Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1931/2006 attiecībā uz Kaļiņingradas apgabala un konkrētu Polijas administratīvo rajonu iekļaušanu atbilstīgajā pierobežas zonā /* COM/2011/0461 galīgā redakcija - 2011/0199 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Paplašinātās Eiropas Savienības
interesēs ir nodrošināt, lai robežas ar tās
kaimiņvalstīm nebūtu šķērslis tirdzniecībai,
savstarpējai sociālai un kultūras apmaiņai vai reģionālajai
sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Tāpēc Padome un Eiropas
Parlaments 2006. gadā pieņēma regulu, ar ko nosaka
vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu
ārējām sauszemes robežām[1]("Vietējās
pierobežas satiksmes regula"), saskaņā ar kuru pierobežas
iedzīvotājiem var piemērot atkāpi no Šengenas Robežu
kodeksa vispārīgajiem noteikumiem par robežpārbaudēm. Ar šo
regulu dalībvalstis tiek pilnvarotas slēgt divpusējus
nolīgumus ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, ar
nosacījumu, ka šajos nolīgumos pilnībā tiek ievēroti
regulā noteiktie kritēriji. Komisija 2011. gada februārī
savā otrajā ziņojumā[2]
secināja, ka vietējās pierobežu satiksmes režīms
būtiski atvieglo dzīvi iedzīvotājiem, kas dzīvo
ārējo sauszemes robežu tuvumā, un vienlaikus ir maz
pierādījumu tam, ka režīms tiktu ļaunprātīgi
izmantots. Komisija arī apgalvoja, ka, ņemot vērā
Kaļiņingradas īpašo atrašanās vietu (Krievijas
Federācijas Kaļiņingradas reģions ar gandrīz vienu
miljonu iedzīvotāju kļuva par vienīgo anklāvu ES
2004. gada paplašināšanās rezultātā), grozījums Vietējās
pierobežas satiksmes regulā var būt pamatots. Patiesi, Kaļiņingradas anklāva
ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir īpaša – relatīvi
neliela teritorija, kuru pilnībā ieskauj divas ES dalībvalstis;
visam apgabalam ir pierobežas raksturs. Eiropā nav citu teritoriju ar
līdzīgu ģeogrāfisko situāciju, kas veido anklāvu. Lai novērstu Kaļiņingradas izolāciju no
tās blakusesošajām kaimiņvalstīm, tās
iedzīvotājiem ir jāatvieglo ceļošana. Kaut arī ES un Krievijas Federācijas
nolīgums par vīzu režīma atvieglināšanu, kas ir
spēkā kopš 2007. gada, jau ir būtisks solis virzienā
uz mobilitātes iespēju uzlabošanu, vietējās pierobežas
satiksmes režīms piedāvā papildu atvieglojumus īpaši
regulārām, pat ikdienas vajadzībām ceļošanai
vietējās apkārtnes ietvaros. Piemēram, pieteikumu
iesniedzējiem nebūs jāpierāda pietiekamu iztikas
līdzekļu pieejamība, atļauju var izsniegt bez maksas vai
vietējai pierobežas satiksmei varētu rezervēt vai izveidot
atsevišķas joslas un/vai īpašus robežšķērsošanas punktus.
