[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 20.10.2005 COM(2005) 507 galīgā redakcija 2005/0214 (COD) Eiropas Kopienas Lisabonas programmas īstenošana Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu {SEK(2005)1293} (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Gan pārskatītajā Lisabonas stratēģijā[1], gan Sociālajā programmā[2] uzsvērts, cik mobilitāte ir svarīga, lai uzlabotu darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spēju un palielinātu darba tirgu elastību. Ņemot vērā papildu pensijas shēmu aizvien pieaugošo nozīmi vecuma risku segšanā, kļūst īpaši svarīgi samazināt šo shēmu radītos šķēršļus mobilitātei. Lisabonas rīcības plānā Komisija paziņoja par savu nodomu šajā jomā iesniegt tiesību aktu priekšlikumus. Tādēļ šā priekšlikuma mērķis ir samazināt papildu pensijas shēmu dažu noteikumu radītos šķēršļus gan brīvai personu kustībai starp dalībvalstīm, gan mobilitātei vienā dalībvalstī. Minētie šķēršļi saistās ar tiesību uz pensiju iegūšanas nosacījumiem, neaktivizētu tiesību uz pensiju saglabāšanas nosacījumiem, iegūto tiesību pārvedamību. Turklāt priekšlikumā paredzēts arī uzlabot darba ņēmējiem sniedzamo informāciju par mobilitātes ietekmi uz papildu pensijas tiesībām. | Vispārējais konteksts Dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmām jāspēj risināt demogrāfiskās novecošanās problēma. Veiktās vai plānotās reformas lielākajā daļā dalībvalstu paredz turpmāk attīstīt papildu pensijas shēmas, kuru attīstību dažas dalībvalstis turklāt aktīvi veicina. Tādēļ ir steidzami jānodrošina, lai noteikumi, kas šīs shēmas regulē, netraucētu darba ņēmēju mobilitāti un nesamazinātu iespējas mobilam darba ņēmējam iegūt pietiekamas tiesības uz pensiju savas darba dzīves beigās, kā arī nesamazinātu darba tirgus elastību un efektivitāti. Pat ja darba vietas maiņu ietekmē vairāki faktori, ir skaidrs, ka tas, ka attiecīgā persona varētu zaudēt ievērojamu daļu savu papildu pensijas tiesību, ir reāls šķērslis šīs personas vēlmei mainīt darba vietu. Šis priekšlikums ir noslēgums vairākus gadus ilgušām diskusijām Eiropas līmenī par nepieciešamību uzlabot papildu pensijas shēmu organizāciju, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti, un par to, kā to vislabāk izdarīt. | Spēkā esošie noteikumi šā priekšlikuma jomā Kopīgu reglamentējošo noteikumu trūkums attiecībā uz papildu pensiju tiesību pārvedamību joprojām ir šķērslis darba ņēmēju brīvai kustībai un profesionālajai mobilitātei kopumā, arī dalībvalstu iekšienē. Pirmais solis šo šķēršļu samazināšanā ir sperts ar Direktīvu 1998/49/EK[3], kuras tiešais mērķis ir garantēt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas pārceļas no vienas valsts uz citu. | Saskaņotība ar citām politikām un Eiropas Savienības mērķiem Nesenajā Komisijas paziņojumā 2005. gada pavasara Eiropadomei[4], kā arī integrētajās pamatnostādnēs[5] pasvītrota to politiku lielā nozīme, kuras uzlabo darba tirgu spēju reaģēt, īpaši veicinot profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti. Komisija līdz 2005. gada beigām pieņems rīcības plānu likumīgas migrācijas jomā, kurā arī tiks veiktas attiecīgas iniciatīvas. | APSPRIEšANāS AR INTERESENTIEM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar interesentiem | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārējais profils Komisija divas reizes ir apspriedusies ar sociālajiem partneriem. Pirmā apspriešanās bija par to, vai būtu iespējama Kopienas rīcība attiecībā uz tādu pensiju tiesību pārvedamību, kas saistītas ar profesiju, un par šādas rīcības virzienu[6]. Sociālo partneru atbildes kopumā bija labvēlīgas Kopienas rīcībai šajā jomā. Tādēļ Komisija uzsāka otro apspriešanās posmu ar Eiropas sociālajiem partneriem[7] par Kopienas rīcības iespējamo saturu. Šī apspriešanās parādīja, ka sociālajiem partneriem ir atšķirīgas nostājas par rīcības ieguvumiem un līdzekļiem. Tādēļ nesākās