanas;

c) vajadzības gadījumā divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti rezultāti par atbilstīgi 4. punktam drošības iestādes pieprasītajām pārbaudēm tīklā.

Ja lēmums netiek pieņemts paredzētajā termiņā, ritošo sastāvu uzskata par nodotu ekspluatācijā.

Atļaujas sertifikātā var būt noteikti tā izmantošanas nosacījumi un citi ierobežojumi.

6. Jebkurš nelabvēlīgs kompetentās drošības iestādes lēmums ir jāpamato un šajā sakarā pieteikuma iesniedzējs mēneša laikā no atbildes saņemšanas var iesniegt pārskatīšanas lūgumu. Drošības iestādei ir mēnesis laika, lai apstiprinātu vai mainītu savu lēmumu. Ja lēmums paliek nelabvēlīgs, saskaņā ar Direktīvas 2001/14/EK 30. pantu var griezties pie kontroles iestādes.

7. Ja saskaņā ar šo pantu ritošais sastāvs ir jānodod ekspluatācijā, var lūgt Aģentūrai, lai tā sniedz tehniskus atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 8. a pantu.

8. Dalībvalstis var izdot atļaujas esošā ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā attiecībā uz ritošā sastāva sēriju. Šim nolūkam drošības iestādes ziņo pieteikuma iesniedzējam par procedūru, kas jāievēro.”

(8) Iekļauj šādus 14. a un 14. b pantus:

„14.a pants Valsts noteikumu klasificēšana

1. Lai vienkāršotu procedūru 14. pantā minētā esošā ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā, valsts noteikumus saskaņā ar VI pielikumu sadala trīs grupās.

2. Aģentūra atvieglina to valsts noteikumu sadalīšanu, kas vajadzīgi atsauces dokumenta pieņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 881/2004 8. a pantu. Valts iestādes šā uzdevuma veikšanai sadarbojas ar Aģentūru.

3. Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumiem un saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto procedūru, Komisija pieņem atsauces dokumentu, ka arī jebkuru lēmumu par atjaunināšanu.

„14.b pants Ritošā sastāva tehniskā apkope

1. Nododot ekspluatācijā ritošo sastāvu, katram riteklim nosaka juridisko personu, kas atbild par tehnisko apkopi. Šī juridiskā persona var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, tā apakšuzņēmējs vai ritekļa apsaimniekotājs.

2. Lai saskaņā ar 10. pantā paredzēto drošības sertifikāciju pierādītu, ka ritošā sastāva tehniskā apkope atbilst piemērojamajām prasībām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums norāda juridiskās personas, kurām ir uzticēta atbildība par tehnisko apkopi, un iesniedz dokumentāciju, kurā sniegti paskaidrojumi par šo juridisko personu izmantotajām procedūrām tehniskās apkopes veikšanai.

3. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto vairāku apsaimniekotāju vagonus un ja apsaimniekotāji atbild par tehniskās apkopes veikšanu, minētais uzņēmums īsteno procedūras, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas piemērojamās prasības. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, Komisija pieņem sertifikācijas sistēmu attiecībā uz apsaimniekotāju veikto tehnisko apkopi. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2. a punktā.”

(9) Direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

„26. pants Pielāgojumi pielikumos

Pielikumi jāpielāgo, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šo pasākumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, nosaka saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 27. panta 2.a punktā.”

(10) Direktīvas 27. pantā iekļauj šādu 2. a punktu:

„Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. a pantu un 7. panta 1. līdz 4. punktu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

(11) Pievieno VI pielikumu, kura teksts ir sniegts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz [24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto tiesību aktu, kā arī minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā […] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kontrolējamie parametri esošā ritošā sastāva nodošanai ekspluatācijā un valsts noteikumu klasificēšanai

1. PARAMETRU SARAKSTS

(1) Vispārējā informācija

- informācija par spēkā esošo valsts tiesisko regulējumu

- īpašie valsts apstākļi

- tehniskās apkopes grāmatiņa

- lietošanas pamācība

(2) Infrastruktūras raksturlielumi

- pantogrāfi

- ritekļa aprīkojums elektroapgādei un elektromagnētiskās atbilstības ietekmei

- kravas gabarīts

- dažādi drošības aprīkojumi; piemēram: kustības vadības sistēma, lauka iekārtu un vilciena sakaru sistēmas

(3) Ritošā sastāva raksturlielumi

- ritekļa dinamiskais raksturojums

- ritekļa virsbūve

- buferu un vilces iekārtas

- ratiņi un gaitas daļa

- riteņpāri un to balsti

- bremžu sistēmas

- tehniskās sistēmas to kontrolei; piem., saspiesta gaisa padeves sistēma

- vējstikls un sānu logi

- durvis

- sakabināšanas ierīces

- kontroles sistēmas (programmatūra)

- dzeramā ūdens un notekūdeņu iekārtas

- vides aizsardzība

- ugunsdrošība

- darbinieku veselība un drošība

- cisternas un cisternvagoni

- ar spiedienu iztukšojami konteineri

- kravas nostiprināšana

- marķējums

- metināšanas paņēmieni

2. Noteikumu klasificēšana

Valsts noteikumus, uz ko attiecas iepriekš uzskaitītie parametri, iedala vienā no tālāk raksturotajām trim grupām. Tīri vietēja rakstura noteikumus un ierobežojumus tas neskar, šādas pārbaudes veic pēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju kopējas vienošanās.

A grupa:

A grupā ir šādi noteikumi:

- starptautiskās normas;

- valsts noteikumi, kurus uzskata par dzelzceļa drošības ziņā ekvivalentiem citu dalībvalstu noteikumiem.

B grupa:

B grupā ietverti visi noteikumi, kas neatbilst A vai C grupas nosacījumiem, vai kas vēl nav iedalīti vienā no minētajām grupām.

C grupa:

C grupā ietverti noteikumi, kas noteikti ir vajadzīgi un ir saistīti ar infrastruktūras tehniskajiem raksturlielumiem, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju un savstarpēju izmantojamību attiecīgajā tīklā (piemēram, kravas gabarīts).

[1] COM(2006) 785, 13.12.2006.

[2] Pantu numerācija ir saistīta ar Direktīvu 2004/49/EK.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C […], […], […]. lpp.

[5] OV C […], […], […]. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp. Labotā redakcija OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.

[8] OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

[9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).