SATURS

1. 2000.–2006. gada projektu finanšu izpilde 2010. gadā un projektu noslēgšana 1

2. Ekonomiskā vide un nosacītība 6

3. Revīzijas un finanšu korekcijas 6

4. Dalībvalstu paziņotie pārkāpumi 9

5. Novērtēšana 11

6. Informācijas un publicitātes pasākumi 11

Šis ziņojums ir iesniegts saskaņā ar 14. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1164/1994 un aptver 2000.–2006. gadā pieņemto Kohēzijas fonda projektu īstenošanu 2010. gadā, kā arī bijušos ISPA projektus attiecīgajās dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā. Sniegtā informācija attiecas tikai uz 2000.–2006. gadu, jo Regulā (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/1994 atcelšanu nav prasīts iesniegt gada ziņojumu par Kohēzijas fonda darbību 2007.–2013. gadā.

Tādēļ šis ziņojums aptver Kohēzijas fonda darbību piecpadsmit saņēmējās dalībvalstīs —trīspadsmit dalībvalstīs 2006. gada beigās, t. i., Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā, kā arī bijušos ISPA projektus, kas 2000.–2006. gadā pieņemti Bulgārijā un Rumānijā, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. Jāatgādina, ka ekonomikas izaugsmes rezultātā Īrija no 2004. gada 1. janvāra vairs nav tiesīga saņemt fonda atbalstu, tomēr vēl ir jānoslēdz nepabeigtie Kohēzijas fonda projekti.

Detalizēta informācija par 2010. gadā īstenotajiem projektiem, kuri pieņemti 2000.–2006. gadā katrā dalībvalstī, ir sniegta šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

1. 2000.–2006. GADA PROJEKTU FINANšU IZPILDE 2010. GADā UN PROJEKTU NOSLēGšANA

Dalībvalstis, kuras tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, ir iedalāmas trīs grupās: pirmā grupa ir četras dalībvalstis, kuras ir tiesīgas uz atbalstu no 2000.–2006. gada plānošanas perioda sākuma (Grieķija, Spānija, Īrija un Portugāle), otrā grupa ir desmit dalībvalstis, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija), un trešā grupa ir divas dalībvalstis (Rumānija un Bulgārija), kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada janvārī.

1.1. Izdevumu atbilstības beigu termiņa pagarināšana

“Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādnēs”[1] ir minēts izdevumu atbilstības periods, kuru nosaka atsevišķi katrā lēmumā par finanšu atbalsta piešķiršanu. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un paziņojumu, ko 2005. gada 9. martā dalībvalstīm nosūtīja Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Komisija noteica, ka visu Kohēzijas fonda projektu atbilstības beigu termiņš ir ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī.

Komisija 2010. gada aprīlī kā vienu no pasākumiem Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanas atbalstam pieņēma “Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādņu grozījumus”[2]. Grozījumos paredzēja, ka Komisija pamatotu iemeslu dēļ var nolemt pagarināt atbilstības beigu termiņu. Komisija ņēma vērā, ka projektus, kuri pirmoreiz apstiprināti no 2004. gada un vēlāk, varētu būt īpaši ietekmējuši tādi aspekti kā vajadzīgā valsts vai privātā līdzfinansējuma nodrošināšana vai arī atbalsta saņēmēju spēja ievērot sākotnējo darbu grafiku. Komisija norādīja, ka krīzes sākumā šādu projektu īstenošana bija vidējā vai pat tikai sākuma stadijā.

Projektiem, kuri ar Komisijas lēmumu pirmoreiz apstiprināti pēc 2004. gada 1. janvāra, Komisija, ņemot vērā pietiekami pamatotu pieprasījumu, var pagarināt atbilstības beigu termiņu līdz 2011. gada 31. decembrim. Turklāt, ja pieprasījums attiecas uz projektu ar Kohēzijas fonda finansējumu vismaz EUR 100 miljonu apmērā, atbilstības beigu termiņu var pagarināt līdz 2012. gada 31. decembrim.

Izņēmumu attiecībā uz norādītajiem atbilstības beigu termiņa pagarināšanas datumiem var piemērot tikai pietiekami pamatotos vai ārkārtas apstākļos (t. i., īstenošanu kavē administratīvs process vai tiesvedība, Kohēzijas fonda atbalstītā projekta īstenošanu nopietni ietekmē force majeure apstākļi vai arī Komisija pieļāvusi acīmredzamas kļūdas).

Attiecīgās dalībvalstis slēgšanas pamatnostādņu grozījumus novērtēja atzinīgi, un Komisija uzskata, ka tie palīdzēs īstenot Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada projektus efektīvāk un sekmīgāk. Tādēļ vairākas dalībvalstis 2010. gadā prasīja pagarināt atbilstības beigu termiņu vairākiem desmitiem Kohēzijas fonda projektu, kas nozīmē, ka šo projektu īstenošana turpināsies līdz 2011. vai 2012. gada beigām.