sarunas, lai panāktu atsevišķu vienošanos. Kopš papildu pensiju komitejas[8] (turpmāk tekstā — Pensiju forums) izveides 2001. gadā tā ir cieši iesaistīta to šķēršļu izpētē, kurus mobilitātei rada noteikumi, kas regulē papildu pensijas shēmas. Pensiju forumā ietilpst pārstāvji no dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, pensiju fondiem un citām struktūrām, kas darbojas šajā jomā. | Kopsavilkums par atbildēm un to ievērošanu Atbildes, kas saņemtas no Pensiju foruma locekļiem, tostarp no dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, tika iekļautas šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. | Ekspertu atzinumu iegūšana un izmantošana | Neatkarīgu ekspertu atzinums nav bijis vajadzīgs. | Ietekmes novērtējums Pat ja formāli par šo priekšlikumu, kas nav iekļauts Komisijas darba programmā, nebūtu jāveic ietekmes novērtējums, Komisijas dienesti uzskatīja, ka tiesību aktu labākas izstrādes un labākas pārredzamības nolūkos jāizskata dažādie pasākumu varianti, ko šajā jomā iespējams pieņemt, kā arī to ietekme — izmaksas un ieguvumi. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE FAKTORI | Ierosinātās rīcības kopsavilkums Šajā priekšlikumā noteikti kopēji principi, kas ļauj uzlabot vienas no Kopienas pamatbrīvībām — brīvas pārvietošanās tiesību — izmantošanu, kā arī iekšējā tirgus darbību; šie principi iekļaujas papildu pensijas shēmu pielāgošanā, kas dalībvalstīs jau notiek. Darba ņēmēju mobilitāte gan dalībvalstu iekšienē, gan no vienas dalībvalsts uz citu ir nozīmīgs faktors Eiropas darba tirgus pareizai darbībai, un tā ir Lisabonas stratēģijā izklāstīto mērķu — stiprināt nodarbinātību un ekonomikas izaugsmi — neatņemama sastāvdaļa. Tādēļ ir jāuzlabo ne tikai šī mobilitāte no vienas dalībvalsts uz citu, bet arī profesionālā mobilitāte dalībvalsts iekšienē. Šo iekšējo mobilitāti kavē daži noteikumi, kas regulē papildu pensijas shēmas, īpaši par tiesību uz pensiju iegūšanu. Tas jo īpaši rada šķēršļus to uzņēmumu attīstībai, kas ienāk no citas dalībvalsts, jo rodas problēmas ar kvalificētu darbinieku pieņemšanu (darbiniekus pāriet kavē noteikumi, kas regulē papildu pensijas shēmas). Tādēļ šī direktīva paredz tuvināt dalībvalstu tiesību aktus šajā jomā, lai uzlabotu konkurences apstākļus Eiropas darba tirgū. | Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir EK Līguma 42. un 94. pants. Minētais 42. pants jau ir izmantots par juridisko pamatu Direktīvai 1998/49/EK. EK Līguma 94. pants ir piemērots, jo patiess uzlabojums attiecībā uz papildu pensijas tiesību pārvedamību nav iespējams, neuzlabojot profesionālo mobilitāti kopumā, tostarp dalībvalstīs. Turklāt labāka vispārējā profesionālā mobilitāte ir nepieciešama, lai nodrošinātu kopējā tirgus pareizu darbību, balstoties uz elastīgu darbaspēku, kuru nekavē dažu noteikumu par papildu pensijas tiesībām piemērošana, kas dažos gadījumos liek darba ņēmējam ievērojamu laiku palikt pie viena un tā paša darba devēja, lai šīs tiesības saņemtu. | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes princips tiek piemērots, ciktāl priekšlikums neskar jomu, kas ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. | Dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. | Darba tirgu robežas nav dalībvalstu robežas, tādēļ jāveic Kopienas līmeņa pasākumi, lai padarītu šos tirgus elastīgākus un efektīvākus, novēršot konkrētus šķēršļus darbaspēka mobilitātei, kuri rodas ar profesiju saistīto pensiju shēmu dēļ. | Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Kopienas līmeņa pasākumiem šādu iemeslu dēļ. | Dažādās pamatnostādnes vai ieteikumi, ko pēdējo desmit gadu laikā vairākkārt izstrādājušas Eiropas iestādes, nav ievērojami satuvinājuši valstu tiesību aktus, un šīs atšķirības varētu vēl vairāk pastiprināties 25 valstu Eiropas Savienībā. Pašreizējā un nākotnes situācija attiecībā uz pensiju sistēmu attīstību Eiropas līmenī liek šodien