IEVADS

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska loma Eiropas ekonomikas veidošanā. Tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem, un 92 % no MVU ir mikrouzņēmumi[1]. Šie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā divas trešdaļas privātā sektora darbavietu, un tiem ir svarīga loma ekonomikas izaugsmē. Tiem ir milzīga nozīme Eiropas ekonomikā kā darba devējiem un inovācijas avotiem. Komisija ir apņēmusies atbalstīt MVU attīstību, jo īpaši ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kuru caurvij princips “vispirms domāt par mazākajiem”, kā arī ar ES finansējuma pieejamības veicināšanu. Arī Komisijas Lietpratīga regulējuma programmas mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem, mazinot regulatīvo slogu, ko rada ES mērogā par nepieciešamiem uzskatītie tiesību akti.

ES izaugsmes stratēģijā nākamajai desmitgadei “Eiropa 2020” ir uzsvērta nozīme, kāda ir uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (tostarp ar lietpratīgu regulējumu), lai Eiropas uzņēmumi būtu konkurētspējīgāki pasaules līmenī. Tomēr finanšu krīze smagi skar daudzus ES ekonomikas mazākos uzņēmumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi mikrouzņēmumiem piemērot papildu atvieglojošus pasākumus, lai tie varētu strādāt pie saviem uzņēmējdarbības mērķiem un tos neapgrūtinātu nelietderīgs tiesiskais regulējums. Komisija apzinās, ka, īstenojot tiesiskā regulējuma prasības, mazākie uzņēmumi saskaras ar lielākajām izmaksām[2]. Reģionālā, valsts vai Eiropas līmeņa tiesiskā regulējuma īstenošana vienmēr radīs salīdzinoši lielāku slogu mazajiem uzņēmumiem.

Šajā dokumentā ir izklāstīti veidi, kā “vispirms domāt par mazākajiem” koncepcijā pavirzīties vēl soli uz priekšu un gūt ātrus rezultātus. Ir norādīts, kā Komisija stiprinās atbrīvojumu vai speciāli izstrādāta vieglāka tiesiskā regulējuma izmantošanu MVU un mikrouzņēmumiem. Dokumentā arī paskaidrots, kā noritēs izmaiņu uzraudzība likumdošanas procesa un īstenošanas ietvaros.

Regulējums ir neizbēgama modernās uzņēmējdarbības vides sastāvdaļa. Tas pasargā iedzīvotājus un darbiniekus no drošības riska, bet vidi — no piesārņojuma. Tas ir instruments, ar kura palīdzību īsteno sabiedriskās kārtības mērķus. ES iekšējā tirgus stabilā attīstība sniedz daudzas jaunas iespējas dažāda lieluma uzņēmumiem, taču tā darbībai ir nepieciešams arī noteikts regulējuma minimums.

Komisija atzinīgi vērtē Eiropadomes interesi šajā jautājumā un cer saņemt no Eiropas Parlamenta, Padomes un citām ieinteresētajām personām komentārus par šo ziņojumu, kas palīdzēs turpināt šo nozīmīgo darbu. Turklāt Komisija cer, ka Eiropas Parlaments un Padome sniegs spēcīgu atbalstu tās tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir saglabāt MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem tiesību aktu izpildes izmaksas minimālā apmērā.

Komisija arī turpinās strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām mazināt regulatīvo slogu un ES tiesību aktu īstenošanas ietvaros likvidētu nevajadzīgas papildu prasības, kas nav minētas sākotnējos tiesību aktos.

LīDZ šIM PAVEIKTAIS

Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotu MVU labvēlīgus tiesību aktu priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu par mikrouzņēmumu atbrīvošanu no nevajadzīgām tiesiskajām prasībām grāmatvedības direktīvās. Tā ir stingri apņēmusies novērtēt jauno vai pārskatīto tiesību aktu ietekmi uz MVU, izmantojot tās labi attīstīto ietekmes novērtējuma procesu. Tāpat tā regulāri novērtē, vai attiecīgie tiesību akti sasniedz paredzēto mērķi. Ar Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA)[3] un Akta par vienoto tirgu (AVT)[4] starpniecību tā veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu MVU piekļuvi finansējumiem, kas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko šie uzņēmumi saskaras pašreizējās krīzes laikā. Tiek veikti plaši vienkāršošanas pasākumi, lai palīdzētu MVU piedalīties ES finansētās programmās. Piemēram, Komisijas jaunākajā kohēzijas politikas priekšlikumā ir izklāstīts kopējo noteikumu pamatkopums attiecīgajiem pieciem fondiem[5], ietverot vienkāršākas atlīdzināšanas metodes, kas ievērojami vienkāršos MVU piekļuves nosacījumus ES līdzekļiem.

