KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Nepieciešamo attiecību izveide starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūru /* COM/2012/0671 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN
EIROPAS PARLAMENTAM Nepieciešamo attiecību izveide starp ES
un Eiropas Kosmosa aģentūru Līdz ar Lisabonas līguma
stāšanos spēkā Eiropas Savienības kompetencē ir
kosmosa jautājumi, neskarot dalībvalstu pašu kompetenci. Kosmosa joma
ir kļuvusi par instrumentu ES mērķu sasniegšanai un par
pilntiesīgu ES politikas jomu. Līguma par Eiropas Savienības
darbību 189. pantā ES ir aicināta izveidot
nepieciešamās attiecības ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). Šis paziņojums ir izstrādāts,
balstoties uz 2011. gada aprīļa paziņojumu
“Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju ES
pilsoņu interesēs”[1],
kurā Komisija izklāstīja sākotnējos ierosinājumus
par attiecību izveidi starp ES un EKA. 1. Vispārīga informācija Pēdējo desmit gadu laikā
Eiropas Savienība ir kļuvusi par vienu no galvenajām
dalībniecēm kosmosa jomā. Programmas EGNOS un Galileo,
Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES) un kosmosa izpēte
saskaņā ar Septīto pamatprogrammu ir kļuvušas par
būtiskiem elementiem Eiropas kosmosa nozares attīstībā. Komisijas priekšlikumi kosmosa jomā
nākamajā daudzgadu finanšu shēmā vēl vairāk
palielinās Eiropas Savienības iesaisti kosmosa jomā. Palielinoties ES nozīmībai kosmosa
nozarē, vienlaikus tiek veidotas ciešākas attiecības ar
divām pārējām Eiropas kosmosa politikas galvenajām
dalībniecēm — dalībvalstīm un EKA. Šajā
saistībā Komisija Eiropas Kosmosa aģentūrai ir
uzticējusi dažus pienākumus, kas saistīti ar specifisku ES
kosmosa programmu īstenošanu. Attiecībā uz Eiropas
Globālajām navigācijas satelītu sistēmām (GNSS)
EKA pašlaik ir atbildīga par sistēmu zemes un kosmosa segmentu
projektēšanu, izstrādi un iepirkumu, savukārt pienākumus
attiecībā uz sistēmu ekspluatācijas operatīvo
pārvaldību paredzēts nodot Eiropas GNSS
aģentūrai (GSA)[2].
Ciešākas attiecības ar EKA dotu iespēju turpināt
pienākumu sadali. EKA ir pasaules mēroga organizācija,
kam jāpateicas par panākumiem, ko Eiropa ir guvusi pēdējos
četrdesmit gados. Pateicoties EKA un dalībvalstu veiktajām
darbībām, īstenojot nacionālās kosmosa programmas,
Eiropai pašlaik ir spēcīga tehnoloģiskā un
rūpnieciskā bāze, un tā ir atzīta par uzticamu
partneri starptautiskajās programmās. ES lielā mērā izmanto Eiropas
Kosmosa aģentūras tehnisko izcilību, kurai tiek
deleģēta ievērojama daļa no ES budžeta kosmosa jomā,
un tādējādi ES šobrīd ir viena no lielākajām
ieguldītājām EKA. Tomēr, lai gan kosmosa nozare ir
kļuvusi par ES politikas jomu, ES kosmosa programmu nozīmība
arvien pieaug un Eiropas Savienība var paļauties uz EKA tehnisko
zinātību, kosmosa jomas pārvaldība Eiropas līmenī
vēl nav attīstīta. Saskaņā ar 189. pantu
šajā paziņojumā ir izklāstīti iespējamie
risinājumi ES attiecībām ar EKA īstermiņā un
ilgtermiņā efektīvas sadarbības turpināšanai.
Šajā paziņojumā sniegti sākotnējie ierosinājumi.
Turpmāki priekšlikumi būs jāpamato ar labi izstrādātu
izmaksu un ieguvumu analīzi un ietekmes novērtējumu. 2. Strukturāli šķēršļi
ES un EKA pašreizējās attiecībās 2.1. Finanšu noteikumu
atšķirības Eiropas Kosmosa aģentūrai ir
pārāk sarežģīti pārvaldīt ES finansējumu,
ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībai un EKA ir
atšķirīgi noteikumi, kuriem EKA ietvaros ir jāpastāv
vienlaikus. EKA lielākās programmas tiek finansētas
galvenokārt no dalībvalstu iemaksām. Rūpniecības
iepirkumus šīm programmām veic saskaņā ar ģeogrāfiskās
atdeves principu, un EKA finanšu procedūras ir galvenokārt
izstrādātas tā, lai atbilstu šim noteikumam. Lai varētu
īstenot ES programmas, EKA ir jāievēro ES noteikumi un stingrais
maksimālās vērtības princips, kas ietverts ES Finanšu
regulā[3].
