PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šim priekšlikumam vajadzētu paplašināt Perikla programmas darbību uz tām dalībvalstīm, kas vēl nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

Perikla programma ir apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu. Programma tika izveidota ar Padomes 2011. gada 17. decembra Lēmumu 2001/923/EK, un ar Padomes 2011. gada 17. decembra Lēmumu 2001/924/EK tās darbība tika paplašināta uz ES dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu valūtu. Ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK veiktie turpmākie grozījumi šajos pamataktos pagarināja programmas darbības ilgumu līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Perikla programmas piemērošana tiks paplašināta uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu, vienlaikus sagatavojot priekšlikumu regulai, pamatojoties uz LESD 352. pantu.

Perikla programmas juridiskais pamats ir LESD 133. pants, kurā Līgums atspoguļo rūpes par euro aizsardzību, nosakot pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai, un šis pamats ir piemērojams tikai tajās dalībvalstis, kas ir pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

3. IETEKME UZ BUDŽETU

Šim regulas priekšlikumam ir pievienots „Tiesību akta finanšu pārskats”, kurā izklāstīta ietekme uz budžetu un norādīti vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi. Šis finanšu pārskats par ietekmi uz budžetu, izņemot tā juridisko pamatu, ir identisks finanšu pārskatam, kas sagatavots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. …/2012, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020").

2011/0446 (APP)

Priekšlikums

PADOMES REGULA ,

ar kuru Regulas (ES) Nr. …/2012, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020”), piemērošanu paplašina attiecībā uz neiesaistītajām dalībvalstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Pieņemot Regulu (ES) Nr. …/2012[2], Eiropas Parlaments un Padome noteica, ka tā ir piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem. Līguma par Eiropas Savienību darbību 139. pantā ir noteikts, ka minētā Līguma 133. pantā minētos pasākumus, kas reglamentē euro izmantošanu, nepiemēro dalībvalstīm ar izņēmuma statusu.

(2) Tomēr informācijas un darbinieku apmaiņas, kā arī atbalsta un mācību pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar Perikla programmu, vajadzētu būt vienotiem visā Savienībā, un tādēļ būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tajās dalībvalstīs, kurās euro nav oficiālā naudas vienība, nodrošinātu tādu pašu euro aizsardzības līmeni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. …/2012 piemērošanu paplašina uz dalībvalstīm, kuras nav iesaistītās dalībvalstis, kā tās definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 974/1998[3] 1. panta a) apakšpunktā.

Minēto valstu kompetentās iestādes tiks uzskatītas par tādām, kas tiesīgas saņemt finansējumu Regulas (ES) Nr. …/2012, ar ko izveido programmu "Perikls 2020", 5. panta nozīmē.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Padomes Regula, ar kuru Regulas (ES) Nr. …/2012, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020”), piemērošanu paplašina attiecībā uz neiesaistītajām dalībvalstīm.

1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes Regulai, ar kuru Regulas (ES) Nr. …/2012, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020”), piemērošanu paplašina attiecībā uz neiesaistītajām dalībvalstīm.

1.2. Attiecīgā(s) politikas joma(s) ABM/ABB struktūrā[4]

Politikas joma: 24 – Krāpšanas apkarošana

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Šis priekšlikums ir daļa no Komisijas sagatavotā dokumentu kopuma saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (ES programmu līdzfinansēšana atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai 2014.‑2020. gadam).

Programmas vispārējais mērķis ir atbalstīt un papildināt dalībvalstu veiktos pasākumus, lai aizsargātu euro banknotes un monētas pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, tādējādi palīdzot kompetentajām valstu un Eiropas iestādēm īstenot to centienus izveidot ciešu un regulāru sadarbību starp pašām iestādēm un ar Eiropas Komisiju, iesaistot arī trešās valstis un starptautiskās organizācijas.