Komisija ir īstenojusi divus pasākumus, lai uzlabotu spēkā esošo tiesisko regulējumu. Pirmkārt, ievērojamu Vienkāršošanas programmu ES tiesību aktu racionalizēšanai, atjaunināšanai un konsolidēšanai — ir pieņemti aptuveni 200 priekšlikumi, kas uzņēmumiem sniedz ievērojamas priekšrocības. Otrkārt, Administratīvā sloga samazināšanas programmu — ir iesniegti Komisijas priekšlikumi, kuri paredz attiecīgā sloga samazināšanu par 33%, kas ievērojami pārsniedz 25 % mērķi. Likumdevēji ir pieņēmuši priekšlikumus, kas atbilst sloga samazināšanai par 22 %. Dalībvalstis jau ir sākušas ieviest dažus no šiem pasākumiem.

Neatkarīgo ieinteresēto personu augsta līmeņa grupa administratīvā sloga mazināšanas jautājumos Dr. E. Stoiber vadībā gatavo ziņojumu par dalībvalstu paraugpraksi, īstenojot ES tiesību aktus ar iespējami mazāko birokrātisko slogu. Vairāk informācijas par šā darba rezultātiem var atrast paziņojumā par lietpratīgu regulējumu[6].

“VISPIRMS DOMāT PAR MAZāKAJIEM” PRINCIPA NEPIECIEšAMīBAS UZSVēRšANA JAUNU PRIEKšLIKUMU SAGATAVOšANā

Pēc priekšsēdētāja José Manuel Barroso priekšlikuma, ko Eiropadome atzinīgi novērtēja 2011. gada jūnijā, Komisija ir sākusi ES tiesību aktu kopuma jaunu pārbaudi, lai īstenotu principu “vispirms domāt par mazākajiem” un konstatētu turpmāku atbrīvojumu vai sloga samazinājuma iespējas attiecībā uz MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem.

Tiesību kopuma pārbaude notiek, taču ir ārkārtīgi svarīgi iesaistīt MVU un to pārstāvjus, lai apzinātu jautājumus, kuros būtu iespējama reāla ietekme. MVU un mikrouzņēmumi ir labāk jāiesaista šajā procesā, jo tie ir pauduši bažas, ka atbrīvojumi var nostādīt tos nelabvēlīgā situācijā. Šā iemesla dēļ MVU un mikrouzņēmumiem tiek veidoti labāki un konkrētāki apspriežu mehānismi.

Pirmie pārbaudes procesa rezultāti liecina, ka pamatā ir grūti noteikt skaidrus kritērijus tāda tiesiskā regulējuma konstatēšanai, no kura piemērošanas mikrouzņēmumus varētu atbrīvot. MVU un to pārstāvji apzinās, ka MVU nebūs iespējams stāvēt pāri likumam. Uz MVU un mikrouzņēmumiem arī turpmāk attieksies ievērojams tiesiskā regulējuma apjoms, kas regulē sabiedriskās kārtības pamatpienākumus, piemēram, produktu drošības standartus, kuri ir neatņemama tirdzniecības sastāvdaļa vienotajā tirgū. Savukārt mazajiem uzņēmumiem piemērojami atbrīvojumi vai atvieglots tiesiskais regulējums neradītu negatīvu ietekmi uz regulējumā paredzēto sabiedriskās kārtības vispārējo mērķu sasniegšanu tādās jomās kā sabiedriskā un darba vides drošība un veselības aizsardzība, pārtikas nekaitīgums vai vides aizsardzība. Būtu jātiecas šo mērķu sasniegšanā mazināt slogu tur, kur tas ir nesamērīgs. Kaut arī sloga atvieglošana mazākajiem uzņēmumiem pati par sevi ir pievilcīga doma, pastāv jomas, kurās tā varētu radīt plašākas negatīvās sekas, kas būtu lielākas nekā ieguvumi. Tādos gadījumos prioritātei, kas noteikta ietekmei uz mazākajiem uzņēmumiem, būtu jāieņem svarīga loma visa instrumenta izstrādē. Galvenais jautājums ir piemērot principu “vispirms domāt par mazākajiem”, lai novērstu nevajadzīgu slogu MVU.