pieņemt Kopienas instrumentu — no vienas puses, Kopienā kopš 2003. gada pastāv tiesisks regulējums, kas sekmē papildu pensijas shēmu pārrobežu pārvaldību, un, no otras puses, Sociālās aizsardzības komitejas kopā ar Komisiju nesen veiktais pētījums par papildu pensijas shēmām, kas saistītas ar profesiju, liecina, ka nākotnē tām sagaidāma dinamiska attīstība, tādēļ šis ir īstais brīdis noteikt kopīgu pamatu. | Tādēļ priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. | Proporcionalitātes princips Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šādu iemeslu dēļ. | Instrumenta izvēle un praktiskie aspekti ir saskaņā ar proporcionalitātes principu — izvēlētais līdzeklis ir direktīva, nevis regula, lai ņemtu vērā dalībvalstu papildu pensijas shēmu neviendabīgumu, vienlaikus izveidojot vispārēju pamatu, kurā nosaka dalībvalstīm sasniedzamos mērķus, sīkāk nenosakot veicamos pasākumus šo mērķu sasniegšanai. | Visbeidzot, ierosinātie priekšlikumi ir pielāgoti minimālajām nepieciešamajām prasībām, pateicoties ietekmes novērtējumam ņemot vērā iespējamo ietekmi uz pastāvošajām valsts shēmām; priekšlikumos paredzēti arī pietiekami ilgi termiņi dažu šīs direktīvas noteikumu pārņemšanai. | Instrumentu izvēle | Ierosinātais instruments: direktīva. | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Ar mazāk saistošu instrumentu, piemēram, rīcības kodeksu, nebūtu lielas iespējas panākt vēlamo rezultātu, jo vairāk nekā piecpadsmit gadu ilgušas pārrunas Eiropas līmenī nav novedušas pie attiecīgas brīvprātīgas iniciatīvas. Turklāt daudzas lietas, uz kā balstās papildu pensijas shēmas, regulē dalībvalstu tiesību akti. Vairāk saistošs instruments, piemēram, regula, nespētu nodrošināt vajadzīgo elastību, lai varētu ņemt vērā papildu pensijas shēmu lielo dažādību un raksturu ― tās bieži veidotas pēc brīvprātības principa. | IETEKME UZ BUDžETU | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | PAPILDU INFORMāCIJA | Atbilstības tabula Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts noteikumu teksts, ar kuriem šo direktīvu transponē, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula. | Eiropas Ekonomikas zona Šis tiesību akta priekšlikums saistās ar jomu, kuru aptver EEZ līgums, tādēļ tā piemērošana jāpaplašina, attiecinot to arī uz Eiropas Ekonomikas zonu. | Priekšlikuma sīks izskaidrojums pa nodaļām vai pa pantiem Mērķis (1. pants) Direktīvas 1. pantā uzskaitīti un apkopoti 1.2. punktā aprakstītie mērķi. Darbības joma (2. pants) Lai saglabātu saskaņu ar Direktīvu 98/49/EK, šā priekšlikuma darbības joma ir identiska minētās direktīvas darbības jomai. Priekšlikums tādējādi attiecas uz visām papildu pensijas shēmām (kas definētas 3. pantā), izņemot tās shēmas, ko aptver grozītā Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71. Definīcijas (3. pants) Ņemot vērā dalībvalstu papildu pensijas shēmu lielo neviendabīgumu, ir jādefinē daži šajā priekšlikumā lietotie jēdzieni. Šā panta a) punktā („papildu pensija”), b) punktā („papildu pensijas sistēma [shēma]”) un d) punktā („tiesības uz pensiju”) ir tās pašas definīcijas, kas izmantotas Direktīvā 98/49/EK, lai nodrošinātu saskaņotību ar minētās direktīvas darbības jomu. Jāatzīmē, ka šajā priekšlikumā lietotais jēdziens „pārvedamība” attiecas uz iespēju pārtraucošajam darba ņēmējam iegūt un saglabāt papildu pensijas tiesības. Iegūšanas nosacījumi (4. pants) Lai samazinātu papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumu negatīvo ietekmi uz brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, direktīvas priekšlikumā paredzēti šādi noteikumu mīkstinājumi. - Darba ņēmējs, kas vēl nav ieguvis tiesības kādā papildu pensijas shēmā, bet jau ir veicis iemaksas, nedrīkst tās pazaudēt. Tādēļ visas iemaksas jāatlīdzina vai jāpārved. - Ievērojama minimālā vecuma noteikšana ierobežo jaunu darba ņēmēju mobilitāti, ja pāriešana citā darbā pirms šā minimālā vecuma