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības [ABM/ABB darbības Nr. 240202]

Programmas īstermiņa mērķi ir vērsti uz šādām darbībām:

(1) veidot izpratni par Savienību un euro starptautisko dimensiju; paplašināt vispārējās zināšanas saistībā ar euro aizsardzību;

(2) atbalstīt pasākumus euro viltošanas un ar to saistītas krāpšanas novēršanai un samazināšanai, nodrošinot specializētas mācības un sniedzot atbalstu šajās jomās;

(3) veicināt augsta līmeņa mācību pasākumu instruktoriem konverģenci, ņemot vērā valstu darbības stratēģijas;

(4) veicināt ciešāku sadarbību starp attiecīgajām struktūrām un darbiniekiem, veidojot savstarpēju uzticēšanos un veicot informācijas apmaiņu, cita starpā par rīcības metodēm, pieredzi un darba praksi;

(5) atbalstīt īpašas euro juridiskās un tiesiskās aizsardzības attīstību;

(6) atbalstot īpaša aprīkojuma iegādi, paaugstināt euro aizsardzības līmeni tajās valstīs, kas atzītas par riskam pakļautām.

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Atbalsta saņēmēji, kas ir šā priekšlikuma mērķgrupa, ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetentās iestādes, kas atbildīgas par euro aizsardzību. Programmas darbību mērķgrupas ir publiskā un privātā sektora darbinieki, kas saistīti ar euro aizsardzību.

Ietekme izpaužas šādos veidos:

(1) pozitīva ietekme uz valsts un pārrobežu darbībām euro viltošanas un ar to saistītas krāpšanas novēršanai un samazināšanai;

(2) iespēja dalībvalstu kompetentajām iestādēm saņemt atbalstu to centienos sasniegt un uzturēt euro banknošu un monētu augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;

(3) iespēja attiecīgajiem darbiniekiem izmantot priekšrocības, ko sniedz vispārējo un konkrēto zināšanu atbilstīga izplatīšana, sadarbības attīstība un mērķtiecīgi veidoti tīkli banknošu un monētu aizsardzībai;

(4) atbalsts dalībvalstīm un trešajām valstīm to institucionālās un tiesiskās sistēmas uzlabošanā, lai panāktu saskaņotu augstu standartu aizsardzībai pret naudas vienību viltošanu un ar to saistītu krāpšanu.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Konkrētā mērķa īstenošanas uzraudzībā izmantojamie galvenie rādītāji ir šādi:

– viltoto euro banknošu un monētu atklāšanas līmenis;

– likvidēto viltošanas ražotņu skaits;

– aizturēto personu skaits un

– piemēroto sankciju skaits.

Darba programmā tiks sīkāk noteikti konkrētie mērķi un galvenie atskaites punkti programmas īstenošanai.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Perikla programmas piemērošana tiks paplašināta uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu, vienlaikus sagatavojot priekšlikumu regulai, pamatojoties uz LESD 352. pantu.

Perikla programmas juridiskais pamats ir LESD 133. pants, kurā Līgums atspoguļo rūpes par euro aizsardzību, nosakot pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai, un šis pamats ir piemērojams tikai tajās dalībvalstis, kas ir pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un rezultātus, kas gūti, īstenojot Perikla programmu, programma "Perikls 2020" risinās vairākus uzdevumus, lai aizsargātu euro pret viltošanu:

– jaunu draudu rašanās, jo euro banknotes un monētas joprojām ir tādu noziedzīgu grupējumu interešu lokā, kas darbojas aizvien lielākā skaitā trešo valstu. Programmai "Perikls 2020" vajadzētu spēt piedāvāt atbilstīgu atbalstu šo valstu iestādēm, lai risinātu šādu situāciju;

– tā kā turpmākajos gados tiks ieviestas jaunas euro banknošu sērijas, tas, iespējams, palielinās nepieciešamību veidot izpratni un nodrošināt specializētas mācības;

– ES un, iespējams, euro zonai pievienosies jaunas valstis, kas palielinās nepieciešamību nodrošināt mācības;

– Perikla programmas atbalsta nepieciešamība būtu jāvērtē arī, ņemot vērā taupību un līdzekļu samazinājumu dalībvalstīs.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Sagaidāms, ka programma "Perikls 2020" dos ieguldījumu euro aizsardzības līmeņa saglabāšanā un turpmākā paaugstināšanā, veidojot izpratni un īpaši apmācot iesaistītos darbiniekus; veicot darbinieku apmaiņu, tādējādi veicinot sadarbību un kontaktu veidošanu starp dalībvalstu kompetentajiem dienestiem un ar trešām valstīm; sniedzot tehnisku atbalstu iestādēm, kas iesaistītas euro aizsardzībā.