Prāvu daļu no izmaksām veido dokumentu un uzskaites sastādīšana un uzturēšana, kā arī pārbaudes saistībā ar atbilstības pierādīšanu. Šādas izmaksas iespējams pilnībā vai daļēji likvidēt vai bieži vien padarīt maziem uzņēmumiem mazāk apgrūtinošas. Jomās, kur tiesību aktu galvenā uzmanība ir pievērsta procesiem, piemēram, saistībā ar higiēnas standartiem, atpakaļpieņemšanas pienākumiem un līdzīgām prasībām, Komisija cenšas izveidot pielāgotas pieejas, kas būtu vienkāršākas un kuru gadījumā uzņēmumiem vairs nebūtu jāizskata gari tiesību akti, lai atrastu tiem piemērojamās sadaļas.

Notiekošās pārbaudes provizorisko rezultātu piemēri ir apkopoti neizsmeļošos sarakstos 1. un 2. pielikumā.

Pārbaude liecina, ka pastāv plašs tiesiskā regulējuma spektrs ar atbrīvojumiem. Ir izdalāmi vairāki gadījumu veidi. Dažos gadījumos MVU ir vispār izslēgti no konkrētā tiesību akta darbības jomas. Citos gadījumos regulējums MVU ir piemērojams, taču ir noteikti atbrīvojumi atkarībā no uzņēmuma lieluma. Visbeidzot, ir tiesību akti, kas ir piemērojami MVU, taču ar vieglākām prasībām.

Kaut arī vispārīgais mērķis ir piešķirt mazajiem uzņēmumiem atbrīvojumu, šie atbrīvojumi tiek noteikti katrā gadījumā atsevišķi ar atšķirīgiem robežlielumiem, pilnībā ņemot vērā attiecīgās nozares specifiku un regulējuma kopējo mērķi.

Tiesību akti, no kuru darbības jomas mazie uzņēmumi ir izslēgti

Dažos gadījumos ES tiesību akti uz mazajiem uzņēmumiem neattiecas, piemēram, ja tiek piemērots de minimis princips.

ES tiesību aktos jau piemērotie vai paredzētie atbrīvojumi

- Daļēji atbrīvojumi : piemēram, zvejas kuģus, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem un kuri darbojas vienīgi teritoriālajos ūdeņos, var atbrīvot no prasības ierīkot kuģu satelītnovērošanas sistēmu; mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no prasības uzstādīt tahogrāfus kravas automobiļos ar ierobežotu darbības rādiusu.

- Pagarināti pārejas periodi : piemēram, MVU tiek piemēroti ilgāki pielāgošanās termiņi, lai darba vietā uzstādītu veselības aizsardzības un drošības zīmes; būvniecības sektora MVU ir paredzēts divu gadu pārejas periods, lai pielāgotos darba aprīkojuma izmantošanas tiesiskajam regulējumam.

- Pagaidu atbrīvojumi : mikrouzņēmumi ir uz ierobežotu laiku atbrīvoti no atsevišķām tiesību aktu prasībām, piemēram, autotransporta apkalpes locekļi, kas ir pašnodarbinātas personas, pagaidu kārtā līdz 2009. gada martam bija atbrīvoti no darba laika direktīvām.

Pielāgoti tiesību akti

- Atsevišķās jomās prasības lielākajiem un mazākajiem uzņēmumiem nedrīkstētu būt vienādas. Tādēļ, ņemot vērā ieinteresēto personu vēlmes, Komisija pašlaik gatavo regulējumu par grāmatvedības uzskaites tiesībām, kurā būs skaidri nošķirti katras uzņēmumu kategorijas (liels, vidējs, mazs un mikro) pienākumi. Vēl viens šāda veida piemērs ir notiekošā ES datu aizsardzības noteikumu reforma, kuras ietvaros tiek skatīts, kā vismaz daļēji atvieglot regulējuma uzlikto slogu mikrouzņēmumiem un MVU, pēc iespējas nosakot atvieglotus pienākumus tā, lai netiktu skarta pamattiesību aizsardzība.