sasniegšanas nozīmē zaudēt tiesības uz pensiju par nostrādāto laiku līdz šā minimālā vecuma sasniegšanai. Darba ņēmējam jāvar uzsākt iegūt papildu pensijas tiesības, vēlākais, no 21 gada vecuma. - Jāsamazina gaidīšanas periods, kura laikā darba ņēmējs vēl nevar pievienoties pensiju shēmai. Šis periods nedrīkst pārsniegt vienu gadu (izņemot, ja vēl nav sasniegts minimālais vecums). Tādējādi pensiju shēmās īpaši saglabājas iespēja saistīt gaidīšanas periodu ar pārbaudes laiku (kas parasti nepārsniedz vienu gadu). - Lai ļautu pārtraucošajiem darba ņēmējiem savas darba dzīves laikā iegūt pietiekamas papildu pensijas tiesības, īpaši tiem darba ņēmējiem, kas strādājuši vairākās darba vietās, jāierobežo iespēja piemērot kvalificēšanās periodus, tas ir, dalības laiku, tikai pēc kura darba ņēmējs iegūst attiecīgās tiesības. Šis periods nedrīkst pārsniegt divus gadus. Neaktivizētu tiesību uz pensiju saglabāšana (5. pants) Mobilam darba ņēmējam nevajadzētu piedzīvot ievērojamu samazinājumu iegūtajām tiesībām, ko tas ieguvis papildu pensijas shēmā savās iepriekšējās darba attiecībās. Dalībvalstu rīcībā ir dažādi instrumenti šā pielāgojuma nodrošināšanai atkarībā no tā, kā aktīvo shēmas dalībnieku tiesības veidojušās. Lai izvairītos no pārāk augstām administratīvajām izmaksām sakarā ar ievērojama skaita neliela apjoma neaktivizētu tiesību pārvaldību, priekšlikumā paredzēta iespēja nesaglabāt šīs tiesības uz pensiju, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Pārvedamība (6. pants) Direktīvas priekšlikumā paredzēts, ka pārtraucošajam darba ņēmējam jābūt dotai izvēlei starp tiesību saglabāšanu iepriekšējo darba attiecību papildu shēmā un iegūto tiesību pārvešanu, izņemot ja viņa jaunajā darba vietā netiek piemērota tā pati papildu pensijas shēma vai ja no attiecīgās shēmas viņam tiek veikta kapitāla izmaksa sakarā ar iegūto tiesību nelielo apjomu. Pārtraucošais darba ņēmējs, kas izvēlas savu tiesību pārvedumu, nedrīkst piedzīvot nekādu kaitējumu ne pārvedamo tiesību aprēķinos starp abām shēmām, kuras pārvedumā iesaistītas, ne arī ar pārliecīgām administratīvām izmaksām. Sniedzamā informācija (7. pants) Direktīvas priekšlikuma 7. pants papildina Eiropas līmenī esošos noteikumus attiecībā uz sniedzamo informāciju, kas izstrādāti ar Direktīvu 2003/41/EK. Tā kā šīs direktīvas darbības joma, kas aptver arī tās shēmas, kuras nedarbojas pēc kapitalizācijas principa, ir plašāka nekā Direktīvas 2003/41/EK piemērošanas joma, jānosaka papildu noteikumi. Turklāt Direktīvā 2003/41/EK ir noteikta tikai informācija, kas jāsniedz dalībniekiem un saņēmējiem, tādēļ šis lauks jāpaplašina, sniedzot visiem shēmai piesaistītiem un nepiesaistītiem (potenciāli) pārtraucošiem darba ņēmējiem informāciju par sekām, kādas iestājas attiecībā uz papildu pensijas tiesībām pēc darba attiecību pārtraukšanas. Obligātās prasības — regresa nepieļaušana (8. pants) Iekšējā tirgus īstenošanas garā un saistībā ar attiecīgajiem sociālajiem noteikumiem direktīvas priekšlikumā nav nekādu šķēršļu noteikumiem, kas pārvedamības jomā ir progresīvāki un ko dalībvalstis varētu pieņemt; tāpat, tas izslēdz jebkādas iniciatīvas, kas būtu regresīvas salīdzinājumā ar pastāvošo pārvedamības līmeni. Īstenošana (9. pants) Ņemot vērā dalībvalstu papildu pensijas shēmu dažādību, šajā direktīvas priekšlikumā ir ieņemta elastīga nostāja attiecībā uz to, kā īstenot dažus tās noteikumus par tiesību uz pensiju iegūšanas un pārvešanas nosacījumiem. Tādējādi dalībvalstis var izmantot vairāk laika, lai transponētu dažus noteikumus, kas īstermiņā varētu būt pārāk saistoši. Ņemot vērā sociālo partneru ievērojamo iesaisti ar profesiju saistīto papildu pensiju shēmu organizēšanā un pārvaldībā, direktīvas priekšlikumā paredzēts, ka dalībvalstis tiem var uzticēt direktīvas īstenošanu. | - 2005/0214 (COD) Eiropas Kopienas Lisabonas programmas īstenošanaPriekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 94. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[9], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10], ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[11], rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[12], tā kā: (1) Brīva personu kustība ir viena no Kopienas pamatbrīvībām; Līguma 42. pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru paredz tādus pasākumus sociālās nodrošināšanas [sociālās drošības] jomā, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. (2) Darba ņēmēju sociālo aizsardzību pensiju jomā nodrošina likumos paredzētās sociālās drošības shēmas, ko papildina ar papildu sociālās drošības shēmām saistībā ar darba līgumu, kuru loma dalībvalstīs kļūst aizvien pieaug. (3) Padomei ir plaša diskrecionāra vara attiecībā uz vispiemērotāko pasākumu izvēli, lai sasniegtu Līguma 42. pantā noteikto mērķi; koordinācijas sistēma, kura paredzēta Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma [sociālās drošības] shēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā[13], kā arī Padomes 1972. gada 21. marta Regulā (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71[14], un, jo īpaši, noteikumi, kas attiecas uz summēšanu, neattiecas uz papildu pensijas shēmām, izņemot tās shēmas, uz kurām attiecas jēdziens „tiesību akti”, kā tas definēts Regulas (EEK) Nr. 1408/71 1. panta j) punkta pirmajā daļā, vai par kurām saistībā ar minēto pantu dalībvalsts sniegusi deklarāciju. Tādēļ papildu pensijas shēmām jāpiemēro īpaši pasākumi, lai ņemtu vērā to raksturu un specifiskās īpašības, kā arī šo shēmu dažādību dalībvalstīs un starp dalībvalstīm un jo īpaši sociālo partneru lomu to īstenošanā. (4) Padomes 1998. gada 29. jūnija Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā[15], ir sākotnējs konkrēts pasākums ar nolūku uzlabot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu saistībā ar papildu pensijas shēmām. (5) Tāpat jāatsaucas arī uz Līguma 94. pantu, ņemot vērā to, ka atšķirības valstu tiesību aktos, kas regulē papildu pensijas shēmas, ir tādas, kas var kavēt gan darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, gan kopējā tirgus darbību. Tādēļ, lai uzlabotu papildu pensiju tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, kas pārvietojas Kopienā vai kādā vienā dalībvalstī, jāsaskaņo daži nosacījumi par papildu pensiju tiesību iegūšanu un jātuvina noteikumi attiecībā uz neaktivizētu tiesību saglabāšanu un iegūto tiesību pārvešanu. (6) Lai nodrošinātu, ka papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumi neskar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, šiem iegūšanas nosacījumiem jānosaka ierobežojumi, lai darba ņēmējs, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā vai kādas tās dalībvalsts iekšienē, savas darba dzīves beigās saņemtu pienācīgu pensijas līmeni. (7) Tāpat jānodrošina neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgs pielāgojums, lai pārtraucošais darba ņēmējs neciestu nekādus zaudējumus. Šo mērķi var sasniegt, pielāgojot neaktivizētās tiesības atbilstīgi dažādiem atsauces elementiem, tādiem, kā, piemēram, inflācija, atalgojuma līmenis, iemaksas pensiju fondā, kas tiek maksātas, vai papildu pensijas shēmas aktīvu peļņas norma. (8) Lai izvairītos no pārāk augstām administratīvajām izmaksām sakarā ar ievērojama skaita neliela apjoma neaktivizētu tiesību pārvaldību, shēmās jāļauj nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot pārveduma vai kapitāla izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. (9) Darba ņēmējiem, kas maina darbavietu, jānodrošina iespēja izvēlēties vai nu saglabāt viņu tiesības uz pensiju, kas iegūtas sākotnējā papildu pensijas shēmā, vai pārvest attiecīgo kapitālu uz citu papildu pensijas shēmu, kas var būt arī citā dalībvalstī. (10) Finanšu ilgtspējības iemeslu dēļ dalībvalstīm ir iespēja principā atbrīvot nefondētās pensiju sistēmas no pienākuma ļaut darba ņēmējiem pārvest iegūtās tiesības. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas nefondētās sistēmas, dalībvalstīm jācenšas pakāpeniski uzlabot tiesību pārvedamību no nefondētām sistēmām. (11) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41 par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību[16], darba ņēmēji, kas izmanto vai gatavojas izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, papildu pensijas shēmu pārvaldītājiem pienācīgi jāinformē jo īpaši par sekām, ko uz viņu papildu pensijas tiesībām atstās darba attiecību pārtraukšana. (12) Ņemot vērā papildu sociālās drošības shēmu dažādību, Kopienai jāaprobežojas ar to, ka tiek noteikti vispārējie sasniedzamie mērķi, un tādēļ direktīva ir vispiemērotākais juridiskais instruments. (13) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt paredzētās rīcības mērķus, proti, šķēršļu samazināšanu darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanai un iekšējā tirgus darbībai, un ierosinātās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī direktīva, kas pamatojas jo īpaši uz ietekmes analīzi, kura veikta ar papildu pensiju komitejas palīdzību, nepārsniedz to, kas vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai. (14) Šajā direktīvā noteiktas obligātās prasības, kas dod dalībvalstīm iespēju pieņemt vai saglabāt vislabvēlīgākos noteikumus. Šīs direktīvas īstenošana nevar būt par pamatu tam, lai situācija pasliktinātos attiecībā pret iepriekšējo situāciju dalībvalstīs. (15) Tā kā jāņem vērā šīs direktīvas ietekme jo īpaši uz papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējību, dalībvalstīm var dot vairāk laika, lai pakāpeniski īstenotu tos noteikumus, kam varētu būt šāda ietekme. (16) Saskaņā ar valstu noteikumiem, kas regulē papildu pensijas shēmu organizāciju, dalībvalstis pēc sociālo partneru kopīga lūguma var piešķirt tiem pilnvaras īstenot šo direktīvu saistībā ar tiem noteikumiem, kas attiecas uz koplīgumiem, ja tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai jebkurā laikā varētu nodrošināt šajā direktīvā noteikto rezultātu sasniegšanu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Mērķis Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un tiesības uz profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas. 2. pants Darbības joma Šī direktīva attiecas uz papildu pensijas shēmām, izņemot tās shēmas, kurām piemēro Regulu (EEK) Nr. 1408/71. 3. pants Definīcijas Šajā direktīvā 2. „papildu pensija” ir vecuma pensijas un, ja to paredz papildu pensijas sistēma [shēma], kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalsti, kas paredzēti, lai papildinātu vai aizstātu tās pensijas vai pabalstus, ko šiem pašiem cilvēkiem nodrošina ar likumu noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmas [sociālās drošības shēmas]; 3. „papildu pensijas sistēma [shēma]” ir jebkura arodnodrošinājuma sistēma [ar profesiju saistītā pensiju shēma], kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, piemēram, kolektīvie apdrošināšanas līgumi vai arī paaudžu solidaritātes sistēma, par ko vienojušās viena vai vairākas nozares vai sektori, fondētās pensiju sistēmas vai no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, vai jebkuri kolektīvi vai citi salīdzināmi pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu papildu pensiju darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām; 4. „dalībnieki” ir personas, kurām viņu profesionālā darbība nodrošina vai var nodrošināt tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem; 5. „tiesības uz pensiju” ir visi pabalsti, ko sistēmas [shēmas] dalībnieki un citi, kas var uz to pretendēt, ir tiesīgi saņemt saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; 6. „darba attiecību pārtraukšana” ir lēmums pārtraukt darba attiecības; 7. „pārtraucošais darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kas pirms kļūšanas