Visi Kaļiņingradas apgabala iedzīvotāji varētu
izmantot šos atvieglojumus, ievērojot to, ka daži no atvieglojumiem ES un
Krievijas Federācijas nolīgumā par vīzu režīma
atvieglojumiem ir piemērojami tikai konkrētām personu
kategorijām. Lai novērstu Kaļiņingradas apgabala
mākslīgu dalījumu, kā rezultātā dažiem
iedzīvotājiem būtu pieejami vietējās pierobežas
satiksmes atvieglojumi, bet vairākumam (tostarp Kaļiņingradas
pilsētas iedzīvotājiem) tie nebūtu pieejami, visu
Kaļiņingradas apgabalu, balstoties uz divpusēju nolīgumu
starp dalībvalsti un Krievijas Federāciju, vajadzētu
uzskatīt par pierobežu. Jānorāda, ka šo atbilstīgo
pierobežu tālāk vairs nevar paplašināt. Šajā kontekstā un lai regulai būtu
reāla ietekme šajā reģionā, konkrēts pierobežas
apgabals Polijas pusē arī būtu jāiekļauj
atbilstīgajā pierobežā, lai atvieglotu un uzlabotu ekonomisko un
kultūras apmaiņu starp Kaļiņingradas apgabalu, no vienas
puses, un lielākajiem centriem Polijas ziemeļos, no otras puses. Tiek uzsvērts, ka šis pierobežas zonas
ārkārtas paplašinājums Kaļiņingradas apgabalā
neietekmē vispārējo atbilstīgās pierobežas zonas
(30/50 km zona) definīciju. Visi Vietējās pierobežas
satiksmes regulas noteikumi un nosacījumi, kas garantē visas Šengenas
zonas drošību, joprojām ir jāpiemēro. Konkrēti,
vietējās pierobežas satiksmes atļaujām joprojām
būs drošības elementi atbilstīgi regulā
izklāstītajam, un vietējās pierobežas satiksmes
atļaujas var izsniegt tikai tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri
atbilst visiem regulā paredzētajiem nosacījumiem. Polijai ir
arī pienākums nodrošināt, ka jebkādai vietējās
pierobežas satiksmes ļaunprātīgai izmantošanai piemēro
efektīvus, samērīgus un atturošus sodus, kuros ietver
iespēju atcelt un atņemt vietējās pierobežas satiksmes
atļaujas. Šajā kontekstā Polijas iestādes jau ir
apņēmušās uzsākt mērķtiecīgas
informācijas kampaņas un skaidri apzīmēt vietējās
pierobežas satiksmes apgabalu. Šis priekšlikums būs ieguldījums ES
un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības
turpmākā sekmēšanā atbilstīgi prioritātēm,
kas izklāstītas Plānā par kopējo brīvības,
drošības un tiesiskuma telpu, attiecībā uz pārrobežu
sadarbību, un šo priekšlikumu apsver saistībā ar ES un Krievijas
Federācijas vispārējām attiecībām. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM Pamatojoties uz otro Komisijas ziņojumu
par vietējās pierobežas satiksmes režīma darbību,
dalībvalstis apsprieda iespēju attiecīgajos forumos
pievērsties Kaļiņingradas anklāva situācijas
īpašajam risinājumam. Lielākā daļa dalībvalstu
atbalsta šādu risinājumu ar nosacījumu, ka netiks no jauna apspriesta
robežzonas vispārējā definīcija un ka šis
izņēmums būs īpašs un vienreizējs risinājums
tikai Kaļiņingradas anklāva gadījumam. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI Priekšlikuma pamatā ir Līguma par
Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Ar priekšlikumu tiek grozīta
Vietējās pierobežas satiksmes Regula, kuras pamatā bija
līdzvērtīgs noteikums Eiropas Kopienas dibināšanas
līgumā, t.i., 62. panta 2. punkta a) apakšpunkts (ārējās
robežas). 4. IETEKME UZ BUDŽETU Ierosinātais grozījums neietekmē ES
budžetu. 2011/0199 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1931/2006
attiecībā uz Kaļiņingradas apgabala un konkrētu
Polijas administratīvo rajonu iekļaušanu atbilstīgajā
pierobežas zonā EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta
2. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1)
Savienības noteikumi par vietējo
pierobežas satiksmi, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka
vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu
ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas
Konvencijas noteikumus[3], un
kuri ir spēkā kopš 2007. gada, nav radījuši
šķēršļus tirdzniecībai, sociālajai un kultūras
apmaiņai vai reģionālajai sadarbībai ar
kaimiņvalstīm, vienlaikus saglabājot visas Šengenas zonas
drošību. (2)
Kaļiņingradas apgabalam ir īpaša
ģeogrāfiskā situācija: relatīvi nelielā
teritorija, kuru pilnībā ieskauj divas dalībvalstis, veido
vienīgo anklāvu ES; apgabala forma un iedzīvotāju
sadalījums ir tāds, ka, piemērojot standarta noteikumus par
pierobežas definīciju, anklāvs tiktu mākslīgi
sadalīts, kā rezultātā dažiem iedzīvotājiem
būtu pieejami vietējās pierobežas satiksmes atvieglojumi, bet
vairākumam, tostarp Kaļiņingradas pilsētas
iedzīvotājiem, tie nebūtu pieejami. Ņemot vērā
Kaļiņingradas apgabala viendabīgumu, lai varētu uzlabot
tirdzniecību, sociālo un kultūras apmaiņu un
reģionālo sadarbību, būtu jāievieš īpašs
izņēmums Regulā (EK) Nr. 1931/2006, kas ļautu visu
Kaļiņingradas apgabalu uzskatīt par pierobežu. (3)
Konkrēts pierobežas apgabals Polijas pusē
arī būtu jāatzīst kā atbilstīga pierobežas zona,
lai Regulas (EK) Nr. 1931/2006 piemērošanai minētajā
reģionā būtu reāla ietekme, radot lielākas
iespējas tirdzniecībai, sociālajai un kultūras
apmaiņai un reģionālajai sadarbībai starp
Kaļiņingradas apgabalu, no vienas puses, un lielākajiem centriem
Polijas ziemeļos, no otras puses. (4)
Šī regula neskar pierobežas
vispārējo definīciju un pilnībā ievēro noteikumus
un nosacījumus, kas izklāstīti Regulā (EK)