1.2. 2010. gadā veiktie maksājumi par 2000.–2006. gadā pieņemtajiem projektiem

Kopumā galīgo maksājumu par 2000.–2006. gada Kohēzijas fonda (un bijušajiem ISPA ) projektiem bija mazāk nekā sākotnēji plānots. Attiecībā uz noslēguma maksājumu pieprasījumiem ir jāveic rūpīga noslēguma dokumentu analīze, un atkarībā no dokumentu pilnīguma un kvalitātes galīgie maksājumi var notikt vēlāk nekā sākotnēji paredzēts. Sākotnējais 2010. gada budžets maksājumiem par 2000.–2006. gada Kohēzijas fonda projektiem bija EUR 2500 miljoni. Apropriāciju pārnesumu rezultātā budžeta galīgais apjoms bija EUR 2321 miljons. Lai segtu starpību starp pieejamajiem resursiem un pieprasītajiem maksājumiem, ir izdarīti pārnesumi uz budžeta pozīciju, kas saistīta ar 2007.–2013. gada Kohēzijas fonda programmām. Līdz 2010. gada beigām bija pilnībā izpildītas 2000.–2006. gada periodam pieejamās apropriācijas EUR 2321 miljona apmērā. Šis apropriāciju izpildes līmenis ir zemāks nekā 2009. gadā (EUR 2777 miljoni) un liecina par to, ka tuvojas pēdējais Kohēzijas fonda projektu īstenošanas cikls.

Bijušajām ISPA budžeta pozīcijām sākotnēji paredzētais 2010. gada budžets bija EUR 560 miljoni. Septembrī (Vispārējās pārvietošanas procedūras laikā) apropriācijas samazināja par EUR 184 miljoniem. Pēc papildu pārvietojumiem 2010. gada decembrī galīgais apropriāciju apjoms bija aptuveni EUR 368 miljoni. Pieejamās apropriācijas pilnībā izpildīja.

1. tabulā sniegts pārskats par Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu maksājumu (tostarp tehniskās palīdzības) kopējo izpildi 2010. gadā.

1. tabula. Kohēzijas fonda un bijušo ISPA maksājumu īstenošana 2010. gadā (euro)

Maksājumu apropriācijas | Sākotnējās | Pārvietošana | Galīgie resursi | Iznākums |

Kohēzijas fonds | 2 500 000 000 | –179 383 717 | 2 320 616 283 | 2 320 616 283 |

Bijušie ISPA projekti | 560 000 000 | –191 878 478 | 368 121 522 | 368 121 522 |

KOPĀ | 3 060 000 000 | –371 262 195 | 2 688 737 805 | 2 688 737 805 |

2. tabulā norādīts maksājumu līmenis 2010. gadā katrai dalībvalstij un nozarei. Galvenās saņēmējvalstis ir Spānija (ES-4 grupā), Polija (ES-10 grupā) un Rumānija (ES-2 grupā). Valstis, kuras 2010. gadā saņēma lielākus maksājumus nekā 2009. gadā, ir Polija (+ EUR 108 miljoni jeb 2009. gada maksājumu pieaugums par 13 %), Slovākija (+ EUR 14 miljoni jeb 2009. gada maksājumu pieaugums par 29 %).

2. tabula. Maksājumi 2010. gadā katrai dalībvalstij un nozarei par Kohēzijas fonda un bijušajiem ISPA projektiem

Portugāle | 109 709 657 | 4,1 % | 127 564 819 | 4,7 % | 985 244 | 238 259 720 | 8,86 % |

Īrija | 0 | 0,0 % | 0 | 0 | 0 | 0,00 % |

Spānija | 328 329 637 | 12,2 % | 280 813 392 | 10,4 % | 0 | 609 143 029 | 22,66 % |

Čehijas Republika | 55 297 256 | 2,1 % | 30 680 718 | 1,1 % | 425 379 | 86 403 353 | 3,21 % |

Igaunija | 15 878 636 | 0,6 % | 22 039 712 | 0,8 % | 0 | 37 918 348 | 1,41 % |

Ungārija | 29 331 827 | 1,1 % | 17 526 811 | 0,7 % | 856 105 | 47 714 743 | 1,77 % |

Latvija | 10 338 526 | 0,4 % | 25 859 859 | 1,0 % | 544 591 | 36 742 976 | 1,37 % |

Lietuva | 8 740 955 | 0,3 % | 15 252 592 | 0,6 % | 6 138 958 | 30 132 506 | 1,12 % |