- Līdz ar pārredzamības direktīvas modernizēšanu tiks atviegloti daži pienākumi saistībā ar iekļaušanu biržas sarakstā, tādējādi vairojot kapitāla tirgu pievilcību MVU.

- Papildus kopējo noteikumu pamatkopumam attiecīgajiem pieciem fondiem, ko Komisija ir ietvērusi nesenajā priekšlikumā par kohēzijas politiku, ir paredzēta turpmāka vienkāršošana plānotās ES Pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, lai jo īpaši palielinātu MVU iesaisti.

MVU TESTA PIEMēROšANAS STIPRINāšANA, īPAšI SAISTīBā AR MIKROUZņēMUMIEM

Lai pastiprināti vērstu uzmanību uz atbrīvojumiem un pielāgotiem tiesību aktiem mikrouzņēmumiem un MVU, Komisija ir uzsākusi darbu pie tā, lai apvērstu pierādīšanas pienākumu. Sākot no 2012. gada janvāra, visu Komisijas turpmāko tiesību aktu priekšlikumu sagatavošana būs balstīta uz premisu, ka jo īpaši mikrouzņēmumi ir jāizslēdz no ierosinātā tiesību akta piemērošanas jomas, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka to iekļaušana būtu samērīga . Šis pamatojums ir jauns elements, kas iekļaujams “MVU testā”. Tādējādi pēc izmaiņām šis tests de facto apvērsīs pierādīšanas pienākumu un ES tiesību aktu sagatavošanā pievērsīs uzmanību MVU un mikrouzņēmumu īpašajai situācijai.

Sākot no šā paša datuma, Komisija nodrošinās arī, lai gadījumos, kad mikrouzņēmumi jāietver ierosinātā tiesību akta darbības jomā plašāku valsts interešu dēļ, priekšlikums būtu pamatots ar mikrouzņēmumu sadaļas ieviešanu MVU testā, kas ietilpst parastajā ietekmes novērtējumā. Šādos gadījumos tiks izskatīta pielāgotu risinājumu un atvieglotu režīmu iespēja. Skaidrākiem topot argumentiem un iemesliem atvieglotam tiesiskajam regulējumam, vienkāršākai būtu jātop arī MVU un mikrouzņēmumu pozīcijas noteikšanai visā lēmumu pieņemšanas procesā.

Lai panāktu šo ievērojamu pavērsienu politikā un nodrošinātu, ka to ievēro līdz pat īstenošanas etapam, Komisija izveidos rezultātu pārskatu , ko ik gadu atjauninās. Tajā norādīs:

- visus Komisijas ierosinātos atbrīvojumus un atvieglotos režīmus MVU un mikrouzņēmumiem, kā arī citus priekšlikumus, kuros par būtisku faktoru ir uzskatāma ietekme uz mazākajiem uzņēmumiem;

- ierosinājumu izmaiņas koplēmuma procesā un tiesību akta galīgo rezultātu, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome;

- šo prasību turpmāko ieviešanu katrā dalībvalstī, īpaši uzsverot nevajadzīgās papildu prasības, kas nav minētas tiesību aktā, bet paredzētas valsts vai reģionālā līmenī.

Tādējādi ieinteresētās personas varēs konstatēt, kurās jomās ir panākts progress, vai arī — kādās ES likumdošanas stadijās notikusi atkāpšanās no vienkāršošanas utt.

RīCīBAS PLāNS MVU EFEKTīVāKAI IESAISTEI LIKUMDOšANā UN PANāKUMU IZVēRTēšANā

Komisija nodrošinās MVU labāk pielāgotas iespējas, lai tie varētu paust savu viedokli un tādējādi palīdzētu pieņemt MVU vajadzībām atbilstošus lēmumus. Tā apspriedīsies ar MVU par tiem vēlamo veidu, kā mazināt regulatīvo slogu dažādās situācijās vai jomās. Komisija atbilstošā veidā apspriedīsies par rezultātiem, ko MVU sagaida no dažāda veida pasākumiem. Sociālās politikas jomā Komisija pirms priekšlikuma izdošanas izmantos Līguma 154. pantā paredzēto apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem. Turklāt pēc ziņojuma par Lietpratīgu regulējumu Komisija patlaban pārskata apspriežu procesu un plāno veikt šādas izmaiņas.