Sagaidāms, ka šīs darbības palielinās to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst un samazināt euro viltošanu un ar to saistīto krāpšanu.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Perikla programma tika izvērtēta divas reizes, 2004. un 2011. gadā. Izvērtējumi parādīja, ka programmas mērķi ir sasniegti un atbalsta saņēmēji izteica viedokli, ka programma ir jāturpina.

Tāpat izvērtējumi parādīja jomas, kurās programma būtu jāuzlabo, proti, nepieciešamība vienkāršot procedūras, racionalizēt dotāciju izmantošanu un lielākas iespējas palīdzēt trešo valstu iestādēm īstenot to centienus aizsargāt Eiropas vienoto valūtu.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem tiesību aktiem

Ietekmes novērtējums parādīja, ka Perikla programma ir vienīgā ES programma, kas īpaši paredzēta euro aizsardzībai pret viltošanu. Perikla programmai attiecīgajā laikposmā (no 2014. līdz 2020. gadam) vajadzētu turpināt atbalstu darbību kopumam, ka papildina citu programmu ietvaros veiktas darbības. Šim nolūkam tiks turpināts dialogs valstu un ES līmenī, lai izvairītos no iespējamas pārklāšanās un nodrošinātu vispārēju saskaņotību.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva (7 gadi: no 2014. gada līdz 2020. gadam)

– X  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 1.1.2014. līdz 31.12.2020.

– X  Finansiālā ietekme: no 2014. līdz 2023. gadam (no 2021. līdz 2023. gadam tikai maksājumu apropriācijām)

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[6]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[7]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Salīdzinot ar iepriekšējām programmas versijām, ir vienkāršota procedūra, lai noteiktu izmaksas, kas jāsedz atbalsta saņēmējiem un Komisijai.

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Skatīt priekšlikuma 12. pantu, saskaņā ar kuru:

- Komisija katru gadu sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par rezultātiem, tostarp par tās saskanību un papildināmību ar pārējām ES programmām;

- paredzēts sagatavot novērtējumu par to, kā sasniegti programmas mērķi (ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim);

- turklāt līdz 2021. gada beigām budžeta lēmējinstitūcijai tiks sniegts gala ziņojums par programmas mērķu sasniegšanu.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

Riska līmenis dotāciju nolīgumiem tiek atzīts par zemu, jo 90 % gadījumu atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu valsts pārvaldes vai tiesībaizsardzības dienesti.

Līgumiem, kas tiek piešķirti pēc iepirkuma procesa, risks ir samazināts, jo uz būtisku izdevumu daļu tiesiski un finansiāli attiecas pamatlīgums, kas noslēgts uz 1 gadu un ko var pagarināt 3 reizes.

Saskaņā ar Komisijas prasībām riska novērtēšana tiks veikta katru gadu.

- Būtisks risks, kas atklāts dotāciju lietās, ir tas, cik plaši atbalsta saņēmējs var interpretēt dotācijas nosacījumus attiecībā uz to izmaksu attiecināmību, kas radušās darbībās īstenošanas laikā.

- Atbalsta saņēmēja deklarētās izmaksas, kas neatbilst dotāciju nolīgumam.

- Nepietiekami pamatotas personāla izmaksas.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

Kontroles procedūras abām programmas daļām (dotācijas un iepirkumi) ir saskaņā ar Finanšu regulu. Ex-ante pārbaudes (saistības un maksājumi) Komisijas/OLAF izvēle attiecībā uz finanšu pārvaldības plānu ir daļēji decentralizēts modelis, kuram visas ex-ante pārbaudes veic centrālā budžeta nodaļa. Visas lietas pārbauda vismaz 3 aģenti (atbildīgais par lietu, finanšu pārbaudes aģents budžeta nodaļā un darbības pārbaudes aģents par izdevumiem atbildīgajā nodaļā), pirms tās pieņem pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs. Katram nodaļas vadītājam ģenerāldirektors ir piešķīris pastarpināto deleģējumu, tādējādi katrs nodaļas vadītājs ir atbildīgs par savas programmas daļas īstenošanu.