Šis aspekts dažkārt rada grūtības, jo īpaši gadījumos,
kad programmas tiek finansētas, izmantojot gan EKA, gan ES
apropriācijas. 2.2. Asimetrija dalībnieku
sastāvā Pašlaik EKA ir pārstāvētas 17
ES dalībvalstis[4].
EKA dalībvalstis ir arī Norvēģija un Šveice, kuras nav ES
dalībvalstis. Kanādai ir divpusējs sadarbības nolīgums
ar EKA. Tā kā sadarbība starp ES un EKA palielinās,
šāda asimetrija apvienojumā ar balsošanas sistēmu, kurā
katrai dalībvalstij ir viena balss EKA padomē, galvenos lēmumus
šajā struktūrā pieņemot vienprātīgi, sniedz
tām EKA valstīm, kas nav ES dalībvalstis, neproporcionāli
lielu ietekmi jautājumos, kas var skart ES. Turklāt šāda
asimetrija sarežģī diskusijas, īpaši attiecībā uz
drošības un aizsardzības jautājumiem, kā
izklāstīts turpmāk. 2.3. Asimetrija drošības un
aizsardzības jautājumos ES kompetence drošības un
aizsardzības jautājumos ir palielinājusies pēc Lisabonas
līguma pieņemšanas un Eiropas Ārējās darbības
dienesta izveidošanas. Kosmosa nozares iespējas bieži vien iespējams
izmantot civiliem un aizsardzības nolūkiem. Lai sasniegtu
kopējās drošības un aizsardzības politikas
mērķus, ES jāizveido arvien ciešāka un
spēcīgāka saikne un sinerģija starp civiliem un aizsardzības
aspektiem kosmosa izmantošanā. Dalībvalstu un EKA sadarbībai ir
būtiska nozīme šajos centienos. Tomēr attiecības starp ES
un EKA apgrūtina tas, ka EKA sastāvā ietilpst valstis, kas nav
ES dalībvalstis. Kopumā tā ir nepārprotama problēma,
kas vēl vairāk saasinās, kad tiek skarti drošības un
aizsardzības jautājumi. 2.4. Politikas koordinācijas
mehānismu trūkums EKA darbībām kosmosa jomā
trūkst strukturālas saiknes un koordinācijas mehānisma
plašākā politikas veidošanas kontekstā Eiropas
Savienībā. Neraugoties uz tās plašo darbības jomu, 2004. gada
ES un EKA pamatnolīgumā[5]
tie nav paredzēti. Par īpašiem koordinācijas un sadarbības
mehānismiem jāpanāk vienošanās laikietilpīgās
sarunās atsevišķu programmu līmenī. Politikas
līmenī nav formāla mehānisma, kā nodrošināt, lai
EKA īstenotās iniciatīvas atbilstu ES politikai. Šāda
situācija rada īpašas bažas starptautisko attiecību
aspektā. 2.5. EKA netiek uzlikta
nekāda politiskā atbildība Visbeidzot, attiecības starp ES un EKA
ietekmē politiskās atbildības atšķirības. Fakts, ka
EKA kā Eiropas aģentūrai nav oficiālas saiknes ar Eiropas
Parlamentu, atņem EKA tiešu saikni ar iedzīvotājiem, kas ir
ikvienai citai ES politikas jomai. 3. Turpmākā rīcība ES var nodrošināt politisko dimensiju
(tostarp starptautiskā līmenī) un leģitimitāti,
kā arī sakarus ar citām politikas jomām. Vajadzību
pēc efektīvākas darbības, līdzsvara aizsardzības
un drošības jautājumos, politikas koordinācijas un
atbildības ilgtermiņā var atrisināt tikai tuvinot EKA
Eiropas Savienībai. Komisija uzskata, ka attiecībā uz šo
ilgtermiņa mērķi būtu jānosaka skaidrs šāda
mērķa sasniegšanas datums laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam.
Komisija ciešā sadarbībā ar EKA līdz 2013. gada
beigām dalībvalstīm varētu piedāvāt vairākus
iespējamus risinājumus šādas tuvināšanas īstenošanai.