1. Komisija stiprinās mazo uzņēmumu iesaistīšanu labākā likumdošanā un apspriešanos ar tiem.

2. Biežāk noturēs Eiropas Biznesa atbalsta tīkla MVU paneļa īpašas apspriedes, lai nodrošinātu tiešu MVU ieguldījumu Komisijas ietekmes novērtējuma procesā un vairākos citos procesos: piemēram, pašlaik notiekošas apspriešanas ietvaros MVU ir aicināti ziņot par lielākajiem regulatīvā sloga radītajiem šķēršļiem, ar ko tie saskaras iekšējā tirgū.

3. Šobrīd izmēģina un nākotnē plašākā mērogā Lietpratīga regulējuma programmas un Mazās uzņēmējdarbības akta ietvaros rīkos tematiskas konferences dalībvalstīs ar MVU un mikrouzņēmumu piedalīšanos, kurās Komisija uzklausīs un apkopos MVU un mikrouzņēmumu paustās problēmas.

4. Pārskatā par Mazās uzņēmējdarbības aktu ir paredzēta jauna pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu, ka MVU viedokli ņem vērā akta piemērošanā un faktiskajā īstenošanā. Jaunizveidotais MVU valsts sūtņu tīkls un MVU asambleja, Eiropas un valsts mēroga MVU organizācijas iesniegs ziņojumus un novērtēs Mazās uzņēmējdarbības akta piemērošanu, un sekmēs labas prakses apmaiņu, pamatā saistībā ar MVU labvēlīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanu un nevajadzīga sloga novēršanu.

5. Valstu MVU sūtņu tīklam būs iespēja paust viedokli par to, kādās jomās ir īpaši nepieciešami atbrīvojumi vai vieglāks tiesiskais regulējums un kā tam būtu jāizpaužas. Komisijas MVU sūtnis uzturēs kontaktu ar MVU ieinteresētajām personām un nodrošinās, lai Komisijas priekšlikumos, kas skar uzņēmējdarbību, būtu ņemtas vērā MVU intereses.

6. Ir plānots izveidot tematisku tīmekļa vietni, lai identificētu desmit ES tiesību aktus, par kuriem uzskatāms, ka tie veido lielāko slogu mikrouzņēnumiem un MVU. To izmantos, lai veiktu šo tiesību aktu koncentrētu un pielāgotu pārskatīšanu.

Šos pasākumu un iniciatīvas finansēs no esošajām vai plānotajām programmām, ievērojot pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un priekšlikumus par jauno shēmu 2014.–2020. gadam.

Lai tiktu pēc iespējas samazināts tiesiskā regulējuma slogs MVU un mikrouzņēmumiem, Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek piemēroti tie paši principi, kas izklāstīti iepriekš, un jo īpaši, ka dalībvalstis:

- jau no paša sākuma cieši iesaista mazos uzņēmumus likumdošanas procesā;

- koncepcijā “vispirms domāt par mazākajiem” pavirzās vēl soli uz priekšu, to sistemātiski piemērojot valsts likumdošanā un katrā gadījumā, kad tas iespējams, apsverot atvieglotu prasību vai atbrīvojumu izmantošanu; un

- ietekmes novērtējumos piemēro “MVU testu” un stiprina šā testa mikrouzņēmumu sadaļu.

Valsts MVU sūtnim būtu jābūt svarīgai lomai šo pasākumu īstenošanas uzraudzībā savā valstī, cieši sadarbojoties ar MVU organizācijām.

SECINāJUMI

Komisija šajā ziņojumā ir izklāstījusi konkrētus pasākumus, kā mazināt tiesiskā regulējuma slogu, kas uzlikts MVU un jo īpaši mikrouzņēmumiem. Padome un Eiropas Parlaments tiek aicināti atbalstīt šo pieeju un izmantot Komisijas rezultātu pārskatu, lai koplēmuma procedūras un ieviešanas procesā fiksētu mikrouzņēmumiem piemērojamos atbrīvojumus un atvieglotās prasības. Komisija aicina dalībvalstis piemērot principu “vispirms domāt par mazākajiem” un apņemties pilnībā un raiti īstenot piemērojamos principus un pasākumus dalībvalsts līmenī.