- Finanšu pārbaudes aģents (FVA) veic ex-ante kontroles katram darījumam, kam nepieciešams pastarpināti deleģētā kredītrīkotāja (AOSD) apstiprinājums. - Kontrole tiek veikta attiecībā uz sensitīvajiem mainīgajiem rādītājiem, ņemot vērā Grāmatvedības kvalitātes ziņojuma kontekstā veiktās riska analīzes rezultātus (piemēram, LE un BA, G/L konti, budžeta pozīcijas, summas un aprēķini, utt.). Visās Perikla programmas iepirkuma lietās dienā, kad tiek veikta darbība, piedalās OLAF aģents, lai uzraudzītu līdzekļu labu izmantošanu (piem., organizējot konferences un mācības). Dotācijas - Dotāciju nolīgumā, ko paraksta atbalsta saņēmēji, ir noteikti nosacījumi, kuri attiecas uz finansēšanu un pasākumiem, ko finansē ar dotāciju, tostarp sadaļa par kontroles metodēm. - Atkarībā no vairākiem mainīgiem lielumiem (līgumu skaits, lietas sarežģītība) atbildīgie par lietas finansēm un darbību veic ex-post pārbaudi uz vietas. Šo pārbaužu laikā izvērtē rezultātu kvalitāti un finansiālo ietekmi. Komisija/OLAF plāno veikt apmēram 10 pārbaudes uz vietas gadā. Iepirkums - Tiek izstrādāts sīki izvērsts darba uzdevums, kas ir pamatā konkrētajam līgumam. Visos līgumos, ko noslēdz starp OLAF un trešo personu, tiek paredzēti krāpšanas apkarošanas pasākumi. - OLAF veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga visas darbības un pakalpojumus, ko nodrošinās mūsu galvenais līgumdarba veicējs.

Turklāt saskaņā ar 13. pantu priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020”), pasākumi ir paredzēti atbalsta saņēmēju līmenī (pavaddokumenti ir jāiesniedz Komisijai). Līguma vai dotāciju nolīguma laikā un piecus gadus pēc tam, kad ir veikts pēdējais maksājums, var veikt revīzijas, lai attiecīgā gadījumā Komisija varētu pieņemt lēmumus par līdzekļu atgūšanu. Nosaka Komisijas darbinieku, kā arī pilnvarotu trešo personu piekļuves tiesības, un Revīzijas palātai un OLAF ir tādas pašas tiesības.

Noteiktās kontroles ļauj OLAF pietiekamā apmērā pārliecināties par izdevumu kvalitāti un regularitāti un samazināt to neatbilstības risku. Novērtējuma apmērs atbilst 3. līmenim un dažos gadījumos, kad ir veikta pārbaude uz vietas[8] - 4. līmenim. Minētās kontroles praktiski līdz minimumam samazina iespējamos riskus un attiecas uz 100 % atbalsta saņēmēju.

Ar minētās kontroles stratēģijas īstenošanu saistītās izmaksas veido 1,15 % no budžeta. Šīs aplēses pamatā ir kontroles pasākumi, kas jau izveidoti programmas "Perikls II" sakarā.

Programmas kontroles stratēģija tiek uzskatīta par efektīvu, lai samazinātu neatbilstības risku, un tā ir samērīga ar iespējamiem riskiem, ņemot vērā iesaistītā budžeta nelielo apmēru.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Skatīt priekšlikuma 13. panta 2. punktu. Komisija šīs programmas ietvaros veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un, ja nepieciešams, OLAF veic izmeklēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([9]) || No EBTA valstīm[10] || no kandidātvalstīm[11] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

[1A] || 24.0202 Savienības programma apmaiņai, atbalstam un mācībām euro aizsardzībai pret viltošanu || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1A Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD: OLAF || || || 2014. gads [12] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.–2023. gads || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

24 02 02 || Saistības || (1) || 1,0 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,2 || || 7,7

Maksājumi || (2) || 0,9 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0,8 || 7,7

|| || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[13] || || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || || ||

KOPĀ — OLAF ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 1,0 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,2 || || 7,7

Maksājumi || =2+2a +3 || 0,9 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0,8 || 7,7

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 1,0 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,2 || || 7,7

Maksājumi || (5) || 0,9 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0,8 || 7,7

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1A IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || =4+ 6 || 1,0 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,2 || || 7,7

Maksājumi || =5+ 6 || 0,9 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0,8 || 7,7

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ – Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.‑4. IZDEVUMU KATEGORIJA (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 1,0 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,1 || 1,2 || || 7,7

Maksājumi || =5+ 6 || 0,9 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 0,8 || 7,7