Nr. 1931/2006, tostarp dalībvalstu piemērotos sodus pierobežas iedzīvotājiem,
kuri ļaunprātīgi izmanto vietējās pierobežas satiksmes
režīmu. (5)
Šī regula sniedz ieguldījumu Eiropas
Savienības un Krievijas Federācijas stratēģiskās
partnerības turpmākā sekmēšanā atbilstīgi
prioritātēm, kas izklāstītas Plānā par
kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un ņem
vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas
vispārējās attiecības. (6)
Tā kā šīs regulas mērķi,
proti, noteikt grozījumu pašreizējos Savienības noteikumos par
vietējo pierobežas satiksmi, nevar sasniegt dalībvalstu
līmenī un var labāk panākt Savienības
līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts
Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar
proporcionalitātes principu, kas arī noteikts minētajā
pantā, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas
vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. (7)
Saskaņā ar 1. un 2. pantu
22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots
Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas
Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā,
un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā
kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija
saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos
mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo
regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību
aktos. (8)
Šī regula pilnveido tos Šengenas acquis
noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās
saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu
2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās
Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu
īstenošanā[4];
tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas
pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un
nav jāpiemēro. (9)
Šī regula pilnveido Šengenas acquis
noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās,
saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra
Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu
Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[5]. Tādēļ Īrija
nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav tai
saistošs un nav jāpiemēro. (10)
Attiecībā uz Islandi un
Norvēģiju šī regula pilnveido tos Šengenas acquis
noteikumus saskaņā ar Nolīgumu, kurš noslēgts starp Eiropas
Savienības Padomi un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti
par abu minēto valstu iesaistīšanu Šengenas acquis
īstenošanā, piemērošanā un izstrādē[6] tajā jomā, kura norādīta
1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK par
minētā nolīguma īstenošanas pasākumiem[7]. (11)
Attiecībā uz Šveici šī regula
pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kā paredzēts
Nolīgumā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices
Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis
īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[8], tajā jomā, kura
norādīta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta
A punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes
Lēmumā 2008/146/EK[9]. (12)
Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula
pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola nozīmē,
kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices
Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes
pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un
Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu
Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un
pilnveidošanā, jomā, kura norādīta 1. panta
A punktā Padomes 1999. gada 17. maija
Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/EK[10], IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (EK) Nr. 1931/2006 groza
šādi: (1) Regulas 3. panta
2. punkta beigās pievieno šādu tekstu: "Šīs regulas pielikumā
uzskaitītās teritorijas uzskatāmas par pierobežu." (2) Tiek pievienots pielikums,
kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. 2. pants Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības
kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs
saskaņā ar Līgumiem. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS "Pielikums: 1. Kaļiņingradas apgabals 2. Polijas województwo pomorskie administratīvie
rajoni (powiaty): pucki, m. Gdynia, m. Sopot, m.
Gdańsk, gdański, nowodworski, malborski. 3. Polijas województwo warmińsko-mazurskie
administratīvie rajoni (powiaty): m. Elbląg, elbląski,
braniewski, lidzbarski, bartoszycki, m. Olsztyn, olsztyński,
kętrzyński, mrągowski, węgorzewski, giżycki,
gołdapski, olecki. " [1] Regula (EK) Nr. 1931/2006, 2006. gada
20. decembris, OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp. [2] COM(2011) 47, 2011. gada 9. februāris. [3] OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp. [4] OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp. [5] OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp. [6] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp. [7] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp. [8] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp. [9] OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp. [10] OV L 160, 18.6.2011.,
19. lpp. .