Malta | 0 | 0,0 % | 0 | 0,0 % | 40 420 | 40 420 | 0,00 % |

Polija | 448 619 538 | 16,7 % | 491 467 969 | 18,3 % | 4 116 085 | 944 203 592 | 35,12 % |

Slovākija | 26 049 461 | 1,0 % | 34 584 958 | 1,3 % | 0 | 60 634 419 | 2,26 % |

Slovēnija | 11 790 480 | 0,4 % | 440 792 | 0,0 % | 96 250 | 12 327 522 | 0,46 % |

Rumānija | 109 605 808 | 4,1 % | 97 810 588 | 3,6 % | 1 959 440 | 209 375 836 | 7,79 % |

Spānija | 12 884 382 648 | 11 128 639 199 | 86,4 % | 1 755 743 450 | 13,6 % |

Īrija | 625 755 407 | 580 710 223 | 92,8 % | 45 045 184 | 7,2 % |

Portugāle | 3 482 652 576 | 2 979 319 277 | 85,5 % | 503 333 299 | 14,5 % |

Čehijas Republika | 1 226 218 717 | 1 061 982 697 | 86,6 % | 164 236 020 | 13,4 % |

Igaunija | 425 431 731 | 368 686 651 | 86,7 % | 56 745 080 | 13,3 % |

Ungārija | 1 481 998 333 | 1 075 837 677 | 72,6 % | 406 160 656 | 27,4 % |

Latvija | 713 737 155 | 578 052 034 | 81,0 % | 135 685 121 | 19,0 % |

Lietuva | 825 210 750,63 | 691 544 300 | 83,8 % | 133 666 450 | 16,2 % |

Malta | 21 966 289 | 17 573 031 | 80,0 % | 4 393 258 | 20,0 % |

Polija | 5 634 539 614 | 4 652 759 522 | 82,6 % | 981 780 092 | 17,4 % |

Slovākija | 765 689 903 | 646 665 528 | 84,5 % | 119 024 375 | 15,5 % |

Slovēnija | 254 129 012 | 214 745 183 | 84,5 % | 39 383 829 | 15,5 % |

Rumānija | 2 035 838 573 | 1 550 268 645 | 76,1 % | 485 569 928 | 23,9 % |

Igaunija | 37 | 21 | 1 | 129 290 305 | 16 |

Grieķija | 124 | 58 | 8 | 1 298 010 305 | 66 |

Spānija | 407 | 164 | 57 | 4 272 630 917 | 243 |

Īrija | 10 | 4 | 0 | 357 368 796 | 6 |

Kipra | 2 | 0 | 0 | 0 | 2 |

Latvija | 46 | 19 | 9 | 143 251 895 | 27 |

Lietuva | 51 | 16 | 1 | 171 791 687 | 35 |

Ungārija | 47 | 12 | 1 | 34 389 692 | 35 |

Malta | 3 | 0 | 0 | 0 | 3 |

Polija | 130 | 6 | 0 | 68 915 348 | 124 |

Portugāle | 109 | 36 | 6 | 825 206 357 | 73 |

Slovēnija | 28 | 13 | 3 | 81 180 871 | 15 |

Slovākija | 39 | 11 | 3 | 145 781 900 | 28 |

Rumānija | 63 | 6 | 4 | 15 776 582 | 57 |

Kipra | NĒ | NĒ |

Čehijas Republika | NĒ | 6 814 711 | 6 814 711 | NĒ |

Igaunija | NĒ | NĒ |

Grieķija | NĒ | 31 141 | –157 142 | –126 001 | NĒ |

Spānija | NĒ | 115 666 | 21 006 031 | 21 121 697 | NĒ |

Ungārija | NĒ | JĀ — transporta nozarē |

Īrija | NĒ | 627 640 | 627 640 | NĒ |

Latvija | NĒ | 506 270 | 506 270 | NĒ |

Lietuva | NĒ | 30 177 | 30 177 | NĒ |

Malta | NĒ | NĒ |

Polija | NĒ | 111 246 392 | 111 246 392 | NĒ |

Portugāle | NĒ | 12 925 561 | 12 925 561 | NĒ |

Rumānija | NĒ | 1 728 070 | 1 728 070 | NĒ |

Slovēnija | NĒ | NĒ |

Slovākija | NĒ | 1 668 163 | 1 668 163 | NĒ |

Kipra | 0 |

Čehijas Republika | 10 | 5 900 612 | 17,07 % | 467 210 | 5,14 % |

Igaunija | 0 |

Grieķija | 16 | 8 011 028 | 23,18 % | 18 046 | 0,2 % |

Spānija | 8 | 6 661 294 | 19,27 % | 5 779 950 | 63,59 % |

Ungārija | 3 | 1 748 494 | 5,06 % | 1 748 494 | 19,24 % |

Īrija | 3 | 1 627 701 | 4,71 % | 0 |

Latvija | 2 | 120 155 | 0,35 % | 0 |

Lietuva | 7 | 5 055 374 | 14,63 % | 626 036 | 6,89 % |

Malta | 0 |

Polija | 15 | 939 617 | 2,72 % | 0 |

Portugāle | 11 | 4 372 226 | 12,65 % | 321 775 | 3,54 % |

Rumānija | 0 |

Slovēnija | 0 |

Slovākija | 1 | 127 985 | 0,37 % | 127 985 | 1,41 % |

KOPĀ | 76 |34 564 486 |100 |9 089 496 |100 | |

5. NOVēRTēšANA