1. pielikums. Spēkā esošie tiesību akti ar atbrīvojumiem vai atvieglotu tiesisko regulējumu

Tiesību akti | Atbrīvojums vai atvieglots tiesiskais regulējums |

1 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 | Ja pakalpojumu valsts līgumu piešķir MVU, kas izmanto autoparku ar ne vairāk kā 23 transportlīdzekļiem, robežvērtības, kuru pārsniegšanas gadījumā ir jārīko iepirkuma konkurss, var palielināt divkārt, padarot publiskā iepirkuma procedūru vienkāršāku un mazāk apgrūtinošu. |

2 | Padomes 1992. gada 24. jūnija Direktīva 92/58/EEK par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) | Dalībvalstis var noteikt uzņēmumu kategorijas (ņemot vērā darbības veidu vai lielumu), kam atļauts pilnībā, daļēji vai pagaidām aizstāt šajā direktīvā paredzētās izgaismotās zīmes un/vai skaņas signālus ar alternatīviem pasākumiem, kas dod to pašu aizsardzības līmeni. |

3 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai | Uzņēmumi, kas ražo mazos apjomos, var iesniegt pieteikumu apstiprinošajai iestādei par samazinātu prasību piemērošanu (NB: sagatavošanas stadijā ir papildu atbrīvojums mazo sēriju ražotājiem no noteiktām tehniskām prasībām, ko paredz mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas tiesību akti). |

4 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) | MVU var būt iespējams neiesniegt ziņojumus ik gadu, lai tos reģistrētu EMAS. |

5 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā | Direktīvu piemēro uzņēmumiem, kuros ir nodarbināti vismaz 50 darba ņēmēji, un iestādēm, kur strādā vismaz 20 darbinieki. |

6 | Padomes 2010. gada 8. marta Direktīva 2010/18/ES, ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC pamatnolīgumu par vecāku atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK | Dalībvalstis var atļaut īpašus pasākumus, lai ievērotu mazo uzņēmumu darbības un organizatoriskās prasības. |

7 | Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā | Dalībvalstis var ierobežot direktīvā noteiktos pienākumus, attiecinot tos tikai uz tiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru darbinieku skaits atbilst nosacījumiem, lai ievēlētu vai ieceltu koleģiālu struktūru, kas pārstāv darbiniekus. |

8 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem | Dalībvalstis var maziem sadales uzņēmumiem nepiemērot prasību sekmēt elektroenerģijas ietaupījumu galapatēriņa ietvaros un nodrošināt uzlabotu uzskaiti un informatīvu rēķinu sagatavošanu. |

9 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Direktīva 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū | Direktīva sniedz dalībvalstīm iespēju nodrošināt labāku attieksmi pret augstas efektivitātes mazajām koģenerācijas stacijām saistībā ar pieeju elektrotīkliem. |

10 | Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu | Dalībvalstis attiecībā uz MVU var ieviest vienkāršotas PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, piemēram, vienotas likmes PVN režīmu. |

11 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem | Dalībvalstis var no pienākuma finansēt atkritumu apstrādes un pārstrādes izmaksas atbrīvot ražotājus, kuri salīdzinājumā ar valsts tirgus apmēriem baterijas un akumulatorus valsts tirgū pārdod mazos daudzumos. |

12 | Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu | Dalībvalstis var pilnībā vai daļēji izslēgt no šā tiesiskā regulējuma noteikumiem nepilna darba laika darba ņēmējus, kuru darbam ir gadījuma raksturs. |

13 | Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem | Tādu zvejas kuģu atbrīvojums no prasības ierīkot kuģu satelītnovērošanas sistēmu, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem, jo pretējā gadījumā tiem veidotos nesamērīgas izmaksas. |

14 | Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem | MVU ir noteikts ilgāks pārejas periods, lai tie varētu pielāgot savu darbību (mazos kuģus) direktīvas prasībām. |