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads [14] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || 2021.–2023. gads || KOPĀ

ĢD: OLAF ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0 || 1,337

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0 || 0,105

KOPĀ – OLAF ĢD || Apropriācijas || || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0 || 1,442

|| || || 2014. gads [15] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads   || 2021.–2023. gads || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.‑5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 1,206 || 1,306 || 1,306 || 1,306 || 1,306 || 1,306 || 1,406 || 0 || 9,142

Maksājumi || 1,106 || 1,206 || 1,206 || 1,206 || 1,206 || 1,206 || 1,206 || 0,800 || 9,142

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads [16] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopā – rezultātu skaits || Izmaksas

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS || || || || || || || || || || || || ||

Mācību un tehniskā atbalsta esošā vispārējā līmeņa saglabāšana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Darbība Nr. 1: Perikla dotāciju programma || || || 12 || 0,700 || 12 || 0,770 || 13 || 0,770 || 13 || 0,770 || 14 || 0,770 || 14 || 0,770 || 14 || 0,840 || 96 || 5,390

Rezultāts Nr. 1 Seminārs || || || 7 || || 6 || || 6 || || 6 || || 7 || || 6 || || 7 || || 45 ||

Rezultāts Nr. 2 Darbinieku apmaiņa || || || 4 || || 6 || || 7 || || 7 || || 7 || || 8 || || 6 || || 45 ||

Rezultāts Nr. 3 Pētījumi || || || 1 || || || || || || || || || || || || 1 || || 2 ||

Rezultāts Nr. 4 Aprīkojuma iegāde || || || 1 || || 1 || || || || 1 || || 1 || || || || || || 4 ||

Darbība Nr. 2: Iepirkums || || || || 0,30 || || 0,330 || || 0,330 || || 0,330 || || 0,330 || || 0,330 || || 0,360 || 27 || 2,310

Rezultāts Nr. 1 Semināri || || || 4 || || 4 || || 4 || || 3 || || 3 || || 3 || || 3 || || 24 ||

Rezultāts Nr. 2 Darbinieku apmaiņa || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts Nr. 3 Pētījumi || || || || || || || 1 || || || || || || 1 || || 1 || || 3 ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || 1,000 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,200 || 123 || 7,700

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 1,000 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,100 || || 1,200 || 7,700

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads [17] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads un turpmākie gadi || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 1,337

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[18] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 0,206 || 1,442

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēsi izsaka ar pilnslodzes ekvivalentu

|| 2014. gads [19] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads un turpmākie gadi

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

24 01 06 - A3 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[20] ||

24 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[21] || galvenā mītne[22] || || || || || || ||

Delegācijās || || || || || || ||

 06 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5

XX ir politikas joma vai attiecīgā budžeta iedaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || 1,5 ierēdņi (0,75 AD, 0,75 AST ) 1,5 x 127 000 =190 500

Ārštata darbinieki ||

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[23].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N. gads || N+1. gads || N+2. gads || N+3. gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skatīt 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[24]

N. gads || N+1. gads || N+2. gads || N+3. gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

…. pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums:

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Perikla programmu, Savienības programmu apmaiņai, atbalstam un mācībām euro aizsardzībai pret viltošanu

(1) PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN IZMAKSAS

(2) CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

(3) IZMAKSU APRĒĶINĀŠANĀ izmantotās METODES

Attiecībā uz cilvēkresursiem

Attiecībā uz citiem administratīviem izdevumiem

Šo pielikumu pievienos tiesību akta finanšu pārskatam starpdienestu konsultāciju laikā.

Pielikumā iekļautās tabulas domātas, lai aizpildītu tabulas tiesību akta finanšu pārskatā

Šis pielikums ir Komisijas dienestu iekšējais dokuments

(1) Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu skaits un izmaksas

X       Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas ||

Ÿ Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

24 01 06 – A3 01 01 (galvenajā mītnē un Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs) || AD || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 5,25 || 0.667 ||

AST || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 0,75 || 0,0953 || 5,25 || 0,667 ||

XX 01 01 02 (delegācijās) || AD || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

AST || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

Ÿ Ārštata darbinieki[25] ||

24 01 06 00 (kopējais finansējums) || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

TA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

SNE || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

XX 01 02 02 (delegācijās) || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