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pārvaldības iestādēm veic ex-post novērtējumu. Nesenākais Kohēzijas fonda ex-post novērtējums tika uzsākts 2009. gadā, analizējot visus Kohēzijas fonda un bijušos ISPA projektus, kas īstenoti 2000.–2006. gadā, un galīgais ziņojums ir gaidāms 2012. gada janvārī. Novērtējumā tiek izvērtēts Kohēzijas fonda un ISPA ieguldījums i) ES transporta sistēmas attīstībā, ii) ES acquis īstenošanā vides jomā un iii) ISPA ietekmē struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu sagatavošanā. Lai apzinātu pieredzi nākamajiem plānošanas periodiem, kopējā Kohēzijas fonda ex-post novērtējuma ietvaros projektu izlasei transporta un vides jomā tika veikta ex-post izmaksu un ieguvumu analīze.

Pirmie ex-post novērtējuma rezultāti par transporta infrastruktūru liecina, ka Kohēzijas fonds līdzfinansējis 1281 km jaunu ceļu un 3176 km atjaunotu ceļu (kopā 4457 km ceļu). Dzelzceļa nozarē Kohēzijas fonds līdzfinansējis 2010 km jauna dzelzceļa un 3840 km atjaunota dzelzceļa (kopā 5350 km dzelzceļa).

6. INFORMāCIJAS UN PUBLICITāTES PASāKUMI

Sākot ar 2007. gada 1. janvāri, visus jautājumus, kas saistīti ar Kohēzijas fondu, risina Fondu koordinācijas komiteja ( COCOF , kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006).

COCOF sanāksmēs tika izvirzīti un/vai apspriesti vairāki jautājumi, kas attiecas uz Kohēzijas fondu, tostarp:

- Reģionālās politikas ĢD informēja par priekšlikumu elastīgākam atbilstības beigu termiņam (Fondu koordinācijas komitejas 33. un 34. sanāksme, Brisele, 2010. gada 28. janvāris un 10. marts);

- Reģionālās politikas ĢD informēja dalībvalstis par Kohēzijas fonda un iepriekšējo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādņu grozījumu pieņemšanu (2010. gada aprīlis);

- Reģionālās politikas ĢD sarīkoja debates par Pārskatītajiem norādījumiem par grozījumiem Komisijas pieņemtajos lēmumos attiecībā uz Kohēzijas fonda projektiem, pamatojoties uz grozīto Regulu (EK) Nr. 1164/1994 (Fondu koordinācijas komitejas 38. sanāksme, Brisele, 2010. gada 22. septembris);

- Reģionālās politikas ĢD iepazīstināja ar COCOF 2010. gada 24. septembra paziņojuma Nr. 08/0007/03 “Pārskatītie norādījumi par grozījumiem Komisijas pieņemtajos lēmumos attiecībā uz Kohēzijas fonda projektiem, pamatojoties uz grozīto Regulu (EK) Nr. 1164/1994” galīgo versiju, kuru darīja pieejamu visās trīs darba valodās (Fondu koordinācijas komitejas 39. sanāksme, Brisele un Monsa, 2010. gada 20. un 21. oktobris).

Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts 2010. gadā turpināja plaši ziņot par Kohēzijas fondu savā gada darbības pārskatā[4] un publicēt detalizētu informāciju par lielajiem projektiem, tostarp Kohēzijas fonda finansētajiem projektiem gan 2000.–2006. gadā, gan 2007.–2013. gadā. Detalizēta informācija par daudziem no šiem projektiem atrodama INFOREGIO tīmekļa vietnē, veicot meklēšanu datu bāzē. Kohēzijas fonda projekti ir iekļauti arī īpašā publikācijā, kurā aplūkoti 150 Eiropas reģionālās politikas līdzfinansētu projektu piemēri.

[1] “Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādnes”, SEC(2008) 415, 2008. gada 4. aprīlis.

[2] “Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādņu grozījumi”, SEC(2010) 0405, 2010. gada 19. aprīlis.

[3] Regula (EK) Nr. 2185/1996, OV L 292, 15.10.1996., 2. lpp.

[4] Publicēts vietnē http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/index_en.htm.