tiesīgs saņemt pensiju pārtrauc tādas darba attiecības, kurās viņš ir uzkrājis tiesības uz pensiju vai būtu varējis tās iegūt, paliekot šajās darba attiecībās; 8. „pārvedamība” ir iespēja darba ņēmējam iegūt un saglabāt tiesības uz pensiju, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos vai profesionālo mobilitāti; 9. „vēlāks saņēmējs” ir bijušais dalībnieks ar tiesībām uz pensiju, kas papildu pensijas shēmā saglabājas neaktivizētas, kamēr netiek izpildīti atbilstības nosacījumi papildu pensijas saņemšanai; 10. „neaktivizētas tiesības uz pensiju” ir tiesības uz pensiju, kas saglabājas tajā shēmā, kur tās ieguvis vēlāks saņēmējs, kurš saņems pensiju no šīs papildu pensijas shēmas, kad tiks izpildīti atbilstības nosacījumi; 11. „pārvešana” ir papildu pensijas shēmas veikta kapitāla izmaksa, kas ir visas šajā shēmā iegūtās tiesības uz pensiju vai to daļa, ar iespēju šo kapitālu pārvest uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju. 4. pants Iegūšanas nosacījumi Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 12. gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav iegūtas, visas pārtraucošā darba ņēmēja vai tā vārdā veiktās iemaksas tiktu atlīdzinātas vai pārvestas; 13. gadījumos, kad tiesību uz pensiju iegūšanai ir noteikts minimālais vecums, tas nepārsniedz 21 gadu; 14. darba ņēmējs var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu; 15. darba ņēmējs iegūst tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus. 5. pants Neaktivizētu tiesību uz pensiju saglabāšana 1. Dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, ar mērķi nodrošināt neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgu pielāgojumu, lai pārtraucošais darba ņēmējs neciestu nekādus zaudējumus. 2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto slieksni informē Komisiju. 6. pants Pārvedamība 1. Izņemot gadījumus, kad kapitāla maksājums tiek veikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tajos gadījumos, kad uz pārtraucošo darba ņēmēju jaunajā darba vietā neattiecas tā pati papildu pensijas shēma, pēc viņa lūguma 18 mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas visas viņa iegūtās tiesības uz pensiju var pārvest kādā vienā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti. 2. Dalībvalstīm saskaņā ar valstu praksi jānodrošina, lai gadījumos, kad iegūto pārvedamo tiesību vērtību nosaka aktuāri aprēķini un aprēķini saistībā ar procentu likmēm, pārtraucošais darba ņēmējs no tā necieš nekādus zaudējumus. 3. Papildu pensijas shēmā, uz kuru pārvedums notiek, pārvestās tiesības netiek pakļautas nekādiem iegūšanas nosacījumiem, un tajā šīs tiesības saglabā vismaz tāpat, kā neaktivizētās tiesības atbilstīgi 5. panta 1. punktam. 4. Ja ar pārvedumu ir saistītas kādas administratīvās izmaksas, dalībvalstis veic pasākumus, lai izvairītos no tā, ka šīs izmaksas būtu neproporcionālas pārtraucošā darba ņēmēja dalības ilgumam. 7. pants Informācija 1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē darba ņēmējus par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām. 2. Darba ņēmējiem, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju jo īpaši par 16. papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumiem un to piemērošanu pēc darba attiecību pārtraukšanas; 17. paredzamajiem pensijas maksājumiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumā; 18. nosacījumiem, ar kādiem saglabājas neaktivizētās tiesības uz pensiju; 19. iegūto tiesību pārvešanas nosacījumiem. 3. Vēlāks saņēmējs pēc lūguma saņem no papildu pensiju shēmas pārvaldītāja informāciju par savām neaktivizētajām tiesībām uz pensiju un par visām izmaiņām noteikumos, kas regulē attiecīgo papildu pensiju shēmu. 4. Šajā pantā minēto informāciju nosūta rakstiski un saprotamā veidā. 8. pants Obligātās prasības — regresa nepieļaušana 1. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki attiecībā uz papildu pensijas tiesību pārvedamību, nekā tie noteikumi, kas paredzēti šajā direktīvā. 2. Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu tam, lai dalībvalstīs esošais papildu pensijas tiesību pārvedamības līmenis pasliktinātos. 9. pants Īstenošana 1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 1. jūlijam, vai arī tās pēc sociālo partneru kopīga lūguma var nodot tiem atbildību par šīs direktīvas īstenošanu saistībā ar tiem noteikumiem, kas attiecas uz koplīgumiem. Tādā gadījumā tās nodrošina, lai, vēlākais, līdz 2008. gada 1. jūlijam sociālie partneri būtu pēc vienošanās ieviesuši vajadzīgos pasākumus, bet attiecīgajām dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai jebkurā laikā varētu nodrošināt šajā direktīvā noteikto rezultātu sasniegšanu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju. 2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstīm, ja vajadzīgs, no 2008. gada 1. jūlija ir vēl papildus 60 mēneši, lai īstenotu mērķi, kas noteikts 4. panta d) punktā. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu termiņu, par to informē Komisiju, norādot attiecīgos apstākļus, shēmas un konkrēto pamatojumu šā papildu termiņa izmantošanai. 3. Neskarot 1. punktu un lai ņemtu vērā īpašus pienācīgi pamatotus apstākļus saistībā ar papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējību, dalībvalstis var atbrīvot paaudžu solidaritātes sistēmas, „Unterstützungskassen” un uzņēmumus, kas uzkrāj no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, lai izmaksātu pensijas saviem darba ņēmējiem, no 6. panta 1. punkta piemērošanas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atbrīvojumu, par to nekavējoties informē Komisiju, norādot attiecīgās shēmas un konkrēto pamatojumu šā atbrīvojuma piešķiršanai, kā arī veiktos vai paredzētos pasākumus, lai uzlabotu no attiecīgajām shēmām izrietošo tiesību pārvedamību. 4. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 5. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 5. panta noteikumus. 10. pants Ziņošana 1. Reizi piecos gados pēc 2008. gada 1. jūlija Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izstrādā ziņojumu, ko iesniedz Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. 2. Komisija ne vēlāk kā pēc 10 gadiem, sākot no 2008. gada 1. jūlija, izstrādā īpašu ziņojumu par 9. panta 3. punkta piemērošanu. Ja vajadzīgs, uz tā pamata Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā ietverti šās direktīvas grozījumi, kas izrādījušies vajadzīgi, lai nodrošinātu vienādu attieksmi saistībā ar iegūto tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas 9. panta 3. punktā minētās shēmas. 11. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . 12. pants Adresāti Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, … Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai - Jauns posms Lisabonas stratēģijā, KOM (2005) 24, Brisele, 2005. gada 2. februāris. [2] Komisijas paziņojums par Sociālo programmu - KOM(2005)33 galīgais, Brisele, 2005. gada 9. februāris. [3] Direktīva 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā, OV L 209, 25.7.1998. [4] Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai - Jauns posms Lisabonas stratēģijā, KOM (2005) 24, Brisele, 2005. gada 2. februāris. [5] Īpaši 21. pamatnostādne. [6] SEK (2002)597, publicēts 2002. gada 27. maijā. [7] SEK (2003)916, 12.9.2003. [8] Komiteja izveidota ar Komisijas 2001. gada 9. jūlija Lēmumu K (2001) 1775, OV L 196, 20.7.2001., 26.-27. lpp. [9] OV C […], […], […]. lpp. [10] OV C […], […], […]. lpp. [11] OV C […], […], […]. lpp. [12] OV C […], […], […]. lpp. [13] OV L 149, 5.7.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 631/2004 (OV L 100, 6.4.2004., 1. lpp.). [14] OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 77/2005 (OV L 16, 20.1.2005., 3. lpp.). [15] OV L 209, 25.7.1998., 46. lpp. [16] OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.