Šajos risinājumos ietilptu: uzlabota sadarbība saskaņā ar
“status quo”, kurā EKA kā starpvaldību organizācija
nonāktu Eiropas Savienības pakļautībā (savā
ziņā atbilstoši Eiropas Aizsardzības aģentūras
modelim) vai tiktu pārveidota par ES aģentūru (atbilstoši
spēkā esošajam regulatīvo aģentūru modelim). Komisija
ciešā sadarbībā ar EKA veiks detalizētu dažādo
risinājumu izmaksu un ieguvumu un riska analīzi, lai pēc
iespējas palielinātu sinerģiju starp dažādiem
dalībniekiem, ietverot GSA. Šie risinājumi palīdzētu
saglabāt EKA pašreizējās būtiskās īpatnības
(t.i., papildprogrammas, kurās iemaksas veic dalībvalstis),
vienlaikus piešķirot EKA galvenās ES iezīmes, piemēram,
kvalificēts balsu vairākums lēmumu pieņemšanas
procedūrās vai atskaitīšanās Eiropas Parlamentam. Tikmēr ir iespējams nodrošināt
labi funkcionējošu līdzās pastāvēšanu starp ES un EKA,
kas var palīdzēt sasniegt ilgtermiņa mērķi
savstarpējas tuvināšanās ziņā. Deleģēšanas
nolīgumi, kas noslēgti starp ES un EKA, jau ir veicinājuši EKA
tuvināšanos ES, kā to apliecina tāds pozitīvs piemērs
kā EKA Navigācijas direktorāta izveidošana Galileo
ietvaros. 2011. gada aprīļa
paziņojumā[6]
Komisija ierosināja, ka EKA būtu jāturpina virzība uz
tāda veida organizācijas modeli ar starpvaldību un ES aspektu,
kurā līdzās varētu pastāvēt gan
militārās, gan civilās programmas. Tai vajadzētu
turpināt veidot pārvaldības struktūras, kas paredzētas
vienīgi ES programmām. Turklāt būtu jāizveido
elastīga līdzdalības struktūra, kas ļautu Šveicei un
Norvēģijai piedalīties dažās programmās, noslēdzot
nolīgumu ar ES. Pamatojoties uz šiem sākotnējiem
ierosinājumiem, Komisija ierosina, lai ES: –
strādā ar ES Padomes starpniecību,
pēc vajadzības izmantojot atklātās koordinācijas
metodi, lai nodrošinātu konsekvenci ES iekšienē un
saskaņotību starp ES dalībvalstu nostājām Eiropas
Kosmosa aģentūrā un ES politikas virzieniem, –
sistemātiski vēršas Eiropas Kosmosa
aģentūrā ES kosmosa infrastruktūru projektēšanas un
izstrādes jautājumos, savukārt darbības saistībā
ar ekspluatāciju varētu veikt citas struktūras, piemēram, GSA, –
nodrošina viendabīgu pieeju atbilstīgi ES
finanšu regulai, deleģējot Eiropas Kosmosa aģentūrai
pienākumus attiecībā uz ES kosmosa programmām, lai
sagatavotu EKA darbībai ES vidē un izveidotu partnerību ar
dalībvalstīm, ja nepieciešams. Eiropas Kosmosa aģentūra
varētu: –
veikt vajadzīgos strukturālos
pielāgojumus (finanšu un iekšējo lēmumu pieņemšanā),
lai nodrošinātu, ka Komisijas Eiropas Kosmosa aģentūrai
deleģētās darbības tiek pārvaldītas vidē,
kas līdzinās ES videi (piemēram, izmantojot īpaši
paredzētu direktorātu, kas pārvalda ES programmas EKA), –
veikt vajadzīgās izmaiņas, kas
Eiropas Komisijai sniegtu neierobežotu piekļuvi EKA attiecīgajām
pilnvarotajām struktūrvienībām (piemēram, EKA padomei
un tās pakļautībā esošajām iestādēm), lai
Komisija varētu dot ieguldījumu un nodrošināt koordināciju
ar ES politikas jomām, izmantojot EKA esošos mehānismus. 4. Secinājums Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu
sniegt atsauksmes par šiem ieteikumiem saistībā ar
attiecībām starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūru un
saistībā ar ilgtermiņa mērķi tuvināt EKA Eiropas
Savienības struktūrai. Pamatojoties uz to, Komisija varētu
sniegt iespējamo risinājumu detalizētu izmaksu un ieguvumu analīzi. [1] COM (2011) 152. [2] COM (2011) 814. [3] Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kurā
grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1081/2010. [4] Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija,
Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija,
Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Spānija,
Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Polija pašlaik noslēdz
ratifikācijas procesu, lai kļūtu par EKA 20. dalībvalsti. [5] OV L 261, 6.08.2004., 64. lpp. [6] COM (2011) 152.