15 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu | Tirgus dalībnieki, kas iesaistīti pārtikas apritē, ir atbildīgi par higiēnas apstākļiem pārtikas uzņēmumā. Jāievieš HACCP (Riska analīzes un kritisko kontrolpunktu) metodoloģija un pārtikas nekaitīguma sistēma. Taču MVU var pielāgot tiesiskā regulējuma aspektus saviem apstākļiem (piem., samazināt pašuzraudzības biežumu). Primārie ražotāji un mazumtirgotāji HACCP ieviešanu var aizstāt ar nozares labas prakses vadlīniju ieviešanu. |

16 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā | Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tiesiskais regulējums ietver jaudas robežvērtības, lai izslēgtu no šīs tirdzniecības sistēmas mazas iekārtas vai piemērotu tām līdzvērtīgus pasākumus, kā arī vienkāršotu zemas emisijas iekārtu uzraudzību un prasības attiecībā uz ziņošanu. |

17 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību | Atbrīvojumi no pienākuma publicēt prospektu, ja publiskie vērtspapīru piedāvājumi vai pielaide tirdzniecībai ir sniegta piedāvājumiem, kas nepārsniedz EUR 2,5 miljonus. |

18 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/87/EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem | Direktīva paredz atkāpes nosacījumus kuģiem, kas kuģo tikai vienas dalībvalsts iekšējos ūdensceļos. Šīs atkāpes var piemērot aprīkojumam, kas darbojas kuģojamos ūdensceļos, kurus iekšējie ūdensceļi nesaista ar citu dalībvalstu ūdensceļiem, vai kuģiem, kuru pilnā kravnesība nepārsniedz 350 tonnas. |

19 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai | Šobrīd atbrīvojuma režīms pastāv attiecībā uz kuģiem, kas regulāri piestāj ostās. |

20 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem | Mazajiem un specifisko modeļu ražotājiem var piemērot zemākus emisiju mērķus. |

21 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai | Mazajiem un specifisko modeļu ražotājiem var piemērot zemākus emisiju mērķus. |

2. pielikums. Turpmāk iespējamie atbrīvojumi vai atvieglots tiesiskais regulējums[7]

Tiesību akti | Atbrīvojums vai atvieglots tiesiskais regulējums |

1 | Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti | Šobrīd personas datu apstrādātāju (valsts iestāžu, uzņēmumu utt.) pienākums ir ziņot valsts datu aizsardzības iestādēm par visām datu apstrādes darbībām, izņemot gadījumus, kad pastāv iemesli atbrīvojumam. Direktīva atstāj dalībvalstīm ievērojamu rīcības brīvību saistībā ar lēmumu pieņemšanu par atbrīvojumu no šā pienākuma. Tādēļ dalībvalstīs ir izveidojusies ļoti atšķirīga situācija. Gaidāmā reformu pakete pārbaudīs veidus, kā efektīvi vienkāršot tiesiskā regulējuma vidi, piemēram, palielinot saskaņotību un ierosinot atcelt pienākumu ziņot, izņemot gadījumus, kad runa ir par datu apstrādi, kas saistīta ar augstu risku. |

2 | Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā | Ievērojot apspriešanās rezultātus ar sociālajiem partneriem un ietekmes novērtējumu par pašreizējiem pienākumiem, varētu izskatīt iespēju mikrouzņēmumiem, kas veic zema riska darbības, risku novērtējumu sistemātisko dokumentēšanu aizstāt ar samērīgu, uz riskiem balstītu pieeju. |

3 | Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā | Direktīvas grozījumu sniegto iespēju var izmantot, lai ieviestu uz riskiem balstītu pieeju, tādējādi izveidojot tiesisko regulējumu, kas MVU rada mazāku slogu, ņemot vērā vispārējo pieeju darba drošības un veselības aizsardzības jomā. |

4 | Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām saistībā ar ergonomiku darbā, jo īpaši lai novērstu ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības (WRMSD) un displeja ierīču radītus redzes traucējumus, un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 90/269/EEK un 90/270/EEK | Vajadzētu apsvērt iespēju ieviest uz riskiem balstītu pieeju, tādējādi izveidojot tiesisko regulējumu, kas MVU rada mazāku slogu, ņemot vērā vispārējo pieeju darba drošības un veselības aizsardzības jomā. |

5 | Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem sezonas nodarbinātības nolūkos | Mikrouzņēmumus un, iespējams, arī MVU varētu atbrīvot no prasībām saistībā ar sezonas darbiniekiem, lai sīkzemnieki atkal varētu pieņemt darbā sezonas darbiniekus, kā to darīja, kad spēkā bija vieglāki nosacījumi. |