JED || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

LA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

SNE || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 10,5 || 1,337 ||

24 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

Ÿ Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

AST || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || AD || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

AST || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Ÿ Ārštata darbinieki[26]

XX 01 04 yy Apropriācijas ārštata darbiniekiem, atļautas saskaņā ar kādreizējām “BA” pozīcijām || Galvenajā mītnē || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

SNE || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Delegācijās || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

JED || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

LA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

SNE || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

SNE || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || CA || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

INT || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

        || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

|| FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

KOPĀ ‑ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 1,5 || 0,191 || 10,5 || 1,337

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot piešķīrumus, kas jau iedalīti darbības pārvaldībai un/vai tiks pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(2) Citu administratīva rakstura izdevumu izmaksas

X       Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

                Galvenajā mītnē || || || || || || || ||

24 01 06 - A3 01 02 11 — Komandējumi un reprezentācijas izmaksas || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

24 01 06 00 - – Konferences un sanāksmes || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Komiteju sanāksmes[27] || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Pētījumi un apspriedes || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Vadības un informācijas IT sistēmas || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 — Turpmāka apmācība || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Aprīkojums un mēbeles || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 04 – Pakalpojumi un citi darbības izdevumi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

                Delegācijās || || || || || || || ||

24 01 06 A3 01 02 11 — Komandējumi, konferenču un reprezentācijas izmaksas || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 — Turpmāka personāla apmācība || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 – Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

24 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

24 01 06 yy – Administratīvā un tehniskā palīdzība (izņemot ārštata darbiniekus), ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām) || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

- galvenajā mītnē || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

- delegācijās || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 ‑ Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 01 06 00 ‑ Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m. || p.m.

24 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

KOPĀ ‑ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ĀRPUS 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,015 || 0,105

Nepieciešamās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas, izmantojot apropriācijas, kuras jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai tiks pārgrupētas, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

(3) Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes

Attiecībā uz cilvēkresursiem

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai personāla kategorijai (pieņēmumi, vidējās izmaksas utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Atgādinājums: Vidējās izmaksas katrai personāla kategorijai atrodamas BudgWeb vietnē: http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms

Ÿ Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (ierēdņi un pagaidu darbinieki) – Atbildīgie par finansēm un asistenti un atbildīgie par darbību un asistenti – Administratīvais atbalsts: 0,25 AD + 0,25 AST – Programmas pārvaldība: 0,50AD + 0,50 AST Izmantotas vidējās likmes attiecībā uz ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem: – Ierēdnis: 127 000 EUR/gadā – Pagaidu darbinieks: 127 000 EUR/gadā

Ÿ Attiecībā uz ārštata darbiniekiem Nepiemēro Izmantotas vidējās likmes attiecībā uz ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem: – Līgumdarbinieks: 64 000 EUR/gadā – Tehniskā atbalsta darbinieks: 160 000 EUR/gadā – Valsts norīkots eksperts: 73 000 EUR/gadā

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Ÿ Attiecībā uz štatu sarakstā ietvertajām amata vietām (pētnieki ierēdņi un pagaidu darbinieki) n.p.

Ÿ Attiecībā uz ārštata darbiniekiem n.p.

Attiecībā uz administratīviem izdevumiem

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai

un attiecīgos pieņēmumus (piem., sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Komandējumi: tiek pieņemts, ka gadā veiks 15 komandējumus, viena komandējuma vidējās izmaksas EUR 1.000.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

n.p.

[1]               OV C, , .. lpp.

[2]               Sk. šā Oficiālā Vēstneša ... lpp.

[3]               OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[4]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5]               Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[6]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[7]               Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[8]               Kontrole, ņemot vērā pavaddokumentus un izmantojot piekļuvi tiem, kas ir pieejami attiecīgā procesa stadijā.

[9]               Dif. — diferencētās apropriācijas / Nedif. — nediferencētās apropriācijas

[10]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[11]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[12]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[13]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[14]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[15]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[16]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[17]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[18]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[19]             N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

[20]             CA ― līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE—valstu norīkotie eksperti.

[21]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[22]             Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

[23]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[24]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

[25]             CA ― līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE—valstu norīkotie eksperti.

[26]             CA ― līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE—valstu norīkotie eksperti.

[27]             Precizēt komitejas veidu un attiecīgo grupu.