6 | Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā | Gatavojot vadlīnijas par šīs direktīvas īstenošanu, Komisija izvērtēs, vai ir iespējams mazajiem uzņēmumiem piemērot atvieglotu režīmu. |

7 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem | Pašreizējā direktīvas pārskatīšana varētu būt iespēja, lai atrisinātu jautājumu par pārmērīgām prasībām, kas nav pielāgotas mazo kuģu vajadzībām. |

8 | Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem | Uz kuģiem ir jābūt minimālajām prasībām atbilstošiem medikamentiem un medicīniskajam aprīkojumam. Pārsniedzot īpašas robežvērtības, nepieciešams ārsts. Pārskatot šo direktīvu, Komisija izvērtēs pozitīvos un negatīvos argumentus augstāka robežlieluma ierosināšanai mazākiem kuģiem. |

9 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) | Komisija šīs direktīvas plānotās izvērtēšanas ietvaros aicinās sniegt atsauksmes par direktīvas ietekmi uz MVU. |

10 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) | Ja šā tiesību akta pārstrādātajā versijā izplatītājiem tiks noteikts jauns atpakaļpieņemšanas pienākums attiecībā uz ļoti maza apjoma EEIA, kā to ierosinājis Eiropas Parlaments, atbrīvojumus no atpakaļpieņemšanas pienākuma varētu paredzēt veikaliem ar ļoti nelielu telpu platību. |

11 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem | Zema riska MVU, kas veic atkritumu apsaimniekošanu, varētu piemērot vienkāršotu reģistrēšanās procedūru. Šajā nolūkā valstu kompetentajām iestādēm būtu pilnībā jāizmanto Ūdens pamatdirektīvas 26. panta pēdējās daļas iespējas, t.i., iegūt šādu MVU reģistrēšanai nepieciešamo informāciju no esošajiem valsts reģistriem. To varētu attiecināt uz zema riska MVU, kas rada minimālu risku saistībā ar kaitējumu videi vai cilvēku veselībai. |

12 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu | Gaidāmā direktīvas pārskatīšana varētu būt iespēja apsvērt, kuriem uzņēmumiem piemērot pienākumu saglabāt datus. Kritēriji varētu ietvert arī uzņēmuma lielumu. |

13 | Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu | Gaidāmajā Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK publiskā iepirkuma noteikumu pārskatīšanā varētu paredzēt atvieglojumus attiecībā uz prasībām par sertifikātu un citu pierādīšanas līdzekļu iesniegšanu dalībai publiskā iepirkuma procedūrās. Šos sertifikātus un citus pierādīšanas līdzekļus jo īpaši varētu aizstāt ar apliecinājumiem (pašdeklarācijām). |

[1] MVU jēdziens ietver visus uzņēmumus, kuri nodarbina mazāk kā 250 darba ņēmēju un kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējā bilance ir mazāka vai vienāda ar EUR 43 miljoniem. Mikrouzņēmumi ir MVU mazākā kategorija. Tajos strādā mazāk par 10 darbiniekiem un apgrozījums vai kopējā bilance nepārsniedz EUR 2 miljonus.

[2] Vidusmērā gadījumos, kad lielam uzņēmumam tiesību aktos paredzēto pienākumu īstenošanas nolūkos par vienu darba ņēmēju ir jāmaksā viens euro, vidēji lieliem uzņēmumiem ir jāmaksā aptuveni četri euro, savukārt maziem uzņēmumiem — līdz pat desmit euro (Ekspertu grupas ziņojums “ Models to Reduce the Disproportionate Regulatory burden on SMEs ”, 2007. gada maijs). )

[3] Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”, Komisijas paziņojums — COM(2011)78 (2011. gada 23. februāris).

[4] Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”, Komisijas paziņojums — COM(2011)206 (2011. gada 13. aprīlis).

[5] Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

[6] Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā, Komisijas paziņojums — COM(2010)543 (2010. gada 8. oktobris).

[7] Jaunu ES tiesību aktu vai grozījumu priekšlikumiem veic apspriešanos un ietekmes novērtējumu, kas ietekmē galīgo lēmumu par to, kādai jābūt politikai.